Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2020. gada 8. oktobris - Brisele
Eiropas Klimata akts ***I
 Lauka apskašu, kuras graudaugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem veic Ukrainā, un Ukrainā ražotu graudaugu sēklu līdzvērtīgums ***I
 Iebildumu izteikšana pret īstenošanas aktu: titāna dioksīda (E 171) specifikācijas
 Iebildumu izteikšana pret īstenošanas aktu: maksimāli pieļaujamā akrilamīda koncentrācija konkrētos pārtikas produktos zīdaiņiem un maziem bērniem
 Eiropas mežu stratēģija: turpmākā rīcība
 Eritreja, Dawitt Isaak lieta
 Likums par ārvalstu aģentiem Nikaragvā
 Etiopijas migrantu stāvoklis aizturēšanas centros Saūda Arābijā
 Dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības noteikumu piemērošana Lamanša tunelī
 Lēmums, ar ko Francijai piešķir pilnvaras slēgt starptautisku nolīgumu attiecībā uz Lamanša tuneli ***I
 Bioloģiskā ražošana: piemērošanas datums un daži citi datumi ***I
 Tiesiskums un pamattiesības Bulgārijā
 Digitālās finanses: jauni ar kriptoaktīviem saistīti riski — regulējuma un uzraudzības problēmas finanšu pakalpojumu, iestāžu un tirgu nozarē
 Kapitāla tirgu savienības (KTS) turpmāka veidošana: kapitāla tirgus finansējuma pieejamības uzlabošana, jo īpaši MVU, un mazo ieguldītāju dalības iespēju palielināšana
 Garantijas jauniešiem stiprināšana

Eiropas Klimata akts ***I
PDF 376kWORD 113k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) (COM(2020)0080COM(2020)0563 – C9-0077/2020 – 2020/0036(COD))(1)
P9_TA(2020)0253A9-0162/2020

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Normatīvās rezolūcijas projekts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Normatīvās rezolūcijas projekts
5.anorāde (jauna)
—   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), tostarp 3. IAM „Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem”,
Grozījums Nr. 2
Normatīvās rezolūcijas projekts
5.bnorāde (jauna)
—   ņemot vērā dramatiskās sekas, ko uz cilvēka veselību atstāj gaisa piesārņojums, kurš — spriežot pēc Eiropas Vides aģentūras datiem, — ir par iemeslu tam, ka katru gadu pāragri nomirst 400 000 cilvēku,
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)   Klimata pārmaiņas rada eksistenciālu apdraudējumu, tāpēc gan Savienībai, gan dalībvalstīm ar stingrāku vērienu un vairāk ir jārīkojas klimata politikas jomā. Savienība ir apņēmusies rīkoties enerģiskāk, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, un ir apņēmusies panākt, ka tiek īstenots 2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām („Parīzes nolīgums”)1a, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā uz līdztiesības un labāko pieejamo zinātnisko datu pamata, un tādējādi godīgi dot savu ieguldījumu pasaules centienos iegrožot planētas vidējās temperatūras pieaugumu tā, lai tas nepārsniegtu 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
_________________
1a OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā „Eiropas zaļais kurss”19 ir izklāstījusi jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā būtu nulle un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā jāgādā par to, lai šāda pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstātu novārtā.
(1)  Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā „Eiropas zaļais kurss”19 ir izklāstījusi jaunu ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību, kas ir veselīgāka, ar mūsdienīgu, ilgtspējīgu, resursu ziņā efektīvu un starptautiski konkurētspējīgu ekonomiku un ar ļoti kvalitatīvām darbvietām, kur 2050. gadā būtu siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt, atjaunot un stiprināt Savienības dabas kapitālu, jūras un sauszemes ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska faktoriem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. Šādas pārkārtošanās pamatā ir jābūt jaunākajiem neatkarīgi konstatētiem zinātniskajiem faktiem. Obligāti ir arī jānodrošina, lai pārkārtošanās būtu sociāli taisnīga un iekļaujoša un lai tās pamatā būtu solidaritāte un sadarbības centieni Savienības līmenī, tā nodrošinot, ka neviens nav atstāts novārtā, un vienlaikus ar to ir jātiecas panākt ekonomisko izaugsmi, radīt ļoti kvalitatīvas darbvietas un prognozējamu vidi investīcijām, kā arī ievērot principu „nenodari kaitējumu”.
_________________
_________________
19 Komisijas paziņojums „Eiropas zaļais kurss”, COM(2019)0640 final, 2019. gada 11. decembris.
19 Komisijas paziņojums „Eiropas zaļais kurss”, COM(2019)0640 final, 2019. gada 11. decembris.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda būtu globālajai sasilšanai par 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajiem globālajām siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijiem20 ir izklāstīts neapšaubāms zinātniskais pamatojums klimata pārmaiņu apkarošanai un nepieciešamība pēc enerģiskākas klimatrīcības. Ziņojums apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir steidzami jāsamazina un ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras kāpums nedrīkst pārsniegt 1,5°C, citādi neizdosies mazināt ekstrēmu laikapstākļu notikumu varbūtīgumu. Globālais novērtējuma ziņojums21, ko 2019. gadā sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES), liecina, ka visā pasaulē mazinās biodaudzveidība; atzīts, ka klimata pārmaiņas trešais nozīmīgākais biodaudzveidības zuduma cēlonis22.
(2)  Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda būtu globālajai sasilšanai par 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajiem globāla mēroga siltumnīcefekta gāzu emisijas scenārijiem ir sniegts spēcīgs zinātniskais pamatojums klimata pārmaiņu apkarošanai un ir uzskatāmi norādīts, ka strauji jāizvērš enerģiskāka rīcība klimata jomā un ka ir nepieciešama pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku. Ziņojums apstiprina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas ir steidzami jāsamazina un ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras kāpums nedrīkst pārsniegt 1,5°C, un tas ir jo īpaši vajadzīgs, lai samazinātu ekstrēmu laikapstākļu iespējamību un kritisko punktu sasniegšanas varbūtību. Globālais novērtējuma ziņojums21, kuru 2019. gadā sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES), liecina, ka visā pasaulē mazinās bioloģiskā daudzveidība un ka klimata pārmaiņas ir trešais nozīmīgākais faktors, kas veicina bioloģiskās daudzveidības izzušanu22.Minētajā ziņojumā arī tiek lēsts, ka dabā rodamu risinājumu ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā laika periodā līdz 2030. gadam varētu sasniegt 37 % īpatsvaru. Klimata pārmaiņas graujoši ietekmē jūras un sauszemes ekosistēmas, kuras darbojas kā ārkārtīgi svarīgi antropogēno oglekļa emisiju piesaistītāji, bruto izteiksmē nodrošinot, ka katru gadu tiek absorbēti aptuveni 60 % no pasaules antropogēno emisiju apjoma.
_________________
_________________
20 IPCC, 2018: Global Warming of 1.5°C. An IPCC Special Report on the impacts of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty [Masson-Delmotte, V., P. Zhai, H.-O. Pörtner, D. Roberts, J. Skea, P.R. Shukla, A. Pirani, W. Moufouma-Okia, C. Péan, R. Pidcock, S. Connors, J.B.R. Matthews, Y. Chen, X. Zhou, M.I. Gomis, E. Lonnoy, T. Maycock, M. Tignor, and T. Waterfield (eds.)].
20 IPCC, 2018: Global Warming of 1.5°C. An IPCC Special Report on the impacts of global warming of 1.5°C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty [Masson-Delmotte, V., P. Zhai, H.-O. Pörtner, D. Roberts, J. Skea, P.R. Shukla, A. Pirani, W. Moufouma-Okia, C. Péan, R. Pidcock, S. Connors, J.B.R. Matthews, Y. Chen, X. Zhou, M.I. Gomis, E. Lonnoy, T. Maycock, M. Tignor, and T. Waterfield (eds.)].
21 IPBES 2019: Global Assessment on Biodiversity and Ecosystem Services.
21 IPBES 2019: Global Assessment on Biodiversity and Ecosystem Services
22 Eiropas Vides aģentūra, The European environment – state and outlook 2020 (Luksemburga: ES Publikāciju birojs, 2019).
22 Eiropas Vides aģentūra, The European environment – state and outlook 2020 (Luksemburga: ES Publikāciju birojs, 2019).
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust ilgtermiņa mērķi, lai būtu iespējams pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, kāpināt nodarbinātību un izaugsmi, sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un taisnīgi un izmaksefektīvi iegrožot temperatūras kāpumu tā, kā paredz 2015. gada Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām („Parīzes nolīgums”), kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.
(3)  Ir ārkārtīgi svarīgi nospraust ilgtermiņa mērķi, lai būtu iespējams taisnīgi pārkārtot ekonomiku un sabiedrību, veicināt ļoti kvalitatīvu nodarbinātību, sociālo labklājību, ilgtspējīgu izaugsmi, sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un ātri, godīgi, lietderīgi, izmaksu ziņā efektīvi un sociāli taisnīgi — nevienu neatstājot novārtā, — panākt planētas vidējās temperatūras pieauguma iegrožošanu tā, kā ir noteikts 2015. gada Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām („Parīzes nolīgums”), kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)   Zinātne ir pierādījusi, ka pastāv saikne starp veselības, vides un klimata krīzi un ka tas ir saistīts tieši ar klimata pārmaiņu un arī ar bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu izzušanas sekām. Iespējams, ka nākamajās desmitgadēs Covid-19 pandēmijai līdzīgu veselības un sanitārās krīzes situāciju varbūtība kļūs daudzreiz lielāka, tāpēc Savienībai kā globāla mēroga procesu dalībniecei ir pienākums īstenot vispārēju stratēģiju, kas nepieļautu šādu situāciju veidošanos, novēršot problēmu cēloņus, un veicinātu integrētu pieeju, kuras pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
3.b apsvērums (jauns)
(3b)   PVO dati liecina, ka klimata pārmaiņas ietekmē veselībai noteicošus sociālos un ar vidi saistītus faktorus — tīrs gaiss, nekaitīgs dzeramais ūdens, pietiekams pārtikas nodrošinājums un droša pajumte —, un tiek prognozēts, ka laika periodā no 2030. līdz 2050. gadam katru gadu no nepilnvērtīga uztura, malārijas, akūtas caurejas un pārmērīga karstuma nomirs vēl par 250 000 cilvēku vairāk, un tieši ārkārtīgi augstā gaisa temperatūra veicinās nāves gadījumu skaita pieaugumu, jo īpaši vecāka gadagājuma ļaužu un neaizsargātu riska grupu kategorijās. Plūdi, karstuma viļņi, sausums un ugunsgrēki — tā klimata pārmaiņas būtiski ietekmē cilvēka veselību, un šī ietekme cita starpā izpaužas arī kā nepietiekams uzturs, sirds un asinsvadu sistēmas un elpošanas orgānu slimības, kā arī vektoru pārnēsātas infekcijas slimības.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
3.c apsvērums (jauns)
(3c)   Parīzes nolīguma preambulā ir atzīts, ka tiesības uz veselību ir cilvēka pamattiesības. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām visām konvencijas Pusēm būtu jāizmanto piemērotas metodes — piemēram, valsts līmenī formulēti un noteikti ietekmes novērtējumi —, lai nodrošinātu, ka līdz minimumam ir samazināta to projektu un pasākumu nelabvēlīgā ietekme uz ekonomiku, sabiedrības veselību un vides kvalitāti, kurus Puses īsteno, cenšoties mazināt klimata pārmaiņas vai tām pielāgoties.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
3.d apsvērums (jauns)
(3d)   Šī regula palīdz aizsargāt Savienības iedzīvotāju neatņemamās tiesības uz dzīvību un drošu vidi, kuras atzītas gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un regulā ir noteikts, ka attiecīgajām Savienības iestādēm un dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, kas attiecīgi Savienības vai valsts līmenī ir nepieciešami, lai novērstu reālo un nenovēršamo apdraudējumu, ko cilvēku dzīvībai un labklājībai un arī dabas pasaulei, no kuras cilvēki ir atkarīgi, rada pasaules mēroga ārkārtas situācija klimata jomā. Būtu jānodrošina, ka šīs regulas uzmanības centrā ir cilvēki, un ar to būtu jātiecas aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no riska faktoriem un ietekmes, kas saistīti ar vidi.
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
3.e apsvērums (jauns)
(3e)  Klimata aizsardzībai vajadzētu būt Eiropas ekonomikas iespējai, un tai būtu jāpalīdz nodrošināt Eiropas rūpniecības vadošo vietu pasaulē inovācijas jomā. Ilgtspējīga, inovatīva ražošana var palīdzēt stiprināt Eiropas rūpniecību galvenajos tirgus segmentos un tādējādi aizsargāt un radīt darbvietas. Lai sasniegtu juridiski saistošo 2030. gada mērķi klimata jomā un 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, vēlākais līdz 2050. gadam šīs emisijas samazinot līdz nulles līmenim, Komisijai būtu jāveicina konkrētām nozarēm paredzētas “klimata partnerības” Savienības līmenī, apvienojot galvenās ieinteresētās personas (piemēram, nozares pārstāvjus, NVO, pētniecības institūtus, MVU, arodbiedrības un darba devēju organizācijas). Klimata partnerībām būtu jādarbojas kā nozaru dialogam un jāveicina paraugprakses apmaiņa starp Eiropas “pirmgājējiem dekarbonizācijas jomā” un jādarbojas kā Komisijas galvenajai konsultatīvajai struktūrai, kad tā pieņems savus turpmākos ar klimatu saistītos tiesību aktu priekšlikumus.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Parīzes nolīgumā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni23, un uzsvērts, cik svarīgi ir pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei24 un finanšu plūsmas pieskaņot izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību25.
(4)  Parīzes nolīgumā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis — censties globālo temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni23, vairot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei24 un panākt, ka finanšu plūsmas ir pieskaņotas izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību25. Šī regula ir vispārējs satvars, kas reglamentē Savienības ieguldījumu Parīzes nolīguma īstenošanā, tāpēc ar to būtu jāpanāk, ka šos trīs Parīzes nolīguma mērķus ar pilnu atdevi palīdz sasniegt gan Savienība, gan dalībvalstis.
_________________
_________________
23 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts.
23 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts.
24 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts.
24 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts.
25 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts.
25 Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Savienības un dalībvalstu klimatrīcības mērķis ir cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, veselību, pārtikas sistēmas, ekosistēmu integritāti un biodaudzveidību pasargāt no klimata pārmaiņu draudiem, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, vairot pārticību planētas iespēju robežās, kāpināt noturību un mazināt sabiedrības neaizsargātību klimata pārmaiņu priekšā.
(5)  Klimata jomā Savienība un dalībvalstis rīkojas ar mērķi aizsargāt cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, ekonomiku, veselību, pārtikas sistēmas, ekosistēmu integritāti un bioloģisko daudzveidību no klimata pārmaiņu draudiem, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, un tās arī rīkojas ar mērķi vairot pārticību planētas iespēju robežās, palielināt noturību un mazināt sabiedrības neaizsargātību pret klimata pārmaiņām. Šajā kontekstā Savienībai un dalībvalstīm būtu jārīkojas, vadoties pēc piesardzības principa, principa „piesārņotājs maksā”, principa „energoefektivitāte pirmajā vietā” un principa „nenodari kaitējumu”.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)  Savienības izveidotā tiesiskā regulējuma ietekmē un pateicoties Eiropas rūpniecības nozaru centieniem, Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms laika periodā no 1990. līdz 2018. gadam ir samazinājies par 23 %, savukārt ekonomika tajā pašā periodā ir augusi par 61 %, un tas liecina, ka ekonomisko izaugsmi var nošķirt no siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Klimatneitralitātes sasniegšanā būtu jāiesaistās visiem ekonomikas sektoriem. Ņemot vērā, cik liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir enerģijas ražošanai un patēriņam, ļoti būtiska ir pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, lētu un drošu energosistēmu, kuras pamatā ir labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus. Ceļā uz klimatneitralitāti svarīgi virzītājspēki ir arī digitalizācija, tehnoloģiskā inovācija, pētniecība un izstrāde.
(6)  Lai sasniegtu klimatneitralitāti, visiem ekonomikas sektoriem, tostarp aviācijas un jūras transporta nozarēm, ir ātri jāpanāk savu emisiju apjoma samazināšanās gandrīz līdz nullei. Šajā ziņā viens no galvenajiem faktoriem ir princips „piesārņotājs maksā”. Ņemot vērā to, cik liela ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisijām ir enerģijas ražošanai un patēriņam, ļoti būtiska ir pārkārtošanās uz energosistēmu, kura ir ļoti energoefektīva un balstās uz atjaunojamiem energoresursiem, kura ir ilgtspējīga, cenas ziņā pieejama un droša un kuras pamatā ir labi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus, turklāt nodrošinot, ka tiek mazināta enerģētiskā nabadzība. Klimatneitralitāte būtu jāsasniedz ar lielāku aprites ekonomikas ieguldījumu, un tādēļ jāpanāk, ka efektīvāk tiek izmantoti resursi un tiek izmantots vairāk mazoglekļa materiālu, turklāt nodrošinot, ka lielākā apjomā tiek novērsta atkritumu rašanās un veicināta reciklēšana. Ceļā uz klimatneitralitāti svarīgi virzītājspēki ir arī digitalizācija, tehnoloģiskā inovācija, pētniecība un izstrāde, un tiem būs nepieciešams papildu finansējums. Savienībai un dalībvalstīm būs jāpieņem vērienīgs un saskaņots tiesiskais regulējums, kas nodrošina visu ekonomikas sektoru ieguldījumu Savienības klimata mērķu sasniegšanā.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Klimata sistēmai un temperatūras kāpumam sevišķi nozīmīgs ir kumulatīvais antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisiju kopējais apjoms noteiktā laika periodā un siltumnīcefekta gāzu attiecīgā koncentrācija atmosfērā. IPCC īpašajā ziņojumā par globālo sasilšanu par 1,5°C un attiecīgā scenārija datubāzē, kas ir ziņojuma pamatā, ir izklāstīti labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie fakti par to, cik liela daļa no globālā siltumnīcefekta gāzu emisijas budžeta [jeb maksimuma] vēl ir pieejama, lai planētas vidējās temperatūras kāpums 21. gadsimtā nepārsniegtu 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Lai nodrošinātu konsekvenci ar Savienības apņemšanos censties iegrožot temperatūras kāpumu tā, lai tas nepārsniegtu 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ir jānosaka taisnīga daļa, kas Savienībai pienākas no globālā siltumnīcefekta gāzu emisijas budžeta, kurš vēl ir pieejams. Turklāt siltumnīcefekta gāzu emisijas budžets ir svarīgs instruments, ar ko vairot pārredzamību un pārskatatbildību Savienības klimata politikas nostādņu kontekstā. Veicot padziļinātu analīzi, kas pamato Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu „Tīru planētu -- visiem! – Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, Komisija ir norādījusi, ka 1,5°C iegrožošanas mērķim atbilstošais 28 ES dalībvalstu oglekļa budžets 2018.–2050. gadam būtu 48 Gt CO2. Balstoties uz jaunākajiem zinātniskajiem aprēķiniem, kurus izmantojusi IPCC, Komisijai būtu jānosaka 27 ES dalībvalstu neto siltumnīcefekta gāzu emisijas budžets CO2 ekvivalenta izteiksmē, kas atbilstoši Parīzes nolīguma mērķiem būtu taisnīga daļa, kura Savienībai pienākas no globālā siltumnīcefekta gāzu emisijas budžeta, kas vēl ir pieejams. Vadoties pēc Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžeta, būtu jānosaka Savienības trajektorija pārejas procesam, kura rezultātā līdz 2050. gadam tiek panākts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis un jo īpaši tiek sasniegti nākamie mērķrādītāji, ko attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienība ir noteikusi 2030. un 2040. gadam.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Savienība īsteno ļoti vērienīgu klimatrīcības politiku un ir ieviesusi tiesisko regulējumu 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai. Pie tiesību aktiem, ar ko šo mērķrādītāju īsteno dzīvē, cita starpā pieder Direktīva 2003/87/EK26, ar kuru izveidota sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, Regula (ES) 2018/84227, ar kuru noteikti nacionālie mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/84128, kas nosaka, ka dalībvalstīm jāsabalansē zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi.
(7)  Savienība ir ieviesusi tiesisko regulējumu, lai sasniegtu 2030. gadam patlaban noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kas pieņemts pirms Parīzes nolīguma stāšanās spēkā. Pie tiesību aktiem, ar ko šo mērķrādītāju īsteno dzīvē, cita starpā pieder Direktīva 2003/87/EK26, ar ko ir izveidota sistēma siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, Regula (ES) 2018/84227, ar kuru noteikti nacionālie mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/84128, kas nosaka dalībvalstīm pienākumu ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību saistīto siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu līdzsvarot ar to piesaistes apjomu.
__________________
__________________
26 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
26 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
27 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).
27 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).
28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).
28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)   Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir Savienības klimata politikas stūrakmens un galvenais šīs politikas instruments, ar ko izmaksu ziņā efektīvi panākt emisiju samazināšanos.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Vērienīgu dekarbonizācijas politiku Savienība aizsāka jau ar paketi „Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”29; līdztekus tiek veidota spēcīga enerģētikas savienība (2030. gadam izvirzītie mērķi energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2012/27/ES30 un (ES) 2018/200131) un padarīti stingrāki relevantie tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES32.
(9)  Dekarbonizācijas politiku Savienība sāka īstenot jau ar paketi „Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”29; līdztekus tiek veidota spēcīga enerģētikas savienība (2030. gadam izvirzītie mērķi energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2012/27/ES30 un (ES) 2018/200131) un stingrāki ir padarīti attiecīgie tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES32.
__________________
__________________
29 COM(2016)0860 final, 2016. gada 30. novembris.
29 COM(2016)0860 final, 2016. gada 30. novembris.
30 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
30 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)   Enerģētikas sektorā Komisija ir sagatavojusi un pieņēmusi vairākas likumdošanas iniciatīvas, jo īpaši attiecībā uz enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem un uz energoefektivitāti, cita starpā arī attiecībā uz ēku energoefektivitāti. Minētās iniciatīvas kopā veido tiesību aktu paketi, kuras vispārējais vadmotīvs ir princips „energoefektivitāte pirmajā vietā” un Savienības līderpozīcijas pasaules mērogā atjaunojamo energoresursu jomā. Ar šīm iniciatīvām valstīm būtu jārēķinās, lai panāktu progresu ilgtermiņa perspektīvā, strādājot pie 2050. gadam noteiktā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanas, un tādējādi nodrošinātu, ka Savienībā veidojas ļoti energoefektīva un uz atjaunojamiem energoresursiem balstīta energosistēma un notiek atjaunojamo energoresursu attīstība.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
9.b apsvērums (jauns)
(9b)   Pārkārtojoties uz tīru enerģētiku, veidosies energosistēma, kurā enerģija primāri tiks iegūta galvenokārt no atjaunojamiem energoresursiem, un tas būtiski veicinās drošāku energoapgādi, mazinās energoatkarību un sekmēs vietējo darbvietu radīšanu.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
9.c apsvērums (jauns)
(9c)   Enerģētikas pārkārtošanas rezultātā palielinās energoefektivitāte un samazinās Savienības un dalībvalstu energoatkarība. Šādas strukturālas pārmaiņas pārejas procesā uz lietderīgāku ekonomiku, kas visos sektoros balstās uz atjaunojamiem energoresursiem, ne vien labvēlīgi ietekmēs tirdzniecības bilanci, bet arī pamatīgāk garantēs drošu energoapgādi un ļaus cīnīties pret enerģētisko nabadzību.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
9.d apsvērums (jauns)
(9d)   Lai nodrošinātu solidaritāti un lai enerģētikas pārkārtošana būtu efektīva, ar Eiropas klimata politiku ir skaidri jānosaka, kā līdz 2050. gadam tiek panākta klimatneitralitāte. Savienībai arī turpmāk būtu reāli jāraugās uz to, cik efektīvas ir izmaksas un kādas ir tehniskās grūtības, un tai arī būtu jānodrošina, ka par pieņemamu cenu ir pieejami energoresursi — piemēram, ūdeņraža tehnoloģijas —, ko var dispečēt augstākā un zemākā pieprasījuma līdzsvarošanai energosistēmā.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
9.e apsvērums (jauns)
(9e)  Klimata aizsardzība dod Savienības ekonomikai iespēju strādāt intensīvāk un gūt labumu no iniciatora priekšrocībām, ko nodrošina līderpozīcijas tīro tehnoloģiju jomā. Tas, iespējams, palīdzētu Savienības rūpniecībai iegūt līderpozīcijas pasaules mēroga inovācijas jomā. Pateicoties ilgtspējīgu ražojumu inovācijām, Savienības rūpniecība var pamatīgāk nostiprināt savas pozīcijas galvenajos tirgus segmentos un tādējādi nosargāt un radīt darbvietas.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
9.f apsvērums (jauns)
(9f)  Ir jāatbalsta investīcijas ilgtspējīgās tehnoloģijās, kas ir būtiski svarīgas klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai. Šajā ziņā ir svarīgi nodrošināt tehnoloģisko neitralitāti, tomēr nepieļaujot iesīkstēšanu. Kā norādīts Komisijas 2020. gada 8. jūlija paziņojumā „Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai”, arī ūdeņradis var būt nozīmīgs elements, kas palīdz Savienībai īstenot apņemšanos ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt oglekļa neto nulles emisiju līmeni, jo īpaši energoietilpīgās nozarēs.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
9.g apsvērums (jauns)
(9g)  Komisijai būtu jāpastiprina centieni veidot Eiropas alianses, jo īpaši akumulatoru un ūdeņraža tehnoloģiju nozarē, jo tās ir ārkārtīgi svarīgas. Koordinētas Eiropas līmenī, tās piedāvā lieliskas iespējas reģioniem atlabt pēc Covid-19 pandēmijas un veiksmīgi īstenot strukturālas pārmaiņas. Tiesību aktos noteiktajām prasībām būtu jārada pamats inovācijām klimatam draudzīgā mobilitātē un enerģijas ražošanā. Minētajām aliansēm būtu jāsaņem atbilstošs atbalsts un finansējums, un tām vajadzētu būt iesaistītām arī nākotnes ārpolitikas un kaimiņattiecību politikā, kā arī tirdzniecības nolīgumos.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Attiecībā uz pārkārtošanos uz klimatneitralitāti Savienība ir pasaules līdere, un tā ir apņēmusies ar visiem savā rīcībā esošajiem instrumentiem, tostarp klimata diplomātiju, palīdzēt izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus un stiprināt globālo pretsparu klimata pārmaiņām.
(10)  Savienībai ir gan pienākums, gan vajadzīgie līdzekļi, lai tā arī turpmāk pasaules mērogā saglabātu savas līderpozīcijas saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, un Savienība ir apņēmusies to panākt taisnīgi, sociāli godīgā un iekļaujošā veidā, un tā ir arī apņēmusies ar visiem savā rīcībā esošajiem instrumentiem, tostarp klimata diplomātiju un tirdzniecības, investīciju un rūpniecības politiku, palīdzēt izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus un stiprināt globālo pretsparu klimata pārmaiņām. Atbilstoši Parīzes nolīgumam Savienībai vajadzētu spēcīgāk īstenot savu vides diplomātiju visos starptautiskajos forumos, kas nozīmīgi starptautisku klimata mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Eiropas Parlaments prasa, lai nepieciešamā pāreja uz klimatneitrālu sabiedrību tiktu īstenota vēlākais līdz 2050. gadam un tā kļūtu par Eiropas veiksmes stāstu33, un ir izsludinājis ārkārtas situāciju klimata un vides jomā34. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos35 apstiprināja mērķi saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES. Tā arī atzina, ka jāievieš veicinošs satvars un ka pārkārtošanās prasīs ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus. Eiropadome Komisiju aicināja pēc iespējas drīzāk 2020. gadā sagatavot priekšlikumu par ES ilgtermiņa stratēģiju, lai to varētu pieņemt Padomē un iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.
(11)  Eiropas Parlaments ir paziņojis par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā33 un ir aicinājis Komisiju un dalībvalstis klimata jomā rīkoties vērienīgāk, lai būtu vieglāk īstenot nepieciešamo pārkārtošanos uz klimatneitrālu sabiedrību un lai to varētu izdarīt pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2050. gadam, un lai tā kļūtu par Eiropas veiksmes stāstu34. Turklāt Parlaments ir atkārtoti aicinājis Savienību noteikt vērienīgāku klimata mērķrādītāju 2030. gadam un šo vērienīgāko mērķrādītāju iestrādāt Eiropas Klimata aktā34a. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos35 apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt Savienības klimatneitralitāti saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem un to izdarīt, balstoties uz godīgumu, taisnīgu pārkārtošanos un ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās starta pozīcijas, turklāt Eiropadome atzina, ka ir jāievieš veicinošs satvars un ka pārkārtošanās prasīs ievērojamus publiskos un privātos ieguldījumus. Eiropadome aicināja Komisiju pēc iespējas ātrāk 2020. gadā sagatavot priekšlikumu par Savienības ilgtermiņa stratēģiju, lai to varētu pieņemt Padomē un iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.
_________________
_________________
33 Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (2019/2956(RSP)).
33 Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūcija par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2019/2956(RSP)).
34 Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā (2019/2930(RSP)).
34 Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par Eiropas zaļo kursu (2019/2930(RSP)).
34a Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcija par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 25) Madridē (Spānijā) (2019/2712(RSP)).
35 Eiropadomes 2019. gada 12. decembra sanāksmē pieņemtie secinājumi, EUCO 29/19, CO EUR 31, CONCL 9.
35 Eiropadomes 2019. gada 12. decembra sanāksmē pieņemtie secinājumi, EUCO 29/19, CO EUR 31, CONCL 9.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Savienībai vajadzētu tiekties līdz 2050. gadam ar dabiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka tās robežās tiek rasts līdzsvars starp antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem. Visām dalībvalstīm vajadzētu kopīgi strādāt pie tā, lai līdz 2050. gadam visā Savienībā būtu panākta klimatneitralitāte, un dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas būtu iespējams. Savienības līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem.
(12)  Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas ne vēlāk kā līdz 2050. gadam ar dabiskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem visas tautsaimniecības mērogā panākt, ka Savienībā un arī katrā dalībvalstī antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms ir līdzsvarots ar to piesaistes apjomu. Visām dalībvalstīm būtu jāsasniedz mērķis līdz 2050. gadam visā Savienībā panākt klimatneitralitāti, un tām kopā ar Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai minēto mērķi būtu iespējams sasniegt. Savienības līmeņa pasākumi būs ļoti svarīga daļa no visiem mērķa sasniegšanai vajadzīgajiem pasākumiem. Pēc 2050. gada Savienībai un visām dalībvalstīm emisiju apjoms būtu jāturpina samazināt, lai panāktu, ka siltumnīcefekta gāzu piesaistes apjoms pārsniedz to emisijas apjomu.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)  Katrai dalībvalstij ir pienākums ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt valsts klimatneitralitāti. Taisnības un solidaritātes nolūkā un lai ar enerģētikas pārkārtošanu palīdzētu dalībvalstīm ar atšķirīgām starta pozīcijām, ir nepieciešami atbilstoši atbalsta mehānismi un pietiekams finansējums, kuru piedāvātu Savienība — piemēram, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...1a, — un citi nozīmīgi finansēšanas mehānismi.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) .../... (...), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L ...).
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
12.b apsvērums (jauns)
(12b)   Parīzes nolīguma preambulā ir atzīts, ka ir svarīgi nodrošināt visu ekosistēmu un tostarp arī okeānu integritāti. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām ir uzsvērts, ka konvencijas Pusēm jāveicina ilgtspējīga attīstība, kā arī jāsaglabā un jāpalielina visu siltumnīcefekta gāzu piesaistītāji un krātuves, tostarp biomasa, meži un okeāni, un arī citas sauszemes, piekrastes un jūras ekosistēmas. Ja Parīzes nolīguma mērķus neizdosies sasniegt, temperatūras kāpums varētu pārsniegt kritisko punktu, un tas nozīmētu, ka turpmāk okeāns vairs nespētu piesaistīt tikpat daudz oglekļa un palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
12.c apsvērums (jauns)
(12c)  Dabiskajiem oglekļa piesaistītājiem ir svarīga nozīme, lai īstenotu pārkārtošanos un klimatneitrālu sabiedrību. Komisija apsver iespējas izstrādāt tiesisko regulējumu oglekļa piesaistītāju sertifikācijai saskaņā ar ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku un stratēģiju „no lauka līdz galdam”. ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam un tajā izklāstītās iniciatīvas ir svarīgas, lai būtu iespējams atjaunot degradētas ekosistēmas, jo īpaši ekosistēmas ar vislielāko oglekļa uztveršanas un uzkrāšanas potenciālu, un nepieļaut dabas katastrofas, kā arī mazināt to ietekmi. Ekosistēmu atjaunošana palīdzētu uzturēt, apsaimniekot un palielināt dabiskos oglekļa piesaistītājus un veicināt bioloģisko daudzveidību, un vienlaikus arī cīnīties pret klimata pārmaiņām.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
12.d apsvērums (jauns)
(12d)  Komisijai vajadzētu izpētīt iespējas ieviest oglekļa kreditēšanas shēmas, tostarp sertificēt siltumnīcefekta gāzu piesaisti, lauksaimniecībā izmantojot oglekļa piesaisti zemes izmantošanā, augsnē un biomasā, lai sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi, kā arī iespējas veidot atsevišķu oglekļa piesaistes tirgu siltumnīcefekta gāzu piesaistei uz zemes. Šādas sistēmas pamatā vajadzētu būt labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem un Komisijas novērtēšanas un apstiprināšanas sistēmai, vienlaikus nepieļaujot negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši bioloģisko daudzveidību, sabiedrības veselību vai sociālo vai ekonomisko mērķi. Komisijai būtu jānāk klajā ar minētā novērtējuma rezultātiem līdz 2021. gada 30. jūnijam.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
12.e apsvērums (jauns)
(12e)   Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, Komisijai būtu jāsniedz gan dabisko, gan citu oglekļa piesaistītāju definīcija.
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
12.f apsvērums (jauns)
(12f)  Īstenojot pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, Savienībai būtu jāsaglabā savas rūpniecības un jo īpaši energoietilpīgās rūpniecības konkurētspēja, un tādēļ tai cita starpā ir jāizstrādā efektīvi pasākumi, ar ko atbilstoši PTO noteikumiem risināt oglekļa emisiju pārvirzes problēmu un panākt vienlīdzīgus apstākļus Savienības un trešo valstu konkurencei, tā nepieļaujot negodīgu konkurenci, kura veidojas, ja netiek īstenota Parīzes nolīgumam atbilstoša klimata politika.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Lai cilvēkus un planētu pasargātu no bīstamu klimata pārmaiņu draudiem, Savienībai, paturot prātā Parīzes nolīgumā nospraustos mērķus par maksimālo temperatūras kāpumu un ievērojot IPCC zinātniskos ieteikumus, sava klimatrīcība būtu jāturpina un starptautiskās līderpozīcijas klimata jomā jāsaglabā arī pēc 2050. gada.
(13)  Tiecoties sasniegt mērķus, kas attiecībā uz temperatūras kāpumu ir noteikti Parīzes nolīgumā, un ievērojot zinātniskos ieteikumus, kurus sniedz IPCC, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma (UNEP), IPBES un Eiropas Klimata pārmaiņu padome (EKPP), Savienībai klimata jomā būtu jāturpina attiecīgi rīkoties un jāsaglabā šajā jomā savas starptautiskās līderpozīcijas arī pēc 2050. gada, un tādēļ ar ārējās darbības pasākumiem un attīstības politiku jo īpaši jāpalīdz vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, lai cilvēkus un planētu pasargātu no bīstamu klimata pārmaiņu draudiem.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)  Ja steidzami neizdosies mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai pielāgoties klimata pārmaiņām, tās ļoti pamatīgi ietekmēs ekosistēmas, cilvēkus un valstu tautsaimniecību. Pielāgojoties klimata pārmaiņām, izmaksu ziņā efektīvi varētu vēl vairāk mazināt nenovēršamās sekas, līdztekus gūstot vērā ņemamu labumu no dabā rodamu risinājumu izmantošanas.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
13.b apsvērums (jauns)
(13b)   Klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme varētu pārsniegt dalībvalstu pielāgošanās spējas. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu kopīgiem spēkiem jāstrādā pie tā, lai nepieļautu, līdz minimumam samazinātu un novērstu zaudējumus un kaitējumu, kā tas ir noteikts Parīzes nolīguma 8. pantā, un tādēļ cita starpā jāizmanto arī Varšavas Starptautiskais kompensēšanas mehānisms.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Attiecībā uz ilgtermiņa globālo pretsparu klimata pārmaiņām viens no būtiskākajiem elementiem ir pielāgošanās. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpalielina pielāgotiesspēja, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko nes citas vidiskās rīcībpolitikas un tiesību akti. Dalībvalstīm būtu jāpieņem visaptverošas nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plāni.
(14)  Attiecībā uz ilgtermiņa globālo pretsparu klimata pārmaiņām viens no būtiskākajiem elementiem ir pielāgošanās. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpalielina pielāgošanās spēja, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko līdztekus piedāvā citas vides politikas nostādnes un tiesību akti. Dalībvalstīm būtu jāpieņem visaptverošas nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plāni, savukārt Komisijai būtu jāpalīdz nodrošināt uzraudzību pār to, kā notiek pielāgošanās, un tādēļ jāizstrādā attiecīgi rādītāji.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)   Savas pielāgošanās stratēģijas un plānus dalībvalstīm būtu jāpieņem, īpašu uzmanību pievēršot visvairāk skartajām teritorijām. Turklāt ir ļoti svarīgi veicināt, saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, lai izmantotu visas iespējas, ko tā piedāvā saistībā ar klimata regulēšanu un pielāgošanos. Tāpēc ar pielāgošanās stratēģijām un plāniem būtu jāveicina dabā rodamu risinājumu izmantošana un ekosistēmās balstīta pielāgošanās, jo tas palīdz atjaunot un nosargāt bioloģisko daudzveidību, un attiecīgās stratēģijas un plāni būtu jāveido, pienācīgi ņemot vērā konkrētās teritorijas specifiku un vietējās zināšanas, un tajos būtu jāiekļauj arī konkrēti pasākumi jūras un piekrastes ekosistēmu aizsardzībai. Turklāt būtu jāsvītro pasākumi, kuru dēļ ekosistēma nespēj pielāgoties klimata pārmaiņām, un tādējādi jāgarantē noturīga bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
14.b apsvērums (jauns)
(14b)   Ar pielāgošanās stratēģijām būtu arī jāveicina modeļu maiņa skartajās teritorijās, kas īstenojama, balstoties uz videi draudzīgiem un dabā rodamiem risinājumiem. Ar šādām stratēģijām būtu jādod iespēja ilgtspējīgi iegūt iztiku, tā nodrošinot labākus dzīves apstākļus — cita starpā arī ar ilgtspējīgu vietējo lauksaimniecību, ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, atjaunojamiem energoresursiem atbilstoši ilgtspējīgas attīstības mērķiem —, lai attiecīgās teritorijas kļūtu noturīgākas un lai labāk būtu aizsargātas to ekosistēmas.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Savienības un valstu līmenī veicot relevantos pasākumus klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu ņemt vērā šādus aspektus: tas, kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti sekmē iedzīvotāju labbūtību, sabiedrības pārticību un ekonomikas konkurētspēju, enerģētiskā drošība, nodrošinātība ar pārtiku un ekonomiskā pieejamība; taisnīgums un solidaritāte dalībvalstu starpā un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās iespējas, vietējos apstākļus un nepieciešamību laika gaitā panākt konverģenci; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga; labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, jo īpaši IPCC konstatējumi; nepieciešamība ar klimata pārmaiņām saistītos riskus integrēt investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanā; siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un piesaistīšanas, kā arī noturības palielināšanas izmaksefektivitāte un tehnoloģiskā neitralitāte; vidiskās integritātes un mērķu vērienīguma kāpināšana laika gaitā.
(15)  Savienības un valstu līmenī veicot attiecīgus pasākumus, kas ļauj sasniegt klimatneitralitātes mērķi, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jāņem vērā šādi aspekti: kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti palīdz uzlabot iedzīvotāju veselību, dzīves kvalitāti un labklājību, sociālo taisnīgumu, sabiedrības pārticību un ekonomikas konkurētspēju, un cita starpā arī godīgu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaules mērogā. Dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu arī jāņem vērā tas, cik liela ir birokrātija un vai ir citi normatīvi šķēršļi, kas varētu apgrūtināt iespējas ekonomikas dalībniekiem vai sektoriem sasniegt klimata mērķus; izmaksas, kas sabiedrībai, ekonomikai un videi rodas bezdarbības vai nepietiekamas darbības rezultātā; fakts, ka klimata pārmaiņas nesamērīgi ietekmē sievietes, un nepieciešamība stiprināt dzimumu līdztiesību; nepieciešamība veicināt ilgtspējīgu dzīvesveidu; iespējas panākt maksimālu energoefektivitāti un resursu maksimāli efektīvu izmantošanu, kā arī nodrošinājumu ar enerģiju un pārtiku par pieņemamu cenu, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību izskaust enerģētisko nabadzību; taisnīgums, solidaritāte un vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiskās spējas, vietējos apstākļus un atšķirīgās starta pozīcijas, kā arī nepieciešamību ar laiku panākt konverģenci; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga, vadoties pēc Starptautiskās Darba organizācijas 2015. gada pamatnostādnēm par taisnīgu pāreju uz ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību visiem; labākie pieejamie zinātniskie fakti, jo īpaši IPCC un IPBES konstatētie; nepieciešamība investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanas procesā iekļaut ar klimata pārmaiņām saistītos riskus un izvērtēt neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un iespējas tām pielāgoties, tomēr nodrošinot, ka Savienības politikas nostādnes ir klimatnoturīgas; iespējas izmaksu ziņā efektīvi un tehnoloģiski neitrāli panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos un piesaistīšanu, kā arī palielināt noturību, pamatojoties uz taisnīguma principu; nepieciešamība apsaimniekot, saglabāt un atjaunot jūras un sauszemes ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību; kādā stāvoklī patlaban ir infrastruktūra un vai Savienības infrastruktūru, iespējams, nāksies modernizēt vai tajā investēt; ekoloģiskās integritātes un mērķu vērienīguma kāpināšana laika gaitā; dažādu ekonomikas dalībnieku spēja sociāli dzīvotspējīgā veidā investēt pārkārtošanās procesā; un iespējamais oglekļa emisiju pārvirzes risks un pasākumi, lai to nepieļautu.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Kā Komisija norādījusi savā paziņojumā „Eiropas zaļais kurss”, pārkārtošanās uz klimatneitralitāti prasa izmaiņas visās rīcībpolitikās un visu tautsaimniecības un sabiedrības sektoru kopīgus pūliņus. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos norādīja, ka visiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem un politikai ir jāatbilst klimatneitralitātes mērķa īstenošanai un jāveicina tā sasniegšana, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un aicināja Komisiju pārbaudīt, vai šajā sakarībā ir jāpielāgo spēkā esošie noteikumi.
(16)  Lai pārkārtotos uz klimatneitralitāti, ir nepieciešamas transformatīvas pārmaiņas visā politikas spektrā un ir vajadzīga arī vērienīga un ilgtspējīga finansēšana un visu tautsaimniecības un sabiedrības sektoru kopīgi pūliņi, kā Komisija to ir norādījusi savā paziņojumā „Eiropas zaļais kurss”. Eiropadome savos 2019. gada 12. decembra secinājumos norādīja, ka ir jāpanāk, lai visi attiecīgie Savienības tiesību akti un politikas nostādnes būtu saskaņā ar klimatneitralitātes mērķa īstenošanu un lai tie šo mērķi palīdzētu sasniegt, vienlaikus nodrošinot, ka ir ievēroti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, un Eiropadome arī aicināja Komisiju pārbaudīt, vai šajā sakarībā ir jāpielāgo spēkā esošie noteikumi.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)   Klimatneitralitāte kopīgiem spēkiem būtu jāpanāk visiem galvenajiem ekonomikas sektoriem — enerģētikas, rūpniecības, transporta, siltumapgādes un aukstumapgādes, būvniecības, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, kā arī zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozarēm. Visiem sektoriem — neatkarīgi no tā, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) uz konkrēto sektoru attiecas vai ne, — atbilstoši saviem spēkiem būtu jācenšas sasniegt Savienības noteikto klimatneitralitātes mērķi. Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem, nodrošinātu skaidrību par nākotni, viestu paļāvību un panāktu viņu iesaistīšanos, Komisijai būtu jāizstrādā norādījumi tiem ekonomikas sektoriem, kas varētu dot vislielāko ieguldījumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā. Norādījumos būtu jāietver indikatīvas trajektorijas siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai šajās nozarēs Savienības līmenī. Tas ļautu šim nozarēm droši veikt attiecīgos pasākumus un plānot nepieciešamās investīcijas un tādējādi palīdzētu tām turpināt pārkārtošanās procesu. Vienlaikus tas kalpotu arī kā sektoru iesaistes mehānisms centienos ieviest klimatneitrālus risinājumus.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
16.b apsvērums (jauns)
(16b)   Lai pārkārtotos uz klimatneitralitāti, savs ieguldījums ir jāsniedz visiem sektoriem. Savienībai arī turpmāk būtu jācenšas stiprināt un veicināt aprites ekonomiku un vēl vairāk atbalstīt risinājumus un alternatīvas, kuru pamatā ir atjaunojamie resursi, ar ko var aizstāt no fosilā kurināmā iegūtus produktus un materiālus. Turpmāk izmantojot no atjaunojamiem resursiem iegūtus produktus un materiālus, ļoti lielā mērā varēs mazināt klimata pārmaiņas, turklāt tas ir izdevīgi daudzām un dažādām nozarēm.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
16.c apsvērums (jauns)
(16c)   Ņemot vērā oglekļa emisiju pārvirzes risku, būtu jānodrošina, ka tas ir reāls zaļās pārkārtošanās process un pastāvīgs darbs pie klimatneitralitātes uzturēšanas un ka tādējādi emisiju apjoms patiešām samazinās, nevis rodas fiktīvs Savienībā bāzēts rezultāts gadījumā, ja ir notikusi ražošanas un emisiju pārvirze uz valstīm aiz Savienības robežām. Lai to panāktu, Savienības politikas nostādnes būtu jāizstrādā ar mērķi līdz minimumam samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku un pētīt tehnoloģiskos risinājumus.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
16.d apsvērums (jauns)
(16d)   Pārkārtošanos uz klimatneitralitāti nedrīkst īstenot bez lauksaimniecības sektora iesaistes, jo tā ir vienīgā ražošanas nozare, kas var nodrošināt oglekļa dioksīda uzglabāšanu. Ilgtermiņa uzglabāšanu garantē jo īpaši mežsaimniecība, ilglaicīgi izmantojamas ganības un parasti arī daudzgadīgie kultūraugi.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
16.e apsvērums (jauns)
(16e)   Lai panāktu klimatneitralitāti, ir jāņem vērā, ka īpaša nozīme ir lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, jo tikai dzīvotspējīga un produktīva lauksaimniecība un mežsaimniecība var nodrošināt iedzīvotājus ar ļoti kvalitatīvu un nekaitīgu pārtiku pietiekamā daudzumā un par pieņemamu cenu un nodrošināt arī no atjaunojamiem resursiem iegūtas izejvielas visām bioekonomikas vajadzībām.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
16.f apsvērums (jauns)
(16f)   Mežiem ir izšķiroša nozīme, lai īstenotu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. Ilgtspējīga un dabai tuva mežu apsaimniekošana ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu nepārtrauktu absorbēšanu no atmosfēras, un šāda apsaimniekošana arī nodrošina no atjaunojamiem resursiem iegūtas un klimatam saudzīgas izejvielas koksnes produktiem, kas uzglabā oglekli un ar ko var aizstāt no fosilajiem resursiem iegūtus materiālus un fosilo kurināmo. Mežu „trīskāršā funkcija” (piesaistīšana, uzglabāšana un aizstāšana) palīdz samazināt oglekļa emisijas atmosfērā, vienlaikus nodrošinot, ka meži turpina augt un sniedz daudzus citus pakalpojumus.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
16.g apsvērums (jauns)
(16g)   Ar Savienības tiesību aktiem būtu jāveicina mežu ieaudzēšana un mežu ilgtspējīga apsaimniekošana tajās dalībvalstīs, kurām nav vērā ņemamu meža resursu, un tas būtu jādara, apmainoties ar labāko praksi un rūpniecisko zinātību.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Kā izziņots paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, Komisija, balstoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu un ņemot vērā to integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu analīzi, kas Komisijai iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/19999, paziņojumā “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana: investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā”10 ir novērtējusi Savienības 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju. Ņemot vērā mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam būtu jāsamazina un piesaistījumi jāpalielina tā, lai siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (proti, emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) tautsaimniecības mērogā Savienībā līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni saruktu par vismaz 55 %. Šis jaunais Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs ir “cits šāds mērķrādītājs” Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punkta izpratnē, tāpēc tas aizstāj minētajā punktā norādīto 2030. gadam izvirzīto Savienības mēroga siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķrādītāju. Turklāt Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jānovērtē, kā relevantie Savienības tiesību akti, ar ko 2030. gada klimata mērķrādītājs tiek īstenots, būtu jāgroza, lai šādus neto emisiju samazinājumus panāktu.
(17)  Komisija paziņojumā „Eiropas zaļais kurss” pavēstīja, ka plāno izvērtēt, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un ka tā plāno arī sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvēra, ka klimatneitralitātes mērķi būtu jāpalīdz sasniegt ar visām Savienības politikas nostādnēm un ka savs ieguldījums ir jādod katram sektoram. Tā kā Savienība ir nospraudusi mērķi — panākt klimatneitralitāti ne vēlāk kā līdz 2050. gadam, ir ļoti svarīgi vēl spēcīgāk rīkoties klimata jomā un, konkrēti, paaugstināt mērķrādītāju, ko Savienība klimata jomā apņemas sasniegt līdz 2030. gadam, proti, ir svarīgi noteikt, ka emisiju apjoms ir jāsamazina par 60 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Līdz ar to Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jāizvērtē, kā vajadzētu attiecīgi grozīt Savienības tiesību aktus, kas nodrošina augstāka mērķrādītāja īstenošanu, un arī citus attiecīgos Savienības tiesību aktus, ar kuru palīdzību var panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos un veicināt aprites ekonomikas veidošanos.
__________________
9 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
10 COM(2020)0562.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)  Lai nodrošinātu, ka Savienība un visas dalībvalstis spēj sasniegt klimatneitralitātes mērķi saskaņā ar plānoto, un lai attiecīgais process būtu prognozējams un tam uzticētos visi ekonomikas dalībnieki, tostarp uzņēmumi, strādājošie un arodbiedrības, investori un patērētāji, Komisijai būtu jāizvērtē iespējas noteikt mērķrādītāju, ko Savienība klimata jomā apņemas sasniegt līdz 2040. gadam, un attiecīgā gadījumā jāsagatavo tiesību aktu priekšlikumi Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
17.b apsvērums (jauns)
(17b)   Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpiedāvā pārstrādāt visas politikas nostādnes un instrumentus, kas ir svarīgi, lai klimata jomā sasniegtu 2030. gadam noteikto Savienības mērķrādītāju un lai sasniegtu 2. panta 1. punktā noteikto klimatneitralitātes mērķi. Šajā sakarībā ir jānodrošina, lai ES ETS būtu piemērots instruments šādu augstāku Savienības mērķrādītāju sasniegšanai. Tāpēc Komisijai būtu nevilcinoties jāpārskata Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK un jānostiprina ar to izveidotais Inovāciju fonds, lai radītu papildu finansiālos stimulus jaunām tehnoloģijām, straujākai izaugsmei, konkurētspējai, tīro tehnoloģiju atbalstam, tomēr garantējot, ka spēcīgāks Inovāciju fonds veicina taisnīgas pārkārtošanās procesu.
_____________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
17.c apsvērums (jauns)
(17c)   Lai norādītu uz to, cik klimata politika ir svarīga un ietekmīga, un lai likumdošanas procesā sniegtu politisko procesu dalībniekiem vajadzīgo informāciju, Komisijai visi tiesību akti turpmāk būtu jāvērtē caur jaunu prizmu, kuras elementi ir arī klimats un ietekme uz klimatu, un Komisijai būtu jānoskaidro, kā katrs piedāvātais tiesību akts ietekmēs klimatu un vidi, to vērtējot tikpat nopietni, kā tiek vērtēts juridiskais pamats, subsidiaritāte un proporcionalitāte.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
17.d apsvērums (jauns)
(17d)   Turklāt Komisijai būtu jāraugās, lai rūpniecībai būtu pietiekama spēja īstenot nozīmīgo pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un sasniegt ļoti vērienīgos mērķrādītājus, kas noteikti 2030. un 2040. gadam, un tādēļ jānodrošina pamatīgs tiesiskais regulējums un problemātisku jautājumu risināšanai atbilstoši finanšu resursi. Šis tiesiskais regulējums un finanšu shēma būtu regulāri jāizvērtē un vajadzības gadījumā jāpielāgo, lai nepieļautu oglekļa emisiju pārvirzi, rūpnīcu slēgšanu, darbvietu zaudēšanu un negodīgu konkurenci starptautiskā mērogā.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
17.e apsvērums (jauns)
(17e)   Komisijai būtu jāizvērtē, kādas ir vajadzības nodarbinātības jomā, cita starpā arī izglītības un apmācības prasības, kā attīstās ekonomika un kā īstenojama godīga un taisnīga pārkārtošanās.
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
17.f apsvērums (jauns)
(17f)  Lai Savienība ne vēlāk kā līdz 2050. gadam varētu sasniegt klimatneitralitātes mērķi un arī attiecīgos starpposma mērķrādītājus, kas klimata jomā noteikti 2030. un 2040. gadam, Savienības iestādēm un visām dalībvalstīm būtu jāpanāk, ka pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā līdz 2025. gadam, tiek pakāpeniski atceltas visas tiešās un netiešās fosilā kurināmā subsīdijas. Šo subsīdiju pakāpeniskai atcelšanai nebūtu jāietekmē centieni apkarot enerģētisko nabadzību, un tajā būtu jāņem vērā dabasgāzes pārejas loma pārkārtošanās procesā uz oglekļa emisiju ziņā neitrālu ekonomiku.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Lai nodrošinātu, ka Savienība un tās dalībvalstis sekmīgi virzās uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai to progresu vajadzētu regulāri novērtēt. Ja dalībvalstu kopējais progress uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja Savienības pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai būtu regulāri jānovērtē relevantie nacionālie pasākumi un jāizdod ieteikumi, ja tā konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.
(18)  Lai nodrošinātu, ka Savienība un visas dalībvalstis sekmīgi virzās uz Savienības klimata mērķu sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai attiecīgais progress būtu regulāri jāizvērtē. Ja katras dalībvalsts individuāli vai visu dalībvalstu kopīgi panāktais progress ceļā uz Savienības klimata mērķu sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja kāds no Savienības pasākumiem nav saskaņā ar Savienības klimata mērķiem vai ar attiecīgo pasākumu nepietiek, lai palielinātu pielāgošanās spēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai attiecīgie nacionālie pasākumi būtu regulāri jāizvērtē un jāsniedz ieteikumi gadījumā, ja tiek konstatēts, ka dalībvalsts pasākumi nav saskaņā ar Savienības klimata mērķiem vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgošanās spēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām. Komisijai būtu jānodrošina, ka novērtējums un tā rezultāti ir publiski pieejami, tiklīdz novērtējums ir pieņemts.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
18.a apsvērums (jauns)
(18a)   Klimatneitralitāti var panākt tikai tad, ja šo grūto uzdevumu visas dalībvalstis pilda kopīgiem spēkiem un pilnībā apņemas pārkārtoties uz klimatneitralitāti. Katrai dalībvalstij ir pienākums sasniegt starpposma un galīgos mērķrādītājus, un, ja Komisija uzskata, ka šis pienākums nav izpildīts, tā būtu jāpilnvaro ar konkrētu rīcību vērsties pret attiecīgajām dalībvalstīm. Būtu jānodrošina, ka attiecīgie pasākumi ir samērīgi, atbilstoši un ir saskaņā ar Līgumiem.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
18.b apsvērums (jauns)
(18b)   Obligāti ir vajadzīgi zinātnieku atzinumi, kā arī labākie un jaunākie pieejamie fakti līdz ar objektīvu un pārredzamu informāciju par klimata pārmaiņām, un uz visu šo elementu pamata Savienībai ir jārīkojas klimata jomā un jācenšas ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Dalībvalstīs, kurās ir izveidotas neatkarīgas nacionālās klimata padomdevējas struktūras, šādu struktūru darbība ir svarīga, lai informētu sabiedrību un veicinātu politikas debates jautājumos, kas ir saistīti ar klimata pārmaiņām. Tāpēc dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ir aicinātas izveidot nacionālās klimata padomdevējas struktūras, kuru sastāvā ir zinātnieki, kas atlases procesā tajā ir iekļauti, pamatojoties uz attiecīgo personu profesionālo kompetenci klimata pārmaiņu jomā un arī citās disciplīnās, kuras ir svarīgas šīs regulas mērķu sasniegšanai. Sadarbībā ar šīm nacionālajām klimata padomdevējām struktūrām Komisijai būtu jāizveido neatkarīga zinātniskā padomdevēja grupa klimata pārmaiņu jautājumos — Eiropas Klimata pārmaiņu padome (EKPP) —, kas dotu papildu ieguldījumu darbā, kuru veic Eiropas Vides aģentūra (EVA), kā arī jau izveidotās Savienības pētniecības iestādes un aģentūras. Minētās grupas uzdevumi būtu jānosaka tā, lai tie nepārklātos ar uzdevumu, ko starptautiskā līmenī pilda IPCC. EKPP struktūra būtu jāveido šādi: zinātniskā komiteja augsta līmeņa ekspertu izlases sastāvā, kurai darboties palīdz valde, kas divreiz gadā rīko sanāksmes. EKPP katru gadu ir jāsniedz Savienības iestādēm novērtējums par to, vai pasākumi, kurus Savienība īsteno, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir saskaņā ar Savienības klimata mērķiem un ar saistībām, ko klimata jomā Savienība ir apņēmusies īstenot starptautiskā mērogā. EKPP būtu arī jāizvērtē tas, tieši ar kādiem pasākumiem un kādā veidā tiek mazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas, un jānoskaidro oglekļa sekvestrēšanas potenciāls.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Lai nodrošinātu, ka novērtējums ir pamatīgs un objektīvs un ka tā pamatā ir paši jaunākie zinātniskie, tehniskie un sociālekonomiskie dati, un ka tas atspoguļo plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šis novērtējums būtu jābalsta uz relevanto informāciju, tostarp dalībvalstu iesniegto un paziņoto informāciju, Eiropas Vides aģentūras ziņojumiem un labākajiem pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, tostarp IPCC ziņojumiem. Tā kā Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, te varētu iekļaut informāciju par Savienības un dalībvalstu vidiski ilgtspējīgajām investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama. Komisijai vajadzētu izmantot Eiropas statistiku un datus, kad tie pieejami, un nodrošināt padziļinātas ekspertu pārbaudes. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu.
(19)  Lai novērtējums būtu pamatīgs un objektīvs un lai tas balstītos uz pašiem jaunākajiem zinātniskajiem, tehniskajiem un sociālekonomiskajiem datiem un atspoguļotu plaša neatkarīgu ekspertu loka viedokli, Komisijai šī novērtējuma pamatā būtu jāliek attiecīga informācija, cita starpā arī dalībvalstu iesniegtā un paziņotā informācija, Eiropas Vides aģentūras ziņojumi un labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, tostarp IPCC, UNEP, IPBES, EKPP ziņojumi un, ja iespējams, arī ziņojumi, ko sagatavojušas dalībvalstu neatkarīgās nacionālās klimata padomdevējas struktūras. Komisija ir apņēmusies noskaidrot, kā publiskais sektors Eiropas zaļā kursa kontekstā varētu izmantot ES taksonomiju, tāpēc novērtējumā būtu jāiekļauj informācija par Savienības un dalībvalstu vides ziņā ilgtspējīgām investīcijām saskaņā ar Regulu (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], tiklīdz šāda informācija būs pieejama. Komisijai būtu jāizmanto Eiropas statistika un dati, ja tādi ir pieejami, un jāvēršas pie ekspertiem, lai tie īstenotu rūpīgu pārbaudi. Eiropas Vides aģentūrai attiecīgā gadījumā un saskaņā ar savu gada darba programmu būtu Komisijai jāpalīdz.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Tā kā virzībā uz klimatneitralitāti ļoti liela loma ir patērētājiem un kopienām, būtu jāsekmē enerģiska sabiedrības un sociuma iesaistīšanās klimatrīcībā. Tāpēc Komisijai būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā, tostarp jāpieņem Eiropas Klimata pakts.
(20)  Patērētāju, kopienu un reģionu līdzdalība ir spēcīgs faktors, kas veicina pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, tāpēc vietējā, reģionālā un valsts līmenī būtu jāmudina uz enerģisku sabiedrības un sociālo iesaisti pasākumos, kas īstenojami klimata jomā, un jānodrošina iespēja tajos vieglāk piedalīties. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas pilnīgi pārredzamā veidā varētu un tām būtu iespējas īstenot savas tiesības rīkoties, veidojot sociāli taisnīgu, dzimumiem līdztiesīgu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu sabiedrību, un tādēļ cita starpā būtu jāsāk īstenot Eiropas klimata paktu.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska un ka emisijas laika gaitā pakāpeniski samazināsies, un lai palīdzētu novērtēt, cik konsekventi ir pasākumi un kā sokas ar klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuros būtu nosprausta trajektorija, kā panākt, ka līdz 2050. gadam Savienības neto SEG emisijas ir nulle. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu37. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(21)  Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, MVU, strādājošajiem un arodbiedrībām, investoriem un patērētājiem, dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību un lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska un ka emisijas laika gaitā pakāpeniski samazināsies, un arī lai palīdzētu novērtēt, cik konsekventi ir pasākumi un kādu progresu ir izdevies panākt saistībā ar klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, Komisijai būtu jāapsver iespējas noteikt trajektoriju, pēc kuras vadoties līdz 2050. gadam Savienībā ir jāpanāk siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis, un attiecīgā gadījumā jāsagatavo atbilstoši tiesību aktu priekšlikumi Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Tā kā Komisija ir apņēmusies ievērot labākas likumdošanas principus, būtu jātiecas nodrošināt Savienības tiesību aktu konsekvenci siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas aspektā. Sistēmai, ar kuru vērtē progresu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un to, cik saskanīgi ir šā mērķa sasniegšanai domātie pasākumi, būtu jābalstās uz Regulā (ES) 2018/1999 noteikto pārvaldības satvaru un jābūt saskanīgai ar to. Konkrētāk, sistēma, kas paredz, ka regulāri jāsniedz ziņojumi un ka Komisijai uz šo ziņojumu pamata ir jāsagatavo novērtējumi un attiecīgi jārīkojas, būtu jāsalāgo ar Regulas (ES) 2018/1999 prasībām, lai dalībvalstis sniegtu informāciju un ziņojumus. Tāpēc Regula (ES) 2018/1999 būtu jāgroza, lai attiecīgajos noteikumos iekļautu klimatneitralitātes mērķi.
(22)  Tā kā Komisija ir apņēmusies ievērot labākas likumdošanas principus, būtu jātiecas nodrošināt Savienības tiesību aktu konsekvenci siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas aspektā. Sistēma, pēc kuras tiek vērtēts progress, kas panākts saistībā ar Savienības klimata mērķu sasniegšanu, un arī tas, cik konsekventi ir šā mērķa sasniegšanai īstenotie pasākumi, būtu jāveido, pamatojoties uz Regulā (ES) 2018/1999 noteikto pārvaldības sistēmu un nodrošinot sistēmas atbilstību regulā noteiktajai pamatsistēmai. Konkrētāk, sistēma, saskaņā ar kuru regulāri ir jāsniedz ziņojumi un Komisijai uz šo ziņojumu pamata ir jāsagatavo novērtējumi un attiecīgi jārīkojas, būtu jāveido atbilstoši Regulas (ES) 2018/1999 prasībām, kas nosaka dalībvalstīm pienākumu sniegt informāciju un iesniegt ziņojumus. Tāpēc Regula (ES) 2018/1999 būtu jāgroza, lai attiecīgajos noteikumos iekļautu klimatneitralitātes mērķi.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Klimata pārmaiņas pēc definīcijas ir pārrobežu problēma, tāpēc ir vajadzīgi koordinēti Savienības līmeņa pasākumi, kas papildinātu un pastiprinātu dalībvalstu rīcībpolitikas. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
(23)  Klimata pārmaiņas pēc definīcijas ir pārrobežu problēma, tāpēc ir vajadzīgi koordinēti Savienības līmeņa pasākumi, kas efektīvi papildinātu un stiprinātu dalībvalstu politikas nostādnes. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā un visās dalībvalstīs panākt klimatneitralitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti tikai tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23a)   Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas īpatsvars patlaban ir 10 % no pasaules SEG emisiju apjoma. Klimatneitralitātes mērķis attiecas tikai uz Savienības ražojošo sektoru radītajām emisijām. Saskaņota klimata politika nozīmē to, ka tiek kontrolētas arī emisijas, kas rodas patēriņa un arī enerģijas un resursu importa rezultātā.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
23.b apsvērums (jauns)
(23b)   Savienības patēriņa klimatiskā pēda ir ļoti svarīgs instruments, pie kura ir jāturpina strādāt, lai Savienības klimata mērķi kopumā būtu konsekventāki.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
23.c apsvērums (jauns)
(23c)   Ar pilnībā efektīvu Savienības klimata politiku būtu jāpievēršas oglekļa emisiju pārvirzei un jāizstrādā attiecīgi instrumenti — piemēram, oglekļa ievedkorekcijas mehānisms —, lai minēto problēmu risinātu un nosargātu Savienības standartus un progresīvākās Savienības ražošanas nozares.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
23.d apsvērums (jauns)
(23d)   Lauksaimniecības produktu un pārtikas imports no trešām valstīm aizvadītajos gados ir nemitīgi palielinājies. Šīs tendences dēļ ir obligāti jāizvērtē, tieši kuriem no trešām valstīm importētiem produktiem būtu jāpiemēro prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras jāpilda Savienības lauksaimniekiem, un kas pamatā izriet no Savienības politikas nostādnēm, kuru mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgs ziņojums un tematiskais paziņojums.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
23.e apsvērums (jauns)
(23e)  Paziņojumā „Eiropas zaļais kurss” Komisija uzsvēra, ka ir jāpanāk ātrāka pārkārtošanās uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, norādot, ka tā ir politiska prioritāte ceļā uz klimatneitralitāti. Lai panāktu, ka tiek īstenota pārkārtošanās uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, Komisija ir norādījusi, ka 2020. gadā pieņems vispusīgu ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju ar vērienīgiem pasākumiem, kuru mērķis ir būtiski samazināt visu transporta veidu radīto CO2 un piesārņojošu vielu emisijas, tādēļ cita starpā veicinot „tīro” transportlīdzekļu un alternatīvu degvielas veidu izmantošanu autotransporta, jūras transporta un aviācijas nozarēs, palielinot ilgtspējīgāku transporta veidu — piemēram, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu, — izmantošanas īpatsvaru un padarot efektīvāku visu transporta sistēmu kopumā, stimulējot patērētājus izvēlēties ilgtspējīgāk un stimulējot mazemisiju praksi, kā arī investējot mazemisiju un bezemisiju risinājumos, tostarp infrastruktūrā.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
23.f apsvērums (jauns)
(23f)  Transporta infrastruktūrai varētu būt ļoti svarīga nozīme, lai panāktu ātrāku pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, ja vien transporta infrastruktūra nodrošinātu pāreju uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem, jo īpaši attiecībā uz kravu pārvadājumiem. Tajā pašā laikā klimata pārmaiņu izraisītas norises, piemēram, ūdens līmeņa celšanās, ekstremāli laikapstākļi, sausums un temperatūras paaugstināšanās, var radīt infrastruktūras bojājumus, darbības traucējumus, spriedzi piegāžu ķēžu kapacitātei un efektivitātei un līdz ar to negatīvi ietekmēt mobilitāti Eiropā. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīklu izveidot līdz 2030. gadam un TEN-T papildinošo tīklu — līdz 2040. gadam, tomēr ņemot vērā, ka ir jāpilda Savienības tiesību aktos noteiktie pienākumi risināt problēmu, kas saistīta ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuras projektos rodas visā to aprites ciklā. Turklāt Komisijai būtu jāapsver iespēja piedāvāt tiesisko regulējumu, kas stiprinātu transporta infrastruktūras riska pārvaldību, noturību un spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
23.g apsvērums (jauns)
(23g)   Savienības likumdošanas darbības pamatā būtu jāliek Eiropas dzelzceļa tīkla savienojamība, jo īpaši starptautiskie savienojumi, lai panāktu, ka pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu kļūst pievilcīgāki vidējas un tālas satiksmes braucieniem, un lai pilnveidotu dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu spēju nodrošināt kravu pārvadājumus.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
23.h apsvērums (jauns)
(23h)   Ir svarīgi nodrošināt pietiekamas investīcijas atbilstošas infrastruktūras attīstībā, kas vajadzīga bezemisiju mobilitātei, cita starpā arī investīcijas kombinētās satiksmes platformās, un ir svarīgi panākt, lai Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) spēcīgāk atbalstītu pārkārtošanos uz viedu, ilgtspējīgu un drošu mobilitāti Savienībā.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
23.i apsvērums (jauns)
(23i)   Atbilstoši Savienības centieniem panākt pāreju no autotransporta uz dzelzceļa pārvadājumiem, tā nodrošinot līderpozīcijas CO2 emisiju ziņā visefektīvākajam transporta veidam, un turklāt rēķinoties ar iespēju nākamo — 2021. gadu — pasludināt par Eiropas Dzelzceļa gadu, īpašs uzsvars likumdošanas kontekstā būtu jāliek uz patiesi vienotas Eiropas dzelzceļa telpas veidošanu, līdz 2024. gadam likvidējot jebkādu administratīvo slogu un nodrošinot protekcionistisku valsts tiesību aktu atcelšanu.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
23.j apsvērums (jauns)
(23j)   Lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, Komisijai būtu arī jāstiprina konkrēti tiesību akti, ar kuriem nosaka CO2 emisiju standartus vieglajiem automobiļiem, furgoniem un kravas automobiļiem, un Komisijai būtu jāpiedāvā konkrēti pasākumi, kas paver ceļu autotransporta elektrifikācijai, un jāķeras pie iniciatīvām, ar kurām var palielināt ilgtspējīgu alternatīvo degvielas veidu ražošanu un ieviešanu.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
23.k apsvērums (jauns)
(23k)  Savā 2019. gada 28. novembra rezolūcijā par ANO 2019. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 25) Madridē (Spānijā) Eiropas Parlaments norādīja, ka ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas patlaban noteiktajiem starptautiskajiem mērķiem un pasākumiem, pat ja tie tiks pilnībā īstenoti, nevar panākt nepieciešamo emisiju samazinājumu un ka ir jāturpina enerģiski strādāt gan Eiropas, gan pasaules līmenī, konsekventi cenšoties īstenot visai ekonomikai noteikto mērķi — panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmeni.
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
23.l apsvērums (jauns)
(23l)  Komisijai būtu jāpastiprina centieni izveidot labi funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu, kas ir svarīga enerģētikas pārkārtošanas sastāvdaļa un kas palīdzēs nodrošināt tā ekonomisko dzīvotspēju. Tāpēc daudzgadu finanšu shēmā DFS galvenā prioritāte būtu jāpiešķir viedo un digitālo elektrības un gāzes tīklu izveidei. Covid-19 atveseļošanās programmām būtu arī jāatbalsta starpvalstu energotīklu attīstība. Ir vajadzīgas efektīvas un ātras lēmumu pieņemšanas procedūras, lai atbalstītu starpvalstu tīkla attīstību, jo īpaši uz nākotni orientētā un ar ūdeņradi saderīgā gāzes infrastruktūrā.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
1. pants
1. pants
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Priekšmets un darbības joma
Ar šo regulu izveido satvaru, Savienībā neatgriezeniski un pakāpeniski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt to piesaisti dabiskos vai citos piesaistītājos.
Ar šo regulu izveido satvaru, kas nodrošina, ka atbilstoši Savienības klimata un vides mērķiem Savienībā neatgriezeniski, prognozējami un ātri samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinās to piesaiste dabiskos vai citos piesaistītājos.
Šajā regulā ir noteikts saistošs mērķis līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā nosprausto ilgtermiņa virsmērķi attiecībā uz temperatūru, un sniegts satvars sekmīgai virzībai uz Parīzes nolīguma 7. pantā nosprausto globālo virsmērķi pielāgošanās jomā. Tā turklāt nosaka saistošu Savienības siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam
Šajā regulā ir noteikts saistošs mērķis ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt Savienībā klimatneitralitāti, tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma 2. pantā nosprausto ilgtermiņa virsmērķi attiecībā uz temperatūras kāpumu, un ir piedāvāts satvars, kas ļauj panākt progresu, īstenojot Parīzes nolīguma 7. pantā nosprausto globālo virsmērķi pielāgošanās jomā.
Šī regula attiecas uz Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 2. daļā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām un to piesaisti dabiskos vai citos piesaistītājos.
Šī regula attiecas uz Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 2. daļā uzskaitīto siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām un to piesaisti dabiskos vai citos piesaistītājos.
Grozījums Nr. 75 un 159
Regulas priekšlikums
2. pants
2. pants
2. pants
Klimatneitralitātes mērķis
Klimatneitralitātes mērķis
1.  Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienības mērogā panāk līdzsvaru starp Savienības tiesību aktos reglamentētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, kas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam neto emisijas samazina līdz nullei.
1.  Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā tiek līdzsvarots Savienības tiesību aktos reglamentētais Savienības mēroga antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistes apjoms attiecīgi no katra emisijas avota un katram piesaistītājam, un tas nozīmē, ka līdz minētajam termiņam tiek panākts siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmenis. Ne vēlāk kā līdz 2050. gadam katra dalībvalsts sasniedz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmeni.
2.  Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis attiecīgi Savienības un nacionālā līmenī veic vajadzīgos pasākumus, kas ļautu kopīgiem spēkiem sasniegt 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, paturot prātā, cik svarīgi ir sekmēt taisnīgumu un solidaritāti dalībvalstu starpā.
2.  Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis, balstoties uz vislabākajiem un jaunākajiem zinātniskajiem faktiem, kādi ir pieejami, attiecīgi Savienības un valsts, reģiona vai vietējā līmenī veic vajadzīgos pasākumus un sniedz atbalstu, kas nodrošina, ka Savienībā un visās dalībvalstīs var sasniegt 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, turklāt paturot prātā, ka ir svarīgi sekmēt starp dalībvalstīm taisnīgumu un solidaritāti, un taisnīgu pārkārtošanos, sociālo un ekonomisko kohēziju un neaizsargātu Savienības iedzīvotāju aizsardzību un ka ir svarīgi apsaimniekot, atjaunot, aizsargāt un palielināt jūras un sauszemes bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un oglekļa piesaistītājus.
2.a  No 2051. gada 1. janvāra Savienībā un visās dalībvalstīs siltumnīcefekta gāzu piesaistes apjoms piesaistītājos pārsniedz emisijas apjomu.
2.b  Līdz 2023. gada 31. maijam Komisija — pēc detalizēta ietekmes novērtējuma un ņemot vērā 3. panta 2.a punktā minēto siltumnīcefekta gāzu emisijas budžetu, — apsver iespējas noteikt Savienības mērķrādītāju 2040. gadam siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus.
Apsverot iespējas klimata jomā noteikt mērķrādītāju 2040. gadam, Komisija apspriežas ar EKPP un ņem vērā 3. panta 3. punktā izklāstītos kritērijus.
2.c  Ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc tam, kad klimata jomā ir pieņemts mērķis 2040. gadam, Komisija izvērtē, kā būtu jāgroza visi ar attiecīgā mērķrādītāja sasniegšanu saistītie Savienības tiesību akti, un apsver iespējas veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, cita starpā arī pieņemt tiesību aktu priekšlikumus.
2.d  Līdz 2020. gada decembrim Komisija sagatavo plānu, kurā izklāstīti Savienības līmenī veicamie pasākumi, lai mobilizētu atbilstīgus resursus, kas ļautu veikt nepieciešamos ieguldījumus nolūkā panākt, ka Savienības ekonomika kļūst klimatneitrāla. Plānā pārskata pašreizējos kompensācijas mehānismus dalībvalstīm ar zemākiem ienākumiem, ņemot vērā palielināto slogu, kas saistīts ar augstākiem mērķiem klimata jomā, un atbalstu no Atveseļošanas un noturības mehānisma, InvestEU programmām un Taisnīgas pārkārtošanās fonda.
Grozījums Nr. 100, 148 un 150
Regulas priekšlikums
2.a pants
2.a pants
2.a pants
2030. gada klimata mērķrādītājs
2030. gada klimata mērķrādītājs
1.  Lai būtu iespējams sasniegt 2. panta 1. punktā noteikto klimatneitralitātes mērķi, Savienības saistošais 2030. gada klimata mērķrādītājs ir siltumnīcefekta gāzu neto emisiju (emisijas, no kurām atskaitīti piesaistījumi) samazinājums par vismaz 55 % līdz 2030. gadam (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni).
1.  Savienības mērķrādītājs 2030. gadam klimata jomā ir noteikts šādi — salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt emisijas apjomu par 60 %.
2.  Komisija līdz 2021. gada 30. jūnijam izskata relevantos Savienības tiesību aktus ar mērķi panākt, lai būtu iespējams sasniegt šā panta 1. punktā noteikto mērķrādītāju un 2. panta 1. punktā noteikto klimatneitralitātes mērķi, un apsver iespēju saskaņā ar Līgumiem veikt vajadzīgos pasākumus, arī pieņemt leģislatīvo aktu priekšlikumus.
2.  Līdz 2021. gada 30. jūnijam Komisija izvērtē, kā būtu jāgroza visi ar Savienības 2030. gadam klimata jomā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanu saistītie Savienības tiesību akti un citi attiecīgie Savienības tiesību akti, ar kuru palīdzību var veicināt aprites ekonomikas veidošanos un palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai varētu sasniegt šā panta 1. punktā minēto emisiju samazināšanas mērķrādītāju un lai sasniegtu 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un Komisija veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem un cita starpā arī pieņem leģislatīvo aktu priekšlikumus. Konkrēti, Komisija izvērtē iespējas visu sektoru — tostarp aviācijas un jūras transporta nozaru, — emisijas apjomu pielāgot mērķrādītājam, kas klimata jomā ir noteikts 2030. gadam, un attiecīgo apjomu pielāgot arī 2050. gada klimatneitralitātes mērķim, lai to ne vēlāk kā līdz 2050. gadam samazinātu līdz neto nulles līmenim, un attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus. Komisija mobilizē atbilstošus resursus visām investīcijām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu šajā punktā minētos mērķrādītājus.
2.a  Komisija 2. punktā minētos priekšlikumus balsta uz visaptverošu novērtējumu par ietekmi uz vidi, ekonomiku un sabiedrību, atspoguļojot ekonomisko situāciju pēc Covid-19 krīzes un īpašu uzmanību pievēršot samazinājumu un atcelšanas iespējām konkrētās nozarēs, kā arī Brexit ietekmei uz Savienības emisijām. Komisija novērtē Savienības tiesību aktu grozījumu, ar kuriem īsteno 1. punktā noteikto Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kumulatīvo ietekmi uz dažādām rūpniecības nozarēm.
2.b  Komisija, sagatavojot 2. punktā minētos priekšlikumus par attiecīgo 2030. gada klimata un enerģētikas tiesību aktu pārskatīšanu, nodrošina izmaksu ziņā efektīvu un taisnīgu līdzsvaru starp ETS un kopīgo centienu sektoru, kā arī starp valstu mērķrādītājiem kopīgo centienu sektorā un jebkurā gadījumā ne tikai pievieno papildu centienus katrai dalībvalstij, kas reaģē uz mērķu palielinājumu par 15 %. Komisija novērtē ietekmi, ko radīs tādu Eiropas mēroga pasākumu ieviešana, kuri varētu papildināt esošos pasākumus, piemēram, uz tirgu balstītus pasākumu, kas ietver spēcīgu solidaritātes mehānismu, ieviešana.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
2.b pants (jauns)
2.b pants
Dalībvalstu klimata padomdevējas struktūras un Eiropas Klimata pārmaiņu padome
1.   Līdz 2021. gada 30. jūnijam visas dalībvalstis dara Komisijai zināmas savas neatkarīgās nacionālās klimata padomdevējas struktūras, kuru uzdevums — bet ne vienīgais, — ir sniegt zinātnes ekspertu viedokli par valsts klimata politiku. Ja šādu struktūru dalībvalstīm nav, tās ir aicinātas šādas struktūras izveidot.
Neatkarīgo nacionālo klimata padomdevēju struktūru neatkarīga zinātniskā darba un autonomijas atbalstam dalībvalstis ir aicinātas veikt attiecīgus pasākumus, kas ļauj struktūrai darboties pilnīgi pārredzami un nodrošina, ka struktūras secinājumi ir publiski pieejami, un šos pasākumus dalībvalstis dara zināmus Komisijai.
2.   Līdz 2022. gada 30. jūnijam Komisija sadarbībā ar šīm nacionālajām klimata padomdevējām struktūrām izveido Eiropas Klimata pārmaiņu padomi (EKPP), kas ir pastāvīga, neatkarīga, starpdisciplināra zinātniskā padomdevēja struktūra klimata pārmaiņu jautājumos un kas strādā, vadoties pēc jaunākajiem zinātniskajiem datiem, kurus konstatējusi IPCC. EKPP dod papildu ieguldījumu darbā, kuru veic Eiropas Vides aģentūra (EVA), kā arī jau izveidotās Savienības pētniecības iestādes un aģentūras. Lai nepieļautu darba dublēšanos, EVA nodrošina EKPP sekretariāta funkciju, tomēr EKPP saglabā savu budžeta un administratīvo autonomiju.
3.   EKPP locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi, un to var vienu reizi atjaunot. EKPP struktūrā ir zinātniskā komiteja ne vairāk kā 15 augsta līmeņa ekspertu sastāvā, kas pilnībā nodrošina profesionālās kvalifikācijas spektru, kas vajadzīgs 4. punktā uzskaitīto darbību īstenošanai. Zinātniskā komiteja kā neatkarīga struktūra pati ir atbildīga par EKPP zinātnisko ieteikumu sagatavošanu.
4.   Zinātniskā komiteja veic šādus uzdevumus:
a)   izvērtē, vai pašreizējās un piedāvātās Savienības trajektorijas, siltumnīcefekta gāzu emisijas budžets un klimata mērķi ir saskaņā ar Savienības un starptautiskajām saistībām, kas jāpilda klimata jomā;
b)  izvērtē, cik reāla ir iespēja ar pašreizējiem un plānotajiem pasākumiem nepārsniegt Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžetu un panākt klimatneitralitāti;
c)   izvērtē, vai Savienības pasākumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ir saskaņā ar 2. pantā nospraustajiem mērķiem;
d)   nosaka, tieši ar kādiem pasākumiem un kādā veidā var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielināt oglekļa sekvestrēšanas potenciālu; un
e)   noskaidro, kādas sekas ir iespējamas bezdarbības vai nepietiekamas darbības rezultātā.
5.   Veicot 4. punkta minētos uzdevumus, EKPP nodrošina pienācīgu apspriešanos ar neatkarīgām nacionālajām klimata padomdevējām struktūrām.
6.   Zinātniskajai komitejai palīdz darboties valde. Valdes sastāvā ir pa vienam loceklim no katras neatkarīgās nacionālās klimata padomdevējas struktūras, par kuru ir paziņots Komisijai, kā norādīts 1. punktā, valdē ir divi pārstāvji, ko izraudzījusies Komisija, divi pārstāvji, kurus izraudzījies Eiropas Parlaments, un sekretariāta vadītājs, ko ieceļ EVA.
Valde rīko sanāksmes divreiz gadā, un tai ir pienākums noteikt EKPP darba uzdevumus un uzraudzīt to īstenošanu. Pēc Komisijas priekšlikuma valdi ieceļ Eiropas Parlaments un Padome, savstarpēji vienojoties. Valdes priekšsēdētāju locekļi ievēl paši.
Valdes pienākumi:
a)   pēc zinātniskās komitejas priekšlikuma pielāgot gada darba programmu un nodrošināt, ka programma ir saskaņā ar EKPP pilnvarojumu;
b)   iecelt zinātniskās komitejas locekļus, nodrošinot, ka zinātniskās komitejas sastāvs piedāvā darba programmas uzdevumu izpildei vajadzīgo profesionālās kvalifikācijas spektru;
c)   pieņemt EKPP budžetu; un
d)   īstenot koordināciju ar nacionālajām klimata padomdevējām struktūrām.
7.   Katru zinātniskās komitejas locekli valde izraugās individuāli. Zinātniskās komitejas priekšsēdētāju locekļi ievēl paši. Ar divu trešdaļu balsu vairākumu zinātniskā komiteja pieņem savu reglamentu, kas garantē komitejas neatkarīgu zinātnisko darbu un autonomiju.
Kandidāti uz zinātniskās komitejas locekļa amatu tiek noskaidroti atklātā izvērtēšanas procesā. Profesionālā pieredze personām, kuras pieteikušās uz zinātniskās komitejas locekļa amatu un ir izpildījušas uzaicinājumā noteiktās atbilstības prasības, tiek salīdzinoši vērtēta pēc šādiem atlases kritērijiem:
a)   izcilība zinātnē;
b)   pieredze, kas gūta, sagatavojot zinātniskus novērtējumus un/vai sniedzot zinātniskas konsultācijas profesionālās kompetences jomā;
c)   plaša profesionālā kompetence klimata un vides zinātnēs vai citās zinātnes jomās, kas ir nozīmīgas Savienības klimata mērķu sasniegšanai;
d)   pieredze, kas gūta saistībā ar zinātnisko recenzēšanas darbu;
e)   profesionālā pieredze, kas gūta starpdisciplinārā vidē starptautiskā kontekstā.
Zinātniskās komitejas sastāvs ir veidots, nodrošinot gan dzimumu, gan disciplīnu un sektoru profesionālās kompetences līdzsvarotu pārstāvību, kā arī līdzsvarotu sadalījumu pa reģioniem.
8.   Par secinājumiem, pie kuriem EKPP ir nonākusi saistībā ar šā panta 4. punktu, tā katru gadu ziņo Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei. Vajadzības gadījumā EKPP sagatavo ieteikumus Komisijai, lai būtu nodrošināta iespēja sasniegt šīs regulas mērķus. EKPP nodrošina, lai tās darbība būtu pilnībā pārredzama un lai tās ziņojumi būtu publiski pieejami. Komisija ziņojumus un visus ieteikumus izvērtē un sniedz EPKK oficiālu atbildi ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc to saņemšanas. Atbilde uz šādiem ziņojumiem un ieteikumiem ir publiski pieejama.
Grozījums Nr. 77, 123 un 145
Regulas priekšlikums
3. pants
3. pants
3. pants
Klimatneitralitātes sasniegšanas trajektorija
Klimatneitralitātes sasniegšanas trajektorija
1.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 9pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu, proti, nospraustu Savienības līmeņa trajektoriju, kā līdz 2050. gadam sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi. Ne vairāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izvēršanas Komisija šo trajektoriju pārskata.
1.  Līdz 2023. gada 31maijam Komisija apsver iespējas Savienības līmenī noteikt indikatīvu trajektoriju, pēc kuras sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto mērķi, par sākumpunktu izvēloties klimata jomā 2030. gadam noteikto Savienības mērķrādītāju, kas minēts 2.a panta 1. punktā, un ņemot vērā klimata jomā 2040. gadam noteikto saistošo starpposma mērķrādītāju, kas minēts 2panta 2.b punktā, un attiecīgā gadījumā Komisija sagatavo atbilstošu tiesību akta priekšlikumu.
1.a  Tiklīdz šā panta 1. punktā minētā trajektorija ir noteikta, Komisija ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izsvēršanas — sākot ar globālo izsvēršanu, kas paredzēta 2028. gadā, — šo trajektoriju pārskata. Ja pārskatīšanas rezultātā Komisija secina, ka trajektorija ir jāpielāgo, tā sagatavo attiecīgu tiesību akta priekšlikumu.
2.   Trajektorijas sākumpunkts ir 2.a panta 1. punktā noteiktais Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs.
2.   Sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus trajektorijas noteikšanai saskaņā ar šā panta 1punktu, Komisija ņem vērā Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžetu un norāda, kāds CO2 ekvivalenta izteiksmē ir atlikušais siltumnīcefekta gāzu emisijas kopējais apjoms, ko ne vēlāk kā līdz 2050. gadam vēl varētu emitēt, nemazinot Savienības spēju pildīt savas saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu.
2.a   Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžetu Komisija izklāsta ziņojumā, kuru līdz 2021. gada 31. decembrim iesniedz Parlamentam un Padomei. Komisija nodrošina, lai publiski pieejams būtu gan ziņojums, gan metodika, kas ir ziņojuma pamatā.
3.  Nosakot trajektoriju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā šādus aspektus:
3.  Sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus attiecīgi trajektorijas noteikšanai saskaņā ar šā panta 1. punktu vai pielāgošanai saskaņā ar šā panta 1.a punktu, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:
-a)  labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie fakti, tostarp jaunākie ziņojumi, ko sagatavojusi IPCC, IPBES, EKPP un attiecīgā gadījumā dalībvalstu neatkarīgās klimata padomdevējas struktūras;
-aa)  izmaksas, kas sabiedrībai, ekonomikai un videi rodas bezdarbības vai nepietiekamas darbības rezultātā;
-ab)  nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga visiem;
a)  izmaksefektivitāte un ekonomiskā efektivitāte;
b)  Savienības ekonomikas konkurētspēja;
b)  Savienības ekonomikas konkurētspēja, jo īpaši MVU un to sektoru konkurētspēja, kur ir vislielākais oglekļa emisiju pārvirzes risks;
ba)   gatavo izstrādājumu un patēriņa oglekļa pēda Savienībā;
c)  labākās pieejamās tehnoloģijas;
c)  labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ir izmaksu ziņā efektīvas, drošas un mērogojamas un nodrošina, ka ir ievērota tehnoloģiskās neitralitātes koncepcija, un kas nepieļauj iespējas iesīkstēt;
d)  energoefektivitāte, enerģijas ekonomiskā pieejamība un piegādes drošība;
d)  energoefektivitāte un princips „energoefektivitāte pirmajā vietā”, cenas ziņā pieejama enerģija, enerģētiskās nabadzības mazināšana un droša energoapgāde;
da)  nepieciešamība pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā un garantēt tā aizstāšanu ar enerģiju, materiāliem un produktiem, kas tiek ražoti ilgtspējīgi no atjaunojamiem resursiem;
e)  taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs;
e)  taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un reģioniem un pašās dalībvalstīs un reģionos;
f)  nepieciešamība nodrošināt vidisko rezultativitāti un progresu laika gaitā;
f)  nepieciešamība ar laiku nodrošināt iedarbību uz vidi un progresiju;
fa)  nepieciešamība garantēt vides ilgtspēju, cita starpā arī nepieciešamība novērst krīzi bioloģiskās daudzveidības jomā, attiecīgajā procesā atjaunojot degradētās ekosistēmas, un nepieļaut neatgriezenisku kaitējumu ekosistēmām, lai tādējādi varētu sasniegt bioloģiskajai daudzveidībai noteiktos Savienības mērķrādītājus;
fb)   nepieciešamība ar laiku nodrošināt stabilus, ilgstošus un klimata ziņā efektīvus dabiskos piesaistītājus;
g)  investīciju vajadzības un izdevības;
g)  nepieciešamība pēc investīcijām un iespējas investēt inovācijā, ievērojot Regulu (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], tomēr rēķinoties ar balasta aktīvu veidošanās risku.
h)  nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga;
i)  starptautiskās norises un centieni, ko īsteno, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām virsmērķi;
j)  labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi.
3.a  Līdz.. [viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija pēc padziļināta dialoga ar visām attiecīgo nozaru attiecīgajām ieinteresētajām personām vēlākais līdz 2050. gadam izstrādā nozares dekarbonizācijas ceļvedi ar panākt šīs nozares klimatneitralitāti.
Grozījums Nr. 78 un 146
Regulas priekšlikums
4. pants
4. pants
4. pants
Pielāgošanās klimata pārmaiņām
Pielāgošanās klimata pārmaiņām
-1.a   Līdz 2021. gada 31. janvārim un pēc tam reizi 5 gados Komisija attiecīgi pieņem un atjaunina ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Ar atjaunināto ES stratēģiju ir jācenšas panākt, ka priekšroka tiek dota pielāgošanās politikai un ka šī politika tiek konsekventi integrēta un īstenota visās Savienības politikas nostādnēs, starptautiskajās saistībās, tirdzniecības nolīgumos un starptautiskajās partnerattiecībās.
1.  Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgotiesspēja, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā.
1.  Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis cenšas sasniegt mērķus, kas saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām valstu un Savienības līmenī ir noteikti ar ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām, un tās nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgošanās spēja, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība — cita starpā gan jūras, gan sauszemes ekosistēmu neaizsargātība, — pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, un ka pielāgošanās ir integrēta attiecīgajās sociālekonomiskās un vides politikas nostādnēs un darbībās. Īpašu uzmanību minētās iestādes un dalībvalstis pievērš neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un ekonomikas sektoriem, kur ietekme ir vislielākā, un, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, tās noskaidro, kādi šajā ziņā ir trūkumi, un tos novērš.
2.  Dalībvalstis izstrādā un īsteno pielāgošanās stratēģijas un plānus, kas ietver visaptverošus riska pārvaldības satvarus un balstās uz pamatotām klimatiskajām un neaizsargātības bāzlīnijām un progresa novērtējumiem.
2.  Līdz 2021. gada 31. decembrim un pēc tam reizi 5 gados dalībvalstis pieņem un īsteno valsts un reģionālā līmeņa pielāgošanās stratēģijas un plānus, kas ietver vispusīgas vietējās riska pārvaldības sistēmas, kuras veidotas, ņemot vērā vietējās vajadzības un specifiku, un balstās uz pamatīgiem klimatiskajiem un neaizsargātības atsauces scenārijiem un rādītājiem, kā arī progresa novērtējumiem, un dalībvalstis vadās pēc labākajiem un jaunākajiem zinātniskajiem faktiem, kādi ir pieejami. Šādās stratēģijās un plānos ir pasākumi, kas atbilstoši valsts un Savienības mērķiem attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šādās stratēģijās ir ņemta vērā jo īpaši neaizsargātu un ietekmētu grupu, kopienu un ekosistēmu situācija, un tajās ir pasākumi jūras un sauszemes ekosistēmu apsaimniekošanai, atjaunošanai un aizsardzībai, lai palielinātu attiecīgo ekosistēmu noturību. Savas stratēģijas dalībvalstis veido, ņemot vērā, ka īpaši neaizsargāta ir lauksaimniecība un pārtikas sistēmas, un nodrošinājums ar pārtiku, un tās veicina dabā rodamu risinājumu izmantošanu un ekosistēmās balstītu pielāgošanos.
2.a  Komisija aicina Savienības finanšu instrumentu, tostarp Eiropas Investīciju bankas atbalstītu projektu, atbalsta saņēmējus veikt stresa testu par pielāgošanos klimata pārmaiņām attiecībā uz projektiem, kurus uzskata par īpaši neaizsargātiem pret klimata pārmaiņu ietekmi. Līdz.. [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, un ar tiem nosaka sīki izstrādātus kritērijus stresa testam, kā arī attiecīgo nozaru, projektu un reģionu sarakstu un atbalsta saņēmēju apgrozījuma robežvērtību, vienlaikus nodrošinot, ka netiek radīts pārmērīgs administratīvais slogs. Komisija sniedz norādījumus atbalsta saņēmējiem, pamatojoties uz ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām un Eiropas Vides aģentūras datiem par to, kā ieguldījumu projektu saskaņot ar prasībām par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
4.a pants (jauns)
4.a pants
Virzībai uz klimatneitrālu un noturīgu sabiedrību atbilstošas finansējuma plūsmas
1.  Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis pastāvīgi strādā pie tā, lai panāktu, ka publiskā un privātā sektora piedāvātā finansējuma plūsmas ir saskaņā ar virzību uz klimatneitrālu un noturīgu sabiedrību, kā noteikts Parīzes nolīguma 2. panta 1. punktā, ņemot vērā šīs regulas 2. pantā noteiktos Savienības mērķus klimata jomā.
2.  Līdz 2021. gada 1. jūnijam un pēc tam regulāri noteiktā laika periodā Komisija saistībā ar 5. pantā minēto novērtēšanas procesu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē, kā būtu jāgroza visi attiecīgie Savienības tiesību akti — cita starpā arī Savienības daudzgadu finanšu shēmas un visi tiesību akti, kas attiecas tieši uz Savienības budžeta līdzekļiem un instrumentiem —, lai tajos iestrādātu saistošas un obligāti izpildāmus noteikumus, kuri nodrošina, ka publiskā un privātā sektora piedāvātā finansējuma plūsmas ir saskaņā ar šīs regulas 2. pantā noteiktajiem Savienības mērķiem klimata jomā. Attiecīgā gadījumā minētajam novērtējumam tiek pievienoti tiesību aktu priekšlikumi.
3.  Komisija katru gadu publisko informāciju par to, kura Savienības izdevumu daļa atbilst taksonomijas kategorijām, kā noteikts Regulā (ES) 2020/... [Taksonomijas regula].
4.  Lai sasniegtu šīs regulas 2. pantā noteiktos Savienības mērķus klimata jomā, Savienības iestādes un visas pakāpeniski pārtrauc visas tiešās un netiešās fosilā kurināmā subsīdijas un attiecīgi mobilizē ilgtspējīgus ieguldījumus. Šo subsīdiju pakāpeniska pārtraukšana neietekmē centienus apkarot enerģētisko nabadzību.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
5. pants
5. pants
5. pants
Savienības progresa un pasākumu novērtējums
Savienības progresa un pasākumu novērtējums
1.  Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija līdztekus Regulas (ES) 2018/1999 29. panta 5. punktā paredzētajam novērtējumam sagatavo arī novērtējumu par šādiem aspektiem:
1.  Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam reizi 2 gados Komisija līdztekus Regulas (ES) 2018/1999 29. panta 5. punktā paredzētajam novērtējumam sagatavo arī novērtējumu par šādiem aspektiem:
a)  visu dalībvalstu kopējais progress virzībā uz 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;
a)  katras dalībvalsts individuāli un visu dalībvalstu kopīgi panāktais progress virzībā uz 2. pantā noteikto Savienības klimata mērķu sasniegšanu, ko atspoguļo trajektorija, kura jānosaka saskaņā ar 3. panta 1. punktu; ja trajektorijas nav, vērtēšana notiek pēc 3. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc klimata jomā 2030. gadam noteiktā mērķrādītāja;
b)  visu dalībvalstu kopējais progress attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.
b)  katras dalībvalsts individuāli un visu dalībvalstu kopīgi panāktais progress attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.
Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.
Komisija šos novērtējumus un tajos izklāstītos secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu un nodrošina, lai attiecīgie novērtējumi un secinājumi būtu publiski pieejami.
2.  Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija izvērtē:
2.  Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam reizi 2 gados Komisija izvērtē:
a)  cik saskanīgi Savienības pasākumi ir ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;
a)  vai Savienības pasākumi un politikas nostādnes, cita starpā arī nozaru tiesību akti, Savienības ārējā darbība un Savienības budžets, ir saskaņā ar 2. pantā noteikto Savienības klimata mērķu sasniegšanu, ko atspoguļo trajektorija, kura jānosaka saskaņā ar 3. panta 1. punktu; ja trajektorijas nav, vērtēšana notiek pēc 3. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc klimata jomā 2030. gadam noteiktā mērķrādītāja;
b)  cik piemēroti Savienības pasākumi ir tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.
b)  vai Savienības pasākumi un politikas nostādnes, cita starpā arī nozaru tiesību akti, Savienības ārējā darbība un Savienības budžets, ir atbilstoši, lai panāktu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.
3.  Ja, pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka Savienības pasākumi nav saskanīgi ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, vai ka progress virzībā uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai 4. pantā minētās pielāgošanās realizēšanu nav pietiekams, tā vienlaikus ar 3. panta 1. punktā minēto trajektorijas pārskatīšanu veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem.
3.  Ja, pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka Savienības pasākumi un politikas nostādnes nav saskaņā ar 2. pantā noteiktajiem Savienības klimata mērķiem vai ka ar attiecīgajiem pasākumiem un politikas nostādnēm nepietiek, lai panāktu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, vai ka progress virzībā uz 2. pantā noteikto Savienības klimata mērķu sasniegšanu vai attiecībā uz 4. pantā minēto pielāgošanos nav pietiekams, Komisija pēc iespējas ātrāk veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem, lai šo konsekvences trūkumu novērstu, vai arī Komisija šādus pasākumus veic ne vēlāk kā tad, kad tiek pārskatīta 3. panta 1. punktā minētā trajektorija.
4.  Komisija visus iecerētos pasākumus vai likumdošanas priekšlikumus vēl pirms to pieņemšanas novērtē, ņemot vērā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, šo analīzi iekļauj visos ietekmes novērtējumos, ko pievieno šiem pasākumiem vai priekšlikumiem, un pasākumu vai priekšlikumu pieņemšanas brīdī publisko šā novērtējuma rezultātus.
4.  Komisija visus iecerētos pasākumus — tostarp (bet ne tikai) visus tiesību aktu un budžeta priekšlikumus, — izvērtē, lai noteiktu, vai tie ir saskaņā ar 2. pantā noteiktajiem Savienības klimata mērķiem, un attiecīgos pasākumus, kas ir piedāvāti, pirms pieņemšanas saskaņo ar minētajiem mērķiem. Šāda analīze ir iekļauta visos ietekmes novērtējumos, kas tiek pievienoti šādiem pasākumiem vai priekšlikumiem. Tiklīdz ir noteikta 3. panta 1. punktā minētā trajektorija un 3. panta 2.a punktā minētais siltumnīcefekta gāzu emisijas budžets, tie kļūst par šo novērtējumu pamatelementiem. Komisija nodrošina, lai novērtējums un tā rezultāti būtu tieši publiski pieejami, tiklīdz novērtējums ir pabeigts un jebkurā gadījumā pirms attiecīgā pasākuma vai priekšlikuma pieņemšanas.
4.a   Komisija šā panta 4. punktā minēto novērtējumu izmanto, lai sekmētu labākās prakses apmaiņu un noskaidrotu, kādas darbības ir jāveic, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
6. pants
6. pants
6. pants
Nacionālo pasākumu novērtējums
Nacionālo pasākumu novērtējums
1.  Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija novērtē:
1.  Līdz 2023. gada 30. septembrim un pēc tam reizi 2 gados Komisija novērtē:
a)  vai nacionālie pasākumi, kas, pamatojoties uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem vai divgadu progresa ziņojumiem, kuri iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, ir identificētitādi, kas ir relevanti 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, ir saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija;
a)  vai nacionālie pasākumi, kas, pamatojoties uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, valstu ilgtermiņa stratēģijām vai progresa ziņojumiem, kuri iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, ir norādītisvarīgi 2. pantā minēto Savienības klimata mērķu sasniegšanai, ir saskaņā ar minēto mērķu sasniegšanu, ko atspoguļo trajektorija, kura jānosaka saskaņā ar 3. panta 1. punktu; ja trajektorijas nav, vērtēšana notiek pēc 3. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc klimata jomā 2030. gadam noteiktā mērķrādītāja;
b)  vai relevantie nacionālie pasākumi ir piemēroti tam, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.
b)  vai attiecīgie nacionālie pasākumi ir atbilstoši un vai ar tiem var efektīvi panākt progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā.
Komisija šā novērtējuma secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu.
Komisija šos novērtējumus un tajos izklāstītos secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopā ar attiecīgajā kalendārajā gadā sagatavoto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minēto enerģētikas savienības stāvokļa apskatu un nodrošina, lai attiecīgie novērtējumi un secinājumi būtu publiski pieejami.
2.  Ja Komisija, pienācīgi apsvērusi kopīgo progresu, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar šo mērķi, kuru atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. punktā, tā var izdot šai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Komisija šādus ieteikumus publisko.
2.  Ja, pienācīgi apsverot katras dalībvalsts individuāli un visu dalībvalstu kopīgi panākto progresu, kas novērtēts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, Komisija konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskaņā ar Savienības klimata mērķu sasniegšanu, ko atspoguļo 3. panta 1. punktā minētā trajektorija, tiklīdz tā ir noteikta, vai ka ar attiecīgajiem pasākumiem nepietiek, lai panāktu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, Komisija sniedz šai dalībvalstij adresētus ieteikumus. Komisija nodrošina, lai šādi ieteikumi būtu publiski pieejami.
2.b   Šā panta 2. punktā minētajos ieteikumos Komisija iekļauj priekšlikumus par to, kā panākt progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā. Attiecīgā gadījumā šādos priekšlikumos cita starpā var piedāvāt iespējas saņemt papildu atbalstu saistībā ar tehnisko nodrošinājumu, inovāciju, zinātību, finansiālu atbalstu vai citu nepieciešamo atbalstu.
3.  Ja saskaņā ar 2. punktu tiek izdots ieteikums, piemēro šādus principus:
3.  Ja saskaņā ar 2. punktu ir sniegts ieteikums, ir spēkā šādi principi:
a)  attiecīgā dalībvalsts ieteikumu pienācīgi ņem vērā, ievērojot solidaritāti starp dalībvalstīm un Savienību un starp pašām dalībvalstīm;
a)  attiecīgā dalībvalsts sešu mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas ziņo Komisijai, kādus pasākumus tā plāno īstenot, lai ieteikumu pienācīgi ņemtu vērā, ievērojot solidaritāti starp dalībvalstīm un Savienību un starp pašām dalībvalstīm, kā arī nodrošinot, ka ir ievērots lojālas sadarbības princips;
b)  attiecīgā dalībvalsts savā pirmajā progresa ziņojumā, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu iesniegts nākamajā gadā pēc ieteikuma izdošanas gada, izklāsta, kā tā ir ieteikumu pienācīgi ņēmusi vērā. Ja attiecīgā dalībvalsts nolemj ieteikumu vai būtisku tā daļu neņemt vērā, minētā dalībvalsts Komisijai sniedz savu pamatojumu;
b)  attiecīgā dalībvalsts 18 mēnešu laikā pēc ieteikuma saņemšanas izklāsta, kā tā ir ieteikumu pienācīgi ņēmusi vērā un kādus atbildes pasākumus tā ir īstenojusi; šī informācija ir iekļauta progresa ziņojumā, kas attiecīgajā gadā ir iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu;
c)  ieteikumiem būtu jāpapildina jaunākie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas izdoti Eiropas pusgada kontekstā.
c)  ieteikumiem būtu jāpapildina jaunākie ieteikumi, kas konkrētai valstij ir sniegti Eiropas pusgada kontekstā.
3.a   Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir iesniegts šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais progresa ziņojums, Komisija izvērtē, vai ar attiecīgās dalībvalsts pieņemtajiem pasākumiem ir pienācīgi kliedētas ieteikumā paustās bažas. Ir nodrošināts, ka minētais novērtējums un tā rezultāti ir publiski pieejami novērtējuma pieņemšanas brīdī.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
7. pants
7. pants
7. pants
Vienoti noteikumi par Komisijas novērtējumu
Vienoti noteikumi par Komisijas novērtējumu
1.  Komisijas 5. un 6. pantā minēto novērtējumu pamatā ir ne tikai 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie nacionālie pasākumi, bet arī vismaz šāda informācija:
1.  Komisijas 5. un 6. pantā minēto novērtējumu pamatā ir ne vien 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie nacionālie pasākumi, bet arī vismaz šāda informācija:
a)  informācija, kas iesniegta un paziņota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2018/1999;
a)  informācija, kas iesniegta un paziņota saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999;
b)  Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumi;
b)  Eiropas Vides aģentūras (EVA) un Kopīgā pētniecības centra (JRC) ziņojumi;
c)  Eiropas statistika un dati, tostarp dati, ja tādi pieejami, par klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes izraisītiem zaudējumiem un
c)  Eiropas un pasaules statistika un dati, tostarp dati par konstatētajiem un prognozētajiem zaudējumiem, kurus rada klimata pārmaiņu negatīvā ietekme, un to izmaksu aplēse, kas rastos bezdarbības vai novēlotas rīcības rezultātā, ja šādi dati ir pieejami, un
d)  labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākie IPCC ziņojumi, un
d)  labākie pieejamie un jaunākie zinātniskie fakti, tostarp jaunākie ziņojumi, ko sagatavojusi IPCC, UNEP, IPBES, EKPP un attiecīgā gadījumā dalībvalstu neatkarīgās klimata padomdevējas struktūras; un
e)  jebkāda papildu informācija par vidiski ilgtspējīgām Savienības un dalībvalstu investīcijām, tostarp par investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama.
e)  jebkāda papildu informācija par vides ziņā ilgtspējīgām Savienības un dalībvalstu investīcijām, tostarp par investīcijām saskaņā ar Regulu (ES) 2020/... [Taksonomijas regula], tiklīdz šāda informācija ir pieejama.
2.  Sagatavot 5. un 6. pantā minēto novērtējumu Komisijai palīdz Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu.
2.  Sagatavot 5. un 6. pantā minēto novērtējumu Komisijai palīdz Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
8. pants
8. pants
8. pants
Sabiedrības līdzdalība
Sabiedrības līdzdalība un pārredzamība
Komisija rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā. Komisija visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu un pieejamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar paraugpraksi un tiek apzinātas iespējas, kā sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.
1.  Komisija un dalībvalstis rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas — cita starpā arī vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestādes, — varētu un tām būtu iespējas īstenot savas tiesības rīkoties, veidojot sociāli taisnīgu, klimatneitrālu un klimatnoturīgu sabiedrību, un tādēļ cita starpā sāk īstenot šā panta 2. punktā minēto Eiropas klimata paktu. Komisija un dalībvalstis visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu, pieejamu un pārredzamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, akadēmiskās aprindas, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar labāko praksi un tiek noskaidrotas iespējas, kā sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.
2.   Komisija sagatavo Eiropas klimata paktu, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji, sociālie partneri un ieinteresētās personas iesaistās Savienības līmeņa klimata politikas nostādņu izstrādāšanas procesā, un lai veicinātu dialogu un zinātniski pamatotas informācijas izplatīšanu par klimata pārmaiņām un par šādu pārmaiņu sociālajiem un dzimumu līdztiesības aspektiem, un arī lai īstenotu labākās prakses apmaiņu saistībā ar iniciatīvām klimata jomā.
3.   Veicot pasākumus 2. panta 1. punktā noteiktā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, dalībvalstis nodrošina, lai visā likumdošanas procesā par to būtu informēti iedzīvotāji, pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri un lai ar tiem notiktu apspriešanās. Tādēļ dalībvalstis rīkojas pārredzami.
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
8.a pants (jauns)
8.a pants
Savienība beidz aizsargāt investīcijas fosilā kurināmā veidos Enerģētikas hartas nolīguma modernizācijas kontekstā.
Grozījums Nr. 84 un 175/rev
Regulas priekšlikums
9. pants
9. pants
svītrots
Deleģēšanas īstenošana
1.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB: šīs regulas spēkā stāšanās diena].
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  Saskaņā ar 3. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Pārskatīšana
Sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izsvēršanas Komisija visus šīs regulas elementus pārskata, ņemot vērā labākos pieejamos un jaunākos zinātniskos faktus — cita starpā arī jaunākos IPCC un EKPP secinājumus un ieteikumus, — starptautiskās norises un centienus iegrožot temperatūras kāpumu tā, ka tas nepārsniedz 1,5°C, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kuram attiecīgā gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) 2018/1999
1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a)  īsteno stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanai un pirmajā desmit gadu periodā — no 2021. līdz 2030. gadam — it sevišķi 2030. gadam izvirzīto Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanai;
a)  īsteno stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti, lai sasniegtu enerģētikas savienības mērķus un mērķrādītājus un saskaņā ar Parīzes nolīgumu īstenotu Savienības ilgtermiņa saistības attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, jo īpaši Savienības klimata mērķus, kā noteikts Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā, un lai pirmajā desmit gadu periodā — no 2021. līdz 2030. gadam — sasniegtu tieši 2030. gadam izvirzītos Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājus;
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/1999
2. panta – 11. punkts
(2a)   regulas 2. panta 11. punktu aizstāj ar šādu:
11)  2030. gadam izvirzītie Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāji” ir saistošais Savienības mēroga mērķrādītājs, kas paredz visā iekšējā tautsaimniecībā līdz 2030. gadam vismaz par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990gadu, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars Savienībā ir vismaz 32 %, Savienības līmeņa pamatmērķis, kas paredz līdz 2030. gadam vismaz par 32,5 % uzlabot energoefektivitāti, un 2030. gadam izvirzītais 15 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājs, kā arī visi citi šādi mērķrādītāji, par kuriem Eiropadome vai Eiropas Parlaments un Padome varētu vienoties attiecībā uz 2030. gadu;
“11) 2030. gadam izvirzītie Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāji” ir saistošais Savienības mēroga mērķrādītājs, kas paredz visā iekšējā tautsaimniecībā līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas saskaņā ar Regulas (ES) .../... [Klimata akts] 2. panta 3punktu, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt atjaunojamās enerģijas patēriņa īpatsvaru Savienībā saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 3. panta 1. punktu, Savienības līmeņa pamatmērķis, kas paredz līdz 2030. gadam uzlabot energoefektivitāti saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 1. panta 1. punktu, un 2030. gadam izvirzītais 15 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājs;”;
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 2.b punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/1999
2. panta – 62.a punkts (jauns)
(2b)   regulas 2. pantam pievieno šādu punktu:
62a)  „attiecīgā sabiedrības daļa” ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt ar vidi saistīto lēmumu pieņemšanas procedūras, kas minētas 2. un 3. nodaļā, vai kura šajos jautājumos ir ieinteresēta. Piemērojot šo definīciju, tiek uzskatīts, ka nevalstiskās organizācijas, kuras cīnās par vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām, ir ieinteresētas;”;
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 2018/1999
3. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
f)  novērtējums, kurā izklāstīta plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz b) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu, tostarp to saskaņotība ar Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, ar ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ar 15. pantā minētajām ilgtermiņa stratēģijām;
f)  novērtējums, kurā izklāstīta plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz b) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu, tostarp to saskaņotība ar Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustajiem Savienības klimata mērķiem, ar ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ar 15. pantā minētajām ilgtermiņa stratēģijām;
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/1999
4. pants – 1. daļa – a punkts – 1. apakšpunkts – ievaddaļa
(3a)  regulas 4. panta pirmās daļas a) punkta 1. apakšpunkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
1)  saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti un nolūkā sasniegt Savienības tautsaimniecības mēroga siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju:
1) saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti un nolūkā sasniegt Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā noteiktos Savienības klimata mērķus:”;
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (ES) 2018/1999
8. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
e)  veids, kā esošās rīcībpolitikas un pasākumi un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu.;
e) veids, kā esošās rīcībpolitikas un pasākumi un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā nosprausto Savienības klimata mērķu sasniegšanu.;
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/1999
11.a pants (jauns)
(5a)  regulā iekļauj šādu pantu:
“11.a pants
Iespēja vērsties tiesā
1.  Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecīgajiem sabiedrības locekļiem, kuri ir pietiekami ieinteresēti vai kuri apgalvo, ka ir aizskartas viņu tiesības — ja attiecīgās dalībvalsts administratīvi procesuālo tiesību aktos šādu tiesību esamība ir paredzēts kā priekšnoteikums —, ir iespēja vērsties tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota ar likumu, ar prasību pārskatīt lietu un tādējādi apstrīdēt lēmumus, darbības vai bezdarbību pēc būtības vai apstrīdēt to procesuālo likumību, piemērojot Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu.
2.  Dalībvalstis nosaka, kurā posmā attiecīgus lēmumus, darbības vai bezdarbību var apstrīdēt.
3.  Dalībvalstis nosaka, ko nozīmē pietiekama ieinteresētība un ko nozīmē tiesību aizskārums, un to dara atbilstoši mērķim garantēt attiecīgajai sabiedrības daļai plašas iespējas vērsties tiesā. Tāpēc šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā tiek uzskatīts, ka nevalstiskās organizācijas, uz kurām attiecas 2. panta 62.a punktā norādītā definīcija, ir pietiekami ieinteresētas vai ka tām ir tiesības, ko ir iespējams aizskart.
4.  Ar šo pantu nav liegta iespēja lietu nodot iepriekšējai izskatīšanai administratīvā iestādē, un tas neietekmē prasību pirms tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas izmantot visas iespējas administratīvās pārskatīšanas kārtībā, ja valsts tiesību aktos šāda prasība ir noteikta. Visas šīs procedūras ir godīgas, taisnīgas, savlaicīgas un nav pārmērīgi dārgas.
5.  Dalībvalstis nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama praktiska informācija par iespējām izmantot administratīvās pārskatīšanas un tiesvedības procedūras.”;
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/1999
15. pants – 1. punkts
(5b)  regulas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.   Līdz 2020. gada 1. janvārim un pēc tam līdz 2029. gada 1. janvārim, un vēlāk ik pēc 10 gadiem katra dalībvalsts sagatavo un iesniedz Komisijai savu ilgtermiņa stratēģiju vismaz 30 gadu perspektīvā. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm minētās stratēģijas būtu jāatjaunina ik pēc pieciem gadiem.
1. Līdz 2020. gada 1. janvārim un pēc tam līdz 2029. gada 1. janvārim, un vēlāk ik pēc 10 gadiem katra dalībvalsts sagatavo un iesniedz Komisijai savu ilgtermiņa stratēģiju perspektīvai līdz 2050. gadam un 30 gadu perspektīvai. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm minētās stratēģijas būtu jāatjaunina ik pēc pieciem gadiem.”;
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 6. punkts
Regula (ES) 2018/1999
15. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
c)  panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un lielāku piesaisti piesaistītājos visos sektoros saskaņā ar Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi;
c)  panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus visos ekonomikas sektoros un lielāku piesaisti piesaistītājos nepieciešamā samazinājuma kontekstā, kā noteikusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), lai izmaksu ziņā efektīvi panāktu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos un lielāku piesaisti piesaistītājos, tā tiecoties sasniegt mērķus, kas attiecībā uz temperatūras kāpumu ir noteikti Parīzes nolīgumā, un lai tādējādi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā līdzsvarotu antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistes apjomu attiecīgi no katra emisijas avota un katram piesaistītājam un pēc tam panāktu, ka emisijas apjoms ir negatīvs, kā norādīts Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā;
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 7. punkts – a apakšpunkts
Regula (ES) 2018/1999
I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3.1.1. punkts – i apakšpunkts
i.  Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 noteikto mērķrādītāju, kas minēts 2.1.1. punktā, un rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/841, aptverot visus galvenos emisijas radošos sektorus un sektorus piesaistes veicināšanai, Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa perspektīvā;
i.  Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 noteikto mērķrādītāju, kas minēts 2.1.1. punktā, un rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/841, aptverot visus galvenos emisiju rašanās sektorus un sektorus piesaistes veicināšanai, Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā nosprausto Savienības klimata mērķu perspektīvā;
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts
Regula (ES) 2018/1999
I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5.5. punkts
5.5.  Tas, kā plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu;
5.5.  Tas, kā plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā nosprausto Savienības klimata mērķu sasniegšanu;
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/1999
IV pielikums – 2.1.1. punkts
(7a)   regulas IV pielikuma 1.2.1. punktu aizstāj ar šādu:
2.1.1.  Prognozētie emisiju samazinājumi un piesaistes pieaugums 2050. gadā
2.1.1. Prognozētais kumulatīvais emisiju apjoms laikposmā no 2021. līdz 2050. gadam, kas palīdzētu izpildīt Regulas .../... [Klimata akts] 3. panta 2.a punktā minēto Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas budžetu”;
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 8. punkts
Regula (ES) 2018/1999
VI pielikums – c punkts – viii apakšpunkts
viii)  novērtējums par rīcībpolitikas vai pasākuma devumu Regulas .../... [Klimata akts] 2. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un 15. pantā minētās ilgtermiņa stratēģijas īstenošanā;
viii)  novērtējums tam, kā rīcībpolitika vai pasākums palīdz sasniegt Savienības klimata mērķus, kas noteikti Regulas .../... [Klimata akts] 2. pantā, un īstenot 15. pantā minēto ilgtermiņa stratēģiju;
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
10.a pants (jauns)
10.a pants
Grozījumi Regulā (ES) 2018/842
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/8421a 5. pantā iekļauj šādus punktus:
„5.a Ja darījums notiek atbilstoši 5. panta 5. punkta nosacījumiem, ikgadējā emisiju sadales apjoma minimālā cena ir 100 EUR par katru tonnu CO2 ekvivalenta.
5.b   Dalībvalstis informē Komisiju par visām darbībām, kas notikušas saskaņā ar šo punktu, un līdz 2025. gada 31. martam paziņo par savu nodomu izmantot 5. panta 5. punkta nosacījumus.
5.c   Ne vēlāk kā līdz 2025. gada 30. jūnijam Komisija visām dalībvalstīm izvērtē attiecīgos nodomus izmantot 5. panta 5. punkta nosacījumus un publisko informāciju par to, kā šo nosacījumu izmantošana ietekmē budžetu.”.
____________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 56, 19.6.2018., 26. lpp.).

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A9-0162/2020).


Lauka apskašu, kuras graudaugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem veic Ukrainā, un Ukrainā ražotu graudaugu sēklu līdzvērtīgums ***I
PDF 128kWORD 43k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko attiecībā uz tādu lauka apskašu atbilstību, kuras graudaugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem veic Ukrainā, un attiecībā uz Ukrainā ražotu graudaugu sēklu līdzvērtīgumu groza Padomes Lēmumu 2003/17/EK (COM(2020)0137 – C9-0100/2020 – 2020/0053(COD))
P9_TA(2020)0254A9-0164/2020

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0137),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0100/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 18. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A9‑0164/2020),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 8. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2020/..., ar ko groza Padomes Lēmumu 2003/17/EK attiecībā uz tādu lauka apskašu atbilstību, kuras graudaugu sēklu ražošanai paredzētiem augiem veic Ukrainā, un attiecībā uz Ukrainā ražotu graudaugu sēklu līdzvērtīgumu

P9_TC1-COD(2020)0053


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2020/1544.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēļ nav publicēts.


Iebildumu izteikšana pret īstenošanas aktu: titāna dioksīda (E 171) specifikācijas
PDF 176kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas regulai, ar kuru attiecībā uz titāna dioksīda (E 171) specifikācijām groza pielikumu Regulai (ES) Nr. 231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas (D066794/04 – 2020/2795(RPS))
P9_TA(2020)0255B9-0308/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas regulai, ar kuru attiecībā uz titāna dioksīda (E 171) specifikācijām groza pielikumu Regulai (ES) Nr. 231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas (D066794/04),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām(1) un jo īpaši tās 14. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem(2), un jo īpaši tās 7. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Augu, dzīvnieku, pārtikas un barības pastāvīgās komitejas 2019. gada 13. maijā sniegto kopsavilkuma ziņojumu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2019. gada 10. maijā pieņemto paziņojumu, kas publicēts 2019. gada 12. jūnijā(4),

–  ņemot vērā 5. a panta 3. punkta b) apakšpunktu un 5.a panta 5. punktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu un 4. punkta c) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008 paredz noteikumus par pārtikā lietotām pārtikas piedevām ar mērķi nodrošināt iekšējā tirgus efektīvu darbību, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, tostarp patērētāju interešu aizsardzību un godīgu pārtikas tirdzniecības praksi, attiecīgā gadījumā ņemot vērā vides aizsardzību.

B.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1331/2008 ir noteikta vienota procedūra pārtikas piedevu novērtēšanai un atļauju piešķiršanai, kas cita starpā veicina pārtikas brīvu apriti Savienībā, augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, tostarp patērētāju interešu aizsardzību;

Titāna dioksīda (E 171) izmantošana pārtikā

C.  tā kā titāna dioksīds (E 171) ir pārtikas piedeva, kas daļēji izgatavota no nanodaļiņām un ko galvenokārt izmanto tādos pārtikas produktos kā konditorejas izstrādājumi, kūkas, deserti, saldējums, cepumi, šokolādes tāfelītes un maizes un konditorejas izstrādājumi; tā kā tā galvenā funkcija ir piešķirt produktiem baltu krāsu vai necaurredzamību;

D.  tā kā titāna dioksīdu (E 171) galvenokārt izmanto bērnu vidū īpaši populāros pārtikas produktos, piemēram, košļājamajā gumijā, konfektēs, šokolādes izstrādājumos un saldējumā, kas rada bažas par šīs neaizsargātās iedzīvotāju daļas potenciāli lielo eksponētību;

Drošuma riska novērtējums

E.  tā kā EFSA 2016. gada 28. jūnija zinātniskajā atzinumā(6) par titāna dioksīdu (E 171) jau tika norādīts, ka datu trūkums neļauj veikt pilnīgu šīs piedevas riska novērtējumu; tā kā neskaidrības attiecībā uz titāna dioksīda (E 171) drošumu daļēji izriet no tā, ka ražotāji nav snieguši riska novērtēšanai nepieciešamos datus;

F.  tā kā ievērojamā skaitā jaunāko zinātnisko publikāciju(7) ir apšaubīts titāna dioksīda (E 171) drošums un uzsvērti iespējamie riski saistībā ar tā patēriņu;

G.  tā kā Francijas Pārtikas, vides un darba aizsardzības aģentūras (ANSES) 2019. gada 12. aprīļa atzinumā(8) cita starpā ir identificēta titāna dioksīda (E 171) iespējamā kancerogēnā ietekme un secināts, ka joprojām pastāv zinātniskas neskaidrības par titāna dioksīda (E 171) nekaitīgumu un ka joprojām pastāv datu trūkums, kas nozīmē, ka nevar kliedēt bažas par titāna dioksīda (E 171) potenciālo toksiskumu patērētājiem; tā kā arī Nīderlandes Riska novērtēšanas un pētniecības birojs (BuRO)(9) ir uzsvēris datu trūkumu un neskaidrību;

H.  tā kā EFSA jaunākajā paziņojumā par titāna dioksīdu (E 171) pārtikā(10) ir atsauce uz ANSES atzinumu un ir arī atzītas vairākas neskaidrības attiecībā uz tā lietošanas drošumu;

I.  tā kā 2016. gada februārī 19 zinātnieki no astoņām valstīm tikās Starptautiskajā Vēža izpētes aģentūrā (IARC) Lionā, Francijā, lai atkārtoti novērtētu titāna dioksīda (E 171) kancerogenitāti, un secināja, ka tas būtu jāklasificē kā iespējami kancerogēns cilvēkiem (t. i., 2B grupa)(11);

J.  tā kā ASV Nacionālais darba aizsardzības institūts (NIOSH) ir noteicis, ka ultrasmalka titāna dioksīda (E 171) iedarbība būtu jāuzskata par potenciālu kancerogēnu darbvietā(12);

Riska pārvaldības lēmumi

K.  tā kā pēc ANSES atzinuma un tam sekojošā EFSA paziņojuma, kas nekliedēja bažas, Francijas valdība 2020. gada 1. janvārī pieņēma dekrētu, ar ko aizliedz pārdot titāna dioksīdu (E 171) saturošus pārtikas produktus un kas ir piesardzības pasākums patērētāju veselības aizsargāšanai;

L.  tā kā, neraugoties uz iepriekš minēto, Komisija tā vietā, lai ierosinātu pakāpeniski pārtraukt titāna dioksīda (E 171) izmantošanu pārtikas produktos, iesniedza regulas projektu, ar ko groza šīs pārtikas piedevas definīciju un specifikācijas un joprojām atļauj titāna dioksīdu (E 171) likumīgi laist tirgū un saglabāt tirgū;

M.  tā kā jebkurš lēmums, ar kuru netiek aizliegts titāna dioksīdu (E 171) laist tirgū, rada neizdevīgus apstākļus tiem uzņēmumiem, kuri ir izvēlējušies piemērot piesardzības principu un ir aizstājuši vai izņēmuši titāna dioksīdu (E 171) no saviem produktiem;

Piesardzības princips un citi faktori

N.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā ir noteikts, ka piesardzības princips ir viens no Savienības pamatprincipiem;

O.  tā kā LESD 168. panta 1. punktā ir norādīts: “nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”;

P.  tā kā vairāk nekā 85 000 Eiropas iedzīvotāju jau ir parakstījuši lūgumrakstu(13), lai atbalstītu Francijas noteikto titāna dioksīda (E 171) aizliegumu, un ir lūguši īstenot piesardzības principu, ņemot vērā neskaidrības saistībā ar pārtikas piedevām, kurām nav uztura mērķa un kuras var radīt risku patērētājiem;

Q.  tā kā pārtikas piedevu apstiprināšanā var ņemt vērā arī citus ar izskatāmo jautājumu saistītus faktorus, tostarp sociālos, ekonomiskos, tradicionālos, ētiskos un vides faktorus, piesardzības principu un kontroles iespējamību, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1331/2008;

Atļaujas piešķiršanas nosacījumi un alternatīvas

R.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1333/2008 6. pantā ir noteikts, ka pārtikas piedevas var atļaut lietot tikai tad, ja to lietošana ir droša, tehnoloģiski pamatota un ja to lietošana nemaldina patērētājus, bet gan dod labumu patērētājam;

S.  tā kā titāna dioksīdu (E 171) izmanto tikai estētiskos nolūkos un tam nav uzturvērtības, kā arī tas neveic nekādas labvēlīgas tehnoloģiskas funkcijas pārtikā;

T.  tā kā nav pārliecinošas tehnoloģiskas vajadzības izmantot titāna dioksīdu (E 171) un daudzi pārtikas ražotāji un mazumtirgotāji, kas darbojas Francijas tirgū, ir sekmīgi izņēmuši titāna dioksīdu (E 171) no saviem produktiem, lai izpildītu Francijas dekrētu, ar ko aptur šo piedevu saturošu pārtikas produktu laišanu tirgū(14); tā kā daži multinacionālie uzņēmumi ir apņēmušies izņemt titāna dioksīdu (E 171) no sava pārtikas sastāvdaļu klāsta(15);

U.  tā kā lielākā daļa dalībvalstu līdz šim ir centušās panākt, lai tiktu īstenota prasība marķēt nanodaļiņas pārtikā; tā kā Spānijā, Beļģijā, Itālijā un Vācijā veiktajos patērētāju grupu testos ir konstatētas titāna dioksīda (E 171) nanodaļiņas tādās proporcijās, kas pārsniedz 50 %, nenorādot marķējumā, ka šī piedeva ir “nano”(16), tostarp pārtikas produktos, piemēram, konfektēs, košļājamajās gumijās un kūkās, ko bieži patērē bērni un citas neaizsargātas iedzīvotāju grupas,

1.  izsaka iebildumus pret Komisijas regulas projekta pieņemšanu;

2.  uzskata, ka šis Komisijas regulas projekts neatbilst Regulas (EK) Nr. 1333/2008 un Regulas (EK) Nr. 1331/2008 mērķim un saturam;

3.  uzskata, ka turpināt atļaut laist tirgū titāna dioksīdu (E 171) kā pārtikas piedevu ir pretrunā Regulas (EK) Nr. 1333/2008 6. panta noteikumiem un var negatīvi ietekmēt Eiropas patērētāju veselību;

4.  prasa Komisijai atsaukt regulas projektu;

5.  aicina Komisiju piemērot piesardzības principu un svītrot titāna dioksīdu (E 171) no Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksta;

6.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.
(2) OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp.
(3) https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/safety/docs/reg-com_toxic_20190513_sum.pdf
(4) EFSA paziņojums par Francijas Pārtikas, vides un darba aizsardzības aģentūras (ANSES) veikto risku pārskatīšanu saistībā ar pārtikas piedevas titāna dioksīda (E 171) iedarbību, EFSA Journal 2019;17(6):5714, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5714
(5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(6) Titāna dioksīda (E 171) kā pārtikas piedevas atkārtota novērtēšana, EFSA Journal 2016;14(9):4545, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4545
(7) Skatīt Avicenn sarakstu ar jaunākajām akadēmiskajām publikācijām par E 171 un/vai TiO2 nanodaļiņu kaitīgo ietekmi orālā eksponētības gadījumā; tas pieejams http://veillenanos.fr/wakka.php?wiki=RisQIngestionNpTiO2/download&file=20190911AvicennE171recentpublications.pdf; Skocaj, M., Filipic, M., Petkovic, J., un Novak, S., “Titāna dioksīds mūsu ikdienas dzīvē: vai tas ir drošs?”, “Radiology and Oncology”, 2011. gada decembris; 45(4): 227–247, https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3423755/; un Pinget, G., et al., “Pārtikas piedevas titāna dioksīda (E 171) ietekme uz zarnu mikrobiotas un saimniekorganisma mijiedarbību”. “Frontiers in Nutrition”, 2019. gada 14. maijs, https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fnut.2019.00057/full
(8) Francijas Pārtikas, vides un darba aizsardzības aģentūras (ANSES) atzinums par riskiem, kas saistīti ar pārtikas piedevas E 171 lietošanu uzturā, pieejams https://www.anses.fr/en/system/files/ERCA2019SA0036EN.pdf.
(9) https://www.nvwa.nl/documenten/consument/eten-drinken-roken/overige-voedselveiligheid/risicobeoordelingen/advies-van-buro-over-de-mogelijke-gezondheidseffecten-van-het-voedseladditief-titaniumdioxide-e171
(10) EFSA paziņojums par Francijas Pārtikas, vides un darba aizsardzības aģentūras (ANSES) veikto pārskatu par riskiem, kas saistīti ar pārtikas piedevas titāna dioksīda (E 171) iedarbību; EFSA Journal 2019; 17(6):5714, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2903/j.efsa.2019.5714
(11) “IARC Monographs on the Evaluation of Carcinogenic Risks to Humans”, 93. sējums, “Carbon Black, Titanium Dioxide and Talc”, https://publications.iarc.fr/Book-And-Report-Series/Iarc-Monographs-On-The-Identification-Of-Carcinogenic-Hazards-To-Humans/Carbon-Black-Titanium-Dioxide-And-Talc-2010.
(12) “Occupational Exposure to Titanium Dioxide”, “Current Intelligence Bulletin” Nr. 63, https://www.cdc.gov/niosh/docs/2011-160/pdfs/2011-160.pdf
(13) https://you.wemove.eu/campaigns/support-the-french-ban-on-potentially-harmful-food-additive-e171
(14) Saskaņā ar Agir pour l’Environnement veikto (neizsmeļošo) inventarizāciju tiešsaistē (https://infonano.agirpourlenvironnement.org/liste-verte/) vismaz 340 pārtikas produkti, kas agrāk saturēja titāna dioksīdu (E 171), ļoti īsā laikposmā ir pārveidoti tā, lai tie kļūtu par “brīviem no E 171”. Francijas Ekonomikas un finanšu ministrijas 2018. gada paziņojumā presei norādīts, ka mazākiem ražotājiem, kam varētu būt tehnoloģiski grūtāk veikt izmaiņas nekā lielajiem uzņēmumiem, ir piedāvāts attiecīgo profesionālo organizāciju atbalsts, lai palīdzētu atbrīvoties no titāna dioksīda (E 171) savos ražojumos https://www.economie.gouv.fr/files/files/directions_services/dgccrf/presse/communique/2018/CP_Nanoparticules201804.pdf.
(15) https://www.centerforfoodsafety.org/press-releases/4550/top-candy-company-mars-commits-to-phasing-out-harmful-nanoparticles-from-food-products
(16) Tostarp Altroconsumo Itālijā, OCU Spānijā, Test-Achats Beļģijā un UFC – Que Choisir Francijā.


Iebildumu izteikšana pret īstenošanas aktu: maksimāli pieļaujamā akrilamīda koncentrācija konkrētos pārtikas produktos zīdaiņiem un maziem bērniem
PDF 195kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par Komisijas regulas projektu, ar ko attiecībā uz maksimāli pieļaujamo akrilamīda koncentrāciju konkrētos pārtikas produktos zīdaiņiem un maziem bērniem groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006 (D067815/03 – 2020/2735(RPS))
P9_TA(2020)0256B9-0311/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas regulas projektu, ar ko attiecībā uz maksimāli pieļaujamo akrilamīda koncentrāciju konkrētos pārtikas produktos zīdaiņiem un maziem bērniem groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006

–  ņemot vērā Padomes Regulu (EEK) Nr. 315/93 (1993. gada 8. februāris), ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā(1), un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas Regulu (ES) 2017/2158 (2017. gada 20. novembris), ar ko nolūkā mazināt akrilamīda klātbūtni pārtikā nosaka mazinošus pasākumus un references līmeņus(2),

–  ņemot vērā zinātnisko atzinumu par akrilamīdu pārtikā, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē (CONTAM grupa) pieņēma 2015. gada 30. aprīlī un publicēja 2015. gada 4. jūnijā(3),

–  ņemot vērā 5.a pantu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

Vispārīgi noteikumi

A.  tā kā akrilamīds ir pārtikā esošs ķīmisks savienojums, kas veidojas no dabā sastopamām sastāvdaļām — asparagīna un cukuriem — augstas temperatūras ietekmē, piemēram, grauzdēšanas laikā vai cepot eļļā vai krāsnī;

B.  tā kā patērētāji nonāk saskarē ar akrilamīda iedarbību ar rūpnieciski ražotu pārtiku, piemēram, čipsiem, maizi, cepumiem vai kafiju, kā arī ar mājās gatavotu ēdienu, piemēram, grauzdējot tosteru maizītes vai gatavojot frī kartupeļus;

C.  tā kā zīdaiņi, mazi bērni un pārējie bērni ir visvairāk eksponētā vecuma grupa, ņemot vērā, ka viņu ķermeņa masa ir mazāka, un tādēļ viņi ir īpaši neaizsargāti; tā kā ir zināms, ka bērniem ir augstāks metabolisma līmenis sakarā ar proprocionāli lielākām aknām attiecībā pret kopējo ķermeņa svaru, kādēļ visdrīzāk ir sagaidāms, ka bērna organismā var ātrāk veidoties glicidamīds (akrilamīda metabolīts, kas veidojas biotransformācijā), palielinot akrilamīda toksiskuma iespēju bērna organismā(5);

Drošības apsvērumi

D.  tā kā saskaņā ar Savienības apstiprināto harmonizēto klasifikāciju un marķējumu (CLP00) akrilamīds ir toksisks, ja norīts, var izraisīt ģenētiskus bojājumus, var izraisīt vēzi, izraisa orgānu bojājumus ilgstošas vai atkārtotas iedarbības rezultātā, ir kaitīgs, ja nonāk saskarē ar ādu, izraisa nopietnu acu kairinājumu, ir kaitīgs ieelpojot, ir aizdomas, ka var kaitēt auglībai, kairina ādu un var izraisīt alerģisku ādas reakciju; tā kā turklāt klasifikācija, ko uzņēmumi REACH reģistrācijās snieguši Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA), atklāja, ka par šo vielu pastāv aizdomas, ka tā var kaitēt auglībai vai nedzimušajam bērnam(6);

E.  tā kā turklāt tika novērota perifēro nervu un nervu galu deģenerācija dažos smadzeņu apgabalos, kas saistīti ar atmiņas, mācīšanās un kognitīvajām funkcijām(7);

F.  tā kā CONTAM grupas 2015. gada 30. aprīļa zinātniskajā atzinumā par akrilamīdu pārtikā(8) tika no visiem pieejamajiem datiem identificēti četri iespējamie kritiskie beigpunkti akrilamīda toksicitātei, t.i., neirotoksiskums, ietekme uz vīriešu reproduktīvo sistēmu, ontoģenētiskā toksicitāte un kancerogenitāte; tā kā CONTAM grupa arī norādīja, ka akrilamīds ir mutagēns attiecībā uz cilmes šūnām un ka pašlaik nav izstrādātas procedūras riska novērtēšanai, izmantojot šo beigpunktu; tā kā CONTAM grupa konkrētāk apstiprināja agrāk veiktos izvērtējumus, ka akrilamīds pārtikā, iespējams, palielina vēža veidošanās risku visu vecuma grupu patērētājiem;

G.  tā kā akrildamīda toksiskums jau ir ticis atzīts 2002. gadā kopīgā FAO un PVO ziņojumā(9); tā kā akrilamīdu kā “iespējams, kancerogēnu attiecībā uz cilvēkiem” ir klasificējusi Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC)(10), ASV Nacionālajā toksikoloģijas programmā (NTP) ir klasificēts, ka “pamatoti sagaidāms, ka tas ir kancerogēns attiecībā uz cilvēkiem”(11), un ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) ir klasificējusi kā tādu, kas “visticamāk ir kancerogēns attiecībā uz cilvēkiem”(12);

H.  tā kā akrilamīdam piemītošās īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, ir apspriestas vairākās zinātniskajās diskusijās(13) un tās ir steidzami jāpārbauda;

Piesardzības princips

I.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā ir noteikts, ka piesardzības princips ir viens no Savienības pamatprincipiem;

J.  tā kā LESD 168. panta 1. punktā ir norādīts: “nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”;

Īpašas juridiskās prasības

K.  tā kā Regulas (EEK) Nr. 315/93 2. panta 1. un 2. punkts paredz, ka pārtika, kas satur piesārņotāju tādā daudzumā, kas nav pieņemams no sabiedrības veselības viedokļa, un jo īpaši nav pieņemams toksikoloģiskā piesārņojuma līmenis, netiek laista tirgū un ka piesārņotāju līmeni saglabā iespējami zemu, ievērojot labu praksi visos pārtikas ražošanas posmos;

L.  tā kā Regulā (ES) 2017/2158 ir noteikts, ka pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir jāpiemēro mazinoši pasākumi un jāveic konkrētas darbības, lai samazinātu akrilamīda koncentrāciju konkrētos pārtikas produktos nolūkā nodrošināt, ka akrilamīda koncentrācija to produktos nepārsniedz “references līmeņus”, ko izmanto, lai ar paraugu ņemšanu un analīzi pārbaudītu mazinošo pasākumu efektivitāti;

M.  tā kā references līmeņi, kas noteikti Regulā (ES) 2017/2158, tiek piemēroti no 2018. aprīļa un Komisijai tie ir jāpārskata ik pēc trijiem gadiem un pirmā pārskatīšana jāveic trīs gadu laikā no minētās regulas piemērošanas dienas, lai noteiktu zemākus līmeņus(14);

N.  tā kā trūkst references līmeņu attiecībā uz vairākām produktu kategorijām, piemēram, dārzeņu čipsiem, kroketēm vai rīsu krekeriem, un attiecībā uz dažiem no tiem ir pierādīta augsta akrilamīda koncentrācija; tā kā Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/1888(15) ir noteikts neizsmeļošs to pārtikas produktu saraksts, kuriem būtu regulāri jāveic monitorings akrilamīda klātbūtnes noteikšanai;

O.  tā kā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 315/93 2. panta 3. punktu sabiedrības veselības aizsardzības interesēs Komisija vajadzības gadījumā var noteikt konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamos daudzumus; tā kā akrilamīda maksimāli pieļaujamie līmeņi pārtikā vēl nav noteikti; tā kā Regulas (ES) 2017/2158 15. apsvērumā ir norādīts, ka papildus ietekmes mazināšanas pasākumiem būtu jāapsver iespēja noteikt maksimālos akrilamīda līmeņus konkrētos pārtikas produktos;

Komisijas regulas projekts

P.  tā kā Komisijas regulas projektā ir atzīts, ka ir svarīgi, lai akrilamīda līmenis pārtikā būtu tik zems, cik saprātīgi iespējams;

Q.  tā kā Komisijas regulas projektā ir ierosināts noteikt maksimāli pieļaujamo koncentrāciju tikai divām ļoti specifiskām pārtikas kategorijām, proti, kategorijai “Cepumi un sausiņi zīdaiņiem un maziem bērniem” (150 µg/kg, kas atbilst pašreizējam references līmenim) un “ Bērnu pārtika, apstrādātu graudaugu pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (izņemot cepumus un sausiņus)” (50 µg/kg, kas ir pat par 10 µg/kg vairāk nekā pašreizējais references līmenis 40 µg/kg);

R.  tā kā dati par sastopamību, kurus Komisija ir ņēmusi par pamatu savā regulas projektā, attiecas uz laikposmu no 2015. līdz 2018. gadam; tā kā, ja ar Regulu (ES) 2017/2158 ir iecerēts ietekmēt akrilamīda koncentrācijas līmeņus pārtikā, var pamatoti sagaidīt, ka pārtikas ražotājiem līdz šim būtu bijis jāsasniedz vismaz tā references rādītāja vērtība, kas tika noteikta pirms trim gadiem;

Tirgus situācija un Komisijas regulas projekta novērtējums

S.  tā kā 2018. gada rudenī desmit patērētāju organizāciju veiktajā pētījumā visā Eiropā(16) tika konstatēts, ka virkni produktu, kas neietilpst divās kategorijās, ko reglamentē Komisijas regulas projekts, piemēram, biskvītus un vafeles, bieži vien patērē bērni vecumā līdz trim gadiem; un daži no šiem produktiem acīmredzami tiek paredzēti bērniem (t. i., iepakojuma dizains ar animācijas filmu varoņiem, kas piesaista bērnus); tā kā līdzīgu situāciju var sagaidīt attiecībā uz tādiem produktiem kā sāļie cepumi (krekeri) vai brokastu pārslas;

T.  tā kā ievērojami atšķiras references līmenis kategorijai “Cepumi un vafeles” (350 μg/kg) un references līmenis kategorijai “Cepumi un sausiņi zīdaiņiem un maziem bērniem” (150 μg/kg), bet vecāki netiek informēti par atšķirībām no maksimāli pieļaujamā akrilamīda satura noteikšanas viedokļa;

U.  tā kā tika arī konstatēts, ka cepumu un vafeļu gadījumā trešā daļa pārbaudīto produktu atbilda references līmenim vai pārsniedza to un gandrīz divas trešdaļas no tādiem cepumiem un vafelēm, kurus identificē kā tādus, ko “bieži patērē bērni vecumā līdz trīs gadiem”, nebūtu izpildījušas kategorijai “Cepumi un sausiņi zīdaiņiem un maziem bērniem” noteiktā references rādītāja kritēriju;

V.  tā kā neapstrīdami akrilamīda klātbūtni pārtikā var samazināt līdz minimumam, piemērojot piemērotus mazinošus pasākumus(17); tā kā visās pārtikas kategorijās ir pierādījies par iespējamu ražot produktus ar zemu akrilamīda saturu(18);

W.  tā kā attiecībā uz Komisijas regulas projektu gan 2018. gadā veiktā patērētāju pētījuma(19) dati, gan dati par sastopamību, kas iegūti EFSA datubāzē par laika posmu no 2015. līdz 2018. gadam, rāda, ka ļoti liels vairākums ražotāju abās produktu kategorijās ir viegli sasniedzis koncentrāciju, kas ir zemāka par ierosinātajiem rādītājiem 150 μg/kg un 50 μg/kg; tā kā var pieņemt, ka gandrīz visiem produktiem pašlaik ir iespējams sasniegt šos koncentrācijas līmeņus; tā kā tādēļ ir jānosaka stingrāki līmeņi, lai stimulētu turpmāku samazināšanu;

X.  tā kā maksimāli pieļaujamās koncentrācijas noteikšana skaidri atvieglo dalībvalstīm noteikumu izpildi attiecībā uz akrilamīdu; tā kā maksimāli pieļaujamā koncentrācija tomēr ir jānosaka saskaņā ar ALARA (“tik zemu, cik vien saprātīgi panākams”) principu, kas noteikts Regulas (EEK) Nr. 315/93 2. pantā;

Y.  tā kā jāsecina, ka Komisijas regulas projektā ierosinātie koncentrācijas līmeņi jau ir viegli sasniegti vairumam tirgū esošo produktu, un ir pierādījies, ka zemāki koncentrācijas līmeņi ir sasniedzami bez lielām pūlēm;

Papildu apsvērumi

Z.  tā kā vairāk pētījumu varētu palīdzēt izprast iemeslus, kāpēc akrilamīda līmenis pārtikas kategorijās ir ļoti dažāds, un noteikt stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt akrilamīda veidošanos;

AA.  tā kā ļoti svarīgi ir veikt monitoringu par noteikumu efektivitāti attiecībā uz akrilamīdu; tā kā tas nozīmē, ka dalībvalstis veic efektīvas un pietiekami biežas kontroles un apkopo datus par akrilamīda sastopamību;

AB.  tā kā sabiedrības informēšanas kampaņas var palīdzēt uzlabot patērētāju informētību par produktiem ar potenciāli augstāku akrilamīda saturu un informēt viņus par to, kā ierobežot akrilamīda iedarbību ēdiena gatavošanas laikā,

1.  izsaka iebildumus pret Komisijas regulas projekta pieņemšanu;

2.  uzskata, ka Komisijas regulas projekts neatbilst Regulas (EEK) Nr. 315/93 mērķim un saturam;

3.  uzskata, ka, turpinot pieļaut augstu akrilamīda līmeni pārtikā, var tikt negatīvi ietekmēta Eiropas patērētāju veselība; tādēļ uzskata, ka ir ļoti svarīgi samazināt akrilamīda līmeni pārtikas produktos;

4.  uzskata, ka ierosinātā akrilamīda maksimāli pieļaujamā koncentrācija pārtikas kategorijā “ Bērnu pārtika, apstrādātu graudaugu pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (izņemot cepumus un sausiņus)” būtu jānosaka zemāk un katrā ziņā ne augstāk par pašreizējo references līmeni 40 µg/kg;

5.  uzskata, ka pārtikas kategorijā “Cepumi un sausiņi zīdaiņiem un maziem bērniem” ierosinātā akrilamīda maksimāli pieļaujamā koncentrācija būtu skaidri jānosaka zemāk par pašreizējo references līmeni 150 µg/kg;

6.  aicina Komisiju noteikt stingru maksimāli pieļaujamo koncentrāciju ne tikai divām produktu kategorijām, kas ierosinātas Komisijas regulas projektā, bet arī citām produktu kategorijām, un sevišķi steidzami — cepumiem un sausiņiem, kas neietilpst īpašajā kategorijā “Cepumi un sausiņi zīdaiņiem un maziem bērniem”;

7.  ar nepacietību gaida references līmeņu pārskatīšanu līdz 2021. gada aprīlim to pazemināšanas nolūkā; uzstāj, ka references līmeņiem ir jāatspoguļo nepārtraukta akrilamīda klātbūtnes samazināšana pārtikā un jābūt vērstām uz labākajiem sniegumiem, lai stimulētu ražotāju papildu centienus;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas 2019. gada 7. novembra Ieteikumu (ES) 2019/1888 par akrilamīda klātbūtnes monitoringu konkrētos pārtikas produktos; uzstāj, ka ir ātri jānosaka references līmeņi (iespējams, ka tiem sekos maksimāli pieļaujamo līmeņu noteikšana) produktu kategorijām, kurās izrādās augsts akrilamīda līmenis;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt pētījumus par akrilamīda veidošanos pārtikā, lai apzinātu stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt akrilamīda veidošanos; prasa Komisijai un dalībvalstīm veicināt pētījumus par akrilamīda un glicidamīda iespējamām endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošām īpašībām;

10.  aicina dalībvalstis palielināt pārtikas kontroles jaudu, lai veiktu monitoringu par noteikumu efektivitāti attiecībā uz akrilamīdu, un vākt, publicēt un nodot EFSA datus par akrilamīda sastopamību;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis informēt sabiedrību par produktu kategorijām ar potenciāli augstāku akrilamīda saturu un par stratēģijām, kā ierobežot akrilamīda iedarbību ēdiena gatavošanas laikā;

12.  prasa Komisijai atsaukt regulas projektu un iesniegt komitejai jaunu projektu;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.
(2) OV L 304, 21.11.2017., 24. lpp.
(3) EFSA Journal 2015;13(6):4104, http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4104
(4) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
(5) Skat. Erkekoğlu, P., Baydar, T., “Toxicity of acrylamide and evaluation of its exposure in baby foods” (Akrilamīda toksiskums un novērtējums par tā eksponētību bērnu pārtikā), Nutrition Research Reviews, 23. sējums, 2. laidiens, 2010. gada decembra izdevums, 323.-333. lpp., https://doi.org/10.1017/S0954422410000211
(6) ECHA Vielu informācijas kartīte Akrilamīds, https://echa.europa.eu/de/substance-information/-/substanceinfo/100.001.067?_disssubsinfo_WAR_disssubsinfoportlet_backURL=https%3A%2F%2Fecha.europa.eu%2Fhome%3Fp_p_id%3Ddisssimplesearchhomepage_WAR_disssearchportlet%26p_p_lifecycle%3D0%26p_p_state%3Dnormal%26p_p_mode%3Dview%26p_p_col_id%3Dcolumn-1%26p_p_col_count%3D2%26_disssimplesearchhomepage_WAR_disssearchportlet_sessionCriteriaId%3D. Skat. arī ECHA Kopsavilkums par klasificēšanu un marķēšanu, https://echa.europa.eu/de/information-on-chemicals/cl-inventory-database/-/discli/details/104230: kancerogēna 1B (tiek uzskatīta), mutagēna 1B (tiek uzskatīta), reproduktīvajai sistēmai toksiska viela 2 (pastāv aizdomas), ādu sensibilizējoša viela 1 un STOT (specifiska orgāna mērķa toksicitāte) (toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu — ietekmē nervu sistēmu ar atkārtotu iedarbību).
(7) Apvienotās FAO un PVO pārtikas piedevu ekspertu komitejas (JECFA) sešdesmit ceturtās sanāksmes (2005. gada 8.- 17. februārī) kopsavilkums un secinājumi, http://www.fao.org/3/a-at877e.pdf. Skat. arī Matoso, V., Bargi-Souza, P., Ivanski, F., Roman, M.A., Romana, R.M., “Acrylamide: A review about its toxic effects in the light of Developmental Origin of Health and Disease (DOHaD) concept” (Akrilamīds. Pārskats par tā toksisko iedarbību, ņemot vērā koncepciju par veselības un slimības ontoģenētisko cēloni (DOHaD)), Food Chemistry, 2019. gada 15. jūnija izdevums; 283:422-430, https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/30722893/
(8) EFSA Journal 2015;13(6):4104, http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4104
(9) Kopīgas FAO un PVO konsultācijas ziņojums, “Health Implications of Acrylamide in Food” (Pārtikā esoša akrilamīda ietekme uz veselību), 2002. gada 25.-27. jūnijs, https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/42563/9241562188.pdf?sequence=1
(10)IARC Monographs on the Evaluation of Carcinogenic Risks to Humans” (Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras monogrāfijas par kancerogēno risku attiecībā uz cilvēkiem novērtējumu), Some Industrial Chemicals, IARC, Liona, Francija, 1994, https://publications.iarc.fr/Book-And-Report-Series/Iarc-Monographs-On-The-Identification-Of-Carcinogenic-Hazards-To-Humans/Some-Industrial-Chemicals-1994. Skat. arī Zhivagui, M., Ng, A.W.T., Ardin, M., et al., “Experimental and pan-cancer genome analyses reveal widespread contribution of acrylamide exposure to carcinogenesis in humans” (Eksperimentālas analīzes un genoma analīzes attiecībā uz vēzi atklāj to, ka akrilamīda eksponētība plašā mērā veicina cilvēkiem kanceroģenēzi), Genome Research, 2019; 29(4):521-531, https://www.iarc.fr/wp-content/uploads/2019/03/pr267_E.pdf
(11) Report on Carcinogens, Acrylamide (Ziņojums par kancerogēnajām vielām, Akrilamīds), Veselības un sabiedrības pakalpojumu ministrijas Nacionālā toksikoloģijas programma, četrpadsmitais izdevums 2016, https://ntp.niehs.nih.gov/ntp/roc/content/profiles/acrylamide.pdf
(12) Toxicological review of Acrylamide (Toksikoloģiskais pārskats par akrilamīdu) (CAS No. 79-06-1), 2010. gada marts, ASV Vides aizsardzības aģentūra, Vašingtona, https://nepis.epa.gov/Exe/ZyPDF.cgi/P1006QL0.PDF?Dockey=P1006QL0.PDF
(13) Matoso, V., Bargi-Souza, P., Ivanski, F., Roman, M.A., Romana, R.M., “Acrylamide: A review about its toxic effects in the light of Developmental Origin of Health and Disease (DOHaD) concept” (Akrilamīds. Pārskats par tā toksisko iedarbību, ņemot vērā koncepciju par veselības un slimības ontoģenētisko cēloni (DOHaD)), Food Chemistry 283 (2019) 422-430, https://www2.unicentro.br/ppgvet/files/2019/11/3-Acrylamide-A-review-about-its-toxic-effects-in-the-light-of-Developmental-Origin-of-Health-and-Disease-DOHaD-concept.pdf?x26325, Kassotis, C.D., et al., “Endocrine-Disrupting Activity of Hydraulic Fracturing Chemicals and Adverse Health Outcomes After Prenatal Exposure in Male Mice” (Hidruliskajai triecei izmantojamo ķīmisko vielu noārdošā iedarbība uz endokrīno sistēmu un nelabvēlīgi veselības stāvokļa rezultāti peļu tēviņiem pēc prenatālas pakļaušanas iedarbībai), Endocrinology, 2015. gada decembra izdevums, 156(12):4458–4473, https://academic.oup.com/endo/article/156/12/4458/2422671, Hamdy, S.M., Bakeer, H.M., Eskander, E.F., Sayed, O.N., “Effect of acrylamide on some hormones and endocrine tissues in male rats” (Akrilamīda ietekme uz dažiem hormoniem un endokrīnās sistēmas audiem žurku tēviņiem), Human & Experimental Toxicology 2012, 31(5):, 483-91, https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/0960327111417267
(14) Regulas (ES) 2017/2158 5. pants un 11. apsvērums.
(15) Komisijas Ieteikums (ES) 2019/1888 (2019. gada 7. novembris) par akrilamīda klātbūtnes monitoringu konkrētos pārtikas produktos (OV L 290, 11.11.2019., 31. lpp.).
(16) https://www.beuc.eu/publications/beuc-x-2019-010_more_efforts_needed_to_protect_consumers_from_acrylamide_in_food.pdf
(17) Sk. Regulu (ES) 2017/2158.
(18) https://www.beuc.eu/publications/beuc-x-2019-010_more_efforts_needed_to_protect_consumers_from_acrylamide_in_food.pdf
(19) https://www.beuc.eu/publications/beuc-x-2019-010_more_efforts_needed_to_protect_consumers_from_acrylamide_in_food.pdf


Eiropas mežu stratēģija: turpmākā rīcība
PDF 219kWORD 64k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par Eiropas mežu stratēģiju: turpmākā rīcība (2019/2157(INI))
P9_TA(2020)0257A9-0154/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640), Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam (COM(2020)0380), kā arī Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(1) un 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP15)(2),

–  ņemot vērā Ņujorkas deklarāciju par mežiem, ko Eiropas Savienība ratificēja 2014. gada 23. jūnijā,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 7. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Progress, ka panākts, īstenojot ES meža stratēģiju “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai”” (COM(2018)0811),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa rezolūciju par jaunu ES meža stratēģiju mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (COM(2019)0352),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 15. aprīļa secinājumus par progresu ES meža stratēģijas īstenošanā un par jaunu stratēģisko satvaru attiecībā uz mežiem (08609/2019),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību un sekojošās īstenošanas regulas ar invazīvo sugu, tostarp arī koku sugu, saraksta atjauninājumiem(4),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 30. oktobra atzinumu par Komisijas 2018. gada 7. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Progress, ka panākts, īstenojot ES meža stratēģiju “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai””,

–  ņemot vērā globālo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, kuru 2019. gada 31. maijā publicēja Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES),

–  ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras ziņojumu „Vide Eiropā — stāvoklis un perspektīvas 2020: zināšanas pārejai uz ilgtspējīgu Eiropu”, kas publicēts 2019. gada 4. decembrī,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2019. gada 11. aprīļa atzinumu par ES meža stratēģijas īstenošanu,

–  ņemot vērā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam vidusposma pārskatu,

–  ņemot vērā atjaunināto ES bioekonomikas stratēģiju,

–  ņemot vērā klimata stratēģiju 2050,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 29. novembra secinājumus par atjaunināto ES bioekonomikas stratēģiju(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 16. maija atzinumu “ES meža stratēģijas vidusposma pārskatīšana”(6),

–  ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020”, tostarp iniciatīvas “Inovācijas savienība” un “Resursu ziņā efektīva Eiropa”,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A9-0154/2020),

–  ņemot vērā ES dalībvalstu saistības, kas izriet no Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (CBDConvention on Biological Diversity), ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCUnited Nation Framework Convention on Climate Change) un ANO Konvencijas par cīņu pret pārtuksnešošanos (UNCCDUnited Nation Convention on Combating Desertification),

A.  tā kā bez ieguvumiem klimata jomā un citiem ekosistēmu pakalpojumiem, ko sniedz meži un uz koksnes resursiem balstīta nozare, nebūs iespējams izpildīt ES iekšējās un starptautiskās saistības attiecībā uz, piemēram, Eiropas zaļo kursu, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Kioto protokolu, Parīzes nolīgumu un bezemisiju sabiedrības izveidi;

B.  tā kā Līgumā par Eiropas Savienības darbību nav atsauču uz kopēju ES meža politiku un atbildība par mežiem gulstas uz dalībvalstīm; tā kā tomēr Eiropas Savienībai ir jau pieredze ar savu rīcībpolitiku un pamatnostādņu starpniecību, tostarp LESD 4. pantu attiecībā uz enerģētiku, vidi un lauksaimniecību, dot ieguldījumu ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā (sustainable forest management, SFM) un dalībvalstu lēmumu pieņemšanā par mežiem;

C.  tā kā mežiem un visai uz koksnes resursiem balstītajai vērtību ķēdei ir būtiska nozīme turpmākajā aprites bioekonomikas attīstībā, jo tie nodrošina darbvietas, nodrošina ekonomisko labklājību lauku un pilsētu teritorijās, sniedz klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pakalpojumus, sniedz ar veselību saistītus ieguvumus, aizsargā bioloģisko daudzveidību un perspektīvas kalnu, salu un lauku reģionos un nodrošina cīņu pret pārtuksnešošanos;

D.  tā kā pienācīgi finansēta augstas kvalitātes pētniecība, inovācija, informācijas vākšana, datubāzu uzturēšana un izstrāde, paraugprakse un zināšanu apmaiņa ir ārkārtīgi svarīga ES daudzfunkcionālo mežu nākotnei un visai uz mežiem balstītai vērtību ķēdei, ņemot vērā pieaugošās prasības pret tiem un nepieciešamību risināt daudzveidīgās iespējas un problēmas, ar kurām saskaras sabiedrība;

E.  tā kā meži ir daļa no mūsu dabas mantojuma, kas mums ir jāaizsargā un jāsaglabā, un tā kā, lai šis mantojums attīstītos un kļūtu par bioloģiskās daudzveidības avotu un ekonomikas, tūrisma un sociālo resursu, ir svarīgi, lai tas tiktu labi pārvaldīts;

F.  tā kā Lauku attīstības fonds ir KLP ietvaros nodrošinājis instrumentus un resursus mežsaimniecības nozares atbalstam un to vajadzētu turpināt laikposmam pēc 2020. gada paredzētajā KLP, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai;

G.  tā kā Eiropas Savienībā ir 16 miljoni privāto mežu īpašnieku, kuriem pieder aptuveni 60 % ES mežu; tā kā privātīpašumā esošu mežu vidējā platība ir 13 ha un aptuveni divām trešdaļām privāto mežu īpašnieku pieder mazāk nekā 3 ha meža;

H.  tā kā ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem ir ļoti liela nozīme darbvietu nodrošināšanā lauku apvidos, sniedzot labumu cilvēku veselībai, vienlaikus sniedzot būtisku ieguldījumu vides un bioloģiskās daudzveidības jomā;

I.  tā kā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi mežos ir savstarpēji saistīti, jo ir jālīdzsvaro aspekti un jāveicina sinerģija starp tiem, jo īpaši saistībā ar dalībvalstu pielāgošanās stratēģijām un plāniem;

J.  tā kā Eiropas meži ir dažādi un dažādā stāvoklī un tāpēc pret tiem jāizturas dažādi, bet vienmēr ņemot vērā to ekonomisko, sociālo un vides funkciju uzlabošanu;

K.  tā kā attālākajos reģionos ir ļoti bagātīgas rezerves bioloģiskajai daudzveidībai un ir būtiski tās saglabāt;

L.  tā kā bioloģiskās daudzveidības izzušanai mežos ir ievērojamas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās sekas;

M.  tā kā augsnes kvalitātei ir būtiska nozīme tādu ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanā kā ūdens filtrācija un aizturēšana un līdz ar to aizsardzība pret plūdiem un sausumu, CO2 piesaiste, bioloģiskā daudzveidība un biomasas pieaugums; tā kā augsnes kvalitātes uzlabošana, piemēram, atsevišķos reģionos skujkoku mežus pārveidojot par pastāvīgiem lapu mežiem, ir ekonomiski sarežģīts process, kas aizņem desmitiem gadu;

N.  tā kā Eiropas sabiedrībai, kas arvien vairāk attālinās no mežiem un mežsaimniecības, būtu jāpopularizē ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas izšķirošā nozīme, uzsverot daudzveidīgos ieguvumus, ko sniedz meži, no ekonomiskā, sociālā un vides, kā arī kultūras un vēstures viedokļa;

O.  tā kā meži ne vien piesaista oglekli, bet arī labvēlīgi ietekmē klimatu, atmosfēru, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un upju un ūdensceļu apsaimniekošanu, aizsargā augsni no erozijas, ko izraisa ūdens un vējš, un tiem piemīt arī citas noderīgas dabīgās īpašības;

P.  tā kā gandrīz 23 % Eiropas mežu atrodas „Natura 2000” teritorijās un dažās dalībvalstīs tajās atrodas vairāk nekā 50 % mežu, un tā kā gandrīz puse no „Natura 2000” teritorijās esošajām dabiskajām dzīvotnēm ir meži;

Q.  tā kā meži var būt gan primāro meža produktu, piemēram, koksnes, avots, gan nodrošināt vērtīgus sekundāros produktus, piemēram, sēnes, trifeles, garšaugus, medu un ogas, kas ir ļoti svarīgi saimnieciskajai darbībai dažos Savienības reģionos;

R.  tā kā Eiropas mežiem ir svarīga nozīme vides uzlabošanā, ekonomikas attīstīšanā, dalībvalstu vajadzību pēc koksnes produktiem apmierināšanā un iedzīvotāju labklājības celšanā;

S.  tā kā agromežsaimniecība, ko definē kā zemes izmantošanas sistēmas, kurās vienā un tajā pašā zemes vienībā notiek koku audzēšana un lauksaimnieciskā darbība, ir zemes apsaimniekošanas sistēmu kopums, kas veicina vispārējo produktivitāti, nodrošina vairāk biomasas, uztur un atjauno augsnes un sniedz vairākus vērtīgus ekosistēmas pakalpojumus;

T.  tā kā mežu daudzfunkcionālā nozīme, tas, cik ilgam laikam jāpaiet, pirms tie izveidojas, un tas, cik svarīgi ir nodrošināt labu sugu daudzveidību, padara mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un saglabāšanu un pavairošanu par svarīgu Eiropas uzdevumu;

U.  tā kā mežos un reģionos, ko daļēji klāj meži, ir arī svarīga nozīme, lai medības būtu sociāli un ekoloģiski atbildīgas, kontrolējot medījamo dzīvnieku skaitu vai ar tiem saistītu slimību, piemēram, Āfrikas cūku mēra, izplatīšanos;

V.  tā kā mežiem ir būtiska nozīme cīņā pret augsnes eroziju un zemes pārtuksnešošanos; tā kā pētījumi liecina, ka kokiem parkos un pilsētu vidē ir pozitīva ietekme uz zemākas temperatūras saglabāšanu salīdzinājumā ar platībām, kurās nav koku;

W.  tā kā pašreizējā plānošanas periodā (2014.–2020. gads) KLP pasākumi ir vērsti uz to, lai palīdzētu ekonomikas dalībniekiem veidot spējas attiecībā uz mežsaimniecības pārvaldību;

X.  tā kā dažos mežsaimniecības reģionos ir masveidā ieviesušies kaitēkļi un kukaiņi, piemēram, ķirmji un dažādas sēnītes; tā kā kastaņu mežu dabiskajās populācijās ir lielā mērā notikusi Cryphonectria parasitica invāzija, kas nopietni apdraud šo populāciju izdzīvošanu, kā arī ilgtermiņā apdraud ar to saistītu cilvēku darbību, piemēram, kastaņu ražošanu un vākšanu;

Y.  tā kā ES līmenī pieejamie dati par mežiem ir nepilnīgi un atšķirīgas kvalitātes, kas tādējādi kavē koordinēšanu ES līmenī attiecībā uz mežu apsaimniekošanu;

Z.  tā kā nelikumīga mežizstrāde notiek arī ES,

Pagātne – pārskats par nesenajiem panākumiem un problēmām īstenošanā

1.  atzinīgi vērtē Komisijas ziņojuma “Progress, ka panākts, īstenojot ES meža stratēģiju “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai”” (COM(2018)0811) publicēšanu;

2.  atzinīgi vērtē pasākumus, ko dalībvalstis un Komisija veikušas, lai sasniegtu ES meža stratēģijas mērķus, un Pastāvīgās mežsaimniecības komitejas, Pilsoniskā dialoga grupas mežsaimniecības un korķa jautājumos, Ekspertu grupas meža ugunsgrēku jautājumos, Uz koksnes resursiem balstīto nozaru un ar nozari saistītu jautājumu ekspertu grupas un attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos ES meža stratēģijas daudzgadu īstenošanas plānā (Forest MAP);

3.  atzīst, ka Komisijas 2018. gada ziņojumā par progresu, ka panākts, īstenojot ES meža stratēģiju, ir norādīts, ka stratēģija ir bijusi lietderīga kā koordinācijas instruments un ka kopumā stratēģijas prioritārās jomas “astoņas plus viena” ir īstenotas ar salīdzinoši nelieliem šķēršļiem, izņemot galvenās problēmas, kas jārisina ar bioloģiskās daudzveidības politikas palīdzību, un pastāvošās problēmas jomās “Kādi ir mūsu meži un kā tie mainās?”, jo īpaši attiecībā uz sabiedrības izpratni un informāciju par mežsaimniecības nozari, un “Sekmēt koordināciju un saziņu”, jo īpaši attiecībā uz politiku, kas saistītas ar mežiem, koordinēšanu;

4.  uzsver, ka Eiropas mēroga procesa FOREST EUROPE ietvaros tika panākta starptautiska vienošanās par ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas definīciju; norāda, ka šī definīcija ir iekļauta dalībvalstu tiesību aktos un brīvprātīgajās sistēmās, piemēram, mežu sertificēšanā;

5.  uzsver, ka ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas veicināšana Eiropas Savienībā kā daļa no ES meža stratēģijas un lauku attīstības pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), ir pozitīvi ietekmējusi mežus un mežu apstākļus un iztikas nodrošināšanu lauku apvidos, kā arī mežu bioloģisko daudzveidību Eiropas Savienībā, un ir palielinājusi ieguvumus klimata jomā, ko sniedz uz koksnes resursiem balstītā nozare; tomēr norāda, ka joprojām ir nepieciešams līdzsvaroti stiprināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, lai nodrošinātu mežu ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanos, uzlabotu ekosistēmu veselību un noturību un nodrošinātu, ka tās spēj labāk pielāgoties mainīgajiem klimata apstākļiem, samazinātu dabisko traucējumu risku un ietekmi un aizsargātu pašreizējās un nākamās paaudzes mežu apsaimniekošanas iespējas, piemēram, tādā veidā, lai tiktu īstenoti mežu īpašnieku un MVU mērķi, un uzlabotu esošo mežu un meža zemes kvalitāti; uzskata, ka ES meža stratēģijā būtu jāiestrādā šajā ziņā attiecīgi instrumenti; norāda, ka dalībvalstīm ir pienākums priekšzīmīgi veikt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu; uzskata, ka mežu apsaimniekošanas modeļos būtu jāiestrādā vides, sabiedrības un ekonomikas ilgtspējas kritērijs, proti, meži un meža zeme tiek pārvaldīti un izmantoti tā, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, vitalitāti un spēju gan tagad, gan nākotnē pildīt būtiskas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā, nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām; uzsver, ka īpašumtiesību atzīšana un aizsardzība ir būtiska, lai panāktu ilgtermiņa saistības par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu; norāda, ka mūsu mežu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana ir būtiska mūsu vispārējās labklājības daļa, jo tie ir mājvieta sabiedriskas nozīmes darbībām brīvā laika pavadīšanas un veselības, kā arī izglītības jomā, un atzīst, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana veicina Eiropas mežu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību; aicina aizsargāt pirmatnējos mežus — saglabājot struktūru, sugu bagātību un pienācīgu teritoriju, kurā vēl joprojām pastāv šādi meži; norāda, ka jēdzienam “senie meži” nav Eiropas Savienības definīcijas, un aicina Komisiju turpmākās ES meža stratēģijas sagatavošanas procesā ieviest šādu definīciju, kas būtu jāsagatavo Pastāvīgajā mežsaimniecības komitejā; uzsver, ka viedokļi par to, cik lielā mērā dažādi meži spēj piesaistīt CO2, ir atšķirīgi, un tādēļ uzskata, ka jaunajai ES meža stratēģijai būtu jāveicina ilgtspējīga mežu apsaimniekošana; pauž nožēlu par neilgtspējīgu praksi un nelikumīgu mežizstrādi, kas notiek dažās dalībvalstīs, neraugoties uz ES Kokmateriālu regulu, un turklāt aicina dalībvalstis darīt vairāk, lai to izbeigtu, kā arī vajadzības gadījumā uzlabot vai pastiprināt savus valsts tiesību aktus; mudina Komisiju un dalībvalstis steidzami rīkoties, lai šīs problēmas risinātu, un tādēļ īstenot ciešu uzraudzību un nodrošināt spēkā esošo ES tiesību aktu izpildi un aicina Komisiju gadījumos, kad ir konstatēti pārkāpumi, nevilcinoties ķerties pie pārkāpuma procedūru īstenošanas, kā arī ar visu kompetento iestāžu palīdzību sekot līdzi tam, kā tiek pildīti lēmumi lietās par nelikumīgu mežizstrādi; aicina Komisiju nevilcinoties pabeigt atbilstības pārbaudi, kuru tā veic attiecībā uz ES noteikumiem, kas vērsti pret nelikumīgu mežizstrādi;

6.  secina, ka, apsverot pasākumus ES līmenī, svarīgs faktors bija atšķirības starp dalībvalstīm, kā arī atšķirības starp dalībvalstu reģioniem;

7.  pauž dziļas bažas par to, ka dažās Savienības daļās netiek īstenoti spēkā esošie ES tiesību akti un rezultātā aizdomas par korupciju ir apstiprinājušās un norāda uz nelikumīgu mežizstrādi un neilgtspējīgām mežsaimniecības darbībām; aicina Komisiju un dalībvalstis apkarot korupciju un pilnībā īstenot spēkā esošos tiesību aktus;

Tagadne – ES mežu stāvoklis

8.  uzsver, ka ES meži — arī tie, kas atrodas tās aizjūras teritorijās un tālākajos reģionos, — ir daudzfunkcionāli un tiem ir raksturīga liela daudzveidība, tostarp atšķirības īpašumtiesību modeļu, lieluma, struktūras, bioloģiskās daudzveidības, izturētspējas un problēmu ziņā; norāda, ka meži, jo īpaši jaukti meži, sniedz sabiedrībai plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu, tostarp sugu dzīvotnes, oglekļa piesaisti, izejvielas, atjaunojamo enerģiju, uzlabotu gaisa kvalitāti, tīru ūdeni, gruntsūdeņu papildināšanos, erozijas kontroli un aizsardzību pret sausumu, plūdiem un lavīnām, un nodrošina sastāvdaļas zālēm, kā arī tie ir svarīga vieta kultūras aktivitātēm un atpūtai; tā kā tas viss vairs nešķiet pilnībā nodrošināts, jo klimata pārmaiņu un citu veicinošu faktoru izraisītās grūtās ekonomiskās situācijas rezultātā mežu īpašnieki vairs nevar atkārtoti investēt mežos; norāda, ka saskaņā ar jaunākajām aplēsēm labvēlīgs aizsardzības statuss bija tikai 26 % meža sugu un 15 % meža dzīvotņu; aicina dalībvalstis nodrošināt ekosistēmu aizsardzību un vajadzības gadījumā izstrādāt un pilnveidot pamatnostādnes attiecībā uz meža produktiem, kas nav koksnes produkti;

9.  ņem vērā panākumus, kas gūti ekosistēmu pakalpojumu vērtības noteikšanā saskaņā ar Ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšanas (MAES) iniciatīvu; tomēr uzsver, ka pašlaik nav pienācīgas atlīdzības par ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, CO2 piesaisti, bioloģiskās daudzveidības veicināšanu vai augsnes uzlabošanu, un ka mežsaimniekiem, kas attiecīgi koncentrējas uz savu mežu pārveidošanu, patlaban mežu apsaimniekošana varētu būt ar zaudējumiem, neraugoties uz būtisku ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt iespējas pienācīgi stimulēt un atlīdzināt klimata, bioloģiskās daudzveidības un citus ekosistēmu pakalpojumus, lai nodrošinātu ekonomiski dzīvotspējīgu meža pārveidošanu;

10.  norāda, ka pēdējās desmitgadēs ES mežu resursi ir palielinājušies meža seguma un apjoma ziņā un ka pašlaik meži un citas meža platības aizņem aptuveni 43 % no ES teritorijas, sasniedzot vismaz 182 miljonus hektāru un veidojot 5 % no visa pasaules mežu kopapjoma, pateicoties apmežošanai un dabiskai atjaunošanai; norāda, ka pusi no Natura 2000 tīkla veido meža teritorijas (t. i., 37,5 miljoni hektāru) un ka Eiropā 23 % no visiem mežiem atrodas Natura 2000 teritorijās, un dažās dalībvalstīs meži klāj vairāk nekā pusi teritorijas un tās ir atkarīgas no mežsaimniecības; norāda, ka ir svarīgi pilnveidot zināšanas par Natura 2000 tās ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, mežu apsaimniekošanu un citiem zemes izmantošanas veidiem visā Eiropas Savienībā; norāda, ka Eiropas Savienībā privātīpašumā ir 60 % mežu, ar augstu mazo mežu saimniecību (mazāk nekā 3 ha) īpatsvaru, un 40 % atrodas valsts īpašumā; norāda, ka vairāk nekā 60 % saimniecisko mežu Eiropas Savienībā un vairāk nekā 20 % visā pasaulē ir sertificēti saskaņā ar brīvprātīgiem SFM standartiem; norāda arī, ka tādu koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībā izmantotu apaļkoku īpatsvars, kas iegūti sertificētos mežos, pasaulē pārsniedz 20 % un ka Eiropas Savienībā šis īpatsvars ir pat 50 %; norāda, ka Eiropas Savienībā šajā nozarē ir tieši nodarbināti vismaz 500 000 cilvēku(7) un netieši 2,6 miljoni cilvēku(8) un ka, lai saglabātu šo nodarbinātības līmeni, kā arī nozares ilgtermiņa konkurētspēju, ir pastāvīgi jācenšas piesaistīt nozarei kvalificētu un apmācītu darbaspēku un nodrošināt, ka darba ņēmējiem ir pienācīga piekļuve sociālajai un medicīniskajai palīdzībai; norāda, ka šīs darba iespējas ir atkarīgas no meža ekosistēmu izturīguma un to pareizas pārvaldības ilgtermiņā; uzsver, cik būtiska nozīme ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas īstenošanā ir mežu īpašniekiem, un to, cik svarīga nozīme videi draudzīgu darbvietu radīšanā un izaugsmē lauku apvidos ir mežiem; turklāt uzsver, ka ES mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem ir senas tradīcijas un liela pieredze daudzfunkcionālu mežu apsaimniekošanā; aicina Komisiju jaunajā ES meža stratēģijā iekļaut nepieciešamību sniegt mežu īpašniekiem atbalstu, tostarp finansiālu atbalstu; uzskata, ka šāds atbalsts būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek īstenota ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, lai nodrošinātu, ka pastāvīgi tiek ieguldīts mūsdienu tehnoloģijās un vides un klimata jomā īstenojamos pasākumos, kas stiprina mežu daudzfunkcionālo nozīmi, — ar īpaši finanšu instrumentu tieši Natura 2000 tīkla teritoriju pārvaldībai — un radīti pienācīgi darba apstākļi; uzskata, ka šādam finansiālam atbalstam būtu jāveidojas noturīgas finanšu instrumentu, valsts finansējuma un privātā sektora finansējuma kombinācijas rezultātā; uzsver, ka ir svarīgi novērst iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem, un uzskata, ka ir būtiski ieguldīt ekosistēmās; atzinīgi vērtē apmežošanu un meža atjaunošanu kā piemērotus instrumentus meža seguma uzlabošanai, jo īpaši uz pamestas zemes, kas nav piemērota pārtikas ražošanai, attiecīgi pilsētu nomalēs un piepilsētu teritorijās, kā arī kalnu teritorijās; mudina veikt finansiāli atbalstītus pasākumus attiecībā uz iegūtās koksnes izmantošanu proporcionāli ilgtspējīgam mežsaimniecības krājumam un attiecīgā gadījumā palielināt meža segumu un citas meža zemes platības, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās meža seguma apjoms ir zems, vienlaikus citās dalībvalstīs mudinot saglabāt meža segumu teritorijās, kurās ir pastiprinātas ekoloģiskās funkcijas; norāda, ka meži kā dzīvotne nodrošina iespaidīgu daļu Eiropas sauszemes bioloģiskās daudzveidības;

11.  norāda, ka Savienības meža platība aug, cita starpā apmežošanas rezultātā, un ka apsaimniekoti komerciālie meži ne tikai labāk saista oglekli nekā neapsaimniekoti meži, bet arī samazina emisijas un problēmas, ko izraisījusi mežu stāvokļa pasliktināšanās; norāda, ka komerciālo mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai ir vislielākā ietekme uz klimatu un ka par to būtu jāatalgo valstis, kuras labi apsaimnieko savus mežus;

12.  atzīst, ka ilgtermiņa publiskie un privātie ieguldījumi pastiprinātā ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas sistēmā, kurā vienlīdz liela uzmanība pievērsta mežu radītajiem sociālajiem, vides un ekonomiskajiem ieguvumiem un pienācīgiem finansēšanas un kompensācijas mehānismiem, var palīdzēt nodrošināt mežu izturētspēju un pielāgotiesspēju un palīdzēt mežsaimniecības nozarei palikt ekonomiski dzīvotspējīgai un vidi saudzējošai, bet var arī palīdzēt sasniegt daudzus ES mērķus, tostarp Eiropas zaļā kursa un pārkārtošanās uz aprites bioekonomiku sekmīgu īstenošanu un bioloģiskās daudzveidības veicināšanu; uzsver arī, ka ir vajadzīgi citi viegli pieejami, labi koordinēti un atbilstīgi ES finansēšanas mehānismi, piemēram, finanšu instrumenti vai Eiropas Investīciju bankas atbalsts, lai atbalstītu ieguldījumus mežsaimniecības projektos, kuru mērķis ir ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un mežu ugunsgrēku novēršana un mazināšana, kā arī struktūrfondi un līdzekļi no programmām “Apvārsnis”, “Erasmus+” un “LIFE+”, kas varētu sniegt būtisku atbalstu ieguldījumiem un pakalpojumiem saistībā ar oglekļa uzglabāšanu un piesaisti kā daļu no ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, nodrošinot arī saskaņotību ar Zaļo kursu;

13.  atzīst mežu un uz koksnes resursiem balstītās nozares būtiskos ieguvumus klimata jomā; atkārtoti apstiprina, ka vides, ekonomisko un sociālo aspektu attiecībā uz mežiem un mežu apsaimniekošanu veicināšanai jānotiek līdzsvaroti, vienlaikus stiprinot vispārējos ieguvumus klimata jomā, ko sniedz meži un uz koksnes resursiem balstīta vērtību ķēde, proti, veicinot CO2 piesaisti un oglekļa uzglabāšanu koksnes produktos un materiālu aizstāšanu; uzsver, ka ir jāsaglabā, tālāk jāveicina un pēc iespējas jāpalielina CO2 piesaiste mežos līdz tādam līmenim, kas ļauj ilgtspējīgi pārvaldīt visas meža funkcijas, oglekļa uzglabāšanu in situ, tostarp agromežos, atmirušā koksnē un meža augsnē, kā arī koksnes produktos, īstenojot aktīvu SFM; norāda, ka meži absorbē vairāk nekā 10 % ES siltumnīcefekta gāzu emisiju; uzsver, ka ir jāveicina koksnes kā ilgtspējīga būvmateriāla izmantošana, jo tas ļauj mums virzīties uz ilgtspējīgāku ekonomiku; mudina Komisiju izpētīt dažādus uz tirgu balstītus mehānismus, lai stimulētu fosilā kurināmā aizstāšanu ar atjaunojamām izejvielām, kas sniedz ieguvumus klimata jomā; uzsver, ka koksnes materiāliem ir izšķiroša nozīme, aizstājot fosilās alternatīvas un tādas alternatīvas, kurām ir augstāks vides pēdas nospiedums, tādās nozarēs kā būvniecība, tekstilrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība un iepakojuma rūpniecība, un ka ir pilnībā jāņem vērā ieguvumi klimata un vides jomā, ko rada šāda materiālu aizstāšana; turklāt uzsver vēl nepietiekami izmantotās priekšrocības, ko sniedz vienreizlietojamu izstrādājumu, jo īpaši plastmasas izstrādājumu, aizstāšana ar ilgtspējīgiem koksnes izstrādājumiem; uzsver, ka būtu jāpalielina arī koksnes produktu aprites cikla izmantošana, lai uzlabotu mūsu ilgtspējīgo resursu izmantošanu, veicinātu resursu efektīvu izmantošanu, samazinātu atkritumus un pagarinātu oglekļa aprites ciklu ilgtspējīgas un vietējas aprites bioekonomikas ieviešanai;

14.  atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz fosilo izejvielu un enerģijas aizstāšanu tiek turpināts darbs, lai veicinātu visefektīvāko koksnes izmantošanu pēc “kaskādes principa”; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt īstenot biomasas ilgtspējas kritērijus saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārstrādāto redakciju un optimāli izmantot aizstāšanas efektu, aizstājot oglekļietilpīgas fosilās izejvielas un enerģiju; tomēr norāda, ka saistībā ar atbalsta shēmām bioenerģijai ir svarīgi novērst nevajadzīgus tirgus traucējumus attiecībā uz koksnes izejvielām; vērš uzmanību uz to, ka paredzams pieprasījuma pieaugums pēc koksnes un biomasas ir jāpapildina ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību palielināt finansējumu pētniecībai par fosilo kurināmo un fosilā kurināmā izejvielu aizstāšanu; norāda, ka koksnes vērtību ķēdes beigās radušos pārpalikumus var izdevīgi izmantot kā biomasu, lai aizstātu fosilo siltumenerģiju, bet, ja iespējams, koksne būtu jāpatur izmantošanas veidiem ar ilgāku aprites ciklu, lai palielinātu globālo oglekļa dioksīda uzglabāšanu;

15.  uzsver meža aizsargjoslu labvēlīgo ietekmi — gan lauksaimniecības zemes aizsardzībā, gan lauksaimniecības produkcijas palielināšanā; stingri atbalsta metodes, lai mudinātu lauksaimniekus attīstīt meža aizsargjoslas;

16.  uzsver, ka dabiskās ekosistēmās ziedošiem kokiem un krūmiem ir būtiska nozīme biškopības nozarē, kā arī palīdzot īstenot dabisku apputeksnēšanas procesu un uzlabojot noplicinātu un/vai neapstrādātu zemju konsolidāciju un aizsardzību; mudina iekļaut šādus kokus un krūmus ES atbalsta programmās, ņemot vērā reģionālās īpatnības;

17.  pauž nožēlu, ka, lai gan meži ES tiek apsaimniekoti saskaņā ar kopīgi pieņemto ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principu un mežu segums ES pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājies, tās regulas kontekstā, par kuru nesen panākta vienošanās, — Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē, — ir tikusi izstrādāta atšķirīga pieeja ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai(9);

18.  uzsver, cik liela nozīme ir noturīgām un veselīgām meža ekosistēmām, tostarp faunai un florai, lai saglabātu un veicinātu to daudzveidīgo ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, ko nodrošina meži, piemēram, bioloģisko daudzveidību, tīru gaisu, ūdeni, veselīgu augsni un koksnes un nekoksnes izejvielas; uzsver, ka brīvprātīgie instrumenti un spēkā esošie tiesību akti, piemēram, ES Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva, ietekmē lēmumus par zemes apsaimniekošanu un ir pienācīgi jāievēro un jāīsteno;

19.  norāda, ka lauksaimnieki un mežu īpašnieki ir galvenie dalībnieki lauku apvidos; atzinīgi vērtē mežsaimniecības, agromežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstītu nozaru lomas atzīšanu 2014.–2020. gada KLP lauku attīstības programmā un uzlabojumus, kas ieviesti ar Omnibus regulu; mudina nodrošināt šādu tās atzīšanu KLP 2021.–2027. gadam, kā arī Eiropas zaļā kursa īstenošanā;

20.  uzsver, cik piemērota un dzīvotspējīga ir divpakāpju pieeja meža biomasas ilgtspējas verificēšanai, par ko panākta vienošanās Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārstrādātajā redakcijā; norāda, ka tas būtu jāpanāk, Pastāvīgajai mežsaimniecības komitejai un Komisijai turpinot uz galapatēriņu nebalstītas ilgtspējas kritēriju izstrādāšanu, kas ir apstājusies;

21.  atzīst mežu nozīmi attiecībā uz to, ka tie nodrošina atpūtas vērtības un piedāvā tādas ar mežu saistītas darbības kā nekoksnes produktu vākšanu, piemēram, sēņošanu un ogošanu; norāda uz tādām iespējām biomasas piesaistījumu uzlabošanā kā meža ugunsgrēku novēršana ar ganību palīdzību, taču arī atzīmē, ka savvaļas dzīvnieku ganīšanās negatīvi ietekmē sējeņus, un tādēļ norāda uz nepieciešamību ilgtspējīgi apsaimniekot ganošos faunu;

Nākotne – ES meža stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada un Eiropas zaļā kursa izšķirošā nozīme Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā un ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam izpildē

22.  atzinīgi vērtē neseno Komisijas Eiropas zaļā kursa publicēšanu un gaida plānoto ES meža stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada, kurai vajadzētu būt saskaņotai ar Eiropas zaļo kursu un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju; turklāt uzskata, ka aprites bioekonomikas pastiprināšana ir būtiska pieeja, lai, īstenojot zaļo kursu, panāktu mazoglekļa sabiedrības izveidošanos; norāda, ka ir svarīgi vēl vairāk palielināt mežu potenciālu, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, un attīstīt aprites bioekonomiku, vienlaikus garantējot citus ekosistēmu pakalpojumus, tostarp bioloģisko daudzveidību;

23.  atzinīgi vērtē Komisijas 2020. gada darba programmu un jo īpaši to, ka tiek atzīts jaunās ES meža stratēģijas devums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 26. sesijai (COP26); šajā sakarībā uzsver, ka turpmāk mežus nevajadzētu uzskatīt par vienīgo CO2 piesaistītāju veidu, jo tādējādi citām nozarēm būtu mazāks stimuls samazināt savas emisijas; turklāt uzsver, ka stratēģijās un plānos, kas tiek izstrādāti, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, ir vajadzīga konkrēta un efektīva rīcība, ar ko tiek veidota sinerģija starp klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos šīm pārmaiņām, kurai būs izšķiroša nozīme, lai mazinātu klimata pārmaiņu postošo ietekmi uz traucējumiem, piemēram, meža ugunsgrēkiem, un to negatīvo ietekmi uz lauku ekonomiku, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu; uzsver, ka ir nepieciešams vairāk resursu un ir jāizstrādā zinātniski pamatota ugunsgrēku kontroles pārvaldība, lai pārvarētu klimata pārmaiņu radītās sekas mežos; norāda, ka, lai saglabātu mežu bioloģisko daudzveidību un funkcionalitāti, kā arī pastāvot nepieciešamībai mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, un kā atzīts arī Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) regulā, atmirusi koksne mežā ir mikrodzīvotnes, no kurām ir atkarīgas liels skaits sugu;

24.  atgādina, ka meži un uz koksnes resursiem balstīta nozare būtiski veicina vietējas uz bioloģiskiem resursiem balstītas aprites ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā; uzsver mežu, uz koksnes resursiem balstītas nozares un uz bioloģiskiem resursiem balstītas ekonomikas būtisko nozīmi Eiropas zaļā kursa mērķu un mērķa panāk klimatneitralitāti līdz 2050. gadam sasniegšanā; uzsver, ka 2015. gadā bioekonomika pārstāvēja tirgu, kura vērtība tika lēsta vairāk nekā EUR 2,3 triljonu apmērā un kas deva darbvietas 20 miljoniem cilvēku, un šī nozare nodrošināja 8,2 % no kopējās nodarbinātības Eiropas Savienībā; norāda, ka katrs eiro, kas ieguldīts ar bioekonomiku saistītā pētniecībā un inovācijā, izmantojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, radīs aptuveni EUR 10 lielu pievienoto vērtību; norāda, ka ES mērķu sasniegšana vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā nekad nebūs iespējama bez tādiem daudzfunkcionāliem un veselīgiem mežiem, kas tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti, izmantojot ilgtermiņa perspektīvu, un dzīvotspējīgām uz koksnes resursiem balstītām nozarēm; uzsver, ka zināmos apstākļos ir jārod kompromiss starp klimata aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību bioekonomikas nozarē un jo īpaši mežsaimniecībā, kam ir galvenā nozīme pārejas procesā uz klimatneitrālu ekonomiku; pauž bažas, jo jaunākajās diskusijās par politiku pie šā kompromisa nav pietiekami strādāts; norāda uz nepieciešamību izstrādāt saskaņotu pieeju, kas vienotu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un klimata aizsardzību, veidojot plaukstošu uz koksnes resursiem balstītu rūpniecību un bioekonomiku; uzsver, ka ir svarīgi Eiropas Savienībā attīstīt un nodrošināt uz tirgu balstītu bioekonomiku, piem., stimulējot inovāciju un jaunu bioproduktu izstrādi, efektīvi izmantojot piegādes ķēdē biomasas materiālus; uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāveicina koksnes, nocirstas koksnes produktu vai meža biomasas izmantošana, lai veicinātu ilgtspējīgu ražošanu un nodarbinātību; aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt bioloģiskas izcelsmes materiālu, tostarp koksnes atkritumu, atgriešanos vērtību ķēdē, veicinot ekodizainu, tālāk palielinot reciklēšanu un veicinot koksnes otrreizējo izejvielu izmantošanu produktu ražošanā pirms to iespējamās sadedzināšanas, beidzoties to aprites ciklam;

25.  uzsver, ka ir jāsniedz pilnīgs un reāls politisks atbalsts mežsaimniecības nozarei, un šajā sakarībā uzsver, ka līdztekus citām attiecīgām nozaru stratēģijām ir vajadzīga vērienīga, neatkarīga un autonoma ES meža stratēģija laikposmam pēc 2020. gada; norāda — tā kā agromežsaimniecībai var būt gan lauksaimniecības, gan mežsaimniecības pazīmes, ES meža stratēģija ir jāsaskaņo ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”; aicina izstrādāt tādu jaunu ES meža stratēģiju, kuras pamatā būtu holistiska pieeja ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, ņemot vērā visus uz koksnes resursiem balstītās vērtību ķēdes ekonomiskos, sociālos un vides aspektus un nodrošinot, ka saglabājas mežu daudzfunkcionālā un daudzdimensionālā nozīme; uzsver, ka ir jāizstrādā tāda ES meža stratēģija, kas būtu koordinēta, līdzsvarota, saskaņota un labāk integrēta ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem, kuri attiecas uz mežiem, uz koksnes resursiem balstītu nozari, tostarp cilvēkiem, kuri tieši vai netieši strādā un dzīvo mežā un mežsaimniecības nozarē, un daudzajiem to sniegtajiem pakalpojumiem, ņemot vērā, ka arvien vairāk nacionālo un ES rīcībpolitiku tieši vai netieši skar mežus un to apsaimniekošanu Eiropas Savienībā;

26.  aicina Komisiju Reģionālās attīstības fonda īstenošanā darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka jo īpaši tiek veicinātas iniciatīvas, kuru mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos mežos, veicināt jauktu un vietējo sugu stādīšanu un uzlabot mežu apsaimniekošanu, un ka tiek īstenoti projekti un tiek mērķtiecīgi piešķirts finansējums;

27.  uzskata, ka ES meža stratēģijai būtu jādarbojas kā saiknei starp valstu meža un agromežsaimniecības politiku un ES mērķiem, kas saistīti ar mežiem un agromežsaimniecību, atzīstot gan nepieciešamību ievērot valstu kompetenci, gan nepieciešamību veicināt plašāku ES mērķu sasniegšanu, saskaņoti pievēršoties gan privāto, gan valsts īpašumā esošo mežu specifikai; aicina rīkoties, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti un paredzamību mežsaimniecības nozarē un visā bioekonomikā;

28.  uzsver, cik svarīga ir uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana attiecībā uz ES politiku, kas saistīta ar mežiem, uz koksnes resursiem balstītu nozari un tās vērtību ķēdēm; aicina visu ar mežiem saistīto Eiropas zaļā kursa un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas aspektu vērienu saskaņot ar ES meža stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana pozitīvi ietekmē sabiedrību, tostarp mežu ekosistēmu savienojamību un reprezentativitāti, un nodrošinātu ilgtermiņa un stabilus ieguvumus klimatam un videi, vienlaikus arī veicinot IAM sasniegšanu; uzsver, ka jebkādas ES pamatnostādnes saistībā ar ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu būtu jāizstrādā ES meža stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada ietvaros;

29.  uzsver, ka ir jāņem vērā saiknes starp koksnes apstrādes un pārstrādes nozari un citām nozarēm, piemēram, lauksaimniecību, un to koordinācija aprites bioekonomikā, kā arī uzsver, cik svarīga nozīme ir digitalizācijai un ieguldījumiem izglītībā, pētniecībā un inovācijā, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kas var pozitīvi ietekmēt turpmākus risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem un darbvietu radīšanai; norāda, ka meži ir neatņemams ilgtspējīgas attīstības elements;

30.  uzsver, cik lauku sabiedrībai svarīgas ir agromežsaimniecības sistēmas, kurām raksturīgs ļoti mazs blīvums un vāja ekonomiskā dzīvotspēja, ņemot vērā, ka gada ienākumus papildina citas darbības, piemēram, lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana, medības un tūrisms, kurām jāsaņem pietiekams finansējums, lai novērstu pārtuksnešošanos un pārmērīgu izmantošanu;

31.  uzsver, ka jau tagad klimata pārmaiņu un cilvēku darbības seku dēļ rodas tādi dabiski traucējumi kā ugunsgrēki, sausums, plūdi, vētras, kaitēkļu invāzijas, slimības un erozija un nākotnē to biežums un intensitāte pieaugs, nodarot kaitējumu ES mežiem, un ka tādēļ būs nepieciešama katram scenārijam pielāgota riska un krīžu pārvaldība; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāizstrādā stabila ES meža stratēģija laikposmam pēc 2020. gada, kā arī riska pārvaldības pasākumi, piemēram, stiprinot Eiropas noturību pret katastrofām un agrīnās brīdināšanas instrumentus, lai labāk sagatavotos šādiem notikumiem un tos labāk novērstu, palielinātu mežu noturību un padarītu tos izturīgākus pret klimata pārmaiņām, piemēram, stiprinot ilgtspējīgas un aktīvas mežu apsaimniekošanas īstenošanu un izmantojot pētniecību un inovāciju, kas ļaus optimizēt mūsu mežu pielāgošanās spēju; atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras sniegto informāciju starp galvenajiem faktoriem, kas rada spiedienu uz mežiem ES, ir pilsētu teritoriju izplešanās un klimata pārmaiņas; uzsver arī nepieciešamību piedāvāt mežu īpašniekiem labākus atbalsta mehānismus, kā arī finanšu resursus un instrumentus, lai veiktu preventīvus pasākumus, kā arī atjaunotu skartās teritorijas, piemēram, no jauna apmežotu noplicinātu zemi, kas nav piemērota lauksaimniecībai, izmantojot arī īpašus katastrofu fondus, tostarp ārkārtas intervenci, piemēram, Eiropas Savienības Solidaritātes fondu; aicina nodrošināt saskaņotību starp ES meža stratēģiju un Eiropas civilās aizsardzības mehānismu; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot ārkārtas mehānismu un uzskata, ka ir būtiski agromežsaimniecības pasākumos iekļaut atbalstu meža ganībām (ganīšanai mežā) un mudināt dalībvalstis to īstenot nākamajā lauku attīstības programmā; uzsver, ka ir nepieciešams vairāk resursu un ir jāizstrādā zinātniski pamatota ugunsgrēku kontroles pārvaldība un uz informāciju par risku balstīta lēmumu pieņemšana, ņemot vērā meža ugunsgrēku sociālekonomiskos, ar klimatu saistītos un vidiskos cēloņus; aicina ieviest reaģēšanas komponentu — reaģēšanai uz kopīgām ar klimata pārmaiņām saistītām problēmām;

32.  aicina dalībvalstis izstrādāt iniciatīvas, lai saglabātu un vajadzības gadījumā izveidotu mežus ar augstu saglabāšanas vērtību, paredzot nepieciešamos mehānismus un instrumentus, ar kuriem nodrošina stimulus un attiecīgā gadījumā kompensācijas meža īpašniekiem, lai — līdztekus dabisko dzīvotņu saglabāšanai — varētu tālāk attīstīties zinātne un tikt iegūtas zināšanas par šiem mežiem;

33.  atzīst bioloģiskās daudzveidības nozīmi, lai nodrošinātu, ka meža ekosistēmas arī turpmāk ir veselīgas un noturīgas; uzsver, cik svarīga nozīme ir Natura 2000 teritorijām, kuras sniedz iespēju nodrošināt sabiedrību ar daudzveidīgiem ekosistēmu pakalpojumiem, tostarp izejvielām; tomēr norāda, ka šādu teritoriju apsaimniekošanai ir nepieciešamas tehniskas konsultācijas un nepieciešami svaigi finanšu resursi pietiekamā apmērā; uzsver, ka aizsardzības pasākumu radītie ekonomiskie zaudējumi būtu taisnīgi jākompensē; uzsver, ka ir svarīgi, lai dabas aizsardzības integrēšana ilgstpējīgā mežu apsaimniekošanā notiktu pragmatiski, bez obligātas aizsargājamo teritoriju paplašināšanas un izvairoties no papildu administratīvā un finansiālā sloga; atbalsta tādu tīklu izveidi, kas radīti, balstoties uz iniciatīvām, ko šajā nolūkā ierosinājušas dalībvalstis; aicina valsts vai reģionālos dalībniekus risināt sarunas — attiecīgā gadījumā ar speciālistiem no ieinteresētajām pusēm — par upju piekrastes mežu populācijas atjaunošanu, lai radītu bioloģiski daudzveidīgas dzīvotnes, pēc kuru izveides tiks attīstīti ekoloģiskie pakalpojumi, piemēram, pazemes ūdeņos cirkulējošu kaitīgu vielu absorbcija; uzsver KLP ietekmes novērtējuma pētījuma rezultātus, kuros norādīts, kur KLP instrumenti un pasākumi varētu sniegt nozīmīgāku ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanā, un mudina izpētīt veidus, kā uzlabot esošos instrumentus; mudina arī turpināt pētījumus par saikni starp bioloģisko daudzveidību un izturētspēju;

34.  atzīmē, ka gandrīz 25 % no kopējās mežu platības Eiropas Savienībā ietilpst Natura 2000 tīklā;

35.  norāda, ka sarunas, ko vadīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija un atbalstīja Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, cieta neveiksmi jautājumā par juridiski saistošu Eiropas mēroga nolīgumu par mežiem, ņemot vērā to, ka Krievijas Federācija izstājās no sarunu procesa; tomēr turpina atbalstīt stabilus instrumentus ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas veicināšanai Eiropas un globālajā mērogā;

36.  uzsver, ka arvien vairāk ES rīcībpolitiku pievēršas mežiem no dažāda aspekta; mudina pabeigt notiekošo procesu, kas noteikts pašreizējā ES meža stratēģijā, lai izstrādātu tādu ilgtspējas pieeja, kuras pamatā nav galapatēriņš, cieši iesaistot Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju un dalībvalstis, balstoties uz pārstrādātajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā paredzēto divpakāpju pieeju; uzskata, ka divpakāpju pieeju varētu izmantot citās politikas jomās, kuru mērķis ir nodrošināt meža biomasas ilgtspējas kritērijus un ES politikas virzienu starpnozaru saskaņotību, kā arī atalgot ar ekosistēmu saistītos sasniegumus, jo īpaši sociāli nozīmīgos mežu sasniegumus saistībā ar klimatu; vienlaikus atzīst, ka Eiropas Savienībā mežsaimniecība jau darbojas saskaņā ar visaugstākajiem ilgtspējas standartiem; norāda, ka ilgtspējas pieejā attiecībā uz meža biomasu ir jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt koksnes konkurētspēju salīdzinājumā ar citām izejvielām; uzsver, cik svarīga nozīme ir tādiem tirgus izstrādātiem instrumentiem kā, piemēram, pastāvošās mežu sertifikācijas sistēmas, un mudina tos izmantot kā piemērotus pierādījumus meža resursu ilgtspējas verificēšanai;

37.  uzsver, cik būtiski ir mežu un agromežsaimniecības pasākumi saskaņā ar KLP un citi mežsaimniecības pasākumi, kā arī taisnīgu un konkurētspējīgu tirgus apstākļu nodrošināšana Eiropas Savienībā, lai sekmīgi attīstītu ilgtspējīgu aprites bioekonomiku, vienlaikus īstenojot ES meža stratēģiju; atgādina, ka ir nepieciešama nepārtrauktība un nepieciešami skaidri un uzlaboti mežsaimniecības un agromežsaimniecības pasākumi saskaņā ar KLP 2021.–2027. gadam; norāda, ka turpmākiem samazinājumiem KLP budžetā būtu negatīva ietekme uz ieguldījumiem ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā un uz ES mežsaimniecības nozares mērķu sasniegšanu; uzskata, ka ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai būtu jāieņem redzama vieta jaunajos KLP stratēģiskajos plānos; uzsver, ka ir jāsamazina administratīvais slogs ES mežsaimniecības pasākumos un valsts atbalstā kopumā, piemēram, lai veicinātu kokaugu veģetācijas palielināšanu un saglabāšanu saistībā ar ainavas elementiem un politiku, kas saistīta ar maksājumiem no I un II pīlāra, un atļaujot grupu atbrīvojumus, kas ļautu ātri reaģēt uz mežu problēmām; vienlaikus pauž bažas par to, ka horizontālie lauku attīstības programmas (LAP) pasākumi, piemēram, “jaunais lauksaimnieks”, neietver mežsaimniecības darbības (tā tas ir vismaz dažās dalībvalstīs);

38.  uzsver ieguvumus, ko sniedz saikne starp ganībām un mežu apsaimniekošanu, proti, ugunsbīstamības samazināšanos un mežu uzturēšanas izmaksu samazināšanos; uzskata, ka šajā sakarībā izšķiroša nozīme ir pētniecībai un tam, lai zināšanas tiktu tālāk nodotas praktiķiem; uzsver tradicionālo ekstensīvo agromežsaimniecības sistēmu un to sniegto ekosistēmu pakalpojumu vērtību; aicina Komisiju saskaņot ES meža stratēģiju ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”, lai sasniegtu šos mērķus, un veicināt specializētas ES mēroga apmācības programmas, lai informētu lauksaimniekus par priekšrocībām, ko sniedz kokaugu veģetācijas integrēšana lauksaimniecībā, un šādu praksi; atzīmē, ka ir maz izmantoti daudzie pasākumi 2014.–2020. gada lauku attīstības regulā, kuru mērķis ir atbalstīt kokaugu veģetācijas apzinātu integrēšanu lauksaimniecībā; atzīst agromežsaimniecības spēju palielināt kopējo biomasas produktivitāti konkrētos apgabalos un uzsver, ka jauktās ekosistēmas rada vairāk biomasas un absorbē vairāk atmosfēras oglekļa;

39.  uzsver, ka Savienībai būtu jāpiešķir pietiekams finansējums uz koksnes resursiem balstītas nozares pasākumiem, kas atbilst šīs nozares jaunajām vēlmēm, tostarp ieguldījumiem meža teritoriju attīstībā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā, meža ceļu tīklu uzturēšanā, mežsaimniecības tehnoloģijā, inovācijā un mežsaimniecības produktu pārstrādē un izmantošanā;

40.  aicina dalībvalstis saskaņot savas dažādās mežsaimniecības pārvaldības stratēģijas un plānus tā, lai varētu sekot līdzi attiecīgajiem uzstādījumiem un savlaicīgi tos attiecīgi koriģēt, nevis radīt sadrumstalotu administratīvo ainu, kas pēc tam apdraudētu dalībvalstu stratēģiskajos dokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanu;

41.  pauž nožēlu par to, ka KLP priekšlikumā 2021.–2027. gada plānošanas periodam nav ietverta agromežsaimniecība; uzskata, ka ir būtiski, lai nākamajā KLP regulā tiktu atzīti agromežsaimniecības sniegtie ieguvumi un turpināta agromežsaimniecības sistēmu izveides, reģenerācijas, atjaunošanas un uzturēšanas veicināšana un atbalstīšana; turklāt aicina Komisiju sekmēt to, lai dalībvalstis savos stratēģiskajos plānos izmantotu agromežsaimniecības atbalsta pasākumus;

42.  atzinīgi vērtē Komisijas pieteikto iniciatīvu “Farm Carbon Forest”, kuras mērķis ir atalgot lauksaimniekus, kas uzņemas saistības projektos, kuru mērķis ir samazināt CO2 emisijas vai palielināt CO2 uzglabāšanu, lai veicinātu oglekļneitralitātes mērķa sasniegšanu 2050. gadā, saistībā ar jauno Zaļo kursu;

43.  uzsver augsta līmeņa pētniecības un inovācijas būtisko nozīmi mežu, agromežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstītās nozares ieguldījuma veicināšanā mūsdienu problēmu pārvarēšanā; uzsver, cik svarīgas ir ES pētniecības un inovācijas programmas laikposmam pēc 2020. gada, atzīst Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgās komitejas lomu un atzīmē, ka kopš 2013. gada, kad tika ieviesta ES meža stratēģija, ir panākts iespaidīgs progress pētniecības un tehnoloģiju jomā; kā svarīgu akcentē turpmāku pētījumu veicināšanu, cita starpā pievēršoties arī tādiem aspektiem kā meža ekosistēmas, bioloģiskā daudzveidība, no fosiliem resursiem iegūtu izejvielu un energoresursu aizstāšana ar ilgtspējīgām alternatīvām, oglekļa dioksīda uzglabāšana, koksnes izstrādājumi un ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas prakse; prasa arī turpmāk finansēt pētījumus par augsni un to, cik lielā mērā tā garantē mežu izturību pret klimata pārmaiņām un mežu spēju tām pielāgoties, nodrošina bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un veicina tās pieaugumu, kā arī citu ekosistēmas pakalpojumu un aizstāšanas efekta nodrošināšanu, un vākt datus par inovatīvām metodēm, ar ko var nodrošināt mežu aizsardzību un veicināt mežu izturību; ar bažām norāda, ka dati par pirmatnējiem mežiem vēl joprojām ir nepilnīgi; uzsver, ka vairāk pētījumu un finansējuma palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas, saglabāt meža ekosistēmas un vairot bioloģisko daudzveidību, kā arī veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, jo īpaši lauku apvidos; ņem vērā Komisijas ieteikumu, ka aktīva inovāciju kapitalizācija vērtības veidošanas ķēdē palīdzētu uzlabot uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības konkurētspēju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē EIB jauno vērienīgo ieceri klimata jomā — finansēt projektus, kas var palielināt iespējas uz koksnes resursiem balstītai nozarei, kurai ir svarīga nozīme fosilo izejvielu un enerģijas aizstāšanā; atzinīgi vērtē jau uzsākto ar mežiem saistīto pētniecību un inovāciju, jo īpaši programmu “Apvārsnis 2020” un “LIFE+” ietvaros; pauž atzinību par gadījumiem, kad rezultāti palīdz attīstīt ilgtspējīgu bioekonomiku, cenšoties rast līdzsvaru starp dažādiem ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas aspektiem un uzsverot mežu daudzfunkcionālo nozīmi; aicina Komisiju veikt ieguldījumus un vajadzības gadījumā pastiprināt pētniecību, lai rastu risinājumu problēmai saistībā ar kaitēkļu un slimību izplatību mežos;

44.  aicina Komisiju sadarbībā ar mežsaimniecības tehnikas ražotājiem uzņemties iniciatīvas uzlabot šīs tehnikas ekoloģisko dizainu, lai apvienotu augstu aizsardzības līmeni darba ņēmējiem un minimālu ietekmi uz augsni un ūdeņiem mežos;

45.  pauž bažas par to, ka kopš 1990. gadiem ir ievērojami samazinājusies pasaules mežu kopējā platība; uzsver, ka globālā atmežošana un meža degradācija ir nopietnas problēmas; uzsver, ka ES meža stratēģijai vajadzētu īstenot ietekmi globālajā politiskajā kontekstā un ietvert ES ārējos mērķus un rīcību ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas veicināšanai visā pasaulē — gan divpusēji, gan izmantojot daudzpusējus ar mežiem saistītus procesus, — liekot uzsvaru uz pasākumiem, lai apturētu mežu izciršanu visā pasaulē, tostarp atbalstot tādas likumīgas un ilgtspējīgas ražošanas un piegādes ķēdes, kas nav saistītas ar atmežošanu un neizraisa cilvēktiesību pārkāpumus, un lai nodrošinātu mežu resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu; norāda, ka būtu jāizstrādā politikas iniciatīvas, lai risinātu jautājumus, kas pastāv ārpus ES, īpašu uzmanību pievēršot tropiem (tajā pat laikā ņemot vērā to, ka dažādās tropu valstīs vides politikas vēriens ir atšķirīgs) un neilgtspējīgas prakses faktoriem mežos ārpus nozares; uzsver, ka ir jāīsteno importa izsekojamības pasākumi, un mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt sadarbību ar trešām valstīm, lai nostiprinātu augstākus ilgtspējas standartus; uzsver, ka ir jāveicina ES Kokmateriālu regulas un FLEGT (meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība) rīcības plāna īstenošana, lai varētu labāk novērst nelikumīgi cirstas vai nelikumīgas mežistrādes rezultātā iegūtas koksnes iekļūšanu tirgū, kas rada negodīgu konkurenci Eiropas mežsaimniecības nozarē un ES tirgū; atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīgas sertifikācijas sistēmas un tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj īpaši ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas noteikumi; prasa īstenot ESKR (ES Kokmateriālu regulas) likumības pārbaužu sistēmas saskaņotu un sistemātisku interpretāciju;

46.  uzsver, cik svarīga nozīme ir izglītībai un prasmīgam, kvalificētam darbaspēkam, lai praksē sekmīgi īstenotu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt īstenot pasākumus un izmantot tādus pieejamos Eiropas instrumentus kā Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF) un sistēma Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET2020), lai atbalstītu paaudžu atjaunošanos un kompensētu kvalificēta darbaspēka nepietiekamību šajā nozarē;

47.  prasa tirdzniecības nolīgumos iekļaut nelikumīgi iegūtu kokmateriālu importu, paredzot pārkāpumu gadījumā piemērot sankcijas;

48.  aicina dalībvalstis un kokrūpniecības industriju sniegt būtisku ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka meži tiek atjaunoti tik pat lielā platībā, kāda tiek atmežota;

49.  uzsver, ka, ņemot vērā pastāvošās sistēmas, ir tālāk jāattīsta ES mēroga Eiropas Mežu informācijas sistēma (FISE), par to kopīgu atbildību uzņemoties visiem attiecīgajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, kas strādā pie dažādiem tematiem, ko aptver FISE; uzskata, ka šā instrumenta koordinācija būtu jāveic ES meža stratēģijai; uzsver, ka ir svarīgi sniegt reāllaika salīdzinošu, zinātniski pamatotu un līdzsvarotu informāciju par Eiropas meža resursiem, vienlaikus uzraugot, vai meži un dabas rezervāti tiek labi apsaimniekoti un vajadzības gadījumā saglabāti, un vienlaikus cenšoties prognozēt klimata pārmaiņu radīto dabisko traucējumu ietekmi un sekas, izmantojot vides un sociālekonomiskos rādītājus jebkādas ar mežiem saistītas ES politikas izstrādei; atzīmē, ka valsts meža inventarizācija ir visaptverošs uzraudzības instruments mežsaimniecības rezervju novērtēšanai un tajā ņem vērā reģionālos apsvērumus; prasa ES izveidot Eiropas mežu monitoringa tīklu — un lai tas būtu sasaistīts ar Copernicus Zemes novērošanas programmām — informācijas vākšanai vietējā līmenī;

50.  atzinīgi vērtē digitalizācijas tendenci šajā nozarē un aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest ES mēroga koksnes digitālās izsekojamības mehānismu, lai vāktu datus, nodrošinātu pastāvīgu pārredzamību, nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un samazinātu nekonkurējošu rīcību un apzinātu nelikumīgu rīcību koksnes tirdzniecībā ES un ārpus tās, izmantojot verifikācijas sistēmu; turklāt uzskata, ka šāda verifikācijas sistēma uzlabotu atbilstību, ierobežojot un apkarojot finanšu krāpniecību, kavējot karteļu praksi un likvidējot nelikumīgas mežizstrādes loģistikas operācijas un pārvietošanas; turklāt mudina apmainīties ar paraugpraksi ar dalībvalstīm, kuras jau ir īstenojušas šādas reformas valsts līmenī;

51.  uzsver, ka ES meža stratēģijas laikposmam pēc 2020. gada sagatavošana un īstenošana ietilpst dalībvalstu kompetences jomā un dalībvalstis ieņem centrālo lomu; aicina Komisijas Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju (SFC) atbalstīt dalībvalstis šā uzdevuma veikšanā; uzsver, ka ir svarīgi apmainīties ar informāciju un vienlaikus iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, mežu īpašniekus un apsaimniekotājus, Pilsoniskā dialoga grupā mežsaimniecības un korķa jautājumos, kā arī turpināt tās regulārās sanāksmes un palielināt koordināciju un sinerģiju ar SFC; mudina Komisiju vismaz reizi gadā iesaistīt Parlamentu ES meža stratēģijas īstenošanā; aicina stiprināt SFC lomu, lai nodrošinātu koordināciju starp attiecīgajām ieinteresētajām personām un politikas virzieniem ES līmenī; turklāt uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme, stiprinot mežu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši lauku ekonomiku; uzsver, cik svarīga ir ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm, lai palielinātu ieguvumus no jaunās ES meža stratēģijas; turklāt aicina Komisiju un tās ģenerāldirektorātus, kuru kompetencē ir meži, stratēģiski strādāt, lai nodrošinātu saskaņotību visos ar mežsaimniecību saistītajos darbos un uzlabotu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

52.  mudina dalībvalstis piešķirt prioritāti kvalitatīvas profesionālās izglītības turpināšanai ekobūvniecībā un ar kokmateriāliem saistītajos arodos un nodrošināt nepieciešamos publiskos izdevumus un ieguldījumus šajā jomā, lai atbilstu ES kokrūpniecības nozares turpmākajām vajadzībām;

53.  atgādina par Komisijas solījumu ar vislielāko bardzību vērsties pret pārkāpumiem; uzsver, ka vairākās pārkāpumu procedūrās, kas pašlaik sāktas pret dalībvalstīm, tiek aizstāvētas Eiropas meža ekosistēmu neaizvietojamās vērtības, un mudina Komisiju šīs lietas ātri izskatīt un attiecīgi rīkoties;

54.  mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstu darba inspekcijas dienestiem pārbaudīt, vai iekārtas, ko laiž tirgū un izmanto kokrūpniecībā, atbilst Direktīvai 2006/42/EK par mašīnām un vai tās ir aprīkotas ar koksnes putekļu nosūkšanas un savākšanas sistēmu;

55.  ir pārliecināts, ka ES meža stratēģijai būtu jāveicina un jāatbalsta paraugprakses apmaiņa attiecībā uz ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas īstenošanu, meža nozares darbinieku un apsaimniekotāju profesionālo apmācību, rezultātiem meža nozarē un labāku sadarbību starp dalībvalstīm attiecībā uz pārrobežu darbībām un informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu veselīgu Eiropas mežu izaugsmi; turklāt uzsver, ka ir jāuzlabo komunikācija par mežu teritoriju ilgtspējīgas apsaimniekošanas nozīmi, kā arī iespēja paplašināt, īstenot un koordinēt informācijas kampaņas par mežu daudzfunkcionālo raksturu un daudzajiem ekonomiskajiem, sociālajiem un vides ieguvumiem, ko nodrošina mežu apsaimniekošana, visos attiecīgajos ES līmeņos, lai visi iedzīvotāji būtu informēti par to, cik bagātīgs ir šis mantojums, un par nepieciešamību pārvaldīt, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot mūsu resursus, lai novērstu jebkādus konfliktus sabiedrībā;

56.  aicina dalībvalstis mudināt to attiecīgās mežsaimniecībā ieinteresētās personas uzrunāt plašāku iedzīvotāju grupu, izmantojot izglītojošus instrumentus un programmas — gan studentiem, gan citu vecuma grupu cilvēkiem, uzsverot mežu nozīmi gan cilvēku darbībās, gan bioloģiskās daudzveidības un dažādo ekosistēmu saglabāšanā;

57.  norāda, ka digitalizācijai un ilgtspējīgām tehnoloģijām ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu pievienoto vērtību uz koksnes resursiem balstītās nozares turpmākajā attīstībā; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi un paraugprakses apmaiņu, piemēram, par ilgtspējīgu un aktīvu meža apsaimniekošanu;

o
o   o

58.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisija

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0015.
(3) OV C 346, 21.9.2016., 17. lpp.
(4) OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.
(5) https://ec.europa.eu/knowledge4policy/publication/council-conclusions-updated-eu-bioeconomy-strategy-29-november-2019_en
(6) OV C 361, 5.10.2018., 5. lpp.
(7) Eurostat datubāze par mežsaimniecību, pieejama tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/eurostat/web/forestry/data/database
(8) Eiropas Parlamenta 2019. gada maija faktu lapa par Eiropas Savienību un mežiem.
(9) OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.


Eritreja, Dawitt Isaak lieta
PDF 163kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par Eritreju, jo īpaši Dawit Isaak lietu (2020/2813(RSP))
P9_TA(2020)0258RC-B9-0312/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eritreju, jo īpaši 2017. gada 6. jūlija rezolūciju(1),

–  ņemot vērā ANO īpašās referentes par cilvēktiesību stāvokli Eritrejā 2020. gada 11. maija ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO īpašās referentes par cilvēktiesību stāvokli Eritrejā 2020. gada 30. jūnija paziņojumu Cilvēktiesību padomes 44. sesijā,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes rezolūcijas par cilvēktiesību stāvokli Eritrejā,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2018. gada 14. novembra Rezolūciju Nr. 2444, ar ko nekavējoties izbeidz visas ANO noteiktās sankcijas pret Eritreju (ieroču embargo, aktīvu iesaldēšana un ceļošanas aizliegums),

–  ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1944 (2018. gada 10. decembris), ar ko atceļ Lēmumu 2010/127/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Eritreju(2),

–  ņemot vērā lietu Nr. 428/12 (2012), kas Dawit Isaak un citu politieslodzīto vārdā iesniegta Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijai,

–  ņemot vērā nobeiguma deklarāciju, kuru pieņēma 2017. gada 22. maijā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas 66. sesijā,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,

–  ņemot vērā 1997. gadā pieņemto Eritrejas konstitūciju, kas garantē pilsoniskās brīvības, tostarp reliģijas brīvību,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

–  ņemot vērā 2005. gadā un 2010. gadā pārskatīto ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu (“Kotonū nolīgums”)(3), kuru Eritreja ir parakstījusi,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2001. gada 23. septembrī Eritrejas iestādes kopā ar 21 citu personu aizturēja arī žurnālistu un Eritrejas pirmā neatkarīgā laikraksta – plaši lasītā Setit – līdzīpašnieku, Eritrejas un Zviedrijas dubultpilsoni Dawit Isaak, kas tādējādi ir arī Eiropas Savienības pilsonis; tā kā Eritrejas valdība apsūdz Dawit Isaak nodevībā, lai gan pret viņu nekad nav izvirzīta apsūdzība vai uzsākta tiesvedība; tā kā Dawit Isaak no Zviedrijas atgriezās Eritrejā pēc tās neatkarības iegūšanas 1992. gadā, lai palīdzētu nostiprināt valsts jaunizveidoto demokrātiju;

B.  tā kā viņš tika apcietināts pēc tam, kad bija publicējis atklātu vēstuli, kurā nosodīja režīmu un aicināja prezidentu Isaias Afwerki veikt demokrātiskas reformas; tā kā apcietināšanas dienā valdība paziņoja par visu neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu aizliegšanu; tā kā ieslodzītajiem nav izvirzīta apsūdzība par noziedzīgu nodarījumu;

C.  tā kā 2005. gada 19. novembrī Dawit Isaak tika atbrīvots no apcietinājuma cita starpā pēc Zviedrijas valdības būtiskas iejaukšanās viņa vārdā; tā kā divas dienas vēlāk viņu ceļā uz slimnīcu atkārtoti apcietināja un Eritrejas iestādes apgalvoja, ka viņš bija atbrīvots tikai uz ārstēšanās laiku; tā kā kopš tā laika Eritrejas iestādes ir turējušas Dawit Isaak apcietinājumā bez saziņas iespējām un atsacījušās atklāt viņa precīzu atrašanās vietu vai sniegt ziņas par viņa veselību un labjutību;

D.  tā kā 2008. gada decembrī tika saņemtas neapstiprinātas ziņas par to, ka Dawit Isaak ir pārvietots uz augstākās drošības cietumu Embatkalā, un drīz pēc tam — 2009. gada 11. janvārī — par to, ka viņš ir ievietots gaisa spēku slimnīcā Asmarā, jo esot smagi slims; tā kā viņa slimības veids un smaguma pakāpe joprojām nav zināmi un Eritrejas valdība atsakās apstiprināt viņa ievietošanu slimnīcā;

E.  tā kā Dawit Isaak ģimene, tostarp viņa trīs bērni, kopš viņa pazušanas izjūt milzīgas ciešanas un neskaidrību, nezinot gandrīz neko par to, kā viņam klājas, kur viņš atrodas vai kas viņu sagaida; tā kā Dawit Isaak meita Betlehem Isaak turpina pieprasīt tēva atbrīvošanu; tā kā Betlehem Isaak 2020. gadā apstiprināja, ka viņas tēvs ir dzīvs;

F.  tā kā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisija lēma, ka 2001. gada septembrī Eritrejā arestētie žurnālisti, tostarp Dawit Isaak, tiek turēti patvaļīgā un nelikumīgā apcietinājumā, un mudināja Eritrejas iestādes viņus atbrīvot vai vismaz nodrošināt taisnīgu tiesu;

G.  tā kā situācija Eritrejas pārpildītajos un sanitārajām prasībām neatbilstošajos aizturēšanas centros ir uzskatāma par cietsirdīgu un necilvēcīgu izturēšanos; tā kā šie apstākļi palielina ieslodzīto inficēšanās ar Covid-19 risku; tā kā piekļuve veselības aprūpei, pārtikai un sanitārijai ir ārkārtīgi ierobežota vai tās trūkst pilnībā, jo aizturētās personas pirmās nepieciešamības preces var saņemt vienīgi no apmeklētājiem; tā kā pārvietošanās ierobežojumi ieslodzījuma vietās ar mērķi apkarot pandēmiju ir veicinājuši uztura nepietiekamības un ar to saistītu garīgu un fizisku slimību saasināšanos; tā kā vēl daudz vairāk ieslodzīto tiek turēti pārvadāšanas konteineros, kur viņi dzīvo temperatūras ziņā ārkārtīgi smagos apstākļos;

H.  tā kā kopš neatkarības iegūšanas Eritreja Isaias Afwerki vadībā ir sistemātiski ieslodzījusi tūkstošiem cilvēku par viņu politiskajiem uzskatiem vai žurnālista darbu, vai arī par savas reliģijas piekopšanu; tā kā piespiedu pazušana tiek veikta organizēti; tā kā aizturētās personas parasti tiek patvaļīgi un nelikumīgi apcietinātas un aizturētas bez apsūdzības izvirzīšanas un viņām ir liegta piekļuve juristiem un ģimenes apciemojumi;

I.  tā kā Eritreja 2019. gada tautas attīstības indeksā ieņēma 182. vietu pasaulē no 189 valstīm saskaņā ar ANO Attīstības programmas 2019. gada pārskatu par cilvēces attīstību; tā kā organizācijas “Reportieri bez robežām” pasaules preses brīvības indeksā Eritreja 2020. gadā tika ierindota 178. vietā no 180 valstīm; tā kā Žurnālistu aizsardzības komiteja 2019. gadā atzina Eritreju par cenzētāko valstī pasaulē;

J.  tā kā ANO Izmeklēšanas komisijas Eritrejas cilvēktiesību jautājumos ziņojumā, kas publicēts 2016. gada 9. maijā, ir norādīts, ka pēdējo 25 gadu laikā ir plaši un sistemātiski izdarīti noziegumi pret cilvēci aizturēšanas centros, militārās apmācības nometnēs un citās vietās visā valstī;

K.  tā kā ANO īpašās referentes par cilvēktiesību stāvokli Eritrejā 2019. gada 16. maija ziņojumā teikts, ka pozitīvais impulss virzībai uz mieru un drošību reģionā palielināja cerības Eritrejā un starptautiskajā sabiedrībā par to, ka Eritrejas valdība īstenos politiskas un institucionālas reformas, tomēr Eritrejas iestādes vēl nav iesaistījušās iekšzemes reformu procesā un cilvēktiesību situācija nav mainījusies; tā kā ANO īpašajai referentei kopš 2009. gada ir aizliegts iebraukt Eritrejā apmeklējumu veikšanai uz vietas;

L.  tā kā 2019. gada maijā Eritrejas iestādes veica represijas pret neatzītām kristiešu draudzēm un pārņēma katoļu skolas un veselības aprūpes iestādes, tādējādi negatīvi ietekmējot iedzīvotāju tiesības uz veselību un izglītību;

M.  tā kā Eritrejas prezidents joprojām atsakās rīkot vēlēšanas un īstenot valsts konstitūciju, neraugoties uz to, ka tā tika ratificēta 1997. gadā, bet Eritrejas vēlēšanu likums — 2002. gadā; tā kā pagaidu valdība nav sanākusi kopš 2002. gada un tiesu iestādes ir valdības kontrolē;

N.  tā kā tika sagaidīts, ka nesenā virzība uz mieru un drošību reģionā novedīs pie reformu ieviešanas Eritrejas valsts dienestā un iesaucamo personu demobilizācijas; tā kā līdz šim nav bijuši oficiāli paziņojumi par valsts dienesta ilguma saīsināšanu vai jebkādiem demobilizācijas plāniem; tā kā valsts dienests joprojām ir pēc būtības piespiedu un beztermiņa; tā kā valsts dienests daudzus pilsoņus, tostarp sievietes un meitenes, nostāda verdzības situācijā, kur viņu dzīvi pilnībā kontrolē citi un kur viņi cita starpā cieš no fiziskas, seksuālas un verbālas vardarbības un var būt spiesti strādāt par mājkalpotājiem;

O.  tā kā 2018. gada jūlijā Eritreja un Etiopija parakstīja vēsturisku miera līgumu, tā beidzot divdesmit gadus ilgo konfliktu; tā kā 2018. gada jūlija miera līgums pavēra jaunas iespējas valsts sociālekonomiskajai attīstībai saistībā ar reģionālās ekonomiskās integrācijas attīstību Āfrikas ragā;

P.  tā kā pēc miera līguma starp Eritreju un Etiopiju ES mainīja savu pieeju Eritrejai no tādas, kuras pamatā ir iesaistes principi un kura iepriekš nepieļāva ne politisko dialogu, ne ES attīstības sadarbību ar Eritreju, uz tā dēvēto divējādo pieeju;

Q.  tā kā ES partnerattiecības ar Eritreju reglamentē Kotonū nolīgums un tā kā visām šā nolīguma pusēm ir pienākums ievērot un īstenot tā noteikumus, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu;

R.  tā kā, neraugoties uz to, ka Eritreja rupji un sistemātiski pārkāpj Kotonū nolīguma svarīgākos elementus un pamatelementus cilvēktiesību jomā, ES vēl nav sākusi apspriešanos, kā noteikts tā 96. pantā, lai gan Parlaments ir uz to mudinājis;

S.  tā kā ES ir svarīga līdzekļu devēja Eritrejai attīstības atbalsta jomā; tā kā pēc Eritrejas un Etiopijas 2018. gada miera līguma ES un Eritreja vienojās par jaunu attīstības sadarbības stratēģiju 2019.–2020. gadam, saskaņā ar kuru ES tai piešķīra 180 miljonus EUR;

T.  tā kā autokrātiskā valdība mēģina kontrolēt Eritrejas diasporu, piemērojot 2 % ienākuma nodokli ekspatriantiem, izspiegojot diasporas pārstāvjus un vēršoties pret viņu radiniekiem, kas palikuši Eritrejā,

1.  prasa Eritrejā nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas personas, kas apcietinātas pārliecības dēļ, jo īpaši ES pilsoni Dawit Isaak un citus kopš 2001. gada septembra apcietinātos žurnālistus; prasa nekavējoties sniegt informāciju par Dawit Isaak atrašanās vietu un labjutību; mudina Eritrejas iestādes nodrošināt viņam piekļuvi ES, dalībvalstu un Zviedrijas pārstāvjiem, lai konstatētu viņa veselības aprūpes vajadzības un sniegtu jebkādu citu nepieciešamo atbalstu;

2.  kategoriski nosoda sistemātiskos, plaši izplatītos un rupjos cilvēktiesību pārkāpumus Eritrejā; aicina Eritrejas valdību izbeigt opozicionāru, žurnālistu, reliģisko līderu un nevainīgu civiliedzīvotāju aizturēšanu;

3.  aicina Āfrikas Savienību kā ES partneri, kas ir skaidri apņēmusies ievērot vispārējās demokrātijas un cilvēktiesību vērtības, pastiprināt savu rīcību attiecībā uz nožēlojamo situāciju Eritrejā un strādāt kopā ar ES, lai panāktu Dawit Isaak un citu politisko ieslodzīto atbrīvošanu;

4.  uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo Covid-19 veselības krīzi, sliktos sanitāros apstākļus Eritrejas cietumos un aizturēto personu augsto inficēšanās risku, nekavējoties ir jānodrošina pienācīga pārtika, ūdens un medicīniskā aprūpe; pauž bažas par to, ka Covid-19 pandēmija saasina bada un nepietiekama uztura situāciju dažās valsts daļās un veicina pārtikas trūkumu;

5.  prasa Eritrejas valdībai sniegt dzīvības apliecinājumu un detalizētu informāciju par visu to personu likteni un atrašanās vietu, kas atrodas nebrīvē; prasa nodrošināt taisnīgu tiesu apsūdzētajiem, nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus ieslodzītos, kas nav apsūdzēti noziegumos, un pārtraukt spīdzināšanu un citu pazemojošu izturēšanos, piemēram, pārtikas, ūdens un medicīniskās aprūpes ierobežojumus; atgādina Eritrejas valdībai par tās pienākumu vērsties pret visiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp izmeklējot nogalināšanas bez tiesas sprieduma un piespiedu pazušanas gadījumus, kā arī pret nāvessodu, kas būtu jāatceļ saskaņā ar ANO Cilvēktiesību padomes 2020. gada ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem;

6.  pauž nožēlu par to, ka Eritreja neļauj darboties ne neatkarīgiem cilvēktiesību aizstāvjiem, politiskās opozīcijas pārstāvjiem, ne arī neatkarīgiem žurnālistiem; tādēļ aicina Eritrejas valdību atvērt pilsonisko telpu neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ļaut valstī izveidot citas politiskās partijas; atgādina, ka SDO konvencijās Eritrejai ir noteiktas saistības, jo īpaši attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības un arodbiedrību tiesībām apvienoties, miermīlīgi piedalīties demonstrācijās, piedalīties publisko lietu risināšanā un iestāties par labākām darba ņēmēju tiesībām;

7.  pieprasa, lai Eritrejas valdība atturētos no savu pilsoņu izmantošanas par piespiedu darbaspēku, ko tā īsteno ar valsts dienestu uz nenoteiktu laiku, un atceltu obligāto praksi militārās apmācības nometnē visiem pēdējās klases skolēniem;

8.  aicina Komisiju pārliecināties, vai ir ievēroti ES atbalsta nosacījumi, un nodrošināt, ka Eritrejas valdība nesaņem nekādu finansējumu projektiem Eritrejā, jo īpaši tiem, kas tiek īstenoti, izmantojot valsts dienestu darbaspēku; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka Komisija turpina finansēt “ceļu projektu”, un aicina stingri reaģēt uz Eritrejas iedzīvotāju vajadzībām attīstības, demokrātijas, cilvēktiesību, labas pārvaldības, drošības un vārda, preses un pulcēšanās brīvības jomā, kā arī novērtēt reālos rezultātus cilvēktiesību jomā, kas izriet no ES un Eritrejas stratēģijas un tā dēvētās divējādās pieejas;

9.  prasa nekavējoties īstenot Eritrejas 1997. gada konstitūciju, kas izstrādāta, pilnībā apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību, un ir pienācīgi pieņemta;

10.  nosoda to, ka Eritrejas valdība piemēro ekstrateritoriālo diasporas nodokli; mudina valdību ievērot pārvietošanās brīvību un izbeigt “kopējās vainas” politiku, kas vērsta pret to personu ģimenes locekļiem, kuras izvairās no valsts dienesta, cenšas bēgt no Eritrejas vai nemaksā 2 % ienākuma nodokli, ko valdība noteikusi Eritrejas emigrantiem, tostarp ES pilsoņiem;

11.  aicina Eritreju atcelt neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu aizliegumu un ļaut veidot politiskās partijas, kas ir galvenais instruments demokrātijas veicināšanai valstī; prasa atļaut cilvēktiesību organizācijām brīvi darboties valstī;

12.  pieprasa Eritrejas iestādēm izbeigt opozicionāru, žurnālistu, reliģisko līderu, pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un nevainīgu civiliedzīvotāju aizturēšanu; mudina Eritreju pilnībā ievērot un aizsargāt reliģijas brīvību un pārtraukt pašreizējo vajāšanu ticības dēļ;

13.  atkārto steidzamo prasību par globālu ES cilvēktiesību mehānismu – tā dēvēto Eiropas Magņitska aktu; aicina Padomi pieņemt šo mehānismu ar lēmumu par Savienības stratēģiskajām interesēm un mērķiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 22. panta 1. punktu;

14.  prasa Eritrejai pilnībā ievērot un nekavējoties īstenot ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, kā arī pilnībā ievērot saistības, kas noteiktas divos dokumentos, ar kuriem aizliedz spīdzināšanu, — Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartā;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienībai, Eritrejas prezidentam, ANO Cilvēktiesību padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

(1) OV C 334, 19.9.2018., 140. lpp.
(2) OV L 314, 11.12.2018., 60. lpp.
(3) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.


Likums par ārvalstu aģentiem Nikaragvā
PDF 142kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par ārvalstu aģentu likumu Nikaragvā (2020/2814(RSP))
P9_TA(2020)0259RC-B9-0317/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu, jo īpaši tās, ko pieņēma 2018. gada 31. maijā(1), 2019. gada 14. martā(2) un 2019. gada 19. decembrī(3),

–  ņemot vērā 2012. gada 29. jūnija Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses(4),

–  ņemot vērā ES stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu 2014.–2020. gadam attiecībā uz Nikaragvu,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par Nikaragvu,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 14. oktobra Regulu (ES) 2019/1716(5), ar ko izveido sistēmu mērķtiecīgām sankcijām Nikaragvā, un Padomes 2020. gada 4. maija Īstenošanas regulu (ES) 2020/606(6), ar ko sešas Nikaragvas amatpersonas iekļauj mērķtiecīgo sankciju, tostarp aktīvu iesaldēšanas un ceļošanas aizlieguma, sarakstā,

–  ņemot vērā paziņojumus, ko par Nikaragvu Eiropas Savienības vārdā sniedzis Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), un jo īpaši viņa 2019. gada 20. novembra un 2020. gada 4. maija paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Mišelas Bašlē 2020. gada 14. septembra paziņojumu Cilvēktiesību padomes 45. sesijā un ANO Cilvēktiesību padomes 2020. gada 19. jūnija ziņojumu par Nikaragvu,

–  ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas izveidotā Īpašā Nikaragvas uzraudzības mehānisma (MESENI) informatīvos biļetenus,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un ES pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē,

–  ņemot vērā Nikaragvas Konstitūciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2020. gada 22. septembrī Nikaragvas Nacionālās asamblejas locekļi no Sandinistu Nacionālās atbrīvošanās frontes (Alianza Frente Sandinista de Liberación Nacional) iepazīstināja ar priekšlikumu likumam par ārvalstu aģentu regulējumu, kurš izstrādāts pēc Krievijas 2012. gada likuma par ārvalstu aģentiem parauga un kura pieņemšanas gadījumā ikvienai personai, organizācijai vai institūcijai, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un nevalstiskajām organizācijām, kas saņem līdzekļus no ārvalstīm, būs jāreģistrējas Iekšlietu ministrijā (Migob) un jāpakļaujas Finanšu analīzes vienības (UAF) finanšu uzraudzībai;

B.  tā kā jebkura persona vai struktūra, kas reģistrēta Iekšlietu ministrijā kā ārvalstu aģents, tiktu stingri uzraudzīta un tai būtu “jāatturas no iesaistīšanās iekšpolitikas lietās vai jautājumos”, kā noteikts 12. pantā, tādējādi ierobežojot tās pilsoniskās un politiskās tiesības un ļaujot tās vajāt, aizskart un saukt pie kriminālatbildības; tā kā, pieņemot šo likumu, tas negatīvi ietekmētu tiesības uz vienlīdzīgu politisko un sabiedrības līdzdalību, tostarp opozīcijas tiesības, tādējādi vēl vairāk kropļojot politisko sistēmu Nikaragvā; tā kā tas var novest pie smagām situācijām, kurās pilsoniskās sabiedrības organizācijām, aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem tiek nelikumīgi noteikta kriminālatbildība;

C.  tā kā likums par ārvalstu aģentu regulējumu, ja to apstiprinās, tiktu izmantots kā represiju instruments pret cilvēkiem un cilvēktiesību organizācijām, kas saņem līdzekļus no starptautiskās sadarbības Nikaragvā; tā kā šā likuma pieņemšana varētu tieši ietekmēt ES sadarbību valstī un personas, kas saistītas ar Eiropas interesēm;

D.  tā kā vairāki valdošās partijas Nacionālajā Asamblejā locekļi ir iesnieguši arī īpašu priekšlikumu likumam par kibernoziedzību, kura mērķis ir cenzēt digitālos plašsaziņas līdzekļus, kā arī jaunu priekšlikumu likumam pret naida noziegumiem, ar kuru tiktu reformēts kriminālkodekss, lai ļautu piespriest mūža ieslodzījumu par politisko opozīciju, skaidri nedefinējot rīcību, uz ko šāds bargs sods attiektos, un kuru varētu izmantot, lai sodītu tos, kas vēršas pret valdības represīvo politiku;

E.  tā kā šo ierosināto likumu mērķis nepārprotami ir ierobežot pamatbrīvības, piemēram, vārda brīvību gan tiešsaistē, gan bezsaistē, biedrošanās un reliģijas brīvību, vēl vairāk ierobežot pilsonisko telpu Nikaragvas pilsoņiem un īstenot totalitāru kontroli gan pār viņiem, gan plašsaziņas līdzekļiem, pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību organizācijām bez jebkādas līdzsvara un atsvara sistēmas un ar lielu rīcības brīvību īstenošanā, uzraugot visas viņu darbības un īpašu uzmanību pievēršot politiskajai, darba un ekonomiskajai jomai; tā kā, pieņemot šos likumus, tiktu pārkāptas virkne tiesības un pamatbrīvības, kas iekļautas Nikaragvas Konstitūcijā un kas visas ir atzītas starptautiskajos nolīgumos, paktos un līgumos, kuros Nikaragva ir līgumslēdzēja puse;

F.  tā kā šīs iniciatīvas ir jaunākie šādu pārkāpumu piemēri un liecina par plašāku represiju un cilvēktiesību un pamatbrīvību apspiešanas modeli; tā kā pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, vides aktīvistiem, žurnālistiem, politisko opozīciju, reliģisko kopienu locekļiem, jo īpaši katoļu baznīcas pārstāvjiem, studentiem, bijušajiem politieslodzītajiem un viņu ģimenēm joprojām vēršas drošības spēki un valdību atbalstoši bruņoti grupējumi ar arestiem, kriminalizāciju, pārmērīgu spēku, reidiem mājās, policijas veiktu aizskaršanu, seksuālu vardarbību un aizvien pieaugošo vardarbību un iebiedēšanu, ar ko saskaras sievietes aktīvistes, nāves draudiem, vandālismu, publisku neslavas celšanu un nomelnošanas kampaņām tiešsaistē;

G.  tā kā saskaņā ar ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Mišelas Bešlē teikto nav panākts progress cilvēktiesību situācijā un nav pazīmju, ka valdība konstruktīvi risina saspīlējumu un strukturālās problēmas, kas izraisīja sociālo un politisko krīzi 2018. gada aprīlī; tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas ziņo, ka 94 personas, kuras tiek uzskatītas par oponējošām valdībai, joprojām tiek patvaļīgi aizturētas, galvenokārt pamatojoties uz safabricētām apsūdzībām par nesaistītiem nodarījumiem,

1.  nosoda mēģinājumus pieņemt nekonstitucionālu likumu par ārvalstu aģentu regulējumu, īpašo likumu par kibernoziedzību un likumu pret naida noziegumiem un aicina Nacionālo Asambleju noraidīt šos likumus, kā arī jebkurus citus likumus, kas ierobežotu Nikaragvas iedzīvotāju pamatbrīvības; uzsver — ja šie likumi tiks pieņemti, Daniela Ortegas valdībai tiks nodrošināts jauns represīvs instruments, lai apklusinātu ne tikai kritiķus, bet jebkuru personu vai organizāciju, kas saņem ārvalstu finansējumu, un tas palielinās šīs represiju upuru skaitu un vēl vairāk saasinās plašākā nozīmē iebiedēšanas un draudu gaisotni, izraisot nepieņemamus cilvēktiesību pārkāpumus Nikaragvā;

2.  pauž solidaritāti ar Nikaragvas tautu un nosoda visas Nikaragvas valdības represīvās darbības, jo īpaši tās, kuru rezultātā ir gājuši bojā cilvēki; nosoda represijas pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, politiskās opozīcijas pārstāvjiem, studentiem, žurnālistiem, pirmiedzīvotāju grupām, reliģisko kopienu, jo īpaši katoļu baznīcas, locekļiem un cilvēktiesību aizstāvjiem; prasa nekavējoties atbrīvot visus patvaļīgi aizturētos politieslodzītos, atcelt visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības un ievērot viņu pamata tiesiskās aizsardzības garantijas;

3.  mudina Nikaragvas valdību pārtraukt neatkarīgo personu kriminalizēšanu un atteikties no jebkāda mērķa kontrolēt un ierobežot darbu, ko veic pilsoniskā sabiedrība un cilvēktiesību organizācijas, politiskās opozīcijas pārstāvji, plašsaziņas līdzekļi un žurnālisti; mudina Nikaragvas valdību atgriezt konfiscētos īpašumus ziņu kanāliem, atjaunot to licences, lai tie varētu darboties, un atjaunot nevalstisko organizāciju juridiskās personas statusu; aicina pilnībā sadarboties ar starptautiskajām organizācijām, tostarp Amerikas Cilvēktiesību komisiju, ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroju, MESENI un Amerikas valstu organizācijas (OAS) Neatkarīgo ekspertu starptautisko grupu, un nodrošināt tām iespēju atgriezties valstī; atzinīgi vērtē ANO Cilvēktiesību padomes 2020. gada jūnija rezolūciju, ar kuru augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ir pilnvarots veikt pastiprinātu uzraudzību pār situāciju Nikaragvā, un atzinīgi vērtē ES atbalstu tās pieņemšanai;

4.  uzsver, ka jebkādi ierobežojumi attiecībā uz tiesībām uz uzskatu un vārda brīvību gan tiešsaistē, gan bezsaistē, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību un tiesībām aizstāvēt cilvēktiesības nav saderīgi ar Nikaragvas Konstitūciju un tās starptautiskajām saistībām saskaņā ar cilvēktiesību nolīgumiem;

5.  vēršas pret to, ka Nikaragvas autoritārā valdība nepareizi izmanto iestādes un tiesību aktus nolūkā politisku un nelikumīgu mērķu vārdā kriminalizēt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un politisko opozīciju; šajā sakarā aicina Nikaragvas valdību — lai demokrātiski, miermīlīgi un sarunu ceļā atrisinātu politiskajai krīzi Nikaragvā — pilnībā ievērot saistības, ko tā uzņēmās 2019. gada marta nolīgumos ar opozīcijas grupām un Pilsonisko aliansi, kas tagad ir iekļauta Nacionālajā koalīcijā;

6.  atgādina Nikaragvas valdībai, ka brīvas, ticamas, iekļaujošas un pārredzamas vēlēšanas var notikt tikai tad, ja nenotiek represijas un tiek atjaunots tiesiskums un tiek īstenotas visu Nikaragvas iedzīvotāju konstitucionālās tiesības, tostarp vārda, pulcēšanās, ticības un miermīlīgu protestu brīvība; aicina Nikaragvas valdību, izmantojot demokrātiskus, miermīlīgus un sarunu ceļā pieņemtus līdzekļus, panākt vienošanos ar opozīcijas grupām, tostarp Nacionālo koalīciju, par vēlēšanu un institucionālajām reformām, kas nepieciešamas, lai garantētu ticamas, iekļaujošas un pārredzamas vēlēšanas, kuras pašlaik ir paredzētas 2021. gada novembrī, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, īstenojot arī 2011. gada ES vēlēšanu novērošanas misijas un Amerikas valstu organizācijas ieteikumus; šajā sakarā uzskata, ka vēlēšanas ir jānovēro pienācīgi akreditētiem valsts un starptautiskajiem novērotājiem;

7.  pauž nopietnas bažas par nesenajiem Nikaragvas organizāciju ziņojumiem, ka varas iestādes ir likušas valsts policijai veikt cilvēktiesību pārkāpumus un ka šajās represijās tām palīdz valdību atbalstošas civilās grupas un valdošās partijas teritoriālās organizācijas, no kurām dažas ir bruņotas un organizētas pēc paramilitāro grupu parauga; prasa valdībai atbruņot šos paramilitāros grupējumus un saukt pie atbildības vainīgos par cilvēktiesību pārkāpumiem un demokrātijas un tiesiskuma graušanu, kā arī prasa pārskatīt pretrunīgo amnestijas likumu, kas varētu liegt vainīgo saukšanu pie atbildības par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

8.  prasa Padomei — ņemot vērā to, ka turpinās smagi pārkāpumi un cilvēktiesību pārkāpumi, ja tiks pieņemts ierosinātais likums par ārvalstu aģentu regulējumu, īpašais kibernoziedzības likums un likums pret naida noziegumiem, ja Nikaragvas valdība joprojām nevēlēsies sākt valsts mēroga dialogu par pienācīgu vēlēšanu reformu un turpinās represijas pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju Nikaragvā — savā sankciju sarakstā nekavējoties iekļaut struktūras un personas, tostarp prezidentu un ministru prezidentu, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nekaitētu Nikaragvas iedzīvotājiem; atkārtoti prasa steidzami izveidot globālu ES cilvēktiesību mehānismu; aicina Padomi pieņemt šo mehānismu ar lēmumu par Savienības stratēģiskajām interesēm un mērķiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 22. panta 1. punktu;

9.  prasa pēc iespējas drīz nosūtīt uz Nikaragvu Parlamenta delegāciju, lai atsāktu situācijas uzraudzību šajā valstī, un mudina Nikaragvas iestādes atļaut tai netraucēti iebraukt un piekļūt visiem sarunu biedriem un objektiem;

10.  atgādina par savu 2019. gada 14. marta rezolūcijā pausto aicinājumu nekavējoties Itālijai izdot Alessio Casimirri, kurš Nikaragvas valdības aizsardzībā turpina dzīvot Managvā, kamēr Itālijā viņam jāizcieš seši galīgi piespriesti mūža ieslodzījumi par pierādītu iesaistīšanos bijušā premjerministra un Kristīgo demokrātu partijas vadītāja Aldo Moro nolaupīšanā un nogalināšanā un viņa apsargu nogalināšanā 1978. gada 16. martā Romā;

11.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu kopā ar ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos turpināt un pastiprināt materiālo un tehnisko atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem Nikaragvā; aicina Eiropas Savienības delegāciju Nikaragvā un dalībvalstis, kurām šajā valstī ir diplomātiskā pārstāvniecība, pilnībā īstenot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem;

12.  atgādina, ka saskaņā ar ES un Centrālamerikas Asociācijas nolīgumu Nikaragvai ir jāievēro un jānostiprina tādi principi kā tiesiskums, demokrātija un cilvēktiesības, un atkārtoti prasa, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, piemērot Asociācijas nolīgumā iekļauto demokrātijas klauzulu;

13.  uzsver, ka ES palīdzība pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāsaglabā un jāpastiprina, lai mazinātu Covid-19 ietekmi;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, Limas grupai un Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 76, 9.3.2020., 164. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0219.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0111.
(4) OV L 346, 15.12.2012., 3. lpp.
(5) OV L 262, 15.10.2019., 1. lpp.
(6) OV L 139 I, 4.5.2020., 1. lpp.


Etiopijas migrantu stāvoklis aizturēšanas centros Saūda Arābijā
PDF 160kWORD 52k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par Etiopijas migrantu situāciju Saūda Arābijas aizturēšanas centros (2020/2815(RSP))
P9_TA(2020)0260RC-B9-0325/2020

Eiropas Parlaments,

—  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Saūda Arābiju, jo īpaši 2014. gada 11. marta rezolūciju par Saūda Arābiju, tās attiecībām ar ES un tās lomu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā(1), 2015. gada 12. februāra rezolūciju par Raif Badawi lietu Saūda Arābijā(2), 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par Ali Mohammed al-Nimr lietu(3), 2018. gada 31. maija rezolūciju par sieviešu tiesību aizstāvju situāciju Saūda Arābijā(4), un 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par žurnālista Jamal Khashoggi nogalināšanu Saūda Arābijas konsulātā Stambulā(5), kā arī 2016. gada 25. februāra rezolūciju par humanitāro situāciju Jemenā(6), 2017. gada 30. novembra rezolūciju par stāvokli Jemenā(7) un 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par stāvokli Jemenā(8),

—  ņemot vērā 2018. gada 3. maija rezolūciju par bērnu migrantu aizsardzību (2018/2666(RSP))(9),

—  ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par bēgļu un migrantu pārvietošanās jautājumu risināšanu: ES ārējās darbības nozīme (2015/2342(INI))(10),

—  ņemot vērā Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) 2020. gada 15. septembra paziņojumu “Urgent Action Needed to Address Conditions in Detention in Kingdom of Saudi Arabia: IOM Director General” (Steidzmi jārīkojas, lai pievērstos apcietinājumu situācijai Saūda Arābijas Karalistē. IOM ģenerāldirektors),

—  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2018. gada 19. decembra rezolūciju “Globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju”,

—  ņemot vērā ANO Konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību,

—  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. pnta 4. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar organizācijas Human Rights Watch ziņojumiem kopš 2020. gada aprīļa aptuveni 30 000 Etiopijas migrantu, viņu vidū grūtnieces un bērni, tiek patvaļīgi turēti ieslodzījumā Saūda Arābijā briesmīgos apstākļos pēc tam, kad hūsītu iestādes viņus piespiedu kārtā izraidījušas no ziemeļu Jemenas; tā kā tiek ziņots, ka daudzi no šiem migrantiem robežu šķērsoja apšaudē no Saūda Arābijas hūsītu bruņoto spēku puses; tā kā tiek ziņots, ka 2 000 migrantu, kuri joprojām iestrēguši robežas Jemenas pusē smagos apstākļos, kurus vēl vairāk saasina Covid-19 uzliesmojums, ir pilnībā liegta piekļuve pamatvajadzībām;

B.  tā kā Saūda Arābijas spēki ir vardarbīgi aizturējuši migrējošos darba ņēmējus un aizturējuši Al-Dayer aizturēšanas centrā, pirms viņus pārveda uz desmit citiem aizturēšanas centriem, proti, Shmeisi cietumu starp Džidas un Mekas pilsētām un Jizan centrālo cietumu, kurā, iespējams, atrodas tūkstošiem ieslodzīto no Etiopijas; tā kā saskaņā ar Etiopijas konsulāro iestāžu sniegto informāciju viņiem trūkst pārtikas un ūdens, nav nodrošināta pienācīga sanitārija un veselības aprūpe un nav ārstētas šautās brūces; tā kā ir ziņots par vairākiem nāves gadījumiem, tostarp bērniem, un vairāki ieslodzītie ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību; tā kā tiek ziņots, ka Saūda Arābijas drošības spēki ir smagi spīdzinājuši tos, kuri ir mēģinājuši sūdzēties apsardzei par saviem apstākļiem;

C.  tā kā tiek lēsts, ka 20 % Saūda Arābijas iedzīvotāju ir migrējošie darba ņēmēji, tostarp no Āfrikas un Āzijas valstīm, un viņiem ir bijusi būtiska nozīme Saūda Arābijas un citu reģiona valstu ekonomikā, un viņi lielākoties veic mazapmaksātu un bieži vien fiziski grūtu darbu; tā kā viņu ekspluatācija un ļaunprātīga izmantošana kā mazalgotu darbaspēku, kura iespējas piekļūt savām tiesībām ir ierobežotas vai tādu nav, ir labi dokumentēta daudzos ANO un citu starptautisko organizāciju ziņojumos;

D.  tā kā “kafala” sistēmā, kas ir ļaunprātīga vīzu sponsorēšanas sistēma, kuru cilvēktiesību organizācijas vērtē kā mūsdienu verdzību, migrējošie darba ņēmēji nevar ieceļot valstī vai izceļot no tās vai mainīt darbu bez sava sponsora piekrišanas, viņiem nav juridiskās aizsardzības un bieži vien viņi nesaņem atalgojumu vai saņem pārāk zemu atalgojumu; tā kā tiek ziņots, ka Saūda Arābija apsver iespēju atcelt “kafala” sistēmu;

E.  tā kā Saūda Arābijā un citās reģiona valstīs pašreizējās Covid-19 pandēmijas rezultātā ir palielinājies spiediens uz neaizsargātām grupām, jo īpaši migrējošiem darba ņēmējiem, kā rezultātā ir palielinājusies diskriminācija un pieaudzis naidīgums pret šīm grupām; tā kā migranti bieži vien tiek stigmatizēti, ka viņi it kā esot bijuši Covid-19 vīrusa pārnēsātāji, kā rezultātā viņi bieži vien zaudē darbu un nonāk ļoti bīstamās situācijās bez mājokļa vai algas, un līdz ar to viņiem ir ļoti maz līdzekļu, lai legalizētu savu statusu vai paši finansētu savu iespējamu atgriešanos savā izcelsmes valstī;

F.  tā kā 2017. gada novembrī Saūda Arābija sāka kampaņu, vēršoties mērķtiecīgi pret migrantiem, kas apsūdzēti uzturēšanās, robežu drošības un darba tiesību aktu pārkāpšanā; tā kā 2019. gada septembrī iestādes paziņoja, ka kampaņas rezultātā ir notikuši vairāk nekā 3,8 miljoni arestu un ka vairāk nekā 962 000 personu ir nodotas deportēšanai; tā kā saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas datiem laikposmā no 2017. gada maija līdz 2020. gada aprīlim no Saūda Arābijas uz Etiopiju tika deportēti aptuveni 380 000 etiopiešu;

G.  tā kā Etiopijas valdība ir informēta par briesmīgajiem apstākļiem, kādos tās pilsoņi atrodas Saūda Arābijā; tā kā naudas pārvedumi no ārvalstīs dzīvojošiem etiopiešiem ir svarīga Etiopijas ekonomikas daļa un tā ir būtiski daudzām ģimenēm;

H.  tā kā Saūda Arābijas iestādes nav veikušas efektīvu izmeklēšanu, lai gan tās apgalvoja, ka tās izmeklēs šo lietu 2020. gada septembra sākumā; tā kā ieslodzījuma apstākļi ir pasliktinājušies, jo kopš tā laika ir notikušas ieslodzīto piekaušanas un viņiem ir atņemti viņu mobilie tālruņi;

I.  tā kā slikta izturēšanās pret migrantiem ir daļa no kopainas, kas vērojama attiecībā uz plaši izplatītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Saūda Arābijā; tā kā ierobežojumus, kas noteikti saistībā ar nepieciešamību cīnīties pret Covid-19, Saūda Arābijas iestādes ir izmantojušas tam, lai vēl vairāk pārkāptu politisko ieslodzīto cilvēktiesības, — tas skar, piemēram, sieviešu tiesību aizstāvi Loujain al-Hathloul, kā arī citādi domājošos valdošās ģimenes locekļus, — piemēram, princesi Basmah bimt Saud un princi Salman bin Abdulaziz bin Salman, — turot viņus patvaļīgā apcietinājumā bez saziņas tiesībām; tā kā šo un citu politisko aktīvistu aresti ir daļa no Saūda Arābijas iestāžu īstenotajām stingrajām represijām pret opozīciju, starp kurām bija arī žurnālista Jamal Khashoggi noslepkavošana Saūda Arābijas konsulātā Stambulā 2018. gadā, par kuru joprojām nav notikusi pienācīga saukšana pie atbildības;

J.  tā kā saskaņā ar ANO īpašās referentes jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi datiem Saūda Arābijas iestādes ļaunprātīgi veic pārkāpumus, izmantojot elektroniskās novērošanas tehnoloģijas; tā kā Saūda Arābija joprojām ir viena no piecām valstīm pasaulē, kurās ir visvairāk nāvessodu;

K.  tā kā Saūda Arābijas Karalistei ir viens no zemākajiem starptautisko cilvēktiesību pamatlīgumu ratifikācijas līmeņiem un tā nav ratificējusi galvenos instrumentus, kas attiecas uz aizsardzību pret patvaļīgu aizturēšanu un imigrācijas aizturēšanu, tostarp Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu (kurā paredzēti valstu preventīvie mehānismi attiecībā uz pārraudzības apmeklējumiem ieslodzījuma vietās), Migrējošo darba ņēmēju konvenciju, Bēgļu konvenciju un Konvenciju par bezvalstniecību;

L.  tā kā Savienības augstais pārstāvis Josep Borrell, 2020. gada 29. septembrī Briselē tiekoties ar Saūda Arābijas ārlietu ministru Faisal Bin Farhan Al Saud, atkārtoti uzsvēra ES nodomu pastiprināt dialogu par cilvēktiesībām,

1.  stingri nosoda nežēlīgo izturēšanos pret Etiopijas migrantiem un viņu cilvēktiesību pārkāpšanu, jo īpaši Saūda Arābijas aizturēšanas centros; aicina Saūda Arābijas iestādes nekavējoties atbrīvot visus ieslodzītos, prioritāti piešķirot visneaizsargātākajām personām, tostarp sievietēm un bērniem;

2.  aicina Saūda Arābijas iestādes nodrošināt, ka ikviena persona, kas ierodas Saūda Arābijā no Jemenas, var to darīt droši un tiek pārcelta uz piemērotu uzņemšanas centru, kas atbilst starptautiskajiem standartiem attiecībā uz pārtiku, medicīnas un veselības aprūpes pakalpojumiem, sanitārajām labierīcībām, personīgo higiēnu, logiem un apgaismojumu, apģērbu, telpas lielumu, temperatūru, ventilāciju un āra pastaigām, kā arī visiem nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19, tuberkulozes un citu slimību pārnēsāšanu; aicina mēģināt rast tādas alternatīvas migrantu un bēgļu aizturēšanai, kas būtu bez brīvības atņemšanas, un šajā ziņā noraida jebkādu necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos pret migrantiem;

3.  mudina Saūda Arābiju nekavējoties izbeigt spīdzināšanu un cita veida sliktu izturēšanos apcietinājumā un nodrošināt pienācīgu garīgo un fizisko aprūpi visiem, jo īpaši rūpējoties par personām, kas kļuvušas par izvarošanas upuri; atgādina, ka saskaņā ar ANO Bērnu tiesību komitejas skaidrojumu bērnus imigrācijas sakarā nebūtu jāaiztur un ka aizturēšanu nekādi nevar pamatot ar to, ka tā būtu bērna interesēs: aicina Saūda Arābijas iestādes steidzami atbrīvot bērnus un viņu ģimenes locekļus un nodrošināt tādas alternatīvas aizturēšanai, kas ir drošas, ar brīvības atņemšanu nesaistītas, kam regulāri var piekļūt humānās palīdzības aģentūras;

4.  mudina Saūda Arābijas iestādes veikt neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu par visiem apgalvojumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp to, ka pie robežas uz migrantiem tiek raidīti šāviņi, un par nelikumīgām nogalināšanām, spīdzināšanu un cita veida sliktu izturēšanos aizturēšanas laikā, saukt visus vainīgos pie atbildības taisnīgā tiesā, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, nepiemērojot nāvessodu vai miesas sodu, un nodrošināt pienācīgu garīgo un fizisko aprūpi tiem, kas cietuši briesmīgajos apstākļos;

5.  mudina Saūda Arābijas iestādes nekavējoties atļaut neatkarīgiem starptautiskajiem novērotājiem, tostarp ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, ieceļot valstī, regulāri uzraudzīt cietumu un ieslodzījuma vietas, veikt objektīvu izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par spīdzināšanu un aizdomīgiem nāves gadījumiem aizturēšanas laikā un veikt privātus un regulārus ieslodzīto apmeklējumus;

6.  atkārto ANO augstās cilvēktiesību komisāres aicinājumu atbrīvot ikvienu personu, kas aizturēta bez pietiekama juridiskā pamata, vienlaikus nodrošinot pienācīgu piekļuvi veselības aprūpei un radot apstākļus pienācīgai pandēmijas mazināšanas pasākumu, tostarp sociālās distancēšanas, īstenošanai;

7.  vēlreiz atgādina Saūda Arābijas iestādēm par to starptautiskajām saistībām saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu;

8.  atzīst, ka Saūda Arābijas ekonomika daļu no savas bagātības un labklājības ir parādā tiem aptuveni 13 miljoniem ārvalstu darba ņēmēju un migrantu, kuri atrodas šajā valstī, un tādēļ norāda, ka pašreiz notiekošajam iekšzemes modernizācijas procesam ir jāietver darba un imigrācijas politikas reforma, lai nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus ārvalstu darba ņēmējiem un novērstu viņu stigmatizāciju un ekspluatāciju;

9.  aicina Saūda Arābijas valdību sadarboties ar Starptautisko Darba organizāciju, lai pilnībā atceltu “kafala” sistēmu, un nodrošināt pienācīgas tiesiskās garantijas visiem migrējošajiem darba ņēmējiem valstī, tostarp veicot viņu darba apstākļu strukturālas inspekcijas; pauž bažas par īpaši negatīvo ietekmi, ko rada sistēmiska pret sievietēm migrantēm vērsta diskriminācija, jo īpaši attiecībā uz mājsaimniecībās nodarbinātām migrantēm, kuras ir vairāk pakļautas fiziskai vardarbībai, kurām jāstrādā ārkārtīgi ilgs darba laiks un trūkst pārvietošanās brīvības, un kuras bieži vien cieš no tā, ka viņu darba devēji kontrolē viņu pāriešanu citā darbā vai izceļošanu no valsts; aicina Saūda Arābijas valdību ratificēt SDO pamatkonvencijas par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību (Nr. 87) un par tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus (Nr. 98);

10.  prasa nodrošināt, ka netiks veikta masveida atgriešanās un ka patvēruma pieteikumi tiks izskatīti katrā gadījumā atsevišķi;

11.  aicina Etiopijas valdību atvieglot visu Etiopijas migrantu brīvprātīgu, drošu un cieņu ievērojošu repatriāciju, cik drīz vien iespējam, tostarp iesaistot IOM, prioritāti piešķirot sievietēm, bērniem un neaizsargātām personām; prasa, lai visiem ieslodzītajiem pilsoņiem būtu Saūda Arābijā pieejama konsulārā palīdzība un apmeklējumi, un mudina Etiopijas valdību savlaicīgi un efektīvā veidā reaģēt uz lūgumu pēc palīdzības;

12.  atkārtoti pauž atbalstu ANO Globālajam paktam par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, jo tas veicina standartus, kas ļauj uzņēmējvalstīm labāk aizsargāt neaizsargātu grupu, piemēram, Etiopijas ekonomisko migrantu, kuri iestrēguši Saūda Arābijā un Jemenā, pamata cilvēktiesības;

13.  atzīst, ka Saūda Arābija un Etiopija ir savstarpēji ieinteresētas izveidot mehānismu sadarbībai mobilitātes jomā, kura mērķis ir atvieglot šo valstu darba tirgu papildināmību, un atgādina, ka ANO Globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju nodrošina konsultācijas un spēju veidošanu šajā jomā;

14.  pauž bažas par aizvien pieaugošo cilvēktiesību aizstāvju apspiešanu Saūda Arābijā un ārkārtīgi netaisnīgajām tiesas prāvām pret migrantiem un valsts šiītu minoritātes pārstāvjiem; norāda uz neseno paziņojumu, ka vairumā gadījumu pēršana kā soda veids tiks aizstāta ar cietumsodu; mudina Saūda Arābijas valdību nekavējoties noteikt moratoriju nāvessodam un jebkāda veida miesas sodam, tostarp amputācijai un pēršanai, lai tos pilnībā atceltu;

15.  aicina EĀDD un dalībvalstis pieprasīt, lai Saūda Arābija nekavējoties atbrīvo visas personas, kas nelikumīgi aizturētas par savu pamattiesību īstenošanu, tostarp sieviešu tiesību aizstāvjus, politiskos aktīvistus un citus; pauž bažas par situāciju, kādā atrodas nelikumīgi aizturētais 2015. gada Saharova balvas laureāts Raif Badawi, pret kuru, kā tiek ziņots, cietumā notika slepkavības mēģinājums, un prasa viņu nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot;

16.  aicina Saūda Arābijas Karalisti atturēties no jebkādas sistēmiskas diskriminācijas, kas būtu vērsta pret sievietēm, migrantiem, tostarp sievietēm migrantēm, un minoritātēm, tostarp reliģiskajām minoritātēm; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz atzinīgi vērtējamām reformām attiecībā uz sievietēm kopš 2019. gada, joprojām ir spēkā diskriminējoši tiesību akti pret sievietēm, tostarp attiecībā uz viņu personas statusu, un ka vīriešu aizbildnības sistēma vēl nav pilnībā atcelta;

17.  aicina Saūda Arābijas iestādes bez nosacījumiem atbrīvot visus sieviešu tiesību aizstāvjus, jo īpaši kampaņas par sieviešu tiesībām vadīt automašīnu “Women to Drive Movement” aktīvistus Loujain al-Hathloul un Fahad Albutairi, Samar Badawi, Nassima al-Sada, Nouf Abdulaziz un Maya’a al-Zahrani, un atsaukt visas apsūdzības pret viņiem un pret Iman al-Nafjan, Aziza al-Yousef, Amal al-Harbi, Ruqayyah al-Mharib, Shadan al-Anezi, Abir Namankni un Hatoon al-Fassi; stingri nosoda jebkādu spīdzināšanu, seksuālu vardarbību un cita veida sliktu izturēšanos pret viņiem; prasa veikt objektīvu izmeklēšanu par pret viņiem izdarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un prasa saukt pie atbildības visus vainīgos;

18.  aicina Saūda Arābijas valdību grozīt 1992. gada Pamatlikuma 39. pantu un Kibernoziedzības apkarošanas likumu, lai garantētu preses un vārda brīvību gan bezsaistē, gan tiešsaistē; aicina Saūda Arābijas valdību grozīt Likumu par asociācijām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, lai varētu izveidot un darboties neatkarīgas cilvēktiesību organizācijas;

19.  mudina Saūda Arābijas iestādes ļaut ANO īpašajam referentam migrantu cilvēktiesību jautājumos un ANO īpašajam referentam par cilvēktiesību aizstāvju jautājumos netraucēti iekļūt valstī saskaņā ar viņu attiecīgajām pilnvarām;

20.  aicina ES delegācijas un ES dalībvalstu diplomātiskās misijas Saūda Arābijā steidzami pieprasīt atļauju apmeklēt migrantu aizturēšanas centrus; uzstāj, ka cilvēktiesību veicināšanai ir jābūt ES ārpolitikas centrā;

21.  mudina PV/AP, EĀDD un dalībvalstis kopā ar ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos sākt izstrādāt kopīgu pieeju, lai efektīvi īstenotu ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem Saūda Arābijā; šajā sakarībā aicina PV/AP noteikt konkrētus kritērijus un praktiskus mērķus pirms cilvēktiesību dialoga sākšanas ar Saūda Arābiju;

22.  aicina Saūda Arābijas iestādes ratificēt Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, atcelt atrunas attiecībā uz Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), ratificēt CEDAW fakultatīvo protokolu un ratificēt ANO Konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu aizsardzību, Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu, 1951. gada Ženēvas konvenciju un Konvenciju par bezvalstniecību; mudina Saūda Arābijas iestādes sniegt pastāvīgu uzaicinājumu ANO Cilvēktiesību padomes visu īpašo procedūru dalībniekiem iebraukšanai valstī; aicina izveidot īpaša ANO referenta amatu attiecībā uz Saūda Arābiju saskaņā ar citām Cilvēktiesību padomes īpašajām procedūrām, kas paredzētas visnopietnākajām cilvēktiesību situācijām pasaulē;

23.  atkārtoti aicina pārtraukt eksportēt uz Saūda Arābiju novērošanas tehnoloģijas un citu ekipējumu, kas var kalpot iekšēju represiju veikšanai;

24.  atkārtoti mudina Padomi pieņemt ES cilvēktiesību sankciju mehānismu kā lēmumu saistībā ar Savienības stratēģiskajām interesēm un mērķiem saskaņā ar LES 22. panta 1. punktu un nodrošināt, ka tūlīt pēc tā pieņemšanas ES mērogā tiek piemērotas mērķtiecīgas sankcijas pret tiem, kas atbildīgi par žurnālista Jamal Khashoggi slepkavību;

25.  mudina Eiropas Padomes Ministru padomes priekšsēdētāju, Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un dalībvalstis pazemināt ES iestāžu un diplomātisko pārstāvību gaidāmajā G20 valstu vadītāju augstākā līmeņa sanāksmē, lai izvairītos no tā, ka tiktu leģitimizēta nesodāmība par cilvēktiesību pārkāpumiem un notiekošās nelikumīgās un patvaļīgās apcietināšanas Saūda Arābijā;

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, ANO ģenerālsekretāram, ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos, Etiopijas valdībai, Viņa Augstībai Karalim Salman bin Abdulaziz Al Saud, kroņprincim Mohammad Bin Salman Al Saud, Saūda Arābijas Karalistes valdībai un Saūda Arābijas Karalistes Nacionālā dialoga centra ģenerālsekretāram; aicina šo rezolūciju pārtulkot arābu valodā.

(1) OV C 378, 9.11.2017., 64. lpp.
(2) OV C 310, 25.8.2016., 29. lpp.
(3) OV C 349, 17.10.2017., 34. lpp.
(4) OV C 76, 9.3.2020., 142. lpp.
(5) OV C 345, 16.10.2020., 67. lpp.
(6) OV C 35, 31.1.2018., 142. lpp.
(7) OV C 356, 4.10.2018., 104. lpp.
(8) OV C 11, 13.1.2020., 44. lpp.
(9) OV C 41, 6.2.2020., 41. lpp.
(10) OV C 298, 23.8.2018., 39. lpp.


Dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības noteikumu piemērošana Lamanša tunelī
PDF 132kWORD 44k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Direktīvu (ES) 2016/798 groza attiecībā uz dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības noteikumu piemērošanu Lamanša pastāvīgajā savienojumā (COM(2020)0623 – C9-0212/2020 – 2020/0161(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0623),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0212/2020),

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 16. septembra atzinumu(1)

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2020. gada 9. septembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 163. pantu,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 8. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/..., ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/798 attiecībā uz dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības noteikumu piemērošanu Lamanša pastāvīgajā savienojumā

P9_TC1-COD(2020)0161


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2020/1530.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


Lēmums, ar ko Francijai piešķir pilnvaras slēgt starptautisku nolīgumu attiecībā uz Lamanša tuneli ***I
PDF 135kWORD 43k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Francijai piešķir pilnvaras risināt sarunas par nolīgumu, ar kuru papildina tās spēkā esošo divpusējo līgumu ar Apvienoto Karalisti par Lamanša pastāvīgā savienojuma būvniecību un ekspluatāciju, ko veic privāti koncesionāri (COM(2020)0622(COR1) – C9-0211/2020 – 2020/0160(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0622(COR1)),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 2. panta 1. punktu un 91. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0211/2020),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 16. septembra atzinumu(1)

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2020. gada 9. septembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59., 40. un 163. pantu,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 8. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2020/..., ar ko Francijai piešķir pilnvaras risināt sarunas, parakstīt un noslēgt starptautisku nolīgumu, ar kuru papildina Līgumu starp Franciju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par Lamanša pastāvīgā savienojuma būvniecību un ekspluatāciju, ko veic privāti koncesionāri

P9_TC1-COD(2020)0160


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2020/1531.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


Bioloģiskā ražošana: piemērošanas datums un daži citi datumi ***I
PDF 133kWORD 42k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu groza attiecībā uz tās piemērošanas sākumdienu un dažiem citiem minētajā regulā norādītiem datumiem (COM(2020)0483 – C9-0286/2020 – 2020/0231(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0483),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0286/2020),

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2020. gada 28. septembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 163. pantu,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 8. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/..., ar ko Regulu (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu groza attiecībā uz tās piemērošanas datumu un dažiem citiem minētajā regulā norādītiem datumiem

P9_TC1-COD(2020)0231


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2020/1693.)


Tiesiskums un pamattiesības Bulgārijā
PDF 175kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par tiesiskumu un pamattiesībām Bulgārijā (2020/2793(RSP))
P9_TA(2020)0264B9-0309/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 4., 6., 7., 9. un 10. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 13. decembra Lēmumu, ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Bulgārijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību(1), attiecīgos gada ziņojumus par laikposmu no 2007. gada līdz 2019. gadam un Komisijas 2019. gada 22. oktobra ziņojumu par Bulgārijas progresu sadarbības un pārbaudes mehānisma (SPM) ietvaros (COM(2019)0498),

–  ņemot vērā Eiropas pusgada Bulgārijai adresētos ieteikumus, kas publicēti 2020. gada 20. maijā (COM(2020)0502),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 5. novembra spriedumu lietā Kolevi / Bulgārija(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada 1. jūlija spriedumu lietā Dimitrov un citi / Bulgārija(3),

–  ņemot vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojumu par 2019. gadu,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2019. gada 9. decembra atzinumu par Bulgārijas Kriminālprocesa kodeksa un Likuma par tiesu sistēmu grozījumu projektu attiecībā uz kriminālizmeklēšanu pret augstākajiem tiesnešiem,

–   ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 6/2019 “Krāpšanas problēmu risināšana ES kohēzijas izdevumos: vadošajām iestādēm jānostiprina atklāšana, rīcība un koordinācija”,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2017. gada 9. oktobra atzinumu par Bulgārijas Likumu par tiesu sistēmu,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas un EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) 2017. gada 19. jūnija kopīgo atzinumu par grozījumiem Bulgārijas Vēlēšanu kodeksā,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2015. gada 23. oktobra atzinumu par projektu tiesību aktam, ar kuru paredz grozīt un papildināt Bulgārijas Republikas konstitūciju (tiesu sistēmas jomā),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2020. gada 3. septembra lēmumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi lietās S.Z. / Bulgārija un Kolevi / Bulgārija,

–  ņemot vērā partnerorganizāciju gada ziņojumu par 2020. gadu Eiropas Padomes platformai žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanai,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2019. gada 27. jūnija Rezolūciju 2296 (2019) par dialogu ar Bulgāriju pēc uzraudzības,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes rīcību pret ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) 2019. gada 6. decembra ziņojumu par Bulgāriju,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres 2020. gada 3. septembra paziņojumu par policijas vardarbību pret žurnālistiem Bulgārijā un viņas ziņojumu pēc vizītes Bulgārijā 2019. gada 25.–29. novembrī,

–  ņemot vērā EDSO pārstāvja plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos 2020. gada 18. marta paziņojumu par brutālo uzbrukumu Bulgārijas žurnālistam Slavi Angelov,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Starptautisko nevalstisko organizāciju konferences priekšsēdētāja 2020. gada 9. jūlija paziņojumu par ierosinātajiem grozījumiem Bulgārijas Likumā par bezpeļņas juridiskajām personām,

–  ņemot vērā ANO īpašo referentu rasisma un minoritāšu jautājumos 2020. gada 13. maija kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā paziņojumu, ko 2019. gada 21. oktobrī sniedza ANO īpašā referente jautājumos par vardarbību pret sievietēm, tās iemesliem un sekām,

–  ņemot vērā ANO līgumu struktūru nesenos noslēguma apsvērumus par Bulgāriju,

–  ņemot vērā 2020. gada 17. augustā iesniegto priekšlikumu par jaunu konstitūciju Bulgārijas Republikai,

–  ņemot vērā 2018. gada 3. maija rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un brīvību Eiropas Savienībā(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 5. oktobra rezolūciju par tiesiskumu un pamattiesībām Bulgārijā,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā 2020. gada 10. septembrī notikušo diskusiju par stāvokli saistībā ar SPM,

–  ņemot vērā viedokļu apmaiņu, ko veica Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupa, kuru 2019. gada 5. septembrī izveidoja Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, jo īpaši viedokļu apmaiņu, kas notika 2020. gada 28. augustā par stāvokli Bulgārijā,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “2020. gada ziņojums par tiesiskumu. Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā” (COM(2020)0580) un pavaddokumentu “”Valsts nodaļa par tiesiskuma situāciju Bulgārijā” (SWD(2020)0301),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un tā kā šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība (Līguma par Eiropas Savienību 2. pants);

B.  tā kā tiesiskums un demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību un ES Līgumos un starptautiskajos cilvēktiesību instrumentos iestrādāto vērtību un principu ievērošana ir Savienības un tās dalībvalstu pienākumi, kas ir jāpilda;

C.  tā kā LES 6. panta 3. punktā ir apstiprināts, ka pamattiesības, kas garantētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām, ir Savienības tiesību vispārīgo principu pamats;

D.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta un tajā ietvertie principi ir daļa no Savienības primārajiem tiesību aktiem;

E.  tā kā Pamattiesību hartas 11. pantā un ECTK 10. pantā ir noteiktas tiesības uz vārda brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu;

F.  tā kā tiesu iestāžu neatkarība ir būtiska prasība demokrātiskajam varas dalīšanas principam un ir nostiprināta LES 19. panta 1. punktā, Pamattiesību hartas 47. pantā un ECTK 6. pantā;

G.  tā kā Savienība darbojas, pamatojoties uz pieņēmumu par savstarpēju paļāvību, ka dalībvalstis ievēro demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, kuras noteiktas ECTK un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

H.  tā kā tiesiskums ir viena no kopējām vērtībām, kas ir Savienības pamatā, un priekšnoteikums visas Savienības efektīvai darbībai, un tā kā saskaņā ar Līgumiem Komisija kopā ar Parlamentu un Padomi ir atbildīga par tiesiskuma kā Savienības pamatvērtības ievērošanas garantēšanu un Savienības tiesību, vērtību un principu ievērošanas nodrošināšanu;

I.  tā kā vienas dalībvalsts sistemātiska atteikšanās ievērot Eiropas Savienības pamatvērtības un Līgumus, kuriem tā ir brīvi pievienojusies, ietekmē un apdraud Savienību kopumā; tā kā reakcijas trūkums uz šāda veida situāciju apdraudētu Savienības uzticamību;

J.  tā kā Venēcijas komisija un EDSO ODIHR ir konstatējuši, ka Bulgārijas vēlēšanu kodekss kavē valodu daudzveidību un ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu balsstiesības(5);

K.  tā kā pēdējos gados ir ziņots par vairākiem incidentiem saistībā ar naida runas izmantošanu pret minoritātēm, tostarp par to, ka šādi rīkojušies valdības ministri; tā kā parlamentārā imunitāte tiek sistemātiski izmantota, lai aizsargātu Bulgārijas Nacionālās asamblejas locekļus no atbildības par naidīgiem izteikumiem(6);

L.  tā kā pēdējos gados ir pieauguši ziņojumi par Savienības līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu Bulgārijā un tie būtu rūpīgi jāizmeklē; tā kā pēdējos mēnešos Bulgārijas iedzīvotāji ir bijuši liecinieki daudziem augsta līmeņa korupcijas gadījumiem, no kuriem daži ir tieši saistīti ar premjerministru; tā kā arī pēdējo mēnešu laikā starptautiskie plašsaziņas līdzekļi ir vairākkārt ziņojuši par iespējamām saiknēm starp noziedzīgajiem grupējumiem un valsts iestādēm Bulgārijā;

M.  tā kā prokuratūra ir izvirzījusi apsūdzības bijušajam vides un ūdens lietu ministram un bijušajam vides un ūdens lietu ministra vietniekam, kā arī bijušajam ekonomikas ministra vietniekam, kurus valdība nekavējoties atlaida;

N.  tā kā šie atklājumi ir izraisījuši plašas demonstrācijas un pilsoniskās sabiedrības protestus, kas ir turpinājušies nepārtraukti vairāk nekā trīs mēnešus, un Bulgārijas iedzīvotāji ir pauduši aicinājumu nodrošināt taisnīgumu, tiesiskuma ievērošanu un neatkarīgas tiesu iestādes, kā arī viņi protestē pret demokrātijas eroziju un endēmisko korupciju; tā kā protestētāju prasības ietvēra valdības un ģenerālprokurora atkāpšanos, kā arī tūlītējas parlamenta vēlēšanas; tā kā šie protesti esot tikuši pakļauti nesamērīgai tiesībaizsardzības iestāžu vardarbībai;

O.  tā kā tiesības protestēt ir pamattiesības, uz kurām kopumā un absolūtā veidā nevar attiecināt aizliegumu vai kontroles pasākumus, un tās var ierobežot tikai ar likumīgiem, samērīgiem un nepieciešamiem policijas pasākumiem ārkārtas apstākļos; tā kā nevienu demonstrāciju nedrīkstētu uzskatīt par tādu, uz kuru neattiecas minētās tiesības; tā kā tiesībaizsardzības iestādēm par prioritāti ir jānosaka brīvprātīga personu izkliedēšana bez spēka lietošanas; tā kā pulcēšanās brīvība iet roku rokā ar vārda brīvību, paredzot, ka ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām;

P.  tā kā iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, ekonomikas ministrs un tūrisma ministrs no amata atkāpās 2020. gada 15. jūlijā, bet tieslietu ministrs atkāpās no amata 2020. gada 26. augustā;

Q.  tā kā premjerministrs ir paziņojis, ka tad, kad Nacionālā asambleja pieņems lēmumu par Lielās nacionālās asamblejas vēlēšanām, viņš atkāpsies no amata(7);

R.  tā kā joprojām pastāv nopietnas bažas par korupcijas apkarošanu Bulgārijā; tā kā tas draud iedragāt iedzīvotāju uzticēšanos valsts iestādēm;

S.  tā kā saskaņā ar 2020. gada jūnijā publicēto īpašo Eirobarometra aptauju par ES pilsoņu attieksmi pret korupciju 80 % aptaujāto Bulgārijas iedzīvotāju uzskatīja korupciju par plaši izplatītu savā valstī un 51 % uzskatīja, ka korupcija pēdējos trīs gados ir palielinājusies;

T.  tā kā saskaņā ar 2020. gada Pasaules tiesiskuma projekta tiesiskuma indeksu Bulgārija ir 53. vietā no 128 valstīm un Savienības kontekstā ierindojas priekšpēdējā vietā; tā kā saskaņā ar Transparency International 2019. gada korupcijas uztveres indeksu, kas publicēts šā gada sākumā, Bulgārija ir Savienības reģiona valstu saraksta apakšdaļā un ieņem 74. vietu pasaulē;

U.  tā kā dinamiskai pilsoniskajai sabiedrībai un plurālistiskiem plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska nozīme atvērtas un plurālistiskas sabiedrības veicināšanā, sabiedrības līdzdalības sekmēšanā demokrātijas procesā un valdību pārskatatbildības stiprināšanā; tā kā plašsaziņas līdzekļu brīvība Bulgārijā pasliktinās, par ko liecina valsts reitings “Reportieri bez robežām” publicētajos ziņojumos; tā kā 2020. gada aprīļa beigās publicētajā 2020. gada Pasaules preses brīvības indeksā Bulgārija ieņem 111. vietu pasaulē un pēdējo vietu ES dalībvalstu vidū ieņem trešo gadu pēc kārtas; tā kā Eiropas Padomes platforma žurnālistikas aizsardzībai un žurnālistu drošības veicināšanai ietver trīs 1. līmeņa brīdinājumus par nopietniem un kaitējošiem plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumiem, par kuriem Bulgārijas varas iestādes vēl nav sniegušas atbildi; pauž bažas par trešo valstu ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu vidi kā daļu no plašākas stratēģijas pret ES vērstas propagandas un dezinformācijas izplatīšanai;

V.  tā kā Bulgārijai joprojām ir daudzas institucionālas nepilnības, jo īpaši attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību, nepilnības, ko Komisija gadu gaitā ir atzinusi savos ziņojumos saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu (SPM); tā kā pēdējā SPM ziņojumā, kas publicēts 2019. gada 22. oktobrī, Komisija tomēr konstatēja, ka progress, ko Bulgārija ir pierādījusi saskaņā ar SPM, ir pietiekams, lai izpildītu saistības, ko tā uzņēmās pēc pievienošanās Savienībai, un tāpēc ieteica atcelt uzraudzības mehānismu; tā kā pēc tam, kad Komisija būs ņēmusi vērā Parlamenta un Padomes apsvērumus, tai joprojām būs jāpieņem galīgais lēmums par SPM atcelšanu; tā kā prezidenta Sassoli vēstulē pausts atbalsts SPM atcelšanai, bet uzsvērta nepieciešamība īstenot un izpildīt saistības un reformas un uzsvērta situācija tiesu iestāžu neatkarības, korupcijas un plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā;

W.  tā kā jaunajam visaptverošajam demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānismam, ko atbalsta Parlaments un kura gada uzraudzības cikls vienādi attiektos uz visām dalībvalstīm, būtu jāaptver visas LES 2. pantā noteiktās vērtības un galu galā jāaizstāj SPM Rumānijai un Bulgārijai;

X.  tā kā nesen publicētajā 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu atzīts, ka Bulgārijai joprojām ir problēmas saistībā ar prokuratūras sistēmas neatkarību attiecībā uz izpildvaru, un norādīts uz to, ka nav pabeigts efektīvs ģenerālprokurora atbildības režīms; tā kā ziņojumā ir arī paustas bažas par korupcijas lietu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas efektivitāti Bulgārijā; tā kā plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā ziņojumā ir uzsvērtas vairākas bažas, sākot ar valsts plašsaziņas līdzekļu efektivitāti Bulgārijā un beidzot ar pārredzamības trūkumu attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām, kā arī draudiem un uzbrukumiem žurnālistiem,

1.  pauž dziļu nožēlu par to, ka notikumu attīstība Bulgārijā ir būtiski pasliktinājusi tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību, tostarp tiesu iestāžu neatkarības, varas dalīšanas, korupcijas apkarošanas un plašsaziņas līdzekļu brīvības, ievērošanu; pauž solidaritāti ar Bulgārijas iedzīvotājiem viņu likumīgajās prasībās un vēlmēs pēc tiesiskuma, pārredzamības, pārskatatbildības un demokrātijas;

2.  uzsver, ka ir būtiski svarīgi garantēt to, ka tiek pilnībā ievērotas LES 2. pantā minētās vērtības un nodrošināta Pamattiesību hartā paredzēto pamattiesību ievērošana; aicina Bulgārijas varas iestādes nodrošināt šo vērtību un tiesību pilnīgu un beznosacījumu ievērošanu;

3.  ņem vērā priekšlikumu sasaukt Lielo nacionālo asambleju, lai pieņemtu jaunu konstitūciju; uzsver, ka par jebkuru konstitucionālo reformu būtu jārīko padziļinātas un iekļaujošas debates, pamatojoties uz pienācīgu apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām, jo īpaši pilsonisko sabiedrību, un tā būtu jāpieņem ar pēc iespējas plašāku vienprātību; ņem vērā vēstuli, ko Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs 2020. gada 18. septembrī nosūtīja Venēcijas komisijas priekšsēdētājam, iesniedzot oficiālu pieprasījumu sniegt ekspertu atbalstu un Venēcijas komisijas atzinumu par Bulgārijas Republikas jaunās konstitūcijas projektu; aicina Bulgārijas iestādes aktīvi censties panākt Venēcijas komisijas un citu attiecīgo starptautisko organizāciju struktūru novērtējumu par attiecīgajiem pasākumiem pirms to galīgās apstiprināšanas;

4.  ņem vērā Bulgārijas Vēlēšanu kodeksa grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā; ar bažām norāda, ka Bulgārijas parlaments pašlaik pieņem jaunu vēlēšanu likumu, savukārt kārtējām parlamenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā septiņu mēnešu laikā; aicina Bulgārijas varas iestādes nodrošināt vēlēšanu tiesību aktu pilnīgu atbilstību visiem Venēcijas komisijas un EDSO ODIHR ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz vēlēšanu likuma pamatelementu stabilitāti, kurus nedrīkst grozīt mazāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām;

5.  pauž dziļu pārliecību, ka Bulgārijas parlamentam būtu jāuzņemas galvenā loma izpildvaras pārskatatbildības nodrošināšanā un ka tas ir viens no nepieciešamajiem kontroles un līdzsvara pasākumiem, lai saglabātu tiesiskumu; pauž bažas par valdošo vairākuma praksi pārsteidzīgi pieņemt tiesību aktus, bieži vien bez pienācīgām debatēm vai apspriešanās ar ieinteresētajām personām; ņem vērā ļoti zemo sabiedrības uzticēšanās līmeni Bulgārijas parlamentam(8); pauž nožēlu par nesen noteiktajiem ierobežojumiem žurnālistiem Nacionālās asamblejas telpās, kuri ierobežo viņu piekļuvi parlamentāriešiem un līdz ar to plašsaziņas līdzekļu iespējas kontrolēt likumdevēja darbu;

6.  pauž dziļas bažas par to, ka dažas sistēmiskas problēmas tiesu sistēmā, ko konstatējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Venēcijas komisija, joprojām nav atrisinātas, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par Augstāko tiesu padomi un ģenerālprokuroru, jo īpaši par to, ka nav efektīvu pārskatatbildības mehānismu vai darba kontroles un līdzsvara mehānismu; uzstāj, ka Bulgārijas varas iestādēm ir pilnībā jāievēro Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra un Venēcijas komisijas un GRECO ieteikumi attiecībā uz tiesu sistēmu, jo īpaši attiecībā uz Augstāko tiesu padomi un ģenerālprokurora statusu, lai nodrošinātu tiesu iestāžu neatkarību; norāda, ka Komisijas 2019. gada 22. oktobra ziņojumā par Bulgārijas panākumiem saskaņā ar SPM ir minēts, ka plašsaziņas līdzekļos ir notikušas plašas debates, dažām ieinteresētajām personām paužot bažas par ģenerālprokurora izvirzīšanas procedūru un galveno kandidātu, un ka ielu protestus organizēja pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

7.  pauž bažas par to, ka joprojām netiek veikta augsta līmeņa korupcijas izmeklēšana, kas dotu jebkādus taustāmus rezultātus; norāda, ka korupcija, neefektivitāte un pārskatatbildības trūkums joprojām ir plaši izplatītas problēmas tiesu iestādēs un ka sabiedrības uzticēšanās tiesu sistēmai joprojām ir zema, jo tiek uzskatīts, ka tiesneši ir pakļauti politiskam spiedienam un izspriež lietas nevienlīdzīgi; norāda, ka ir palielinājies izmeklēšanu skaits par augsta līmeņa korupciju, tostarp par lietām ar pārrobežu aspektiem, kas sāktas pret augsta ranga amatpersonām un personām ar lielu sabiedrības ieinteresētību; ar bažām norāda uz atšķirībām starp zemākās un augstākās instances tiesu nolēmumiem, kas arī veicina galīgas un efektīvas notiesāšanas trūkumu; norāda, ka ir jāveic nopietna, neatkarīga un aktīva izmeklēšana un jāpanāk rezultāti tādās jomās kā korupcijas apkarošana, organizētā noziedzība un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kā arī rūpīgi jāizskata apgalvojumi par augsta līmeņa korupciju pēc audioierakstiem, kas parādījās 2020. gada vasarā, un saistībā ar Apartment-gate un Guesthouse-gate skandāliem, tankkuģu lietu, Rosenets piejūras īpašuma lietu un skandālu saistībā ar iespējamu nelikumīgu naudas pārskaitīšanu no Bulgārijas Attīstības bankas, kuri visi kopā liecina par nopietniem un sistēmiskiem trūkumiem tiesiskuma jomā un korupcijas apkarošanas pasākumu jomā Bulgārijā; turklāt pauž bažas par mazāk izplatītiem tiesiskuma trūkumu piemēriem Bulgārijā, piemēram, attieksmi pret dzīvokļu īpašniekiem Sunset atpūtas vietā Pomorijā; atzinīgi vērtē jaunas vienotas korupcijas apkarošanas aģentūras izveidi Bulgārijā; aicina Bulgārijas varas iestādes nodrošināt, ka aģentūra spēj efektīvi pildīt savus plašos pienākumus, tostarp novērst, izmeklēt un konfiscēt nelikumīgus aktīvus;

8.  pauž dziļas bažas par plašsaziņas līdzekļu brīvības būtisko pasliktināšanos Bulgārijā pēdējo desmit gadu laikā; aicina Bulgārijas iestādes veicināt labvēlīgu vidi vārda brīvībai, jo īpaši palielinot plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību un novēršot pārmērīgu plašsaziņas līdzekļu un izplatīšanas tīklu īpašumtiesību koncentrāciju, tostarp pareizi piemērojot spēkā esošo tiesisko regulējumu, kā arī atceļot krimināltiesību normas par neslavas celšanu; uzsver nepieciešamību padarīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvu un pilnvaras neatkarīgākas un efektīvākas; pauž bažas par ziņojumiem par pastāvīgo praksi ietekmēt plašsaziņas līdzekļus, preferenciāli piešķirot Savienības līdzekļus valdībai draudzīgiem plašsaziņas līdzekļiem;

9.  norāda, ka žurnālistu aizsardzība ir būtiski svarīga sabiedrības interesēm; aicina Bulgārijas varas iestādes vienmēr nodrošināt žurnālistu aizsardzību un tādējādi aizsargāt viņu neatkarību; stingri nosoda gadījumus, kad pret valdību kritiski noskaņotie žurnālisti ir kļuvuši par nomelnošanas kampaņu mērķi, un aicina Bulgārijas iestādes ierobežot šo nedemokrātisko praksi; pauž nožēlu par vardarbības gadījumiem pret ziņotājiem un viņu tehniskā aprīkojuma iznīcināšanu; mudina Bulgārijas iestādes sākt visaptverošu izmeklēšanu par visiem vardarbības gadījumiem pret žurnālistiem saistībā ar protestiem; aicina Bulgārijas iestādes nodrošināt, ka policijas darbinieki un citas amatpersonas ievēro preses brīvību un ļauj žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem droši atspoguļot demonstrācijas; uzsver, ka valsts aģentu vardarbība ir pretrunā dalībvalstu pienākumam ievērot preses brīvību un aizsargāt žurnālistu drošību(9);

10.  aicina Bulgārijas varas iestādes pilnībā un visaptveroši pievērsties visiem brīdinājumiem, kas iesniegti Eiropas Padomes platformā žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanai, un pilnībā ievērot Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres ieteikumus, lai nodrošinātu drošu vidi žurnālistiem Bulgārijā;

11.  pauž viennozīmīgu atbalstu Bulgārijas iedzīvotājiem viņu likumīgajās prasībās un vēlmēs pēc tiesiskuma, pārredzamības, pārskatatbildības un demokrātijas; pauž stingru pārliecību, ka miermīlīgas demonstrācijas ir pamattiesības ikvienā demokrātiskā valstī, un atbalsta cilvēku tiesības protestēt miermīlīgi; nosoda jebkāda veida vardarbību pret miermīlīgām demonstrācijām; uzsver, ka vienmēr ir jāievēro vārda brīvība un informācijas brīvība; akcentē, ka vardarbības un nesamērīga spēka izmantošana nav pieņemama; pauž īpašas bažas par apgalvojumiem par spēka lietošanu pret sievietēm un bērniem, tostarp bērniem ar invaliditāti; pauž bažas par nelikumīgajām un pārmērīgajām revīzijām, kas veiktas privātos uzņēmumos, kuri ir publiski pauduši atbalstu protestiem; nosoda vardarbīgo un nesamērīgo policijas intervenci protestu laikā 2020. gada jūlijā, augustā un septembrī; aicina Bulgārijas varas iestādes nodrošināt policijas ātrās reaģēšanas vienību rīcības pārredzamu, objektīvu un efektīvu izmeklēšanu;

12.  nosoda Eiropas Cilvēktiesību tiesas konstatētos necilvēcīgos apstākļus Bulgārijas cietumos, tostarp pārpildītību, sliktus sanitāros un materiālos apstākļus, ierobežotas iespējas veikt ārpuskameras darbības, nepietiekamu medicīnisko aprūpi un ilgstošu ierobežojošu brīvības atņemšanas režīmu piemērošanu(10);

13.  pauž dziļas bažas par to, ka pēc vairāk nekā 45 Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem pret Bulgāriju Bulgārijas iestādes nav izpildījušas savu pienākumu veikt efektīvu izmeklēšanu; uzskata, ka šie atkārtotie trūkumi ir atklājuši sistēmiskas problēmas esamību(11); uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Padomes 2019. gada ziņojumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu un lēmumu izpildes uzraudzību vēl nav īstenoti 79 nozīmīgi spriedumi pret Bulgāriju;

14.  pauž bažas, ka, neraugoties uz vairākām ES direktīvām par aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālajām tiesībām, kā izklāstīts 2009. gada ceļvedī, procesuālās tiesības Bulgārijā netiek pietiekami ievērotas; uzskata, ka tas būtiski ietekmē pamattiesības(12);

15.  nosoda visus naida runas, diskriminācijas un naidīguma gadījumus pret romu izcelsmes cilvēkiem, sievietēm, LGBTI un personām, kas pieder pie citām minoritāšu grupām, kas joprojām rada nopietnas bažas; aicina iestādes enerģiski reaģēt uz naida runas gadījumiem, tostarp reaģēt uz augsta līmeņa politiķu pausto naida runu, uzlabot tiesisko aizsardzību pret diskrimināciju un naida noziegumiem, kā arī efektīvi izmeklēt šādus noziegumus un saukt pie atbildības par tiem; atzinīgi vērtē to, ka tiesu iestādes ir aizliegušas gadskārtējo neonacistu “Lukov March” un ka ir sākta izmeklēšana attiecībā uz to atbalstošo organizāciju “BNU”; aicina Bulgārijas valdību uzlabot sadarbību ar starptautiskiem un vietējiem cilvēktiesību novērotājiem un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi aizsargātu minoritāšu tiesības, jo īpaši tiesības uz vārda brīvību un biedrošanās brīvību, tostarp īstenojot attiecīgos Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus(13); aicina Bulgārijas varas iestādes un amatpersonas stingri nosodīt visus pret minoritātēm vērstos vardarbības aktus un naida runu;

16.  pauž nožēlu par naidīguma gaisotni pret romu izcelsmes cilvēkiem dažās apdzīvotās kopienās, jo īpaši pret tiem, kuriem nācās pamest savas mājas pēc protestiem, kas bija vērsti pret viņu kopienām vairākās apdzīvotās vietās; pauž nožēlu par mobingu pret romiem un viņu vardarbīgo padzīšanu no Voivodinovas apgabala; aicina varas iestādes steidzami risināt skarto personu situāciju; uzskata, ka būtu jāturpina apņēmīgi pasākumi, lai uzlabotu romu izcelsmes iedzīvotāju vispārējo situāciju mājokļu jomā; uzskata, ka ir pilnībā jāizskauž romu izcelsmes bērnu segregācija izglītības jomā; aicina vara iestādes, reaģējot uz Covid-19, pārtraukt naida runu un rasu diskrimināciju pret romu minoritātes pārstāvjiem un pandēmijas laikā pārtraukt policijas operācijas romu apdzīvotās vietās;

17.  ņem vērā Konstitucionālās tiesas 2018. gada 27. jūlija nolēmumu par Stambulas konvencijas neatbilstību Bulgārijas Konstitūcijai; pauž nožēlu par to, ka šis lēmums liedz Bulgārijai ratificēt konvenciju; pauž dziļas bažas par to, ka par konvenciju joprojām tiek izplatīts negatīvs un sagrozīts sabiedriskais diskurss, ko veido plaša dezinformācijas un nomelnošanas kampaņa pēc tam, kad vairāki plašsaziņas līdzekļi ar iespējamu saikni ar valdību un opozīcijas partijām sniedza negatīvu atspoguļojumu šajā jautājumā, un vēl jo vairāk satraukumu rada Bulgārijas parlamentā pārstāvēto politiķu un politisko partiju dalība šajās norisēs; pauž bažas par to, ka pastāvīgā negatīvā attieksme pret konvenciju vēl vairāk veicina ar dzimumu saistītas vardarbības riskam pakļauto neaizsargāto grupu stigmatizāciju, kuru situāciju īpaši saasināja Covid-19 un pārvietošanās ierobežošanas pasākumi visā Eiropā, tostarp Bulgārijā, un vēl vairāk pastiprina un veicina ar dzimumu saistītu noziegumu izdarītāju nesodāmības sajūtu; pauž nožēlu par to, ka nesenās izmaiņas Kriminālkodeksā, ar kurām tika ieviesti stingrāki sodi par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, ir izrādījušās nepietiekamas, lai risinātu šīs problēmas sarežģītību un jo īpaši lai to novērstu; tādēļ aicina Bulgārijas varas iestādes uzlabot vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, darīt visu nepieciešamo, lai varētu ratificēt Stambulas konvenciju, un iekļaut iespējami vairāk tādu elementu no konvencijas, kas atbilst tās konstitucionālajai kārtībai, vienlaikus cenšoties rast plašāku risinājumu atlikušajiem elementiem, kā arī palielināt patvēruma vietu skaitu un paplašināt citus sociālos pakalpojumus, kas nepieciešami, lai sniegtu atbalstu no vardarbības ģimenē cietušajiem;

18.  uzskata, ka visās jomās gan tiesību aktos, gan praksē ir jālikvidē personu diskriminācija viņu seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ; aicina Bulgārijas varas iestādes grozīt Likumu par aizsardzību pret diskrimināciju, lai īpaši iekļautu dzimumidentitāti kā diskriminācijas pamatu; aicina Bulgārijas varas iestādes grozīt pašreizējo Kriminālkodeksu, lai tajā iekļautu naida noziegumus un naida runu seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, dzimumizpausmes, kā arī dzimumraksturojumu dēļ; aicina Bulgārijas varas iestādes īstenot attiecīgo Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru un šajā kontekstā risināt viena dzimuma dzīvesbiedru un vecāku situāciju, lai nodrošinātu, ka viņi gan uz likuma pamata, gan praksē īsteno savas tiesības uz nediskrimināciju, un izveidot attiecīgu juridisko regulējumu, kas nodrošina vienādas tiesības visiem pāriem;

19.  pauž bažas par to, ka personām, kurām var būt vajadzīga starptautiskā aizsardzība, ir liegts ieceļot Bulgārijas teritorijā vai arī šīs personas ir tikušas izraidītas, dažkārt piespiedu kārtā, bez iespējas pieprasīt patvērumu vai individuālu novērtējumu(14); jo īpaši pauž bažas par Turcijas opozīcijas locekļu satraucošo izraidīšanu, pārkāpjot starptautiskos līgumus un neraugoties uz kompetento Bulgārijas tiesu izdotiem derīgiem tiesu nolēmumiem(15); aicina Bulgārijas varas iestādes nodrošināt patvēruma tiesību aktu un prakses pilnīgu atbilstību patvēruma acquis un Pamattiesību hartai; aicina Komisiju jautājumu par pārkāpumu procedūras uzsākšanu pret Bulgāriju noteikt par prioritāti;

20.  pauž dziļas bažas par ierosinātajiem grozījumiem Likumā par bezpeļņas juridiskajām personām, kas radītu ļoti naidīgu vidi tām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir sabiedriskā labuma statuss un kuras saņem ārvalstu finansējumu, un kas varētu būt pretrunā biedrošanās brīvības principam un tiesībām uz privāto dzīvi(16); mudina Bulgārijas varas iestādes rūpīgi apsvērt Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru šajā jomā;

21.  norāda, ka Bulgārija ir uzrādījusi zināmu progresu SPM ietvaros; aicina Bulgārijas valdību, turpinot savu saistību izpildi, sadarboties ar Komisiju saskaņā ar lojālas sadarbības principu, kā noteikts LES; aicina Bulgārijas varas iestādes atturēties no jebkādu tādu vienpusēju reformu veikšanas, kas apdraudētu tiesiskuma ievērošanu, jo īpaši tiesu varas neatkarību un varas dalīšanu; norāda, ka Komisija ir norādījusi, ka tā vēl neatcels Bulgārijai paredzēto SPM; aicina Komisiju SPM ietvaros turpināt uzraudzīt tiesu sistēmas reformu un cīņu pret korupciju Bulgārijā, kamēr vēl nav ieviests pilnībā funkcionējošs demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas uzraudzībai paredzēts mehānisms, kas būtu vienādi piemērojams visām dalībvalstīm; turklāt aicina Komisiju vajadzības gadījumā izmantot citus pieejamos instrumentus, tostarp pienākumu neizpildes procedūras, tiesiskuma mehānismu un budžeta instrumentus, tiklīdz tie būs pieejami;

22.  atzinīgi vērtē to, ka ir publicēts pirmais ES ikgadējais ziņojums par tiesiskumu, kas aptver visas dalībvalstis; norāda uz Komisijas konstatētajām bažām vairākās jomās attiecībā uz Bulgāriju; aicina Bulgārijas varas iestādes ātri rīkoties, lai novērstu šīs bažas;

23.  uzsver, ka Bulgārijas valdībai sadarbībā ar Komisiju ir jānodrošina stingrāka kontrole pār to, kā tiek tērēti Savienības līdzekļi, un nekavējoties jānovērš bažas, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai palielinātu ar valdošo partiju saistīto aprindu labklājību;

24.  atzinīgi vērtē Bulgārijas pievienošanos Eiropas Prokuratūrai (EPPO) un ir pārliecināts, ka tās dalība EPPO pati par sevi nodrošinās stingrāku kontroli pār ES līdzekļu pareizu izmantošanu šajā jomā;

25.  atkārto savu nostāju attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs(17), tostarp vajadzību aizsargāt saņēmēju tiesības, un aicina Padomi pēc iespējas ātri sākt iestāžu sarunas;

26.  aicina Bulgārijas iestādes izmeklēt FinCEN dokumentos iekļautos atklājumus, kas liecināja, ka trīs Bulgārijas bankas bija iesaistītas tādu maksājumu apstrādē, par kuriem konstatēts, ka tie ir pakļauti augstam nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskam un ir saistīti ar organizētās noziedzības un terorisma finansēšanu; uzskata, ka Bulgārijai ir jāveic izlēmīgi pasākumi, lai uzlabotu banku nozares uzraudzību un pastiprinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumus, tostarp stiprinot iestādes, kas izmeklē šos jautājumus; uzsver, ka FinCEN dokumenti atklāja globālās sistēmas trūkumus un tās neaizsargātību pret ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic noziedznieki un korumpētie, un uzsvēra, ka steidzami jāuzlabo banku uzraudzība visā pasaulē un jāpieņem labāki mehānismi, lai risinātu pārrobežu darījumus; aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt darbu šajā jomā, tostarp izveidojot Eiropas uzraudzības iestādi, ko Parlaments jau ir prasījis;

27.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un ANO.

(1) OV L 354, 14.12.2006., 58. lpp.
(2) Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 5. novembra spriedums lietā Kolevi / Bulgārija (pieteikuma Nr. 1108/02).
(3) Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada 1. jūlija spriedums lietā Dimitrov un citi / Bulgārija (pieteikums Nr. 77938/11).
(4) OV C 41, 6.2.2020., 64. lpp.
(5) Venēcijas komisijas un EDSO ODIHR 2017. gada 19. jūnija kopīgais atzinums par grozījumiem Bulgārijas Vēlēšanu kodeksā, CDL-AD(2017)016.
(6) Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres 2020. gada 31. marta ziņojums pēc viņas vizītes Bulgārijā 2019. gada 25.-29. novembrī, 33. un 38. lpp.
(7) https://www.mediapool.bg/borisov-ostavka-no-pri-izbori-za-veliko-narodno-sabranie-i-nova-konstitutsiya-video-i-palen-tekst-news310997.html
(8) https://www.gallup-international.bg/43810/public-opinion-political-situation/
(9) Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres paziņojums “Bulgārijai jāizmeklē policijas vardarbība pret žurnālistiem”, Strasbūra, 2020. gada 3. septembris.
(10) Sk. 2015. gada 27. janvāra spriedumu lietā Neshkov un citi / Bulgārija (pieteikumi Nr. 36925/10, 21487/12, 72893/12, 73196/12, 77718/12 un 9717/13); 2017. gada 12. maija spriedumu lietā Simeonovi / Bulgārija (pieteikum Nr. 21980/04); 2016. gada 21. janvāra spriedumu lietā Boris Kostadinov / Bulgaria (pieteikums Nr. 61701/11); 2017. gada 29. jūnija spriedumu lietā Dimcho Dimov / Bulgārija (Nr. 2) (pieteikums Nr. 77248/12); 2015. gada 17. novembra spriedumu lietā Dimitrov un Ridov / Bulgārija (pieteikums Nr. 34846/08) un 2017. gada 5. oktobra spriedumu lietā Kormev / Bulgārija (pieteikums Nr. 39014/12).
(11) Sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada 3. marta spriedums lietā S.Z. / Bulgārija (pieteikums Nr. 29263/12).
(12) Sk. jaunākos Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai ziņojumus par periodiskajiem apmeklējumiem.
(13) 2006. gada 19. janvāra spriedums lietā The United Macedonian Organisation Ilinden un citiBulgārija (pieteikums Nr. 59491/00); 2011. gada 18. oktobra spriedums lietā The United Macedonian Organisation Ilinden un citi / Bulgārija (Nr. 2) (pieteikums Nr. 34960/04); 2018. gada 11. janvāra spriedums lietā United Macedonian Organisation Ilinden un citi / Bulgārija (Nr. 3) (pieteikums Nr. 29496/16); un 2018. gada 11. janvāra spriedums lietā Yordan Ivanov un citi / Bulgārija (pieteikums Nr. 70502/13).
(14) ANO Cilvēktiesību komiteja, noslēguma secinājumi par Bulgārijas ceturto regulāro ziņojumu, 2018. gada 15. novembris, 29. un 30. punkts;
(15) Eiropas Cilvēktiesību tiesa (pieteikums tiek skatīts), Abdullah Büyük / Bulgārija (pieteikums Nr. 23843/17); ASV Valsts departaments, Demokrātijas, cilvēktiesību un darba birojs, Bulgārija, 2016. gada ziņojums par cilvēktiesībām, 16. lpp.
(16) Eiropas Padome, Starptautisko nevalstisko organizāciju konferences priekšsēdētāja paziņojums “Ierosinātie grozījumi Bulgārijas Likumā par bezpeļņas juridiskajām personām rada bažas”, 2020. gada 9. jūlijs.
(17) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0349.


Digitālās finanses: jauni ar kriptoaktīviem saistīti riski — regulējuma un uzraudzības problēmas finanšu pakalpojumu, iestāžu un tirgu nozarē
PDF 245kWORD 70k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra normatīvā rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par digitālajām finansēm: jauni ar kriptoaktīviem saistīti riski — regulējuma un uzraudzības problēmas finanšu pakalpojumu, iestāžu un tirgu nozarē (2020/2034(INL))
P9_TA(2020)0265A9-0161/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvu (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020)0066),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 8. marta paziņojumu “Finanšu tehnoloģijas rīcības plāns konkurētspējīgākam un inovatīvākam Eiropas finanšu sektoram” (COM(2018)0109),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 6. aprīļa kopīgo paziņojumu “Kopīgs regulējums hibrīddraudu apkarošanai ― Eiropas Savienības reakcija” (JOIN(2016)0018),

–  ņemot vērā 2020. gada 19. februāra Balto grāmatu par mākslīgo intelektu “Eiropiska pieeja — izcilība un uzticēšanās” (COM(2020)0065),

–   ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieka V. Dombrovska 2017. gada 10. aprīlī Komisijas vārdā sniegto atbildi uz jautājumu  E-001130/2017,

–  ņemot vērā Komisijas Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektorāta 2019. gada oktobra galīgo ziņojumu “Governance for a DLT/Blockchain enabled European electronic Access Point (EEAP)” (Ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju/blokķēdi īstenota Eiropas elektroniskās piekļuves punkta (EEAP) pārvaldība)(4),

–  ņemot vērā Komisijas pētījumu par Regulas par starpbanku komisijas maksām piemērošanu(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. februārī rīkoto sabiedrisko apspriešanu par tematu “Review of the regulatory framework for investment firms and market operators” (Ieguldījumu sabiedrību un tirgus dalībnieku tiesiskā regulējuma pārskatīšana),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. jūnija Augsta līmeņa foruma par kapitāla tirgu savienību galīgo ziņojumu “A New Vision for Europe’s Capital Markets” (Jauns redzējums attiecībā uz Eiropas kapitāla tirgiem”(6),

–  ņemot vērā Komisijas Finanšu inovācijas regulatīvo šķēršļu ekspertu grupas 2019. gada 13. decembra galīgo ziņojumu “30 ieteikumi par regulējumu, inovāciju un finansēm”,

–  ņemot vērā Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) 2019. gada 10. aprīļa kopīgo ieteikumu Eiropas Komisijai par nepieciešamību uzlabot tiesību aktus attiecībā uz IKT riska pārvaldības prasībām ES finanšu sektorā,

–  ņemot vērā Eiropas uzraudzības iestāžu 2019. gada 10. aprīļa kopīgo ieteikumu Eiropas Komisijai par izmaksām un ieguvumiem saistībā ar saskaņotas kibernoturības testēšanas sistēmas izstrādi nozīmīgiem tirgus dalībniekiem un infrastruktūrām visā ES finanšu sektorā,

–  ņemot vērā Eiropas uzraudzības iestāžu 2019. gada 7. janvāra kopīgo ziņojumu “FinTech: Regulatory sandboxes and innovation hubs” (“Finanšu tehnoloģijas: “regulatīvās smilškastes” un inovācijas centri)(7),

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestāžu 2019. gada 29. novembra pamatnostādnes par IKT un drošības riska pārvaldību,

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2019. gada 9. janvāra ziņojumu ar ieteikumu Eiropas Komisijai par kriptoaktīviem,

–  ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2019. gada 9. janvāra ieteikumu Komisijai par sākotnējiem virtuālās valūtas piedāvājumiem un kriptoaktīviem,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2019. gada decembra apspriešanas dokumentu par ES regulējumu kriptoaktīvu tirgiem,

—  ņemot vērā 2019. gada 27. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS) uzņēmumiem(8),

—  ņemot vērā 2018. gada 3. oktobra rezolūciju par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām un blokķēdēm: uzticēšanās veidošana, atsakoties no starpniecības(9),

—  ņemot vērā 2017. gada 17. maija rezolūciju par FinTech: tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni(10),

—  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Civiltiesību noteikumiem par robotiku(11),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas pasūtīto 2020. gada aprīļa pētījumu “Crypto-assets: Key developments, regulatory concerns and responses” (Kriptoaktīvi: galvenās tendences, regulatīvie jautājumi un atbildes),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto 2014. gada februāra pētījumu “Consumer Protection Aspects of Financial Services” (Finanšu pakalpojumu patērētāju aizsardzības aspekti),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2019. gada jūlija ziņojumu par mazumtirdzniecības maksājumu digitalizācijas ietekmi uz Eurosistēmas katalizatora lomu,

–  ņemot vērā Benoît Coeure 2019. gada 31. janvāra programmatisko runu “FinTech for the People” (Finanšu tehnoloģijas cilvēkiem),

–  ņemot vērā Yves Mersch 2019. gada 26. februāra programmatisko runu “Lending and payment systems in upheaval: the FinTech challenge” (Aizdevumu un maksājumu sistēmas pārmaiņu laikā: finanšu tehnoloģiju izaicinājums) trešajā ikgadējā konferencē par finanšu tehnoloģijām un digitālo inovāciju,

–  ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2019. gada 6. jūnija ziņojumu “Decentralized financial technologies. Report on financial stability, regulatory and governance implications” (Decentralizētas finanšu tehnoloģijas. Ziņojums par finanšu stabilitāti, regulējumu un pārvaldību),

–  ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2019. gada 14. februāra ziņojumu “FinTech and market structure in financial services: Market developments and potential financial stability implications” (Finanšu tehnoloģijas un tirgus struktūra finanšu pakalpojumu jomā: tirgus attīstība un iespējamā ietekme uz finanšu stabilitāti),

–  ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2018. gada 16. jūlija ziņojumu “Crypto-assets: Report to the G20 on work by the FSB and standard-setting bodies” (Kriptoaktīvi: ziņojums G20 par FSP un standartizācijas struktūru darbu),

–  ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2017. gada 27. jūnija ziņojumu “Financial Stability Implications from FinTech, Supervisory and Regulatory Issues that Merit Authorities” (Finanšu tehnoloģiju ietekme uz finanšu stabilitāti. Uzraudzības un regulatīvie jautājumi, kam jāpievērš iestāžu uzmanība),

–  ņemot vērā Finanšu Stabilitātes padomes 2020. gada 14. aprīļa konsultatīvo dokumentu “Addressing the regulatory, supervisory and oversight challenges raised byglobal stablecoinarrangements” (Regulējuma, uzraudzības un pārraudzības problēmu risināšana saistībā ar pasaules mēroga stabilās kriptomonētas mehānismu),

–  ņemot vērā G7 darba grupas stabilo kriptomonētu jomā 2019. gada oktobra pētījumu par globālo stabilo kriptomonētu ietekmi,

–  ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas 2019. gada jūnija norādījumus “Guidance for a Risk-Based Approach to Virtual Assets and Virtual Asset Service Providers” (Ieteikumi attiecībā uz riskā balstītu pieeju virtuālajiem aktīviem un virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem),

–  ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas ieteikumus, kas atjaunināti 2019. gada jūnijā, jo īpaši 16. ieteikumu par elektroniskajiem naudas pārvedumiem,

–  ņemot vērā Starptautisko norēķinu bankas 2020. gada janvāra analīzi “Policy responses to FinTech: a cross-country overview” (Politikas atbildes attiecībā uz finanšu tehnoloģijām: pārskats par valstīm),

–  ņemot vērā Fernando Restoy runu “Regulating FinTech: what is going on, and where are the challenges?” (Finanšu tehnoloģiju regulējums: kas notiek un kādi ir izaicinājumi?) 2019. gada 16. oktobrī ASBA-BID-FELABAN XVI Publiskā un privātā sektora banku reģionālās politikas dialogā,

–  ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0161/2020),

A.  tā kā digitālās finanses ir finanšu sektora joma, kas nepārtraukti attīstās un ir pastāvīgi jāuzrauga un jāņem vērā gan nozares, gan regulatīvā līmenī;

B.   tā kā Savienības iekšējo tirgu raksturo atklāta konkurence un tā mērķis ir radīt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus, pamatojoties uz saskaņotu tiesisko regulējumu, starptautiskajiem standartiem, uzraudzības konverģenci un sadarbību uzraudzības jomā; tā kā tādēļ Savienības digitālo finanšu stratēģijas pamatā vajadzētu būt tiem pašiem principiem;

C.  tā kā ir vajadzīga līdzsvarota pieeja finanšu tehnoloģiju reglamentēšanā, lai sekmētu inovāciju un nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības un finanšu stabilitātes līmeni;

D.  tā kā terminu “kriptoaktīvi” lieto, lai apzīmētu plašu digitālo aktīvu klāstu, cita starpā virtuālās valūtas un autentifikācijas marķierierīces, dažkārt izņemot dažus stabilo kriptomonētu veidus vai dažas marķierierīces, piemēram, drošības marķierierīces;

E.  tā kā divi izplatītākie kriptoaktīvu komponenti ir i) maksājumtiesību attiecībā uz pamataktīvu, prasību vai tiesībām privātās iezīmes un ii) kriptogrāfijas un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (DLT) vai līdzīgas tehnoloģijas izmantošana aktīva un tam piemītošās vai uztvertās vērtības apmaiņas īstenošanai;

F.  tā kā pašreiz Savienībā kriptoaktīvus nedz neemitē, nedz garantē kāda no centrālajām bankām vai publiskām iestādēm, un tiem var būt dažādi lietojumi, tostarp apmaiņas līdzeklis, ieguldījumu mērķiem un nolūkā piekļūt precei vai pakalpojumam;

G.  tā kā stabilām kriptomonētām ir kriptoaktīviem līdzīgas iezīmes un tās nav nevienas konkrētas valūtas veidā, bet balstās uz tādu instrumentu kopumu, kuru mērķis ir samazināt to valūtā izteiktās cenas svārstības; tā kā daži kriptoaktīvi, tostarp stabilās kriptomonētas un ar tām saistītās tehnoloģijas, var palielināt efektivitāti, konkurenci un pārredzamību un sniegt sabiedrībai būtiskas iespējas un ieguvumus, jo dažas no tām varētu padarīt maksājumus lētākus un ātrākus un piedāvāt jaunus finansējuma avotus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); tā kā tādu instrumentu kopums, kuru mērķis ir mazināt cenu svārstības, nav pārbaudīts situācijās, kad ir veikts ievērojams skaits darījumu ar stabilām kriptomonētām;

H.  tā kā publiskas debates par privāti izveidotām stabilām kriptomonētām var būt saistītas ar dažiem trūkumiem Savienības maksājumu vidē;

I.  tā kā stabilas kriptomonētas varētu kļūt par plaši izmantotu maksāšanas līdzekli, tādēļ būtu jāveic atbilstošas regulatīvas un uzraudzības darbības;

J.  tā kā centrālās bankas digitālā valūta (CBDC) ir balstīta uz stabila aktīva jēdzienu, tai ir suverēns raksturs, un tāpēc tā atšķiras no kriptoaktīviem; tā kā Ķīnas Tautas banka izmēģina centrālās bankas digitālo valūtu, elektronisko maksājumu digitālajā valūtā (DCEP); uzsver, ka DCEP iespējamā izmantošana pasaules līmenī varētu ietekmēt starptautisko tirdzniecību un patērētāju aizsardzību;

K.  tā kā tiek apsvērtas iespējamās iniciatīvas CBDC īstenošanai gan Savienības, gan pasaules līmenī;

L.  tā kā digitālajām finansēm ir spēcīgas pārrobežu iezīmes, kas pārsniedz Savienības līmeni, un tādēļ šajā jomā būtiska ir starptautiskā sadarbība un standartizācija, kā arī efektīva un iedarbīga Savienības īstenota uzraudzība;

M.  tā kā digitālo finansēšanas instrumentu attīstībai var būt spēcīgas kapitāla plūsmas iezīmes, kas piesaista pārrobežu investīcijas; tādēļ uzsver, ka digitālās finanses var veicināt Savienības konkurētspēju globālos tirgos;

N.  tā kā saskaņā ar tirgus datiem(12) 2020. gada jūnijā pasaulē pastāvēja vairāk nekā 5600 kriptoaktīvu, kuru kopējā tirgus kapitalizācija pārsniedza 260 miljardus USD(13), no kuriem 65 % veidoja tikai bitmonētas;

O.  tā kā saskaņā ar tirgus datiem stabilo kriptomonētu kopējā tirgus kapitalizācija 2020. gada jūnijā sasniedza 10 miljardu EUR salīdzinājumā ar 1,5 miljardiem EUR 2018. gada janvārī un, neraugoties uz to, ka to sasniedzamība salīdzinājumā ar citām kriptovalūtām joprojām ir ierobežota, tās var ātri sasniegt globālu mērogu un plašu lietotāju skaitu, jo īpaši tad, ja tās sāk lietot lielie tehnoloģiju uzņēmumi, kas izmanto savus tīklus;

P.  tā kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) eksperti 2019. gada publikācijā(14) norādīja, ka, lai gan kriptoaktīvi ir ārkārtīgi spekulatīvi, tie nerada tūlītējus draudus finanšu stabilitātei; tā kā šim viedoklim piekrīt gan Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI)(15), gan Eiropas Banku iestāde (EBI)(16); tā kā tādus pašus secinājumus ir izdarījis Starptautiskais valūtas fonds (SVF) savā 2018. gada ziņojumā par globālo finanšu stabilitāti un Finanšu stabilitātes padome (FSP) savā 2018. gada jūlija ziņojumā, taču FSP uzskata, ka minētā situācija būtu jāuzrauga, ņemot vērā straujās izmaiņas šajos tirgos;

Q.  tā kā saskaņā ar EBI ziņojumu finanšu iestādes pašreiz veic salīdzinoši ierobežotas ar kriptoaktīviem saistītas darbības, bet to interese, visticamāk, pieaugs, jo īpaši tādēļ, ka arvien vairāk tiek izmantoti risinājumi, kuru pamatā ir dalītās virsgrāmatas tehnoloģijas; tā kā šādas darbības ietver kriptoaktīvu turēšanu vai iegūšanu, sākotnējo virtuālās valūtas piedāvājumu (ICO) parakstīšanu vai pakalpojumu piedāvāšanu saistībā ar kriptoaktīviem, piemēram, atbildīgas glabāšanas kontu vai maiņas nodrošināšanu; tā kā pašreizējie uzraudzības noteikumi nav pietiekami piemēroti, lai aptvertu kriptoaktīvu lielo svārstīgumu un augsto risku;

R.  tā kā jaunākie pētījumi liecina, ka kriptoaktīvus galvenokārt izmanto kā spekulatīvas investīcijas, nevis kā maksāšanas līdzekļus par likumīga komersanta piedāvātām precēm vai pakalpojumiem; tā kā EUI ir uzsvērušas, ka kriptoaktīvi, kas nav uzskatāmi par finanšu instrumentiem Savienības finanšu regulējuma kontekstā, rada īpašus riskus, proti, ieguldītāju un patērētāju aizsardzības, kā arī tirgus integritātes ziņā; tā kā kriptoaktīvi var palielināt riskus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, krāpnieciskām darbībām, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ārējiem uzbrukumiem;

S.  tā kā jaunu tehnoloģiju ieviešana var dot būtisku ieguldījumu, lai finanšu pakalpojumu sabiedrības varētu izpildīt savas pastāvīgās uzraudzības un atbilstības nodrošināšanas saistības;

T.  tā kā tādu kriptoaktīvu klāstā, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem kvalificējami kā finanšu instrumenti, to klasifikācija kā tāda ir atkarīga no valsts kompetentajām iestādēm, kuras piemēro Savienības tiesību aktus valstī, un tas rada atšķirības uzraudzības un regulējuma pieejā, kas kaitē konsekvencei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem Savienībā; tā kā šāda klasificēšana un integrācija Savienības tiesiskajā regulējumā nenotiek bez grūtībām, jo dažādiem kriptoaktīviem ir dažādas iezīmes, kas laika gaitā var mainīties;

U.  tā kā ICO varētu nodrošināt alternatīvu finansējuma avotu inovatīviem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem to attīstības sākumposmā, taču tie arī pakļauj investorus lielam zaudējumu riskam, ko rada to ārkārtīgi spekulatīvās iezīmes un neaizsargātība pret krāpšanu; tā kā Starptautisko norēķinu bankas ekonomikas pārskatā par 2018. gadu konstatēts, ka vismaz 22,5 % ICO darījumu ir izrādījušies krāpnieciskas finanšu piramīdas shēmas;

V.  tā kā kriptoaktīvi var drošā veidā samazināt darījumu izmaksas pasaulē, kurā uzraudzība arvien vairāk notiek digitāli, ja tiem piemēro stingru, mērķim piemērotu un uz risku balstītu regulatīvo režīmu;

W.  tā kā digitālās finanses var dažādos veidos palīdzēt novērst Covid-19 uzliesmojuma ekonomisko ietekmi uz iedzīvotājiem, MVU un citiem uzņēmumiem un finanšu pakalpojumiem; tā kā Covid-19 uzliesmojums — dažādā mērā dažādās dalībvalstīs — ir apliecinājis potenciālu, ko digitālās finanses sniedz gan patērētājiem, gan ekonomikai;

X.  tā kā lielie tehnoloģiju uzņēmumi un pasaules mēroga digitālās platformas arvien vairāk piedāvā finanšu pakalpojumus; tā kā šie lielie digitālās nozares uzņēmumi gūst labumu no tādiem konkurences ieguvumiem kā apjomradīti ietaupījumi, plaši pārrobežu lietotāju tīkli, vienkārša piekļuve finansējumam un spēja iegūt lielu tādu datu apjomu, ko lietotāji sniedz, izmantojot datu apstrādes tehnoloģijas, piemēram, “lielo datu analīzi”, kas dažādos veidos rada milzīgu pievienoto vērtību; tā kā lielo tehnoloģiju uzņēmumu klātbūtne finanšu tehnoloģiju tirgos var kaitēt godīgai konkurencei un inovācijai;

Y.  tā kā nesen atklātā krāpnieciskā darbība, kas saistīta ar uzņēmumiem finanšu tehnoloģiju nozarē, liecina par nepieciešamību īstenot holistisku perspektīvu attiecībā uz riskiem patērētāju un investoru aizsardzībai, kas saistīti ar trūkumiem finanšu pārskatu sniegšanā, krāpšanu un maksātnespējas procedūrām;

Z.  tā kā pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājies bezskaidras naudas maksājumu īpatsvars; tā kā uzlabotai bezskaidras naudas darījumu sistēmai nevajadzētu apdraudēt iespēju izmantot skaidru naudu kā maksāšanas līdzekli;

AA.  tā kā finanšu sektors ir lielākais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietotājs pasaulē, jo aptuveni piektā daļa no visiem IKT izdevumiem ir tieši šajā nozarē;

AB.  tā kā jaunu tehnoloģiju izmantošana finanšu nozarē var radīt jaunus riskus, kurus vajadzētu reglamentēt un uzraudzīt, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, iekšējā tirgus integritāti un patērētāju aizsardzību;

AC.  tā kā mākslīgā intelekta plašāka izmantošana finanšu pakalpojumu jomā radīs vajadzību pēc lielākas operacionālās noturības, atbilstošas uzraudzības un patērētāju datu aizsardzības, kā to paredz Savienības tiesību akti;

AD.  tā kā jaunas darbības problēmas, jo īpaši IKT un drošības riski, var radīt sistēmiskus riskus finanšu nozarei; tā kā šādi jauni riski būtu jānovērš, veicot piemērotus pasākumus, kā norādījusi Eiropas Sistēmisko risku kolēģija(17);

AE.  tā kā pašreizējam ES finanšu pakalpojumu noteikumu kopumam ir sadrumstalota pieeja jautājumam par operacionālā riska noteikumiem;

AF.  tā kā IKT un drošības riski, ar ko saskaras finanšu nozare, un tās integrācijas līmenis Savienības līmenī prasa veikt konkrētas un progresīvākas darbības, kuru pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā(18), bet kuras pārsniedz minētās direktīvas darbības jomu;

AG.  tā kā kibernoturība ir neatņemama daļa no darba pie finanšu iestāžu operacionālās noturības, ko iestādes veic globālā līmenī,

AH.  tā kā funkcionējošam, ilgtspējīgam un noturīgam Savienības finanšu tirgum vajadzētu būt ar augstu kapitāla un riska sadales efektivitāti un iespējami plašu iedzīvotāju finansiālo iesaisti finanšu pakalpojumos;

AI.  tā kā mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošana var sniegt būtiskas priekšrocības finanšu pakalpojumu sniedzējiem operacionālās noturības un efektivitātes jomā salīdzinājumā ar tradicionālajiem vietējiem risinājumiem, bet tā ir saistīta ar papildu problēmām datu un procesu drošības jomā, darbības nepārtrauktību atvienojumu gadījumā un vispārēju neaizsargātību pret kibernoziegumiem;

AJ.  tā kā ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi finanšu pakalpojumu uzņēmumiem un tehnoloģiju uzņēmumiem, lai visi uzņēmumi konkurētu ar vienādiem nosacījumiem, ievērojot principu “tas pats risks, tā pati darbība, tas pats regulējums”;

AK.  tā kā digitālo finanšu pakalpojumu ieviešanai nevajadzētu izraisīt regulējuma arbitrāžu, nedz arī pazemināt patērētāju aizsardzību un drošību vai radīt finanšu stabilitātes riskus;

AL.  tā kā daudzas lielas Savienības finanšu iestādes mākoņdatošanas pakalpojumiem izmanto trešo valstu pakalpojumu sniedzējus;

AM.  tā kā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai (EDAK) ir svarīga loma, palīdzot uzņēmumiem izprast savas saistības attiecībā uz atbilstības VDAR nodrošināšanu;

AN.  tā kā kriptoaktīviem parasti nav zināma iniciatora un tie nerada finansiālas prasības pret pamataktīvu, turpretī stabilajām kriptomonētām, drošības marķierīcēm un preču marķieriem visiem ir zināms iniciators;

AO.  tā kā uzņēmēju izsniegtās marķierīces, kas izpaužas kā prasības pret naudas plūsmu, kapitāla prasījums vai nākotnes produkta/pakalpojuma prasījums, var klasificēt alternatīvā veidā, un to klasifikācijai Savienības tiesību aktos būtu jānodrošina regulatīvā paredzamība un viendabīgums Eiropas tirgos; tā kā tehnoloģiski atbilstīgā un funkcionālā marķierīču regulējumā būtu jāņem vērā iespējamie hibrīdmodeļi un jāparedz definīcijas, kas maksimāli palielina patērētāju un investoru aizsardzību, uzlabo juridisko noteiktību un piesaista šo instrumentu spēcīgo potenciālu riskantu darījumdarbības projektu finansēšanai; tā kā marķierīču ekonomiskā pamatfunkcija ir būtisks to klasifikācijas rādītājs;

AP.  tā kā Finanšu darījumu darba grupa (FATF) ir pieņēmusi plašu virtuālās valūtas definīciju un ieteikusi iekļaut nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) saistību darbības jomā jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas veic tādas darbības kā kriptoaktīvu apmaiņa, kriptoaktīvu pārvedumi un dalība finanšu pakalpojumos un to sniegšanā saistībā ar sākotnējiem virtuālās valūtas piedāvājumiem;

AQ.  tā kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir kritisks apdraudējums, kas digitālā finansējuma jomā ir jānovērš; tā kā, pat ja digitālais finansējums var uzlabot finansiālo iekļaušanu, tik un tā būtu jāparedz visaptverošs režīms atbilstīgi principam “pazīsti savu klientu” (KYC) un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas saistībām, kā paredzēts Savienības tiesību aktos; tā kā, lai gan kriptoaktīvus var izmantot nelikumīgu darbību veikšanai, to kā maksāšanas līdzekļa, nevis apmaiņas līdzekļa, reglamentējošais statuss var uzlabot finanšu noziegumu uzraudzību un novēršanu;

AR.  tā kā lielāka savienojamība, lietu internets un cilvēku un iekārtu mijiedarbība var radīt labāku finanšu pakalpojumu pieredzi, taču arī radīt jaunus riskus attiecībā uz privātumu un personas datu aizsardzību, mijiedarbības kvalitāti, operacionālā riska pārvaldību un kiberdrošības problēmām,

Ieteikumi

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pieņēmusi digitālā finansējuma paketi, tostarp divus tiesību aktu priekšlikumus par kriptoaktīviem un operacionālo noturību; uzskata, ka Komisijas priekšlikums par kriptoaktīviem, kā arī par operacionālo un kibernoturību ir savlaicīgi un nepieciešami, ņemot vērā jaunākās norises Savienības un pasaules tirgos, un ir izšķirošs solis ceļā uz juridiskās skaidrības nodrošināšanu un jauna regulatīvā režīma izstrādi; tomēr pauž nožēlu, ka Komisija nav pienācīgi risinājusi problēmas, kas saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un noziedzīgām darbībām, kuras saistītas ar kriptoaktīviem un kuras joprojām lielā mērā nav atrisinātas; prasa Komisijai veikt steidzamus pasākumus šajās jomās, ievērojot pielikumā izklāstītos ieteikumus;

2.  uzskata, ka digitālās finanses, kam ir būtiska nozīme finanšu darbību attīstīšanā, būs kapitāla tirgu savienības panākumu neatņemama sastāvdaļa, jo palielinās finansēšanas iespējas uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kā arī ieguldījumu iespējas, un mudina Komisiju apsvērt, kā dot iespējas novatoriem un tādējādi izmantot digitālo finanšu priekšrocības, virzot uz priekšu kapitāla tirgus integrāciju un privāto ieguldītāju līdzdalību Savienībā un palielinot tās apmēru pasaulē;

3.  uzsver, ka ir arvien svarīgāk uzraudzīt un pārskatīt pasākumus saistībā ar digitālo finanšu regulējumu, jo īpaši paturot prātā šīs nozares pieaugošo nozīmi apstākļos, kad pasaule sakaras ar Covid-19 pandēmiju; turklāt uzsver nepieciešamību novērst īpašos riskus, ko digitālās finanses rada regulatīvā un uzraudzības līmenī, izmantojot atbilstīgu tiesisko regulējumu un patērētāju aizsardzības noteikumus;

4.  uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija starptautisku standartu izstrādāšanas procesā cieši saskaņotu savu darbu ar starptautiskajiem forumiem un regulatīvajām iestādēm, ņemot vērā digitālo finanšu vairākjurisdikciju iezīmes un neskarot ES prerogatīvu pieņemt tādus regulatīvos un uzraudzības noteikumus, kas atbilst Savienības apstākļiem; jo īpaši atgādina, ka ir jānodrošina Savienības tiesiskā regulējuma sadarbspēja ar starptautiski pieņemtiem principiem;

5.  norāda, ka daudzu ar digitālajām finansēm saistītu tehnoloģiju izstrāde joprojām ir sākumstadijā; uzsver, ka tādēļ attiecībā uz jebkādiem jauniem likumdošanas pasākumiem ir jāveic rūpīgs un uz nākotni vērsts vērtējums par riskiem un ieguvumiem patērētājiem un finanšu stabilitātei; aicina Komisiju darbā attiecībā uz digitālajām finansēm izmantot samērīgu, uz risku balstītu, starpnozaru un holistisku pieeju, kas vērsta uz rezultātu;

6.  aicina Komisiju izmantot zināšanas un pieredzi, kas gūta Eiropas Inovācijas veicinātāju forumā, un darboties kā pirmajam iniciatoram nolūkā radīt labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi Eiropas finanšu tehnoloģiju centriem un uzņēmumiem, kā arī pašreizējai finanšu nozarei, kas izmanto digitālās finanses, ar mērķi palielināt un piesaistīt ārvalstu investīcijas un vairot Savienības klātbūtni pasaules tirgos;

7.  šajā sakarībā uzskata, ka digitālās finanses būtu jāuzskata par būtisku un efektīvu instrumentu, kas pieejams Eiropas MVU, jo spēj reāllaikā spēj nodrošināt ātrus risinājumus, kuri pielāgoti MVU finansēšanas vajadzībām;s uzskata, ka digitālās finanses var palīdzēt novērst MVU finansējuma problēmas;

8.  uzsver, ka jebkādiem pasākumiem, ko veic Savienības līmenī, būtu jānodrošina, lai gan maziem, gan lieliem tirgus dalībniekiem būtu reglamentējoša telpa inovācijai, un ka jebkādiem jauniem vai atjauninātiem tiesību aktiem un uzraudzībai finanšu tehnoloģiju jomā būtu jābalstās uz šādiem principiem:

   a) vienām un tām pašām darbībām, pakalpojumiem un ar tiem saistītajiem līdzīgajiem riskiem būtu jāpiemēro vieni un tie paši noteikumi;
   b) proporcionalitāte un tehnoloģiju neitralitāte;
   c) uz risku, pārredzamību un pārskatatbildību balstīta pieeja;
   d) pamattiesību ievērošana, jo īpaši privātās dzīves un personas datu aizsardzība, kas garantēta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā;
   e) augsts patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmenis;
   f) vienlīdzīgi konkurences apstākļi;
   g) inovācijai labvēlīga pieeja;

9.  norāda, ka jebkādos jaunos vai atjauninātos pasākumos, ko pieņem Savienības līmenī, būtu jāņem vērā straujā attīstība kriptoaktīvu un ICO tirgos, kuri aizvien paplašinās; uzsver, ka visā iekšējā tirgū ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, izvairoties no labvēlīgākās tiesas izvēles un regulējuma arbitrāžas; brīdina, ka šādi pasākumi nedrīkst ierobežot uzņēmumu, jo īpaši MVU, izaugsmes iespējas un tiem būtu jāpiedāvā ilgtspējīga digitālo finanšu ekosistēma, lai tie varētu attīstīties iekšējā tirgū, un vienlaikus jānodrošina finanšu stabilitāte, tirgus integritāte un ieguldītāju un patērētāju aizsardzība;

10.  norāda, ka “regulatīvās smilškastes” un inovāciju centri var būt noderīgi rīki digitālo finanšu uzņēmumiem, kas tādējādi var izmēģināt inovatīvus finanšu produktus, finanšu pakalpojumus vai darījumdarbības modeļus kontrolētā vidē, un ļaut kompetentajām iestādēm labāk izprast šādas darbības un pilnveidot regulatīvo kompetenci jauno tehnoloģiju jomā, tādējādi sekmējot dialogu starp uzņēmumiem un regulatoriem; tomēr uzsver, ka tie var arī radīt ievērojamu risku patērētāju un ieguldītāju aizsardzībai un veicināt krāpšanu finanšu jomā, vienlaikus radot uzraudzības sadrumstalotības un regulējuma arbitrāžas risku;

11.  uzsver, ka jebkādām šādām “regulatīvajām smilškastēm”, tostarp Eiropas mēroga “smilškastei”, būtu jācenšas panākt līdzsvaru starp mērķi veicināt inovāciju un finanšu stabilitāti un ieguldītāju un patērētāju aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu lielumu, sistēmisko nozīmīgumu un pārrobežu darbību; aicina Komisiju izveidot vienotu Savienības satvaru Eiropas mēroga “regulatīvajai smilškastei” digitālo finanšu pakalpojumu jomā, jo tas sniegtu papildu ieguvumus finanšu inovācijai un stabilitātei un samazinātu uzraudzības sadrumstalotību;

12.  uzsver, ka trīs saistītie faktori — uzticība, identitātes pārbaude un dati — ir svarīgi, lai nodrošinātu to, ka uzņēmumi, investori, patērētāji un uzraudzītāji var uzticēties digitālajām finansēm;

13.  uzskata, ka ir lietderīgi turpināt analizēt iniciatīvas centrālo banku digitālās valūtas (CBDC) īstenošanai gan Savienībā, gan pasaules mērogā; aicina ECB apsvērt iespēju veikt visaptverošu ietekmes novērtējumu, lai piedāvātu perspektīvas iespējas attiecībā uz CBDC, tostarp analīzi par iespējām un riskiem saistībā ar digitāla euro ieviešanu; uzskata, ka šajā novērtējumā būtu jāņem vērā arī izmantojamo tehnoloģiju loma; turklāt aicina Savienības uzraudzības iestādes veicināt turpmāku pētniecību šajā jomā un aicina Komisiju un ECB iesaistīties dialogā starptautiskā līmenī, novērtējot iespējamos ieguvumus un ietekmi, ko radītu CBDC plašāka izmantošana pasaulē;

14.  uzskata, ka ietekmes novērtējuma un turpmākās analīzes rādītājiem un principiem būtu jābalstās uz CBDC lomu, papildinot skaidras naudas izmantošanas samazināšanos, nodrošinot cilvēku uzticēšanos finanšu sistēmai, nodrošinot lielāku finanšu integrāciju un piekļuvi publiskiem maksāšanas līdzekļiem, vienlaikus garantējot finanšu un monetāro stabilitāti;

15.  uzsver, ka, lai izstrādātu kopēju Savienības sistēmu, ir vajadzīga spēcīgāka regulatīvā un uzraudzības konverģence; uzsver Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) būtisko lomu tās veicināšanā; aicina veidot strukturētu dialogu starp EUI un valstu kompetentajām iestādēm (VKI), kurā galvenā uzmanība būtu jāpievērš pašreizējām uzraudzības problēmām un prakses konverģencei, lai nodrošinātu netraucētu uzraudzību visos līmeņos, proti, attiecībā uz digitālajām finansēm, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, privātuma un datu aizsardzību un kiberdrošības problēmām un iespējām; uzskata, ka šim strukturētajam dialogam digitālo finanšu jomā vajadzētu būt vērstam uz arbitrāžas un uzraudzības konkurences samazināšanu, kā arī uz citiem pastāvošajiem šķēršļiem pārrobežu darījumiem;

16.  ierosina izveidot vienotu Eiropas uzraudzības iestādi, kas strādātu ciešā sadarbībā ar citām EUI un VKI, pamatojoties uz vienotu noteikumu kopumu un produktu intervences pilnvarām attiecībā uz uzraudzību, tādās ar kriptovalūtu saistītu darbību jomās kā pakalpojumu sniedzēji, kas iesaistīti virtuālās un papīra valūtas maiņas pakalpojumos, kā arī maku pakalpojumu sniedzēji un visi citi virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas FATF standarti; vienlaikus norāda, ka ir jānodrošina minētās Eiropas uzraudzības iestādes pārskatatbildība un Eiropas uzraudzības iestādes darbībām vajadzīgā pārskatīšana tiesā; šajā sakarībā norāda uz Komisijas 2020. gada 24. septembra priekšlikumu regulai par kriptoaktīvu tirgiem; uzsver, ka vienotajai uzraudzības iestādei sadarbībā ar citām attiecīgajām Savienības līmeņa uzraudzības iestādēm būtu jāpārrauga ar kriptoaktīviem saistītās darbības ar būtisku pārrobežu elementu Savienībā un jāizstrādā atbilstīgas iekšējās struktūras, lai nodrošinātu kriptoaktīvu efektīvu un iedarbīgu uzraudzību Savienības līmenī;

17.  pauž piekrišanu ECB nostājai, ka svarīga nozīme ir fiziskai naudai kā likumīgam maksāšanas līdzeklim; uzsver — progress virtuālo valūtu un digitālo maksājumu jomā nedrīkst kļūt par iemeslu tam, ka tiek ierobežoti skaidras naudas maksājumi mazumtirdzniecībā vai ka skaidra nauda tiek atcelta;

18.  pauž bažas par kriptonaudas izraces ietekmi uz vidi; uzsver, ka ir vajadzīgi risinājumi, kuru mērķis ir mazināt biežāk izmantoto kriptoaktīvu ekoloģisko pēdu; aicina Komisiju ņemt to vērā visās nākamajās regulatīvajās iniciatīvās, paturot prātā ES apņemšanos īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus un nepieciešamo pāreju uz klimatneitrālu sabiedrību vēlākais līdz 2050. gadam;

Kriptoaktīvu regulējuma izstrāde

19.  uzskata, ka tādu jaunu produktu kā kriptoaktīvi visaptverošas Eiropas mēroga taksonomijas izveide ir nepieciešams solis ceļā uz to, lai veicinātu vienotu izpratni, sekmētu sadarbību starp jurisdikcijām un nodrošinātu lielāku regulatīvo noteiktību tirgus dalībniekiem, kas iesaistīti pārrobežu darbībās; iesaka ņemt vērā spēkā esošās valstu regulatīvās un uzraudzības sistēmas; atzīmē, ka attiecībā uz Savienības kriptoaktīvu sistēmām, jo īpaši ņemot vērā to bezrobežu iezīmes, ir svarīgi īstenot starptautisku sadarbību un pasaules mēroga iniciatīvas;

20.  uzskata, ka beztermiņa taksonomijas modeļa izstrāde Savienības līmenī, ņemot vērā šo mainīgo tirgus segmentu, varētu būt piemērotāks risinājums un ka šādai taksonomijai vajadzētu kalpot par pamatu atbilstīgām likumdošanas un regulatīvām darbībām; tomēr uzskata, ka attiecībā uz kriptoaktīvu juridisko kvalifikāciju nav iespējams rast vienu universālu risinājumu un tādēļ ir svarīgi izveidot sistēmu, kas ļautu uzraudzības iestādēm veikt uzraudzību un pielāgošanu;

21.  uzsver, ka uz patērētājiem orientēti jaunuzņēmumi bieži izveido inovatīvus finanšu pakalpojumus Savienības iedzīvotāju un uzņēmumu labā un ka visi tiesību akti būtu jāizstrādā tā, lai sekmētu turpmāku inovāciju un patērētāju izvēli finanšu pakalpojumu jomā;

22.  norāda, ka, trūkstot vienotai ES regulatīvai pieejai attiecībā uz kriptoaktīviem, dalībvalstis jau ir sākušas veikt vienpusējas likumdošanas un uzraudzības darbības un saskaras ar pieaugošu spiedienu rīkoties patērētāju aizsardzības jomā risināmu jautājumu dēļ; norāda, ka atšķirīgas interpretācijas un nekoordinēta pieeja dalībvalstīs var izraisīt tirgus sadrumstalotību, palielināt juridisko nenoteiktību, apdraudēt vienlīdzīgas konkurences apstākļus un radīt iespējas regulējuma arbitrāžai;

23.  tādēļ uzskata, ka jebkādai turpmākai kategorizācijai vajadzētu būt līdzsvarotai un elastīgai, lai pielāgotos mainīgajiem darījumdarbības modeļiem un riskiem un nodrošinātu, ka nozarē iespējama inovācija un konkurētspēja, vienlaikus nodrošinot, ka riskus var noteikt un mazināt agrīnā posmā;

24.  turklāt uzsver, ka nolūkā nodrošināt regulatīvo noteiktību un paredzēt piemērotu uzraudzību un prudenciālu režīmu attiecībā uz kriptoaktīviem ir jāprecizē norādījumi par piemērojamajiem regulatīvajiem un prudenciālajiem procesiem; piekrīt Bāzeles komitejas un EBI viedoklim, ka bankām, kas iegādājas kriptoaktīvus, būtu tiem jāpiemēro konservatīvs prudenciāls režīms, jo īpaši attiecībā uz augsta riska kriptoaktīviem;

25.  uzskata, ka uz regulētām finanšu iestādēm, jo īpaši kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un pensiju fondiem, jāattiecina īpaši maksimālie riska darījumu ierobežojumi, ņemot vērā iespējamos riskus patērētāju un ieguldītāju aizsardzībai un finanšu stabilitātei, kas saistīti ar augstu kriptoaktīvu darījumu līmeni; turklāt piekrīt uzskatam, ka ārkārtīgi svarīgs ir stingrs pienācīgas rūpības režīms, stingra pārvaldība un riska pārvaldība, jebkāda riska pilnīga atklāšana un nopietns dialogs ar uzraudzītājiem; uzskata, ka nākamajā kapitāla prasību sistēmas pārskatīšanā būtu jāiekļauj grozījumi šajā sakarā;

26.  uzskata, ka visiem starpniekiem un dalībniekiem, kas iesaistās ar kriptoaktīviem saistītās darbībās, attiecīgā gadījumā būtu jāpiemēro spēkā esošā finanšu tiesiskā regulējuma standarti; turklāt uzsver, ka ir jāizstrādā tiesību normas un mehānismi, kuru mērķis būtu nodrošināt, lai regulatīvie standarti ar kriptoaktīviem saistītām darbībām, jo īpaši attiecībā uz patērētāju aizsardzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, tiek piemēroti arī tad, ja šādas darbības vai pakalpojumus sniedz vai nodrošina no vietas ārpus Savienības; turklāt uzsver, ka attiecībā uz visiem kriptoaktīvu emitentiem vai sponsoriem ir jāparedz īpaši noteikumi par tirgus pārredzamību un integritāti, kas ir vismaz līdzvērtīgi noteikumiem, kuri paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvā 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (FITD II)(19), paredzot stingrus noteikumus par potenciālo klientu informēšanu, kuriem vajadzētu būt skaidriem un nemaldinošiem, kā arī piemērotības novērtējuma prasības;

27.  uzskata, ka dažus kriptoaktīvus, kas lielākoties tiek izmantoti nelikumīgos kanālos, nevajadzētu leģitimizēt, tiem piemērojot spēkā esošo regulatīvo režīmu; uzsver, ka jebkāda nevēlama leģitimizācija apdraudētu patērētāju aizsardzību un tirgus integritāti; tādēļ aicina Komisiju ieviest stingrus noteikumus par brīdinājumiem potenciālajiem klientiem un nodrošināt, ka kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas nepieciešamās intervences pilnvaras ierobežot vai aizliegt operācijas un darbības ar tiem kriptoaktīviem, kurus galvenokārt izmanto nelikumīgiem nolūkiem; 

28.  uzsver, ka riski, kas saistīti ar līdzdalību un riska darījumiem ar kriptoaktīviem, būtu pilnībā jāintegrē uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas procesā, tiklīdz būs pieejama taksonomija; šajā sakarībā uzsver, ka nepieciešamas atbilstīgas un standartizētas informācijas sniegšanas prasības, ko piemēro visiem būtiskiem riska darījumiem vai pakalpojumiem, kas saistīti ar kriptoaktīviem;

29.  norāda, ka būs jānovērš trūkumi spēkā esošajos Savienības tiesību aktos, veicot mērķtiecīgas izmaiņas, un jāizveido pielāgoti regulatīvi režīmi jaunām un pastāvīgi augošajām kriptoaktīvu darbībām, piemēram, ICO vai darījuma sākumposma norēķinu piedāvājumiem (IEO); norāda, ka spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā varētu labi iekļauties daži kriptoaktīvu veidi, piemēram, pārvedami vērtspapīri, kā tie definēti Finanšu instrumentu tirgu direktīvā (FITD II); uzskata, ka kriptoaktīviem, uz kuriem varētu attiekties FITD II, būtu jāpiemēro tādi paši noteikumi kā citiem pārvedamiem vērtspapīriem, uz ko attiecas minētais režīms, un tādēļ tiem nebūtu vajadzīgs īpašs tiesiskais regulējums, bet gan mērķtiecīgas izmaiņas attiecīgajos FITD II noteikumos;

30.  uzsver, ka ir jāparedz saskaņots Savienības līmeņa regulējums dažiem kriptoaktīviem, uz kuriem FITD II noteikumi neattiektos;

31.  atzīmē, ka stabilās kriptomonētas ir unikāla kriptoaktīvu kategorija; norāda, ka pašreizējā posmā Savienībā stabilas kriptomonētas vēl neizmanto nozīmīgā apmērā; tomēr uzsver, ka to plaša pieņemšana varētu radīt būtiskus draudus finanšu stabilitātei un monetārās politikas pārvaldei, kā arī demokrātiskai kontrolei; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pieņēmusi tiesisko regulējumu, kura mērķis cita starpā ir nodrošināt stabilu maiņas kursu starp stabilām kriptomonētām un papīra valūtām un to, ka attiecīgā stabilā kriptomonēta jebkurā laikā ir atkārtoti konvertējama papīra valūtā pēc nominālvērtības; tomēr uzsver, ka visiem stabilu kriptomonētu emitentiem ir jābūt juridiskam pienākumam piešķirt to turētājam tiešu prasījumu un jebkurā laikā izpirkt stabilās kriptomonētas par nominālvērtību papīra valūtā, kā arī ieviest atbilstošus mehānismus, ar ko aizsargāt un nošķirt stabilizācijas rezerves;

32.  uzsver, ka ICO un IEO ir potenciāls palielināt finansējuma pieejamību MVU, inovatīviem jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem un tie var paātrināt tehnoloģiju nodošanu, kā arī var būt būtiska KTS daļa; tomēr norāda, ka dažādas uzraudzības iestādes ir izteikušas brīdinājumus par ICO, jo trūkst pārredzamības un informācijas atklāšanas prasību, kas var radīt risku ieguldītājiem un patērētājiem;

33.  tādēļ aicina Komisiju izvērtēt priekšrocības, kādas būtu tiesiskā regulējuma ierosināšanai attiecībā uz ICO un IEO nolūkā palielināt pārredzamību, juridisko noteiktību, ieguldītāju un patērētāju aizsardzību un samazināt riskus, ko rada asimetriska informācija, krāpnieciska rīcība un nelikumīgas darbības; uzstāj, ka šīs sistēmas uzraudzība un pārraudzība ir jākoordinē Savienības līmenī;

34.  uzsver, ka vienotam Savienības regulējumam attiecībā uz kriptoaktīviem būtu jāpalīdz nodrošināt augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti, piemērot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumus, piemēram, “pazīsti savu klientu” saistības attiecībā uz starpniekiem, kas iesaistīti ar kriptoaktīviem saistītos darījumos, paredzot izņēmumus tikai neregulāriem darījumiem, kas nepārsniedz minimālo robežvērtību, un uzlabot pamattehnoloģiju pārraudzību, lai nodrošinātu, ka iestādes, kas izmeklē noziegumus, spēj ticami un ar ierobežotām pūlēm identificēt maksājumu darījumu galīgos saņēmējus;

35.  pauž bažas par nesena pētījuma(20) rezultātiem, kas liecina, ka puse no kriptoaktīvu darījumiem ir saistīti ar nelikumīgām darbībām, piemēram, nelikumīgu preču vai pakalpojumu pirkšanu vai pārdošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un maksājumiem saistībā ar izspiedējprogrammatūru uzbrukumiem; uzsver, ka saskaņā ar neseniem konstatējumiem nelikumīgas darbības 76 miljardu dolāru apmērā gadā ir saistītas ar bitmonētām;

36.  atkārtoti uzsver, ka ir efektīvi jānovērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas riski, ko rada pārrobežu darbības un jaunās tehnoloģijas, jo īpaši ar kriptoaktīviem saistītie riski;

37.  atkārtoti uzsver, ka ir efektīvi jānovērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas riski, ko rada pārrobežu darbības un jaunās tehnoloģijas, jo īpaši ar kriptoaktīviem saistītie riski; uzskata, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas noteikumi, ko piemēro ar kriptoaktīviem saistīto pakalpojumu sniedzējiem, būtu jāpiemēro arī ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā savus pakalpojumus Savienībā; uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša “virtuālo aktīvu” definīcija, kas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas nolūkā labāk atspoguļotu kriptoaktīvu būtību un funkciju; norāda, ka jāatjaunina arī terorisma finansēšanas definīcija, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi aptverti kriptoaktīvi;

38.  norāda uz pašreizējā FATF 16. ieteikuma atjauninājumu attiecībā uz virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju (VASP) ceļošanas noteikumu un aicina Komisiju izvērtēt tā ietekmi attiecībā uz kriptoaktīvu apmaiņas un e-maku pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK(21),

39.  turklāt aicina Komisiju atbilstīgi FATF un EVTI ieteikumiem paplašināt atbildīgo subjektu darbības jomu saskaņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka visām darbībām, kas ietver kriptoaktīvus, attiecībā uz virtuālās apmaiņas pakalpojumu, citu digitālo maku kategoriju un ICO pakalpojumu sniedzējiem piemēro vienas un tās pašas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas/ terorisma finansēšanas apkarošanas prasības;

40.   uzskata, ka digitālo finanšu izplatīšanās nedrīkst nevienu atstāt novārtā un ka digitālo finanšu risinājumu pieejamība patērētājiem un neprofesionāliem ieguldītājiem ir jāīsteno vienlaikus ar lielākiem centieniem nodrošināt pārredzamību, sabiedrības izpratni un piekļuvi informācijai; aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt programmās, ar kurām uzlabo digitālo un finanšu pratību;

41.  norāda, ka jebkuras centrālo banku izveidotas digitālās valūtas ieviešana ir saistīta ar ievērojamām problēmām un riskiem (piemēram, finanšu stabilitātes riskiem, noguldījumu aizsardzību, ietekmi uz monetārās politikas nodošanu, ietekmi uz kredītu starpniecību, citu maksāšanas līdzekļu aizstāšanu, privāto tirgus dalībnieku izstumšanu utt.), kas viegli varētu pārsniegt CBDC apzinātās priekšrocības;

42.  norāda, ka dažus Eiropas maksājumu sistēmas trūkumus varētu novērst, pakāpeniski uzlabojot pašreizējo režīmu, piemēram, palielinot izmaksefektīvu tūlītēju maksājumu izvēršanu;

Vienota pieeja finanšu sektora kibernoturībai

43.  norāda, ka, palielinoties finanšu pakalpojumu digitalizācijai, kā arī ārpakalpojumu izmantošanai no ārējo IT risinājumu vai uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši var uzlaboties jaunuzņēmumu inovācijas spēja un piekļuve tehnoloģijām, kuru tiem citādi nebūtu; tomēr brīdina, ka finanšu iestāžu un tirgu saskare ar traucējumiem, ko izraisa iekšējas kļūmes, ārēji uzbrukumi vai finansiālas grūtības, kļūst arvien izteiktāka, un tādēļ operacionālie riski ir rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā šo mainīgo situāciju; uzskata, ka visu ierosināto tiesību aktu pamatmērķiem šajā saistībā jābūt drošībai, noturīgumam un efektivitātei;

44.  norāda, ka, lai gan kiberincidentu kopējās izmaksas ir ļoti grūti noteikt, nozares aplēses izmaksām pasaules ekonomikai 2018. gadā svārstās no 45 miljardiem USD līdz 654 miljardiem USD;

45.  uzsver, ka finanšu nozare tradicionāli ir bijusi galvenais mērķis kibernoziedzniekiem, kuri cenšas gūt finansiālu labumu;

46.  pauž bažas par ESRK analīzi, kas liecina, ka patiešām ir iespējams, ka kiberincidents varētu izvērsties par sistēmisku kiberkrīzi, kura apdraud finanšu stabilitāti(22);

47.  norāda, ka dažos Savienības finanšu pakalpojumu nozares tiesību aktos jau ir noteiktas īpašas prasības saistībā ar informācijas drošības pārvaldību, bet citās Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomās tas tā nav; atgādina, ka uzraudzības iestādes ir sniegušas patērētājiem brīdinājumus par ICO darījumiem, jo atbilstošas pārredzamības un informācijas sniegšanas prasību trūkums var radīt potenciālus un nopietnus riskus ieguldītājiem;

48.  aicina Komisiju ierosināt izmaiņas tiesību aktos IKT un kiberdrošības prasību jomā attiecībā uz Savienības finanšu nozari, ņemot vērā starptautiskos standartus, nolūkā novērst visas neatbilstības, trūkumus un nepilnības, kas konstatētas attiecīgajos tiesību aktos; šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt vajadzību pēc IKT pakalpojumu sniedzēju uzraudzības pārskata, norādot uz koncentrācijas un domino efekta riskiem, ko var radīt finanšu pakalpojumu nozares pārmērīga paļaušanās uz nelielu skaitu IKT un mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju;

49.  uzskata, ka, veicot šīs izmaiņas, galvenā uzmanība būtu jāpievērš četrām svarīgākajam jomām:

   a) IKT pārvaldības un riska pārvaldības modernizācija un atbilstība starptautiskajiem standartiem;
   b) ziņošanas noteikumu saskaņošana attiecībā uz IKT drošības incidentiem;
   c) vienota sistēma ielaušanās un operacionālās noturības testēšanai visās finanšu nozares jomās;
   d) to trešo personu pārraudzība un tām piemērojamie obligātie standarti, kas sniedz kritiski svarīgus IKT pakalpojumus;

50.  uzsver, ka ir jāturpina apmainīties ar informāciju, jo īpaši par drošības incidentiem, un jāsekmē attiecīgo regulatīvo un uzraudzības iestāžu darba koordinācija, ņemot vērā to, ka noturības un sagatavotības veidošanā liela mēroga kibernegadījumu un operacionālu incidentu risināšanai ir nepieciešama efektīva sadarbība ne tikai pāri robežām, bet arī starp dažādām nozarēm; uzskata, ka tas būtu jādara, piešķirot uzraudzības iestādēm noteiktas pilnvaras efektīvāk uzraudzīt trešo personu veiktās darbības, proti, lielākas pārbaudes tiesības, revīzijas tiesības un sankciju piemērošanas tiesības;

51.  prasa Komisijai pastiprināt sadarbību starptautiskajos forumos nolūkā atvieglot starptautisku standartu izstrādi mākoņdatošanas un ārpakalpojumu jomā; turklāt prasa veikt analīzi par to, vai Savienībai ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai mākoņdatošanas un ārpakalpojumu pārraudzību saskaņotu ar mantoto sistēmu uzraudzības līmeni; norāda, ka šajās jomās ir jāizstrādā arī starptautiski standarti; uzskata, ka, lai gan par standartu ievērošanu atbildīgi ir finanšu uzņēmumi, kritiski svarīgu trešo personu sniegtu pakalpojumu pārraudzībai vajadzētu būt vērstai uz koncentrācijas riska un finanšu stabilitātes risku uzraudzību un attiecīgo iestāžu sadarbības nodrošināšanu; uzskata, ka tas būtu jādara, piešķirot uzraudzības iestādēm noteiktas pilnvaras efektīvāk uzraudzīt trešo personu veiktās darbības, proti, lielākas pārbaudes tiesības, revīzijas tiesības un sankciju piemērošanas tiesības;

52.  uzsver, ka finanšu sistēmas noturības nodrošināšanai ir vajadzīga spēcīga tehnoloģiska sistēma, ar kuras palīdzību var uzraudzīt progresīvas tehnoloģiskas lietojumprogrammas finanšu pakalpojumu jomā; uzsver, ka nepieciešama konkrēta stratēģija, ar ko veicina . tehnoloģiju (RegTech) un uzraudzības tehnoloģiju (SupTech) izmantošanu;

53.  aicina Komisiju un uzraudzības iestādes ieviest neleģislatīvus pasākumus, lai stiprinātu finanšu nozares operacionālo gatavību reaģēt uz liela mēroga kiberincidentiem un operacionāliem incidentiem, īstenojot kopīgas mācības, operacionālus protokolus (rokasgrāmatas), drošus sadarbības instrumentus un ieguldījumus kritisko infrastruktūru un Eiropas rezervju spēju stiprināšanā; uzsver, ka uzraudzītājiem ir vajadzīgas iekšējās zināšanas un pietiekami resursi šādu uzdevumu un uzraudzības darbību veikšanai;

54.  aicina Komisiju izvērtēt un uzraudzīt jaunu “melnā tirgus” darījumu risku, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma finansēšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un citu noziedzīgu darbību risku;

Dati

55.  atgādina, ka digitālo finanšu jomā datu vākšana un analīze ir ārkārtīgi svarīga, un tādēļ uzsver, ka spēkā esošie tiesību akti datu jomā ir jāpiemēro konsekventi un tehnoloģiski neitrālā veidā; uzsver, ka mākslīgais intelekts ir viena no galvenajām tehnoloģijām Savienības konkurētspējas palielināšanai pasaules mērogā;

56.  norāda, ka Savienība ir globālo standartu noteicēja attiecībā uz personas datu aizsardzību; uzsver, ka personas datu un nepersondatu nodošana un izmantošana finanšu pakalpojumu jomā būtu jāveic saskaņā ar visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem nolīgumiem, vienlaikus nodrošinot likumīgu un drošu datu plūsmu, kas vajadzīga, lai izvērstu inovatīvas finanšu iniciatīvas;

57.  uzsver, ka inovatīva finansējuma palielināšanai ir vajadzīga brīva datu plūsma Savienībā; norāda, ka pārrobežu datu plūsmas, tostarp uz trešām valstīm un no tām, ir jāuzrauga un jāreglamentē saskaņā ar Savienības tiesību aktu principiem par privātumu un datu aizsardzību;

58.  šajā sakarībā prasa Komisijai nodrošināt to, lai digitālo finanšu struktūras varētu taisnīgi piekļūt būtiskiem, uzticamiem un noderīgiem datiem saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, nodrošinot lielāku vērtību klientiem, sekmējot digitālo finanšu potenciālu un nodrošinot iespējas inovatīvu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu izaugsmei Savienībā un ārpus tās; uzsver, ka ir svarīgi ievērot konkurences noteikumus iekšējā tirgū un nodrošināt, ka netiek kaitēts patērētāju interesēm un inovācijai; aicina Komisiju uzraudzīt, kā lielie tehnoloģiju uzņēmumi piedāvā finanšu pakalpojumus, kā arī to, kā šiem uzņēmumiem raksturīgās konkurences priekšrocības var izkropļot konkurenci tirgū, kaitēt patērētāju interesēm un inovācijai;

59.  uzsver, ka Komisijai ir jāpanāk līdzsvars starp datu drošību un patērētāju aizsardzību, saglabājot patērētāju pieredzi un pakalpojumu efektivitāti;

60.  prasa, lai Komisija, pamatojoties uz spēkā esošo Savienības standartu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK(23), apsvērtu iespēju izveidot patērētāju digitālās piesaistīšanas un digitālās finanšu identitātes izmantošanas infrastruktūru, kuras mērķis būtu pēc vajadzības saskaņot spēkā esošās regulatīvās prasības visā Savienībā un atvieglot to izmantošanu, lai nodrošinātu mazāk sadrumstalotas darbības iekšējā tirgū un atbilstību attiecīgajiem noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu; uzsver digitālās finanšu identitātes izmantošanas nozīmi un iespējamos ieguvumus visās nozarēs un dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot, ka šādas identitātes atbilst datu aizsardzības un privātuma normām, un garantējot atbilstīgus un samērīgus pasākumus, kuru mērķis ir izvairīties no incidentiem attiecībā uz datiem vai identitāti;

61.  norāda, ka principa “pazīsti savu klientu” procesos juridiskās prasības attiecībā uz finanšu iestāžu veiktu patērētāju digitālo piesaistīšanu mazumtirdzniecības pakalpojumiem katrā dalībvalstī atšķiras un tādēļ bieži vien pārrobežu piesaistīšana ar pašreizējām datu kopām nav iespējama, un tas attiecas arī uz korporatīvo klientu piesaistīšanu un ar to saistīto “pazīsti savu klientu”/ “pazīsti savu uzņēmumu” (KYC/KYB) procesu; aicina Komisiju risināt šo jautājumu un veicināt to datu saskaņošanu, ko dalībvalstis pieprasa saistībā ar principa “pazīsti savu klientu” ievērošanu;

62.  atzīst, ka digitālo uzņēmumu sadarbspēja valstu un Savienības līmenī ir būtiska, lai panāktu vēlamo atzīšanu tirgū;

63.  norāda, ka finanšu iestādes arvien vairāk izmanto klientu datus vai “lielos datus”, kas ir būtiski papildu klientu vērtības radīšanai un konkurētspējas saglabāšanai; atkārto 2017. gada 14. marta rezolūcijas secinājumus un ieteikumus par lielo datu ietekmi uz pamattiesībām; atgādina par Vispārīgās datu aizsardzības regulas nodrošināto personas datu apstrādes tiesisko regulējumu un aicina visas ieinteresētās personas pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu tajā paredzēto tiesību īstenošanu; jo īpaši uzsver principu par personu tiesībām uz savu datu īpašumtiesībām un kontroli, kā arī tiesībām uz datu pārnesamību;

64.  uzskata, ka pašsuverēna identitāte, kas balstīta uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām (DLT), var būt galvenais elements, veidojot virkni tādu jaunu pakalpojumu un platformu digitālajam vienotajam tirgum, kas ir neatkarīgi no datu apkopotājiem un brīvi no starpniekiem, un vienlaikus nodrošinot augstus drošības un datu aizsardzības standartus katram ES iedzīvotājam;

65.  uzskata, ka pieejamu un uzticamu datu un informācijas trūkums par digitālo finanšu darbībām var kaitēt izaugsmei, patērētāju aizsardzībai, tirgus integritātei un finanšu stabilitātei, kā arī cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; iestājas par lielāku pārredzamību un uzlabotu ziņošanu par digitālo finanšu darbībām nolūkā samazināt asimetriju un riskus, jo īpaši riskus attiecībā uz vēsturiskajiem “lielo datu” uzņēmumiem, kuriem lielākas piekļuves datiem dēļ var būt nesamērīgas priekšrocības; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz pārrobežu piekļuvi datiem, ko personas datu jomā garantē Vispārīgā datu aizsardzības regula;

66.  norāda, ka šajā kontekstā standartiem ir būtiska nozīme, turpinot veicināt datu pārvaldību, koplietošanu un apmaiņu, tostarp datu savstarpēju izmantojamību un pārnesamību; šajā nolūkā ir vajadzīga arī uzticama un juridiski droša infrastruktūra, kā arī stabils tiesiskais regulējums attiecībā uz datu apkopošanu un koplietošanu, kas uzņēmumiem vieš uzticību sadarbībai datu jomā uzņēmumu vai pat dažādu nozaru līmenī;

67.  aicina efektīvi uzraudzīt “lielo datu” analīzi tā, lai tiktu novērsta modeļu nepārredzamība, vienlaikus nodrošinot pietiekamu piekļuvi būtiskiem un kvalitatīviem datiem; uzsver, ka nepieciešama daudz lielāka pārskatatbildība, izskaidrojamība un pārredzamība attiecībā uz algoritmiem, datu apstrādi un analīzi kā būtiskiem instrumentiem, ar kuru palīdzību nodrošināt, ka persona ir pienācīgi informēta par savu personas datu apstrādi;

68.  norāda uz atvērtās banku darbības svarīgo nozīmi maksājumu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā, iekļaujot jaunus tirgus dalībniekus, kas nodrošina lielāku operacionālo efektivitāti un cenu efektivitāti patērētājiem; norāda, ka pāreja no atvērtās banku darbības uz atvērto finansējumu, t. i., tādu finanšu pakalpojumu iekļaušana, kas nav maksājumi, ir stratēģiska prioritāte, kurai ir potenciāls uzlabot efektivitāti, mazināt koncentrācijas riskus un sekmēt finansiālo integrāciju;

69.  uzskata, ka pieprasītajam priekšlikumam nav finansiālas ietekmes;

o
o   o

70.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

REZOLŪCIJAS PIELIKUMS:

IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

A.  PRIEKŠLIKUMA PRINCIPI UN MĒRĶI:

1.  likt pamatus uz nākotni orientētai pieejai attiecībā uz noteikumiem par digitālajām finansēm Savienībā;

2.  nodrošināt, lai digitālās finanses arī turpmāk varētu būt inovatīvs izaugsmes un nodarbinātības virzītājspēks visā vienotajā tirgū;

3.  veicināt vienotu izpratni par galvenajiem jautājumiem, kas saistīti ar digitālajām finansēm, un veicināt attiecīgo noteikumu saskaņošanu, kas sekmēs pārrobežu darbību;

4.  palielināt datu apmaiņu saskaņā ar Savienības principiem, lai veicinātu inovāciju; mērķim vajadzētu būt atvieglot piekļuvi publiskajiem datiem visā Savienībā; tas nāktu par labu ne tikai digitālo finanšu uzņēmumiem, bet arī vairākām citām Savienības politikas jomām un palielinātu tirgus pārredzamību;

5.  apsvērt trīs sākotnējās Savienības darbības jomas, proti, kriptovalūtu satvara izstrādi, kibernoturības un operacionālās noturības satvara izstrādi, kā arī darbu pie digitālās piesaistīšanas jēdziena saskaņošanas vienotajā tirgū.

B.  IEROSINĀMIE PASĀKUMI:

1.  iesniegt tiesību akta priekšlikumu par kriptoaktīviem, ar ko nodrošina juridisko noteiktību attiecībā uz darbu ar kriptoaktīviem, vienlaikus nodrošinot augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības standartu, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti; šādā regulējumā būtu jāapsver beztermiņa un visaptveroša visas Savienības mēroga taksonomija un par mērķi būtu jāizvirza tiesību aktu pieņemšana saskaņā ar principu, ka vienām un tām pašām darbībām un riskiem piemēro vienus un tos pašus noteikumus un proporcionalitātes principu, tādējādi mazinot regulatīvo arbitrāžu un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Šādam tiesību akta priekšlikumam vajadzētu:

a)  sniegt norādījumus par piemērojamajiem regulatīvajiem, uzraudzības un prudenciālajiem procesiem un kriptoaktīviem piemērojamo režīmu; paredzēt īpašu noteikumu pieņemšanu par tirgus pārredzamību un integritāti, kas ir vismaz līdzvērtīgi FITD II noteikumiem attiecībā uz kriptoaktīvu emitentiem vai sponsoriem;

b)  novērst regulējuma nepilnības spēkā esošajos Savienības tiesību aktos attiecībā uz kriptoaktīviem, piemēram, klasificējot konkrētus kriptoaktīvus kā “pārvedamus vērtspapīrus” saskaņā ar FITD II, lai nodrošinātu, ka tiem piemēro tādu pašu režīmu kā citiem pārvedamiem vērtspapīriem;

c)  izveidot īpašu regulatīvo režīmu jaunām un attīstībā esošām kriptoaktīvu darbībām, piemēram, ICO vai IEO, un visiem kriptoaktīviem, uz kuriem neattiecas spēkā esošais tiesiskais regulējums, nodrošinot saskaņotu regulējumu Savienības līmenī;

d)  pievērsties kriptonaudas izraces ietekmei uz vidi un vajadzībai izstrādāt risinājumus, kuru mērķis ir mazināt biežāk izmantoto kriptoaktīvu ekoloģisko pēdu;

2.  nolūkā izstrādāt vienotu Savienības sistēmu virzīties uz spēcīgāku regulatīvo un uzraudzības konverģenci; aicina veidot strukturētu dialogu starp EUI un valstu kompetentajām iestādēm, kurā galvenā uzmanība būtu jāpievērš pašreizējām uzraudzības problēmām un prakses konverģencei, ar mērķi nodrošināt netraucētu uzraudzību visos digitālo finanšu jomas līmeņos;

3.  izstrādāt tiesisko regulējumu attiecībā uz stabilām kriptomonētām, nodrošinot to, ka tās atbilst vismaz standartiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvā 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu(24), tostarp attiecībā uz stabilu maiņas kursu, kas izpērkams pēc nominālvērtības, ar papīra valūtām;

4.  pamatojoties uz izvērtējumu, nākt klajā ar priekšlikumu par vienotu Savienības regulējumu Eiropas mēroga “regulatīvajai smilškastei” digitālo finanšu pakalpojumu jomā;

5.  stiprināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas / terorisma finansēšanas apkarošanas regulējuma piemērošanu kriptoaktīviem un novērst pašreizējās nepilnības, jo īpaši veicot pasākumus, kas izklāstīti 33.–38. punktā;

6.  nodrošināt, lai digitālo finanšu izplatīšanās neatstātu novārtā nevienu; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot digitālo un finanšu pratību;

7.  izstrādāt tiesību akta priekšlikumu par kibernoturību, ar ko nodrošinātu saskaņotus IKT un kiberdrošības standartus visā Savienības finanšu nozarē, ņemot vērā starptautiskos standartus; šādam regulējumam vajadzētu būt vērstam uz nākotni un pašreizējo kibernoturības jomā piemērojamo noteikumu modernizēšanu, vienlaikus novēršot visas regulējuma nepilnības un trūkumus, kas var apdraudēt uzņēmumus, ieguldītājus un patērētājus;

8.  iecelt vienotu Eiropas uzraudzības iestādi visu attiecīgo ar kriptoaktīviem saistīto darbību ar pārrobežu elementu uzraudzībai un reģistrēšanai Savienībā, sadarbojoties ar citām Savienības līmeņa uzraudzības iestādēm un pamatojoties uz kopēju noteikumu kopumu;

9.  aicina Komisiju apsvērt iespēju sniegt uzraudzības pārskatu par tiem IKT pakalpojumu sniedzējiem finanšu pakalpojumu jomā, kuri sniedz savus pakalpojumus Savienībā, kā izklāstīts 47. punktā;

10.  aicina Komisiju ierosināt izmaiņas tiesību aktos IKT un kiberdrošības prasību jomā Savienības finanšu nozarē; šīm izmaiņām vajadzētu būt vērstām uz četrām galvenajām jomām, kas uzskaitītas 48. punktā;

11.  strādāt pie Savienības standartu izstrādes mākoņdatošanas un ārpakalpojumu jomā, vienlaikus sadarbojoties ar starptautiskiem partneriem nolūkā izstrādāt starptautiskus standartus, kā izklāstīts 50. punktā;

Dati

12.  ierosināt digitālās piesaistīšanas regulējumu; šādam regulējumam būtu jāatbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un mērķim nodrošināt vienotu izpratni par digitālo finanšu identitāti visā vienotajā tirgū, vienlaikus sekmējot pārrobežu piesaistīšanas saskaņošanu;

13.  strādāt pie tā, lai uzlabotu pārskatatbildību, izskaidrojamību un pārredzamību attiecībā uz algoritmiem, datu apstrādi un analīzi, kā izklāstīts 66. punktā.

(1) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(2) OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.
(3) OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.
(4) https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/98da7b74-38db-11ea-ba6e-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-113099411
(5) https://ec.europa.eu/competition/publications/reports/kd0120161enn.pdf
(6) https://ec.europa.eu/info/files/200610-cmu-high-level-forum-final-report_en
(7)11 JC 2018 74
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0301.
(9) OV C 11, 13.1.2020., 7. lpp.
(10) OV C 307, 30.8.2018., 57. lpp.
(11) OV C 252, 18.7.2018., 239. lpp.
(12) https://coinmarketcap.com
(13) https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2020/648779/IPOL_STU(2020)648779_EN.pdf
(14) https://www.ecb.europa.eu/pub/economic-bulletin/articles/2019/html/ecb.ebart201905_03~c83aeaa44c.en.html#toc4
(15) EVTI ieteikuma dokuments “Initial Coin Offerings and Crypto-Assets” (Sākotnējie virtuālās valūtas piedāvājumi un kriptoaktīvi) (https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/library/esma50-157-1391_crypto_advice.pdf).
(16) EBI ziņojums ar ieteikumiem Eiropas Komisijai par kriptoaktīviem (https://eba.europa.eu/sites/default/documents/files/documents/10180/2545547/67493daa-85a8-4429-aa91-e9a5ed880684/EBA%20Report%20on%20crypto%20assets.pdf).
(17) https://www.esrb.europa.eu/news/pr/date/2020/html/esrb.pr200107~29129d5701.en.html
(18) OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.
(19) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(20) Elektroniski pieejams vietnē https://ssrn.com/abstract=3102645.
(21) OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.
(22) ESRK 2020. gada februārī publicētais ziņojums par sistēmiskiem kiberuzbrukumiem (https://www.esrb.europa.eu/news/pr/date/2020/html/esrb.pr200219~61abad5f20.en.html).
(23) OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.
(24) OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.


Kapitāla tirgu savienības (KTS) turpmāka veidošana: kapitāla tirgus finansējuma pieejamības uzlabošana, jo īpaši MVU, un mazo ieguldītāju dalības iespēju palielināšana
PDF 215kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par kapitāla tirgu savienības (KTS) turpmāko veidošanu: kapitāla tirgus finansējuma pieejamības uzlabošana, jo īpaši MVU, un mazo ieguldītāju dalības iespēju palielināšana (2020/2036(INI))
P9_TA(2020)0266A9-0155/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Augsta līmeņa grupas nākamās KTS stadijas jautājumos (Next CMU) 2019. gada oktobra ziņojumu,

–  ņemot vērā Augsta līmeņa foruma kapitāla tirgu savienības jomā 2020. gada 10. jūnija ziņojumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020)0103),

–   ņemot vērā Komisijas 2020. gada 9. jūlija paziņojumu “Gatavošanās izmaiņām. Paziņojums par sagatavotību pārejas perioda beigās attiecībās starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti” (COM(2020)0324),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 8. marta paziņojumu “Finanšu tehnoloģijas rīcības plāns konkurētspējīgākam un inovatīvākam Eiropas finanšu sektoram” (COM(2018)0109),

–   ņemot vērā 2020. gada 24. jūlijā Komisijas ierosināto kapitāla tirgu atveseļošanas paketi,

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par kapitāla tirgu savienības izveidi(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par ES finanšu pakalpojumu regulējuma izvērtēšanu un jauniem uzdevumiem — efektīvāka un lietderīgāka ES finanšu nozares regulējuma un kapitāla tirgu savienības satvara ietekme un virzība uz šī satvara izveidi(2),

–  ņemot vērā regulārā ECB apsekojuma par finansējuma pieejamību uzņēmumiem rezultātus,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0155/2020),

A.  tā kā visu darbību, kas tiek veiktas, lai izveidotu kapitāla tirgu savienību (KTS), pamatmērķim vajadzētu būt uzņēmumiem un iedzīvotājiem piedāvāto pievilcīgāku, stabilāku un ilgtspējīgāku finansēšanas iespēju klāsta paplašināšanai, vienlaikus saglabājot ekonomikas stabilitāti, līdz minimumam samazinot finanšu risku un atbilstoši aizsargājot mazo ieguldītāju, pensionāru un patērētāju intereses, lai stimulētu finansiālo līdzdalību un noguldītājus pārvērstu par ieguldītājiem; tā kā pašu kapitāla finansējuma pieejamība MVU, uzņēmējiem un sociālajai ekonomikai ir kļuvusi vēl jo svarīgāka, ņemot vērā ar Covid-19 saistīto atveseļošanu;

B.  tā kā ES iekšējam tirgum ir raksturīga atklāta konkurence, regulatīvs satvars, paļaušanās uz starptautiskiem standartiem un sadarbība uzraudzības jomā; tā kā tādēļ KTS stratēģijai būtu jābalstās uz tiem pašiem principiem;

C.  tā kā ES ekonomikas atveseļošanai vajadzīgā finansējuma apjoms rada obligātu nepieciešamību investēt pārdomāti un ilgtspējīgi, ņemot vērā nākamo paaudžu intereses; tā kā saskaņā ar ES zaļo kursu KTS būt jāsniedz būtisks ieguldījums pārejā uz ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un noturīgu ekonomiku, papildinot publiskās investīcijas; tā kā pašlaik tiek izstrādāts satvars ilgtspējīgu investīciju atvieglošanai; tā kā šis satvars ir neatņemama daļa no ES centieniem KTS ietvaros finansējumu saistīt ar ekonomikas vajadzībām un ES ilgtspējīgas attīstības programmu;

D.  tā kā ES kapitāla tirgi varētu vislabāk kalpot ekonomikai un tik ļoti nepieciešamajai ekonomikas atveseļošanai, ja tie būtu pārredzami, konkurētspējīgi, noturīgi, ar centralizētu tīrvērti un atbalstīti ar taisnīgu regulējumu;

E.  tā kā dažiem ieguldītājiem ir augstāka riska tolerance nekā citiem un tā kā ne visiem uzņēmumiem ir pieejams kapitāla tirgus finansējums un iespējams gūt labumu no tā;

F.  tā kā eurozonas drošā aktīva izveide ir izšķiroši svarīga finanšu integrācijai un KTS attīstībai; tā kā drošs aktīvs Eiropas Savienībā ir nepieciešams, lai izveidotu integrētu, padziļinātu un likvīdu Eiropas obligāciju tirgu kā vienu no galvenajiem KTS elementiem, kas varētu kalpot kā eurozonas cenu noteikšanas atskaites punkts obligāciju, kapitāla vērtspapīru un citu aktīvu novērtēšanā, kā arī kā nodrošinājums visā eurozonā;

G.  tā kā lielākā daļa KTS izveides nolūkā līdz šim veikto darbību ir veiktas pareizajā virzienā — lai gan nav sasniegti vairāki mērķi — un tā kā banku aizdevumu nozīme salīdzinājumā ar akciju kapitālu pēdējos gados faktiski ir palielinājusies; tā kā vēl ir daudz darāmā pieņemto pasākumu konverģences, precizitātes, efektivitātes un vienkāršošanas ziņā; tā kā vērienīgs KTS projekta redzējums ir ļoti svarīgs, lai pārvarētu nacionālo jutīgumu un radītu impulsu KTS izveides pabeigšanai nolūkā padarīt ES par ārvalstu kapitāla investīcijām pievilcīgu tirgu un palielināt tās konkurētspēju pasaules tirgos;

H.  tā kā KTS attīstība iet roku rokā ar ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu un it īpaši ar banku savienības izveides pabeigšanu; tā kā Parlaments savā 2020. gada 19. jūnija rezolūcijā par 2019. gada ziņojumu par banku savienību(3) mudina pabeigt banku savienības izveidi, ieviešot pilnībā funkcionējošu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu; tā kā banku savienība nebūs pabeigta, kamēr tai trūks ticama atbalsta mehānisma vienotajam noregulējuma fondam; prasa arī apsvērt nepieciešamību izstrādāt un ieviest fiskālās stabilizācijas mehānismu eurozonai kopumā; tā kā KTS ir jāpapildina ar pretcikliskiem politikas pasākumiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi finansējumam un investēšanas iespējām visā ES;

I.  tā kā finanšu noteikumi, it īpaši banku darbības un revīzijas jomā, nesen tika grozīti, reaģējot uz Covid-19; tā kā kapitāla tirgus finansējums ir nepieciešams, lai Eiropas Savienībā palielinātu vispārējo finansēšanas kapacitāti un mazinātu paļaušanos uz banku aizdevumiem; tā kā labi kapitalizētai banku nozarei arī turpmāk būs svarīga loma uzņēmumu, it īpaši MVU, finansēšanā;

J.  tā kā tāda centralizēta mehānisma trūkums, kurš nodrošina viegli pieejamu, ticamu, saprotamu un salīdzināmu publisko informāciju, ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmumiem ir grūti atrast ieguldītājus; tā kā ieguldītājiem ir grūti izvērtēt jaunus un mazus uzņēmumus ar īsu uzņēmējdarbības pieredzi un tā kā šādas grūtības kavē inovācijas iespējas, it īpaši jauniem uzņēmējiem;

K.  tā kā, ņemot vērā saistībā ar Lielo recesiju gūto pieredzi, ir panākta vienprātība par nepieciešamību reformēt eurozonas institucionālo struktūru, lai uzlabotu tās spēju tikt galā ar plaša mēroga ekonomikas satricinājumiem; tā kā šajā sakarā ekonomikas literatūrā parasti ir konstatēts, ka ASV labākas satricinājumu absorbcijas pamatā galvenokārt ir efektīvāka privātā sektora veikta riska dalīšana, izmantojot kredītu un kapitāla tirgus;

L.  tā kā MVU ir 99,8 % no visiem uzņēmumiem ES-28 nefinanšu uzņēmējdarbības nozarē un tā kā tie rada 56,4 % pievienotās vērtības un 66,6 % darbvietu šajā nozarē; tā kā ļoti mazi MVU ir 93 % no šīs nozares, mazi MVU — 5,9 % un vidēji lieli MVU — tikai 0,9 %(4);

M.  tā kā Covid-19 izraisītā sociālā un ekonomiskā krīze un ierobežošanas pasākumi īpaši negatīvi ietekmēs MVU un līdzīgā veidā varētu ietekmēt privātos noguldītājus; tā kā ES, reaģējot uz Covid-19, ar Eiropas atveseļošanas plāna palīdzību būtu jānodrošina apjomīga kapitāla iepludināšana un tā būtu jāpapildina ar stimuliem uz tirgu balstītas finansēšanas veicināšanai un paļaušanās uz banku aizdevumiem mazināšanai, lai uzlabotu finansējuma pieejamību Eiropas uzņēmumiem un veidotu noturīgu ES ekonomiku nolūkā aizsargāt darbvietas un dalībvalstu ražotspēju;

N.  tā kā skandāla, kurā iesaistīts Vācijas maksājumu pakalpojumu sniedzējs WirecardDAX30 uzņēmums, kas 2020. gada 24. jūnijā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, atklājot trūkumus Eiropas regulatīvajā satvarā, sarežģītais raksturs liecina par nepieciešamību veikt rūpīgu izvērtēšanu, lai noteiktu, kas nogāja greizi, ka tik liela mēroga krāpnieciska darbība varēja notikt nepamanīta tik ilgu laiku; tā kā, ņemot vērā šo jaunāko skandālu, atkal tika īpaši uzsvērta nepieciešamība steidzami veikt pielāgojumus Eiropas uzraudzības struktūrā finanšu pārskatu sniegšanas, finanšu inovācijas, maksājumu un saistītās jomās, tostarp revīzijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas / terorisma finansēšanas apkarošanas jomā;

O.  tā kā KTS izveidei ir nepieciešams mobilizēt mazumtirdzniecības pieprasījumu; tā kā, lai sasniegtu šādu mērķi, privātajiem ieguldītājiem ir jāpieredz izmaiņas ieguldīšanas kultūrā; tā kā šādas izmaiņas notiks tikai tad, kad privātie ieguldītāji būs pārliecināti, ka ieguldīšana kapitāla tirgos ir vēlama, lai gan vienlaikus pakļauta pieņemamiem un skaidri definētiem riskiem; tā kā Komisijai būtu jāizpēta turpmākas iespējas informēt par KTS projekta sniegto labumu, piemēram, mainot nosaukumu tā, lai atspoguļotu tiešo saikni starp ES iedzīvotāju noguldījumiem un ieguldījumiem ekonomikas izaugsmē un atveseļošanā pēc Covid-19, kā to ierosinājusi Augsta līmeņa grupa nākamās KTS stadijas jautājumos;

P.  tā kā saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem un uz patērētājiem koncentrētiem apsekojumiem(5) lielākā daļa Eiropas mazo ieguldītāju prioritāti dod ilgtspējai un lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem vēlas ņemt vērā vides, sociālos vai pārvaldības faktorus un riskus, taču tiem reti tiek piedāvāti saderīgi produkti;

Q.  tā kā Covid-19 radītās izmaiņas tirgū ir darbojušās kā reālās dzīves spriedzes tests attiecībā uz visas finanšu ekosistēmas noturīgumu un tā kā, ņemot vērā šīs izmaiņas, būtu jāveic detalizēts izvērtējums attiecībā uz pašreizējā ES noteikumu kopuma par finanšu stabilitāti un finanšu uzraudzību priekšrocībām un trūkumiem;

R.  tā kā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES rada strukturālas izmaiņas ES finanšu sistēmā; tā kā ES kapitāla tirgiem pēc Brexit būs policentrisks raksturs un tā kā līdz ar to tie saskarsies ar lielāku sadrumstalotības risku Eiropas Savienībā; uzsver, ka ir svarīgi aktīvi atbalstīt tādas politikas un pasākumus — tostarp stingru pieeju trešo valstu piekļuvei ES tirgum un režīmu līdzvērtības dinamisku uzraudzības sistēmu —, kas nodrošina ES finanšu tirgu noturīgumu, savienojamību un konkurētspēju, kā arī to stabilitāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus; tā kā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, līdzvērtību var piešķirt tikai tad, ja attiecīgās trešās valsts regulatīvais un uzraudzības režīms un standarti tiek uzskatīti par atbilstošiem attiecīgajām ES tiesību aktos noteiktajām prasībām;

S.  tā kā finanšu tehnoloģijai piemīt potenciāls apmierināt atsevišķas MVU un mazo ieguldītāju vajadzības, nodrošinot decentralizētus darbības veidus un efektivitātes uzlabojumus,

Uzņēmējdarbības finansēšana

1.  ņem vērā Komisijas 2020. gada 24. septembra paziņojumu “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā — jauns rīcības plāns” (COM(2020)0590); uzstāj, ka ir jāpabeidz KTS izveide, lai veicinātu ekonomikas un sociālo atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas; aicina Komisiju stingrāk apņemties panākt reālu progresu tādos jautājumos kā uzraudzība, nodokļu sistēma un maksātnespējas tiesību akti, kas joprojām ir būtiski šķēršļi ES kapitāla tirgu patiesai integrācijai;

2.  prasa attiecīgā gadījumā likvidēt šķēršļus un birokrātiju, tostarp vienkāršojot un samērīgāk piemērojot tiesību aktus — gadījumos, kad tas ir nepieciešams un palīdz nodrošināt finanšu stabilitāti —, lai dažādotu Eiropas uzņēmumiem pieejamos finansējuma avotus, īpašu uzmanību pievēršot MVU, tostarp jaunuzņēmumiem un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, lai veicinātu to spēju piekļūt kapitāla tirgiem un lai nodrošinātu daudzveidīgākas, ilgāka termiņa un konkurētspējīgākas ieguldīšanas iespējas maziem un lieliem ieguldītājiem; uzsver nepieciešamību mazināt pašreizējo noslieci par labu parāda finansēšanai; norāda, ka pašreizējā situācija padara Eiropas uzņēmumus un it īpaši MVU nenoturīgākus un neaizsargātākus; aicina ieviest MVU testu, lai varētu izvērtēt ikvienas KTS iniciatīvas ietekmi;

3.  atzīmē — pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka MVU, tostarp jaunuzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, atrod ceļu uz finanšu tirgiem, ietver pētniecības atvieglošanu investēšanas jomā, MVU definīcijas vienkāršošanu visos attiecīgajos ES tiesību aktos un emitēšanas prasību pazemināšanu; aicina dalībvalstis no jauna līdzsvarot noslieci par labu parāda, nevis kapitāla, finansēšanai (parāda-kapitāla noslieci) nodokļu uzlikšanā; atbalsta Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (FITD II) režīma, kas paredzēts MVU pētniecības stimulēšanai investēšanas jomā, pārskatīšanu;

4.  aicina Komisiju izstrādāt tiesību akta priekšlikumu par Eiropas nodrošinātajām parādzīmēm (ENP) kā jaunu divējāda regresa tiesību finanšu instrumentu bankām, kurš varētu palīdzēt uzlabot finansējuma pieejamību MVU visā ES; atgādina, ka ENP varētu būt paredzētas konkrētiem mērķiem, piemēram, MVU atbalstīšanai pārejā uz konkurētspējīgāku un ilgtspējīgāku ekonomiku un finansējuma novirzīšanā reālajai ekonomikai;

5.  aicina Komisiju pastiprināt obligāto izvērtējošo vai korektīvo informāciju, ko bankas sniedz, kad tās noraida MVU kredīta pieteikumus, jo visaptverošāka atgriezeniskā informēšana varētu dot MVU, kuru pieteikumi ir tikuši noraidīti, iespēju pielāgot savu uzņēmējdarbības pieeju un mācīties no kļūdām;

6.  prasa turpināt Eiropas kapitāla tirgu integrāciju un uzlabošanu, lai padarītu tos pēc iespējas pievilcīgākus, konkurētspējīgākus un noturīgākus, tostarp un it īpaši saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES;

7.  uzsver, ka ir būtiski svarīgi uzlabot eurozonas riska absorbcijas spēju;

8.  uzsver, ka eurozonas valstis var uzlabot savu iekšējo spēju tikt galā ar makroekonomiskiem satricinājumiem, it īpaši, efektīvi mazinot vājās vietas savā ekonomikā, banku darbības nozarē un publisko finanšu jomā; turklāt uzskata, ka ekonomikas noturīgums būtu uzlabojams, veicot strukturālas reformas, ar kurām atbalsta potenciālo izaugsme un palielina elastīgumu;

9.  uzsver, ka efektīvi un integrēti finanšu tirgi ir svarīgs priekšnoteikums efektīvai privātā sektora riska dalīšanai eurozonā; uzskata, ka patiesa KTS varētu būtiski palīdzēt riska dažādošanā un mazināšanā;

10.  atzīmē sākotnējā publiskā piedāvājuma (SPP) tirgu panīkumu ES un to, ka šāds panīkums atspoguļo šo tirgu ierobežoto pievilcīgumu it īpaši mazākiem uzņēmumiem; šajā sakarā uzsver, ka MVU saskaras ar nesamērīgu administratīvo slogu un izmaksām, kas saistītas ar to prasību ievērošanu, kuras noteiktas attiecībā uz iekļaušanu biržas sarakstā; uzskata, ka būtu jāuzlabo finanšu tirgu efektivitāte un stabilitāte un jāatvieglo uzņēmumu iekļaušana biržas sarakstā; mudina izveidot un noteikt par prioritāti lielu privātu Eiropas fondu — SPP fondu —, lai atbalstītu MVU finansēšanu; atzīmē nepieciešamību nodrošināt MVU pievilcīgu vidi pirms SPP un pēc SPP;

11.  atzinīgi vērtē Augsta līmeņa foruma Eiropas vienotā piekļuves punkta (EVPP) izveidei ideju apkopot informāciju par uzņēmumiem ES, savstarpēji savienojot esošos valstu un ES reģistrus un uzņēmumu datubāzes, lai tādējādi palīdzētu uzņēmumiem, it īpaši mazākās dalībvalstīs, piesaistīt ieguldītājus; uzsver, ka uzņēmumiem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai kontrolēt savu datu pieejamību EVPP; aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par Eiropas vienoto piekļuves punktu finanšu un nefinanšu informācijai attiecībā uz biržas sarakstā iekļautiem un neiekļautiem ES uzņēmumiem, vienlaikus attiecīgā gadījumā ievērojot proporcionalitātes principu; aicina Komisiju Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā (NFIAD) noteiktās pārredzamības prasības saskaņot ar attiecīgajām prasībām, kas noteiktas Taksonomijas regulā un Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regulā;

12.  prasa izpētīt, vai Kapitāla prasību regulā (KPR) paredzētais režīms, ko piemēro meitasuzņēmumu mazākuma līdzdalībai, neattur no iekļaušanas biržas sarakstā, paturot prātā ar finanšu stabilitāti saistītos apsvērumus un jebkādu pievienoto vērtību reālās ekonomikas finansēšanai;

13.  prasa paātrināt ES riska kapitāla un privātā kapitāla tirgu attīstību Eiropas riska kapitāla fondu (EuVECAs)(6) ietvaros, uzlabojot finansējuma pieejamību riska kapitāla ieguldījumiem un izveidojot lielākus agrīna un vēla attīstības posma riska kapitāla fondus, nodokļu atvieglojumu shēmas riska kapitāla un komerceņģeļu ieguldījumiem, kā arī aktīvus SPP tirgus ar riska kapitāla palīdzību finansētiem uzņēmumiem; uzsver, ka šīs nodokļu atvieglojumu shēmas būtu izstrādājamas tā, lai tās būtu ekonomiski un sociāli dzīvotspējīgas un atbildīgas, un ka tās būtu sistemātiski uzraugāmas un izvērtējamas;

14.  norāda uz nepieciešamību palielināt pārredzamību un mazināt sadrumstalotību Eiropas riska kapitāla tirgos; uzsver nepieciešamību stimulēt Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondu (ELTIF), EuVECA un Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu (EuSEF) darbību, lai izveidotu Eiropas mēroga privātā kapitāla instrumentus; atbalsta Regulas (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem(7) pārskatīšanu, tostarp banku darbības un apdrošināšanas nozares regulatīvajā satvarā izdarītu saistītās prudenciālās kalibrēšanas iespējamu mērķtiecīgu pielāgojumu analīzi, vienlaikus aizsargājot finanšu stabilitāti, lai tādējādi dotu iespēju mazajiem ieguldītājiem iesaistīties biržas sarakstā neiekļautu uzņēmumu, infrastruktūras projektu un ilgtspējīgu investīciju ilgtermiņa finansēšanā nolūkā pilnībā izmantot ELTIF potenciālu;

15.  prasa veikt pasākumus, lai atdzīvinātu vērtspapīrošanas tirgus Eiropā, padarot tos pievilcīgus emitentiem un ieguldītājiem; prasa Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) un Komisijai pabeigt visu regulatīvo tehnisko standartu izstrādi; prasa informācijas atklāšanai piemērojamo regulatīvo prasību vienkāršošanu un racionalizēšanu, vienkāršus, pārredzamus un standartizētus (VPS) kritērijus, VPS pārbaudi un vienkāršu un uz risku reaģējošu parametru nodrošināšanu būtiska riska pārvešanas izvērtēšanai;

16.  pieņem zināšanai 2020. gada 24. jūlijā Kapitāla tirgu atveseļošanas paketes ietvaros izklāstītos priekšlikumus par vērtspapīrošanu; prasa Komisijai izvērtēt, kā mērķtiecīgi grozījumi Vērtspapīrošanas regulā varētu atbrīvot finansēšanas kapacitāti, lai tādējādi izvairītos no Eiropas banku veiktās aizdošanas mazināšanās, vienlaikus risinot ar finanšu stabilitāti saistītus jautājumus, jo dažu sintētiskās vērtspapīrošanas veidu raksturs var radīt īpašus prudenciālus un sistēmiskus riskus; uzskata, ka šāda mērķtiecīga izvērtēšana varētu ietvert naudas un bilances sintētiskajai vērtspapīrošanai, regulējošām prasībām atbilstošam kapitālam un likviditātei piemērojamā režīma saskaņošanu ar segtajām obligācijām un aizdevumiem piemērojamo režīmu, kā arī trešo personu vērtspapīrošanai, segtajām obligācijām un vienkāršai, pārredzamai un standartizētai (VPS) vērtspapīrošanai piemērojamo informācijas atklāšanas un uzticamības pārbaudes prasību pārskatīšanu;

17.  aicina Komisiju izvērtēt, kā finanšu stabilitāti ietekmētu iespējami mērķtiecīgi pasākumi, saskaņojot un vienkāršojot tiesību aktus vērtspapīru tirgus jomā, lai atvieglotu ātru atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes un investēšanu reālajā ekonomikā, it īpaši MVU, un ļautu ienākt tirgos jauniem dalībniekiem un jauniem produktiem, saglabājot patērētāju aizsardzību un tirgus integritāti, vienlaikus veicinot pārrobežu kapitāla investēšanu un tirdzniecību; turklāt aicina Komisiju izvērtēt nepieciešamību pārskatīt Finanšu instrumentu tirgu regulu (MiFIR), tostarp akciju tirdzniecības pienākumu (STO) un atvasināto instrumentu tirdzniecības pienākumu (DTO), lai novērstu iespējamās pretrunas, kas var ietekmēt ES uzņēmumu spēju piesaistīt kapitālu, it īpaši, ņemot vērā pārejas perioda beigas starp ES un Apvienoto Karalisti;

18.  pauž nožēlu par ES kolektīvās finansēšanas tirgus nepietiekamo attīstību salīdzinājumā ar citām lielām ekonomikas sistēmām; atzinīgi vērtē jauno vienoto kritēriju kopumu attiecībā uz ES mēroga noteikumiem, par kuriem tika panākta vienošanās 2019. gada decembrī (2018/0048(COD)), lai palīdzētu atrisināt šo situāciju un veicinātu pārrobežu uzņēmējdarbības finansēšanu; prasa Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) un Komisijai cieši uzraudzīt jauno noteikumu īstenošanu, lai reaģētu un ierosinātu izmaiņas gadījumā, ja netiks novēroti būtiski uzlabojumi kolektīvajā finansēšanā kā MVU finansēšanas alternatīvā; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi informēt MVU par tiem pieejamajiem alternatīvajiem finansēšanas instrumentiem;

19.  aicina Komisiju izpētīt iniciatīvas darbinieku akciju īpašumtiesību stimulēšanai, lai veicinātu mazo noguldītāju tiešu iesaistīšanos ekonomikas finansēšanā, un arī kā instrumentu uzņēmumu pārvaldības uzlabošanai un akciju kapitāla kultūras attīstības veicināšanai;

20.  aicina Komisiju veicināt mazo ieguldītāju tiešu iesaistīšanos ekonomikas finansēšanā, apsverot ieguldījumu peļņas gūšanas iespēju mazajiem ieguldītājiem;

21.  aicina Komisiju pārskatīt Vērtspapīru norēķinu un centrālo depozitāriju regulā (CVDR) paredzēto norēķinu disciplīnas režīmu, ņemot vērā Covid-19 krīzi un Brexit;

Ilgtermiņa un pārrobežu ieguldījumu un finanšu produktu popularizēšana

22.  prasa dalībvalstīm izdarīt grozījumus savā nodokļu satvarā, lai mazinātu nodokļu šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem, tostarp procedūrās, ko izmanto ienākumu izcelsmes vietā ieturētā dividendēm piemērotā nodokļa pārrobežu atmaksāšanai ieguldītājiem, tostarp mazajiem ieguldītājiem gadījumos, kad ir runa par dubultu aplikšanu; uzskata, ka šādām procedūrām vajadzētu būt pārredzami skaidrotām Eiropas mēroga digitālā platformā un ka tām būtu jāļauj ieguldītājiem reāllaikā noteikt peļņu no saviem ieguldījumiem; aicina dalībvalstis cieši sadarboties ar ESAO un tās Nodokļu atvieglojumu un atbilstības uzlabošanas (TRACE) projekta ietvaros, lai no jauna līdzsvarotu parāda-kapitāla noslieci, kas nostāda neizdevīgākā situācijā inovācijas finansēšanu ar privāto ieguldījumu palīdzību, un stimulēt ieguldītāju ilgtermiņa investēšanas iespējas, lai palīdzētu ES iedzīvotājiem gūt lielāku peļņu no saviem ilgtermiņa noguldījumiem;

23.  uzskata, ka valsts nodokļu satvara vienpusēja grozīšana ES, lai mazinātu nodokļu šķēršļus pārrobežu ieguldījumiem, vēl vairāk palielinās to nodokļu jomas noteikumu neviendabīgumu, kuri uzņēmumiem jāievēro, veicot pārrobežu darbību, jo šāda rīcība radīs daudz izmaksu un papildu iespējas apiet nodokļus; atkārtoti aicina dalībvalstis vienoties par priekšlikumu pieņemšanu attiecībā uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), vienlaikus ņemot vērā Parlamenta atzinumu, kurā jau ir iekļauts virtuālās pastāvīgās uzņēmējdarbības vietas jēdziens un sadalījuma formulas; aicina dalībvalstis pārvarēt savas atšķirīgās nostājas attiecībā uz KKUINB, ņemot vērā šī instrumenta nozīmi tāda satvara izveidē, kurš veicina noteiktību, novērš nodokļu dubultu uzlikšanu un samazina administratīvās izmaksas, tādējādi veicinot pārrobežu ieguldījumus;

24.  uzsver, ka ir svarīgi palielināt juridisko noteiktību attiecībā uz pārrobežu ieguldījumiem, padarot efektīvākas un iedarbīgākas valstu maksātnespējas procedūras un turpinot saskaņot noteikumus par korporatīvo pārvaldību, tostarp vienojoties par kopēju akcionāra definīciju, lai atvieglotu akcionāru tiesību izmantošanu un iesaistīšanos ieguldījumu saņēmējos uzņēmumos visā ES; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt stabilu tiesiskās aizsardzības satvaru pārrobežu ieguldījumiem Eiropas Savienībā pēc ES iekšējo divpusējo ieguldījumu līgumu darbības beigām; aicina Komisiju attiecīgā gadījumā ierosināt likumdošanas iniciatīvas un/vai izdot ieteikumus dalībvalstīm;

25.  uzsver finanšu tirgus dalībnieku ilgtermiņa kapitāla ieguldīšanas nozīmi, lai atbalstītu neatkarīgus Eiropas uzņēmumus Savienībā, spēcīgas un noturīgas stratēģiskās nozares, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un labklājību ES iedzīvotājiem;

26.  uzsver nepieciešamību panākt progresu finanšu pakalpojumiem iekšējā tirgū piemērojama patiesi vienota noteikumu kopuma īstenošanā un izpildes panākšanā, tostarp attiecībā uz kopējām definīcijām un standartiem ilgtspējīga finansējuma jomā; aicina Komisiju un EUI īpašu uzmanību veltīt uzraudzības konverģences instrumentu izmantošanai un palielināt to efektivitāti;

27.  uzsver nepieciešamību veicināt pensijas kapitāla uzkrāšanu, it īpaši otrajā un trešajā pensiju līmenī, ņemot vērā lielās demogrāfiskās pārmaiņas, ar ko saskaras ES; atzinīgi vērtē Pan-Eiropas privāto pensiju (PEPP) produktu; atzīmē, ka PEPP ir papildinošs un brīvprātīgs pensiju produkts, kas papildina valsts pensiju; atgādina, ka nodokļu režīms būs svarīgs apsvērums gaidāmā PEPP pieņemšanā; atgādina par Komisijas 2017. gada 26. jūnija ieteikumu, kurā dalībvalstis aicinātas nodrošināt — lai PEPP kļūtu par izvēles iespēju noguldītājiem, tam piemēro tādu pašu nodokļu režīmu kā valsts pensiju produktiem; prasa pirms PEPP regulas nākamās leģislatīvās pārskatīšanas veikt rūpīgu uz faktiem balstītu PEPP tirgus izvērtēšanu, arī attiecībā uz vienlīdzīgu konkurences apstākļu pastāvēšanu;

28.  mudina dalībvalstis veicināt fondēto pensiju shēmas kā veidu, kā padziļināt ilgtermiņa investīcijām pieejamos Eiropas kapitāla finansēšanas avotu kopumus un uzlabot tirgus dinamiku un stimulus investēšanai; uzskata, ka fondētās pensijas būtu jāatdzīvina un jāpadara pievilcīgākas; prasa veikt pasākumus, lai pārvarētu šķēršļus publisko un privāto pensiju shēmu līdzāspastāvēšanai; mudina uz ieguldītāju līdzdalību ilgtermiņa produktos, šajā nolūkā izmantojot nodokļu stimulu politikas, kas izstrādātas, lai radītu labvēlīgu ekonomisko un sociālo ietekmi un veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem pakalpojumu sniedzējiem un attiecībā uz visiem produktu veidiem;

29.  mudina Komisiju apsvērt iespēju ieviest ES de minimis vai atbrīvojuma režīmu attiecībā uz izplatīšanu profesionāliem un/vai daļēji profesionāliem ieguldītājiem Direktīvas par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) ietvaros;

30.  atgādina, ka līdz 2020. gada beigām ir jāpārskata direktīva “Maksātspēja II” un ka Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) pēc apspriešanās ar dažādām ieinteresētajām personām sniegs Komisijai tehniskas konsultācijas, tostarp saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu gūto pieredzi, it īpaši par tādu risku segumu, kuri saistīti ar pandēmiju; prasa Komisijai un EAAPI, balstoties uz mērķtiecīgu ietekmes izvērtējumu, izvērtēt iespējamos ieguvumus no ieguldījumiem, kas izdarīti uzņēmumu, it īpaši MVU, pašu kapitālā un privātā sektora parādzīmēs, piemērojamo kapitāla prasību pielāgošanas un šādas pielāgošanas prudenciālo pamatojumu, iespējams, izmantojot arī iekšējā modeļa pieeju, lai nodrošinātu, ka apdrošinātājiem un pensiju fondiem noteiktās kapitāla prasības nekavē ilgtermiņa ieguldījumus; mudina strauji pakāpeniski atcelt valstu atbrīvojumus un mazināt pārmērīgu reglamentēšanu direktīvas “Maksātspēja II” īstenošanā dalībvalstīs;

31.  uzsver nepieciešamību radīt un stimulēt piemērotu ilgtspējīgu aktīvu pieejamību; mudina Komisiju nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu par ES zaļo obligāciju standartu; lai stiprinātu euro starptautisko lomu, stabilizētu finanšu tirgus un ļautu bankām dažādot savus portfeļus, prasa turpināt diskusijas par Eiropas droša aktīva izveidi, balstoties uz priekšlikuma ieviest ar valsts obligācijām nodrošinātus vērtspapīrus (SBBS) un iespējamu izmaiņu izvērtēšanu, ko veiktu Komisija;

32.  uzsver, ka atbilstoši prudenciālie noteikumi, kas nodrošina zaudējumu absorbcijas spēju, ir būtiski svarīgi finanšu stabilitātes saglabāšanai un ka vienlaikus jācenšas panākt līdzsvaru, lai nodrošinātu, ka tiek uzlabota finanšu institūciju spēja ieguldīt reālajā ekonomikā un aizdot tai, kā arī ES konkurētspēja pasaules mērogā; prasa Komisijai galīgo “Bāzele III” standartu īstenošanā pienācīgu uzmanību veltīt riska svērumiem, kas piemērojami banku ieguldījumiem pašu kapitālā, it īpaši MVU ilgtermiņa pašu kapitālā;

33.  uzsver, ka KTS vajadzētu būt saskaņotai ar Eiropas zaļo kursu un it īpaši ar Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu un ilgtspējīgu darbību taksonomiju ES līmenī; uzskata, ka KTS mērķim vajadzētu būt ieguldījumu novirzīšanai uz videi nekaitīgiem un konkurētspējīgiem projektiem, tādējādi veicinot ES ilgtspējīgas attīstības programmas īstenošanu;

Tirgus arhitektūra

34.  uzsver, ka Eiropas Savienības un valstu uzraudzības iestādēm būtu efektīvi un patiesi jāsadarbojas, lai pārvarētu to atšķirības un strādātu kopā nolūkā nodrošināt patiesu uzraudzības konverģenci un tādējādi popularizētu kopēju Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) vadītu Eiropas līmeņa uzraudzības un izpildes panākšanas modeli, lai mazinātu pastāvošos šķēršļus pārrobežu finanšu operācijām; norāda uz EVTI, EAAPI un EBI nozīmi šajā procesā, vienlaikus ievērojot valstu kompetento iestāžu (VKI) lomu, kā noteikts Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) pārskatīšanā, par kuru nesen panākta vienošanās; turklāt atgādina nepieciešamību reformēt EUI pārvaldības struktūru, lai palielinātu to neatkarību no valstu uzraudzības iestādēm;

35.  lai potenciāli palielinātu efektivitāti, aicina Komisiju apsvērt iespēju pakāpeniski piešķirt EVTI tiešas uzraudzības pilnvaras, tostarp attiecībā uz tiešu uzraudzību pār atsevišķiem tirgus segmentiem, tādiem kā ES centrālie darījumu partneri (CCP), centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD) un Eiropas vienotais piekļuves punkts, kā arī plašākas intervences pilnvaras attiecībā uz produktiem; uzsver arī nepieciešamību sadarbībā ar attiecīgajām VKI un balstoties uz kopīgu noteikumu kopumu un intervences pilnvarām attiecībā uz produktiem, iecelt vienotu Eiropas uzraudzītāju tādu ar kriptoaktīviem saistītu darbību uzraudzībai, kurām ir būtisks pārrobežu elements Eiropas Savienībā;

36.  pauž bažas par neseno skandālu, kurā bija iesaistīts Vācijas finanšu tehnoloģijas uzņēmums Wirecard; šajā sakarā prasa Komisijai un ES kompetentajām iestādēm izvērtēt, cik lielā mērā šī skandāla iemesls varētu būt trūkumi ES revīzijas un uzraudzības tiesiskajā regulējumā un vai valstu un ES uzraudzības iestādes ir pietiekami aprīkotas, lai efektīvi uzraudzītu lielas pārrobežu finanšu institūcijas ar sarežģītiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas ietver dažādas trešo valstu jurisdikcijas un vairākus uzņēmumu slāņus; prasa izdarīt secinājumus no šī gadījuma saistībā ar ES tiesiskā regulējuma un uzraudzības satvara turpmāko attīstību un it īpaši saistībā ar KTS rīcības plānu; uzskata, ka šajos secinājumos būtu jāpievēršas jautājumam par to, vai tieša Eiropas līmeņa uzraudzība konkrētās jomās būtu varējusi novērst šo neveiksmi un vai būtu pamatoti veikt vērienīgu EUI pārvaldības reformu, kas palielinātu EUI lomu pastāvošo šķēršļu pārrobežu finanšu operācijām mazināšanā; it īpaši atkārtoti aicina Komisiju meklēt veidus, kā uzlabot grāmatvedības nozares darbību, tostarp ar kopīgas revīzijas palīdzību;

37.  vērš īpašu uzmanību uz ES mēroga konkurenci, izvēli un piekļuvi tirgus infrastruktūrai kā pamatprincipiem tirdzniecības mehānismu dažādībai KTS, izņemot gadījumus, kad šāda piekļuve varētu apdraudēt finanšu stabilitāti; ar bažām atzīmē, ka pēdējos gados aizvien lielāka tirdzniecības plūsmu daļa ir nonākusi tirdzniecības vietās ar ierobežotām pārredzamības prasībām, un norāda, ka šāda tirdzniecība būtiski neveicina cenu noteikšanu; atzīmē, ka joprojām augsts ir ārpus tirdzniecības vietām veiktas divpusējās tirdzniecības līmenis; atbalsta patiesu pāreju uz konkurētspējīgu biržā veiktu tirdzniecību Eiropas pašu kapitāla un atvasināto instrumentu tirgos, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažādām tirdzniecības vietām;

38.  uzskata, ka labi finansēti pilsoniskās sabiedrības dalībnieki un patērētāju pārstāvji finanšu pakalpojumu jomā var sniegt politikas veidotājiem un regulatoriem nenovērtējamu ieskatu un neatkarīgu vērtējumu;

39.  uzsver nepieciešamību pēc progresa virzībā uz vienotu Eiropas standartu noteikšanu, lai mazinātu sadrumstalotības risku, kas izriet no valstīm paredzētu izvēles iespēju un rīcības brīvības piemērošanas;

40.  konstatē, ka finanšu pakalpojumu regulēšana ir ļoti sarežģīta, jo tā pastāv starptautiskā, Eiropas un valsts līmenī; mudina visus attiecīgos dalībniekus pievērsties šim sarežģītības jautājumam, lai nodrošinātu finanšu regulēšanas samērīgumu un likvidētu nevajadzīgu administratīvo slogu; atzīmē arī, ka finanšu regulējuma samērīgums dažkārt var palielināt sarežģītību, un aicina Komisiju un dalībvalstis apņemties īstenot būtiskus centienus, lai racionalizētu un saskaņotu spēkā esošos un turpmākos noteikumus, attiecīgā gadījumā pakāpeniski atceļot valstu atbrīvojumus un novēršot pārmērīgu reglamentēšanu ES tiesību aktu piemērošanā dalībvalstīs; uzsver, ka noteikumi ar skaidriem termiņiem pārejas veikšanai un pašreizējo režīmu pakāpeniskai atcelšanai var nodrošināt gludu un stabilu virzību uz regulatīvo konverģenci;

41.  atkārtoti norāda uz aicinājumu, ko tas Komisijai paudis savā 2016. gada 19. janvāra rezolūcijā par ES finanšu pakalpojumu regulējuma izvērtēšanu un jauniem uzdevumiem, proti, sadarbībā ar EUI, vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) reizi piecos gados veikt visaptverošu kvantitatīvu un kvalitatīvu izvērtēšanu attiecībā uz ES finanšu pakalpojumu regulēšanas kumulatīvo ietekmi uz finanšu tirgiem un to dalībniekiem ES un dalībvalstu līmenī, lai konstatētu trūkumus un nepilnības, izvērtētu finanšu pakalpojumu regulēšanas rezultātus, efektivitāti un lietderību un nodrošinātu, ka tā nekavē godīgu konkurenci un ekonomikas attīstību, un ziņot par to Parlamentam; pauž nožēlu, ka līdz šim šāda izvērtēšana nav veikta;

42.  aicina Komisiju nākt klajā ar detalizētu ceļvedi, lai stiprinātu finanšu ekosistēmas stabilitāti, ņemot vērā pieredzi, kas gūta no Covid-19 krīzes laikā konstatētajām priekšrocībām un trūkumiem pašreizējā ES noteikumu kopumā par finanšu stabilitāti un finanšu uzraudzību; pieņem zināšanai nesenos ESRK ieteikumus, it īpaši attiecībā uz likviditātes riskiem, ko rada drošības rezerves pieprasījumi, un likviditātes riskiem ieguldījumu fondos;

Mazie ieguldītāji

43.  uzsver, ka stabils tirgus nevar pastāvēt bez plašas ieguldītāju bāzes; pauž bažas par to, ka mazo ieguldītāju iesaistīšanās finanšu tirgos joprojām ir zema; norāda uz nepieciešamību palielināt piemērotu ieguldīšanas iespēju portfeli mazajiem ieguldītājiem; ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, ar ko saskaras ES, prasa veikt pasākumus, lai veicinātu privātos ieguldījumus, palielinot mazo ieguldītāju līdzdalību kapitāla tirgos, šajā nolūkā izmantojot pievilcīgākus, pārredzamākus un atbilstošākus privāto pensiju produktus; prasa nodrošināt mazajiem ieguldītājiem īpaši paredzētas iniciatīvas, kuru mērķis cita starpā būtu atvieglot tīmeklī bāzētu neatkarīgu ES salīdzināšanas rīku izstrādi, lai palīdzētu mazajiem ieguldītājiem noteikt produktus, kas ir vispiemērotākie to īpašajām vajadzībām riska, ieguldījumu nestās peļņas un vērtības ziņā, un atbalstīt stimulus vides, sociālo un pārvaldības (VSP) produktu izstrādei un tādu produktu izstrādei, kuri tradicionāli saistīti ar labāku cenas un lietderības attiecību;

44.  pauž bažas un nožēlu par to, ka patērētāju un ieguldītāju aizsardzības noteikumi vairākos ES finanšu pakalpojumu nozares tiesību aktos nav pietiekami saskaņoti, kā rezultātā ir radīta pārmērīga sarežģītība gan finanšu starpniekiem, gan privātajiem klientiem; aicina Komisiju pieņemt horizontālāku un saskaņotāku zaļajai un digitālajai pārejai pielāgotu pieeju patērētāju un ieguldītāju aizsardzībai ES finanšu pakalpojumu tiesību aktos, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu aizsardzības līmeni visiem pakalpojumu sniedzējiem un attiecībā uz visiem finanšu produktiem;

45.  uzsver, ka ir svarīgi palielināt ieguldītāju uzticēšanos kapitāla tirgiem, šajā nolūkā nodrošinot stabilu ieguldītāju aizsardzību un uzlabojot tirgus dalībnieku finanšpratību;

46.  uzsver nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus konkurencei starp finanšu pakalpojumu uzņēmumiem un digitālās tehnoloģijas uzņēmumiem, ja vien netiek piemērota universāla pieeja; uzsver, ka finanšu tirgiem vajadzētu būt pieejamiem visiem uzņēmumiem saskaņā ar principu “vienāda uzņēmējdarbība — vienādi noteikumi”; atzīmē, ka šis princips ir īpaši svarīgs finanšu tehnoloģijas un finanšu inovācijas jomā un ka savstarpēja piekļuve finanšu datiem būtu līdzsvarojama ar nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem pakalpojumu sniedzējiem un attiecībā uz visiem produktu veidiem;

47.  uzsver, ka mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienotais tirgus ir ļoti vāji attīstīts; atzīmē, ka tādu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu produktu iegāde kā hipotekārie aizdevumi vai apdrošināšanas produkti pārrobežu mērogā ir ļoti reta un saskaras ar šķēršļiem; uzskata, ka mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem vajadzētu būt nodrošinātai iespējai pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības, lai piekļūtu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu produktiem pārrobežu mērogā un tādējādi iegūtu piekļuvi lielākai izvēlei un labākiem produktiem; aicina Komisiju ieviest jaunu rīcības plānu attiecībā uz mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem, kurā būtu izklāstīta vērienīga stratēģija tam, kā novērst šķēršļus pārrobežu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem, kā arī tam, kā likvidēt nevajadzīgu un pārmērīgu maksu par šādiem pakalpojumiem;

48.  prasa uzlabot pamatinformācijas atklāšanu un salīdzināmību un izskaust maldinošu informāciju tiesību aktos par komplektētiem privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktiem (PRIIP) un atzīmē, ka šīm problēmām būtu jāpievēršas nākamajā pārskatīšanā; sagaida, ka 2. līmeņa PRIIP tiesību aktos par ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju tiks ievēroti 1. līmeņa tiesību akti, it īpaši noteikumi par precīzas, patiesas, skaidras un nemaldinošas pirmslīguma informācijas sniegšanu un par metodikām, kas attiecas uz snieguma scenārijiem, kā arī par dažādu ieguldījumu produktu salīdzināmības nodrošināšanu; atzīmē, ka ir svarīgi nodrošināt gan to, ka ieguldītājiem ir pieejama informācija par iepriekšējo sniegumu, gan to, ka iepriekšējo sniegumu nedrīkst izmantot kā rādītāju nākotnes ienākumu prognozēšanai; pauž nožēlu par kavēšanos 2. līmeņa PRIIP tiesību aktu pieņemšanā, jo tā pārklāsies ar PRIIP pirmo pārskatīšanu un līdz ar to palielinās juridisko nenoteiktību un izmaksas ieinteresētajām personām; uzstāj uz to, lai gaidāmajā pārskatīšanā tiktu paredzēta standartizētu un mašīnlasāmu dokumentu atklāšana, kas nodrošinātu salīdzināšanas iespēju digitālā formātā; aicina Komisiju un EUI saskaņot priekšlikumus savām attiecīgajām 1. un 2. līmeņa izmaiņām, lai nodrošinātu augstu paredzamības pakāpi gan starpniekiem, gan privātajiem klientiem;

49.  mudina Komisiju paskaidrot profesionālo un mazo ieguldītāju nošķiršanu visos MiFID līmeņos, darot iespējamu klientiem piemērojamā režīma pielāgošanu viņu zināšanām un pieredzei attiecīgo tirgu jomā; uzskata, ka ir svarīgi ļaut pēc pieprasījuma mazos ieguldītājus uzskatīt par profesionāliem ieguldītājiem saskaņā ar skaidriem kritērijiem; prasa Komisijai apsvērt, vai daļēji profesionālu ieguldītāju kategorijas ieviešana labāk atbilstu līdzdalības finanšu tirgos reālajai situācijai, un, balstoties uz saviem konstatējumiem, izvērtēt, vai šādas kategorijas ieviešana ir nepieciešama vai ne; pretējā gadījumā prasa Komisijai apsvērt iespēju paredzēt lielāku elastīgumu klientu iedalīšanā kategorijās, proti, paredzot nepiedalīšanās iespēju attiecībā uz atsevišķiem pienākumiem un piedalīšanās iespēju atsevišķiem klientiem, vai padarīt efektīvākus pastāvošos kritērijus, ko piemēro profesionāliem ieguldītājiem;

50.  ir informēts, ka pašreizējais MiFID II un Eiropas tirgus infrastruktūras regulā (EMIR) paredzētais ziņošanas satvars rada lielas izmaksas un ir sarežģīts, tādējādi mazinot sistēmas efektivitāti; uzskata, ka būtu jāapsver satvara vienkāršošana, pilnībā ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, izpētot tiesību aktu racionalizēšanas iespējas un nodrošinot, ka tā nekādā veidā neapdraud MiFID II un EMIR noteiktos mērķus un netraucē piemērot noteikumus par tirgus integritāti, pārredzamību, patērētāju aizsardzību un finanšu stabilitāti;

51.  prasa grozīt attiecīgos tiesību aktus, lai nodrošinātu finanšu starpnieku sniegtu neatkarīgu konsultāciju pieejamību, nepamatoti nepopularizējot iekšēji ražotus produktus un rūpīgi izvērtējot vairāku citu ražotāju produktus, un lai nodrošinātu finanšu produktu godīgu un pārredzamu komercializēšanu; atzīmē, ka EVTI ir pieņēmusi niansētu viedokli par stimulu iespējamu aizliegšanu, un aicina Komisiju izpētīt alternatīvas pieejas, kurām būtu līdzīga ietekme uz interešu saskaņošanu visā izplatīšanas ķēdē; piekrīt tam, ka būtu sīkāk jāizpēta stimulu loma starpniecībā un izplatīšanā, lai novērstu interešu konfliktus un lai finanšu konsultācijas ieguldītājiem tiktu sniegtas godīgā, pārredzamā un pienācīgā veidā;

52.  uzsver, ka kontrolpirkumi ir svarīgs uzraudzības instruments, kas var ievērojami uzlabot patērētāju aizsardzības konsekvenci un efektivitāti visā ES; aicina EVTI pilnībā izmantot savas jaunās koordinēšanas pilnvaras, veicinot ES mēroga kontrolpirkumus, lai identificētu maldinošas pārdošanas praksi un nodrošinātu, ka gadījumos, kad tiek atklāti jebkādi patērētāju aizsardzības noteikumu vai uzņēmējdarbības ētikas normu pārkāpumi, tiek veiktas atbilstošas izpildes panākšanas darbības;

53.  ierosina Komisijai apsvērt iespēju kā papildinājumu valstu režīmiem izveidot ES individuālo krājkontu, kas ļautu pārvarēt valstu tirgu sadrumstalotību, darbojoties vienotā veidā un neviendabīgos tirgos un nodrošinot pārvedamību un noguldījumu drošību;

54.  uzstāj, ka mazajiem ieguldītājiem vajadzētu būt neatņemamai daļai no ilgtspējīgas finansēšanas programmas un ES ilgtspējīgas attīstības programmas; aicina Komisiju nodrošināt, ka taksonomijas marķējuma metodika ir skaidra un saprotama mazajiem ieguldītājiem;

Izglītība finanšu jomā

55.  atzīmē, ka finanšpratības trūkums un plaši izplatītas informācijas par finanšu tirgiem pieejamības trūkums ir daži no faktoriem, kas izskaidro pašu kapitāla kultūras neesamību ES; uzsver, ka izglītība finanšu jomā ir nepieciešama, lai patērētāji zinātu savas tiesības un izprastu ar līdzdalību finanšu tirgū saistītos riskus un lai tādējādi varētu paātrināt mazo ieguldītāju iesaistīšanos finanšu tirgos, balstoties uz labākām zināšanām, uzticēšanos un riska apzināšanos; mudina Komisiju sākt un atbalstīt programmas dalībvalstīs, lai veicinātu finanšpratību un digitālo pratību, izmantojot virkni instrumentu, tostarp digitālos un sociālos plašsaziņas līdzekļus, nolūkā iesaistīt iedzīvotājus un uzņēmumus, it īpaši, izmantojot šim nolūkam izveidotas publiskās aģentūras; aicina finanšu pakalpojumu sniedzējus efektīvāk atvieglot mazo ieguldītāju līdzdalību kapitāla tirgos un palīdzēt novērst viņu noslieci uz noguldījumiem, šajā nolūkā izveidojot pašu kapitāla kultūru, atbilstoši viņu riska profilam;

56.  uzsver, ka izglītība finanšu jomā ir vidēji ilga termiņa instruments, kura ietekme ir ierobežota neizbēgamu kognitīvu aizspriedumu, finanšu tirgos notiekošo izmaiņu ātruma un šiem tirgiem raksturīgās sarežģītības dēļ; uzsver, ka izglītība finanšu jomā nevar aizstāt ticamu un objektīvu profesionālo finanšu konsultāciju pieejamību; atzīmē, ka darbinieku akciju īpašumtiesību programmas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā palielināt ES pieaugušo iedzīvotāju izpratni par finansēm un viņu finanšpratību;

57.  uzskata, ka iedzīvotāju labāka informētība un izglītotība finanšu jautājumos nāk par labu demokrātiskajai iekārtai, veicina finanšu sistēmas stabilitāti un sekmē finanšu institūciju pārredzamību un to, ka tās ievēro informācijas sniegšanas pienākumus; aicina Komisiju ierosināt pārskatīt Padomes Ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā un noteikt finanšpratību par patstāvīgu pamatkompetenci; mudina finanšu institūcijas izstrādāt un īstenot programmas, kuru mērķis ir paplašināt finanšpratību un finansiālās spējas, lai tādējādi palielinātu finansiālās iekļaušanas iespējas visiem iedzīvotājiem;

58.  mudina dalībvalstis, kā arī attiecīgā gadījumā kompetentās reģionālās, vietējās un citas publiskās iestādes apsvērt iespēju iekļaut finanšpratību visās mācību programmās no skolas līdz universitātei, izstrādājot programmas, kas būtu pielāgotas skolēnu un studentu vajadzībām, un mācību programmas, kuru mērķis būtu attīstīt autonomiju finanšu jautājumos; ierosina šādās programmās iekļaut vismaz tādus finanšu pamatjēdzienus kā saliktās procentu likmes, peļņa un anuitātes, kā arī atšķirība starp obligācijām un akcijām; iesaka finanšpratību iekļaut Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) pētījumā;

Digitalizācija un dati

59.  uzskata, ka finanšu pakalpojumu digitalizācija var paātrināt kapitāla mobilizēšanu un palīdzēt pārvarēt finanšu tirgu sadrumstalotību ES, vienlaikus mazinot šķēršļus un palielinot uzraudzības efektivitāti; uzsver, ka digitalizācijai nevajadzētu izraisīt regulējuma arbitrāžu vai patērētāju aizsardzības līmeņa pazemināšanos, mazināt drošību vai radīt riskus finanšu stabilitātei; uzsver, ka ES satvars ar augstiem kiberdrošības, tostarp privātuma aizsardzības un datu aizsardzības, standartiem varētu veicināt KTS izveidi; konstatē, ka digitālajām finansēm piemīt spēcīgs kapitāla plūsmu elements, kas piesaista pārrobežu ieguldījumus; atzīmē, ka šādam ES satvaram pirmām kārtām vajadzētu būt piemērotam digitālajam laikmetam un tehnoloģiski neitrālam;

60.  aicina Komisiju strādāt pie rīcības plāna digitālo finanšu jomā īstenošanas, lai uzlabotu finanšu pakalpojumu pieejamību, piedāvājot plašāku izvēli un palielinot operāciju efektivitāti;

61.  aicina Komisiju izmantot gaidāmo finanšu pakalpojumu tiesību aktu pārskatīšanu, lai veicinātu ieguldītāju un akcionāru iesaistīšanu ar digitālu rīku palīdzību;

62.  uzsver, ka Eiropas tirgiem būtu jāspēj konkurēt pasaules mērogā; aicina Komisiju radīt labvēlīgu vidi inovatīviem un konkurētspējīgiem ES finanšu produktiem ar globālu tvērumu, lai piesaistītu ārvalstu kapitālu un ieguldījumus un veicinātu ES konkurētspēju pasaules tirgos, vienlaikus saglabājot augstu prudenciālās regulēšanas un finanšu stabilitātes līmeni; atkārtoti norāda uz nepieciešamību pēc saskaņotākas un sistematizētākas ES pārstāvības daudzpusējās organizācijās un struktūrās atbilstoši Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa rezolūcijai par ES lomu starptautisko finanšu, monetāro un regulatīvo iestāžu un institūciju satvarā(8);

63.  uzsver, ka kriptoaktīvi — it īpaši sākotnējais virtuālās valūtas piedāvājums, kam piemīt potenciāls finansēt inovatīvus jaunuzņēmumus un augošus uzņēmumus,— kļūst par netradicionālu MVU finansēšanas kanālu; šajā sakarā uzstāj, ka ir nepieciešami skaidri un konsekventi ES līmeņa norādījumi par pašreizējo regulatīvo un prudenciālo procedūru piemērojamību kriptoaktīviem, kuri atbilst finanšu instrumentu kritērijiem — ciktāl tas attiecas uz ES tiesību aktiem —, lai nodrošinātu regulatīvo noteiktību un novērstu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, izdevīgākās jurisdikcijas izvēli un regulējuma arbitrāžu iekšējā tirgū;

64.  atzīmē, ka finanšu pakalpojumu jomā ir attīstījušās dažas oligopolistiskas struktūras un ka daži lieli tehnoloģijas uzņēmumi ir kļuvuši par nozīmīgiem finanšu pakalpojumu tirgus dalībniekiem; aicina Komisiju uzraudzīt un izpētīt, kādā veidā šiem operatoriem raksturīgās konkurences priekšrocības var izkropļot konkurenci tirgū un kaitēt patērētāju interesēm un inovācijai; uzsver, ka pirmkārt nevajadzētu radīt šķēršļus tirgus datu sniegšanai un ka būtu jāveic visaptveroša izvērtēšana attiecībā uz tirgus datu izmaksām un to pieejamību visiem tirgus dalībniekiem;

65.  uzsver, ka “regulatīvās smilškastes” var būt atbilstošs instruments, lai veicinātu inovāciju un konkurētspēju finanšu pakalpojumu nozarē; uzsver, ka ar jebkādu “regulatīvo smilškastu”, tostarp Eiropas mēroga “smilškastu”, palīdzību būtu jācenšas panākt līdzsvaru starp mērķi veicināt inovāciju un finanšu stabilitāti un ieguldītāju un patērētāju aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu lielumu, sistēmisko nozīmīgumu un pārrobežu darbību; prasa Komisijai izmantot Eiropas Inovāciju veicinātāju forumā (EFIF) gūto pieredzi, lai izvērtētu, vai kopīgs ES satvars Eiropas mēroga “regulatīvai smilškastei” finanšu pakalpojumu jomā sniegtu papildu labumu finanšu inovācijas jomā;

66.  prasa koncentrēt centienus uz vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšanu, balstoties uz pārrobežu piekļuvi datiem, un uz augsta patērētāju datu aizsardzības un privātuma līmeņa nodrošināšanu, padarot ES par satvaru ar augstiem kiberdrošības standartiem, tādējādi veicinot KTS izveidi;

ES loma pasaules tirgos

67.  norāda, ka Eiropa konkurē par kapitālu pasaules tirgū un ka tā rezultātā dziļāki, integrētāki, labāk regulēti, stabilāki, efektīvāki un noturīgāki Eiropas kapitāla tirgi ir izšķiroši svarīgi, lai aizsargātu Eiropas ekonomisko suverenitāti, mudinātu izmantot euro trešās valstīs un piesaistītu ārvalstu ieguldītājus; uzskata, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES šo mērķi padara vēl svarīgāku un ka tas būtu īstenojams saskaņā ar pārredzamiem, uz noteikumiem balstītiem kritērijiem, nevis izskatot katru gadījumu atsevišķi;

68.  atkārtoti norāda, ka ES tiesību akti paredz iespēju uzskatīt trešo valstu noteikumus par līdzvērtīgiem, pamatojoties uz tehnisku, samērīgu un uz risku balstītu analīzi, un ka šādi lēmumi būtu jāpieņem ar deleģētā akta palīdzību; atgādina, ka ES var vienpusēji atsaukt jebkuru lēmumu par līdzvērtību un ka būtu cieši jāuzrauga jebkādas novirzes no ES regulatīvajiem standartiem; aicina Komisiju sadarbībā ar EUI un attiecīgā gadījumā ar VKI izveidot dinamisku uzraudzības sistēmu līdzvērtības režīmu uzraudzībai gadījumos, kad trešās valstīs pastāv regulatīvās un uzraudzības atšķirības, kas varētu radīt iespējamus riskus ES finanšu stabilitātes, tirgus pārredzamības, tirgus integritātes, ieguldītāju un patērētāju aizsardzības un vienlīdzīgu konkurences apstākļu ziņā; uzsver, ka Komisijas rīcībā vajadzētu būt ārkārtas procedūrām, ar kuru palīdzību atsaukt lēmumus par līdzvērtību gadījumos, kad ir nepieciešams ātri rīkoties, vienlaikus paturot prātā iespējamās sekas, ko radītu lēmuma par līdzvērtību ārkārtas atsaukšana; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka ES uzraudzības iestādēm ir tiešas uzraudzības pilnvaras gadījumos, kad saskaņā ar ES līdzvērtības satvaru atzītu atsevišķu trešo valstu uzņēmumu darbības var ietekmēt finanšu stabilitāti, sakārtotu tirgus darbību vai ieguldītāju aizsardzību;

69.  atgādina nepieciešamību nodrošināt ES tiesiskā regulējuma sadarbspēju ar Bāzeles Banku uzraudzības komitejas un Finanšu stabilitātes padomes principiem, par kuriem panākta vienošanās starptautiskā līmenī;

70.  prasa rīkoties, lai stiprinātu euro starptautisko lomu un izmantošanu, pabeidzot ekonomiskās un monetārās savienības, KTS un banku savienības izveidi, atbalstot izejvielu tirgiem paredzētu euro standartlikmju izstrādi un pastiprinot euro kā atsauces valūtas lomu;

71.  uzskata, ka turpmākajās attiecībās ar Apvienoto Karalisti pēc pārejas perioda beigām būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, tādējādi veicinot ES finanšu tirgu stabilitāti;

72.  mudina ES finanšu nozari sagatavoties daudzajām tehniskajām problēmām, ar kurām tā saskarsies, pārvietojot tirdzniecību no Londonas uz ES; atgādina, ka ECB, ESRK, EUI un Komisija secināja, ka tirgus dalībniekiem būtu vajadzīgi vismaz 18 mēneši, lai jēgpilni samazinātu savu risku saistībā ar Apvienotās Karalistes CCP; šajā kontekstā ņem vērā Komisijas lēmumu piešķirt Apvienotajai Karalistei līdzvērtīgu statusu uz 18 mēnešiem bezlīguma Brexit gadījumā; atgādina, ka Komisija jebkurā laikā var vienpusēji atsaukt lēmumus par līdzvērtību, jo īpaši, ja trešo valstu regulējums atšķiras un līdzvērtības nosacījumi vairs netiek izpildīti;

o
o   o

73.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EUI un Eiropas Centrālajai bankai.

(1) OV C 265, 11.8.2017., 76. lpp.
(2) OV C 11, 12.1.2018., 24. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0165.
(4) Eiropas Komisijas gada ziņojums par Eiropas MVU 2018. un 2019. gadā.
(5) Sk. piemēram: https://2degrees-investing.org/wp-content/uploads/2020/03/A-Large-Majority-of-Retail-Clients-Want-to-Invest-Sustainably.pdf.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.).
(7) OV L 123, 19.5.2015., 98. lpp.
(8) OV C 58, 15.2.2018., 76. lpp.


Garantijas jauniešiem stiprināšana
PDF 163kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 8. oktobra rezolūcija par Jaunatnes garantiju (2020/2764(RSP))
P9_TA(2020)0267B9-0310/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 145., 147. un 149. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP), ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija izsludināja 2017. gada novembrī, un jo īpaši tā 4. principu “Aktīvs atbalsts nodarbinātībai”,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 17.-21. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulu (ES) 2015/779, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1304/2013 attiecībā uz Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas atbalstītajām darbības programmām izmaksāto papildu sākotnējo priekšfinansējuma summu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 8. jūlija Lēmumu (ES) 2019/1181 par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(3),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi(4),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašos ziņojumus Nr. 3/2015 “ES garantija jauniešiem: sperti pirmie soļi, bet gaidāmi īstenošanas riski”, Nr. 17/2015 “Komisijas atbalsts rīcības grupām jauniešu nodarbinātības veicināšanai: ESF finansējums pārvirzīts, bet nepietiekama koncentrēšanās uz rezultātiem” un Nr. 5/2017 “Jauniešu bezdarbs: vai ES politikas virzieniem ir bijusi nozīme? Garantijas jauniešiem shēmas un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas novērtējums”,

–  ņemot vērā Starptautiskā Darba biroja (SDO) darba dokumentu Nr. 4/2015 “Programma “Garantija jauniešiem” Eiropā: iezīmes, īstenošana un sarežģījumi” un Eurofound 2015. gada ziņojumu “Jauniešu sociālā iekļaušana”,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumu “Jauniešu nodarbinātības atbalsts — tilts uz darbvietām nākamajai paaudzei” (COM(2020)0276),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam “Tilts uz nodarbinātību — Garantijas jauniešiem pastiprināšana” un ar ko aizstāj Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (COM(2020)0277)) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2020)0124), kas tam pievienots,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija” (COM(2018)0269) un Padomes 2018. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 4. oktobra paziņojumu “Garantija jauniešiem un jaunatnes nodarbinātības iniciatīva — pēc trīs gadiem” (COM(2016)0646) un Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0323), kas tam pievienots,

–  ņemot vērā 2020. gada 23. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem(6),

–  ņemot vērā 2018. gada 18. janvāra rezolūciju par jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošanu dalībvalstīs(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par ES garantijas jauniešiem shēmu izdevumu kontroli un šo izdevumu lietderības uzraudzību(8),

–  ņemot vērā 2013. gada 16. janvāra rezolūciju par Jaunatnes garantiju(9),

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par Garantijas jauniešiem stiprināšanu (O-000058/2020 – B9-0018/2020 un O-000059/2020 – B9-0019/2020),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā kopš Garantijas jauniešiem izveides 2013. gadā tā ir radījusi iespējas un palīdzējusi vairāk nekā 24 miljoniem jauniešu atrast darbu vai piedalīties tālākizglītības, māceklības vai stažēšanās programmā; tā kā pirms Covid-19 krīzes jauniešu (15 līdz 24 gadu vecumā) bezdarba līmenis bija samazinājies līdz vidēji 14,9 % salīdzinājumā ar tā augstāko līmeni (24,4 %) 2013. gadā; tā kā šis līmenis joprojām ir vairāk nekā divreiz augstāks par kopējo bezdarba līmeni (6,5 %); tā kā nestandarta darba izplatība attiecībā uz jauniešiem ir ļoti augsta un visā ES 43,8 % jauniešu ir iesaistīti pagaidu darbā; tā kā jauniešu bezdarba līmenis slēpj lielas atšķirības starp dalībvalstīm; kā piemērus var minēt Spāniju, kur jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem tas ir 40,8 % (2020. gada jūnijā) un Grieķiju, kur tajā pašā vecuma grupā tas ir 33,6 % (2020. gada aprīlī); tā kā pārāk daudzi jaunieši strādā nestabilu darbu un pārāk daudziem jauniešiem ir jāpamet savs reģions vai sava valsts, lai atrastu pienācīgu darbu;

B.  tā kā ir atzīts, ka Garantija jauniešiem ir stimulējusi strukturālo reformu īstenošanu dalībvalstu valsts nodarbinātības dienestos un izglītības sistēmās; tā kā sākotnējos posmos tā dalībvalstīs tika īstenota diezgan lēni un nevienmērīgi un ieinteresētās personas un jaunieši uzsvēra vairākas nepilnības tās izstrādē un praktiskajā darbībā; tā kā savā īpašajā ziņojumā Nr. 5/2017 Eiropas Revīzijas palāta kritizēja tās ierobežoto progresu, secinot, ka Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas devums Garantijas jauniešiem mērķu sasniegšanā piecās apmeklētajās dalībvalstīs revīzijas laikā bija ļoti ierobežots, kā arī to, ka vairāk nekā trīs gadus pēc Padomes ieteikuma pieņemšanas panāktais rezultāts nepiepildīja sākotnējās gaidas, kas tika paustas, uzsākot Garantiju jauniešiem, kuras mērķis bija četru mēnešu laikā sniegt kvalitatīvu piedāvājumu visiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu; tā kā Komisija un dalībvalstis ir pakāpeniski veikušas korekcijas un uzlabojušas konsultācijas par programmu, padarot Garantiju jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu par būtiski svarīgiem rīkiem cīņā pret jauniešu bezdarbu Eiropas Savienībā;

C.  tā kā cīņa pret jauniešu bezdarbu ir politiska prioritāte, kas ir kopīga Parlamentam, Komisijai un dalībvalstīm un kas veicina ar ilgtspējīgu izaugsmi un kvalitatīvām darbvietām saistītā Savienības mērķa sasniegšanu, kā arī ir saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru;

D.  tā kā Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen arī savās politiskajās prioritātēs ir paziņojusi, ka vēlas pārveidot Garantiju jauniešiem par pastāvīgu instrumentu cīņā pret jauniešu bezdarbu un ka tai vajadzētu piešķirt lielāku budžetu un ieviest regulāru ziņošanu par tās īstenošanu, lai nodrošinātu, ka šis instruments sniedz solītos rezultātus ikvienā dalībvalstī;

E.  tā kā Covid-19 pandēmija ir izraisījusi vēl nepieredzētu ekonomikas un sociālo krīzi, kuras rezultātā pieaug bezdarba līmenis ES un miljoniem cilvēku var zaudēt darbu; tā kā 2020. gada jūnijā jauniešu bezdarba līmenis visā ES bija 16,8 % un ir gaidāms, ka tas strauji augs, ņemot vērā to, ka jaunieši ir pakļauti riskam ciest vissmagāk, kā tas bija arī 2008. gada krīzes laikā; tā kā augsts jauniešu bezdarba līmenis kaitē attiecīgajiem indivīdiem, bieži izraisot tā dēvēto “rētu efektu”; tā kā šīs kaitīgās sekas jo īpaši izjutīs tie jaunieši, kas ir ilgstoši bezdarbnieki un kuru skaits arvien pieaug, kā arī sabiedrība kopumā, tāpēc ir vajadzīga izlēmīga un mērķtiecīga politiskā rīcība; tā kā ieguldījumi gados jauno Eiropas iedzīvotāju cilvēkkapitālā palīdzēs stiprināt Eiropas ekonomikas un sabiedrības un padarīt tās iekļaujošākas un noturīgākas; tā kā prasmīgs, radošs un inovatīvs darbaspēks ir konkurētspējīgas Eiropas priekšnosacījums;

F.  tā kā ekonomikas krīzes nesamērīgi ietekmē jauniešus(10); tā kā cīnīties pret Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas krīzi būs būtiski svarīgi, lai novērstu augstu jauniešu bezdarba līmeni; tā kā katrs sestais jaunietis, kurš bija nodarbināts pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, zaudēja darbu vai tika atlaists; tā kā nodarbināto jauniešu darba laiks samazinājās gandrīz par ceturto daļu un divi no pieciem jauniešiem ziņoja par savu ienākumu samazināšanos, turklāt valstīs ar zemākiem ienākumiem tieši jauniešus visvairāk ietekmēja gan darba laika, gan ienākumu samazināšanās;

G.  tā kā norobežošanas pasākumi ir izraisījuši pēkšņu pārrāvumu jauniešu formālajā un ikdienējā izglītībā, prakses, stažēšanās un māceklību programmās, kā arī darbvietās, ietekmējot viņu ienākumus, spēju pelnīt un labjutību, tostarp viņu veselību un jo īpaši garīgo veselību; tā kā pret jauniešu bezdarbu vērstajos pasākumos būtu jārisina šīs problēmas daudzdimensionālais raksturs;

H.  tā kā pandēmijas sekas īpaši smagi ir skārušas jauniešus ar invaliditāti un pašlaik viņi ir pakļauti vēl lielākam sociālekonomiskās atstumtības riskam; tā kā ir jāievieš mērķorientēti pasākumi, lai atbalstītu viņu integrāciju darba tirgū un nodrošinātu viņu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, vienlaikus nodrošinot, ka viņi nesaskaras ar diskrimināciju vai jebkādiem šķēršļiem, tostarp finansiāliem;

I.  tā kā jaunieši ir pakļauti lielākam atlaišanas riskam, jo viņi biežāk strādā neoficiālajā ekonomikā un nestandarta nodarbinātības veidos ar vāju sociālo aizsardzību vai pavisam bez tās un viņiem nav profesionālās pieredzes;

J.  tā kā jauniešu vidū ir ļoti augsts nestandarta darba, piemēram, platformu vai gadījuma darbu, līmenis un nestandarta darbs sniedz vājāku darbvietas drošību un ierobežotu piekļuvi sociālajai aizsardzībai vai to nesniedz vispār, pakļaujot jauniešus lielākam riskam kļūt par bezdarbniekiem krīzes, piemēram, Covid-19, laikā, vienlaikus arī ierobežojot viņu piekļuvi sociālajai aizsardzībai;

K.  tā kā ir būtiski svarīgi uzsvērt atšķirību starp bezdarba un neaktivitātes līmeņiem, lai labāk izprastu krīzes ietekmi uz jauniešiem, jo neaktīvās iedzīvotāju daļas pieaugums var arī izraisīt bezdarbnieku skaita statistisku samazināšanos; tā kā vairākas dalībvalstis ir reģistrējušas augstāku neaktīvās iedzīvotāju daļas pieaugumu salīdzinājumā ar bezdarbnieku skaita pieaugumu gan tāpēc, ka krīzes laikā cilvēki ir pārtraukuši darba meklējumus, gan tāpēc, ka tika ieviesti publiski darba tirgus pasākumi, piemēram, saīsināta darba laika shēmas un atlaišanas bloķēšana;

L.  tā kā līgumi, kas paredz zemus ienākumus un nestabilu nodarbinātību, fiktīva pašnodarbinātība, pamata sociālās aizsardzības trūkums un ar vecumu saistītas diskriminējošas prakses ir nodarbinātības nosacījumi, ar kuriem saskaras miljoniem jauniešu; tā kā vairumā dalībvalstu ir palielinājies neaktīvo jauniešu līmenis un tā kā šajā periodā ir arī palielinājusies dzimumu nelīdztiesība starp jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu; tā kā daudzi jaunieši svārstās starp nodarbinātību un bezdarbu vai neaktivitāti vai nevar izkļūt no nestabiliem nestandarta nodarbinātības veidiem; tā kā jaunieši vairāk nekā citi ir pakļauti riskam zaudēt darbu automatizācijas dēļ;

M.  tā kā satraucošā darba tirgus līdzsvara trūkuma dēļ sievietes, jo īpaši jaunas sievietes, saskaras ar divkāršu diskrimināciju tāpēc, ka ir jaunas un ir sievietes;

N.  tā kā pandēmija varētu paplašināt nevienlīdzību sabiedrībā, tostarp digitālo plaisu, kas joprojām ir ievērojama problēma gan ES kopumā, gan dalībvalstīs; tā kā pienācīgas piekļuves platjoslai un piemērotam IT aprīkojumam trūkums jauniešiem kopumā un arī saistībā ar attālinātajām mācībām un tāldarbu varētu izraisīt papildu nevienlīdzību, atstumtību un diskrimināciju;

O.  tā kā iepriekšējā krīze apliecināja, ka, nesaņemot kvalitatīvu stažēšanos un darbu, kura pamatā ir rakstiska vienošanās un pienācīgi darba nosacījumi, tostarp iztikas minimums, karjeras konsultācijas, palīdzība un turpmāka apmācība, pastāv liels risks, ka jaunieši būs spiesti samierināties ar nestabilu darbu, atstāt valsti, lai dotos darba meklējumos, vai pieteikties izglītības vai mācību programmās, lai gan viņi meklē pastāvīgu darbu;

P.  tā kā Garantijas jauniešiem piedāvājumu zemā kvalitāte ir viens no tās būtiskākajiem trūkumiem; tā kā praksēm, kas paredzētas Garantijā jauniešiem, jābūt ne tikai apmaksātām, bet arī ierobežotām laikā un skaitā, lai jaunieši nenonāktu nebeidzamās un atkārtotās praksēs un netiktu izmantoti kā lēts vai pat bezmaksas darbaspēks bez sociālās aizsardzības un pensijas tiesībām; tā kā pētījumi liecina, ka pašreizējā jauniešu paaudze savu pirmo stabilo darbu atrod pēc tam, kad ir sasnieguši 30 gadu vecumu;

Q.  tā kā pašreizējai jauniešu paaudzei ir augstas prasmes; tā kā prasmju apgūšana, pārkvalifikācija un pilnveide nav vienīgā atbilde uz darbvietu trūkumu jauniešiem; tā kā kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu radīšana savukārt ir veids, kā panākt stabilitāti;

R.  tā kā nodarbinātības programmas var ietekmēt bezdarbu, taču nevar aizstāt plašākus centienus veicināt elastīgākus darba tirgus; tā kā šķēršļi darba tirgū īpaši kaitē jauniešiem, paaugstinot bezdarba līmeni un padarot jaunās paaudzes neaizsargātas; tā kā pētījumi(11) ir apliecinājuši, ka ir vajadzīga gan aktīva darba tirgus politika, gan sociālās aizsardzības shēmas, kas balstītas uz nabadzības riska slieksni, lai nepieļautu situāciju, kurā pasākumi vienkārši pārkārto nodarbinātības iespējas kā “nulles summas spēlē” starp neaizsargātu cilvēku apakšgrupām;

S.  tā kā 2019. gada dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēs dalībvalstis tiek aicinātas turpināt risināt jauniešu bezdarba un jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), problēmas, atturot jauniešus no mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas un veicot strukturālus uzlabojumus pārejā no skolas uz darba dzīvi, tostarp pilnībā īstenojot Garantiju jauniešiem;

T.  tā kā priekšlikums Padomes ieteikumam par Garantijas jauniešiem stiprināšanu ir balstīts uz pieredzi un atziņām, kas gūtas, kopš 2013. gada īstenojot Garantiju jauniešiem, un tā mērķis ir uzrunāt arvien lielāku jauniešu skaitu, šo vecuma grupu paplašinot un attiecinot uz visiem cilvēkiem vecumā līdz 30 gadiem, lai palīdzētu viņiem attīstīt prasmes un gūt darba pieredzi modernizētas profesionālās izglītības un apmācības sistēmas ietvaros;

U.  tā kā nākamajā plānošanas periodā 2021.–2027. gadam Garantiju jauniešiem finansēs no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), kurā tagad iekļauta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, kas ir galvenā programmas “Garantija jauniešiem” finansēšanas programma; tā kā Eiropas Atveseļošanas instruments (Next Generation EU), izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu un REACT-EU, sniegs papildu atbalstu jauniešu nodarbinātības pasākumiem; tā kā ieguldījumi izglītībā un apmācībā, kas ir saskaņoti ar divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanos, tiks finansēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem; tā kā dalībvalstis pēc pieprasījuma un pēc iepriekš noteiktu kritēriju izpildes var saņemt līdzekļus no tehniskā atbalsta instrumenta, ar kuriem finansēt strukturālo reformu sagatavošanas un īstenošanas posmus, citu pasākumu starpā izglītības un apmācības un darba tirgus politikas jomā,

1.  atzinīgi vērtē priekšlikumu Padomes ieteikumam par Garantijas jauniešiem pastiprināšanu un Komisijas nodomu ieviest strukturālus uzlabojumus, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no 2008. gada finanšu krīzes un šā instrumenta līdzšinējās īstenošanas; atgādina, ka Padomes ieteikumam nav saistošas ietekmes uz dalībvalstīm; norāda, ka ne visas dalībvalstis ir ievērojušas Padomes ieteikumu, kā rezultātā jaunieši tiek atstāti novārtā; uzskata, ka ir pienācis laiks padarīt Garantiju jauniešiem par saistošu, nevis brīvprātīgu; aicina Komisiju vēlreiz ierosināt garantijas jauniešiem instrumentu, kas būtu saistošs visām dalībvalstīm;

2.  uzsver, ka jauniešu bezdarba mazināšanai ir vajadzīga daudzdimensionāla pieeja, kas ietver aktīvu un pasīvu darba tirgus politiku, efektīvu piekļuvi sociālās iekļaušanas pasākumiem un sociālajiem, veselības un mājokļu pakalpojumiem jauniešiem, lai nodrošinātu šādu darbību kvalitāti un ilgtspēju;

3.  uzsver, ka pastiprinātai Garantijai jauniešiem būtu jāpārvar uz nodarbināmību balstītās iepriekšējās pieejas nepilnības, un tā būtu jāveido kā ceļš ar mērķi saprātīgā laikā nodrošināt kvalitatīvas un pastāvīgas darbvietas visiem iesaistītajiem jauniešiem; atkārtoti norāda, ka Garantijai jauniešiem nevajadzētu institucionalizēt nestabilu darbu jauniešu vidū, jo īpaši izmantojot netipisku statusu, kas noved pie ārkārtīgi zemām algām, sociālās aizsardzības trūkuma, nodarbinātības drošības trūkuma, viltus pašnodarbinātības un reālas algotas nodarbinātības aizstāšanas ar nestabilu darbu;

4.  atzinīgi vērtē to, ka pastiprinātā Garantija jauniešiem aptvers plašāku jauniešu vecuma grupu (no 15 līdz 29 gadiem) un individualizētāka un mērķtiecīgāka pieeja tiks piemērota jauniešiem, kas gan īslaicīgi, gan ilgtermiņā nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET); arī atzinīgi vērtē centienus padarīt Garantiju jauniešiem iekļaujošāku un novērst jebkāda veida diskrimināciju, ieverot nelabvēlīgākā situācijā esošas un neaizsargātas grupas, rasu un etniskās minoritātes, migrantus un bēgļus, jauniešus ar invaliditāti un tos, kuri dzīvo attālos, lauku vai nelabvēlīgākos pilsētu apvidos vai aizjūras teritorijās un salu reģionos; pauž bažas par līdzsvara trūkumu darba tirgū, kurā sievietes kopumā un jo īpaši jaunas sievietes saskaras ar divkāršu diskrimināciju tāpēc, ka ir jaunas un ir sievietes; uzsver, ka Komisijai dzimumu nelīdztiesības jautājumu risināšanā ir jāņem vērā jauno sieviešu vajadzības;

5.  atzinīgi vērtē dzimuma aspekta iekļaušanu Garantijā jauniešiem; taču norāda, ka dzimumu nelīdztiesība starp jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, pēdējo gadu laikā ir palielinājusies un ka ģimenes esamība joprojām ir šķērslis jaunu sieviešu nodarbinātībai; aicina dalībvalstis īstenot saistošus pasākumus, lai jaunu darbinieku pieņemšanā novērstu diskrimināciju dzimuma vai ģimenes situācijas dēļ;

6.  uzsver to, ka jauniešu grupu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, veido dažādas apakšgrupas, piemēram, jaunieši ar invaliditāti, jaunieši, kas ir bezpajumtnieki, jauni romi, jauni migranti un bēgļi, kam ir dažādas vajadzības un kam būtu jāsniedz īpaši pielāgoti pakalpojumi, piemēram, personu ar invaliditāti gadījumā — garantēti saprātīgi pielāgojumi un darba ienākumu saderība ar pastāvīgiem invaliditātes maksājumiem; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi precīzi dati un piemēroti veidi šo apakšgrupu noteikšanai, kā arī diferencētas pieejas pieņemšana attiecībā pret jauniešiem, kas ilgstoši nemācās, nestrādā un neapgūst arodu un bieži ir auguši nelabvēlīgākos sociālekonomiskajos apstākļos, saskaras ar intersekcionālu diskrimināciju izglītības, nodarbinātības un citās dzīves jomās, un kuri būtu jāuzrunā, uzsākot efektīvas informējošas programmas; uzsver, ka, lai šīs mērķa grupas sasniegtu, Garantija jauniešiem būtu jāintegrē saskanīgā sociālo un labklājības politikas pasākumu kopumā, piemēram, piekļuvē sociālajam nodrošinājumam, tostarp bezdarba pabalstiem un minimālajiem ienākumiem, bērnu aprūpei, veselības pakalpojumiem, pienācīgam, cenas ziņām pieejamam un piekļūstamam mājoklim, kā arī psiholoģiskajam atbalstam, lai nodrošinātu, ka shēmai var piekļūt visi jaunieši; uzsver, ka Garantijas jauniešiem shēmās ir aktīvi jācīnās pret jebkāda veida diskrimināciju, ar ko saskaras jaunieši;

7.  atzinīgi vērtē ieteikumu dalībvalstīm stiprināt agrīnās brīdināšanas sistēmas, lai identificētu jauniešus, kas varētu nonākt NEET situācijā; pauž pārliecību, ka pienācīgi veiktas novēršanas darbības, piemēram, prasmju novērtējumi un karjeras konsultēšana, vēršot uzmanību uz to, lai palīdzētu izglītību priekšlaicīgi pametušajiem iegūt nodarbinātību vai izglītību, pirms viņi kļūst par bezdarbniekiem, un iekļaujošas un nediskriminējošas vispārējās izglītības nodrošināšana ilgtermiņā varētu samazināt to jauniešu skaitu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu;

8.  atbalsta ideju novērtēt visu Garantijā jauniešiem reģistrēto jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, prasmju kopumu, jo īpaši viņu digitālās prasmes, un priekšlikumu uzlabot digitālās, valodu un vispārīgās sociālās prasmes ar sagatavošanās apmācību un veicināt pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, tiecoties uz zaļām prasmēm, uzņēmējdarbības prasmēm un finanšu un karjeras pārvaldības prasmēm, izmantojot individuāli pielāgotas karjeras konsultācijas un ievirzi; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgas neformālās un ikdienējās prasmes; arī aicina vienlaikus ar jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, digitālo prasmju izvērtēšanu izvērtēt viņu digitālā aprīkojuma un interneta pieslēguma situāciju; turklāt uzskata, ka jaunieši, kuri reģistrējas Garantijas jauniešiem shēmās, būtu jāatbalsta sociālo un transversālo prasmju veidošanā, kas ļautu viņiem labāk pārvaldīt pārejas procesu un pielāgoties strauji mainīgajam darba tirgum; uzskata, ka šāda veida pielāgotām darbībām būtu jābūt vērstām uz to, lai mazinātu prasmju neatbilstību darba tirgum; uzskata, ka māceklībām šajā ziņā var būt svarīga nozīme, jo tās sagatavo jauniešus ļoti pieprasītām darbvietām un tādējādi var sekmēt viņu ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū;

9.  mudina dalībvalstis nodrošināt, ka visiem jauniešiem, kuri reģistrējas Garantijas jauniešiem shēmās, tiek sniegti kvalitatīvi, daudzveidīgi un pielāgoti darba, apmācības, māceklības vai stažēšanās piedāvājumi, ietverot taisnīgu atalgojumu, un ka nodarbinātības piedāvājumi ir saskaņoti ar attiecīgajiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, nodrošinot tiesības uz taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi darba nosacījumu ziņā, tostarp nodrošinot personu ar invaliditāti vajadzībām pielāgotu darba vidi, piekļuvi sociālajai aizsardzībai un apmācībai, samērīgu pārbaudes laika ilgumu un aizliedzot nestandarta līgumu ļaunprātīgu izmantošanu; uzsver, ka pastiprinātajā Garantijā jauniešiem ietvertajiem piedāvājumiem nekādā gadījumā nebūtu jāveicina sociālais dempings, algu dempings, nodarbinātu personu nabadzība un nestabila situācija jauniešiem; atkārtoti pauž, ka stažēšanās varētu būt daļa no arodizglītības; atgādina, ka stažēšanās līgumi būtu jāslēdz kā rakstiska un juridiski saistoša vienošanās, precizējot stažiera uzdevumus un iekļaujot pienācīgu atalgojumu; uzskata, ka Garantijas jauniešiem mērķim ir jābūt nodarbinātībai un ka stažēšanās nekad nevar būt darbvietas aizstājējs;

10.  aicina paredzēt kvalitātes garantiju, lai nodrošinātu, ka visi, kuri ir pabeiguši savu apmācību un/vai izglītību Covid-19 krīzes laikā, var atkārtot/turpināt mācību kursus un/vai māceklību pat pēc diploma iegūšanas un/vai pabeigtas stažēšanās/māceklības, kas pret Covid-19 ieviesto pasākumu īstenošanas laikā varētu būt atcelta, saīsināta vai kādā citā ziņā ierobežota, lai tādējādi novērstu iespējamās nepilnības savā apmācībā;

11.  uzsver vajadzību Padomes ieteikumā noteikt skaidrus un saistošus kvalitātes kritērijus un standartus piedāvājumiem un aicina Komisiju izstrādāt kvalitātes satvaru attiecībā uz Garantiju jauniešiem; pauž pārliecību, ka šāds satvars programmu stiprinātu un padarītu to par efektīvāku instrumentu sekmīgai pārejai darba tirgū; aicina Komisiju pārskatīt spēkā esošos Eiropas instrumentus, piemēram, stažēšanās kvalitātes sistēmu un Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai, un iekļaut jauniešiem sniegtajiem piedāvājumiem paredzētus kvalitātes kritērijus, tostarp principu par stažieru un praktikantu taisnīgu atalgojumu, piekļuvi sociālajai aizsardzībai, ilgtspējīgu nodarbinātību un sociālajām tiesībām; uzsver, ka šie kritēriji nodrošinātu, ka programma efektīvi palīdz jauniešiem pāriet uz stabilu un kvalitatīvu nodarbinātību un rada jauniešiem visās nozarēs dzimumu aspektā līdzsvarotas iespējas, kas sniedz ilgtermiņa drošību, sociālo aizsardzību, vienlīdzīgus un pienācīgus darba nosacījumus un neveicina nestabilu nodarbinātību; aicina dalībvalstis un Komisiju izstrādāt programmas uzņēmējdarbības atbalstam, jo īpaši teritorijās ar vāju rūpniecisko pamatu;

12.  mudina Komisiju un dalībvalstis izplatīt labas prakses attiecībā uz sociālajiem ieguldījumiem, lai veicinātu iekļaujošāku sabiedrību un atjaunotu ekonomikas un sociālā progresa līdzsvaru; uzsver, ka ir svarīga gan aktīva darba tirgus politika, gan sociālās aizsardzības shēmas, lai novērstu “nulles summas spēli” vai nodarbinātības pārkārtošanu starp dažādām neaizsargātu cilvēku apakšgrupām, jo īpaši jauniešiem, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu; mudina Komisiju veikt pētījumu, lai izskatītu saikni starp jauniešiem bez sociālās aizsardzības un nestabilu darbu;

13.  pauž spēcīgu pārliecību par mērķi uzlabot jauniešu sociālekonomiskos apstākļus, pienācīgi īstenojot pastiprināto Garantiju jauniešiem; atkārtoti pauž nostāju, ka atalgojumam būtu jābūt samērīgam ar konkrētā indivīda paveikto darbu, prasmēm un pieredzi un vajadzību ļaut stažieriem, praktikantiem un mācekļiem nodrošināt sev iztiku darba tirgū ārpus izglītības programmas; aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar Parlamentu un saskaņā ar subsidiaritātes principu ierosināt iespējamos veidus, kā ieviest kopēju tiesību aktu instrumentu, lai ES darba tirgū nodrošinātu un īstenotu taisnīgu atalgojumu par stažēšanos, praksi un māceklību; nosoda neapmaksātas stažēšanās, prakses un māceklības izmantošanu, kas ir jauniešu darba ekspluatācijas veids un viņu tiesību pārkāpums;

14.  prasa nākamajā plānošanas periodā 2021.–2027. gadam stiprināt Garantijas jauniešiem finansējumu, izmantojot palielinātu ESF+ un pienācīgu tematisko koncentrāciju; uzsver, ka grozītajā Komisijas 2020. gada 28. maija priekšlikumā par ESF+ ir iekļauta prasība, ka dalībvalstis, kurās NEET līmenis 2019. gadā pārsniedza ES vidējo rādītāju, vismaz 15 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir mērķtiecīgām darbībām un strukturālām reformām, lai atbalstītu jauniešu nodarbinātību, profesionālo izglītību un apmācību, jo īpaši saistībā ar Garantijas jauniešiem shēmu īstenošanu; nosoda to, ka Eiropadome savos 2020. gada 21. jūlija secinājumos ievērojami samazināja šo summu līdz 10 %, kas ir pilnīgā pretrunā Eiropas Savienības centieniem ieguldīt jauniešos;

15.  atkārtoti pauž 2019. gada 4. aprīlī pirmajā lasījumā pieņemto nostāju, kas ietver papildu prasību, ka visām dalībvalstīm, ne tikai tām, kurās NEET līmenis pārsniedz ES vidējo, vismaz 3 % no ESF+ resursiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, 2021.–2027. gada plānošanas periodā jāiegulda jauniešu bezdarba problēmas risināšanā, jo īpaši saistībā ar Garantijas jauniešiem shēmu īstenošanu;

16.  aicina dalībvalstis un Komisiju pārdomāt to, ka NEET līmenis ir vienīgais faktors lēmumos par līdzekļu piešķiršanu; uzskata, ka, lai gan šis līmenis norāda uz to cilvēku skaitu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, no tā pilnībā ir izslēgti daudzi jaunieši, kuri ir nebrīvprātīgā nepilna laika nodarbinātībā, ir pametuši valsti, lai atrastu pienācīgu darbu, strādā nedeklarētu darbu, vai strādā, bet tāpat dzīvo trūkumā;

17.  mudina dalībvalstis stingri apņemties pilnībā īstenot Garantiju jauniešiem; uzsver, ka Savienības finansējums papildina valsts budžetu, nevis to aizstāj;

18.  atgādina, ka pastiprināta Garantija jauniešiem var būt svarīga, lai palīdzētu dalībvalstīm veikt ieguldījumus saistībā ar Eiropas zaļo kursu, radot nodarbinātības iespējas klimatneitrālā, energoefektīvā un aprites ekonomikā, un sagatavot prasmīgu darbaspēku šīm darbvietām, nodrošinot, ka pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku neviens jaunietis, jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām piederošie, nepaliek novārtā;

19.  atkārtoti uzsver nepieciešamību palielināt finansējuma efektīvu izmantošanu; sagaida, ka racionalizētie plānošanas un īstenošanas noteikumi saskaņā ar ESF+ samazinās saņēmēju administratīvās izmaksas, kā arī vienkāršos ziņošanas kārtību; sagaida, ka dalībvalstis rūpīgi tērēs līdzekļus jauniešu programmām, kas veicinās jauniešu nodarbinātību;

20.  uzsver, ka ir svarīgi maksimāli izmantot iespējamās sinerģijas starp Garantiju jauniešiem un citiem attiecīgiem ES fondiem un instrumentiem, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānismu, Eiropas Garantiju bērniem, Erasmus+, InvestEU, programmu “Apvārsnis Eiropa” un Taisnīgas pārkārtošanās fondu, arī saistībā ar REACT-EU un nacionālajiem atveseļošanas plāniem; šajā saistībā aicina dalībvalstis šajos plānos un savos atveseļošanas un noturības plānos, kā arī REACT-EU piešķirt prioritāti jauniešu nodarbinātības atbalstam; aicina dalībvalstis izmantot SURE resursus, lai atbalstītu pasākumus attiecībā uz gados jaunajiem stažieriem un praktikantiem, piemēram, ienākumu atbalstu un īstermiņa darba shēmas;

21.  uzsver, ka Komisijai ir jāuzlabo Garantijas jauniešiem īstenošanas pārraudzība un rezultātu ziņošana, tostarp saņēmēju pārraudzība Garantijas jauniešiem shēmu ietvaros un piedāvājumu īpašību pārraudzība, lai nodrošinātu to atbilstību jaunam kvalitātes standartu satvaram saskaņā ar pastiprināto Garantiju jauniešiem un Garantijas jauniešiem shēmu saņēmēju ilgtermiņa iekļaušanu nodarbinātībā;

22.  uzsver, ka uzlabota datu vākšana ir būtiski svarīga saņēmēju ilgtspējīgai integrēšanai darba tirgū un efektīvai Garantijas jauniešiem izmantošanai; mudina Eiropas Revīzijas palātu sagatavot turpmākos ziņojumus par Garantijas jauniešiem shēmu īstenošanu; šajā saistībā uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija veiktu pētījumu, kurā aplūkota saikne starp jauniešiem darbvietās bez sociālās aizsardzības un nestabilu darbu;

23.  uzsver, ka Garantijas jauniešiem shēmu efektīvas īstenošanas un stabilu un ilgtspējīgu darbvietu pieejamības uzlabošanas nolūkā ir nepieciešama partnerību stiprināšana un efektīvas koordinācijas nodrošināšana starp Garantijas jauniešiem sniedzējiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, reģionālajām un vietējām pašvaldībām, sociālajiem partneriem (darba devējiem un arodbiedrībām), izglītības un apmācības iestādēm, darba ar jaunatni veicējiem, solidaritātes veidotājiem un pilsonisko darbību īstenotājiem, tirdzniecības un amatniecības kamerām, jauniešu organizācijām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp NVO, kuras strādā ar nelabvēlīgākā situācijā esošām personām, un jo īpaši paraugprakšu apmaiņa starp dalībvalstīm; aicina Garantijas jauniešiem shēmu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā iesaistīt minētās ieinteresētās personas, lai nodrošinātu shēmu efektivitāti; mudina dalībvalstis uzlabot minēto partneru, jo īpaši jauniešu organizāciju, līdzdalību visos Garantijas jauniešiem shēmu pārvaldības posmos un saistītajos ES finansēšanas instrumentos Eiropas, valstu un vietējā līmenī; uzskata, ka partnerībām būtu skaidri jānorāda struktūras un mehānismi jēgpilnai līdzdalībai lēmumu pieņemšanā, ietverot pārredzamu informācijas izpaušanu;

24.  pauž pārliecību, ka labi mērķorientētām informētības uzlabošanas kampaņām formātos, kam var piekļūt arī personas ar invaliditāti, un jauniešiem saprotamiem saziņas kanāliem varētu būt noteicoša loma, lai uzrunātu jauniešus un jauniešu organizācijas un paaugstinātu iniciatīvas profilu, un ka īpaši būtu vērts pievērst uzmanību izglītību priekšlaicīgi pametušajiem; uzsver, ka finansējums, cik vien iespējams, būtu tieši jāpiešķir jauniešiem; uzsver, ka efektīvai informējošai politikai ir vajadzīgs pietiekams finansējums un darbinieku spējas, jo īpaši valstu nodarbinātības dienestos (VND), kam ir būtiska loma efektīvā NEET uzrunāšanā, bet kas joprojām izjūt pēc iepriekšējās finanšu krīzes ieviesto stingrās ekonomiskās politikas pasākumu sekas; šajā saistībā mudina dalībvalstis veikt ieguldījumus savos valsts nodarbinātības dienestos, lai nodrošinātu pietiekamus cilvēkresursus un finansiālo atbalstu darbinieku apmācībai un aprīkojumam minēto mērķu sasniegšanai;

25.  aicina Komisiju apsvērt ideju par ES tīmekļa portālu, kas būtu īpaši paredzēts stažēšanās un māceklības iespējām ES un redzamā, piekļūstamā un lietotājiem ērtā portālā apkopotu visas spēkā esošās ES iniciatīvas; uzskata, ka šāds portāls būtu pienācīgi jāpopularizē, izmantojot piemērotus kanālus, lai tam pievērstu gados jaunu Eiropas iedzīvotāju, izglītības iestāžu un uzņēmumu uzmanību visā ES; uzskata, ka portālam būtu jāvirza jaunie talanti turp, kur tie visvairāk ir vajadzīgi, jānorāda jauniešiem uz konkrētām vajadzībām darba tirgū, jāveicina piekļuve saistītajām mācību iespējām, jāuzlabo kopējā nākotnes nodarbinātība ES, jāpalīdz cīnīties pret jauniešu bezdarbu un pārvarēt prasmju nepietiekamību;

26.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.
(2) OV L 126, 21.5.2015., 1. lpp.
(3) OV L 185, 11.7.2019., 44. lpp.
(4) OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.
(5) OV C 456, 18.12.2018., 1. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0206.
(7) OV C 458, 19.12.2018., 57. lpp.
(8) OV C 346, 27.9.2018., 105. lpp.
(9) OV C 440, 30.12.2015., 67. lpp.
(10) “The impact of the economic crisis on euro area labour markets” (“Ekonomikas krīzes ietekme uz darba tirgiem eurozonā”), Eiropas Centrālās bankas ikmēneša biļetens, 2014. g. oktobris, 49.–68. lpp.
(11) Re-inVEST Europe (2019). Politiskais pārskats “Ceļā uz iekļaujošāku sociālo aizsardzību un aktīvu darba tirgus politiku Eiropas Savienībā:sociālo ieguldījumu perspektīva”.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika