Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2020. gada 18. jūnijs - Brisele
Protokols, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku (2019–2024) ***
 Protokols, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku (2019–2024) (Rezolūcija)
 Protokols, ar kuru īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvineju-Bisavu (2019–2024) ***
 Protokols, ar ko īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku (2019–2024) (Rezolūcija)
 Protokols, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomi un Prinsipi un Eiropas Kopienu ***
 Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveici par Šveices PTO koncesiju (1994. gada VVTT XXVIII pants) grozījumu attiecībā uz gaļu, kam pievienotas garšvielas ***
 Finansējuma pieprasījums biomedicīniskai izpētei miaļģiskā encefalomielīta jomā
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas
 Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana palīdzības sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai
 Budžeta grozījuma Nr. 3/2020 projekts — 2019. finanšu gada pārpalikuma ieskaitīšana
 Budžeta grozījuma Nr. 4/2020 projekts — priekšlikums par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu palīdzības sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai
 ES un Moldovas Republikas Kopējās aviācijas telpas nolīguma noslēgšana ***
 ES un Moldovas noslēgtā Kopējās aviācijas telpas nolīguma grozīšana (Horvātijas pievienošanās) ***
 EK un Marokas noslēgtā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma grozīšana (Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās) ***
 ES un Jordānijas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma noslēgšana ***
 ES un Ķīnas nolīguma par civilās aviācijas drošību noslēgšana ***
 ES un Gruzijas Kopējās aviācijas telpas nolīguma noslēgšana ***
 ES un Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma noslēgšana ***
 Ieteikumi sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti
 Konference par Eiropas nākotni
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: ugļu un dārzeņu nozari
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: piesardzīgas vērtēšanas regulatīvie tehniskie standarti
 Eiropas stratēģija invaliditātes jomā pēc 2020. gada
 Grozījumi Regulās (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2019/876 attiecībā uz korekcijām, kuras veicamas, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju ***I
 2019. gada ziņojums par konkurences politiku
 Nodokļu jautājumu apakškomitejas izveide
 Īpašās komitejas attiecībā uz vēža uzveikšanu izveide, pilnvaras, skaitliskais sastāvs un pilnvaru laiks
 Īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, izveide, kompetence, skaitliskais sastāvs un pilnvaru laiks
 Īpašās komitejas attiecībā uz mākslīgo intelektu digitālajā laikmetā izveide, kompetence, skaitliskais sastāvs un pilnvaru laiks

Protokols, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku (2019–2024) ***
PDF 116kWORD 41k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku (2019–2024) (08662/1/2019 – C9-0004/2019 – 2019/0078(NLE))
P9_TA(2020)0134A9-0024/2020

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (08662/1/2019),

–  ņemot vērā protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku (2019–2024) (08668/2019),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0004/2019),

–  ņemot vērā 2020. gada 18. jūnija nenormatīvo rezolūciju(1) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu (A9‑0024/2020),

1.  sniedz piekrišanu protokola slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kaboverdes Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0135.


Protokols, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku (2019–2024) (Rezolūcija)
PDF 140kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku (2019–2024) (08662/2019 – C9-0004/2019 – 2019/0078M(NLE))
P9_TA(2020)0135A9-0023/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08662/2019),

–  ņemot vērā protokolu, ar kuru īsteno Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku (2019–2024) (08668/2019),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 2. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0004/2019),

–  ņemot vērā 2020. gada 18. jūnija normatīvo rezolūciju par lēmuma projektu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (KZP)(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz KZP ārējo dimensiju, tostarp zivsaimniecības nolīgumiem(3),

–  ņemot vērā 2018. gada februāra galīgo ziņojumu “Ex post un ex ante novērtējuma pētījums par ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku”;

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0023/2020),

A.  tā kā Komisija un Kaboverdes valdība ir vienojušās par jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (ES un Kaboverdes IZPN) un īstenošanas protokolu uz piecu gadu laikposmu;

B.  tā kā ES un Kaboverdes IZPN vispārējais mērķis ir palielināt ES un Kaboverdes sadarbību zivsaimniecības nozarē, kas ir abu pušu interesēs, veicinot ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu Kaboverdes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ);

C.  tā kā iepriekšējā ES un Kaboverdes IZPN zvejas iespējas tika izmantotas 58–68 % apjomā, labi tika izmantotas seineriem paredzētās zvejas iespējas un vidēji — kuģiem zvejai ar āķu jedām un kuģiem zvejai ar makšķerrīkiem paredzētās zvejas iespējas;

D.  tā kā 20 % nozvejas veido haizivis, tomēr zinātnisko datu trūkuma dēļ šis skaitlis var būt neprecīzs un, iespējams, ir daudz augstāks;

E.  tā kā ar ES un Kaboverdes IZPN būtu jāveicina Kaboverdes zvejnieku kopienu un ar to saistītās rūpniecības un darbību, tostarp zivsaimniecības zinātnes, efektīvāka ilgtspējīga attīstība; tā kā saskaņā ar šo protokolu sniegtajam atbalstam ir jābūt saskanīgam ar valsts attīstības plāniem un Zilās izaugsmes rīcības plānu attīstībai ekoloģisko iespēju robežās, kuru ANO izstrādāja ar mērķi palielināt ražošanu un profesionalizāciju šajā nozarē, lai nodrošinātu vietējo iedzīvotāju uztura un nodarbinātības vajadzības;

F.  tā kā ar IZPN būtu jāatbalsta arī ES starptautiskajos nolīgumos uzņemtās saistības, proti, Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), jo īpaši IAM Nr. 14, un tā kā visiem ES pasākumiem, tostarp IZPN, ir jāsniedz ieguldījums šo mērķu īstenošanā;

G.  tā kā ES, izmantojot Eiropas Attīstības fondu, Kaboverdei nodrošina daudzgadu budžetu 55 miljonu EUR apmērā, kas koncentrējas uz vienu galveno jomu, proti, labas pārvaldības un attīstības līgumu (GGDC);

H.  tā kā IZPN būtu jāsniedz ieguldījums Kaboverdes zivsaimniecības nozares veicināšanā un attīstībā un tā kā ir jāuzbūvē vai jāatjauno tādi pamata infrastruktūras objekti kā izkraušanas vietas, glabātavas un apstrādes rūpnīcas;

I.  tā kā Parlaments ir nekavējoties un pilnībā jāinformē visos ar protokolu vai tā atjaunošanu saistīto procedūru posmos,

1.  uzskata, ka ar ES un Kaboverdes IZPN ir jāīsteno divi vienlīdz svarīgi mērķi: (1) jāsniedz ES kuģiem zvejas iespējas Kaboverdes EEZ, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām un ieteikumiem un neiejaucoties to reģionālo organizāciju, pie kurām pieder Kaboverde, proti, Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT), īstenotajos saglabāšanas un pārvaldības pasākumos, kā arī nepārsniedzot pieejamo pārpalikumu, un (2) jāveicina turpmāka ES un Kaboverdes ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība ilgtspējīgu zivsaimniecību jomā un zvejas resursu atbildīgā izmantošanā Kaboverdes EEZ, vienlaikus neierobežojot Kaboverdes suverēnās iespējas un stratēģijas tās attīstības jomā; vienlaikus uzskata, ka, ņemot vērā Kaboverdes ūdeņos esošo jūras bioloģisko resursu augsto vērtību, ar šo nolīgumu būtu jāgarantē, ka tiek pieņemti pasākumi ES kuģu nejaušas piezvejas mazināšanai Kaboverdes EEZ;

2.  uzskata, ka būtu jāveic pasākumi, lai garantētu, ka netiek pārsniegts nolīgumā paredzētais atskaites daudzums;

3.  vērš uzmanību uz 2018. gada maijā izstrādāto ES un Kaboverdes IZPN (2014–2018) protokola retrospektīvo un provizorisko novērtējumu konstatējumiem, kuros ir norādīts, ka protokols kopumā ir bijis efektīvs un lietderīgs, pienācīgi ņēmis vērā iesaistītās intereses un atbildis Kaboverdes sektorpolitikai, kā arī to ir labi pieņēmušas ieinteresētās personas, un sniegts ieteikums noslēgt jaunu protokolu; uzsver, ka ir iespēja vairāk attīstīt ES un Kaboverdes sadarbību zivsaimniecības nozarē, un uzskata, ka tādēļ ar šo protokolu būtu jāpanāk vairāk par iepriekšējos šā nolīguma īstenošanas protokolos paredzētajiem pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz Kaboverdes zivsaimniecības nozares attīstības atbalstu;

4.  atbalsta nepieciešamību panākt ievērojamu progresu Kaboverdes zivsaimniecības nozares attīstībā, tostarp attiecībā uz zvejas nozari un ar to saistītajām darbībām, un aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp iespējamu nolīguma nozares atbalsta komponenta pārskatīšanu un nostiprināšanu, kā arī nosacījumu izstrādi ar mērķi palielināt finansiālā ieguldījuma apguves rādītājus;

5.  uzskata, ka ES un Kaboverdes IZPN nesasniegs savus mērķus, ja tas nepalīdzēs palielināt Kaboverdes zvejas resursu izmantošanas pievienoto vērtību;

6.  uzskata, ka ES un Kaboverdes IZPN un tā protokols ir jāpieskaņo valsts attīstības plāniem un Zilās izaugsmes plānam Kaboverdes zivsaimniecības nozares attīstībai ekoloģisko iespēju robežās, kuri ir ES atbalsta prioritārās jomas, kuriem ir jāsniedz vajadzīgais tehniskais un finansiālais atbalsts un ar kuriem konkrēti būtu jāveic sekojošais:

   jāstiprina institucionālās spējas un jāuzlabo pārvaldība, izstrādājot tiesību aktus, balstoties uz pārvaldības plāniem un atbalstot minēto tiesību aktu un pārvaldības plānu īstenošanu;
   jāpastiprina uzraudzība, kontrole un pārraudzība Kaboverdes EEZ un apkārtējās teritorijās;
   jāpastiprina nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanas pasākumi, tostarp iekšējos ūdeņos;
   jāpastiprina partnerattiecības ar citām valstīm, kas ir ieinteresētas zvejot Kaboverdes EEZ, galvenokārt izmantojot zivsaimniecības nolīgumus, un nodrošināt pārredzamību, publiskojot šo nolīgumu saturu un izveidojot reģionālo programmu novērotāju apmācībai un izmantošanai;
   jāatbalsta tādas datu vākšanas programmas izveide un uzlabošana, kura ļautu Kaboverdes iestādēm pārzināt pieejamos resursus un atbalstīt resursu zinātnisku novērtēšanu, un tādējādi pieņemt lēmumus, kas pamatotos uz labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām;
   jāpalīdz uzbūvēt un/vai atjaunot tādas zivsaimniecības un ar to saistīto darbību pamata infrastruktūras kā izkraušanas vietas un ostas (kas paredzētas rūpnieciskajai un nerūpnieciskajai zvejai, piemēram, Mindelu osta uz Sanvisenti salas), zivju uzglabāšanas un apstrādes vietas, tirgi, izplatīšanas un tirdzniecības infrastruktūra, kā arī kvalitātes analīzes laboratorijas;
   jāatbalsta un jāuzlabo darba apstākļi visiem darba ņēmējiem, jo īpaši sievietēm, visās ar zveju saistītajās darbībās, tostarp ne tikai tirdzniecības, bet arī apstrādes, zvejniecības pārvaldības un zinātnes jomā;
   jāatbalsta zinātniskās atziņas, kas nepieciešamas aizsargājamo jūras teritoriju izveidei, tostarp to īstenošanai, uzraudzībai un kontrolei;
   jāierobežo jutīgu sugu, piemēram, jūras bruņurupuču, piezveja;
   jāveicina abus dzimumus pārstāvošu zvejnieku (jo īpaši mazapjoma nerūpnieciskajā zvejā iesaistīto zvejnieku) organizāciju izveide, tādējādi palīdzot stiprināt viņu tehniskās, pārvaldības un sarunu vešanas spējas;
   jāizveido un/vai jāatjauno pamatizglītības un profesionālās apmācības centri, tādējādi paaugstinot zvejnieku, jūrnieku un zivsaimniecības nozarē un citās ar zilo ekonomiku saistītās darbībās iesaistīto sieviešu prasmju līmeni;
   jāstiprina pasākumi, ar kuriem mudina jauniešus iesaistīties zvejniecībā;
   jāpalielina zinātniskās izpētes spējas un spēja uzraudzīt zvejas resursus un jūras vidi;
   kopumā jāuzlabo jūras resursu ilgtspēja;

7.  atzinīgi vērtē to, ka nolīgums neattiecas uz mazajām pelaģiskajām sugām, kuras ir ļoti nozīmīgas vietējiem iedzīvotājiem un attiecībā uz kurām nav pieejama pārpalikuma;

8.  pauž bažas par zvejas darbību potenciāli nelabvēlīgo ietekmi uz haizivīm Kaboverdes EEZ;

9.  uzskata, ka ir rūpīgāk jāizvērtē labums, ko minētā protokola īstenošana sniedz vietējai ekonomikai (nodarbinātības, infrastruktūras un sociālo uzlabojumu jomā);

10.  uzskata, ka būtu vēlams uzlabot datu daudzumu un precizitāti par visu nozveju (mērķsugām un piezveju), zvejas resursu saglabāšanās stāvokli un zvejas darbību ietekmi uz jūras vidi, kā arī uzlabot nozares atbalsta finansējuma īstenošanu, lai varētu precīzāk novērtēt šā nolīguma ietekmi uz jūras ekosistēmu, zvejas resursiem un vietējo sabiedrību, tostarp sociālajā un ekonomiskajā jomā;

11.  uzskata, ka gadījumā, ja saskaņā ar protokolu tiek slēgtas zvejniecības vai tām noteikti ierobežojumi, lai nodrošinātu resursu ilgtspēju, būtu pirmām kārtām jānodrošina vietējās zvejas vajadzības, ņemot vērā pamatotus zinātniskos ieteikumus;

12.  aicina Komisiju un Kaboverdes iestādes saistībā ar pārzveju uzlabot krājumu datu vākšanu un krājumu uzraudzību, jo īpaši koncentrējoties uz haizivīm;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis attiecībā uz Kaboverdi īstenotajās sadarbības un oficiālās attīstības palīdzības rīcībpolitikās ņemt vērā to, ka Eiropas Attīstības fonda finansējumam un IZPN paredzētajam nozares atbalstam būtu viens otru jāpapildina, lai ātrāk un efektīvāk palīdzētu nodrošināt pilnvērtīgas iespējas vietējai zivsaimniecības nozarei un nodrošinātu, ka šai valstij ir pilnīga suverenitāte pār saviem resursiem; aicina Komisiju ar Eiropas Attīstības fondu un citiem attiecīgiem instrumentiem sekmēt vajadzīgos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu infrastruktūru, kura apjoma un izmaksu dēļ nav izveidojama vienīgi ar IZPN paredzēto nozares atbalstu, kādas ir, piemēram, zvejas ostas (kas paredzētas rūpnieciskajai un nerūpnieciskajai zvejai);

14.  atbalsta nepieciešamību palielināt IZPN ieguldījumu vietēja mēroga tiešu un netiešu darbvietu izveidē vai nu uz kuģiem, kas darbojas saskaņā ar IZPN, vai augšposma un lejasposma zvejas darbībās; uzskata, ka šo mērķu sasniegšanā svarīga loma var būt dalībvalstīm, kas var aktīvi piedalīties attiecīgu spēju veidošanas un apmācības pasākumu nodrošināšanā;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk stiprināt sadarbību ar Kaboverdi, apsvērt iespējas palielināt turpmāko attīstības palīdzību, galvenokārt izmantojot jauno kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI), kas ES budžetā ierosināts 2021.–2027. gada laikposmam, un jo īpaši ņemot vērā tādus faktorus kā ES finansējuma pienācīgu izlietojumu Kaboverdē un valsts politisko stabilitāti sarežģītā ģeopolitiskajā kontekstā, kuri būtu jāatbalsta un jāatalgo;

16.  aicina Komisiju mudināt Kaboverdes Republiku izmantot protokolā paredzēto finansiālo ieguldījumu, lai ilgtermiņā stiprinātu valsts zivsaimniecības nozari, veicinātu pieprasījumu pēc vietējiem ieguldījumiem un rūpniecības projektiem un mudinātu ilgtspējīgas zilās ekonomikas izaugsmi, tādējādi radot vietējas darbvietas un palielinot jaunās paaudzes interesi par zvejas darbībām;

17.  aicina Komisiju nosūtīt Parlamentam un darīt publiski pieejamus nolīguma 9. pantā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju protokolus un secinājumus un attiecīgo gada novērtējumu konstatējumus; aicina Komisiju ļaut Parlamenta pārstāvjiem kā novērotājiem piedalīties Apvienotās komitejas sanāksmēs un sekmēt Kaboverdes zvejnieku kopienu un ieinteresēto personu līdzdalību;

18.  uzskata, ka būtu jāapkopo informācija par minētā protokola īstenošanas sniegto labumu vietējai ekonomikai (nodarbinātības, infrastruktūras un sociālo uzlabojumu jomā);

19.  aicina Komisiju un Padomi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktu un LESD 218. panta 10. punktu atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu visos ar protokolu un attiecīgā gadījumā tā atjaunošanu saistīto procedūru posmos;

20.  vērš Komisijas un jo īpaši Padomes uzmanību uz to, ka centieni arī turpmāk veikt starptautisku nolīgumu pagaidu piemērošanu, pirms Parlaments ir sniedzis savu piekrišanu, nav savienojami ar Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu paredzētajiem pamatprincipiem un ka šī prakse būtiski pazemina Parlamenta statusu kā vienīgajai tieši demokrātiski ievēlētajai ES iestādei un arī kaitē visas ES demokrātiskajām tradīcijām;

21.  aicina Komisiju pašreizējos ieteikumus labāk iestrādāt ES un Kaboverdes IZPN un ņemt vērā, piemēram, protokola atjaunošanas procedūrās;

22.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Kaboverdes Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0134.
(2) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.
(3) OV C 58, 15.2.2018., 93. lpp.


Protokols, ar kuru īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvineju-Bisavu (2019–2024) ***
PDF 117kWORD 41k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu, ar kuru īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas–Bisavas Republiku (2019–2024) (08928/2019 – C9-0011/2019 – 2019/0090(NLE))
P9_TA(2020)0136A9-0012/2020

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08928/2019),

–  ņemot vērā Protokolu, ar kuru īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas–Bisavas Republiku (08894/2019),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0011/2019),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 18. jūnija nenormatīvo rezolūciju(1) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu (A9-0012/2020),

1.  sniedz piekrišanu protokola slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Gvinejas–Bisavas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0137.


Protokols, ar ko īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas-Bisavas Republiku (2019–2024) (Rezolūcija)
PDF 145kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu, ar kuru īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas–Bisavas Republiku (2019–2024) (08928/2019 – C9-0011/2019 – 2019/0090M(NLE))
P9_TA(2020)0137A9-0013/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08928/2019),

–  ņemot vērā tā protokola noslēgšanu, ar kuru īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Gvinejas–Bisavas Republiku (08894/2019) (“protokols”),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0011/2019),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (kopējā zivsaimniecības politika)(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz KZP ārējo dimensiju, tostarp zivsaimniecības nolīgumiem(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 18. jūnija normatīvo rezolūciju(3) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0013/2020),

A.  tā kā ES un Gvinejas–Bisavas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma (SFPA) vispārējais mērķis ir atbilstoši abu pušu interesēm pastiprināt ES un Gvinejas–Bisavas sadarbību zivsaimniecības nozarē, veicinot ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un zvejas resursu atbildīgu un ilgtspējīgu izmantošanu Gvinejas–Bisavas zvejas zonā, kā arī sekmējot Gvinejas–Bisavas zivsaimniecības nozares un zilās ekonomikas attīstību;

B.  tā kā uzskatāms, ka iepriekšējā SFPA paredzētās zvejas iespējas ir izmantotas kopumā apmierinoši;

C.  tā kā ES un Gvinejas–Bisavas SFPA ir nozīmīgs ES un trešo valstu SFPA un pašlaik finansējuma ziņā trešais lielākais šāda veida nolīgums, kurš sniedz papildu priekšrocības, jo tas ir viens no tikai trijiem nolīgumiem, kas dod piekļuvi jauktai dažādu sugu zvejai;

D.  tā kā Gvinejas–Bisavas zivsaimniecības nozare sniedz ļoti mazu pienesumu valsts labklājībā (2015. gadā tas veidoja 3,5 % no IKP), tomēr finansējums, ko tā saņems saskaņā ar SFPA kā kompensāciju par piekļuvi resursiem, būs ievērojams ieguldījums valsts finansēs;

E.  tā kā salīdzinājumā ar iepriekšējo protokolu ES finansiālais ieguldījums ir palielināts no 9 miljoniem EUR līdz 11,6 miljoniem EUR gadā par piekļuvi zvejas resursiem un no 3 miljoniem EUR līdz 4 miljoniem EUR gadā attiecībā uz atbalstu Gvinejas–Bisavas zivsaimniecības sektorpolitikai;

F.  tā kā protokolā paredzētajā laikposmā zvejas iespējas tiks noteiktas divējādi: pirmajos divos gados pēc zvejas piepūles (ko mēra kā reģistrēto bruto tilpību (GRT)) un pēdējos trīs gados pēc kopējās pieļaujamās nozvejas (tonnās); līdztekus šai pārejai pirmajos divos protokola īstenošanas gados tiks ieviesta elektroniska nozveju ziņošanas sistēma (ERS) un sākta nozvejas datu apstrāde;

G.  tā kā pirmajā protokolā paredzētajā laikposmā ES zvejas flotēm tiks piešķirtas šādas zvejas iespējas: 3700 GRT garneļu saldētājtraleriem, 3500 GRT zivju un galvkāju saldētājtraleriem un 15 000 GRT mazo pelaģisko sugu traleriem, kā arī iespējas zvejot 28 tunzivju saldētājseineriem un kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā arī 13 kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem; tā kā otrajā laikposmā ES zvejas flotēm tiks piešķirtas šādas zvejas iespējas: 2500 tonnas garneļu saldētājtraleriem, 11 000 tonnas zivju saldētājtraleriem, 1500 tonnas galvkāju saldētājtraleriem un 18 000 tonnas mazo pelaģisko sugu traleriem, kā arī iespējas zvejot 28 tunzivju saldētājseineriem un kuģiem zvejai ar āķu jedām, kā arī 13 kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerrīkiem;

H.  tā kā pirmais zivsaimniecības nolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Gvineju–Bisavu tika noslēgts 1980. gadā; tā kā nolīguma līdzšinējā protokola darbības termiņš ir beidzies 2017. gada 23. novembrī; tā kā šo nolīgumu attīstības sadarbības komponenta (t. i., nozares atbalsts) sniegums kopumā nav bijis apmierinošs; tā kā tomēr ir gūti panākumi attiecībā uz zvejniecības uzraudzību, kontroli un novērošanu, sanitārās inspekcijas veiktspēju un Gvinejas–Bisavas dalību reģionālajās zivsaimniecības struktūrās; tā kā ir jāpastiprina nozares sadarbība, lai varētu labāk sekmēt vietējās zivsaimniecības nozares un ar to saistītās rūpniecības un darbību attīstību un tādējādi nodrošināt, ka lielāka daļa no valsts dabas resursu izmantošanas radītās pievienotās vērtības paliek Gvinejā–Bisavā;

I.  tā kā Gvinejas–Bisavas zivsaimniecības nozares attīstības vajadzībām ir jāizveido pamata infrastruktūra, tāda kā ostas, izkraušanas vietas, glabātavas un apstrādes uzņēmumi, kuru šobrīd nav, lai varētu veicināt Gvinejas–Bisavas ūdeņos noķerto zivju izkraušanu;

J.  tā kā 2021. gadā sāksies ANO okeāna ilgtspējīgas attīstības zinātnes desmitgade (2021–2030); tā kā būtu jāiedrošina trešās valstis uzņemties svarīgu lomu zināšanu ieguvē;

K.  tā kā ES pirms daudziem gadiem ir aizliegusi tirgot Gvinejas–Bisavas zvejas produktus, pamatojoties uz valsts nespēju īstenot ES prasītos sanitāros pasākumus; tā kā viens no lielākajiem šķēršļiem Gvinejas–Bisavas zvejas produktu eksportēšanai uz ES ir novēlots analītiskās laboratorijas sertifikācijas process (CIPA); tā kā Gvinejas–Bisavas iestādes un Komisija kopīgi strādā pie minētā sertifikācijas procesa, lai šo aizliegumu varētu atcelt;

L.  tā kā ir jānodrošina, ka lielāka daļa pievienotās vērtības no Gvinejas–Bisavas zvejas zonā esošo zvejas resursu izmantošanas paliek šajā valstī;

M.  tā kā Gvinejas–Bisavas zivsaimniecības nozarē ir ierobežotas tiešas nodarbinātības iespējas, pat attiecībā uz vietējo apkalpes locekļu pieņemšanu darbā uz kuģiem (patlaban to skaits ir pat mazāks nekā iepriekšējā protokola laikposmā) vai sievietēm, kuru iztika un darbvietas ir atkarīgas no zivsaimniecības nozares;

N.  tā kā salīdzinājumā ar iepriekšējo protokolu ir būtiski palielināts ES flotēs nodarbināmo jūrnieku skaits; tā kā ES kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas Gvinejas–Bisavas jūrnieku nodarbināšanai; tā kā Gvinejas–Bisavas iestādēm ir jāizstrādā un regulāri jāatjaunina indikatīvs saraksts, kurā iekļauti kvalificēti jūrnieki, kurus var nodarbināt uz ES kuģiem;

O.  tā kā ir gūti panākumi NNN (nelegālas, nereģistrētas un neregulētas) zvejas apkarošanā Gvinejas–Bisavas teritoriālajos ūdeņos, patiecoties tam, ka Gvinejas–Bisavas EEZ ir izmantojusi labākas uzraudzības metodes, jo īpaši tās, kuras veic FISCAP (zvejas darbību inspekcija un kontrole) un kuras paredz novērotāju un ātru patruļkuģu izmantošanu; tā kā šajā jomā joprojām ir jālikvidē zināmi trūkumi un nepilnības, tostarp attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS);

P.  tā kā ir gūti panākumi Gvinejas–Bisavas EEZ demersālo zivju krājumu profilēšanā, un šajā jomā īpaši ir jānorāda 2019. gada janvāra ziņojums par demersālo zivju krājumu novērtēšanas kampaņu Gvinejas–Bisavas EEZ;

Q.  tā kā Gvineja–Bisava ir viena no 13 valstīm, kas ietilpst ar Komisijas 2017. gada 28. aprīļa Lēmumu C(2017) 2951 pieņemtā projekta “Labāka reģionālā zivsaimniecības pārvaldība Rietumāfrikā (PESCAO)” darbības jomā — šis projekts cita starpā paredz stiprināt NNN zvejas novēršanu un reaģēšanu uz to, uzlabojot uzraudzību, kontroli un novērošanu valsts un reģionālajā līmenī;

R.  tā kā pašreizējā protokolā nebija pietiekami ņemti vērā Parlamenta iepriekš sniegtie ieteikumi;

S.  tā kā Parlaments ir nekavējoties un pilnībā jāinformē visos ar protokolu vai tā atjaunošanu saistīto procedūru posmos,

1.  norāda, ka ES un Gvinejas–Bisavas SFPA ir svarīgs gan Gvinejai–Bisavai, gan Gvinejas–Bisavas zvejas zonā zvejojošām ES flotēm; uzsver, ka ir iespēja vairāk attīstīt ES un Gvinejas–Bisavas sadarbību zivsaimniecības nozarē, un vēlreiz aicina Komisiju darīt visu nepieciešamo, lai panāktu vairāk par iepriekšējos šī nolīguma īstenošanas protokolos paredzētajiem pasākumiem un tādējādi nodrošinātu, ka ar šo SFPA kopumā tiek sasniegts apmierinošs vietējās zivsaimniecības nozares attīstības līmenis un ka tas ir saskaņots ar uzdevumiem, kas norādīti ANO ilgtspējīgas attīstības mērķī (IAM) Nr. 14, proti, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus par labu ilgtspējīgai attīstībai;

2.  uzskata, ka ES un Gvinejas–Bisavas SFPA mērķi ir īstenoti ar mainīgiem panākumiem; nolīgums ES zvejas kuģiem ir paredzējis un sniedzis ievērojamas zvejas iespējas Gvinejas–Bisavas zvejas zonā, un Eiropas zvejas kuģu īpašnieki ir šīs iespējas būtiski izmantojuši, tomēr vietējā zivsaimniecības nozare kopumā nav attīstījusies pietiekami vai apmierinoši;

3.  uzsver, ka protokola 3. pantā ir nediskriminēšanas klauzula, saskaņā ar kuru Gvineja–Bisava apņemas nenoteikt labvēlīgākus tehniskos nosacījumus citām līdzīgām ārvalstu flotēm, kuras darbojas Gvinejas–Bisavas zvejas zonā un zvejo tās pašas mērķsugas; aicina Komisiju cieši uzraudzīt ES noslēgtos zivsaimniecības nolīgumus ar trešām valstīm, kas atrodas Gvinejas–Bisavas zvejas zonā;

4.  atzinīgi vērtē ieguldījumu, ko ES zvejas kuģi ar tiešajiem izkrāvumiem sniedz Gvinejas–Bisavas pārtikas nodrošinājumā, kā precizēts protokola pielikuma 5. nodaļā, un kas dod labumu vietējai sabiedrībai un veicina zivju iekšējo tirdzniecību un patēriņu;

5.  uzskata, ka šajā protokolā izaicinājums ir pāreja uz citādu zvejas iespēju pārvaldību (no zvejas piepūles pārvaldības uz kopējās pieļaujamās nozvejas pārvaldību); aicina Komisiju un Gvineju–Bisavu nekavējoties veicināt pienācīgu un efektīvu pāreju, kas garantē nepieciešamo ERS uzticamību un efektivitāti un nozvejas datu apstrādi;

6.  atbalsta nepieciešamību panākt ievērojamu progresu Gvinejas–Bisavas zivsaimniecības nozares attīstībā, tostarp attiecībā uz zvejas nozari un ar to saistītajām darbībām, un aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, — tostarp iespējamu nolīguma nozares atbalsta komponenta pārskatīšanu un nostiprināšanu, kā arī nosacījumu izstrādi ar mērķi palielināt finansiālā ieguldījuma apguves rādītājus —, lai panāktu šo mērķi;

7.  uzskata, ka ES un Gvinejas–Bisavas SFPA nesasniegs savus mērķus, ja tas nepalīdzēs izveidot pārvaldības sistēmu zvejas resursu ilgtspējīgai ilgtermiņa izmantošanai; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi ievērot protokolā izklāstītos noteikumus par nozares atbalstu, lai tas palīdzētu pilnībā īstenot valsts zivsaimniecības un zilās ekonomikas stratēģiju; šajā sakarā norāda ES atbalsta prioritārās jomas, kurās būtu jāsniedz vajadzīgā tehniskā un finansiālā palīdzība, lai:

   a. stiprinātu institucionālās spējas, jo īpaši reģionālās un globālās zivsaimniecības pārvaldības stratēģijas, un tādējādi ņemtu vērā dažādu ar attiecīgā reģiona valstīm noslēgtu zivsaimniecības nolīgumu kumulatīvo ietekmi;
   b. atbalstītu aizsargājamo jūras teritoriju nostiprināšanu ar mērķi virzīties uz integrētu zvejas resursu pārvaldību;
   c. attīstītu tādas zivsaimniecības un ar to saistīto darbību pamata infrastruktūras kā ostas (rūpnieciskajai un nerūpnieciskajai zvejai), zivju izkraušanas, uzglabāšanas un apstrādes vietas, tirgi, izplatīšanas un tirdzniecības struktūras, kā arī kvalitātes analīzes laboratorijas ar mērķi veicināt Gvinejas–Bisavas ūdeņos noķerto zivju izkraušanu;
   d. stiprinātu vietējo operatoru spējas zivsaimniecības nozarē, atbalstot zvejnieku organizācijas;
   e. apmācītu zvejniecības speciālistus;
   f. atbalstītu mazapjoma zveju;
   g. palīdzētu nodrošināt jūras vides labu ekoloģisko stāvokli, jo īpaši atbalstot atkritumu un zvejas rīku savākšanu, ko veic vietējie dalībnieki;
   h. atzītu un pastiprinātu sieviešu un jauniešu nozīmi zvejniecības nozarē un uzlabotu viņu lomas organizāciju, atbalstot attiecīgus nosacījumus;

8.  mudina Komisiju un dalībvalstis sadarbības un oficiālās attīstības palīdzības rīcībpolitikās ņemt vērā to, ka Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansējumam un ES un Gvinejas–Bisavas SFPA paredzētajam nozares atbalstam būtu vienam otru jāpapildina un tie būtu pilnībā jāsaskaņo, lai stiprinātu vietējo zivsaimniecību nozari;

9.  pauž bažas par to, ka Rietumāfrikas piekrastē ir aizvien vairāk zivju miltu un zivju eļļas rūpnīcu, kurām tiek piegādātas zivis arī no Gvinejas–Bisavas ūdeņiem; uzsver, ka lopbarības zveja ir pretrunā ilgtspējas principam un principam par vērtīgu olbaltumvielu resursu nodrošināšanu vietējai sabiedrībai; atzinīgi vērtē ostu un izkraušanas vietu paplašināšanu Gvinejā–Bisavā, tomēr pauž bažas, ka tam varētu sekot jaunu zivju miltu rūpnīcu celtniecība;

10.  aicina Komisiju un Gvinejas–Bisavas iestādes pastiprināt sadarbību, lai paredzētu nosacījumus Gvinejas–Bisavas zvejas produktu eksportam uz ES, jo īpaši attiecībā uz prasīto sanitāro nosacījumu pārbaudi un analītiskās laboratorijas sertifikāciju (CIPA), un tādējādi panāktu pašreizējā aizlieguma atcelšanu, veicinātu vietējās zivsaimniecības nozares attīstību un līdz ar to virzītos uz SFPA mērķu īstenošanu;

11.  atbalsta nepieciešamību palielināt SFPA ieguldījumu tiešu un netiešu darbvietu izveidē vietējā mērogā vai nu uz kuģiem, kas darbojas saskaņā ar SFPA, vai augšposma un lejasposma zvejas darbībās; uzskata, ka šo mērķu sasniegšanā svarīga loma var būt dalībvalstīm, kas var aktīvi piedalīties spēju veidošanas un apmācības pasākumu nodrošināšanā;

12.  atgādina par Gvinejas–Bisavas unikālajām jūras un piekrastes ekosistēmām, tādām kā mangrovju meži, kuras ir jūras resursu mazuļu dzīvotnes un kuru gadījumā ir mērķtiecīgi jārīkojas, lai aizsargātu un atjaunotu bioloģisko daudzveidību;

13.  uzskata, ka būtu jāapkopo informācija par labumu, ko minētā protokola īstenošana sniedz vietējai ekonomikai (piemēram, nodarbinātības, infrastruktūras un sociālo uzlabojumu jomā);

14.  uzskata, ka ir jāuzlabo datu kvantitāte un kvalitāte par visu nozveju (mērķsugu nozveja un piezveja), Gvinejas–Bisavas EEZ zvejas resursu saglabāšanās stāvokli un kopumā par SFPA ietekmi uz ekosistēmām, un ka būtu jācenšas attīstīt Gvinejas–Bisavas spēja ievākt šādus datus; aicina Komisiju palīdzēt nodrošināt, lai par nolīguma īstenošanas pārraudzību atbildīgās struktūras, proti, Apvienotā komiteja un Apvienotā zinātniskā komiteja, varētu pienācīgi darboties, iesaistot nerūpniecisko zvejnieku asociācijas, zivsaimniecībā strādājošo sieviešu asociācijas, arodbiedrības, piekrastes kopienu pārstāvjus un Gvinejas–Bisavas pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

15.  uzskata, ka ir absolūti nepieciešams Gvinejā–Bisavā uzlabot nozvejas datu vākšanu; turklāt prasa uzlabot ES kuģu VMS sistēmu ģenerēto datu nosūtīšanu Āfrikas iestādēm, ko veic karoga valsts; aicina panākt labāku datu sistēmu sadarbspēju;

16.  mudina publicēt ziņojumus par nozares atbalsta finansētajām darbībām, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību;

17.  uzskata, ka gadījumā, ja saskaņā ar protokolu tiek slēgtas zvejniecības vai tām noteikti ierobežojumi, lai nodrošinātu resursu ilgtspēju, būtu pirmām kārtām jānodrošina vietējās zvejas vajadzības, ņemot vērā pamatotus zinātniskos ieteikumus;

18.  uzsver pārpalikuma prasības nozīmi attiecībā uz trešo valstu ūdeņos zvejojošiem Savienības kuģiem;

19.  atbalsta nepieciešamību zvejas darbību ilgtspējas nodrošināšanas nolūkā uzlabot Gvinejas–Bisavas zvejas zonas pārvaldību, kontroli un uzraudzību un apkarot NNN zveju, cita starpā palielinot kuģu novērošanu (ar VMS sistēmu);

20.  mudina iekļaut pārredzamības noteikumus, kas paredzētu publicēt visus ar valstīm vai privātajām struktūrām noslēgtus nolīgumus, kuri piešķir ārvalstu kuģiem piekļuvi Gvinejas–Bisavas EEZ;

21.  uzsver, ka ir svarīgi SFPA paredzētās zvejas iespējas piešķirt, pamatojoties uz vienlīdzības, līdzsvara un pārredzamības principiem;

22.  uzsver, ka ir svarīgi, lai zivju izkraušana Gvinejas–Bisavas ostās veicinātu vietējās apstrādes darbības un pārtikas nodrošinājumu sugu un kvalitātes ziņā;

23.  aicina Komisiju nosūtīt Parlamentam Apvienotās komitejas sanāksmju protokolus un secinājumus, protokola 5. pantā minēto nozares daudzgadu programmu un ikgadējo novērtējumu rezultātus, informāciju par šīs programmas saskaņošanu ar Gvinejas–Bisavas zivsaimniecības nozares attīstības stratēģisko plānu (2015–2020), Apvienotās zinātniskās komitejas sanāksmju protokolus un secinājumus, kā arī informāciju par NNN zveju Gvinejas–Bisavas zvejas zonā, ES uzņēmēju integrāciju Gvinejas–Bisavas zivsaimniecības nozarē (protokola 10. pants) un kuģa īpašnieku pienākumu izpildes pārbaudi (piemēram, attiecībā uz protokola pielikuma V nodaļā paredzēto ieguldījumu natūrā); aicina Komisiju pēdējā protokola piemērošanas gadā un pirms sarunu sākšanas par tā atjaunošanu iesniegt Parlamentam visaptverošu ziņojumu par tā īstenošanu;

24.  aicina Komisiju un Gvinejas–Bisavas iestādes sniegt sīkāku informāciju par lopbarības zvejas darbību attīstību šajā reģionā;

25.  aicina Komisiju pašreizējos ieteikumus labāk iestrādāt ES un Gvinejas–Bisavas SFPA un ņemt vērā protokola atjaunošanas procedūrās;

26.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Gvinejas–Bisavas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.
(2) OV C 58, 15.2.2018., 93. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0136.


Protokols, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomi un Prinsipi un Eiropas Kopienu ***
PDF 116kWORD 41k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu (12199/2019 – C9-0001/2020 – 2019/0173(NLE))
P9_TA(2020)0138A9-0001/2020

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12199/2019),

–  ņemot vērā protokolu, ar kuru īsteno Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu (12202/2019),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0001/2020),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu (A9-0001/2020),

1.  sniedz piekrišanu protokola slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdībai un parlamentam.


Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveici par Šveices PTO koncesiju (1994. gada VVTT XXVIII pants) grozījumu attiecībā uz gaļu, kam pievienotas garšvielas ***
PDF 120kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju saistībā ar sarunām saskaņā ar 1994. gada VVTT XXVIII pantu par Šveices PTO koncesiju izmaiņām attiecībā uz gaļu, kam pievienotas garšvielas (12482/2019 – C9-0194/2019 – 2019/0196(NLE))
P9_TA(2020)0139A9-0092/2020

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12482/2019),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju saistībā ar sarunām saskaņā ar 1994. gada VVTT XXVIII pantu par Šveices PTO koncesiju izmaiņām attiecībā uz gaļu, kam pievienotas garšvielas (12483/2019),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu (C9-0194/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9‑0092/2020),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Šveices Konfederācijas valdībai un parlamentam.


Finansējuma pieprasījums biomedicīniskai izpētei miaļģiskā encefalomielīta jomā
PDF 135kWORD 46k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija rezolūcija par papildu finansējumu biomedicīniskai izpētei miaļģiskā encefalomielīta jomā (2020/2580(RSP))
P9_TA(2020)0140B9-0186/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. un 179.–181. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantu,

–  ņemot vērā Komisijai 2019. gada 2. septembrī uzdoto jautājumu, uz kuru jāatbild rakstiski, par miaļģiskā encefalomielīta (ME) pētniecību (E-002599/19) un Komisijas 2019. gada 28. oktobra atbildi,

–  ņemot vērā Komisijai 2018. gada 4. decembrī uzdoto jautājumu, uz kuru jāatbild rakstiski, par hroniskā noguruma sindromu (E-006124/2018) un Komisijas 2019. gada 30. janvāra atbildi,

–  ņemot vērā Komisijai 2018. gada 28. augustā uzdoto jautājumu, uz kuru jāatbild rakstiski, par miaļģiskā encefalomielīta atzīšanu Pasaules Veselības organizācijā un Komisijas atbalstu pētniecībai un apmācībai (E-004360/18) un Komisijas 2018. gada 1. novembra atbildi,

–  ņemot vērā Komisijai 2017. gada 9. novembrī uzdoto jautājumu, uz kuru jāatbild rakstiski, par miaļģiskā encefalomielīta / hroniskā noguruma sindroma izpētes finansēšanu (E-006901/17) un Komisijas 2017. gada 18. decembra atbildi,

–  ņemot vērā Reglamenta 227. panta 2. punktu,

A.  tā kā Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi vairākus lūgumrakstus, kuros paustas bažas par to, ka ES pašlaik nav tādu zāļu, ar kurām varētu ārstēt miaļģisko encefalomielītu/hroniskā noguruma sindromu (ME/HNS), un netiek pietiekami finansēta biomedicīniskā izpēte šajā jomā;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantu “ikvienai personai ir tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti valstu tiesību aktos un praksē” un tā kā citos starptautiskajos cilvēktiesību instrumentos, tostarp Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ir atzītas vai minētas tiesības uz veselību vai tās elementiem, piemēram, tiesībām uz medicīnisko aprūpi;

C.  tā kā dalībvalstu un Savienības darbībām ir jābūt vērstām uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību; tā kā šis mērķis būtu jāsasniedz ar dalībvalstīm paredzētu Savienības atbalstu, kas sekmētu sadarbību un veicinātu pētījumus par slimību cēloņiem, izplatīšanos un profilaksi;

D.  tā kā ME/HNS ir neskaidras izcelsmes novājinoša, hroniska, multisistēmiska slimība ar ārkārtīgi daudzveidīgiem simptomiem, smaguma pakāpi un attīstību;

E.  tā kā Pasaules Veselības organizācija ir klasificējusi ME/HNS kā nervu sistēmas traucējumus atbilstīgi Starptautiskā slimību klasifikatora (SSK-11) kodam 8E49 (pēcvīrusa noguruma sindroms);

F.  tā kā ME/HNS ir kompleksa un ļoti smaga slimība, jo noguruma un citu fizisku simptomu dēļ slimniekam var būt neiespējami veikt ikdienas darbības; tā kā var būt ievērojami skarta dzīves kvalitāte un ME/HNS slimnieki var nespēt piecelties no gultas vai iziet no mājas un smagi cieš, kas turklāt negatīvi ietekmē sociālās un ģimenes attiecības un rada ievērojamas izmaksas sabiedrībai zaudēto darbspēju ziņā;

G.  tā kā būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, ka ME/HNS skartajām personām ir augsts risks tikt sociāli atstumtām; tā kā šajā sakarā ir ārkārtīgi svarīgi, lai nodarbinātie ME/HNS slimnieki varētu saglabāt savu darbvietu un netiktu izolēti;

H.  tā kā būtu jādara viss iespējamais, lai pielāgotu nodarbināto ME/HNS slimnieku darba apstākļus un vidi; tā kā viņiem vajadzētu būt tiesībām pielāgot darba vietu un darba laiku;

I.  tā kā joprojām nav izstrādāti biomedicīniskie diagnostiskie testi MR/HNS konstatēšanai un nav arī ES (EZA) apstiprinātas terapijas;

J.  tā kā nav zināma ne ME/HNS incidence un prevalence Eiropas Savienībā, ne tās radītais sociālais un ekonomiskais slogs, jo ES līmenī nav koordinēti un visaptveroši ievākti dati par šo jomu;

K.  tā kā Komisijas 2019. gada 30. augusta atbildē uz lūgumrakstu Nr. 0204/2019 ir norādīts, ka ME/HNS ir diagnosticēts aptuveni 24 miljoniem pasaules iedzīvotāju, tomēr tiek uzskatīts, ka tie ir tikai 10 % no visa ME/HNS slimnieku skaita;

L.  tā kā pēc Amerikas Miaļģiskā encefalomielīta un hroniskā noguruma sindroma biedrības aplēsēm pasaulē no ME/HNS cieš aptuveni 17–24 miljoni cilvēku;

M.  tā kā tiek uzskatīts, ka ES no ME/HNS cieš aptuveni 2 miljoni dažādas etniskās izcelsmes, vecuma un dzimuma cilvēku; tā kā pieaugušo vidū ar šo slimību vairāk slimo sievietes;

N.  tā kā pagaidām nav īpaši lielas izpratnes par ME/HNS un līdz ar to šī slimība bieži netiek diagnosticēta, jo veselības aprūpes speciālistiem nav pietiekamas zināšanas šajā jomā, ir grūtības konstatēt simptomus vai nav pieejami pienācīgi diagnostikas testi; tā kā nepietiekama izpratne par ME/HNS var ievērojami traucēt atzīt pacientu darba nespēju;

O.  tā kā ME/HNS slimnieki jūtas valsts iestāžu un visas sabiedrības novārtā atstāti un ignorēti un pamatoti lūdz šai slimībai pievērst lielāku uzmanību un paredzēt lielāku finansējumu izpētes attīstībai; tā kā minētie slimnieki nevēlas tikt stigmatizēti tādēļ, ka nav pietiekamas informācijas par šo slimību; tā kā bieži vien nepietiekami tiek atzīta ar ME/HNS slimnieku tiesībām saistītā stigmatizācija un no tās izrietošais psiholoģiskais diskomforts, kas ikvienā pilsoņa dzīves aspektā ievērojami ietekmē minētās personas, viņu ģimenes un sabiedrību;

P.  tā kā var tikt traucēta ar ME/HNS sirgstoši bērnu un jauniešu piekļuve izglītībai;

Q.  tā kā ir acīmredzama nepieciešamība atzīt šā tipa slimības dalībvalstu līmenī; tā kā būtu jānodrošina īpaši orientēta apmācība, lai kopumā palielinātu valsts iestāžu, veselības aprūpes speciālistu un ierēdņu informētību;

R.  tā kā lūgumraksts Nr. 0204/2019 saņēma un turpina saņemt ievērojamu skaitu parakstu no slimniekiem, viņu ģimenēm un arī zinātnieku aprindām, kas prasa ieguldīt lielākus resursus ME/HNS biomedicīniskajā izpētē un pacientu atbalsta nodrošināšanā;

S.  tā kā šo gadu laikā vairāki Eiropas Parlamenta deputāti ir uzdevuši jautājumus Komisijai par ES finansējuma pieejamību ME/HNS izpētei;

T.  tā kā ME/HMS izpēte joprojām ir visnotaļ fragmentēta un netiek veikta izpētes koordinācija ES līmenī; tā kā, neraugoties uz Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (2014–2020) piešķirto atbalstu vairākiem pētniecības projektiem par dažādas izcelsmes neiroloģiskajiem traucējumiem un sāpju izpēti (piemēram, Help4Me, GLORIA un RTCure), Komisija 2019. gada 30. janvāra atbildē uz jautājumu, uz kuru jāatbild rakstiski, (E-006124/2018) atzina, ka līdz šim ar ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammām nav atbalstīts neviens konkrēts projekts par ME/HNS diagnosticēšanu/ārstēšanu,

1.  pauž bažas par MR/HNS augsto incidenci Eiropas Savienībā, norādot, ka no šīs slimības cieš aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu Eiropas sadarbības organizācijai zinātnes un tehnoloģiju jomā (COST), kas nesen izveidoja integrētu ME/HNS pētnieku tīklu (Euromene); uzskata, ka Euromene var sniegt pievienoto vērtību darbībām, kas nebūtu tik efektīvas, ja tās īstenotu vienīgi valsts līmenī;

3.  atzinīgi vērtē Euromene tīkla pašreiz veikto darbu ar mērķi izstrādāt vienotu Eiropas pieeju par to, kā risināt zināšanu trūkumu šīs kompleksās slimības jomā un informēt veselības aprūpes sniedzējus, pacientus un citas ieinteresētās personas par slimības radīto slogu Eiropā, tās klīnisko diagnozi un iespējamo ārstēšanu;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas 2019. gada 28. oktobra atbildē uz jautājumu E-002599/2019 pausto apņemšanos nākamajā pētniecības un inovācijas pamatprogrammā pēc “Apvārsnis 2020”, proti, pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, nodrošināt turpmākas pētniecības iespējas ME/HNS jomā;

5.  tomēr pauž nožēlu, ka Komisijas līdz šim pieņemtās finansēšanas iniciatīvas nav bijušas pietiekamas; pauž nožēlu par to, ka pašlaik ME/HNS izpēte netiek pietiekami finansēta, ko var uzskatīt par slēptu ES sabiedrības veselības problēmu; uzsver, ka aizvien steidzamāk ir jārisina cilvēciskās un sociālekonomiskās sekas saistībā ar pieaugošu skaitu cilvēku, kas dzīvo un strādā, slimojot ar šādām ilgstošām, invaliditāti izraisošām un hroniskām slimībām, kas ietekmē viņu darba un nodarbinātības ilgtspēju un nepārtrauktību;

6.  aicina Komisiju piešķirt papildu finansējumu un dot priekšroku uzaicinājumiem iesniegt projektu pieteikumus konkrēti par ME/HNS biomedicīnisko izpēti ar mērķi izstrādāt un apstiprināt biomedicīnisku diagnostikas testu un efektīvu biomedicīnisko terapiju, kas var izārstēt šo slimību vai mazināt tās izpausmes;

7.  uzskata, ka nav pamatojuma, kādēļ pašlaik netiek pienācīgi finansēta ME/HNS biomedicīniskā izpēte, ņemot vērā paredzamo lielo pacientu skaitu un šīs slimības attiecīgo ekonomisko un sociālo ietekmi;

8.  uzsver nepieciešamību īstenot inovatīvus projektus, kas var dalībvalstīs nodrošināt koordinētu un visaptverošu datu vākšanu par šo slimību, un aicina visās ME/HNS skartajās dalībvalstīs paredzēt obligātu ziņošanas pienākumu;

9.  aicina visas dalībvalstis apņēmīgi īstenot darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu ME/HNS pienācīgu atzīšanu;

10.  aicina Komisiju veicināt dalībvalstu sadarbību un paraugprakses apmaiņu par skrīninga metodēm, diagnostiku un ārstēšanu un izveidot Eiropas ME/HNS pacientu prevalences reģistru;

11.  prasa Komisijai paredzēt finansējumu pienācīgai un uzlabotai to veselības un sociālās aprūpes darbinieku medicīnas izglītībai un apmācībai, kuri strādā ar ME/HNS pacientiem; tādēļ aicina Komisiju izpētīt iespēju izveidot ES fondu ME/HNS profilaksei un ārstēšanai;

12.  aicina Komisiju nodrošināt finansējumu vajadzīgajam pētnieku loģistikas atbalstam ar mērķi ES veicināt šīs jomas pētniecības pasākumu koordināciju attiecībā uz ME/HNS diagnostikas sarežģītības un pacientu aprūpes problēmu noteikšanu, kā arī pilnībā izmantot potenciālu, ko sniedz pieeja inovācijai un veselības datiem, kas ievākti ar speciālistu palīdzību un visu ieinteresēto personu iesaistīšanos, lai izvēlētos pareizo politiku šajā jomā;

13.  aicina palielināt starptautisko sadarbību ME/HNS izpētes jomā ar mērķi paātrināt objektīvu diagnostikas standartu un efektīvu ārstēšanas veidu izstrādi;

14.  aicina Komisiju pasūtīt pētījumu, kurā izvērtēt ar ME/HNS saistītos kopējās sociālās un ekonomiskās izmaksas Eiropas Savienībā;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot veselības aprūpes speciālistiem un sabiedrībai paredzētas informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņas, lai informētu iedzīvotājus par ME/HNS un tās simptomiem;

16.  aicina Padomi pašreizējās sarunās par nākamo ES daudzgadu finanšu shēmu pieņemt Parlamenta prasību palielināt “Apvārsnis Eiropa” paredzēto finansējumu un ātri apstiprināt minēto budžetu, lai varētu savlaicīgi sākt darbu pie ME/HNS izpētes nodrošināšanas;

17.  aicina Komisiju atzīt īpašos izaicinājumus, ar kuriem saskaras pētnieki, kas strādā pie tādām nezināmas izcelsmes slimībām kā ME/HNS, un nodrošināt, ka, neraugoties uz minētajām grūtībām, šādu slimību biomedicīniskajai izpētei tiek sniegta taisnīga piekļuve “Apvārsnis Eiropa” finansējumam;

18.  uzsver, ka ir ļoti svarīgi palielināt izpratni par šo jautājumu, ES un dalībvalstu līmenī veicinot pasākumus saistībā ar Reto slimību dienu, kuru katru gadu atzīmē februāra pēdējā dienā;

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas
PDF 146kWORD 45k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (EGF/2020/000 TA 2020 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas) (COM(2020)0146 – C9-0112/2020 – 2020/2062(BUD))
P9_TA(2020)0141A9-0109/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0146 – C9-0112/2020),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2019. gada 18. septembra rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (pieteikums EGF/2019/000 TA 2019 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)(4),

—  ņemot vērā pirmo lasījumu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF)(5),

—  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0109/2020),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem ātri no jauna iekļauties darba tirgū, kas ir tik nepieciešams;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, vajadzētu būt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.  tā kā Regulas (ES) Nr. 1309/2013 pieņemšana atspoguļo Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no ierosināto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā un samazināt vērtēšanas un apstiprināšanas laiku Parlamentā un Padomē, paplašināt atbalsttiesīgo darbību un saņēmēju loku, ietverot arī pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt stimulus savu uzņēmumu izveidei;

D.  tā kā maksimālais EGF pieejamais gada budžets ir 150 miljoni EUR (2011. gada cenās), un tā kā Regulas (ES) Nr. 1309/2013 11. panta 1. punktā ir norādīts, ka līdz 0,5 % no šīs summas (t. i., 179 264 000 EUR 2020. gada cenās) pēc Komisijas iniciatīvas var darīt pieejamus tehniskajai palīdzībai, lai finansētu sagatavošanos, pārraudzību, datu vākšanu un zināšanu bāzes izveidi, administratīvo un tehnisko atbalstu, informācijas un komunikācijas pasākumus, kā arī revīzijas, kontroles un novērtēšanas pasākumus, kas nepieciešami Regulas (ES) Nr. 1309/2013 īstenošanai;

E.  tā kā ierosinātā summa — 345 000 EUR — atbilst aptuveni 0,19 % no maksimālā gada budžeta, kas EGF pieejams 2020. gadā,

1.  piekrīt tam, ka Komisijas ierosinātos pasākumus finansē kā tehnisko palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 11. panta 1. un 4. punktu un 12. panta 2., 3. un 4. punktu;

2.  atzīst uzraudzības un datu vākšanas nozīmību; atgādina, ka ir svarīgi atbilstošā veidā apkopot stabilu statistikas datu kopumu, lai tas būtu viegli pieejams un saprotams; atkārtoti norāda, ka ir vajadzīgi atjaunināti pētījumi un analīze par pašreizējām problēmām, ko Covid-19 rada pasaules tirgū;

3.  atkārtoti norāda, ka ir vajadzīga īpaša tīmekļa vietne, kas būtu pieejama visiem Savienības iedzīvotājiem un kurā būtu sīka informācija par EGF;

4.  atzinīgi vērtē to, ka tiek turpināts darbs, lai standartizētu EGF pieteikumu iesniegšanas un pārvaldības procedūras, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu (SCF), kas ļauj vienkāršot un paātrināt pieteikumu izskatīšanu un labāk sagatavot ziņojumus;

5.  pieņem zināšanai, ka Komisija izmantos pieejamo budžetu, lai rīkotu divas EGF kontaktpersonu ekspertu grupas (viens loceklis no katras dalībvalsts) sanāksmes un — ļoti iespējams — vienlaikus arī divus seminārus ar EGF īstenošanas struktūru un sociālo partneru līdzdalību, lai veicinātu tīklu veidošanu starp dalībvalstīm;

6.  aicina Komisiju arī turpmāk sistemātiski aicināt Parlamentu uz šādām sanāksmēm un semināriem saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Pamatnolīgumā par Parlamenta un Komisijas attiecībām;

7.  uzsver, ka ir svarīgi vēl vairāk pastiprināt sadarbību un saziņu starp visām ar EGF pieteikumiem saistītajām personām, tostarp jo īpaši sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām reģionālā un vietējā līmenī, lai radītu iespējami lielāku sinerģiju; uzsver, ka būtu jāpastiprina valsts kontaktpersonas un reģionālo vai vietējo īstenošanas partneru savstarpējā sadarbība, kā arī visām attiecīgajām pusēm vajadzētu būt skaidrībā un vienoties par komunikāciju, atbalsta pasākumiem un informācijas plūsmām (iekšējā struktūra, uzdevumi un pienākumi);

8.  atgādina pieteikumu iesniedzējām dalībvalstīm par to svarīgo uzdevumu plaši izziņot paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai kopumā par darbībām, ko finansē no EGF, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1309/2013 12. pantā;

9.  atgādina, ka saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem EGF varētu izmantot, lai atbalstītu pastāvīgi atlaistos darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas saistībā ar Covid-19 izraisīto globālo krīzi, negrozot Regulu (ES) Nr. 1309/2013;

10.  tādēļ prasa Komisijai jebkādā iespējamā veidā palīdzēt dalībvalstīm, kuras paredzējušas sagatavot pieteikumu tuvākajās nedēļās un mēnešos;

11.  turklāt prasa Komisijai darīt visu iespējamo, lai izrādītu elastīgumu un pēc iespējas saīsinātu periodu, kas paredzēts, lai izvērtētu pieteikumu atbilstību finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem;

12.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

13.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (EGF/2020/000 TA 2020 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2020/986.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0015.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0019.


Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana palīdzības sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai
PDF 133kWORD 43k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu palīdzības sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai (COM(2020)0200 – C9-0127/2020 – 2020/2068(BUD))
P9_TA(2020)0142A9-0105/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0200 – C9-0127/2020),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 10. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 11. punktu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0105/2020),

1.  atzinīgi vērtē lēmumu, kas apliecina Savienības solidaritāti ar Savienības iedzīvotājiem un reģioniem, kurus piemeklējušas dabas katastrofas;

2.  uzsver, ka ir steidzami jāpiešķir finansiāla palīdzība no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) reģioniem, kurus 2019. gadā Savienībā ir piemeklējušas dabas katastrofas;

3.  uzskata, ka dalībvalstīm piešķirtā finansiālā palīdzība ir taisnīgi jāsadala visvairāk skartajiem reģioniem un teritorijām;

4.  norāda, ka klimata pārmaiņu dēļ dabas katastrofas kļūs aizvien postošākas un aizvien biežākas; aicina nākamajā daudzgadu finanšu shēmā veikt Fonda reformu, lai ņemtu vērā klimata pārmaiņu turpmākās sekas, vienlaikus uzsverot, ka Fonds ir tikai postījumu novēršanas instruments un ka klimata pārmaiņu dēļ pirmkārt ir vajadzīga preventīva politika, kas atbilst Parīzes nolīgumam un zaļajam kursam;

5.  atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. un 349. pantu Eiropas Savienībai ir jāveic darbības, kas stiprina tās teritoriālo kohēziju, un jāņem vērā tālāko reģionu īpašās iezīmes un ierobežojumi; norāda, ka dabas katastrofai tālākajā reģionā ir lielāka sociālā un ekonomiskā ietekme nekā tai pašai katastrofai jebkurā citā Eiropas reģionā un līdz ar to atjaunošanās norit lēnāk; tāpēc uzskata, ka tālākajiem reģioniem Fonda darbības jomas ietvaros būtu jāsaņem lielāks finansējums;

6.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

7.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS: EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu palīdzības sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2020/1076.)

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


Budžeta grozījuma Nr. 3/2020 projekts — 2019. finanšu gada pārpalikuma ieskaitīšana
PDF 130kWORD 43k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2020 projektu: 2019. finanšu gada pārpalikuma ieskaitīšana (07764/2020 – C9-0131/2020 – 2020/2061(BUD))
P9_TA(2020)0143A9-0104/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(1), un jo īpaši tās 44. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2019. gada 27. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 3/2020 projektu, ko Komisija pieņēma 2020. gada 15. aprīlī (COM(2020)0180),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2020 projektu, ko Padome pieņēma 2020. gada 6. maijā un nosūtīja Eiropas Parlamentam nākamajā dienā (07764/2020 – C9-0131/2020),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 94. un 96. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu(A9‑0104/2020),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 3/2020 projekta mērķis ir iekļaut 2020. gada budžetā 2019. finanšu gada budžeta pārpalikumu, proti, EUR 3218,4 miljonus;

B.  tā kā minēto pārpalikumu galvenokārt veido pozitīvs budžeta izpildes rezultāts ieņēmumu daļā — 2414,8 EUR miljoni — un neizlietoti līdzekļi izdevumu daļā 803,6 miljonu EUR apmērā;

C.  tā kā attiecībā uz ieņēmumiem lielākās atšķirības pamatā ir nokavējuma procenti un naudas sodi (2510,5 miljoni EUR), budžeta izpildes rezultātu veidojot konkurences jomā uzliktajiem naudas sodiem un nokavējuma procentiem, citiem soda maksājumiem un procentiem, kas saistīti ar naudas sodiem un soda maksājumiem;

D.  tā kā izdevumu daļā maksājumiem paredzētie līdzekļi, kurus Komisija nav izlietojusi, 2019. gadā ir 592,3 miljoni EUR (no tiem 351,5 miljoni EUR no rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos un 94,5 miljoni EUR no 3. izdevumu kategorijas “Drošība un pilsonība” rezerves) un no 2018. gada pārnesumiem — 86,3 miljoni EUR, bet pārējo iestāžu neizlietoto līdzekļu summa ir 82,4 miljoni EUR 2019. gadā un 39 miljoni EUR no 2017. gada pārnesumiem,

1.  pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 3/2020 projektu, kas attiecas tikai uz 3218,4 miljonu EUR lielā 2019. gada budžeta pārpalikuma iekļaušanu budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 18. pantu, un Padomes nostāju attiecībā uz to;

2.  atkārtoti pauž nostāju, ka visi Savienības budžetā pieejamie līdzekļi un neizlietotās summas, tostarp pārpalikums, ir jāizmanto, lai ātri sniegtu finansiālu palīdzību reģioniem un uzņēmumiem, kurus visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija; minētajā sakarībā aicina dalībvalstis gaidāmos uz NKI balstīto iemaksu samazinājumus, kuri izriet no 2019. gada pārpalikuma, pilnībā veltīt ar Covid-19- saistīto darbību budžeta veidošanai, vēlams, Savienības līmenī, lai nodrošinātu līdzekļu optimālu piešķiršanu;

3.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju 2019. gadā konkurences jomā tika piemēroti naudas sodi 2 510,5 miljonu EUR apmērā; vēlreiz pauž uzskatu, ka Savienībai vajadzētu būt iespējai budžetā iekļaut ieņēmumus, ko rada naudas sodi vai kas saistīti ar novēlotiem maksājumiem, attiecīgi nesamazinot uz NKI balstītās iemaksas; atgādina, ka Parlaments joprojām atbalsta to, lai ierosinātā Savienības rezerve (vispārējā rezerve saistībām) nākamajā daudzgadu finanšu shēmā tiktu palielināta par summu, kas ir līdzvērtīga ieņēmumiem, kurus gūst no naudas sodiem un soda maksājumiem;

4.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2020 projektu;

5.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 3/2020 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(2) OV L 57, 27.2.2020.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.


Budžeta grozījuma Nr. 4/2020 projekts — priekšlikums par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu palīdzības sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai
PDF 127kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4/2020 projektu, kas pievienots priekšlikumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu palīdzības sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai (08097/2020 – C9-0146/2020 – 2020/2069(BUD))
P9_TA(2020)0144A9-0106/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(1), un jo īpaši tās 44. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2019. gada 27. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3) (DFS regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 4/2020 projektu, ko Komisija pieņēma 2020. gada 30. aprīlī (COM(2020)0190),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 4/2020 projektu, ko Padome pieņēma 2020. gada 25. maijā un nosūtīja Parlamentam tajā pašā dienā (08097/2020 – C9-0146/2020),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu palīdzības sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai (COM(2020)0200),

–  ņemot vērā Reglamenta 94. un 96. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9‑0106/2020),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 4/2020 projekts attiecas uz ierosināto Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai saistībā ar dabas katastrofām, kas notika minētajās dalībvalstīs 2019. gadā;

B.  tā kā Komisija tādēļ ierosina grozīt 2020. gada budžetu, palielinot līdzekļus budžeta 13 06 01. pozīcijā “Palīdzība dalībvalstīm lielas dabas katastrofas gadījumā ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku” par 272 498 208 EUR gan saistību, gan maksājumu apropriācijās;

C.  tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds ir īpašs instruments, kā definēts DFS regulā, un attiecīgās saistību un maksājumu apropriācijas budžetā ir jāiekļauj papildus daudzgadu finanšu shēmā noteiktajiem maksimālajiem apjomiem,

1.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 4/2020 projektu;

2.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 4/2020 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(2) OV L 57, 27.2.2020.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.


ES un Moldovas Republikas Kopējās aviācijas telpas nolīguma noslēgšana ***
PDF 116kWORD 41k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Moldovas Republiku, no otras puses (COM14205/2019 – C9-0192/2019 – 2012/0006(NLE))
P9_TA(2020)0145A9-0084/2020

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM14205/2019),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam par kopējo aviācijas telpu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku (08185/2012),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0192/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A9‑0084/2020),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Moldovas Republikas valdībai un parlamentam.


ES un Moldovas noslēgtā Kopējās aviācijas telpas nolīguma grozīšana (Horvātijas pievienošanās) ***
PDF 117kWORD 41k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu protokolu, ar ko groza Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (07048/2015 – C9-0195/2019 – 2015/0035(NLE))
P9_TA(2020)0146A9-0083/2020

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07048/2015),

–  ņemot vērā protokolu, ar ko groza Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Moldovas Republiku, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (07047/2015),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C9-0195/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A9-0083/2020),

1.  sniedz piekrišanu protokola slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Moldovas Republikas valdībai un parlamentam.


EK un Marokas noslēgtā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma grozīšana (Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās) ***
PDF 120kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, lai ņemu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (06198/2013 – C9-0006/2019 – 2007/0181(NLE))
P9_TA(2020)0147A9-0005/2020

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (06198/2013),

–  ņemot vērā projektu protokolam, ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, lai ņemu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta pirmo daļu (C9-0006/2019),

–  ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 12. decembra nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam noslēgt protokolu, ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, lai ņemu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A9-0005/2020),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Marokas Karalistes valdībai un parlamentam.

(1)OV L 200, 27.7.2012., 25. lpp.
(2)OV C 323 E, 18.12.2008., 259. lpp.


ES un Jordānijas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma noslēgšana ***
PDF 117kWORD 41k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (14209/2019 – C9-0193/2019 – 2010/0180(NLE))
P9_TA(2020)0148A9-0086/2020

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14209/2019),

–  ņemot vērā projektu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (14366/2010),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0193/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A9‑0086/2020),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Jordānijas Hāšimītu Karalistes valdībai un parlamentam.


ES un Ķīnas nolīguma par civilās aviācijas drošību noslēgšana ***
PDF 116kWORD 41k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republikas valdību par civilās aviācijas drošību (14185/2019 – C9-0191/2019 – 2018/0155(NLE))
P9_TA(2020)0149A9-0087/2020

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14185/2019),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam par civilās aviācijas drošību starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republikas valdību (09702/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0191/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A9‑0087/2020),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.


ES un Gruzijas Kopējās aviācijas telpas nolīguma noslēgšana ***
PDF 116kWORD 41k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes Lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses (09556/2019 – C9-0013/2019 – 2010/0186(NLE))
P9_TA(2020)0150A9-0082/2020

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (09556/2019),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam par kopējo aviācijas telpu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Gruziju (14370/2010),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0013/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu, kā arī 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A9‑0082/2020),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Gruzijas valdībai un parlamentam.


ES un Izraēlas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīguma noslēgšana ***
PDF 116kWORD 37k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses (14207/2019 – C9-0196/2019 – 2012/0324(NLE))
P9_TA(2020)0151A9-0085/2020

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14207/2019),

–  ņemot vērā projektu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses (16828/2012),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu, un 218. panta 7. punktu (C9-0196/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A9-0085/2020),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Izraēlas valdībai un parlamentam.


Ieteikumi sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti
PDF 277kWORD 81k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija ieteikums sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (2020/2023(INI))
P9_TA(2020)0152A9-0117/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), un jo īpaši LESD 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 25. februāra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/266, ar ko pilnvaro sākt sarunas par jaunas partnerības nolīgumu ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti(1) un tā pielikumā ietvertās norādes sarunām par jaunām partnerattiecībām ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kas ir publiskotas,

–  ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības(2), 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti(3), 2017. gada 13. decembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti(4), 2018. gada 14. marta rezolūciju par vadlīnijām ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvara veidošanai(5), 2019. gada 18. septembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES(6) un 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Izstāšanās līgumā iekļauto noteikumu par pilsoņu tiesībām īstenošanu un uzraudzību(7), un 2020. gada 12. februāra rezolūciju par ierosinātajām pilnvarām sarunās par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti(8),

–  ņemot vērā 2020. gada 18. marta teksta projektu nolīgumam par jauno partnerību ar Apvienoto Karalisti(9) ,

–  ņemot vērā 2020. gada 29. janvāra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas(10),

–  ņemot vērā Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas(11) (“Izstāšanās līgums”) un tam pievienoto politisko deklarāciju, kurā izklāstīts Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars(12) (“Politiskā deklarācija”),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Juridiskā komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Reglamenta 114. panta 4. punktu un 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0117/2020),

A.  tā kā Politiskā deklarācija ir sarunu kritērijs un nosaka vērienīgas, plašas, dziļas un elastīgas partnerības parametrus tirdzniecības un ekonomiskajā sadarbībā, kuras pamatā ir visaptverošs un līdzsvarots brīvās tirdzniecības nolīgums, tiesībaizsardzība un krimināltiesības, ārpolitika, drošība un aizsardzība un plašākas sadarbības jomas; tā kā Eiropas Savienības (ES) mandāts, ko Padome, pamatojoties uz to, pieņēma 2020. gada 25. februārī, ir sarunu programma, kas paredz stingru un visaptverošu partnerību starp ES un Apvienoto Karalisti, kas veido saskaņotu struktūru un vispārēju pārvaldības satvaru; tā kā ES nepieņems Apvienotās Karalistes dalīto pieeju, kuras mērķis ir vienoties par virkni atsevišķu, patstāvīgu nolīgumu;

B.  tā kā ES mandāta pamatā ir Eiropadomes 2018. gada 23. marta pamatnostādnes un Politiskā deklarācija;

C.  tā kā sarunās par paredzēto partnerību ar Apvienoto Karalisti (AK) priekšnoteikums var būt tikai Izstāšanās līguma un tā triju protokolu efektīva un pilnīga īstenošana;

D.  tā kā ES būtu jāturpina centieni un apņēmība risināt sarunas par vērienīgu nolīgumu, kā tas skaidri paredzēts Politiskajā deklarācijā, kuru abas puses, tostarp Apvienotās Karalistes premjerministrs, parakstīja 2019. gada 17. oktobrī, un ES mandātā; tā kā Apvienotā Karaliste no 2020. gada 31. janvāra vairs nav ES dalībvalsts;

E.  tā kā pašreizējais laika spiediens sarunās ir vienīgi Apvienotās Karalistes izvēles rezultāts;

F.  tā kā gaidāmajam nolīgumam vajadzētu būt iekļautam vispārējā pārvaldības satvarā un tā kā ES Tiesai (EST) vajadzētu būt vienīgajai struktūrai, kas atbildīga par ES tiesību aktu interpretāciju;

G.  tā kā pārejas periodā ES tiesību akti visās politikas jomās joprojām ir piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā, izņemot tos Līgumu noteikumus un tiesību aktus, kas nebija saistoši Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā pirms Izstāšanās līguma stāšanās spēkā; tā kā 2020. gada 14. maijā Eiropas Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti par ES noteikumu par brīvu pārvietošanos neievērošanu;

H.  tā kā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ietekmē miljoniem pilsoņu — AK pavalstniekus, kas dzīvo, ceļo vai strādā Eiropas Savienībā, ES pilsoņus, kas dzīvo, ceļo vai strādā Apvienotajā Karalistē, kā arī personas, kas nav nedz ES pilsoņi, nedz AK pavalstnieki;

I.  tā kā Apvienotajai Karalistei kā trešai valstij nevar būt tādas pašas tiesības un priekšrocības un tai nevar būt saistoši tie paši pienākumi kā dalībvalstij, un līdz ar to pārejas perioda beigās situācija gan Eiropas Savienībā, gan Apvienotajā Karalistē būtiski mainīsies; tā kā Eiropas Savienībai un Apvienotajai Karalistei ir kopīgi pamatprincipi un vērtības; tā kā gaidāmajā partnerības nolīgumā būtu jāņem vērā Apvienotās Karalistes ģeogrāfiskais tuvums, savstarpējās saistības pakāpe un pastāvošā augstā atbilstība ES noteikumiem un savstarpējā atkarība; un tā kā — kā to ES jau sarunu iesākumā skaidri norādīja — jo vairāk privilēģiju un tiesību Apvienotā Karaliste vēlēsies, jo vairāk saistību būs jāuzņemas;

J.  tā kā ES un Apvienotā Karaliste Politiskajā deklarācijā vienojās rīkot augsta līmeņa sanāksmi 2020. gada jūnijā, lai izvērtētu panākto progresu ar mērķi vienoties par rīcību, kas nepieciešama, lai virzītu uz priekšu sarunas par to turpmākajām attiecībām; tā kā 2020. gada 15. jūnija augsta līmeņa sanāksmes beigās abas puses nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, inter alia norādot, ka ir vajadzīgs jauns impulss;

K.  tā kā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vienotība visā sarunu gaitā ir būtiska, lai pēc iespējas labāk aizstāvētu ES intereses, tostarp tās pilsoņu intereses; tā kā ES un tās dalībvalstis Izstāšanās līguma apspriešanas un pieņemšanas laikā un arī pēc tam ir palikušas vienotas; tā kā šī vienotība izpaužas, pieņemot sarunu mandātu, kas uzticēts ES sarunu vedējam un ES darba grupas vadītājam Michel Barnier, kam ir izteikts spēcīgs ES un tās dalībvalstu atbalsts;

L.  tā kā ES un Apvienotā Karaliste Politiskajā deklarācijā vienojās, ka turpmāko attiecību pamatā vajadzētu būt tādām kopīgām vērtībām kā cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un aizsardzība, demokrātijas principi, tiesiskums, uz starptautiskiem noteikumiem balstīta kārtība, tostarp ANO Harta un atbalsts ieroču neizplatīšanai, atbruņošanās, miera un drošības principi, kā arī ilgtspējīga attīstība un vides aizsardzība, un ka šīs vērtības ir būtisks priekšnoteikums sadarbībai Politiskās deklarācijas satvarā, tās būtu jāizsaka saistošās politiskās klauzulās, kā arī kā jautājumi, par kuriem pastāv savstarpēja uzticēšanās; tā kā ES joprojām būs saistoša Eiropas Savienības Pamattiesību harta, bet attiecībā uz nolīgumu par turpmākajām attiecībām ir jābūt priekšnoteikumam, lai Apvienotā Karaliste apņemtos turpināt ievērot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) satvaru;

M.  tā kā Covid-19 pandēmija ir radījusi pilnīgi negaidītu un iepriekš nepieredzētu jaunu situāciju, kas būtiski ietekmē ES un AK sarunu gaitu un efektivitāti; tā kā, ja vienošanos nevarēs panākt, abām pusēm jābūt gatavām ļoti būtiskām pārmaiņām ekonomikā, kuras pastiprinās Covid-19 pandēmija un tās gaidāmās ekonomiskās sekas; tā kā globālās pandēmijas izpausmes un tās paredzamās ģeopolitiskās, ekonomiskās un sociālās sekas pastiprina nepieciešamību uzlabot sadarbības mehānismus starp partneriem un sabiedrotajiem,

Vispārīgie principi

1.  pauž nožēlu par to, ka pēc četrām sarunu kārtām reāls progress nav panākts, izņemot ļoti nedaudzus atvērtus jautājumus ierobežotā skaitā jomu; norāda uz būtiskajām viedokļu atšķirībām starp ES un EK, tostarp attiecībā uz apspriežamā teksta darbības jomu un juridisko struktūru; pauž dziļas bažas par Apvienotās Karalistes valdības plānoto turpmākās partnerības ierobežoto darbības jomu un tās sadrumstaloto pieeju sarunām tikai par tādām jomām, kas ir Apvienotās Karalistes interesēs; atkārtoti norāda, ka Eiropas Savienībai nav pieņemama šāda “selektīvas atlasīšanas” pieejama; norāda, ka Apvienotās Karalistes priekšlikumi neatbilst tās saistībām saskaņā ar Izstāšanās līgumu un Politisko deklarāciju, kam Apvienotā Karaliste ir piekritusi, — tostarp tās atteikšanās risināt sarunas par nolīgumu drošības un aizsardzības jautājumos;

2.  atkārtoti uzsver ES stingro nostāju, ka visās sarunu jomās ir vienlaikus jāpanāk reāls progress, tostarp attiecībā uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, zivsaimniecību, iekšējo drošību un pārvaldību, kā norādīts Politiskajā deklarācijā; uzsver, ka visas sarunas ir nedalāmas un ka ES nepiekritīs, ka vienošanās tiek panākta par katru cenu, jo īpaši tam, ka tiktu slēgts brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN), ja nav stingru garantiju par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un apmierinoša nolīguma zivsaimniecības jomā; tādēļ pilnībā atbalsta Komisiju, kad tā aizstāv nepieciešamību pēc visaptveroša līguma projekta, kā ES to ierosināja jau pašā sākumā, tā vietā, lai vienotos par atsevišķiem nolīgumiem, kā to ierosinājusi AK;

3.  norāda, ka jebkuram nolīgumam par jaunām attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti ir jābūt saskaņotam un pielāgotam abu pušu ģeogrāfiskajam tuvumam un abu pušu ekonomiku savstarpējās saistības augstajai pakāpei;

4.  atzinīgi vērtē AK tiesību aktu priekšlikumu publicēšanu, pat ja tie tiek publicēti ar novēlošanos; norāda, ka pretēji Apvienotās Karalistes apgalvojumiem par pastāvošo precedentu izmantošanu daudzi no šiem priekšlikumiem būtiski pārsniedz to, par ko pēdējos gados ES ir vienojusies citos BTN ar trešām valstīm; atgādina, ka jebkura galīgā nolīguma pamatā jābūt tiesību un pienākumu līdzsvaram;

5.  atzinīgi vērtē to, ka pastāv augsta līmeņa konverģence starp sarunu mērķiem, kas izteikti Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcijā un Padomes 2020. gada 25. februāra Lēmumā (ES, Euratom) 2020/266, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par jaunu partnerības nolīgumu(13) (“sarunu norādes”); uzsver, ka Komisijai ir pilnīgs Parlamenta atbalsts sarunās ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar sarunu norādēm, jo visām trim iestādēm principā ir plašā mērā kopīgi mērķi, kas būtu jāsasniedz šajās sarunās;

6.  atzinīgi vērtē 2020. gada 18. martā publiskoto ES teksta projektu nolīgumam par jauno partnerību ar Apvienoto Karalisti, kurā ierosināts visaptverošs nolīgums par dziļu un ciešu partnerību, kas aptvertu ne tikai preču un pakalpojumu brīvo tirdzniecību, bet arī veidus, kā novērst izkropļojumus un negodīgas konkurences priekšrocības, tostarp tās, kas saistītas ar lauksaimniecības nozari, sanitārajiem un fitosanitārajiem (SFS) pasākumiem un valsts atbalstu, un kā radīt labvēlīgus apstākļus tirdzniecības un ieguldījumu attīstībai;

7.  aicina Komisiju turpināt vadīt sarunas pārredzami, jo tas dod labumu sarunu procesam, kā arī iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo tas ļauj tiem labāk sagatavoties laikposmam pēc pārejas perioda; šajā sakarībā mudina Komisiju nodrošināt sabiedrisko apspriešanu un pastāvīgu dialogu ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā arī ar valstu parlamentiem; atzinīgi vērtē Komisijas praksi sniegt Parlamentam regulāru un savlaicīgu informāciju par sarunām un sagaida, ka šī prakse tiks turpināta saskaņā ar informāciju, kas tiek sniegta dalībvalstīm;

8.  atgādina, ka jebkuram turpmākajam asociācijas nolīgumam, kas saskaņā ar LESD 217. pantu noslēgts starp ES un AK (“nolīgums”), ir stingri jāatbilst šādiem principiem:

   i) trešai valstij nedrīkst būt tādas pašas tiesības un priekšrocības, kādas ir ES dalībvalstij vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstij, un tai nav jāpilda tādi paši pienākumi,
   ii) iekšējā tirgus un muitas savienības pilnīgas integritātes pareizas darbības aizsardzība un četru brīvību nedalāmība; jo īpaši sadarbības pakāpei ekonomikas pīlārā ir jāatbilst uzņemtajām saistībām, lai atvieglotu personu mobilitāti, piemēram, bezvīzu ceļošanas režīms, pētnieku, studentu, pagaidu pakalpojumu sniedzēju un darījumu ceļotāju mobilitāte un sadarbība sociālā nodrošinājuma jomā,
   iii) ES lēmumu pieņemšanas autonomijas saglabāšana,
   iv) ES tiesiskās kārtības aizsargāšana un EST kā struktūras, kas sniedz ES tiesību aktu galīgo interpretāciju, judikatūras loma šajā ziņā,
   v) demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību turpmāka ievērošana, kā noteikts jo īpaši Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, ECTK un tās protokolos, Eiropas Sociālajā hartā, Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtos un citos ANO un Eiropas Padomes starptautiskos cilvēktiesību nolīgumos, kā arī tiesiskuma principa ievērošana; jo īpaši atgādina, ka attiecībā uz nolīgumu par turpmākajām attiecībām ir jābūt priekšnoteikumam, lai AK apņemtos turpināt ievērot ECTK satvaru,
   vi) vienlīdzīgi konkurences apstākļi, tostarp uzņēmumiem, nodrošinot augstus standartus sociālajā, darba, vides un patērētāju aizsardzībā, cīņā pret klimata pārmaiņām, kā arī aplikšanā ar nodokļiem, konkurences un valsts atbalsta politikā, tostarp izmantojot stabilu un visaptverošu konkurences un valsts atbalsta kontroles sistēmu. Minētie vienlīdzīgie konkurences apstākļi ir jānodrošina ar efektīviem strīdu izšķiršanas un izpildes mehānismiem, tostarp attiecībā uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu; jo īpaši atgādina, ka jebkuram turpmākam nolīgumam vajadzētu būt pilnībā atkarīgam no tā, vai tiek ievērots Parīzes nolīgums, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”),
   vii) piesardzības princips, princips, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un “piesārņotājs maksā” princips,
   viii) ES nolīgumu ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, tostarp EEZ līguma, aizsardzība un kopējā līdzsvara saglabāšana šajās attiecībās,
   ix) ES finanšu stabilitātes aizsardzība un tās regulatīvā un uzraudzības režīma un standartu ievērošana un piemērošana,
   x) pareizs līdzsvars starp tiesībām un pienākumiem, tostarp attiecīgā gadījumā proporcionāli finansiālie ieguldījumi,
   xi) garantēts iznākums, kas ir piemērots un taisnīgs visām dalībvalstīm un ir iedzīvotāju interesēs;

9.  uzsver, ka ES galvenajam sarunu vedējam ir Parlamenta pilnīgs un nelokāms atbalsts, kad viņš uzstāj, ka vienlīdzīgu konkurences apstākļu garantijas ir būtisks elements jebkurā nolīgumā ar Apvienoto Karalisti, jo no ES puses tas nav dogmatisms vai ideoloģija, bet gan priekšnoteikums, lai izveidotu vērienīgu un līdzsvarotu partnerību ar Apvienoto Karalisti un saglabātu iekšējā tirgus un ES uzņēmumu konkurētspēju, kā arī saglabātu un nākotnē attīstītu augsta līmeņa sociālo, vides un patērētāju aizsardzību;

10.  šajā saistībā pilnībā respektē Apvienotās Karalistes suverenitāti, kuru ES negrasās apdraudēt šajās sarunās; tomēr atgādina, ka Apvienotā Karaliste nekādi nebūs vienlīdzīga ar citām trešām valstīm, jo tai ir bijušās ES dalībvalsts statuss, pašlaik pilnībā saskaņoti tiesību akti un liels tirdzniecības apjoms starp abām pusēm, kā arī ģeogrāfisks tuvums ES, un tas viss pamato nepieciešamību pēc stingriem un stabiliem līdzvērtīgas konkurences noteikumiem nolīgumā;

11.  uzsver, ka ES ir jāturpina centieni un jāievēro uzņemtās saistības sarunās par nolīgumu, kā tā vienmēr ir norādījusi Politiskajā deklarācijā un sarunu norādēs, attiecībā uz šādām sarunu daļām: tirdzniecības un ekonomisko sadarbību, tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, ārpolitiku, drošību un aizsardzību, kā arī tematiskās sadarbības jomas, piemēram, sadarbību ilgtspējīgas attīstības jomā; aicina abas puses ievērot pragmatisku un racionālu pieeju;

12.  uzsver, cik svarīgi ir neatkarīgi no sarunu iznākuma būt pilnībā sagatavotiem uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no iekšējā tirgus un muitas savienības pārejas perioda beigās; uzsver, ka sekas būs vēl būtiskākas, ja netiks panākta vienošanās; tomēr norāda, ka ES ir gatava jebkuram scenārijam;

13.  šajā sakarā atzinīgi vērtē konkrētām nozarēm adresētos Komisijas gatavošanās norādījumus, kuru mērķis ir nodrošināt ES rūpniecības nozares gatavību nenovēršamajam satricinājumam, ko radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no iekšējā tirgus; mudina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus pilnībā informēt ES pilsoņus un uzņēmumus par risku, ka pārejas periods var beigties, pirms tiek panākta vienošanās, ļaujot pienācīgi sagatavoties;

14.  uzsver, cik svarīgi ir pastiprināt uz pienācīgi finansēt sagatavotības un ārkārtas pasākumus labu laiku pirms pārejas perioda beigām, jo īpaši sarunu strupceļa gadījumā; uzsver, ka šādiem ārkārtas pasākumiem vajadzētu būt īslaicīgiem un vienpusējiem;

15.  atkārtoti pauž atbalstu sarunu norādēm, kurās noteikts, ka Gibraltārs netiks iekļauts to nolīgumu teritoriālajā darbības jomā, kuri jānoslēdz starp ES un Apvienoto Karalisti, un ka jebkuram atsevišķam nolīgumam būs nepieciešama iepriekšēja Spānijas Karalistes piekrišana;

16.  uzsver, cik svarīgi ir īstenot Protokola par Gibraltāru noteikumus par pārrobežu darba ņēmējiem, nodokļiem, vidi un zivsaimniecību; aicina Spānijas valdību un AK valdību nodrošināt vajadzīgās sadarbības izveidi šo jautājumu risināšanai;

17.  atgādina, ka Izstāšanās līguma 132. pantā ir paredzēta iespēja Apvienotajai komitejai līdz 2020. gada 30. jūnijam pieņemt lēmumu par pārejas perioda pagarināšanu pēc 2020. gada 31. decembra; atzīst Apvienotās Karalistes lēmumu — pēc Apvienotās komitejas 2020. gada 12. jūnija sanāksmes — neapsvērt pārejas perioda pagarināšanu; uzsver, ka ES joprojām ir gatava šādai pagarināšanai;

Izstāšanās līguma īstenošana

18.  atgādina, ka instruments, ar ko īsteno Apvienotās Karalistes sakārtotas izstāšanās no ES kārtību, ir juridiski saistošais Izstāšanās līgums, ka tas nav pakļauts nekādai atkārtotai apspriešanai un ka ES un AK Apvienotās komitejas vienīgais nolūks ir pārraudzīt tā īstenošanu; atgādina, ka Izstāšanās līguma reāla īstenošana ir priekšnoteikums un pamatelements, lai nodrošinātu nolīguma ar Apvienoto Karalisti sekmīgai noslēgšanai nepieciešamo uzticēšanos, un ir Apvienotās Karalistes paustais labas gribas apliecinājums sarunās;

19.  uzstāj, ka ir pēc iespējas ātrāk jābūt saskatāmam reālam progresam un jābūt stabilām garantijām tam, ka AK līdz pārejas perioda beigām reāli un pilnībā īstenos Izstāšanās līgumu, uzsver, ka tā īstenošanas uzraudzība ir neatņemama Parlamenta darba daļa, un atkārtoti norāda, ka saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu Parlaments ir nekavējoties un pilnībā jāinformē par visām Apvienotās komitejas rīkotajām diskusijām un pieņemtajiem lēmumiem, un ka tas saglabās modrību un pilnībā īstenos savas prerogatīvas; šajā sakarībā atgādina par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pausto apņemšanos Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa plenārsēdē, kā arī par pienākumiem, kas izriet no Padomes 2020. gada 30. janvāra Lēmuma (ES) 2020/135; aicina Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētājus aktīvi iesaistīt pilsoņus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas tās apspriedēs;

20.  atgādina, ka Izstāšanās līgums paredz savstarpēju aizsardzību ES un AK pilsoņiem, ieskaitot viņu ģimenes locekļus, aizsardzība, un lai viņiem tiktu sniegta visa nepieciešamā informācija par viņu tiesībām un procedūrām, kas jāievēro, lai viņi varētu turpināt dzīvot, strādāt un ceļot savā dzīvesvietas valstī vai uz to; atgādina, ka pilsoņi, kurus skar Apvienotās Karalistes izstāšanās, sagaida savlaicīgu un uzticamu informāciju par savām tiesībām un statusu, un mudina dalībvalstis un Apvienoto Karalisti piešķirt prioritāti šim jautājumam; mudina dalībvalstis pilnībā ievērot un aizsargāt ES dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesības saskaņā ar Izstāšanās līgumu un sniegt viņiem visu nepieciešamo informāciju un juridisko noteiktību par viņu situāciju un tiesībām, tostarp, vai tās īsteno konstitutīvu vai deklaratīvu uzturēšanās shēmu;

21.  atgādina, ka pilsoņu tiesībām joprojām būs absolūta prioritāte, un pauž apņēmību nodrošināt, ka pilsoņu tiesības ir saskaņā ar Izstāšanās līgumu garantētas gan ES, gan AK pilsoņiem un viņu ģimenēm; mudina ES un AK censties panākt turpmākajā nolīgumā augsta līmeņa mobilitātes tiesības; pauž nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste līdz šim nav izrādījusi lielu apņēmību attiecībā uz pilsoņu mobilitāti, kas agrāk deva labumu AK un tās pilsoņiem;

22.  pauž bažas par ienākošajām ziņām, ka ES pilsoņiem, kuriem ir nenostiprinātais statuss, Apvienotajā Karalistē tiek liegti sociālie pabalsti birokrātisku šķēršļu dēļ; uzsver, ka šāda situācija ir nepamatota diskriminācija un tai ir būtiskas sekas, it īpaši laikā, kad pastāv nopietna ekonomiskā un sociālā nenoteiktība;

23.  uzsver, ka Apvienotajā Karalistē dzīvojošajiem ES pilsoņiem nostiprinātā statusa iegūšana sagādā ievērojamas grūtības, tostarp Covid-19 pandēmijas rezultātā; uzskata, ka lietu skaits, kurās tiek piešķirts nenostiprināts statuss, ir nesamērīgi liels salīdzinājumā ar lietu skaitu, kurās tiek piešķirts nostiprināts statuss; mudina Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministriju būt elastīgai, pieņemot pieteikuma iesniedzēju iesniegtos pierādījumus par to, ka viņi valstī ir uzturējušies prasītos piecus gadus; pauž bažas arī par to, ka pieteikuma iesniedzējiem netiek izsniegts nekāds fizisks apliecinājums par viņiem piešķirto statusu;

24.  aicina puses nodrošināt Protokola par Īriju/Ziemeļīriju stingru īstenošanu, jo tas ir priekšnosacījums turpmākā nolīguma sekmīgai noslēgšanai; atgādina, ka minētais protokols tika izstrādāts un pieņemts, lai ievērotu miera procesu un atbalstītu Lielās piektdienas vienošanos, nodrošinot, ka Īrijas salā nebūs stingras robežas, vienlaikus aizsargājot iekšējā tirgus integritāti, un tas ir ļoti svarīgs uzņēmumiem, jo īpaši lauksaimniecības pārtikas nozarei, iedzīvotāju aizsardzībai, videi un bioloģiskajai daudzveidībai; uzsver, cik svarīga ir ES pilsoņu pārvietošanās brīvība un pakalpojumu brīva aprite Īrijas salā, lai ierobežotu kaitējumu visas salas ekonomikai, un ka turpmākajā nolīgumā šis jautājums būtu jārisina; mudina Apvienotās Karalistes iestādes nodrošināt, ka nemazinās tiesības pilsoņiem Ziemeļīrijā;

25.  pauž bažas par Apvienotās Karalistes valdības publiskajiem paziņojumiem, kas liecina par politiskās gribas trūkumu pilnībā izpildīt juridiskās saistības saskaņā ar Izstāšanās līgumu, proti, attiecībā uz preču pārbaudēm Īrijas jūrā;

26.  atgādina, ka ES un AK Apvienotajai komitejai ir jāpieņem svarīgi lēmumi par Protokola par Īriju/Ziemeļīriju īstenošanu pirms pārejas perioda beigām;

27.  pauž cerību, ka starp ES un AK tiks panākta vienošanās par visiem institucionālajiem pasākumiem, piemēram, Eiropas Komisijas tehniskā biroja izveidi Belfāstā, neraugoties uz to, ka AK iestādes ir atkārtoti paudušas atteikumu atļaut atvērt šādu biroju; uzsver, ka Apvienotajai Karalistei ir jāiesniedz sīki izstrādāts grafiks un jāveic nepieciešamie pasākumi, piemēram, jāsagatavojas Savienības Muitas kodeksa īstenošanai un muitas procedūru ieviešanai attiecībā uz precēm, ko ieved Ziemeļīrijā no Lielbritānijas, un jānodrošina, ka attiecībā uz precēm, kuras ieved Ziemeļīrijā no valstīm ārpus ES, var veikt visas nepieciešamās sanitārās un fitosanitārās kontroles, kā arī citas regulatīvās pārbaudes, kas arī ir nepieciešams, lai nodrošinātu noteiktību uzņēmumiem;

28.  uzsver, cik svarīgas ir skaidras tiesību normas, pārredzama īstenošana un efektīvi kontroles mehānismi, lai nepieļautu sistēmisku risku attiecībā uz PVN un krāpšanu muitas jomā, kontrabandu (neatļautu ievešanu) vai citu iespējami neskaidra tiesiskā regulējuma ļaunprātīgu izmantošanu krāpnieciskā nolūkā, tostarp, kas izriet no riska palielināšanās, ka tiktu nepareizi deklarēta izcelsme un produkti, kas nav paredzēti iekšējam tirgum; aicina Komisiju veikt regulāras un efektīvas pārbaudes un kontroles un regulāri ziņot Parlamentam par situāciju robežkontroles jomā;

29.  norāda, ka minētā Protokola par Īriju/Ziemeļīriju 5. pantā izmantotais jēdziena apzīmējums “preces, kas pakļautas riskam, ka vēlāk tās varētu pārvietot uz Savienību” ir neskaidrs un ir atkarīgs no turpmākiem Apvienotās komitejas lēmumiem, un uzstāj, ka šādu lēmumu pieņemšanai jāpiemēro Eiropas Parlamenta pārbaudes; prasa, lai to pilnībā informētu par minētā panta piemērošanu un par visiem priekšlikumiem Apvienotās komitejas lēmumiem attiecībā uz minētā panta piemērošanu, piemēram, par konkrētu kritēriju noteikšanu, lai preces varētu atzīt par “riskantām”, vai par jebkura iepriekšēja lēmuma grozīšanu;

30.  atgādina, ka līdz pārejas perioda beigām Apvienotajai Karalistei ir cita starpā jāpiedalās Eiropas Aizsardzības aģentūras, Eiropas Savienības Drošības izpētes institūta un Eiropas Savienības Satelītcentra finansēšanā, kā arī kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP), kurā tā piedalās, operāciju izmaksu segšanā;

31.  uzsver, ka Apvienotajai Karalistei ir jāīsteno visi līdz šim spēkā esošie un pārejas periodā pieņemtie ES ierobežojošie pasākumi un sankcijas, jāatbalsta ES paziņojumi un nostājas trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās un, izskatot katru gadījumu atsevišķi, jāpiedalās ES militārajās operācijās un civilajās misijās, kas izveidotas saskaņā ar KDAP, taču bez jebkādām vadošām pilnvarām jaunā dalības pamatnolīgumā, vienlaikus ievērojot ES lēmumu pieņemšanas autonomiju un attiecīgos ES lēmumus un tiesību aktus, tostarp par iepirkumu un nodošanu aizsardzības jomā; uzstāj, ka šāda sadarbība ir atkarīga no tā, vai tiek pilnībā ievēroti starptautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā, starptautiskās humanitārās tiesības un ES pamattiesības;

Ekonomiskā partnerība

Tirdzniecība

32.  pieņem zināšanai, ka Apvienotā Karaliste ir izvēlējusies savu turpmāko ekonomisko un tirdzniecības partnerību ar ES veidot, pamatojoties uz “Visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu”, kā noteikts Apvienotās Karalistes valdības 2020. gada 27. februārī publicētajā dokumentā “The Future Relationship with the EU – The UK’s Approach to Negotiations” (“Turpmākās attiecības ar ES – Apvienotās Karalistes pieeja sarunām”); uzsver, ka, lai gan Parlaments atbalsta to, ka ES ved konstruktīvas sarunas ar Apvienoto Karalisti par līdzsvarotu, vērienīgu un visaptverošu BTN, tomēr BTN pēc savas būtības nekad nebūs līdzvērtīgs netraucētai tirdzniecībai; piekrīt sarunu norādēs izklāstītajai nostājai, ko kopīgi pieņēma 27 dalībvalstis, ka tāda BTN darbības joma un mērķis, ko ES būtu ar mieru noslēgt, ir atkarīga no tā un tai ir jābūt tiešā veidā saistītai ar to, ka Apvienotā Karaliste piekrīt visaptverošiem, saistošiem un piemērojamiem noteikumiem, kas saistīti ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, ņemot vērā tirgu apjomu, ģeogrāfisko tuvumu, ekonomikas savstarpējo atkarību un savienojamību, integrāciju, kā arī no divpusēja nolīguma par zivsaimniecību kā neatņemamas partnerības daļas noslēgšanas; atkārtoti apstiprina, ka starp ES un Apvienoto Karalisti nevar noslēgt nekādu tirdzniecības nolīgumu, ja tajā nav iekļauts pilnīgs, ilgtspējīgs, līdzsvarots un ilgtermiņa zivsaimniecības nolīgums, kas paredz iespēju ar optimāliem nosacījumiem turpināt pašreizējo piekļuvi ūdeņiem, resursiem un tirgiem saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) principiem un pieņemts pirms pārejas perioda beigām;

33.  atzīmē, ka pretēji Apvienotās Karalistes apgalvojumam par esošajiem precedentiem daudzi priekšlikumi Apvienotās Karalistes tiesību aktu projektos ievērojami pārsniedz to, par ko ES pēdējos gados ir vienojusies attiecībā uz citiem BTN ar trešām valstīm, piemēram, tādās jomās kā finanšu pakalpojumi, profesionālo kvalifikāciju savstarpējā atzīšana un atbilstības novērtēšana, sanitārā un fitosanitārā režīma līdzvērtība vai izcelsmes noteikumu kumulācija; atbalsta divpusējās kumulācijas sistēmu, kas ir vispiemērotākā, jo tā ietver atbalstu integrācijai starp ES un Apvienoto Karalisti, bet nevis ar trešām valstīm, ar kurām ES ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus, un būtu jāparedz ad hoc mehānisms “apmaiņas” risku(14) novēršanai;

34.  šajā saistībā pauž dziļu nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste, neraugoties uz Politiskajā deklarācijā pausto apņemšanos, līdz šim ir atteikusies iesaistīties, piemēram, tādās jomās kā publiskais iepirkums, jūras transports un turpmāko ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzība, jo īpaši tādēļ, ka Apvienotā Karaliste ir iekļāvusi dažas no šīm tēmām sarunu mandātos ar ASV un Japānu; turklāt pauž nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste līdz šim nav iesniegusi priekšlikumu par maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

35.  atgādina, ka pastāvīgās kopīgās saistības attiecībā uz nulles kvotām un nulles tarifu mērķi tirdzniecības attiecībās joprojām ir būtisks nosacījums, lai laikus noslēgtu nolīgumu tajā ārkārtīgi ierobežotajā termiņā, ko šīm sarunām ir noteikusi pati AK, jo īpaši ņemot vērā to, ka iepriekšējā pieredze pietiekami skaidri parādīja, ka sarunas, izskatot katru atsevišķo tarifu līniju pēc kārtas, var ilgt vairākus gadus; pauž bažas par AK valdības nodomu atteikties no šā mērķa; uzsver, ka lauksaimniecības preces, iespējams, tiktu ietekmētas visvairāk, ņemot vērā to, ka brīvās tirdzniecības nolīgumos atlikušās tarifu pozīcijas, kas nav nulles tarifa pozīcijas, parasti ietekmē šo nozari; šajā saistībā atkārto, ka neatkarīgi no tā, vai tiks atceltas visas vai mazāks skaits tarifu līniju, tas nemainīs ES prasību pēc stabiliem vienlīdzīgu konkurences apstākļu nosacījumiem; atkārto, ka vienlīdzīgu konkurences noteikumu prasībām ir jāuztur vides, sociālie un nodarbinātības standarti augstā līdzvērtīgā līmenī laika gaitā, piemērojot atbilstošus un būtiskus ES un starptautiskos standartus un paredzot piemērotus mehānismus, kā nodrošināt to efektīvu ieviešanu vietējā tirgū, kā arī izstrādājot stabilu un visaptverošu konkurences un valsts atbalsta kontroles sistēmu, kas novērš nevajadzīgus tirdzniecības un konkurences izkropļojumus, nevis tikai atsaucoties uz subsīdijām, kā to AK diemžēl dara;

36.  šajā saistībā mudina Komisiju izmantot šo sarunu radīto impulsu, lai uzlabotu Eiropas uzņēmumu un MVU konkurētspēju; uzsver, ka nolīguma mērķim jābūt pēc iespējas tuvākai piekļuvei tirgum un maksimālai tirdzniecības atvieglošanai, lai mazinātu tirdzniecības traucējumus; mudina puses izveidot MVU kontaktpunktus un aicina kopumā izveidot stabilu un paredzamu vispārējo tiesisko regulējumu, kas neuzliek MVU nesamērīgu slogu;

37.  uzsver, ka, lai BTN patiesi veicinātu ES intereses, sarunās jācenšas sasniegt šādus mērķus, kas noteikti Parlamenta 2020. gada 12. februāra rezolūcijā, jo īpaši tās 14. punktā, kuras noteikumi joprojām ir spēkā; turklāt uzsver, ka būtu jāaptver šādi jautājumi:

   i) savstarpēji izdevīga piekļuve tirgum attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, publisko iepirkumu un profesionālo kvalifikāciju atzīšana, kā arī attiecībā uz produktu noteikumiem; turklāt uzsver vajadzību pēc stabilām, uzticamām un ilgtspējīgām vērtības veidošanas ķēdēm,
   ii) Komisijai būtu jāizvērtē nepieciešamība pēc drošības klauzulām, lai aizsargātu ES iekšējā tirgus integritāti un stabilitāti, piemēram, no negaidīta importa pieplūduma, krāpšanas un tirdzniecības aizsardzības pasākumu apiešanas,
   iii) saistībām attiecībā uz antidempinga un kompensācijas pasākumiem būtu attiecīgi jāpārsniedz Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) noteikumi šajā jomā un jābūt samērīgām ar saistībām un izpildes iespējām konkurences un valsts atbalsta jomā,
   iv) noteikumiem par digitālās tirdzniecības attīstību un veicināšanu būtu jānovērš nepamatoti šķēršļi tirdzniecībai, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp datu lokalizācijas prasības, jāsaglabā ES regulatīvā autonomija un jānodrošina atvērta, droša un uzticama tiešsaistes vide uzņēmumiem un patērētājiem, ar nosacījumu, ka Apvienotās Karalistes tiešsaistes mazumtirgotāji ievēro attiecīgos iekšējā tirgus noteikumus un ka Apvienotā Karaliste nodrošina aizsardzības līmeni, kas ir pēc būtības līdzvērtīgs ES tiesiskā regulējuma nodrošinātajam aizsardzības līmenim, tostarp par datu tālāku nosūtīšanu uz trešām valstīm,
   v) jebkuriem SFS pasākumiem būtu jābalstās uz riska novērtējumiem, pilnībā ievērojot piesardzības principu,
   vi) ĢIN aizsardzība, kas paredzēta Izstāšanās līgumā, nav apspriežama; turpmākajā nolīgumā būtu arī jāaizsargā un jāsaglabā ĢIN, kas reģistrētas pēc pārejas perioda beigām,
   vii) būtu jāiekļauj stingri prudenciāli izņēmumi, lai juridiski garantētu abu pušu tiesības nodrošināt regulējumu sabiedrības interesēs,
   viii) atgādina, ka būtu jāņem vērā sekas, ko dzimumu līdztiesībai radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, tostarp nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES darbībām, ar kurām aizsargā un stiprina sieviešu lomu ekonomikā, piemēram, attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem apkaro vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības,
   ix) partnerība ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanā,
   x) aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos sagatavošanās un piesardzības pasākumus gadījumam, ja izstāšanās līguma darbība izbeidzas bez nolīguma par turpmākajām attiecībām, jo īpaši tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām, šādam nolīgumam stājoties spēkā 2021. gada 1. janvārī, tostarp ārkārtas pasākumus, lai pēc iespējas mazinātu kaitējumu skartajiem darba ņēmējiem un uzņēmumiem,
   xi) aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai mazinātu ietekmi uz Savienības tirdzniecības partneriem trešās valstīs, īpaši jaunattīstības valstīs, ja nav iespējams panākt vienošanos ar Apvienoto Karalisti, jo Apvienotās Karalistes imports, iespējams, ir veidojis lielu daļu šo valstu eksporta uz Eiropas Savienību;

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi

38.  pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes nostāju sarunās ar ES, saskaņā ar ko tā līdz šim nav iesaistījusies detalizētās sarunās par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem; norāda, ka šī nostāja neatspoguļo ES un AK parakstītās Politiskās deklarācijas 77. punktu; tādēļ mudina Apvienotās Karalistes valdību steidzami pārskatīt savu sarunu nostāju un konstruktīvi iesaistīties sarunās par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, jo tas ir nepieciešams nosacījums, lai Parlaments sniegtu piekrišanu tirdzniecības nolīgumam ar Apvienoto Karalisti;

39.  atkārtoti norāda — ņemot vērā ES un Apvienotās Karalistes ģeogrāfisko tuvumu un savstarpējo ekonomisko atkarību, izšķirīgs faktors vispārējo turpmāko ES un Apvienotās Karalistes attiecību apmēra noteikšanā būs tas, cik plaša un vēriena būs vienošanās par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem; tādēļ uzskata, ka ir jāparedz tādi vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kas atbilst nolīguma vērienam un liberalizācijas līmenim, lai nodrošinātu regulatīvo konverģenci saskaņā ar Politisko deklarāciju, un jāaizsargā ES standarti kā nosacījums, lai izvairītos no tā, ka tiek noteikti pēc iespējas zemāki standarti, kā arī veikti pasākumi ar nepamatotu un nesamērīgu kaitīgo ietekmi uz tirdzniecības plūsmām, paredzot dinamiskas saskaņošanas iespēju; tostarp valsts atbalstam; uzsver vajadzību nodrošināt, ka Apvienotā Karaliste ar aizsardzības līmeņa samazināšanas palīdzību negūst negodīgas konkurences priekšrocības, un novērst regulējuma arbitrāžu no tirgus dalībnieku puses;

40.  atgādina savu apņemšanos novērst jebkāda veida “dempingu” turpmākajās ES un Apvienotās Karalistes attiecībās; norāda, ka sarunu galvenais rezultāts ir garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai saglabātu konkurētspēju, augstus sociālos un ilgtspējas standartus, tostarp cīņu pret klimata pārmaiņām un iedzīvotāju un darba ņēmēju tiesības nākotnē, izmantojot stingras saistības, izpildāmus noteikumus un noteikumu stingrības nemazināšanas klauzulas, ar mērķi veikt dinamisku saskaņošanu šādos jautājumos:

   i) konkurence un valsts atbalsts, kā arī visi citi vispārīgi vai nozarei specifiski reglamentējoši pasākumi, kam būtu jānovērš nevajadzīgi tirdzniecības un konkurences izkropļojumi un jāietver noteikumi par valsts uzņēmumiem, tostarp noteikumi par pasākumiem, lai atbalstītu lauksaimniecisko ražošanu,
   ii) attiecīgi nodokļu jautājumi, tostarp cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un terorisma finansēšanu, kā arī finanšu pakalpojumi,
   iii) sociālo un darba standartu pilnīga ievērošana (tostarp līdzvērtīgs aizsardzības līmenis un aizsardzības pasākumi pret sociālo dempingu), vismaz pašreizējā augstajā līmenī, ko nodrošina spēkā esošie kopīgie standarti,
   iv) vides aizsardzības un ar klimata pārmaiņām saistīti standarti, saistības efektīvi turpināt Parīzes nolīguma īstenošanu, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) veicināšana,
   v) augsts patērētāju aizsardzības līmenis, tostarp produktu sanitārā kvalitāte pārtikas nozarē,
   vi) ilgtspējīga attīstība;

41.  norāda, ka šiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka standarti netiek pazemināti, vienlaikus dodot iespēju ES un AK laika gaitā grozīt saistības, lai noteiktu augstākus standartus vai iekļautu papildu jomas pilnīgā atbilstībā proporcionalitātes un nepieciešamības principiem; turklāt uzsver — lai panāktu dinamisku saskaņošanu, saistībām un noteikumiem vajadzētu būt izpildāmiem ar autonomiem pagaidu pasākumiem, stabilu strīdu izšķiršanas mehānismu, kas aptver visas jomas, un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ieskaitot tiesisko uzraudzību, lai nodrošinātu Eiropas Savienībai iespējas pieņemt sankcijas kā galējo līdzekli, tostarp saistībā ar ilgtspējīgu attīstību; uzsver — lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir vajadzīgs horizontāls mehānisms, piemēram, vispārēja pārvaldības sistēma, kas aptver visas sadarbības jomas;

42.  jo īpaši uzsver noteikumu stingrības nemazināšanas klauzulas šādās jomās: i) pamattiesības darbā, ii) darba aizsardzības standarti, iii) taisnīgi darba apstākļi un nodarbinātības standarti, iv) tiesības uz informāciju un uzklausīšanu uzņēmuma līmenī un v) pārstrukturēšana;

43.  uzskata, ka plānotās partnerības būtiskiem elementiem vajadzētu būt cīņai pret klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanai un tās atjaunošanai, ilgtspējīgas attīstības un vides veicināšanai un svarīgāko veselības jautājumu risināšanai; norāda, ka Komisija paziņojumā par Eiropas zaļo kursu apņēmās Parīzes nolīguma ievērošanu padarīt par būtisku elementu visos turpmākajos visaptverošajos tirdzniecības nolīgumos;

44.  uzsver, ka “sprūdrata klauzula” attiecībā uz turpmākajiem aizsardzības līmeņiem ir nepietiekama, jo nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus vai stimulus vērienīgāku mērķu sasniegšanai, un uzskata, ka gadījumā, ja ES vai AK paaugstina savu klimata vai vides aizsardzības līmeni, otrai pusei būtu jānodrošina, ka tās standarti un mērķi nodrošina vismaz līdzvērtīgu klimata vai vides aizsardzības līmeni;

45.  pauž stingru pārliecību, ka Apvienotajai Karalistei būtu jāievēro pastāvīgi pilnveidotie standarti nodokļu jomā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesību akti, ko ietver ES acquis, kā arī tiesību akti pasaules mērogā, arī nodokļu pārredzamības, informācijas apmaiņas nodokļu jautājumos un nodokļu apiešanas novēršanas pasākumi, lai nodrošinātu auglīgu un uz uzticēšanos balstītu savstarpējo sadarbību, būtu jāpievēršas attiecīgajai situācijai tās aizjūras teritorijās, tās suverēnajās bāzu teritorijās un tās atkarīgajās teritorijās un jautājumam par to atbilstību ES labas pārvaldības kritērijiem un pārredzamības prasībām, jo īpaši attiecībā uz nodokļu informācijas apmaiņu, nodokļu pārredzamību, taisnīgu nodokļu uzlikšanu, nodokļu apiešanas novēršanas pasākumiem un ESAO standartiem pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu; turklāt aicina ES un AK ievērot Finanšu darbību darba grupas standartus; attiecībā uz Gibraltāru atgādina par sarunu norādēm un noteikumiem, kas izklāstīti ES juridiskā teksta projektā;

46.  atkārtoti norāda, ka ir jāsaglabā augsti standarti, skaidra izsekojamība, augstas kvalitātes inspekcijas dienesti un vienlīdzīgi konkurences apstākļi tādās jomās kā zāles, medicīnas ierīces, pārtikas nekaitīgums un marķēšana, dzīvnieku un augu veselība, dzīvnieku labturība un veterinārā, SFS un vides politika un standarti;

47.  aicina Komisiju nodrošināt, ka spēkā esošos un turpmākos principus un instrumentus ES sociālās, vides un klimata politikas jomā (piemēram, antidempinga pasākumus Eiropas rūpniecības politiku, obligātos pienācīgas pārbaudes tiesību aktus, ES taksonomiju ilgtspējīgiem ieguldījumiem, principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”, oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, informāciju par ilgtspējību finanšu pakalpojumu nozarē) nevar juridiski apstrīdēt saistībā ar ES un Apvienotās Karalistes brīvās tirdzniecības nolīgumu un turpmākajos tirdzniecības nolīgumos;

Īpaši nozaru jautājumi un tematiskā sadarbība

Iekšējais tirgus

48.  uzsver, ka nepieciešams priekšnoteikums, lai piekļūtu ES vienotajam tirgum, ir pilnīga atbilstība ES tiesību aktiem attiecībā uz vienoto tirgu;

49.  dinamiskai regulējuma saskaņošanai un noteikumiem, ar kuriem garantē stingru tirgus uzraudzību, kas palīdz piemērot noteikumus par produktiem, tostarp noteikumus par produktu drošumu un izsekojamību, un nodrošināt juridisko noteiktību ES uzņēmumiem, kā arī augsta līmeņa ES patērētāju aizsardzību, vajadzētu būtu jebkāda turpmākā nolīguma būtiskai un neaizstājamai daļai ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

50.  atgādina, ka jebkurā gadījumā jauna nolīguma rezultātā tiks veiktas muitas pārbaudes un verifikācija pirms preču ievešanas iekšējā tirgū, un uzstāj, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt preču atbilstību iekšējā tirgus noteikumiem;

51.  uzsver to, ka ir svarīgi saglabāt ciešu un strukturētu sadarbību regulējuma un uzraudzības jautājumos gan politiskā, gan tehniskā līmenī, vienlaikus ievērojot ES regulatīvo režīmu un lēmumu pieņemšanas autonomiju;

52.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt savstarpēju kārtību kvalifikāciju un diplomu atzīšanai, un mudina abas puses un jo īpaši profesionālās organizācijas un iestādes izstrādāt un sniegt turpmākus kopīgus ieteikumus par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, jo īpaši saistībā ar Partnerības padomi;

Finanšu pakalpojumi

53.  uzskata, ka turpmākajā nolīgumā būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par sadarbību starp Eiropas uzraudzības iestādēm un Apvienotās Karalistes finanšu uzraudzības iestādēm, lai veicinātu regulējuma saskaņošanu, dalītos ar uzraudzības problēmām un paraugpraksi, kā arī nodrošinātu vienmērīgu sadarbības līmeni un saglabātu integrētus kapitāla tirgus;

54.  atgādina, ka atļauju piešķiršanas tiesības, kuru pamatā ir savstarpēja atzīšana, saskaņoti prudenciālie noteikumi un uzraudzības konverģence iekšējā tirgū, pēc pārejas perioda beigām vairs nebūs piemērojamas ES un Apvienotās Karalistes attiecībās, jo Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti; uzsver, ka pēc tam piekļuve ES finanšu tirgum ir jābalsta uz ES autonomo līdzvērtības sistēmu; tomēr atgādina, ka lēmumu par līdzvērtību darbības joma ir ierobežota;

55.  uzsver, ka Komisija izvērtēs Apvienotās Karalistes finanšu noteikumu līdzvērtību un ka līdzvērtības statusu varēs piešķirt, tikai pilnībā ievērojot tās lēmumu pieņemšanas autonomiju un tikai tad, ja Apvienotās Karalistes regulatīvais un uzraudzības režīms un standarti būs pilnībā līdzvērtīgi ES noteikumiem un standartiem; aicina šo novērtējumu veikt pēc iespējas ātrāk, lai izpildītu Politiskās deklarācijas saistības; atgādina, ka ES var jebkurā laikā vienpusēji atsaukt līdzvērtības statusu;

56.  atgādina, ka Apvienotajā Karalistē tiek veikta tīrvērte ievērojamam daudzumam atvasināto instrumentu ar euro denomināciju, kas potenciāli varētu ietekmēt Eiropas Savienības finanšu stabilitāti;

Muita

57.  norāda uz AK nodomu necensties saglabāt savu pašreizējo statusu attiecībā uz iekšējo tirgu un muitas savienību; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt muitas savienības un tās procedūru integritāti, kas garantē patērētāju drošību un aizsardzību un ES un ES uzņēmumu ekonomiskās intereses; uzsver, ka ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi muitas kontroles aprīkojumā kopīgajos tranzīta punktos pie kopējām robežām un attiecīgos un piemērotos gadījumos — turpmāka koordinācija un informācijas apmaiņa savā starpā, kā arī iespēja Ziemeļīrijā izveidot pastāvīgu ES biroju, kas nodarbotos ar muitas noteikumu ievērošanas jautājumiem;

58.  uzsver, ka visos turpmākajos nolīgumos būtu jāizveido visaptveroši muitas sadarbības mehānismi, lai atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, kā arī sadarbības mehānismi starp muitas un tirgus uzraudzības iestādēm; turklāt aicina ES un AK strādāt pie tā, lai attiecīgos un piemērotos gadījumos vienkāršotu muitas procedūru prasības un formalitātes tirgotājiem vai uzņēmējiem, tostarp MVU;

59.  uzsver, ka ES un AK būtu jātiecas saglabāt savu muitas tiesību aktu un praktisko darbību augsta līmeņa konverģenci, lai nodrošinātu efektīvu muitas kontroli un muitošanu, muitas tiesību aktu izpildi un pušu finanšu interešu aizsardzību, ļaujot tām atgūt nepamatoti iekasētus nodokļus un nodevas, papildus drošības pasākumiem, kas paredzēti sistemātisku piemērojamā muitas tiesību akta pārkāpumu gadījumos;

60.  uzsver, ka būtu ļoti vēlams Apvienotajai Karalistei saglabāt pašreizējo produktu klasifikāciju, pamatojoties uz Eiropas Kopienu integrēto tarifu (TARIC), lai procedūras būtu vienkāršotas un lai samazinātu regulatīvo slogu;

Patērētāju politika

61.  uzsver, ka jebkurā turpmākajā nolīgumā abām pusēm ir jāsaglabā pašreizējie ES patērētāju aizsardzības standarti un pilsoņu tiesības saskaņā ar ES acquis; uzskata, ka nolīgumam būtu jānodrošina pievienotā vērtība ES patērētājiem, nodrošinot labāko regulējumu patērētāju tiesību aizsardzībai un tirgotāju pienākumu izpildei;

62.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi garantēt no Apvienotās Karalistes importēto produktu drošumu tā, lai tie atbilstu ES standartiem;

63.  uzsver, cik svarīga ir regulatīvā un administratīvā sadarbība, kam attiecīgā un pienācīgā gadījumā pievienojas parlamentārā uzraudzība un noteikumu stingrības nemazināšanas apņemšanās, lai novērstu ar tarifiem nesaistītus šķēršļus un īstenotu sabiedrības interešu mērķus nolūkā aizsargāt ES patērētāju intereses, tostarp nodrošināt drošu un uzticamu vidi patērētājiem un uzņēmumiem tiešsaistē, kā arī apkarot negodīgu komercpraksi;

Zivsaimniecība

64.  atkārtoti apstiprina, ka starp ES un AK nevar noslēgt visaptverošu nolīgumu, ja tajā netiek iekļauts pilnīgs un līdzsvarots ilgtermiņa nolīgums par zivsaimniecību un ar zivsaimniecību saistītiem jautājumiem, ar kuru saglabā optimālus nosacījumus piekļuvei attiecīgo pušu ūdeņiem, resursiem un tirgiem, kā arī esošajām zvejas darbībām;

65.  atgādina, ka vislielākais ieguvums abām pusēm tiks panākts, aizsargājot kopīgās ekosistēmas un ilgtspējīgi pārvaldot to izmantošanu, saglabājot esošo abpusējo piekļuvi ūdeņiem un zvejas resursiem ar mērķi saglabāt esošās zvejas darbības, kā arī nosakot kopējus, saskaņotus, skaidrus un stabilus principus un noteikumus, kas dara iespējamu zvejas un akvakultūras produktu savstarpēju brīvu piekļuvi tirgiem, neradot ekonomisku vai sociālu spriedzi nesabalansētas konkurences veidā; uzstāj, ka ir nepieciešama vispārēja pārvaldības sistēma, lai nodrošinātu, ka jebkādiem tādu klauzulu pārkāpumiem, kas attiecas uz savstarpēju piekļuvi ūdeņiem un resursiem, var tikt piemērotas sankcijas, tostarp preferenciālu tarifu atcelšana Apvienotās Karalistes precēm ES tirgū;

66.  uzsver, ka saskaņā ar spēkā esošo relatīvās stabilitātes principu nolīguma projektā ir jāiekļauj sadalījuma procentuālā daļa, ko pašlaik piemēro krājumiem, kuri jāsadala starp abām pusēm pielikumā FISH-2 (Zvejas iespēju sadalījums);

67.  aicina puses saglabāt esošās kvotu daļas un stabilo un pastāvīgo zvejas tiesību sadalījumu; uzsver, cik svarīga nozīme ir resursu ilgtermiņa pārvaldībai, kas balstās uz atbilstību KZP principiem, piemēram, maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma (MSY) principam, un tehniskajiem pasākumiem, reģionālajiem pārvaldības instrumentiem, piemēram, Ziemeļjūrai un rietumu ūdeņiem paredzētiem daudzgadu plāniem, un Jūras stratēģijas pamatdirektīvai, — kas visi līdz šim ir palīdzējuši uzlabot zivju krājumu stāvokli, no kura ieguvējas ir gan ES dalībvalstu, gan AK flotes;

68.  uzsver, ka ar nolīgumu ir jānodrošina, ka tehniskie pasākumi vai aizsargājamās jūras teritorijas ir savstarpēji, nediskriminējoši un samērīgi un ka tie de facto nav veids, kā izslēgt ES kuģus no AK ūdeņiem; uzstāj, ka nolīgums nedrīkst izraisīt ES vides un sociālo standartu pazemināšanos;

69.  mudina Komisiju iekļaut noteikumus par nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas darbību novēršanu un apkarošanu ES un AK ūdeņos;

70.  uzsver, ka ir vajadzīgi pienācīgi sadarbības un konsultāciju mehānismi, kopēja zinātniska pieeja un garantijas, ka AK arī turpmāk dos ieguldījumu datu vākšanā un krājumu zinātniskajā novērtēšanā — kā pamatu turpmākajiem lēmumiem par kopīgu zvejniecības pārvaldību visos kopīgajos jūras baseinos; mudina ES un AK turpināt aktīvo un lojālo sadarbību zvejas kontroles jautājumos un cīņā pret NNN zveju;

Pilsoņu tiesības un personu brīva pārvietošanās

71.  ar nožēlu atzīmē, ka AK ir nolēmusi, ka pēc pārejas perioda vairs netiks piemērots princips par personu brīvu pārvietošanos starp ES un AK; uzstāj, ka turpmākajā partnerībā ir jāiekļauj vērienīgi noteikumi par personu pārvietošanos, kuri balstītos uz pilnīgu savstarpīgumu un nediskrimināciju starp dalībvalstīm; atkārtoti uzsver, ka Apvienotās Karalistes piekļuvei iekšējam tirgum ir jābūt samērojamai ar pieņemtajām saistībām atvieglot personu mobilitāti; uzsver, ka robežšķērsošanas režīmam nebūtu jārada apgrūtinoši administratīvi vai finansiāli šķēršļi;

72.  uzsver, ka ir nepieciešams īpašu uzmanību pievērst to jaukto ģimeņu bērnu vajadzībām, kurās tikai viens no vecākiem ir ES pilsonis, un paredzēt pienācīgus juridiskos mehānismus vecāku domstarpību risināšanai, piemēram, šķiršanās gadījumā;

73.  uzskata, ka mobilitātes nolīgumiem, tostarp par bezvīzu režīmu ceļojumiem īstermiņa uzturēšanās nolūkā, vajadzētu balstīties uz nediskrimināciju starp ES dalībvalstīm un pilnīgu savstarpīgumu un tajos būtu jāiekļauj ES tiesību aktu kopums mobilitātes jomā, noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu un par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju;

74.  uzskata, ka tālākai pilsoņu tiesību kodifikācijai, izmantojot juridiski saistošus noteikumus, ir jābūt turpmākā ES un AK nolīguma teksta neatņemamai daļai; uzskata, ka tam ir jāietver pārrobežu darba ņēmēju situācija, kuru pārvietošanās brīvība būtu jāgarantē, pamatojoties uz nediskrimināciju un savstarpīgumu; aicina apsvērt iespēju par labāku regulējumu attiecībā uz ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem pētniecības, studiju, mācību, brīvprātīgā darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu, viesaukles darba nolūkā un nolūkā veikt brīvprātīgo darbu Eiropas Solidaritātes korpusā vajadzētu būt daļai no gaidāmā nolīguma un tos nevajadzētu atstāt iekšzemes regulējuma ziņā; atgādina, ka Covid-19 krīze ir parādījusi, ka Apvienotās Karalistes svarīgās nozares, piemēram, veselības aizsardzība vai lauksaimniecība, ir atkarīgas no ES darba ņēmējiem, tostarp sezonas darbaspēka;

Darbaspēks, mobilitāte un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija

75.  pauž nožēlu par to, ka AK valdība vēl nav izpildījusi savu apņemšanos pieņemt jaunu Nodarbinātības likumu, un mudina AK to izdarīt pirms pārejas perioda beigām; šajā sakarībā jo īpaši norāda uz nesen pieņemtajiem ES tiesību aktiem, kuru transponēšanas termiņi ir pārejas periodā; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi novērst jebkādas nepilnības, proti, tādu situāciju, ka darba ņēmēju tiesības netiek aizsargātas ne ar esošajiem ES tiesību aktiem, ne AK Nodarbinātības likumu;

76.  atgādina, ka ir svarīgi visos aspektos saglabāt personu, ko tas skar, esošās un turpmākās sociālā nodrošinājuma tiesības; aicina nolīguma sarunu vedējus noteikti piešķirt prioritāti šo pilsoņu/pavalstnieku tiesībām attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju un visās nodaļās paredzēt sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas noteikumu pastāvīgu piemērošanu;

77.  tomēr pauž nožēlu, ka nav paredzēti īpaši noteikumi par pārrobežu un robežšķērsojošo darba ņēmēju bezdarbnieka pabalstiem, un tādēļ mudina ES un AK izskatīt pienācīgus noteikumus attiecībā uz pārrobežu un robežšķērsojošo darba ņēmēju bezdarbnieka pabalstiem;

78.  uzsver, ka ir svarīgi dinamiski vienoties par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju; uzsver, ka galīgā nolīguma noteikumos par personu mobilitāti ir jāparedz atbilstošas un stingras tiesības sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas jomā, kas ir saskaņā ar Politisko deklarāciju;

Datu aizsardzība

79.  uzsver, ka datu aizsardzība ir svarīga gan kā pamattiesības, gan kā izšķiroši svarīgs elements, kas ļauj darboties digitālajai ekonomikai; norāda, ka saskaņā ar EST judikatūru, lai Komisija varētu paziņot par AK datu aizsardzības regulējuma pietiekamību, tai ir jāpierāda, ka AK nodrošina aizsardzības līmeni, kas ir “pēc būtības līdzvērtīgs” ES tiesiskā regulējuma nodrošinātajam aizsardzības līmenim, tostarp datu tālākai nosūtīšanai uz trešām valstīm;

80.  atgādina, ka Apvienotās Karalistes Datu aizsardzības likumā ir paredzēts vispārējs un plašs atbrīvojums no datu aizsardzības principiem un datu subjektu tiesībām attiecībā uz personas datu apstrādi imigrācijas nolūkos; pauž bažas, ka gadījumos, kad personu, kas nav AK pilsoņi, dati tiek apstrādāti saskaņā ar šo izņēmumu, tie netiek aizsargāti tādā pašā veidā kā AK pilsoņu dati un tas būtu pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679(15); turklāt uzskata, ka Apvienotās Karalistes tiesiskais regulējums par elektronisko telekomunikāciju datu saglabāšanu neatbilst attiecīgā ES acquis nosacījumiem, kā to interpretējusi EST, un tādējādi pašlaik neatbilst pietiekamības nosacījumiem;

81.  uzsver un atbalsta to, lai turpmākās partnerības pamatā būtu apņemšanās ievērot pamattiesības, tostarp nodrošināt pienācīgu personas datu aizsardzību, kas ir nepieciešams nosacījums paredzētajai sadarbībai, un tiesībaizsardzības vienošanās automātiska apturēšana, ja Apvienotā Karaliste atceltu iekšzemes tiesību aktu, ar kuru kļūst piemērojama ECTK; aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst Apvienotās Karalistes tiesiskajam regulējumam, novērtējot tā pietiekamības atbilstību ES tiesību aktiem; iestājas par to, lai tiktu ņemta vērā EST judikatūra šajā jomā, piemēram, Schrems lieta, kā arī ECT judikatūra;

82.  uzskata, ka, ja Apvienotā Karaliste skaidri neapņemas īstenot ECTK un neakceptēs EST lomu, nebūtu iespējams nekāds nolīgums par tiesu iestāžu un policijas sadarbību krimināllietās; pauž nožēlu, ka AK līdz šim ir atteikusies sniegt stingras garantijas attiecībā uz pamattiesībām un individuālajām brīvībām un ir uzstājusi, ka jāpazemina pašreizējie standarti un jāatkāpjas no saskaņotajiem datu aizsardzības mehānismiem, tostarp izmantojot masveida novērošanu;

83.  aicina Komisiju ņemt vērā augstāk minētos elementus, novērtējot, cik pietiekams ir AK tiesiskais regulējums attiecībā uz personas datu aizsardzības līmeni, un pirms iespējamas Apvienotās Karalistes datu aizsardzības tiesību aktu atzīšanas par atbilstošiem ES tiesību aktiem, kā tos interpretējusi EST, pārliecināties, ka AK ir atrisinājusi šajā rezolūcijā konstatētās problēmas; aicina Komisiju arī lūgt padomu Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam;

Drošība, tiesībaizsardzība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

84.  atkārtoti norāda, ka būtu jāpanāk jūtams progress drošības, tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā, lai varētu panākt vienošanos par visaptverošu un efektīvu sadarbību, kas būtu abpusēji izdevīga ES un AK pilsoņu drošībai;

85.  stingri nostājas pret AK pieprasījumu saņemt tiešu piekļuvi ES datu informācijas sistēmām tieslietu un iekšlietu jomā; šajā sakarībā vēlreiz uzsver, ka Apvienotajai Karalistei kā trešai valstij, kas neietilpst Šengenas zonā, nevar būt tieša piekļuve ES informācijas sistēmu datiem; brīdina, ka jebkādai informācijas, tostarp personas datu, apmaiņai ar Apvienoto Karalisti būtu jāpiemēro stingri aizsardzības, revīzijas un pārraudzības nosacījumi, tostarp tāds personas datu aizsardzības līmenis, kas līdzvērtīgs ES tiesību aktos paredzētajam līmenim;

86.  norāda, ka Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) tiesību akti skaidri aizliedz trešo valstu piekļuvi sistēmai un ka Apvienotajai Karalistei kā trešai valstij nevar būt piekļuve SIS; atgādina, ka Padome 2020. gada 5. martā nāca klajā ar ieteikumu kopumu, lai novērstu nopietnus pārkāpumus, ko Apvienotā Karaliste pieļāvusi SIS piemērošanā, un ka AK savā atbildē izrādīja niecīgu vēlēšanos šos ieteikumus piemērot, un tādējādi ir pārkāpti ES tiesību akti; uzskata, ka turpmākajai sadarbībai starp ES un Apvienoto Karalisti tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības jomā būtu jābalstās uz savstarpēju uzticēšanos; uzsver, ka par šādu sadarbību var vienoties tikai tad, ja ir ieviesti stabili datu aizsardzības noteikumi un pastāv stingri izpildes mehānismi;

87.  norāda, ka DNS datu automatizēta apmaiņa ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar Prīmes sistēmu tika sākta tikai 2019. gadā un ka Padome gatavojas lemt par īstenošanas lēmuma pieņemšanu, kurš ļautu Apvienotajai Karalistei piedalīties daktiloskopijas datu automatizētajā apmaiņā; šajā sakarībā norāda, ka 2020. gada 13. maijā saskaņā ar bijušā trešā pīlāra aktu īpašo apspriežu procedūru Parlaments noraidīja Padomes lēmuma projektu, jo bija bažas par daktiloskopisko datu apmaiņas pilnīgu savstarpīgumu, datu aizsardzības garantijām un ļoti īso laiku tā piemērošanai; aicina Padomi rūpīgi apsvērt Parlamenta argumentus par noraidīšanu; atgādina sarunu dalībniekiem, ka Padomes lēmumi — ja tos pieņem —, ar kuriem atļauj šādu automatizētu datu apmaiņu, beigsies pārejas perioda beigās; uzsver, ka ir savlaicīgi jāvienojas par jaunu kārtību turpmākajām attiecībām, ņemot vērā informācijas apmaiņas nozīmi cīņā pret smagu un organizētu pārrobežu noziedzību un terorismu;

88.  pauž bažas par to, ka Apvienotās Karalistes sarunu mandātā trūkst vērienīguma svarīgās jomās attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās; uzskata, ka ES un AK varētu rast risinājumu, kas ļautu īstenot vērienīgākas pakāpes sadarbību nekā tā, kas paredzēta Eiropas Padomes Konvencijā par izdošanu;

Migrācija, patvērums un robežu pārvaldība

89.  uzsver nepieciešamību vienoties par sadarbības noteikumiem attiecībā uz tādu valstspiederīgo migrāciju, kuri nav kādas no abām pusēm valstspiederīgie, vienlaikus ievērojot pamattiesības, respektējot cilvēka cieņu un atzīstot nepieciešamību aizsargāt visneaizsargātākās personas; atkārtoti aicina, lai šāda sadarbība ietvertu vismaz pasākumus, kas uzlabo drošas un likumīgas iespējas piekļūt starptautiskajai aizsardzībai, tostarp izmantojot ģimenes atkalapvienošanos;

90.  uzsver, ka pusēm ir cieši jāsadarbojas, lai apkarotu cilvēku kontrabandu un cilvēku tirdzniecību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kas joprojām būs piemērojamas attiecībā uz AK un ES robežu;

91.  uzstāj, ka Apvienotā Karaliste nevar selektīvi izvēlēties, kurus ES patvēruma un migrācijas acquis elementus tā vēlas paturēt;

92.  atkārtoti uzsver, ka ir jāpieņem plāns par ģimenes atkalapvienošanos, kuram vajadzētu būt gatavam stāties spēkā pārejas perioda beigās;

93.  kā daļu no šāda plāna — un arī plašākā skatījumā — Parlaments atgādina sarunu vedējiem par ES un AK pienākumu aizsargāt visus bērnus savā teritorijā un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām (UNCRC); aicina dalībvalstis pēc tam, kad AK būs iesniegusi konkrētus priekšlikumus, pilnvarot Komisiju risināt sarunas par plānu attiecībā uz patvēruma meklētāju ģimeņu atkalapvienošanos;

94.  uzsver, cik svarīga ir koordinēta ES pieeja visos šajos jautājumos, jo Apvienotās Karalistes un atsevišķu dalībvalstu divpusējie nolīgumi par tādiem jautājumiem kā patvēruma meklētāju vai bēgļu ģimeņu atkalapvienošanās, pārcelšanas vai atpakaļuzņemšanas pasākumi var negatīvi ietekmēt ES patvēruma un migrācijas politikas saskaņotību; aicina gan ES, gan AK censties panākt līdzsvarotu un konstruktīvu pieeju visos šajos jautājumos;

Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu

95.  aicina ES un AK turpmākajā partnerības nolīgumā iekļaut noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (AML/CFT) politiku, tostarp informācijas apmaiņas mehānismu; atgādina, ka Politiskajā deklarācijā ES un AK apņēmās pārsniegt Finanšu darbību darba grupas standartus AML/CFT jomā attiecībā uz faktisko īpašumtiesību pārredzamību un izbeigt anonimitāti, kas saistīta ar virtuālo valūtu izmantošanu, tostarp veicot klienta uzticamības pārbaudes;

96.  aicina ES un AK jaunajā partnerības nolīgumā iekļaut īpašus noteikumus par atbildīgo finanšu un nefinanšu subjektu uzraudzību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma kontekstā;

Nodokļu jautājumi

97.  aicina ES un AK prioritāti noteikt koordinētu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; aicina puses vērsties pret kaitējošu nodokļu praksi, īstenojot sadarbības aktus saskaņā ar ES Rīcības kodeksu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem; norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju AK ir ierindojusies saraksta augšgalā attiecībā uz rādītājiem, kas liecina, ka valstij ir iezīmes, kuras uzņēmumi var izmantot nodokļu apiešanas nolūkā; aicina turpmākajā nolīgumā īpaši pievērsties šim jautājumam; norāda, ka pēc pārejas perioda AK tiks uzskatīta par trešo valsti un Rīcības kodeksa jautājumu grupai uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos tā būs jāpārbauda saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti ES sarakstam ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas; aicina ES un AK nodrošināt pilnīgu administratīvo sadarbību, lai nodrošinātu atbilstību PVN tiesību aktiem un PVN ieņēmumu aizsardzību un atgūšanu;

Cīņa pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzība

98.  uzskata, ka Apvienotajai Karalistei būtu pilnībā jāpieskaņojas pašreizējam un turpmākajam ES klimata politikas satvaram, tostarp pārskatītajiem 2030. gada mērķiem, 2040. gada mērķiem un trajektorijām, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti;

99.  uzskata, ka Apvienotajai Karalistei būtu jāievieš oglekļa cenu noteikšanas sistēma, kuras darbības joma un efektivitāte būtu vismaz tāda pati kā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ES ETS), un līdz pārejas perioda beigām būtu jāpiemēro tie paši principi attiecībā uz ārējo kredītu izmantošanu; turklāt uzskata, ka gadījumā, ja Apvienotā Karaliste pieprasa savas emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas sasaisti ar ES ETS, šāda pieprasījuma izskatīšanai būtu jāpiemēro šādi nosacījumi — Apvienotās Karalistes emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai nevajadzētu apdraudēt ES ETS integritāti, jo īpaši tās tiesību un pienākumu līdzsvaru, un tai būtu jāatspoguļo ES ETS darbības jomas un efektivitātes pastāvīgais pieaugums; uzsver, ka oglekļa cenu noteikšanas sistēma būtu jāizveido un jāievieš jau pirms balsojuma Parlamentā par to, vai dot piekrišanu nolīguma projektam;

100.  uzsver, ka papildus kopēju standartu un mērķu pieņemšanai ir svarīgi nodrošināt pienācīgu gaisa un ūdens kvalitātes monitoringu un novērtēšanu Apvienotajā Karalistē; turklāt uzsver, ka ir svarīgi, lai AK īstenotu un izpildītu emisiju robežvērtības un citus noteikumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284,(16) un dinamiski pielāgotos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2010/75/ES(17), tostarp labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentu atjauninājumiem;

Sabiedrības veselība

101.  uzsver, ka, ja Apvienotā Karaliste vēlas tikt iekļauta to valstu sarakstā, kam ir atļauts eksportēt uz ES preces, uz kurām attiecas SFS pasākumi, tai būs pilnībā jāievēro ES prasības attiecībā uz šīm precēm, tostarp prasības attiecībā uz ražošanas procesiem; turklāt uzsver, ka būtu pilnībā jāievēro jo īpaši pārtikas produktu izcelsmes noteikumi un ka būtu jāpieņem skaidri noteikumi attiecībā uz pārtikas produktu pārveidošanu Apvienotajā Karalistē, lai nepieļautu ES prasību apiešanu, jo īpaši kontekstā ar iespējamiem BTN starp Apvienoto Karalisti un citām valstīm;

102.  uzsver, ka Apvienotajai Karalistei būs jāievēro ES noteikumi attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem un augu aizsardzības līdzekļiem; uzskata, ka pusēm būtu jācenšas samazināt pesticīdu lietošanu un ar tiem saistītos riskus; uzsver, ka abām pusēm jācenšas samazināt antibiotiku izmantošanu dzīvnieku audzēšanā un arī turpmāk jāaizliedz to izmantošana augšanas veicināšanai un jāsamazina nepiemērota vai nevajadzīga lietošana cilvēkiem;

103.  uzsver, cik svarīgi ir nepieļaut zāļu un medicīnas ierīču trūkumu; mudina valstu iestādes un ieinteresētās personas nodrošināt, ka līdz pārejas perioda beigām tiek pabeigts valstī reģistrēto zāļu pārdales process; aicina ES un AK ilgtermiņā sadarboties, lai nepieļautu, atklātu, sagatavotos un reaģētu uz konstatētiem un jauniem veselības drošības apdraudējumiem; šajā saistībā aicina turpināt sadarbību starp ES un Apvienoto Karalisti, lai efektīvi apkarotu Covid-19 pandēmiju; uzskata, ka gadījumā, ja viena no pusēm neveic atbilstošus pasākumus, lai novērstu veselības apdraudējumu, otra puse var pieņemt vienpusējus pasākumus, lai aizsargātu sabiedrības veselību;

104.  uzsver, ka ir svarīgi saglabāt ES tiesību aktu regulējumu farmācijas, medicīnas ierīču un ķīmisko vielu drošuma jomā, tostarp attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem, vienlaikus nodrošinot nepārtrauktu piekļuvi zālēm un medicīnas ierīcēm, un uzsver, ka jebkurā gadījumā Apvienotās Karalistes uzņēmumiem tiktu piemēroti tie paši pienākumi, kas attiecas uz ārpussavienības valstu uzņēmumiem ārpus EEZ; turklāt uzsver, ka ir jāparedz stingri nosacījumi attiecībā uz SPS pasākumiem, kas pārsniedz PTO nolīgumā noteikto, lai aizsargātu ES iekšējo tirgu un jo īpaši patērētājus no jebkādiem riskiem, kas saistīti ar produktu importu vai eksportu attiecībā uz Apvienoto Karalisti;

Transports

105.  uzsver, ka paredzētajai partnerībai, kas balstītos uz ciešām ekonomikas saitēm un kopējām interesēm, būtu jānodrošina nepārtraukta un netraucēta savienojamība visiem transporta veidiem, uz kuriem attiecas savstarpīguma princips, un jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem, nodarbinātības un vides standartiem un pasažieru tiesībām; atgādina, ka tajā vajadzētu ietvert arī Lamanša tuneļa īpašo situāciju, jo īpaši attiecībā uz drošības un atļauju režīma aspektiem;

106.  uzskata, ka turpmākajā sadarbībā ar Apvienoto Karalisti būtu jāparedz kopīgu interešu transporta projekti un jāveicina labi pārrobežu tirdzniecības un uzņēmējdarbības apstākļi, jo īpaši atvieglojot un palīdzot MVU uzņēmumiem izvairīties no jebkāda papildu administratīvā sloga;

107.  uzskata, ka būtu jāparedz Apvienotās Karalistes dalība ES pārrobežu pētniecības un attīstības programmās transporta jomā, pamatojoties uz kopīgām interesēm;

108.  atgādina, ka ir svarīgi, lai Komisija sarunās būtu vienīgā ES sarunu vedēja, un ka dalībvalstīm nav jāuzsāk nekādas divpusējas sarunas; tomēr mudina Komisiju galīgajā visaptverošajā nolīgumā pārstāvēt katras dalībvalsts intereses;

109.  uzsver, ka tiesības un privilēģijas ietver pienākumus un ka piekļuves līmenim ES iekšējam tirgum būtu pilnībā jāatbilst regulatīvās konverģences apjomam un saistībām, par kurām panākta vienošanās attiecībā uz vienlīdzīgu konkurences apstākļu ievērošanu atklātai un godīgai konkurencei, balstoties uz Eiropas Savienībā piemērojamo kopējo standartu minimumu;

110.  atgādina, ka aviācija ir vienīgais transporta veids, kam nav nekādas juridiskas PTO alternatīvas gadījumā, ja līdz pārejas perioda beigām netiks panākta vienošanās;

111.  uzskata, ka paredzētajā partnerībā būtu jāiekļauj vērienīga un visaptveroša sadaļa par gaisa transportu, kas nodrošinātu ES stratēģiskās intereses un ietvertu atbilstīgus noteikumus par piekļuvi tirgum, ieguldījumiem un darbības un komerciālo elastību (piemēram, kodu koplietošanu), ņemot vērā līdzsvarotas tiesības un pienākumus, un būtu jāiekļauj cieša sadarbība aviācijas drošības un gaisa satiksmes pārvaldības jomā;

112.  uzsver, ka jebkurai iespējamai dažu tā sauktās “piektās brīvības” (gaisa satiksmes piektās brīvības) elementu piešķiršanai vajadzētu būt ierobežotai apjoma ziņā un ir jāiekļauj līdzsvaroti un atbilstīgi pienākumi Savienības interesēs;

113.  norāda, ka pašreizējais Eiropas Transporta ministru konferences regulējums, kura pamatā ir limitēts atļauju skaits, nav piemērots ES un AK attiecībām, ņemot vērā kravu autopārvadājumu apjomu starp ES un AK; šajā saistībā uzsver, ka būtu jāievieš atbilstīgi pasākumi, lai novērstu sabiedriskās kārtības apdraudējumus un novērstu kravu autopārvadājumu un autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju satiksmes plūsmu traucējumus; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt labākus tiešos jūras maršrutus no Īrijas uz kontinentu, tādējādi samazinot atkarību no Apvienotās Karalistes “tilta uz sauszemi”;

114.  uzsver, ka Apvienotās Karalistes kravu pārvadātājiem nevar piešķirt tādas pašas tiesības un priekšrocības kā ES kravu pārvadātājiem attiecībā uz kravu autopārvadājumiem;

115.  uzskata, ka paredzētajā partnerībā būtu jāiekļauj tranzīta tiesības braucieniem ar kravu un bez tās no vienas puses teritorijas uz tās pašas puses teritoriju caur otras puses teritoriju;

116.  uzskata, ka paredzētajā partnerībā būtu jāiekļauj vienlīdzīgi konkurences apstākļi tādās jomās kā darbs, braukšanas un atpūtas laiks, transportlīdzekļu vadītāju norīkošana darbā, tahogrāfi, transportlīdzekļa masa un gabarīti, kombinētais transports un personāla apmācība, kā arī īpaši noteikumi, lai nodrošinātu salīdzināmu aizsardzības līmeni attiecībā uz pārvadātājiem un transportlīdzekļu vadītājiem;

117.  mudina par prioritāti noteikt ES un AK jūras tirdzniecības raitu norisi un pasažieru, jūrnieku, krasta personāla un atkrastes personāla brīvu pārvietošanos; šajā sakarībā uzsver, ka ES un AK būtu jānodrošina, ka ir izveidotas pienācīgas robežu un muitas sistēmas, lai novērstu kavēšanos un traucējumus;

Kultūra un izglītība

118.  uzskata, ka nolīgumā būtu skaidri jānorāda, ka tas veicinās kultūras un valodu daudzveidību saskaņā ar UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu;

119.  atzinīgi vērtē to, ka sarunu norādēs ir skaidri norādīts, ka turpmākajās ES un AK attiecībās būtu jāietver arī dialogs un apmaiņa izglītības un kultūras jomā; aicina Komisiju, risinot sarunas par attiecīgiem mobilitātes noteikumiem, ņemt vērā kultūras nozares specifiku; turklāt pauž bažas par to, ka Komisijas publicētajā nolīguma teksta projektā izklāstītie noteikumi, kas reglamentē fizisku personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos uzņēmējdarbības nolūkā, neatbilst kultūras un radošo nozaru vajadzībām un var kavēt kultūras apmaiņas turpināšanu;

120.  nešaubīgi atbalsta sarunu norādēs skaidri pausto, ka audiovizuālie pakalpojumi būtu jāizslēdz no ekonomiskās partnerības darbības jomas, un mudina Komisiju nelokāmi saglabāt savu nostāju;

121.  uzsver, ka piekļuvi audiovizuālo pakalpojumu tirgum Savienībā var garantēt tikai tad, ja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES(18) tiek pilnībā īstenota tā, lai abām pusēm tiktu piešķirtas vienādas retranslācijas tiesības; atgādina, ka saturs, kura izcelsme ir Apvienotajā Karalistē, arī pēc pārejas perioda beigām tiks klasificēts kā “Eiropas darbi” tik ilgi, kamēr darbi, kuru izcelsme ir trešās valstīs un valstīs ārpus EEZ, kuras ir Eiropas Padomes Konvencijas par pārrobežu televīziju līgumslēdzējas puses, tiks iekļauti “Eiropas darbu” satura kvotā;

122.  atzinīgi vērtē to jautājumu iekļaušanu, kuri saistīti ar nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu vai restitūciju to izcelsmes valstīm, un uzsver, ka minētajā jomā ir svarīgi turpināt sadarbību ar Apvienoto Karalisti;

Finanšu pārvaldība un kontroles sistēma

123.  prasa nodrošināt un ievērot Komisijas dienestu, Eiropas Revīzijas palātas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūras piekļuves tiesības, kā arī Parlamenta pārbaudes tiesības; atgādina, ka EST ir jāatzīst par kompetento tiesu lietās, kas attiecas uz ES tiesību ievērošanu un interpretāciju;

Dalība Savienības programmās

124.  iesaka Komisijai pievērst īpašu uzmanību šādiem piemērojamajiem principiem un noteikumiem saistībā ar līdzdalību Savienības programmās un horizontālajiem pasākumiem un pārvaldību:

   a) veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vispārējie principi un noteikumi, kas jānosaka kā daļa no paredzētās partnerības saistībā ar dalību ES programmās, ietver prasību Apvienotajai Karalistei veikt taisnīgu un atbilstošu finanšu iemaksu (gan dalības maksu, gan operatīvo ieguldījumu) visās programmās, kurās tā piedalās,
   b) nodrošināt, ka vispārīgs noteikums attiecībā uz Apvienotās Karalistes dalību jebkurā programmā atbilst standarta nosacījumiem, ko piemēro trešo valstu dalībai, un tas attiecas uz visu attiecīgās programmas darbības laiku un visām programmas daļām, izņemot gadījumus, kad daļēja dalība ir pamatota konfidencialitātes apsvērumu dēļ; iesaka nodrošināt prognozējamību ES programmu dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, un stabilitāti budžeta piešķīrumu ziņā,
   c) nodrošināt, ka Apvienotās Karalistes dalība ES programmās nenozīmē vispārēju neto pārvietojumu no ES budžeta uz Apvienoto Karalisti un ka ES var vienpusēji apturēt vai izbeigt Apvienotās Karalistes dalību jebkādā programmā, ja nav izpildīti dalības nosacījumi vai ja Apvienotā Karaliste neveic savu finanšu iemaksu,
   d) nodrošināt, ka līgumā ar Apvienoto Karalisti ir iekļauti nepieciešamie pasākumi finanšu pārkāpumu, krāpšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un tādu citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanai, kuri skar Savienības finanšu intereses, un nodrošināt ES finanšu interešu aizsardzību;

125.  jo īpaši uzskata, ka ir svarīga Apvienotās Karalistes dalība — saskaņā ar vispārējiem principiem attiecībā uz trešo valstu dalību Savienības programmās — tādās pārrobežu, kultūras, attīstības, izglītības un pētniecības programmās kā “Erasmus+”, “Radošā Eiropa”, “Apvārsnis”, Eiropas Pētniecības padome, programma “LIFE”, Eiropas transporta tīkls (TEN-T), Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), Eiropas vienotā gaisa telpa (SES), Interreg, tādās kopīgās tehnoloģiju ierosmēs kā Clean Sky I un II, Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) pētniecības programma (SESAR), Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciji (ERIC), Galileo, Copernicus, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS), Zemei tuvo kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) atbalsta sistēma un publiskā un privātā sektora partnerības;

126.  sagaida, ka nolīgums noregulēs Apvienotās Karalistes attiecības ar Euratom un ITER projektu un izstāšanās ietekmi uz aktīviem un pasīviem; turklāt sagaida, ka Apvienotā Karaliste turpinās ievērot augstus kodoldrošības, drošības un pretradiācijas aizsardzības standartus;

127.  uzskata, ka tad, ja AK galu galā vēlētos piedalīties iekšējā tirgū, tai būtu jāveic iemaksa kohēzijas politikas fondos 2021.–2027. gada periodam, kā tas ir EEZ valstu gadījumā;

128.  uzskata, ka jaunajā nolīgumā būtu jāņem vērā to ES reģionu vajadzības, kurus ietekmē AK izstāšanās no ES;

129.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Ziemeļīrijā un Īrijas pierobežas reģionos turpinātu darboties programma PEACE un lai to neatkarīgi pārvaldītu Īpašo ES programmu struktūrvienība;

130.  uzskata, ka būtu jāturpinās sadarbībai par abpusēju interešu jautājumiem starp ES tālākajiem reģioniem un aizjūras zemēm un teritorijām, no vienas puses, un AK aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), no otras puses, jo īpaši Karību jūras un Klusā okeāna reģionā; prasa pieņemt īpašus noteikumus, kas ļautu īstenot turpmākus kopīgus projektus attiecīgi Eiropas Attīstības fonda un kohēzijas politikas fondu satvarā; kā arī to, ka ir jāsaglabā atbilstīgs atbalsta līmenis palikušajām aizjūras zemēm un teritorijām (AZT);

131.  uzsver, ka Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF), darot pieejamus finanšu līdzekļus no ES budžeta, ir reāla solidaritātes izpausme, kad cita starpā ir nopietni ietekmēta ekonomika vienā vai vairākos ES vai kandidātvalsts reģionos;

132.  uzsver, ka dalība programmās ir jāsaista ar pielāgošanos saistītām politikas jomām, piemēram, klimata vai kiberpolitikas jomā;

133.  uzskata, ka abu pušu abpusējās interesēs būtu nolīgums par sadarbību enerģētikas jomā, kurš būtu saskaņots ar vispārējo līgumu par turpmākajām attiecībām un pamatotos uz stabilu pārvaldību un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem;

134.  uzsver, ka ir jāturpina ES enerģētikas acquis piemērošana Ziemeļīrijā, lai tādējādi pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās nodrošinātu vienotā elektroenerģijas tirgus nepārtrauktību Īrijas salā;

135.  uzskata, ka Apvienotā Karaliste arī turpmāk varētu būt svarīga ES kosmosa politikas partnere, uzsver, ka sarunās ir jārisina jautājums par Apvienotās Karalistes turpmāko piekļuvi ES kosmosa programmai, vienlaikus aizsargājot ES intereses un rīkojoties saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas piemērojams trešo valstu dalībai ES kosmosa programmā;

Intelektuālais īpašums

136.  uzsver, ka paredzētajā nolīgumā būtu jāietver stingri un izpildāmi pasākumi, kas attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību, piemēram, autortiesību un blakustiesību, preču zīmju un rūpniecisko dizainparaugu, patentu un komercnoslēpumu, atzīšanu un augsta līmeņa aizsardzību, pamatojoties uz pašreizējo un turpmāko ES tiesisko regulējumu, neapdraudot piekļuvi cenas ziņā pieejamām zālēm, piemēram, ģenēriskajām zālēm; uzskata, ka tam būtu arī jānodrošina ciešas divpusējas sadarbības iespēja starp Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO) un intelektuālā īpašuma birojiem Apvienotajā Karalistē;

Uzņēmējdarbības tiesības

137.  norāda, ka, lai izvairītos no standartu pazemināšanas un nodrošinātu tiesisko statusu Apvienotajā Karalistē un Eiropas Savienībā, ir vēlams paredzētajā nolīgumā iekļaut kopēju standartu minimumu attiecībā uz darbības izveidi un veikšanu, akcionāru, kreditoru vai darbinieku aizsardzību, uzņēmumu pārskatu sagatavošanas, revīzijas un pārredzamības noteikumiem, kā arī tiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu attiecībā uz pārstrukturēšanu un bankrotu vai maksātnespēju;

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās, tostarp ģimenes lietās

138.  uzsver, ka tiesu iestāžu sadarbība civillietās ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu turpmāku tirdzniecības un uzņēmējdarbības mijiedarbību starp pilsoņiem un uzņēmumiem un lai nodrošinātu pusēm noteiktību un pietiekamu aizsardzību pārrobežu darījumos un citās darbībās; uzskata, ka tādēļ būtu rūpīgi jāizvērtē, vai Lugāno konvencija varētu būt pienācīgs risinājums, kas ļautu ES saglabāt kopējo līdzsvaru savās attiecībās ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, vai arī piemērotāks būtu jauns risinājums, kas varētu nodrošināt “dinamisku saskaņošanu” starp abām pusēm;

139.  uzsver, ka paredzētajā nolīgumā būtu jārod jēgpilns un visaptverošs risinājums jo īpaši attiecībā uz laulības lietām, vecāku atbildību un citiem ģimenes jautājumiem; minētajā kontekstā norāda, ka visi paredzētā nolīguma savstarpējās izpildes noteikumi attiecībā uz ģimenes lietām būtu jābalsta ne tikai uz tiesu sistēmu savstarpējas uzticēšanās principu, bet arī uz noteiktu konstitucionālo garantiju un kopēju pamattiesību standartu esamību;

Sadarbība attīstības jomā un humānā palīdzība

140.  norāda, ka Apvienotā Karaliste joprojām ir viena no lielākajām divpusējām līdzekļu devējām pasaulē un ka Eiropas Savienībai ir jāpievēršas iespējām sadarbībai ar Apvienoto Karalisti partnerības garā; pauž nožēlu par to, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES atstās nepilnības ES vispārējā attīstības sadarbības un humānās palīdzības politikā;

141.  uzsver ES un Apvienotās Karalistes centrālo lomu kopīgu problēmu risināšanā ar attīstības politiku un humāno palīdzību; uzsver, ka šajā ziņā ir svarīgi censties sasniegt politikas saskaņotību attīstībai;

142.  uzsver, cik svarīga ir stipra partnerība, kas ietver tiesībās balstītu pieeju, vienlaikus nodrošinot pastāvīgu apņēmību un sadarbību attiecībā uz IAM mērķu sasniegšanu, cilvēktiesībām, nabadzības izskaušanu, kā arī Parīzes nolīguma īstenošanu; turklāt uzsver, cik svarīgi ir saskaņoti reaģēt uz humanitārajām krīzēm un ievērot humānās palīdzības pamatprincipus,

143.  pauž pārliecību, ka partnerību pēc Kotonū nolīguma darbības beigām un ES un Āfrikas stratēģiju var uzlabot, efektīvi sadarbojoties ar AK un balstoties uz AK spēcīgo klātbūtni Āfrikā, Karību jūras reģionā un Klusā okeāna reģionā; uzsver, ka ES, AK un ĀKK valstīm būtu jāsadarbojas visos līmeņos saskaņā ar partnerības, solidaritātes un papildināmības principu;

Drošības politika un ārpolitika

144.  norāda, ka Apvienotās Karalistes sarunu mērķos, kas publicēti 2020. gada 27. februārī, ir norādīts, ka ārpolitika tiks noteikta tikai plašākā draudzīgā dialogā un sadarbībā starp Apvienoto Karalisti un ES, pazeminot šo svarīgo jomu līdz tādu neinstitucionalizētu attiecību statusam, par kurām jāvienojas vēlāk;

145.  ar nožēlu norāda, ka tas ir pretrunā Politiskās deklarācijas noteikumiem, kurā ir paredzēta vērienīga, plaša, dziļa un elastīga partnerība ārpolitikas, drošības un aizsardzības jomā un kurā ir aicināts izveidot turpmāku plašu, visaptverošu un līdzsvarotu ES un AK partnerību drošības jomā, un kurai Apvienotā Karaliste ir piekritusi;

146.  atgādina ES nostāju, ka ārpolitikai, drošībai un aizsardzībai vajadzētu būt daļai no visaptveroša nolīguma, kas reglamentē ES un Apvienotās Karalistes turpmākās attiecības;

147.  pauž nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste neizrāda vēlmi veidot attiecības ar Eiropas Savienību ārpolitikas, drošības un aizsardzības jomā un ka šīs jomas nepārprotami nebija ietvertas Apvienotās Karalistes mandātā un līdz ar to nav iedalītas nevienam no 11 sarunu galdiem;

148.  atgādina, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir kopīgi principi, vērtības un intereses; uzsver, ka abu pušu interesēs ir saglabāt vērienīgu, ciešu un ilgstošu sadarbību, kurā ir ievērota ES autonomija, kopējas ārpolitikas un drošības politikas sistēmas veidā, pamatojoties uz LES 21. pantu un ņemot vērā ANO Statūtus un NATO šādās jomās:

   a) miera veicināšana,
   b) kopīga pieeja kopējām drošības problēmām un globālajai stabilitātei, tostarp Eiropas kaimiņvalstīs,
   c) uz noteikumiem balstītas starptautiskas kārtības veicināšana,
   d) demokrātijas un tiesiskuma nostiprināšana,
   e) cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība,
   f) labklājības veicināšana pasaulē, ilgtspējīga attīstība, cīņa pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanas mazināšana;

149.  konstatē, ka dziļi integrēta un koordinēta starptautiskā sadarbība starp ES un AK dotu milzīgu labumu gan abām pusēm, gan globālajai pasaules kārtībai kopumā, ņemot vērā to līdzīgās pieejas efektīvam multilaterālismam, gādājot par mieru, drošību un ilgtspēju, kā arī aizstāvot un īstenojot cilvēktiesības; ierosina, ka šāda koordinācija būtu jāreglamentē sistēmiskai platformai augsta līmeņa apspriedēm un koordinēšanai ārpolitikas jautājumos; uzsver parlamentu sadarbības globālo jautājumu risināšanā svarīgo nozīmi un pievienoto vērtību;

150.  uzsver, ka nepieciešamība pēc ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas problēmu, piemēram, terorisma, kiberkara, krīzes kaimiņvalstīs, problēmu saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu, dezinformācijas kampaņu un hibrīddraudu, kopīgiem risinājumiem ir būtiska abām pusēm; mudina īstenot efektīvu, savlaicīgu un savstarpēju dialogu, konsultācijas un koordināciju un apmainīties ar informāciju un izlūkdatiem; un Apvienotās Karalistes un ES iestādēm ir jāveic to demokrātiska kontrole; atgādina, ka klasificētas informācijas apmaiņa jāorganizē konkrētā satvarā;

151.  uzsver, ka no pārejas perioda beigām Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti bez jebkāda īpaša satvara vai attiecībām, kas būtiski ietekmēs līdzšinējo sadarbību ārpolitikā un drošības politikā;

152.  aicina ES un Apvienoto Karalisti stiprināt starptautisko mieru un stabilitāti, tostarp — izstrādājot kopīgas stratēģijas, lai stiprinātu ANO centienus miera uzturēšanā; aicina abas puses veicināt miera un dialoga kultūru kā līdzekli konfliktu novēršanai, konfliktu pārvarēšanai un konfliktu risināšanai, sieviešu un dzimumu tiesību aizsardzībai; atbalsta esošās sadarbības turpināšanu minētajās jomās; aicina īstenot sistemātisku preferenciālu sadarbību miera uzturēšanas operācijās; aicina padziļināt sadarbību starp ES un AK jautājumos, kas saistīti ar demokrātijas attīstību, reformu procesiem un demokrātisku parlamentāro praksi trešās valstīs, tostarp vēlēšanu novērošanu;

153.  norāda, ka ES ir ļoti ieinteresēta šādās ārlietu un drošības partnerattiecībās, ņemot vērā abpusējos ieguvumus, kas izriet no Apvienotās Karalistes un Francijas pastāvīgās vietas Drošības padomē, Apvienotās Karalistes un ES dalībvalstu ļoti sekmīgā diplomātiskā dienesta, kā arī no tā, ka Apvienotajai Karalistei ir spēcīgākie bruņotie spēki Eiropā;

154.  ierosina turpmākās partnerattiecības balstīt uz ļoti ciešu un regulāru sadarbību un koordināciju ANO, jo īpaši ANO Drošības padomē un ANO Cilvēktiesību padomē;

155.  uzsver drošības un attīstības savstarpējo svarīgo nozīmi; mudina ES un Apvienoto Karalisti cieši sadarboties ilgtspējīgas attīstības un humānās palīdzības jomā; atgādina abām pusēm, cik svarīgi ir apņemties sasniegt 0,7 % OAP/NKI mērķi un atbalstīt attīstības politikas saskaņotības principu; uzskata, ka pēc Kotonū sanāksmes partnerība un ES un Āfrikas stratēģija var gūt labumu no efektīvas sadarbības ar Apvienoto Karalisti, kas ievēro augstus sociālos, cilvēktiesību un vides aizsardzības standartus, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī īstenotu Parīzes nolīgumu;

156.  uzskata, ka ES un AK savstarpējās interesēs, ko vēl pastiprina to ģeogrāfiski tuvā atrašanās, ir sadarboties iedarbīgu un patiesi savietojamu aizsardzības spēju attīstīšanā, tostarp Eiropas Aizsardzības aģentūras darbā, par kuru būtu jānoslēdz administratīva vienošanās, un turpināt ļoti vērtīgo partnerību ar aizsardzību un ārējo drošību saistītās NATO un ES programmās, Galileo, kiberdrošības programmās un cīņā pret mērķtiecīgām dezinformācijas kampaņām un kiberuzbrukumiem, kā to parādīja pašreizējā Covid-19 pandēmija; atgādina, ka attiecībā uz dalību Galileo publiskajā regulētajā pakalpojumā ir gan iespējams, gan nepieciešams īpašs nolīgums; norāda arī, ka attiecībā uz gaidāmo Eiropas Aizsardzības fondu Apvienotā Karaliste varētu tikt iesaistīta saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti trešām valstīm; aicina ES un Apvienoto Karalisti izstrādāt kopīgu pieeju aizsardzības tehnoloģiju standartizācijai;

157.  pauž cerību, ka Apvienotā Karaliste varēs turpināt iedibināto sadarbību un informācijas apmaiņu ar valstu iestādēm kiberdrošības jomā;

158.  atgādina, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem Apvienotajā Karalistē pašlaik ir spēkā vairāki ierobežojoši pasākumi (sankciju režīmi); atzīst sankciju efektīvu izmantošanu attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu saskaņā ar ANO Statūtiem; uzsver, ka Apvienotajai Karalistei pēc izstāšanās joprojām būs pienākums piemērot ANO sankciju režīmus, un aicina AK turpināt saskaņot sankciju politiku ar ES; kā arī aicina izveidot pienācīgu mehānismu sankciju koordinēšanai starp abām pusēm un īstenot ciešu sadarbību sankciju jomā globālajos forumos, lai maksimāli palielinātu to ietekmi, nodrošinātu konverģenci un panāktu to, ka, veicinot kopīgās vērtības, tiek īstenotas un ievērotas abpusējās intereses;

159.  mudina AK piedalīties attiecīgajās ES aģentūrās un uzņemties nozīmīgu lomu ES krīzes pārvarēšanas operācijās un KDAP misijās un operācijās, tostarp humānās palīdzības un glābšanas misijās, konfliktu novēršanā un miera uzturēšanā, militārajā konsultēšanā un palīdzībā un pēckonflikta stabilizācijā, kā arī pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) projektos, ja to uzaicina piedalīties, un uzsver, ka šādai dalībai būtu jāpiemēro stingri nosacījumi, ievērojot ES lēmumu pieņemšanas autonomiju, kā arī Apvienotās Karalistes suverenitāti, līdzsvarotu tiesību un pienākumu principu un pamatojoties uz efektīvu savstarpīgumu, tostarp taisnīgu un pienācīgu finansiālo ieguldījumu; aicina Komisiju un Eiropa Ārējās darbības dienestu regulāri informēt Parlamentu par politiskā dialoga procesu ar Apvienoto Karalisti un par galvenajiem informācijas apmaiņas par KDAP aspektiem un krīžu pārvaldību;

160.  atgādina, ka efektīvs starptautisks ieroču kontroles, atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas režīms ir pasaules un Eiropas drošības stūrakmens; atgādina, cik nozīmīga ir saskaņota un uzticama Eiropas stratēģija, kas attiecas uz daudzpusējām sarunām pasaules līmenī un reģionālu saspīlējumu mazināšanas un uzticības veicināšanas pasākumiem; atgādina par Apvienotās Karalistes svarīgo lomu, izstrādājot un izveidojot šādas normas, iestādes un organizācijas; aicina Apvienoto Karalisti izstrādāt kopīgu stratēģiju ar ES attiecībā uz minēto politikas jomu, proti, atbilstoši ANO atbruņošanās programmai; aicina Apvienoto Karalisti apņemties turpināt ievērot kritērijus, ka līdzvērtīgi Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP(19) apkopotajiem kritērijiem, un kopīgi ar Eiropas Savienību veicināt Ieroču tirdzniecības līguma, Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) universalizāciju un stingru īstenošanu un jaunā START līguma pagarināšanu;

161.  uzsver, cik svarīga ir konsulārā un diplomātiskā sadarbība starp ES un Apvienoto Karalisti, jo tā nodrošinātu reālu palīdzību abu pušu pilsoņiem un ļautu Apvienotajai Karalistei un Eiropas Savienībai sniegt saviem pilsoņiem iespēju saņemt konsulāro aizsardzību trešās valstīs, ja vienai no šīm abām pusēm nav diplomātiskās pārstāvniecības, saskaņā ar LESD 20. panta c) punktu;

162.  uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir parādījusi militāro spēju un līdzekļu nozīmi, un Eiropas bruņotajiem spēkiem ir būtiska nozīme, atbalstot civilos centienus cīņā pret pandēmiju, vienlaikus veicot savus pamatuzdevumus; uzsver, ka šī pandēmija ir parādījusi, cik svarīga ir ES un Eiropas aizsardzības sadarbības stratēģiskā autonomija, lai ārkārtas situācijās aizsargātu Eiropas iedzīvotājus un veicinātu dalībvalstu izturētspēju; uzskata, ka ir jāievieš mehānismi, lai nodrošinātu ātru sadarbību starp Savienību un Apvienoto Karalisti, saskaroties ar līdzīga rakstura un mēroga krīzēm nākotnē; uzskata, ka, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas pieredzi, Eiropas militārajiem medicīnas dienestiem jāveido informācijas apmaiņas un atbalsta tīkls, lai veicinātu plašu Eiropas izturētspēju ārkārtas un krīzes situācijās; uzskata, ka Apvienotās Karalistes līdzdalība šādā Eiropas militārajā medicīnas tīklā nākotnē būtu savstarpēji izdevīga;

Institucionālie noteikumi un pārvaldība

163.  norāda, ka visā nolīgumā ar Apvienoto Karalisti kā trešo valsti, tostarp noteikumos par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, konkrētiem nozaru jautājumiem un tematiskām sadarbības un zivsaimniecības jomām, būtu jāietver vienotas, saskaņotas un stabilas pārvaldības sistēmas kā visaptveroša satvara izveide, kas ietvertu kopīgu un pastāvīgu nolīguma uzraudzību un pārvaldību un pārredzamus strīdu izšķiršanas, atbilstības un izpildes panākšanas mehānismus, attiecīgā gadījumā paredzot sankcijas un pagaidu pasākumus attiecībā uz visu nolīguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu;

164.  uzskata, ka attiecībā uz turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti kopumā, tostarp jebkādiem papildinošiem nolīgumiem, kas varētu tikt noslēgti vēlākā posmā, būtu jāpiemēro vienots, visaptverošs un horizontāls pārvaldības mehānisms, vienlaikus nodrošinot saskanību ar Izstāšanās nolīguma noteikumiem un novēršot neefektivitāti; norāda, ka strīdu izšķiršanas mehānismam vajadzēs būt stabilam un tam būtu jāparedz pakāpeniskas sankcijas, kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja ir konstatēts, ka viena no pusēm pārkāpj nolīgumu, un ka šādam mehānismam būs jānodrošina efektīvi, ātri īstenojami un atturoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi; uzsver, ka Parlaments turpinās cieši uzraudzīt visu noteikumu īstenošanu; atgādina, ka Apvienotā Karaliste kā bijusī dalībvalsts ir izveidojusi nozīmīgas institucionālās sadarbības un dialoga struktūras ar ES, kurām būtu jāatvieglo šādu horizontālu pasākumu īstenošana; atkārtoti uzsver, ka ES no Apvienotās Karalistes sagaida vērienīgākus mērķus attiecībā uz pārvaldību, lai izveidotu stabilu turpmāko partnerību;

165.  uzstāj, ka, ievērojot abu pušu autonomiju, minētajā pārvaldības sistēmā ir absolūti nepieciešams pilnībā saglabāt ES lēmumu pieņemšanas un tiesību un tiesu sistēmas autonomiju, tostarp Parlamenta un Padomes kā ES tiesību aktu likumdevēju lomu, un EST kā vienīgās ES tiesību aktu un ES Pamattiesību hartas interpretētājas lomu; uzskata, ka attiecībā uz noteikumiem, kas balstīti uz ES tiesību jēdzieniem, pārvaldības kārtībai jāparedz vēršanās Eiropas Savienības Tiesā;

166.  atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Parlamentāro partnerattiecību asambleju Eiropas Parlamenta deputātiem un Apvienotās Karalistes parlamenta deputātiem — ar tiesībām saņemt informāciju no Partnerības padomes un sniegt tai ieteikumus, un uzsver, ka nolīgumam būtu jānodrošina juridiskais pamats noteikumiem, kas ļauj institucionāli izveidot minēto struktūru;

167.  prasa, lai tiktu respektēta Parlamenta loma regulatīvās sadarbības noteikumu īstenošanas kontekstā, lai nodrošinātu, ka tas var īstenot pienācīgu politisko uzraudzību un ka tiek garantētas Parlamenta kā vienas no likumdevējām iestādēm tiesības un prerogatīvas; atgādina par Parlamenta tiesībām saņemt informāciju par nolīguma pārskatīšanas kārtību;

168.  uzsver, ka saskaņā ar Politiskās deklarācijas 125. pantu uz nolīgumu kopumā būtu jāattiecina noteikumi par pilsoniskās sabiedrības dialogu, ieinteresēto personu iesaistīšanu un abu pušu apspriešanos, kam jo īpaši būtu jāietver sociālie partneri, tostarp organizācijas un darba ņēmēju apvienības, kas pārstāv gan ES pilsoņus, kuri dzīvo un strādā Apvienotajā Karalistē, gan Apvienotās Karalistes pilsoņus Eiropas Savienībā; uzstāj, ka ir jāizveido vietējās konsultantu grupas, kas uzraudzītu nolīguma īstenošanu;

169.  atbalsta Apvienotās Karalistes turpmāku dalību trešās valsts novērotājas statusā bez lēmumu pieņemšanas lomas ES neregulatīvās aģentūrās, piemēram, transporta, vides vai nodarbinātības jomā, kā arī iespējamus Apvienotās Karalistes sadarbības nolīgumus ar līdzīgām regulatīvām aģentūrām, piemēram, Eiropas Ķimikāliju aģentūru, Eiropas Aviācijas drošības aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru, lai apmainītos ar datiem, paraugpraksi un zinātnes atziņām; atkārtoti aicina Komisiju, apsvērt iespējamo turpmāko praktisko sadarbību starp AK iestādēm un ES aģentūrām tieslietu un iekšlietu jomā, ņemot vērā Apvienotās Karalistes kā trešās valsts, kas nav Šengenas zonā, un kā būtiski nozīmīga partnera cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību statusu;

o
o   o

170.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Komisijai un informēšanas nolūkā Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdībai un parlamentam.

(1) OV L 58, 27.2.2020., 53. lpp.
(2) OV C 298, 23.8.2018., 24. lpp.
(3) OV C 346, 27.9.2018., 2. lpp.
(4) OV C 369, 11.10.2018., 32. lpp.
(5) OV C 162, 10.5.2019., 40. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0016.
(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0006.
(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0033.
(9) UKTF(2020)14.
(10) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0018.
(11) OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.
(12) OV C 34, 31.1.2020., 1. lpp.
(13) OV L 58, 27.2.2020., 53. lpp.
(14) Topošajā nolīgumā jāparedz ad hoc mehānisms pret “apmaiņas” riskiem, lai aizsargātu iekšējo tirgu no situācijas, kurā Apvienotā Karaliste izvēlētos importēt no trešām valstīm preces (lai apmierinātu vietējo patēriņu) par zemām cenām un savus vietējos ražojumus eksportēt bez nodokļiem uz daudz izdevīgāko ES tirgu. Šāda rīcība būtu izdevīga gan Apvienotajai Karalistei, gan trešām valstīm, un izcelsmes noteikumi to nevarēs novērst, bet tā destabilizētu ES lauksaimniecības nozari, tādēļ ir jāparedz īpaši darbības mehānismi.
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).
(19) OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.


Konference par Eiropas nākotni
PDF 124kWORD 43k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija rezolūcija par Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni (2020/2657(RSP))
P9_TA(2020)0153B9-0170/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(1), 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām(2), 2017. gada 16. februāra rezolūciju par eurozonas budžeta kapacitāti(3) un 2019. gada 13. februāra rezolūciju par stāvokli sarunās par Eiropas nākotni(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(5),

–  ņemot vērā toreizējās Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātes Urzulas fon der Leienas 2019. gada 16. jūlija priekšlikumu politisko pamatnostādņu nākamajai Eiropas Komisijai 2019.-2024. pilnvaru termiņā ietvaros attiecībā uz konferences par Eiropas nākotni (“konference”) organizēšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 22. janvāra paziņojumu “Konferences par Eiropas nākotni veidošana” (COM(2020)0027),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 12. decembra secinājumus par vispārējo pieeju konferencei par Eiropas nākotni,

–  ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni(6),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2020. gada 12. februāra rezolūciju par konferenci par Eiropas nākotni,

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(7),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. maija rezolūciju par jauno DFS, pašu resursiem un atveseļošanas plānu(8),

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences paziņojumu par Šūmaņa deklarācijas 70. gadadienu,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā ir jārisina gan iekšējās, gan ārējās problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, kā arī jaunās sociālās un starptautiskās problēmas, kas nebija pilnībā paredzētas Lisabonas līguma pieņemšanas laikā; tā kā daudzās būtiskās krīzes, kuras Savienība ir piedzīvojusi, liecina, ka vairākās pārvaldības jomās ir nepieciešamas institucionālas un politiskas reformas;

B.  tā kā pašreizējā Covid-19 krīze ir ļoti dārgi maksājusi, liekot apzināties, ka ES joprojām ir nepabeigts projekts un konferencē ir efektīvāk jārisina jautājumi saistībā ar nespēju nodrošināt solidaritāti un koordināciju, ekonomiskajiem, veselības un sociālajiem satricinājumiem un pastāvīgajiem pret pamattiesībām un tiesiskumu vērstajiem uzbrukumiem; tā kā tādēļ saistībā ar pašreizējo krīzi Eiropas Savienībai vēl steidzamāk ir jārod iespējas kļūt efektīvākai, demokrātiskākai un tuvākai pilsoņiem;

C.  tā kā gan Parlaments, gan Komisija un Padome ir paziņojuši, ka būtu jāorganizē konference par Eiropas nākotni un šim konferences procesam vajadzētu sniegt iespēju cieši iesaistīt ES iedzīvotājus augšupējā pasākumā, kurā viņi tiek uzklausīti un viņu viedoklis tiek ņemts vērā debatēs par Eiropas nākotni;

D.  tā kā konferencē būtu jānodrošina atklāts forums diskusijām starp dažādiem dalībniekiem bez iepriekš noteikta iznākuma; tā kā tādēļ trīs iestāžu kopīgā vienošanās būtu jāattiecina tikai uz konferences formātu un organizāciju,

1.  uzskata, ka 10 gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, 70 gadu pēc Šūmaņa deklarācijas un Covid-19 pandēmijas apstākļos ir pienācis laiks atkārtoti izvērtēt Savienību; uzskata, ka sakarā ar Covid-19 krīzi nepieciešamība rīkot konferenci ir kļuvusi vēl akūtāka;

2.  uzskata, ka Covid-19 krīze ir vēl vairāk uzsvērusi nepieciešamību reformēt Eiropas Savienību, vienlaikus apliecinot vajadzību steidzami nodrošināt efektīvu un iedarbīgu Savienību; tādēļ uzskata, ka konferences procesā būtu jāņem vērā esošie ES atveseļošanas instrumenti un jau panāktā solidaritāte, vienlaikus nodrošinot ekoloģisko ilgtspēju, ekonomisko attīstību, sociālo progresu, drošību un demokrātiju;

3.  atkārtoti apstiprina 2020. gada 15. janvāra rezolūcijā izklāstīto nostāju visos tās aspektos un atkārtoti aicina Padomi un Komisiju iesaistīties sarunās, lai panāktu kopīgu vienošanos attiecībā uz konferences par Eiropas nākotni izveidi pirms vasaras brīvdienām;

4.  pauž nožēlu, ka Padome vēl nav pieņēmusi nostāju par konferenci, un tādēļ mudina Padomi atrisināt savas domstarpības un nekavējoties nākt klajā ar nostāju par konferences formātu un organizāciju;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pieņēmusi nostāju par konferenci un ir gatava ātri virzīties uz priekšu;

6.  mudina Padomi tās pilnvarās iekļaut apņemšanos veikt lietderīgus turpmākos pasākumus un lietderīgi un tieši iesaistīt iedzīvotājus un saglabāt konferences tvērumu atvērtu visiem iespējamiem rezultātiem, tostarp tiesību aktu priekšlikumiem ar mērķi ierosināt izmaiņas līgumos vai citu mērķi;

7.  uzsver, ka, neraugoties uz pandēmiju, iedzīvotāju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sociālo partneru un vēlētāju pārstāvju tiešai iesaistīšanai joprojām ir jābūt vienai no konferences prioritātēm; tādēļ ar nepacietību gaida konferences uzsākšanu, lai kopā ar visiem ES pilsoņiem veidotu demokrātiskāku, efektīvāku un noturīgāku Savienību;

8.  atzīst, ka pandēmijas dēļ konferences sākums bija jāatliek; tomēr norāda, ka pandēmija ir atklājusi dažus trūkumus mūsu Savienībā; tādēļ ir apņēmies konferenci sākt pēc iespējas drīz 2020. gada rudenī;

9.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.
(2) OV C 252, 18.7.2018., 201. lpp.
(3) OV C 252, 18.7.2018., 235. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0098.
(5) OV C 242, 10.7.2018., 24. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0010.
(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.
(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0124.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: ugļu un dārzeņu nozari
PDF 121kWORD 42k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2020. gada 4. maija deleģēto regulu, ar ko, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, attiecībā uz 2020. gadu no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/891 atkāpjas attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari un no Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/1149 atkāpjas attiecībā uz vīna nozari (C(2020)02908 – 2020/2636(DEA))
P9_TA(2020)0154B9-0185/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas Deleģēto regulu (C(2020)02908),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas 2020. gada 2. jūnija vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008(1) atcelšanu, un jo īpaši tās 62. panta 1. punktu, 64. panta 6. punktu un 115. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007(2), un jo īpaši tās 37., 53. un 173. pantu un 227. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 111. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ieteikumu lēmumam,

A.  tā kā Covid-19 pandēmijas dēļ un no tās izrietošo plašo pārvietošanās ierobežojumu sakarā visas dalībvalstis un lauksaimnieki visā Savienībā ir saskārušies ar ārkārtas grūtībām, plānojot un īstenojot atbalsta shēmas, kas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32.–38. pantā ir noteiktas attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari un minētās regulas 39.–54. pantā — attiecībā uz vīna nozari;

B.  tā kā situācija ir radījusi finansiālas grūtības, naudas plūsmas problēmas, tirgus traucējumus un nopietnus traucējumus augļu un dārzeņu nozares un vīna nozares piegādes ķēdes darbībā;

C.  tā kā visās dalībvalstīs nākas pārvarēt ārkārtas grūtības, arī plānojot, pārvaldot un īstenojot atzītu ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību darbības programmas augļu un dārzeņu nozarē, kā arī ar tām saskaras vīna ražošanas dalībvalstīs, plānojot, pārvaldot un īstenojot darbības saskaņā ar vīna nozares atbalsta programmām;

D.  ņemot vērā šo apstākļu kompleksa bezprecedenta raksturu, Komisija ir pieņēmusi normas, ar kurām ievieš elastību un atkāpes no deleģētajām regulām, kas ir piemērojamas augļu un dārzeņu nozarē un vīna nozarē;

E.  tā kā minētā elastīguma un atkāpju ātra īstenošana ir būtiska no to efektivitātes un lietderības viedokļa abu nozaru atbalsta shēmu pārvaldības grūtību novēršanā, turpmāku ekonomisku zaudējumu novēršanā un tirgus situācijas risināšanā un traucējumu piegādes ķēdes darbībā augļu un dārzeņu nozarē un vīna nozarē likvidācijā,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: piesardzīgas vērtēšanas regulatīvie tehniskie standarti
PDF 124kWORD 42k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2020. gada 28. maija deleģēto regulu, ar ko groza 2015. gada 26. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2016/101, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz piesardzīgas vērtēšanas regulatīviem tehniskajiem standartiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 105. panta 14. punktu (C(2020)03428 - 2020/2668(DEA))
P9_TA(2020)0155B9-0183/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2020)03428),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. maija vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2020. gada 9. jūnija vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012(1), un jo īpaši tās 105. panta 14. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK(2),

–  ņemot vērā regulatīvā tehniskā standarta projektu (EBA/RTS/2020/04), ko Eiropas Banku iestāde iesniedza 2020. gada 22. aprīlī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 105. panta 14. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 111. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, ar šo deleģēto aktu uz laiku groza banku nozares prudenciālo regulējumu; lai jo īpaši samazinātu ārkārtēja tirgus svārstīguma ietekmi uz piesardzīgas vērtēšanas sistēmu, ar deleģēto aktu uz laiku līdz 2020. gada 31. decembrim no 50 % līdz 66 % palielina apkopošanas koeficientu, ko izmanto kopējās papildu vērtības korekcijas (AVA) apjoma aprēķināšanai, rīkojoties saskaņā ar t. s. pamata pieeju, lai tādējādi ļautu iestādēm pārvarēt pašreizējo ārkārtējo tirgus svārstīgumu; tas samazinātu AVA kopsummu, tādējādi samazinot no iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaitīto summu (CETI);

B.  tā kā šim deleģētajam aktam būtu jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk, lai iestādēm nodrošinātu ātru kapitāla prasību atvieglošanu jau šajā ceturksnī un līdz gada beigām;

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.
(2) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.


Eiropas stratēģija invaliditātes jomā pēc 2020. gada
PDF 190kWORD 63k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija rezolūcija par Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā pēc 2020. gada (2019/2975(RSP))
P9_TA(2020)0156B9-0123/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2., 9., 10. un 19. pantu un 216. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Harta) un jo īpaši tās 3.,15., 20., 21., 23., 25., 26. un 47. pantu;

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru un jo īpaši tā 17. principu par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu, 3. principu par vienādām iespējāmun 10. principu par veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi un datu aizsardzību,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) un tās stāšanos spēkā 2011. gada 21. janvārī saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām(1),

–  ņemot vērā CRPD vispārējās piezīmes kā autoritatīvus norādījumus par CRPD īstenošanu,

–  ņemot vērā Padomes, dalībvalstu un Komisijas Rīcības kodeksu, kurā izklāstīta iekšējā kārtība, lai Eiropas Savienība īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Eiropas Savienības pārstāvību saistībā ar to(2),

–  ņemot vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas (CRPD komitejas) 2015. gada 2. oktobra noslēguma secinājumus par Eiropas Savienības sākotnējo ziņojumu,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (Eiropas Cilvēktiesību konvenciju), Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām (CRC) un ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda stratēģisko izmeklēšanu par to, kā Eiropas Komisija nodrošina personu ar invaliditāti piekļuvi tās tīmekļa vietnēm (OI/6/2017/EA), par Eiropas Komisijas attieksmi pret personām ar invaliditāti ES personāla kopīgajā veselības apdrošināšanas shēmā (OI/4/2016/EA) un tās izmeklēšanas lēmumu apvienotajās lietās 1337/2017/EA un 1338/2017/EA par kandidātu ar redzes traucējumiem piekļuvi ES civildienesta ierēdņu darbinieku atlases procedūrām, ko rīko Eiropas Personāla atlases birojs,

–  ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tajā noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kurus ES ir apņēmusies īstenot,

–  ņemot vērā precīzi formulētās atsauces uz invaliditāti, kas iekļautas IAM, kuri attiecas uz izglītību (4. IAM), izaugsmi un nodarbinātību (8. IAM), nevienlīdzību (10. IAM), apdzīvotu vietu pieejamību (11. IAM) un datu vākšanu (17. IAM),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas izpētes atzinumu pēc Parlamenta pieprasījuma par sieviešu ar invaliditāti stāvokli,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīvu (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Direktīvu (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(5),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 15. septembra rezolūciju par Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (Nodarbinātības vienlīdzības direktīva), piemērošanu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija)(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 15. novembra paziņojumu „Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020): atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem” (COM(2010)0636),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumu "Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai" (COM(2020)0014),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 2. februāra darba dokumentu „Progresa ziņojums par Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā (2010–2020) īstenošanu” (SWD(2017)0029),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes Direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426) un Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa nostāju attiecībā uz to(9),

–  ņemot vērā 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2017. gadā(10),

–  ņemot vērā 2017. gada 30. novembra rezolūciju par Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā īstenošanu(11),

–  ņemot vērā 2016. gada 7. jūlija rezolūciju par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot CRPD komitejas noslēguma apsvērumiem(12),,,

–  ņemot vērā 2015. gada 20. maija rezolūciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas Personu ar invaliditāti tiesību komitejas jautājumu sarakstu saistībā ar Eiropas Savienības sākotnējo ziņojumu(13),

–  ņemot vērā 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju un mobilitāti un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020)(14),

–  ņemot vērā 2009. gada 6. maija rezolūciju par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus(15),

–  ņemot vērā 1988. gada 17. jūnija rezolūciju par zīmju valodām nedzirdīgajiem(16), 1998. gada 18. novembra rezolūciju par zīmju valodām(17) un 2016. gada 23. novembra rezolūciju par zīmju valodām un profesionāliem zīmju valodas tulkiem(18),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta Politikas departamenta C 2016. gada pētījumu par Eiropas strukturāliem un investīciju fondiem un cilvēkiem ar invaliditāti Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta informatīvo publikāciju „Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020)”,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda 2018. gada ziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Eiropas Savienības programmu veidošanu invaliditātes tiesību jomā 2020.–2030. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2019. gada ziņojumus par pamattiesību stāvokli,

–  ņemot vērā FRA tematiskos ziņojumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 17. decembra paziņojumu par ES stratēģiju invaliditātes jomā pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Eurostat invaliditātes statistikas datus par piekļuvi darba tirgum, izglītībai un apmācībai, par nabadzību un ienākumu nevienlīdzību,

–  ņemot vērā personu ar invaliditāti pārstāvju organizāciju ziņojumus un ieteikumus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(19), un jo īpaši tās 4., 6. un 7. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(20), un jo īpaši tās 5. panta 9. punkta a) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(21), un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu un 8. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005(22),

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā cilvēki ar invaliditāti ir pilntiesīgi pilsoņi un viņiem visās dzīves jomās, arī attiecībā uz piekļuvi darba tirgum un izglītībai, ir tādas pašas tiesības uz nedalītu cieņu, vienlīdzīgu attieksmi, neatkarīgu dzīvi, autonomiju un pilnīgu līdzdalību sabiedrībā, kādas tās ir citiem, un cienot un novērtējot viņu devumu ES sociālajā un ekonomiskajā attīstībā; tā kā vairāk nekā pusē dalībvalstu cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām vai intelektuālās attīstības traucējumiem ir liegtas tiesības balsot;

B.  tā kā tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā ir 100 miljoni personu ar invaliditāti(23), kuriem joprojām tiek liegtas viņu pamata cilvēktiesības un katru dienu viņiem tiek apgrūtināta iespēja dzīvot neatkarīgu dzīvi; tā kā vairāk nekā 60 % cilvēku ar invaliditāti ir sievietes un arī lielākais vairākums cilvēku ar invaliditāti aprūpētāju ir sievietes; tā kā nav zināms bērnu ar invaliditāti skaits (statistikas datu trūkuma dēļ), bet tas Eiropas Savienībā varētu būt gandrīz 15 % no kopējā bērnu skaita; tā kā sabiedrības novecošanās dēļ arvien vairāk cilvēku saskarsies ar invaliditāti un viņiem būs vajadzīga pieejamāka un atbalstošāka vide, tostarp piemēroti pielāgoti pakalpojumi;

C.  tā kā LESD ir prasīts, lai Savienība, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, apkarotu diskrimināciju invaliditātes dēļ (10. pants), un Savienība ir pilnvarota pieņemt tiesību aktus, lai pret šādu diskrimināciju cīnītos (19. pants);

D.  tā kā Hartas 21. un 26. pantā ir skaidri aizliegta diskriminācija invaliditātes dēļ un paredzēta personu ar invaliditāti līdztiesīga piedalīšanās sabiedrības dzīvē;

E.  tā kā CRPD ir pirmais starptautiskais līgums cilvēktiesību jomā, ko ratificējusi ES un visas tās dalībvalstis;

F.  tā kā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra apstiprina, ka CRPD ir saistoša Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, kad tās pieņem un īsteno ES tiesību aktus, piemēram, sekundāro tiesību aktu gadījumā(24);

G.  tā kā Eiropas Savienība un vairākas ES dalībvalstis nav ratificējušas CRPD fakultatīvo protokolu;

H.  tā kā bērniem ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem bērniem vajadzētu būt iespējai pilnībā baudīt visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp tiesības izaugt savā ģimenē vai ģimenes vidē, jo tieši tas viņiem ir visvairāk vajadzīgs, kā tas noteikts Konvencijā par bērna tiesībām; tā kā ģimenes locekļiem bieži vien ir jāierobežo vai jāpārtrauc profesionālā darbība, lai varētu rūpēties par ģimenes locekļiem ar invaliditāti; tā kā Eiropas Komisijas priekšizpētē saistībā ar Garantiju bērniem (starpposma ziņojums), ir konstatēts, ka galvenos šķēršļus bērniem ar invaliditāti rada tādas problēmas kā fiziska piekļuve, pakalpojumu un telpu nepiemērotība bērnu ar invaliditāti vajadzībām un daudzos gadījumos pat to neesamība; tā kā minētajā pētījumā daudzi aptaujātie norādīja uz diskriminācijas radītām problēmām, jo īpaši attiecībā uz problēmām, kas saistītas ar izglītību un cenas ziņā pieņemama mājokļa pieejamību;

I.  tā kā CRPD principi ir daudz plašāki par diskriminācijas novēršanu un norāda virzienu, kurā jādodas, lai panāktu, ka visi cilvēki ar invaliditāti un viņu ģimenes var pilnībā īstenot savas cilvēktiesības iekļaujošā sabiedrībā;

J.  tā kā EST judikatūrā ir noteikts, ka politiku var uzskatīt par netieši diskriminējošu, ja, praksē, apstrīdētais noteikums atstāj negatīvu ietekmi uz procentuāli ievērojami lielāku skaitu personu ar invaliditāti; tā kā, pat ja tikai pastāv aizdomas, ka kāds noteikums pēc būtības ir diskriminējošs un tam var būt līdzīga negatīva ietekme, tas tiks uzskatīts par diskriminējošu;

K.  tā kā CRPD 1. pantā ir noteikts, ka personas ar invaliditāti ir arī cilvēki, kuriem ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt viņu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem; tā kā šajā ziņā CRPD 9. pants ir īpaši svarīgs;

L.  tā kā 2018. gadā 37 % no 28 dalībvalstu ES iedzīvotājiem, kas nav jaunāki par 15 gadiem, ir atzinuši, ka viņiem ir mēreni vai smagi fizisko spēju vai maņu orgānu darbības traucējumi; tā kā 2018. gadā 24,7 % no 28 dalībvalstu ES iedzīvotājiem, kas nav jaunāki par 16 gadiem, ir atzinuši, ka veselības problēmu dēļ viņiem ilgstoši bija (daži vai smagi) funkcionēšanas ierobežojumi: tā kā 17,7 % ir atzinuši, ka viņiem ilgstoši bija daži funkcionēšanas ierobežojumi, un 7 % ir atzinuši, ka viņiem ilgstoši bija smagi funkcionēšanas ierobežojumi(25);

M.  tā kā galveno hronisku slimību radīto slogu aprēķina, izmantojot invaliditātes koriģēto dzīves gadu (DALY); tā kā sistēmas, kas attiecas uz hroniskām slimībām, ES ir atšķirīgas un dažās valstīs tās varētu būt iekļautas plašākās invaliditātes shēmās;

N.  tā kā Eurofound ir norādījis, ka nav skaidri saprotama jēdziena (hroniska) “slimība” iekļaušana invaliditātes definīcijā(26); tā kā šī aģentūra iesaka pārskatīt Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā, lai mēģinātu atrisināt šo jautājumu;

O.  tā kā Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā (2010–2020) nebija iekļauts un risināts jautājums par sieviešu un meiteņu ar invaliditāti īpašo situāciju, diskriminēšanas veidiem un tiesību zaudēšanu, jo viņas saskaras ar multiplo diskrimināciju un citiem tiesību pārkāpumiem; tā kā multiplās diskriminācijas sekas ir nabadzība, sociālā atstumtība, atstumtība no izglītības iespējām un darba tirgus (visticamāk, ka viņas ir nodarbinātas zemu apmaksātās, pagaidu vai nestabilās darbvietās), radot papildu stresu un psiholoģisko slogu personām ar invaliditāti, kā arī viņu ģimenēm un aprūpētājiem; tā kā vienlīdzīgu attieksmi var nodrošināt ar pozitīviem pasākumiem un politiku attiecībā uz sievietēm ar invaliditāti, bērnu ar invaliditāti mātēm/tēviem, vientuļajiem vecākiem ar invaliditāti un/vai bērnu ar invaliditāti vientuļajiem vecākiem; tā kā, iekļaujot dzimumdimensiju gaidāmajā Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā pēc 2020. gada, tiks veicināta starpnozaru pieeja attiecībā uz diskriminācijas pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti izskaušanu;

P.  tā kā 2018. gadā apmēram 28,7 % ES iedzīvotāju ar invaliditāti (vecumā no 16 gadiem) draudēja nabadzība un sociālā atstumtība(27);

Q.  tā kā, lai gan CRPD 19. pantā ir noteikts, ka “šīs konvencijas dalībvalstis atzīst, ka visām personām ar invaliditāti ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību kā citiem cilvēkiem, un veic efektīvus un atbilstošus pasākumus, lai atvieglotu personām ar invaliditāti šo tiesību izmantošanu un pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē”, 800 000 personām ar invaliditāti ES joprojām ir liegtas iespējas izmantot tiesības balsot;

R.  tā kā nedzirdīgi neredzīgie cieš no retas divkāršas invaliditātes, ko rada divu maņu — redzes un dzirdes — traucējumi, kas ierobežo pilnvērtīgu līdzdalību un rada tādas īpašas problēmas kā piekļuve saziņai, informācijai, mobilitātei un sociālajai mijiedarbībai;

S.  tā kā ar invaliditāti saistītie pabalsti būtu jāuzskata par valsts atbalstu, kura mērķis ir palīdzēt cilvēkiem likvidēt viņu invaliditātes un/vai veselības stāvokļa radītos šķēršļus, lai viņi pilnībā piedalītos sabiedriskajā dzīvē, kā arī nodrošināt ienākumu kompensēšanu, ja tā ir vajadzīga;

T.  tā kā CRPD 9. pantā ir atzīts, ka ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti, jo īpaši sievietēm un meitenēm, ir reāla piekļuve fiziskajai videi, transportam, informācijai un komunikācijai, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, kā arī citiem objektiem un pakalpojumiem, kas ir atvērti vai ko sniedz sabiedrībai gan pilsētās, gan laukos;

U.  tā kā Direktīvā par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem, ko pieņēma 2019. gada jūnijā(28), pirmo reizi ES līmenī tika nostiprinātas katra darba ņēmēja tiesības piecas darba dienas gadā izmantot aprūpētāja atvaļinājumu;

V.  tā kā Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020) (Stratēģija) ir kalpojusi par pamatu politikas priekšlikumiem par CRPD īstenošanu kā ES, tā ārpus tās;

W.  tā kā personas ar invaliditāti joprojām pilnvērtīgi nav iekļāvušās sabiedrībā un neizmanto visas savas tiesības; tā kā saskaņā ar CRPD 29. pantu personu ar invaliditāti līdzdalību iespējams sasniegt vien tad, ja tās ir iesaistītas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, kur tās bieži vien nav pietiekami pārstāvētas;

X.  tā kā Stratēģija nav bijusi pielāgojama potenciālajām politikas jomām, piemēram, tā nav pielīdzināta ne programmai 2030. gadam, kuru ES un visas tās dalībvalstis ir apņēmušās īstenot, ne arī Eiropas sociālo tiesību pīlāram;

Y.  tā kā COVID-19 krīzes laikā personas ar invaliditāti ir saskārušās ar nopietnām problēmām un tiesību pārkāpumiem, piemēram, personīgās palīdzības, aprūpes un atbalsta pakalpojumu pārtraukumiem, nevienlīdzīgu piekļuvi ar veselību saistītai informācijai un veselības aprūpei, tostarp neatliekamai aprūpei, un/vai pilnīgu šādas informācijas un aprūpes nepieejamību, vispārējas un ar sabiedrības drošību saistītas informācijas trūkumu skaidrā un vienkāršā veidā, tostarp pieejamos, bezšķēršļu un lietojamos formātos, piesardzības pasākumu trūkumu aprūpes iestādēs, nevienlīdzīgu piekļuvi izglītības iestāžu piedāvātām alternatīvām, proti, attālinātām mācībām un mācībām tiešsaistē, un vardarbības ģimenē gadījumu skaita pieaugumu; tā kā pastāv iespēja, ka turpmākajos mēnešos varētu atsākties pandēmija un iepriekš minētās problēmas;

Z.  tā kā Stratēģija neattiecas uz visiem CRPD noteikumiem;

AA.  tā kā Komisija līdz šim nav transversāli un visaptveroši pārskatījusi savus tiesību aktus, lai nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar CRPD noteikumiem;

AB.  tā kā Stratēģijas īstenošana nav bijusi ļoti sekmīga;

AC.  tā kā lielā daļā ES politikas jomu nav integrētas personu ar invaliditāti tiesības;

AD.  tā kā vēl arvien ir jauni un pārskatīti tiesību akti, kuros nav nevienas atsauces uz CRPD un uz piekļūstamību; tā kā piekļūstamība ir patstāvīga dzīvesveida un līdzdalības priekšnoteikums; tā kā Eiropas Savienībai kā CRPD pusei ir pienākums, ievērojot invaliditātes jēdziena daudzpusību, nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti un viņu pārstāvības organizācijas būtu cieši iesaistīti un aktīvi piedalītos tiesību aktu un politikas izstrādē un īstenošanā;

AE.  tā kā ir izšķirīgi svarīgi, lai personām ar invaliditāti būtu pilnīga un vienlīdzīga piekļuve darba tirgum, kas joprojām ir problemātiska, jo personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis darba tirgū ir 50,6 % (53,3 % vīriešiem un 483 % sievietēm ar invaliditāti) salīdzinājumā ar 74,8 % personām bez invaliditātes(29), bet bezdarba līmenis personām ar invaliditāti vecumā no 20 līdz 64 gadiem ir 17 % salīdzinājumā ar 10 % personām bez invaliditātes, tādējādi liedzot daudzām personām ar invaliditāti dzīvot neatkarīgu un aktīvu dzīvi; tā kā ievērojamai daļai no tiem četriem miljoniem cilvēku, kurus ik gadu skar bezpajumtniecība, ir invaliditāte; tā kā šie rādītāji dažādu veidu invaliditātes un atbalsta vajadzību gadījumos ievērojami atšķiras;

AF.  tā kā ir jāatbalsta un jāmudina darba devēji, lai tie nodrošinātu personu ar invaliditāti iespēcināšanu no izglītības līdz nodarbinātībai; tā kā šajā nolūkā darba devēju izpratnes veicināšana ir viens no veidiem, kā cīnīties pret diskrimināciju saistībā ar personu ar invaliditāti pieņemšanu darbā;

AG.  tā kā pasākumi darbavietā ir izšķirīgi svarīgi pozitīvas garīgās veselības veicināšanā un garīgu saslimšanu un psihosociālas invaliditātes profilaksē;

AH.  tā kā rīcībpasākumos, kuru mērķis ir risināt demogrāfisko izmaiņu radītās problēmas, ir jāietver pienācīgi pasākumi, kas paredzēti, lai personas ar invaliditāti varētu būt aktīvas un iesaistīties darba tirgū; tā kā šiem pasākumiem vajadzētu ietvert ne tikai profilakses pasākumus darba aizsardzības jomā, bet arī pasākumus, kas vērsti uz rehabilitāciju un līdzdalību pēc slimības vai nelaimes gadījuma;

AI.  tā kā līdzdalību pilnībā panākt var tikai tad, ja tiks iekļauts plašs personu ar invaliditāti loks un to pārstāvju organizācijas un notiks mērķtiecīga apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, ņemot vērā atšķirīgos invaliditātes jēdzienus,

1.  atzinīgi vērtē progresu, kas ir panākts, īstenojot CRPD ar Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020); aicina Komisiju izmantot to, kas ir sasniegts, paplašinot savu apņemšanos atbalstīt personu ar invaliditāti tiesības, pieņemot vērienīgu Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā pēc 2020. gada;

2.  atgādina, ka CRPD komiteja noslēguma apsvērumos kritiski norādīja, ka ES un dalībvalstu pieņemtie taupības pasākumi ir pasliktinājuši personu ar invaliditāti dzīves līmeni, tāpēc ir palielinājusies nabadzība un sociālā atstumtība, kā arī ierobežoti sociālie pakalpojumi, atbalsts ģimenēm un aprūpes pakalpojumi kopienās;

3.  atgādina, ka CRPD komiteja ir paudusi nopietnas bažas par personu ar invaliditāti nestabilo situāciju saistībā ar pašreizējo migrācijas krīzi ES, jo īpaši tāpēc, ka bēgļi, migranti un patvēruma meklētāji ar invaliditāti ES tiek turēti apstākļos bez pienācīga atbalsta un pieņemamiem pielāgojumiem; tādēļ aicina Komisiju labot šo situāciju, izdodot tādas pamatnostādnes savām aģentūrām un dalībvalstīm, kurās skaidri noteikts, ka personu ar invaliditāti piespiedu aizturēšana saistībā ar migrāciju un patvēruma meklēšanu ir pretrunā CRPD;

4.  pauž īpašu satraukumu par jauniešiem ar invaliditāti un tām personām ar invaliditāti, kurām nav darba ilgāku laiku; aicina dalībvalstis rīkoties un prioritārā kārtā risināt jautājumu par šo jauniešu iekļaušanu darba tirgū, piemēram, īstenojot programmu Garantija jauniešiem;

5.  aicina Komisiju iesniegt vispusīgu un vērienīgu ilgtermiņa Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā pēc 2020. gada, kurā:

   a) iekļautas skaidri noteiktas prioritārās jomas, kas aptver visus CRPD noteikumus un atspoguļo CRPD komitejas vispārējās piezīmes, tostarp galveno terminu definīcijas, jo īpaši vienotu “invaliditātes” definīciju ES līmenī visās ES politikas jomās, un kas pievēršas CRPD komitejas ES veltītajiem noslēguma apsvērumiem, kas tika pieņemti 2015. gadā;
   b) iekļauti vērienīgi, skaidri noteikti un izmērāmi mērķi, tostarp arī plānoto darbību saraksts ar precīziem izpildes termiņiem un piešķirto finansējumu šādām tematiskajām jomām: līdztiesība, līdzdalība, pārvietošanās brīvība un neatkarīga dzīve, piekļūstamība, nodarbinātība un apmācība, izglītība un kultūra, nabadzība un sociālā atstumtība, ārējā darbība, brīvība no vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas, invaliditātes integrācija un izpratnes veidošana;
   c) iekļauti konkrēti īstenošanas termiņi un grafiki;
   d) ņemts vērā tas, cik dažādi ir cilvēki ar invaliditāti un viņu vajadzības, cita starpā veicot mērķtiecīgus pasākumus;
   e) visu cilvēku ar invaliditāti tiesības tiek integrētas visos politikas virzienos un visās jomās;
   f) atzīst un novērš dažādos un intersekcionālos diskriminācijas veidus, ar kuriem saskaras cilvēki ar invaliditāti;
   g) iekļauta bērna vajadzībām atbilstīga pieeja;
   h) nodrošināta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana;
   i) paredzēti pasākumi pieaugušajiem ar invaliditāti un īpaša uzmanība pievērsta cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viņu nākotnei pēc šo cilvēku aprūpētāja nāves,
   j) ir atbilstošs un ar resursiem pietiekami nodrošināts uzraudzības mehānisms, kam ir skaidri noteikti kritēriji un rādītāji;
   k) tiek veicināta saikne starp dažādām politikas jomām ES līmenī un stratēģijas spēja pielāgoties jaunām politikas jomām un problēmām, kas pārsniedz CRPD noteikumus, piemēram, digitalizācijai un jaunām tehnoloģijām, automatizācijai un mākslīgajam intelektam;
   l) nodrošināta konsekvence ar citām ES iniciatīvām un stratēģijām un iestrādāti turpmākie pasākumi, kas veicami saistībā ar stratēģiju "Eiropa 2020", un saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru un ceļvedi virzībai uz sociālu Eiropu īstenojamas iniciatīvas;
   m) paredzēts atbilstoši līdzekļi Stratēģijas pēc 2020. gada īstenošanai un uzraudzībai, cita starpā ir atvēlēts pienācīgs budžets ES CRPD struktūrai, kas sekmē, aizsargā un uzrauga CRPD īstenošanu ES kompetences jomās (t. i., ES tiesību aktos un politikas virzienos, ka arī ES publiskās pārvaldes iestādēs);
   n) tiek veicināta sadarbība ar iestādēm, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu Stratēģijas pēc 2020. gada sekmīgu īstenošanu;
   o) ir integrēta vienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem personām ar invaliditāti, tostarp piekļuve veselības aprūpei, izglītībai un nodarbinātībai, sabiedriskajam transportam, mājokļiem, kultūrai, sportam un atpūtai un citām jomām, likvidējot šķēršļus sociālajai līdzdalībai un piemērojot universāla dizaina principus infrastruktūras un digitālajiem ieguldījumiem visā ES;
   p) ir nodrošināts, ka Stratēģijas prioritātēs ir iekļauta arī sociālās ekonomikas veicināšana un atbalstīšana,

6.  uzsver, ka Stratēģija pēc 2020. gada ir jāsaskaņo ar sistēmām, kas paredzētas cilvēkiem ar hroniskām slimībām, tostarp ar nodarbinātības aktivizēšanas pasākumiem, ņemot vērā to, ka stratēģijas, kas paredzētas personām ar invaliditāti, ne vienmēr ir vērstas uz šo personu īpašo vajadzību apmierināšanu;

7.  uzsver, ka ir svarīga visaptveroša piekļūstamības definīcija un piemērošana, un to, cik tā ir vērtīga kā pamats, kas personām ar invaliditāti nodrošina vienlīdzīgas iespējas, kā atzīts CRPD un atbilstīgi CRPD vispārējam komentāram Nr. 2, ņemot vērā personu ar invaliditāti vajadzību daudzveidību un veicinot universālo dizainu kā ES principu;

8.  aicina dalībvalstis pilnībā īstenot un pastāvīgi uzraudzīt visus ar piekļūstamību saistītos tiesību aktus, tostarp Eiropas Piekļūstamības aktu(30), Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu,, telekomunikāciju tiesību aktu paketi un Tīmekļa piekļūstamības direktīvu(31), kā arī attiecīgās regulas transporta un pasažieru tiesību jomās; uzstāj, ka uzraudzība būtu jāveic, nevis izmantojot pašnovērtējumu, bet gan neatkarīgu struktūru, kurā darbojas personas ar invaliditāti; tādēļ aicina Komisiju veicināt īstenošanu un izveidot Eiropas Piekļūstamības padomi, lai uzraudzītu ES piekļūstamības tiesību aktu īstenošanu;

9.  aicina Komisiju izmantot Eiropas Piekļūstamības aktu un uz tā pamata pieņemt stingru Eiropas satvaru attiecībā uz pieejamu un iekļaujošu (būvētu) vidi, kurā ir pilnvērtīgi pieejamas sabiedriskās vietas, pakalpojumi, tostarp transporta, sakaru un finanšu pakalpojumi; aicina Komisiju stiprināt pasažieru tiesības, lai izvairītos no turpmākas diskriminācijas;

10.  aicina Komisiju pārskatīt noteikumus attiecībā uz Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (EASA) un Starptautisko Gaisa transporta asociāciju (IATA), lai pārvietošanas laikā aizsargātu pasažieru ar invaliditāti tiesības saistībā ar viņu ķermeņa un aprīkojuma integritātes drošību un atzītu papildu sēdvietu nepieciešamību personiskā asistenta gadījumā vai gadījumā, kad tiek pārvietotas personas, kuras var atrasties tikai guļus stāvoklī;

11.  atgādina, ka visu ar piekļūstamību saistīto pienākumu izpildei ir vajadzīgs pietiekams finansējums ES, valstu un vietējā līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis stimulēt publiskos ieguldījumus, lai nodrošinātu, ka cilvēki ar invaliditāti var piekļūt gan fiziskajai, gan digitālajai videi;

12.  pauž bažas par to, ka valstu līmenī netiek pietiekami izpildīti publiskā iepirkuma ex ante nosacījumi, kas prasa pirms publiska līguma parakstīšanas iepirkumā nodrošināt piekļūstamības prasību ievērošanu; šajā nolūkā līdzīgi kā zaļā publiskā iepirkuma gadījumā iesaka izveidot portālu, kurā būtu apkopotas visas piekļūstamības vadlīnijas;

13.  aicina Komisiju sadarboties ar EST attiecībā uz komunikācijas un piekļūstamības stratēģijām, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti var piekļūt ES tiesu sistēmai;

14.  uzsver, ka pēc Stratēģija pēc 2020. gada būtu jāizstrādā, balstoties uz visu ES tiesību aktu un politikas transversālu, visaptverošu pārskatīšanu, tādējādi tiecoties to pilnībā saskaņot ar CRPD noteikumiem; uzstāj, ka minētajā stratēģijā būtu jāiekļauj pārskatīta deklarācija par kompetenci, aptverot visas politikas jomas, kurās ES ir pieņēmusi tiesību aktus vai īstenojusi ieteikuma tiesību pasākumus, kas ietekmē personas ar invaliditāti, un būtu jāierosina konkrēti tiesību aktu priekšlikumi ar īstenošanas un uzraudzības pasākumiem;

15.  aicina Komisiju nodrošināt ar dzimumu saistītas un intersekcionālas pieejas iekļaušanu, lai izskaustu daudzos diskriminācijas veidus, kas skar sievietes un meitenes ar invaliditāti; uzstāj, ka visās jomās, uz kurām attiecas Stambulas konvencija, un visur, kad tas ir atbilstīgi, būtu jāvāc pēc dzimuma dalīti dati, lai identificētu intersekcionālus multiplās diskriminācijas veidus, ar ko saskaras sievietes un meitenes ar invaliditāti; mudina Komisiju nākt klajā ar konsolidētu priekšlikumu Stratēģijas pēc 2020. gada ietvaros un pieņemt efektīvus pasākumus, kuru mērķis būtu nepieļaut vardarbību (tostarp seksuālu uzmākšanos un izmantošanu) pret sievietēm un bērniem ar invaliditāti un kuri būtu vērsti uz ģimenēm, kopienām, speciālistiem un iestādēm; mudina Eiropas Savienību, tās dalībvalstis, kas vēl nav ratificējušas Stambulas konvenciju, izdarīt to:

16.  aicina Stratēģijā laikposmam pēc 2020. gada izstrādāt starpiestāžu struktūru, lai pārraudzītu tās īstenošanu, izmantojot procedūras, kas izklāstītas Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(32); uzsver, ka kontaktpunktiem invaliditātes jautājumos vajadzētu būt visās ES iestādēs un aģentūrās un centrālajam kontaktpunktam būtu jāatrodas Komisijas Ģenerālsekretariātā; uzsver, ka kontaktpunkti invaliditātes jautājumos būtu jāatbalsta ar atbilstīgu starpiestāžu mehānismu, lai koordinētu CRDP īstenošanu ES iestādēs un aģentūrās; uzsver, ka starpiestāžu mehānisms pastāv ar mērķi veicināt sadarbību starp Komisiju, Parlamentu un Padomi, šo iestāžu priekšsēdētājiem tiekoties katra pilnvaru termiņa sākumā; šajā sakarībā uzsver, ka ES iestādēm, pildot publiskās pārvaldes funkcijas, visās darbībās ir jāievēro CRDP;

17.  mudina Komisiju sagatavot Stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada, cieši, jēgpilni un sistemātiski iesaistot personas ar invaliditāti un viņas pārstāvošos ģimenes locekļus un organizācijas, un nodrošināt, ka Komisija un dalībvalstis ar tām cieši sadarbojas Stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, tostarp nodrošinot pienācīgus resursus un spēju veidošanu;

18.  aicina Komisiju iekļaut noteikumu, saskaņā ar kuru stratēģija reizi trijos gados ir jāpārskata un tiek skaidri noteikts, kāds šādā pārskatīšanā ir ES CRPD sistēmas uzdevums, un regulāri un aktīvi iesaistīt personas ar invaliditāti un tās pārstāvošās (ES un valstu līmeņa) organizācijas;

19.  uzsver, ka ir nepārtraukti jāuzrauga CRPD īstenošana; šajā sakarībā prasa:

   a) ievērojot juridiski noteiktās garantijas, vākt stabilus, attiecīgi sadalītus datus, grupējot tos pēc invaliditātes, vecuma, dzimuma un faktoriem, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu CRPD īstenošanas progresu un likvidētu šķēršļus, ar kuriem saskaras personas ar invaliditāti, īstenojot savas tiesības;
   b) piešķirt pietiekami daudz resursu ES CRPD uzraudzības sistēmai, lai tā varētu pildīt savas funkcijas neatkarīgi un pienācīgi;
   c) izveidot elastīgu mehānismu, kas var nodrošināt stimulus CRPD optimālai īstenošanai, par pamatu ņemot, piemēram, Pilsētas pieejamības balvu un
   d) attiecīgas iniciatīvas valstu līmenī;

20.  aicina Komisiju nodrošināt, ka Stratēģija laikposmam pēc 2020. gada īpaši veicinās personām ar invaliditāti garantētu piekļuvi nodarbinātībai un profesionālajai apmācībai un arodapmācībai, iekļaujošai izglītībai, cenas ziņā pieejamiem kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, digitālajiem pakalpojumiem un sporta pasākumiem, tostarp garantējot, ka darba vietā tiek nodrošināti saprātīgi pielāgojumi un ka personas ar invaliditāti tādu pašu atalgojumu kā darba ņēmēji bez invaliditātes, un nepieļaujot un novēršot jebkādus citus diskriminācijas veidus; aicina dalībvalstis turpināt izstrādāt un/vai labāk īstenot pasākumus, kas veicina personu ar invaliditāti līdzdalību darba tirgū, un atzīt personas ar invaliditāti, kuras strādā aizsargātās darbnīcās, par darba ņēmējiem saskaņā ar tiesību aktiem, un nodrošināt, ka tām ir tiesības uz tādu pašu sociālo aizsardzību kā citiem darba ņēmējiem; aicina Komisiju veicināt stažēšanās kvalitātes sistēmu izstrādi un sekmēt un attīstīt apmācības iespējas personām ar invaliditāti, izmantojot māceklību; aicina Komisiju iekļaut paraugprakses piemērus turpmākajos ziņojumos, lai darba devējiem dotu iespēju efektīvi īstenot tiesību aktus invaliditātes jomā; aicina Komisiju atzīt, veicināt un aizsargāt iekļaujošus uzņēmumus, lai darba tirgū radītu pastāvīgas nodarbinātības iespējas personām ar invaliditāti; uzsver sociālās ekonomikas uzņēmumu un organizāciju iespējas atvieglot personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū; aicina Komisiju sniegt mērķtiecīgu atbalstu sociālajai ekonomikai no Eiropas Sociālā fonda;

21.  uzsver, ka ir būtiski nodrošināt augsta līmeņa pakalpojumus un palīdzību personām ar invaliditāti; tādēļ uzskata, ka ir jānosaka minimuma standarti ES līmenī, lai garantētu, ka tiek apmierinātas visas personu ar invaliditāti vajadzības;

22.  aicina Komisiju pārskatīt Pārrobežu veselības aprūpes direktīvu, lai tā atbilstu CRPD nolūkā garantēt piekļuvi cenas ziņā pieņemamai un kvalitatīvai pārrobežu veselības aprūpei personām ar invaliditāti;

23.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka personām ar invaliditāti ir pieejami dzimumsensitīvi veselības aprūpes pakalpojumi, tostarp ar veselību saistīta rehabilitācija un attiecīgā gadījumā ilgtermiņa aprūpe;

24.  uzskata, ka sievietēm un meitenēm ar invaliditāti vajadzētu būt pilnīgai piekļuvei viņu īpašajām vajadzībām atbilstīgai medicīniskajai aprūpei, tostarp ginekoloģiskām konsultācijām, medicīniskām pārbaudēm, ģimenes plānošanai un pielāgotam atbalstam grūtniecības laikā; mudina ES ņemt vērā šos pakalpojumus, īstenojot Stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada;

25.  uzsver, ka nedzirdīgām neredzīgām personām ir vajadzīga papildu aprūpe, ko sniedz profesionāļi, kuriem ir specializētas un kvalificētas zināšanas, kā arī nedzirdīgu neredzīgo tulki; aicina dalībvalstis atzīt, ka sarkanbalts spieķis ir nedzirdīgu neredzīgo gājēju pazīšanas zīme, lai nedzirdīgi neredzīgie būtu labāk pamanāmi satiksmē;

26.  aicina Komisiju nodrošināt, ka cilvēki, kuriem ir atņemta tiesībspēja un rīcībspēja, var izmantot visas tiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības līgumos un tiesību aktos;

27.  pauž nožēlu par to, ka pašreizējā Eiropas bērna tiesību politikā nav pietiekami iekļauta visaptveroša, uz tiesībām balstīta stratēģija attiecībā uz zēniem un meitenēm ar invaliditāti, kā arī nav ietvertas garantijas viņu tiesību aizsardzībai, un ka stratēģijas invaliditātes jomā nav pietiekami ņemti vērā vai integrēti šie jautājumi;

28.  aicina Komisiju uzlabot neaizsargātu bērnu piekļuvi pamatpakalpojumiem un sociālajām tiesībām (jo īpaši veselības aprūpei, izglītībai, agrīnai pirmsskolas izglītībai, uzturam un mājokļiem);

29.  aicina Komisiju un dalībvalstis padarīt ES par līderi personu ar invaliditāti tiesību veicināšanā un sekmēt CRPD ratifikāciju visā pasaulē; aicina Komisijas līdztiesības ekspertu darba grupu līdztiesības komisāra uzraudzībā ar integrētu pieeju sistemātiski nodrošināt, lai personu ar invaliditāti tiesības tiktu iestrādātas visos attiecīgajos ES tiesību aktos, lēmumos, politikas virzienos un programmās; mudina personu ar invaliditāti tiesību aspektu pilnvērtīgi integrēt visos Eiropas sociālo tiesību pīlāra aspektos, dzimumu līdztiesības stratēģijā, īpaši uzsverot vardarbības apkarošanu, programmā "Erasmus+” un Garantijā jauniešiem, Taisnīgas pārkārtošanās mehānismā, Garantijā bērniem, plānotajā Zaļajā grāmatā par novecošanu, Eiropas pusgadā un ES ārpolitikā un uzsver, ka ir vajadzīga personu ar invaliditāti tiesību garantija, lai palīdzētu šiem cilvēkiem attiecībā uz nodarbinātību, praksi, iekārtošanu darbā un tālākizglītību; atgādina Komisijai, ka iepriekš minētajiem jautājumiem ir jāseko arī ES iestādēs;

30.  aicina Komisiju sagatavot novērtējumu par problēmām un tiesību pārkāpumiem, ar ko personas ar invaliditāti saskārās COVID-19 pandēmijas laikā, pasākumiem, ko dalībvalstis pieņēmušas, reaģējot uz pandēmiju, un trūkumiem un nepilnībām tiesību aktos; aicina Komisiju ierosināt atbilstošus un konkrētus atjaunošanas un ietekmes mazināšanas pasākumus stratēģijā invaliditātes jomā pēc 2020. gada, lai novērstu šādus trūkumus un tos nepieļautu nākotnē; atgādina, ka šādi pasākumi ir jāizstrādā, pamatojoties uz apspriešanos ar personām ar invaliditāti un to ģimenes locekļiem vai organizācijām, kas tās pārstāv, kā arī Eiropas Parlamenta CRPD tīklu;

31.  aicina Komisijas ekspertu grupu sistemātiski un pastāvīgi apspriesties ar personām ar invaliditāti un to pārstāvošajām organizācijām;

32.  uzsver, ka tiesības uz patstāvīgu dzīvesveidu un iekļaušanu kopienā ir neatņemama daudzu citu CRPD nostiprināto tiesību īstenošanas daļa un ka šīs tiesības ietver līdztiesību un nediskrimināciju, autonomiju un brīvību, tiesībspēju un pārvietošanās brīvību;

33.  aicina Komisiju aktīvi veicināt pāreju no institucionālās un/vai nošķirtās aprūpes uz dzīvesvietā sniegtu atbalstu, tostarp personīgās palīdzības izmantošanu, un iekļaujošus (integrētus un pielāgotus) pakalpojumus visos ES politikas instrumentos un iniciatīvās; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, ka vispārējais progress deinstitucionalizācijas jomā kā rādītājs tiek iekļauts ES sociālo rezultātu pārskatā;

34.  aicina dalībvalstis veicināt līdzdalību, paātrinot deinstitucionalizācijas procesu noteiktā termiņā un aizstājot lēmuma aizvietotu pieņemšanu ar lēmuma atbalstītu pieņemšanu; aicina dalībvalstis garantēt, ka deinstitucionalizācija nekādā gadījumā neizraisīs personu ar invaliditāti bezpajumtniecību pienācīga un/vai pieejama mājokļa trūkuma dēļ;

35.  aicina Komisiju pieņemt stingru nostāju par to, ka kopienā balstītu integrētu pakalpojumu (CBS) vispārējai pieejamībai ir būtiska nozīme, īstenojot pāreju no institucionālas aprūpes uz dzīvi kopienā;

36.  aicina Komisiju veicināt personu ar invaliditāti pārvietošanās brīvību;

37.  aicina Komisiju ES līmenī izstrādāt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi cilvēki ar invaliditāti varētu īstenot pārvietošanās brīvību un, izmantojot pārvietošanās brīvību, vienlīdzīgi ar pārējiem cilvēkiem varētu strādāt citās valstīs;

38.  aicina Komisiju nemainīgi nodrošināt CRPD noteikumiem atbilstošu ES finansējuma izmantošanu un garantēt, ka ar ES finansējumu netiek veicināta tādu institucionālo aprūpes struktūru vai citu veidu struktūru būvniecība vai atjaunošana, kuras varētu viegli kļūt par iestādi, vai projekti, kuros jēgpilni nav iesaistītas personas ar invaliditāti, tās pārstāvošie ģimenes locekļi un organizācijas, un ka ES finansējums netiek ieguldīts struktūrās, kas nav piekļūstamas personām ar invaliditāti;

39.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ar ES finansējumu netiek veicināti neētiski pētījumi, personu ar invaliditāti piespiedu sterilizācija vai reproduktīvo tiesību pārkāpumi;

40.  aicina Komisiju atzīt, ka personas ar intelektuālās un psihosociālās attīstības traucējumiem ir īpaši neaizsargātas pret eksperimentālu pieeju un ārstēšanu, kam nav stingra zinātniskā pamatojuma un kas tādējādi var nodarīt ievērojamu kaitējumu;

41.  uzsver, ka ES finansējumam vajadzētu būt vērstam uz iekļaujošas un pieejamas vides, pakalpojumu, prakses un pasākumu veicināšanu, ievērojot universālā dizaina principu un veicinot deinstitucionalizāciju, tostarp stingru atbalstu personīgai palīdzībai un neatkarīgai dzīvei; aicina Komisiju veicināt iniciatīvas, kas nodrošina, ka no ES fondiem finansētie atbalsta pakalpojumi atbilst personu ar invaliditāti vajadzībām; uzsver, ka finanšu līdzekļi būtu aktīvi jāiegulda pētniecībā, lai izstrādātu labākas un cenas ziņā pieejamākas atbalsta tehnoloģijas, kas paredzētas personām ar invaliditāti; aicina visās ES finansētajās programmās aktīvi sadarboties ar personām ar invaliditāti un tās pārstāvošajiem ģimenes locekļiem un organizācijām;

42.  aicina Eiropas Revīzijas palātu pārbaudīt, vai ES finansētās iespējas ir vienlīdz pieejamas personām ar invaliditāti;

43.  aicina Komisiju nodrošināt, lai visi projekti un infrastruktūra, kas trešās valstīs tiek atbalstīta ar ES finansējumu, būtu pieejama personu ar invaliditāti iekļaušanai un lai ES finansējumu ieguldītu CRPD īstenošanā un uzraudzībā un personu ar invaliditāti organizāciju spēju veidošanā;

44.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka ES stratēģija un valstu pasākumi ir pilnībā saskaņoti ar IAM un Apvienoto Nāciju Organizācijas programmu 2030. gadam, kas ir galvenais globālais rīcības satvars ilgtspējas, līdztiesības un iekļaušanas jomā, kurā invaliditāte kā horizontāls jautājums ir iekļauta 4., 8., 10., 11. un 17. IAM;

45.  aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu invaliditāti iekļaujošā IAM īstenošanā tās ārējā darbībā neatkarīgi no jaunas Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā, pieņemot skaidru, pārredzamu un visaptverošu ceļvedi, lai sasniegtu šos mērķus;

46.  atzinīgi vērtē nesen pieņemto direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un jo īpaši piecu darba dienu gadā ilga aprūpētāja atvaļinājuma ieviešanu; aicina dalībvalstis ātri īstenot šo direktīvu un mudina tās pārsniegt šajā direktīvā noteiktās minimālās prasības, tostarp paredzot tiesības uz apmaksātu paternitātes, vecāku un aprūpētāju atvaļinājumu; mudina dalībvalstis ieviest noteikumus par aprūpētāju atvaļinājumu, paternitātes atvaļinājumu, bērna kopšanas atvaļinājumu un elastīgu darba režīmu, kas būtu pielāgots īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu vecāku, piemēram, vecāku ar invaliditāti vai vecāku, kuriem ir bērni ar invaliditāti vai hroniskām slimībām, īpašajām vajadzībām; aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamu finansiālo un profesionālo palīdzību cilvēkiem, kas aprūpē ģimenes locekļus ar invaliditāti, ar kuriem viņi dzīvo vienā mājoklī. uzsver, ka radinieku aprūpes pienākums bieži vien negatīvi ietekmē šo cilvēku ģimenes un darba dzīvi un ka tas var novest pie atstumtības un diskriminācijas;

47.  aicina Komisiju izveidot mehānismus, lai koordinētu personām ar invaliditāti paredzēto pabalstu un pakalpojumu pārnesamību un pielāgojamību starp dalībvalstīm, un paplašināt ES invaliditātes kartes izmēģinājuma projektu, attiecinot to uz visām dalībvalstīm un ne tikai uz kultūras un sporta jomā, un nodrošināt, ka visās dalībvalstīs tiek pilnībā atzīta ES personu ar invaliditāti stāvvietu izmantošanas karte; uzsver, ka šādi pasākumi ir būtiski, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti visā ES var piekļūt invaliditātes dēļ vajadzīgajai palīdzībai bez atsevišķa novērtējuma katrā dalībvalstī; aicina dalībvalstis savos tiesību aktos iekļaut konkrētas invaliditātes atzīšanu, lai risinātu un apmierinātu viņu īpašās vajadzības (piemēram, nedzirdīgu neredzību);

48.  aicina Komisiju veicināt personu ar invaliditāti un to pārstāvošo ģimenes locekļu un organizāciju strukturētu iesaisti visos lēmumu pieņemšanas posmos gan valstu, gan ES līmenī, un finansēt personu ar invaliditāti organizāciju spēju veidošanu, lai dotu iespēju šīm personām strukturēti piedalīties visos lēmumos, kas tās skar; aicina Komisiju izstrādāt iniciatīvas, kas veicina personu ar invaliditāti pašapziņu un politisko līdzdalību, kā arī aicina dalībvalstis pastiprināt valstu iniciatīvas šajā jomā;

49.  aicina Komisiju veicināt atbalsta pakalpojumu labāku saskaņošanu dalībvalstu starpā un kontaktpunktu izveidi visās dalībvalstīs, lai informētu ES iedzīvotājus ar invaliditāti par viņu sociālajām tiesībām un atbalsta pakalpojumiem, kurus viņi var saņemt;

50.  aicina Komisiju sadarbībā ar privāto sektoru izveidot portālu, kurā tiktu ietverti visi instrumenti, kas paredzēti personu ar invaliditāti optimālai līdzdalībai sabiedrībā;

51.  atgādina, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni un sociālo aizsardzību, jo īpaši finansiālās palīdzības un īslaicīgas aprūpes pieejamību; aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas 2030. gada stratēģijā invaliditātes jomā tiek iekļauti konkrēti pasākumi, lai veicinātu iekļaujošas sociālās aizsardzības sistēmas visā ES, kas personām ar invaliditāti garantētu piekļuvi pabalstiem un pakalpojumiem visā dzīves laikā; aicina dalībvalstis noteikt sociālās aizsardzības minimumu personām ar invaliditāti, kurš tām garantētu pienācīgu dzīves līmeni;

52.  aicina Komisiju un Padomi ņemt vērā ieteikumu par piekļuvi sociālajai aizsardzībai(33) un priekšlikumu regulai par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (COM(2016)0815), lai visi ES iedzīvotāji visā ES varētu izmantot sociālos atbalsta pakalpojumus atbilstīgi CRPD komitejas ieteikumam;

53.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt visaptverošu kampaņu, kurā būtu iesaistītas personas ar invaliditāti, to pārstāvētie ģimenes locekļi un organizācijas un kura būtu pieejama saprotamos formātos, tostarp viegli lasāmā versijā, un valstu zīmju valodās, lai palielinātu informētību par CRPD, par personu ar invaliditāti tiesībām un vajadzībām, kā arī par šķēršļiem, ar kuriem saskaras personas ar invaliditāti, aprūpētāji un sabiedrība kopumā; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt, koordinēt un radīt izglītojošus materiālus, ko var izmantot dalībvalstīs, lai veicinātu pozitīvu attieksmi pret personām ar invaliditāti un uzlabotu viņu iekļaušanu;

54.  aicina ES un dalībvalstis finansēt mācības personām ar invaliditāti, to organizācijām, arodbiedrībām, darba devēju federācijām, dzimumu līdztiesības struktūrām un ierēdņiem, un šo personu un struktūru nodrošinātas mācības par diskriminācijas, tostarp multiplās un krusteniskās diskriminācijas, aizlieguma principu un saprātīgiem pielāgojumiem;

55.  aicina visas dalībvalstis atbalstīt un paaugstināt sociālā darba (proti, sociālo darbinieku un aktīvu sociālo pakalpojumu sniedzēju) novērtējumu sabiedrībā;

56.  aicina Komisiju attiecībā uz šīm stratēģijām izveidot skaidru atbildības, kontroles un sankciju mehānismu;

57.  aicina visas dalībvalstis steidzami risināt bezpajumtniecības problēmu, pieņemot ilgtermiņa, uz mājokļiem balstītas, integrētas bezpajumtniecības stratēģijas valsts, reģionālā un vietējā līmenī, un atzīt īpašos riskus, ar kuriem saskaras personas ar invaliditāti, tostarp personas ar autiskā spektra traucējumiem;

58.  aicina dalībvalstis apliecināt savu apņemšanos veicināt, aizsargāt un nodrošināt, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos un tiesības balsot vēlēšanās, saskaņā ar CRPD 12. pantu, un nodrošināt viņu cieņas ievērošanu, īstenojot Stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada un cieši uzraugot tās īstenošanu, jēgpilni iesaistot personas ar invaliditāti un to pārstāvošos ģimenes locekļus vai organizācijas sadarbībā ar iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī piešķirt pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus tās īstenošanai;

59.  aicina visas dalībvalstis izstrādāt savas stratēģijas invaliditātes jomā, lai veicinātu integrētu pieeju līdztiesībai invaliditātes jomā un nodrošinātu CRPD īstenošanu;

60.  aicina dalībvalstis izstrādāt valsts stratēģijas, ņemot vērā citu dalībvalstu labāko praksi, lai nodrošinātu CRPD īstenošanu;

61.  aicina Eiropas Savienību un visas dalībvalstis ratificēt CRPD fakultatīvo protokolu;

62.  aicina visas dalībvalstis ziņot par Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā īstenošanu;

63.  aicina dalībvalstis ziņot, kā tiek īstenoti Personu ar invaliditāti tiesību komitejas ieteikumi valstīm pēc tam, kad ir izvērtēta CRPD īstenošana;

64.  uzsver, ka ir svarīgi pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos; aicina Padomi rast izeju no strupceļa, lai panāktu pragmatisku risinājumu, un nekavējoties paātrināt ES horizontālās diskriminācijas novēršanas direktīvas pieņemšanu, kuru 2008. gadā iesniedza Komisija un pēc tam apstiprināja Parlaments; uzskata, ka priekšnoteikums ir nodrošināt konsolidētu un konsekventu ES tiesisko regulējumu, kas aizsargātu cilvēkus pret diskrimināciju reliģijas un ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ ārpus nodarbinātības jomas; norāda, ka nekādi nepamatoti šīs direktīvas piemērošanas jomas ierobežojumi nav pieņemami; uzskata, ka ir īpaši svarīgi konsolidēt ES tiesisko regulējumu naida noziegumu apkarošanas jomā, jo līdzīgi noziedzīgi nodarījumi ir izplatīti arī darba vidē;

65.  iesaka ES Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā strukturāli integrēt Eiropas pusgada procesā;

66.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, ES Pamattiesību aģentūrai, Revīzijas Palātai, Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai izplatīšanai valstu zemāka administratīvā līmeņa parlamentiem un padomēm, Eiropas Padomei un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1) OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.
(2) OV C 340, 15.12.2010., 11. lpp.
(3) OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.
(4) OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.
(5) OV L 303, 28.11.2018., 69. lpp.
(6) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.
(7) OV C 204, 13.6.2018., 179. lpp.
(8) OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.
(9) OV C 137E, 27.5.2010., 68. lpp.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0032.
(11) OV C 356, 4.10.2018., 110. lpp.
(12) OV C 101, 16.3.2018., 138. lpp.
(13) OV C 353, 27.9.2016., 41. lpp.
(14) OV C 131 E, 8.5.2013., 9. lpp.
(15) OV C 212E, 5.8.2010., 23. lpp.
(16) OV C 187, 18.7.1988., 236. lpp.
(17) OV C 379, 7.12.1998., 66. lpp.
(18) OV C 224, 27.6.2018., 68. lpp.
(19) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(20) OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.
(21) OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.
(22) OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.
(23) Šis skaits ietver 99 miljonus cilvēku saskaņā ar EU–SILC apsekojumu par 2016. gadu un 1 miljonu cilvēku, kas saskaņā ar aplēsēm ir nošķirti aprūpes iestādēs un tāpēc nav pārstāvēti apsekojumā.
(24) 2013. gada 11. aprīļa spriedums apvienotajās lietās C-335/11 un C-337/11, 29.-30. punkts; 2014. gada 18. marta spriedums lietā  C-363/12, 73. punkts; un 2014. gada 22. maija spriedums lietā Nr. C-356/12.
(25) https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Functional_and_activity_limitations_statistics
(26) Eurofound (2019), "How to respond to chronic health problems in the workplace?" (Kā reaģēt uz hroniskām veselības problēmām darbavietā?), Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.
(27) https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/DDN-20191029-2
(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp.).
(29) Komisijas un Padomes 2019. gada 17. decembra priekšlikums vienotajam nodarbinātības ziņojumam (COM(2019)0653).
(30) OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.
(31) OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.
(32) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(33) OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.


Grozījumi Regulās (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2019/876 attiecībā uz korekcijām, kuras veicamas, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju ***I
PDF 129kWORD 52k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulas (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2019/876 groza attiecībā uz korekcijām, kuras veicamas, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju (COM(2020)0310 – C9-0122/2020 – 2020/0066(COD))
P9_TA(2020)0157A9-0113/2020

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0310),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0122/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2020. gada 20. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 10. jūnija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2020. gada 10. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0113/2020),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 18. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/..., ar ko Regulas (ES) Nr. 575/2013 un (ES) 2019/876 groza attiecībā uz noteiktām korekcijām, kuras veicamas, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju

P9_TC1-COD(2020)0066


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2020/873.)

(1) OV C 180, 29.5.2020., 4. lpp.
(2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


2019. gada ziņojums par konkurences politiku
PDF 227kWORD 69k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija rezolūcija par 2019. gada ziņojumu par konkurences politiku (2019/2131(INI))
P9_TA(2020)0158A9-0022/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 101.−109. pantu,

–  ņemot vērā attiecīgos Komisijas noteikumus, vadlīnijas, rezolūcijas, sabiedriskās apspriešanas, paziņojumus un dokumentus par konkurenci,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 15. jūlija ziņojumu par konkurences politiku 2018. gadā (COM(2019)0339) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas kā pavaddokuments publicēts tajā pašā dienā,

–  ņemot vērā 2019. gada 31. janvāra rezolūciju par gada ziņojumu par konkurences politiku(1),

–  ņemot vērā jaunievēlētās priekšsēdētājas Ursula von der Leyen 2019. gada 10. septembra pilnvarojuma vēstuli Margrethe Vestager,

–  ņemot vērā komisāra amata kandidātes Margrethe Vestager rakstiskās un mutiskās atbildes Eiropas Parlamenta uzklausīšanā 2019. gada 8. oktobrī,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu – Komisijas paziņojums par nelikumīga un iekšējam tirgum neatbilstīga valsts atbalsta atgūšanu(2),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2019/1 par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu(3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1150 par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos(4),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 11. decembra atzinumu par Komisijas 2019. gada 15. jūlija ziņojumu par konkurences politiku 2018. gadā,

—  ņemot vērā Reģionu komitejas 2019. gada 5. decembra atzinumu par Komisijas 2019. gada 15. jūlija ziņojumu par konkurences politiku 2018. gadā,

—  ņemot vērā Komisijas augsta līmeņa ekspertu 2019. gada 4. aprīļa ziņojumu “Competition policy for the digital era” (“Konkurences politika digitālajam laikmetam”),

—  ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2014. gada 26. marta sākotnējo atzinumu “Privacy and competitiveness in the age of big data: The interplay between data protection, competition law and consumer protection in the Digital Economy” (“Privātums un konkurētspēja lielo datu laikmetā: datu aizsardzības, konkurences tiesību un patērētāju aizsardzības mijiedarbība digitālajā ekonomikā”) un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja 2016. gada 23. septembra Atzinumu 8/2016 “Coherent enforcement of fundamental rights in the age of big data” (“Pamattiesību saskaņota īstenošana lielo datu laikmetā”),

—  ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas 2018. gada 29. augusta paziņojumu par datu aizsardzības ietekmi uz ekonomikas koncentrāciju,

—  ņemot vērā komisārei Margrethe Vestager 2020. gada 4. februārī nosūtīto Francijas, Vācijas, Itālijas un Polijas ekonomikas un finanšu ministru vēstuli, kā arī Austrijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas un Zviedrijas kopīgo ieguldījumu, kas izstrādāts, gatavojoties 2020. gada marta Eiropadomei,

—  ņemot vērā Francijas, Vācijas un Polijas 2019. gada 4. jūlija priekšlikumu “For a modernised European Competition Policy” (“Par modernizētu Eiropas konkurences politiku”),

—  ņemot vērā Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) 2019. gada ziņojumu “The Role of Competition Policy in Protecting Consumers’ Well-being in the Digital Era” (“Konkurences politikas loma patērētāju labklājības aizsardzībā digitālajā laikmetā”),

—  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 7. janvāra lēmumu pagarināt septiņus ES valsts atbalsta noteikumu kopumus (Valsts atbalsta modernizācijas iniciatīva 2014.−2020. gadam) līdz 2022. gada beigām un līdz tam sākt novērtēšanas,

—  ņemot vērā Padomes 2019. gada 22. marta un 27. maija secinājumus,

—  ņemot vērā 2018. gada 18. decembra “Friends of Industry” (“Ražošanas nozares draugi”) 6. ministru sanāksmes 18 dalībvalstu deklarāciju,

—  ņemot vērā Svarīgu projektu visas Eiropas interesēs stratēģiskā foruma ziņojumu “Strengthening strategic value chains for a future-ready EU industry” (“Stratēģisko vērtības ķēžu stiprināšana ES rūpniecības turpmākajai sagatavotībai”),

—  ņemot vērā pašreiz notiekošo horizontālās sadarbības vadlīniju pārskatīšanu,

—  ņemot vērā sabiedrisko apspriešanu par horizontālajām grupu atbrīvojuma regulām,

—  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 19. jūnija atzinumu “Ceļā uz sociālās ekonomikas uzņēmumiem pielāgotu ES tiesisko regulējumu” (INT871),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0022/2020),

A.  tā kā konkurencei un efektīvai konkurences politikas īstenošanai ir jāsniedz labums visiem ES iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kuri ir nelabvēlīgā patērētāju situācijā, vienlaikus veicinot inovāciju un godīgu konkurenci starp uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū, jo īpaši nodrošinot, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir iespēja godīgi konkurēt;

B.  tā kā konkurences politika jāpielāgo digitālajiem, ekoloģiskajiem, ģeopolitiskajiem, rūpnieciskajiem un sociālajiem izaicinājumiem un tai jābūt saskaņā ar ES zaļā kursa prioritātēm un Parīzes nolīguma mērķiem, lai visās nozarēs nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas būtu kā viens no Eiropas sociālās tirgus ekonomikas stūrakmeņiem, vienlaikus ņemot vērā sociālo uzņēmumu faktoru;

C.  tā kā globālā sadarbība konkurences īstenošanā palīdz novērst korektīvo pasākumu un izpildes nodrošināšanas darbību rezultātu neatbilstību, kā arī palīdz uzņēmumiem samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas;

D.  tā kā uz ātro digitālo tirgu fona konkurences politika dažos gadījumos varētu būt pārmērīgi lēna un tādēļ pastāv risks, ka tā varētu būt neefektīva sistēmisku tirgus nepilnību novēršanā un konkurences atjaunošanā; tā kā papildu ex-ante noteikumi un pārraudzība varētu izrādīties lietderīgi efektīvākas uzraudzības nodrošināšanā;

E.  tā kā Eiropas konkurences iestādēm vajadzētu būt tikpat uzmanīgām, lai izvairītos no nepietiekamas izpildes panākšanas digitālajos tirgos, cik šie tirgi ir piesardzīgi attiecībā uz pārmērīgu izpildes panākšanu;

F.  tā kā ES konkurences politikas primārais mērķis ir novērst konkurences izkropļojumus, lai varētu saglabāt iekšējā tirgus integritāti un aizsargāt patērētājus;

G.  tā kā vairāki nesenie datu skandāli, izmeklēšanas un pierādījumi ir parādījuši, kā platformas vāc, izmanto un pārdod trešām pusēm personas datus un kā dominējoši tehnoloģiju uzņēmumi un platformas ir sistemātiski izsekojuši patērētājus tiešsaistē,

Konkurences politikas nozīme globalizētos tirgos

1.  norāda, ka globalizētā pasaulē starptautiskajai sadarbībai ir būtiska nozīme efektīvas konkurences nodrošināšanā; aicina Komisiju arī turpmāk paplašināt ES konkurences politikas ietekmi pasaulē, jo īpaši turpinot attiecīgo dialogu un stiprinot sadarbību ar ASV, Ķīnu, Japānu un citām trešām valstīm, ja iespējams, noslēdzot otrās paaudzes sadarbības nolīgumus, kas ļauj efektīvāk apmainīties ar informāciju starp konkurences iestādēm; atbalsta Komisijas un valsts konkurences iestāžu aktīvo dalību Starptautiskajā konkurences tīklā; mudina Komisiju vienmēr censties iekļaut konkurences noteikumus (kas attiecas arī uz valsts atbalstu) ES brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN) un Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), lai nodrošinātu godīgas konkurences savstarpēju ievērošanu; ar nožēlu norāda uz negatīvo ietekmi, ko uz Komisiju atstāj paralizētā PTO Strīdu izšķiršanas padome;

2.  aicina Komisiju izstrādāt instrumentus, kas veicinātu ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) labāku uzraudzību visās dalībvalstīs, nodrošinātu ĀTI pārbaudes mehānisma ātru ieviešanu un ierosinātu instrumentu pašreizējā mehānisma stiprināšanai, vienlaikus nodrošinot turpmāku Eiropas Savienības atvērtību un pievilcību attiecībā uz ārvalstu tiešajām investīcijām; vērš Komisijas uzmanību uz to, ka trešo valstu uzņēmumi gūst labumu no labvēlīga režīma savā iekšējā tirgū, kas var izkropļot konkurenci, kad tiek investēts vienotajā tirgū;

3.  aicina Komisiju nodrošināt savstarpīgumu ar trešām valstīm publiskā iepirkuma, valsts atbalsta un investīciju politikas jomā, tostarp ņemot vērā sociālo un vides dempingu; atgādina nepieciešamību atvērt publiskā iepirkuma tirgus trešajām valstīm, kurās piekļuves vēl nav; mudina Komisiju censties panākt svarīgu trešo valstu, piemēram, Ķīnas, pievienošanos PTO Nolīgumam par valsts iepirkumu ar pieņemamu sākotnējo piedāvājumu; uzsver, ka visi instrumenti starptautisko tirgu atvēršanai, piemēram, ES Starptautiskā iepirkuma akts, kas jāpabeidz līdz 2021. gadam, ir jāizstrādā tā, lai nepieļautu papildu birokrātiju un jaunus tirgus izkropļojumus, kam ir negatīva ietekme uz ES uzņēmumiem;

4.  aicina Komisiju garantēt godīgu konkurenci starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti pēc tās izstāšanās no ES, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nepieļautu dempingu;

5.  pilnībā atbalsta tādu svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI) īstenošanu kā Eiropas Akumulatoru alianse; aicina Komisiju turpināt atbalstīt svarīgus IPCEI revolucionāru tehnoloģiju jomā, vienkāršot attiecīgos noteikumus un sakārtot prasības tā, lai arī mazāki rūpniecības pētniecības projekti tiktu apstiprināti;

6.   atgādina nepieciešamību Komisijai valsts atbalsta kontroli veikt vienādi ES uzņēmumiem un trešo valstu uzņēmumiem, lai izvairītos no asimetrijas attiecībā uz ārvalstu konkurentiem, un pievērst lielāku uzmanību tiem ārvalstīs bāzētiem valsts uzņēmumiem, kurus šo valstu valdības subsidē tā, kā ES vienotā tirgus noteikumi liedz atbalstīt un subsidēt ES uzņēmumus; aicina Komisiju iepazīties ar Nīderlandes valdības neseno priekšlikumu un izpētīt iespēju papildināt ES konkurences tiesības ar pīlāru, kas nodrošina Komisijai piemērotus izmeklēšanas instrumentus, ja tiek uzskatīts, ka uzņēmums ir iesaistījies kropļojošā praksē valdības subsīdiju dēļ vai ir guvis pārmērīgu peļņu, izmantojot dominējošu stāvokli tirgū savā valstī, piemēram, ieviešot ES publiskā iepirkuma noteikumos valsts atbalsta pārbaudi trešo valstu uzņēmumiem;

7.  atkārto prasību Komisijai pārbaudīt, vai iespējamos konkurences izkropļojumus izraisa uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma, jo īpaši starp MVU un daudznacionālām korporācijām;

8.  aicina Komisiju izvēlēties labvēlīgāku pieeju spēcīgas ES rūpniecības politikas izveidošanā, lai nodrošinātu un saglabātu augstu konkurētspēju globālajos tirgos; uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveicina un jāatbalsta ES stratēģisko interešu projekti un jālikvidē šķēršļi, lai varētu rasties inovatīvi ES līderi konkrētās ES prioritārajās nozarēs, vienlaikus ievērojot konkurences noteikumu neatkarīgu piemērošanu, kas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus; precizē, ka šāda pieeja nedrīkstētu kaitēt MVU un patērētāju interesēm, un tai būtu jākoncentrējas uz pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku un konkurētspējīgu ES datu nozari un digitālo infrastruktūru, piemēram, 5G attīstību;

9.   aicina Komisiju izmantot iespēju pārskatīt vadlīnijas par horizontālās sadarbības nolīgumiem, lai izveidotu elastīgāku sistēmu un palielinātu juridisko noteiktību uzņēmumiem; aicina Komisiju savlaicīgāk un efektīvāk informēt noteikta apmēra sadarbības projektu ieinteresētās personas un nodrošināt iespēju uzdot jaunus jautājumus brīvprātīgas paātrinātas paziņošanas procedūras ietvaros;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos, kas iekļauta tās 1997. gada 9. decembra paziņojumā(5), pārskatīt jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju, lai ņemtu vērā ilgāka termiņa redzējumu, kas ietver globālo dimensiju, digitalizāciju un potenciālo turpmāko konkurenci; aicina Komisiju, novērtējot jaunus tirgu veidus, savās izmeklēšanās turpināt paļauties uz drošiem ekonomiskiem un juridiskiem principiem, ievērojot proporcionalitātes principus un pienācīgu procesu;

11.  uzsver, ka starptautiskā līmenī vienlīdzīgi konkurences apstākļi uz noteikumiem balstītā daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kas aizsargā valstu politikas veidošanas jomu, ir ļoti svarīgi Eiropai, tostarp Eiropas uzņēmumiem un it īpaši MVU, kā arī strādājošajiem un patērētājiem; uzskata, ka tie sniedz ieguldījumu ilgtspējīgas ekonomikas attīstības veicināšanā, stabilas un paredzamas vides nodrošināšanā, konkurētspējas un savstarpīguma palielināšanā, pienācīgu darbvietu aizsargāšanā un radīšanā ES un trešās valstīs un augstu darba un vides standartu nodrošināšanā, jo aizvien lielāks skaits darbvietu ir atkarīgs no globālām vērtības ķēdēm; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi palielināt pārredzamību, ilgtspēju un korporatīvo pārskatatbildību globālās vērtības ķēdēs, un aicina ES apsvērt arī tādus pasākumus kā tiesiskā regulējuma noteikšana obligātai uzticamības pārbaudei globālās vērtības ķēdēs kā nepieciešamu soli minētā mērķa sasniegšanai;

12.  aicina Komisiju, ņemot vērā pieaugošās debates, saskaņot ES konkurences noteikumus, rūpniecības politiku un starptautisko tirdzniecību, kam jāiet roku rokā ar ilgtspēju un vides saudzēšanu; uzsver īpašo vajadzību pēc pētniecības finansējuma, jo tas ir pamats Eiropas uzņēmumu un rūpniecības inovācijai un attīstībai un viens no tirdzniecības un konkurētspējas veicināšanas pamatelementiem;

13.  uzsver, ka MVU ir būtiski svarīga nozīme starptautiskajā tirdzniecībā, jo saskaņā ar aplēsēm to saražoto preču eksports ir 30 % no ES preču eksporta uz pārējām pasaules valstīm(6); uzskata, ka iekšējais tirgus pilnīgi noteikti joprojām ir vissvarīgākais tirgus MVU; atgādina — lai palīdzētu MVU pārvarēt lielās grūtības iekļūt jaunos tirgos un lai ļautu tiem konkurēt, balstoties uz pašu nopelniem, ES tirdzniecības un konkurences politikai būtu jāveicina ekonomikas dažādība un MVU labvēlīga tirdzniecības vide, tostarp būtu jāparedz iespēja modernizēt ES MVU definīciju, it īpaši tajā iekļaujot kvalitātes kritērijus;

14.  pilnībā atbalsta Komisijas centienus saistībā ar notiekošo PTO reformu, tostarp tās Apelācijas institūcijas reformu, atjaunināt un padarīt efektīvi īstenojamus daudzpusējos noteikumus par subsīdijām vai nozaru iniciatīvām, lai starptautiskā līmenī pienācīgi risinātu subsidēšanas jautājumus, it īpaši tos, kas saistīti ar rūpniecības subsīdijām, valsts uzņēmumiem un uzspiestu tehnoloģiju pārnesi, un lai pretotos trešo valstu politikai un praksei, kura nav orientēta uz tirgu; aicina Komisiju šajā jomā pilnībā iesaistīt Parlamentu un dalībvalstis;

15.  uzsver, ka tirdzniecības nolīgumos iekļauto ilgtspējīgas attīstības noteikumu efektīva īstenošana ir svarīga, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un vides un sociālos standartus; šajā sakarā atzinīgi vērtē vides un sociālo kritēriju ieviešanu antisubsīdiju un antidempinga pasākumu reformā; uzskata — lai atspoguļotu notiekošo PTO reformu un pasaules līmenī veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, varētu apsvērt arī iespēju iekļaut precīzus saskaņā ar PTO tiesībām iztiesājamus Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatstandartus;

16.  šajā sakarā atzinīgi vērtē notiekošās daudzpusējās PTO sarunas par e-komerciju un pieprasa visaptverošu un ambiciozu noteikumu kopumu, kas novērsīs šķēršļus digitālajai tirdzniecībai, nodrošinās uzņēmumiem iespēju konkurēt pasaules mērogā, pastāvot vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, un palielinās patērētāju uzticēšanos tiešsaistes videi, nevājinot Eiropas datu aizsardzības standartus; uzsver, ka ES būtu jāuzņemas vadoša loma šajās starptautiskajās sarunās, cieši apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību;

17.  uzskata, ka piekļuvei ES iekšējam tirgum jābūt atkarīgai no sanitāro, fitosanitāro un vides standartu ievērošanas; aicina Komisiju nodrošināt, ka ES tirdzniecības un konkurences politika neapdraud ES sociālo un ekoloģisko standartu ievērošanu un neapdraud vērienīgāku standartu izstrādi;

18.  aicina Komisiju — nolūkā vienoties par Eiropas uzņēmumiem visizdevīgākajiem tirgus piekļuves nosacījumiem — pienācīgi analizēt un izpētīt to trešo valstu publiskā iepirkuma tirgus, ar kurām tā ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumu vai ved sarunas par šāda nolīguma noslēgšanu;

19.  aicina Komisiju koordinēt iesaistītajiem ģenerāldirektorātiem — Tirdzniecības ĢD un Konkurences ĢD — veicamās darbības, lai nodrošinātu, ka konkurences noteikumi un to īstenošana garantē godīgu konkurenci Eiropas uzņēmumiem trešo valstu tirgos un otrādi;

20.  aicina Komisiju īpašu uzmanību veltīt starptautisko standartu noteikšanas lomai godīgas konkurences nodrošināšanā; uzstāj, ka ES būtu jāpastiprina sava daudzpusējā pieeja standartu noteikšanai, it īpaši saistībā ar Starptautisko Standartizācijas organizāciju (ISO) un Starptautisko Elektrotehnikas komisiju (IEC); brīdina par nacionālisma izpausmēm standartu noteikšanas pieejās, it īpaši saistībā ar Ķīnas iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš” un par citām savienojamību veicinošām stratēģijām; šajā sakarā aicina Komisiju izveidot augsta līmeņa koordinatora amatu standartizācijas politikas jomā;

21.  uzsver — lai uzlabotu konkurenci un veicinātu iekļaujošu ekonomikas izaugsmi, ir svarīgi gan daudzpusējā, gan divpusējā līmenī integrēt dzimumu jautājumus respektējošu perspektīvu, tirdzniecības nolīgumos iekļaujot sadaļas par dzimumu līdztiesību un plānojot pasākumus dzimumu līdztiesības aspekta ņemšanai vērā (piemēram, nodrošinot, ka gan ex ante, gan ex post ietekmes izvērtēšana ietver ES tirdzniecības politikas un nolīgumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību).

Konkurences pielāgošana digitālajam laikmetam

22.  aicina Komisiju pārskatīt apvienošanās un iegādes noteikumus un stiprināt pretmonopola pasākumus, un ņemt vērā tirgus un tīkla varas ietekmi saistībā gan ar personas, gan finanšu datiem; aicina jo īpaši Komisiju atzīt šādu datu kontroli par pierādījumu tirgus varas esamībai saskaņā ar tās norādījumiem par LESD 102. pantu; aicina Komisiju izdarīt secinājumus no Facebook un WhatsApp apvienošanās un attiecīgi pielāgot savus kritērijus; tāpēc ierosina uz katru apvienošanos šādu datu tirgū attiecināt iepriekšēja neformāla paziņojuma pienākumu;

23.  aicina Komisiju pārskatīt jēdzienu “dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana” un “būtiskas infrastruktūras” doktrīnu, lai nodrošinātu to atbilstību savam nolūkam digitālajā laikmetā; ierosina veikt plašāku analīzi par tirgus ietekmi saistībā ar konglomerātu un vārtziņu ietekmi cīņā pret lielu operatoru ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu un sadarbspējas trūkumu; aicina Komisiju veikt apspriešanos ar ieinteresētajām personām, lai atspoguļotu digitālās ekonomikas attīstību, tostarp tās daudzpusējo raksturu;

24.  aicina Komisiju kā daļu no notiekošās Apvienošanās regulas(7) izvērtēšanas apsvērt robežvērtību, kuras sasniedzot ir jāveic apvienošanās kontrole, pārskatīšanu un iekļaut tādus faktorus kā skarto patērētāju skaits un saistīto darījumu vērtība;

25.  aicina Komisiju notiekošajā Apvienošanās regulas izvērtēšanā novērtēt augstākus koncentrācijas līmeņus, ko rada lielu aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību horizontālās īpašumtiesības, un šajā saistībā apsvērt iespēju izstrādāt vadlīnijas par LESD 101. un 102. panta piemērošanu;

26.  norāda, ka dažos konkrētos finanšu datu (piem., vērtspapīru tirdzniecība, reitingi un robežvērtības) tirgos oligopolu koncentrācija var novest pie dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem no piegādātāju puses attiecībā pret investoriem un finanšu datu patērētājiem; aicina Komisiju apņēmīgi vērsties pret šādu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas kaitē finanšu tirgus netraucētai darbībai un ir pretrunā ilgtspējīgas attīstības interesēm;

27.  uzsver — lai gan daudzi jaunuzņēmumi tiek radīti cerībā, ka tos iegādāsies lielāks uzņēmums, jaunuzņēmumu pārpirkšana no dominējošu dalībnieku puses, tostarp lielu tehnoloģiju uzņēmumu un platformu puses, varētu kavēt inovāciju un apdraudēt suverenitāti; aicina Komisiju un valstu konkurences iestādes izpētīt šādas iegādes praksi un tās ietekmi uz konkurenci, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumu iegādi ar mērķi tos likvidēt, kā noteikts augsta līmeņa ekspertu 2019. gada 4. aprīļa ziņojumā “Konkurences politika digitālajam laikmetam”; aicina Komisiju veikt pētījumu par apgriezto pierādīšanas pienākumu, kāds tika veikts attiecībā uz 2019. gada oktobrī publicēto Likumu par Vācijas konkurences tiesību digitalizāciju (GWB‑Digitalisierungsgesetz);

28.  prasa Komisijai novērtēt, kā var noteikt stingrākus datu piekļuves režīmus, tostarp datu savietojamību, jo īpaši tad, ja piekļuve datiem atver sekundāros papildu pakalpojumu tirgus vai dati ir vienīgi dominējošu uzņēmumu rīcībā;

29.  uzsver, ka daži uzņēmumi, kas izmanto divējādu platformas un piegādātāja statusu, ļaunprātīgi izmanto savu stāvokli, lai uzspiestu nevienlīdzīgus noteikumus konkurentiem neatkarīgi no tā, vai tie darbojas tiešsaistē vai bezsaistē; aicina Komisiju iedziļināties jautājumā par preferenču piešķiršanu sev un panākt, ka uzņēmumi, kas ar to nodarbojas, ievēro nepieciešamos tiesību aktus, kā arī attiecībā uz šiem uzņēmumiem izmantot vajadzīgos instrumentus; aicina Komisiju novērtēt iespēju noteikt ex-ante reglamentējošus pienākumus, ja ar konkurētspējas tiesībām nepietiek, lai nodrošinātu sāncensību šajos tirgos, tādējādi izvairoties no konkurentu izspiešanas no tirgus un nepieļaujot, ka turpmākās inovācijas monopolizācijas rezultātā konkurences ierobežojumi tiek turpināti;

30.  norāda, ka Komisija analizē nepieciešamību pēc mērķēta ex ante regulējuma par specifiskiem sistēmiskiem jautājumiem, kas var rasties digitālajos tirgos; tāpēc aicina Komisiju ieviest centralizētu ex ante tirgus uzraudzības sistēmu (vienlaikus ņemot vērā ietekmes novērtējuma rezultātus), lai ES un valstu konkurences un reglamentējošām iestādēm nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus anonīmai datu vākšanai un varētu labāk un laicīgi atklāt tirgus nepilnības un vajadzības gadījumā ieviest mērķtiecīgu regulējumu, ja šāda prakse kļūst sistēmiska;

31.  tāpēc aicina Komisiju noteikt galvenos digitālās jomas dalībniekus un izstrādāt rādītāju kopumu, lai definētu to “sistēmisko” raksturu; uzsver, ka varētu apsvērt šādus rādītājus: dažu plašu tīklu prakses ļaunprātīga izmantošana, kontrole pār ievērojamu nereplicējamu datu apjomu, nenovēršama situācija daudzpusējā tirgū vai dalībnieka spēja pašam noteikt tirgus noteikumus;

32.  vērš Komisijas uzmanību uz ārvalstu monopolu veikto digitālo datu, tostarp veselības, finanšu un izglītības datu, uzņēmumu iegādi, un uz šādai iegādei raksturīgo privātuma apdraudējumu, kas ievērojami pārsniedz jau tā kaitīgo šāda veida darījumu ietekmi uz konkurenci; aicina Komisiju šos aspektus ņemt vērā saistībā ar gaidāmo Eiropas datu stratēģiju un izmeklēt datu savstarpēju izmantošanu gadījumos, kad datus, kas iegūti, sniedzot kādu tiešsaistes platformas pakalpojumu, attiecīgā platforma izmanto, lai paplašinātu savu piedāvājumu ar jauniem pakalpojumiem;

33.  atzinīgi vērtē Komisijas 2020. gada 19. februārī iesniegto Eiropas datu stratēģiju, kuras mērķis ir patērētājiem un uzņēmumiem uzlabot datu izmantošanu; atbalsta Komisijas nodomu pieņemt tiesību aktus par datu izmantošanu un piekļuvi tiem; uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt patērētāju personas datus un to kopīgošanu, lai palielinātu patērētāju drošību un uzticēšanos; uzsver, ka patērētāji ir jāpārliecina, ka viņu dati joprojām ir drošībā un ka tāpēc par prioritāti ir jāizvirza vispārēja sadarbība datu drošības jomā; uzsver, ka arī klauzulai par personas datu nepārdošanu trešām personām bez attiecīgā datu subjekta piekrišanas vajadzētu būt vienam no stratēģijas galvenajiem elementiem;

34.  uzsver — lai gan starpniecības platformām ir nozīmīga loma tiešsaistes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā patērētājiem, dažas no tām ļaunprātīgi izmanto savu priviliģēto stāvokli, darbojoties kā “vārtziņi”, tostarp slēgtās ekosistēmās un tiešsaistes tirdzniecības vietās; aicina Komisiju konkurences politikā pievērst īpašu uzmanību šiem vārtziņiem un pabeigt izmeklēšanas pēc iespējas drīz;

35.  mudina Komisiju palielināt patērētāju izvēles brīvību, stiprināt Eiropas Patērētāju centru tīkla (ECC-Net) lomu un veikt pētījumu par to, vai ir vajadzīga ES patērētāju tiesību aizsardzības iestāde; šajā sakarā norāda, ka konkurences politikas mērķis ir ne tikai nodrošināt taisnīgas cenas patērētājiem, bet arī nodrošināt kvalitāti, daudzveidību un inovāciju;

36.  uzsver, ka Eiropas Savienības interesēs ir izveidot Eiropas mēroga maksājumu sistēmas; aicina Komisiju atbalstīt iniciatīvas, kas atbilst šim mērķim, un atzīt, ka to panākumi ir atkarīgi gan no sistēmas novatorisma patērētājiem un uzņēmumiem, gan no tā, cik dzīvotspējīgs ir tās ekonomiskais modelis;

Konkurences politikas instrumentu efektivitāte

37.  uzsver, ka naudas sodi var ietekmēt sodīto uzņēmumu reputāciju; tomēr norāda, ka pat smagi naudas sodi bieži vien nav pietiekami atturoši un galu galā var tikt pārnesti uz patērētāju pleciem; aicina Komisiju arī izmantot alternatīvus rīcības un vajadzības gadījumā strukturālos korektīvos pasākumus, lai pilnībā nodrošinātu ES konkurences politikas efektivitāti; uzsver, ka turpmākajos korektīvajos pasākumos pārtraukšanas un atturēšanās rīkojumam ir jābūt daudz preskriptīvākam;

38.  atgādina, ka tirgus ietekmes ļaunprātīga izmantošana var notikt pat tad, ja produkti vai pakalpojumi ir bezmaksas; uzskata, ka privāti dati tirgvedības vai komerciālos nolūkos bieži vien tiek nodoti trešām pusēm bez patērētāja pienācīgas piekrišanas, jo alternatīvas datu kopīgošanai bieži vien netiek nodrošinātas; uzskata, ka digitālās ekonomikas jomā datu koncentrēšana nelielā skaitā uzņēmumu izraisa tirgus nepilnības, pārmērīga izdevīguma meklēšanu un jaunu tirgus dalībnieku bloķēšanu;

39.  atgādina, ka tiešsaistes meklēšanas pakalpojumu tirgus ir jo īpaši svarīgs konkurences apstākļu nodrošināšanā vienotajā digitālajā tirgū; ar nožēlu norāda, ka par interneta vārtzini lielākajā daļā dalībvalstu ir kļuvusi meklētājprogramma, kuras īpatsvars tiešsaistes meklēšanas tirgū ir lielāks nekā 92 %; prasa izmantot visu ieinteresēto personu pieredzi, kas uzkrāta iepriekšējos deviņos pretmonopola noteikumu pastāvēšanas gados, lai steidzami novērtētu, vai ierosinātie korektīvie pasākumi ilgtermiņā patiešām sniedz labumu patērētājiem, interneta lietotājiem un tiešsaistes uzņēmumiem; aicina Komisiju apsvērt priekšlikumu ar mērķi atsaistīt meklētājprogrammas — kā iezīmēts Parlamenta 2014. gada 27. novembra rezolūcijā par patērētāju tiesību nodrošināšanu digitālajā vienotajā tirgū(8) — no to komercpakalpojumiem, lai izbeigtu status quo, kas turklāt varētu būt potenciāls ilgtermiņa līdzeklis, ar ko panāk godīgu un efektīvu konkurenci Eiropas digitālajā tirgū;

40.  uzsver, ka pretmonopola izmeklēšana, piemēram, Google Shopping lieta, ir lēna salīdzinājumā ar strauji mainīgajiem digitālajiem tirgiem; uzsver šīs situācijas radīto kaitējošo ietekmi un attiecīgo aktoru finansiālo un strukturālo risku uzsākt garās un dārgās procedūras; uzsver, ka ir jāievēro likumā paredzētā kārtība, taču aicina Komisiju izmantot paātrinātās pretmonopola procedūras un rast jaunus stimulus, piemēram, naudas soda atlaišanas programmu, lai padarītu uzņēmumus sadarbīgākus karteļu izsekošanā visā ES;

41.  uzsver, ka ir regulāri jāizskata iespēja izmantot pagaidu pasākumus, lai pārtrauktu jebkādu praksi, kas varētu nopietni kaitēt konkurencei; aicina Komisiju mīkstināt šo pasākumu kritērijus, lai izvairītos no neatgriezeniska kaitējuma, vienlaikus ievērojot tiesiskumu; aicina Komisiju pārskatīt paziņojumu par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem(9), ņemot vērā digitālās nozares tendences un attīstību pēdējos gados;

42.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas pastāvīgos centienus risināt lielo platformu ļaunprātīgās rīcības problēmu; aicina Komisiju pārskatīt gadījumus, kad piedāvātie korektīvie pasākumi acīmredzami nav bijuši efektīvi, lai atjaunotu konkurenci tirgū, kā tas bija Google Shopping lietā; uzsver, ka bez mērķtiecīgiem, efektīviem un uz skarto uzņēmumu iepriekš pārbaudītiem uzvedību koriģējošiem pasākumiem var būt nepieciešama pilnīga strukturāla vispārējo un specializēto meklēšanas pakalpojumu, tostarp vietējās meklēšanas, nodalīšana; uzsver, ka salīdzinājumā ar strukturāliem korektīviem pasākumiem uzvedību ietekmējoši korektīvie pasākumi varētu piedāvāt laika ziņā efektīvu risinājumu, mazinot iespēju, ka konkurenti tiek izspiesti no tirgus laikā, kad notiek ilgstošas diskusijas par atsavināšanu;

43.  norāda, ka Komisijai ir jāatvēl pietiekami resursi, lai varētu efektīvi īstenot ES konkurences noteikumus; atzīmē, ka ir jābūt speciālām zināšanām, jo īpaši par tādiem aizvien aktuālākiem jautājumiem kā tiešsaistes platformu dominējošais stāvoklis vai mākslīgais intelekts;

44.  aicina Komisiju sniegt norādījumus par jēdziena “būtiski šķēršļi efektīvai konkurencei” interpretāciju saskaņā ar Apvienošanās regulu, lai apvienošanās gadījumos Komisija ņemtu vērā ne tikai cenas, izlaidi un inovāciju, bet arī pievērstu uzmanību šādu darījumu sociālajām un vides izmaksām, ņemot vērā LESD principus, un īpašu uzmanību pievērst vides aizsardzībai;

45.  aicina Komisiju izpētīt jauno norēķina konta pakalpojumu, ko nākamajos gados patērētājiem sniegs daži no pasaules lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem; mudina Komisiju īpašu uzmanību pievērst šo uzņēmumu ienākšanai jaunajā digitālajā finanšu tirgū un milzīgajam datu apjomam, ko tie iegūs no patērētājiem, kā arī to iespējamajam izmantojumam;

Konkurences noteikumi Eiropas zaļā kursa atbalstam

46.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas zaļo kursu un tajā noteiktos mērķus atbalstīt rentablu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un pakāpeniski atteikties no fosilajiem kurināmajiem; atbalsta apņemšanos līdz 2021. gadam pārskatīt ES valsts atbalsta pamatnostādnes, lai tajās atspoguļotu šos mērķus;

47.  atbalsta Komisijas veikto valsts atbalsta vadlīniju pārskatīšanu visās attiecīgajās nozarēs, piemēram, transporta, tostarp gaisa un jūras transporta nozarē, saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, piemērojot taisnīgas pārkārtošanās principu un atzīstot dalībvalstu valdību papildinošo lomu investīciju dekarbonizācijā un tīrā enerģijā atbalstā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nepieļaujot tirgus izkropļojumus; aicina Komisiju Enerģijas nodokļu direktīvas(10) pārskatīšanas ietvaros pārbaudīt, vai pašreizējie atbrīvojumi no nodokļiem nerada negodīgus starpnozaru konkurences nosacījumus; aicina Komisiju pārbaudīt, vai atbrīvojums no nodokļa petrolejai nerada konkurences izkropļojumus par labu aviācijas nozarei;

48.  aicina Komisiju, drīzumā pārskatot Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai, paredzēt lielāku elastīgumu attiecībā uz atbalstu, ko piešķir saskaņā ar ES klimata saistībām iedzīvotāju saražotajai atjaunojamai enerģijai;

49.  uzsver, ka Komisijai ir jānovērš iespējamās negatīvās blakusietekmes, proti, kad lielākie uzņēmumi izmanto publisko atbalstu, ko piešķir uzņēmējdarbības modeļa “zaļināšanai”, citiem mērķiem, piemēram, lai nostiprinātu savu dominējošo stāvokli attiecīgajā nozarē;

50.  aicina Komisiju nodrošināt turpmākus norādījumus un satvaru, kas veicina turpmākas investīcijas energoefektivitātē un ēku atjaunošanā, kā arī energoatjaunināšanā, hibrīdprojektos un elektroenerģijas akumulēšanā;

51.  šajā saistībā uzsver — lai Eiropas zaļais kurss būtu veiksmīgs, Eiropas ilgtspējīgu produktu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaskata tā priekšrocības un nav jāsaskaras ar uzņēmumu negodīgu konkurenci trešās valstīs;

52.  atzīmē, ka Eiropas zaļajam kursam ir jānodrošina lauksaimniecības, klimata rīcības, vides un tirdzniecības politikas saskaņotība;

Nozaru politika

53.  aicina Komisiju sistemātiskāk izmantot izmeklēšanu tādās iedzīvotāju ikdienas dzīvē digitālajā laikmetā svarīgās jomās kā veselība, mobilitāte, tiešsaistes reklāma, enerģētika, tūrisms, tostarp uzraugot cenu griestus tiešsaistes izmitināšanas platformās, kultūra, finanšu un maksājumu pakalpojumi un plašsaziņas līdzekļi, vienlaikus saglabājot ES augstos standartus;

54.  aicina Komisiju ņemt vērā valstu monopolu un oligopolu esību, kas varētu liecināt par trūkumiem vienotajā tirgū vai šķēršļiem godīgai konkurencei;

55.  prasa, lai Komisija veiktu provizorisku pētījumu par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrāciju Eiropā, arī saistībā ar daudznacionālām korporācijām, kas pārņem kontroli pār Eiropas plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem;

56.  atkārtoti uzsver, ka nodokļi dažkārt tiek izmantoti, lai piešķirtu netiešu valsts atbalstu, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū; aicina Komisiju atjaunināt spēkā esošās vadlīnijas par valsts atbalsta jēdzienu, lai dalībvalstis valsts atbalstu nepiešķirtu kā nodokļu atvieglojumus; pauž nožēlu par nodokļu nolēmumu ļaunprātīgu izmantošanu un atzinīgi vērtē nesenos Vispārējās tiesas spriedumus, kuros apstiprināts, ka Komisijas veiktā nodokļu nolēmuma pārbaude no valsts atbalsta viedokļa nav uzskatāma par nodokļu saskaņošanu; konstatē, ka Komisijas nolēmumi bieži tiek apstrīdēti tiesā un tādēļ tie rūpīgi jāsagatavo; uzstāj, ka Komisijai ir jābūt piekļuvei informācijai, ar kuru apmainās dalībvalstu nodokļu iestādes, lai tā varētu labāk atklāt konkurences noteikumu pārkāpumus; aicina pieņemt priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) un publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti;

57.  aicina Komisiju izskatīt iespēju finansiāli sodīt valstis, kuras ir pārkāpušas valsts atbalsta noteikumus;

58.  aicina Komisiju ātri izskatīt neatbilstības starp noteikumiem par valsts atbalstu likvidācijas atbalsta jomā un noregulējuma režīmu saskaņā ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu(11) (BAN direktīvu) un attiecīgi pārskatīt savu 2013. gada 30. jūlija Banku darbības paziņojumu(12), tostarp ņemot vērā nesenos gadījumus un nepieciešamību aizsargāt nodokļu maksātājus;

59.  aicina Komisiju rūpīgi izpētīt gadījumus banku nozarē, kuriem ir potenciāla ietekme uz konkurenci dažās dalībvalstīs, kurās patērētāji pašlaik saskaras ar augstām procentu likmēm(13) un pārredzamības trūkumu attiecībā uz aizdevumiem, iespējams, īpašumtiesību koncentrācijas banku nozarē dēļ, kas varētu novest pie maldinošas hipotekāro kredītu pārdošanas prakses;

60.  aicina Komisiju katru gadu no jauna izvērtēt, vai finanšu nozarē joprojām tiek izpildītas prasības attiecībā uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanu;

61.  turklāt aicina Komisiju rūpīgi izpētīt situāciju un ierosināt turpmākus pasākumus, lai novērstu Lielā četrinieka grāmatvedības uzņēmumu gandrīz monopolu lielāko biržu sarakstos iekļauto uzņēmumu revīzijā, piemēram, nodalīt revīziju no konsultāciju pakalpojumiem un ieviest obligātu kopīgo revīziju, lai uzņēmumi, kuri neietilpst Lielajā četriniekā, varētu attīstīt kapacitāti, kas vajadzīga lielāko uzņēmumu revidēšanai;

62.  aicina Komisiju garantēt godīgu konkurenci un lielāku pārredzamību bezsaistes platformu komercpraksē, tostarp lielveikalos un dižveikalos, lai nodrošinātu, ka ES ražotāji attiecībā uz saviem produktiem saņem taisnīgus nosacījumus un cenas; aicina Komisiju turpināt padziļinātu analīzi par pirkšanas apvienību darbības apmēriem un ietekmi — saistībā ar gan cenas noteikšanas, gan citām stratēģijām — uz lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes ekonomisko darbību, īpaši ņemot vērā ietekmi uz maziem piegādātājiem un lauksaimniekiem; pauž nožēlu par to, ka pārdošana ar zaudējumiem nav iekļauta ES līmenī aizliegto darbību sarakstā; uzsver, ka stratēģijā “No lauka līdz galdam” un ES konkurences tiesībās ir jāatzīst primāro ražotāju būtiskais ieguldījums augstas kvalitātes pārtikas piegādē un sabiedrisko labumu sniegšanā sabiedrībai;

63.  aicina skaidrāk, elastīgāk un paredzamāk piemērot konkurences noteikumus ražotājiem un ražotāju organizācijām, lai palielinātu juridisko noteiktību; tāpēc aicina Komisiju novērtēt lauksaimniecības produktu tirgu kopīgas organizācijas (TKO) regulas(14) noteikumu īstenošanu un precizēt tos, jo īpaši attiecībā uz izņēmumiem no konkurences noteikumiem, kuri piešķirti konkrētiem nolīgumiem un praksei, ko īsteno lauksaimnieki kopā; mudina izveidot vairāk ražotāju organizāciju, kas būtu veids, kā lauksaimniekiem nostiprināt savas pozīcijas un efektīvi risināt sarunas par cenām, kā arī novērst varas nevienmērīgo sadalījumu pārtikas piegādes ķēdē;

64.  aicina Komisiju no valsts atbalsta noteikumu piemērošanas atbrīvot nodokļu noteikumus, ko dalībvalstis ieviesa, lai mudinātu lauksaimniekus izveidot brīvprātīgus piesardzības uzkrājumus nolūkā labāk pārvarēt ar klimatu un veselību saistītu risku palielināšanos, kā arī ekonomikas krīzes; atzinīgi vērtē to, ka ir pabeigta De minimis regulas(15) pārskatīšana, kas palīdzēs lauksaimniekiem risināt klimata radītās problēmas, vienlaikus novēršot jebkādus tirgus izkropļojumus; uzsver, ka lauksaimniecības nozarei ir īpaši nepieciešamas skaidras vadlīnijas, ņemot vērā vides un ilgtspējas prasības; atzinīgi vērtē 2012. gada valsts atbalsta modernizācijas paketes atbilstības pārbaudi un notiekošo Lauksaimniecības produktu grupu atbrīvojuma regulas(16) pārskatīšanu;

65.  aicina Komisiju izvērtēt Vienotas TKO regulas 209. panta īstenošanu un precizēt tā piemērošanas jomu, it īpaši attiecībā uz izņēmumiem no konkurences noteikumiem, ko piešķir attiecībā uz dažiem lauksaimnieku apvienību izmantotas vienošanās un prakses veidiem, lai iesaistītajiem dalībniekiem nodrošinātu lielāku skaidrību un juridisko noteiktību minētā panta piemērošanas gadījumos un Komisijai — lielāku elastīgumu tā īstenošanā;

66.  atzīst starpnozaru organizāciju lomu ķēdē, kas kalpo par platformu dialogam, pētniecībai un attīstībai, paraugpraksei un tirgus pārredzamībai;

67.  prasa stiprināt starpnozaru organizāciju lomu, lai veicinātu līdzsvarotākas attiecības pārtikas piegādes ķēdē, un atbalsta vērtības sadales klauzulas darbības jomas paplašināšanu, tajā iekļaujot visus tirgus dalībniekus, nevis tikai pirmo pircēju, saskaņā ar Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas 2019. gada aprīlī pieņemto ziņojuma projektu par lauksaimniecības produktu tirgu jauno kopīgo organizāciju nākamās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas ietvaros;

68.  prasa nolūkā veicināt LESD 39. pantā noteikto mērķu īstenošanu un ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principu, Vienotas TKO regulas 210. pantā skaidri paredzēt automātisku nekavējošu atbrīvojumu no LESD 101. panta piemērošanas, tādējādi ļaujot lauksaimniecības starpnozaru organizācijām pildīt uzdevumus, kas tām noteikti ar Vienotas TKO regulu;

69.  aicina Komisiju nodrošināt, ka būtisku tirgus izkropļojumu gadījumā tiek ātri piemēroti Vienotas TKO regulas 222. panta noteikumi;

70.  atzinīgi vērtē veiksmīgi īstenotos piedāvājuma pārvaldības pasākumus, kas pēc ražotāju organizāciju, starpnozaru organizāciju un uzņēmēju grupu pieprasījuma tika ieviesti attiecībā uz kvalitatīvu sieru un šķiņķi; prasa nolūkā panākt labāku līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu attiecināt Vienotas TKO regulas noteikumus, ar kuriem atļauj ieviest piegādes kontroles noteikumus, uz visiem produktiem, kam piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN);

71.  prasa Komisijai iesaistīties dialogā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām par lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes darbību un pielāgot ES konkurences politiku atbilstoši jaunākajām norisēm tirdzniecībā;

72.  atzinīgi vērtē 2019. gada 17. aprīlī pieņemto Direktīvu (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē(17), kas ir svarīgs pirmais solis taisnīguma nodrošināšanā starp uzņēmumiem un nelīdzsvarotības novēršanā attiecībā uz spēju aizstāvēt savas intereses šīs ķēdes ietvaros; mudina dalībvalstis nekavējoties transponēt šo direktīvu un aicina Komisiju cieši uzraudzīt transponēšanas gaitu un veicināt labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm; mudina dalībvalstis papildināt sarakstu ar aizliegtas negodīgas prakses veidiem un noteikt augstākus standartus;

73.  atgādina, ka ir veikta būtiska horizontāla un vertikāla pārstrukturēšana, kuras rezultātā ir notikusi vēl lielāka konsolidācija jau tā koncentrētajās sēklu, agroķīmijas, mēslošanas līdzekļu, dzīvnieku ģenētikas un lauksaimniecības tehnikas nozarēs, kā arī pārstrādes un mazumtirdzniecības nozarē; aicina Komisiju, izvērtējot apvienošanās gadījumus šajās nozarēs, apsvērt ietekmi, kas pārsniedz patēriņa cenas; uzsver, ka ir jāaizsargā ES lauksaimnieku un iedzīvotāju intereses un vide, vispusīgi un visaptveroši izvērtējot lauksaimniecības izejvielu piegādātāju, tostarp augu aizsardzības līdzekļu ražotāju, apvienošanās un pārņemšanas darījumu ietekmi lauku saimniecību līmenī;

74.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija turpinātu rūpīgi uzraudzīt ES pesticīdu, sēklu un agronomisko iezīmju tirgu, kā arī uzraudzītu digitalizācijas ietekmi uz lauksaimniecības nozari;

75.  mudina Komisiju — nolūkā palīdzēt lauksaimniekiem tikt galā ar nenoteiktību attiecībā uz klimatu, tirgus svārstīgumu un citiem riskiem — izveidot pastāvīgu ES līmeņa informācijas platformu par riska pārvaldības instrumentiem, kurā ieinteresētās personas varētu apmainīties ar labāko praksi, kā izklāstīts tās 2017. gada novembra paziņojumā par pārtikas un lauksaimniecības nākotni;

76.  norāda, ka lielās tiešo maksājumu atšķirības kavē ilgtspējīgas lauksaimnieku iniciatīvas klimata un vides jomā un kropļo konkurenci ES; atgādina par Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra sanāksmē pausto apņemšanos līdz 2020. gadam saskaņot maksājumus visā ES;

77.  vērš uzmanību uz lauksaimnieku protesta akciju skaita pieaugumu un atzīmē, ka cita starpā viņi ir nobažījušies par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) kumulatīvo ietekmi uz ES lauksaimniecības pārtikas nozari; pauž bažas par to, ka BTN var ES lauksaimniecības pārtikas ražotājus nostādīt konkurences ziņā neizdevīgākā stāvoklī, ņemot vērā sociālo, veselības, darba, vides un dzīvnieku labturības standartu atšķirības trešās valstīs; tādēļ aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt jaunāko ziņojumu par pašreizējo un turpmāko tirdzniecības nolīgumu kumulatīvo ietekmi un prasa notiekošajās un turpmākajās tirdzniecības sarunās attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un neaizsargātu nozaru aizsardzību piemērot savstarpīguma un atbilstības principus, nodrošinot, ka tiek veiktas visas nepieciešamās pārbaudes;

78.  atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par vienotā tirgus programmu un konkrētāk tajā atbalstītās pārtikas ķēdes darbības, piemēram, veterināros un fitosanitāros pasākumus, lai pārvarētu dzīvnieku un augu veselības krīzes; mudina Padomi un Parlamentu ātri pabeigt sarunas un pieņemt šo regulu;

79.  uzsver, ka ir svarīgi laikus pabeigt darbu pie diviem Komisijas priekšlikumiem pārejas regulām, lai izvairītos no kavēšanās un sarežģījumiem, kas varētu izraisīt tirgus nestabilitāti;

80.  uzskata, ka ir svarīgi, lai AGRI ĢD saglabātu visas kompetences, kas saistītas ar Vienotas TKO regulas 209. un 210. panta piemērošanu un valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares un lauku apvidu attīstībai, tādējādi nodrošinot speciālās zināšanas, kas nepieciešamas, lai risinātu un koordinētu jautājumus šajā jomā, jo tas ir vajadzīgs, ņemot vērā šo nozaru īpatnības, un pilnībā atbilst KLP mērķiem un sniegtajam atbalstam;

81.  aicina Komisiju, piemērojot valsts atbalsta noteikumus, jo īpaši saistībā ar izolētiem, tālākiem vai perifēriem Savienības reģioniem un salām, arī turpmāk īpašu uzmanību pievērst vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (VTNP) sniegšanai; norāda uz zināmām grūtībām Almunia paketes noteikumu piemērošanā dažiem VTNP, piemēram, pasta nozarei, kuras publisko pakalpojumu uzdevumus saskaņā ar ES tiesībām var noteikt un organizēt valsts līmenī;

82.  atgādina, ka ir vajadzīgs ceļvedis mērķtiecīgākai valsts atbalsta piešķiršanai, īpaši attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, tostarp enerģētikā, transportā vai telekomunikācijās;

83.  atkārto savu prasību ogļu ieguves reģionus noteikt par atbalstāmiem apgabaliem, lai ES atbalsta noteikumus varētu pielāgot tā, ka tie ļautu pieņemt pasākumus, kas nodrošina nepieciešamās strukturālās pārmaiņas, kamēr uzņēmumi, kas darbojas šajos reģionos, nav skaidri apņēmušies veikt konkrētus pasākumus virzienā uz oglekļneitralitāti un ES mērķu klimata jomā sasniegšanu; atgādina, ka šīm darbībām, kas tradicionāli ir uzņēmumu sociālās atbildības daļa, nevajadzētu saņemt privileģētu attieksmi valsts atbalsta jomā;

84.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (VGAR)(18) mērķorientētajā pārskatīšanā ir iekļāvusi šīs shēmas attiecināšanu arī uz Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem (saukti arī par Interreg);

85.  pauž bažas par asimetrisku attieksmi pret ES finansētām darbībām atkarībā no tā, vai ES tās atbalsta ar kohēzijas politikas resursiem vai citiem ES fondiem vai programmām, piemēram, “Apvārsnis 2020” / “Apvārsnis Eiropa” vai EFSI2.0/InvestEU, kā to ierosinājusi Komisija VGAR pārskatīšanā; uzskata, ka būtu jāsaglabā vienlīdzīgi konkurences apstākļi projektiem, kas pēc būtības ir līdzīgi, bet atšķiras finansējuma avotu ziņā, jo citādi tas dotu priekšroku konkrētām finansēšanas shēmām, izstumjot citas shēmas;

Labāka pilsoņu vajadzību ievērošana ar Parlamenta starpniecību

86.  aicina, negrozot Līgumu, konsekventi izmantot parasto likumdošanas procedūru konkurences politikas jomā pēc Direktīvas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem(19) un EKT+ direktīvas parauga;

87.  prasa Komisijai regulāri ziņot Parlamentam par konkurences sadarbības nolīgumu īstenošanu un uzraudzību un par ārvalstu tiešo investīciju izvērtēšanu; aicina Komisiju saglabāt augstus pārredzamības standartus;

88.  uzsver vēlmi uzņemties lielāku lomu konkurences politikas vispārējā satvara noteikšanā un attīstībā; norāda, ka Parlamentam vajadzētu būt vairāk iesaistītam darba grupu un ekspertu grupu, piemēram, Starptautiskā konkurences tīkla (ICN), darbībā novērotāja statusā, lai uzlabotu zināšanas par šo jautājumu, sniegtu tam jaunāko informāciju un uzlabotu sagatavotību savai likumdevējas iestādes lomai; aicina Komisiju jo īpaši iesaistīt Parlamentu ieteikuma tiesību instrumentu, piemēram, paziņojumu un vadlīniju, izstrādē;

89.  aicina Komisiju organizēt daudznozaru un starpiestāžu forumus, kuros piedalītos nozares uzņēmumi, valstu regulatori, tostarp datu aizsardzības iestādes, patērētāju grupas un citas attiecīgās ieinteresētās personas, kā arī aicina padarīt konkurences politiku atvērtāku;

90.  uzsver, ka pašreizējā sūdzības veidlapa par valsts atbalsta lietām prasa daudz konkrētu precizējumu par to, kad tika piešķirts valsts atbalsts, ko parastie iedzīvotāji nekādi nevar zināt; tādēļ aicina Komisiju vienkāršot sūdzības veidlapu, lai dotu iedzīvotājiem iespēju nosūtīt sūdzības;

91.  ar nožēlu norāda, ka Komisija, izmeklējot iesniegtās sūdzības, nesniedz pietiekamu informāciju; aicina Komisiju sniegt sūdzības iesniedzējam apstiprinājumu par saņemšanu un paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu, tostarp prognozi par izmeklēšanas ilgumu;

92.  atgādina, cik svarīga ir koordinācija ar valstu konkurences iestādēm, un aicina Komisiju iesniegt Eiropas Parlamentam novērtējumu par “EKT+ direktīvas” īstenošanu; atgādina, ka EKT+ direktīvas pielikumā Komisija noteikusi, ka pagaidu pasākumi ir svarīgs rīks, ar ko konkurences iestādēm nodrošināt, lai konkurencei netiktu nodarīts kaitējums laikā, kamēr notiek izmeklēšana; atgādina, ka ir jāizvērtē, vai divu gadu laikā pēc minētās direktīvas transponēšanas ir iespējams vienkāršot pagaidu pasākumu pieņemšanu EKT, lai konkurences iestādes varētu efektīvāk reaģēt uz norisēm strauji mainīgajos tirgos;

93.  norāda, ka konkurences iestāžu politiskā neatkarība ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu konkurences politikas objektivitāti un uzticamību; atzīst, ka konkurences izkropļojumu novēršanai ir nepieciešama publiska kontrole pār lobēšanas centieniem visās ES iestādēs; tādēļ atkārtoti aicina uzlabot ES Pārredzamības reģistru; uzstāj, ka ir jānodrošina regulārāka viedokļu apmaiņa ar Komisiju saskaņā ar iestāžu nolīgumu ar Parlamentu; aicina priekšsēdētājas vietnieci konkurences jautājumos uzturēt ciešus kontaktus ar ECON komiteju un tās konkurences darba grupu, kas ir piemērota vieta regulārāka dialoga izveidei;

94.  atgādina par apņemšanos, ko pirms apstiprināšanas amatā 2019. gada 8. oktobra uzklausīšanas laikā paudusi Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece Eiropas digitālā laikmeta jautājumos, proti, stingri nodalīt digitālās politikas un konkurences portfeļus;

Konkurences politikas reakcija uz Covid-19

95.  atzinīgi vērtē Komisijas ātro reakciju, pieņemot pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem un tās divus grozījumus, kā arī nosacījumus, kas paredzēti, lai palīdzētu krīzes skartajiem uzņēmumiem; atbalsta Komisijas un dalībvalstu lēmumu Covid-19 krīzes laikā piemērot pilnīgu elastību, kas paredzēta pagaidu regulējumā valsts atbalsta pasākumiem;

96.  atbalsta pagaidu regulējuma valsts atbalsta pasākumiem piemērošanu atveseļošanas periodā tik ilgi, cik nepieciešams; aicina Komisiju savlaicīgi izvērtēt, vai šis pagaidu regulējums vajadzības gadījumā būtu jāpagarina pēc 2020. gada beigām;

97.  atzinīgi vērtē nosacījumus, kas izklāstīti pagaidu regulējuma otrajā grozījumā par atbalsta rekapitalizāciju uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz aizliegumu bankām un citiem uzņēmumiem izmaksāt dividendes, atpirkt akcijas un izmaksāt prēmijas, kā arī aizsardzības pasākumus pret citu ES uzņēmumu plēsonīgām darbībām pret tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts atbalstu;

98.  atzinīgi vērtē to, ka valsts atbalsts, kas piešķirts bankām pagaidu regulējuma valsts atbalsta pasākumiem ietvaros, nodrošina ekonomikas finansēšanu un palīdz garantēt finanšu stabilitāti, vienlaikus darbojoties saskaņā ar spēcīgu tiesisko regulējumu, ko paredz Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva un noregulējuma noteikumi;

99.  uzsver tirgus izkropļojumu un nevienlīdzīgu konkurences apstākļu rašanās risku, kura pamatā ir lielās atšķirības starp dalībvalstu piešķirtā atbalsta līmeņiem; norāda uz nākamās paaudzes ES atveseļošanas plānā iekļauto maksātspējas atbalsta instrumentu, kas pievēršas minēto atšķirību radītajiem vienotā tirgus integritātes apdraudējumiem;

100.  atzinīgi vērtē ārkārtas finanšu līdzekļus un valsts atbalstu, uzņēmumiem un darba ņēmējiem saskaroties ar pandēmijas radītajām ekonomiskajām sekām; aicina Komisiju noteikt kopējus minimālos standartus, lai precizētu prasību, ka uzņēmumiem, kas saņem finansiālu atbalstu, ir jāatbilst VSP kritērijiem un nodokļu pārredzamībai, lai izvairītos no tā, ka atšķirīgi valstu kritēriji rada jaunas neatbilstības, un lai uzskatāmi parādītu, kā saņemtais publiskais atbalsts tiek izmantots, lai saskaņotu to darbību ar ES klimata un vides mērķiem un ar Parīzes nolīgumu; atgādina, ka atbalsts būtu jāpiešķir vienīgi Covid-19 radīto zaudējumu segšanai; uzsver, ka valsts atbalsts būtu jāpiešķir tikai tiem uzņēmumiem, kuri saskaras ar Covid-19 tiešajām sekām, nevis tiem, kuriem finansiālas grūtības bija jau pirms krīzes; mudina nodokļu oāzēs reģistrētiem uzņēmumiem aizliegt piekļuvi valsts atbalstam vai finansiālā atbalsta paketēm, ja tie neapņemas mainīt savu rīcību;

101.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par pagaidu regulējumu pretmonopola jautājumu novērtēšanai saistībā ar uzņēmumu sadarbību, reaģējot uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu; uzsver, ka Komisija izdeva pirmo apstiprinājuma vēstuli kopš 2003. gada; uzsver, ka šī krīze ir uzsvērusi vajadzību pēc ātriem un efektīviem risinājumiem ātri mainīgā vidē, un uzsver ieguvumus, ko sniedz līdzdalīgi pretmonopola pasākumi un juridiskās noteiktības nodrošināšana uzņēmumiem, kad tie iesaistās uzņēmējdarbības sadarbībā svarīgākajās stratēģiskajās nozarēs;

102.  attiecībā uz pandēmijas ietekmi uzsver, ka jāstiprina galveno Eiropas nozaru ekonomiskā noturība, ar pētniecības un inovācijas palīdzību veicinot ekonomikas atveseļošanos; aicina Komisiju, pārskatot 1997. gada paziņojumu par tirgus definīciju, izvēlēties dinamiskāku pieeju, inovācijas kritērijus nosakot par galveno elementu attiecīgajā tirgus analīzē attiecībā uz Eiropas uzņēmumu apvienošanās kontroli; aicina Komisiju, veicot atbilstības pārbaudi, izvērtēt iespēju pieņemt labvēlīgāku pieeju attiecībā uz sadarbības, kā arī pētniecības un izstrādes nolīgumiem;

103.  uzsver, ka pandēmija ir padarījusi uzņēmumus neaizsargātus pret to, ka tos var iegādāties ārvalstu struktūras; norāda, ka Covid-19 krīze atklāja trūkumus ES piegādes ķēdēs un ES stratēģiskās suverenitātes trūkumu attiecībā uz tādām precēm kā zāles un pārtika, kā arī nepieciešamību aizsargāt svarīgus ES uzņēmumus un aktīvus no agresīvas pārņemšanas no lielu dominējošu dalībnieku puses;

104.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi pastiprināt ES centienus enerģiski cīnīties pret negodīgu konkurenci un agresīvu rīcību no ārvalstu īpašumā esošu struktūru (SOE) vai ar valdībām saistītu uzņēmumu (GLC) puses pret neaizsargātiem Eiropas uzņēmumiem, kuri cīnās, lai pārdzīvotu Covid-19 pandēmijas radīto ekonomikas lejupslīdi, jo šādas rīcības mērķis ir pārņemt kontroli pār galvenajām Eiropas tehnoloģijām, infrastruktūru un zinātību; tādēļ aicina Komisiju nekavējoties ierosināt pagaidu aizliegumu trešo valstu īpašumā esošām struktūrām vai ar šo valstu valdībām saistītiem uzņēmumiem pārņemt Eiropas uzņēmumus;

105.  atzinīgi vērtē sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu iniciatīvas apkarot viltus ziņas un izplatīt oficiālu Pasaules Veselības organizācijas informāciju par Covid-19; tomēr brīdina, ka šīm platformām jau pirms krīzes bija ļoti nozīmīga ietekme tirgū; atbalsta Komisijas aicinājumu kā daļu no gaidāmā ex ante regulējuma satvara priekšlikuma veikt pētījumu par platformām ar būtisku tīkla ietekmi, kuras darbojas kā vārtziņi, ar nosacījumu, ka tas neradīs turpmāku kavēšanos; aicina Komisiju aizliegt platformām ievietot uz šaurām grupām mērķētas reklāmas un palielināt pārredzamību lietotājiem; atbalsta nozīmīgu neeiropas dalībnieku, kas darbojas viedtālruņu operētājsistēmu tirgū, sadarbību kontaktu izsekošanas lietotņu izstrādē; aicina Komisiju nodrošināt, ka datu vākšana nepalielinās vēl vairāk dažu dominējošu tirgus dalībnieku tirgus varu;

106.  uzsver, ka Covid-19 krīze rada eksistenciālu risku vēl nepieredzētam skaitam uzņēmumu visā ES un ir izraisījusi milzīgu bezdarba līmeņa pieaugumu; aicina Komisiju novērtēt, vai pašlaik piemērotā bankrotējoša uzņēmuma aizsardzības koncepcija ir piemērota pašreizējās krīzes apstākļos; pauž stingru pārliecību, ka konkurences politika un rūpniecības politika kopā var palīdzēt ilgtspējīgā veidā veidot Eiropas suverenitāti; atzinīgi vērtē to Komisijas rūpniecības politikas stratēģiju;

107.  atzīst Komisijas rezultatīvo un efektīvo darbu Covid-19 krīzes laikā; uzsver, ka, ņemot vērā ārkārtas apstākļus, ievērojams cilvēkresursu apjoms bija jāpārdala valsts atbalsta uzraudzībai; prasa sniegt vairāk informācijas par pašreizējo stāvokli Konkurences ģenerāldirektorāta personāla resursu jomā un tā attīstību šā pilnvaru termiņa laikā;

108.  mudina Komisiju labāk informēt Parlamentu par notiekošo darbu, jo īpaši par konkrētā tirgus definīcijas pārskatīšanu un valsts atbalsta vadlīniju pārskatīšanu; aicina Komisiju sniegt Parlamentam detalizētu novērtējumu par saskaņā ar pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem atļautās valsts atbalsta kopējās summas sadalījumu pa dalībvalstīm, nozarēm un atļautā atbalsta veidiem (dotācijas, garantijas utt.), kā arī par jebkādiem dalībvalstu noteiktiem papildu nosacījumiem; uzskata, ka panoptisks un detalizēts novērtējums sniegtu Eiropas Parlamenta deputātiem pārskatu par valsts līmenī veiktajiem ekonomiskajiem pasākumiem, kā arī konkrētu informāciju par atbalsta veidu, saņēmēju veidu un apstiprināšanas metodi, ja tāda ir; uzsver, ka valsts atbalsta rezultātu apkopojums, kas ietver vairākas tabulas un grafikus par valsts atbalstu un tā ietekmi uz iekšējo tirgu, būtu savlaicīgi jāatjaunina;

109.  aicina Komisiju pēc krīzes iesniegt Parlamentam un Padomei paziņojumu par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz tirgus konkurenci un konkurences tiesību aktu izpildi, vienotā tirgus integritāti un konkurences politikas nākotni;

110.  aicina Komisiju noteikt, ka bankām, kas saņem valsts atbalstu, ir obligāti pilnībā jāsaglabā privātpersonām/patērētājiem paredzētie banku pakalpojumi, un nodrošināt, ka bankām nav atļauts izmantot Covid-19 krīzi kā ieganstu šādu pakalpojumu pastāvīgai samazināšanai;

o
o   o

111.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un konkurences iestādēm.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0062.
(2) OV C 247, 23.7.2019., 1. lpp.
(3) OV L 11, 14.1.2019., 3. lpp.
(4) OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.
(5) OV C 372, 9.12.1997., 5. lpp.
(6) https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/International_trade_in_goods_by_enterprise_size
(7) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
(8) OV C 289, 9.8.2016., 65. lpp.
(9) OV C 267, 22.10.2008., 1. lpp.
(10) OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.
(11) OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.
(12) OV C 216, 30.7.2013., 1. lpp.
(13).https://data.worldbank.org/indicator/FR.INR.LNDP?locations=RO&most_recent_value_desc=false
(14) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(15) OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.
(16) OV C 213, 8.9.2009., 9. lpp.
(17) OV L 111, 25.4.2019., 59. lpp.
(18) OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.
(19) OV L 349, 5.12.2014., 1. lpp.


Nodokļu jautājumu apakškomitejas izveide
PDF 114kWORD 41k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija lēmums par nodokļu jautājumu apakškomitejas izveidi (2020/2681(RSO))
P9_TA(2020)0159B9-0187/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu,

–  ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra lēmumu par pastāvīgo komiteju kompetencēm(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 206. un 212. pantu,

1.  nolemj izveidot Ekonomikas un monetārās komitejas apakškomiteju;

2.  nolemj, ka šī apakškomiteja ir atbildīga par jautājumiem, kas saistīti ar nodokļiem, un it īpaši par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, kā arī par finanšu pārredzamību nodokļu uzlikšanas vajadzībām;

3.  nolemj, ka Reglamenta VI pielikuma VI. punktam tiek pievienota šāda daļa:" “Jautājumos, kas saistīti ar nodokļiem, un jo īpaši attiecībā uz cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, kā arī uz finanšu pārredzamību nodokļu uzlikšanas vajadzībām komitejai palīdz nodokļu jautājumu apakškomiteja.”;"

4.  nolemj, ka šīs apakškomitejas sastāvā būs 30 locekļi;

5.  atsaucoties uz Priekšsēdētāju konferences 2019. gada 30. jūnija lēmumu un 2020. gada 9. janvāra lēmumu par apakškomiteju prezidiju sastāvu, nolemj, ka to sastāvā var būt ne vairāk kā četri priekšsēdētāju vietnieki;

6.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 482, 23.12.2016., 160. lpp.


Īpašās komitejas attiecībā uz vēža uzveikšanu izveide, pilnvaras, skaitliskais sastāvs un pilnvaru laiks
PDF 143kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija lēmums par Īpašās komitejas attiecībā uz vēža uzveikšanu izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku (2020/2682(RSO))
P9_TA(2020)0160B9-0188/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu „Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(1),

–  ņemot vērā ES finansējumu 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammai („Apvārsnis Eiropa”),

–  ņemot vērā pamatprogrammas „Apvārsnis Eiropa” uzdevumu jomu, kas attiecas tieši uz vēzi,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 24. jūnija paziņojumu par vēža apkarošanu — Eiropas partnerība (COM(2009)0291),

–  ņemot vērā Padomes 2003. gada 2. decembra Ieteikumu 2003/878/EK par vēža skrīningu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 22. maija secinājumus par to, kā samazināt vēža radīto slogu,

–  ņemot vērā 2017. gada maija ziņojumu par to, kā tiek īstenots Padomes Ieteikums par vēža skrīningu,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par krūts vēža, dzemdes kakla vēža un zarnu vēža skrīningu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus,

–  ņemot vērā savu 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā(3),

–  ņemot vērā savu 2010. gada 6. maija rezolūciju par Komisijas paziņojumu par vēža apkarošanu — Eiropas partnerība(4),

–  ņemot vērā Eiropas pretvēža rīcības kodeksu (ceturtais izdevums),

–  ņemot vērā visu partiju interešu grupas „Eiropas Parlamenta deputāti pret vēzi” darbību un secinājumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 207. pantu,

A.  tā kā Eiropas līmeņa sadarbība profilakses, diagnostikas, ārstēšanas, pētniecības un citās jomās neapšaubāmi palīdz cīnīties pret vēzi;

B.  tā kā Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) vairākos gadījumos nodrošina juridisko pamatu ES rīcībai veselības jomā, un tas cita starpā ir: 114. pants, saskaņā ar kuru iekšējā tirgū visaugstākajā līmenī ir jāgarantē veselības aizsardzība, drošība, vides aizsardzība un patērētāju tiesību aizsardzība, īpašu uzmanību pievēršot visiem atklājumiem, kas pamatojas uz zinātnes faktiem; 168. pants, kas paredz, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis un ka Savienības rīcība papildina dalībvalstu politiku un ir vērsta uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, īstenotu fizisku un garīgu slimību un saslimstības profilaksi un novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai; 181. pants, kurā noteikts, ka ES un dalībvalstīm ir jākoordinē savas darbības pētniecības un tehnoloģijas attīstības jomā, lai nodrošinātu, ka valstu politika un Savienības politika ir savstarpēji atbilstošas, un kurā atbalstītas iniciatīvas, ar ko ir iecerēts izstrādāt pamatnostādnes un rādītājus un organizēt labākās prakses apmaiņu; un 191. pants, kas paredz, ka Savienības politika attiecībā uz vidi palīdz aizsargāt cilvēku veselību un pamatojas uz piesardzības principu, turklāt neskar dalībvalstu kompetenci veselības jomā;

C.  tā kā mirstības rādītāju ziņā vēzis dalībvalstīs ir otrajā vietā aiz sirds un asinsvadu slimībām; tā kā 2015. gadā 28 ES dalībvalstīs no vēža nomira 1,3 miljoni cilvēku, un tā ir vairāk nekā viena ceturtā daļa (25,4 %) no visiem nāves gadījumiem; tā kā ir atšķirīgi rādītāji cilvēku saslimstībai ar vēzi atkarībā no vecuma, dzimuma, sociālekonomiskā stāvokļa, ģenētikas un citiem faktoriem; tā kā demogrāfisko pārmaiņu ietekmē saslimstība ar vēzi nākamajās desmitgadēs palielināsies;

D.  tā kā vēzis ir slimība, kas skar ne vien pašus pacientus, bet arī viņu mīļotos cilvēkus, ģimenes, draugus, kopienas un aprūpētājus; tā kā uzmanība ir jāpievērš arī problēmām, kas aktuālas šīm cilvēku grupām, viņu psiholoģiskajām un sociālajām vajadzībām un prasībām, un jo īpaši ietekmei uz garīgo veselību;

E.  tā kā Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir konstatējusi vairākus nozīmīgus riska faktorus, ko ir iespējams novērst, proti, tabaka, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs un aptaukošanās, alkohola lietošana, inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (HPV), B un C hepatītu un helikobaktēriju (Helicobacter pylori — H. pylori), vides piesārņojums, cita starpā arī ķīmisku vielu iedarbība un gaisa piesārņojums, kā arī kancerogēnu iedarbība darbavietā un starojums; tā kā PVO dati liecina, ka, kopumā ņemot, 30–50 % gadījumu saslimšana ar vēzi ir novēršama; tā kā profilakse nodrošina izmaksu ziņā efektīvāko ilgtermiņa stratēģiju vēža kontrolei; tā kā ar vīrusiem saistītu vēžu gadījumā profilakses pamatā varētu būt vakcinācija; tā kā programmas vēža profilaksei vajadzētu īstenot integrētas hronisko slimību profilakses programmas kontekstā, jo lielākā daļa individuālo faktoru ir arī citām hroniskām slimībām raksturīgie riska faktori; tā kā cīņa pret vides piesārņojumu būs nulles piesārņojuma stratēģijas elements, kā Komisija to ir ierosinājusi savā politiskajā darba kārtībā;

F.  tā kā ir konstatēts, ka atsevišķu gēnu mutācijas rezultātā ir iespējama ģenētiska nosliece uz saslimšanu ar vēzi; tā kā ir līdzekļi, ar ko šīs mutācijas var atklāt, un konkrētu vēža veidu gadījumā personalizēts skrīnings dod iespēju efektīvi samazināt saslimšanas risku;

G.  tā kā vēža skrīninga programmas var būt ārkārtīgi noderīgas un nozīmīgas plašākā vēža kontroles kontekstā, ja vien tās tiek pareizi īstenotas;

H.  tā kā dalībvalstīm ir grūti īstenot vēža profilaksi un ārstēšanu, jo vēzis nopietni ietekmē ekonomiku un šī ietekme palielinās;

I.  tā kā publiskā sektora finansēta pētniecība ir viens no galvenajiem zinātnes progresa avotiem; tā kā stabila un pasaules mērogā vadoša dzīvības zinātņu nozare ir svarīga, lai būtu iespējama arī privāta pētniecība un izstrāde, kam cīņā pret vēzi ir izšķiroša nozīme, taču politikas veidotājiem ir būtiski noteikt pareizo pamatsistēmu, tā nodrošinot, ka inovācija dod labumu visiem pacientiem un piedāvā aizsardzību iedzīvotājiem kopumā; tā kā publiskajam un privātajam sektoram šis jautājums būtu jārisina kopīgi;

J.  tā kā vēzis nemainīgi ir viena no galvenajām problēmām, kas Eiropas iedzīvotājiem būs aktuāla arī nākotnē, jo tiek prognozēts, ka nākamajos 25 gados saslimšana ar vēzi tiks diagnosticēta vairāk nekā 100 miljoniem Eiropas iedzīvotāju; tā kā politikas veidotājiem gan valstu, gan Eiropas līmenī ir ārkārtīgi svarīgi rīkoties, lai panāktu, ka tiek īstenota vēža stingrāka kontrole, tā padarot dzīvi labāku visiem Eiropas iedzīvotājiem;

K.  tā kā gan starp dalībvalstīm, gan atsevišķu dalībvalstu līmenī būtiska ir nevienlīdzība tādās jomās kā vēža profilakse, skrīninga datu apstrādes mehānismi, zinātnes atziņās balstītas labākās prakses pamatnostādnes un rehabilitācija;

L.  tā kā ir cilvēki un veselības aprūpes sistēmas, kam zāles, iespējams, nav pieejamas cenas dēļ, un zāles pret vēzi bieži vien ir ļoti dārgas; tā kā pētījuma rezultātā konstatēts, ka laikā no 2010. līdz 2020. gadam kopējie ar vēzi saistītie izdevumi orientējoši ir palielinājušies par 26 %, savukārt tēriņi par pretvēža zālēm būs kāpuši par 50 %(5),

1.  nolemj izveidot Īpašo komiteju attiecībā uz vēža uzveikšanu, kuras kompetence ir šāda:

   a) meklēt iespējas, kā rīkoties, lai pieeja būtu spēcīgāka katrā slimības norisei izšķirošā posmā — profilakse, diagnostika, ārstēšana, dzīve pēc vēža uzveikšanas un paliatīvā aprūpe —, veidojot ciešu saikni ar topošajā pamatprogrammā „Apvārsnis Eiropa” tieši vēzim paredzēto pētniecības uzdevumu jomu un koncentrējoties uz ES kompetenci;
   b) iepazīties ar liecībām un datiem, kas pašlaik ir pieejami, un uz tiem reaģēt, formulējot pacientu vajadzībām atbilstošas politikas nostādnes un prioritātes;
   c) izvērtēt, kādos gadījumos — saskaņā ar LESD — ES varētu spert konkrētus soļus cīņā pret vēzi un kādos gadījumos būtu iespējams tikai sniegt ieteikumus dalībvalstīm un organizēt labākās prakses apmaiņu, un mērķtiecīgi pievērsties konkrētām darbībām;
   d) izvērtēt zinātnes atziņas par labāko iespējamo vēža profilaksi un formulēt konkrētas darbības, cita starpā arī nosakot, ka ir stingri īstenojami spēkā esošie tiesību akti, un formulējot turpmākus pasākumus tādās jomās kā tabakas kontrole, pasākumus, ar ko mazināt aptaukošanos un uzlabot uztura izvēli, pasākumus, ar ko mazināt alkohola lietošanu, pasākumus, ar ko veicināt vakcinēšanos pret infekcijām un infekciju ārstēšanu, pasākumus, ar ko mazināt ķīmisko vielu iedarbību, cita starpā arī kumulatīvo ietekmi, gaisa piesārņojumu — kā tas norādīts Eiropas zaļajā kursā, — un kancerogēnu iedarbību darbavietā, kā arī pasākumus aizsardzībai pret starojumu; ja iespējams, kvantitatīvā izteiksmē izvērtēt šādu pasākumu ietekmi;
   e) analizēt un novērtēt to, cik savlaicīgi vēzis tiek atklāts ar skrīninga programmu palīdzību, lai turpmākajās pārskatīšanas reizēs izmaiņas Ieteikumā varētu iestrādāt ātri un efektīvi;
   f) apsvērt iespējas, kā vislabāk atbalstīt pētniecību, lai panāktu spēcīgāku profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un inovāciju un lai jo īpaši īstenotu jauno uzdevumu jomu, kas tieši vēzim ir paredzēta pamatprogrammā „Apvārsnis Eiropa”; mērķtiecīgi pievērsties jomām, kurās dalībvalstis pašu spēkiem nevar gūt pietiekamus panākumus, piemēram, attiecībā uz bērnu saslimstību ar vēzi vai retiem vēža veidiem;
   g) meklēt risinājumus jo īpaši tam, kā atbalstīt bezpeļņas klīnisko izpēti, lai nodrošinātu labāku ārstēšanu jomās, kur farmācijas nozare ierobežotu peļņas iespēju dēļ pētījumus neveic;
   h) novērtēt spēkā esošo tiesību aktu sistēmu, kas reglamentē farmācijas nozari, un izvērtēt, vai ir vajadzīgas izmaiņas, lai veiksmīgāk stimulētu reālu inovāciju un revolucionārus terapijas līdzekļus pacientiem, un jo īpaši apsvērt iespējas nodrošināt labāku ārstēšanu ar vēzi slimiem bērniem, kā arī izvērtēt to, cik iedarbīgas ir katras pretvēža zāles, tostarp HPV vakcīnas, un cik lietderīgas ir e-veselības lietotnes, kādu pievienoto vērtību attiecīgās zāles un lietotnes nodrošina un kāda ir to izmaksu un ieguvumu attiecība;
   i) apsvērt iespējas rīkoties, cita starpā arī likumdošanas līmenī, lai garantētu, ka tiek izstrādāti vienoti standarti labākai veselības aprūpes sistēmu, tostarp vēža reģistru, sadarbspējai un ka tiek veidotas nepieciešamās e-veselības struktūras, lai risinātu dažādus ar specializētu terapiju saistītus jautājumus, tostarp par iespēju aiztaupīt pacientiem lieku pārvietošanos;
   j) izvērtēt, kā tiek īstenota Pārrobežu veselības aprūpes direktīva, un vajadzības gadījumā piedāvāt to pilnveidot, lai pacienti varētu apmeklēt tos speciālistus, kuri vislabāk pārzina viņiem vajadzīgo ārstēšanu, un tas neuzliktu pacientiem lieku slogu;
   k) analizēt un novērtēt to, kā darbojas Eiropas references tīkli, cita starpā analizējot un vērtējot, cik tie ir nozīmīgi zināšanu un labākās prakses apkopošanas un apmaiņas procesam retu vēža veidu profilakses un kontroles jomā;
   l) izvērtēt, ko ES varētu darīt, lai ārstēšanās cenas būtu vieglāk pārredzamas, tā cenšoties panākt, ka pretvēža zāles ir pieejamas plašāk un par pieņemamāku cenu, nepieļaut, ka zāļu trūkst, un mazināt nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan atsevišķu dalībvalstu līmenī;
   m) apsvērt iespējas saskaņā ar LESD nodrošināt pacientiem lielākas tiesības, tostarp tiesības uz saviem personas datiem (tiesības tikt aizmirstam) un tiesības uz nediskriminēšanu — lai viņi varētu turpināt strādāt un atgriezties darbā —, tiesības uz pieejamu auglības saglabāšanas un reproduktīvo terapiju, tiesības uz novērošanu mūža ilgumā un uz optimālu paliatīvo aprūpi, kā arī nepieļaut nekādu psiholoģisku vai finansiālu diskrimināciju tādēļ, ka pacientam ir konstatēta ģenētiska nosliece uz saslimšanu ar vēzi;
   n) apsvērt iespējas, kā uzlabot pacientu un viņu ģimenes locekļu dzīves kvalitāti;
   o) apsvērt iespējas atbalstīt pētniecību paliatīvās aprūpes jomā un aktivizēt intensīvāku apmaiņas procesu saistībā ar labāko praksi neārstējami slimu cilvēku aprūpes un paliatīvās medicīnas pakalpojumu jomā;
   p) sniegt ieteikumus attiecībā uz Savienības politiku vēža apkarošanai, kurus komiteja uzskata par vajadzīgiem, lai augstā līmenī nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību ar pieeju, kas vērsta uz pacientu; tādēļ organizēt apmeklējumus un rīkot uzklausīšanas ar pārējām ES iestādēm un attiecīgajām aģentūrām, ar starptautiskajām un valstu iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un attiecīgajām nozarēm un to darīt, ņemot vērā vairāku ieinteresēto personu, tostarp praktizējošu ārstu, pacientu un viņiem tuvo cilvēku, viedokļu diapazonu; sniegt ieteikumus attiecībā uz to, tieši kāds ES finansējums būtu jāizmanto šo mērķu sasniegšanai;

2.  uzsver, ka ar šīs īpašās komitejas ieteikumiem ir jāiepazīstina par attiecīgo jautājumu atbildīgā Parlamenta pastāvīgā komiteja, kurai vajadzības gadījumā ir jānodrošina turpmāko pasākumu īstenošana;

3.  nolemj, ka netiek skartas un nedublējas, un līdz ar to nemainīgas paliek par šīs īpašās komitejas atbildības jomā esošo Savienības tiesību aktu pieņemšanas, pārraudzības un īstenošanas jautājumiem atbildīgās Parlamenta pastāvīgās komitejas pilnvaras, nodrošinājums ar personālu un pieejamie resursi;

4.  nolemj, ka tad, ja šīs īpašās komitejas darbs ir saistīts ar konfidenciālu pierādījumu uzklausīšanu, ar liecībām, kuras ietver personas datus, vai ar iestādēm un struktūrām kopīgu viedokļu apmaiņu par konfidenciālu informāciju vai šādas informācijas uzklausīšanu, cita starpā arī par zinātniskiem pētījumiem vai to daļām, kas atzīti par konfidenciāliem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009(6) 63. pantu, sanāksmes notiek aiz slēgtām durvīm; turklāt nolemj, ka lieciniekiem un ekspertiem ir tiesības sniegt paziņojumus vai liecības aiz slēgtām durvīm;

5.  nolemj, ka tiek publicēts uz katru atklātu sanāksmi uzaicināto personu saraksts, attiecīgās sanāksmes apmeklētāju saraksts un šādas sanāksmes protokols;

6.  nolemj, ka konfidenciālie dokumenti, ko šī īpašā komiteja ir saņēmusi, tiek vērtēti saskaņā ar Reglamenta 221. pantā noteikto kārtību, turklāt nolemj, ka attiecīgā informācija tiek izmantota tikai šīs īpašās komitejas galīgā ziņojuma sagatavošanas vajadzībām;

7.  nolemj, ka īpašajā komitejā būs 33 locekļi;

8.  nolemj, ka šīs īpašās komitejas pilnvaru laiks ir 12 mēneši, ja vien Parlaments minēto laikposmu pirms termiņa beigām nepagarina, un ka komitejas pilnvaru laiks sākas no dienas, kad notikusi tās dibināšanas sanāksme.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
(2) OV L 327, 16.12.2003., 34. lpp.
(3) OV C 247 E, 15.10.2009., 11. lpp.
(4) OV C 81 E, 15.3.2011., 95. lpp.
(5) Prasad, V., Jesús, de K., Mailankody, S. The high price of anti cancer drugs: origins, implications, barriers, solutions. [Pretvēža zāļu augstā cena — iemesli, sekas, šķēršļi, risinājumi.] Nature Reviews Clinical Oncology, vol. 14 (2017), p. 381–390.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).


Īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, izveide, kompetence, skaitliskais sastāvs un pilnvaru laiks
PDF 127kWORD 44k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija lēmums par Īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku (2020/2683(RSO))
P9_TA(2020)0161B9-0190/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 7.,8., 11., 12., 39., 40., 47. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un jo īpaši tās 8., 9., 10., 11., 13., 16. un 17. pantu, un šīs konvencijas protokolu un jo īpaši tā 3. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 207. pantu,

A.  tā kā ar šo lēmumu izveidotās īpašās komitejas darba rezultātiem būtu jānodrošina kopēja, holistiska ilgtermiņa pieeja pierādījumu izskatīšanai par tādu ārvalstu iejaukšanos ES un tās dalībvalstu demokrātisko iestāžu darbā un procesos, kas tiek īstenota ne tikai pirms visām lielajām valsts un Eiropas vēlēšanām, bet arī pastāvīgi visā ES, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp dezinformācijas kampaņas tradicionālajos un sociālajos plašsaziņas līdzekļos, lai veidotu sabiedrības viedokli, kiberuzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai, tiešu un netiešu finansiālu atbalstu, kā arī ekonomisku spiedienu uz politiskajiem aktoriem un pilsoniskās sabiedrības graušanu;

B.  tā kā, raugoties uz visiem ziņotajiem gadījumiem, kad notikusi ārvalstu iejaukšanās demokrātiskajos procesos un iestāžu darbā, redzams sistemātisks rīcības modelis, kas pēdējos gados atkārtojies vairākkārt;

C.  tā kā valstisku trešo valstu aktoru un nevalstisku aktoru mēģinājumi iejaukties ES un tās dalībvalstu demokrātijas darbībā, kā arī apdraudēt LES 2. pantā nostiprinātās vērtības, ļaunprātīgi iejaucoties, atspoguļo plašākas tendences, ar ko saskaras demokrātiskās valstis visā pasaulē;

D.  tā kā ārvalstu iejaukšanos izmanto apvienojumā ar ekonomisku un militāru spiedienu, lai kaitētu Eiropas vienotībai,

1.  nolemj izveidot Īpašo komiteju attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, kuras kompetence ir šāda:

   a) rūpīgi analizēt izmeklēšanas, kas liecina, ka ir pārkāpti vai apieti svarīgi vēlēšanu noteikumi, jo īpaši spēkā esošie noteikumi par kampaņu finansējuma pārredzamību, un ir ziņots par dažādu likumīgu un nelikumīgu starpnieku un fiktīvu līdzekļu devēju politiskajiem izdevumiem, kuru avots ir trešās valstis;
   b) apzināt iespējamās jomas, kurās būtu vajadzīgi leģislatīvi un neleģislatīvi pasākumi, ar kuriem varētu panākt, ka sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas, neapdraudot vārda brīvību, sāk marķēt saturu, ar ko dalās boti, pārskatīt algoritmus, lai tos padarītu pēc iespējas pārskatāmākus attiecībā uz faktoriem, kas ietekmē to, kā rāda, prioritizē un koplieto saturu, pazemina tā vietu ranžējumā un to dzēš, un slēgt tādu personu kontus, kas iesaistās koordinētā neautentiskā rīcībā tiešsaistē vai nelikumīgās darbībās, kuru mērķis ir sistemātiski apdraudēt demokrātiskos procesus vai kurināt naida runu;
   c) dot ieguldījumu notiekošajās debatēs par to, kā ne tikai valsts iestādēs, bet arī sadarbībā ar tehnoloģiju un sociālo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem un privāto sektoru kopumā palielināt atbildību par cīņu pret ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, lai palielinātu informētību par to lomu, pienākumiem un atbildību cīņā pret ārvalstu iejaukšanos, vienlaikus neapdraudot vārda brīvību;
   d) izvērtēt valstu pasākumus, kas spēj nodrošināt stingrus ierobežojumus attiecībā uz politiskā finansējuma avotiem, jo ārvalstu aktori ir atklājuši likumīgus un nelikumīgus veidus, kā apiet valsts tiesību aktus, un ir piedāvājuši slēptu atbalstu saviem sabiedrotajiem, ņemot aizdevumus ārvalstu bankās, ar atbalstu natūrā nodrošinot vērtīgus priekšmetus, izmantojot pirkuma līgumus un komerclīgumus, pastkastītes uzņēmumus, bezpeļņas organizācijas, fiktīvus līdzekļu devējus no pilsoņu vidus, jaunās tehnoloģijas, kas sniedz iespēju nodrošināt anonimitāti, tiešsaistes reklāmu, ar ekstrēmistu tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu starpniecību un finanšu darbību veicināšanu; apzināt iespējamās jomas, kurās būtu nepieciešami pasākumi attiecībā uz politisko partiju un politisko kampaņu finansēšanu;
   e) ierosināt koordinētu rīcību ES līmenī, lai novērstu hibrīddraudus, tostarp kiberuzbrukumus militāriem un nemilitāriem mērķiem, uzlaušanas un informācijas noplūdes operācijas, kas vērstas pret likumdevējiem, valsts amatpersonām, žurnālistiem, politiskajām partijām un kandidātiem, kā arī kiberspiegošanu korporatīvā intelektuālā īpašuma zādzības un sensitīvu iedzīvotāju datu zādzības nolūkā, jo šos draudus nevar novērst tikai valstu iestādes, darbojoties atsevišķi, vai tikai ar privātā sektora pašregulāciju, bet tiem ir vajadzīga vairāku līmeņu dažādu ieinteresēto personu pieeja; izvērtēt drošības aspektu saistībā ar šiem draudiem, kas var radīt nopietnas politiskas, ekonomiskas un sociālas sekas Eiropas iedzīvotājiem;
   f) izpētīt ES atkarību no ārvalstu tehnoloģijām kritiskās infrastruktūras piegādes ķēdēs, tostarp attiecībā uz interneta infrastruktūru, kas cita starpā ietver aparatūru, programmatūru, lietojumprogrammas un pakalpojumus, kā arī apsvērt nepieciešamās darbības, lai stiprinātu spējas vērsties pret naidīgu trešo pušu stratēģisko komunikāciju un apmainīties ar informāciju un paraugpraksi šajā jomā; atbalstīt un veicināt koordināciju starp dalībvalstīm attiecībā uz informācijas, zināšanu un labas prakses apmaiņu, lai novērstu draudus un pašreizējos trūkumus;
   g) apzināt, izvērtēt un ierosināt veidus, kā novērst drošības pārkāpumus ES iestādēs;
   h) vērsties pret naidīgi noskaņotu trešo valstu informācijas kampaņām un stratēģisko komunikāciju, tostarp tām, ko īsteno ar Eiropas vietējo aktoru un organizāciju starpniecību, kas kaitē Eiropas Savienības mērķiem un ir izveidotas, lai ietekmētu Eiropas sabiedrības viedokli nolūkā apgrūtināt ES kopējās nostājas panākšanu, cita starpā KĀDP un KDAP jautājumos;
   i) vērsties pie visiem attiecīgajiem ES līmeņa un tās dalībvalstu dienestiem un iestādēm, ko tā uzskata par būtiskiem un efektīviem, lai īstenotu savas pilnvaras;

2.  uzsver, ka kompetentās pastāvīgās komitejas savā darbā ņem vērā īpašās komitejas ieteikumu;

3.  nolemj, ka Parlamenta to pastāvīgo komiteju pilnvaras, personāls un pieejamie resursi, kuras ir atbildīgas par jautājumiem saistībā ar tādu Savienības tiesību aktu pieņemšanu, uzraudzību un īstenošanu, kas attiecas uz īpašās komitejas atbildības jomu, netiks ietekmētas vai dublētas un tādējādi nemainīsies;

4.  nolemj, ka ikvienā gadījumā, kad īpašās komitejas darbs būs saistīts ar konfidenciālu pierādījumu uzklausīšanu, liecībām, kas saistītas ar personas datiem, vai viedokļu apmaiņām vai uzklausīšanām ar iestādēm un struktūrām par konfidenciālu informāciju, tostarp zinātniskiem pētījumiem vai to daļām, kam piešķirts konfidencialitātes statuss saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009(1) 63. pantu, sanāksmes notiks aiz slēgtām durvīm; turklāt nolemj, ka lieciniekiem un ekspertiem būs tiesības sniegt paziņojumus vai liecības aiz slēgtām durvīm;

5.  nolemj, ka to personu saraksts, kas uzaicināti uz publiskām sanāksmēm, to personu saraksts, kas tās apmeklē, un šādu sanāksmju protokoli tiks publicēti;

6.  nolemj, ka konfidenciāli dokumenti, kurus saņems īpašā komiteja, tiks izvērtēti saskaņā ar procedūru, kas noteikta Reglamenta 221. pantā; turklāt nolemj, ka šāda informācija tiks izmantota vienīgi īpašās komitejas galīgā ziņojuma sagatavošanai;

7.  nolemj, ka īpašajā komitejā būs 33 locekļi;

8.  nolemj, ka īpašās komitejas pilnvaru laiks būs 12 mēneši un ka tas sāksies dienā, kad notiks tās dibināšanas sanāksme;

9.  nolemj, ka īpašā komiteja var iesniegt Parlamentam vidusposma ziņojumu un ka tā iesniegs galīgo ziņojumu, kurā būs faktoloģiski konstatējumi un ieteikumi par veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām, neskarot pastāvīgo komiteju kompetences saskaņā ar Reglamenta VI pielikumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).


Īpašās komitejas attiecībā uz mākslīgo intelektu digitālajā laikmetā izveide, kompetence, skaitliskais sastāvs un pilnvaru laiks
PDF 124kWORD 43k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 18. jūnija lēmums par Īpašās komitejas attiecībā uz mākslīgo intelektu digitālajā laikmetā izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku (2020/2684(RSO))
P9_TA(2020)0162B9-0189/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 207. pantu,

A.  tā kā Eiropas Savienībai ir skaidra kompetence digitālās programmas un mākslīgā intelekta jomā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 4., 13., 16., 26., 173., 179., 180., 181., 182., 186. un 187. pantu;

B.  tā kā ar šo lēmumu izveidotajai īpašajai komitejai vajadzētu būt ar holistisku pieeju, kas piedāvā kopēju ilgtermiņa nostāju, uzsverot ES pamatvērtības un mērķus saistībā ar mākslīgo intelektu digitālajā laikmetā;

C.  tā kā ir svarīgi nodrošināt, ka digitālā pāreja ir antropocentriska un atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartai;

D.  tā kā mākslīgā intelekta izmantošana ietver būtiskus izaicinājumus attiecībā uz pamattiesību ievērošanu, piemēram, bet ne tikai, attiecībā uz personas datu aizsardzību un tiesībām uz privātumu, kā arī nozīmē būtisku tehnoloģisko attīstību un inovatīvu risinājumu ieviešanu;

E.  tā kā digitālā pāreja ietekmēs visus ekonomikas un sabiedrības aspektus;

F.  tā kā digitalizācija pārveidos mūsu rūpniecību un tirgus un tādēļ būtu jāpielāgo spēkā esošie tiesību akti;

G.  tā kā ES ir svarīgi paust vienotu viedokli, lai izvairītos no vienotā tirgus sadrumstalotības, ko rada atšķirības valstu tiesību aktos,

1.  nolemj izveidot Īpašo komiteju attiecībā uz mākslīgo intelektu digitālajā laikmetā, kuras kompetenci veido šādi precīzi definēti pienākumi:

   a) analizēt mākslīgā intelekta digitālajā laikmetā turpmāko ietekmi uz ES ekonomiku, jo īpaši uz prasmēm, nodarbinātību, finanšu tehnoloģijām, izglītību, veselību, transportu, tūrismu, lauksaimniecību, vidi, aizsardzību, rūpniecību, enerģētiku un e-pārvaldi;
   b) turpināt pētīt mākslīgā intelekta ieviešanas problēmu un tā daļu uzņēmumu vērtībā un ekonomiskajā izaugsmē;
   c) analizēt trešo valstu pieeju un ieguldījumu ES darbību papildināšanā;
   d) iesniegt Parlamenta atbildīgajām pastāvīgajām komitejām novērtējumu, kurā noteikti kopīgi ES vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi, un iekļaut svarīgākos pasākumus, kas vajadzīgi to sasniegšanai, kā sākumpunktu izmantojot šādus Komisijas paziņojumus, kas publicēti 2020. gada 19. februārī:
   “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020)0067),
   “Eiropas datu stratēģija” (COM(2020)0066),
   “Baltā grāmata par mākslīgo intelektu. Eiropeiska pieeja — izcilība un uzticēšanās” (COM(2020)0065),
   “Ziņojums par mākslīgo intelektu, lietu internetu un robotiku drošuma un atbildības aspektā” (COM(2020)0064),

tostarp iekļaut ceļvedi “Digitālajam laikmetam gatava Eiropa” ar Eiropas Savienībai paredzētu stratēģisku plānu, kurā noteikti tās kopīgie mērķi vidējā termiņā un ilgtermiņā un galvenie soļi, kas vajadzīgi to sasniegšanai;

2.  uzsver, ka šīs īpašās komitejas ieteikumi ir jāiesniedz Parlamenta kompetentajām pastāvīgajām komitejām, kas vajadzības gadījumā uzraudzīs turpmāko rīcību;

3.  nolemj, ka Parlamenta to pastāvīgo komiteju pilnvaras, personāls un pieejamie resursi, kuras ir atbildīgas par jautājumiem saistībā ar tādu Savienības tiesību aktu pieņemšanu, uzraudzību un īstenošanu, kas attiecas uz īpašās komitejas atbildības jomu, netiks ietekmētas vai dublētas un tādējādi nemainīsies;

4.  nolemj, ka ikvienā gadījumā, kad īpašās komitejas darbs būs saistīts ar konfidenciālu pierādījumu uzklausīšanu, liecībām, kas saistītas ar personas datiem, vai viedokļu apmaiņām vai uzklausīšanām ar iestādēm un struktūrām par konfidenciālu informāciju, tostarp zinātniskiem pētījumiem vai to daļām, kam piešķirts konfidencialitātes statuss saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu(1), sanāksmes notiks aiz slēgtām durvīm; turklāt nolemj, ka lieciniekiem un ekspertiem būs tiesības sniegt paziņojumus vai liecības aiz slēgtām durvīm;

5.  nolemj, ka uz publiskām sanāksmēm uzaicināto un ieradušos personu saraksti un šādu sanāksmju protokoli tiks publicēti;

6.  nolemj, ka konfidenciālos dokumentus, ko saņēmusi īpašā komiteja, novērtē saskaņā ar Reglamenta 221. pantā noteikto procedūru; turklāt nolemj, ka šādu informāciju izmanto vienīgi īpašās komitejas galīgā ziņojuma sagatavošanai;

7.  nolemj, ka īpašajā komitejā būs 33 locekļi;

8.  nolemj, ka šīs īpašās komitejas pilnvaru laiks būs 12 mēneši un ka tas sāksies dienā, kad notiks dibināšanas sanāksme;

9.  nolemj, ka īpašā komiteja var iesniegt Parlamentam vidusposma ziņojumu un ka tā sniedz galīgo ziņojumu ar faktu konstatējumiem un ieteikumiem attiecībā uz veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām, neskarot pastāvīgo komiteju kompetences saskaņā ar Reglamenta VI pielikumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika