Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. oktobra rezolūcija par dzimumu līdztiesību ES ārpolitikā un drošības politikā (2019/2167(INI))

P9_TA(2020)0286 A9-0145/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un it īpaši 5. un 16. mērķi,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par jebkāda veida sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā ANO un ES Miera operāciju un krīzes pārvarēšanas stratēģiskās partnerības prioritātes 2019.–2021. gadam, kuras Padome apstiprināja 2018. gada 18. septembrī, par galveno prioritāti nosakot sievietes, mieru un drošību,

–  ņemot vērā 1995. gada Ceturtās Pasaules sieviešu konferences Pekinas deklarāciju un rīcības platformu un pārskatīšanas konferenču iznākumu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2000. gada 31. oktobra Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību un tās turpmākās saistītās rezolūcijas, proti, rezolūcijas Nr. 1820 (2008. gada 19. jūnijs), Nr. 1888 (2009. gada 30. septembris), Nr. 1889 (2010. gada 5. oktobris), Nr. 1960 (2010. gada 16. decembris), Nr. 2106 (2013. gada 24. jūnijs), Nr. 2122 (2013. gada 18. oktobris), Nr. 2242 (2015. gada 13. oktobris), Nr. 2467 (2019. gada 23. aprīlis) un Nr. 2493 (2019. gada 29. oktobris),

–  ņemot vērā nolīgumu, ko pieņēma ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu 21. konferencē (COP21) Parīzē 2015. gada 12. decembrī (Parīzes nolīgums),

–   ņemot vērā Kopīgo deklarāciju par tirdzniecību un sieviešu ekonomisko iespēju palielināšanu, ko pieņēma Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Ministru konferencē Buenosairesā 2017. gada decembrī,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI(1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI(2),

–  ņemot vērā ANO Konvenciju pret transnacionālu organizēto noziedzību un tās protokolus, it īpaši Protokolu par cilvēku, it īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to,

–  ņemot vērā ES un ANO iniciatīvu “Spotlight”,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 10. decembra secinājumus par sievietēm, mieru un drošību,

–  ņemot vērā ES stratēģisko pieeju attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību (SMD) un tās rīcības plānu 2019.–2024. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2013. gada 24. jūnija sanāksmē pieņemtās Pamatnostādnes lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada decembrī publicēto sarakstu ar darbībām LGBTI līdztiesības sekmēšanai,

–  ņemot vērā ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam (GAP II), ko Padome pieņēma 2015. gada 26. oktobrī, un ikgadējos tā īstenošanas ziņojumus,

–  ņemot vērā 2018. gada 31. maija rezolūciju par kopīgā dienestu darba dokumenta “Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā” (SWD(2015)0182) īstenošanu(3) un 2010. gada 25. novembra rezolūciju par desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1325 (2000. g.) par sievietēm, mieru un drošību(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 19. maija Eiropas Konsensu par attīstību,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. marta ES dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam (COM(2020)0152),

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) civilo operāciju komandiera 2018. gada 8. oktobra Operatīvās pamatnostādnes misiju vadībai un personālam par dzimumu līdztiesības vispārēju integrēšanu,

–  ņemot vērā dokumentu “ANO DP rezolūciju par sievietēm, mieru un drošību īstenošana saistībā ar KDAP misijām un operācijām”, ko Padome pieņēma 2012. gada 22. martā,

–  ņemot vērā 2018. gada 22. janvāra Atjauninātos vispārējos uzvedības standartus KDAP misijām un operācijām,

–  ņemot vērā EĀDD 2017. gada novembra dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju stratēģiju 2018.–2023. gadam,

–  ņemot vērā EĀDD 2016. gada 10. novembra ziņojumu par sākotnējā stāvokļa apsekojumu saistībā ar cilvēktiesību un dzimuma jautājumu integrēšanu Eiropas Savienības kopējā drošības un aizsardzības politikā,

–  ņemot vērā EĀDD 2016. gada jūnija globālo stratēģiju attiecībā uz Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politiku,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu, 3. panta 5. punktu un 21. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A9-0145/2020),

A.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesības princips ir viena no ES pamatvērtībām, kas noteiktas Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā; tā kā tāpēc sieviešu un vīriešu līdztiesības aspekts kā horizontāls princips būtu jāīsteno un jāintegrē visās ES darbībās un politikās; tā kā ES būtu jāveicina tādas pasaules izveide, kurā visi cilvēki neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētiskajām īpatnībām, valodas, reliģijas vai ticības, politiskajiem vai jebkādiem citiem uzskatiem, piederības pie nacionālās minoritātes, īpašuma, dzimšanas statusa, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes var dzīvot mierā un kurā viņiem ir vienlīdzīgas tiesības un vienādas iespējas īstenot savu potenciālu;

B.  tā kā piektais ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM Nr. 5) ir panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt iespējas visām sievietēm un meitenēm visā pasaulē; tā kā neviena attīstības stratēģija nebūs efektīva, kamēr sievietēm un meitenēm netiks atvēlēta centrāla loma, un tā kā IAM Nr. 5 ir horizontāli jāintegrē dažādajās politikas jomās, kurās ES ir kompetenta rīkoties;

C.  tā kā vairākas valstis, tādas valstis kā Zviedrija, Dānija, Šveice un Norvēģija, ir pieņēmušas satvaru tam, lai virzītos uz ārpolitiku, kurā stingrs uzsvars tiek likts uz dzimumu līdztiesību, un tā kā tādas valstis kā Francija, Spānija, Luksemburga, Īrija, Kipra un Vācija ir paziņojušas par savu nodomu dzimumu līdztiesību noteikt par savas ārpolitikas prioritāti; tā kā šāda veida politikai būtu jāveicina dzimumu līdztiesību veicinošs ārpolitikas redzējums, kas dzimumu līdztiesību padara par prioritāti, aizsargā un veicina sieviešu un citu tradicionāli marginalizētu grupu cilvēktiesības, garantē šīm iedzīvotāju grupām taisnīgu piekļuvi sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem resursiem un to līdzdalību visos līmeņos, piešķir atbilstošus resursus šī redzējuma īstenošanai un ņem vērā cilvēktiesību aizstāvju sieviešu un pilsoniskās sabiedrības viedokli; tā kā jebkurai turpmākai ES ārpolitikai un drošības politikai vajadzētu būt vērstai uz minēto mērķu sasniegšanu;

D.  tā kā sievietes un meitenes īpaši skar fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība, nabadzība, bruņoti konflikti, klimata un veselības ārkārtas situāciju ietekme, kā arī citas ārkārtas situācijas un tā kā šo problēmu risināšanā būtiski svarīgi ir palielināt viņu iespējas; tā kā ir tikusi novērota plaša vēršanās pret sieviešu un LGBTIK+ tiesībām; tā kā jebkādai izpratnei par drošību vajadzētu būt skaidri orientētai uz cilvēktiesībām, lai veicinātu darbības, kas rada mieru; tā kā Padomes LGBTI pamatnostādnes ir efektīvs instruments, lai veicinātu to, ka LGBTI personas var pilnībā izmantot cilvēktiesības, kā arī labs pamats vērienīgai gaidāmajai LGBTI līdztiesības stratēģijai;

E.  tā kā ārpolitika un drošības politika, kas nepārstāv sieviešu, meiteņu un LGBTIK+ tiesības un nepievēršas pastāvošās netaisnības novēršanai, vēl vairāk pastiprina nelīdzsvarotību; tā kā ikvienam, kas vēlas izbeigt šo netaisnību, ir jāatzīst nevienlīdzīgais varas līdzsvars starp dzimumiem;

F.  tā kā dominējošais vēstījums par sievietēm un meitenēm ir viktimizācija, kas viņām liedz iespēju ietekmēt procesus un iznīcina viņu spēju darboties kā aktīvām pozitīvu pārmaiņu virzītājām; tā kā arvien vairāk pierādījumu liecina, ka jēgpilna sieviešu un meiteņu līdzdalība konfliktu novēršanā un risināšanā, miera veidošanā un pēckonflikta atjaunošanā palielina miera ilgtspēju, kvalitāti un noturīgumu un vietējo kopienu izturētspēju, kā arī palīdz novērst jebkāda veida ar dzimumu saistītu vardarbību; tā kā, lai gan sievietēm ir šāda izšķiroša loma ilgstoša miera izveidē, laikposmā no 1992. gada līdz 2018. gadam svarīgākajos miera procesos sievietes bija tikai 13 % no sarunu vedējiem, tikai 4 % — no parakstītājiem un tikai 3 % — no starpniekiem;

G.  tā kā sievietes un meitenes var saskarties ar dažādiem diskriminācijas veidiem; tā kā ar dzimumu saistīta vardarbība, tostarp agrīna un piespiedu laulība un sieviešu dzimumorgānu kropļošana, neatbilstoša piekļuve veselības aizsardzībai, izglītībai, tīram ūdenim, sanitārijai un uzturam, ierobežota piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību (SRVT) pakalpojumiem un nevienlīdzīga līdzdalība politisku lēmumu pieņemšanā, kā arī publiskās un privātās institūcijās veicina diskrimināciju un marginalizāciju; tā kā, lai nodrošinātu to, ka meitenes var pilnībā izmantot savas cilvēktiesības, sevišķi svarīgi ir viņas aizsargāt pret vardarbību un diskrimināciju, it īpaši attiecībā uz izglītības, informēšanas un veselības aizsardzības pakalpojumiem, tostarp SRVT jomā; tā kā īpaši neaizsargātas ir meitenes bēgles un meitenes migrantes;

H.  tā kā meitenes ir tās, kuras nākotnē saskarsies ar konfliktu un ārkārtas situāciju sekām, un tā kā ieilgušu konfliktu gadījumā viņas aug kaitīgos apstākļos, kam būs ilgstošas sekas; tā kā meitenēm ir īpašas vajadzības un viņas saskaras ar īpašiem izaicinājumiem, kas nav tādi paši kā pieaugušu sieviešu gadījumā un kas, veicot klasificēšanu plašākās kategorijās “bērni” un “sievietes”, bieži vien netiek ņemti vērā;

I.  tā kā 2020. gads ir zīmīgs ar svarīgām sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības satvaru, tostarp 1995. gada Pekinas deklarācijas un rīcības platformas un ANO Drošības padomes 2000. gada Rezolūcijas Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību (SMD), gadadienām;

J.  tā kā ES stratēģiskā pieeja SMD ir būtisks progress no ES iesaistīšanās SMD programmā viedokļa; tā kā tā uzsver nepieciešamību pēc konkrētām saistībām un darbībām, kā arī nepieciešamību iesaistīt, aizsargāt un atbalstīt sievietes un meitenes, lai panāktu ilgstošu mieru un drošību; tā kā 2019. gadā tika pieņemts ES rīcības plāns attiecībā uz SMD, lai īstenotu šādu stratēģisku pieeju, taču tā kā šīs apņemšanās izpilde praksē joprojām ir sarežģīta; tā kā ir ļoti svarīgi, lai ES darbinieki pastiprinātu centienus integrēt SMD savā darbā ar mērķi ne tikai uzlabot savu misiju efektivitāti, bet arī nodrošināt sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību kā tādas;

K.  tā kā Dzimumu līdztiesības rīcības plāns II (GAP II) tika izstrādāts, balstoties uz Parlamenta ieteikumiem, un tā kā — lai panāktu sistēmiskas pārmaiņas ES pieejā sieviešu un vīriešu līdztiesības principam — īpaša uzmanība tajā ir veltīta ES institucionālās kultūras izmaiņām galvenās pārvaldes un delegāciju līmenī, kā arī sieviešu un meiteņu dzīves pārveidei četrās galvenajās jomās; tā kā dzimumu līdztiesības integrēšana un veicināšana ES ārpolitikā un drošības politikā ir ļoti atkarīga no GAP II sekmīgas īstenošanas un izvērtēšanas, lai ieteiktu darbības uzlabotam nākotnes GAP satvaram (jaunajam ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānam III 2020. gadā);

L.  tā kā ar sākotnējā GAP (GAP I) palīdzību tika panākts zināms progress, taču tam arī piemita vairāki trūkumi: šaura darbības joma, dzimumu līdztiesības principa neievērošana budžeta plānošanā, vāja ES delegāciju izpratne par dzimumu līdztiesības satvaru, ES vadības apņemšanās trūkums un personāla motivēšanai un pienācīgai atbalstīšanai nepieciešamās institucionālās arhitektūras un stimulu trūkums; tā kā GAP II bija svarīgs solis uz priekšu dzimumu līdztiesības veicināšanā ES ārējās attiecībās un tam piemita vairākas pozitīvas tendences, taču tā kā tā īstenošanai ir nepieciešama pilnīga ES un tās dalībvalstu izpratne un nelokāma apņemšanās nodrošināt to, ka nenotiek nekāda situācijas pasliktināšanās, un paātrināt progresu šajā jomā; tā kā GAP II joprojām piemīt vairāki trūkumi attiecībā uz pamatprioritāšu un ar dzimumu saistīto IAM īstenošanu, ar precīzu ziņošanu par progresu visu mērķu īstenošanā un kvalitatīvu datu sniegšanu saistīto problēmu risināšanu un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu politikas dialogos; tā kā joprojām ir nepieciešams vēl vairāk paplašināt tā darbības jomu, pienācīgi ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā un saskaņot plānošanas un budžeta cikla termiņus; tā kā, lai sasniegtu taustāmus rezultātus dzimumu līdztiesības uzlabošanā visā pasaulē, ļoti svarīgi ir, lai ES vadība uzņemtos lielākas saistības un lai tiktu ieviesta institucionālā struktūra un stimuli personāla motivēšanai, kā arī pienācīgai atbalstīšanai un apmācībai;

M.  tā kā GAP II mērķis ir līdz 2020. gadam integrēt dzimumu līdztiesības integrēšanas darbības 85 % no visām jaunajām ES iniciatīvām; tā kā, neraugoties uz panākto progresu, 2018. gadā dzimumu līdztiesība bija iekļauta tikai 55–68 % jauno programmu;

N.  tā kā ES delegācijas un misijas partnervalstīs atrodas GAP II īstenošanas priekšējās līnijās un tā kā delegāciju un misiju vadītāju un personāla īstenotā vadība un zināšanas ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu sekmīgu GAP II īstenošanu; tā kā ir ieteicams, lai ES delegācijās lielākam skaitam sieviešu tiktu nodrošināta piekļuve vadības un pārvaldības amatiem;

O.  tā kā ES un pasaulē kopumā sievietes joprojām ir lielā mērā nepietiekami pārstāvētas un nepietiekami novērtētas politikā un lēmumu pieņemšanas procesos, tostarp ārpolitikas un starptautiskās drošības jomā; tā kā Eiropas Savienībā aizsardzības ministra amatu ieņem 6 sievietes un tikai 3 no 27 ārlietu ministriem ir sievietes; tā kā dzimumu ziņā līdzsvarota iecelšana amatā sniedz augstu pievienoto vērtību lēmumu pieņemšanas procesam;

P.  tā kā dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2024. gadam ir noteikts mērķis līdz 2024. gada beigām panākt dzimumu līdzsvaru 50 % apmērā visos Komisijas pārvaldības līmeņos;

Q.  tā kā EĀDD vīrieši ieņem 75 % no vidējā līmeņa vadošiem amatiem un 87 % no augstākā līmeņa vadošiem amatiem; tā kā Komisijas priekšsēdētājas vietnieks un Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) ir apņēmies līdz sava pilnvaru termiņa beigām panākt, ka 40 % vadošo amatu ieņem sievietes; tā kā visnesenākās viņa veiktās iecelšanas amatā rezultāts ir tāds, ka visi ģenerālsekretāra vietnieki ir vīrieši;

R.  tā kā ES politikām piemīt tendence sievietes attēlot kā seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības upurus un viņu aizsardzībai pievērsties galvenokārt pēc tam, kad seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības akts jau ir noticis; tā kā ES politikas šajā jomā uzlabotu spēcīgāka politika un operatīva uzmanības veltīšana cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai, pievēršoties varas nelīdzsvarotībai dzimumu attiecībās;

S.  tā kā ir panākts zināms progress SRVT nodrošināšanā visā pasaulē, taču joprojām pastāv būtiskas nepilnības SRVT nodrošināšanā un pieejamībā; tā kā visā pasaulē ir vērojama satraucoša plaša vēršanās pret sieviešu un LGBTIK+ tiesībām, tostarp pieprasot SRVT ierobežošanu un seksuālās audzināšanas un dzimumu studiju aizliegšanu; tā kā 2018. gadā ES darbību skaits SRVT jomā samazinājās un tā kā vismazāk ar dzimumu līdztiesību saistītu darbību Komisijas dienesti bija veikuši tieši SRVT jomā; tā kā pastāv liela nepieciešamība atkārtoti apstiprināt ES apņemšanos veicināt, aizsargāt un īstenot ikviena indivīda tiesības pilnībā pašam pieņemt lēmumus par jautājumiem, kas saistīti ar viņa SRVT, un nepieļaut diskrimināciju un vardarbību;

T.  tā kā padomdevēju un kontaktpunktu dzimumu jautājumos darbam ir būtiska nozīme, lai ES politikas dzimumu līdztiesības un SMD jomā pārvērstos par analīzi, plānošanu, īstenošanu un izvērtēšanu, kā arī lai dzimumperspektīva tiktu integrēta ikdienas uzdevumos un operācijās; tā kā padomdevējiem un kontaktpunktiem dzimumu jautājumos ir svarīga loma ar dzimumu saistītu politiku horizontālā integrēšanā; tā kā, lai nodrošinātu to, ka kontaktpunkti var pienācīgi pildīt savus pienākumus, ir nepieciešama ar dzimumu saistītu jautājumu pastiprināta noteikšana par prioritāti ES delegācijās, pietiekama laika atvēlēšana dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un projektu vadītāju apņemšanās savā darbā pietiekami ņemt vērā dzimumu; tā kā ir nepieciešama turpmāka rīcība, lai nodrošinātu, ka kontaktpersonu dzimumu jautājumos darba apraksts atspoguļo to uzdevumu būt atbildīgām par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un dzimumu līdztiesības veicināšanu;

U.  tā kā pie LGBTIK+ personu tiesībām strādā tikai viena trešdaļa no visām ES delegācijām; tā kā ES pamatnostādnes attiecībā uz LGBTIK+ netiek piemērotas vienādi un tā kā to īstenošana lielā mērā ir atkarīga no nevis no strukturālas pieejas ievērošanas, bet no delegāciju vadības zināšanām un ieinteresētības;

V.  tā kā pilsoniskās sabiedrības sieviešu grupām un aktīvistēm ir izšķiroši svarīga loma progresa panākšanā miera un drošības programmas jomā un tā kā viņu līdzdalība ir būtiska dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā; tā kā pilsoniskās sabiedrības telpa samazinās dažādās jomās, tostarp attiecībā uz sieviešu organizācijām un cilvēktiesību aizstāvēm, SRVT un LGBTIK+ tiesībām; tā kā cilvēktiesību aizstāves bieži saskaras ar papildu un atšķirīgiem riskiem un šķēršļiem, kas ir intersekcionāli un ko rada iesakņojušies dzimumu stereotipi; tā kā visā GAP III plānošanas, īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas ciklā būtu jānodrošina konsekventa sadarbība ar sieviešu organizācijām un cilvēktiesību aizstāvēm; tā kā ir nepieciešamas apņēmīgākas iekšējas un ārējas darbības, lai aktīvi vērstos pret jebkāda veida plašu negatīvas reakcijas izpausmi un turpinātu virzību uz sabiedrību, kurā valda dzimumu līdztiesība;

W.  tā kā ierobežots finansējums un nepietiekams darbinieku skaits ir būtiski šķēršļi ES mērķu īstenošanai dzimumu līdztiesības jomā; tā kā dzimumu līdztiesības jomā trūkst arī politikas saskaņotības un tā kā vēl nepastāv vienota sistēma, kas veicinātu vienādu izpratni par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un šīs pieejas īstenošanu ES institūcijās;

X.  tā kā dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ES ārpolitikā un drošības politikā nozīmē arī atzīt un apkarot tādu globālo parādību kā klimata pārmaiņas, migrācija, tirdzniecība un drošība specifiskās dzimumu dimensijas un ietekmi, kā arī politikas veidošanā īpašu uzmanību veltīt to sieviešu un grupu pieredzei un vajadzībām, kuras saskaras ar vairākiem un intersekcionāliem diskriminācijas un marginalizācijas veidiem,

1.  prasa ES un tās dalībvalstīm turpināt stiprināt sieviešu un meiteņu tiesības un virzīties uz tādu ārpolitiku un drošības politiku, kurā būtu integrēts dzimumu līdztiesību veicinošs ārpolitikas redzējums; uzsver, ka šādas politikas pamatā vajadzētu būt konsekventai dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai, datu analīzei dalījumā pēc dzimuma, izmantojot datus iedalījumā pēc dzimuma un vecuma un dzimumsensitīvus rādītājus, un ietekmes uz dzimumu līdztiesību sistemātiskai izvērtēšanai, lai noteiktu, formulētu un uzraudzītu darbības visās nozarēs nolūkā uzlabot dzimumu līdztiesību un lai sievietēm un cilvēkiem ar dažādu izcelsmi, pieredzi un zināšanām nodrošinātu jēgpilnu un vienlīdzīgu lomu lēmumu pieņemšanā; mudina ES izpētīt iespējas, kā sistemātiski apmainīties ar pieredzi datu analīzē dalījumā pēc dzimuma, kā arī tās pārvaldībā un atjaunināšanā;

2.  mudina Komisiju, PV/AP un dalībvalstis vēl vairāk pastiprināt atbalstu dzimumu līdztiesībai, visu sieviešu un meiteņu iespējai pilnībā izmantot cilvēktiesības un viņu iespēju palielināšanai visā pasaulē un uzņemties svarīgu un pieaugošu lomu līdzekļu racionalizēšanā un maksimāli efektīvā izmantošanā šī mērķa sasniegšanai;

3.  atzinīgi vērtē GAP II trīs tematiskos pīlārus: 1) meiteņu un sieviešu fiziskās un psiholoģiskās integritātes nodrošināšana, 2) ekonomisko un sociālo tiesību popularizēšana un iespēju palielināšana meitenēm un sievietēm, un, 3) meiteņu un sieviešu viedokļa paušanas iespējas un līdzdalības stiprināšana; atzīmē, ka panāktais progress atšķiras starp tematiskajām prioritātēm un dažādiem ES aktoriem; tādēļ prasa Komisijai, PV/AP un visām dalībvalstīm pielikt lielākas pūles, lai pilnībā īstenotu GAP un sasniegtu tajā noteiktos darbības rezultātu standartus; pauž nožēlu par to, ka 2018. gadā mērķis ar vismazāko GAP II ietvaros paziņoto darbību skaitu bija apkarot sieviešu un meiteņu tirdzniecību jebkāda veida ekspluatācijas nolūkā un ka tas bija vienīgais mērķis, attiecībā uz kuru paziņoto darbību skaits salīdzinājumā ar 2017. gadu bija samazinājies;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu 2020. gadā veikt pārskatīšanu un iesniegt jaunu GAP 2021.–2025. gada laikposmam (GAP III); uzsver, ka attiecībā uz GAP III būtu jāvadās pēc pašreizējā GAP (GAP II) nospraustā kursa un jāpaplašina šis kurss un ka būtu jāņem vērā pašreizējā GAP īstenošanā gūtā pieredze; uzsver — lai nodrošinātu šī dokumenta efektīvu īstenošanu, tas ir jāizstrādā oficiāla paziņojuma veidā; atgādina, ka kopējai ārpolitikai un drošības politikai piemēro īpašus noteikumus un procedūras un ka ES un dalībvalstu attīstības sadarbības politikai vajadzētu būt savstarpēji papildinošai un pastiprinošai, pilnībā ievērojot ES principus un līgumus, tostarp LES 2., 3. un 5. pantu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija attiecībā uz to pieeju dzimumu līdztiesībai ar ārējās darbības palīdzību dalībvalstīm ieteikusi to kompetences jomās īstenot politiskus mērķus saskaņā ar GAP;

5.  atzinīgi vērtē ES rīcības plānu attiecībā uz SMD un prasa to stingri īstenot; atzinīgi vērtē SMD programmas veicināšanas iekļaušanu 2018. gada kopīgajā deklarācijā par ES un NATO sadarbību ES un NATO sadarbību; atzinīgi vērtē lēmumu atjaunināt ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā un prasa tajā iekļaut integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un konkrētas darbības dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību, tostarp SRVT, atbalstīšanai; turklāt atzinīgi vērtē jauno ES stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai, kas ieplānota attiecībā uz 2021. gadu;

6.  prasa nodrošināt vēl lielāku politikas saskaņotību un koordinēšanu vairāku ES ārējā darbībā iekļautu saistību attiecībā uz dzimumu līdztiesību īstenošanā; uzsver, ka ES stratēģiskajai pieejai vajadzētu būt saistītai un sinhronizētai ar jauno GAP III, un prasa ES 2019. gada ES rīcības plānu attiecībā uz SMD iekļaut GAP III kā atsevišķu nodaļu; uzsver pašreizējā ar SMD programmu saistītā normatīvā satvara nozīmi; uzstāj, ka šim satvaram būtu jākļūst par pamatu visām darbībām ES un starptautiskā līmenī un ka ir stingri jānoraida jebkādi mēģinājumi atteikties no šajā jomā noteiktajām saistībām vai tās vājināt;

7.  aicina visas dalībvalstis pieņemt feministisku ārpolitiku un drošības politiku, kas novērstu šķēršļus sievietēm iegūt un saglabāt ne tikai augsta līmeņa vadošu lomu un vadošus amatus, piemēram, vēstnieka un starpnieka amatu starptautiskās miera sarunās, bet arī iesācēja līmeņa amatus; atgādina, ka būtu jāņem vērā faktori, kas varētu kavēt sieviešu līdzdalību, piemēram, tādu politiku trūkums, kuras veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, ģimenes pienākumu nevienlīdzīga sadale un gaidas, ka sievietes būs galvenās aprūpētājas, jo šādi faktori bieži vien noved pie tā, ka sievietes pārtrauc karjeru vai pāriet uz nepilna laika darbu, kā arī būtu jāņem vērā vispārējā sabiedrības izpratne par sieviešu līderību; turklāt uzsver, ka sieviešu līderības mērķu aktīvā atbalstīšanā SMD programmā viens no ES pamatprincipiem ir vienāds atalgojums par vienādu darbu un ka tas būtu integrējams, uzlabojot sieviešu ekonomiskās un sociālās tiesības gan ārpus ES, gan ES; atgādina, ka dalībvalstīm ir pienākums izskaust diskrimināciju dzimuma dēļ attiecībā uz visiem atalgojuma par tādu pašu darbu un par vienādas vērtības darbu aspektiem un nosacījumiem;

Dzimumu līdztiesība kā viens no ES ārējās darbības vadošajiem principiem

8.  aicina EĀDD, attiecīgos Komisijas dienestus, Eiropas aģentūras, kas strādā ārpus Eiropas Savienības robežām, un dalībvalstis sistemātiski iekļaut integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un intersekcionālu perspektīvu ES ārpolitikā un drošības, paplašināšanās, tirdzniecības un attīstības politikā, tostarp daudzpusējos forumos un visu politiku noteikšanā, politiskos un stratēģiskos dialogos, publiskos paziņojumos, globālos ziņojumos par stāvokli cilvēktiesību jomā, kā arī uzraudzības, vērtēšanas un ziņošanas procesos; uzstāj, ka dzimumu līdztiesībai vajadzētu būt pamatvērtībai visās ES ārējās darbībās;

9.  uzsver, ka būtu jāveic turpmāka ES politikām un praksei, kā arī pašreizējam plānošanas ciklam raksturīgās varas dinamikas analīze, lai pētītu tās ietekmi uz dzimumu līdztiesību un atbilstoši rīkotos;

10.  atgādina, ka visās ES ārējās darbībās ir svarīgi integrēt intersekcionālu perspektīvu un ka ES darbībās būtu jāņem vērā pieredze, ko guvušas sievietes ar dažādu izcelsmi, pieredzi un zināšanām un it īpaši sievietes, kuras saskaras ar savstarpēji ietekmējošiem diskriminācijas un marginalizācijas veidiem vecuma, dzimuma, rases, reliģiskās piederības, sociālekonomiskā un juridiskā statusa, spēju, seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ; atgādina, ka sievietes nav viendabīga grupa un ka viņu viedokļi atšķiras;

11.  uzsver nepieciešamību visaugstākajā politiskajā līmenī nodrošināt pastāvīgu apņemšanos īstenot GAP III; prasa, lai GAP III tiktu precizēts, ka 85 % no oficiālās attīstības palīdzības (OAP) ir piešķirami programmām, kuru galvenais vai viens no svarīgākajiem mērķiem ir dzimumu līdztiesība, un aicina šo plašāko saistību ietvaros ievērojamu OAP summu piešķirt programmām, kuru viens no galvenajiem mērķiem ir dzimumu līdztiesība, tostarp SRVT; prasa veikt turpmākas mērķtiecīgas darbības, lai panāktu dzimumu līdztiesību; turklāt prasa, lai ar jaunā GAP palīdzību tiktu pastiprināta stabilā uz faktiem balstītā no GAP II pārņemtā pieeja, ar kuru saskaņā tiek izmantota kvalitatīva analīze, lai izvērtētu šādu programmu reālo ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu; prasa uzlabot ziņošanu par dzimumu līdztiesībai paredzēto ES finansējumu, kas piešķirts un izmaksāts partnervalstīs, izmantojot GAP III;

12.  Iesaka, lai GAP III būtu skaidri un izmērāmi gūto panākumu rādītāji ar noteiktu termiņu nolūkā uzraudzīt īstermiņa, vidēji ilga termiņa un ilgtermiņa izmaiņas, noteikta dažādu dalībnieku atbildība un skaidri mērķi katrā partnervalstī, izstrādāti ciešā sadarbībā ar attiecīgo partnervalsti un aktīvi iesaistot vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, citus attiecīgos pilsoniskās sabiedrības dalībniekus un vietējos mazos un vidējos uzņēmumus (MVU); aicina EĀDD, Komisiju un ES dalībvalstis, izmantojot jauno GAP, atkārtoti apņemties integrēt dzimumu līdztiesības aspektu visās nozarēs; aicina EĀDD, attiecīgos Komisijas dienestus un ES dalībvalstis ierosināt turpmākas darbības, kuru mērķis ir dzimumu līdztiesības nodrošināšana;

13.  prasa ar GAP III palīdzību izrādīt pretestību masveida negatīvajai reaģēšanai attiecībā uz sieviešu un LGBTIK+ tiesībām, uzlabojot sieviešu un meiteņu piekļuvi izglītībai, informācijai un SRVT, un nodrošināt viņu aizsardzību pret piespiešanu, vardarbību, diskrimināciju un ļaunprātīgu izmantošanu; turklāt uzsver, ka jaunajam GAP būtu skaidri jāietver sieviešu aizsardzība un līdzdalība un viņu tiesību veicināšana jebkādā kontekstā, tostarp nestabilās valstīs un konfliktsituācijās;

14.  uzskata, ka izglītība ir ļoti svarīga, lai panāktu dzimumu līdztiesību un palielinātu sieviešu un meiteņu iespējas; tādēļ prasa ES gaidāmajā GAP III pastiprināt tās saistības veicināt dzimumu līdztiesību un apkarot dzimumu stereotipus izglītības sistēmā un ar tās palīdzību; šajā sakarā prasa apsvērt dažādas iespējas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas jomā;

15.  atzinīgi vērtē ES stratēģisko pieeju SMD un 2019. gadā pieņemto ES rīcības plānu attiecībā uz SMD un pieprasa tos stingri īstenot; tomēr pauž nožēlu, ka, neraugoties uz skaidriem mērķiem un rādītājiem, šīs politiskās saistības, izrādās, joprojām ir grūti izpildīt, un prasa turpināt centienus šajā jomā; uzsver nacionālo rīcības plānu nozīmi SMD programmas īstenošanā; atzinīgi vērtē to, ka gandrīz visas ES dalībvalstis līdz šī gada beigām pieņems savus nacionālos rīcības plānus attiecībā uz ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325; tomēr pauž nožēlu, ka tikai viena no tām ir piešķīrusi līdzekļus sava attiecīgā rīcības plāna īstenošanai; aicina dalībvalstis piešķirt līdzekļus minētā plāna īstenošanai un izstrādāt nacionālos parlamentārās uzraudzības mehānismus, kā arī ieviest kvotas sieviešu līdzdalībai kontroles, izvērtēšanas un uzraudzības mehānismos; pauž nožēlu par to, ka daudzi ES institūciju darbinieki savā darbā nav integrējuši SMD programmu un ka tā tiek uzskatīta par tādu, ko katrs var piemērot pēc saviem ieskatiem un ar mērķi uzlabot misiju efektivitāti, nevis par veidu, kā nodrošināt sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību kā tādas;

16.  aicina Komisiju pastiprināt centienus īstenot strukturētu pieeju, kas paredz dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, nolūkā rūpīgi izsekot līdzi visiem attiecīgajiem izdevumiem, tostarp ārējās darbības jomā, organizēt dažādo ES finansēto programmu ietekmes uz dzimumu līdztiesību ex ante un ex post izvērtēšanu un ziņot par to Eiropas Parlamentam; uzsver, ka šādai izvērtēšanai būtu jābalstās uz datiem dalījumā pēc dzimuma un vecuma un ka tās rezultāti būtu jāintegrē plānošanas ciklā; uzsver nepieciešamību uzlabot datu analīzes dalījumā pēc dzimuma ticamību, saskaņojot ES delegāciju vāktos datus tā, lai tie būtu salīdzināmi; prasa datu analīzei pēc dzimuma atvēlēt lomu valstu stratēģiju mērķu, programmu, projektu un dialoga noteikšanā;

17.  prasa atbalstu tam, lai 85 % no konkrētajam mērķim paredzētā finansējuma tikti piešķirti programmām, kuru galvenais vai viens no svarīgākajiem mērķiem ir dzimumu līdztiesība ierosinātās regulas, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI), ietvaros un mazināt administratīvos ierobežojumus, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību vietējām un mazām pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzsver, ka ir svarīgi NDICI regulas ietvaros par skaidriem mērķiem noteikt turpmāku dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un mērķtiecīgas darbības šajā jomā un nodrošināt, ka partneri var rēķināties ar pietiekamu politisko un finansiālo atbalstu tās īstenošanai; prasa izmantot dzimumspecifiskus rādītājus visu to ES ārpolitikas un drošības politikas darbību projektu atlases, uzraudzības un izvērtēšanas posmā, kuras saņem finansējumu no ES budžeta; uzsver nepieciešamību palielināt pašreizējo un nākotnes ES resursu izmantošanas efektivitāti, budžeta plānošanā ievērojot dzimumu līdztiesības principu, it īpaši laikā, kad jātiek galā ar tādiem sarežģītiem uzdevumiem kā nākamā daudzgadu finanšu shēma (DFS), budžeta ierobežojumi un Covid-19 krīzes seku novēršana;

18.  aicina Komisiju, EĀDD un ES delegācijas atzīt meitenes un jaunietes par pārmaiņu virzītājām un atbalstīt viņu drošu, jēgpilnu un iekļaujošu līdzdalību pilsoniskajā un sabiedriskajā dzīvē, tostarp, ņemot vērā jauniešu vadīto organizāciju atsauksmes un atbalstot viņas ar spēju veidošanas palīdzību; uzsver meiteņu, jauniešu un sieviešu pozitīvo lomu ilgtspējīga miera un sociālās kohēzijas nodrošināšanā, tostarp ar meiteņu un sieviešu vadītu vietējo iniciatīvu palīdzību konfliktu novēršanas un miera veidošanas jomā; prasa ES un dalībvalstīm nodrošināt atbilstošus budžeta līdzekļus izglītībai ārkārtas situācijā, lai nodrošinātu, ka ikviena meitene var gūt panākumus, neraugoties uz konfliktu un dabas katastrofu radītajiem apstākļiem;

19.  atzīst, ka humanitārās krīzes saasina ar SRVT saistītas problēmas, un atgādina, ka krīzes zonās, it īpaši tādu neaizsargātu grupu kā bēgļi un migranti vidū, sievietes un meitenes ir īpaši pakļautas seksuālai vardarbībai, seksuāli transmisīvām slimībām, seksuālai izmantošanai, izvarošanai kā kara ierocim un nevēlamai grūtniecībai; aicina Komisiju un dalībvalstis humānās palīdzības sniegšanā — tostarp humānās palīdzības sniedzēju apmācības un pašreizējā un nākotnes finansējuma ziņā — augstu prioritāti piešķirt dzimumu līdztiesībai un SRVT, kā arī pārskatatbildībai un iespējai vērsties tiesā un saņemt tiesisko aizsardzību seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpšanas un ar dzimumu saistītas vardarbības gadījumā; uzsver, ka liela nozīme ir ESAO Attīstības palīdzības komitejas (DAC) Ieteikumam par seksuālas izmantošanas, aizskaršanas un uzmākšanās izbeigšanu attīstības sadarbības un humānās palīdzības jomā; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka attīstības sadarbības un humānās palīdzības jomā darbojošās ieinteresētās personas īpašu uzmanību velta vardarbības un aizskarošas izturēšanās novēršanai konfliktsituācijās; aicina Komisiju un ES dalībvalstis publiski atbalstīt sieviešu tiesību organizāciju, kā arī sieviešu vadītu organizāciju un sieviešu cilvēktiesību aizstāvju iekļaušanu koordinēšanas un lēmumu pieņemšanas struktūrās humānās palīdzības jomā;

20.  prasa izpētīt sinerģiju starp ES iekšējām un ārējām programmām, lai nodrošinātu saskaņotu un pastāvīgu pieeju politikām Eiropas Savienībā un ārpus tās, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas gadījumā;

21.  aicina Komisiju ieviest uz vērtībām balstītu ES tirdzniecības politiku, kas nodrošinātu augstu darba un vides tiesību aizsardzības līmeni un pamatbrīvību un cilvēktiesību, tostarp dzimumu līdztiesības, ievērošanu; atgādina, ka visos ES tirdzniecības un investīciju nolīgumos ir jāintegrē dzimumu līdztiesības aspekts un jāiekļauj vērienīga un īstenojama sadaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību; atgādina arī, ka sarunas par tirdzniecības nolīgumiem varētu būt svarīgs instruments dzimumu līdztiesības veicināšanai un sieviešu iespēju palielināšanai trešās valstīs, un prasa datus par tirdzniecības ietekmi vākt dalījumā pēc dzimuma; prasa ES un tās dalībvalstīm ex ante un ex post ietekmes izvērtējumos iekļaut ES tirdzniecības politikas un nolīgumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību konkrētās valstīs un nozarēs; uzsver, ka analīzes pēc dzimuma rezultāti būtu jāņem vērā tirdzniecības sarunās — pievēršot uzmanību gan pozitīvajai, gan negatīvajai ietekmei visā procesā no sarunām līdz īstenošanai — un ka tie būtu jāpapildina ar pasākumiem, kuru mērķis ir novērst vai kompensēt iespējamo negatīvo ietekmi; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pirmo reizi ES pastāvēšanas vēsturē nodrošināt īpašas dzimumu līdztiesībai veltītas nodaļas iekļaušanu modernizētajā Čīles un ES asociācijas nolīgumā un prasa veicināt un atbalstīt šādas sadaļas iekļaušanu visos turpmākajos ES tirdzniecības un investīciju nolīgumos, balstoties uz pastāvošajiem starptautiskajiem piemēriem un uz to pievienoto vērtību pēc attiecīgu izvērtējumu veikšanas;

22.  aicina dalībvalstis pilnībā ievērot kopējo nostāju par ieroču eksportu un īpaši aicina tās ņemt vērā risku, ka eksportētie materiāli varētu tikt izmantoti ar dzimumu saistītas vardarbības vai pret sievietēm vai bērniem vērstas vardarbības vai tās atvieglošanas nolūkā; uzsver, ka dzimumsensitīva pieeja nozīmē uz cilvēku vērstu drošības pieeju, kuras mērķis ir uzlabot sieviešu drošību, tostarp ekonomisko, sociālo un veselības drošību;

Īpašas uzmanības veltīšana dzimumu līdztiesībai un daudzveidībai ES institucionālajā kultūrā galvenajās mītnēs un delegācijās

23.  aicina dalībvalstis izveidot oficiālu darba grupu dzimumu līdztiesības jautājumos; prasa izveidot jaunu Padomes organizatorisku institūciju dzimumu līdztiesības jautājumos, kura pulcētu kopā par dzimumu līdztiesību atbildīgos ES dalībvalstu ministrus un valsts sekretārus, lai atvieglotu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās ES politikās, tostarp ārpolitikā un drošības politikā;

24.  atzinīgi vērtē darbu, ko līdz šim veikuši EĀDD galvenais padomdevējs dzimumu jautājumos un ES neoficiālā darba grupa SMD jautājumos, tostarp lai nodrošinātu attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību to diskusijās; tomēr pauž nožēlu par ierobežoto kapacitāti galvenā padomdevēja dzimumu jautājumos amata pienākumu pildīšanai atvēlētā personāla un resursu ziņā un prasa, lai šo amatu ieņemošā persona atskaitītos tieši PV/AP; uzsver nepieciešamību vēl efektīvāk izmantot šim amatam piešķirtos līdzekļus; aicina PV/AP turpināt centienus dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas jomā, katrā EĀDD direktorātā iecelt pilnu darba laiku strādājošu padomdevēju dzimumu līdztiesības jautājumos, kurš atskaitītos tieši galvenajam padomdevējam, un mudināt savus darbiniekus cieši sadarboties ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu; uzsver, ka zināšanu apmaiņa starp ES iestādēm un aģentūrām ir svarīgs un ļoti efektīvs instruments, lai izvairītos no augstām administratīvajām izmaksām un birokrātijas nevajadzīgas palielināšanās;

25.  atzinīgi vērtē EĀDD dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju stratēģiju 2018.–2023. gadam un prasa to atjaunināt, iekļaujot konkrētas, izmērāmas un saistošas politiskas saistības attiecībā uz sieviešu pārstāvību vadošos amatos; uzstāj uz to, lai tiktu sasniegts mērķis — 50 % sieviešu vadošos amatos, tostarp delegāciju un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju un operāciju vadītāju amatā; atzinīgi vērtē Komisijas panākto progresu šajā jomā — 41 % no visu līmeņu vadītājiem ir sievietes; pauž nožēlu par to, ka EĀDD ir tālu no minētā mērķa sasniegšanas, jo sievietes ieņem tikai divus no astoņiem ES īpašā pārstāvja amatiem, 31,3 % — no vidējā līmeņa vadošajiem amatiem un 26 % — no augstākā līmeņa vadošajiem amatiem; aicina pašreizējo PV/AP veikt nepieciešamos pasākumus, lai labotu šo situāciju, un aicina dalībvalstis izvirzīt vairāk sieviešu kandidatūras vadošiem amatiem;

26.  uzsver nediskriminēšanas un dažādības principa nozīmi ES institūcijās, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā; uzsver, ka EĀDD būtu jāpielāgo savas darbā pieņemšanas un nolīgšanas procedūras, lai lielāku uzmanību pievērstu dažādībai un iekļaušanai; uzsver nepieciešamību pēc dzimumsensitīvām darbā pieņemšanas procedūrām, tostarp Eiropas Personāla atlases birojā; prasa, lai vidējā un augstākā līmeņa vadītāju darba aprakstos būtu iekļauta dzimumsensitīva pārvaldība;

27.  aicina PV/AP nodrošināt, ka ES delegāciju vadītāji ārvalstīs ir oficiāli atbildīgi par to, lai dzimumu līdztiesība tiktu integrēta visos delegāciju darba aspektos un lai viņi par to ziņotu; aicina PV/AP nodrošināt, ka ES delegācijās ir izveidoti īpaši dzimumu līdztiesības kontaktpunkti, lai nodrošinātu vienmērīgu darbplūsmu un līdz minimumam samazinātu birokrātiju; uzsver, ka dzimumu līdztiesības kontaktpunktu rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem resursiem un laikam to uzdevumu veikšanai, kā arī darba aprakstiem, kuros sīki izklāstīti to pienākumi; uzsver, ka šiem kontaktpunktiem vajadzētu tieši atskaitīties delegācijas/nodaļas vadītājam, vajadzētu būt piekļuvei visiem attiecīgajiem dokumentiem un apmācībai, kas nepieciešami to pienākumu veikšanai, un ka attiecīgā gadījumā tiem būtu jāuzņemas pārvaldības pienākumi; prasa izstrādāt līdztiesības pamatnostādnes visām ES delegācijām un šajā sakarā ieviest tiešsaistes ziņošanu, izstrādāt skaidrus paraugus un izdot rokasgrāmatu, lai atvieglotu delegāciju darbu;

28.  uzsver, ka dzimumu līdztiesību nav iespējams panākt bez dzimumu līdztiesības principa ievērošanas vadības procesā; šajā sakarā prasa ieviest obligātu un īpaši pielāgotu apmācību par dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visiem EĀDD vadošajiem darbiniekiem, ES diplomātisko dienestu personālam un KDAP misiju un operāciju vadītājiem/komandieriem; uzsver, ka jauno ES delegāciju vadītāju pilnvarojuma vēstulēs un darba aprakstā būtu jāiekļauj īpaša atsauce uz dzimumu līdztiesību; uzsver, ka viņu vērtējumos būtu jāiekļauj īpaši kritēriji, pēc kuriem tiktu vērtēts viņu darbs, kas veikts, lai nodrošinātu integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai; uzsver, ka sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības veicināšanai vajadzētu būt visu ES īpašo pārstāvju horizontālajām prioritātēm un šo pārstāvju, it īpaši ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos, pilnvarojuma vadošam principam;

29.  uzsver, ka sieviešu līdzdalība KDAP misijās veicina šo misiju efektivitāti un stimulē ES kā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību aktīvas atbalstītājas uzticamību visā pasaulē; atzinīgi vērtē to, ka visas civilās KDAP misijas tagad ir iecēlušas padomdevēju dzimumu līdztiesības jautājumos, un aicina militārās KDAP misijas darīt to pašu; mudina ES dalībvalstis par kandidātēm uz esošajām vakancēm izvirzīt sievietes; prasa, lai viss ES norīkotais militārais un civilais personāls tiktu pietiekami apmācīts dzimumu līdztiesības un SMD jautājumos un it īpaši par to, kā savos uzdevumos integrēt dzimumu līdztiesības aspektu; pauž nožēlu par to, ka joprojām ļoti mazs ir KDAP misijās un it īpaši militārajās operācijās strādājošo sieviešu skaits; mudina EĀDD aktīvi atbalstīt nepieciešamību par konkrētu mērķi izvirzīt sieviešu skaita palielināšanu ES krīzes pārvarēšanas misijās un operācijās un uzņemties attiecīgas politiskās saistības; mudina dalībvalstis izpētīt veidus, kā stiprināt darbā pieņemšanas un paturēšanas politiku un veicināt sieviešu līdzdalību miera veidošanas un uzturēšanas misijās;

30.  uzsver, ka tikai dažas ES KDAP misijas nodrošina apmācību par seksuālu uzmākšanos un ar dzimumu saistītu aizskarošu izturēšanos, un aicina EĀDD un dalībvalstis nodrošināt obligātu apmācību šāda veida uzvedības apkarošanai visās misijās un operācijās un cietušo un trauksmes cēlēju efektīvu aizsardzību; prasa modernizēt Atjauninātos vispārējos uzvedības standartus KDAP misijām un operācijām, tajos iekļaujot principu, kas paredz nulles toleranci pret ES vadības un pārvaldības bezdarbību seksuālas uzmākšanās un ar dzimumu saistītas aizskarošas izturēšanās gadījumos;

31.  mudina PV/AP un dalībvalstis ar KDAP saistītos Padomes lēmumos un misiju pilnvarojumos iekļaut atsauci uz ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325 un no tās izrietošajām rezolūcijām, kā arī nodrošināt, lai KDAP misijām un operācijām būtu ikgadējs rīcības plāns par to, kā īstenot gaidāmā GAP III un ES rīcības plāna attiecībā uz SMD mērķus; prasa datu analīzi pēc dzimuma integrēt jaunajos KDAP instrumentos, tostarp Eiropas Aizsardzības fondā un ierosinātajā Eiropas Miera nodrošināšanas fondā;

32.  atzinīgi vērtē par dzimumu līdztiesības jautājumiem atbildīgo personu tīkla vēršanos plašumā, kā arī vadības atbalstu tam un apmācības pieejamību attiecīgajām personām; šajā sakarā atzīmē — lai pastiprinātu darbu pie dzimumu līdztiesības un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas, tika organizēta Rietumbalkānos un Turcijā izveidoto kontaktpunktu dzimumu līdztiesības jautājumos darbinieku reģionāla sanāksme; atzinīgi vērtē uzlaboto sadarbību ar Rietumbalkāniem G7 partnerības iniciatīvas ietvaros, ES vienojoties par partnerību ar Bosniju un Hercegovinu, lai uzlabotu SMD programmu;

33.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt dzimumu līdztiesību ES ārpolitikā, tostarp, izmantojot Parlamenta attiecības ar trešām valstīm; šajā sakarā atzinīgi vērtē Parlamenta delegāciju lēmumu katrā delegācijā iecelt pārstāvi dzimumu līdztiesības jautājumos; uzsver nepieciešamību veicināt līdztiesību un dažādību visās delegāciju darbībās, tostarp oficiālās parlamentārajās sanāksmēs ar trešo valstu pārstāvjiem;

Sieviešu un meiteņu tiesību aizsardzības un virzīšanas un viņu līdzdalības veicināšanas noteikšana par prioritāti

34.  prasa ES un dalībvalstīm ievērot visas starptautiskās saistības, kas attiecas uz globālo dzimumu līdztiesības programmu; turklāt prasa tās mudināt partnervalstis atcelt atrunas, ko tās iekļāvušas attiecībā uz Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteju (CEDAW), un atbalstīt attiecīgās partnervalstis šajā procesā, kā arī īstenot 1995. gadā Pekinā notikušajā ANO Ceturtajā pasaules sieviešu konferencē pieņemto deklarāciju un rīcības plānu, tostarp ar likumdošanas palīdzību;

35.  atgādina sieviešu kā miera veidotāju centrālo lomu un uzsver viņu lomas nozīmīgumu dialoga veicināšanā, miera veidošanā un dažādu skatījumu attiecībā uz miera un drošības jēdziena nozīmi sniegšanā; norāda, ka jēgpilnas un vienlīdzīgas sieviešu līdzdalības nodrošināšana ES ārpolitikas sarunās un miera un drošības procesos ir saistīta ar lielāku ekonomisko labklājību, mazāku skaitu cilvēktiesību pārkāpumu un drošības, demokrātijas un ilgtspējīga miera veicināšanu pasaulē; atzīmē, ka sieviešu tiesību aktīva atbalstīšana krīžu vai konfliktu skartās valstīs sekmē stiprāku un izturīgāku kopienu veidošanos; aicina PV/AP, EĀDD un dalībvalstis aizsargāt meiteņu un sieviešu tiesības un saistībā ar ES konfliktu novēršanas un starpniecības darbībām nodrošināt viņu pilnīgu un jēgpilnu līdzdalību dažādajos konflikta cikla posmos;

36.  norāda, ka ir ļoti svarīgi apņemties novērst un apkarot visu veidu seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp intīmā partnera vardarbību, vardarbību tiešsaistē, kaitīgas paražas, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un bērnu, agrīnas un piespiedu laulības, goda aizstāvēšanas vārdā pastrādātu vardarbību, ar konfliktiem saistītu seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, cilvēku tirdzniecību, seksuālu izmantošanu, ļaunprātīgu izmantošanu un uzmākšanos, kā arī saukt pie kriminālatbildības šādu noziegumu izdarītājus; uzsver, ka šajā sakarā ir nepieciešams sniegt palīdzību no šādas vardarbības cietušām personām; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu pievēršama sievietēm un meitenēm, kas saskaras ar vairākiem un intersekcionāliem diskriminācijas veidiem; prasa ES un tās dalībvalstis ratificēt Stambulas konvenciju kā pirmo juridiski saistošo starptautisko instrumentu, kura mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm, un tādējādi rādīt piemēru pasaules mērogā un savās ārējās attiecībās padarīt ticamu apņemšanos izskaust šādu vardarbību; prasa pārskatīt un atjaunināt ES pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un sieviešu un meiteņu visa veida diskriminācijas apkarošanu;

37.  uzsver, ka dzimumu līdztiesību nav iespējams panākt bez vīriešu un zēnu iesaistīšanas; uzskata, ka dzimumu līdztiesības veicināšanas procesā vīrieši un zēni ir jāaicina piedalīties un aktīvi sniegt ieguldījumu kā pārmaiņu radītājiem, tādējādi vēršoties pret dzimumu stereotipiem; īpaši atgādina par vīriešu un zēnu lomu un atbildību seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanā;

38.  aicina PV/AP, EĀDD un dalībvalstis nodrošināt ES pamatnostādņu par cilvēktiesību aizstāvjiem pilnīgu īstenošanu un pieņemt pielikumu, kura mērķis būtu atzīt un izstrādāt papildu stratēģijas un instrumentus, lai labāk un efektīvāk reaģētu uz konkrētām situācijām, draudiem un riska faktoriem, ar ko saskaras cilvēktiesību aizstāves, tostarp meitenes un jaunietes aktīvistes, un novērstu šādas situācijas; prasa nekavējoties piemērot dzimumu perspektīvu un specifiskus pasākumus, lai atbalstītu cilvēktiesību aizstāves visās programmās un instrumentos, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus;

39.  uzsver, ka daudzās pasaules daļās sieviešu un meiteņu tiesības netiek pilnībā garantētas un ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp sieviešu un meiteņu tiesību organizācijas, saskaras ar pieaugošiem izaicinājumiem pasaulē pieejamajā demokrātiskajā telpā, kas aizvien vairāk sarūk; atgādina par būtisko darbu, ko pilsoniskās sabiedrības organizācijas paveikušas uz vietas, lai uzturētu mieru un veicinātu sieviešu iesaistīšanos miera procesos, politikā, pārvaldībā, institūciju veidošanā un tiesiskuma un drošības jomā; aicina ES delegācijas uzraudzīt masveida negatīvo reakciju pret dzimumu līdztiesību un SRVT un pilsoniskās sabiedrības telpas sašaurināšanās tendenci, kā arī veikt konkrētus pasākumus, lai pilsonisko sabiedrību aizsargātu pret draudiem, aizskarošu izturēšanos, vardarbību un naida runu; mudina Komisiju, EĀDD, dalībvalstis un ES delegāciju vadītājus nodrošināt atbalstu — tostarp veicinot pienācīga līmeņa spēju veidošanu — vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sieviešu organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem, un sadarbību un apspriešanos ar tiem padarīt par sava darba standartelementu; mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir izrādīt pretestību negatīvām dzimumu normām un stereotipiem un pārveidot tos jebkādā kontekstā;

40.  aicina Komisiju un EĀDD sistemātiski atbalstīt SRVT, jo šāds atbalsts palīdzēs sasniegt visus ar veselību saistītos IAM, piemēram, pirmsdzemdību aprūpes pieejamības nodrošināšanu un pasākumus, lai izvairītos no paaugstināta riska dzemdībām un samazinātu zīdaiņu un bērnu mirstību; norāda uz nepieciešamību atbalstīt ģimenes plānošanas un māšu veselības aprūpes pakalpojumu, visaptverošas vecumam atbilstošas dzimumizglītības, kontracepcijas un drošu un likumīgu aborta veikšanas pakalpojumu pieejamību un ievērot sieviešu tiesības pieņemt lēmumus par savu ķermeni un būt aizsargātām pret jebkāda veida diskrimināciju, piespiešanu vai vardarbību šajā sakarā; aicina Komisiju apkarot pret abortu vērstās politikas (global gag rule) ietekmi, ar ES ārējā dimensijā pieejamo finansēšanas instrumentu palīdzību ievērojami palielinot SRVT paredzēto finansējumu;

41.  atgādina, ka kultūras un strukturālās dzimumu nevienlīdzības dēļ sievietes un meitenes ir nesamērīgi pakļautas klimata pārmaiņu ietekmei; atzīst, ka dzimumu līdztiesība ir būtiski svarīga, lai panāktu mieru, drošību, ilgtspējīgu attīstību un ar klimatu saistīto izaicinājumu efektīvu pārvaldību, un ka, lai panāktu taisnīgu pārkārtošanos, kurā neviens netiek atstāts novārtā, izšķiroša nozīme ir intersekcionālai perspektīvai; norāda, ka tikai 30 % no sarunu vedējiem klimata politikas jomā ir sievietes, un atgādina, ka jēgpilna un vienlīdzīga sieviešu līdzdalība ES, valsts un vietējā līmeņa lēmumu pieņemšanas struktūrās klimata politikas un ar to saistītās rīcības jomā ir būtiski svarīga, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķus klimata jomā; stingri iesaka, lai GAP III tiktu skaidri norādīta tā saikne ar Parīzes nolīgumu, un prasa ES un tās dalībvalstīm nodrošināt sieviešu organizācijām piekļuvi starptautiskiem finanšu līdzekļiem, kas paredzēti pasākumiem klimata jomā;

42.  pauž nožēlu, ka sievietes un meitenes visā pasaulē joprojām ir pakļautas sistemātiskai dažāda veida diskriminācijai; atzīmē nepieciešamību apkarot sieviešu nabadzību, nodrošinot viņām vienlīdzīgu piekļuvi ekonomikas resursiem; atgādina, ka labāka sieviešu iekļaušana darba tirgū, lielāks atbalsts sieviešu uzņēmējdarbībai, vienlīdzīga piekļuve — tostarp sieviešu uzņēmēju piekļuve — kapitālam, sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšana un darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšana ir pamatfaktori tam, lai panāktu ilgtermiņa ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas uzplaukumu, apkarotu nevienlīdzību un sekmētu sieviešu finansiālo neatkarību; šajā sakarā aicina dalībvalstis un ES iestādes attiecīgā gadījumā uzlabot finansējuma pieejamību, tostarp ar mikrokredītu palīdzību, un sadarboties ar partnervalstīm, lai uzlabotu sieviešu statusu, tostarp tādās jomās kā mantojuma tiesības uz īpašumu un zemi, juridiskā statusa un finanšu un digitālo prasmju pieejamība un aizsardzība pret bērnu darbu un citiem ekspluatācijas veidiem;

43.  uzsver nepieciešamību ES migrācijas politikas ietvaros īstenot tādu dzimumu perspektīvu, kas garantē sieviešu un meiteņu patvēruma meklētāju un bēgļu tiesības, nekavējoties ieviest tādas patvēruma un migrācijas procedūras, kurās tiek ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts, un uzlabot darbu pie tā, lai nodrošinātu iespējamu vardarbības, seksuālās uzmākšanās, izvarošanas un sieviešu tirdzniecības gadījumu pienācīgu identificēšanu un aizsardzību pret šīm parādībām uzņemšanas centros visā Eiropā;

44.  nosoda jebkāda veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm, tostarp cilvēku tirdzniecību; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm, lai apkarotu jebkādus cilvēku tirdzniecības veidus, īpašu uzmanību pievēršot šīs parādības dzimumu dimensijai nolūkā apkarot tieši bērnu laulības, sieviešu un meiteņu seksuālu izmantošanu un seksa tūrismu; prasa ieviest tādu pieeju cilvēku tirdzniecībai, kurā būtu ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts, šajā nolūkā visaptveroši pievēršoties tās ietekmei uz plaša cilvēktiesību klāsta izmantošanu;

45.  uzstāj, ka meitenēm un sievietēm, kas ir cietušas no izvarošanas kara apstākļos, jābūt pieejamai nediskriminējošai aprūpei un it īpaši vispusīgai medicīniskajai aprūpei; šajā sakarā uzstāj, ka ir jānodrošina visu sieviešu un meiteņu tiesību uz dzīvību un cieņu aizsardzība, aktīvi apkarojot kaitējošus paradumus; uzsver, ka ir jānovērš izvarošanas izmantošana par kara un apspiešanas ieroci un ka ES ir jāizdara spiediens uz trešo valstu valdībām un visam ieinteresētajām personām, kas iesaistītas reģionos, kuros notiek šāda ar dzimumu saistīta vardarbība, ar nolūku izbeigt šādu praksi, saukt pie atbildības vainīgos un strādāt ar personām, kas cietušas no šādas vardarbības un tās skartajām sievietēm un kopienām, lai tām palīdzētu atveseļoties un atgūties;

46.  atzīmē pastāvīgo progresu ES un ANO iniciatīvas Spotlight, kuras mērķis ir pret sievietēm un meitenēm vērstas vardarbības izskaušana visā pasaulē, īstenošanā — 2018. gadā tās ietvaros programmām Āfrikā un Latīņamerikā paredzētās uzņemtās saistības sasniedza 270 miljonus EUR; prasa ES uzņemties spēcīgu līderību Aicinājuma rīkoties, lai ārkārtas situācijās aizsargātu pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, īstenošanā un atbalsta sniegšanā personām, kuras piedzīvojušas ar konfliktu saistītu seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību; atgādina Komisijai un ES dalībvalstīm to, cik svarīgs ir iznākums Oslo konferencei par seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības izbeigšanu humanitāru krīžu laikā;

47.  atzīmē, ka 2018. gadā ES un ANO vienojās par jaunu tālredzīgu prioritāšu kopumu sadarbībai miera atbalsta operācijās un krīžu pārvarēšanā laikposmam no 2019. līdz 2021. gadam; uzsver nepieciešamību ES un ANO sadarbības platformas izveidošanu SMD jomā padarīt par svarīgu ārpolitikas un drošības politikas darba programmas daļu;

48.  atzīmē — ANO ir brīdinājusi, ka Covid-19 pandēmija atklāj un saasina jebkāda veida nevienlīdzību, tostarp dzimumu nevienlīdzību; pauž dziļas bažas par nevienlīdzīgo mājās veiktās aprūpes un publiskās aprūpes darba sadalījumu — aptuveni 70 % no pasaules veselības aizsardzības jomas darbaspēka ir sievietes —, par satraucošo ar dzimumu saistītās vardarbības palielināšanos, ko daļēji izraisījis ilgais ierobežošanas periods, un par ierobežoto reproduktīvās un māšu veselības aprūpes pieejamību; tādēļ prasa izstrādāt mērķtiecīgas un konkrētas darbības, lai risinātu problēmu, kas saistīta ar Covid-19 sociālekonomisko ietekmi uz sievietēm un meitenēm; uzsver, ka steidzami ir jādara pieejams atbilstošs finansējums ar nolūku nodrošināt, ka sieviešu organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem un miera veidotājiem ir pilnīga un netraucēta piekļuve kvalitatīvai tehnoloģijai, lai viņi varētu jēgpilni piedalīties lēmumu pieņemšanā Covid-19 krīzes laikā; uzsver, ka PV/AP un Komisijai būtu jāatzīst nepieciešamība pēc cilvēka drošības, kas aptver visus ES stratēģiskās pieejas SMD aspektus; uzsver nepieciešamību nodrošināt to, ka ES globālajā reaģēšanā uz Covid-19 tiek ņemts vērā dzimumu aspekts, ka tiek pienācīgi apmierinātas sieviešu un citu marginalizēto grupu īpašās vajadzības un ka pie šīm grupām piederošās personas tiek iesaistītas visā plānošanas ciklā;

o
o   o

49.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp. (2) OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp. (3) OV C 76, 9.3.2020., 168. lpp. (4) OV C 99 E, 3.4.2012., 56. lpp.

Eiropas Parlamenta 2020. gada 23. oktobrī pieņemtie grozījumi(1) priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (COM(2018)0392 – C8-0248/2018 – 2018/0216(COD))(2)

P9_TA(2020)0287 A8-0200/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 776 un 847 Regulas priekšlikums 1. apsvērums (1)  Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izklāstīta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes problemātika, mērķi un virzieni pēc 2020. gada. Minētie mērķi ietver arī to, ka KLP vairāk jāorientējas uz konkrētiem rezultātiem, jāveicina lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu modernizēšanās un ilgtspēja, tostarp ekonomiskā, sociālā, vidiskā un klimatiskā ilgtspēja, un jāpalīdz mazināt ar Savienības tiesību aktiem saistīto administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem. (1)  Komisijas 2017. gada 29. novembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izklāstīta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes problemātika, mērķi un virzieni pēc 2020. gada. Minētie mērķi ietver arī to, ka KLP vairāk jāorientējas uz konkrētiem rezultātiem un uz tirgu, jāveicina lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu modernizēšanās un ilgtspēja, tostarp ekonomiskā, sociālā, vides un klimata ziņā, un jāpalīdz mazināt ar Savienības tiesību aktiem saistīto administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem. Būtu arī jāpanāk, ka jaunā politika ir atbalsta saņēmējiem vienkāršāka un nodrošina viņiem taisnīgus ienākumus. Lai ar KLP minētos mērķus sasniegtu, finansējuma apjomu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt tādā pašā līmenī, kādā tas bija 2014.‑2020. gada periodā. Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) (1a)   KLP joprojām ir svarīga loma Savienības lauku apvidu attīstībā. Tāpēc jācenšas ierobežot lauksaimnieciskās darbības pakāpenisku pamešanu, saglabājot spēcīgu un pienācīgi finansētu KLP, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos un arī turpmāk apmierinātu patērētāju gaidas vidiskā, uzturdrošības un dzīvnieku labturības ziņā. Ņemot vērā problēmas, ar kādām Savienības ražotāji saskaras, reaģējot uz jaunām normatīvām prasībām un vērienīgākiem vidiskiem mērķiem apstākļos, kad vērojama cenu nestabilitāte un Savienības robežas kļūst aizvien atvērtākas importam no trešām valstīm, KLP budžets būtu jāsaglabā vismaz tādā pašā līmenī kā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 1.b apsvērums (jauns) (1b)   Lai pievērstos KLP globālajai dimensijai un ietekmei, Komisijai būtu jānodrošina saskaņotība ar citām Savienības ārējām rīcībpolitikām un instrumentiem un jānodrošina to nepārtrauktība, jo īpaši attīstības sadarbības un tirdzniecības jomā. Savienības apņemšanās panākt saskaņotu attīstības politiku prasa, lai, izstrādājot rīcībpolitikas, tiktu ņemti vērā attīstības mērķi un principi. Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 2. apsvērums (2)  KLP ir straujāk un aktīvāk jāreaģē uz Savienības, starptautiska, valstu, reģionāla, vietēja un saimniecību līmeņa izaicinājumiem un iespējām, un tādēļ ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo šīs politikas devums Savienības mērķu sasniegšanā, kā arī ievērojami jāsamazina administratīvais slogs. Uz veikuma konkrētību balstītā KLP īstenošanas modelī Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri (tādi kā KLP mērķi un pamatprasības), bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par veidu, kādā tās nodrošina izvirzīto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu. Lielāka subsidiaritāte ļauj labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības, jo tā individualizē atbalstu un šādi palielina tā pienesumu Savienības mērķu sasniegšanā. (2)  KLP ir straujāk un aktīvāk jāreaģē uz Savienības, starptautiska, valstu, reģionāla, vietēja un saimniecību līmeņa izaicinājumiem un iespējām, un tādēļ ir jāracionalizē KLP pārvaldība un jāuzlabo šīs politikas devums Savienības mērķu sasniegšanā, kā arī ievērojami jāsamazina administratīvais slogs — jo īpaši galasaņēmējiem. Uz veikuma konkrētību balstītā KLP īstenošanas modelī Savienībai būtu jāparedz politikas pamatparametri (tādi kā KLP mērķi un pamatprasības), bet dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība par veidu, kādā tās nodrošina izvirzīto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu, vienlaikus nodrošinot politikas noteiktību un finansiālo drošību nozarei. Lielāka subsidiaritāte ļauj labāk ņemt vērā vietējos apstākļus un vajadzības, jo tā individualizē atbalstu un šādi palielina tā pienesumu Savienības mērķu sasniegšanā. Tomēr, lai šāda subsidiaritāte neizraisītu KLP renacionalizāciju, šajā regulā būtu jāiekļauj stingrs Savienības noteikumu kopums, kura mērķis būtu novērst konkurences izkropļojumus un nodrošināt nediskriminējošu attieksmi pret visiem Savienības lauksaimniekiem visā Savienības teritorijā. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums (3)  Pilnībā Savienības līmenī noteiktu kopēju definīciju izmantošana dalībvalstīm ir radījusi zināmas grūtības savu nacionālo, reģionālo un vietējo īpatnību atspoguļošanā. Tāpēc būtu jādod rīcības brīvība dalībvalstīm pašām noteikt dažas KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamās definīcijas. Lai nodrošinātu kopīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī tomēr būtu jāparedz zināma sistēma un tās būtiskie pamatelementi (“pamatdefinīcijas”), kuras jāiestrādā minētajās definīcijās. (3)  Būtu jādod rīcības brīvība dalībvalstīm pašām noteikt dažas KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamās definīcijas. Lai nodrošinātu kopīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības līmenī tomēr būtu jāparedz zināma sistēma un tās nepieciešamie kopīgie elementi (“pamatdefinīcijas”), kuras jāiestrādā minētajās definīcijās. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4. apsvērums (4)  Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, un jo īpaši to, lai ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts un ar to saistītās intervences arī turpmāk varētu tikt paziņotas kā tā saucamais zaļās grupas atbalsts, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, lauksaimnieciskās darbības pamatdefinīcijā būtu jāparedz gan lauksaimniecības produktu ražošana, gan lauksaimniecības platības apsaimniekošana. Dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos šī vispārīgā lauksaimnieciskās darbības definīcija būtu jāpielāgo vietējiem apstākļiem. (4)  Lai nodrošinātu to, ka Savienība spēj ievērot savas PTO Lauksaimniecības nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības par iekšējo atbalstu, un jo īpaši to, lai ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts un ar to saistītās intervences arī turpmāk varētu tikt paziņotas kā tā saucamais zaļās grupas atbalsts, kuram nav vai gandrīz nav tirgu kropļojošas ietekmes vai ietekmes uz ražošanu, lauksaimnieciskās darbības pamatdefinīcijā būtu jāparedz gan lauksaimniecības produktu ražošana, gan lauksaimniecības platības apsaimniekošana. Dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos šī lauksaimnieciskās darbības definīcija būtu jāpielāgo vietējiem apstākļiem, ievērojot Savienības pamatdefinīcijas kopīgos elementus. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 5. apsvērums (5)  Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā būtiskos elementus, kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem. Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut noganīšanai derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas. (5)  Lauksaimniecības platības pamatdefinīcija būtu jānosaka tā, lai saglabātu Savienības mērogā kopīgos pamatelementus, kas nodrošina dalībvalstu lēmumu salīdzināmību un vienlīdzīgu attieksmi starp Savienības lauksaimniekiem, bet lai neierobežotu dalībvalstu iespējas sasniegt Savienības līmenī nospraustos mērķus. Ar lauksaimniecības platības pamatdefinīciju saistītās aramzemes, ilggadīgo stādījumu un ilggadīgo zālāju pamatdefinīcijas būtu jāformulē plaši, lai dalībvalstis tās vēlāk varētu precizēt atbilstoši vietējiem apstākļiem un tradicionālajai praksei. Aramzemes pamatdefinīcija būtu jāformulē tā, lai ar dalībvalstu definīciju varētu aptvert dažādus ražošanas veidus, tostarp tādas sistēmas kā agromežsaimniecība un aramas platības, kurās aug arī krūmi un koki, un sistēmas, kurās jāizmanto papuves, un šādi nodrošināt to, ka attiecīgās intervences ir atsaistītas. Ar ilggadīgo stādījumu pamatdefinīciju būtu jāaptver gan faktiski ražojošas, gan neražojošas platības, kā arī stādaudzētavas un īscirtmeta atvasājs, precīzāku definīciju atstājot dalībvalstu ziņā. Ilggadīgo zālāju pamatdefinīcija būtu jāformulē tādā veidā, kas ļauj dalībvalstīm norādīt papildu kritērijus un iekļaut tikai noganīšanai vai citādi derīgas vai dzīvnieku barības iegūšanai izmantojamas platības, kurās aug ne tikai zāle vai kurās aug citi lopbarības zālaugi, neatkarīgi no tā, vai šādas platības tiek izmantotas. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) (5a)  Nākotnē galvenā uzmanība lauksaimniecībā būtu jāpievērš augstas kvalitātes pārtikas ražošanai, jo šajā jomā Eiropa ir sevišķi konkurētspējīga. Pēc iespējas būtu jāsaglabā un jāstiprina Savienības standarti un būtu jāievieš pasākumi, ar kuriem vēl vairāk palielināt pārtikas ražošanas nozares ilgtermiņa produktivitāti un konkurētspēju, kā arī ieviest jaunas tehnoloģijas un resursu efektīvāku izmantošanu, tādējādi nostiprinot Savienības vadošo lomu pasaulē. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Lai aizsargātu sabiedrības veselību un nodrošinātu saskaņotību ar pārējo tiesisko regulējumu, atbalsttiesīgā hektāra definīcijā attiecībā uz kaņepju audzēšanas platībām būtu jāparedz, ka drīkst izmantot tikai tādu kaņepju šķirņu sēklas, kurām tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2 %. (8)  Lai aizsargātu sabiedrības veselību un nodrošinātu saskaņotību ar pārējo tiesisko regulējumu, atbalsttiesīgā hektāra definīcijā attiecībā uz kaņepju audzēšanas platībām būtu jāparedz, ka drīkst izmantot tikai tādu kaņepju šķirņu sēklas, kurām tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 9. apsvērums (9)  Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz īsteniem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka īstena lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus. Uz šā pamata dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ienākumu pārbaudes, darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un atrašanās reģistros, būtu jānosaka tas, kādi lauksaimnieki nav uzskatāmi par īsteniem. Turklāt šādi no atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja. (9)  Lai turpinātu uzlabot KLP veikumu, ienākumu atbalsts būtu jāorientē uz aktīviem lauksaimniekiem. Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju šādai atbalsta orientēšanai, būtu jānosaka jēdziena “aktīvs lauksaimnieks” pamatdefinīcija, kura ietver kopīgos šā jēdziena elementus. No atbalsta nebūtu jāizslēdz daudznozaru lauksaimnieki, kuri ir aktīvi lauksaimniecībā, bet veic arī nelauksaimniecisku darbību ārpus savas saimniecības, jo viņu daudzpusīgā darbošanās bieži ir lauku apvidu sociālekonomiskās vides stiprinātāja. Jebkurā gadījumā minētajai pamatdefinīcijai būtu jāpalīdz saglabāt Savienībā esošo ģimenes lauku saimniecību modeli. Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) (9a)  Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viens no Savienības pamatprincipiem, un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ir svarīgs instruments, ar ko šo principu iestrādāt KLP. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu līdzdalības veicināšanai lauku apvidu sociālekonomiskajā attīstībā. Sieviešu vadītās saimniecības parasti ir mazākas, un darbs, ko sievietes veic kā lauksaimnieku dzīvesbiedres, ne vienmēr ir atzīts un redzams, kas attiecīgi ietekmē viņu ekonomisko neatkarību. Šai regulai būtu jāpalīdz panākt, ka sieviešu darbs kļūst redzamāks, labāk novērtēts un tiek ņemts vērā konkrētajos mērķos, kas dalībvalstīm jāierosina savos stratēģiskajos plānos. Dzimumu līdztiesības, kā arī nediskriminēšanas principiem vajadzētu būt neatņemamai daļai no KLP intervenču sagatavošanas, īstenošanas un novērtēšanas. Dalībvalstīm jāstiprina arī savas spējas dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā un pēc dzimuma sadalītu datu vākšanā. Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 10. apsvērums (10)  Lai ar paaudžu maiņu saistītā mērķa kontekstā nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervencēm un lauku attīstības intervencēm, būtu jānosaka gados jauna lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver būtiskākos šā jēdziena elementus. (10)  Lai ar paaudžu maiņu saistītā mērķa kontekstā nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervencēm un lauku attīstības intervencēm, Savienības līmenī būtu jānosaka gados jauna lauksaimnieka pamatdefinīcija, kura ietver kopīgos šā jēdziena elementus. Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) (10a)   Lai, tuvinot mērķi sekmēt uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos, nodrošinātu konsekvenci starp tiešo maksājumu intervenču veidiem un lauku attīstības intervenču veidiem, Savienības līmenī būtu jānosaka jēdziena “iesācējs lauksaimnieks” pamatdefinīcija, kura ietvertu kopīgos šā jēdziena elementus. Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 11. apsvērums (11)  Lai saturiski piepildītu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm tie būtu jāpiemēro savos KLP stratēģiskajos plānos. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina attīstības ilgtspējīguma dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jāpārtulko konkrētākās prioritātēs, kurās ņemti vērā attiecīgie Savienības tiesību akti, jo īpaši klimata. enerģētikas un vides jomā. (11)  Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 39. pantā nospraustos KLP mērķus un nodrošinātu to, ka Savienība pienācīgi stājas pretī tās nesenākajiem izaicinājumiem, ir lietderīgi izvirzīt vispārīgu mērķu kopumu, kas atspoguļotu paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” doto ievirzi. Turpinājumā Savienības līmenī būtu jānosaka konkrētu mērķu kopums, un dalībvalstīm būtu jācenšas tos īstenot savos KLP stratēģiskajos plānos. Ar šiem konkrētajiem mērķiem, kuri nodrošina ilgtspējīgas attīstības dažādo dimensiju līdzsvaru un ir saskaņā ar ietekmes novērtējumu, KLP vispārīgie mērķi būtu jārealizē konkrētākās prioritātēs ekonomikas, vides un sociālajā jomā. Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Saskaņā ar KLP īstenošanas modeli Savienībai būtu jānosprauž Savienības mērķi un jānosaka intervenču veidi, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības pamatprasības, bet dalībvalstīm šis Savienības satvars būtu jāpārveido atbalsta kārtībā, kuru piemēro saņēmējiem. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem un jānodrošina, lai to tiesiskais regulējums par Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem pamatotos uz KLP stratēģisko plānu un būtu saskaņā ar šīs regulas un [HzR] principiem un prasībām. (13)  Saskaņā ar KLP īstenošanas modeli Savienībai būtu jānosprauž Savienības mērķi un jānosaka intervenču veidi, kā arī dalībvalstīm piemērojamās Savienības kopīgās prasības, bet dalībvalstīm šis Savienības satvars būtu jāpārveido atbalsta kārtībā, kuru piemēro saņēmējiem. Šajā kontekstā dalībvalstīm būtu jārīkojas saskaņā ar Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem un jānodrošina, lai to tiesiskais regulējums par Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem pamatotos uz KLP stratēģisko plānu un būtu saskaņā ar šīs regulas un [HzR] principiem un prasībām. Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns) (13a)   Īstenojot KLP stratēģiskos plānus, būtu jāievēro horizontālie principi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kā noteikts LES 5. pantā. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāievēro arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un integrēt dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) nevajadzētu atbalstīt darbības, kas rada jebkāda veida segregāciju, diskrimināciju vai atstumtību. Šo fondu mērķi būtu jāsasniedz, virzoties uz ilgtspējīgu attīstību un saskaņā ar mērķi, kas ietverts Orhūsas konvencijā un ko atbalsta Savienība, proti, saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, piemērojot principu “maksā piesārņotājs”. Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 13.b apsvērums (jauns) (13b)  Īstenošanas modelis nedrīkstētu radīt situāciju, kurā pastāv 27 atšķirīgas nacionālās lauksaimniecības rīcībpolitikas, tādējādi apdraudot KLP kopības būtību un radot izkropļojumus. Zināma elastība dalībvalstīm būtu jādod stingrā kopējā regulējuma satvarā. Grozījums Nr. 17 un 779 Regulas priekšlikums 15. apsvērums (15)  Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savas saimniecības stratēģiju ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību. Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem. (15)  Saistībā ar lielāku KLP orientēšanos uz tirgu, kas iezīmēta paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, tirgus riski, savstarpības klauzulu trūkums tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, klimata pārmaiņas un to radīto ekstrēmo laikapstākļu notikumu pieaugošais biežums un intensitāte, kā arī sanitārās un fitosanitārās krīzes var radīt cenu nestabilitātes riskus un pastiprināt spiedienu uz ienākumiem. Nevienlīdzība pārtikas aprites ķēdē, kas galvenokārt kaitē primārajam sektoram kā vājākajam ķēdes posmam, negatīvi ietekmē arī ražotāju ienākumus. Tāpēc, lai arī galīgie atbildīgie par savu saimniekošanas stratēģiju izstrādāšanu un par savu lauku saimniecību noturības uzlabošanu ir paši lauksaimnieki, būtu jāizveido stabila sistēma, kas nodrošina pienācīgu riska pārvaldību. Mērķis ir sagādāt dalībvalstīm un lauksaimniekiem iespēju izmantot Savienības līmeņa platformu, kas iekārtota spēju veidošanai riska pārvaldības jomā un nodrošina lauksaimniekiem investīciju vajadzībām pienācīgus finanšu instrumentus, kā arī piekļuvi apgrozāmajam kapitālam, apmācībai, zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumiem. Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Labākai vidrūpei un lielākiem klimata darbiem Savienības vidisko un klimatisko mērķu tuvināšanas kontekstā ir ļoti augsta prioritāte Savienības lauksaimniecības un mežsaimniecības nākotnes ainā. Tāpēc KLP struktūrai būtu jāatspoguļo izlēmīgāka virzība uz šo mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar [jauno] īstenošanas modeli vidiskās degradācijas un klimata pārmaiņu jomā jārīkojas, orientējoties uz rezultātu, un LESD 11. pants tālab būtu jāuzskata par tādu, kas uzliek pienākumu sasniegt rezultātu. (16)  Vides aizsardzības, bioloģiskās daudzveidības un ģenētiskās daudzveidības atbalstīšanai un uzlabošanai lauksaimniecības sistēmā, kā arī rīcībai klimata jomā Savienības vidisko un klimatisko mērķu tuvināšanas kontekstā ir ļoti augsta prioritāte Savienības lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības nākotnes ainā. Tāpēc KLP struktūrai būtu jāatspoguļo izlēmīgāka virzība uz šo mērķu sasniegšanu, vienlaikus atbilstīgi atspoguļojot arī lielāko slogu un prasības ražotājiem. Saskaņā ar [jauno] īstenošanas modeli vidiskās degradācijas un klimata pārmaiņu jomā jārīkojas, orientējoties uz rezultātu, un LESD 11. pants tālab būtu jāuzskata par tādu, kas uzliek pienākumu sasniegt rezultātu. Daudzus lauku apvidus Savienībā vajā tādas strukturālas problēmas kā pievilcīgu darba iespēju trūkums, prasmju deficīts un savienojamības, infrastruktūras un pamatpakalpojumu nepietiekamība, kā arī jaunatnes aizplūšana, tāpēc ir būtiski nostiprināt šo apvidu sociālekonomisko vidi saskaņā ar Korkas 2.0. deklarāciju, radot darbvietas un nodrošinot paaudžu maiņu, iedzīvinot šajos apvidos Komisijas iniciatīvu par nodarbinātību un izaugsmi, veicinot sociālo iekļaušanu, paaudžu maiņu un t. s. viedo ciematu veidošanos visās Eiropas lauku teritorijās. Kā norādīts paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, labu izaugsmes un nodarbinātības potenciālu lauku apvidiem sola pievienotās vērtības veidošanas ķēdes tādās laukiem jaunās jaunās jomās kā atjaunojamā enerģija, jaunietekmes nozare – bioekonomika, aprites ekonomika un ekotūrisms. Šajā kontekstā finanšu instrumentiem un InvestEU garantijas izmantošanai var būt būtiska nozīme finansējuma pieejamības nodrošināšanā saimniecībām un uzņēmumiem un to izaugsmes spējas vairošanā. Lauku apvidos potenciāli ir iespējams nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, un tādējādi veicināt viņu sociālo un ekonomisko integrāciju, it sevišķi sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju satvarā. Daudzus lauku apvidus Savienībā vajā tādas strukturālas problēmas kā pievilcīgu darba iespēju trūkums, prasmju deficīts un nepietiekamas investīcijas platjoslā un savienojamībā, infrastruktūrā un pamatpakalpojumos, kā arī jaunatnes aizplūšana, tāpēc ir būtiski nostiprināt šo apvidu sociālekonomisko vidi saskaņā ar Korkas 2.0 deklarāciju, jo īpaši radot darbvietas un nodrošinot paaudžu maiņu, iedzīvinot šajos apvidos Komisijas iniciatīvu par nodarbinātību un izaugsmi, veicinot sociālo iekļaušanu, atbalstu jauniešiem, sieviešu lielāku līdzdalību lauku ekonomikā, paaudžu maiņu un t. s. viedo ciematu veidošanos visās Eiropas lauku teritorijās. Lai stabilizētu un diversificētu lauku ekonomiku, būtu jāatbalsta arī nelauksaimniecisku uzņēmumu attīstība, darījumdarbības sākšana un saglabāšana. Kā norādīts paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, labu izaugsmes un nodarbinātības potenciālu lauku apvidiem, vienlaikus saglabājot dabas resursus, sola pievienotās vērtības veidošanas ķēdes tādās laukiem jaunās jomās kā atjaunojamā enerģija, jaunietekmes nozare – bioekonomika, aprites ekonomika un ekotūrisms. Šajā kontekstā finanšu instrumentiem var būt būtiska nozīme finansējuma pieejamības nodrošināšanā saimniecībām un uzņēmumiem un to izaugsmes spējas vairošanā. Lauku apvidos potenciāli ir iespējams nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, un tādējādi veicināt viņu sociālo un ekonomisko integrāciju, it sevišķi sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju satvarā. Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 16.a apsvērums (jauns) (16a)   Gādājot par lauku apvidu sociālekonomisko ilgtspēju, Komisijai būtu jāpārbauda, vai dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nodrošina saskaņotību starp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/41/ES1a piemērošanu un ilgtermiņa pieeju attiecībā uz lauku attīstības fondu izmantošanu. ____________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīva 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.). Grozījums Nr. 853 Regulas priekšlikums 16.b apsvērums (jauns) (16b)   Lauksaimniecība var būt svarīgs izaugsmes un nabadzības samazināšanas dzinējspēks, taču daudzās valstīs šī nozare darbojas nepilnīgi — daļēji tāpēc, ka sievietes, kuras lielā mērā veicina lauku ekonomiku, saskaras ar ierobežojumiem. Dalībvalstīm ir jāveic efektīvi pasākumi, lai atbalstītu sieviešu galveno lomu lauku apvidu attīstībā un saglabāšanā. Grozījums Nr. 20 un 781 Regulas priekšlikums 17. apsvērums (17)  KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēja reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam. (17)  KLP vajadzētu turpināt gādāt par uzturdrošību, kas būtu jāsaprot kā jebkurā laikā iespējama piekļuve pietiekamam daudzumam nekaitīga, veselīga un uzturvielām bagāta ēdiena. Turklāt tai būtu jāpalīdz uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz jaunām sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī par ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, veselīgāku uzturu, augstu ražošanas kvalitāti un kvalitātes diferencēšanu, pārtikas atkritumiem un dzīvnieku labturību. KLP arī turpmāk būtu jāveicina tādas ilgtspējīgas produkcijas noiets, kurai piemīt konkrētas vērtīgas īpašības, piemēram, augstas dabas vērtības lauksaimniecības sistēmas, un vienlaikus jāpalīdz lauksaimniekiem aktīvi pielāgot ražošanu tirgus signāliem un patērētāju pieprasījumam. Grozījums Nr. 782 Regulas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) (17a)   Ar savu apņemšanos īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu un ņemot vērā secinājumus, ko ietver Lauksaimniecības zināšanu, zinātnes un tehnoloģijas starptautiskais novērtējums attīstības jomā, kā arī ieteikumus, kurus sniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā referente par tiesībām uz pārtiku, Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāpāriet uz ilgtspējīgu Eiropas pārtikas un lauksaimniecības sistēmu. Lai minēto pāreju īstenotu, uzmanība būtu jāvelta tam, ka laukos tiek veicināta dažādota, ilgtspējīga un noturīga saimniekošanas prakse, kas palīdz aizsargāt un vairot dabas resursus, nostiprināt ekosistēmas un kas palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt, tādēļ lopkopību pielāgojot ekoloģiskās veiktspējas raksturlielumiem, līdz minimumam samazinot atkarību no izejvielām, kas nav ilgtspējīgas, tostarp no fosilajiem energoresursiem, un pakāpeniski palielinot bioloģisko daudzveidību un uzlabojot augsnes kvalitāti. Grozījums Nr. 21 un 783 Regulas priekšlikums 17.b apsvērums (jauns) (17b)   Lai arī “Viena veselība” rīcības plānā cīņai ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (AMR) norādīts, ka vakcinācija ir rentabla sabiedrības veselības intervence AMR apkarošanai, taču salīdzinājumā ar tradicionālajām antibiotikām relatīvi augstākās diagnosticēšanas, antimikrobiālo alternatīvu un vakcinācijas izmaksas ir šķērslis, kas traucē palielināt dzīvnieku vakcinācijas rādītāju. Grozījums Nr. 784 Regulas priekšlikums 17.c apsvērums (jauns) (17c)   Lai ne vien sasniegtu vides jomā noteiktos KLP mērķus, bet arī apmierinātu sabiedrības pieprasījumu pēc nekaitīgākas pārtikas, būtu jāpanāk, ka vairāk tiek izmantoti mēslošanas līdzekļi, kuru sastāvā ir ļoti maz smago metālu. Grozījums Nr. 1100 Regulas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns) (19a)   Lai nodrošinātu lauksaimnieku un viņu ģimeņu labklājību un paturot prātā, ka stress ir galvenais lauku saimniecībās notiekošo negadījumu cēlonis, dalībvalstis nodrošina lauksaimniecības politikas sociālo ilgtspēju, pēc iespējas samazinot regulatīvo un administratīvo slogu, ļaujot lauksaimniekiem īstenot veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru un garantējot lauksaimniecības dzīvotspēju Savienībā. Grozījums Nr. 728 un 785 Regulas priekšlikums 21. apsvērums (21)  Turpinot darbu, kas iesākts ar iepriekšējo, līdz 2020. gadam īstenojamo savstarpējās atbilstības sistēmu, jaunā nosacījumu sistēma KLP pilnapmēra atbalsta saņemšanu saista ar šā atbalsta saņēmēju atbilstību vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības pamatstandartiem. Šajos pamatstandartos vienkāršotā veidā pārņemta virkne tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (SMR) un laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartu. Ar minētajiem pamatstandartiem būtu labāk jārisina vides un klimata jomas problemātika un labāk jāņem vērā KLP jaunā vidiskā struktūra, tādējādi paplašinot vidisko un klimatisko vērienu, kā Komisija to ir pieteikusi paziņojumos par pārtikas un lauksaimniecības nākotni un par daudzgadu finanšu shēmu (MFF). Nosacījumu sistēmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, panākot to, ka atbalsta saņēmēji labāk izprot nepieciešamību ievērot pamatstandartus. Vēl viens mērķis ir padarīt KLP vairāk atbilstošu tam, ko gaida sabiedrība, un tālab uzlabot šīs politikas saskaņotību ar vidiskajiem, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības konkrētajiem mērķiem. Nosacījumu sistēmai būtu organiski jāiekļaujas KLP vidiskajā struktūrā, kļūstot par pamatscenārija daļu virzībā uz tālejošākām vidiskajām un klimatiskajām saistībām, un šī sistēma būtu vispārēji jāpiemēro visā Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai attiecībā uz šādām prasībām neatbilstošiem lauksaimniekiem saskaņā ar [HzR regulu] tiktu piemērotas samērīgas, efektīvas un preventīvas sankcijas. (21)  Turpinot darbu, kas iesākts ar iepriekšējo, līdz 2020. gadam īstenojamo savstarpējās atbilstības sistēmu, jaunā nosacījumu sistēma KLP pilnapmēra atbalsta saņemšanu saista ar šā atbalsta saņēmēju atbilstību vides, klimata pārmaiņu, sabiedrības veselības pamatstandartiem, piemērojamiem darba un nodarbinātības nosacījumiem, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības pamatstandartiem. Šajos pamatstandartos vienkāršotā veidā pārņemta virkne tiesību aktos noteikto pārvaldības prasību (SMR) un laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartu. Ar minētajiem pamatstandartiem būtu labāk jārisina vides un klimata jomas problemātika un labāk jāņem vērā KLP jaunā vidiskā struktūra, tādējādi paplašinot vidisko un klimatisko vērienu, kā Komisija to ir pieteikusi paziņojumos par pārtikas un lauksaimniecības nākotni un par daudzgadu finanšu shēmu (MFF). Turklāt ir ļoti svarīgi, ka dalībvalstis īsteno attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka darba devēju piekļuve tiešajiem maksājumiem ir atkarīga no atbilstības piemērojamiem darba un nodarbinātības nosacījumiem un/vai darba devēja saistībām, kas izriet no visiem attiecīgajiem koplīgumiem un sociālajām un darba tiesībām valsts un Savienības līmenī, tostarp saistībā ar informētību par nodarbinātības nosacījumiem, atlīdzību, darba laiku, veselību un drošību, mājokli, dzimumu līdztiesību, darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, vienlīdzīgu attieksmi, darba ņēmēju norīkošanu, trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās nosacījumiem, pagaidu darba aģentūru darbu, sociālo aizsardzību un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu starp dalībvalstīm. Nosacījumu sistēmas mērķis ir veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, panākot to, ka atbalsta saņēmēji labāk izprot nepieciešamību ievērot pamatstandartus. Būtu arī jānodrošina, ka par šādu standartu ievērošanu atbalsta saņēmēji saņem atbilstošu kompensāciju. Vēl viens mērķis ir padarīt KLP vairāk atbilstošu tam, ko gaida sabiedrība, un tālab uzlabot šīs politikas saskaņotību ar vidiskajiem, darba standartiem, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības konkrētajiem mērķiem. Nosacījumu sistēmai būtu organiski jāiekļaujas KLP vidiskajā un sociālajā struktūrā, kļūstot par pamatscenārija daļu virzībā uz tālejošākām vidiskajām, sociālajām un klimatiskajām saistībām, un šī sistēma būtu vispārēji jāpiemēro visā Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai attiecībā uz šādām prasībām neatbilstošiem lauksaimniekiem saskaņā ar [HzR regulu] tiktu piemērotas samērīgas, efektīvas un preventīvas sankcijas. Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 22. apsvērums (22)  LLVS standartu sistēmas mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un kvalitāti. Šī sistēma ir jāstiprina, lai ņemtu vērā, piemēram, līdz 2020. gadam piekopto praksi, kas saistīta ar tiešo maksājumu zaļināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vajadzību uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju, jo sevišķi barības vielu pārvaldības jomā. Ir atzīts, ka ikviens LLVS standarts veicina vairāku mērķu sasniegšanu. Lai minēto standartu sistēmu īstenotu, dalībvalstīm attiecībā uz katru no Savienības līmenī noteiktajiem standartiem būtu jādefinē savs nacionālais standarts, kurā ņemta vērā attiecīgās teritorijas specifika, tostarp pedoloģiskie un klimatiskie apstākļi, pastāvošie lauksaimniecības apstākļi, zemes izmantojums, augsekas, lauksaimnieciskā prakse un lauku saimniecību struktūra. Lai uzlabotu LLVS vidiskā un klimatiskā pienesuma vērtību, dalībvalstis turklāt var noteikt vēl citus nacionālos standartus, kas ir saistīti ar III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem. Lai lauku saimniecībās balstītu gan agronomisko, gan vidisko veikumu, LLVS satvarā tiks izveidoti barības vielu pārvaldības plāni; tālab izmantos īpaši šim nolūkam paredzētu elektronisku Lauku saimniecības ilgtspējas rīku, kuru dalībvalstis darīs pieejamu individuāliem lauksaimniekiem. Šim rīkam – iesākumā ar minimālajām barības vielu pārvaldības funkcijām – būtu jānodrošina lēmumu pieņemšanas atbalsts lauku saimniecībās. Ar plašas sadarbspējas un modularitātes palīdzību turklāt būtu jānodrošina iespēja pievienot rīkam vēl citas elektroniskas lauksaimnieciskās un e-pārvaldības lietotnes. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lauksaimnieku starpā un visā Savienībā, Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka izstrādi un ar datu glabāšanu un apstrādes pakalpojumiem. (22)  LLVS standartu sistēmas mērķis ir palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, risināt ar ūdens resursiem saistītās problēmas, gādāt par augsnes aizsardzību un kvalitāti un par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un kvalitāti. Šī sistēma ir jāstiprina, lai ņemtu vērā, piemēram, līdz 2020. gadam piekopto praksi, kas saistīta ar tiešo maksājumu zaļināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un vajadzību uzlabot lauku saimniecību ilgtspēju. Ir atzīts, ka ikviens LLVS standarts veicina vairāku mērķu sasniegšanu. Lai minēto standartu sistēmu īstenotu, dalībvalstīm attiecībā uz katru no Savienības līmenī noteiktajiem standartiem būtu jādefinē savs nacionālais standarts, kurā ņemta vērā attiecīgās teritorijas specifika, tostarp pedoloģiskie un klimatiskie apstākļi, pastāvošie lauksaimniecības apstākļi, dažādu produktu agronomiskās īpatnības, atšķirības starp viengadīgiem stādījumiem, ilggadīgiem stādījumiem un citu specializētu produkciju, zemes izmantojums, augsekas, vietējā un tradicionālā lauksaimnieciskā prakse un lauku saimniecību struktūra. Dalībvalstis turklāt var definēt līdzvērtīgas prakses vai sertifikācijas sistēmas, kuru ietekme uz klimatu un vidi ir labvēlīga un līdzīga vienas vai vairāku LLVS prakšu ietekmei vai pat lielāka. Grozījums Nr. 1127 Regulas priekšlikums 22.a apsvērums (jauns) (22a)  Lai visā Savienībā apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, visās dalībvalstīs ir būtiski svarīgi nodrošināt ar ražošanu nesaistītu teritoriju un iezīmju minimālo līmeni, izmantojot nosacījumu sistēmu un ekoshēmas. Tādēļ dalībvalstīm savos stratēģiskajos plānos būtu jācenšas vismaz 10 % teritorijas atvēlēt ainavas elementiem, kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. To skaitā cita starpā vajadzētu iekļaut buferjoslas, zemi, ko izmanto augsekai, vai papuvi, ko neizmanto augsekai, dzīvžogus, neražojošus kokus, terasveida līdzenumus un dīķus, kas kopumā palīdz piesaistīt oglekli, novērst augsnes eroziju un noplicināšanu, veicina gaisa un ūdens filtrāciju un palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām. Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 23. apsvērums (23)  Dalībvalstīm ir pilnībā jāīsteno tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, lai tās sāktu darboties saimniecību līmenī un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem. Lai nodrošinātu to, ka nosacījumu sistēma konsekventi stiprina politikas ilgtspējību, ar SMR būtu jāaptver galvenie Savienības tiesību akti tādās jomās kā vide, sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība, augu veselība un dzīvnieku labturība, jo šo aktu īstenošana valsts līmenī nozīmē precīzi noteiktus individuālu lauksaimnieku pienākumus, tostarp pienākumus, ko paredz Padomes Direktīva 92/43/EEK11 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK12 vai Padomes Direktīva 91/676/EEK13. Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1306/201314, nosacījumu sistēmas jomā kā SMR ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK15 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK16 attiecīgie noteikumi un ir atbilstoši koriģēts laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartu saraksts. (23)  Dalībvalstīm ir pilnībā jāīsteno tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, lai tās sāktu darboties saimniecību līmenī un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem. Lai nodrošinātu to, ka nosacījumu sistēma konsekventi stiprina politikas ilgtspējību, ar SMR būtu jāaptver galvenie Savienības tiesību akti tādās jomās kā vide, sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība, augu veselība un dzīvnieku labturība, jo šo aktu īstenošana valsts līmenī nozīmē precīzi noteiktus individuālu lauksaimnieku pienākumus, tostarp pienākumus, ko paredz Padomes Direktīva 92/43/EEK11 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK12 vai Padomes Direktīva 91/676/EEK13. Lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1306/201314, nosacījumu sistēmas jomā kā SMR ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK15 (Ūdens pamatdirektīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK16 attiecīgie noteikumi un ir atbilstoši koriģēts laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartu saraksts. ____________________ ____________________ 11. Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.). 11. Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.). 12. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.). 12. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.). 13. Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.). 13. Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.). 14. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.). 14. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.). 15. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.). 15. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.). 16. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.). 16. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.). Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 24. apsvērums (24)  Lai ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jāizveido ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju. (24)  Lai ilgtspējīgāk pārvaldītu lauku saimniecības un lauku darījumdarbību un uzlabotu tās vispārējo veikumu, dalībvalstīm būtu jānodrošina ekonomiskos, vidiskos un sociālos aspektus aptveroši augstas kvalitātes lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi, kuru uzdevums būtu noteikt vajadzīgos uzlabojumus attiecībā uz visiem saimniecību līmeņa pasākumiem, kas paredzēti ar KLP stratēģiskajiem plāniem. Šiem lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumiem būtu jāpalīdz lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem kļūt informētākiem par to, kā mijiedarbojas lauku saimniecību pārvaldība un zemes apsaimniekošana, no vienas puses, un noteikti – tostarp vidiski un klimatiski – standarti, prasības un informācija, no otras puses. Pēdējo skaitā ir KLP stratēģiskajā plānā noteiktie standarti, kurus piemēro vai kuri ir vajadzīgi lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem, kā arī standarti, kas izriet no tiesiskā regulējuma tādās jomās kā ūdens, pesticīdu ilgtspējīga lietošana un kas izriet no iniciatīvām pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanā un risku pārvaldībā. Stiprinot šādu konsultāciju kvalitāti un lietderīgumu, dalībvalstīm konsultanti būtu jāintegrē lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmās (AKIS), lai tādējādi būtu iespējams sniegt pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju. Visas ar konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas sistēmām saistītās Savienības iniciatīvas pēc iespējas būtu jābalsta uz dalībvalstu līmenī jau esošiem pakalpojumiem un sistēmām. Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 26. apsvērums (26)  Savienības tiesību aktos būtu jāparedz, ka dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā jānosaka prasības par to, kāda ir minimālā platība, par kuru var saņemt atsaistītos maksājumus. Šādām prasībām vajadzētu novērst pārmērīgu administratīvo slogu, kādu rada daudzu sīku maksājumu pārvaldība, un nodrošināt, ka atbalsts dod vērtīgu ieguldījumu to KLP mērķu īstenošanā, uz kuriem attiecas atsaistītie tiešie maksājumi. Lai garantētu lauksaimnieciskā ienākumu atbalsta minimumu visiem īstenajiem lauksaimniekiem, kā arī lai ievērotu Līgumā noteikto mērķi nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, būtu jāizveido ikgadējs platībatkarīgs atsaistītais maksājums, kurš būtu piederīgs intervences veidam “ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts”. Lai šo atbalstu labāk orientētu uz mērķi, maksājuma summas būtu jādiferencē atkarībā no teritoriju grupām un pamatojoties uz sociālekonomiskajiem un/vai agronomiskajiem apstākļiem. Lai traucējoši neietekmētu lauksaimnieku ienākumus, dalībvalstis var izvēlēties ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu īstenot uz maksājumtiesību pamata. Šajā gadījumā maksājumtiesību vērtībai pirms jebkādas turpmākas konverģences būtu jābūt proporcionālai to vērtībai, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajām pamata maksājuma shēmām, ņemot vērā arī par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzētos maksājumus. Lai turpinātu pakāpeniski attālināties no vēsturiskajām vērtībām, dalībvalstīm būtu jāturpina arī konverģēšana. (26)  Savienības tiesību aktos būtu jāparedz, ka dalībvalstīm savā KLP stratēģiskajā plānā jānosaka prasības par to, kāda ir minimālā platība, par kuru var saņemt atsaistītos maksājumus. Šādām prasībām vajadzētu novērst pārmērīgu administratīvo slogu, kādu rada daudzu sīku maksājumu pārvaldība, un nodrošināt, ka atbalsts dod vērtīgu ieguldījumu to KLP mērķu īstenošanā, uz kuriem attiecas atsaistītie tiešie maksājumi. Lai garantētu lauksaimnieciskā ienākumu atbalsta minimumu visiem aktīvajiem lauksaimniekiem, kā arī lai ievērotu Līgumā noteikto mērķi nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, būtu jāizveido ikgadējs platībatkarīgs atsaistītais maksājums, kurš būtu piederīgs intervences veidam “ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts”. Lai šo atbalstu labāk orientētu uz mērķi, maksājuma summas būtu jādiferencē atkarībā no teritoriju grupām un pamatojoties uz sociālekonomiskajiem, vidiskajiem un/vai agronomiskajiem apstākļiem. Lai traucējoši neietekmētu lauksaimnieku ienākumus, dalībvalstis var izvēlēties ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu īstenot uz maksājumtiesību pamata. Šajā gadījumā maksājumtiesību vērtībai pirms jebkādas turpmākas konverģences būtu jābūt proporcionālai to vērtībai, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajām pamata maksājuma shēmām, ņemot vērā arī par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi paredzētos maksājumus. Lai pakāpeniski virzītos uz pilnīgas konverģences panākšanu 2026. gadā, dalībvalstīm būtu jāturpina arī konverģēšana. Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 26.a apsvērums (jauns) (26 a)   KLP ietvaros piešķirtais ienākumu atbalsts ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nodrošina daudzu mazo un ģimenes saimniecību stabilitāti un ilgtspēju visā Eiropā, un, lai gan no lauksaimniekiem sagaida vairāk, monetārie pabalsti nav mainījušies. Savienības budžetā kopējais KLP īpatsvars samazinās, savukārt tirgus krīzes nozarē un aktīvo lauksaimnieku skaita samazināšanās joprojām apdraud nozares izdzīvošanu. Ģimenes saimniecības modelis būtu jāaizsargā kā vispārējs KLP mērķis un jānostiprina dalībvalstu stratēģiskajos plānos, pienācīgu vietu atvēlot šā modeļa būtiskajai lomai lauku dzīves sociālās vides saglabāšanā un dzīves veida nodrošināšanā daudziem lauku iedzīvotājiem. Ģimenes saimniecības sekmē ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, dabas resursu saglabāšanu, diversificēšanas vajadzību apmierināšanu, kā arī nodrošina uzturdrošību. Lauksaimnieki, kas pirmie cietīs no milzīgā globalizācijas spiediena, būs tie, kuri turas pie mazas ģimenes saimniecības modeļa. Šāda situācija būtu nepārprotama neveiksme attiecībā uz KLP mērķu sasniegšanu un vājinātu argumentus par vajadzību turpināt KLP atbalstu nākotnē. Tādēļ KLP stratēģiskie plāni būtu jāīsteno atbilstīgi to konkrētajiem mērķiem, turpinot aizsargāt minēto lauksaimniecības modeli. Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 28. apsvērums (28)  Mazās lauku saimniecības ir un paliek Savienības lauksaimniecības stūrakmens, jo tās balsta nodarbinātību laukos un sekmē teritoriālo attīstību. Lai veicinātu līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazinātu administratīvo slogu mazo summu saņēmējiem, dalībvalstīm vajadzētu spēt piedāvāt mazajiem lauksaimniekiem iespēju visus pārējos tiešos maksājumus aizstāt ar mazajiem lauksaimniekiem paredzētu fiksētas summas maksājumu. (28)  Mazās lauku saimniecības ir un paliek Savienības lauksaimniecības stūrakmens, jo tās balsta nodarbinātību laukos un sekmē teritoriālo attīstību. Lai veicinātu līdzsvarotāku atbalsta sadalījumu un samazinātu administratīvo slogu mazo summu saņēmējiem, dalībvalstīm vajadzētu spēt piedāvāt mazajiem lauksaimniekiem iespēju tiešos maksājumus aizstāt ar mazajiem lauksaimniekiem paredzētu fiksētas summas maksājumu. Tomēr, lai vēl vairāk mazinātu administratīvo slogu, būtu jāļauj dalībvalstīm sākotnēji atsevišķus lauksaimniekus automātiski iekļaut vienkāršotajā shēmā, piedāvājot iespēju noteiktā termiņā no shēmas izstāties. Saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jādod iespēja dalībvalstīm izveidot nosacījumu izpildes pārbaužu ierobežotu sistēmu, ko piemēro tiem mazajiem lauksaimniekiem, kuri piedalās vienkāršotajā shēmā. Grozījums Nr. 28 un 791 Regulas priekšlikums 30.a apsvērums (jauns) (30a)   Daudzās dalībvalstīs attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pierādījusi, ka spēj nodrošināt sabiedriskos labumus, saglabāt ekosistēmu pakalpojumus un dabas resursus, samazināt ražošanas izmaksas, piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un jo īpaši sievietes, radīt darbvietas, eksperimentēt ar jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, apmierināt sabiedrības prasības un atdzīvināt lauku apvidus. Tomēr pieaugošais pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem joprojām apsteidz ražošanas pieaugumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to KLP stratēģiskie plāni ietver mērķus palielināt bioloģiski apsaimniekotas lauksaimniecības zemes īpatsvaru, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc bioloģiskiem produktiem un attīstītu visu bioloģiskās piegādes ķēdi. Dalībvalstīm būtu jāspēj finansēt pāreju uz bioloģisku saimniekošanu un šādas saimniekošanas saglabāšanu, īstenojot vai nu lauku attīstības pasākumus, vai izmantojot ekoshēmas, vai arī apvienojot abas minētās iespējas, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka piešķirtais budžets atbilst prognozētajam bioloģiskās ražošanas kāpumam. Grozījums Nr. 29 un 792 Regulas priekšlikums 31. apsvērums (31)  KLP būtu jāgādā, lai sava klimatiskā pienesuma vērtību dalībvalstis palielinātu, cienot vietējās vajadzības un lauksaimnieku faktiskos apstākļus. KLP stratēģiskajos plānos tiešo maksājumu sadaļā dalībvalstīm būtu jāparedz lauksaimniekiem brīvprātīgas ekoshēmas, kurām vajadzētu būt pilnībā saskaņotām ar citām attiecīgajām intervencēm. Dalībvalstīm šīs shēmas būtu jādefinē vai nu kā maksājums, ko piešķir, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedriskā labuma radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgas lauksaimnieciskās prakses starpniecību, vai kā kompensācija par šādas prakses uzsākšanu. Abos gadījumos mērķim vajadzētu būt uzlabot KLP vidisko un klimatisko veikumu, un attiecīgi šīs shēmas būtu jāveido tā, lai pārsniegtu obligātās prasības, kas jau ir paredzētas ar nosacījumu sistēmu. Dalībvalstis var izvēlēties veidot tādu lauksaimniecības prakšu ekoshēmas kā, piemēram, izvērstāka pastāvīgo ganību un ainavas iezīmju pārvaldība un bioloģiskā lauksaimniecība. Šādās shēmās var paredzēt arī sākuma līmeni, kurš jāsasniedz, pirms notiek tālejošāku saistību uzņemšanās lauku attīstības jomā. (31)  KLP būtu jāgādā, lai sava klimatiskā pienesuma vērtību dalībvalstis palielinātu, cienot vietējās vajadzības un lauksaimnieku faktiskos apstākļus. KLP stratēģiskajos plānos tiešo maksājumu sadaļā dalībvalstīm, pamatojoties uz Komisijas izveidotu klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniekošanas prakšu sarakstu, būtu jāparedz lauksaimniekiem brīvprātīgas ekoshēmas, kurām vajadzētu būt pilnībā saskaņotām ar citām attiecīgajām intervencēm. Dalībvalstīm šīs shēmas būtu jādefinē kā maksājums, ko piešķir, lai stimulētu un atlīdzinātu par sabiedrisko labumu radīšanu ar videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecisko praksi, cenšoties uzlabot KLP vidisko un klimatisko veikumu, un attiecīgi šīs shēmas būtu jāveido tā, lai pārsniegtu obligātās prasības, kas jau ir paredzētas ar nosacījumu sistēmu. Dalībvalstīm noteikta procentuālā daļa no saviem tiešajiem maksājumiem būtu jāparedz ekoshēmām. Dalībvalstis var izvēlēties veidot ekoshēmas, lai popularizētu videi labvēlīgus ražošanas modeļus, jo īpaši ekstensīvo lopkopību, kā arī veicinātu visu veidu lauksaimniecības prakses, kā, piemēram, izvērstāka pastāvīgo ganību un pastāvīgas ainavas iezīmju pārvaldība, un veidot vides sertifikācijas sistēmas, kā, piemēram, bioloģiskā lauksaimniecība, integrētā ražošana vai saglabājoša lauksaimniecība. Šajās shēmās var paredzēt arī pasākumus, kas atšķiras no tiem, kuri attiecas uz lauku attīstības vidiskām un klimatiskām saistībām, vai tāda paša veida pasākumus, kas pielīdzināmi sistēmām ar sākuma līmeni, kurš jāsasniedz, pirms notiek tālejošāku saistību uzņemšanās lauku attīstības jomā. Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 33. apsvērums (33)   Būtu jānodrošina saistītā ienākumu atbalsta atbilstība Savienības starptautiskajām saistībām. Konkrēti tas attiecas uz prasībām, kas noteiktas VTT satvarā noslēgtajā Eiropas Ekonomikas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu Saprašanās memorandā17 par eļļas augiem, kāds tas ir piemērojams pēc ES atsevišķās eļļas augu bāzes platības izmaiņām sakarā ar ES sastāva izmaiņām. Tālab Komisijai būtu jābūt pilnvarotai pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem šajā jomā. svītrots _________________ 17 VVTT satvarā noslēgtais Eiropas Ekonomikas kopienas un Amerikas Savienoto Valstu Saprašanās memorands par eļļas augiem (OV L 147, 18.6.1993.). Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 35. apsvērums (35)  Nozariskās intervences ir vajadzīgas, lai palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, saskaņā ar jauno īstenošanas modeli Savienības līmenī būtu jāizstrādā minimālās prasības par šādu nozarisko intervenču saturu un mērķiem. Dalībvalstīm būtu jāpamato šo intervenču iekļaušana savos KLP stratēģiskajos plānos un jānodrošina konsekvence ar pārējām attiecīgās nozares intervencēm. Savienības līmenī nosakāmajiem intervenču pamatveidiem būtu jāattiecas uz tādām nozarēm kā augļi un dārzeņi, vīns, biškopības produkti, olīveļļa un galda olīvas, apiņi un vēl nenoteikti citi produkti, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka nozarisku programmu izveide labvēlīgi ietekmēs dažu vai visu šīs regulas aptverto KLP vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu. (35)  Nozariskās intervences ir vajadzīgas, lai palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, saskaņā ar jauno īstenošanas modeli Savienības līmenī būtu jāizstrādā minimālās prasības par šādu nozarisko intervenču saturu un mērķiem. Dalībvalstīm būtu jāpamato šo intervenču iekļaušana savos KLP stratēģiskajos plānos un jānodrošina konsekvence ar pārējām attiecīgās nozares intervencēm. Savienības līmenī nosakāmajiem intervenču pamatveidiem būtu jāattiecas uz tādām nozarēm kā augļi un dārzeņi, vīns, biškopības produkti, olīveļļa un galda olīvas, apiņi un citi 39. pantā noteiktie produkti, kuru gadījumā tiek uzskatīts, ka nozarisku programmu izveide labvēlīgi ietekmēs dažu vai visu šīs regulas aptverto KLP vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu. Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 35.a apsvērums (jauns) (35a)   Ņemot vērā biškopības nozarei paredzētā finansējuma palielinājumu un atzīstot šīs nozares būtisko lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un pārtikas ražošanā, būtu jāpalielina arī Savienības līdzfinansējuma maksimālais apjoms un jāiekļauj jauni atbalsttiesīgi pasākumi, kuru mērķis ir šīs nozares attīstīšana. Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 37. apsvērums (37)  Lauku attīstības intervenču principus nosaka Savienības līmenī; jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu izmantoto atlases kritēriju piemērošanas pamatprasībām. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt lielai rīcības brīvībai atbilstoši savām vajadzībām paredzēt īpašus nosacījumus. Lauku attīstības intervences ietver maksājumus par vidiskām, klimatiskām un citām pārvaldības saistībām, kuras dalībvalstīm atbilstoši to īpašajām nacionālajām, reģionālajām vai vietējām vajadzībām būtu jāatbalsta visā to teritorijā. Dalībvalstīm vajadzētu piešķirt maksājumus lauksaimniekiem un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pārvaldības saistības, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī vides aizsargāšanu un uzlabošanu, tostarp tādos aspektos kā ūdens kvalitāte un daudzums, gaisa kvalitāte, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp brīvprātīgas saistības par Natura 2000 teritorijām un atbalsts ģenētiskajai daudzveidībai. Atbalstu pārvaldības saistību maksājumu veidā var piešķirt arī par vietējā līmenī vadītu, integrētu vai sadarbīgu pieeju un par intervencēm, kas orientētas uz konkrētu rezultātu. (37)  Lauku attīstības intervenču principus nosaka Savienības līmenī; jo īpaši tas attiecas uz dalībvalstu izmantoto atlases kritēriju piemērošanas pamatprasībām. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt lielai rīcības brīvībai atbilstoši savām vajadzībām paredzēt īpašus nosacījumus. Lauku attīstības intervences ietver maksājumus par vidiskām, klimatiskām un citām pārvaldības saistībām, kuras dalībvalstīm atbilstoši to īpašajām nacionālajām, reģionālajām vai vietējām vajadzībām būtu jāatbalsta visā to teritorijā. Dalībvalstīm vajadzētu piešķirt maksājumus lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pārvaldības saistības, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī vides aizsargāšanu un uzlabošanu, tostarp tādos aspektos kā ūdens kvalitāte un daudzums, gaisa kvalitāte, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, tostarp brīvprātīgas saistības par Natura 2000 teritorijām, augstas dabas vērtības teritorijām un atbalsts ģenētiskajai daudzveidībai. Atbalstu pārvaldības saistību maksājumu veidā var piešķirt arī par vietējā līmenī vadītu, integrētu, kolektīvu vai sadarbīgu pieeju un par intervencēm, kas orientētas uz konkrētu rezultātu. Grozījums Nr. 729 Regulas priekšlikums 37.a apsvērums (jauns) (37a)  Lai nodrošinātu Savienības ekosistēmu izturētspēju un veicinātu bioloģisko daudzveidību, dalībvalstīm vajadzētu ļaut piešķirt maksājumus ilgtspējīgai agrovides praksei, klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem, kā arī ģenētisko resursu aizsardzībai un uzlabošanai, jo īpaši ar tradicionālām audzēšanas metodēm. Grozījums Nr. 34, 794 un 856 Regulas priekšlikums 38. apsvērums (38)  Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par bioloģiskās saimniekošanas platības uzturēšanu vai par pāreju uz to; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, agroekoloģiju, saglabājošo lauksaimniecību un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; dzīvnieku labturība; ģenētisko resursu saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas. Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus. (38)  Pārvaldības saistību atbalsta piemēri ir bioloģiskās lauksaimniecības prēmijas par pāreju uz bioloģiskās saimniekošanas platību un, iespējams, par tās uzturēšanu; maksājumi par cita veida intervenci, ar kuru atbalsta videi nekaitīgas ražošanas sistēmas, piemēram, augstas dabas vērtības lauksaimniecību, agroekoloģiju un integrēto ražošanu; meža vidiskie un klimatiskie pakalpojumi un meža saglabāšana; prēmijas par mežu un agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana; tradicionālo lauksaimniecisko ainavu aizsardzība, dzīvnieku labturība un dzīvnieku veselība; ģenētisko resursu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un izstrāde. Dalībvalstis pēc vajadzības var izstrādāt citas šāda veida shēmas un stiprināt biškopības nozarei raksturīgos agrovides pasākumus, kuri jau ir ieviesti atsevišķos Savienības reģionos, kā arī izstrādāt papildu pasākumus. Šāda veida maksājumiem vajadzētu segt tikai tās papildu izmaksas, finansiālos stimulus un negūtos ienākumus, kas izriet no saistībām, kuras pārsniedz Savienības un valsts tiesību aktos vai – ar zināmiem nosacījumiem – KLP stratēģiskajos plānos noteiktos parastos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina finansiāli stimuli saņēmējiem, un uz šā veida intervencēm attiecošās saistības var uzņemties uz iepriekš noteiktu gada vai daudzgadu laikposmu, un pienācīga pamatojuma gadījumā to ilgums varētu arī pārsniegt septiņus gadus. Grozījums Nr. 35 un 795 Regulas priekšlikums 39. apsvērums (39)  Mežsaimniecības pasākumiem būtu jāveicina Savienības meža stratēģijas īstenošana, un tiem būtu jābalstās uz dalībvalstu nacionālā vai vietējā mēroga meža programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas jāveido, pamatojoties uz saistībām, kuras izriet no regulas par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam (“LULUCF regula”) un kuru uzņemšanās notikusi ministru konferencē par Eiropas mežu aizsardzību. Intervences būtu jābalsta uz meža apsaimniekošanas plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, un tās var ietvert meža platību paplašināšanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp apmežojot zemi un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas; meža resursu aizsargāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ņemot vērā adaptācijas vajadzības; investīcijas, ar kurām garantē un veicina mežu saglabāšanu un izturētspēju, un meža ekosistēmas un klimatisko pakalpojumu sniegšanu, un pasākumus un investīcijas par labu atjaunojamai enerģijai un bioekonomikai. (39)  Mežsaimniecības pasākumiem būtu jāveicina agromežsaimniecības sistēmu plašāka izmantošana un Savienības meža stratēģijas īstenošana, un tiem būtu jābalstās uz dalībvalstu nacionālā vai vietējā mēroga meža programmām vai līdzvērtīgiem instrumentiem, kas jāveido, pamatojoties uz saistībām, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/8411a, un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi ministru konferencēs par Eiropas mežu aizsardzību. Intervences būtu jābalsta uz ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas plāniem vai līdzvērtīgiem instrumentiem, ar ko nodrošina efektīvu oglekļa piesaisti no gaisa, vienlaikus uzlabojot bioloģisko daudzveidību, un tās var ietvert meža platību paplašināšanu un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tostarp apmežojot zemi, novēršot ugunsgrēkus un ierīkojot agromežsaimniecības sistēmas; meža resursu aizsargāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, ņemot vērā adaptācijas vajadzības; investīcijas, ar kurām garantē un veicina mežu saglabāšanu un izturētspēju, un meža ekosistēmas un klimatisko pakalpojumu sniegšanu, un pasākumus un investīcijas par labu atjaunojamai enerģijai un bioekonomikai. _____________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.). Grozījums Nr. 36 Regulas priekšlikums 40. apsvērums (40)  Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis var lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par platībām, kurās ir dabiski vai citi platībatkarīgi ierobežojumi. Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabiski ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada Lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem ar Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu saistītos traucēkļus. Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības. (40)  Lai nodrošinātu taisnīgus ienākumus un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienības teritorijā, dalībvalstis var lauksaimniekiem piešķirt atbalstu par platībām, kurās ir dabas vai citi platībatkarīgi ierobežojumi, ietverot kalnu apvidus un salu reģionus. Attiecībā uz ANC maksājumiem par platībām, kurās ir dabas ierobežojumi, būtu jāturpina piemērot 2014.–2020. gada lauku attīstības politikā izmantotais apzīmējums. Lai KLP dotu lielāku Savienības pievienoto vidisko vērtību un stiprinātu sinerģijas ar investīciju finansēšanu dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, ir jāsaglabā atsevišķs pasākums, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem ar Natura 2000 (noteikts ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK1a) un Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu saistītos traucēkļus. Tāpēc un lai veicinātu Natura 2000 teritoriju efektīvu pārvaldību, būtu jāturpina piešķirt atbalstu lauksaimniekiem un meža tiesiskajiem valdītājiem un tādējādi palīdzēt tiem novērst konkrētus traucēkļus, kuri izriet no Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK īstenošanas. Būtu jādara pieejams atbalsts arī tam, lai lauksaimniekiem upes baseina apgabalos palīdzētu novērst traucēkļus, kas tiem radušies Ūdens pamatdirektīvas īstenošanas rezultātā. Atbalsts būtu jāsaista ar konkrētām prasībām, kas izklāstītas KLP stratēģiskajā plānā un pārsniedz attiecīgos obligātos standartus un prasības. Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina, lai maksājumi lauksaimniekiem nedublētos ar ekoshēmu maksājumiem, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastīgumu stratēģiskajos plānos, lai sekmētu papildināmību starp dažādām intervencēm. Turklāt dalībvalstīm KLP stratēģisko plānu vispārējā koncepcijā būtu jāņem vērā Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības. ____________________ 1a Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.). Grozījums Nr. 37 Regulas priekšlikums 41. apsvērums (41)  Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju — kā ienesīgu, tā neienesīgu — atbalstīšana lauku saimniecībās un ārpus tām. Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts. (41)  Vēl viens veids, kā virzīties uz KLP mērķu sasniegšanu, ir investīciju — kā ienesīgu, tā neienesīgu — atbalstīšana nolūkā stiprināt lauku saimniecību izturētspēju. Šādas investīcijas var attiekties, piemēram, uz infrastruktūru, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī ar piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes konsolidāciju un uzlabošanu, agromežsaimniecības praksi, energoapgādi un energotaupību un ūdensapgādi un ūdens resursu taupību. Lai KLP stratēģiskos plānus konsekventāk saskaņotu ar Savienības mērķiem un lai dalībvalstīm radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, šajā regulā būtu jāiekļauj neatbalstāmu investīciju veidu saraksts. Grozījums Nr. 38 Regulas priekšlikums 42. apsvērums (42)  Ir jānovērš ieguldījumu nepietiekamība Savienības lauksaimniecības nozarē un jāuzlabo piekļuve finanšu instrumentiem attiecībā uz prioritārām grupām, proti, gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, jo tiem ir augstāks riska profils, un tāpēc būtu jāveicina InvestEU garantiju, kā arī dotāciju un finanšu instrumentu apvienojuma izmantošana. Dažādās dalībvalstīs finanšu instrumentus izmanto visai dažādi, jo atšķiras tas, cik viegli ir piekļūt finansējumam, cik attīstīts ir banku sektors, vai jāņem vērā riska kapitāla faktors, cik ierasti tie ir valsts pārvaldes iestādēm un kāds ir potenciālais saņēmēju loks, tāpēc dalībvalstīm KLP stratēģiskajos plānos būtu jānosaka attiecīgas mērķvērtības, saņēmēji un preferenciālie nosacījumi un arī citi iespējamie attiecināmības noteikumi. (42)  Ir jānovērš ieguldījumu nepietiekamība Savienības lauksaimniecības nozarē un jāuzlabo piekļuve finanšu instrumentiem attiecībā uz prioritārām grupām, proti, gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, jo tiem ir augstāks riska profils, un tāpēc būtu jāveicina dotāciju un finanšu instrumentu kombinēta izmantošana. Dažādās dalībvalstīs finanšu instrumentus izmanto visai dažādi, jo atšķiras tas, cik viegli ir piekļūt finansējumam, cik attīstīts ir banku sektors, vai jāņem vērā riska kapitāla faktors, cik ierasti tie ir valsts pārvaldes iestādēm un kāds ir potenciālais saņēmēju loks, tāpēc dalībvalstīm KLP stratēģiskajos plānos būtu jānosaka attiecīgi mērķrādītāji, saņēmēji un preferenciālie nosacījumi un arī citi iespējamie attiecināmības noteikumi. Grozījums Nr. 39 Regulas priekšlikums 43. apsvērums (43)  Gados jaunie lauksaimnieki un nozares jaunpienācēji joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi zemei, augstajām cenām un kredītu pieejamību. Viņu saimniecisko darbību (gan ražošanas līdzekļus, gan produkciju) vairāk apdraud cenu svārstības, un viņu vajadzības pēc izglītošanās uzņēmējdarbības un riska pārvaldības priekšmetos ir lielas. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt jaunuzņēmumu veidošanu un jaunās saimniecības. Saskaņā ar šo jautājumu saistīto konkrēto mērķi dalībvalstīm būtu jāparedz stratēģiska pieeja un jānosaka skaidrs un saskaņots intervenču kopums attiecībā uz paaudžu maiņu. Tālab dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt preferenciālus nosacījumus par finanšu instrumentiem, kas domāti gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, un šim nolūkam būtu jānodala summa, kas atbilst vismaz 2 % ikgadējo tiešo maksājumu finansējuma. Maksimālo atbalstu par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu būtu jāparedz palielināt līdz pat 100 000 EUR; tam vajadzētu būt pieejamam ar finanšu instrumentu veidā sniegta atbalsta starpniecību vai apvienojumā šādu atbalstu. (43)  Gados jaunie lauksaimnieki un iesācēji lauksaimnieki joprojām saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi zemei, augstajām cenām un kredītu pieejamību. Viņu saimniecisko darbību (gan ražošanas līdzekļus, gan produkciju) vairāk apdraud cenu svārstības, un viņu vajadzības pēc izglītošanās uzņēmējdarbības, riska novēršanas un pārvaldības priekšmetos ir lielas. Tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt atbalstīt jaunuzņēmumu veidošanu un jaunās saimniecības. Saskaņā ar šo jautājumu saistīto konkrēto mērķi dalībvalstīm būtu jāparedz stratēģiska pieeja un jānosaka skaidrs un saskaņots intervenču kopums attiecībā uz paaudžu maiņu. Tālab dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt preferenciālus nosacījumus par finanšu instrumentiem, kas domāti gados jaunajiem lauksaimniekiem un nozares jaunpienācējiem, un šim nolūkam būtu jānodala summa, kas pirmajā pīlārā atbilst vismaz 2 % no ikgadējo tiešo maksājumu finansējuma. Maksimālo atbalstu par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu būtu jāparedz palielināt līdz pat 100 000 EUR; tam vajadzētu būt pieejamam ar finanšu instrumentu veidā sniegta atbalsta starpniecību vai apvienojumā ar šādu atbalstu. Grozījums Nr. 40 Regulas priekšlikums 44. apsvērums (44)  Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus, būtu jāsaglabā apdrošināšanas prēmiju un kopfondu maksājumi, kurus finansētu ELFLA. Kopfondu kategorijā ietilpst gan ar ražošanas zaudējumiem saistītie fondi, gan vispārēji un nozarspecifiski ienākumu stabilizācijas instrumenti, kas ir saistīti ar ienākumu zaudējumiem. (44)  Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt atbilstīgus riska pārvaldības instrumentus, būtu jāsaglabā apdrošināšanas prēmiju un kopfondu maksājumi, kurus finansētu ELFLA. Kopfondu kategorijā ietilpst gan ar ražošanas zaudējumiem saistītie fondi, gan vispārēji un nozarspecifiski ienākumu stabilizācijas instrumenti, kas ir saistīti ar ienākumu zaudējumiem. Lai riska pārvaldības instrumentus pielāgotu lauksaimniekiem risināmajām problēmām, ietverot klimata pārmaiņas, KLP instrumentu klāstā būtu jāietver kompensācijas lauksaimniekiem par izmaksām un zaudējumiem, kas radušies saistībā ar dzīvnieku slimību un augu kaitīgo organismu apkarošanas pasākumiem, vai par zaudējumiem, kas bioloģiskajiem lauksaimniekiem radušies no viņiem neatkarīga ārējā piesārņojuma dēļ. Tomēr būtu jānodrošina ELFLA finansēto intervenču saderība ar nacionālajām riska pārvaldības sistēmām. Grozījums Nr. 41 un 796 Regulas priekšlikums 45. apsvērums (45)  Ar atbalstu būtu jānodrošina iespēja izveidot un īstenot vismaz divu subjektu sadarbību nolūkā sasniegt KLP mērķus. Atbalstīt var jebkuru šādas sadarbības aspektu: tā var būt kvalitātes shēmu izveidošana; kolektīvi vidiskie un klimata darbi; īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveides veicināšana; izmēģinājuma projekti; darbības grupu projekti plašākā EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” vietējās attīstības projektu, viedo ciematu, pircēju klubu un lauksaimniecības tehnikas apvienību kontekstā; saimniecību partnerības; meža apsaimniekošanas plāni: tīkli un kopas jeb klasteri; sociālā lauksaimniecība; kopienas atbalstīta lauksaimniecība; ar LEADER saistītā rīcība un ražotāju grupu un ražotāju organizāciju dibināšana, kā arī citu veidu sadarbība, ko uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kādus konkrētus KLP mērķus. (45)  Ar atbalstu būtu jānodrošina iespēja izveidot un īstenot vismaz divu subjektu sadarbību nolūkā sasniegt KLP mērķus. Atbalstīt var jebkuru šādas sadarbības aspektu: tā var būt kvalitātes shēmu izveidošana, sertifikācijas izmaksas, kvalitātes shēmu veicināšana un uzturēšana; kolektīva vides un klimata rīcība; īsu piegādes ķēžu un vietējo tirgu izveides veicināšana; izmēģinājuma projekti; darbības grupu projekti plašākā EIP “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” vietējās attīstības projektu, viedo ciematu, pircēju klubu un lauksaimniecības tehnikas apvienību kontekstā; saimniecību partnerības; meža apsaimniekošanas plāni, tostarp agromežsaimniecības sistēma; tīkli un kopas jeb klasteri; sociālā lauksaimniecība; kopienas atbalstīta lauksaimniecība; ar LEADER saistītā rīcība; un ražotāju grupu un ražotāju organizāciju, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/20121a atzīto ražotāju grupu, dibināšana, kā arī citu veidu sadarbība, ko uzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kādus konkrētus KLP mērķus. Kā veids, kas veicina paaudžu nomaiņu, būtu jāapsver īpaša atbalsta sniegšana lauksaimniekiem, kuri vēlas pārtraukt lauksaimniecisku darbību pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un plāno savu saimniecību nodot kādam jaunākam lauksaimniekam, ar ko jau notiek sadarbība. _____________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.). Grozījums Nr. 42 Regulas priekšlikums 47. apsvērums (47)  No ELGF būtu jāturpina finansēt tiešo maksājumu intervences un nozariskās intervences, bet no ELFLA būtu jāturpina finansēt lauku attīstības intervences, kas aprakstītas šajā regulā. KLP finanšu pārvaldības noteikumi būtu jānosaka atsevišķi katram no šiem abiem fondiem un to atbalstītajām aktivitātēm, ņemot vērā to, ka attiecībā uz mērķu sasniegšanu jaunais īstenošanas modelis dalībvalstīm nodrošina lielāku elastību un subsidiaritāti. Šīs regulas paredzētajām intervencēm būtu jāaptver laikposms no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. (47)  No ELGF būtu jāturpina finansēt tiešo maksājumu intervences un nozariskās intervences, bet no ELFLA būtu jāturpina finansēt lauku attīstības intervences, kas aprakstītas šajā regulā. KLP finanšu pārvaldības noteikumi būtu jānosaka atsevišķi katram no šiem abiem fondiem un to atbalstītajām aktivitātēm, ņemot vērā to, ka attiecībā uz mērķu sasniegšanu jaunais īstenošanas modelis dalībvalstīm nodrošina lielāku elastību un subsidiaritāti. Šīs regulas paredzētajām intervencēm būtu jāaptver laikposms no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Grozījums Nr. 43 Regulas priekšlikums 48. apsvērums (48)  Atbalsts par KLP stratēģiskā plāna paredzētajiem tiešajiem maksājumiem būtu jāpiešķir šīs regulas noteiktu valsts piešķīrumu robežās. Šiem valsts piešķīrumiem būtu jāatspoguļo turpinošās izmaiņas, kuru gaitā piešķīrumi tajās dalībvalstīs, kur atbalsta līmenis par hektāru ir viszemākais, tiek pakāpeniski palielināti, lai izlīdzinātu 50 % no pašreizējās atšķirības un sasniegtu 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Lai ņemtu vērā maksājumu samazināšanas mehānismu un to, kā dalībvalsts izmanto šādi iegūtos līdzekļus, būtu jāatļauj dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna gada indikatīvo finanšu piešķīrumu kopsummai pārsniegt valsts piešķīruma summu. (48)  No ELGF nebūtu jāatbalsta darbības, kas var kaitēt videi vai kas nav saderīgas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas lauksaimniecības pārvaldības principiem. Atbalsts par KLP stratēģiskā plāna paredzētajiem tiešajiem maksājumiem būtu jāpiešķir šīs regulas noteiktu valsts piešķīrumu robežās. Šiem valsts piešķīrumiem būtu jāatspoguļo turpinošās izmaiņas, kuru gaitā piešķīrumi tajās dalībvalstīs, kur atbalsta līmenis par hektāru ir viszemākais, tiek pakāpeniski palielināti, lai izlīdzinātu 50 % no pašreizējās atšķirības un sasniegtu 90 % no Savienības vidējā rādītāja. Lai ņemtu vērā maksājumu samazināšanas mehānismu un to, kā dalībvalsts izmanto šādi iegūtos līdzekļus, būtu jāatļauj dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna gada indikatīvo finanšu piešķīrumu kopsummai pārsniegt valsts piešķīruma summu. Grozījums Nr. 44 Regulas priekšlikums 49. apsvērums (49)  Lai atvieglotu ELFLA līdzekļu pārvaldību, attiecībā uz publiskajiem izdevumiem dalībvalstīs būtu jānosaka vienota iemaksas likme atbalstam no ELFLA. Lai ņemtu vērā dažu veidu darbību īpašo nozīmi vai specifiku, tām būtu jānosaka īpašas iemaksu likmes. Lai mazinātu specifiskos ierobežojumus, ko rada attīstības pakāpe, nošķirtība un atrašanās uz salām, būtu jānosaka piemērota ELFLA iemaksu likme mazāk attīstītajiem reģioniem, LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām. (49)  Lai atvieglotu ELFLA līdzekļu pārvaldību, attiecībā uz publiskajiem izdevumiem dalībvalstīs būtu jānosaka vispārēja iemaksas likme atbalstam no ELFLA. Lai ņemtu vērā dažu veidu darbību īpašo nozīmi vai specifiku, tām būtu jānosaka īpašas iemaksu likmes. Lai mazinātu specifiskos ierobežojumus, ko rada LESD 349. pantā minēto tālāko reģionu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 229/20131a 1. panta 2. punktā minēto Egejas jūras nelielo salu attīstības pakāpe, nošķirtība un atrašanās uz salām, šiem reģioniem būtu jānosaka augstāka ELFLA iemaksu likme. _____________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 229/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.). Grozījums Nr. 45 Regulas priekšlikums 49.a apsvērums (jauns) (49a)  ELFLA atbalsta saņemšanai būtu jānosaka objektīvi kritēriji reģionu un teritoriju iedalīšanai kategorijās Savienības līmenī. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības līmenī vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/20031a. Jaunākās klasifikācijas un dati būtu jāizmanto, lai nodrošinātu pietiekamu atbalstu, jo īpaši atsevišķu reģionu atpalicības novēršanai un reģionu atšķirību mazināšanai dalībvalstu iekšienē. __________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.). Grozījums Nr. 46 un 797 Regulas priekšlikums 50. apsvērums (50)  No ELFLA nebūtu jāatbalsta videi potenciāli kaitīgas investīcijas. Tāpēc šajā regulā jāparedz vairāki izņēmumi, kā arī iespēja minētās garantijas sīkāk izstrādāt ar deleģētajiem aktiem. Jānorāda, ka no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba attiecīgo ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu vai saglabāšanu, un investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem. (50)  No ELFLA prioritāri būtu jāatbalsta investīcijas, kas rada gan ekonomiskus ieguvumus, gan ieguvumus videi, savukārt nebūtu jāatbalsta videi kaitīgas investīcijas vai investīcijas, kas varētu kaitēt videi vai kas neatbilst klimatiskiem, vidiskiem, dzīvnieku labturības un bioloģiskās daudzveidības mērķiem. Būtu jāuzsver investīcijas, kas rada gan ekonomiskus, gan vidiskus ieguvumus. Tāpēc šajā regulā jāparedz vairāki konkretizēti izņēmumi, kā arī iespēja minētās garantijas sīkāk izstrādāt ar deleģētajiem aktiem. Jānorāda, ka no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem. Turklāt no ELFLA nevajadzētu finansēt investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba attiecīgā ūdensobjekta vai ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu vai saglabāšanu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visās apmežošanas vai meža atjaunošanas darbībās aktīva loma ir iestādēm saistībā ar ekoloģiju un meža ugunsgrēku pārvaldību un ka tiek stiprināta nesaistošu preventīvu pasākumu un zemes izmantošanas pārvaldības loma. Grozījums Nr. 47 Regulas priekšlikums 51.a apsvērums (jauns) (51a)   Lai Savienība kļūtu neatkarīga no proteīnaugu importa, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK1a (Atjaunojamo energoresursu direktīva) KLP mērķis ir veicināt tādu biodegvielu izmantošanu, kas iegūtas no proteīnaugu eļļas blakusproduktiem. __________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.). Grozījums Nr. 858 Regulas priekšlikums 51.b apsvērums (jauns) (51b)   ELGF un ELFLA nebūtu jāsniedz atbalsts lauksaimniekiem, kuru darbība ietver buļļu audzēšanu vēršu cīņām. Piešķirot šādu finansējumu, nepārprotami tiek pārkāpta Eiropas Konvencija par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību. Grozījums Nr. 798 Regulas priekšlikums 52. apsvērums (52)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šī programma palīdzēs klimata darbus integrēt Savienības rīcībpolitikās un sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka 25 % no ES budžeta izdevumiem jākļūst par tādiem, kas atbalsta klimatisko mērķu sasniegšanu. Sagaidāms, ka ar KLP saistītās rīcības ietekme uz klimatiskajiem mērķiem izpaudīsies 40 % no KLP kopējā finansējuma. Attiecīgā rīcība tiks formulēta programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā un pārvērtēta attiecīgo izvērtējuma un izskatīšanas procesu gaitā. (52)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs klimatrīcību integrēt Savienības rīcībpolitikās un no tām pakāpeniski izskaust videi kaitīgas subsīdijas, kā arī sasniegt kopējo mērķi, kurš paredz, ka vismaz 30 % no ES budžeta izdevumiem jākļūst par tādiem, kas atbalsta klimatisko mērķu sasniegšanu. No kopējā KLP finansējuma, kas piešķirts KLP darbībām, vismaz 40 % būtu jānovirza klimata mērķiem. Attiecīgās darbības tiks apzinātas programmas sagatavošanas un īstenošanas laikā un atkārtoti izvērtētas attiecīgo novērtēšanas un pārskatīšanas procesu kontekstā. Grozījums Nr. 48 Regulas priekšlikums 54. apsvērums (54)  Lai palielinātu Savienības pievienoto vērtību un saglabātu funkcionējošu lauksaimniecības iekšējo tirgu, kā arī lai sasniegtu iepriekšminētos vispārīgos un konkrētos mērķus, dalībvalstīm šajā regulā paredzētos lēmumus nevajadzētu pieņemt izolēti, bet gan strukturētā procesā, kura taustāmā izpausme ir KLP stratēģiskais plāns. Ar lejupējiem Savienības noteikumiem būtu jānosaka KLP konkrētie ES mēroga mērķi, galvenie intervences veidi, veikuma satvars un pārvaldības struktūra. Šādas uzdevumu sadales mērķis ir panākt, lai ieguldītie finanšu resursi pilnībā atspoguļotos sasniegtajos rezultātos. (54)  Lai palielinātu Savienības pievienoto vērtību un saglabātu funkcionējošu lauksaimniecības iekšējo tirgu, kā arī lai sasniegtu iepriekšminētos vispārīgos un konkrētos mērķus, dalībvalstīm šajā regulā paredzētos lēmumus nevajadzētu pieņemt izolēti, bet gan strukturētā procesā, kura taustāmā izpausme ir KLP stratēģiskais plāns. Ar lejupējiem Savienības noteikumiem būtu jānosaka KLP konkrētie Savienības mēroga mērķi, galvenie intervences veidi, veikuma satvars un pārvaldības struktūra. Šādas uzdevumu sadales mērķis ir panākt, lai ieguldītie finanšu resursi pilnībā atspoguļotos sasniegtajos rezultātos. Grozījums Nr. 49 Regulas priekšlikums 55. apsvērums (55)  Lai šie KLP stratēģiskie plāni būtu patiesi stratēģiski un lai veicinātu to sasaisti ar citām Savienības rīcībpolitikām un konkrēti ar valsts ilgtermiņa mērķrādītājiem, kas jau ir noteikti, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem vai uz starptautiskiem nolīgumiem klimata pārmaiņu, meža, bioloģiskās daudzveidības un ūdens resursu jomā, ir lietderīgi, lai katrai dalībvalstij būtu viens vienots KLP stratēģiskais plāns. (55)  Lai šie KLP stratēģiskie plāni būtu patiesi stratēģiski un lai veicinātu to sasaisti ar citām Savienības rīcībpolitikām un konkrēti ar valsts ilgtermiņa mērķrādītājiem, kas jau ir noteikti, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem vai uz starptautiskiem nolīgumiem klimata pārmaiņu, meža, bioloģiskās daudzveidības un ūdens resursu jomā, ir lietderīgi, lai katrai dalībvalstij būtu viens vienots KLP stratēģiskais plāns. Pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu administratīvo struktūru, attiecīgā gadījumā stratēģiskajā plānā būtu jāietver reģionalizētas intervences lauku attīstībai. Grozījums Nr. 50 Regulas priekšlikums 55.a apsvērums (jauns) (55a)   Ir būtiski, lai KLP stratēģiskajiem plāniem būtu skaidrs, vienkāršs un nepārprotams satvars, kas ļautu izvairīties no politikas pārmērīgas reglamentēšanas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Grozījums Nr. 51 Regulas priekšlikums 55.b apsvērums (jauns) (55b)   Jaunajam īstenošanas modelim nebūtu jārada šaubas par vienotā tirgus integritāti vai KLP vēsturiski raksturīgo Eiropas mērogu, un KLP arī turpmāk vajadzētu būt īsteni kopīgai politikai, nodrošinot Savienības mēroga pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Grozījums Nr. 730 Regulas priekšlikums 55.c apsvērums (jauns) (55c)  LESD 208. pants paredz, ka Savienība un dalībvalstis nodrošina, ka visās KLP intervencēs tiek ņemti vērā attīstības sadarbības mērķi, kā arī tiek ievērotas tiesības uz pārtiku un tiesības uz attīstību. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, lai KLP stratēģiskie plāni pēc iespējas vairāk palīdz savlaikus sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus, kā arī īstenot Eiropas zaļā kursa mērķus, Savienības vides un klimata apņemšanos un piemērojamos tiesību aktus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, balstoties uz stratēģiju "No lauka līdz galdam" un Biodaudzveidības stratēģiju. Grozījums Nr. 52 Regulas priekšlikums 56. apsvērums (56)  KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem. (56)  KLP stratēģiskā plāna izstrādes gaitā dalībvalstīm būtu jāanalizē sava specifiskā situācija un vajadzības, jānosaka ar KLP mērķu sasniegšanu saistītie mērķrādītāji, kuriem jābūt reālistiskiem, un jāizstrādā šo mērķrādītāju izpildei vajadzīgās intervences, kas nodrošina noteiktību galasaņēmējiem un vienlaikus ir atbilstošas valsts un konkrētajam reģionālajam kontekstam; tas attiecas arī uz LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem. Šādam procesam būtu jāveicina lielāka subsidiaritāte vienotā Savienības satvarā un vienlaikus būtu nodrošināta vispārējo Savienības tiesību principu un KLP mērķu ievērošana. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, kādiem jābūt KLP stratēģisko plānu strukturālajiem un saturiskajiem elementiem. Lai dalībvalstu noteiktie mērķrādītāji un izstrādātās intervences būtu atbilstīgas un dotu pēc iespējas lielāku ieguldījumu KLP mērķu sasniegšanā, vienlaikus nodrošinot politikas vienotību, KLP stratēģisko plānu pamatā jābūt iepriekšējai vietējo apstākļu analīzei un vajadzību novērtējumam saistībā ar KLP mērķiem. Izstrādājot KLP stratēģiskos plānus, jānodrošina lauksaimnieku un lauksaimnieku organizāciju iesaiste. Grozījums Nr. 53 Regulas priekšlikums 57. apsvērums (57)  Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu noteiktie mērķrādītāji un izstrādātās intervences ir pienācīgas un dod iespējami lielāku ieguldījumu KLP mērķu īstenošanā, KLP stratēģisko plānu pamatā ir jābūt iepriekšējai vietējo apstākļu analīzei un vajadzību novērtējumam saistībā ar KLP mērķiem. (57)  Svarīgi ir arī tas, lai KLP stratēģiskajos plānos pienācīgi atspoguļotu dalībvalstu apstākļu, struktūru (gan iekšēju, gan ārēju) un tirgus stāvokļa pārmaiņas un lai plānus laika gaitā attiecīgi varētu pielāgot, ietverot konkrētās pārmaiņas. Grozījums Nr. 54 Regulas priekšlikums 58. apsvērums (58)  Ar KLP stratēģiskajiem plāniem būtu jāaptver gan tiešo maksājumu, gan nozariskās, gan lauku attīstības intervences, un tāpēc tiem būtu jābūt orientētiem uz daudzveidīgo KLP instrumentu savstarpējās saskaņotības stiprināšanu. Tiem būtu arī jānodrošina un jāparāda dalībvalstu izvēļu salāgotība un piemērotība Savienības prioritātēm un mērķiem. Tāpēc ir lietderīgi minētajos plānos ietvert uz rezultātu orientētu intervences stratēģiju, kas strukturēta ar KLP konkrēto mērķu palīdzību, pie kuriem norādīti arī skaitliski mērķrādītāji. Lai būtu iespējama ikgadēja uzraudzība, minētos mērķrādītājus ir lietderīgi pamatot ar rezultātu rādītājiem. (58)  Ar KLP stratēģiskajiem plāniem būtu jāaptver gan tiešo maksājumu, gan nozariskās, gan lauku attīstības intervences, un tāpēc tiem būtu jābūt orientētiem uz daudzveidīgo KLP instrumentu savstarpējās saskaņotības stiprināšanu. Tiem būtu arī jānodrošina un jāparāda dalībvalstu izvēļu salāgotība un piemērotība Savienības prioritātēm un mērķiem. Tāpēc ir lietderīgi minētajos plānos ietvert uz rezultātu orientētu intervences stratēģiju, kas strukturēta ar KLP konkrēto mērķu palīdzību, pie kuriem norādīti arī skaitliski mērķrādītāji. Lai būtu iespējama uzraudzība, minētos mērķrādītājus ir lietderīgi pamatot ar rezultātu rādītājiem. Grozījums Nr. 800 Regulas priekšlikums 58.a apsvērums (jauns) (58a)   Tagadējā zināšanu bāze šīs Regulas 6. pantā minēto konkrēto mērķu uzraudzības vajadzībām atšķiras gan pieejamās informācijas daudzuma, gan kvalitātes ziņā. Saistībā ar dažiem konkrētiem mērķiem, jo īpaši bioloģiskās daudzveidības uzraudzību, zināšanu bāze pašlaik ir vāja vai nepietiekami pielāgota, lai varētu definēt stingrus ietekmes rādītājus, piemēram, par apputeksnētājiem un kultūraugu bioloģisko daudzveidību. Attiecīgi 6. pantā un I pielikumā Savienībai kopumā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem un rādītājiem būtu jāpamatojas uz kopīgu vai salīdzināmu zināšanu bāzi un metodiku visās dalībvalstīs. Komisijai būtu jānosaka jomas, kurās ir nepilnīgas zināšanas vai kurās zināšanu bāze nav pietiekami pielāgota KLP ietekmes uzraudzībai. Komisijai būtu jāizmanto Savienības budžets, lai sniegtu vienotu risinājumu, kā novērst zināšanu trūkuma radītos un uzraudzības šķēršļus saistībā ar visiem 6. pantā minētajiem konkrētajiem mērķiem un rādītājiem. Tai būtu jāsagatavo ziņojums par šo jautājumu un jāpublisko tā konstatējumi. Grozījums Nr. 801 Regulas priekšlikums 59. apsvērums (59)  Stratēģijā būtu arī jāizceļ KLP instrumentu un citu Savienības rīcībpolitiku savstarpējā papildināmība. Konkrēti katrā KLP stratēģiskajā plānā vajadzības gadījumā būtu jāuzņem vides un klimata jomas tiesību akti, bet no tiem izrietošie valstu plāni būtu jāapraksta nodaļā par pašreizējā stāvokļa analīzi (SVID analīzē). Ir lietderīgi uzskaitīt likumdošanas instrumentus, uz kuriem KLP stratēģiskajā plānā ir konkrēti jāatsaucas. (59)  Stratēģijā būtu arī jāizceļ KLP instrumentu un citu Savienības rīcībpolitiku, tostarp kohēzijas, savstarpējā papildināmība. Konkrēti katrā KLP stratēģiskajā plānā būtu jāņem vērā vides un klimata jomas tiesību akti un saistības, ko Savienības uzņēmusies politikas saskaņotības attīstībai ietvaros, bet no attiecīgajiem tiesību aktiem izrietošie valstu plāni būtu jāapraksta nodaļā par pašreizējā stāvokļa analīzi (SVID analīzē). Ir lietderīgi uzskaitīt likumdošanas instrumentus, uz kuriem KLP stratēģiskajā plānā ir konkrēti jāatsaucas. Grozījums Nr. 55 Regulas priekšlikums 59.a apsvērums (jauns) (59a)   Tā kā ienākumu atbalsta shēmai ir liela nozīme lauku saimniecību ekonomiskās dzīvotspējas garantēšanā, ir lietderīgi ņemt vērā sociālo ietekmi, kāda KLP ir attiecībā uz darbvietu nodrošināšanu lauku apvidos. Tādēļ dalībvalstīm, izstrādājot stratēģiskos plānus, būtu jāņem vērā arī attiecīgā uzņēmuma ietekme uz nodarbinātību konkrētajā apvidū. Izstrādājot un īstenojot attiecīgos politikas instrumentus, par prioritāriem būtu jānosaka pasākumi un darbības, kas rada lielākas darba iespējas. Grozījums Nr. 56 Regulas priekšlikums 60. apsvērums (60)  Būtu jādod dalībvalstīm izvēles elastīguma iespēja attiecībā uz to, vai KLP stratēģiskā plāna īstenošana būtu daļēji deleģējama reģioniem; lai labāk koordinētu reģionu darbu, kad tie risina jautājumus, kuri ir aktuāli visas valsts mērogā, šādai deleģēšanai jānotiek, pamatojoties uz valsts līmeņa sistēmu, un tāpēc ir lietderīgi KLP stratēģiskajos plānos aprakstīt to, kā jānotiek valsts un reģionālā līmeņa intervenču mijiedarbībai. (60)  Būtu jādod dalībvalstīm izvēles elastīguma iespēja attiecībā uz to, vai KLP stratēģiskā plāna izstrāde un īstenošana būtu daļēji deleģējama reģioniem; lai labāk koordinētu reģionu darbu, kad tie risina jautājumus, kuri ir aktuāli visas valsts mērogā, šādai deleģēšanai jānotiek, pamatojoties uz lauku attīstības intervences programmām saskaņā ar valsts līmeņa sistēmu, un tāpēc ir lietderīgi KLP stratēģiskajos plānos aprakstīt to, kā jānotiek valsts un reģionālā līmeņa intervenču mijiedarbībai. Grozījums Nr. 802 Regulas priekšlikums 68.a apsvērums (jauns) (68a)   Ūdens ir būtisks ražošanas faktors lauksaimniecībā. Tāpēc ūdens resursu apsaimniekošana ir ļoti svarīgs jautājums, un ir vajadzīgi labāki ūdens resursu apsaimniekošanas veidi. Turklāt klimata pārmaiņām būs liela ietekme uz ūdens resursiem, un sagaidāmi gan biežāki un intensīvāki sausuma periodi, gan arī ilgstoši nokrišņu periodi. Konstruktīvs risinājums ir ūdens uzkrāšana rudenī un ziemā. Turklāt ūdensobjekti palīdz radīt bagātīgai bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu vidi. Tie arī palīdz saglabāt dzīvību augsnēs un uztur pietiekamu plūsmu ūdenstecēs, tādējādi veicinot dzīvību ūdenī. Grozījums Nr. 57 Regulas priekšlikums 69. apsvērums (69)  Par katra KLP stratēģiskā plāna pārvaldību un īstenošanu būtu jāatbild vadošajai iestādei. Tās pienākumi būtu jānorāda šajā regulā. Vadošajai iestādei būtu jādod iespēja daļu savu pienākumu deleģēt, vienlaikus saglabājot atbildību par pārvaldības efektivitāti un pareizību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai KLP stratēģisko plānu pārvaldībā un īstenošanā Savienības finansiālās intereses tiktu aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunā Finanšu regula] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [jaunā Horizontālā regula]. (69)  Par katra KLP stratēģiskā plāna pārvaldību un īstenošanu būtu jāatbild vadošajai iestādei. Tomēr gadījumā, ja ar lauku attīstības politiku saistītos elementus izstrādā reģionālā līmenī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot reģionālas vadošās iestādes. To pienākumi būtu jānorāda šajā regulā. Vadošajām iestādēm būtu jādod iespēja daļu savu pienākumu deleģēt, vienlaikus saglabājot atbildību par pārvaldības efektivitāti un pareizību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai KLP stratēģisko plānu pārvaldībā un īstenošanā Savienības finansiālās intereses tiktu aizsargātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunā Finanšu regula] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [jaunā Horizontālā regula]. Grozījums Nr. 58 Regulas priekšlikums 70. apsvērums (70)  Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu KLP īstenošanā Komisijai palīdz komitejas, kuras sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Lai vienkāršotu sistēmu un racionalizētu stāvokli dalībvalstīm, šīs regulas īstenošanas nolūkiem izveido tikai vienu – Uzraudzības komiteju, kurā tiek apvienotas uz 2014.–2020. gada plānošanas perioda laiku izveidotās Lauku attīstības komiteja un Tiešo maksājumu komiteja. Tādējādi pienākumu palīdzēt dalībvalstīm ar KLP stratēģisko plānu īstenošanu savstarpēji dala attiecīgā vadošā iestāde un minētā Uzraudzības komiteja. Saskaņā ar šo regulu Komisijas palīgu vidū būtu jābūt arī Kopējās lauksaimniecības politikas komitejai. (70)  Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu KLP īstenošanā Komisijai palīdz komitejas, kuras sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem. Lai vienkāršotu sistēmu un racionalizētu stāvokli dalībvalstīm, šīs regulas īstenošanas nolūkiem izveido tikai vienu – Uzraudzības komiteju, kurā tiek apvienotas uz 2014.–2020. gada plānošanas perioda laiku izveidotās Lauku attīstības komiteja un Tiešo maksājumu komiteja. Tādējādi pienākumu palīdzēt dalībvalstīm ar KLP stratēģisko plānu īstenošanu savstarpēji dala attiecīgā vadošā iestāde un minētā Uzraudzības komiteja. Tomēr gadījumā, ja ar lauku attīstības politiku saistītos elementus izstrādā reģionālā līmenī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izveidot reģionālas uzraudzības komitejas. Saskaņā ar šo regulu Komisijas palīgu vidū būtu jābūt arī Kopējās lauksaimniecības politikas komitejai. Grozījums Nr. 59 Regulas priekšlikums 71. apsvērums (71)  Ar ELFLA tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes būtu jāatbalsta rīcība, kas saistīta ar [HzR 7. pantā] minēto uzdevumu izpildi. Tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes var sniegt arī tālab, lai izpildītu uzdevumus, kas vajadzīgi pārvaldības efektivitātes nodrošināšanai un atbalsta īstenošanai saistībā ar KLP stratēģisko plānu. Tehniskās palīdzības palielināšana pēc dalībvalsts ierosmes ir pieejama vienīgi attiecībā uz Maltu. (71)  Ar ELFLA tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes būtu jāatbalsta rīcība, kas saistīta ar [HzR 7. pantā] minēto uzdevumu izpildi. Tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes var sniegt arī tālab, lai izpildītu uzdevumus, kas vajadzīgi pārvaldības efektivitātes nodrošināšanai un atbalsta īstenošanai saistībā ar KLP stratēģisko plānu. Tehniskās palīdzības palielināšana pēc dalībvalsts ierosmes ir pieejama vienīgi attiecībā uz Luksemburgu un Maltu. Grozījums Nr. 60 un 803 Regulas priekšlikums 74. apsvērums (74)  Orientēšanās uz rezultātu, kuru ir iedarbinājis jaunais īstenošanas modelis, prasa veidot izteiktu veikuma kultūru, jo sevišķi tāpēc, lai KLP stratēģisko plānu pienesums palīdzētu virzīties arī uz citu dalīti pārvaldīto politiku plašajiem vispārīgajiem mērķiem. Veikumā balstīta politika paredz veikt ikgadēju un daudzgadēju novērtējumu, kura pamatā ir atlasīti izlaides, rezultātu un ietekmes rādītāji, kas definēti veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Tālab būtu jāatlasa apjomā ierobežots un mērķorientēts rādītāju kopums, kurš pēc iespējas ciešāk atspoguļo to, vai atbalstītā intervence palīdz sasniegt nospraustos mērķus. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītie rezultātu un izlaides rādītāji var aptvert intervences, kuras paredzētas ar valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. (74)  Orientēšanās uz rezultātu, kuru ir iedarbinājis jaunais īstenošanas modelis, prasa veidot izteiktu veikuma kultūru, jo sevišķi tāpēc, lai KLP stratēģisko plānu pienesums palīdzētu virzīties arī uz citu dalīti pārvaldīto politiku plašajiem vispārīgajiem mērķiem. Veikumā balstīta politika paredz veikt novērtējumus, kuru pamatā ir atlasīti izlaides, rezultātu un ietekmes rādītāji, kas definēti veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmā. Tālab būtu jāatlasa apjomā ierobežots un mērķorientēts rādītāju kopums, kurš pēc iespējas ciešāk atspoguļo to, vai atbalstītā intervence palīdz sasniegt nospraustos mērķus. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem, piemēram, ūdens kvalitāti un daudzumu, saistītajiem rezultātu un izlaides rādītājiem būtu jāaptver intervences, kuras paredzētas ar valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Grozījums Nr. 61 Regulas priekšlikums 75. apsvērums (75)  Veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas satvarā dalībvalstīm būtu jāuzrauga paveiktais un katru gadu jāziņo Komisijai par sasniegtajiem rezultātiem. Uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisijai, izmantojot rādītāju pamatkopumu, būtu jāziņo par to, kas virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu paveikts visā plānošanas periodā. (75)  Veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas satvarā dalībvalstīm būtu jāuzrauga paveiktais un jāziņo par sasniegtajiem rezultātiem. Uz dalībvalstu sniegtās informācijas pamata Komisijai, izmantojot rādītāju pamatkopumu, būtu jāziņo par to, kas virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu paveikts visā plānošanas periodā. Grozījums Nr. 62 Regulas priekšlikums 76. apsvērums (76)  Būtu jāievieš mehānismi, kas ļautu aizsargāt Savienības finansiālās intereses gadījumā, ja KLP stratēģisko plānu īstenošana ievērojami attālinātos no noteiktajiem mērķrādītājiem. Ievērojama un nepamatota negatīva veikuma gadījumā dalībvalstīm var būt jāiesniedz rīcības plāni. Tas varētu izraisīt maksājumu atlikšanu un pat Savienības līdzekļu piešķīruma samazināšanu, ja plānotos rezultātus sasniegt neizdotos. Lai veicinātu labu vidisko un klimatisko veikumu, kā daļa no stimulēšanas mehānisma turklāt tiek iedibināta vispārīga veikuma prēmija. (76)  Būtu jāievieš mehānismi, kas ļautu aizsargāt Savienības finansiālās intereses gadījumā, ja KLP stratēģisko plānu īstenošana ievērojami attālinātos no noteiktajiem mērķrādītājiem. Ievērojama un nepamatota negatīva veikuma gadījumā dalībvalstīm var būt jāiesniedz rīcības plāni. Tas varētu izraisīt maksājumu atlikšanu un pat Savienības līdzekļu piešķīruma samazināšanu, ja plānotos rezultātus sasniegt neizdotos. Grozījums Nr. 1144 Regulas priekšlikums 78.a apsvērums (jauns) (78a)   Izvērtējums, kas aprakstīts 106. pantā, būtu jāveic, par pamatu ņemot stratēģijas “No lauka līdz galdam” kvantitatīvos mērķus un biodaudzveidības stratēģiju. Grozījums Nr. 63 Regulas priekšlikums 80.a apsvērums (jauns) (80a)   Ar trešām valstīm parakstītos tirdzniecības nolīgumos saistībā ar lauksaimniecības nozari būtu jāiekļauj mehānismi un drošības klauzulas, lai Savienības un ārpussavienības valstu lauksaimniekiem garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un aizsargātu patērētājus. Grozījums Nr. 64 Regulas priekšlikums 81. apsvērums (81)  Personas dati, kas savākti šīs regulas noteikumu piemērošanas nolūkā, būtu jāapstrādā šādam nolūkam atbilstošā veidā. Tie būtu arī jāanonimizē, jāagregē, ja tos apstrādā uzraudzības vai izvērtēšanas nolūkā, un jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/200119 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67920. Datu subjekti būtu jāinformē par šādu apstrādi un par viņu tiesībām attiecībā uz datu aizsardzību. (81)  Personas dati, kas savākti šīs regulas noteikumu piemērošanas nolūkā, būtu jāapstrādā šādam nolūkam atbilstošā veidā. Tie būtu arī jāanonimizē, jāagregē, ja tos apstrādā uzraudzības vai izvērtēšanas nolūkā, un jāaizsargā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/172519 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67920. Datu subjekti būtu jāinformē par šādu apstrādi un par viņu tiesībām attiecībā uz datu aizsardzību. _________________ _________________ 19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.). 19 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.). 20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). 20 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). Grozījums Nr. 65 Regulas priekšlikums 83. apsvērums (83)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un garantētu to, ka tiešo maksājumu intervences noris gludi, saskanīgi un iedarbīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī paredz kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šo šķirņu tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību; pieņem laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumus un nosaka dažus ar tiem saistītus elementus attiecībā uz atbalsttiesīguma prasībām un noteikumus par deklarāciju saturu un maksājumtiesību aktivizēšanas prasībām; sīkākus noteikumus par ekoshēmām; pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai saistītā ienākumu atbalsta saņēmēji neciestu no strukturāliem nozares tirgus traucējumiem, tostarp lēmumu par to, ka šāda atbalsta izmaksāšanu, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām tas bijis piešķirts iepriekšējā atsauces laikposmā, drīkst turpināt līdz 2027. gadam; noteikumus un nosacījumus par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu un noteikumus par tā piešķiršanas nosacījumiem. (83)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, aizsargātu lauksaimnieku tiesības un garantētu to, ka tiešo maksājumu intervences noris gludi, saskanīgi un iedarbīgi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt noteiktus aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī paredz kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šo šķirņu tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību; pieņem laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumus un nosaka dažus ar tiem saistītus elementus attiecībā uz atbalsttiesīguma prasībām, izstrādā kritērijus līdzvērtīgu pasākumu noteikšanai un atbilstīgas prasības, kas piemērojamas valstu vai reģionālām sertifikācijas shēmām; izveido katalogu ar lauksaimniecības prakšu piemēriem, kas ir labvēlīgi klimatam, videi un dzīvnieku labturībai; pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai saistītā ienākumu atbalsta saņēmēji neciestu no strukturāliem nozares tirgus traucējumiem, tostarp lēmumu par to, ka šāda atbalsta izmaksāšanu, pamatojoties uz ražošanas vienībām, par kurām tas bijis piešķirts iepriekšējā atsauces laikposmā, drīkst turpināt līdz 2027. gadam; noteikumus un nosacījumus par konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļaušanu saistībā ar kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu un noteikumus par tā piešķiršanas nosacījumiem. Grozījums Nr. 66 Regulas priekšlikums 84. apsvērums (84)  Lai nozariskās intervences palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijus un noteikumus, ko piemēro situācijās, kad apstiprinātā starpnozaru organizācija šiem kritērijiem neatbilst, un ražotāju pienākumus; noteikumus, ar kuriem nodrošina nozarisko intervenču pareizu darbību, noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības aprēķināšanu, par atsauces laikposmiem un to, kā aprēķināma tirgū laistās produkcijas vērtība, un noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz izņemšanu no tirgus; noteikumus, ar kuriem nosaka izdevumu maksimālo apjomu attiecībā uz vīnadārzu atkārtoto apstādīšanu; noteikumus, ar kuriem saskaņā ražotājiem jāizņem no tirgus vīndarības blakusprodukti, noteikumus par izņēmumiem no minētā pienākuma, kurus nosaka, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumus par destilētāju brīvprātīgu sertificēšanos. Konkrētāk, lai nodrošinātu Savienības fondu izmantojuma efektivitāti un lietderīgumu biškopības nozariskajās intervencēs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka papildu prasības par paziņošanas pienākumu un par minimālajām Savienības iemaksām attiecībā uz izdevumiem, ar kuriem šā veida intervences īsteno. (84)  Lai nozariskās intervences palīdzētu sasniegt KLP mērķus un stiprinātu sinerģiju ar pārējiem KLP instrumentiem un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un novērstu nevienlīdzīgu vai negodīgu konkurenci, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijus un noteikumus, ko piemēro situācijās, kad apstiprinātā starpnozaru organizācija šiem kritērijiem neatbilst, un ražotāju pienākumus; noteikumus, ar kuriem nodrošina nozarisko intervenču pareizu darbību, noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības aprēķināšanu, par atsauces laikposmiem un to, kā aprēķināma tirgū laistās produkcijas vērtība, un noteikumus par Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz izņemšanu no tirgus; noteikumus, ar kuriem nosaka izdevumu maksimālo apjomu attiecībā uz vīnadārzu atkārtoto apstādīšanu; noteikumus, saskaņā ar kuriem ražotājiem jāizņem no tirgus vīndarības blakusprodukti, noteikumus par izņēmumiem no minētā pienākuma, kurus nosaka, lai neradītu papildu administratīvo slogu, un noteikumus par destilētāju brīvprātīgu sertificēšanos, kā arī noteikumus saistībā ar veikuma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pagaidu atkāpšanos no noteikumu izpildes ļoti nelabvēlīgos apstākļos, tādos kā katastrofāli notikumi vai epidēmijas. Komisija būtu arī jāpilnvaro noteikt prakses, kas būtu līdzvērtīgas lauksaimniecības un vides praksēm un valsts vai reģionālām vides sertifikācijas shēmām. Konkrētāk, lai nodrošinātu Savienības fondu izmantojuma efektivitāti un lietderīgumu biškopības nozariskajās intervencēs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus, ar kuriem nosaka papildu prasības par paziņošanas pienākumu un par minimālajām Savienības iemaksām attiecībā uz izdevumiem, ar kuriem šā veida intervences īsteno. Lai izstrādātu KLP stratēģiskos plānus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus nolūkā izstrādāt rīcības kodeksu attiecībā uz partnerības veidošanu starp dalībvalsti un kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī citiem partneriem. Grozījums Nr. 67 Regulas priekšlikums 85. apsvērums (85)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un garantētu, ka lauku attīstības intervences sasniedz nospraustos mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz pārvaldības saistībām, investīcijām un sadarbību. (85)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un garantētu, ka lauku attīstības intervences sasniedz nospraustos mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt attiecīgus tiesību aktus attiecībā uz to, lai noteiktiem intervenču veidiem papildinātu atbalsta minimālās un maksimālās summas. Grozījums Nr. 68 Regulas priekšlikums 86. apsvērums (86)  Lai būtu iespējams grozīt dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz dalībvalstu piešķīrumiem par tiešo maksājumu intervencēm un noteikumus par KLP stratēģiskā plāna saturu. (86)  Lai būtu iespējams grozīt dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz dalībvalstu piešķīrumiem par tiešo maksājumu intervencēm. Grozījums Nr. 69 Regulas priekšlikums 87. apsvērums (87)  Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz eļļas augu atsauces atbalstplatību noteikšanu; to, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi; kā aprēķināms maksājuma samazinājums, ja atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz bāzes platību; kāda ir Savienības finansiālā palīdzība par vīndarības blakusproduktu destilāciju; kāds ir lauku attīstības intervencēm paredzētās Savienības palīdzības kopapjoma ikgadējais sadalījums dalībvalstīm; kādi ir KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamo elementu pasniegšanas noteikumi; kāda ir KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas kārtība un termiņi un kā notiek KLP stratēģisko plānu grozīšanas prasījumu iesniegšana un apstiprināšana; kādi ir attiecībā uz KLP stratēģisko plānu piedāvātajām iespējām paredzamo informācijas un publicitātes prasību piemērošanas vienotie nosacījumi; kādi ir veikuma, uzraudzības un izvērtējuma noteikumi; kā pasniedzams gada veikuma ziņojuma saturs; kādi ir noteikumi par informāciju, kas dalībvalstīm jānosūta, lai Komisija varētu izdarīt veikuma novērtējumu, un noteikumi par datu vajadzībām un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem, un kādā kārtībā nodrošināma konsekventa pieeja, kas ļauj lemt par veikuma prēmiju piešķiršanu dalībvalstīm. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201122. (87)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un novērstu lauksaimnieku negodīgu konkurenci vai diskriminēšanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz eļļas augu atsauces atbalstplatību noteikšanu; to, kādā kārtībā piešķirama ar kultūratkarīgo kokvilnas maksājumu saistītā konkrētas zemes un šķirņu izmantošanas atļauja un kādi ir ar šo atļauju saistītie paziņojumi; kā aprēķināms maksājuma samazinājums, ja atbalsttiesīgā kokvilnas platība pārsniedz bāzes platību; kāda ir Savienības finansiālā palīdzība par vīndarības blakusproduktu destilāciju; kāds ir lauku attīstības intervencēm paredzētās Savienības palīdzības kopapjoma ikgadējais sadalījums dalībvalstīm; kāda ir KLP stratēģisko plānu standartizētā forma; kāda ir KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas kārtība un termiņi un kā notiek KLP stratēģisko plānu grozīšanas prasījumu iesniegšana un apstiprināšana; kādi ir attiecībā uz KLP stratēģisko plānu piedāvātajām iespējām paredzamo informācijas un publicitātes prasību piemērošanas vienotie nosacījumi un kā pasniedzams gada veikuma ziņojuma saturs. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201122. _________________ _________________ 22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). 22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). Grozījums Nr. 70 Regulas priekšlikums 92.a apsvērums (jauns) (92a)   Savienības salu reģioni lauksaimnieciskajās darbībās un lauku apvidu attīstīšanā saskaras ar īpašām grūtībām. Būtu jāveic KLP ietekmes novērtējums šajos reģionos un jāapsver Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 229/2013 minēto pasākumu paplašināšana, tos attiecinot uz visiem Savienības salu reģioniem. Grozījums Nr. 71 Regulas priekšlikums 93. apsvērums (93)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nepārtrauktību, īpašos noteikumus, kurus Horvātijai piemēro saskaņā ar tiešo maksājumu un valsts tiešo papildmaksājumu pakāpeniskās ieviešanas mehānismu, būtu jāturpina piemērot līdz 2021. gada 1. janvārim, (93)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nepārtrauktību, īpašos noteikumus, kurus Horvātijai piemēro saskaņā ar tiešo maksājumu un valsts tiešo papildmaksājumu pakāpeniskās ieviešanas mehānismu, būtu jāturpina piemērot. Horvātijai saskaņā ar Pievienošanās līgumu būs tiesības saņemt līdzekļus 2022. gadā, tostarp papildfinansējumu, lai izveidotu valsts rezervi atmīnētās zemes apstrādei Horvātijā, un šīs tiesības būtu jāiekļauj valsts finansējuma 2022. gadam aprēķinā. Grozījums Nr. 72 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts b)  intervences veidiem un kopējām prasībām, kas dalībvalstīm izvirzītas minēto mērķu sasniegšanai, kā arī ar to saistīto finansēšanas kārtību; b)  intervences veidiem un kopējām prasībām, kas dalībvalstīm izvirzītas minēto mērķu sasniegšanai, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī ar to saistīto finansēšanas kārtību; Grozījums Nr. 73 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – c apakšpunkts c)  KLP stratēģiskajiem plāniem, kuri jāizstrādā dalībvalstīm un kuros saskaņā ar konkrētajiem mērķiem un konstatētajām vajadzībām nosaka mērķrādītājus un intervences un iedala finanšu resursus; c)  KLP stratēģiskajiem plāniem, kuri jāizstrādā dalībvalstīm un, attiecīgā gadījumā, sadarbībā ar to reģioniem un kuros saskaņā ar konkrētajiem mērķiem un konstatētajām vajadzībām, kā arī saskaņā ar iekšējo tirgu nosaka mērķrādītājus un intervences un iedala finanšu resursus; Grozījums Nr. 74 Regulas priekšlikums 1. pants – 2. punkts 2.  Šo regulu piemēro Savienības atbalstam, ar kuru no ELGF un ELFLA finansē KLP stratēģiskajā plānā paredzētās intervences; minēto plānu izstrādā ikviena dalībvalsts, apstiprina Komisija, un tas aptver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. 2.  Šo regulu piemēro Savienības atbalstam, ar kuru no ELGF un ELFLA finansē KLP stratēģiskajā plānā paredzētās intervences; minēto plānu izstrādā ikviena dalībvalsts, apstiprina Komisija, un tas aptver laikposmu no 2022. gada 1. janvāra. Grozījums Nr. 75 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts 2.  Atbalstam, kuru ELFLA finansē saskaņā ar šo regulu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) [CPR]26 II sadaļas III nodaļu, III sadaļas II nodaļu un 41. un 43. pantu. 2.  Lai nodrošinātu Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) un KLP stratēģisko plānu saskaņotību, atbalstam, kuru ELFLA finansē saskaņā ar šo regulu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) [CPR]26 II sadaļas III nodaļu, III sadaļas II nodaļu un 41. un 43. pantu. __________________ __________________ 26 Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Regula (ES) [../..] [..] (OV L [..], [..], [..]. lpp.). 26 Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Regula (ES) [../..] [..] (OV L [..], [..], [..]. lpp.). Grozījums Nr. 76 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – a punkts a)  “lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no šādai grupai un tās locekļiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas vietā, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā definēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 52. pantā saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. un 355. pantu, un kura veic dalībvalstu definētu lauksaimniecisku darbību; a)  “lauksaimnieks” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no šādai grupai un tās locekļiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas vietā, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā definēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 52. pantā saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. un 355. pantu, un kura veic dalībvalstu definētu lauksaimniecisku darbību atbilstīgi labai lauksaimniecības praksei; Grozījums Nr. 77 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns) ba)   “sabiedriskie labumi” ir preces vai pakalpojumi, par kuriem negūst ieņēmumus no tirgus un kuri nodrošina vidiskus un sabiedriskus rezultātus, kas pārsniedz tos, kuri paredzēti vides, klimata un dzīvnieku labturības tiesību aktos; Grozījums Nr. 78 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – bb punkts (jauns) bb)   “Eiropas sabiedriskie labumi” ir sabiedriskas preces vai pakalpojumi, kuru efektīva nodrošināšana iespējama tikai Savienības līmenī ar intervences pasākumiem, lai panāktu koordināciju starp dalībvalstīm un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības lauksaimniecības tirgū. Eiropas sabiedriskie labumi jo īpaši ietver ūdens resursu saglabāšanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, augsnes auglības aizsardzību, apputeksnētāju aizsardzību un dzīvnieku labturību; Grozījums Nr. 79 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – e punkts e)  “kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un kas paredz iesaistīto lauksaimnieku apdrošināšanos un kompensāciju izmaksāšanu, ja iesaistītie lauksaimnieki cieš ekonomiskus zaudējumus; e)  “kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un kas paredz iesaistīto lauksaimnieku nodrošināšanos pret riskiem un kompensāciju saņemšanu gadījumā, ja ciesti ekonomiski zaudējumi vai samazinājušies ienākumi; Grozījums Nr. 80 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – f punkts – i apakšpunkts i)  projekts, līgums, rīcība vai projektu grupa, kas atlasīta attiecīgo programmu satvarā; i)  projekts, līgums, rīcība vai projektu grupa, kas atlasīta attiecīgā stratēģiskā plāna satvarā; Grozījums Nr. 81 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – f punkts – ii apakšpunkts ii)  (finanšu instrumentu kontekstā) programmieguldījums finanšu instrumentā un sekojošais finansiālais atbalsts, kuru ar minētā finanšu instrumenta starpniecību sniedz galasaņēmējam; ii)  (finanšu instrumentu kontekstā) stratēģiskā plāna ieguldījums finanšu instrumentā un sekojošais finansiālais atbalsts, kuru ar minētā finanšu instrumenta starpniecību sniedz galasaņēmējam; Grozījums Nr. 82 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – h punkts – i apakšpunkts i)  publisko tiesību vai privāttiesību struktūra, subjekts, kuram var arī nebūt juridiskas personas statusa, vai fiziska persona, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai par darbību sākšanu un īstenošanu; i)  publisko tiesību vai privāttiesību struktūra, subjekts, kuram var arī nebūt juridiskas personas statusa, fiziska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai par darbību sākšanu un īstenošanu; Grozījums Nr. 83 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – h punkts – ii apakšpunkts ii)  (valsts atbalsta shēmu kontekstā) atbalstu saņemošā struktūra; ii)  (valsts atbalsta shēmu kontekstā) atbalstu saņemošais subjekts; Grozījums Nr. 84 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – i punkts i)  “mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti parametri, kas zināma laikposma beigās jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultātu rādītājiem; i)  “mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti parametri, kas KLP stratēģiskā plāna laikposma beigās jāsasniedz saistībā ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultātu rādītājiem; Grozījums Nr. 85 Regulas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – j punkts j)  “starpposma mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti starpposma parametri, kas zināmā KLP stratēģiskā plāna laikposma brīdī jāsasniedz ar konkrētu mērķi raksturojošiem rādītājiem. j)  “starpposma mērķrādītāji” ir iepriekš noteikti starpposma parametri, kas zināmā KLP stratēģiskā plāna laikposma brīdī dalībvalstij jāsasniedz, lai panāktu savlaicīgu progresu saistībā ar konkrētu mērķi raksturojošiem rezultatīviem rādītājiem. Grozījums Nr. 86 un 1148cp1 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos definē, kas ir lauksaimnieciska darbība, lauksaimniecības platība, atbalsttiesīgs hektārs, īstens lauksaimnieks un gados jauns lauksaimnieks: 1.  Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos definē, kas ir lauksaimnieciska darbība, lauksaimniecības platība, atbalsttiesīgs hektārs, aktīvs lauksaimnieks, gados jauns lauksaimnieks un iesācējs lauksaimnieks: Grozījums Nr. 866 un 1185 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts a)  “lauksaimniecisku darbību” definē tā, lai iekļautu gan LESD I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanu un arī kokvilnas un īscirtmeta atvasāja audzēšanu, gan lauksaimniecības platības uzturēšanu stāvoklī, kas ir piemērots noganīšanai vai kultūru audzēšanai bez īpašām sagatavošanas darbībām papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai; a)  “lauksaimniecisku darbību” definē tā, lai iekļautu gan LESD I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu ražošanu un arī kokvilnas un īscirtmeta atvasāja audzēšanu, un kultūru audzēšanu mitrājos, gan lauksaimniecības platības uzturēšanu stāvoklī, kas ir piemērots noganīšanai vai kultūru audzēšanai bez īpašām sagatavošanas darbībām papildus parasto lauksaimniecības metožu un tehnikas izmantošanai, ietverot agromežsaimniecību; Grozījums Nr. 87 un 1148cp2 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa b)  “lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus un ilggadīgos zālājus. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi” un “ilggadīgie zālāji” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas: b)  “lauksaimniecības platību” definē tā, lai aptvertu aramzemi, ilggadīgos stādījumus, ilggadīgos zālājus un agromežsaimniecības sistēmas. Ainavas iezīmes iekļauj kā lauksaimniecības platības komponentus. Terminus “aramzeme”, “ilggadīgie stādījumi”, “ilggadīgie zālāji” un “agromežsaimniecības sistēmas” dalībvalstis sīkāk precizē pēc šādas sistēmas: Grozījums Nr. 1148cp3 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i) punkts i)  “aramzeme” ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejama papuves platība un ietver arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/199928 22., 23. un 24. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/200529 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu; i)  "aramzeme" ir apstrādāta augkopības zeme vai augkopībai pieejama papuves platība un var ietvert kultūru kombinēšanu ar kokiem un/vai krūmiem, lai veidotu meža aramzemes agromežsaimniecības sistēmu, un ietver arī platības, kuras atstātas atmatā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/199928 22., 23. un 24. pantu, Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/200529 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu; _________________ _________________ 28 Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.). 28 Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.). 29 Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.). 29 Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.). Grozījums Nr. 1148cp4 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii) punkts ii)  “ilggadīgie stādījumi” ir kultūraugi, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kas attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un atkārtoti dod ražu, tostarp stādaudzētavas un īscirtmeta atvasāji; ii)  "ilggadīgie stādījumi" ir kultūraugi, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības, un kas attiecīgajā zemē aug piecus gadus vai ilgāk un atkārtoti dod ražu, tostarp stādaudzētavas un (ja dalībvalsts tā nolemj) stādi, ko audzē ar plēvi izklātos konteineros, un īscirtmeta atvasāji; Grozījums Nr. 1148cp5, 1148cp6, 1148cp7, 89cp2 un 804cp3 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii) punkts iii)  “ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, kura piecus gadus vai ilgāk vairs nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā un kuru izmanto zāles vai citu lopbarības zālaugu dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot). Tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi un/vai koki, kurus var noganīt vai izmantot dzīvnieku barības ieguvei; iii)  "ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības" (kopā saukti par ilggadīgajiem zālājiem) ir zeme, kuru izmanto zāles vai citu lopbarības zālaugu dabiskai audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot) un kura piecus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augsekas sistēmā, un, ja dalībvalstis tā nolemj, — kura piecus gadus vai ilgāk nav aparta; tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi un/vai koki, kurus var noganīt, un, ja dalībvalstis tā nolemj, tādas citas sugas kā krūmi un/vai koki, kas ražo lopbarību, ar noteikumu, ka pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi. Ja dalībvalstis tā nolemj, augsekas sistēmā var iekļaut arī zaļbarības augu maiņu, ja jaunajā sējumā, salīdzinot ar iepriekšējo sējumu, ir citi augu maisījumi. Dalībvalstis var arī nolemt, ka par ilggadīgiem zālājiem ir uzskatāma: i)  zeme, kas veido daļu no vispārpieņemtas vietējās prakses, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi tradicionāli nav dominējoši ganību teritorijās, un/vai ii)  zeme, kuru var izmantot noganīšanai, kurā ganību teritorijās lopbarības zālaugi nav dominējoši vai to vispār nav un kurā var augt krūmi un/vai koki, kā arī citi resursi, ko ēd dzīvnieki (lapas, ziedi, stublāji, augļi); Grozījums Nr. 90 un 1148cp8 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns) iiia)  “agromežsaimniecības sistēmas” ir zemes izmantošanas sistēmas, kurās kokus audzē tajā pašā zemē, kurā piekopj lauksaimniecisku praksi; Grozījums Nr. 1148cp9 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iiib punkts (jauns) iiib)   "pagaidu zālāji" ir zāle vai zālaugu sugas, ko audzē aramzemē (t. i., augsekas sistēmā) mazāk nekā piecus gadus pēc kārtas vai ilgāk par pieciem gadiem, ja notiek aršana un atkārtota sēja; Grozījums Nr. 91 un 1148cp10 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa c)  tiešo maksājumu intervenču vajadzībām “atbalsttiesīgu hektāru” definē tā, lai ietvertu visas saimniecībā esošās lauksaimniecības platības: c)  tiešo maksājumu intervenču vajadzībām “atbalsttiesīgu hektāru” definē tā, lai ietvertu visas saimniecībā esošās lauksaimniecības platības, tostarp mobilas vai stacionāras pagaidu tehniskās iekārtas, jo īpaši iekšējās saimniecību brauktuves un dzirdinātavas, kā arī skābbarības ruļļu glabātuves un apūdeņotas platības, kas tiek izmantotas kultūru audzēšanai mitrājos, proti, platības: Grozījums Nr. 1148cp11 un 1148cp12 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – i punkts, ia punkts (jauns) un ii punkts i)  kas tā gada laikā, par kuru pieprasīts atbalsts, ir izmantotas lauksaimnieciskai darbībai vai — ja platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām — ir izmantotas pārsvarā lauksaimnieciskām darbībām, un kas ir lauksaimnieka rīcībā. Ja ir pienācīgi pamatoti vidiski iemesli, atbalsttiesīgie hektāri var ietvert atsevišķas platības, ko lauksaimnieciskām darbībām izmanto tikai reizi divos gados; i)  kas tā gada laikā, par kuru pieprasīts atbalsts, ir izmantotas lauksaimnieciskai darbībai vai — ja platību izmanto arī ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām — ir izmantotas pārsvarā lauksaimnieciskām darbībām, un kas ir lauksaimnieka rīcībā. Ja ir pienācīgi pamatoti vidiski un ar bioloģisko daudzveidību un klimatu saistīti iemesli, atbalsttiesīgie hektāri var ietvert atsevišķas platības, ko lauksaimnieciskām darbībām izmanto tikai reizi trijos gados; ia)   kas, ja dalībvalstis tā nolemj, var ietvert ainavas iezīmes un elementus, tostarp tādus biotopus kā koki, krūmi, lauka atvasāji un mitrāji, ja vien tie neaizņem vairāk par vienu trešdaļu no katra lauksaimniecības zemes gabala platības, kā tā definēta Regulas ES .../... [Horizontālās regulas] 63. panta 4. punktā; ii)  par kurām bija tiesības saņemt maksājumus saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļu vai saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienoto platībmaksājuma shēmu, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļā, un kuras: ii)   jebkura no saimniecībā esošām lauksaimniecības platībām, par kurām bija tiesības saņemt maksājumus saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 2. apakšiedaļu vai saskaņā ar pamata maksājuma shēmu vai vienoto platībmaksājuma shēmu, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļā, un kuras: –  Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultātā vairs neatbilst Regulas (ES) Nr. 1307/2013 a) punktā noteiktajai atbalsttiesīgā hektāra definīcijai; –  nav atbalsttiesīgs hektārs, ko definējušas dalībvalstis, pamatojoties uz šā punkta i) un ia) apakšpunktu; –   Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultātā; –   pēc tādu pasākumu īstenošanas, kuri veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, šīs regulas 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā noteikto vides un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanu. Šādas teritorijas var izmantot kultūru audzēšanai mitrājos; –  individuālā lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir apmežotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. pantu, vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. pantu, vai saskaņā ar valsts shēmu, kuras nosacījumi izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 1., 2. un 3. punktā vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. pantā, vai šīs regulas 65. un 67. pantā; –  individuālā lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir apmežotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 31. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. pantu, vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. pantu, vai saskaņā ar valsts shēmu, kuras nosacījumi izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 1., 2. un 3. punktā vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. pantā, vai šīs regulas 65. un 67. pantā. Dalībvalstis var paredzēt attiecīgus nosacījumus, lai iekļautu zemes apmežošanu, kurai izmanto privātā sektora vai valsts finansējumu un kura veicina viena vai vairāku vides, bioloģiskās daudzveidības un klimata konkrēto mērķu sasniegšanu; –  individuālā lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir atstātas atmatā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23. un 24. pantu, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu. –  individuālā lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir atstātas atmatā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23. un 24. pantu, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu vai šīs regulas 65. pantu. Grozījums Nr. 93 un 1148cp13 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – 2. daļa Kaņepju audzēšanas platības atbalsttiesīgas ir tikai tad, ja izmantoto šķirņu tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,2 %; Kaņepju audzēšanas platības atbalsttiesīgas ir tikai tad, ja izmantoto šķirņu tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz 0,3 %; Grozījums Nr. 1148cp14 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts d)  “īstenu lauksaimnieku” definē tā, lai atbalstu nepiešķirtu personām, kuru lauksaimnieciskā darbība ir maznozīmīga daļa no šo personu vispārējās saimnieciskās darbības vai kuru galvenā darījumdarbība nav lauksaimnieciska, bet arī tā, lai no atbalsta neizslēgtu daudznozaru lauksaimniekus. Šī definīcija, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem kā, piemēram, ienākumu pārbaudes, darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis un/vai atrašanās reģistros, ļauj noteikt, kādus lauksaimniekus neuzskata par īsteniem; d)  “aktīvu lauksaimnieku” definē tā, lai nodrošinātu, ka atbalstu piešķir tikai tām fiziskām vai juridiskām personām, vai fizisku vai juridisku personu grupām, kas vismaz minimāli ir iesaistītas lauksaimnieciskā darbībā un sniedz sabiedrisko labumu saskaņā ar KLP Stratēģisko plānu, bet arī tā, lai no atbalsta neizslēgtu daudznozaru lauksaimniekus, jo īpaši nepilna darba laika lauksaimniekus, daļēji naturālās saimniecības lauksaimniekus, lauksaimniecību ar augstu dabisko vērtību. Šī definīcija jebkurā gadījumā saglabā Savienības ģimenes lauku saimniecības modeli ar individuālām vai grupas iezīmēm neatkarīgi no saimniecības lieluma, un, ja nepieciešams, var ņemt vērā LESD 349. pantā definētās reģionu īpatnības. Šī definīcija nodrošina, ka atbalstu nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām, kuras pārvalda lidostas, hidrotehniskas būves, pastāvīgus sporta un atpūtas laukumus un sniedz dzelzceļa pakalpojumus un pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā. Dalībvalstis var nolemt šajā sarakstā iekļaut citus līdzīgus nelauksaimnieciskos uzņēmumus vai darbības vai arī neiekļaut šādus papildinājumus, kā arī var izslēgt no šīs definīcijas personas vai uzņēmumus, kas lielā apjomā veic lauksaimniecības produktu pārstrādi, izņemot lauksaimnieku grupas, kas iesaistītas šādā ražošanā. Ja lauku saimniecība, kas saņem KLP maksājumus, ir tādas lielākas struktūras daļa, kuras primārā darbība nav lauksaimniecība, tam ir jābūt pārredzamam. Formulējot definīciju, dalībvalstis: i)  pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēro vienu vai vairākus tādus elementus kā ienākumu pārbaudes, darbaspēka izlietojums saimniecībā, uzņēmējsabiedrības mērķis, minimālas lauksaimnieciskās darbības kritērijs, atbilstīga pieredze, apmācība un/vai prasmes un/vai to lauksaimniecisko darbību atrašanās valsts reģistros; ii)  ) pamatojoties uz savas valsts vai reģionālajām īpatnībām, nosaka tiešo maksājumu summu, kura nepārsniedz 5000 EUR, kuru ņemot vērā, par aktīviem lauksaimniekiem jebkurā gadījumā uzskata lauksaimniekus, kas iesaistījušies vismaz minimālā līmeņa lauksaimnieciskajā darbībā un nodrošina sabiedriskos labumus”. Grozījums Nr. 95 un 1148cp15 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa e)  “gados jaunu lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu, ka: e)  “gados jaunu lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu 40 gadu vecuma ierobežojumu un to, ka: Grozījums Nr. 96 un 1148cp16 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – i punkts i)  lauksaimnieka vecums nepārsniedz 40 gadus; svītrots Grozījums Nr. 97 un 1148cp16 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – iii punkts iii)  lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar vajadzīgajām prasmēm. iii)  lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar attiecīgām prasmēm. Grozījums Nr. 98 un 1148cp16 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – 1.a daļa (jauna) Novērtējot atbilstību nosacījumiem saistībā ar lauku saimniecības vadītāja statusu, dalībvalstis ņem vērā partnerības īpatnības. Grozījums Nr. 99 un 1148cp16 Regulas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns) ea)  “iesācēju lauksaimnieku” definē tā, lai paredzētu, ka: i)  lauksaimnieks ir lauku saimniecības vadītājs; ii)  lauksaimnieks ir attiecīgi apmācīts un/vai ar vajadzīgajām prasmēm; iii)  lauksaimnieka vecums pārsniedz 40 gadus. Saskaņā ar šo definīciju “iesācēju lauksaimnieku” neuzskata par “gados jaunu lauksaimnieku”, kā definēts e) apakšpunktā. Grozījums Nr. 100 Regulas priekšlikums 4. pants – 2. punkts (2)  Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī nosaka kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un 1. punkta c) apakšpunktā minētā tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību. (2)  Lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar noteikumiem, ar kuriem par maksājumu piešķiršanas priekšnoteikumu nosaka to, ka jāizmanto sertificētas konkrētu kaņepju šķirņu sēklas, kā arī nosaka kaņepju šķirņu noteikšanas kārtību un šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā tetrahidrokanabinola satura verifikācijas kārtību. Grozījums Nr. 101 un 1149cp1 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – ievaddaļa ELGF un ELFLA atbalstu sniedz, lai lauksaimniecība, nodrošinājums ar pārtiku un lauku apvidi attīstītos ilgtspējīgākā veidā, un šis atbalsts palīdz sasniegt šādus vispārīgos mērķus: Saistībā ar LESD 39. pantā noteiktajiem KLP mērķiem ELGF un ELFLA atbalstu sniedz, lai lauksaimniecība, nodrošinājums ar pārtiku un lauku apvidi attīstītos ilgtspējīgākā veidā, un šis atbalsts palīdz sasniegt šādus vispārīgos mērķus ekonomikas, vides un sociālajā jomā: Grozījums Nr. 102 un 1149cp1 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – a punkts a)  attīstīt gudru, izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē uzturdrošību; a)  attīstīt modernu, konkurētspējīgu, izturētspējīgu un daudzveidīgu lauksaimniecību, kas garantē ilgtermiņa uzturdrošību, vienlaikus saglabājot ģimenes lauku saimniecības modeli; Grozījums Nr. 1149cp2 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – b punkts b)  balstīt vidprūpi un klimata darbus un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu; b)  atbalstīt un uzlabot vides aizsardzību, bioloģisko daudzveidību un klimatrīcību un veicināt Savienības vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanu; Grozījums Nr. 104 un 1149cp3 Regulas priekšlikums 5. pants – 1. daļa – c punkts c)  stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos. c)  stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos, lai sekmētu darbvietu radīšanu un saglabāšanu, garantējot lauksaimniekiem dzīvotspējīgus ienākumus, cenšoties panākt pienācīgu dzīves līmeni visiem lauksaimniecībā iesaistītajiem un risinot lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu, īpašu uzmanību pievēršot mazāk apdzīvotiem un mazāk attīstītiem reģioniem un līdzsvarotai teritoriālai attīstībai. Grozījums Nr. 105 un 1149cp4 Regulas priekšlikums 5. pants – 2. daļa Šos mērķus papildina horizontālais mērķis – ar zināšanām, inovāciju un digitalizēšanu modernizēt lauksaimniecību un lauku apvidus, veicinot jaunā apgūšanu, kopīgošanu un tālāku izplatīšanu. Šos mērķus papildina un savstarpēji saista horizontālais mērķis, proti, modernizēt nozari, nodrošinot lauksaimniekiem piekļuvi pētniecībai, apmācībai, zināšanu kopīgošanai un zināšanu pārneses pakalpojumiem, inovācijai un digitalizācijai lauksaimniecībā un lauku apvidos, un veicinot šo iespēju izmantošanu. Grozījums Nr. 106 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts a)  lai stiprinātu uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā; a)  lai stiprinātu ilgtermiņa uzturdrošību un lauksaimniecības daudzveidību, nodrošināt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā, vienlaikus nodrošinot drošu un kvalitatīvu pārtiku par taisnīgām cenām nolūkā novērst lauksaimnieku skaita samazināšanos un nodrošināt Savienības lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspēju; Grozījums Nr. 107 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts b)  pastiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju; b)  pastiprināt orientēšanos uz tirgu vietējos, valsts, Savienības un starptautiskajos tirgos, kā arī uzlabot tirgus stabilizāciju, riska un krīzes pārvaldību un palielināt lauku saimniecību ilgtermiņa konkurētspēju, lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības iespējas, lielāku uzmanību pievēršot kvalitātes diferenciācijai, pētniecībai, inovācijai, tehnoloģijām, zināšanu pārnesei un apmaiņai un digitalizācijai, kā arī atvieglinot lauksaimnieku piekļuvi aprites ekonomikas dinamikai; Grozījums Nr. 108 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts c)  uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē; c)  uzlabot lauksaimnieku sarunu pozīcijas pievienotās vērtības veidošanas ķēdēs, mudinot veidot apvienības, ražotāju organizācijas un vest kolektīvas sarunas, kā arī veicinot īsas piegādes ķēdes un uzlabojot tirgus pārredzamību; Grozījums Nr. 1150cp1 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts d)  dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku; d)  dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām, mazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, cita starpā paplašinot oglekļa dioksīda piesaistītājsistēmas, oglekļa sekvestrēšanu un uzglabāšanu lauksaimniecībā un pārtikas ražošanas nozarē, kā arī iekļaujot ilgtspējīgu enerģētiku, vienlaikus nodrošinot uzturdrošību un mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un aizsardzību saskaņā ar Parīzes nolīgumu; Grozījums Nr. 110 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts e)  veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu; e)  veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu, vienlaikus samazinot atkarību no ķīmisko vielu lietošanas, lai sasniegtu attiecīgajos likumdošanas instrumentos noteiktos mērķus un atalgotu par tādām lauksaimniecības praksēm un sistēmām, kas sniedz daudzus ieguvumus videi, tostarp aptur pārtuksnešošanos; Grozījums Nr. 1150cp3 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts f)  palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas; f)  stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un palīdzēt apturēt un novērst bioloģiskās daudzveidības zudumu, tostarp aizsargājot labvēlīgu floru, faunu un apputeksnētāju sugas, atbalstot agrobioloģisko daudzveidību, dabas saglabāšanu un agromežsaimniecību, kā arī palīdzēt panākt lielāku dabas noturību, atjaunot un saglabāt augsni, ūdenstilpes, biotopus un ainavas, atbalstīt lauksaimniecības sistēmas ar augstu dabas vērtību (HNV); Grozījums Nr. 112 un 1150cp4 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – g apakšpunkts g)  piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos; g)  piesaistīt un atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus, jauniesācējus lauksaimniekus, veicināt sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē, jo īpaši mazapdzīvotās teritorijās un teritorijās ar dabas ierobežojumiem; veicināt apmācību un pieredzes uzkrāšanu visā Savienībā, ilgtspējīgu darījumdarbību un darbavietu radīšanu lauku apvidos; Grozījums Nr. 1150cp5 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – h apakšpunkts h)  veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību; h)  veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju lauku apvidos, tostarp radot darbvietas, veicinot izaugsmi un ieguldījumus, sociālo iekļautību, cīnoties pret lauku nabadzību un veicinot vietējo attīstību, tostarp augstas kvalitātes vietējos pakalpojumus lauku kopienām, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām ar dabas ierobežojumiem; veicināt pienācīgus dzīves, darba un ekonomiskos apstākļus; dažādot darbības un ienākumus, tostarp lauku tūrismu, ilgtspējīgu bioekonomiku, aprites ekonomiku, mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un aizsardzību, vienlaikus nodrošinot dzimumu līdztiesību; atbalstīt iespēju vienlīdzību lauku apvidos, īstenojot konkrētus atbalsta pasākumus, un atzīstot sieviešu darba nozīmi lauksaimniecībā, amatniecībā, tūrismā un vietējo pakalpojumu nozarē; Grozījums Nr. 1150cp6 Regulas priekšlikums 6. pants – 1. punkts – i apakšpunkts i)  uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību. i)  uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu, kvalitatīvu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par zema ražošanas resursu līmeņa lauksaimniecību, organisko lauksaimniecību, pārtikas atkritumu daudzuma samazināšanu, kā arī uzlabot sabiedrības izpratni par lauksaimnieku un lauku nozīmi, vienlaikus sekmējot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu. Grozījums Nr. 115 Regulas priekšlikums 6. pants – 2. punkts 2.  Konkrēto mērķu īstenošanā dalībvalstis nodrošina KLP atbalsta vienkāršošanu un veikuma faktiskumu. 2.  Lai sasniegtu konkrētos mērķus, dalībvalstis un Komisija nodrošina KLP atbalsta veikuma faktiskumu un vienkāršošanu galasaņēmējiem, samazinot administratīvo slogu un vienlaikus nodrošinot saņēmēju nediskrimināciju. Grozījums Nr. 116 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa To, cik lielā mērā ir sasniegti 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktie mērķi, novērtē, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem, kuri raksturo izlaidi, rezultātu un ietekmi. Kopējo rādītāju komplektā ietilpst: To, cik lielā mērā ir sasniegti 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktie mērķi, novērtē, pamatojoties uz kopējiem rādītājiem, kuri raksturo izlaidi, rezultātu un ietekmi, un balstoties uz oficiāliem informācijas avotiem. Kopējo rādītāju komplektā ietilpst: Grozījums Nr. 117 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts b)  rezultāta rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz šiem mērķiem noteiktu skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus un novērtētu, kā sekmējas virzība uz minēto mērķrādītāju sasniegšanu. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem konkrētajiem mērķiem saistītie mērķrādītāji var aptvert intervences, kuras īsteno ar attiecīgiem valsts vidiskās un klimatiskās plānošanas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar XI pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem; b)  rezultāta rādītāji, kas ir saistīti ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem un ko izmanto, lai KLP stratēģiskajos plānos attiecībā uz šiem mērķiem noteiktu skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus un novērtētu, kā sekmējas virzība uz minēto mērķrādītāju sasniegšanu. Ar vidiskajiem un klimatiskajiem konkrētajiem mērķiem saistītie mērķrādītāji var aptvert intervences, kuras sekmē to saistību izpildi, kas uzņemtas saskaņā ar XI pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem; Grozījums Nr. 118 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts c)  ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktajiem mērķiem un tiek izmantoti KLP stratēģisko plānu un pašas KLP kontekstā. c)  ietekmes rādītāji, kas ir saistīti ar 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosauktajiem mērķiem un tiek izmantoti KLP stratēģisko plānu kontekstā, ņemot vērā ārējos faktorus ārpus KLP. Grozījums Nr. 119 Regulas priekšlikums 7. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna) Dalībvalstis var sīkāk iedalīt I pielikumā noteiktos izlaides rādītājus un rezultāta rādītājus saistībā ar konkrētiem valsts un reģionālajiem aspektiem, kas iekļauti to stratēģiskajos plānos. Grozījums Nr. 120 Regulas priekšlikums 7. pants – 2. punkts 2.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt I pielikumu grozošus deleģētos aktus, ar kuriem kopējos izlaides, rezultāta un ietekmes rādītājus koriģē, lai ņemtu vērā to piemērošanas pieredzi un vajadzības gadījumā pievienotu jaunus rādītājus. 2.  Līdz stratēģisko plānu piemērošanas trešā gada beigām Komisija veic I pielikumā noteikto izlaides, rezultāta un ietekmes rādītāju efektivitātes pilnīgu novērtējumu. Pēc minētā novērtējuma Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā grozīt I pielikumu, lai vajadzības gadījumā koriģētu kopējos rādītājus, ņemot vērā pieredzi, kas gūta šajā regulā noteiktās politikas īstenošanā. Grozījums Nr. 121 Regulas priekšlikums 8. pants – 1. daļa Dalībvalstis, kad tās saskaņā ar šajā nodaļā iekļautajām kopējām prasībām nosaka šīs sadaļas II, III un IV nodaļā aprakstītajiem intervenču veidiem atbilstošas intervences, cenšas sasniegt II sadaļā izklāstītos mērķus. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā to reģioni, kad saskaņā ar šajā nodaļā iekļautajām kopējām prasībām tiek noteiktas šīs sadaļas II, III un IV nodaļā aprakstītajiem intervenču veidiem atbilstošas intervences, cenšas sasniegt II sadaļā izklāstītos mērķus. Grozījums Nr. 122 un 1117cp1 Regulas priekšlikums 9. pants – 1. daļa Sava KLP stratēģiskā plāna intervences dalībvalstis veido saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem. Sava KLP stratēģiskā plāna intervences dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar saviem reģioniem, veido saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un vispārējiem Savienības tiesību principiem. Grozījums Nr. 1104 Regulas priekšlikums 9. pants – 1.a daļa (jauna) Izstrādājot KLP stratēģiskos plānus, dalībvalstis attiecīgā gadījumā sadarbībā ar saviem reģioniem ņem vērā LESD 39. pantā noteiktos īpašos principus, proti, lauksaimniecības īpatnības, ko rada lauksaimniecības sociālā struktūra un dažādu lauksaimniecības reģionu struktūras un dabas apstākļu atšķirības, vajadzību pakāpeniski īstenot attiecīgus pielāgojumus un to, ka dalībvalstīs lauksaimniecības nozare ir cieši saistīta ar visu tautsaimniecību. Grozījums Nr. 123 un 1117cp2 Regulas priekšlikums 9. pants – 2. daļa Dalībvalstis nodrošina, lai intervences būtu izveidotas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, būtu saderīgas ar iekšējo tirgu un nekropļotu konkurenci. Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar saviem reģioniem, nodrošina, lai intervences būtu izveidotas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, un neradītu šķēršļus pareizai iekšējā tirgus darbībai. Grozījums Nr. 1117cp3 Regulas priekšlikums 9. pants – 2.a daļa (jauna) Attiecībā uz juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām dalībvalsts var pieņemt lēmumu piemērot 15. pantā minēto samazinājumu un 26., 27., 29., 66., 67. un 68. pantā minēto atbalstu, kā definēts to stratēģiskajos plānos, šādu juridisko personu vai grupu locekļu līmenī, ja šīs valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka katram dalībniekam ir jāuzņemas tiesības un pienākumi, kas ir salīdzināmi ar to atsevišķo faktiski darbojošos lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuri ir lauku saimniecību īpašnieki, jo īpaši attiecībā uz ekonomisko, sociālo un fiskālo situāciju, ar nosacījumu, ka tie ir sekmējuši attiecīgo juridisko personu vai grupu agrārās struktūras stiprināšanu. Grozījums Nr. 124 un 1117cp4 Regulas priekšlikums 9. pants – 3. daļa Dalībvalstis izveido tiesisko regulējumu, kurš Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem regulē atbilstīgi KLP stratēģiskajam plānam un saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) [HzR] principiem un prasībām. Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar saviem reģioniem, izveido tiesisko regulējumu, kurš Savienības atbalsta piešķiršanu saņēmējiem regulē atbilstīgi KLP stratēģiskajam plānam un saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES) [HzR] principiem un prasībām. Grozījums Nr. 731 un 807 Regulas priekšlikums 9.a pants (jauns) 9.a pants Ilgtspējīga attīstība KLP stratēģisko plānu mērķus īsteno saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu un mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā". Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai KLP īpašo mērķu sagatavošanā un īstenošanā tiktu veicināta vides aizsardzības prasību ievērošana, resursefektivitāte, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, bioloģiskā daudzveidība, katastrofu izturētspēja, kā arī riska mazināšana un novēršana. Intervences plāno un veic saskaņā ar attīstības politikas saskaņotības principu, kā noteikts LESD 208. pantā. Šo stratēģisko konsekvenci Komisija pārbauda saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta V sadaļas III nodaļā. Grozījums Nr. 808 Regulas priekšlikums 9.b pants (jauns) 9.b pants Atbilstība Parīzes nolīgumam KLP stratēģisko plānu mērķus īsteno atbilstoši Parīzes nolīgumam un nolūkā sasniegt Parīzes nolīgumā izklāstītos vispārējos mērķus un pildīt saistības, ko uzliek Savienības un dalībvalstu nacionāli noteiktais devums. Komisija pirms KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas pārliecinās, ka visi stratēģiskajos plānos noteiktie mērķi un pasākumi kopā nodrošinās šajā pantā noteikto klimatisko mērķu sasniegšanu. Grozījums Nr. 125 Regulas priekšlikums 9.c pants (jauns) 9.c pants Dzimumperspektīvas integrēšana Dalībvalstis nodrošina dzimumperspektīvas integrēšanu savu KLP stratēģisko plānu sagatavošanā, īstenošanā un novērtēšanā, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un apkarotu diskrimināciju dzimuma dēļ. Grozījums Nr. 126 Regulas priekšlikums 10. pants – -1. punkts (jauns) -1.  Komisija nodrošina, ka dalībvalstu stratēģiskajos plānos tiek ievērotas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) saistības. Grozījums Nr. 127 Regulas priekšlikums 10. pants – 1. punkts – 1. daļa Dalībvalstis nodrošina, lai šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem intervenču veidiem atbilstošās intervences, kuras ietver definīcijas, kas noteiktas 3. pantā vai formulējamas KLP stratēģiskajā plānā, kā noteikts 4. pantā, būtu saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma 1. punktu. Šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem intervenču veidiem atbilstošās intervences, kuras ietver definīcijas, kas noteiktas 3. pantā vai formulējamas KLP stratēģiskajā plānā, kā noteikts 4. pantā, ir saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma 1. punktu. Grozījums Nr. 128 Regulas priekšlikums 10. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis nodrošina, lai intervences, kuru pamatā ir šīs sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā paredzētais kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu, būtu saskaņā ar PTO Lauksaimniecības nolīguma 6. panta 5. punktu. svītrots Grozījums Nr. 809 Regulas priekšlikums 10.a pants (jauns) 10.a pants KLP globālā dimensija 1.  LESD 208. pants paredz, ka Savienība un dalībvalstis nodrošina, ka visās KLP intervencēs tiek ņemti vērā attīstības sadarbības mērķi, kā arī tiek ievērotas tiesības uz pārtiku un tiesības uz attīstību. 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka KLP stratēģiskie plāni pēc iespējas palīdz savlaikus sasniegt mērķus, kas noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, jo īpaši 2.  IAM, 10. IAM, 12. IAM un 13. IAM, kā arī Parīzes nolīguma mērķus. Tādēļ KLP intervences: i)  palīdz gan Savienībā, gan arī partnervalstīs attīstīt dažādotu un ilgtspējīgu lauksaimniecību un izturētspējīgas agroekoloģiskās prakses; ii)  palīdz saglabāt sēklu, kultūraugu un lauksaimniecības un mājdzīvnieku un saistīto savvaļas sugu ģenētisko daudzveidību gan Savienībā, gan partnervalstīs; iii)  pilnībā integrē klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus; 3.  Regulāri tiek izvērtēta KLP atbilstība politikas saskaņotības attīstībai principam, cita starpā izmantojot datus, ko nodrošina 119.a pantā paredzētais uzraudzības mehānisms. Komisija iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam ziņojumu par novērtējuma rezultātiem un Savienības politisko risinājumu. Grozījums Nr. 1151cp1 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, ar kuru saskaņā šīs sadaļas II nodaļā paredzēto tiešo maksājumu vai 65., 66. un 67. pantā paredzēto ikgadējo piemaksu saņēmējus administratīvi soda tad, ja tie neievēro III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un KLP stratēģiskajā plānā noteiktos III pielikumā minētos laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus šādās konkrētās jomās: 1.  Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, ar kuru saskaņā šīs sadaļas II nodaļā paredzēto tiešo maksājumu vai 65., 66. un 67. pantā paredzēto ikgadējo piemaksu saņēmējiem administratīvo sodu piemēro tad, ja tie neievēro III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un KLP stratēģiskajā plānā noteiktos III pielikumā minētos laba zemes lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus šādās konkrētās jomās: Grozījums Nr. 810cp2, 887 un 1151cp2 Regulas priekšlikums 11. pants – 1. punkts – a apakšpunkts a)  klimats un vide; a)  klimats un vide, tostarp ūdens, gaiss, augsne, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi; Grozījums Nr. 1151cp3 Regulas priekšlikums 11. pants – 2. punkts 2.  KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamie noteikumi par administratīvajiem sodiem ir saskanīgi ar Regulas (ES) [HZR] IV sadaļas IV nodaļas prasībām. 2.  KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamie noteikumi par efektīvu un atturošu administratīvo sodu sistēmu ir saskanīgi ar Regulas (ES) [HZR] IV sadaļas IV nodaļas prasībām. Grozījums Nr. 132 Regulas priekšlikums 11. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu attiecībā uz pagaidu atkāpēm no nosacījumu sistēmas noteikumiem slimību epidēmiju, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, katastrofālu notikumu vai dabas katastrofu laikā. Grozījums Nr. 732 Regulas priekšlikums 11.a pants (jauns) 11.a pants Sociālās nosacītības princips un tvērums 1.  Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos ietver nosacītības sistēmu, saskaņā ar ko saņēmējiem, kas saņem tiešos maksājumus atbilstīgi šīs sadaļas II un III nodaļai vai ikgadējo piemaksu atbilstīgi 65., 66. un 67. pantam, piemēro administratīvu sodu, ja viņi neievēro piemērojamos darba un nodarbinātības nosacījumus un/vai darba devēja saistības, kas izriet no visiem attiecīgajiem koplīgumiem un sociālajām un darba tiesībām valsts, Savienības un starptautiskā līmenī. 2.  KLP stratēģiskajā plānā iekļaujamie noteikumi par efektīvu un samērīgu administratīvo sodu sistēmu ir saskanīgi ar Regulas (ES) [HzR] IV sadaļas IV nodaļas prasībām. Grozījums Nr. 1128 Regulas priekšlikums 12. pants 12. pants 12. pants Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz labu lauksaimniecisko un vidisko stāvokli Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz labu lauksaimniecisko un vidisko stāvokli 1.  Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības platībās, tostarp zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, saglabātos labs lauksaimnieciskais un vidiskais stāvoklis. Dalībvalstis, ievērojot III pielikumā minēto standartu galvenos mērķus, un ņemot vērā raksturīgās attiecīgo platību īpašības – tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantojumu, augseku, lauksaimniecības praksi un saimniecību struktūru –, valsts vai reģiona līmenī nosaka minimālos standartus, kurus piemēro ar labu zemes lauksaimniecisko un vidisko stāvokli saistītā atbalsta saņēmējiem. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visās lauksaimniecības platībās, tostarp attiecībā uz zemi, ko vairs neizmanto ražošanai, tiek saglabāts labs lauksaimniecības un vides stāvoklis. Dalībvalstis, ievērojot III pielikumā minēto standartu galvenos mērķus, ņemot vērā raksturīgās attiecīgo platību īpašības — tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantojumu, augseku, lauksaimniecības praksi un saimniecību struktūru — un apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, valsts vai attiecīgā gadījumā reģiona līmenī nosaka minimālos standartus, kurus piemēro ar labu zemes lauksaimniecisko un vidisko stāvokli saistītā atbalsta saņēmējiem, tādējādi nodrošinot, ka attiecīgā zeme atbilst konkrētajiem mērķiem, kas noteikti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā. 2.  Attiecībā uz III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem un ar tiem saistītajiem standartiem dalībvalstis var noteikt savus papildu standartus. Tomēr dalībvalstis minimālos standartus nosaka tikai tādiem galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti III pielikumā. 2.  Lai aizsargātu KLP vispārējo raksturu un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, attiecībā uz III pielikumā izklāstītajiem galvenajiem mērķiem dalībvalstis nosacījumu sistēmā nenosaka savus papildu standartus. Turklāt dalībvalstis minimālos standartus nosaka tikai tādiem galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti III pielikumā. Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā izmantojot elektroniskus līdzekļus, ieinteresētajiem saņēmējiem izplata saimniecību līmenī piemērojamo prasību un standartu sarakstu, kā arī skaidru un precīzu informāciju par šīm prasībām un standartiem. 2.a   Uzskata, ka lauksaimnieki, kuri ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/8481a noteiktās prasības organiskās lauksaimniecības jomā, ievēro arī šīs regulas III pielikuma 8. noteikumu par zemes laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartiem. 2.b   Savienības tālākiem reģioniem, kas definēti saskaņā ar LESD 349. pantu, un Egejas jūras nelielām salām, kas definētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktu, piemēro atbrīvojumu no šīs regulas III pielikumā noteikto standartu 1., 2., 8. un 9. prasības attiecībā uz zemes labu lauksaimniecisko un vidisko stāvokli. 2.c   Uzskata, ka lauksaimnieki, kuri piedalās 28. pantā minētajās brīvprātīgajās klimatiskajās un vidiskajās shēmās, piemērojot lauksaimniecības praksi, kas atbilst LLVS 1., 8., 9. vai 10. standarta prasībām, ir izpildījuši attiecīgo standartu prasības par zemes labu lauksaimniecisko un vidisko stāvokli (LLVS), kā noteikts šīs regulas III pielikumā, ar nosacījumu, ka minētās shēmas attiecībā uz LLVS 1., 8., 9. vai 10. standartu nodrošina lielākus klimata un vidiskos ieguvumus. Šādu lauksaimniecisko praksi novērtē, kā izklāstīts šīs regulas V sadaļā. 3.   Dalībvalstis izveido sistēmu, ar kuru ieinteresētajiem saņēmējiem nodrošina III pielikumā attiecībā uz barības vielām minēto Lauku saimniecības ilgtspējas rīku ar minimālo saturu un funkcijām, kas noteiktas minētajā pielikumā. Komisija var dalībvalstīm palīdzēt ar šā rīka un ar datu glabāšanas un apstrādes pakalpojumu prasību izstrādi. 4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus par laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa noteikumiem, tostarp noteikt III pielikumā minētās ilggadīgo zālāju īpatsvara saglabāšanas sistēmas (LLVS 1) elementus, proti, atskaites gadu un pārveidojumu proporciju, kā arī noteikt attiecībā uz barības vielām izstrādātā Lauku saimniecības ilgtspējas rīka formātu un šo rīku papildinošo elementu un funkciju minimumu. 4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus par noteikumiem attiecībā uz III pielikumā minētās ilggadīgo zālāju īpatsvara saglabāšanas sistēmas (LLVS 1) citiem elementiem, proti, atskaites gadu un pārveidojumu proporciju. _________________ 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.). Grozījums Nr. 1129 Regulas priekšlikums 13. pants 13. pants 13. pants Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi 1.  Dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā iekļauj pakalpojumu sistēmu, kura lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem nodrošina konsultācijas par zemes apsaimniekošanu un lauku saimniecības vadīšanu (“lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi”). 1.  Dalībvalstis KLP stratēģiskajā plānā iekļauj kvalitatīvu un neatkarīgu pakalpojumu sistēmu, kura lauksaimniekiem un citiem KLP atbalsta saņēmējiem nodrošina konsultācijas par zemes apsaimniekošanu un lauku saimniecības vadīšanu ("lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi"), kas attiecīgā gadījumā balstās uz jau esošām sistēmām dalībvalstu līmenī. Šo pakalpojumu finansēšanai dalībvalstis piešķir atbilstīgu budžetu un valsts KLP stratēģiskajos plānos iekļauj pakalpojumu īsu aprakstu. Dalībvalstis vismaz 30 % no šajā pantā paredzētā piešķīruma piešķir konsultāciju pakalpojumiem un tehniskajai palīdzībai, kas veicina 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu. 2.  Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver ekonomisko, vidisko un sociālo dimensiju un sniedz pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju. Tos iestrādā saistītajā pakalpojumu struktūrā, kurā lauksaimniecības konsultanti, pētnieki, lauksaimnieku organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas kopā veido lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS). 2.  Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver ekonomisko, vidisko un sociālo dimensiju un sniedz pētniecības un inovācijas jomā jaunāko tehnisko un zinātnisko informāciju, ņemot vērā tradicionālos lauksaimniecības prakses veidus un paņēmienus. Tos iestrādā saistītajā pakalpojumu struktūrā, kurā lauksaimniecisko konsultāciju tīkli, konsultanti, pētnieki, lauksaimnieku organizācijas, kooperatīvi un citas attiecīgas ieinteresētās personas kopā veido lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS). 3.  Dalībvalstis nodrošina, lai sniegtās lauksaimnieciskās konsultācijas būtu objektīvas un lai konsultantiem nebūtu interešu konflikta. 3.  Dalībvalstis nodrošina, lai sniegtās lauksaimnieciskās konsultācijas būtu objektīvas, pielāgotas ražošanas režīmu un saimniecību daudzveidībai un lai konsultantiem nebūtu interešu konflikta. 3.a   Dalībvalstis nodrošina, lai lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi spētu sniegt konsultācijas gan par ražošanu, gan arī par sabiedriskā labuma nodrošināšanu. 4.  Lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver vismaz: 4.  Dalībvalstu izveidotie lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumi aptver vismaz: a)  visas lauksaimniekiem un citiem KLP stratēģiskajā plānā noteiktiem saņēmējiem piemērojamās prasības, nosacījumus un pārvaldības saistības, tostarp nosacījumu sistēmas paredzētās prasības un standartus, atbalsta shēmu nosacījumus, kā arī informāciju par finanšu instrumentiem un darījumdarbības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar KLP stratēģisko plānu; a)  visas lauksaimniekiem un citiem KLP stratēģiskajā plānā noteiktiem saņēmējiem piemērojamās prasības, nosacījumus un pārvaldības saistības, tostarp nosacījumu sistēmas prasības un standartus, ekoshēmu, vidiskās, klimatiskās un citas 65. pantā paredzētās pārvaldības saistības, atbalsta shēmu nosacījumus, kā arī informāciju par finanšu instrumentiem un darījumdarbības plāniem, kas izveidoti saskaņā ar KLP stratēģisko plānu; b)  prasības, ko dalībvalstis noteikušas, lai īstenotu Direktīvu 2000/60/EK, Direktīvu 92/43/EEK, Direktīvu 2009/147/EK, Direktīvu 2008/50/EK, Direktīvu (ES) 2016/2284, Regulu (ES) 2016/2031, Regulu (ES) 2016/429, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/200930 55. pantu un Direktīvu 2009/128/EK; b)  prasības, ko dalībvalstis noteikušas, lai īstenotu Direktīvu 2000/60/EK, Direktīvu 92/43/EEK, Direktīvu 2009/147/EK, Direktīvu 2008/50/EK, Direktīvu (ES) 2016/2284, Regulu (ES) 2016/2031, Regulu (ES) 2016/429, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/200930 55. pantu un Direktīvu 2009/128/EK; c)  lauksaimniecisko praksi, kas novērš mikrobu rezistences veidošanos un ir minēta paziņojumā “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai”31; c)  lauksaimniecisko praksi, kas novērš mikrobu rezistences veidošanos un ir minēta paziņojumā "Eiropas "Viena veselība" rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai"31; d)  70. pantā minēto riska pārvaldību; d)  riska novēršanu un pārvaldību; e)  atbalstu inovācijai, jo īpaši 114. pantā minētās Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” darbības grupu projektu sagatavošanai un īstenošanai; e)  atbalstu inovācijai, jo īpaši 114. pantā minētās Eiropas inovācijas partnerības "Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja" darbības grupu projektu sagatavošanai un īstenošanai; f)  lauksaimniecisko un lauku apvidu digitālo tehnoloģiju izstrādi, kas minēta 102. panta b) punktā. f)  lauksaimniecisko un lauku apvidu digitālo tehnoloģiju izstrādi, kas minēta 102. panta b) punktā; fa)   paņēmienus, kā optimizēt ražošanas sistēmu ekonomisko sniegumu, uzlabot konkurētspēju, orientēties uz tirgu, veidot īsas piegādes ķēdes un veicināt uzņēmējdarbību; fb)   konkrētas konsultācijas tiem lauksaimniekiem, kuri dibina savu pirmo lauku saimniecību; fc)   drošības standartus un psihosociālo aprūpi lauksaimnieku kopienās; fd)   barības vielu ilgtspējīgu pārvaldību un Lauku saimniecību ilgtspējas rīka attiecībā uz barības vielām izmantošanu; fe)   agroekoloģiskās un agromežsaimniecības prakses un paņēmienu uzlabošanu gan lauksaimniecības, gan meža zemēs; ff)   pievēršanos ražotāju organizācijām un citām lauksaimnieku grupām; fg)   palīdzību lauksaimniekiem, kuri vēlas mainīt ražošanu, jo īpaši saistībā ar patērētāju pieprasījuma izmaiņām, paredzot arī konsultācijas par nepieciešamajām jaunajām prasmēm un aprīkojumu; fh)   zemes mobilitāti un mantošanas plānošanas pakalpojumus; fi)   visu veidu lauksaimniecības praksi, kas dod iespēju samazināt mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, popularizējot dabīgas metodes augsnes auglības un augu aizsardzības uzlabošanai; fj)  noturības uzlabošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām; un fk)   dzīvnieku labturības uzlabošanu. 4.a   Neskarot valsts tiesību aktus un citus attiecīgus Savienības tiesību aktus, par konsultāciju pakalpojumiem atbildīgās personas un vienības nedrīkst izpaust nevienai citai personai, kas nav konsultētais lauksaimnieks vai saņēmējs, nekādu personisku vai uzņēmējdarbības informāciju vai datus, kas attiecas uz attiecīgo lauksaimnieku vai saņēmēju un ir iegūti konsultēšanas uzdevuma izpildes laikā, izņemot pārkāpumus, par kuriem obligāti jāziņo valsts iestādēm saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem. 4.b   Ieviešot atbilstīgu valsts procedūru, dalībvalstis arī nodrošina, ka konsultanti, kuri strādā saimniecību konsultatīvajā sistēmā, ir atbilstīgi kvalificēti un sistemātiski apmācīti. __________________ __________________ 30. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.). 30. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.). 31. Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai (COM(2017)0339). 31. Eiropas "Viena veselība" rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai (COM(2017)033953). Grozījums Nr. 811 Regulas priekšlikums III sadaļa - 1. nodaļa - 3.a iedaļa (jauna) 3.a iedaļa Bioloģiskā lauksaimniecība 13.a pants Bioloģiskā lauksaimniecība Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/848, bioloģiskā lauksaimniecība ir sertificēta lauksaimniecības sistēma, kas var palīdzēt sasniegt daudzus KLP konkrētos mērķus, kuri izklāstīti šīs regulas 6. panta 1. punktā. Ņemot vērā bioloģiskās lauksaimniecības ieguvumus, kā arī augošo pieprasījumu pēc tās, kas joprojām apsteidz ražošanas pieaugumu, dalībvalstīm jāizvērtē atbalsta līmenis, kāds nepieciešams lauksaimniecības zemei, ko apsaimnieko bioloģisko produktu sertifikācijas ietvaros. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos iekļauj analīzi par bioloģiskās nozares ražošanu, paredzamo pieprasījumu, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības potenciālu sasniegt KLP mērķus, un tās izvirzītos mērķus palielināt bioloģiski apsaimniekoto lauksaimniecības zemju īpatsvaru, kā arī attīstīt visu bioloģiskās piegādes ķēdi. Balstoties uz minēto novērtējumu, dalībvalstis nosaka atbilstošu atbalsta līmeni pārejai uz bioloģisku ražošanu un šādas ražošanas uzturēšanu, izmantojot 65. pantā minētos lauku attīstības pasākumus, un nodrošina, ka paredzētais budžets atbilst paredzētajam bioloģiskās ražošanas pieaugumam. Grozījums Nr. 160 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts – d apakšpunkts d)  klimatiskās un vidiskās shēmas. d)  klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas; un Grozījums Nr. 161 Regulas priekšlikums 14. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns) da)   konkurences veicināšanas shēmas; Grozījums Nr. 163, 733cp2, 765, 897, 1118cp2 un 1207cp2 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa Pirms 1. punkta piemērošanas dalībvalstis no tiešo maksājumu summas, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu, atskaita: Pirms 1. punkta piemērošanas dalībvalstis no tiešo maksājumu summas, kura konkrētā kalendārajā gadā lauksaimniekam piešķirama saskaņā ar šo nodaļu, var atskaitīt: Grozījums Nr. 164, 733cp3, 766, 1118cp3, 1126cp3 un 1207cp3 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts a)  lauksaimnieka deklarētās ar lauksaimniecisku darbību saistītās algas, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas, un a)  50 % no lauksaimnieka deklarētās ar lauksaimniecisku darbību saistītās algas, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas; un Grozījums Nr. 165, 733cp4, 899, 1118cp4, 1126cp4 un 1207cp4 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts b)  tādam regulāram un neapmaksātam darbam atbilstošās izmaksas, kuru saistībā ar lauksaimniecisku darbību veic attiecīgajā saimniecībā strādājošas personas, kas algu nesaņem vai saņem mazāku atalgojumu nekā to, kādu parasti maksā par sniegtajiem pakalpojumiem, bet kas tiek atalgotas ar lauksaimnieciskās darījumdarbības saimniecisko rezultātu starpniecību. svītrots Grozījums Nr. 166, 767, 900, 1118cp5 un 1126cp5 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns) ba)  27. un 28. pantā minēto tiešo atbalstu. Grozījums Nr. 167, 768, 1118cp6 un 1126cp6 Regulas priekšlikums 15. pants – 2. punkts – 2. daļa Iepriekš a) un b) punktā minētās summas dalībvalstis aprēķina, ar lauksaimniecisku darbību saistītās vidējās standartalgas, kādas tās ir valsts vai reģionālā līmenī, reizinot ar attiecīgā lauksaimnieka deklarēto gada darba vienību skaitu. Iepriekš a) punkta pirmajā daļā minētās summas dalībvalstis aprēķina, ar lauksaimniecisku un ar to saistītu darbību saistītās faktiskās algu izmaksas vai vidējās standartalgas, kādas tās ir valsts vai reģionālā līmenī, reizinot ar attiecīgā lauksaimnieka deklarēto gada darba vienību skaitu. Dalībvalstis var izmantot rādītājus par standartalgu izmaksām, kas saistītas ar dažādiem lauku saimniecību veidiem, un atsauces datus par darbvietu radīšanu katrā no dažādajiem lauku saimniecību veidiem. Grozījums Nr. 1096 un 1126cp7 Regulas priekšlikums 15. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a   Komisija vāc informāciju par visām subsīdijām, kas saņemtas no KLP pirmā un otrā pīlāra un apkopo kopējo summu, ko fiziska persona saņem vai nu tieši no tiešajiem maksājumiem, vai netieši kā tādu juridisko personu faktiskais īpašnieks, kuras ir KLP maksājumu saņēmējas (tiešie maksājumi un maksājumi no lauku attīstības). Komisija reāllaikā seko līdzi un pārtrauc maksājumus, kuru kopsumma pārsniedz: (a)  500 000 EUR pirmajā pīlārā tiešajiem maksājumiem; (b)  1 000 000 EUR ieguldījumiem saskaņā ar otro pīlāru; Komisijai tiek ziņots, ja maksimālā summa ir pārsniegta. Komisija izvērtē katru gadījumu atsevišķi, nosakot, vai pienācīgi pamatotos gadījumos var atļaut izņēmumu. Komisija izstrādā skaidri definētus objektīvus kritērijus, kurus bez liekas kavēšanās publicē kā dalībvalstu iestādēm domātas pamatnostādnes. Maksājumi projektiem, kuri sniedz labumu plašai sabiedrībai un kurus īsteno reģionālās un vietējās iestādes, pašvaldības vai pilsētas, būtu jāizslēdz no šiem maksimālajiem apjomiem. Komisija izveido reāllaika informācijas un uzraudzības sistēmu, pielāgojot un paplašinot ARACHNE sistēmu vai citus piemērotus IT rīkus. Dalībvalstīm ir pienākums šajā sistēmā reāllaikā ievadīt visus attiecīgos datus (piemēram, projektu, maksājumus, juridisku personu, fizisku personu, faktiskos īpašniekus utt.) kā nosacījumu līdzekļu saņemšanai no šīs regulas. Komisija izmanto šo reāllaika informācijas un uzraudzības sistēmu, lai sniegtu precīzu pārskatu par Savienības līdzekļu sadali un taisnīgu piešķiršanu un lai būtu iespēja izsekot un apkopot sadalītos finanšu līdzekļus. Grozījums Nr. 168, 733cp7, 769, 1118cp7, 1126cp8 un 1207cp7 Regulas priekšlikums 15. pants – 3. punkts – 1. daļa Maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas galvenokārt izlieto ilgtspēju sekmējošajam pārdalošajam ienākumu papildatbalstam un pēc tam – citām atsaistīto tiešo maksājumu intervencēm. Maksājumu samazināšanas rezultātā iegūtās aplēstās summas prioritāri izmanto ilgtspēju sekmējoša pārdalošā ienākumu papildatbalsta finansēšanai un pēc tam – citām atsaistīto tiešo maksājumu intervencēm. Grozījums Nr. 169, 733cp8, 770, 1118cp8, 1126cp9 un 1207cp8 Regulas priekšlikums 15. pants – 3. punkts – 2. daļa Minētās summas dalībvalstis drīkst arī pilnībā vai daļēji izmantot, lai ar pārvietojuma palīdzību finansētu IV nodaļā paredzētās intervences, kuras ir saistītas ar ELFLA. Šādu pārvietojumu uz ELFLA atspoguļo KLP stratēģiskā plāna finanšu tabulās, un 2023. gadā to var pārskatīt saskaņā ar 90. pantu. Uz minēto pārvietojumu neattiecas saskaņā ar 90. pantu noteiktais maksimālais apmērs, ko piemēro līdzekļu pārvietojumiem no ELGF un ELFLA. Minētās summas dalībvalstis drīkst arī pilnībā vai daļēji izmantot, lai ar pārvietojuma palīdzību finansētu IV nodaļā paredzētās intervences, kuras ir saistītas ar ELFLA. Šādu pārvietojumu uz ELFLA atspoguļo KLP stratēģiskā plāna finanšu tabulās, un 2024. gadā to var pārskatīt saskaņā ar 90. pantu. Grozījums Nr. 170, 733cp9, 771, 1118cp9, 1126cp10 un 1207cp9 Regulas priekšlikums 15. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Attiecībā uz juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām dalībvalstis var piemērot 1. punktā minēto samazinājumu šādu juridisku personu vai grupu locekļu līmenī, ja valsts tiesību aktos paredzēts, ka katram loceklim jāuzņemas tiesības un pienākumi, kas salīdzināmi ar tādu individuālu lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuri ir lauku saimniecību vadītāji, jo īpaši attiecībā uz viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras. Grozījums Nr. 733cp10, 772, 1118cp10 un 1126cp11 Regulas priekšlikums 15. pants – 3.b punkts (jauns) 3.b  Ja dalībvalsts saskaņā ar 26. pantu piešķir pārdalošo ienākumu papildatbalstu lauksaimniekiem un šajā nolūkā izmanto vismaz 12 % no sava finansējuma tiešajiem maksājumiem, kas noteikts IV pielikumā, tā var nolemt šo pantu nepiemērot. Grozījums Nr. 172, 773, 903, 1118cp11 un 1126cp12 Regulas priekšlikums 15. pants – 3.c punkts (jauns) 3.c  Netiek piešķirtas nekādas priekšrocības, ar ko ļautu izvairīties no maksājumu samazināšanas lauksaimniekiem, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka viņi mākslīgi radījuši nosacījumus, lai izvairītos no šā panta sekām. Grozījums Nr. 173, 775, 1118cp12 un 1126cp13 Regulas priekšlikums 15. pants – 4. punkts 4.  Lai nodrošinātu līdzekļu pareizu sadali atbalsttiesīgajiem saņēmējiem, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem nosaka saskaņotu pamatu, ko piemērot 1. punktā noteiktā maksājumu samazinājuma aprēķināšanā. svītrots Grozījums Nr. 174, 1208 un 1213cp1 Regulas priekšlikums 16. pants – 1. punkts 1.  Atsaistītos tiešos maksājumus dalībvalstis piešķir saskaņā ar šīs iedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. 1.  Atsaistītos tiešos maksājumus dalībvalstis piešķir aktīviem lauksaimniekiem saskaņā ar šīs iedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Grozījums Nr. 175 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – 1. daļa Dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību un atsaistītos tiešos maksājumus piešķir tikai īsteniem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atbalsttiesīgā platība, par ko tiek pieprasīti atsaistītie tiešie maksājumi, ir lielāka nekā minētā platības sliekšņvērtība. Dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību un/vai tiešo maksājumu minimālo apmēru un tiešos maksājumus piešķir tikai aktīviem lauksaimniekiem, kuru tiešo maksājumu platības un/vai apmēri atbilst šīm sliekšņvērtībām vai tās pārsniedz. Grozījums Nr. 176 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa Kad dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību, tās cenšas nodrošināt, lai atsaistītos tiešos maksājumus īsteniem lauksaimniekiem piešķirtu tikai tad, ja: Kad dalībvalstis nosaka platības sliekšņvērtību vai maksājumu minimālo apmēru, tās cenšas nodrošināt, lai tiešos maksājumus aktīviem lauksaimniekiem piešķirtu tikai tad, ja: Grozījums Nr. 177 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts a)  attiecīgo maksājumu pārvaldība nerada pārmērīgu administratīvo slogu un a)  to maksājumu pārvaldība, kuru apmērs atbilst minētajai sliekšņvērtībai vai to pārsniedz, nerada pārmērīgu administratīvo slogu un Grozījums Nr. 178 Regulas priekšlikums 16. pants – 2. punkts – 2. daļa – b punkts b)  attiecīgie maksājumi dod lietderīgu pienesumu to 6. panta 1. punktā nosaukto mērķu izpildē, kuru labad atsaistītie tiešie maksājumi tiek piešķirti. b)  saņemtie maksājumi, kuri pārsniedz noteikto sliekšņvērtību, dod lietderīgu pienesumu to 6. panta 1. punktā nosaukto mērķu izpildē, kuru labad atsaistītie tiešie maksājumi tiek piešķirti. Grozījums Nr. 179 Regulas priekšlikums 16. pants – 3. punkts 3.  Attiecīgās dalībvalstis drīkst nolemt 1. punktu nepiemērot tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām. 3.  Attiecīgās dalībvalstis drīkst nolemt šo pantu nepiemērot tālākajiem reģioniem, Egejas jūras nelielajām salām un Baleāru salu arhipelāgam. Grozījums Nr. 180 Regulas priekšlikums 17. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a   Īpašās situācijās, kad lauksaimniecības sistēmas īpatnību dēļ lauksaimniekiem nav zemes, taču līdz ar šīs regulas stāšanos spēkā viņiem tiek piešķirts atbalsts pamata maksājuma veidā, ienākumu pamatatbalstu sniedz, izmaksājot noteiktu summu par katru saimniecību. Grozījums Nr. 181 Regulas priekšlikums 17. pants – 3. punkts 3.  Neskarot 19.–24. pantu, ienākumu pamatatbalstu piešķir par katru īstena lauksaimnieka deklarēto atbalsttiesīgo hektāru. 3.  Neskarot 19.–24. pantu, ienākumu pamatatbalstu piešķir par katru aktīvā lauksaimnieka deklarēto atbalsttiesīgo hektāru. Grozījums Nr. 1119 Regulas priekšlikums 18. pants – 2. punkts un 2.a punkts(jauns) 2.  Attiecībā uz līdzīgos sociālekonomiskos un agronomiskos apstākļos esošām teritoriju grupām dalībvalstis var nolemt par hektāru izmaksājamā ienākumu pamatatbalsta summu diferencēt. 2.  Atbilstoši sociālekonomiskajiem, vides vai agronomiskajiem apstākļiem dalībvalstis var nolemt par hektāru izmaksājamo summu diferencēt dažādām teritoriju grupām. Dalībvalstis var nolemt palielināt summas reģioniem, kuros ir dabai vai teritorijai specifiski nelabvēlīgie apstākļi, un neapdzīvotām teritorijām, kā arī atbalstam ilggadīgiem zālājiem. Attiecībā uz tradicionālajām plašajām alpīnveida ganībām, ko noteikušas dalībvalstis, ienākuma pamatatbalsta summu par hektāru var samazināt neatkarīgi no lauku saimniecības ienākumu stāvokļa. 2.a  Dalībvalstis var izstrādāt mehānismus, kas ierobežo to atbilstīgo hektāru skaitu valstī, par kuriem var saņemt atbalstu, pamatojoties uz atsauces periodu, ko noteikusi dalībvalsts. Grozījums Nr. 184 Regulas priekšlikums 19. pants – 2. punkts 2.  Ja dalībvalstis, kas ir piemērojušas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas I nodaļas 1. iedaļā noteikto pamata maksājuma shēmu, nolemj maksājumtiesības ienākumu pamatatbalsta piešķiršanā neizmantot, tad maksājumtiesības, kas iedalītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, zaudē spēku 2020. gada 31. decembrī. 2.  Ja dalībvalstis, kas ir piemērojušas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas I nodaļas 1. iedaļā noteikto pamata maksājuma shēmu, nolemj maksājumtiesības ienākumu pamatatbalsta piešķiršanā neizmantot, tad maksājumtiesības, kas iedalītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, zaudē spēku 2022. gada 31. decembrī. Dalībvalstis, kuras jau ir pabeigušas maksājumtiesību pielāgošanas iekšējo procesu, var nolemt no maksājumtiesībām atteikties agrāk. Grozījums Nr. 1120 Regulas priekšlikums 20. pants 20. pants 20. pants Maksājumtiesību vērtība un konverģence Maksājumtiesību vērtība un konverģence 1.  Pirms īstenot šajā pantā paredzēto konverģenci, dalībvalstis nosaka maksājumtiesību vienības vērtību, un to dara, maksājumtiesību vērtību precizējot atbilstoši šo tiesību vērtībai, kas par 2020. pieprasījumu gadu noteikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, un radniecīgajam maksājumam, kas par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi attiecībā uz 2020. pieprasījumu gadu paredzēts minētās regulas III sadaļas III nodaļā. 1.  Pirms īstenot šajā pantā paredzēto konverģenci, dalībvalstis nosaka maksājumtiesību vienības vērtību, un to dara, maksājumtiesību vērtību precizējot atbilstoši šo tiesību vērtībai, kas par 2023. pieprasījumu gadu noteikta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, un radniecīgajam maksājumam, kas par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi attiecībā uz 2023. pieprasījumu gadu paredzēts minētās regulas III sadaļas III nodaļā. 2.  Dalībvalstis var nolemt maksājumtiesību vērtību diferencēt saskaņā ar 18. panta 2. punktu. 2.  Dalībvalstis var nolemt maksājumtiesību vērtību diferencēt saskaņā ar 18. panta 2. punktu. 3.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam nosaka maksājumtiesību vērtības maksimālo līmeni dalībvalstī vai katrā saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktajā teritoriju grupā. 3.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam nosaka maksājumtiesību vērtības maksimālo līmeni dalībvalstī vai katrā saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktajā teritoriju grupā. 4.  Ja maksājumtiesību vērtība, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts robežās vai saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktas teritoriju grupas robežās nav vienāda, dalībvalstis nodrošina, lai vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam maksājumtiesību vērtība būtu konverģējusi, tuvinoties vienotai vienības vērtībai. 4.  Ja maksājumtiesību vērtība, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts robežās vai saskaņā ar 18. panta 2. punktu noteiktas teritoriju grupas robežās nav vienāda, dalībvalstis nodrošina, lai vēlākais līdz 2026. pieprasījumu gadam maksājumtiesību vērtība būtu pilnībā konverģējusi, tuvinoties vienotai vienības vērtībai. 5.  Kad dalībvalstis piemēro 4. punktu, tās nodrošina, lai vēlākais par 2026. pieprasījumu gadu maksājumtiesību vērtība visos gadījumos būtu vismaz 75 % no tās vidējās summas par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam plānota par 2026. pieprasījumu gadu un attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā. 5.  Kad dalībvalstis piemēro 4. punktu, tās nodrošina, lai vēlākais par 2024. pieprasījumu gadu maksājumtiesību vērtība visos gadījumos būtu vismaz 75 % no tās vidējās summas par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam plānota par 2024. pieprasījumu gadu un attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā. 5.a  Piemērojot 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais plānošanas perioda pēdējā pieprasījuma gadā visu maksājumtiesību vērtība ir 100 % no vidējās plānotās vienības summas attiecībā uz ienākumu pamatatbalstu 2026. pieprasījumu gadā, kā noteikts KLP stratēģiskajā plānā, kas saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtīts dalībvalstij vai teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu. 6.  Šā panta 4. un 5. punkta izpildei vajadzīgos maksājumtiesību vērtības pieaugumus dalībvalstis finansē, izmantojot 3. punkta piemērošanas rezultātā iegūtās varbūtīgās summas un vajadzības gadījumā samazinot atšķirību starp maksājumtiesību vienības vērtību, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, un to vidējo summu par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam par 2026. pieprasījumu gadu plānota attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, un paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā. 6.  Šā panta 4. un 5. punkta izpildei vajadzīgos maksājumtiesību vērtības pieaugumus dalībvalstis finansē, izmantojot 3. punkta piemērošanas rezultātā iegūtās varbūtīgās summas un vajadzības gadījumā samazinot atšķirību starp maksājumtiesību vienības vērtību, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, un to vidējo summu par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam par 2026. pieprasījumu gadu plānota attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, un paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā. Dalībvalstis var nolemt minēto samazinājumu piemērot visām maksājumtiesībām vai daļai maksājumtiesību, kuru vienības vērtība noteikta saskaņā ar 1. punktu un pārsniedz to vidējo summu par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam par 2026. pieprasījumu gadu plānota attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, un paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā. Dalībvalstis var nolemt minēto samazinājumu piemērot visām maksājumtiesībām vai daļai maksājumtiesību, kuru vienības vērtība noteikta saskaņā ar 1. punktu un pārsniedz to vidējo summu par vienu vienību, kura ienākumu pamatatbalstam par 2026. pieprasījumu gadu plānota attiecībā uz dalībvalsti vai uz teritorijām, kas noteiktas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, un paredzēta saskaņā ar 106. panta 1. punktu nosūtītajā KLP stratēģiskajā plānā. 7.  Šā panta 6. punktā minēto samazināšanu veic, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Neskarot atbilstīgi 5. punktam noteikto minimumu, šādi kritēriji var ietvert samazinājuma maksimuma noteikšanu, un tas nedrīkst būt mazāks par 30 %. 7.  Šā panta 6. punktā minēto samazināšanu veic, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Neskarot atbilstīgi 5. punktam noteikto minimumu, šādi kritēriji var ietvert samazinājuma maksimuma noteikšanu, un tas nedrīkst būt mazāks par 30 % gadā. Grozījums Nr. 190 Regulas priekšlikums 21. pants – 1. punkts 1.  Ienākumu pamatatbalstu īsteniem lauksaimniekiem, kuriem ir īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības, dalībvalstis piešķir pēc tam, kad šīs maksājumtiesības ir aktivizētas. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesību aktivizēšanas nolūkā īsteni lauksaimnieki deklarētu ar maksājumtiesībām saistītos atbalsttiesīgos hektārus. 1.  Ienākumu pamatatbalstu lauksaimniekiem, kuriem ir īpašumā esošas vai nomātas maksājumtiesības, dalībvalstis piešķir pēc tam, kad šīs maksājumtiesības ir aktivizētas. Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesību aktivizēšanas nolūkā aktīvie lauksaimnieki deklarētu ar maksājumtiesībām saistītos atbalsttiesīgos hektārus. Grozījums Nr. 191 Regulas priekšlikums 22. pants – 1. punkts 1.  Ikviena dalībvalsts, kura nolemj ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz maksājumtiesībām, pārvalda valsts rezervi. 1.  Ikviena dalībvalsts, kura nolemj ienākumu pamatatbalstu piešķirt, pamatojoties uz maksājumtiesībām, izveido valsts rezervi, kas atbilst ne vairāk kā 3 % no VII pielikumā noteikto piešķīrumu apmēra. Grozījums Nr. 192 Regulas priekšlikums 22. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Vajadzības gadījumā dalībvalstis var pārsniegt 1. punktā minēto procentuālo daļu, lai apmierinātu piešķiršanas vajadzības saskaņā ar 4. punkta a) un b) apakšpunktu un 5. punktu. Grozījums Nr. 193 Regulas priekšlikums 22. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesības no rezerves tiktu iedalītas vienīgi īsteniem lauksaimniekiem. 3.  Dalībvalstis nodrošina, lai maksājumtiesības no rezerves tiktu iedalītas vienīgi aktīviem lauksaimniekiem. Grozījums Nr. 194 Regulas priekšlikums 22. pants – 4. punkts – a apakšpunkts a)  gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību; a)  gados jauniem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību; vai Grozījums Nr. 195 Regulas priekšlikums 22. pants – 4. punkts – b apakšpunkts b)  lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību, ir tās vadītāji un kuri ir atbilstoši apmācīti vai ieguvuši vajadzīgās prasmes, ko dalībvalstis noteikušas attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem. b)  lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību, ir tās vadītāji un kuri ir atbilstoši apmācīti vai ieguvuši vajadzīgās prasmes un zināšanas; Grozījums Nr. 196 Regulas priekšlikums 22. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns) ba)  šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā izklāstītajos gadījumos dalībvalstis var piešķirt prioritāti sievietēm, lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punkta h) apakšpunktā minēto mērķi. Grozījums Nr. 197 Regulas priekšlikums 22. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Dalībvalstis atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem var noteikt arī citus gadījumus, kuros lauksaimnieki saskaņā ar 96. pantā izklāstīto vajadzību novērtējumu ir mazāk aizsargāti vai ciešāk saistīti ar 6. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu, ietverot lauksaimniekus, kuri tikko sākuši izmantot kolektīvi pārvaldītas platības. Grozījums Nr. 198 Regulas priekšlikums 22. pants – 5. punkts 5.  Dalībvalstis iedala [jaunas] maksājumtiesības vai palielina esošo maksājumtiesību vērtību īsteniem lauksaimniekiem, kuri uz to ir tiesīgi saskaņā ar galīgu tiesas nolēmumu vai saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtu galīgu administratīvu aktu. Dalībvalstis nodrošina, lai minētie īstenie lauksaimnieki ar minēto nolēmumu vai aktu noteiktās maksājumtiesības pienācīgā skaitā un vērtībā saņemtu termiņā, kuru nosaka pašas dalībvalstis. 5.  Dalībvalstis iedala [jaunas] maksājumtiesības vai palielina esošo maksājumtiesību vērtību aktīviem lauksaimniekiem, kuri uz to ir tiesīgi saskaņā ar galīgu tiesas nolēmumu vai saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtu galīgu administratīvu aktu. Dalībvalstis nodrošina, lai minētie aktīvie lauksaimnieki ar minēto nolēmumu vai aktu noteiktās maksājumtiesības pienācīgā skaitā un vērtībā saņemtu termiņā, kuru nosaka pašas dalībvalstis. Grozījums Nr. 199 Regulas priekšlikums 22. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai visiem palielinātu ienākumu pamatatbalstu vai izpildītu 6. panta 1. punktā minētos konkrētos mērķus, pamatojoties uz nediskriminējošiem kritērijiem, ar nosacījumu, ka pietiekamas summas atliek piešķīrumiem, kas paredzēti šā panta 4. un 5. punktā. Grozījums Nr. 200 Regulas priekšlikums 23. pants 23. pants svītrots Deleģētās pilnvaras Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus par: a)  rezerves izveidošanu; b)  piekļuvi rezervei; c)  deklarāciju saturu un maksājumtiesību aktivizēšanas prasībām. Grozījums Nr. 201 Regulas priekšlikums 24. pants – 1. punkts 1.  Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod vienīgi īsteniem lauksaimniekiem. 1.  Izņemot faktisku vai paredzamu mantošanu, maksājumtiesības nodod vienīgi aktīviem lauksaimniekiem. Grozījums Nr. 202 Regulas priekšlikums 24. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a   Maksājumtiesībām nedrīkst piešķirt tirgus vērtību. Grozījums Nr. 203 Regulas priekšlikums 25. pants – virsraksts Fiksētas summas maksājums mazajiem lauksaimniekiem Vienkāršota shēma mazajiem lauksaimniekiem Grozījums Nr. 204 Regulas priekšlikums 25. pants – 1. daļa Maksājumus pašu dalībvalstu definētiem mazajiem lauksaimniekiem dalībvalstis drīkst piešķirt fiksētas summas veidā, tādējādi aizstājot šajā iedaļā un šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos tiešos maksājumus. Atbilstošo intervenci savā KLP stratēģiskajā plānā dalībvalstis izstrādā kā tādu, kas lauksaimniekiem ir fakultatīva. Dalībvalstis ievieš vienkāršotu shēmu tiem mazajiem lauksaimniekiem, kuru pieprasītā atbalsta summa nepārsniedz 1250 EUR. Šāda shēma var sastāvēt no vienreizēja maksājuma, aizstājot šajā iedaļā un šīs nodaļas 3. iedaļā paredzētos tiešos maksājumus, vai arī var izmaksāt maksājumus par hektāru, kurus var diferencēt atkarībā no teritoriju veida, kā definēts 18. panta 2. punktā. Atbilstošo intervenci savā KLP stratēģiskajā plānā dalībvalstis izstrādā kā tādu, kas lauksaimniekiem ir fakultatīva. Grozījums Nr. 205 Regulas priekšlikums 25. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Lauksaimnieki, kuri vēlas piedalīties vienkāršotajā shēmā, iesniedz pieteikumu ne vēlāk kā dalībvalsts noteiktā termiņā, neskarot dalībvalstu spējas nosacījumiem atbilstīgos lauksaimniekus iekļaut automātiski un piedāvāt viņiem iespēju konkrētā termiņā no šīs shēmas izstāties. Grozījums Nr. 206 Regulas priekšlikums 25. pants – 1.b punkts (jauns) 1.b  Lauksaimniekiem, kuri piedalās vienkāršotajā shēmā, dalībvalstis var piemērot vienkāršotas nosacījumu sistēmas pārbaudes, kā noteikts Regulas (ES) [HzR] 84. pantā. Grozījums Nr. 207 Regulas priekšlikums 25. pants – 1.c punkts (jauns) 1.c  Dalībvalstis var izstrādāt noteikumus un pakalpojumus, ar ko samazināt administratīvās izmaksas, atbalstot mazo lauksaimnieku sadarbību. Grozījums Nr. 208 Regulas priekšlikums 25. pants – 1.d punkts (jauns) 1.d  Dalībvalstis nodrošina, lai nevienu šajā pantā paredzēto priekšrocību nepiešķirtu lauksaimniekiem, par kuriem konstatēts, ka viņi pēc 2018. gada 1. jūnija mākslīgi radījuši nosacījumus, kas viņiem ļauj saņemt maziem lauksaimniekiem paredzētos maksājumus. Grozījums Nr. 209 Regulas priekšlikums 26. pants – 2. punkts 2.  Atbalsta pārdalīšanu no lielākām uz mazākām vai vidēji lielām lauku saimniecībām dalībvalstis nodrošina, paredzot pārdalošu ienākumu atbalstu, proti, ikgadēju atsaistītu maksājumu, kuru par atbalsttiesīgu hektāru izmaksā lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu. 2.  Atbalsta taisnīgu pārdalīšanu no lielākām uz mazākām vai vidēji lielām lauku saimniecībām dalībvalstis nodrošina, paredzot pārdalošu ienākumu atbalstu, proti, ikgadēju atsaistītu maksājumu, kuru par atbalsttiesīgu hektāru izmaksā lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu. Grozījums Nr. 210 Regulas priekšlikums 26. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalstis nosaka vienotu atbalsta summu par hektāru vai diferencē atbalsta summu atkarībā no hektāru kopskaita, kā arī nosaka, kāds ir maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimniekam ir iespējams saņemt pārdalošo ienākumu atbalstu. 3.  Dalībvalstis nosaka maksājumu, kas līdzvērtīgs atbalsta summai par hektāru, vai diferencē šo summu atkarībā no hektāru kopskaita. Dalībvalstis var diferencēt šīs summas atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu. Grozījums Nr. 1158cp3 un 211 Regulas priekšlikums 26. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Pārdalošais maksājums par hektāru nepārsniedz 65 % no ienākumu pamatatbalsta ilgtspējai atbilstīgi valsts vai teritorijas vidējam rādītājam, kas reizināts ar atbalsttiesīgo hektāru skaitu. Grozījums Nr. 212 Regulas priekšlikums 26. pants – 3.b punkts (jauns) 3.b  Atbalsttiesīgo hektāru skaits vienam lauksaimniekam nepārsniedz lauku saimniecību vidējo lielumu valstī vai vidējo lielumu atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu. Dalībvalstis piekļuvi šim maksājumam piešķir, sākot no lauku saimniecības pirmā atbalsttiesīgā hektāra. Grozījums Nr. 213 Regulas priekšlikums 26. pants – 3.c punkts (jauns) 3.c  Dalībvalstis saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā izvirzīto mērķi nosaka nediskriminējošus kritērijus, ar ko aprēķināt summu, kas KLP stratēģisko plānu kontekstā jāpiešķir kā pārdalošais papildu ienākums ilgtspējai, un nosaka arī finansējuma maksimālo apjomu, kuru pārsniedzot lauku saimniecībām nav tiesību saņemt pārdalošo maksājumu. Dalībvalstis ņem vērā lauku saimniecību ienākumu vidējo līmeni valsts vai reģionālā līmenī. Nosakot pārdalīšanas kritērijus, ņem vērā arī dabas un īpašos ierobežojumus, ar kādiem lauksaimnieciskās darbības izvēršanā saskaras atsevišķi reģioni, tostarp salu reģioni. Grozījums Nr. 214 Regulas priekšlikums 26. pants – 4. punkts 4.  Konkrētam pieprasījumu gadam plānotā summa par hektāru nepārsniedz tiešo maksājumu vidējo summu par hektāru, kuru valstī maksā attiecīgajā pieprasījumu gadā. svītrots Grozījums Nr. 215 Regulas priekšlikums 26. pants – 5. punkts 5.  Valstī veikto tiešo maksājumu vidējo summu par hektāru nosaka pēc valsts maksimālā apjoma, kas IV pielikumā tiešajiem maksājumiem noteikts par konkrētu pieprasījumu gadu, un ienākumu pamatatbalsta apjoma, kurš par minēto pieprasījumu gadu pienākas par hektāros izteiktu kopējo plānoto izlaidi. svītrots Grozījums Nr. 216 Regulas priekšlikums 26. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Attiecībā uz juridiskām personām vai fizisku vai juridisku personu grupām dalībvalstis var piemērot 3. punktā minēto maksimālo hektāru skaitu šādu juridisku personu vai grupu locekļu līmenī, ja valsts tiesību aktos paredzēts, ka katram loceklim jāuzņemas tiesības un pienākumi, kas salīdzināmi ar tādu individuālu lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuri ir lauku saimniecību vadītāji, jo īpaši attiecībā uz viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras. Grozījums Nr. 217, 743, 1158cp5 un 1219 Regulas priekšlikums 26. pants – 5.b punkts (jauns) 5.b  Dalībvalstis nodrošina, ka šajā nodaļā noteiktās priekšrocības nepiešķir lauksaimniekiem, par kuriem konstatēts, ka viņi savu lauku saimniecību sadalījuši vienīgi tādēļ, lai saņemtu pārdalošos maksājumus. Tas attiecas arī uz lauksaimniekiem, kuru saimniecības radušās šādas sadalīšanas rezultātā. Grozījums Nr. 218 un 1161cp1 Regulas priekšlikums 27. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. 1.  Dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri definēti saskaņā ar 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Grozījums Nr. 1159 Regulas priekšlikums 27. pants – 2. punkts 2.  Pildot 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi “piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos” un pienākumu vismaz 2 % no summām, ko dalībvalsts iedala tiešajiem maksājumiem, saskaņā ar 86. panta 4. punktu atvēlēt šim mērķim, dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību un kuri ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu. 2.  Pildot pienākumu piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus saskaņā ar 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā noteikto mērķi un pienākumu vismaz 4 % no summām, ko dalībvalsts iedala tiešajiem maksājumiem, saskaņā ar 86. panta 4. punktu atvēlēt šim mērķim, dalībvalstis var paredzēt ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri nesen ir nodibinājuši savu pirmo lauku saimniecību kā saimniecības vadītāji un kuri ir tiesīgi saņemt 17. pantā minēto ienākumu pamatatbalstu. Grozījums Nr. 1161cp3 Regulas priekšlikums 27. pants – 3. punkts 3.  Ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja atsaistīta maksājuma veidā. 3.  Ienākumu papildatbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem piešķir uz laikposmu, kas nepārsniedz septiņus gadus, sākot no dienas, kurā iesniegts pieteikums maksājuma gados jaunajiem lauksaimniekiem saņemšanai, un to sniedz vai nu kā vienreizēju maksājumu vienam aktīvam lauksaimniekam, vai kā ikgadēju atsaistītu maksājumu par atbalsttiesīgu hektāru. Tādā gadījumā to var aprēķināt saskaņā ar valsts noteikumiem vai atbilstoši 18. panta 2. punktā definētajām teritorijām. Grozījums Nr. 221 Regulas priekšlikums 27. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Gados jaunie lauksaimnieki, kuri Regulas (ES) Nr. 1307/2013 piemērošanas pēdējā gadā saņēmuši minētās regulas 50. pantā paredzēto atbalstu, var saņemt šajā pantā paredzēto atbalstu uz laikposmu, kas kopā nepārsniedz šā panta 3. punktā minēto laikposmu. Grozījums Nr. 222 Regulas priekšlikums 27. pants – 3.b punkts (jauns) 3.b  Maksājumu piešķir par hektāru skaitu, kas nepārsniedz lauku saimniecību vidējo lielumu valsts līmenī, vai atbilstīgi teritorijām, kas definētas saskaņā ar 18. panta 2. punktu. Grozījums Nr. 223 Regulas priekšlikums 27. pants – 3.c punkts (jauns) 3.c  Attiecībā uz gados jaunajiem lauksaimniekiem, kuri pieder pie lauksaimnieku grupām, ražotāju organizācijām vai kooperatīviem, dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus, lai attiecīgie lauksaimnieki, pievienojoties šādām struktūrām, nezaudētu šajā pantā paredzēto atbalstu. Grozījums Nr. 1160 Regulas priekšlikums 27. pants – 3.d punkts (jauns) 3.d   Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis atbalstu gados jaunajiem lauksaimniekiem var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, ― ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras. Grozījums Nr. 1130 Regulas priekšlikums 28. pants 28. pants 28. pants Klimatiskās un vidiskās shēmas Klimatiskās, vidiskās un dzīvnieku labturības shēmas 1.  Brīvprātīgu klimatisko un vidisko shēmu (“ekoshēmu”) satvarā sniegtu atbalstu dalībvalstis paredz saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. 1.  Brīvprātīgu klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu ("ekoshēmas") satvarā sniegtu atbalstu dalībvalstis izveido un paredz saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Ekoshēmām vienā rīcības jomā ir jāatbilst mērķiem, kas noteikti citā rīcības jomā. Dalībvalstis piedāvā daudzveidīgas ekoshēmas, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki spēj tajās piedalīties un gūt atlīdzību par dažādu mērķu sasniegšanu. Dalībvalstis izveido dažādas shēmas, kas sniedz papildu ieguvumus, veicina sinerģiju un uzsver integrētu pieeju. Lai atvieglotu saskaņošanu un efektīvu atlīdzināšanu, dalībvalstis izveido vērtēšanas vai punktu sistēmas. 2.  Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta īstenus lauksaimniekus, kuri apņemas savos atbalsttiesīgajos hektāros piekopt klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi. 2.  Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta aktīvus lauksaimniekus vai lauksaimnieku grupas, kas apņemas saglabāt un īstenot labvēlīgu lauksaimniecības praksi un pārkārtoties uz tādu lauksaimniecības praksi un tādiem paņēmieniem, kuri dod lielāku ieguldījumu klimatam, videi un dzīvnieku labturībai un kuri ir izveidoti saskaņā ar 28.a pantu un iekļauti sarakstos, kas minēti 28.b pantā, un ir pielāgoti konkrētu valsts vai reģionālo vajadzību nodrošināšanai. 3.  Dalībvalstis izveido klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses paņēmienu sarakstu. 3.  Ekoshēmu atbalstu paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja maksājuma un/vai par saimniecību piešķirama maksājuma veidā kā stimulējošu maksājumu, kas pārsniedz kompensāciju par papildu izmaksām un zaudētajiem ienākumiem, un to var izmaksāt kā vienreizēju maksājumu. Katrai ekoshēmai nosaka atšķirīgu maksājumu līmeni atbilstīgi izvirzītajam mērķim, ņemot vērā nediskriminējošus kritērijus. 4.  Šos praktiskos paņēmienus izstrādā tā, lai ar tiem sasniegtu vienu vai vairākus no 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem. 5.  Šā veida intervencēs dalībvalstis maksā tikai tiem saņēmējiem, kuri apņēmušies: a)  pārsniegt attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu; b)  pārsniegt prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un dzīvnieku labturību, kā arī citas obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem; c)  pārsniegt nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī; d)  pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 65. pantu. 6.  Ekoshēmu atbalstu paredz par atbalsttiesīgu hektāru piešķirama ikgadēja maksājuma veidā, proti, vai nu kā a)  maksājumus, kuri papildina šīs iedaļas 2. apakšiedaļā noteikto ienākumu pamatatbalstu, vai b)  maksājumus, ar kuriem saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensē 65. pantā noteikto apņemšanos rezultātā radušās papildu izmaksas un negūtos ienākumus. 7.  Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar 65. panta intervencēm. 65. pants 8.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem paredz sīkākus noteikumus par ekoshēmām. Grozījums Nr. 238 Regulas priekšlikums 28.a pants (jauns) 28.a pants Konkurētspējas veicināšanas shēmas 1.   Dalībvalstis saskaņā ar šajā pantā un dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos izklāstītajiem nosacījumiem atbalsta brīvprātīgas shēmas konkurētspējas veicināšanai (“veicināšanas shēmas”). 2.   Ar šāda veida intervenci dalībvalstis atbalsta aktīvus lauksaimniekus, kuri uzņemas izdevumu saistības, lai veicinātu lauksaimnieka konkurētspēju lauksaimniecības jomā. 3.   Dalībvalstis izveido sarakstu ar attiecināmo izdevumu kategorijām, kas veicina lauksaimnieka konkurētspēju. 4.   Šāda prakse ir izstrādāta tā, lai atbilstu vienam vai vairākiem konkrētiem ekonomikas mērķiem, kas noteikti 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un veicina 5. pantā izvirzītā horizontālā mērķa sasniegšanu. 5.   Šāda veida intervencēs dalībvalstis maksājumus piešķir tikai par tādu saistību segšanu, kas attiecībā uz šo regulu nerada dubultu finansēšanu. 6.   Veicināšanas shēmām atbalstu piešķir kā ikgadēju maksājumu, un atbalsta veidi ir šādi: a)  maksājumi, kas balstīti uz atbalsttiesīgiem hektāriem un kas papildina šīs iedaļas 2. apakšiedaļā noteikto ienākumu pamatatbalstu; vai b)  maksājumi, kas saņēmējiem kompensē visas radušās izmaksas vai to daļu; vai c)  maksājumi, kas balstīti uz šāda veida intervencei raksturīgu izlaidi. 7.   Dalībvalstis nodrošina, ka šajā pantā paredzētās intervences ir saskanīgas ar tām, kas piešķirtas saskaņā ar 27., 28., 65., 68., 69., 70., 71. un 72. pantu. 8.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar turpmākiem noteikumiem par veicināšanas shēmām. Grozījums Nr. 1131 Regulas priekšlikums 28.b pants (jauns) 28.b pants Klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu atbalsttiesīga lauksaimniecības prakse 1.  Ar šā veida intervenci atbalsta lauksaimniecības praksi, kas palīdz sasniegt vienu vai vairākus konkrētos mērķus, kas izklāstīti 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā, vienlaikus saglabājot un stiprinot lauksaimnieku ekonomisko veikumu atbilstīgi konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 6. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā. 2.  Šā panta 1. punktā minētā lauksaimniecības prakse aptver vismaz divas no tālāk minētajām klimata un vides darbību jomām: a)  darbības, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, tostarp lauksaimniecības radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšana, kā arī oglekļa piesaistes saglabāšana un/vai uzlabošana; b)  darbības, ar kurām mazina citas emisijas, kas nav siltumnīcefekta gāzu emisijas; c)  ūdens kvalitātes aizsardzība vai uzlabošana lauksaimniecības platībās un ūdens resursu noslogojuma mazināšana; d)  darbības, ar kurām mazina augsnes eroziju, uzlabo augsnes auglību, uzlabo barības vielu pārvaldību, kā arī saglabā vai atjauno augsnes biotu; e)  bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, saglabāšana vai dzīvotņu un sugu atjaunošana, apputeksnētāju sugu aizsardzība un ainavu iezīmju pārvaldība, cita starpā arī jaunu ainavu iezīmju veidošana; f)  darbības, ar kurām nodrošina pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un samazina to lietošanu, jo īpaši saistībā ar pesticīdiem, kas apdraud cilvēku veselību un bioloģisko daudzveidību; g)  tādu teritoriju izveide, kurās ir ražošanā neizmantojamas iezīmes vai kurās nelieto pesticīdus un mēslošanas līdzekļus; h)  darbības, ar kurām uzlabo dzīvnieku labturību un novērš rezistenci pret antimikrobālajiem līdzekļiem; i)  darbības, ar kurām mazina dabas resursu izmantošanu un uzlabo to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, piemēram, precīzā lauksaimniecība; j)  darbības, ar kurām uzlabo dzīvnieku un augu daudzveidību, lai tie kļūtu noturīgāki pret slimībām un klimata pārmaiņām. 3.  Šā panta 1. punktā minētā lauksaimniecības prakse: a)  pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu; b)  pārsniedz prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz dzīvnieku labturību un mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kā arī citas obligātās prasības, kas noteiktas ar Savienības tiesību aktiem; c)  pārsniedz nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī; d)  pilda saistības vai papildsaistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 65. pantu. 4.  Komisija līdz ... [divi mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] saskaņā ar 138. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, izveidojot neobligātu un orientējošu sarakstu, kurā uzskaitīti lauksaimniecības prakses veidi, kas atbilst šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajiem. Grozījums Nr. 1132 Regulas priekšlikums 28.c pants (jauns) 28.c pants Klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu atbalsttiesīgas lauksaimniecības prakses valstu saraksti Dalībvalstis, sadarbojoties ar valstu, reģionālajām un vietējām ieinteresētajām personām, izveido 28. pantā minēto klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu atbalsttiesīgas lauksaimniecības prakses valstu sarakstus, nodrošinot iespēju izmantot piemērus, kas uzskaitīti 28.b pantā minētajā neobligātajā un orientējošajā sarakstā, vai izveidot citas darbības, kas atbilst 28.b panta nosacījumiem, un ņem vērā attiecīgās valstu un reģionu vajadzības, kā noteikts 96. pantā. Valstu sarakstos iekļauj dažādu veidu pasākumus, kas nav 65. pantā minētie pasākumi, vai 28. pantam atbilstīgus pasākumus, kuriem ir tāda pati specifika, bet atšķirīgs mērķu līmenis. Dalībvalstis šajos sarakstos iekļauj vismaz ekoshēmas, lai lauku saimniecībām izveidotu rīku barības vielu ilgtspējīgai pārvaldībai un attiecīgā gadījumā mitrāju un kūdrāju pienācīgai saglabāšanai. Automātiski uzskata, ka teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK vai 2009/147/EK, kurās tiek veiktas līdzvērtīgas darbības, ir shēmai atbalsttiesīgas. Komisija pieņem valstu sarakstus atbilstīgi 106. un 107. pantā minētajai procedūrai. Izstrādājot valstu sarakstus, Komisija sniedz dalībvalstīm vajadzīgos norādījumus, saskaņojot tos ar 113. pantā paredzētajiem kopējās lauksaimniecības politikas Eiropas un valsts tīkliem, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu, uzlabotu zināšanu bāzi un rastu risinājumus. Novērtējot valstu sarakstus, Komisija jo īpaši ņem vērā shēmu uzbūvi, iespējamo efektivitāti, izmantošanu, iespējamās alternatīvas un shēmu atbilstību konkrētajiem mērķiem, kas minēti 28.a pantā. Komisija valstu sarakstus novērtē reizi divos gados. Novērtējumus publisko un neatbilstības vai negatīva novērtējuma gadījumā dalībvalstis ierosina grozījumus valstu sarakstos un shēmās saskaņā ar 106. un 107. pantā noteikto procedūru. Grozījums Nr. 239 Regulas priekšlikums 29. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis var piešķirt saistīto ienākumu atbalstu īsteniem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. 1.  Dalībvalstis var piešķirt saistīto ienākumu atbalstu aktīviem lauksaimniekiem, un to dara saskaņā ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Grozījums Nr. 240 un 1162 Regulas priekšlikums 29. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstu intervences 30. pantā uzskaitītajām atbalstāmajām nozarēm un produkcijai vai īpašajiem saimniekošanas veidiem palīdz tādā veidā, ka, uzlabojot konkurētspēju, ilgtspēju vai kvalitāti, ļauj tiem risināt aktuālās problēmas vai grūtības. 2.  Dalībvalstu intervences 30. pantā uzskaitītajām atbalstāmajām nozarēm un produkcijai vai īpašajiem saimniekošanas veidiem palīdz tādā veidā, ka, uzlabojot konkurētspēju, strukturējumu, ilgtspēju vai kvalitāti, ļauj tiem risināt aktuālās problēmas vai grūtības. Atkāpjoties no iepriekšējā teikuma, dalībvalstis var atbalstīt 30. pantā uzskaitīto proteīnaugu un pākšaugu audzēšanu, lai uzlabotu konkurētspēju, ilgtspēju vai kvalitāti. Turklāt šīm intervencēm jābūt saskaņotām ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 6. panta 1. punktā. Grozījums Nr. 241 Regulas priekšlikums 29. pants – 3. punkts 3.  Saistīto ienākumu atbalstu paredz par hektāru vai par dzīvnieku piešķirama ikgadēja maksājuma veidā. 3.  Saistītais atbalsts ir ražošanas limitu shēma ikgadēja maksājuma veidā, kas balstīts uz noteiktām platībām un ražas apjomiem vai noteiktu dzīvnieku skaitu un kas atbilst maksimālajam finansējumam, kuru dalībvalstis nosaka katram pasākumam un paziņo Komisijai. Grozījums Nr. 242 Regulas priekšlikums 29. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Dalībvalstis var nolemt mērķorientēt vai palielināt saistīto atbalstu atkarībā no saņēmēja uzņemtajām saistībām uzlabot konkurētspēju, kvalitāti vai nozares strukturējumu. Grozījums Nr. 1163 Regulas priekšlikums 29. pants – 3.b punkts (jauns) 3.b   Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis atbalstu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, ― ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras. Grozījums Nr. 243 Regulas priekšlikums 30. pants – 1. daļa Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm, kuru produkcijas un īpašo saimniekošanas veidu uzturēšanai ir svarīgi ekonomiski, sociāli vai vidiski iemesli: labība, eļļas augi, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi, īscirtmeta atvasāji un citas nepārtikas kultūras, kas nav kokaugi un ko izmanto tādas produkcijas ražošanai, ar kuru potenciāli varētu aizstāt fosilos materiālus. Saistīto ienākumu atbalstu drīkst piešķirt tikai šādām nozarēm un produkcijai vai īpašiem saimniekošanas veidiem: labība, eļļas augi, proteīnaugi, pākšaugi, lini, kaņepes, rīsi, rieksti, cietes kartupeļi, piens un piena produkti, sēklas, aitas gaļa un kazas gaļa, liellopu un teļa gaļa, olīveļļa, zīdtārpiņi, sausā lopbarība, apiņi, cukurbietes, cukurniedres un cigoriņi, augļi un dārzeņi, īscirtmeta atvasāji. Grozījums Nr. 244 Regulas priekšlikums 31. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Atkāpjoties no 1. punkta, saistīto atbalstu var piešķirt arī lauksaimniekiem, kuru rīcībā nav atbalsttiesīgu hektāru. Piešķirot saistīto atbalstu, dalībvalstis nodrošina, ka ir izpildīti šādi nosacījumi: a)  pastāv acīmredzama vidiska vai sociālekonomiska vajadzība vai ieguvums; b)  atbalsts nerada lielus izkropļojumus iekšējā tirgū; un c)  atbalsts lopkopībai tiek piešķirts saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK. Grozījums Nr. 1229 un 1353 Regulas priekšlikums 31. pants – 1.b punkts (jauns) 1.b  Saistītajā ienākuma atbalstā proporcionāli neiekļauj tādu liellopu galvu skaitu, ko paredzēts pārdot ar vēršu cīņām saistītām darbībām gan tiešā tirdzniecībā, gan ar starpniecību. Grozījums Nr. 245 Regulas priekšlikums 33. pants [...] svītrots Grozījums Nr. 246 Regulas priekšlikums 34. pants – 1. daļa Īsteniem lauksaimniekiem, kuri audzē kokvilnu ar KN kodu 5201 00, dalībvalstis ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem piešķir kultūratkarīgu maksājumu par kokvilnu. Aktīviem lauksaimniekiem, kuri audzē kokvilnu ar KN kodu 5201 00, dalībvalstis ar šīs apakšiedaļas nosacījumiem piešķir kultūratkarīgu maksājumu par kokvilnu. Grozījums Nr. 247 Regulas priekšlikums 36. pants – 3. punkts – 1. ievilkums –  Bulgārija: 624,11 EUR; –  Bulgārija: X EUR; Grozījums Nr. 248 Regulas priekšlikums 36. pants – 3. punkts – 2. ievilkums –  Grieķija: 225,04 EUR; –  Grieķija: X EUR; Grozījums Nr. 249 Regulas priekšlikums 36. pants – 3. punkts – 3. ievilkums –  Spānija: 348,03 EUR; –  Spānija: X EUR; Grozījums Nr. 250 Regulas priekšlikums 36. pants – 3. punkts – 4. ievilkums –  Portugāle: 219,09 EUR. –  Portugāle: X EUR. Grozījums Nr. 251 un 1042 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. daļa – a punkts a)  augļi un dārzeņi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā; a)  augļi un dārzeņi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta i) apakšpunktā, un šādi pārstrādei paredzētie produkti; Grozījums Nr. 252 Regulas priekšlikums 39. pants – 1. daļa – f punkts f)  citi produkti, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o)–t) un w) apakšpunktā. f)  citi produkti, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punkta a)–h), k), m), o)–t) un w) apakšpunktā, kā arī proteīnaugi. Grozījums Nr. 253 Regulas priekšlikums 40. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var izvēlēties, vai īstenot nozariskās intervences 39. panta d), e) un f) punktā minētajās nozarēs. 3.  Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var izvēlēties, vai īstenot nozariskās intervences 39. panta d), e) un f) punktā minētajās nozarēs, un pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētās nozares un intervenču veidus. Grozījums Nr. 254 Regulas priekšlikums 41. pants – 1. daļa – a punkts a)  pareizu šajā nodaļā paredzēto veidu intervenču darbību; a)  pareizu šajā nodaļā paredzēto intervenču veidu darbību, jo īpaši nolūkā novērst konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū; Grozījums Nr. 255 Regulas priekšlikums 41. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns) aa)  atbalsta sniegšanu ražotāju organizācijām saistībā ar ražotāju konkrēto uzdevumu izpildi, kā norādīts šajā nodaļā; Grozījums Nr. 256 Regulas priekšlikums 41. pants – 1. daļa – c punkts c)  Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz 46. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto izņemšanu no tirgus un attiecībā uz 52. panta 3. punktā minētajām intervencēm; c)  Savienības finansiālās palīdzības maksimālo līmeni attiecībā uz 46. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto izņemšanu no tirgus un attiecībā uz 52. panta 3. punktā minētajām intervencēm, kā arī bezmaksas izplatīšanai no tirgus izņemto produktu pakošanas un pārvadāšanas izmaksu fiksētām likmēm un izmaksām, kas saistītas ar produktu pārstrādi pirms to nodošanas bezmaksas izplatīšanai; Grozījums Nr. 257 Regulas priekšlikums 41. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns) ca)  darbības fonda izveidošanas un pārvaldīšanas nosacījumiem, kā arī atbalsta un avansa maksājumu pieprasīšanas nosacījumiem. Grozījums Nr. 258 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. daļa – ievaddaļa Augļu un dārzeņu nozarē ir nosprausti šādi mērķi: Saskaņā ar 5. un 6. pantu augļu un dārzeņu nozarē ir nosprausti šādi mērķi: Grozījums Nr. 259 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. daļa – b punkts b)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt augļu un dārzeņu nozares produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu; b)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt augļu un dārzeņu nozares produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū, tostarp izmantojot tiešo pārdošanu un īsas piegādes ķēdes, kā arī veicināt kolektīvās sarunas par līgumiem; Grozījums Nr. 260 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. daļa  – c punkts c)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru noturību pret kaitēkļiem un inovatīvu praksi, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību; c)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem veikt piemērošanas, pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un inovatīvu praksi, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību; Grozījums Nr. 261 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. daļa – d punkts d)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem izstrādāt, ieviest vai veicināt vidi saudzējošas ražošanas metodes, videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes, gaisa, bioloģiskās daudzveidības un citu dabas resursu aizsardzību; d)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem izstrādāt, ieviest vai veicināt vidi saudzējošas ražošanas metodes, videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes, gaisa, bioloģiskās daudzveidības un citu dabas resursu aizsardzību; Grozījums Nr. 262 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. daļa – f punkts f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valstiskām kvalitātes shēmām; f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot pārstrādei paredzētos produktus un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai citām publiskām vai privātām kvalitātes shēmām; Grozījums Nr. 263 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. daļa – g punkts g)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt svaigas un pārstrādātas augļu un dārzeņu produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību; g)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b), c) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem veicināt svaigas un pārstrādātas augļu un dārzeņu produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību; Grozījums Nr. 264 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. daļa – i punkts i)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu augļu un dārzeņu tirgu krīzes. i)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska mazināšanas un pārvaldības instrumentus, ietverot fitosanitāros aspektus, lai novērstu un risinātu augļu un dārzeņu tirgu krīzes. Grozījums Nr. 265 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns) ia)  apsaimniekot blakusproduktus un atkritumus un samazināt to daudzumu; Grozījums Nr. 266 Regulas priekšlikums 42. pants – 1. daļa – ib punkts (jauns) ib)  veicināt ģenētisko daudzveidību. Grozījums Nr. 267 un 819cp2 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – a apakšpunkts a)  investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, īpaši vērstas uz ūdens un enerģijas ekonomiju, ekoiepakojumu un atkritumu daudzuma samazināšanu; a)  investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, ietverot tās, kas vērstas uz ūdens ekonomiju un kvalitāti, enerģijas ražošanu un ekonomiju, ekoiepakojumu, atkritumu daudzuma samazināšanu, atkritumu plūsmu uzraudzību un ražošanas uzraudzību; Grozījums Nr. 268 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) aa)  augļu un dārzeņu nozares produktu ražošanas plānošana un pielāgošana pieprasījumam, jo īpaši kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā; Grozījums Nr. 269 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns) ab)  rīcība produktu tirgus vērtības palielināšanai; Grozījums Nr. 270 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns) ac)  ražotāju organizācijas vai tās biedru saražotās produkcijas kolektīva uzglabāšana; Grozījums Nr. 271 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – b apakšpunkts b)  pētniecība un eksperimentālā ražošana, īpaši vērsta uz ūdens un enerģijas ekonomiju, ekoiepakojumu, atkritumu daudzuma samazināšanu, kultūru noturību pret kaitēkļiem, pesticīdu lietošanas risku un ietekmes mazināšanu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršanu un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu augļu un dārzeņu šķirņu audzēšanas paplašināšanu; b)  pētniecība un eksperimentālā ražošana, kas vērsta uz tādiem pasākumiem kā ūdens ekonomija un kvalitāte, enerģijas ražošana un ekonomija, ekoiepakojums, atkritumu daudzuma samazināšana, izturētspēja pret kaitīgajiem organismiem, integrētā augu aizsardzība (IAA), pesticīdu lietošanas risku un ietekmes mazināšana, apputeksnētāju saglabāšana, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarīta kaitējuma novēršana un mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu augļu un dārzeņu šķirņu audzēšanas paplašināšana; Grozījums Nr. 272 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns) (ca)  rīcība nolūkā uzlabot vidi, mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām; Grozījums Nr. 273 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – d apakšpunkts d)  integrētā ražošana; d)  integrētā ražošana, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus samazinot atkarību no pesticīdiem un citiem ražošanas līdzekļiem; Grozījums Nr. 274 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – e apakšpunkts e)  augsni saglabājoša un augsnes oglekļa krājumus vairojoša rīcība; e)  augsnes struktūru saglabājoša un atjaunojoša un augsnes oglekļa krājumus vairojoša rīcība, tostarp nolūkā nepieļaut augsnes degradāciju; Grozījums Nr. 275 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – h apakšpunkts h)  kultūru noturību pret kaitēkļiem uzlabojoša rīcība; h)  rīcība izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem uzlabošanai un kaitīgo organismu nodarītā kaitējuma mazināšanai, tostarp veicinot IAA; Grozījums Nr. 276 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns) ha)  rīcība, ar ko ievieš ražošanas sistēmas, kas sevišķi palielina bioloģisko un strukturālo daudzveidību; Grozījums Nr. 277 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – k apakšpunkts k)  augļu un dārzeņu produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība; k)  augļu un dārzeņu produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša un īsas piegādes ķēdes veicinoša rīcība; Grozījums Nr. 279 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – n apakšpunkts n)  noieta veicināšana un saziņa, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru mērķis ir dažādot un saliedēt augļu un dārzeņu tirgus un informēt par augļu un dārzeņu veselīgumu; n)  noieta veicināšana un saziņa, tostarp rīcība un aktivitātes, kuru mērķis ir dažādot un saliedēt augļu un dārzeņu tirgus, meklēt jaunus noieta tirgus, kā arī informēt par augļu un dārzeņu veselīgumu; Grozījums Nr. 280 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – o apakšpunkts o)  konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu. o)  konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu, IAA, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu, agroekoloģisku praksi, produktu kvalitātes un tirgus nosacījumu uzlabošanu, kā arī attiecībā uz vienošanos par fitosanitārajiem eksporta protokoliem un šādu protokolu piemērošanu trešām valstīm; Grozījums Nr. 281 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – p apakšpunkts p)  apmācība un apmaiņa ar labāko praksi, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu. p)  apmācība un apmaiņa ar labāko praksi, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, pesticīdu alternatīvām, pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu. Grozījums Nr. 282 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – pa apakšpunkts (jauns) pa)  rīcība kvalitātes uzlabošanai ar inovāciju; Grozījums Nr. 283 Regulas priekšlikums 43. pants – 1. punkts – pb apakšpunkts (jauns) pb)  izsekojamības/sertifikācijas sistēmu ieviešana. Grozījums Nr. 284 Regulas priekšlikums 43. pants – 2. punkts – b apakšpunkts b)  tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos; b)  tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp kolektīvā uzglabāšanā; Grozījums Nr. 285 Regulas priekšlikums 43. pants – 2. punkts – d apakšpunkts d)  produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas vai citiem mērķiem; d)  produktu izņemšana no tirgus, lai tos izplatītu bez maksas, tostarp sedzot izņemto produktu pārstrādes izmaksas pirms to bezmaksas izplatīšanas, vai citiem mērķiem; Grozījums Nr. 286 Regulas priekšlikums 43. pants – 2. punkts – g apakšpunkts g)  ražas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitēkļu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus; g)  ražas apdrošināšana, tostarp uz rādītājiem balstītas apdrošināšanas rīcībpolitikas, kas sedz izmērāmu zaudējumu rašanos, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitīgo organismu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus; Grozījums Nr. 287 Regulas priekšlikums 43. pants – 2. punkts – h apakšpunkts h)  padomdošana citām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām vai individuāliem ražotājiem; h)  profesionālas pieredzes apmaiņa un/vai padomdošana citām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītām ražotāju organizācijām un ražotāju organizāciju apvienībām vai individuāliem ražotājiem; Grozījums Nr. 288 Regulas priekšlikums 43. pants – 2. punkts – ha apakšpunkts (jauns) ha)  reaģējot uz tirgus krīzēm — produktu popularizēšana un izpratnes veidošana par augļu un dārzeņu patēriņa labvēlīgo ietekmi uz veselību; Grozījums Nr. 289 Regulas priekšlikums 43. pants – 2. punkts – i apakšpunkts i)  trešo valstu fitosanitāro protokolu ieviešana un pārvaldība Savienības teritorijā, lai atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem; i)  vienošanās par trešo valstu fitosanitārajiem protokoliem, šādu protokolu ieviešana un pārvaldība Savienības teritorijā, lai nodrošinātu piekļuvi trešo valstu tirgiem, ietverot tirgus izpēti; Grozījums Nr. 290 Regulas priekšlikums 43. pants – 2. punkts – ia apakšpunkts (jauns) ia)  fitosanitāro krīžu novēršana un pārvaldība; Grozījums Nr. 291 Regulas priekšlikums 43. pants – 2. punkts – k apakšpunkts k)  konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ilgtspējīgām kaitēkļu apkarošanas metodēm un pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu. k)  konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgām kaitīgo organismu apkarošanas metodēm, piemēram, IAA, un pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu; Grozījums Nr. 292 Regulas priekšlikums 43. pants – 2. punkts – ka apakšpunkts (jauns) ka)  apmācības pasākumi un apmaiņa ar paraugpraksi. Grozījums Nr. 293 Regulas priekšlikums 44. pants – 2. punkts 2.  Darbības programmas aptver vismaz trīs, bet ne vairāk kā septiņus gadus ilgu laikposmu. Ar tām tiecas sasniegt 42. panta d) un e) punkta mērķus un vēl vismaz divus citus minētā panta mērķus. 2.  Darbības programmas aptver vismaz trīs, bet ne vairāk kā septiņus gadus ilgu laikposmu. Ar tām tiecas sasniegt 42. panta b), d) un e) punktā minētos mērķus un vēl vismaz divus citus minētajā pantā paredzētos mērķus. Grozījums Nr. 294 Regulas priekšlikums 44. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Ražotāju organizāciju apvienību darbības programmas var būt daļējas darbības programmas vai pilnīgas darbības programmas. Pilnīgām darbības programmām jāatbilst tādiem pašiem pārvaldības noteikumiem un nosacījumiem, kādiem atbilst ražotāju organizāciju darbības programmas. Grozījums Nr. 295 Regulas priekšlikums 44. pants – 6. punkts – 1. daļa Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmā iekļauj tādas intervences, kuras nav paredzētas dalībniekorganizāciju darbības programmās. Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmu dalībvalstis izskata kopā ar dalībniekorganizāciju darbības programmām. Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmā iekļauj tādas darbības, kuras nav paredzētas dalībniekorganizāciju darbības programmās. Ražotāju organizāciju apvienības darbības programmu dalībvalstis izskata kopā ar dalībniekorganizāciju darbības programmām. Ražotāju organizāciju apvienības var iesniegt daļējas darbības programmas, kas sastāv no pasākumiem, kurus dalībniekorganizācijas iekļāvušas savās darbības programmās, taču vēl nav īstenojušas. Grozījums Nr. 296 Regulas priekšlikums 44. pants – 6. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts a)  ražotāju organizāciju apvienības darbības programmas intervences tiktu pilnībā finansētas no dalībniekorganizāciju iemaksām un šādu finansējumu iegūtu no minēto dalībniekorganizāciju darbības fondiem; a)  ražotāju organizāciju apvienības darbības programmas darbības tiktu pilnībā finansētas no dalībniekorganizāciju iemaksām un šādu finansējumu iegūtu no minēto dalībniekorganizāciju darbības fondiem; Grozījums Nr. 298 Regulas priekšlikums 44. pants – 7. punkts – aa apakšpunkts (jauns) aa)  darbības programmas ietvertu trīs vai vairāk darbības, kas saistītas ar 42. panta d) un e) apakšpunktā izvirzītajiem mērķiem; Grozījums Nr. 300 Regulas priekšlikums 44. pants – 7.a punkts (jauns) 7.a  Darbības programmas, kas apstiprinātas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], līdz to pabeigšanai jāpārvalda saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem tās apstiprinātas, ja vien ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība nenolemj brīvprātīgi pieņemt šo regulu. Grozījums Nr. 301 Regulas priekšlikums 45. pants – 1. punkts – a apakšpunkts a)   finansiālām iemaksām, ko veikuši: svītrots i)  ražotāju organizācijas biedri un/vai pati ražotāju organizācija vai ii)  ražotāju organizāciju apvienības ar minēto apvienību dalībniekorganizāciju starpniecību; Grozījums Nr. 302 Regulas priekšlikums 45. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas un/vai to apvienības var izveidot darbības fondu. Šo fondu finansē ar: 1.  Augļu un dārzeņu ražotāju organizācijas un/vai to apvienības var izveidot darbības fondu, lai finansētu dalībvalstu apstiprinātas darbības programmas. Šo fondu finansē ar ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības un/vai to partneru iemaksām, ko papildina 46. pantā paredzētā finansiālā palīdzība. Grozījums Nr. 303 Regulas priekšlikums 46. pants – 2. punkts – b apakšpunkts b)  4,5 % no katras ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības; b)  4,5 % no katras ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības; un Grozījums Nr. 304 Regulas priekšlikums 46. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns) ba)  5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības: —  ražotāju organizācijām, kuru tirgū laistās produkcijas vērtība un dalībnieku skaits darbības programmas iesniegšanas gadā ir par 25 % lielāks nekā vidējā tirgū laistās produkcijas vērtība un vidējais dalībnieku skaits, kāds reģistrēts iepriekšējās darbības programmas īstenošanas laikā; —  pirmajai ražotāju organizācijas darbības programmai pēc apvienošanās; —  katrai transnacionālai ražotāju organizācijai vai transnacionālai ražotāju organizāciju apvienībai. Grozījums Nr. 305 Regulas priekšlikums 46. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts c)  5 % no katras transnacionālas ražotāju organizācijas vai transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības tirgū laistās produkcijas vērtības. svītrots Grozījums Nr. 306 Regulas priekšlikums 46. pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību var palielināt šādi: Atkāpjoties no pirmās daļas, Savienības finansiālo palīdzību, kas paredzēta a), b) un ba) apakšpunktā, var palielināt par 0,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka šo procentuālo daļu izmanto vienīgi vienai vai vairākām intervencēm, kas saistītas ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) apakšpunktā minētajiem mērķiem; a)  ražotāju organizācijas gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 4,6 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka summu, kas pārsniedz 4,1 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) punktā nospraustajiem mērķiem saistītām intervencēm; b)  ražotāju organizāciju apvienības gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka summu, kas pārsniedz 4,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) punktā nospraustajiem mērķiem saistītām intervencēm, kuras ražotāju organizāciju apvienība īsteno savu biedru vārdā; c)  transnacionālas ražotāju organizācijas vai transnacionālas ražotāju organizāciju apvienības gadījumā minēto procentuālo daļu var palielināt līdz 5,5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības ar nosacījumu, ka summu, kas pārsniedz 5 % no tirgū laistās produkcijas vērtības, izmanto vienīgi ar 42. panta c), d), e), g), h) un i) punktā nospraustajiem mērķiem saistītām intervencēm, kuras transnacionāla ražotāju organizācija vai transnacionāla ražotāju organizāciju apvienība īsteno savu biedru vārdā. Grozījums Nr. 307 Regulas priekšlikums 46. pants – 3. punkts – a apakšpunkts a)  dažādās dalībvalstīs darbojošās ražotāju organizācijas transnacionāli īsteno intervences, kuras ir saistītas ar 42. panta b) un e) punktā nospraustajiem mērķiem; a)  dažādās dalībvalstīs darbojošās ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības transnacionāli īsteno intervences, kuras ir saistītas ar 42. panta b) un e) punktā nospraustajiem mērķiem; Grozījums Nr. 308 Regulas priekšlikums 46. pants – 3. punkts – d apakšpunkts d)  saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzīta ražotāju organizāciju apvienība pirmo reizi īsteno darbības programmu; d)  saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzīta ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība, kas darbojas vienā dalībvalstī, vai ražotāju organizāciju apvienība, kas darbojas dažādās dalībvalstīs, pirmo reizi īsteno darbības programmu; Grozījums Nr. 309 Regulas priekšlikums 46. pants – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns) fa)  ražotāju organizācijas darbojas kalnu apgabalos un salu reģionos; Grozījums Nr. 310 Regulas priekšlikums 47. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstu reģionos, kur augļu un dārzeņu audzētāju pašorganizācijas pakāpe ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, dalībvalstis ražotāju organizācijām, kas ir atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, var piešķirt valsts finansiālo palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finansiālajām iemaksām un 10 % no jebkuras šādas ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtības. Valsts finansiālā palīdzība papildina, nevis aizstāj darbības fondu. 1.  Dalībvalstu reģionos, kur augļu un dārzeņu audzētāju pašorganizācijas pakāpe ir ievērojami zemāka par Savienības vidējo rādītāju, un salu un nomaļos reģionos, dalībvalstis ražotāju organizācijām, kas ir atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, var piešķirt valsts finansiālo palīdzību, kuras apjoms nepārsniedz 80 % no 45. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām finansiālajām iemaksām un 10 % no jebkuras šādas ražotāju organizācijas tirgū laistās produkcijas vērtības. Valsts finansiālā palīdzība papildina, nevis aizstāj darbības fondu. Grozījums Nr. 311 Regulas priekšlikums 48. pants – 1. daļa Biškopības produktu nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vismaz vienu no 6. panta 1. punktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem. Biškopības produktu nozarē dalībvalstis cenšas īstenot attiecīgos 6. panta 1. punktā minētos konkrētos mērķus. Grozījums Nr. 312 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Attiecībā uz katru 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem biškopības produktu nozariskās intervences veidiem: 1.  Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem biškopības produktu nozariskās intervences veidiem: Grozījums Nr. 313 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – a apakšpunkts a)  tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju organizācijām; a)  tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju organizācijām, tostarp labas prakses, informētības un publicitātes veicināšana, kā arī pamatizglītība, tālākizglītība un tālākapmācība; Grozījums Nr. 314 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – b apakšpunkts b)  bišu parazītus un slimības, jo īpaši varrozi apkarojoša rīcība; b)  bišu parazītus un slimības, jo īpaši varrozi, apkarojoša un preventīva rīcība, un epidēmiju izturētspēju uzlabojoša rīcība; Grozījums Nr. 315 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns) ba)  bišu veselības valsts tīklu izveide un/vai attīstība; Grozījums Nr. 316 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – d apakšpunkts d)  biškopības produktus analizējošo laboratoriju atbalstoša rīcība; d)  rīcība biškopības produktus analizējošo valsts, reģionālo vai vietējo laboratoriju atbalstam, tostarp attiecībā uz bišu zaudēšanu vai produktivitātes samazināšanos un bitēm potenciāli toksiskām vielām; Grozījums Nr. 317 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – e apakšpunkts e)  bišu skaita atjaunināšana stropos Savienībā; e)  rīcība nolūkā saglabāt vai palielināt līdzšinējo bišu populāciju skaitu; Grozījums Nr. 318 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – f apakšpunkts f)  sadarbība ar specializētām struktūrām, lai īstenotu pētnieciskās programmas biškopības un biškopības produktu jomā; f)  sadarbība ar specializētām struktūrām, lai piemērotu pētnieciskās un eksperimentālās programmas biškopības un biškopības produktu jomā; Grozījums Nr. 319 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns) ha)  investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos; Grozījums Nr. 320 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns) hb)  rīcība ražošanas plānošanai un piedāvājuma pielāgošanai pieprasījumam; Grozījums Nr. 321 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – hc apakšpunkts (jauns) hc)  preventīvi pasākumi nelabvēlīgu klimatisko apstākļu problēmas risināšanai; Grozījums Nr. 322 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – hd apakšpunkts (jauns) hd)  rīcība nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām un nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem; Grozījums Nr. 323 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – he apakšpunkts (jauns) he)  pasākumi biškopju un lauksaimnieku sadarbības veicināšanai, jo īpaši nolūkā mazināt pesticīdu lietošanas ietekmi; Grozījums Nr. 324 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – hf apakšpunkts (jauns) hf)  energotaupība, energoefektivitātes palielināšana un ekoiepakojums; Grozījums Nr. 325 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – hg apakšpunkts (jauns) hg)  atkritumu radīšanas samazināšana un labāka blakusproduktu un atkritumu izmantošana un apsaimniekošana; Grozījums Nr. 326 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – hh apakšpunkts (jauns) hh)  rīcība medus bišu apputeksnēšanas spēju un līdzāspastāvēšanas savvaļas apputeksnētājiem uzlabošanai, tostarp izveidojot un uzturot labvēlīgas dzīvotnes; Grozījums Nr. 327 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – hi apakšpunkts (jauns) hi)  ģenētisko daudzveidību uzlabojoša rīcība; Grozījums Nr. 328 Regulas priekšlikums 49. pants – 1. punkts – hj apakšpunkts (jauns) hj)  pasākumi gados jaunu vai iesācēju biškopju atbalstam. Grozījums Nr. 329 Regulas priekšlikums 49. pants – 4. punkts 4.  Savienības finansiālā palīdzība par 2. punktā minētajām intervencēm nepārsniedz 50 % no attiecīgajiem izdevumiem. Atlikušo izdevumu daļu sedz dalībvalstis. 4.  Savienības finansiālā palīdzība par 2. punktā minētajām intervencēm nepārsniedz 75 % no attiecīgajiem izdevumiem, izņemot tālāko reģionu gadījumā, attiecībā uz kuriem palīdzības robežvērtība ir 85 %. Atlikušo izdevumu daļu sedz dalībvalstis. Grozījums Nr. 330 Regulas priekšlikums 49. pants – 5. punkts 5.  Kad dalībvalstis gatavo savu KLP stratēģisko plānu, tās konsultējas ar biškopības organizāciju pārstāvjiem. 5.  Kad dalībvalstis gatavo savu KLP stratēģisko plānu, tās konsultējas ar biškopības organizāciju pārstāvjiem un kompetentajām iestādēm. Grozījums Nr. 331 Regulas priekšlikums 49. pants – 6. punkts 6.  Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kāds ir bišu saimju skaits to teritorijā. 6.  Dalībvalstis katru gadu paziņo Komisijai, kāds ir bišu saimju un/vai bišu stropu skaits to teritorijā. Grozījums Nr. 332 Regulas priekšlikums 49. pants – 6.a punkts (jauns) 6.a  Visas valstu programmas, kas apstiprinātas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], līdz plānotajam to pabeigšanas termiņam tiek pārvaldītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Grozījums Nr. 333 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. daļa – ievaddaļa Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem attiecībā uz šo iedaļu nosaka papildu prasības: Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem attiecībā uz šo iedaļu nosaka papildu prasības: Grozījums Nr. 334 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. daļa – a punkts a)  par 49. panta 6. punktā noteikto pienākumu dalībvalstīm katru gadu paziņot Komisijai, kāds ir bišu saimju skaits to teritorijā; a)  par 49. panta 6. punktā noteikto pienākumu dalībvalstīm katru gadu paziņot Komisijai, kāds ir bišu saimju un/vai bišu stropu skaits to teritorijā; Grozījums Nr. 335 Regulas priekšlikums 50. pants – 1. daļa – b punkts b)  par to, kāda ir bišu saimes definīcija un kā aprēķināms bišu saimju skaits; b)  par to, kāda ir bišu saimes definīcija un kā aprēķināms bišu stropu un saimju skaits; Grozījums Nr. 336 Regulas priekšlikums 51. pants – 1. daļa – ievaddaļa Vīna nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem: Saskaņā ar 5. un 6. pantu vīna nozarē dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem: Grozījums Nr. 337 Regulas priekšlikums 51. pants – 1. daļa – a punkts a)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b)–f) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna ražotāju konkurētspēju, tostarp palīdzēt uzlabot ražošanas sistēmu ilgtspēju un samazināt Savienības vīna nozares ietekmi uz vidi; a)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu uzlabot ekonomisko ilgtspēju un Savienības vīna ražotāju konkurētspēju; Grozījums Nr. 338 Regulas priekšlikums 51. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns) aa)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, uzlabot ilgtspējīgas ražošanas sistēmas un samazināt Savienības vīna nozares ietekmi uz vidi, tostarp palīdzot vīnkopjiem samazināt ražošanas līdzekļu izmantojumu un īstenot vidiski ilgtspējīgākas metodes un audzēšanas paņēmienus, kā arī saglabāt tradicionālo Savienības šķirņu daudzveidību; Grozījums Nr. 339 un 820cp3 Regulas priekšlikums 51. pants – 1. daļa – b punkts b)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a)–e), g) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna uzņēmumu veiktspēju un spēju pielāgoties tirgus prasībām, kā arī palielināt to konkurētspēju vīnkopības produktu ražošanas un tirdzniecības jomā, tostarp attiecībā uz energotaupību, vispārējo energoefektivitāti un procesu ilgtspējīgumu; b)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a)–e), g) un h) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīna uzņēmumu veiktspēju un spēju pielāgoties tirgus prasībām, kā arī palielināt to ilgtermiņa konkurētspēju vīnkopības produktu ražošanas un tirdzniecības jomā, tostarp attiecībā uz energotaupību, vispārējo energoefektivitāti un procesu ilgtspējīgumu; Grozījums Nr. 340 Regulas priekšlikums 51. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns) ca)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto mērķi uzlabot piedāvājuma koncentrāciju, lai veicinātu ekonomikas sniegumu un nozares strukturēšanu; Grozījums Nr. 341 Regulas priekšlikums 51. pants – 1. daļa – f punkts f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem vīndarīšanas blakusproduktus izmantot rūpnieciskām un enerģētiskām vajadzībām, tādējādi nodrošinot Savienības vīna kvalitāti un vienlaikus aizsargājot vidi; f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem vīndarīšanas blakusproduktus un atliekvielas izmantot rūpnieciskām un enerģētiskām vai agronomiskām vajadzībām, tādējādi nodrošinot Savienības vīna kvalitāti un vienlaikus aizsargājot vidi; Grozījums Nr. 342 Regulas priekšlikums 51. pants – 1. daļa – h punkts h)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīnkopības produktu konkurētspēju trešās valstīs; h)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un h) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem uzlabot Savienības vīnkopības produktu konkurētspēju trešās valstīs, ietverot vīna tirgu atvēršanu, diversificēšanu un konsolidēšanu; Grozījums Nr. 343 Regulas priekšlikums 51. pants – 1. daļa – ia punkts (jauns) ia)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un h) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem nodrošināt vīnkopības ekonomisko ilgtspēju un rentabilitāti apvidos ar būtiskiem dabas ierobežojumiem, kalnu nogāzēs un mazāk attīstītos apvidos; Grozījums Nr. 820cp7 Regulas priekšlikums 51. pants – 1. daļa – ib punkts (jauns) ib)   saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām; Grozījums Nr. 344 un 1122cp1 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – a apakšpunkts a)  vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, arī vīnadārzu vēlreizēja apstādīšana vajadzības gadījumā, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ, bet ne parastā vīnadārzu atjaunošana, kad, beidzoties vīnogulāju dabīgajam dzīves ciklam, to pašu zemesgabalu no jauna apstāda ar tās pašas vīna vīnogu šķirnes vīnogulājiem saskaņā ar to pašu audzēšanas sistēmu; a)  vīnadārzu pārstrukturēšana un pārveidošana, arī vīnadārzu vēlreizēja apstādīšana vajadzības gadījumā, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai kad tie izarti brīvprātīgā kārtā, lai apstādītu no jauna saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ģenētiskās daudzveidības uzlabošanu, bet ne parastā vīnadārzu atjaunošana, kad, beidzoties vīnogulāju dabīgajam dzīves ciklam, to pašu zemesgabalu no jauna apstāda ar tās pašas vīna vīnogu šķirnes vīnogulājiem saskaņā ar to pašu audzēšanas sistēmu; Grozījums Nr. 345 un 1122cp2 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns) aa)  vīnogulāju stādīšana zemē, kuras apstādīšanai atļauja piešķirta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 3. nodaļas 1. iedaļā noteikto atļauju sistēmu, tradicionālajos vīndarības apgabalos, kuriem draud izzušana un kurus nosaka dalībvalstis kā vīndarības daudzveidību aizsargājošu pasākumu; Grozījums Nr. 346 un 1122cp2 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns) ab)  pētniecība un eksperimentālā ražošana un citi pasākumi, jo īpaši tādās jomās kā Eiropas vīnogu šķirņu starpšķirņu un iekššķirnes daudzveidības saglabāšana, pētīšana un uzlabošana, kā arī pasākumi šķirņu ekonomiskā pielietojuma veicināšanai; Grozījums Nr. 347 un 1122cp2 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns) ac)  rīcība pesticīdu lietošanas samazināšanai; Grozījums Nr. 348 un 1122cp2 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – ad apakšpunkts (jauns) ad)  rīcība nolūkā samazināt risku vīnkopjiem, kuri apņemas fundamentāli mainīt metodes un ražošanas sistēmu, lai ražošanu padarītu ilgtspējīgāku, tostarp palielinot strukturālo un bioloģisko daudzveidību; Grozījums Nr. 349 un 1122cp2 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – b apakšpunkts b)  materiālas un nemateriālas investīcijas pārstrādes iekārtās un vīndarītavas infrastruktūrā, kā arī tirgvedības struktūrās un rīkos; b)  materiālas un nemateriālas investīcijas vīnkopju saimniecībās, tostarp kalnu nogāžu un terasveida apgabalos (izņemot investīcijas darbībās, kas atbilst a) apakšpunktā izklāstītajam intervences veidam), pārstrādes iekārtās un vīndarītavas infrastruktūrā, kā arī tirgvedības struktūrās un rīkos; šādu investīciju mērķis var būt vīnadārzu aizsargāšana no klimatiskiem apdraudējumiem un saimniecību pielāgošana jaunajām Savienības tiesību aktu prasībām; Grozījums Nr. 350 un 1122cp2 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – d apakšpunkts d)  ražas apdrošināšana pret ienākumu zaudēšanu sakarā ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, ko var pielīdzināt dabas katastrofai, ar [citiem] nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai ar dzīvnieku, augu slimību vai kaitēkļu invāzijas nodarītiem postījumiem; d)  ražas apdrošināšana pret ienākumu zaudēšanu sakarā ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, ko var pielīdzināt dabas katastrofai, ar [citiem] nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai ar dzīvnieku, augu slimību vai kaitīgo organismu invāzijas nodarītiem postījumiem, vienlaikus nodrošinot, lai atbalsta saņēmēji veiktu nepieciešamos riska novēršanas pasākumus; Grozījums Nr. 351 un 1122cp2 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – e apakšpunkts e)  materiālas un nemateriālas investīcijas inovācijā, proti, inovatīvu vīndarības produktu un blakusproduktu, procesu un tehnoloģiju izstrāde, un citas investīcijas, kas palielina pievienoto vērtību kādā no piegādes ķēdes posmiem, tostarp zināšanu apmaiņas ceļā; e)  materiālas un nemateriālas investīcijas digitalizācijā un inovācijā, proti, inovatīvu vīndarības produktu un tehnoloģisko procesu, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā minētajiem produktiem vai ar vīndarības blakusproduktiem, procesu un tehnoloģiju izstrāde, un citas investīcijas, kas palielina pievienoto vērtību kādā no piegādes ķēdes posmiem, tostarp zināšanu apmaiņas ceļā, un/vai palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām; Grozījums Nr. 353 un 1122cp3 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – g apakšpunkts g)  dalībvalstīs veikta, par Savienības vīniem informējoša rīcība, ar kuru aicina vīnu lietot atbildīgi vai popularizē Savienības kvalitātes shēmas, kas attiecas uz cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; g)  dalībvalstīs veikta, par Savienības vīniem informējoša rīcība, ar kuru aicina vīnu lietot atbildīgi; Grozījums Nr. 354 un 1122cp4 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns) ga)  rīcība nolūkā uzlabot zināšanas par tirgiem, piemēram, ekonomiski un regulatīvi pētījumi par tagadējiem tirgiem, kā arī pasākumi vīna tūrisma popularizēšanai, lai vairotu Eiropas vīnadārzu slavu; Grozījums Nr. 355 un 1122cp5 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – ievaddaļa h)  noieta veicināšana trešās valstīs, ietverot vienu vai vairākus no šādiem elementiem: h)  noieta veicināšana un saziņa trešās valstīs, ietverot vienu vai vairākas no šādām darbībām un pasākumiem nolūkā uzlabot vīna nozares konkurētspēju un atvērt, diversificēt un konsolidēt tirgus: Grozījums Nr. 356 un 1122cp5 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – iv punkts iv)  jaunu tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai; iv)  jaunu vai tagadējo tirgu izpēte, kas vajadzīga jaunu noieta tirgu apgūšanai un konsolidēšanai; Grozījums Nr. 357 un 1122cp5 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – h apakšpunkts – vi punkts vi)  tehniskās dokumentācijas, tostarp laboratorisko analīžu un novērtējumu sagatavošana par vīndarības metodēm, fitosanitārajiem un higiēnas noteikumiem, kā arī citām trešo valstu prasībām attiecībā uz vīna nozares produktu importēšanu; dokumentācijas gatavošanas nolūks ir atvieglot piekļuvi trešo valstu tirgiem; vi)  tehniskās dokumentācijas, tostarp laboratorisko analīžu un novērtējumu sagatavošana par vīndarības metodēm, fitosanitārajiem un higiēnas noteikumiem, kā arī citām trešo valstu prasībām attiecībā uz vīna nozares produktu importēšanu; dokumentācijas gatavošanas nolūks ir novērst piekļuves ierobežojumus vai nodrošināt piekļuvi trešo valstu tirgiem; Grozījums Nr. 358 un 1122cp6 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – ia apakšpunkts (jauns) ia)  ūdens resursu izmantošanu un apsaimniekošanu uzlabojoša rīcība; Grozījums Nr. 359 un 1122cp6 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – ib apakšpunkts (jauns) ib)  bioloģiskā ražošana; Grozījums Nr. 360 un 1122cp6 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – ic apakšpunkts (jauns) ic)  integrētā ražošana; Grozījums Nr. 361 un 1122cp6 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – id apakšpunkts (jauns) id)  precīzā vai digitalizētā ražošana; Grozījums Nr. 362 un 1122cp6 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – ie apakšpunkts (jauns) ie)  augsnes saglabāšana un oglekļa vairošana augsnē; Grozījums Nr. 363 un 1122cp6 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – if apakšpunkts (jauns) if)  bioloģiskai daudzveidībai vai ainavas saglabāšanai labvēlīgu dzīvotņu izveidošana vai uzturēšana, tostarp ainavas vēsturiskās vērtības saglabāšana; Grozījums Nr. 364 un 1122cp6 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – ig apakšpunkts (jauns) ig)  vīnogulāju izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem un slimībām uzlabošana; Grozījums Nr. 365 un 1122cp6 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – ih apakšpunkts (jauns) ih)  atkritumu radīšanas samazināšana un labāka atkritumu apsaimniekošana. Grozījums Nr. 366 un 1122cp6 Regulas priekšlikums 52. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna) Pirmās daļas h) apakšpunktā minētie veicināšanas pasākumi attiecas tikai uz vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi vai uz vīniem ar norādi uz vīnogu šķirni. Grozījums Nr. 367 Regulas priekšlikums 52. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētos mērķus un intervences veidus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences. 2.  Dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tās izvēlējušās konkrētos mērķus un intervences veidus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences. Dalībvalstis var paredzēt konkrētus noteikumus par informēšanas un veicināšanas rīcību, ko aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārvaldības struktūras īsteno visu attiecīgo uzņēmumu vārdā, jo īpaši noteikumus attiecībā uz šādas rīcības maksimālo ilgumu. Grozījums Nr. 368 Regulas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – 1. daļa Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vīnadārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu nepārsniedz 50 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām vai 75 % no vīnadārzu pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām mazāk attīstītajos reģionos. Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto vīnadārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu nepārsniedz 50 % no vīnadārzu brīvprātīgas pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām vai 75 % no vīnadārzu obligātas pārstrukturēšanas un pārveidošanas faktiskajām izmaksām. Grozījums Nr. 369 Regulas priekšlikums 53. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts a)  50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos; a)  50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos, vīnadārzos kalnu nogāzēs un salu reģionos, kas nav minēti šīs daļas c) un d) apakšpunktā; Grozījums Nr. 370 Regulas priekšlikums 53. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts c)  75 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos; c)  85 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos; Grozījums Nr. 371 Regulas priekšlikums 53. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Savienības finansiālā palīdzība 52. panta 1. punkta aa), ab), ac), fa), ia), ib), ic), id), ie), if), ig), un ih) apakšpunktā minētajiem mērķiem nepārsniedz 50 % no tiešajām vai attiecināmajām izmaksām. Grozījums Nr. 372 Regulas priekšlikums 53. pants – 5. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts a)  50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos; a)  50 % no attiecināmajām investīciju izmaksām mazāk attīstītajos reģionos, vīnadārzos kalnu nogāzēs un salu reģionos, kas nav minēti šīs daļas c) un d) apakšpunktā; Grozījums Nr. 373 Regulas priekšlikums 53. pants – 5. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts c)  75 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos; c)  85 % no attiecināmajām investīciju izmaksām LESD 349. panta pirmajā punktā minētajos tālākajos reģionos; Grozījums Nr. 374 Regulas priekšlikums 53. pants – 5. punkts – 2. daļa Savienības finansiālo palīdzību tās maksimālajā apmērā, kas minēts pirmajā daļā, piemēro tikai mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tādā nozīmē, kādā tie definēti Ieteikumā 2003/361/EK; tomēr to var piemērot jebkuram uzņēmumam LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos un Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā definētajās nelielajās Egejas jūras salās. svītrots Grozījums Nr. 375 Regulas priekšlikums 53. pants – 5. punkts – 3. daļa Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma I sadaļas 2. panta 1. punkts un kuros ir mazāk nekā 750 darbinieku vai kuru apgrozījums ir mazāks par 200 miljoniem EUR, šā panta pirmajā daļā noteikto maksimālo apmēru samazina uz pusi. Pirmajā daļā noteikto maksimālo apmēru var samazināt investīcijām, ko veic uzņēmumi, kas nav mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi. Tomēr to var piemērot visiem uzņēmumiem LESD 349. pantā minētajos tālākajos reģionos un Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā definētajās Egejas jūras nelielajās salās. Grozījums Nr. 376 Regulas priekšlikums 53. pants – 6. punkts 6.  Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minēto informējošo rīcību un noieta veicināšanu nepārsniedz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem. 6.  Savienības finansiālā palīdzība par 52. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktā minēto informējošo rīcību un noieta veicināšanu nepārsniedz 50 % no attiecināmajiem izdevumiem. Dalībvalstis palīdzību var diferencēt atkarībā no uzņēmumu lieluma, lai palielinātu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Grozījums Nr. 377 Regulas priekšlikums 54. pants – 4. punkts 4.  Attiecīgās dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā nosaka, kādu procentuālo minimumu tās sedz no izdevumiem par rīcību, kuras mērķis ir vides aizsardzība, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ražošanas sistēmu un procesu ilgtspējas uzlabošana, Savienības vīna nozares vidiskās ietekmes samazināšana, enerģijas ietaupīšana un vispārējās energoefektivitātes uzlabošana vīna nozarē. 4.  Attiecīgās dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā nodrošina, ka vismaz 5 % no izdevumiem piešķir vai vismaz vienu pasākumu pieņem, lai saskaņā ar 51. panta aa), b) un f) punktā noteiktajiem mērķiem sasniegtu mērķus, kas saistīti ar vides aizsardzību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ražošanas sistēmu un procesu ilgtspējas uzlabošanu, Savienības vīna nozares vidiskās ietekmes samazināšanu, enerģijas ietaupīšanu un vispārējās energoefektivitātes uzlabošanu vīna nozarē. Grozījums Nr. 378 Regulas priekšlikums 54. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Visas programmas, kas apstiprinātas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], līdz plānotajam to pabeigšanas termiņam tiek pārvaldītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Grozījums Nr. 379 Regulas priekšlikums 55. pants – 2. punkts 2.  Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tā izmantos, lai sasniegtu mērķus, kurus tā izraudzījusies no 1. punkta piedāvājuma. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalsts nosaka atbilstošās intervences. Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tā izvēlējusies konkrētos mērķus, intervences veidus un minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgās intervences. 2.  Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tā izmantos, lai sasniegtu mērķus, kurus tā izraudzījusies no 1. punkta piedāvājuma. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalsts nosaka atbilstošās intervences. Šīs regulas 82. panta 3. punktā minētā dalībvalsts savā KLP stratēģiskajā plānā pamato, kāpēc tā izvēlējusies konkrētos mērķus, intervences veidus un minēto mērķu sasniegšanai vajadzīgās intervences, taču tai nav pienākuma pabeigt ex ante novērtējumu vai stratēģisko vides novērtējumu (SVN) saskaņā ar 103. panta 1. punktu, nedz arī SVID analīzi saskaņā ar 103. panta 2. punktu. Grozījums Nr. 380 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. daļa – cpunkts c)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem samazināt olīvu audzēšanas ietekmi uz vidi un ar olīvu audzēšanas palīdzību strādāt klimata darbus; c)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem samazināt olīvu audzēšanas ietekmi uz vidi un ar olīvu audzēšanas palīdzību veicināt rīcību klimata jomā, pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu; Grozījums Nr. 381 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. daļa – d punkts d)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi uzlabot olīveļļas un galda olīvu kvalitāti; d)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un f) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi uzlabot olīveļļas un galda olīvu kvalitāti; Grozījums Nr. 382 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. daļa – f punkts f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta h) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi likt lietā krīžu novēršanas un pārvaldības instrumentus, lai uzlabotu pretkaitēkļu noturību un novērstu un risinātu olīveļļas un galda olīvu tirgu krīzes. f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi likt lietā krīžu novēršanas un pārvaldības instrumentus, lai uzlabotu izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un novērstu un risinātu olīveļļas un galda olīvu tirgu krīzes, ietverot izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem un profilakses uzlabošanu. Grozījums Nr. 1241 Regulas priekšlikums 56. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns) fa)  aizsargāt un veicināt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, arī augsnes saglabāšanu. Grozījums Nr. 383 Regulas priekšlikums 57. pants – 1. punkts 1.  Šīs regulas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tās izmantos, lai lūkotu sasniegt 56. panta mērķus. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences. 1.  Šīs regulas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos nosaka, kuru vai kurus no 60. pantā nosauktajiem intervences veidiem tās izmantos, lai lūkotu sasniegt 56. panta mērķus, kas jānosaka dalībvalstu līmenī. Katram izvēlētajam intervences veidam dalībvalstis nosaka atbilstošās intervences. Grozījums Nr. 384 Regulas priekšlikums 57. pants – 2. punkts 2.  Intervences, ko noteikušas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis, īsteno ar tādu apstiprinātu darbības programmu palīdzību, kuras izstrādājušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas un/vai ražotāju organizāciju apvienības. Tālab piemēro šīs regulas 61. un 62. pantu. 2.  Intervences, ko noteikušas 82. panta 4. punktā minētās dalībvalstis, īsteno ar tādu apstiprinātu darbības programmu palīdzību, kuras izstrādājušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītas ražotāju organizācijas un/vai ražotāju organizāciju apvienības, un/vai starpnozaru organizācijas. Tālab piemēro šīs regulas 61. un 62. pantu. Grozījums Nr. 385 Regulas priekšlikums 57. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a   Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis, kas minētas 82. panta 4. punktā, var uzticēt darbības programmu īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 157. pantu atzītām starpnozaru organizācijām, ja šādas organizācijas jau īsteno līdzīgu programmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Grozījums Nr. 386 Regulas priekšlikums 58. pants – 1. punkts – d apakšpunkts d)  75 % no faktiskajām izmaksām par 60. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā minētā veida intervenci, ja darbības programmu īsteno vismaz trijās trešās valstīs vai neražotājdalībvalstīs un ja to dara ražotāju organizācijas no vismaz divām ražotājdalībvalstīm; 50 % no faktiskajām izmaksām, ja šis nosacījums minētā veida intervencē nav izpildīts. d)  85 % no faktiskajām izmaksām par 60. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā minētā veida intervenci, ja darbības programmu īsteno vismaz trijās trešās valstīs vai neražotājdalībvalstīs un ja to dara ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības no vismaz divām ražotājdalībvalstīm; 50 % no faktiskajām izmaksām, ja šis nosacījums minētā veida intervencē nav izpildīts. Grozījums Nr. 387 Regulas priekšlikums 58. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns) da)   attiecībā uz salu reģioniem a) līdz d) apakšpunktā minēto procentu likmi palielina par 10 %; Grozījums Nr. 388 Regulas priekšlikums 58. pants – 3. punkts 3.   Dalībvalstis nodrošina papildu finansējumu, kura apjoms ir līdz 50 % no izmaksām, kuras netiek segtas ar Savienības finansiālo palīdzību. svītrots Grozījums Nr. 824 un 1242 Regulas priekšlikums 3. sadaļa – 3. nodaļa – 6.a iedaļa (jauna) 6.a IEDAĻA PĀKŠAUGU NOZARE 58.a pants Pākšaugu audzēšanas nozares mērķi Neatkarīgi no 5. un 6. pantā minētajiem vispārīgajiem mērķiem dalībvalstis pākšaugu audzēšanas nozarē cenšas īstenot šādus mērķus: a)  shēma palielina ilgtspējīgas pākšaugu ražošanas un patēriņa apjomus visā Savienībā, lai palielinātu pārtikas un dzīvnieku barības pašpietiekamo nodrošinājumu saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem mērķrādītājiem; b)  mazināt atkarību no spēkbarības maisījumiem, kas satur soju, sevišķi importētu soju no nesen atmežotas vai pārveidotas zemes, saskaņā ar 15. IAM, Savienības solījumu nepieļaut atmežošanu un pastāvošajām privātuzņēmumu atmežošanas nepieļaušanas saistībām; c)  noslēgt barības vielu aprites ciklus un mazināt to mērogu līdz vietēju un reģionālu upes baseinu mērogam saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK; d)  stiprināt vietējos un reģionālos tirgus, kuros pārdod pārtiku, dzīvnieku barību un vietēji pielāgotas mazprasīgas sēklu šķirnes. Šajā nozarē finansētie pasākumi ir saskanīgi ar Savienības klimatiskajām un vidiskajām saistībām un tiesību aktiem, un tie neizraisa tiešu vai netiešu zemes izmantojuma maiņu, patiesi pozitīvi ietekmējot globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas atbilstoši GLOBIOM. 58.b pants Intervences veidi Attiecībā uz 58.a pantā minētajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem: a)  investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos; pētniecība un eksperimentālā ražošana un cita veida rīcība, tostarp šādās jomās: i)  augsnes saglabāšana, arī reāla un pierādīta augsnes oglekļa krājumu vairošana bez sistemātiskas paļaušanās uz pesticīdiem; ii)  ūdens resursu izmantošanas un apsaimniekošanas, arī ūdens taupīšanas, uzlabošana; iii)  mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem piemērotu šķirņu un apsaimniekošanas paņēmienu izmantošanas veicināšana; iv)  apsaimniekošanas paņēmienu uzlabošana ar mērķi palielināt kultūraugu izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem un samazināt uzņēmību pret kaitīgajiem organismiem; v)  pesticīdu lietošanas un atkarības no pesticīdu lietošanas samazināšana; vi)  bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu lauksaimniecības dzīvotņu izveide un uzturēšana bez pesticīdu izmantošanas; b)  konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, jo īpaši attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, arī attiecībā uz piemērotākās augsekas izvēli, kas jāveic lauksaimniekam; c)  apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa; d)  bioloģiskā ražošana un metodes; e)  pasākumi produktu pārvadāšanas un uzglabāšanas ilgtspējas un efektivitātes palielināšanai. Grozījums Nr. 389 Regulas priekšlikums 59. pants – 1. daļa – ievaddaļa Šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozarēs dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem: Saskaņā ar 5. un 6. pantu šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozarēs dalībvalstis cenšas īstenot vienu vai vairākus no šādiem mērķiem: Grozījums Nr. 390 Regulas priekšlikums 59. pants – 1. daļa – a punkts a)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem plānot ražošanu, salāgot ražošanu ar pieprasījumu, jo īpaši kvalitātes un daudzumu ziņā, optimizēt ražošanas izmaksas un peļņu no investētā kapitāla un stabilizēt ražotāju noteiktās cenas; a)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b), c) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem plānot ražošanu, salāgot ražošanu ar pieprasījumu, jo īpaši kvalitātes, daudzumu un daudzveidības ziņā, optimizēt ražošanas izmaksas un peļņu no investētā kapitāla un stabilizēt ražotāju noteiktās cenas; Grozījums Nr. 391 Regulas priekšlikums 59. pants – 1. daļa – b punkts b)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem koncentrēt attiecīgās produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū; b)  koncentrēt attiecīgās produkcijas piedāvājumu un laišanu tirgū un veicināt kolektīvas sarunas par līgumiem; minētie mērķi ir saistīti ar 6. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem; Grozījums Nr. 392 Regulas priekšlikums 59. pants – 1. daļa – c punkts c)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veikt pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru noturību pret kaitēkļiem, inovatīvu praksi un ražošanas paņēmieniem, kas palielina ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību; c)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), c), d), e), f) un i) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem veikt piemērošanas, pētniecisko un izstrādes darbu ilgtspējīgu ražošanas metožu jomā, tostarp par kultūru izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem, noturību pret dzīvnieku slimībām, noturību pret klimata pārmaiņām, ģenētisko daudzveidību, augsnes aizsardzību, biodrošības uzlabošanu un antimikrobiālo līdzekļu izmantojuma samazināšanu, kā arī inovatīvu praksi un ražošanas paņēmieniem, kas palielina ilgtermiņa ekonomisko konkurētspēju un veicina tirgus attīstību; Grozījums Nr. 393 Regulas priekšlikums 59. pants – 1. daļa – d punkts d)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt, izstrādāt vai ieviest vidi saudzējošas un dzīvnieku labturības standartiem atbilstošas ražošanas metodes, noturību pret kaitēkļiem nodrošinošus un videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus un metodes, blakusproduktu un atkritumu izmantošanu un pārvaldīšanu videi nekaitīgā veidā, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes un citu dabas resursu aizsardzību; d)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem veicināt, izstrādāt un ieviest vidi saudzējošas un dzīvnieku labturības standartiem atbilstošas ražošanas metodes, izturētspēju pret kaitīgajiem organismiem nodrošinošus un videi nekaitīgus audzēšanas un ražošanas paņēmienus un metodes, noturību pret dzīvnieku slimībām, blakusproduktu un atkritumu izmantošanu un pārvaldīšanu videi nekaitīgā veidā, dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši ūdens, augsnes un citu dabas resursu aizsardzību, emisiju samazināšanu un energoefektivitātes palielināšanu; Grozījums Nr. 394 Regulas priekšlikums 59. pants – 1. daļa – e punkts e)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām; e)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām, tostarp novērst tropiskās un zoonozes slimības un veikt to pārvaldības pasākumus; Grozījums Nr. 395 Regulas priekšlikums 59. pants – 1. daļa – f punkts f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valstiskām kvalitātes shēmām; f)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto konkrēto mērķi paaugstināt produkcijas komerciālo vērtību un kvalitāti, tostarp uzlabot produktu kvalitāti un tirgus segmentāciju un izstrādāt jaunus produktus satvarā, ko regulē ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai ar valstiskām kvalitātes shēmām; Grozījums Nr. 396 Regulas priekšlikums 59. pants – 1. daļa – g punkts g)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem veicināt 40. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību; g)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem veicināt 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas noietu un izvērst tās tirdzniecību; Grozījums Nr. 397 Regulas priekšlikums 59. pants – 1. daļa – h punkts h)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru tirgus krīzes. h)  saskaņā ar 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem likt lietā krīžu novēršanas un riska mazināšanas un pārvaldības instrumentus, lai novērstu un risinātu 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru tirgus krīzes; Grozījums Nr. 398 Regulas priekšlikums 59. pants – 1. daļa – ha punkts (jauns) ha)  novērst plēsēju sugu uzbrukumus lauksaimniecības dzīvniekiem; Grozījums Nr. 399 Regulas priekšlikums 59. pants – 1. daļa – hb punkts (jauns) hb)  sekmēt Savienības stratēģiju proteīnaugu popularizēšanai, jo īpaši attiecībā uz lopbarības kultūrām un pākšaugiem; Grozījums Nr. 400 un 826cp Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Attiecībā uz 59. panta a)–g) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem: 1.  Attiecībā uz 56. panta a)–fa) punktā un 59. panta a)–g) punktā nospraustajiem mērķiem dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas divus vai vairākus no šādiem intervences veidiem: Grozījums Nr. 401 un 826cp Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts i)  augsnes saglabāšana, tostarp augsnes oglekļa krājumu vairošana, i)  augsnes saglabāšana, un augsnes auglības un struktūras atjaunošana tostarp augsnes degradācijas novēršana un augsnes spējas piesaistīt oglekli vairošana un piesārņotāju samazināšana mēslošanas līdzekļos; Grozījums Nr. 402 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts ii)  ūdens resursu izmantošanas un apsaimniekošanas, tostarp ūdens ekonomijas un nosusināšanas uzlabošana, ii)  ūdens resursu izmantošanas un pareizas apsaimniekošanas, tostarp ūdens ekonomijas un nosusināšanas uzlabošana, veicinot laba ūdens baseinu stāvokļa panākšanu, Grozījums Nr. 403 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv punkts iv)  energotaupības un energoefektivitātes palielināšana, iv)  energotaupības un energoefektivitātes palielināšana, tostarp atjaunojamo energoresursu izmantošana, piemēram, lauksaimniecības atlikumu ilgtspējīga izmantošana, Grozījums Nr. 404 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns) iva)  piesārņojošo gāzu un siltumnīcefekta gāzu samazināšana, Grozījums Nr. 405 un 826cp Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – v punkts v)  ekoiepakojums, v)  ekoiepakojums un iepakojuma atkritumu daudzuma samazināšana, Grozījums Nr. 406 un 826cp Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vi punkts vi)  dzīvnieku veselība un labturība, vi)  biodrošība, dzīvnieku veselības aizsardzība un labturība, tostarp tropisku un zoonozes slimību ilgtspējīga pārvaldīšana un profilakse; Grozījums Nr. 826 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vii punkts vii)  atkritumu daudzuma samazināšana un labāka blakusproduktu un atkritumu izmantošana un pārvaldīšana, vii)  emisiju radīšanas un atkritumu daudzuma samazināšana un labāka blakusproduktu un atkritumu izmantošana un pārvaldīšana, Grozījums Nr. 407 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – viia punkts (jauns) viia)  tropisko un zoonozes slimību novēršana un pārvaldība; Grozījums Nr. 408 un 826cp Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – viii punkts viii)  kultūru pretkaitēkļu noturības uzlabošana, viii)  izturētspējas pret kaitīgajiem organismiem uzlabošana, veicot pārvaldības pasākumus, veicinot integrētu augu aizsardzību, tostarp atbilstīgu apsaimniekošanas un audzēšanas praksi, un dzīvnieku slimību apkarošanas, Grozījums Nr. 409 un 826cp Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ix punkts ix)  pesticīdu lietošanas radīto risku un ietekmējuma samazināšana, ix)  pesticīdu lietošanas un atkarības no pesticīdu lietošanas nozīmīga samazināšana, Grozījums Nr. 826cp Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ix a punkts ixa)   dzīvnieku izturētspējas pret slimībām uzlabošana un antiobiotiku lietošanas samazināšana, Grozījums Nr. 410 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – x punkts x)  bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu dzīvotņu veidošana un uzturēšana; x)  bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu dzīvotņu veidošana un uzturēšana un vietējo šķirņu popularizēšana; Grozījums Nr. 411 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xa punkts (jauns) xa)  antimikrobiālo līdzekļu izmantojuma samazināšana, Grozījums Nr. 412 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xb punkts (jauns) xb)  audzēšanas, ražas novākšanas un piegādes apstākļu uzlabošana; Grozījums Nr. 413 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xc punkts (jauns) xc)  tirgus uzraudzības, zinātības veicināšanas un pārraudzības pasākumi; Grozījums Nr. 414 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – xd punkts (jauns) xd)  plēsēju sugu uzbrukumu lauksaimniecības dzīvniekiem novēršana. Grozījums Nr. 415 un 826cp Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – b apakšpunkts b)  konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu; b)  konsultāciju pakalpojumi un tehniskā palīdzība, īpaši attiecībā uz ražošanas kvalitāti, bioloģisko daudzveidību un vidi, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, kaitīgo organismu un dzīvnieku slimību apkarošanu un izturētspējas pret tiem uzlabošanu, kā arī produktu kvalitātes uzlabošanu; Grozījums Nr. 826cp Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – c apakšpunkts c)  apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa; c)  apmācība, tostarp padomdošana un paraugprakses apmaiņa, it īpaši attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību, permakultūras kursiem un oglekļa rādītāju uzlabojošu praksi; Grozījums Nr. 416 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns) da)  integrētā ražošana; Grozījums Nr. 417 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – e apakšpunkts e)  šīs regulas 40. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība; e)  šīs regulas 39. panta f) punktā minēto citu produktu nozares vai nozaru produkcijas transportēšanas un uzglabāšanas ilgtspēju un efektivitāti palielinoša rīcība; Grozījums Nr. 418 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – h apakšpunkts h)  izsekojamības un sertifikācijas sistēmu īstenošana, jo īpaši attiecībā uz galapatērētājiem pārdoto produktu kvalitātes uzraudzību. h)  izsekojamības un sertifikācijas sistēmu īstenošana visos ražošanas ķēdes posmos, jo īpaši attiecībā uz galapatērētājiem pārdoto produktu kvalitātes uzraudzību, tostarp attiecībā uz olīvu un olīveļļas izcelsmes izsekojamību dažādos ražošanas ķēdes posmos, kā arī informāciju par ražošanas metodēm; Grozījums Nr. 419 Regulas priekšlikums 60. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns) ha)  trešo valstu fitosanitāro un veterināro protokolu īstenošana. Grozījums Nr. 420 Regulas priekšlikums 60. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Attiecībā uz 59. panta h) punkta mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem: 2.  Attiecībā uz 56. panta f) punkta un 59. panta h) punkta mērķi dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā izvēlas vienu vai vairākus no šādiem intervences veidiem: Grozījums Nr. 421 Regulas priekšlikums 60. pants – 2. punkts – b apakšpunkts b)  tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos; b)  tirgū laisto apjomu pārvaldības efektivitāti uzlabojošas investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, un piedāvājuma labāka pielāgošana pieprasījumam; Grozījums Nr. 422 Regulas priekšlikums 60. pants – 2. punkts – c apakšpunkts c)  ražotāju organizācijas vai tās biedru saražotās produkcijas kopīga uzglabāšana; c)  ražotāju organizācijas vai tās biedru saražotās produkcijas kopīga uzglabāšana, kā arī produkcijas pārstrāde, lai atvieglotu tās uzglabāšanu; Grozījums Nr. 423 un 826cp Regulas priekšlikums 60. pants – 2. punkts – d apakšpunkts d)  vajadzības gadījumā augļu dārzu vēlreizēja apstādīšana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ, vai tālab, lai pielāgotos klimata pārmaiņām; d)  vajadzības gadījumā augļu dārzu vai olīvu audžu atjaunošana pēc tam, kad tie pēc dalībvalsts kompetentās iestādes rīkojuma obligātā kārtā tikuši izarti veselības vai fitosanitāru apsvērumu dēļ vai tālab, lai pielāgotos klimata pārmaiņām; Grozījums Nr. 424 Regulas priekšlikums 60. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns) da)  pasākumi dzīvnieku veselības un labturības veicināšanai; Grozījums Nr. 425 Regulas priekšlikums 60. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns) db)  ganāmpulka atjaunošana pēc piespiedu kaušanas veselības apsvērumu dēļ vai dabas katastrofu izraisītu zaudējumu dēļ; Grozījums Nr. 426 Regulas priekšlikums 60. pants – 2. punkts – dc apakšpunkts (jauns) dc)  ģenētisko resursu uzlabošana; Grozījums Nr. 427 Regulas priekšlikums 60. pants – 2. punkts – dd apakšpunkts (jauns) dd)  saimniecību obligātā sanitārā pārtraukuma pagarināšana pēc krīzēm, ko izraisījušas dzīvnieku slimības; Grozījums Nr. 826cp Regulas priekšlikums 60. pants – 2. punkts – h apakšpunkts h)  ražas un ražošanas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitēkļu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus. h)  ražas un ražošanas apdrošināšana, kas palīdz aizsargāt ražotāju ienākumus gadījumos, kad tie cieš zaudējumus sakarā ar dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, slimībām vai kaitīgo organismu invāziju, un vienlaikus gādāšana par to, lai visi saņēmēji veiktu vajadzīgos riska novēršanas pasākumus. Apdrošināšanu sedz vienīgi tad, ja ražotāji aktīvi veic pasākumus savu risku mazināšanai. Grozījums Nr. 428 Regulas priekšlikums 61. pants – 7. punkts 7.  Dalībvalstis nodrošina, lai ar 59. panta h) punktā minēto mērķi saistīto intervenču izmaksas nepārsniegtu vienu trešdaļu no ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību darbības programmu kopējiem izdevumiem. 7.  Dalībvalstis nodrošina, lai ar 59. panta h) punktā minēto mērķi saistīto intervenču izmaksas nepārsniegtu 50 % no ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību darbības programmu kopējiem izdevumiem. Grozījums Nr. 429 Regulas priekšlikums 62. pants – virsraksts Darbības fondi Ražotāju organizāciju darbības fondi Grozījums Nr. 430 Regulas priekšlikums 63. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Šā panta 1. punktā paredzēto 50 % ierobežojumu palielina līdz 60 % attiecībā uz ražotāju organizācijām vai ražotāju organizāciju apvienībām, kas atzītas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, pirmajos piecos gados pēc atzīšanas gada, un attiecībā uz ražotāju organizācijām, kas darbojas tikai apvidos, kuros ir dabas ierobežojumi. Grozījums Nr. 431 Regulas priekšlikums 64. pants – 1. daļa – a punkts a)  vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības; a)  agrovides ilgtspēja, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi un citas pārvaldības saistības; Grozījums Nr. 432 Regulas priekšlikums 64. pants – 1. daļa – e punkts e)  gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana; e)  gados jaunu lauksaimnieku, iesācēju lauksaimnieku un ilgtspējīgu lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana un attīstīšana; Grozījums Nr. 433 Regulas priekšlikums 64. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns) ea)  sievietes lauku apvidos; Grozījums Nr. 434 Regulas priekšlikums 64. pants – 1. daļa – h punkts h)   zināšanu apmaiņa un informēšana; h)   zināšanu apmaiņa un informēšana, un Grozījums Nr. 435, 1123cp2 un 1165cp2 Regulas priekšlikums 64. pants – 1. daļa – ha punkts (jauns) ha)  digitālo tehnoloģiju ierīkošana; Grozījums Nr. 1133 Regulas priekšlikums 65. pants 65. pants 65. pants Vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības Agrovides ilgtspējība, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi un citas videi labvēlīgas pārvaldības saistības 1.  Dalībvalstis var piešķirt vidisku, klimatisku un citu pārvaldības saistību maksājumus, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. 1.  Dalībvalstis var piešķirt maksājumus agrovidiski ilgtspējīgai praksei, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem, tostarp dabas radītu risku pārvaldībai, kā arī citu pārvaldības saistību maksājumus, piemēram, mežsaimniecībai, ģenētisko resursu aizsardzībai un uzlabošanai un dzīvnieku veselības un labturības nodrošināšanai, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. 2.  KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj agrovides un klimata saistības. 2.  KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj agrovides un klimata saistības. 3.  Atkarībā no tā, kādas ir īpašās vajadzības valsts, reģionālā vai vietējā mērogā, ar šā veida intervencēm saistīto atbalstu dalībvalstis var darīt pieejamu visā to teritorijā. 3.  Atkarībā no tā, kādas ir īpašās vajadzības valsts, reģionālā vai vietējā mērogā, ar šā veida intervencēm saistīto atbalstu dalībvalstis dara pieejamu visā to teritorijā. Minētais atbalsts nepārsniedz maksimālās summas, kas noteiktas IXaa pielikumā. 4.  Maksājumus dalībvalstis piešķir tikai tiem lauksaimniekiem un citiem saņēmējiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pildīt pārvaldības saistības, kas tiek uzskatītas par labvēlīgām 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķu sasniegšanai. 4.  Maksājumus dalībvalstis piešķir tikai tiem lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām un citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri brīvprātīgi uzņemas pildīt pārvaldības saistības, kas tiek uzskatītas par labvēlīgām 6. panta 1. punktā nosaukto attiecīgo konkrēto mērķu sasniegšanai, tostarp nodrošināt mitrāju un organiskās augsnes pienācīga aizsardzību. Prioritāti var piešķirt shēmām, kas īpaši paredzētas vietējiem vides apstākļiem un vides vajadzību apmierināšanai un attiecīgā gadījumā veicina XI pielikumā minētajos tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanu. 5.  Šā veida intervencēs dalībvalstis maksā tikai tiem saņēmējiem, kuri apņēmušies: 5.  Šā veida intervencēs dalībvalstis maksā tikai tiem saņēmējiem, kuri apņēmušies: a)  pārsniegt attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu; a)  pārsniegt attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu; b)  pārsniegt prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un dzīvnieku labturību, kā arī citas obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem; b)  pārsniegt attiecīgo prasību minimumu, kas noteikts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, dzīvnieku labturību un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem novēršanu, kā arī citas attiecīgās obligātās prasības, kas noteiktas ar Savienības tiesību aktiem; c)  pārsniegt nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī; c)  pārsniegt nosacījumus, kas saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības platības uzturēšanu noteiktā stāvoklī; d)  pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu. d)  pildīt saistības, par kurām netiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu, vai pildīt saistības, kas papildina tās saistības, par kurām tiek piešķirti maksājumi saskaņā ar 28. pantu, vienlaikus nepieļaujot finansējuma dublēšanos. 6.  Dalībvalstis saņēmējiem kompensē minēto saistību pildīšanas rezultātā radušās izmaksas un negūtos ienākumus. Vajadzības gadījumā tās var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienību. Maksājumus piešķir reizi gadā. 6.  Dalībvalstis saņēmējiem kompensē minēto saistību pildīšanas rezultātā radušās izmaksas un negūtos ienākumus. Dalībvalstis sniedz saņēmējiem arī finansiālu stimulu, un vajadzības gadījumā tās var segt arī darījuma izmaksas. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis atbalstu var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienību — vai nu par platības hektāru, vai citu noteiktu vienību atkarībā no saistību veida. Dalībvalstis var piešķirt ikgadēju atbalstu programmām, kas paredzētas saimniecībai kopumā un vērstas uz lauksaimniecības sistēmu holistisku pārveidi, lai sasniegtu šā punkta mērķus. Maksājumus piešķir reizi gadā. 6.a  Maksājumu līmenis atšķiras atkarībā no katras prakses vai prakšu kopuma ilgtspējas mērķu vērienīguma, pamatojoties uz nediskriminējošiem kritērijiem, lai efektīvi stimulētu līdzdalību. Dalībvalstis var diferencēt maksājumus, ņemot vērā arī to, kādi ir lauksaimniecisko darbību ietekmējošie ierobežojumi, ko radījusi saistību pildīšana, un atkarībā no dažādām saimniecības sistēmām. 7.  Lai stimulētu lauksaimniekus ievērojami uzlabot vides kvalitāti lielākā mērogā un izmērāmā veidā, dalībvalstis var veicināt un atbalstīt kolektīvas shēmas un rezultātnoteiktu maksājumu shēmas. 7.  Lai stimulētu lauksaimniekus un lauksaimnieku grupas ievērojami uzlabot vides kvalitāti lielākā mērogā un izmērāmā veidā, dalībvalstis var veicināt un atbalstīt brīvprātīgas kolektīvās shēmas un pārvaldības saistību apvienojumu kā vietējā līmenī vadītas shēmas un rezultātnoteiktu maksājumu shēmas, tostarp īstenojot teritoriālu pieeju. Dalībvalstis nodrošina visus vajadzīgos līdzekļus attiecībā uz konsultācijām, apmācībām un zināšanu pārnesi, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kuri maina savas ražošanas sistēmas. 8.  Saistības uzņemas uz piecu līdz septiņu gadu ilgu laikposmu. Tomēr, ja tas nepieciešams noteiktu vēlamu vidisko ieguvumu sasniegšanai vai saglabāšanai, dalībvalstis attiecībā uz konkrētiem saistību veidiem savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt ilgāku laikposmu, tostarp paredzot ikgadējas saistību pagarināšanas iespēju pēc sākotnējā laikposma beigām. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un attiecībā uz jaunām saistībām, kuras uzņemas tūlīt pēc sākotnējā laikposma saistību izpildes, dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var noteikt īsāku laikposmu. 8.  Saistības parasti uzņemas uz piecu līdz septiņu gadu ilgu laikposmu. Tomēr, ja tas nepieciešams noteiktu vēlamu vidisko ieguvumu sasniegšanai vai saglabāšanai, tostarp ņemot vērā mežsaimniecības ilgtermiņa būtību, dalībvalstis attiecībā uz konkrētiem saistību veidiem savos KLP stratēģiskajos plānos var noteikt ilgāku laikposmu, tostarp paredzot ikgadējas saistību pagarināšanas iespēju pēc sākotnējā laikposma beigām. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un attiecībā uz jaunām saistībām, kuras uzņemas tūlīt pēc sākotnējā laikposma saistību izpildes, dalībvalstis savā KLP stratēģiskajā plānā var noteikt īsāku laikposmu. 9.  Ja ar šā veida intervencēm atbalstu piešķir par agrovides un klimata saistībām, par apņemšanos pāriet uz Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm vai turpināt to izmantošanu un par meža vidiskajiem un klimatiskajiem pakalpojumiem, atbalsta summu dalībvalstis nosaka par hektāru. 9.  Ja ar šā veida intervencēm atbalstu piešķir par agrovides un klimata saistībām, tostarp par apņemšanos pāriet uz Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktu bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm vai turpināt to izmantošanu, integrēto augu aizsardzību, agromežsaimniecības sistēmu aizsardzību un par meža vidiskajiem un klimatiskajiem pakalpojumiem, atbalsta summu dalībvalstis nosaka par hektāru — vai nu par platības hektāru, vai citu noteiktu vienību atkarībā no saistību veida. 10.  Dalībvalstis nodrošina, lai personām, kuras darbojas ar šā veida intervencēm, būtu pieejamas šādu darbību īstenošanai vajadzīgās zināšanas un informācija. 10.  Dalībvalstis nodrošina, lai personām, kuras darbojas ar šā veida intervencēm, būtu pieejamas šādu darbību īstenošanai vajadzīgās attiecīgās zināšanas un informācija un lai personām, kam tas nepieciešams, būtu pieejama atbilstīga apmācība, kā arī piekļuve īpašām zināšanām ar mērķi palīdzēt lauksaimniekiem, kuri apņemas mainīt savas ražošanas sistēmas. 11.  Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar 28. panta intervencēm. 11.  Dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar 28. panta intervencēm. Grozījums Nr. 448 un 1166cp1 Regulas priekšlikums 66. pants – 1. punkts 1.  Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt dabisku un citu platībatkarīgu ierobežojumu maksājumus, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. 1.  Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos attiecīgos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par dabas un citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem, tostarp kalnu apgabaliem un salu reģioniem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Grozījums Nr. 449 un 1166cp2 Regulas priekšlikums 66. pants – 2. punkts 2.  Šos maksājumus īsteniem lauksaimniekiem piešķir par apgabaliem [platībām], kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu. 2.  Šos maksājumus aktīviem lauksaimniekiem piešķir par apgabaliem [platībām], kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu, kā arī par kara skartiem apgabaliem Horvātijas Republikā. Grozījums Nr. 450 un 1166cp2 Regulas priekšlikums 66. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Attiecībā uz juridisku personu vai fizisku vai juridisku personu grupu dalībvalstis atbalstu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļu maksātāja statusu, ar nosacījumu, ka viņi palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras. Grozījums Nr. 451 Regulas priekšlikums 66. pants – 3. punkts 3.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgās platības dabiskajiem vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem. 3.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgās platības dabas vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem. Tās saņēmējiem var sniegt arī finanšu stimulus, lai tie turpinātu lauksaimniecības darbību šajās platībās. Atbalsta summu var koriģēt, lai ņemtu vērā to dabas ierobežojumu nopietnību, kas ietekmē lauksaimniecisko darbību un lauksaimniecības sistēmu. Piešķirot maksājumus, vajadzības gadījumā var ņemt vērā arī sociāli ekonomiskos un vides kritērijus. Dalībvalstis nodrošina, ka aprēķini ir atbilstīgi, pareizi un noteikti iepriekš, pamatojoties uz taisnīgu aprēķina metodi. Grozījums Nr. 1166 cp3 Regulas priekšlikums 66. pants – 4. punkts 4.  Šā panta 3. punktā minētās papildu izmaksas un negūtos ienākumus attiecībā uz dabiskiem vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem aprēķina, salīdzinot ar platībām, kurās dabisku vai citu platībatkarīgu ierobežojumu nav. 4.  Šā panta 3. punktā minētās papildu izmaksas un negūtos ienākumus attiecībā uz dabiskiem vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem aprēķina, salīdzinot ar platībām, kurās dabisku vai citu platībatkarīgu ierobežojumu nav.Maksājuma summu var koriģēt, lai ņemtu vērā smaguma pakāpi ierobežojumiem, kuri ietekmē dažādu ražošanas sistēmu lauksaimniecisko darbību. Dalībvalstis var noteikt minimālo maksājuma robežu, zemāk par kuru maksājumus nepiešķir. Piešķirot maksājumus, attiecīgi var ņemt vērā sociālekonomiskos un vides kritērijus. Grozījums Nr. 452 Regulas priekšlikums 66. pants – 5. punkts 5.  Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru. 5.  Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru, un tos nosaka, ņemot vērā minimālās un maksimālās summas, kas paredzētas IXaa pielikumā. Grozījums Nr. 1124 Regulas priekšlikums 67. pants 67. pants 67. pants Platībatkarīgie traucēkļi, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām Platībatkarīgie traucēkļi, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām 1.  Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par platībatkarīgiem traucēkļiem, kuri ir Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultāts, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. 1.  Lai palīdzētu sasniegt 6. panta 1. punktā izklāstītos attiecīgos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par platībatkarīgiem traucēkļiem, kuri ir Direktīvu 92/43/EEK un 2009/147/EK vai Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas rezultāts, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. 2.  Šos maksājumus var piešķirt lauksaimniekiem, meža tiesiskajiem valdītājiem un citiem zemes apsaimniekotājiem attiecībā uz platībām, kurās ir 1. punktā minētie platībatkarīgie traucēkļi. 2.  Šos maksājumus var piešķirt lauksaimniekiem, lauksaimnieku grupām, meža tiesiskajiem valdītājiem un meža tiesisko valdītāju grupām, meža īpašniekiem un meža īpašnieku grupām. Pienācīgi pamatotos gadījumos tos var piešķirt arī citiem zemes apsaimniekotājiem. 2.a  Juridiskas personas vai fizisku vai juridisku personu grupas gadījumā dalībvalstis atbalstu var piemērot minēto juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka atsevišķu locekļu tiesības un pienākumi ir salīdzināmi ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti individuāliem lauksaimniekiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši saistībā ar viņu ekonomisko, sociālo un nodokļa maksātāja statusu, ― ar noteikumu, ka viņi ir palīdzējuši stiprināt attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūras. 3.  Kad dalībvalstis nosaka, kurās platībās ir traucēkļi, tās drīkst ietvert šādas platības: 3.  Kad dalībvalstis nosaka, kurās platībās ir traucēkļi, tās drīkst ietvert šādas platības: a)  Natura 2000 lauksaimnieciskās un meža teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK; a)  Natura 2000 lauksaimnieciskās un meža teritorijas, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK; b)  citas norobežotas dabas aizsardzības teritorijas, kuru vidiskie ierobežojumi, kas palīdz īstenot Direktīvas 92/43/EEK 10. pantu, attiecas uz lauksaimniecību vai uz mežiem, bet ar noteikumu, ka šādas platības neaizņem vairāk kā 5 % no Natura 2000 teritorijām, kuras ietilpst katra KLP stratēģiskā plāna teritoriālajā darbības jomā; b)  citas norobežotas dabas aizsardzības teritorijas, kuru vidiskie ierobežojumi, kas palīdz īstenot Direktīvas 92/43/EEK 10. pantu, attiecas uz lauksaimniecību vai uz mežiem, bet ar noteikumu, ka šādas platības neaizņem vairāk kā 5 % no Natura 2000 teritorijām, kuras ietilpst katra KLP stratēģiskā plāna teritoriālajā darbības jomā; c)  lauksaimniecības platības, kas iekļautas saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK izstrādātajos upes baseinu apsaimniekošanas plānos. c)  lauksaimniecības platības, kas iekļautas saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK izstrādātajos upes baseinu apsaimniekošanas plānos. 4.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgās platības platībatkarīgajiem traucēkļiem. 4.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tādēļ, lai saņēmējiem pilnībā vai daļēji kompensētu papildu izmaksas un negūtos ienākumus saistībā ar attiecīgās platības platībatkarīgajiem traucēkļiem. 5.  Šā panta 4. punktā minētās papildu izmaksas un negūtos ienākumus aprēķina: 5.  Šā panta 4. punktā minētās papildu izmaksas un negūtos ienākumus aprēķina: a)  (attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgos laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu; a)  (attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgos laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu; b)  (attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, izņemot III pielikumā minēto SMR2, un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu. b)  (attiecībā uz ierobežojumiem, kuri izriet no Direktīvas 2000/60/EK) samērīgi ar traucēkļiem, kas ir to prasību rezultāts, kuras pārsniedz attiecīgās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, izņemot III pielikumā minēto SMR2, un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa standartus, kas noteikti saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 1. iedaļu, un to nosacījumu rezultāts, kuri liek lauksaimniecības platību uzturēt noteiktā stāvoklī saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu. 6.  Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru. 6.  Maksājumus piešķir reizi gadā par hektāru un tos nosaka, ņemot vērā maksimālās summas, kas paredzētas IXaa pielikumā. Grozījums Nr. 1139 Regulas priekšlikums 68. pants 68. pants Investīcijas 68. pants Investīcijas 1.  Dalībvalstis var finansiāli atbalstīt investīcijas, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. 1.  Dalībvalstis var finansiāli atbalstīt investīcijas, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. 1.a  Lai par investīciju darbībām būtu tiesības pretendēt uz ELFLA atbalstu, pirms tām veic novērtējumu par paredzamo ietekmi uz vidi saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz šāda veida investīciju, ja investīcijai varētu būt negatīva ietekme uz vidi. 2.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai par materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, kuras palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus. Mežsaimniecības nozarē atbalstu piešķir, pamatojoties uz meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu. 2.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai par materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, tostarp kolektīvām investīcijām, kuras palīdz sasniegt 6. pantā izklāstītos attiecīgos konkrētos mērķus. Mežsaimniecības nozarē atbalstu piešķir, pamatojoties uz meža apsaimniekošanas plānu, kurā iekļauta prasība nodrošināt, lai augu sugas būtu pielāgotas vietējām ekosistēmām, vai līdzvērtīgu instrumentu, ja atbalstu piešķir saimniecībām, kuras pārsniedz konkrētu lielumu, ko noteikušas dalībvalstis. 2.a  Dalībvalstis vismaz 30 % no šajā pantā minētā atbalsta piešķir investīcijām ar vidi un klimatu saistītos nolūkos, kas palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos mērķus. Dalībvalstis nosaka šo investīciju prioritātes, izmantojot lielāku atbalstu, augstāku vērtējumu un citus objektīvus kritērijus ar līdzīgu ietekmi. Dalībvalstis var arī piešķirt prioritāti investīcijām, ko saskaņā ar šo pantu īsteno gados jauni lauksaimnieki. 3.   3.   Dalībvalstis izveido to investīciju un izdevumu kategoriju sarakstu, kuras ir neattiecināmas; sarakstā iekļauj vismaz šādus elementus: Dalībvalstis izveido to investīciju un izdevumu kategoriju sarakstu, kuras ir neattiecināmas; sarakstā iekļauj vismaz šādus elementus: (a)  lauksaimnieciskās ražošanas tiesību iegāde; (a)  lauksaimnieciskās ražošanas tiesību iegāde; (b)  maksājumtiesību iegāde; (b)  maksājumtiesību iegāde; (c)  zemesgabalu iegāde, izņemot zemes pirkšanu vides saglabāšanas vajadzībām vai zemes pirkšanu, ko gados jauni lauksaimnieki veic ar finanšu instrumentu starpniecību; (c)  zemesgabalu iegāde, izņemot zemes pirkšanu vides saglabāšanas vajadzībām vai zemes pirkšanu, ko gados jauni lauksaimnieki veic ar finanšu instrumentu starpniecību; (d)  dzīvnieku iegāde, viengadīgu augu iegāde un stādīšana, kas nav saistīta ar lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanu pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem; (d)  dzīvnieku iegāde, izņemot dzīvniekus, kurus izmanto mašīnu vietā, lai nodrošinātu ainavu saglabāšanu un aizsardzību pret lielajiem plēsējiem; (da)  viengadīgu augu iegāde un stādīšana, kas nav saistīta ar lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanu pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem; (e)  parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas; (e)  parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas; (f)   investīcijas apūdeņošanā, kas nav saistītas ar laba ūdensobjektu stāvokļa sasniegšanu atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punktam, tostarp apūdeņošanas paplašināšana, kas ietekmē ūdensobjektus, kuru stāvoklis attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā noteikts par mazāk nekā labu; (g)  investīcijas lielās infrastruktūrās, kas nav daļa no vietējās attīstības stratēģijas; (g)  investīcijas lielās infrastruktūrās, kas nav daļa no vietējās attīstības stratēģijas; dalībvalstis var arī paredzēt īpašas atkāpes attiecībā uz investīcijām platjoslas infrastruktūrā, ja tiek noteikti skaidri kritēriji, kas nodrošina papildināmību ar atbalstu no citiem Savienības instrumentiem; (h)  investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri izstrādāti Eiropas mēroga Pamatnostādnēs par apmežošanu un meža atjaunošanu. (h)  investīcijas apmežošanā, kas nav saistītas ar klimatisko un vidisko mērķu sasniegšanu saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri izstrādāti Eiropas mēroga Pamatnostādnēs par apmežošanu un meža atjaunošanu. (ha)  investīcijas, kas nav atbilstīgas tiesību aktiem dzīvnieku veselības un labturības jomā vai Direktīvai 91/676/EEK; (hb)  investīcijas bioenerģijas ražošanā, kas neatbilst Atjaunojamo energoresursu direktīvas ilgtspējības kritērijiem. Ja atbalstu sniedz ar finanšu instrumentu starpniecību, pirmās daļas a), b), d) un g) punktu nepiemēro. Ja atbalstu sniedz ar finanšu instrumentu starpniecību, pirmās daļas a), b), d) un g) punktu nepiemēro. Atkāpjoties no pirmās daļas a) līdz h) apakšpunkta, dalībvalstis var noteikt atkāpes attiecībā uz salu reģioniem, tostarp tālākajiem reģioniem, lai novērstu traucēkļus saistībā ar atrašanos uz salām un nošķirtību. 4.   4.   Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz attiecināmās izmaksas, kas noteiktas IXaa pielikumā. Maksimālo atbalsta likmi drīkst palielināt attiecībā uz šādām investīcijām: Maksimālo atbalsta likmi drīkst palielināt attiecībā uz šādām investīcijām: (a)  ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītā apmežošana un neienesīgās investīcijas; (a)  ar 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem saistītā apmežošana, agromežsaimniecības sistēmu izveide un neienesīgās investīcijas, tostarp zemes konsolidācija; (b)  lauku apvidos veiktas investīcijas pamatpakalpojumos; (b)  lauku apvidos veiktas investīcijas pamatpakalpojumos; (c)  investīcijas lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanā pēc dabas katastrofām un katastrofāliem notikumiem un investīcijas piemērotā preventīvā rīcībā saistībā ar meža un lauku vidi. (c)  investīcijas lauksaimnieciskā vai mežsaimnieciskā potenciāla atjaunošanā pēc ugunsgrēkiem un citām dabas katastrofām vai katastrofāliem notikumiem, tostarp vētrām, plūdiem, kaitēkļiem un slimībām, kā arī mežu atjaunošanā atmīnēšanas laikā, un investīcijas piemērotā preventīvā rīcībā saistībā ar meža un lauku vidi, kā arī mežu veselības saglabāšanā. (ca)  investīcijas novatoriskās ražošanas metodēs un sistēmās, vienlaikus sekmējot 6. panta 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanu; (cb)  investīcijas ganāmpulku aizsardzībai pret plēsējiem; (cc)  investīcijas tālākajos reģionos un apgabalos ar dabas ierobežojumiem, tostarp kalnu un salu reģionos; (cd)  investīcijas, kas saistītas ar dzīvnieku labturību; Grozījums Nr. 475 Regulas priekšlikums 68.a pants (jauns) 68.a pants Investīcijas apūdeņošanā 1.  Neskarot šīs regulas 68. pantu, attiecībā uz apūdeņošanu jaunās un pašreizējās apūdeņotās platībās un nosusinātās teritorijās par attiecināmām izmaksām uzskata vienīgi tādas investīcijas, kas atbilst šā panta nosacījumiem. 2.  Saskaņā ar Direktīvā 2000/60/EK paredzētajiem noteikumiem Komisijai jābūt paziņotam upes baseina apsaimniekošanas plānam attiecībā uz visu apgabalu, kurā ir plānotas investīcijas, kā arī pārējiem apgabaliem, kuru vidi investīcijas varētu ietekmēt. Attiecīgajā pasākumu programmā jābūt precizētiem pasākumiem, ko veic atbilstīgi upes baseina apsaimniekošanas plānam saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu un kas attiecas uz lauksaimniecības nozari. 3.  Jābūt uzstādītiem tādiem ūdens skaitītājiem vai daļa no investīcijas jāvelta tādu ūdens skaitītāju uzstādīšanai, kas ļauj mērīt ūdens patēriņu saistībā ar investīciju, kurai tiek piešķirts atbalsts. 4.  Par investīciju, ar ko uzlabo pastāvošās apūdeņošanas iekārtas vai kādu apūdeņošanas infrastruktūras elementu, atbalstu var saņemt tikai tad, ja ex ante novērtējumā tiek atzīts, ka tā ļauj nodrošināt potenciālu ūdens ietaupījumu vismaz 5–25 % apmērā saskaņā ar pastāvošās iekārtas vai infrastruktūras tehniskajiem parametriem. Ja investīcija ietekmē gruntsūdeņus vai virszemes ūdensobjektus, kuru stāvoklis tikai ar ūdens kvantitāti saistīto iemeslu dēļ attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā noteikts mazāk nekā labs: a)  investīcijai jānodrošina ūdens patēriņa efektīvs samazinājums investīcijas līmenī,, kas sasniedz vismaz 50 % no potenciālā ūdens resursu ietaupījuma, kuru iespējams panākt ar investīcijas palīdzību; b)  gadījumā, ja investīcija tiek veikta vienā lauku saimniecībā, ar investīciju arī jāsamazina attiecīgās lauku saimniecības kopējais ūdens patēriņš, sasniedzot vismaz 50 % no potenciālā ūdens resursu ietaupījuma, ko iespējams panākt investīcijas līmenī. Kopējais saimniecībā izmantotā ūdens apjoms ietver arī tās pārdoto ūdeni. Neviens no 4. punktā minētajiem nosacījumiem neattiecas uz investīcijām jau pastāvošās iekārtās, kas skar tikai energoefektivitāti, vai uz investīcijām ūdenskrātuves izveidei, vai uz investīcijām reģenerēta ūdens izmantošanai, kas neietekmē gruntsūdeņus vai virszemes ūdensobjektus. 5.  Investīcijas, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, kas ietekmē attiecīgos gruntsūdeņus vai attiecīgo virszemes ūdensobjektu, var pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja: a)  ūdensobjekta stāvoklis attiecīgajā upes baseina apsaimniekošanas plānā tikai ūdens kvantitātes dēļ nav noteikts mazāk nekā labs, kā arī b)  ex ante vides faktoru analīze liecina, ka investīcijai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes; šādu ietekmes uz vidi analīzi veic vai apstiprina kompetentā iestāde, un tā var attiekties arī uz lauku saimniecību grupām. Programmā noteiktās un pamatotās neapūdeņotās platības, kurās iepriekš ir darbojušās apūdeņošanas iekārtas, var tikt uzskatītas par apūdeņotām platībām nolūkā izvērtēt apūdeņoto platību neto pieaugumu. 6.  Atkāpjoties no 5. punkta a) apakšpunkta, investīcijas, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums, joprojām var pretendēt uz atbalstu, ja: a)  investīciju apvieno ar investīciju pastāvošā apūdeņošanas iekārtā vai apūdeņošanas infrastruktūras elementā, kas ex ante novērtējumā atzīts par tādu, kurš dod iespēju potenciāli ietaupīt ūdeni vismaz 5–25 % apmērā saskaņā ar pastāvošās iekārtas vai infrastruktūras tehniskajiem parametriem, un b)  investīcija nodrošina ūdens patēriņa efektīvu samazinājumu investīcijas kopējā līmenī, sasniedzot vismaz 50 % no potenciālā ūdens resursu ietaupījuma, ko iespējams panākt ar investīciju pastāvošajā apūdeņošanas iekārtā vai infrastruktūras elementā. 7.  Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta maksimālo likmi var palielināt attiecībā uz investīcijām tālākajos reģionos un apgabalos ar dabas ierobežojumiem, tostarp kalnu un salu reģionos. Grozījums Nr. 1168 Regulas priekšlikums 68.b pants (jauns) 68.b pants Digitālo tehnoloģiju ierīkošana 1.  Neskarot šīs regulas 68. pantu, dalībvalstis nolūkā palīdzēt sasniegt 5. pantā noteikto horizontālo mērķi un 6. pantā noteiktos konkrētos mērķus var piešķirt atbalstu digitālo tehnoloģiju ierīkošanai lauku apvidos saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savos KLP stratēģiskajos plānos. 2.  Ar šā veida intervenci dalībvalstis var piešķirt atbalstu, lai palīdzētu ierīkot digitālās tehnoloģijas un šādi cita starpā veicinātu precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju izmantošanu, viedo ciemu veidošanu, darījumdarbību laukos, kā arī IKT infrastruktūru veidošanu saimniecību līmenī. 3.  Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme digitālo tehnoloģiju ierīkošanai nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām. Grozījums Nr. 477 Regulas priekšlikums 69. pants – virsraksts Gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana Gados jaunu lauksaimnieku, iesācēju lauksaimnieku un ilgtspējīgu lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana un attīstīšana Grozījums Nr. 478 Regulas priekšlikums 69. pants – 1. punkts 1.  Lai palīdzētu sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt maksājumus par gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. 1.  Lai palīdzētu sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis var piešķirt atbalstu gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšanai vai iekļaušanai pastāvošajās lauku saimniecībās, iesācēju lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanai un attīstīšanai, tostarp lauksaimnieciskās darbības dažādošanai, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir ar nosacījumu, ka ir iesniegts darījumdarbības plāns. Grozījums Nr. 479 Regulas priekšlikums 69. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tālab, lai palīdzētu: 2.  Saskaņā ar šo pantu dalībvalstis atbalstu drīkst piešķirt tikai tālab, lai palīdzētu: Grozījums Nr. 480 Regulas priekšlikums 69. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns) aa)  iesācējiem lauksaimniekiem uzsākt darījumdarbību; Grozījums Nr. 481 Regulas priekšlikums 69. pants – 2. punkts – b apakšpunkts b)  ar lauksamniecību un mežsaimniecību vai lauku saimniecības ienākumu dažādošanu saistītiem lauku jaunuzņēmumiem uzsākt darījumdarbību; b)  ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, bioekonomiku, aprites ekonomiku un agrotūrismu saistītiem lauku jaunuzņēmumiem uzsākt un attīstīt darījumdarbību vai dažādot ienākumus; Grozījums Nr. 482 Regulas priekšlikums 69. pants – 2. punkts – c apakšpunkts c)  jaunuzņēmumiem uzsākt vietējā attīstības stratēģijā ietilpstošu nelauksaimniecisku darījumdarbību lauku apvidos. c)  lauksaimniekiem, kuri dažādo savu darbību, kā arī mikrouzņēmumiem un fiziskām personām lauku apvidos uzsākt vietējā attīstības stratēģijā ietilpstošu nelauksaimniecisku darījumdarbību lauku apvidos. Grozījums Nr. 483 Regulas priekšlikums 69. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Dalībvalstis var paredzēt īpašus noteikumus, lai nodrošinātu, ka gados jauni lauksaimnieki un iesācēji lauksaimnieki, kuri iesaistās lauksaimnieku grupās, ražotāju organizācijās vai kooperatīvās struktūrās, nezaudē atbalstu darījumdarbības uzsākšanai. Šādi noteikumi atbilst proporcionalitātes principam un paredz gados jaunu lauksaimnieku un iesācēju lauksaimnieku dalību struktūrā. Grozījums Nr. 484 Regulas priekšlikums 69. pants – 4. punkts 4.  Atbalstu dalībvalstis piešķir fiksētas summas veidā. Atbalsta maksimālā summa nepārsniedz 100 000 EUR, un to drīkst apvienot ar finanšu instrumentiem. 4.  Atbalstu dalībvalstis piešķir fiksētas summas veidā, ko var diferencēt saskaņā ar objektīviem kritērijiem. Atbalsta maksimālā summa nepārsniedz IXaa pielikumā paredzēto summu, un to drīkst apvienot ar finanšu instrumentiem. Grozījums Nr. 485 Regulas priekšlikums 69. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Šajā pantā paredzēto atbalstu var izmaksāt vairākās daļās. Grozījums Nr. 486, 1152cp1 un 1063 Regulas priekšlikums 70. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis piešķir atbalstu par riska pārvaldības instrumentiem, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. 1.  Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par riska pārvaldības instrumentiem, ņemot vērā savas vajadzības un SVID analīzi, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Dalībvalstis nodrošina, lai šie noteikumi nekaitētu privātiem vai publiskiem valstu mēroga riska pārvaldības instrumentiem. Grozījums Nr. 487 Regulas priekšlikums 70. pants – 2. punkts 2.  Ar šā veida intervenci dalībvalstis atbalsta tādu riska pārvaldības instrumentu izmantošanu, kuri īsteniem lauksaimniekiem palīdz pārvaldīt ar konkrēto lauksaimniecisko darbību saistītos ražošanas un ienākumu riskus, kas ir ārpus lauksaimnieka kontroles, un kuri palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus. 2.  Ar šā veida intervenci atbalstu var piešķirt tādu riska pārvaldības instrumentu izmantošanai, kuri aktīviem lauksaimniekiem palīdz pārvaldīt ar konkrēto lauksaimniecisko darbību saistītos ražošanas un ienākumu riskus, kas ir ārpus lauksaimnieka kontroles, un kuri palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos attiecīgos konkrētos mērķus. Šie instrumenti var ietvert vairāku risku pārvaldības sistēmas. Turklāt jāveicina riska mazināšanas stratēģijas, lai palielinātu saimniecību izturētspēju pret dabas radītiem un ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem, kā arī lai mazinātu ienākumu nestabilitātes radīto ietekmi. Grozījums Nr. 488, 1065 un 1152cp3 Regulas priekšlikums 70. pants – 3. punkts – a apakšpunkts a)  finansiālas iemaksas par apdrošināšanas shēmu prēmijām; a)  finansiālas iemaksas apdrošināšanas shēmu prēmijām, sedzot zaudējumus, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas vai katastrofāli notikumi, dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojumi, vides incidents, bioloģisko kultūraugu piesārņojums vai pasākums, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK pieņemts, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitīgo organismu invāziju; Grozījums Nr. 489, 1067 un 1152cp4 Regulas priekšlikums 70. pants – 3. punkts – b apakšpunkts b)  finansiālas iemaksas kopfondos, tostarp lai segtu administratīvās izmaksas par to izveidošanu. b)  finansiālas iemaksas kopfondos, tostarp lai segtu administratīvās izmaksas par to izveidošanu, ar mērķi izmaksāt lauksaimniekiem finansiālu kompensāciju to zaudējumu segšanai, ko izraisījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas vai katastrofāli notikumi, dzīvnieku vai augu slimību izplatīšanās, vides incidents, bioloģisko kultūraugu piesārņojums vai pasākums, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK pieņemts, lai izskaustu vai apturētu augu slimību vai kaitēkļu invāziju; Grozījums Nr. 490, 1068 un 1152cp5 Regulas priekšlikums 70. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns) ba)  finansiālas iemaksas ienākumu stabilizācijas instrumentā, kas izpaužas kā finansiāli ieguldījumi kopfondos, lai nodrošinātu: i)  kompensāciju visu nozaru lauksaimniekiem saistībā ar būtisku ienākumu kritumu; ii)  kompensāciju konkrētas nozares lauksaimniekiem saistībā ar būtisku ienākumu kritumu; Grozījums Nr. 948 un 1270 Regulas priekšlikums 70. pants – 3. punkts – bb apakšpunkts (jauns) bb)   finansiāls ieguldījums riska mazināšanai, piemēram, ainavu un augsnes aizsardzībai, kas palīdz samazināt tādus riskus kā sausums, plūdi un ugunsgrēki. Grozījums Nr. 491 un 1152cp6 Regulas priekšlikums 70. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Dalībvalstis ierobežo 3. punkta b) un ba) apakšpunktā minētās finansiālās iemaksas kopfondos šādiem elementiem: a)  kopfonda izveidošanas administratīvās izmaksas, kas sadalītas maksimāli trim gadiem, pakāpeniski samazinot to apjomu; b)  summas, ko kopfonds izmaksājis lauksaimniekiem kā finanšu kompensāciju; turklāt finansiālās iemaksas var attiekties uz procentiem par komerciālajiem aizņēmumiem, kurus kopfonds ņēmis, lai izmaksātu finansiālu kompensāciju lauksaimniekiem krīzes gadījumā; c)  fondā veikto gada iemaksu papildināšana; d)  kopfonda sākotnējais kapitāls. Grozījums Nr. 492 un 1152cp7 Regulas priekšlikums 70. pants – 4. punkts – a apakšpunkts a)  atbalsttiesīgo apdrošināšanas shēmu un kopfondu veidi un darbības joma; a)  atbalsttiesīgo apdrošināšanas shēmu, kopfondu un ienākumu stabilizācijas instrumentu veidi un darbības joma; Grozījums Nr. 493, 1071, 1152cp8 un 1272 Regulas priekšlikums 70. pants – 4. punkts – b apakšpunkts b)  zaudējumu aprēķināšanas metodika un kompensācijas mehānismu iedarbinošie faktori; b)  zaudējumu aprēķināšanas metodika un kompensācijas mehānismu iedarbinošie faktori, tostarp izmantojot bioloģiskos, klimatiskos vai ekonomiskos rādītājus, kas piemēroti saimniecību vai vietējā, reģionālā un valsts līmenī; Grozījums Nr. 1152cp9 Regulas priekšlikums 70. pants – 5. punkts 5.  Dalībvalstis nodrošina, lai ar atbalstu segtu vienīgi tādus zaudējumus, kuri ir vismaz 20 % no lauksaimnieka gada vidējās produkcijas vai ienākumiem iepriekšējo triju gadu laikposmā vai no trīsgadu vidējās vērtības iepriekšējo piecu gadu laikposmā, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi. 5.  Dalībvalstis nodrošina, lai ar atbalstu segtu: vienīgi tādus zaudējumus, kuri ir vismaz 20 % no lauksaimnieka attiecīgā produkta gada vidējās produkcijas vai ienākumiem iepriekšējo triju gadu laikposmā vai no trīsgadu vidējās vērtības iepriekšējo piecu gadu laikposmā, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi. Ražošanas zaudējumu gadījumā šo laikposmu var pagarināt līdz četru gadu laikposmam vai par vidējo laikposmu, ņemot vērā iepriekšējo astoņu gadu laikposmu, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi. Grozījums Nr. 494, 1074 un 1152cp10 Regulas priekšlikums 70. pants – 6. punkts 6.  Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 70 % no attiecināmajām izmaksām. 6.  Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz attiecināmās izmaksas, kas noteiktas IXaa pielikumā. Grozījums Nr. 1152vp11 un 1276 Regulas priekšlikums 70. pants – 7. punkts 7.  Dalībvalstis nodrošina, lai netiktu pieļauta pārmērīga kompensēšana, kas rodas, ja šā panta intervenci apvieno ar citām publiskām vai privātām riska pārvaldības shēmām. 7.  Dalībvalstis nodrošina riska mazināšanas stratēģiju īstenošanu, lai stiprinātu lauku saimniecību noturību pret riskiem, kas saistīti ar darbu un klimata pārmaiņām, un mazinātu ienākumu nestabilitātes risku, turklāt tās nodrošina, lai netiktu pieļauta pārmērīga kompensēšana, kas rodas, ja šā panta intervenci apvieno ar citām publiskām vai privātām riska pārvaldības shēmām Grozījums Nr. 495, 1076 un 1152cp12 Regulas priekšlikums 70. pants – 7.a punkts (jauns) 7.a  Dalībvalstis, kuras ievieš valsts riska pārvaldības shēmas vai kurās šādas shēmas jau ir ieviestas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], var izmantot šajā pantā noteiktos instrumentus, lai segtu tādus riskus, kas nav ietverti minētajās shēmās. Grozījums Nr. 496 Regulas priekšlikums 71. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par sadarbību, kuras gaitā sagatavo un īsteno darbības grupu projektus, ko paredz 114. pantā minētā Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, un lai veicinātu dalību kvalitātes shēmās, ražotāju organizācijās vai ražotāju grupās vai veicinātu citas sadarbības formas; atbalstu piešķir saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. 1.  Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par sadarbību, kuras gaitā sagatavo un īsteno darbības grupu projektus, ko paredz 114. pantā minētā Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, un lai veicinātu dalību kvalitātes shēmās, ražotāju organizācijās vai ražotāju grupās vai veicinātu citas sadarbības formas, tostarp tās, uz kuru produktiem attiecas Regula (ES) Nr. 1151/2012; atbalstu piešķir saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Grozījums Nr. 497 un 1170cp2 Regulas priekšlikums 71. pants – 2. punkts 2.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tālab, lai veicinātu tādas sadarbības formas, kura ietver vismaz divus subjektus un palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus. 2.  Šā veida intervencē dalībvalstis maksājumus drīkst piešķirt tikai tālab, lai veicinātu un turpinātu tādas sadarbības formas, kuras ietver vismaz divus subjektus, no kuriem vismaz viens ir iesaistīts lauksaimnieciskajā ražošanā, un palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus. Grozījums Nr. 498 un 1170cp2 Regulas priekšlikums 71. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, dalībvalstis var piešķirt ELFLA atbalstu vietējām rīcības grupām, kas īsteno vietēju attīstības stratēģiju, ar kuru sekmē 6. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu. Grozījums Nr. 499 un 1170cp2 Regulas priekšlikums 71. pants – 3. punkts 3.  Šā veida intervencē dalībvalstis var segt ar jebkādiem sadarbības aspektiem saistītās izmaksas. 3.  Šā veida intervencē dalībvalstis var segt ar jebkādiem vajadzīgajiem sadarbības aspektiem saistītās izmaksas, tostarp sertifikācijas izmaksas saistībā ar dalību Savienības kvalitātes shēmā. Grozījums Nr. 500 un 1170cp2 Regulas priekšlikums 71. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna) Dalībvalstis drīkst piešķirt atbalstu, kura mērķis ir sekmēt kvalitātes shēmas, ražotāju organizācijas, ražotāju grupas vai citus sadarbības veidus, fiksētas summas veidā. Grozījums Nr. 1170 cp3 Regulas priekšlikums 71. pants – 7. punkts 7.  Ja sadarbība norisinās lauku saimniecības pārņemšanas kontekstā, atbalstu dalībvalstis drīkst piešķirt tikai tiem lauksaimniekiem, kuri ir sasnieguši valsts tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu. 7.  Ja sadarbība norisinās lauku saimniecības pārņemšanas kontekstā un ar mērķi veicināt paaudžu maiņu lauku saimniecību līmenī, atbalstu dalībvalstis drīkst piešķirt tikai tiem lauksaimniekiem, kuriem ir atlikuši ne vairāk kā pieci gadi līdz valsts tiesību aktos noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Grozījums Nr. 501 un 830cp1 Regulas priekšlikums 71. pants – 8. punkts 8.  Dalībvalstu atbalsta ilgums nepārsniedz septiņus gadus, izņemot – pienācīgi pamatotos gadījumos – kolektīvus vidiskos un klimata darbus, kuri palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus. 8.  Dalībvalstu atbalsta ilgums nepārsniedz septiņus gadus, izņemot – pienācīgi pamatotos gadījumos – kolektīvas darbības vides un klimata jomā, kuru mērķis ir sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā izklāstītos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus. Dalībvalstis neatbalsta intervences ar negatīvu ietekmi uz vidi. Grozījums Nr. 502 un 1170cp4 Regulas priekšlikums 71. pants – 8.a punkts (jauns) 8.a  Vietējās rīcības grupas var pieprasīt kompetentajai maksājumu aģentūrai avansa maksājumu, ja šāda iespēja paredzēta stratēģiskajā plānā. Avansa summa nepārsniedz 50 % no publiskā atbalsta, kas saistīts ar darbības un iedzīvināšanas izmaksām. Grozījums Nr. 503 Regulas priekšlikums 71. pants – 8.b punkts (jauns) 8.b  Atbalsta apjoms lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, tostarp informēšanas un noieta veicināšanas darbībām, kā arī ražotāju grupu un organizāciju izveidei ir ierobežots atbilstoši IXaa pielikumā paredzētajai maksimālajai summai. Grozījums Nr. 830cp2 Regulas priekšlikums 71. pants – 8.c punkts (jauns) 8.c   LEADER iniciatīva, kas saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību, kā izklāstīts 1. punktā, nodrošina lauku saimniecību un/vai mežsaimniecības uzņēmumu aktīvu un būtisku iesaisti. Grozījums Nr. 504 Regulas priekšlikums 71.a pants (jauns) 71.a pants Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmu tematiskās apakšprogrammas Dalībvalstis 6. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanai var izveidot lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmu tematiskas apakšprogrammas, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012. Grozījums Nr. 505 Regulas priekšlikums 72. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par lauksaimniecisku, mežsaimniecisku un lauku darījumdarbības zināšanu apmaiņu un informēšanu, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. 1.  Dalībvalstis var piešķirt atbalstu par individuālu vai kolektīvu zināšanu apmaiņu un informēšanu lauksaimniecības, mežsaimniecības, tostarp agromežsaimniecības, vides un klimata aizsardzības, lauku darījumdarbības, viedo ciemu un KLP intervences jomā, un to dara saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tā, kā dalībvalstis sīkāk precizējušas savā KLP stratēģiskajā plānā. Grozījums Nr. 506 Regulas priekšlikums 72. pants – 2. punkts 2.  Šā veida intervencē dalībvalstis drīkst segt izmaksas par jebkādu attiecīgu rīcību, kas veicina inovāciju, piekļuvi apmācībai un konsultācijām, kā arī zināšanu un informācijas apmaiņu un izplatīšanu un kas palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus. 2.  Šā veida intervencē dalībvalstis un Savienība drīkst segt izmaksas par jebkādu attiecīgu rīcību, kas veicina inovāciju, piekļuvi apmācībai un konsultācijām, plānu izstrādi un pētījumu veikšanu, kā arī zināšanu un informācijas apmaiņu un izplatīšanu un kas palīdz sasniegt 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus. Grozījums Nr. 507 Regulas priekšlikums 72. pants – 3. punkts – 1. daļa Dalībvalstu atbalsta maksimālā likme nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Dalībvalstu atbalsts nepārsniedz maksimālo likmi, kas noteikta IXaa pielikumā. Grozījums Nr. 508 Regulas priekšlikums 72. pants – 3. punkts – 2. daļa Atkāpjoties no pirmās daļas, lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu uzsākšanas gadījumā dalībvalstis atbalstu drīkst piešķirt fiksētas summas veidā, un šīs summas maksimālais apjoms ir 200 000 EUR. Atkāpjoties no pirmās daļas, lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu uzsākšanas gadījumā dalībvalstis atbalstu drīkst piešķirt, nepārsniedzot maksimālo summu, kas noteikta IXaa pielikumā. Grozījums Nr. 509 Regulas priekšlikums 72. pants – 4. punkts 4.  Atkāpjoties no 3. punkta, tālākajos reģionos un citos pienācīgi pamatotos gadījumos, lai sasniegtu 6. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis drīkst piemērot lielāku atbalsta likmi vai lielāku summu, nekā noteikts minētajā punktā. svītrots Grozījums Nr. 510 Regulas priekšlikums 72. pants – 6.a punkts (jauns) 6.a  Šajā pantā paredzētais atbalsts neattiecas uz sagatavošanas vai mācību kursiem, kas ir daļa no standarta izglītības programmas vai sistēmas vidējās vai augstākās izglītības līmenī. Grozījums Nr. 511 Regulas priekšlikums 72. pants – 6.b punkts (jauns) 6.b  Struktūrām, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pakalpojumus, ir šā uzdevuma veikšanai piemērotas spējas, ņemot vērā personāla kvalifikāciju un apmācību. Grozījums Nr. 512 Regulas priekšlikums 72.a pants (jauns) 72.a pants Pasākumi lauku sieviešu atbalstam 1.  Dalībvalstis, veicot intervenci saskaņā ar šo regulu, pieņem īpašus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt sieviešu aktīvāku dalību lauku ekonomikā nolūkā sekmēt 6. panta 1. punktā noteikto mērķu sasniegšanu. 2.  Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos var paredzēt atbalstu, lai veicinātu sieviešu iesaisti cita starpā zināšanu pārneses un informēšanas darbībās, konsultatīvos pakalpojumos, investīciju veikšanā materiālajos aktīvos, kā arī saimniecību un lauku uzņēmumu darījumdarbības uzsākšanā un attīstīšanā, digitālo tehnoloģiju ierīkošanā un sadarbībā. Grozījums Nr. 513 Regulas priekšlikums 72.b pants (jauns) 72.b pants Viedo ciematu stratēģijas izstrāde 1.  Lai veicinātu digitalizāciju un inovāciju un sekmētu uzņēmējdarbības attīstību, sociālo iekļautību un nodarbinātību lauku apvidos, dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos izstrādā un īsteno viedo ciematu stratēģiju, ņemot vērā 64. panta a), b), d), e), g) un h) punktā noteiktos intervences veidus, un 102. pantā izklāstītos elementus, kas nodrošina modernizāciju un stratēģijas. 2.  Papildus 1. punktā izklāstītajiem intervenču veidiem dalībvalstīm īpaši jārūpējas par pasākumiem, kas attiecas uz šādiem jautājumiem lauku apvidos: a)  lauku ekonomikas digitalizācija; b)  precīzā lauksaimniecība; c)  digitālo platformu izstrāde; d)  lauku mobilitāte; e)  sociālā inovācija; f)  viedo energosistēmu, tīklu un uzkrātuvju attīstīšana vietējā līmenī, kā arī atbalsts enerģētikas kooperatīvu attīstībai. 3.  Dalībvalstis īpaši ņem vērā koordināciju starp ELFLA un citiem Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem, kā noteikts 98. panta d) punkta iii) apakšpunktā. 4.  Dalībvalstis var iekļaut savu viedo ciematu stratēģiju Kopienas vadītās vietējās attīstības integrētajās stratēģijās, kā noteikts Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 25. panta c) punktā. Grozījums Nr. 514 Regulas priekšlikums 73. pants – 1. punkts – 1. daļa KLP stratēģiskā plāna vadošā iestāde vai cita izraudzīta starpniekstruktūra pēc apspriešanās ar 111. pantā minēto uzraudzības komiteju nosaka intervenču atlases kritērijus attiecībā uz šādu veidu intervencēm: investīcijas, gados jaunu lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana, sadarbība un zināšanu apmaiņa un informēšana. Atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un atbalsta orientēšanu uz intervences mērķi. KLP stratēģiskā plāna vadošā iestāde vai attiecīgā gadījumā reģionālās vadošās iestādes, vai citas izraudzītas starpniekstruktūras pēc apspriešanās ar 111. pantā minēto uzraudzības komiteju nosaka intervenču atlases kritērijus attiecībā uz šādu veidu intervencēm: investīcijas, gados jaunu lauksaimnieku, iesācēju lauksaimnieku un lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšana, sadarbība un zināšanu apmaiņa un informēšana, kā arī īpaši pasākumi lauku sieviešu atbalstam un digitālo tehnoloģiju ierīkošanai. Atlases kritēriju mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem, finanšu resursu labāku izmantošanu un atbalsta orientēšanu uz intervences mērķi. Grozījums Nr. 515 Regulas priekšlikums 73. pants – 1. punkts – 2. daļa Dalībvalstis var nolemt atlases kritērijus nepiemērot investīciju intervencēm, kuras ir nepārprotami orientētas uz vidiskiem mērķiem vai tiek īstenotas saistībā ar atjaunošanas darbībām. Dalībvalstis var nolemt atlases kritērijus nepiemērot investīcijām saistībā ar atjaunošanas darbībām, ko veic pēc katastrofāliem notikumiem. Grozījums Nr. 516 Regulas priekšlikums 73. pants – 4. punkts 4.  Atlases kritērijus drīkst nenoteikt attiecībā uz darbībām, kas ir saņēmušas programmas “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” izcilības zīmogu vai ir atlasītas programmā “LIFE+”, ar nosacījumu, ka šādas darbības ir saskanīgas ar KLP stratēģisko plānu. Svītrots Grozījums Nr. 1173 Regulas priekšlikums 73. pants – 5. punkts 5.  Darbības, kuras ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms vadošajai iestādei iesniedz pieteikumu par finansējuma saņemšanu saskaņā ar KLP stratēģisko plānu, neatkarīgi no tā, vai visi saistītie maksājumi jau ir izdarīti, atbalstam atlasītas netiek. 5.  Darbības, kuras ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms vadošajai iestādei iesniedz pieteikumu par finansējuma saņemšanu saskaņā ar KLP stratēģisko plānu, neatkarīgi no tā, vai visi saistītie maksājumi jau ir izdarīti, atbalstam atlasītas netiek. Atkāpjoties no pirmās daļas, var izvēlēties atbalstīt darbības, kas saistītas ar stādu audžu kopšanu un jaunaudžu kopšanu ekoloģiskos, aizsardzības un atpūtas nolūkos, ja šīs darbības ir fiziski pabeigtas pirms finansēšanas pieteikuma iesniegšanas iestādei. Šādas darbības nav vajadzīgas vai tiek uzskatītas par stimulējošām, ja: i)  atbalsta shēma nosaka tiesības uz atbalstu saskaņā ar objektīviem kritērijiem un dalībvalsts nepieņem atsevišķu lēmumu; atbalsts tiek piešķirts, ja atbalsta shēmai pieejamais budžets nav izsmelts; ii)  atbalsta shēma ir pieņemta un ir spēkā, pirms saņēmējam rodas attiecināmās izmaksas; iii)  atbalsta shēma attiecas tikai uz tām vietām, kurās saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir izveidots jauns mežs, ja par to ir paziņots kompetentajai iestādei; un iv)  atbalsta shēma attiecas tikai uz tādiem pasākumiem, kuru pamatā ir meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs plāns. Grozījums Nr. 517 Regulas priekšlikums 74. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna) Ja lauksaimnieku darbību ietekmējuši bargi klimatiskie apstākļi un/vai tirgus krīze, maksājumus saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu var garantēt ar apgrozāmo kapitālu. Grozījums Nr. 518 Regulas priekšlikums 74. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Ja šajā pantā paredzētie līdzekļi no finanšu instrumenta netiek izmantoti vai tiek atmaksāti, tie būtu jāsaglabā izmantošanai KLP stratēģiskā plāna lauku attīstības daļā. Grozījums Nr. 519 Regulas priekšlikums 75. pants [...] svītrots Grozījums Nr. 520 Regulas priekšlikums 78. pants – 1. punkts Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem šīs nodaļas sakarībā nosaka papildu prasības par nosacījumiem, ar kādiem piešķir atbalstu par šādu veidu lauku attīstības intervencēm: Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt IXa pielikumu par šajā nodaļā noteikto maksājumu minimālo un maksimālo apmēru. a)  65. pantā minētās pārvaldības saistības; b)  68. pantā minētās investīcijas; c)  71. pantā minētā sadarbība. Grozījums Nr. 521 Regulas priekšlikums 79. pants – virsraksts ELGF un ELFLA izdevumi ELGF un ELFLA finanšu piešķīrumi Grozījums Nr. 522 Regulas priekšlikums 79. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  No ELGF finansē tādu veidu intervences, kas ir saistītas ar: 1.  Finansējums ELGF 2021.–2027. gadam ir 286 143 miljoni EUR 2018. gada cenās (322 511 miljoni EUR faktiskajās cenās). No šā finansējuma neatkarīgi no Regulas (ES) [HzR] II sadaļas I nodaļas noteikumiem ELGF finansē tādu veidu intervences, kas ir saistītas ar: Grozījums Nr. 523 Regulas priekšlikums 79. pants – 2. punkts 2.  No ELFLA finansē III sadaļas IV nodaļā minēto veidu intervences. 2.  Finansējums Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) 2021.–2027. gadam ir 96 712 miljoni EUR 2018. gada cenās (109 000 miljoni EUR faktiskajās cenās). No ELFLA finansē III sadaļas IV nodaļā minēto veidu intervences, tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu ierosmes, kā minēts 112. pantā, un tehnisko palīdzību pēc Komisijas ierosmes, kā minēts 83. panta 2. punktā. Grozījums Nr. 524 Regulas priekšlikums 80. pants – 1. punkts 1.  Izdevumi uz ELGF un ELFLA iemaksām attiecināmi kļūst no nākamā gada 1. janvāra pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi KLP stratēģisko plānu. 1.  Izdevumi uz ELGF un ELFLA iemaksām attiecināmi kļūst pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi KLP stratēģisko plānu. Grozījums Nr. 525 Regulas priekšlikums 80. pants – 2. punkts – 1. daļa Izdevumi, kuri par attiecināmiem kļūst KLP stratēģiskā plāna grozīšanas rezultātā, uz ELFLA iemaksām attiecināmi ir no dienas, kurā grozīšanas prasījums iesniegts Komisijai. Izdevumi, kuri par attiecināmiem kļūst KLP stratēģiskā plāna grozīšanas rezultātā, uz ELFLA un ELGF iemaksām attiecināmi ir no dienas, kurā grozīšanas prasījums iesniegts Komisijai. Grozījums Nr. 526 Regulas priekšlikums 80. pants – 2. punkts – 2. daļa Atkāpjoties no 73. panta 5. punkta un no šā punkta pirmās daļas, ārkārtas pasākumu gadījumā, kurus iedarbina dabas katastrofas, katastrofāli notikumi vai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai arī tas, ka ir būtiski un pēkšņi mainījušies dalībvalsts vai reģiona sociālekonomiskie apstākļi, KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt, ka ELFLA finansēto un ar plāna grozījumiem saistīto izdevumu attiecināmība var sākt darboties no notikuma dienas. Atkāpjoties no 73. panta 5. punkta un no šā punkta pirmās daļas, ja veic ārkārtas pasākumus, jo notikušas dabas katastrofas, katastrofāli notikumi, tostarp ugunsgrēks, sausums vai plūdi, radušies nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, izplatījušās epidēmijas vai būtiski un pēkšņi mainījušies dalībvalsts vai reģiona sociālekonomiskie apstākļi, KLP stratēģiskajā plānā var paredzēt, ka ELFLA finansēto un ar plāna grozījumiem saistīto izdevumu attiecināmība var sākt darboties no notikuma dienas. Grozījums Nr. 527 Regulas priekšlikums 80. pants – 3. punkts 3.  Izdevumi uz ELFLA iemaksām attiecināmi ir tad, ja tie radušies saņēmējam un samaksāti līdz [2029]. gada 31. decembrim. Turklāt, lai izdevumi būtu attiecināmi uz ELFLA iemaksām, maksājumu aģentūrai attiecīgo atbalstu jābūt faktiski izmaksājušai līdz [2029]. gada 31. decembrim. 3.  Izdevumi uz ELFLA iemaksām attiecināmi ir tad, ja tie radušies saņēmējam un samaksāti līdz [2030]. gada 31. decembrim. Turklāt, lai izdevumi būtu attiecināmi uz ELFLA iemaksām, maksājumu aģentūrai attiecīgo atbalstu jābūt faktiski izmaksājušai līdz [2030]. gada 31. decembrim. Grozījums Nr. 528 Regulas priekšlikums 82. pants – 3. punkts 3.  Savienības finansiālā palīdzība, kuru par apiņu nozariskajām intervencēm iedala Vācijai, ir 2 188 000 EUR gadā. 3.  Savienības finansiālā palīdzība, kuru par apiņu nozariskajām intervencēm iedala Vācijai, ir X EUR gadā. Grozījums Nr. 529 Regulas priekšlikums 82. pants – 4. punkts – a apakšpunkts a)  Grieķijai 10 666 000 EUR gadā; a)  Grieķijai X EUR gadā; Grozījums Nr. 530 Regulas priekšlikums 82. pants – 4. punkts – b apakšpunkts b)  Francijai 554 000 EUR gadā un b)  Francijai X EUR gadā un Grozījums Nr. 531 Regulas priekšlikums 82. pants – 4. punkts – c apakšpunkts c)  Itālijai 34 590 000 EUR gadā. c)  Itālijai X EUR gadā. Grozījums Nr. 532 Regulas priekšlikums 82. pants – 7. punkts 7.  2023. gadā, izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, dalībvalstis savu 6. punktā minēto lēmumu var pārskatīt. 7.  Izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, divus gadus pēc dienas, kad sāk piemērot stratēģiskos plānus, dalībvalstis savu 6. punktā minēto lēmumu var pārskatīt. Grozījums Nr. 533 Regulas priekšlikums 83. pants – 1. punkts 1.  Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam38 kopējais Savienības atbalsta apjoms šīs regulas paredzētajām lauku attīstības intervencēm laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 78 811 miljoni EUR faktiskajās cenās. 1.  Saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam38 kopējais Savienības atbalsta apjoms šīs regulas paredzētajām lauku attīstības intervencēm laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir EUR 109 000 miljoni faktiskajās cenās. __________________ __________________ 38 Priekšlikums – Padomes regula, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam – Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – COM(2018)0322. 38 Priekšlikums – Padomes regula, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam – Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – COM(2018)0322. Grozījums Nr. 534 Regulas priekšlikums 85. pants – 1. punkts 1.  KLP stratēģiskajos plānos nosaka visām intervencēm vienu ELFLA iemaksu likmi. 1.  KLP stratēģiskajos plānos nosaka vienotu ELFLA iemaksu intervenču atbalstam reģionos, kas atbilst kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 2. līmenim (“NUTS 2. līmeņa reģioni”), kura noteikta ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003. Grozījums Nr. 535 Regulas priekšlikums 85. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  ELFLA līdzekļus sadala starp šādām trim NUTS 2. līmeņa reģionu kategorijām: a)  mazāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75 % no vidējā IKP ES 27 dalībvalstīs (“mazāk attīstīti reģioni”); b)  pārejas reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 100 % no vidējā IKP ES 27 dalībvalstīs (“pārejas reģioni”); c)  vairāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 100 % no vidējā IKP ES 27 dalībvalstīs (“vairāk attīstīti reģioni”). Reģionus iekļauj kādā no trim reģionu kategorijām, pamatojoties uz to, kāds ir katra reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, izteikts kā pirktspējas līmenis (“PSL”) un aprēķināts, pamatojoties uz Savienības rādītājiem par 2014.–2016. gadu, attiecībā pret vidējo IKP ES 27 dalībvalstīs tajā pašā pārskata periodā. Grozījums Nr. 536 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts a)  70 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās Regulas (ES) Nr. 229/2013 nozīmē; a)  85 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem tālākajos reģionos un Egejas jūras nelielajās salās Regulas (ES) Nr. 229/2013 nozīmē; Grozījums Nr. 537 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts b)  70 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem mazāk attīstītajos reģionos; b)  85 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem mazāk attīstītajos reģionos; Grozījums Nr. 538 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns) ba)  65 % pārejas reģionos; Grozījums Nr. 539 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts c)  65 % no attiecināmajiem izdevumiem par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar 66. pantu; c)  75 % no attiecināmajiem izdevumiem par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar 66. pantu; Grozījums Nr. 540 Regulas priekšlikums 85. pants – 2. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts d)  43 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem pārējos reģionos. d)  53 % no attiecināmajiem publiskajiem izdevumiem pārējos reģionos. Grozījums Nr. 541 Regulas priekšlikums 85. pants – 3. punkts – a apakšpunkts a)  80 % par šīs regulas 65. pantā minētajām pārvaldības saistībām; par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar šīs regulas 67. pantu; par šīs regulas 68. pantā minētajām neienesīgajām investīcijām; par atbalstu Eiropas inovācijas partnerībai, ko piešķir saskaņā ar šīs regulas 71. pantu; par LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību; a)  90 % par šīs regulas 65. pantā minētajām pārvaldības saistībām; par maksājumiem, kurus veic saskaņā ar šīs regulas 67. pantu; par šīs regulas 68. pantā minētajām neienesīgajām investīcijām, kas saistītas ar apmežošanu un ar konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem, kuri minēti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā, attiecībā uz darbībām, kas minētas 69. panta 2. punkta a) apakšpunktā; par atbalstu Eiropas inovācijas partnerībai, ko piešķir saskaņā ar šīs regulas 71. pantu; par LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību; par 72. pantā minētajām darbībām; par darbībām, ko atbalsta ar finanšu instrumentiem; par 72.a pantā (jauns) minētajiem pasākumiem un par mazapdzīvotiem apgabaliem; Grozījums Nr. 542 Regulas priekšlikums 85. pants – 3. punkts – b apakšpunkts b)  100 % par darbībām, kas finansējumu saņem no līdzekļiem, kuri uz ELFLA pārvietoti saskaņā ar šīs regulas 15. un 90. pantu. b)  100 % par darbībām, kas finansējumu saņem no līdzekļiem, kuri uz ELFLA pārvietoti saskaņā ar šīs regulas 90. pantu, ja minētās darbības palīdz sasniegt 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos konkrētos vidiskos un klimatiskos mērķus. Grozījums Nr. 1134 Regulas priekšlikums 86. pants 86. pants 86. pants Minimālie un maksimālie finanšu piešķīrumi Minimālie un maksimālie finanšu piešķīrumi 1.  Vismaz 5 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību. 1.  Vismaz 5 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti LEADER, kas Regulas (ES) [CPR] 25. pantā saukta par sabiedrības virzītu vietējo attīstību. 2.   2.   Vismaz 30 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti intervencēm, kuras ir par 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem; izņēmums ir ar 66. pantu pamatotās intervences. Vismaz 35 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti visu veidu intervencēm, kuras ir par šīs regulas 6. panta 1. punkta d), e), f) un i) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem. Aprēķinot pirmajā daļā minēto kopējo ELFLA iemaksu, var ņemt vērā ne vairāk kā 40 % maksājumu, kas piešķirti saskaņā ar 66. pantu. Pirmo daļu nepiemēro tālākajiem reģioniem. Pirmo daļu nepiemēro tālākajiem reģioniem. 2.a  Vismaz 30 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā tiek rezervēti 68., 70., 71. un 72. pantā noteiktajām intervencēm, lai veicinātu viedas, noturīgas un diversificētas lauksaimniecības nozares attīstību saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem. 3.   3.   Ne vairāk kā 4 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā var tikt izmantoti, lai finansētu ar to tehnisko palīdzību saistītu rīcību, kuru, kā minēts 112. pantā, īsteno pēc dalībvalsts ierosmes. Ne vairāk kā 4 % no IX pielikumā norādītās kopējās ELFLA iemaksas KLP stratēģiskajā plānā var tikt izmantoti, lai finansētu ar to tehnisko palīdzību saistītu rīcību, kuru, kā minēts 112. pantā, īsteno pēc dalībvalsts ierosmes. Ja Savienības lauku attīstības atbalsta kopapjoms nepārsniedz 90 miljonus EUR, ELFLA iemaksas proporciju KLP stratēģiskajā plānā drīkst palielināt līdz 6 %. Ja Savienības lauku attīstības atbalsta kopapjoms nepārsniedz 90 miljonus EUR, ELFLA iemaksas proporciju KLP stratēģiskajā plānā drīkst palielināt līdz 6 %. Tehnisko palīdzību atlīdzina ar vienotas likmes finansējumu atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula] 125. panta 1. punkta e) apakšpunktam un saskaņā ar starpmaksājumu sistēmu, kas izklāstīta Regulas (ES) [HzR] 30. pantā. Minētā vienotā likme atbilst kopējo deklarēto izdevumu procentuālajai daļai, kas KLP stratēģiskajā plānā noteikta attiecībā uz tehnisko palīdzību. Tehnisko palīdzību atlīdzina ar vienotas likmes finansējumu atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) .../... [jaunā Finanšu regula] 125. panta 1. punkta e) apakšpunktam un saskaņā ar starpmaksājumu sistēmu, kas izklāstīta Regulas (ES) [HzR] 30. pantā. Minētā vienotā likme atbilst kopējo deklarēto izdevumu procentuālajai daļai, kas KLP stratēģiskajā plānā noteikta attiecībā uz tehnisko palīdzību. 4.  Šīs regulas X pielikumā attiecībā uz katru dalībvalsti norādītā minimālā summa tiek rezervēta 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosauktajam konkrētajam mērķim – piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību. Pamatojoties uz stāvokļa analīzi stipro un vājo pušu, iespēju un draudu izteiksmē (SVID analīze) un uz apzinātajām vajadzībām, minēto summu izmanto šādu veidu intervencei: 4.  Dalībvalstis 27. pantā noteiktajam ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem rezervē vismaz X pielikumā noteiktās summas. a)   27. pantā paredzētais ienākumu papildatbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem; b)   69. pantā minētā gados jaunu lauksaimnieku darījumdarbības uzsākšana. 4.a  Dalībvalstis vismaz 60 % no VII pielikumā noteiktajām summām rezervē: a)  ilgtspēju sekmējošajam ienākumu pamatatbalstam, kā minēts III sadaļas II nodaļas 2. apakšiedaļā; b)  pārdalošajam maksājumam, kā minēts III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 3. apakšiedaļā; c)  saistītā ienākumu atbalsta intervencēm, kā minēts III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā; d)  intervenču veidiem citās nozarēs, kā minēts III sadaļas III nodaļas 7. iedaļā. Atkāpjoties gadījumos, kad dalībvalsts izmanto 90. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzēto iespēju, tā no summas, kas rezervēta saskaņā ar pirmo punktu, var samazināt minimālo summu, ko tā noteikusi saskaņā ar pirmo daļu, par palielināto summu. 4.b  Vismaz 6 % no VII pielikumā noteiktajām summām tiek rezervēti 26. pantā minētajam pārdalošā maksājuma atbalstam. 4.c  Vismaz 30 % no VII pielikumā noteiktajiem kopējiem piešķīrumiem laikposmam no 2023. līdz 2027. gadam tiek rezervēti 28. pantā minētajām klimatiskajām, vidiskajām un dzīvnieku labturības shēmām. Dalībvalstis var rezervēt dažādas summas katram kalendārajam gadam zem vai virs procentuālās daļas, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar pirmo teikumu, ar noteikumu, ka visu gada apjomu summa atbilst minētajai procentuālajai daļai. Atkāpjoties gadījumos, kad dalībvalsts izmanto 90. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzēto iespēju, tā no summas, kas rezervēta saskaņā ar 28. pantu, var samazināt minimālo summu, ko tā noteikusi saskaņā ar pirmo daļu, par palielināto summu. 5.   5.   Šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā minētajām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm atbilstošie indikatīvie finanšu piešķīrumi nepārsniedz 10 % no VII pielikumā norādītajām summām. Šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā minētajām saistītā ienākumu atbalsta intervencēm atbilstošie indikatīvie finanšu piešķīrumi nepārsniedz 10 % no VII pielikumā norādītajām summām. Dalībvalstis daļu šo piešķīrumu var pārvietot, lai palielinātu 82. panta 6. punktā noteikto maksimālo piešķīrumu, ja šis piešķīrums ir nepietiekams, lai finansētu III sadaļas III nodaļas 7. iedaļā noteiktās intervences. Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 53. panta 4. punktu brīvprātīgā saistītā atbalsta vajadzībām ir izmantojušas vairāk nekā 13 % no minētās regulas II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, drīkst saistītā ienākumu atbalsta vajadzībām izmantot vairāk nekā 10 % no VII pielikumā noteiktās summas. Izmantotais procentuālais daudzums nedrīkst pārsniegt to, kuru Komisija attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu ir apstiprinājusi par 2018. pieprasījumu gadu. Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 53. panta 4. punktu brīvprātīgā saistītā atbalsta vajadzībām ir izmantojušas vairāk nekā 13 % no minētās regulas II pielikumā noteiktā valsts gada maksimālā apjoma, drīkst saistītā ienākumu atbalsta vajadzībām izmantot vairāk nekā 10 % no VII pielikumā noteiktās summas. Izmantotais procentuālais daudzums nedrīkst pārsniegt to, kuru Komisija attiecībā uz brīvprātīgo saistīto atbalstu ir apstiprinājusi par 2018. pieprasījumu gadu. Pirmajā daļā minēto procentuālo daudzumu var palielināt ne vairāk kā par 2 % ar noteikumu, ka minēto 10 % pārsniegumam atbilstošo summu iedala III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā paredzētajam atbalstam par proteīnaugiem. Pirmajā daļā minēto procentuālo daudzumu var palielināt ne vairāk kā par 2 % ar noteikumu, ka minēto 10 % pārsniegumam atbilstošo summu iedala III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļā paredzētajam atbalstam par proteīnaugiem. Apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā iekļautās summas, kuras izriet no pirmās un otrās daļas piemērošanas, ir saistošas. Apstiprinātajā KLP stratēģiskajā plānā iekļautās summas, kuras izriet no pirmās un otrās daļas piemērošanas, ir saistošas. 6.  Neskarot Regulas (ES) [HzR] 15. pantu, maksimālā summa, kuru dalībvalstī kalendārajā gadā drīkst piešķirt saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļu un pirms tiek piemērots šīs regulas 15. pants, nepārsniedz summas, kas KLP stratēģiskajā plānā noteiktas saskaņā ar 6. punktu. 6.  Neskarot Regulas (ES) [HzR] 15. pantu, maksimālā summa, kuru dalībvalstī kalendārajā gadā drīkst piešķirt saskaņā ar šīs regulas III sadaļas II nodaļas 2. iedaļas 1. apakšiedaļu un pirms tiek piemērots šīs regulas 15. pants, nepārsniedz summas, kas KLP stratēģiskajā plānā noteiktas saskaņā ar 5. punktu. 7.  Dalībvalstis var nolemt zināmu ELFLA piešķīruma daļu savos KLP stratēģiskajos plānos izmantot, lai ar šo atbalstu kā ar sviru plašāk izvērstu stratēģiskos dabas projektus, kas definēti [LIFE regulā], un lai saskaņā ar [Erasmus regulu] finansētu rīcību, ar ko veicina lauksaimniecības un lauku attīstības jomas cilvēku un jo īpaši gados jauno lauksaimnieku transnacionālo mācībmobilitāti. 7.  Dalībvalstis var nolemt zināmu ELFLA piešķīruma daļu savos KLP stratēģiskajos plānos izmantot, lai ar šo atbalstu kā ar sviru plašāk izvērstu stratēģiskos dabas projektus, kas definēti [LIFE regulā], ja ir iesaistītas lauksaimnieku kopienas, un lai saskaņā ar [Erasmus regulu] finansētu rīcību, ar ko veicina lauksaimniecības un lauku attīstības jomas cilvēku un jo īpaši gados jauno lauksaimnieku un lauku sieviešu transnacionālo mācībmobilitāti. Grozījums Nr. 1135 Regulas priekšlikums 87. pants 87. pants 87. pants Klimata izdevumu līdzsekošana Klimata izdevumu līdzsekošana 1.  Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un izmantojot vienkāršu un kopēju metodiku, Komisija izvērtē politikas ieguldījumu ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu īstenošanā. 1.  Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un izmantojot starptautiski atzītu kopēju metodiku, Komisija izvērtē politikas ieguldījumu ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu īstenošanā. 2.   Šādu ieguldījumu, kas dots izdevumu mērķrādītāja sasniegšanā, aplēš, piemērojot konkrētus svērumus, kurus diferencē atkarībā no tā, kādu ieguldījumu – ievērojamu vai mērenu – atbalsts ir devis ar klimata pārmaiņām saistīto mērķu sakarībā. Minētie svērumi ir šādi: a)  40 % attiecībā uz izdevumiem par ilgtspēju sekmējošo ienākumu pamatatbalstu un ienākumu papildatbalstu, kas minēts III sadaļas II nodaļas II iedaļas attiecīgi 2. un 3. apakšiedaļā; b)  100 % attiecībā uz izdevumiem par klimatiskajām un vidiskajām shēmām, kas minētas III sadaļas II nodaļas II iedaļas 4. apakšiedaļā; c)  100 % attiecībā uz izdevumiem par 86. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajām intervencēm; d)  40 % attiecībā uz izdevumiem par 66. pantā minētajiem dabiskajiem vai citiem platībatkarīgajiem ierobežojumiem. 2.a  Komisija izstrādā zinātniski pamatotu un starptautiski atzītu kopēju metodiku precīzākai izdevumu izsekošanai saistībā ar klimatiskajiem un vidiskajiem mērķiem, tostarp bioloģisko daudzveidību, un kā daļu no 139.a pantā minētās vidusposma novērtēšanas izvērtē dažādu intervenču veidu paredzamo ieguldījumu. Grozījums Nr. 1175 Regulas priekšlikums 88. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a   Panta 1. punktā minētās plānotās summas par vienību ir vienotās vai vidējās summas, ko noteikušas dalībvalstis. Grozījums Nr. 554 Regulas priekšlikums 89. pants – 1. punkts – 2. daļa Procentuālā variācija ir procentuālais daudzums, par kādu realizētā vidējā vai vienotā summa par vienu vienību drīkst pārsniegt KLP stratēģiskajā plānā minēto plānoto vidējo vai vienoto summu par vienu vienību. Procentuālā variācija ir procentuālais daudzums, par kādu realizētā vidējā vai vienotā indikatīvā summa par vienu vienību drīkst pārsniegt KLP stratēģiskajā plānā minēto plānoto vidējo vai vienoto indikatīvo summu par vienu vienību. Grozījums Nr. 555 Regulas priekšlikums 89. pants – 1. punkts – 3. daļa Katrai atsevišķai tiešo maksājumu intervencei realizētā vidējā vai vienotā summa par vienu vienību nekad nav mazāka par plānoto summu par vienu vienību; izņēmums ir situācija, kad realizētā izlaide pārsniedz plānoto izlaidi tā, kā tas noteikts KLP stratēģiskajā plānā. Katrai atsevišķai tiešo maksājumu intervencei realizētā vidējā vai vienotā indikatīvā summa par vienu vienību nekad nav mazāka par plānoto indikatīvo summu par vienu vienību; izņēmums ir situācija, kad realizētā izlaide pārsniedz plānoto izlaidi tā, kā tas noteikts KLP stratēģiskajā plānā. Grozījums Nr. 556 Regulas priekšlikums 89. pants – 1. punkts – 4. daļa Ja vienā intervencē ir noteiktas atšķirīgas summas par vienu vienību, šo punktu piemēro ikvienai vienotajai vai vidējai summai par vienu vienību, kas noteikta minētajā intervencē. Ja vienā intervencē ir noteiktas atšķirīgas indikatīvās summas par vienu vienību, šo punktu piemēro ikvienai vienotajai vai vidējai indikatīvai summai par vienu vienību, kas noteikta minētajā intervencē. Grozījums Nr. 557 Regulas priekšlikums 89. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Dalībvalstis var pārdalīt vienai intervencei paredzēto summu citu veidu intervencēm. Grozījums Nr. 1136 Regulas priekšlikums 90. pants 90. pants 90. pants Tiešo maksājumu piešķīrumu un ELFLA piešķīrumu savstarpējā elastība Tiešo maksājumu piešķīrumu un ELFLA piešķīrumu savstarpējā elastība 1.  Saistībā ar sava KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kas minēts 106. panta 1. punktā, dalībvalstis var pieņemt lēmumu: 1.  Saistībā ar sava KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kas minēts 106. panta 1. punktā, dalībvalstis var pieņemt lēmumu pārvietot: a)  līdz 15 % no dalībvalsts piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā, un no kuriem atskaitīti 2021.–2026. kalendārā gada piešķīrumi par kokvilnu, kas noteikti VI pielikumā, pārvietot uz dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2022.–2027. finanšu gadu vai a)  līdz 12 % no dalībvalsts kopējiem piešķīrumiem, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā, un no kuriem atskaitīti 2023.–2026. kalendārā gada piešķīrumi par kokvilnu, kas noteikti VI pielikumā un pārvietoti uz dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2024.–2027. finanšu gadu, ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu dalībvalstis izmanto 65. pantā minētajām agrovidiskajām intervencēm, kurās saņēmēji ir lauksaimnieki; vai b)  līdz 15 % no dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2022.–2027. finanšu gadu pārvietot uz dalībvalsts piešķīrumiem par 2021.–2026. kalendāro gadu, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā. b)  līdz 5 % no dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem par 2024.–2027. finanšu gadu uz dalībvalsts piešķīrumiem par 2023.–2026. kalendāro gadu, kas paredzēti tiešajiem maksājumiem un noteikti IV pielikumā, ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu piešķir 28. pantā noteiktajām darbībām. Pirmajā daļā minēto pārvietojumu, ko veic no tiešajiem maksājumiem paredzētajiem dalībvalsts piešķīrumiem uz tās pašas dalībvalsts ELFLA piešķīrumiem, procentuālā izteiksmē drīkst palielināt: Atkāpjoties no iepriekšējās daļas b) apakšpunkta, dalībvalstis, kuru valsts vidējā summa par hektāru ir mazāka par Savienības vidējo rādītāju, var pārvietot līdz 12 % no ELFLA piešķīrumiem uz to tiešajiem maksājumiem paredzētajiem piešķīrumiem. Tomēr pārvietojums nepārsniedz summu, kas vajadzīga, lai panāktu, ka valsts vidējā summa par hektāru atbilst Savienības vidējam rādītājam. To pilnībā piešķir 28. pantā minētajām intervencēm. a)   nepārsniedzot 15 procentpunktus, ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu dalībvalstis izmanto no ELFLA finansētām intervencēm, kuras ir par 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem konkrētajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem; b)   nepārsniedzot 2 procentpunktus, ar noteikumu, ka atbilstošo palielinājumu dalībvalstis izmanto saskaņā ar 86. panta 4. punkta b) apakšpunktu. Piešķīrumus tiešajiem maksājumiem, kas pārvietoti saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, var atskaitīt no iemaksu daļas saskaņā ar 86. panta 4. punkta a) apakšpunktu vai 4. punkta c) apakšpunktu, vai abu apvienojumu. 2.  Šā panta 1. punktā minētajos lēmumos nosaka 1. punktā aprakstīto procentuālo daudzumu, kurš katrā kalendārajā gadā var būt atšķirīgs. 2.  Šā panta 1. punktā minētajos lēmumos nosaka 1. punktā aprakstīto procentuālo daudzumu, kurš katrā kalendārajā gadā var būt atšķirīgs. 3.  2023. gadā, izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, dalībvalstis savu 1. punktā minēto lēmumu var pārskatīt. 3.  2024. gadā, izmantojot 107. pantā minēto KLP stratēģiskā plāna grozīšanas iespēju, dalībvalstis savu 1. punktā minēto lēmumu var pārskatīt. Dalībvalstis līdz 2021. gada 31. decembrim paziņo Komisijai 1. punktā minēto lēmumu, kā arī lēmumu par 15. un 26. panta piemērošanu. Grozījums Nr. 562 Regulas priekšlikums 91. pants – 1. daļa Lai, īstenojot no ELGF un ELFLA finansētu Savienības atbalstu, sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis saskaņā ar šo regulu izveido KLP stratēģiskos plānus. Lai, īstenojot no ELGF un ELFLA finansētu Savienības atbalstu, sasniegtu 6. panta 1. punktā nosauktos konkrētos mērķus, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis sadarbībā ar reģioniem saskaņā ar šo regulu izveido KLP stratēģiskos plānus. Grozījums Nr. 563 Regulas priekšlikums 91. pants – 2. daļa Pamatojoties uz 103. panta 2. punktā minēto SVID analīzi un 96. pantā minēto vajadzību novērtējumu, dalībvalstis KLP stratēģiskajos plānos iestrādā saskaņā ar 97. pantu izveidotu intervences stratēģiju, kurā, lai sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, nosaka skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus. Mērķrādītājus nosaka, izmantojot kopējus rezultātu rādītājus, kas norādīti I pielikumā. Pamatojoties uz 103. panta 2. punktā minēto SVID analīzi un 96. pantā minēto vajadzību novērtējumu, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis sadarbībā ar reģioniem KLP stratēģiskajos plānos iestrādā saskaņā ar 97. pantu izveidotu intervences stratēģiju, kurā, lai sasniegtu 6. pantā nosauktos konkrētos mērķus, nosaka skaitliskus (arī starpposma) mērķrādītājus. Mērķrādītājus nosaka, izmantojot kopējus rezultātu rādītājus, kas norādīti I pielikumā. Grozījums Nr. 564 Regulas priekšlikums 91. pants – 4. daļa Katrs KLP stratēģiskais plāns aptver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Katrs KLP stratēģiskais plāns aptver laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Grozījums Nr. 565 Regulas priekšlikums 91. pants – 4.a daļa (jauna) KLP stratēģisko plānu apstiprināšana un to īstenošana dalībvalstīs nerada kavēšanos atbalsta pieteikumu iesniegšanas periodā attiecībā uz atbalsta saņēmējiem, nedz arī savlaicīgā atbalsta izmaksā atbalsta saņēmējiem. Grozījums Nr. 832cp1 Regulas priekšlikums 92. pants – virsraksts Vērienīgāki vidiskie un klimatiskie mērķi Vērienīgāki vidiskie, klimatiskie un ar dzīvnieku labturību saistītie mērķi Grozījums Nr. 567 Regulas priekšlikums 92. pants – 1. punkts 1.  Ar KLP stratēģiskajiem plāniem un jo īpaši ar 97. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences stratēģijas elementiem dalībvalstis cenšas dod tādu kopējo ieguldījumu 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosaukto konkrēto vidisko un klimatisko mērķu sasniegšanā, kas ir lielāks par 2014.–2020. gada laikposmā doto kopējo ieguldījumu Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. panta 2. punkta pirmās daļas b) punkta mērķa sasniegšanā ar ELGF un ELFLA atbalsta palīdzību. 1.  Ar KLP stratēģiskajiem plāniem un jo īpaši ar 97. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences stratēģijas elementiem dalībvalstis cenšas nodrošināt tādu kopējo budžeta daļu 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosaukto konkrēto mērķu, kas saistīti ar agrovidi un klimatu, sasniegšanā, kas ir lielāka par 2014.–2020. gada laikposmā nodrošināto kopējo budžeta daļu Regulas (ES) Nr. 1306/2013 110. panta 2. punkta pirmās daļas b) punkta mērķa sasniegšanā ar ELGF un ELFLA atbalsta palīdzību. Grozījums Nr. 832cp4 Regulas priekšlikums 92. pants – 2. punkts 2.  Pamatojoties uz pieejamo informāciju, KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis izskaidro, kādā veidā tās gatavojas sasniegt 1. punktā minēto lielāko kopējo ieguldījumu. Skaidrojuma pamatā ir attiecīga informācija, piemēram, 95. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā un 95. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētie elementi. 2.  Pamatojoties uz jaunāko un uzticamāko informāciju, KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis izskaidro, kādu ietekmi uz vidi un klimatu tās tiecas panākt 2021.–2027. gada laikposmā un kādā veidā tās gatavojas sasniegt 1. punktā minēto lielāko kopējo ieguldījumu, tostarp to, kā tās plāno nodrošināt, ka mērķi, kas noteikti, pamatojoties uz I pielikumā izklāstītajiem ietekmes rādītājiem, būs pašreizējā stāvokļa uzlabojums. Skaidrojuma pamatā ir attiecīga informācija, piemēram, 95. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā un 95. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētie elementi. Grozījums Nr. 1177 Regulas priekšlikums 92.a pants (jauns) 92.a pants Riska pārvaldības pasākumi Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos uz pieejamās informācijas un SVID analīzes pamata izskaidro, kā tās plāno nodrošināt pietiekamus un relevantus riska pārvaldības risinājumus, lai palīdzētu lauksaimniekiem stāties pretim klimatiskajiem, sanitārajiem un ekonomiskajiem apdraudējumiem. Šajā pantā minētie riska pārvaldības risinājumi var ietvert riska pārvaldības rīkus, kas uzskaitīti 70. pantā, vai jebkādus pastāvošus valsts riska pārvaldības risinājumus. Grozījums Nr. 569 Regulas priekšlikums 93. pants – 1. daļa Katra dalībvalsts izveido vienu KLP stratēģisko plānu visai tās teritorijai. Katra dalībvalsts — attiecīgā gadījumā sadarbībā ar reģioniem — izveido vienu KLP stratēģisko plānu visai tās teritorijai. Grozījums Nr. 570 Regulas priekšlikums 93. pants – 2. daļa Ja dažus KLP stratēģiskā plāna elementus veido reģionālā līmenī, dalībvalsts nodrošina šo elementu saskaņotību un konsekvenci ar valsts līmenī izveidotajiem KLP stratēģiskā plāna elementiem. Ja dažus KLP stratēģiskā plāna elementus veido un/vai īsteno reģionālā līmenī, izmantojot reģionālās intervences programmas, dalībvalsts nodrošina šo elementu saskaņotību un konsekvenci ar valsts līmenī izveidotajiem KLP stratēģiskā plāna elementiem. Grozījums Nr. 571 un 734cp2 Regulas priekšlikums 94. pants – 2. punkts 2.  Par KLP stratēģiskā plāna izstrādi atbildīgā dalībvalsts struktūra nodrošina, lai plāna vidiskās un klimatiskās daļas sagatavošanā faktiski iesaistītos vides un klimata jomā kompetentās iestādes. 2.  Par KLP stratēģiskā plāna izstrādi atbildīgā dalībvalsts struktūra nodrošina, lai plāna vidiskās un klimatiskās daļas sagatavošanā pilnvērtīgi iesaistītos vides un klimata jomā kompetentās publiskā sektora iestādes. Grozījums Nr. 572 un 734cp3 Regulas priekšlikums 94. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa Katra dalībvalsts veido partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus: Katra dalībvalsts veido partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī ar citiem partneriem. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus: Grozījums Nr. 573 un 734cp5 Regulas priekšlikums 94. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts b)  nevalstiskās organizācijas; b)  ekonomiskos un sociālos partnerus, jo īpaši lauksaimniecības nozares pārstāvjus, tostarp vietējās rīcības grupas programmas LEADER kontekstā; Grozījums Nr. 574 un 734cp6 Regulas priekšlikums 94. pants – 3. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts c)  attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un – vajadzības gadījumā – struktūras, kas ir atbildīgas par sociālās iekļautības veicināšanu, pamattiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesības veicināšanu un diskriminācijas novēršanu. c)  attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un ir saistītas ar visiem 5. pantā un 6. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem, un – vajadzības gadījumā – struktūras, kas ir atbildīgas par sociālās iekļautības veicināšanu, pamattiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesības veicināšanu un diskriminācijas novēršanu. Grozījums Nr. 575 un 734cp7 Regulas priekšlikums 94. pants – 3. punkts – 2. daļa Dalībvalstis iesaista šos partnerus KLP stratēģiskā plāna sagatavošanā. Dalībvalstis pilnvērtīgi iesaista šos partnerus KLP stratēģiskā plāna sagatavošanā. Grozījums Nr. 576 un 734cp9 Regulas priekšlikums 94. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai efektīvi koordinētu KLP stratēģisko plānu īstenošanu, ņemot vērā proporcionalitātes un dalītās pārvaldības principu. 4.  Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai efektīvi koordinētu KLP stratēģisko plānu īstenošanu, ņemot vērā proporcionalitātes un dalītās pārvaldības principu, kā arī nepieciešamību nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Grozījums Nr. 577, 970 un 1312cp7 Regulas priekšlikums 94. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 138. pantu nolūkā paredzēt rīcības kodeksu, lai palīdzētu dalībvalstīm organizēt 3. punktā minēto partnerību. Rīcības kodeksā nosaka sistēmu, kurai atbilstīgi dalībvalstīm saskaņā ar saviem tiesību aktiem un reģionālajām kompetencēm ir jācenšas īstenot partnerības principu. Grozījums Nr. 578 Regulas priekšlikums 95. pants – 1. punkts – e apakšpunkts e)  mērķrādītāju un finanšu plāni; e)  mērķrādītāju un finanšu plāni, tostarp attiecīgā gadījumā reģionālajās intervences programmās minētie mērķrādītāju un finanšu plāni; Grozījums Nr. 579 Regulas priekšlikums 95. pants – 2. punkts – c apakšpunkts c)  III pielikums – apspriešanās ar partneriem; c)  III pielikums – apspriešanās ar partneriem – kopsavilkums par komentāriem, ko iesniegušas kompetentās reģionālās un vietējās iestādes un partneri, kuri minēti 94. panta 3. punktā; Grozījums Nr. 580 Regulas priekšlikums 95. pants – 2. punkts – d apakšpunkts d)  IV pielikums – kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu; d)  IV pielikums – attiecīgā gadījumā kultūratkarīgais maksājums par kokvilnu; Grozījums Nr. 581 Regulas priekšlikums 95. pants – 2. punkts – e apakšpunkts e)  V pielikums – papildu finansējums, ko valsts piešķir KLP stratēģiskā plāna satvarā. e)  V pielikums – stratēģiskajam plānam paredzētais valsts atbalsts, kas nav atbrīvots no LESD 107., 108. un 109. panta noteikumu piemērošanas, saskaņā ar 131. panta 4. punktu un papildu finansējums, kas paredzēts visām attīstības intervencēm un ko valsts piešķir KLP stratēģiskā plāna satvarā. Grozījums Nr. 582 Regulas priekšlikums 95. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns) ea)  VI pielikums — klimatiskās un vidiskās shēmas, kā arī dzīvnieku labturības shēmas, kā noteikts 28. pantā; Grozījums Nr. 583 Regulas priekšlikums 95. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns) eb)  VII pielikums — reģionālās intervences programmas un Grozījums Nr. 584 Regulas priekšlikums 95. pants – 2. punkts – ec apakšpunkts (jauns) ec)  VIII pielikums — stratēģisko plānu elementi, ar ko veicina konkurētspējas uzlabošanu. Grozījums Nr. 585 Regulas priekšlikums 96. pants – 1. daļa – b punkts b)  identificē vajadzības attiecībā uz katru 6. pantā noteikto konkrēto mērķi, pamatojoties uz pierādījumiem no SVID analīzes. Visas vajadzības tiek aprakstītas neatkarīgi no tā, vai tās tiks iekļautas KLP stratēģiskajā plānā; b)  identificē vajadzības attiecībā uz katru 6. pantā noteikto konkrēto mērķi, tostarp dzīvnieku labturības jomā, pamatojoties uz pierādījumiem no SVID analīzes. Visas vajadzības tiek aprakstītas neatkarīgi no tā, vai tās tiks iekļautas KLP stratēģiskajā plānā; Grozījums Nr. 586 Regulas priekšlikums 96. pants – 1. daļa – d punkts d)  attiecīgā gadījumā iekļauj analīzi par konkrētām vajadzībām jutīgajos ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, tālākajos reģionos; d)  attiecīgā gadījumā iekļauj analīzi par konkrētām vajadzībām izolētos vai jutīgos ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, tālākajos reģionos, kalnu reģionos un salu reģionos; Grozījums Nr. 587 Regulas priekšlikums 96. pants – 1. daļa – e punkts e)  nosaka un attiecīgā secībā sarindo prioritātes, tai skaitā ar argumentiem pamato izdarītās izvēles un vajadzības gadījumā paskaidro, kāpēc dažas identificētās vajadzības nav iekļautas vai tikai daļēji iekļautas KLP stratēģiskajā plānā. e)  nosaka prioritātes un sarindo vajadzības atbilstīgi izdarītajām izvēlēm un vajadzības gadījumā paskaidro iemeslus, kāpēc dažas identificētās vajadzības nav iekļautas vai tikai daļēji iekļautas KLP stratēģiskajā plānā. Grozījums Nr. 588 Regulas priekšlikums 96. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns) ea)  iekļauj to jomu kopsavilkumu, kurās trūkst pamatinformācijas vai tā ir nepietiekama, lai nodrošinātu pašreizējās situācijas pilnu aprakstu attiecībā uz 6. pantā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem un uzraudzītu minēto mērķu sasniegšanu; Grozījums Nr. 589 Regulas priekšlikums 96. pants – 3. daļa Novērtējumam dalībvalstis izmanto jaunākos un uzticamākos datus. Novērtējumam dalībvalstis izmanto jaunākos un uzticamākos datus, kā arī attiecīgā gadījumā izmanto datus, kas sadalīti pēc dzimuma. Grozījums Nr. 590 Regulas priekšlikums 97. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns) aa)  skaidrojums par KLP stratēģiskā plāna sociālo un ekonomisko struktūru, aprakstot papildināmību un pamatnosacījumus attiecībā uz dažādām intervencēm, ar kurām cenšas sasniegt konkrētos ar lauksaimniecības ekonomisko attīstību un lauku apvidiem saistītos mērķus, kas ir noteikti attiecīgi 6. panta 1. punkta a), b), c), g), h) un i) apakšpunktā; Grozījums Nr. 591 Regulas priekšlikums 97. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns) ba)  attiecīgā gadījumā pārskats par to, kā ar KLP stratēģisko plānu nodrošina augstas dabas vērtības lauksaimniecības sistēmu vajadzības, tostarp aspektus, kas saistīti ar to sociāli ekonomisko dzīvotspēju; Grozījums Nr. 592 Regulas priekšlikums 97. pants – 2. punkts – c apakšpunkts c)  attiecībā uz 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi “piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību” – kopaina par attiecīgajām KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm un konkrētajiem nosacījumiem, kas minēti 22. panta 4. punktā, 27., 69. pantā un 71. panta 7. punktā. Sniedzot finanšu plānu attiecībā uz 27. un 69. punktā minētajiem intervenču veidiem, dalībvalstis jo īpaši atsaucas uz 86. panta 5. punktu. Kopainā arī ir jāpaskaidro mijiedarbība ar valsts instrumentiem, kuras mērķis ir uzlabot saskaņotību starp Savienības rīcību un dalībvalstu rīcību šajā jomā; c)  attiecībā uz mērķi “piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību” saskaņā ar 6. panta 1. punkta g) apakšpunktu ― kopaina par attiecīgajām KLP stratēģiskajā plānā iekļautajām intervencēm un konkrētajiem nosacījumiem, kas minēti 22. panta 4. punktā, 27., 69. pantā un 71. panta 7. punktā. Sniedzot finanšu plānu attiecībā uz 27. un 69. punktā minētajiem intervenču veidiem, dalībvalstis jo īpaši atsaucas uz 86. panta 5. punktu. Kopainā arī ir jāpaskaidro mijiedarbība ar valsts instrumentiem, kuras mērķis ir uzlabot saskaņotību starp Savienības rīcību un dalībvalstu rīcību šajā jomā; Grozījums Nr. 593 Regulas priekšlikums 97. pants – 2. punkts – f apakšpunkts f)   valsts un reģionālo intervenču mijiedarbības apraksts, tai skaitā finanšu piešķīrumu sadalījums pa intervencēm un pa fondiem. f)   valsts un reģionālo intervenču mijiedarbības apraksts, tai skaitā finanšu piešķīrumu sadalījums pa intervencēm un pa fondiem; un Grozījums Nr. 594 Regulas priekšlikums 97. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns) fa)  skaidrojums par to, kā ar KLP stratēģisko plānu ir paredzēts sekmēt to, lai tiktu sasniegts mērķis uzlabot dzīvnieku veselību un labturību un mazināt rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem; dalībvalstis īpaši norāda 28. un 65. pantā paredzēto intervenču veidus; Grozījums Nr. 1112 Regulas priekšlikums 97. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns) (fb)   paskaidrojums par to, kā ar katra 6. panta 1. punktā izklāstītā konkrētā mērķa intervencēm ir paredzēts veicināt vienkāršošanu galasaņēmējiem un mazināt administratīvo slogu; Grozījums Nr. 595 Regulas priekšlikums 98. pants – virsraksts Vairāku veidu intervencēm kopīgie elementi Stratēģiskajos plānos noteiktajām vairāku veidu intervencēm kopīgie elementi Grozījums Nr. 1113 Regulas priekšlikums 98. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iia punkts (jauns) (ii a)   vispārējā ieguldījuma vienkāršošanā un galasaņēmēju regulatīvā un administratīvā sloga mazināšanā apraksts. Grozījums Nr. 835 Regulas priekšlikums 98. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns) ba)   paskaidrojums par to, kā KLP stratēģiskais plāns atbalstīs bioloģisko lauksaimniecību, lai veicinātu pieaugošajam pieprasījumam pēc bioloģiskās lauksaimniecības produktiem atbilstošu ražošanas apjomu, kā noteikts 13.a pantā; Grozījums Nr. 596 Regulas priekšlikums 98. pants – 1. daļa – c punkts c)  aprakstu par to, kā tiek izmantota “tehniskā palīdzība”, kā minēts 83. panta 2. punktā, 86. panta 3. punktā un 112. pantā, un KLP tīkli, kā minēts 113. pantā; c)  aprakstu par to, kā tiek izmantota “tehniskā palīdzība”, kā minēts 83. panta 2. punktā, 86. panta 3. punktā un 112. pantā, un KLP tīkli, kā minēts 113. pantā; un Grozījums Nr. 597 Regulas priekšlikums 99. pants – 1. daļa – c punkts c)  minētās intervences koncepcija vai prasības, kas nodrošina efektīvu ieguldījumu 6. panta nosauktā(-o) mērķa(-u) sasniegšanā. Attiecībā uz vidiskajām un klimatiskajām intervencēm – informācija par atbilstību nosacījumu sistēmas prasībām, lai pierādītu to, ka prakses nepārklājas; c)  minētās intervences koncepcija vai prasības, kas nodrošina efektīvu ieguldījumu 6. panta nosauktā(-o) attiecīgā(-o) mērķa(-u) sasniegšanā. Attiecībā uz vidiskajām un klimatiskajām intervencēm – informācija par atbilstību nosacījumu sistēmas prasībām, lai pierādītu to, ka prakses nepārklājas; Grozījums Nr. 598 Regulas priekšlikums 99. pants – 1. daļa – d punkts d)  atbalsttiesīguma nosacījumi; d)  atbalsttiesīguma nosacījumi saskaņā ar šo regulu; Grozījums Nr. 599 Regulas priekšlikums 99. pants – 1. daļa – h punkts h)  attiecīgais gada piešķīrums intervencei, ka minēts 88. pantā. Vajadzības gadījumā sniedz sadalījumu pa summām, kas plānotas dotācijām, un pa summām, kas plānotas finanšu instrumentiem; h)  attiecīgais gada piešķīrums intervencei, kā minēts 88. pantā. Vajadzības gadījumā sniedz sadalījumu pa summām, kas plānotas dotācijām, un pa summām, kas plānotas finanšu instrumentiem; un Grozījums Nr. 600 Regulas priekšlikums 99. pants – 1. daļa – i punkts i)  norāde par to, vai uz intervenci neattiecas LESD 42. panta piemērošanas joma un vai uz to attiecas valsts atbalsta novērtējums. i)  norāde par to, vai uz intervenci neattiecas LESD 42. panta piemērošanas joma un vai uz to attiecas valsts atbalsta novērtējums saskaņā ar Komisijas norādēm pamatnostādnēs par valsts atbalstu. Grozījums Nr. 601 Regulas priekšlikums 100. pants – 1. punkts 1.  Iepriekš 95. panta 1. panta e) apakšpunktā minētā mērķrādītāju plānā ietver kopsavilkuma tabulu, kurā norādīti 97. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie mērķrādītāji un izklāstīts gada starpposma mērķrādītāju sadalījums. 1.  Iepriekš 95. panta 1. panta e) apakšpunktā minētā mērķrādītāju plānā ietver kopsavilkuma tabulu, kurā norādīti 97. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie mērķrādītāji un izklāstīts gada vai attiecīgā gadījumā daudzgadu starpposma mērķrādītāju sadalījums, kas vajadzības gadījumā daļēji sadalīts pa reģioniem. Grozījums Nr. 602 Regulas priekšlikums 100. pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts e)  III sadaļas III nodaļas VII iedaļā minētajam nozariskajām intervencēm paredzēto piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm, noradot plānoto izlaidi un par vienību izmaksājamo vidējo summu; e)  III sadaļas III nodaļā minētajām nozariskajām intervencēm paredzēto piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm, norādot plānoto izlaidi un par vienību izmaksājamo vidējo summu; Grozījums Nr. 603 Regulas priekšlikums 100. pants – 2. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts f)  lauku attīstībai paredzēto dalībvalstu piešķīrumu sadalījumu (kas izdarīts pēc b) apakšpunktā noteiktajiem pārvietojumiem uz tiešajiem maksājumiem un no tiem) pa intervences veidiem un intervencēm (ar kopsummām par periodu), norādot arī piemērojamo ELFLA iemaksu likmi; attiecīgā gadījumā – piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm un reģionu veidiem. Ja līdzekļi pārvietoti no tiešajiem maksājumiem, norāda ar attiecīgo pārvietojumu finansēto(-ās) intervenci(-es) vai intervences daļu. Šajā tabulā norāda arī plānoto izlaidi par katru intervenci, kā arī par vienību izmaksājamās vidējās vai vienotās summas, turklāt attiecīgā gadījumā norāda dotācijām plānoto summu sadalījumu un finanšu instrumentiem plānoto summu sadalījumu. Norāda arī tehniskajai palīdzībai paredzētās summas; f)  lauku attīstībai paredzēto dalībvalstu piešķīrumu sadalījumu (kas izdarīts pēc b) apakšpunktā noteiktajiem pārvietojumiem uz tiešajiem maksājumiem un no tiem) pa intervences veidiem un intervencēm (ar kopsummām par periodu), norādot arī piemērojamo ELFLA iemaksu likmi; attiecīgā gadījumā – piešķīrumu sadalījumu pa intervencēm un reģionu veidiem. Ja līdzekļi pārvietoti no tiešajiem maksājumiem, norāda ar attiecīgo pārvietojumu finansēto(-ās) intervenci(-es) vai intervences daļu. Šajā tabulā norāda arī plānoto izlaidi par katru intervenci, kā arī par vienību izmaksājamās vidējās vai vienotās summas, turklāt attiecīgā gadījumā norāda dotācijām plānoto summu sadalījumu un finanšu instrumentiem plānoto summu sadalījumu. Norāda arī tehniskajai palīdzībai paredzētās summas; un Grozījums Nr. 604 Regulas priekšlikums 100. pants – 2. punkts – 2. daļa Šajā pantā minētos elementus nosaka katram gadam. Šajā pantā minētos elementus vajadzības gadījumā nosaka katram gadam, un tie attiecīgā gadījumā var ietvert arī reģionālās tabulas. Grozījums Nr. 605 Regulas priekšlikums 100.a pants (jauns) 100.a pants Reģionālās intervences programmas Katra reģionālās intervences programma lauku attīstībai ietver vismaz šādas sadaļas: a)  SVID analīzes kopsavilkums;  b)  vajadzību novērtējuma kopsavilkums;  c)  intervences stratēģija;  d)  operatīvs to intervenču apraksts, kuras pārvalda un īsteno reģionālā līmenī saskaņā ar valsts stratēģisko plānu, kā noteikts 99. pantā. Precīzāk, katrai intervencei, kas stratēģijā noteikta šā panta c) punktā, ir jāiekļauj šādi elementi: i)  intervences apraksts; ii)  atbalsttiesīguma nosacījumi;  iii)  atbalsta likme; iv)  par vienību izmaksājamās atbalsta summas aprēķins; v)  finanšu plāns; vi)  rezultātu rādītāji; vii)  mērķrādītāji; viii)  skaidrojums par mērķrādītāju sasniegšanu; e)  daudzgadu finanšu plāns un f)  pārvaldības un koordinācijas sistēmas apraksts. Grozījums Nr. 606 Regulas priekšlikums 102. pants – 1. daļa – ievaddaļa Aprakstot elementus, kas nodrošina 95. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto KLP modernizēšanos, jo īpaši izceļ KLP stratēģiskajā plānā iekļautos lauksaimniecības nozares un KLP modernizēšanos atbalstošos elementus; aprakstā jo īpaši ietver: Aprakstot elementus, kas nodrošina 95. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto KLP modernizāciju, jo īpaši izceļ KLP stratēģiskajā plānā iekļautos elementus, ar kuriem atbalsta lauksaimniecības nozares un KLP modernizāciju nolūkā risināt jaunus uzdevumus, tostarp pāreju uz ilgtspējīgākiem modeļiem; aprakstā jo īpaši ietver: Grozījums Nr. 607 Regulas priekšlikums 102. pants – 1. daļa – a punkts – ievaddaļa a)  pārskatu par to, kā KLP stratēģiskais plāns palīdzēs sasniegt 5. panta otrajā daļā nosaukto vispārīgo horizontālo mērķi attiecībā uz zināšanu, inovācijas un digitalizēšanas apgūšanu un kopīgošanu un to tālākās nodošanas sekmēšanu; minētajā pārskatā iekļauj: a)  pārskatu par to, kā KLP stratēģiskais plāns palīdzēs sasniegt 5. panta otrajā daļā nosaukto vispārīgo horizontālo mērķi attiecībā uz zināšanu apmaiņu, inovāciju un digitalizāciju lauksaimniecībā un lauku apvidos un to tālākās nodošanas sekmēšanu un popularizēšanu; minētajā pārskatā iekļauj: Grozījums Nr. 836 Regulas priekšlikums 102. pants – 1. daļa – a punkts– iia apakšpunkts (jauns) iia)   saskaņotību ar ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un starptautiskiem nolīgumiem klimata jomā. Grozījums Nr. 608 Regulas priekšlikums 102. pants – 1. daļa – b punkts b)  aprakstu, kurā izklāstīta stratēģija gan digitālo tehnoloģiju attīstībai lauksaimniecībā un lauku apvidos, gan arī šo tehnoloģiju izmantošanai, lai uzlabotu KLP stratēģiskajā plānā iekļauto intervenču lietderību un efektivitāti. b)  aprakstu, kurā izklāstīta stratēģija gan digitālo tehnoloģiju attīstībai lauksaimniecībā un lauku apvidos, gan viedo ciematu attīstībai, gan arī nosacījumi šo tehnoloģiju izmantošanai, tostarp nosacījumi, kas cita starpā paredz informēt lauksaimniekus par viņu tiesībām saistībā ar viņu personas datu aizsardzību un izmantošanu, lai uzlabotu KLP stratēģiskajā plānā iekļauto intervenču lietderību un efektivitāti. Grozījums Nr. 609 Regulas priekšlikums 103. pants – 2. punkts – 3. daļa – e apakšpunkts e)  vajadzības gadījumā – iekļauj teritoriālo aspektu analīzi, norādot teritorijas, uz kurām konkrēti attiecas intervences; e)  vajadzības gadījumā ― iekļauj teritoriālo aspektu analīzi, norādot teritorijas, uz kurām konkrēti attiecas intervences, tostarp lauksaimniecības zemes ar augstu dabas vērtību; Grozījums Nr. 610 Regulas priekšlikums 103. pants – 2. punkts – 5. daļa Attiecībā uz 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosaukto mērķi piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus SVID analīzē iekļauj īsu analīzi attiecībā uz zemes pieejamību, zemes mobilitāti, zemes pārstrukturēšanu, iespēju saņemt finansējumu un kredītus un iespēju iegūt attiecīgās zināšanas un saņemt padomus. Attiecībā uz 6. panta 1. punkta g) apakšpunktā nosaukto mērķi piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus SVID analīzē iekļauj īsu analīzi attiecībā uz zemes pieejamību, zemes mobilitāti, zemes pārstrukturēšanu, iespēju saņemt finansējumu un kredītus un iespēju iegūt attiecīgās zināšanas un saņemt padomus, kā arī spēju tikt galā ar risku. Grozījums Nr. 611 Regulas priekšlikums 103. pants – 5. punkts – a apakšpunkts a)  īsu aprakstu par valsts papildfinansējumu, kas sniegts KLP stratēģiskā plāna piemērošanas jomas ietvaros, norādot summas par katru pasākumu un informāciju par atbilstību šīs regulas prasībām; a)  īsu aprakstu par valsts papildfinansējumu, kas sniegts KLP stratēģiskā plāna piemērošanas jomas ietvaros, norādot summas par katru intervenci un informāciju par atbilstību šīs regulas prasībām; Grozījums Nr. 612 Regulas priekšlikums 103. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  KLP stratēģiskā plāna VI pielikumā iekļauj 28. pantā noteikto klimatisko, vidisko un dzīvnieku labturības shēmu aprakstu. Grozījums Nr. 613 Regulas priekšlikums 103. pants – 5.b punkts (jauns) 5.b  KLP stratēģiskā plāna VII pielikumā iekļauj reģionālo intervences programmu aprakstu. Grozījums Nr. 615 Regulas priekšlikums 104. pants 104. pants svītrots Deleģētās pilnvaras attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna saturu Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo nodaļu groza attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna un tā pielikumu saturu. Grozījums Nr. 616 Regulas priekšlikums 105. pants – virsraksts Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna saturu Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz KLP stratēģiskā plāna veidu Grozījums Nr. 617 Regulas priekšlikums 105. pants – 1. daļa Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz 96.–103. pantā izklāstīto KLP stratēģiskā plāna elementu sniegšanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka saskaņotu veidlapu un 96.–103. pantā izklāstīto KLP stratēģiskā plāna elementu sniegšanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 139. panta 2. punktā. Grozījums Nr. 1153cp1 Regulas priekšlikums 106. pants – 1. punkts 1.  Katra dalībvalsts ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī Komisijai iesniedz KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kurā ietverta 95. pantā minētā informācija. 1.  Katra dalībvalsts līdz ... [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisijai iesniedz KLP stratēģiskā plāna priekšlikumu, kurā ietverta 95. pantā minētā informācija. Komisija mudina dalībvalstis, izstrādājot KLP stratēģiskos plānus, savstarpēji apmainīties ar informāciju un paraugpraksi. Grozījums Nr. 619 Regulas priekšlikums 106. pants – 2. punkts 2.  Komisija novērtē ierosinātos KLP stratēģiskos plānus, pamatojoties uz plānu pilnīgumu, konsekvenci un saskaņotību ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, šo regulu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un horizontālo regulu, plānu faktisko ieguldījumu konkrēto mērķu sasniegšanā, ietekmi uz iekšējā tirgus pareizu darbību un konkurences kropļojumu, administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un pārvaldes iestādēm. Novērtējumā galvenokārt izskata KLP stratēģiskā plāna stratēģijas pietiekamību, attiecīgos konkrētos mērķus, mērķrādītājus, intervences un budžeta līdzekļus, kas vajadzīgi KLP stratēģiskā plāna konkrētajiem mērķiem, kuru izpildes nodrošināšana paredzēta ar ierosināto intervenču komplektu, pamatojoties uz SVID analīzi un ex ante izvērtējumu. 2.  Komisija novērtē ierosinātos KLP stratēģiskos plānus, pamatojoties uz plānu pilnīgumu, konsekvenci un saskaņotību ar Savienības tiesību aktu vispārējiem principiem, šo regulu un noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu un horizontālo regulu, plānu faktisko ieguldījumu 6. panta 1. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanā, ietekmi uz iekšējā tirgus pareizu darbību un konkurences kropļojumu, administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un pārvaldes iestādēm. Novērtējumā galvenokārt izskata KLP stratēģiskā plāna stratēģijas pietiekamību, tostarp izmantotās informācijas kvalitāti, attiecīgos konkrētos mērķus, mērķrādītājus, intervences un budžeta līdzekļus, kas vajadzīgi KLP stratēģiskā plāna konkrētajiem mērķiem, kuru izpildes nodrošināšana paredzēta ar ierosināto intervenču komplektu, pamatojoties uz SVID analīzi un ex ante izvērtējumu. Grozījums Nr. 1153cp2 Regulas priekšlikums 106. pants – 5. punkts – 1. daļa Katru KLP stratēģisko plānu apstiprina ne vēlāk kā astoņus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts. Katru KLP stratēģisko plānu apstiprina ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts. Grozījums Nr. 620, 1153cp3 un 1331 Regulas priekšlikums 106. pants – 5. punkts – 2. daļa Apstiprinājums neattiecas uz informāciju, kas minēta 101. panta c) apakšpunktā un KLP stratēģiskā plāna I–IV pielikumos, par kuriem ir runa 95. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā. Svītrots Grozījums Nr. 1153 cp4 Regulas priekšlikums 106. pants – 5. punkts – 3. daļa Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalsts drīkst Komisijai lūgt apstiprināt KLP stratēģisko plānu, kurā nav ietverti visi vajadzīgie elementi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts norāda, kādas KLP stratēģiskā plāna daļas trūkst, un, lai pierādītu kopējo plāna konsekvenci un saskaņotību, attiecībā uz visu KLP stratēģisko plānu sniedz indikatīvus mērķrādītājus un finanšu plānus, kā minēts 100. pantā. KLP stratēģiskā plāna trūkstoši elementi Komisijai tiek iesniegti kā plāna grozījumi saskaņā ar 107. pantu. Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalsts drīkst Komisijai lūgt apstiprināt KLP stratēģisko plānu, kurā nav ietverti visi vajadzīgie elementi. Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts norāda, kādas KLP stratēģiskā plāna daļas trūkst, un, lai pierādītu kopējo plāna konsekvenci un saskaņotību, attiecībā uz visu KLP stratēģisko plānu sniedz indikatīvus mērķrādītājus un finanšu plānus, kā minēts 100. pantā. KLP stratēģiskā plāna trūkstoši elementi Komisijai tiek iesniegti kā plāna grozījumi saskaņā ar 107. pantu termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par trijiem mēnešiem. Tiem ir jābūt saskanīgiem un jāatbilst dalībvalsts iepriekš iesniegtajiem indikatīvajiem mērķrādītājiem un finanšu plāniem, ievērojami nenovirzoties no mērķiem un tos nesamazinot. Grozījums Nr. 621, 983, 1153cp5 un 1333 Regulas priekšlikums 106. pants – 7.a punkts (jauns) 7.a  Komisija sešu mēnešu laikā pēc valstu KLP stratēģisko plānu apstiprināšanas iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma ziņojumu par šiem plāniem un pievieno tam skaidri aprakstītus vērtējumus, sniedzot informāciju par dalībvalstu pieņemtajiem lēmumiem 6. panta 1. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanai. Grozījums Nr. 1153 cp6 Regulas priekšlikums 106. pants – 7.b punkts (jauns) 7.b   Komisija KLP stratēģiskos plānus tulko angļu valodā un publicē tiešsaistē, lai nodrošinātu publicitāti un pārredzamību Savienības līmenī. Grozījums Nr. 623, 985 un 1153cp7 Regulas priekšlikums 106. pants – 7.c punkts (jauns) 7.c  KLP stratēģisko plānu apstiprināšana un īstenošana dalībvalstīs nerada kavēšanos atbalsta pieteikumu iesniegšanas periodā attiecībā uz atbalsta saņēmējiem, nedz arī kavējumus savlaicīgā atbalsta izmaksā, jo īpaši pirmajā īstenošanas gadā. Grozījums Nr. 735cp1 Regulas priekšlikums 107. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis drīkst iesniegt Komisijai pieprasījumus grozīt savus KLP stratēģiskos plānus. 1.  Dalībvalstis drīkst iesniegt Komisijai pieprasījumus grozīt savus KLP stratēģiskos plānus, attiecīgā gadījumā ietverot jebkādus grozījumus reģionālajās intervenču programmās pēc vienošanās ar reģionālajām vadošajām iestādēm. Grozījums Nr. 625 un 735cp2 Regulas priekšlikums 107. pants – 2. punkts 2.  KLP stratēģisko plānu grozījuma pieprasījumus pienācīgi pamato un tajos jo īpaši izklāsta plāna izmaiņu paredzamo ietekmi uz 6. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu. Pieprasījumiem pievieno grozītos plānus un attiecīgos atjauninātos pielikumus. 2.  KLP stratēģisko plānu grozījuma pieprasījumos iekļauj paskaidrojumu, izklāstot plāna izmaiņu paredzamo ietekmi uz 6. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu. Pieprasījumiem pievieno grozītos plānus un attiecīgos atjauninātos pielikumus. Grozījums Nr. 626 un 735cp3 Regulas priekšlikums 107. pants – 7. punkts 7.  KLP stratēģiskā plāna grozījuma pieprasījumu drīkst iesniegt ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā, ja vien Komisija saskaņā ar 109. pantu nav noteikusi izņēmumus. 7.  KLP stratēģiskā plāna grozījuma pieprasījumu drīkst iesniegt ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā, ja vien šajā regulā nav noteikti izņēmumi, kā arī, ja Komisija saskaņā ar 109. pantu nav noteikusi izņēmumus. Grozījums Nr. 627 un 735cp4 Regulas priekšlikums 107. pants – 8. punkts 8.  Katru KLP stratēģiskā plāna grozījumu apstiprina ar Komisijas īstenošanas lēmumu, nepiemērojot 139. pantā minēto komitejas procedūru. 8.  Katru KLP stratēģiskā plāna grozījumu apstiprina ar Komisijas īstenošanas lēmumu, nepiemērojot 139. pantā minēto komitejas procedūru. Par to pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi. Grozījums Nr. 628 un 735cp5 Regulas priekšlikums 107. pants – 9. punkts 9.  Neskarot 80. pantu, KLP stratēģisko plānu grozījumu juridiskas sekas stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājusi Komisija. 9.  Neskarot 80. pantu, KLP stratēģisko plānu grozījumu juridiskās sekas stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājusi Komisija, un šos grozījumus publicē. Grozījums Nr. 1137 Regulas priekšlikums 107.a pants (jauns) 107.a pants KLP stratēģisko plānu pārskatīšana Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. decembrim pārskata savus stratēģiskos plānus, lai nodrošinātu, ka stratēģiskie plāni ir saskaņoti ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem klimata un vides jomā, un iesniedz Komisijai pieprasījumus attiecīgi grozīt savus stratēģiskos plānus. Grozījums Nr. 629 Regulas priekšlikums 108. pants – 2. daļa Minētajā termiņā nav ietverts laikposms, kas sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad Komisija nosūta savus apsvērumus vai pieprasījumu, kurā dalībvalstij lūgts iesniegt pārskatītus dokumentus, un ilgst līdz dienai, kad dalībvalsts sniedz Komisijai attiecīgo atbildi. svītrots Grozījums Nr. 630 Regulas priekšlikums 109. pants – 1. daļa – c punkts c)  attiecībā uz to, cik bieži plānošanas periodā KLP stratēģiskie plāni ir jāiesniedz, tostarp attiecībā uz tādu ārkārtas gadījumu noteikšanu, kuros 107. panta 7. punktā minētajam maksimālajam grozījumu skaitam nav nozīmes. c)  attiecībā uz to, cik bieži KLP stratēģisko plānu piemērošanas periodā ir jāiesniedz KLP stratēģisko plānu grozījumi, tostarp attiecībā uz tādu ārkārtas gadījumu noteikšanu, kuros 107. panta 7. punktā minētajam maksimālajam grozījumu skaitam nav nozīmes. Grozījums Nr. 631 Regulas priekšlikums 110. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Neskarot 1. punkta pirmās daļas noteikumus, dalībvalstis saskaņā ar savu stratēģisko plānu var arī izveidot reģionālas iestādes no ELFLA finansēto intervenču īstenošanai un pārvaldībai, ja šīs intervences piemēro reģionālā mērogā. Šādā gadījumā valsts vadošā iestāde ieceļ valsts ELFLA koordinācijas struktūru, kuras uzdevums ir nodrošināt Savienības noteikumu vienotu piemērošanu, nodrošinot atbilstību valsts līmenī noteiktā stratēģiskā plāna elementiem saskaņā ar 93. panta otro daļu. Grozījums Nr. 736 cp2 Regulas priekšlikums 110. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Vadošā iestāde ir atbildīga par KLP stratēģiskā plāna lietderīgu, efektīvu un pareizu pārvaldību. Tā jo īpaši gādā par to, 2.  Vadošā iestāde ir atbildīga par KLP stratēģiskā plāna lietderīgu, efektīvu un pareizu pārvaldību, kā arī attiecīgā gadījumā un kopā ar reģionālajām vadošajām iestādēm par reģionālajām intervenču programmām. Tās jo īpaši gādā par to, Grozījums Nr. 632 un 736cp3 Regulas priekšlikums 110. pants – 2. punkts – g apakšpunkts g)  lai gada veikuma ziņojums, tai skaitā apkopotās uzraudzības tabulas, tiktu sagatavotas un pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju nosūtītas Komisijai; g)  lai uzraudzības veikuma ziņojums, tai skaitā apkopotās uzraudzības tabulas, tiktu sagatavotas un pēc apspriešanās ar uzraudzības komiteju nosūtītas Komisijai; Grozījums Nr. 633 un 736cp4 Regulas priekšlikums 110. pants – 2. punkts – h apakšpunkts h)  lai, ņemot vērā Komisijas apsvērumus par gada veikuma ziņojumu, tiktu veikti attiecīgie pēcpasākumi; h)  lai, ņemot vērā Komisijas apsvērumus par veikuma ziņojumu, tiktu veikti attiecīgie pēcpasākumi; Grozījums Nr. 736 cp5 Regulas priekšlikums 110. pants – 3. punkts 3.  Lai pārvaldītu un īstenotu KLP stratēģiskā plāna intervences, dalībvalsts vai vadošā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekstruktūras, tostarp vietējās iestādes, reģionālās attīstības struktūras vai nevalstiskās organizācijas. 3.  Lai pārvaldītu un īstenotu KLP stratēģiskā plāna intervences, dalībvalsts vai vadošā iestāde, vai attiecīgā gadījuma reģionālās vadošās iestādes var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekstruktūras, tostarp vietējās iestādes, reģionālās attīstības struktūras vai nevalstiskās organizācijas. Grozījums Nr. 634 un 736cp6 Regulas priekšlikums 110. pants – 5. punkts – 1. daļa Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt šo regulu papildinošus deleģētos aktus, ar kuriem 2. punkta j) un k) apakšpunktā minēto informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasību īstenošanai paredz sīki izstrādātus noteikumus. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar sīki izstrādātiem noteikumiem par 2. punkta j) un k) apakšpunktā minēto informācijas, publicitātes un atpazīstamības prasību piemērošanu. Grozījums Nr. 635 un 736cp7 Regulas priekšlikums 110. pants – 5. punkts – 2. daļa Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. svītrots Grozījums Nr. 636 Regulas priekšlikums 110.a pants (jauns) 110.a pants Mediācijas struktūra Neskarot valstu noteikumus par administratīvu pārskatīšanu un pārskatīšanu tiesā, dalībvalstis izraugās funkcionāli neatkarīgu mediācijas struktūru, kas ir atbildīga par kompetento iestāžu pieņemto lēmumu pārskatīšanu. Minētās struktūras pēc atbalsta saņēmēju pieprasījuma cenšas rast iesaistītajām personām pieņemamus risinājumus. Tās nodrošina nepieciešamās īpašās zināšanas un iestāžu un ieinteresēto personu pārstāvību. Grozījums Nr. 637 Regulas priekšlikums 111. pants – 1. punkts – 1. daļa Lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, dalībvalsts pirms KLP stratēģiskā plāna iesniegšanas izveido komiteju (turpmāk “uzraudzības komiteja”). Lai uzraudzītu KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, dalībvalsts izveido valsts komiteju (“uzraudzības komiteja”) un attiecīgā gadījumā reģionālas uzraudzības komitejas. Grozījums Nr. 638 Regulas priekšlikums 111. pants – 1. punkts – 2. daļa Uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu. Uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu. Valsts uzraudzības komiteja sadarbībā ar reģionālajām uzraudzības komitejām pieņem savus noteikumus. Grozījums Nr. 639 Regulas priekšlikums 111. pants – 1. punkts – 3. daļa Uzraudzības komiteja sanāk vismaz reizi gadā un izskata visus jautājumus, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna progresu tā mērķrādītāju sasniegšanā. Uzraudzības komiteja atbilstīgi savai kompetencei sanāk vismaz reizi gadā un izskata visus jautājumus, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna progresu tā mērķrādītāju sasniegšanā. Grozījums Nr. 640 Regulas priekšlikums 111. pants – 1. punkts – 4. daļa Dalībvalsts publicē uzraudzības komitejas reglamentu, kā arī visus datus un informāciju, kuras apmaiņa notikusi ar uzraudzības komiteju tiešsaistē. Dalībvalsts publicē uzraudzības komiteju reglamentu un atzinumus un iesniedz tos Komisijai. Grozījums Nr. 641 Regulas priekšlikums 111. pants – 2. punkts – 1. daļa Dalībvalsts lemj par uzraudzības komitejas sastāvu un nodrošina 94. panta 3. punktā minēto attiecīgo valsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību. Dalībvalsts un attiecīgā gadījumā reģioni lemj par uzraudzības komiteju sastāvu, pienācīgi ņemot vērā interešu konfliktu novēršanu, un nodrošina 94. panta 3. punktā minēto attiecīgo valsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī to partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību, kas ir nozīmīgi visu 6. panta 1. punktā minēto mērķu īstenošanai. Grozījums Nr. 642 Regulas priekšlikums 111. pants – 2. punkts – 3. daļa Dalībvalsts tiešsaistē publicē uzraudzības komitejas locekļu sarakstu. Dalībvalsts tiešsaistē publicē uzraudzības komitejas locekļu sarakstu un paziņo to Komisijai. Grozījums Nr. 643 Regulas priekšlikums 111. pants – 3. punkts – ievaddaļa 3.  Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda: 3.  Uzraudzības komitejas jo īpaši pārbauda: Grozījums Nr. 645 Regulas priekšlikums 111. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns) da)  attiecīgo informāciju, ko sniedz KLP valsts tīkls; Grozījums Nr. 646 Regulas priekšlikums 111. pants – 3. punkts – fa apakšpunkts (jauns) fa)  veikuma ziņojumus; Grozījums Nr. 647 Regulas priekšlikums 111. pants – 3. punkts – fb apakšpunkts (jauns) fb)  progresu virzībā uz vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu galasaņēmējiem. Grozījums Nr. 648 Regulas priekšlikums 111. pants – 4. punkts – a apakšpunkts a)  KLP stratēģiskā plāna projektu; svītrots Grozījums Nr. 649 Regulas priekšlikums 111. pants – 4. punkts – c apakšpunkts c)  gada veikuma ziņojumiem; c)  veikuma ziņojumiem; Grozījums Nr. 650 Regulas priekšlikums 111. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Uzraudzības komitejas var pieprasīt no KLP valsts tīkla informāciju un analīzi saistībā ar konkrētām intervencēm. Grozījums Nr. 651 Regulas priekšlikums 113. pants – 1. punkts 1.  Katra dalībvalsts vēlākais 12 mēnešus pēc tam, kad Komisija apstiprinājusi tās KLP stratēģisko plānu, izveido kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīklu (KLP valsts tīklu), lai valsts līmenī nodrošinātu tīklošanu starp lauksaimniecības un lauku attīstības jomā strādājošajām organizācijām, iestādēm, konsultantiem, pētniekiem un novatoriem. 1.  Katra dalībvalsts vēlākais 12 mēnešus pēc tam, kad Komisija apstiprinājusi tās KLP stratēģisko plānu, izveido kopējās lauksaimniecības politikas valsts tīklu (KLP valsts tīklu), lai valsts līmenī nodrošinātu tīklošanu starp organizācijām, lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem un iestādēm, konsultantiem, pētniekiem, citām inovāciju sekmējošām personām un citiem dalībniekiem, kas darbojas lauksaimniecības un lauku attīstības jomā. KLP valsts tīkls tiek veidots, pamatojoties uz dalībvalstī jau pastāvošajām tīkla struktūrām. Grozījums Nr. 652 Regulas priekšlikums 113. pants – 4. punkts – j apakšpunkts j)  KLP valsts tīklu gadījumā – iesaistīties KLP Eiropas tīkla darbā un sekmēt šā tīkla aktivitātes. j)  KLP valsts tīklu gadījumā ― iesaistīties KLP Eiropas tīkla darbā un sekmēt šā tīkla aktivitātes; Grozījums Nr. 653 Regulas priekšlikums 113. pants – 4. punkts – ja apakšpunkts (jauns) ja)  attiecībā uz KLP Eiropas tīklu — piedalīties valstu tīklu aktivitātēs un sekmēt tās; Grozījums Nr. 654 Regulas priekšlikums 113. pants – 4. punkts – jb apakšpunkts (jauns) jb)  sniegt informāciju, ko pieprasījušas 111. pantā minētās uzraudzības komitejas. Grozījums Nr. 655 Regulas priekšlikums 114. pants – 2. punkts 2.  EIP mērķis ir rosināt inovāciju un uzlabot apmaiņu ar zināšanām. 2.  EIP mērķis ir rosināt ilgtspējīgu inovāciju un uzlabot apmaiņu ar zināšanām. Grozījums Nr. 656 Regulas priekšlikums 114. pants – 4. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts c)  veicina novatorisku risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē, kā arī c)  veicina novatorisku risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē, tostarp zināšanu apmaiņu lauksaimnieku starpā, un Grozījums Nr. 657 Regulas priekšlikums 114. pants – 4. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts d)  informē zinātnieku aprindas par attiecīgajai lauksaimniecības praksei vajadzīgo pētniecības darbu. d)  informē zinātnieku aprindas un lauksaimniekus par attiecīgajai lauksaimniecības praksei vajadzīgo pētniecības darbu. Grozījums Nr. 658 Regulas priekšlikums 114. pants – 4. punkts – 2. daļa – ievaddaļa EIP darbības grupas ir EIP daļa. Tās izstrādā plānu novatoriskajiem projektiem, kas jāattīsta, jāpārbauda, jāpielāgo vai jāīsteno, pamatojoties uz interaktīvu inovācijas modeli, kuram ir šādi galvenie principi: EIP darbības grupas veido, lai sasniegtu EIP mērķus, un to izveidi var ierosināt cita starpā ražotāju un starpnozaru organizācijas, un tajās var darboties dažādu dalībvalstu pārstāvji. Tās izstrādā plānu novatoriskajiem projektiem, kas jāattīsta, jāpārbauda, jāpielāgo vai jāīsteno, pamatojoties uz interaktīvu inovācijas modeli, kuram ir šādi galvenie principi: Grozījums Nr. 659 Regulas priekšlikums 114. pants – 4. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts a)  izstrādāt inovatīvus risinājumus, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimnieku vai mežsaimnieku vajadzībām un vienlaikus arī risinot mijiedarbību visā piegādes ķēdē, ja tas ir lietderīgi; a)  izstrādāt inovatīvus risinājumus, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimnieku vai mežsaimnieku vajadzībām un vienlaikus arī risinot mijiedarbību visā piegādes ķēdē, ja tas ir lietderīgi, un ņemot vērā arī patērētāju intereses; Grozījums Nr. 660 Regulas priekšlikums 114. pants – 4. punkts – 3. daļa Iecerēto inovāciju var pamatot ne tikai ar jauno, bet arī ar tradicionālo praksi, kura integrēta jaunajā ģeogrāfiskajā vai vidiskajā kontekstā. Iecerēto inovāciju var pamatot ne tikai ar jauno, bet arī ar tradicionālo un agroekoloģisko praksi, kura integrēta jaunajā ģeogrāfiskajā vai vidiskajā kontekstā. Grozījums Nr. 661 Regulas priekšlikums 114. pants – 4. punkts – 4. daļa Darbības grupas izplata savu projektu plānus un rezultātus, jo īpaši izmantojot KLP tīklus. Darbības grupas izplata savu projektu plānus un rezultātus, jo īpaši izmantojot KLP tīklus, un to locekļi ir vairāk nekā vienas dalībvalsts pārstāvji. Grozījums Nr. 662 Regulas priekšlikums 115. pants – 2. punkts – a apakšpunkts a)  kopējo konteksta, rezultātu, izlaides un ietekmes rādītāju komplekts, tai skaita 7. pantā minētie rādītāji, kurus kā pamatu izmantos uzraudzībā, izvērtēšanā un gada veikuma ziņojumu sagatavošanā; a)  kopējo konteksta, rezultātu, izlaides un ietekmes rādītāju komplekts, kā noteikts 7. pantā, ko kā pamatu izmantos uzraudzībā, izvērtēšanā un veikuma ziņojumu sagatavošanā; Grozījums Nr. 663 Regulas priekšlikums 115. pants – 2. punkts – b apakšpunkts b)  mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji, kuri noteikti attiecīgajam konkrētajam mērķim, kas atbilst rezultātu rādītājiem; b)  mērķrādītāji un gada vai attiecīgā gadījumā daudzgadu mērķrādītāji, kuri noteikti attiecīgajam konkrētajam mērķim, kas atbilst rezultātu rādītājiem; Grozījums Nr. 664 Regulas priekšlikums 115. pants – 3. punkts 3.  Veikuma satvars attiecas uz: 3.  Veikuma satvars attiecas uz KLP stratēģisko plānu saturu, tostarp attiecīgā gadījumā uz reģionālo intervences programmu saturu. a)  KLP stratēģisko plānu saturu; b)  Regulā (ES) Nr. 1308/2013 paredzētajiem tirgus pasākumiem un citām intervencēm. Grozījums Nr. 665 Regulas priekšlikums 116. pants – 1. daļa – a punkts a)  lai novērtētu KLP iedarbību, lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību un pievienoto vērtību; a)  lai novērtētu KLP iedarbību, lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību un Savienības pievienoto vērtību, kā arī atbalsta saņēmējiem nodrošināto vienkāršošanu; Grozījums Nr. 666 Regulas priekšlikums 116. pants – 1. daļa – e punkts e)  lai atbalstītu kopīgas mācīšanās procesu saistībā ar uzraudzību un izvērtēšanu. e)  lai atbalstītu kopīgas mācīšanās procesu saistībā ar uzraudzību un izvērtēšanu, ņemot vērā jomas, kurās nav pamatdatu vai tie ir nepietiekami un kurām var izstrādāt atbilstošākus un precīzākus rādītājus. Grozījums Nr. 667 Regulas priekšlikums 117. pants – 1. daļa Dalībvalstis izveido elektronisku informācijas sistēmu, kurā tās reģistrē un saglabā KLP stratēģisko plānu galveno īstenošanas informāciju, kas vajadzīga uzraudzībai un izvērtēšanai un kas, konkrētāk, attiecas uz katru finansēšanai izraudzīto intervenci, kā arī uz pabeigtajām intervencēm, tai skaitā informāciju par katru saņēmēju un darbību. Dalībvalstis izveido elektronisku informācijas sistēmu vai izmanto jau pastāvošu sistēmu, kurā tās reģistrē un saglabā KLP stratēģisko plānu galveno īstenošanas informāciju, kas vajadzīga uzraudzībai un izvērtēšanai un kas, konkrētāk, attiecas uz katru finansēšanai izraudzīto intervenci, kā arī uz pabeigtajām intervencēm, tai skaitā informāciju par katru saņēmēju un darbību. Grozījums Nr. 668 Regulas priekšlikums 118. pants – 1. daļa Dalībvalstis nodrošina, lai KLP stratēģiskā plāna intervenču atbalsta saņēmēji un vietējās rīcības grupas apņemtos sniegt vadošajai iestādei vai citām struktūrām, kam deleģēts veikt funkcijas tās vārdā, visu informāciju, kas vajadzīga, lai uzraudzītu un izvērtētu KLP stratēģisko plānu. Dalībvalstis nodrošina, lai KLP stratēģiskā plāna intervenču atbalsta saņēmēji un vietējās rīcības grupas apņemtos sniegt vadošajai iestādei vai reģionālajām vadošajām iestādēm, vai citām struktūrām, kam deleģēts veikt funkcijas tās vārdā, visu informāciju, kas vajadzīga, lai uzraudzītu un izvērtētu KLP stratēģisko plānu. Grozījums Nr. 669 Regulas priekšlikums 118. pants – 2. daļa Dalībvalstis nodrošina visaptverošus, pilnīgus, savlaicīgus un ticamus datu avotus, lai, balstoties uz izlaides, rezultātu un ietekmes rādītājiem, iedarbīgi pārraudzītu rīcībpolitikas panākumus mērķu sasniegšanā. Dalībvalstis nodrošina visaptverošus, savlaicīgus un ticamus datu avotus, tostarp datubāzes, lai, balstoties uz izlaides, rezultātu un ietekmes rādītājiem, iedarbīgi pārraudzītu rīcībpolitikas panākumus mērķu sasniegšanā. Grozījums Nr. 670 Regulas priekšlikums 119. pants – 1. daļa Pamatojoties uz izlaides un rezultātu rādītājiem, vadošā iestāde un uzraudzības komiteja uzrauga KLP stratēģiskā plāna īstenošanu un progresu, kas panākts KLP stratēģiskā plāna mērķrādītāju izpildē. Pamatojoties uz izlaides un rezultātu rādītājiem, vadošā iestāde un uzraudzības komiteja attiecīgā gadījumā sadarbībā ar reģionālajām vadošajām iestādēm un reģionālajām uzraudzības komitejām uzrauga KLP stratēģiskā plāna īstenošanu un progresu, kas panākts KLP stratēģiskā plāna mērķrādītāju izpildē. Grozījums Nr. 671 Regulas priekšlikums 120. pants – virsraksts Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz veikuma satvaru Deleģētās pilnvaras attiecībā uz veikuma satvaru Grozījums Nr. 672 Regulas priekšlikums 120. pants – 1. daļa Komisija pieņem īstenošanas aktus par veikuma satvara saturu. Šajos aktos ietver sarakstu, kurā uzskaitīti konteksta un citi rādītāji, kas vajadzīgi atbilstīgai rīcībpolitikas uzraudzīšanai un izvērtēšanai, rādītāju aprēķināšanas metode un noteikumi, lai garantētu dalībvalstu ievākto datu precizitāti un ticamību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija pieņem deleģētos aktus šīs regulas papildināšanai, nosakot veikuma satvara saturu. Šajos aktos ietver sarakstu, kurā uzskaitīti konteksta un citi rādītāji, kas vajadzīgi atbilstīgai rīcībpolitikas uzraudzīšanai un izvērtēšanai, rādītāju aprēķināšanas metode un noteikumi, lai garantētu dalībvalstu ievākto datu precizitāti un ticamību. Minētos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 138. pantu. Grozījums Nr. 673 Regulas priekšlikums 121. pants – virsraksts Gada veikuma ziņojumi Veikuma ziņojumi Grozījums Nr. 674 Regulas priekšlikums 121. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalsts līdz 2023. gada 15. februārim un līdz katra turpmākā gada 15. februārim (2030. gadu ieskaitot) iesniedz Komisijai gada veikuma ziņojumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā. 2023. gadā iesniegtais ziņojums attiecas uz 2021. un 2022. finanšu gadu. Ziņojums par tiešajiem maksājumiem, kas minēti III sadaļas II nodaļā, attiecas tikai uz 2022. finanšu gadu. 1.  Dalībvalsts iesniedz Komisijai veikuma ziņojumus par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) [HzR] 8. pantu. Grozījums Nr. 675 Regulas priekšlikums 121. pants – 2. punkts 2.  Pēdējā gada veikuma ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2030. gada 15. februārim, ietver īstenošanas laikposmā veikto izvērtējumu kopsavilkumu. 2.  Pēdējā iesniedzamajā veikuma ziņojumā ietver īstenošanas laikposmā veikto izvērtējumu kopsavilkumu. Grozījums Nr. 676 Regulas priekšlikums 121. pants – 3. punkts 3.  Lai gada veikuma ziņojums būtu pieņemams, tajā iekļauj visu 4., 5. un 6. punktā prasīto informāciju. Komisija 15 darbdienās no gada veikuma ziņojuma saņemšanas informē dalībvalsti, ja tas nav pieņemams; pretējā gadījumā to uzskata par pieņemamu. 3.  Lai veikuma ziņojums būtu pieņemams, tajā iekļauj visu 4., 5. un 6. punktā prasīto informāciju. Komisija 15 darbdienās no veikuma ziņojuma saņemšanas informē dalībvalsti, ja tas nav pieņemams; pretējā gadījumā to uzskata par pieņemamu. Grozījums Nr. 677 Regulas priekšlikums 121. pants – 4. punkts – 1. daļa Gada veikuma ziņojumos saskaņā ar 118. panta otro daļu izklāsta galveno kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem, izlaides un rezultāta rādītājiem. Tajos iekļauj arī informāciju par faktisko izlaidi, faktiskajiem izdevumiem, faktiskajiem rezultātiem un laiku, kas vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgos mērķrādītājus. Veikuma ziņojumos saskaņā ar 118. panta otro daļu izklāsta galveno kvalitatīvo un kvantitatīvo informāciju par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem, izlaides un rezultāta rādītājiem. Tajos iekļauj arī informāciju par faktisko izlaidi, faktiskajiem izdevumiem, faktiskajiem rezultātiem un laiku, kas vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgos mērķrādītājus. Grozījums Nr. 678 Regulas priekšlikums 121. pants – 4. punkts – 2. daļa Ja attiecībā uz intervenču veidiem, uz kuriem neattiecas šīs regulas 89. pants, faktiskās izlaides un faktisko izdevumu attiecība no gada plānotās izlaides un izdevumu attiecības atšķiras par 50 %, dalībvalsts iesniedz Komisijai attiecīgās novirzes pamatojumu. svītrots Grozījums Nr. 679 Regulas priekšlikums 121. pants – 5. punkts 5.  Nosūtītie dati attiecas uz daļēji un pilnīgi īstenotajās intervencēs sasniegtajām rādītāju vērtībām. Datos sniedz arī kopsavilkumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanas stāvokli iepriekšējā finanšu gadā, kā arī par visām problēmām, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna veikumu, jo īpaši attiecībā uz novirzēm no starpposma mērķrādītājiem, minot attiecīgos iemeslus un vajadzības gadījumā aprakstot veiktos pasākumus. 5.  Nosūtītie dati attiecas uz daļēji un pilnīgi īstenotajās intervencēs sasniegtajām rādītāju vērtībām. Datos sniedz arī kopsavilkumu par KLP stratēģiskā plāna īstenošanas stāvokli, kā arī par visām problēmām, kas ietekmē KLP stratēģiskā plāna veikumu, jo īpaši attiecībā uz novirzēm no starpposma mērķrādītājiem, minot attiecīgos iemeslus un vajadzības gadījumā aprakstot veiktos pasākumus. Grozījums Nr. 680 Regulas priekšlikums 121. pants – 7. punkts 7.  Pamatojoties uz gada veikuma ziņojumos sniegto informāciju, Komisija veikuma ikgadēju izskatīšanu un veikuma ikgadēju noskaidrošanu, kas minēta Regulas (ES) [HzR] [52]. pantā. svītrots Grozījums Nr. 681 Regulas priekšlikums 121. pants – 8. punkts – 1. daļa Veikuma iekgadējā izskatīšanā Komisija par gada veikuma ziņojumiem var sniegt apsvērumus mēneša laikā pēc to iesniegšanas. Ja Komisija minētajā termiņā nekādus apsvērumus nesniedz, ziņojumus uzskata par pieņemtiem. Komisija veic veikuma izskatīšanu, pamatojoties uz veikuma ziņojumos sniegto informāciju, un var sniegt apsvērumus ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc to galīgās iesniegšanas. Ja Komisija minētajā termiņā nekādus apsvērumus nesniedz, ziņojumus uzskata par pieņemtiem. Grozījums Nr. 682 Regulas priekšlikums 121. pants – 9. punkts 9.  Ja atklāj, ka viena vai vairāku rezultātu rādītāju deklarētā vērtība par vairāk nekā 25 % atšķiras no attiecīgā starpposma mērķrādītāja, kas noteikts attiecīgajam pārskata gadam, Komisija var prasīt dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) [HzR] 39. panta 1. punktu iesniegt rīcības plānu, kurā izklāstītas iecerētās korektīvās darbības un paredzamais termiņš. 9.  Ja atklāj, ka viena vai vairāku rezultātu rādītāju deklarētā vērtība par vairāk nekā 25 % atšķiras no attiecīgā mērķrādītāja, kas noteikts attiecīgajam pārskata gadam, dalībvalstis iesniedz šīs atšķirības pamatojumu. Vajadzības gadījumā Komisija var prasīt dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) [HzR] 39. panta 1. punktu iesniegt rīcības plānu, kuru izstrādā, apspriežoties ar Komisiju, un kurā izklāstītas iecerētās korektīvās darbības un paredzamais tā izpildes termiņš. Grozījums Nr. 683 Regulas priekšlikums 121. pants – 10. punkts 10.  Gada veikuma ziņojumus, kā arī to saturu kopsavilkumus, kas paredzēti iedzīvotājiem, dara publiski pieejamus. 10.  Sagatavo iedzīvotājiem paredzētu veikuma ziņojumu satura kopsavilkumu un dara to publiski pieejamu. Grozījums Nr. 684 Regulas priekšlikums 121. pants – 11. punkts 11.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz gada veikuma ziņojuma satura sagatavošanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. 11.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz veikuma ziņojuma satura sagatavošanas noteikumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 139. panta 2. punktā. Grozījums Nr. 685 Regulas priekšlikums 122. pants – virsraksts Ikgadējas izskatīšanas sanāksmes Izskatīšanas sanāksmes Grozījums Nr. 686 Regulas priekšlikums 122. pants – 1. punkts 1.  Katru gadu dalībvalstis organizē ikgadēju izskatīšanas sanāksmi ar Komisiju, kas notiek ne agrāk kā divus mēnešus pēc gada veikuma ziņojuma iesniegšanas; minētā sanāksme tiek vadīta kopīgi vai arī to vada Komisija. 1.  Katru gadu dalībvalstis organizē izskatīšanas sanāksmi ar Komisiju, kas notiek ne agrāk kā divus mēnešus pēc veikuma ziņojuma iesniegšanas; minētā sanāksme tiek vadīta kopīgi vai arī to vada Komisija. Grozījums Nr. 687 Regulas priekšlikums 122. pants – 2. punkts 2.  Gada izskatīšanas sanāksmes mērķis ir apskatīt katra plāna veikumu, tai skaitā panākto progresu izvirzīto mērķu sasniegšanā, visas veikumu ietekmējošās problēmas un šo problēmu risināšanai agrāk veikto un turpmāk veicamo rīcību. 2.  Izskatīšanas sanāksmes mērķis ir apskatīt katra plāna veikumu, tai skaitā panākto progresu izvirzīto mērķu sasniegšanā, visas veikumu ietekmējošās problēmas un šo problēmu risināšanai agrāk veikto un turpmāk veicamo rīcību. Minētajās sanāksmēs, ja iespējams, veic arī ietekmes novērtējumu. Grozījums Nr. 688 Regulas priekšlikums 123. pants 123. pants svītrots Veikuma bonuss 1.  Lai atalgotu apmierinošu vidisko un klimatisko mērķrādītāju izpildi, dalībvalstīm 2026. gadā var piešķirt veikuma bonusu, ja vien katra attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi 124. panta 1. punktā paredzēto nosacījumu. 2.  Veikuma bonuss ir 5 % no summas, kas 2027. finanšu gadam katrai dalībvalstij ir norādīta IX pielikumā. Veikuma bonusa aprēķinā neiekļauj tādus līdzekļu pārvietojumus starp ELGF un ELFLA, kas minēti 15. un 90. pantā. Grozījums Nr. 689 Regulas priekšlikums 124. pants 124. pants svītrots Veikuma bonusa piešķiršana 1.  Pamatojoties uz 2026. gada veikuma izskatīšanu, veikuma bonusu, kas ieturēts no dalībvalsts piešķīruma atbilstīgi 123. panta otrajai daļai, attiecīgajai dalībvalstij piešķir, ja tās KLP stratēģiskā plāna rezultātu rādītāji, kas piemēroti 6. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā nosauktajiem vidiskajiem un klimatiskajiem mērķiem, ir sasnieguši vismaz 90 % no dalībvalstu mērķrādītāja vērtības, kas noteikta 2025. gadam. 2.  Komisija divos mēnešos pēc tam, kad 2026. gadā saņemts gada veikuma ziņojums, nepiemērojot 139. pantā minēto komiteju procedūru, pieņem īstenošanas aktu, lai par katru dalībvalsti lemtu, vai attiecīgie KLP stratēģiskie plāni ir sasnieguši atbilstību šā panta 1. punktā minētajai mērķrādītāja vērtībai. 3.  Ja atbilstība 1. punktā minētajai mērķrādītāja vērtībai ir sasniegta, Komisija attiecīgajām dalībvalstīm piešķir veikuma bonusa summu, kas tiek uzskatīta par galīgi piešķirtu 2027. finanšu gadam, pamatojoties uz 2. punktā minēto lēmumu. 4.  Ja atbilstība 1. punktā minētajai mērķrādītāja vērtībai nav sasniegta, Komisija neizpilda 2027. gadam paredzētās saistības attiecībā uz veikuma bonusa summu, kas rezervēta attiecīgajām dalībvalstīm. 5.  Lai piešķirtu veikuma bonusu, Komisija var ņemt vērā nepārvaramas varas un nopietnu sociālekonomisku krīžu gadījumus, kas kavē attiecīgo starpposma mērķrādītāju izpildi. 6.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai dalībvalstīm plānotajai veikuma bonusa piešķiršanai nodrošinātu konsekventu pieeju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 690 Regulas priekšlikums 125. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis veic ex ante izvērtēšanu, lai uzlabotu savu KLP stratēģisko plānu koncepcijas kvalitāti. 1.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis kopā ar reģioniem veic ex ante izvērtēšanu, lai uzlabotu savu KLP stratēģisko plānu koncepcijas kvalitāti. Grozījums Nr. 691 Regulas priekšlikums 125. pants – 3. punkts – g apakšpunkts g)  to, cik piemērotas ir procedūras, kuras attiecas uz KLP stratēģiskā plāna uzraudzību un tādu datu vākšanu, kas vajadzīgas izvērtējumu sagatavošanai; g)  to, cik piemērotas ir procedūras, kuras attiecas uz KLP stratēģiskā plāna uzraudzību un tādu datu, tostarp attiecīgā gadījumā pēc dzimuma sadalītu datu, vākšanu, kas vajadzīgi izvērtējumu sagatavošanai; Grozījums Nr. 692 Regulas priekšlikums 126. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis veic KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu, lai uzlabotu plānu koncepcijas kvalitāti un īstenošanu, kā arī lai novērtētu to lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, Savienības pievienoto vērtību un ietekmi attiecībā uz to ieguldījumu 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosaukto KLP vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā. 1.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā dalībvalstis kopā ar reģioniem veic KLP stratēģisko plānu izvērtēšanu, lai uzlabotu plānu koncepcijas kvalitāti un īstenošanu, kā arī lai novērtētu to lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, Savienības pievienoto vērtību un ietekmi attiecībā uz to ieguldījumu 5. pantā un 6. panta 1. punktā nosaukto KLP vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā. Grozījums Nr. 693 Regulas priekšlikums 126. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis uztic izvērtēšanu funkcionāli neatkarīgiem ekspertiem. 2.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni uztic izvērtēšanu funkcionāli neatkarīgiem ekspertiem. Grozījums Nr. 694 Regulas priekšlikums 126. pants – 3. punkts 3.  Lai sagatavotu un vāktu izvērtēšanai vajadzīgos datus, dalībvalstis nodrošina attiecīgo procedūru ieviešanu. 3.  Lai sagatavotu un vāktu izvērtēšanai vajadzīgos datus, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni nodrošina attiecīgo procedūru ieviešanu. Grozījums Nr. 695 Regulas priekšlikums 126. pants – 4. punkts 4.  Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai izvērtētu KLP stratēģiskajos plānos iekļauto intervenču pietiekamību 6. panta 1. punktā nosaukto konkrēto mērķu sasniegšanai. 4.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni ir atbildīgi par to, lai izvērtētu KLP stratēģiskajos plānos iekļauto intervenču pietiekamību 6. panta 1. punktā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanai. Grozījums Nr. 696 Regulas priekšlikums 126. pants – 5. punkts 5.  Dalībvalstis izstrādā izvērtēšanas plānu, kurā sniegtas norādes par izvērtēšanas aktivitātēm, kas plānotas īstenošanas laikā. 5.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni izstrādā izvērtēšanas plānu, kurā sniegtas norādes par izvērtēšanas aktivitātēm, kas plānotas īstenošanas laikā. Grozījums Nr. 697 Regulas priekšlikums 126. pants – 6. punkts 6.  Ne vēlāk kā gadu pēc KLP stratēģiskā plāna pieņemšanas dalībvalstis iesniedz izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai. 6.  Ne vēlāk kā gadu pēc KLP stratēģiskā plāna pieņemšanas dalībvalstis un attiecīgā gadījumā reģioni iesniedz izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai. Grozījums Nr. 987 un 1335 Regulas priekšlikums 127. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a   Tiklīdz visi nacionālie KLP stratēģiskie plāni ir apstiprināti, Eiropas Komisija pasūta to apkopotās paredzamās ietekmes neatkarīgu izvērtējumu. Ja šī analīze atklāj, ka kopīgie centieni attiecībā uz Eiropas zaļā kursa vērienīgajiem mērķiem nav pietiekami, Eiropas Komisija veic atbilstošus pasākumus, kas var ietvert prasīšanu dalībvalstīm grozīt savu KLP stratēģisko plānu vai šīs regulas grozījumu iesniegšanu. Grozījums Nr. 988 un 1336 Regulas priekšlikums 127. pants – 2. punkts 2.  Komisija veic starpposma izvērtēšanu, lai līdz trešā gada beigām pēc KLP stratēģisko plānu īstenošanas sākuma, ņemot vērā I pielikumā noteiktos rādītājus, izskatītu ELGF un ELFLA lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, un Savienības pievienoto vērtību. Komisija var izmantot visu noderīgu informāciju, kas jau ir pieejama saskaņā ar [jaunās finanšu regulas] [128]. pantu. 2.  Komisija veic un publisko starpposma izvērtēšanu, lai līdz trešā gada beigām pēc KLP stratēģisko plānu īstenošanas sākuma, ņemot vērā I pielikumā noteiktos rādītājus, izskatītu ELGF un ELFLA lietderīgumu, efektivitāti, nozīmīgumu, saskanību, un Savienības pievienoto vērtību. Komisija var izmantot visu noderīgu informāciju, kas jau ir pieejama saskaņā ar [jaunās finanšu regulas] [128]. pantu. Ja starpposma izvērtēšanā tiek atklāti nepietiekami kopīgie centieni attiecībā uz Eiropas zaļā kursa un Savienības vides un klimata jomas tiesību aktu vērienīgajiem mērķiem, Eiropas Komisija sniedz ieteikumus dalībvalstīm, lai nodrošinātu Eiropas zaļā kursa un XI pielikumā uzskaitīto tiesību aktu mērķu sasniegšanu. Savos gada veikuma ziņojumos dalībvalstis izklāsta to, kā tās ir ņēmušas vērā minētos ieteikumus, vai arī pamatojumu tam, kāpēc šie ieteikumi vai daļa no tiem nav ņemti vērā. Grozījums Nr. 698 Regulas priekšlikums 127. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a  Komisija savos izvērtēšanas ziņojumos ņem vērā rādītājus, kas minēti šīs regulas I pielikumā, kā arī ar KLP nesaistītus faktorus, kas ietekmējuši veikumu. Grozījums Nr. 699 Regulas priekšlikums 129. pants – 2. punkts 2.  Konteksta un ietekmes rādītājiem vajadzīgos datus iegūst galvenokārt no tādiem vispāratzītiem datu avotiem kā lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls un Eurostat. Ja dati par šiem rādītājiem nav pieejami vai nav pilnīgi, trūkstošos datus cenšas iegūt, izmantojot Eiropas Statistikas programmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/200940, tiesisko regulējumu, kas reglamentē Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu, vai oficiālus nolīgumus ar citiem datu sniedzējiem, tādiem kā Kopīgais pētniecības centrs un Eiropas Vides aģentūra. 2.  Konteksta un ietekmes rādītājiem vajadzīgos datus iegūst galvenokārt no tādiem vispāratzītiem datu avotiem kā lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls un Eurostat. Ja dati par šiem rādītājiem nav pieejami vai nav pilnīgi, Komisija trūkstošos datus iegūst, izmantojot Eiropas Statistikas programmu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/200940, tiesisko regulējumu, kas reglamentē lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu, vai oficiālus nolīgumus ar citiem datu sniedzējiem, tādiem kā Kopīgais pētniecības centrs un Eiropas Vides aģentūra. __________________ __________________ 40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.). 40 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.). Grozījums Nr. 1340 Regulas priekšlikums 129. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Dalībvalstis uzlabo datu vākšanas kvalitāti un biežumu attiecībā uz galvenajiem lauksaimniecības mērķrādītājiem, kas paredzēti saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un kas atbilst ietekmes un konteksta rādītājiem I.10, I.15, I.18, I.19, I. 20, I.26, I.27 un C.32.Minētos datus publisko un savlaicīgi sniedz Komisijai, lai izvērtētu KLP efektivitāti un lai varētu uzraudzīt virzību uz Savienības mērķu sasniegšanu. Grozījums Nr. 700 Regulas priekšlikums 129. pants – 3. punkts 3.  Esošos administratīvos reģistrus, piemēram, IAKS, ZGIS, dzīvnieku un vīna dārzu reģistrus, saglabā. Lai labāk pielāgotos statistikas lietotāju vajadzībām, turpina pilnveidot IAKS un ZGIS. Statistikas nolūkos iespējami vairāk izmanto administratīvo reģistru datus, sadarbojoties ar dalībvalstu statistikas iestādēm un Eurostat. 3.  Saglabā atjauninātus pastāvošos administratīvos reģistrus, piemēram, IAKS, ZGIS, dzīvnieku un vīna dārzu reģistrus. Lai labāk pielāgotos statistikas lietotāju vajadzībām, turpina pilnveidot IAKS un ZGIS. Statistikas nolūkos iespējami vairāk izmanto administratīvo reģistru datus, sadarbojoties ar dalībvalstu statistikas iestādēm un Eurostat. Grozījums Nr. 701 Regulas priekšlikums 129. pants – 4. punkts 4.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko, ņemot vērā nepieciešamību neradīt lieko administratīvo slogu, paredz noteikumus par informāciju, kuras nosūtīšana jāveic dalībvalstīm, kā arī par vajadzīgajiem datiem un sinerģiju starp potenciālajiem datu avotiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 139. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. svītrots Grozījums Nr. 702 Regulas priekšlikums 130. pants – 1. daļa Ja saskaņā ar šīs regulas III sadaļu paredzētais atbalsts attiecas uz tādas sadarbības veidiem, kura noris starp uzņēmumiem, šo atbalstu var piešķirt tikai par tādiem sadarbības veidiem, kas atbilst konkurences noteikumiem, ko piemēro, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 206.–209. pantu. Ja saskaņā ar šīs regulas III sadaļu paredzētais atbalsts attiecas uz tādu līgumu, lēmumu un saskaņotas prakses veidiem, ko īsteno uzņēmumu vidū, šo atbalstu var piešķirt tikai par tādiem līgumu, lēmumu un saskaņotas prakses veidiem, kas atbilst konkurences noteikumiem, ko piemēro, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 206.–209. pantu. Grozījums Nr. 1092, 1146, 1179 Regulas priekšlikums 132.a pants (jauns) 132.a pants Pārejas posma valsts atbalsts 1.  Dalībvalstis 2013. gadā var turpināt piešķirt pārejas posma valsts atbalstu lauksaimniekiem jebkurā nozarē, kurā to piešķirt atļāvusi Komisija saskaņā ar 132. panta 7. punktu vai 133.a panta 5. punktu Regulā (EK) Nr. 73/2009. 2.  Pārejas posma valsts atbalsta kopējais apjoms, ko var piešķirt lauksaimniekiem, nedrīkst pārsniegt 50 % no katrai nozarei paredzētā finansējuma, ko atļāvusi Komisija saskaņā ar 132. panta 7. punktu vai 133.a panta 5. punktu Regulā (EK) Nr. 73/2009. 3.  Balstoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā 2. punktā noteikto ierobežojumu, dalībvalstis var pieņemt lēmumu par piešķiramā pārejas posma valsts atbalsta apjomu. 4.  Dalībvalstis var nolemt pielāgot atsaistīto pārejas posma valsts atbalsta shēmu pārskata periodu. Pielāgotais pārskata periods nedrīkst būt vēlāks par 2018. gada 1. jūniju. Grozījums Nr. 703 Regulas priekšlikums 133. pants – 1. punkts LESD 107., 108. un 109. pantu nepiemēro valsts fiskālajiem pasākumiem, ar kuriem dalībvalstis nolemj atkāpties no vispārējiem nodokļu noteikumiem, atļaujot ienākuma nodokļa bāzi, ko piemēro lauksaimniekiem, aprēķināt uz daudzgadu laikposma pamata. Lai ierobežotu ienākumu mainīguma ietekmi, iedrošinot lauksaimniekus veidot iekrājumus labajos gados ar mērķi kompensēt sliktos gadus, LESD 107., 108. un 109. pantu nepiemēro valsts fiskālajiem pasākumiem, ar kuriem dalībvalstis nolemj atkāpties no vispārējiem nodokļu noteikumiem, atļaujot ienākuma nodokļa bāzi, ko piemēro lauksaimniekiem, aprēķināt uz daudzgadu laikposma pamata, tostarp pārnesot daļu no nodokļu bāzes, tostarp atliekot daļu no nodokļu bāzes, vai pieļaujot atbrīvojumu attiecībā uz summām, kas noguldītas īpašā lauksaimniecības krājkontā. Grozījums Nr. 1097, 1125 un 1180 Regulas priekšlikums 134.a pants (jauns) 134.a pants Mehānisms lauksaimnieku un MVU sūdzību iesniegšanai 1.  Komisija izveido mehānismu, ar kura palīdzību lauksaimnieki vai MVU var iesniegt sūdzību tieši Komisijai šādos gadījumos: —  zemes sagrābšana vai nopietni zemes sagrābšanas draudi, —  smagi valsts iestāžu pārkāpumi, —  neatbilstīga vai subjektīva attieksme konkursos vai subsīdiju sadalē, —  noziedzīgu struktūru, organizētās noziedzības vai oligarhisku struktūru izdarīts spiediens vai iebiedēšana; —  pret viņiem vērsts smags pamattiesību pārkāpums. 2.  Komisija izveido kontaktpunktu Komisijā šo sūdzību izskatīšanai. 3.  Komisija izstrādā un dara pārredzamu sūdzību iesniegšanas procedūru un novērtēšanas kritērijus. 4.  Pēc sūdzības iesniegšanas Komisija garantē pienācīgu aizsardzību personām vai uzņēmumiem. 5.  Komisijai būtu jānosaka, vai informāciju, kas saņemta ar šā mehānisma starpniecību, izskatīt, veicot pašai savas revīzijas, vai to tiešā veidā nosūtīt Eiropas Prokuratūrai vai OLAF. Grozījums Nr. 704 Regulas priekšlikums 135. pants – 1. punkts 1.  Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu piešķirti Savienības tālākajiem reģioniem, piemēro tikai šīs regulas 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu. Regulas 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu. 1.  Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 228/2013 IV nodaļu piešķirti Savienības tālākajiem reģioniem, piemēro tikai šīs regulas 3. panta a) un b) punktu, 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu. Regulas 4. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, 16. pantu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu. Grozījums Nr. 705 Regulas priekšlikums 135. pants – 2. punkts 2.  Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu piešķirti Egejas jūras nelielajām salām, piemēro tikai šīs regulas 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu. Regulas 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu. 2.  Tiešajiem maksājumiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 229/2013 IV nodaļu piešķirti Egejas jūras nelielajām salām, piemēro tikai šīs regulas 3. panta a) un b) punktu, 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu. Regulas 4. pantu, III sadaļas I nodaļas 2. iedaļu, III sadaļas II nodaļas 1. un 2. iedaļu un IX sadaļu piemēro, neradot pienākumus saistībā ar KLP stratēģisko plānu. Grozījums Nr. 706 Regulas priekšlikums 138. pants – 2. punkts 2.  Pilnvaras pieņemt 4., 7., 12., 15., 23., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50.,78., 81., 104. un 141. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģējumu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģējums tiek automātiski pagarināts uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. 2.  Pilnvaras pieņemt 4., 7., 11., 12., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 83., 94., 110., 120. un 141. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Grozījums Nr. 707 Regulas priekšlikums 138. pants – 3. punkts 3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 7., 12., 15., 23., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 104. un 141. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4., 7., 11., 12., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 83., 94., 110., 120. un 141. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Grozījums Nr. 708 Regulas priekšlikums 138. pants – 6. punkts 6.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 4., 7., 12., 15., 23., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 104. un 141. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu no Eiropas Parlamenta vai Padomes nav saņemti iebildumi vai ja līdz minētā termiņa beigām Komisija ir saņēmusi informāciju gan no Eiropas Parlamenta, gan no Padomes par to, ka iebildumi netiks celti. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. 6.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 4., 7., 11., 12., 28., 32., 35., 36., 37., 41., 50., 78., 81., 83., 94., 110., 120. un 141. pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā pēc Eiropas Parlamenta un Padomes informēšanas par šo aktu no Eiropas Parlamenta vai Padomes nav saņemti iebildumi vai ja līdz minētā termiņa beigām Komisija ir saņēmusi informāciju gan no Eiropas Parlamenta, gan no Padomes par to, ka iebildumi netiks celti. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. Grozījums Nr. 1138 Regulas priekšlikums 139.a pants (jauns) 139.a pants Vidusposma novērtēšana 1.  Komisija līdz 2025. gada 30. jūnijam veic KLP vidusposma novērtēšanu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai izvērtētu jaunā īstenošanas modeļa darbību dalībvalstīs, lai koriģētu svērumus klimata mērķu sasniegšanai saskaņā ar jauno metodiku, kas minēta 87. panta 3. punktā, un vajadzības gadījumā Komisija iesniedz tiesību aktu priekšlikumus. 2.  Lai nodrošinātu, ka dalībvalstu stratēģiskie plāni ir saskaņoti ar Savienības tiesību aktiem klimata un vides jomā, 1. punktā minētajā vidusposma novērtēšanā ņem vērā attiecīgos spēkā esošos tiesību aktus. Grozījums Nr. 710 Regulas priekšlikums 140. pants – 1. punkts – 1. daļa Regulu (ES) Nr. 1305/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra. Regulu (ES) Nr. 1305/2013 atceļ no 2022. gada 1. janvāra. Tomēr, neskarot šīs regulas IX un IXa pielikumu, Regulu (ES) Nr. 1305/2013 turpina līdz 2022. gada 31. decembrim piemērot: a)  darbībām, ko īsteno saskaņā ar lauku attīstības programmām, kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013, un b)  lauku attīstības programmām, kas pirms 2022. gada 1. janvāra apstiprinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 10. panta 2. punktu. Grozījums Nr. 711 Regulas priekšlikums 140. pants – 2. punkts – 1. daļa Regulu (ES) Nr. 1307/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra. Regulu (ES) Nr. 1307/2013 atceļ no 2022. gada 1. janvāra. Grozījums Nr. 712 Regulas priekšlikums 140. pants – 2. punkts – 2. daļa Tomēr to turpina piemērot atbalsta pieteikumiem, kuri attiecas uz pieprasījumu gadiem, kas sākas pirms 2021. gada 1. janvāra. Tomēr to turpina piemērot atbalsta pieteikumiem, kuri attiecas uz pieprasījumu gadiem, kas sākas pirms 2022. gada 1. janvāra. Grozījums Nr. 713 Regulas priekšlikums 140. pants – 2. punkts – 3. daļa Regulas (ES) Nr. 1307/2013 17. un 19. pantu, kā arī minētās regulas I pielikumu vajadzības gadījumā turpina piemērot attiecībā uz Horvātiju līdz 2021. gada 31. decembrim. Regulas (ES) Nr. 1307/2013 17. un 19. pantu, kā arī minētās regulas I pielikumu vajadzības gadījumā turpina piemērot attiecībā uz Horvātiju līdz 2022. gada 31. decembrim. Grozījums Nr. 714 Regulas priekšlikums 141. pants – 1. punkts Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 138. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas šo regulu papildina ar pasākumiem, lai jebkādas saņēmēju iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību aizsargātu tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs pārejai no kārtības, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, uz šajā regulā noteikto kārtību. Minētajos pārejas noteikumos jo īpaši paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1305/2013, var iekļaut atbalstā, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, tai skaitā attiecībā uz tehnisko palīdzību un ex post izvērtējumiem. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 138. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar pasākumiem, kuru mērķis ir jebkādas saņēmēju iegūtās tiesības un tiesisko paļāvību aizsargāt tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs pārejai no kārtības, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1307/2013 un (ES) Nr. 1308/2013, uz šajā regulā noteikto kārtību. Minētajos pārejas noteikumos jo īpaši paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1305/2013, Regulai (ES) Nr. 1307/2013 un Regulai (ES) Nr. 1308/2013, var iekļaut atbalstā, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, tai skaitā attiecībā uz tehnisko palīdzību un ex post izvērtējumiem. Grozījums Nr. 715 Regulas priekšlikums 141.a pants (jauns) 141.a pants Ziņojumi Eiropas Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu par to, kā KLP ir ietekmējusi salu reģionus, kas nav minēti 135. pantā. Minētajam ziņojumam pievieno priekšlikumus par stratēģisko plānu grozīšanu, lai ņemtu vērā šo teritoriju īpatnības un uzlabotu gaidāmos rezultātus saskaņā ar 6. panta 1. punktā izklāstītajiem mērķiem. Grozījums Nr. 1154 Regulas priekšlikums I pielikums Komisijas ierosinātais teksts I PIELIKUMS IETEKMES, REZULTĀTU UN IZLAIDES RĀDĪTĀJI SASKAŅĀ AR 7. PANTU Rīcībpolitikas veikuma novērtējums (daudzgadu) — IETEKME Veikuma ikgadēja izskatīšana — REZULTĀTI*   Veikuma ikgadēja noskaidrošana — IZLAIDE Mērķi un tiem atbilstošie ietekmes rādītāji*.     Intervenču veidi un to iznākuma rādītāji*. ES vispārīgais horizontālais mērķis: Modernizācija Rādītājs Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)   Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS) Izlaides rādītāji Veicināt zināšanas, inovāciju un digitalizēšanu lauksaimniecībā un lauku apvidos un rosināt to izmantošanu I.1 Zināšanu un inovācijas kopīgošana: KLP budžeta daļa, kas paredzēta zināšanu izplatīšanai un inovācijai R.1 Veikuma uzlabošana, izmantojot zināšanas un inovāciju: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kas saņem atbalstu konsultācijām, apmācībai, zināšanu apmaiņai vai dalībai darbības grupās, lai uzlabotu ekonomiskā, vidiskā, klimatiskā un resursu veikuma efektivitāti   Eiropas Inovācijas partnerība lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas jomā (EIP)** O.1 EIP darbības grupu skaits   R.2 Konsultāciju sasaiste ar zināšanu sistēmām: AKIS integrētu konsultantu skaits (salīdzinājumā ar lauksaimnieku kopskaitu)     O.2 Tādu konsultantu skaits, kuri veido EIP darbības grupas vai darbojas tajās     R.3 Lauksaimniecības digitalizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri KLP ietvaros saņem atbalstu par precīzās lauksaimniecības tehnoloģiju       ES konkrētie mērķi Ietekmes rādītāji Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)   Intervenču veidi Izlaides rādītāji (katrai intervencei) Stiprināt uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un izturētspēju visā Savienībā I.2 Ienākumu nevienlīdzības samazināšana: lauksaimniecisko ienākumu attīstība salīdzinājumā ar ekonomiku kopumā R.4 Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, kuras saņem ienākumu atbalstu un kurām jāievēro atbilstības nosacījumi   KLP atbalsts O.3 KLP atbalsta saņēmēju skaits I.3 Saimniecību ienākumu atšķirības samazināšana: lauksaimniecības ienākumu attīstība R.5 Riska pārvaldība: tādu saimniecību īpatsvars, kurām ir KLP riska pārvaldības instrumenti   Atsaistītais tiešais atbalsts O.4 Platība (ha), par ko saņem atsaistīto tiešo maksājumu I.4 Saimniecību ienākumu pietiekamības atbalstīšana: lauksaimniecisko ienākumu līmeņa attīstība nozarēs (salīdzinājumā ar vidējo līmeni lauksaimniecībā) R.6 Pārdalīšana mazākām saimniecībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru atbilstīgām saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo)     O.5 Atsaistīto tiešo maksājumu saņēmēju skaits I.5 Ieguldījums teritoriālajā līdzsvarā: lauksaimniecisko ienākumu attīstība apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi (salīdzinājumā ar vidējo) R.7 Atbalsta palielinājums saimniecībām, kas atrodas apgabalos ar īpašām vajadzībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru apgabalos ar lielākām vajadzībām (salīdzinājumā ar vidējo)     O.6 Platība (ha), kurai piemēro lielāku ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem           O.7 Gados jauniem lauksaimniekiem piešķirta lielāka ienākumu atbalsta saņēmēju skaits Stiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju I.6 Saimniecību ražīguma palielināšana: kopējais faktoru ražīgums R.8 Atbalsta orientēšana uz saimniecībām grūtību skartās nozarēs: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem saistīto atbalstu par konkurētspējas, ilgtspējības vai kvalitātes uzlabošanu   Riska pārvaldības instrumenti O.8 Tādu lauksaimnieku skaits, kuriem ir nodrošināti atbalstīti riska pārvaldības instrumenti I.7 Lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības izmantošana: lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības imports un eksports R.9 Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā   Saistītais atbalsts O.9 Platība (ha), par kuru piešķir saistīto atbalstu Uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē I.8 Lauksaimnieku pozīcijas uzlabošana vērtības ķēdē: pievienotā vērtība pārtikas produktu apritē iesaistītajiem primārajiem ražotājiem R.10 Labāka piegādes ķēdes organizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri darbojas atbalstītās ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās     O.10 Tādu vienību skaits, par kurām piešķir saistīto atbalstu   R.11 Piegādes koncentrācija: darbības programmās iesaistītu ražotāju organizāciju pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars   Maksājumi par dabas ierobežojumiem un citiem ar reģionu saistītiem ierobežojumiem O.11 Platība (ha), par ko piešķir piemaksu par apgabalu, kurā ir dabas ierobežojumi (3 kategorijas) Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku   I.9 Saimniecību noturības uzlabošana: indekss R.12 Pielāgošanās klimata pārmaiņām: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņām     O.12 Platība (ha), par ko piešķir atbalstu saskaņā ar Natura 2000 vai Ūdens pamatdirektīvu I.10 Klimata pārmaiņu seku mazināšanas veicināšana: lauksaimniecībā saražotās SEG emisijas samazināšana I.11 Oglekļa piesaistes uzlabošana: augsnes organiskā oglekļa daudzuma palielināšana I.12 Ilgtspējīgas enerģijas palielināšana lauksaimniecībā: atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā R.13 Emisijas samazināšana lopkopības nozarē: liellopu vienības, kurās noteikts atbalsts SEG un/vai amonjaka emisijas samazināšanai, tostarp kūtsmēslu apsaimniekošana R.14 Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, lauksaimniecības zeme kūdrājos, meži utt.) R.15 Zaļā enerģija no lauksaimniecības un mežsaimniecības: ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijas, tostarp bioenerģijas, ražošanas iespēju uzlabošanā (MW) R.16 Energoefektivitātes palielināšana: enerģijas ietaupījumi lauksaimniecībā R.17 Apmežota zeme: teritorija, kurai piešķirts atbalsts par apmežošanu un kokaugiem klātas platības veidošanu, tostarp agromežsaimniecību   Maksājumi par pārvaldības saistībām (vide un klimats, ģenētiskie resursi, dzīvnieku labturība) O.13 (Lauksaimniecības) platība (ha), uz ko attiecas vidiskās/klimatiskās saistības, kuras pārsniedz obligātās prasības ES konkrētie mērķi Ietekmes rādītāji Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)   Intervenču veidi Izlaides rādītāji (katrai intervencei) Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu — ūdens, augsnes un gaisa — efektīvu pārvaldīšanu I.13 Augsnes erozijas samazināšana: mērenas vai izteiktas augsnes erozijas skartas zemes īpatsvars lauksaimniecības zemē R.18 Augsnes kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības augsnes pārvaldības nolūkā     O.14 (Lauksaimniecības) platība (ha), uz ko attiecas vidiskās/klimatiskās saistības, kuras pārsniedz obligātās prasības I.14 Gaisa kvalitātes uzlabošana: lauksaimniecībā saražotā amonjaka emisijas samazināšana R.19 Gaisa kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt amonjaka emisiju     O.15 Platība (ha), kurai piešķir atbalstu par bioloģisko lauksaimniecību I.15 Ūdens kvalitātes uzlabošana: augu barības vielu kopējā bilance lauksaimniecības zemē R.20 Ūdens kvalitātes aizsardzība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ūdens kvalitātes uzlabošanas nolūkā     O.16 Tādu lauksaimniecības dzīvnieku vienību skaits, attiecībā uz kurām piešķirts atbalsts par dzīvnieku labturības, veselības vai pastiprinātiem bioloģiskās drošības pasākumiem   1.16 Barības vielu noplūdes samazināšana: nitrāti gruntsūdenī — tādu gruntsūdens staciju īpatsvars procentos, kurās nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l, kā noteikts Nitrātu direktīvā R.21 Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot barības vielu pārvaldību     O.17 Tādu projektu skaits, ar kuriem atbalsta ģenētiskos resursus   I.17 Ūdens resursu noslodzes samazināšana: ūdens patēriņa indekss WEI+ R.22 Ilgtspējīga ūdens izmantošana: tādas apūdeņotas teritorijas īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot ūdens līdzsvaru   Investīcijas O.18 Atbalstītu ienesīgo investīciju skaits lauku saimniecībās     R.23 Vidiskais/klimatiskais veikums (izmantojot investīcijas): lauksaimnieki, kas saņem investīciju atbalstu, lai rūpētos par vidi vai klimatu     O.19 Atbalstītu vietējo infrastruktūru skaits     R.24 Vidiskais/klimatiskais sniegums (izmantojot zināšanas): lauksaimnieki, kas saņem atbalstu par konsultācijām/apmācību saistībā ar vidisko un klimatisko veikumu     O.20 Atbalstītu neienesīgo investīciju skaits O.21 Ārpussaimniecības ienesīgo investīciju skaits ES konkrētie mērķi Ietekmes rādītāji Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)   Intervenču veidi Izlaides rādītāji (katrai intervencei) Palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas I.18 Lauku putnu populāciju skaita palielināšana: lauku putnu populāciju indekss R.25 Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības meža aizsardzības un pārvaldības nolūkā   Darbības sākšanas dotācijas O.22 Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu lauksaimnieku skaits I.19 Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības uzlabošana: tādu Kopienā nozīmīgu sugu un biotopu īpatsvars procentos, kas saistīti ar lauksaimniecību ar stabilām vai augšupejošām tendencēm R.26 Meža ekosistēmu aizsardzība: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ainavas, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu veicināšanai     O.23 Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu lauku uzņēmēju skaits I.20 Uzlabota ekosistēmu pakalpojumu sniegšana: tādu ILZP īpatsvars, kurās ir ainavas iezīmes R.27 Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai   Sadarbība O.24 Atbalstīto ražotāju grupu/organizāciju skaits O.25 Tādu lauksaimnieku skaits, kuri saņem atbalstu dalībai ES kvalitātes shēmās   R.28 Natura 2000 atbalstīšana: teritorijas Natura 2000 tīklā, kurās noteiktas aizsardzības, apsaimniekošanas un atjaunošanas saistības     O.26 Paaudžu maiņas projektu skaits (gados jauniem/citiem lauksaimniekiem)   R.29 Ainavas iezīmju saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības pārvaldīt ainavas iezīmes, tostarp dzīvžogus     O.27 Vietējās attīstības stratēģiju skaits (LEADER)           O.28 Citu sadarbības grupu skaits (neskaitot EIP, kas minētas O.1. punktā) Piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos 1.21 Gados jaunu lauksaimnieku piesaistīšana: jaunu lauksaimnieku skaita attīstība R.30 Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu lauksaimnieku skaits, kuri izveidojuši saimniecības ar KLP atbalstu   Zināšanu apmaiņa un informēšana O.29 Apmācītu/konsultētu lauksaimnieku skaits ES konkrētie mērķi Ietekmes rādītāji Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)   Intervenču veidi Izlaides rādītāji (katrai intervencei) Veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību) I.22 Nodarbinātības veicināšana lauku apvidos: nodarbinātības līmeņa attīstība galvenokārt lauku apvidos R.31 Izaugsme un nodarbinātība lauku apvidos: jaunas darbvietas atbalstītajos projektos     O.30 Apmācītu/konsultētu lauksaimnieku skaits I.23 Nodarbinātības veicināšana lauku apvidos: IKP uz vienu iedzīvotāju attīstība galvenokārt lauku apvidos R.32 Lauku bioekonomikas attīstība: atbalsta rezultātā izveidotu bioekonomikas uzņēmumu skaits   Horizontālie rādītāji O.31 Platība (ha), kurā tiek veikti ar vidi saistīti pasākumi (sintēzes rādītājs fiziskā platībā, kurai piemēro atbilstības nosacījumus, ELS, agrovides un klimata pasākumi, mežsaimniecības pasākumi, bioloģiskā lauksaimniecība) 1.24 Taisnīgāka KLP: KLP atbalsta sadalījuma uzlabošana R.33 Lauku ekonomikas digitalizācija: lauku iedzīvotāji, uz kuriem attiecas Viedo ciematu stratēģija     O.32 Platība (ha), kurai piemēro atbilstības nosacījumus (sadalījumā pēc GAEP prakses) I.25 Lauku iekļautības veicināšana: nabadzības indeksa attīstība lauku apvidos R.34 Eiropas lauku apgabalu saistīšana: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, pateicoties KLP atbalstam   Nozares programmas O.33 Darbības fondu/programmu izveidojušu ražotāju organizāciju skaits   R.35 Lauku iekļautības veicināšana: minoritātes un/vai mazāk aizsargātu grupu pārstāvošu cilvēku skaits, kas gūst labumu no sociālās iekļaušanas projektiem     O.34 Popularizēšanas un informēšanas darbību skaits un tirgus uzraudzība Uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību   I.26 Antibiotiku lietošanas ierobežošana lauksaimniecībā: pārdošana/izmantošana pārtiku ražojošiem dzīvniekiem R.36 Antibiotiku lietošanas ierobežošana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības antibiotiku lietošanas ierobežošanas nolūkā (profilakse/samazināšana)     O.35 Darbību skaits biškopības nozares saglabāšanai/uzlabošanai I.27 Pesticīdu ilgtspējīga lietošana: pesticīdu radīto risku un ietekmes samazināšana** R.37 Pesticīdu ilgtspējīga lietošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas konkrētas darbības ar mērķi panākt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, lai samazinātu pesticīdu radītos riskus un ietekmi       1.28 Reaģēšana uz patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas: ražošanas vērtība ES kvalitātes shēmās (tostarp attiecībā uz bioloģisko pārtiku) R.38 Dzīvnieku labturības uzlabošana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības ar mērķi palielināt dzīvnieku labturību       * Lielākā daļa ietekmes rādītāju jau tiek vākti, izmantojot citus kanālus, (Eiropas statistika, JRC, EVA utt.) un lietoti citu ES tiesību aktu vai IAM ietvaros. Dati ne vienmēr tiek vākti katru gadu, un ir iespējama kavēšanās 2–3 gadus ** Direktīva par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu *Aizstājējdati rezultātiem. Dati, ko dalībvalstis iesniedz katru gadu, lai uzraudzītu progresu attiecībā uz KLP plānos noteiktajiem mērķiem. Dati par deklarētajiem izdevumiem, ko sniedz katru gadu. Atbalstam EIP darbības grupām piemēro sadarbības nosacījumus.   Grozījums Nr. I PIELIKUMS IETEKMES, REZULTĀTU UN IZLAIDES RĀDĪTĀJI SASKAŅĀ AR 7. PANTU Rīcībpolitikas veikuma novērtējums (daudzgadu) — IETEKME Veikuma ikgadēja izskatīšana — REZULTĀTI*   Veikuma ikgadēja noskaidrošana — IZLAIDE Mērķi un tiem atbilstošie ietekmes rādītāji*.     Intervenču veidi un to iznākuma rādītāji*. ES vispārīgais horizontālais mērķis: Modernizācija Rādītājs Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)   Lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS) Izlaides rādītāji Modernizēt nozari, nodrošinot, ka lauksaimniekiem ir piekļuve pētniecībai, apmācībai un zināšanu izplatīšanas un zināšanu pārneses pakalpojumiem, inovācijai un digitalizācijai lauksaimniecībā un lauku apvidos, un rosināt to izmantošanu I.1 Zināšanu un inovācijas kopīgošana: KLP budžeta daļa, kas paredzēta zināšanu izplatīšanai un inovācijai R.1 Veikuma uzlabošana, izmantojot zināšanas un inovāciju: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kas saņem atbalstu konsultācijām, apmācībai, zināšanu apmaiņai vai dalībai darbības grupās, lai uzlabotu ilgtspējīgu ekonomiskā, vidiskā, klimatiskā un resursu veikuma efektivitāti   Eiropas Inovācijas partnerība lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas jomā (EIP)** O.1 EIP darbības grupu skaits   R.2 Konsultāciju sasaiste ar zināšanu sistēmām: AKIS integrētu konsultantu skaits (salīdzinājumā ar lauksaimnieku kopskaitu)     O.2 Tādu konsultantu skaits, kuri veido EIP darbības grupas vai darbojas tajās     R.3 Lauksaimniecības digitalizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri KLP ietvaros saņem atbalstu par precīzās un viedās lauksaimniecības tehnoloģiju, kas var samazināt resursu izmantošanu, veicināt ilgtspēju un vidisko veikumu       ES konkrētie mērķi Ietekmes rādītāji Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)   Intervenču veidi Izlaides rādītāji (katrai intervencei) Lai stiprinātu ilgtermiņa uzturdrošību un lauksaimniecības daudzveidību, nodrošināt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā, vienlaikus nodrošinot drošu un kvalitatīvu pārtiku par taisnīgām cenām, lai novērstu lauksaimnieku zaudējumus un nodrošinātu Savienības lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspējību I.2 Ienākumu nevienlīdzības samazināšana: lauksaimniecisko ienākumu attīstība salīdzinājumā ar ekonomiku kopumā R.4 Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, kuras saņem ienākumu atbalstu un kurām jāievēro atbilstības nosacījumi   KLP atbalsts O.3 KLP atbalsta saņēmēju skaits, tostarp sadalījums pa intervences veidiem I.3 Saimniecību ienākumu atšķirības samazināšana: lauksaimniecības ienākumu attīstība R.5 Riska pārvaldība: tādu saimniecību īpatsvars, kurām ir KLP riska pārvaldības instrumenti   Atsaistītais tiešais atbalsts O.4 Platība (ha), par ko saņem atsaistīto tiešo maksājumu I.4 Saimniecību ienākumu pietiekamības atbalstīšana: lauksaimniecisko ienākumu līmeņa attīstība nozarēs (salīdzinājumā ar vidējo līmeni lauksaimniecībā) R.6 Pārdalīšana mazākām saimniecībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru atbilstīgām saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo)     O.5 Atsaistīto tiešo maksājumu saņēmēju skaits O.5a Ienākumu pamatatbalsta saņēmēju skaits O.6 Platība (ha), kurai piemēro lielāku ienākumu atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem O.7 Gados jauniem lauksaimniekiem piešķirta lielāka ienākumu atbalsta saņēmēju skaits O.7b Saņēmēju skaits, kuri saņem atbalstu ekoshēmām I.4a Lauksaimnieku skaita samazināšanās novēršana: lauksaimnieku un saimniecību darbinieku skaita attīstība pa nozarēm salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pirms stratēģiskā plāna piemērošanas;       I.5 Ieguldījums teritoriālajā līdzsvarā: lauksaimniecisko ienākumu attīstība apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi (salīdzinājumā ar vidējo) R.7 Atbalsta palielinājums saimniecībām, kas atrodas apgabalos ar īpašām vajadzībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru apgabalos ar lielākām vajadzībām (salīdzinājumā ar vidējo)     Stiprināt orientēšanos uz tirgu vietējos, valsts, Savienības, kā arī starptautiskajos tirgos, un tirgus stabilizāciju, riska un krīzes pārvaldību un saimniecību ilgtermiņa konkurētspējas palielināšanos, lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības iespējas, lielāku uzmanību pievēršot kvalitātes diferenciācijai, pētniecībai, inovācijai, tehnoloģijām, zināšanu pārnesei un apmaiņai un digitalizācijai, kā arī lauksaimnieku piekļuves aprites ekonomikas dinamikai veicināšanai, un vairot konkurētspēju ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju I.6 Saimniecību ražīguma palielināšana: kopējais faktoru ražīgums R.8 Atbalsta orientēšana uz saimniecībām grūtību skartās nozarēs: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem saistīto atbalstu par konkurētspējas, ilgtspējības vai kvalitātes uzlabošanu   Riska pārvaldības instrumenti O.8 Tādu lauksaimnieku skaits, kuriem ir nodrošināti atbalstīti riska pārvaldības instrumenti I.7 Lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības izmantošana: lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības imports un eksports R.9 Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā   Saistītais atbalsts O.9 Platība (ha), par kuru piešķir saistīto atbalstu Uzlabot lauksaimnieku sarunu pozīcijas pievienotās vērtības veidošanas ķēdēs, mudinot veidot apvienības, ražotāju organizācijas un vest kolektīvās sarunas, kā arī veicinot īsas piegādes ķēdes I.8 Lauksaimnieku pozīcijas uzlabošana vērtības ķēdē: pievienotā vērtība pārtikas produktu apritē iesaistītajiem primārajiem ražotājiem R.10 Labāka piegādes ķēdes organizēšana: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri darbojas atbalstītās ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās     O.10 Tādu vienību skaits, par kurām piešķir saistīto atbalstu         O.10a Platība (ha), uz kuru attiecas saistības audzēt pākšaugus   R.11 Piegādes koncentrācija: darbības programmās iesaistītu ražotāju organizāciju pārdotās produkcijas vērtības īpatsvars   Maksājumi par dabas ierobežojumiem un citiem ar reģionu saistītiem ierobežojumiem O.11 Platība (ha), par ko piešķir piemaksu par apgabalu, kurā ir dabas ierobežojumi (3 kategorijas) Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp veicinot oglekļa piesaistītājus, oglekļa izdalīšanu un uzglabāšanu lauksaimniecības un pārtikas nozarē, kā arī iekļaujot ilgtspējīgu enerģiju, vienlaikus nodrošinot uzturdrošību, ilgtspējīgu apsaimniekošanu un mežu aizsardzību saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku  I.9 Saimniecību noturības uzlabošana: indekss R.12 Pielāgošanās klimata pārmaiņām: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņām R.12a Izturētspējas uzlabošana ar lielāku ģenētisko daudzveidību: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā īsteno ģenētiskajai daudzveidībai labvēlīgu praksi un izvēles     O.12 Platība (ha), par ko piešķir atbalstu saskaņā ar Natura 2000 vai Ūdens pamatdirektīvu I.10 Klimata pārmaiņu seku mazināšanas veicināšana: lauksaimniecībā saražotās SEG emisijas samazināšana I.11 Oglekļa piesaistes uzlabošana: augsnes organiskā oglekļa daudzuma palielināšana I.12 Ilgtspējīgas enerģijas ražošanas un izmantošanas nodrošināšana lauksaimniecībā: atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana un izmantošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, apliecinot neto oglekļa piesaistīšanu un neto siltumnīcefekta gāzu ietaupījumus bez zemes izmantojuma veida maiņas R.13 Emisijas samazināšana lopkopības nozarē: tādu lauksaimniecības dzīvnieku vienību īpatsvars, attiecībā uz kurām piešķirts atbalsts SEG emisiju un/vai amonjaka emisiju mazināšanai, tostarp barības vielu pārvaldība R.14 Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, ilggadīgās kultūras ar pastāvīgu augu segu, lauksaimniecības zeme mitrainēs un kūdrājos, meži utt.) R.15 Atjaunojamā enerģija no lauksaimniecības un mežsaimniecības: ieguldījumi atjaunojamo energoresursu enerģijas, tostarp bioenerģijas, ražošanas iespēju uzlabošanā (MW) R.16 Energoefektivitātes palielināšana: enerģijas ietaupījumi lauksaimniecībā R.17 Apmežota zeme: teritorija, kurai piešķirts atbalsts par apmežošanu un pastāvīgas kokaugiem klātas platības atjaunošanu un veidošanu, tostarp agromežsaimniecību   Maksājumi par pārvaldības saistībām (vide un klimats, ģenētiskie resursi, dzīvnieku labturība) O.13 (Lauksaimniecības) platība (ha) un citu tādu vienību skaits, uz ko attiecas vidiskās/klimatiskās saistības, kuras pārsniedz obligātās prasības, tostarp ekoshēmas           O.13a Platība (ha), uz ko attiecas saistības zemei ar augstu dabas vērtību ES konkrētie mērķi Ietekmes rādītāji Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)   Intervenču veidi Izlaides rādītāji (katrai intervencei) Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu efektīvu pārvaldīšanu un sekmēt ūdens, augsnes un gaisa kvalitātes aizsardzību un uzlabošanu, tostarp ilgtspējīgi un mazāk izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, mēslošanas līdzekļus un antibiotikas I.13 Augsnes erozijas samazināšana un noturības pret ekstrēmiem laikapstākļiem palielināšana: mērenas vai izteiktas augsnes erozijas skartas zemes īpatsvars lauksaimniecības zemē R.18 Augsnes kvalitātes uzlabošana un aizsardzība, lai palielinātu tās noturību: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības augsnes pārvaldības nolūkā, lai uzlabotu augsnes kvalitāti un augsnes biotu     O.14 (Lauksaimniecības) platība (ha), uz ko attiecas vidiskās/klimatiskās saistības, kuras pārsniedz obligātās prasības         O.14a Platība (ha), uz kuru attiecas saistības atbalstīt kaitēkļu integrēto apkarošanu I.13a Augsnes virsslāņa veidošana un ūdens un barības vielu aizturēšanas spējas palielināšana: piemērotu organisko vielu īpatsvars procentos augsnes virsmā R.18a Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība: palielināta lauksaimniecības zemes daļa un to saimniecību skaits, uz kurām attiecas maksājumi par a) pārvēršanu bioloģiskās lauksaimniecības praksē; vai b) bioloģiskās lauksaimniecības prakses saglabāšanu*a –––––––––––––––––––––––––– *a Attiecībā uz a) un b) punktu jāsniedz atsevišķi datu kopumi       I.14 Gaisa kvalitātes uzlabošana: lauksaimniecībā saražotā amonjaka emisijas samazināšana R.19 Gaisa kvalitātes uzlabošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt amonjaka emisiju saskaņā ar XI PIELIKUMĀ minētajiem Savienības tiesību aktiem       I.15 Ūdens kvalitātes uzlabošana: augu barības vielu kopējā bilance lauksaimniecības zemē R.20 Ūdens kvalitātes aizsardzība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ūdens kvalitātes uzlabošanas nolūkā, lai uzlabotu ūdensobjektu stāvokli     O.15 Platība (ha), kurai piešķir atbalstu par bioloģisko lauksaimniecību   R.21 Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot barības vielu pārvaldību     O.16 Tādu lauksaimniecības dzīvnieku vienību skaits, attiecībā uz kurām piešķirts atbalsts par dzīvnieku labturības, veselības vai pastiprinātiem bioloģiskās drošības pasākumiem   1.16 Barības vielu noplūdes samazināšana: nitrāti gruntsūdenī — tādu gruntsūdens staciju īpatsvars procentos, kurās nitrātu koncentrācija pārsniedz 50 mg/l, kā noteikts Nitrātu direktīvā R.22 Ilgtspējīga ūdens izmantošana: tādas apūdeņotas teritorijas īpatsvars, kurā noteiktas saistības uzlabot ūdens līdzsvaru, tostarp pasākumi augsnes erozijas samazināšanai, ūdens mērīšanai un augsnes ūdens aiztures jaudas palielināšanai, kā paredzēts Direktīvā 2000/60/EK     O.17 Tādu projektu un lauksaimnieku skaits, ar kuriem atbalsta ģenētiskos resursus un ģenētisko daudzveidību, tostarp dalījums pa nozarēm   I.17 Ūdens resursu noslodzes samazināšana: ūdens patēriņa indekss WEI+ R.23 Vidiskais/klimatiskais veikums (izmantojot investīcijas): lauksaimnieki, kas saņem ienesīgu un neienesīgu investīciju atbalstu, lai rūpētos par vidi vai klimatu   Investīcijas O.18 Atbalstītu ienesīgo investīciju skaits lauku saimniecībās   17a Pesticīdu noplūdes gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos samazināšana: gruntsūdens tilpju procentuālā daļa, kuru stāvoklis ir slikts, un tādu virszemes ūdenstilpju procentuālā daļa, kurās ir pārsniegti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/105/EK1a vai dalībvalstu noteiktie vides kvalitātes standarti attiecībā uz lauksaimniecībā izmantotajiem pesticīdiem, kas ir prioritāras vielas, vai arī attiecībā uz konkrētam upes baseinam specifiskajiem piesārņotājiem –––––––––––––––––––––––––– 1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā, un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.).       O.19 Atbalstītu vietējo infrastruktūru skaits           O.20 Atbalstītu neienesīgo investīciju skaits O.21 Ārpussaimniecības ienesīgo investīciju skaits     R.24 Vidiskais/klimatiskais sniegums (izmantojot zināšanas un ieteikumus par dabisko kaitēkļu apkarošanu): lauksaimnieki, kas saņem atbalstu par konsultācijām/apmācību saistībā ar vidisko un klimatisko veikumu, tostarp sertificētu pasniedzēju neatkarīgus ieteikumus par IPM, zema ievades līmeņa sistēmām un metodēm, kas ir alternatīvas ķīmiskajām izejvielām, un to piemērošanu           R.24a Pesticīdu noplūdes samazināšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas atbalsts konkrētām darbībām, kas palīdz samazināt pesticīdu noplūdi gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos           R.24b Augsnes aizsardzība ar augseku: aramzemes daļa, uz kuru attiecas saistības atbalstīt augseku, tostarp saistības attiecībā uz pākšaugiem       ES konkrētie mērķi Ietekmes rādītāji Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)   Intervenču veidi Izlaides rādītāji (katrai intervencei) Stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un veicināt bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu un vēršanu pretējā virzienā, tostarp aizsargājot labvēlīgo floru, faunu un apputeksnētājsugas, atbalstot agrobioloģisko daudzveidību, dabas aizsardzību un agromežsaimniecību, kā arī veicinot dabisko noturību, augsnes, ūdenstilpju, biotopu un ainavu atjaunošanu un saglabāšanu un atbalstot augstas dabas vērtības lauksaimniecības sistēmas I.18 Lauku putnu populāciju skaita palielināšana: lauku putnu populāciju indekss R.25 Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšana: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības meža aizsardzības un pārvaldības nolūkā   Darbības sākšanas dotācijas O.22 Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu gados jaunu lauksaimnieku skaits O.22a Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu gados jaunu lauksaimnieku skaits O.23 Darbības sākšanas dotācijas saņēmušu lauku uzņēmēju skaits I.19 Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības uzlabošana: tādu Kopienā nozīmīgu sugu un biotopu īpatsvars procentos, kas saistīti ar lauksaimniecību ar stabilām vai augšupejošām tendencēm R.26 Meža ekosistēmu aizsardzība: tādas meža zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības ainavas, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu veicināšanai     I.19a Apputeksnētāju iznīkšanas apturēšana un apputeksnētāju vairošana: apputeksnētāju indikators*a         I.20 Uzlabota ekosistēmu pakalpojumu sniegšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurās ir ainavas iezīmes R.27 Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai, tostarp augstas dabas vērtības lauksaimniecības zeme   Sadarbība O.24 Atbalstīto ražotāju grupu/organizāciju skaits O.25 Tādu lauksaimnieku skaits, kuri saņem atbalstu dalībai ES kvalitātes shēmās I.20a Uzlabota agrobioloģiskā daudzveidība lauksaimniecības sistēmā: kultūru daudzveidība           O.26 Paaudžu maiņas projektu skaits (gados jauniem/citiem lauksaimniekiem)   R.28 Natura 2000 atbalstīšana: teritorijas Natura 2000 tīklā, kurās noteiktas aizsardzības, apsaimniekošanas un atjaunošanas saistības   O.27 Vietējās attīstības stratēģiju skaits (LEADER)   R.28a. Agrobioloģiskās daudzveidības uzlabošana: tādas zemes īpatsvars, uz kuru attiecas saistības agrobioloģiskās daudzveidības veicināšanai, sniedzot sadalījumu pēc intervences veidiem   O.28 Citu sadarbības grupu skaits (neskaitot EIP, kas minētas O.1. punktā)   R.29 Ainavas iezīmju saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības pārvaldīt ainavas iezīmes, tostarp dzīvžogus, kokus un citu daļēji dabisku veģetāciju         R.29a Bišu saimju saglabāšana: atbalsta biškopībai saņēmēju skaits         R.29b Augstas dabas vērtības lauksaimniecības veicināšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas pārvaldības saistības radīt augstu dabas vērtību     Piesaistīt un atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus, iesācējus lauksaimniekus un veicināt sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē, jo īpaši mazapdzīvotajās teritorijās un teritorijās ar dabas ierobežojumiem; veicināt apmācību un pieredzes uzkrāšanu visā Savienībā, ilgtspējīgu darījumdarbību un darbvietu radīšanu lauku apvidos 1.21 Gados jaunu lauksaimnieku piesaistīšana un darījumdarbības veicināšana: gados jaunu lauksaimnieku un iesācēju lauksaimnieku skaita attīstība, tostarp dzimumu dalījums un MVU lauku apvidos R.30 Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu un iesācēju lauksaimnieku skaits, kuri izveidojuši saimniecības ar KLP atbalstu, tostarp sadalījums pēc dzimuma   Zināšanu apmaiņa un informēšana O.29 Apmācītu/konsultētu lauksaimnieku skaits ES konkrētie mērķi Ietekmes rādītāji Rezultātu rādītāji (tikai pamatojoties uz intervencēm, ko atbalsta KLP)   Intervenču veidi Izlaides rādītāji (katrai intervencei)   Veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju lauku apvidos, tostarp radot jaunas darbvietas, un veicināt izaugsmi, investīcijas, sociālo iekļautību, apkarojot nabadzību lauku apvidos un panākot vietējo attīstību, tostarp sniedzot kvalitatīvus vietējos pakalpojumus lauku kopienām, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām ar dabas ierobežojumiem; veicināt pienācīgus dzīves, darba un ekonomiskos apstākļus; dažādot darbības un ienākumus, tostarp iekļaujot lauksaimniecības tūrismu, ilgtspējīgu bioekonomiku, aprites ekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību, un vienlaikus ievērojot dzimumu līdztiesību; atbalstīt iespēju vienlīdzību lauku apvidos, īstenojot konkrētus atbalsta pasākumus, un atzīt sieviešu darbu lauksaimniecībā, amatniecībā, tūrismā un vietējo pakalpojumu sniegšanā I.22 Nodarbinātības veicināšana lauku apvidos: nodarbinātības līmeņa dinamika galvenokārt lauku apvidos, cita starpā sadalījums pēc dzimuma R.31 Izaugsme un nodarbinātība lauku apvidos: jaunas darbvietas atbalstītajos projektos, cita starpā sadalījums pēc dzimuma     O.30 Apmācītu/konsultētu lauksaimnieku skaits   I.23 Nodarbinātības veicināšana lauku apvidos: IKP uz vienu iedzīvotāju attīstība galvenokārt lauku apvidos R.32 Lauku bioekonomikas attīstība: atbalsta rezultātā izveidotu bioekonomikas uzņēmumu skaits   Horizontālie rādītāji O.31 Platība (ha), kurā tiek veikti ar vidi saistīti pasākumi (sintēzes rādītājs fiziskā platībā, kurai piemēro atbilstības nosacījumus, ELS, agrovides un klimata pasākumi, mežsaimniecības pasākumi, bioloģiskā lauksaimniecība)   I.24 Taisnīgāka KLP: KLP atbalsta sadalījuma uzlabošana R.33 Lauku ekonomikas digitalizācija: to lauku iedzīvotāju īpatsvars, uz kuriem attiecas atbalstītie lauksaimniecības digitalizācijas pasākumi, un to lauku teritoriju īpatsvars, uz kurām attiecas Viedo ciematu stratēģija     O.32 Platība (ha), kurai piemēro atbilstības nosacījumus (sadalījumā pēc GAEP prakses)   I.25 Lauku iekļautības veicināšana: nabadzības indeksa attīstība lauku apvidos, tostarp sadalījums pēc dzimuma R.34 Eiropas lauku apgabalu saistīšana: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, pateicoties KLP atbalstam   Nozares programmas O.33 Darbības fondu/programmu izveidojušu ražotāju organizāciju skaits     R.35 Lauku iekļautības veicināšana: minoritātes un/vai mazāk aizsargātu grupu pārstāvošu cilvēku skaits, kas gūst labumu no sociālās iekļaušanas projektiem     O.34 Popularizēšanas un informēšanas darbību skaits un tirgus uzraudzība   Uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu, kvalitatīvu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, bioloģisko lauksaimniecību, pārtikas atkritumiem, kā arī par vides ilgtspēju, mikrobu rezistenci un uzlabotu dzīvnieku veselību un labturību, un palielināt sabiedrības izpratni par lauksaimniecības un lauku teritoriju nozīmi, vienlaikus sekmējot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu I.26 Antibiotiku lietošanas ierobežošana un atbilstošu veterināro zāļu lietošanas nodrošināšana lauksaimniecībā: pārdošana/izmantošana pārtiku ražojošiem dzīvniekiem R.36 Antibiotiku lietošanas ierobežošana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības antibiotiku lietošanas ierobežošanas nolūkā (profilakse/samazināšana)     O.35 Darbību skaits biškopības nozares saglabāšanai/uzlabošanai   I.27 Pesticīdu ilgtspējīga un samazināta lietošana: pesticīdu lietošanas, to radīto risku un ietekmes samazināšana** R.37 Pesticīdu ilgtspējīga un samazināta lietošana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, uz kuru attiecas konkrētas darbības ar mērķi panākt pesticīdu ilgtspējīgu un samazinātu lietošanu, lai samazinātu pesticīdu radītos riskus un ietekmi         I.28 Reaģēšana uz patērētāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas: ražošanas vērtība ES kvalitātes shēmās (tostarp attiecībā uz bioloģisko pārtiku) R.38 Dzīvnieku labturības uzlabošana: tādu liellopu vienību īpatsvars, uz kurām attiecas atbalstītas darbības ar mērķi palielināt dzīvnieku labturību         * Lielākā daļa ietekmes rādītāju jau tiek vākti, izmantojot citus kanālus, (Eiropas statistika, JRC, EVA utt.) un lietoti citu ES tiesību aktu vai IAM ietvaros. Dati ne vienmēr tiek vākti katru gadu, un ir iespējama kavēšanās 2–3 gadus *ª Apputeksnēšanas indeksu ieviesīs pēc tam, kad Komisija būs noteikusi tā metodiku ** Direktīva par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu *Aizstājējdati rezultātiem. Dati, ko dalībvalstis iesniedz katru gadu, lai uzraudzītu progresu attiecībā uz KLP plānos noteiktajiem mērķiem.   Dati par deklarētajiem izdevumiem, ko sniedz katru gadu. Atbalstam EIP darbības grupām piemēro sadarbības nosacījumus.     Grozījums Nr. 1141 Regulas priekšlikums III PIELIKUMS Komisijas ierosinātais teksts III PIELIKUMS NOTEIKUMI PAR NOSACĪJUMU SISTĒMU SASKAŅĀ AR 11. PANTU SMR: tiesību aktos noteiktā pārvaldības prasība LLVS: standarti labam zemes lauksaimnieciskajam un vidiskajam stāvoklim Jomas Galvenais jautājums Prasības un standarti Standarta galvenais mērķis Klimats un vide Klimata pārmaiņas (seku mazināšana un pielāgošanās) LLVS 1 Ilggadīgo zālāju uzturēšana, pamatojoties uz ilggadīgo zālāju platības un lauksaimniecības platības attiecību Vispārēja aizsardzība pret pāreju uz citiem izmantošanas veidiem lauksaimniecībā, lai saglabātu oglekļa uzkrājumu LLVS 2 Pienācīga mitrāju un kūdrāju aizsardzība Ar oglekli bagātas augsnes aizsardzība LLVS 3 Aizliegums dedzināt aramos rugājus, izņemot augu veselības apsvērumu dēļ Augsnes organisko vielu satura saglabāšana Ūdens SMR 1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā: 11. panta 3. punkta e) un h) apakšpunkts attiecībā uz obligātajām prasībām par fosfātu piesārņojuma difūzo avotu kontroli   SMR 2 Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.): 4. un 5. pants   LLVS 4 Buferjoslu izveide gar ūdensteci(3) Upju aizsardzība pret piesārņojumu un noteci LLVS 5 Saimniecību ilgtspējības instrumenta barības vielām(4) izmantošana Barības vielu ilgtspējīga pārvaldība Augsne (aizsardzība un kvalitāte) LLVS 6 Augsnes apstrāde, kas samazina augsnes degradācijas risku, tostarp ņemot vērā nogāzes slīpumu Minimāla tādas zemes apsaimniekošana, kurā tiek ņemti vērā vietai specifiskie apstākļi, lai ierobežotu eroziju LLVS 7 Nav pieļaujama kaila zeme visjutīgākajā(-ajos) periodā(-os) Augsnes aizsardzība ziemā LLVS 8 Augseka Augsnes potenciāla saglabāšana Bioloģiskā daudzveidība un ainava (aizsardzība un kvalitāte) SMR 3 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.): 3. panta 1. punkts, 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 4. panta 1., 2. un 4. punkts   SMR 4 Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.): 6. panta 1. un 2. punkts   LLVS 9 —  Minimālā lauksaimniecības platības daļa, kas atvēlēta ar ražošanu nesaistītām iezīmēm vai teritorijām —  Ainavas iezīmju saglabāšana —  Aizliegums griezt dzīvžogus un cirst kokus putnu vairošanās un ligzdošanas sezonā —  Invazīvu augu sugu izplatības novēršanas pasākumi kā izvēles iespēja Ar ražošanu nesaistītu iezīmju un teritorijas uzturēšana, lai uzlabotu saimniecības bioloģisko daudzveidību LLVS 10 Aizliegums pārveidot vai apart ilggadīgos zālājus Natura 2000 teritorijās Dzīvotņu un sugu aizsardzība Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība Pārtikas nekaitīgums SMR 5 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.): 14. un 15. pants, 17. panta 1. punkts(5) un 18., 19. un 20. pants   SMR 6 Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.): 3. panta a), b), d) un e) punkts un 4., 5. un 7. pants   Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija SMR 7 Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/71/EK par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.): 3., 4. un 5. pants   SMR 8 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.): 4. un 7. pants   SMR 9 Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.): 3., 4. un 5. pants   Dzīvnieku slimības SMR 10 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.): 7., 11., 12., 13. un 15. pants   SMR 11 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.) 18. panta 1. punkts, tikai attiecībā uz mutes un nagu sērgu, cūku vezikulāro slimību un infekciozo katarālo drudzi   Augu aizsardzības līdzekļi SMR 12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.): 55. panta pirmais un otrais teikums   SMR 13 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.): 5. panta 2. punkts un 8. panta 1.–5. punkts 12. pants attiecībā uz pesticīdu lietojuma ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, kas definētas, pamatojoties uz Ūdens pamatdirektīvu un Natura 2000 regulējumu 13. panta 1. un 3. punkts attiecībā uz pesticīdu lietošanu un uzglabāšanu, kā arī atlieku likvidēšanu   Dzīvnieku labturība Dzīvnieku labturība SMR 14 Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/119/EK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (OV L 10, 15.1.2009., 7. lpp.): 3. un 4. pants   SMR 15 Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (OV L 47, 18.2.2009., 5. lpp.): 3. un 4. pants   SMR 16 Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.): 4. pants   Grozījums III PIELIKUMS NOTEIKUMI PAR NOSACĪJUMU SISTĒMU SASKAŅĀ AR 11. PANTU SMR: tiesību aktos noteiktā pārvaldības prasība LLVS: standarti labam zemes lauksaimnieciskajam un vidiskajam stāvoklim Jomas Galvenais jautājums Prasības un standarti Standarta galvenais mērķis Klimats un vide Klimata pārmaiņas (seku mazināšana un pielāgošanās) LLVS 1 Ilggadīgo zālāju uzturēšana reģionālā un valsts līmenī, pamatojoties uz ilggadīgo zālāju platības un lauksaimniecības platības attiecību salīdzinājumā ar 2018. pārskata gadu Maksimālais variācijas koeficients 5 % salīdzinājumā ar pārskata gadu(6) Vispārēja aizsardzība pret pāreju uz citiem izmantošanas veidiem lauksaimniecībā, lai saglabātu oglekļa uzkrājumu LLVS 2 Efektīva mitrāju aizsardzība un atbilstīga kūdrāju uzturēšana Ar oglekli bagātas augsnes aizsardzība LLVS 3 Aizliegums dedzināt aramos rugājus, izņemot augu veselības apsvērumu dēļ Augsnes organisko vielu satura saglabāšana Ūdens SMR 1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā: 11. panta 3. punkta e) un h) apakšpunkts attiecībā uz obligātajām prasībām par fosfātu piesārņojuma difūzo avotu kontroli   SMR 2 Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.): 4. un 5. pants   LLVS 4 Buferjoslu izveide gar ūdensteci vismaz 3 m platumā, neizmantojot pesticīdus un mēslošanas līdzekļus(7) Upju, ūdens krājumu un ekosistēmu aizsardzība pret piesārņojumu un noteci Augsne (aizsardzība un kvalitāte) LLVS 6 Piemērota augsnes apstrāde, kas samazina augsnes degradācijas un noneses risku, tostarp ņemot vērā nogāzes slīpumu Minimāla tādas zemes apsaimniekošana, kurā tiek ņemti vērā vietai specifiskie apstākļi, lai ierobežotu eroziju LLVS 7 Nav pieļaujama kaila zeme visjutīgākajā(-ajos) periodā(-os), izņemot gadījumus, kad tā tiek apstrādāta Fiziska augsnes aizsardzība pret eroziju, saglabājot augsnes biotu LLVS 8 Augseka aramzemē, ieskaitot pākšaugus, izņemot kultūras, kas aug zem ūdens Augsnes potenciāla saglabāšana Bioloģiskā daudzveidība un ainava (aizsardzība un kvalitāte) SMR 3 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.): 3. panta 1. punkts, 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 4. panta 1., 2. un 4. punkts   SMR 4 Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.): 6. panta 1. un 2. punkts   LLVS 9 —  Vismaz 5 % platības atvēlēta ar ražošanu nesaistītām iezīmēm un teritorijām aramzemē, kur neizmanto pesticīdus un mēslošanas līdzekļus(8) —  Ainavas iezīmju saglabāšana —  Aizliegums griezt dzīvžogus un cirst kokus putnu vairošanās un ligzdošanas sezonā —  Invazīvu augu sugu izplatības novēršanas pasākumi kā izvēles iespēja Ar ražošanu nesaistītu iezīmju un teritorijas uzturēšana, lai uzlabotu saimniecības bioloģisko daudzveidību LLVS 10 Ilggadīgo zālāju pienācīga aizsardzība Natura 2000 teritorijās saskaņā ar teritoriju īpašajiem pārvaldības plāniem Dzīvotņu un sugu aizsardzība, oglekļa piesaiste Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība Pārtikas nekaitīgums SMR 5 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.): 14. un 15. pants, 17. panta 1. punkts(9) un 18., 19. un 20. pants   SMR 6 Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.): 3. panta a), b), d) un e) punkts un 4., 5. un 7. pants   Dzīvnieku identifikācija un reģistrācija SMR 7 Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/71/EK par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.): 3. pants   SMR 8 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.): 7. pants   SMR 9 Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.): 3. un 5. pants   Dzīvnieku slimības SMR 10 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.): 7., 11., 12., 13. un 15. pants   SMR 11 Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.) 18. panta 1. punkts, tikai attiecībā uz mutes un nagu sērgu, cūku vezikulāro slimību un infekciozo katarālo drudzi   Augu aizsardzības līdzekļi SMR 12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.): 55. panta pirmais un otrais teikums   SMR 13 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.): 5. panta 2. punkts un 8. panta 1.–5. punkts 12. pants attiecībā uz pesticīdu lietojuma ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, kas definētas, pamatojoties uz Ūdens pamatdirektīvu un Natura 2000 regulējumu 13. panta 1. un 3. punkts attiecībā uz pesticīdu lietošanu un uzglabāšanu, kā arī atlieku likvidēšanu   Dzīvnieku labturība Dzīvnieku labturība SMR 14 Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/119/EK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (OV L 10, 15.1.2009., 7. lpp.): 3. un 4. pants   SMR 15 Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (OV L 47, 18.2.2009., 5. lpp.): 3. un 4. pants   SMR 16 Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.): 4. pants   Grozījums Nr. 718 Regulas priekšlikums IV pielikums – tabula Komisijas ierosinātais teksts TĀDI DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM, KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA PIRMAJĀ DAĻĀ (pašreizējās cenās, EUR) Kalendārais gads 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027. un turpmākie gadi Beļģija 485 603 954 485 603 954 485 603 954 485 603 954 485 603 954 485 603 954 485 603 954 Bulgārija 776 281 570 784 748 620 793 215 670 801 682 719 810 149 769 818 616 819 818 616 819 Čehijas Republika 838 844 295 838 844 295 838 844 295 838 844 295 838 844 295 838 844 295 838 844 295 Dānija 846 124 520 846 124 520 846 124 520 846 124 520 846 124 520 846 124 520 846 124 520 Vācija 4 823 107 939 4 823 107 939 4 823 107 939 4 823 107 939 4 823 107939 4 823 107 939 4 823 107 939 Igaunija 167 721 513 172 667 776 177 614 039 182 560 302 187 506 565 192 452 828 192 452 828 Īrija 1 163 938 279 1 163 938 279 1 163 938 279 1 163 938 279 1 163 938 279 1 163 938 279 1 163 938 279 Grieķija 2 036 560 894 2 036 560 894 2 036 560 894 2 036 560 894 2 036 560 894 2 036 560 894 2 036 560 894 Spānija 4 768 736 743 4 775 898 870 4 783 060 997 4 790 223 124 4 797 385 252 4 804 547 379 4 804 547 379 Francija 7 147 786 964 7 147 786 964 7 147 786 964 7 147 786 964 7 147 786 964 7 147 786 964 7 147 786 964 Horvātija 344 340 000 367 711 409 367 711 409 367 711 409 367 711 409 367 711 409 367 711 409 Itālija 3 560 185 516 3 560 185 516 3 560 185 516 3 560 185 516 3 560 185 516 3 560 185 516 3 560 185 516 Kipra 46 750 094 46 750 094 46 750 094 46 750 094 46 750 094 46 750 094 46 750 094 Latvija 299 633 591 308 294 625 316 955 660 325 616 694 334 277 729 342 938 763 342 938 763 Lietuva 510 820 241 524 732 238 538 644 234 552 556 230 566 468 227 580 380 223 580 380 223 Luksemburga 32 131 019 32 131 019 32 131 019 32 131 019 32 131 019 32 131 019 32 131 019 Ungārija 1 219 769 672 1 219 769 672 1 219 769 672 1 219 769 672 1 219 769 672 1 219 769 672 1 219 769 672 Malta 4 507 492 4 507 492 4 507 492 4 507 492 4 507 492 4 507 492 4 507 492 Nīderlande 703 870 373 703 870 373 703 870 373 703 870 373 703 870 373 703 870 373 703 870 373 Austrija 664 819 537 664 819 537 664 819 537 664 819 537 664 819 537 664 819 537 664 819 537 Polija 2 972 977 807 3 003 574 280 3 034 170 753 3 064 767 227 3 095 363 700 3 125 960 174 3 125 960 174 Portugāle 584 824 383 593 442 972 602 061 562 610 680 152 619 298 742 627 917 332 627 917 332 Rumānija 1 856 172 601 1 883 211 603 1 910 250 604 1 937 289 605 1 964 328 606 1 991 367 607 1 991 367 607 Slovēnija 129 052 673 129 052 673 129 052 673 129 052 673 129 052 673 129 052 673 129 052 673 Slovākija 383 806 378 388 574 951 393 343 524 398 112 097 402 880 670 407 649 243 407 649 243 Somija 505 999 667 507 783 955 509 568 242 511 352 530 513 136 817 514 921 104 514 921 104 Zviedrija 672 760 909 672 984 762 673 208 615 673 432 468 673 656 321 673 880 175 673 880 175 Grozījums TĀDI DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM, KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA PIRMAJĀ DAĻĀ (pašreizējās cenās, EUR) Kalendārais gads 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027. un turpmākie gadi Beļģija X X X X X X X Bulgārija X X X X X X X Čehijas Republika X X X X X X X Dānija X X X X X X X Vācija X X X X X X X Igaunija X X X X X X X Īrija X X X X X X X Grieķija X X X X X X X Spānija X X X X X X X Francija X X X X X X X Horvātija X X X X X X X Itālija X X X X X X X Kipra X X X X X X X Latvija X X X X X X X Lietuva X X X X X X X Luksemburga X X X X X X X Ungārija X X X X X X X Malta X X X X X X X Nīderlande X X X X X X X Austrija X X X X X X X Polija X X X X X X X Portugāle X X X X X X X Rumānija X X X X X X X Slovēnija X X X X X X X Slovākija X X X X X X X Somija X X X X X X X Zviedrija X X X X X X X Grozījums Nr. 719 Regulas priekšlikums V pielikums – tabula Komisijas ierosinātais teksts TĀDI DALĪBVALSTU GADA PIEŠĶĪRUMI PAR VĪNA NOZARISKAJĀM INTERVENCĒM, KAS MINĒTI 82. PANTA 1. PUNKTĀ   EUR, pašreizējās cenās Bulgārija 25 721 000 Čehijas Republika 4 954 000 Vācija 37 381 000 Grieķija 23 030 000 Spānija 202 147 000 Francija 269 628 000 Horvātija 10 410 000 Itālija 323 883 000 Kipra 4 465 000 Lietuva 43 000 Ungārija 27 970 000 Austrija 13 155 000 Portugāle 62 670 000 Rumānija 45 844 000 Slovēnija 4 849 000 Slovākija 4 887 000 Grozījums TĀDI DALĪBVALSTU GADA PIEŠĶĪRUMI PAR VĪNA NOZARISKAJĀM INTERVENCĒM, KAS MINĒTI 82. PANTA 1. PUNKTĀ   EUR, pašreizējās cenās Bulgārija X Čehijas Republika X Vācija X Grieķija X Spānija X Francija X Horvātija X Itālija X Kipra X Lietuva X Ungārija X Austrija X Portugāle X Rumānija X Slovēnija X Slovākija X Grozījums Nr. 720 Regulas priekšlikums VI pielikums – tabula Komisijas ierosinātais teksts DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI PAR KOKVILNU, KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA OTRAJĀ DAĻĀ (pašreizējās cenās, EUR) Kalendārais gads 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027. un turpmākie gadi Bulgārija 2 509 615 2 509 615 2 509 615 2 509 615 2 509 615 2 509 615 2 509 615 Grieķija 180 532 000 180 532 000 180 532 000 180 532 000 180 532 000 180 532 000 180 532 000 Spānija 58 565 040 58 565 040 58 565 040 58 565 040 58 565 040 58 565 040 58 565 040 Portugāle 174 239 174 239 174 239 174 239 174 239 174 239 174 239 Grozījums DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI PAR KOKVILNU, KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA OTRAJĀ DAĻĀ (pašreizējās cenās, EUR) Kalendārais gads 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027. un turpmākie gadi Bulgārija X X X X X X X Grieķija X X X X X X X Spānija X X X X X X X Portugāle X X X X X X X Grozījums Nr. 721 Regulas priekšlikums VII pielikums – tabula Komisijas ierosinātais teksts   TĀDI DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM (BEZ KOKVILNAS UN PIRMS IEROBEŽOŠANAS REZULTĀTA PĀRVIETOJUMA), KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA TREŠAJĀ DAĻĀ   (pašreizējās cenās, EUR) Kalendārais gads 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027. un turpmākie gadi Beļģija 485 603 954 485 603 954 485 603 954 485 603 954 485 603 954 485 603 954 485 603 954 Bulgārija 773 771 955 782 239 005 790 706 055 799 173 104 807 640 154 816 107 204 816 107 204 Čehijas Republika 838 844 295 838 844 295 838 844 295 838 844 295 838 844 295 838 844 295 838 844 295 Dānija 846 124 520 846 124 520 846 124 520 846 124 520 846 124 520 846 124 520 846 124 520 Vācija 4 823 107 939 4 823 107 939 4 823 107 939 4 823 107 939 4 823 107 939 4 823 107 939 4 823 107 939 Igaunija 167 721 513 172 667 776 177 614 039 182 560 302 187 506 565 192 452 828 192 452 828 Īrija 1 163 938 279 1 163 938 279 1 163 938 279 1 163 938 279 1 163 938 279 1 163 938 279 1 163 938 279 Grieķija 1 856 028 894 1 856 028 894 1 856 028 894 1 856 028 894 1 856 028 894 1 856 028 894 1 856 028 894 Spānija 4 710 171 703 4 717 333 830 4 724 495 957 4 731 658 084 4 738 820 212 4 745 982 339 4 745 982 339 Francija 7 147 786 964 7 147 786 964 7 147 786 964 7 147 786 964 7 147 786 964 7 147 786 964 7 147 786 964 Horvātija 344 340 000 367 711 409 367 711 409 367 711 409 367 711 409 367 711 409 367 711 409 Itālija 3 560 185 516 3 560 185 516 3 560 185 516 3 560 185 516 3 560 185 516 3 560 185 516 3 560 185 516 Kipra 46 750 094 46 750 094 46 750 094 46 750 094 46 750 094 46 750 094 46 750 094 Latvija 299 633 591 308 294 625 316 955 660 325 616 694 334 277 729 342 938 763 342 938 763 Lietuva 510 820 241 524 732 238 538 644 234 552 556 230 566 468 227 580 380 223 580 380 223 Luksemburga 32 131 019 32 131 019 32 131 019 32 131 019 32 131 019 32 131 019 32 131 019 Ungārija 1 219 769 672 1 219 769 672 1 219 769 672 1 219 769 672 1 219 769 672 1 219 769 672 1 219 769 672 Malta 4 507 492 4 507 492 4 507 492 4 507 492 4 507 492 4 507 492 4 507 492 Nīderlande 703 870 373 703 870 373 703 870 373 703 870 373 703 870 373 703 870 373 703 870 373 Austrija 664 819 537 664 819 537 664 819 537 664 819 537 664 819 537 664 819 537 664 819 537 Polija 2 972 977 807 3 003 574 280 3 034 170 753 3 064 767 227 3 095 363 700 3 125 960 174 3 125 960 174 Portugāle 584 650 144 593 268 733 601 887 323 610 505 913 619 124 503 627 743 093 627 743 093 Rumānija 1 856 172 601 1 883 211 603 1 910 250 604 1 937 289 605 1 964 328 606 1 991 367 607 1 991 367 607 Slovēnija 129 052 673 129 052 673 129 052 673 129 052 673 129 052 673 129 052 673 129 052 673 Slovākija 383 806 378 388 574 951 393 343 524 398 112 097 402 880 670 407 649 243 407 649 243 Somija 505 999 667 507 783 955 509 568 242 511 352 530 513 136 817 514 921 104 514 921 104 Zviedrija 672 760 909 672 984 762 673 208 615 673 432 468 673 656 321 673 880 175 673 880 175 Grozījums   TĀDI DALĪBVALSTU PIEŠĶĪRUMI TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM (BEZ KOKVILNAS UN PIRMS IEROBEŽOŠANAS REZULTĀTA PĀRVIETOJUMA), KAS MINĒTI 81. PANTA 1. PUNKTA TREŠAJĀ DAĻĀ   (pašreizējās cenās, EUR) Kalendārais gads 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027. un turpmākie gadi Beļģija X X X X X X X Bulgārija X X X X X X X Čehijas Republika X X X X X X X Dānija X X X X X X X Vācija X X X X X X X Igaunija X X X X X X X Īrija X X X X X X X Grieķija X X X X X X X Spānija X X X X X X X Francija X X X X X X X Horvātija X X X X X X X Itālija X X X X X X X Kipra X X X X X X X Latvija X X X X X X X Lietuva X X X X X X X Luksemburga X X X X X X X Ungārija X X X X X X X Malta X X X X X X X Nīderlande X X X X X X X Austrija X X X X X X X Polija X X X X X X X Portugāle X X X X X X X Rumānija X X X X X X X Slovēnija X X X X X X X Slovākija X X X X X X X Somija X X X X X X X Zviedrija X X X X X X X Grozījums Nr. 722 Regulas priekšlikums IX pielikums – tabula Komisijas ierosinātais teksts LAUKU ATTĪSTĪBAS INTERVENCĒM SNIEGTĀ SAVIENĪBAS ATBALSTA SADALĪJUMS (2021–2027), KAS MINĒTS 83. PANTA 3. PUNKTĀ (pašreizējās cenās, EUR) Gads 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 KOPĀ 2021.–2027. gadā Beļģija 67 178 046 67 178 046 67 178 046 67 178 046 67 178 046 67 178 046 67 178 046 470 246 322 Bulgārija 281 711 396 281 711 396 281 711 396 281 711 396 281 711 396 281 711 396 281 711 396 1 971 979 772 Čehijas Republika 258 773 203 258 773 203 258 773 203 258 773 203 258 773 203 258 773 203 258 773 203 1 811 412 421 Dānija 75 812 623 75 812 623 75 812 623 75 812 623 75 812 623 75 812 623 75 812 623 530 688 361 Vācija 989 924 996 989 924 996 989 924 996 989 924 996 989 924 996 989 924 996 989 924 996 6 929 474 972 Igaunija 87 875 887 87 875 887 87 875 887 87 875 887 87 875 887 87 875 887 87 875 887 615 131 209 Īrija 264 670 951 264 670 951 264 670 951 264 670 951 264 670 951 264 670 951 264 670 951 1 852 696 657 Grieķija 509 591 606 509 591 606 509 591 606 509 591 606 509 591 606 509 591 606 509 591 606 3 567 141 242 Spānija 1 001 202 880 1 001 202 880 1 001 202 880 1 001 202 880 1 001 202 880 1 001 202 880 1 001 202 880 7 008 420 160 Francija 1 209 259 199 1 209 259 199 1 209 259 199 1 209 259 199 1 209 259 199 1 209 259 199 1 209 259 199 8 464 814 393 Horvātija 281 341 503 281 341 503 281 341 503 281 341 503 281 341 503 281 341 503 281 341 503 1 969 390 521 Itālija 1 270 310 371 1 270 310 371 1 270 310 371 1 270 310 371 1 270 310 371 1 270 310 371 1 270 310 371 8 892 172 597 Kipra 15 987 284 15 987 284 15 987 284 15 987 284 15 987 284 15 987 284 15 987 284 111 910 988 Latvija 117 307 269 117 307 269 117 307 269 117 307 269 117 307 269 117 307 269 117 307 269 821 150 883 Lietuva 195 182 517 195 182 517 195 182 517 195 182 517 195 182 517 195 182 517 195 182 517 1 366 277 619 Luksemburga 12 290 956 12 290 956 12 290 956 12 290 956 12 290 956 12 290 956 12 290 956 86 036 692 Ungārija 416 202 472 416 202 472 416 202 472 416 202 472 416 202 472 416 202 472 416 202 472 2 913 417 304 Malta 12 207 322 12 207 322 12 207 322 12 207 322 12 207 322 12 207 322 12 207 322 85 451 254 Nīderlande 73 151 195 73 151 195 73 151 195 73 151 195 73 151 195 73 151 195 73 151 195 512 058 365 Austrija 480 467 031 480 467 031 480 467 031 480 467 031 480 467 031 480 467 031 480 467 031 3 363 269 217 Polija 1 317 890 530 1 317 890 530 1 317 890 530 1 317 890 530 1 317 890 530 1 317 890 530 1 317 890 530 9 225 233 710 Portugāle 493 214 858 493 214 858 493 214 858 493 214 858 493 214 858 493 214 858 493 214 858 3 452 504 006 Rumānija 965 503 339 965 503 339 965 503 339 965 503 339 965 503 339 965 503 339 965 503 339 6 758 523 373 Slovēnija 102 248 788 102 248 788 102 248 788 102 248 788 102 248 788 102 248 788 102 248 788 715 741 516 Slovākija 227 682 721 227 682 721 227 682 721 227 682 721 227 682 721 227 682 721 227 682 721 1 593 779 047 Somija 292 021 227 292 021 227 292 021 227 292 021 227 292 021 227 292 021 227 292 021 227 2 044 148 589 Zviedrija 211 550 876 211 550 876 211 550 876 211 550 876 211 550 876 211 550 876 211 550 876 1 480 856 132 Kopā ES 27 11 230 561 046 11 230 561 046 11 230 561 046 11 230 561 046 11 230 561 046 11 230 561 046 11 230 561 046 78 613 927 322 Tehniskā palīdzība (0,25 %) 28 146 770 28 146 770 28 146 770 28 146 770 28 146 770 28 146 770 28 146 770 197 027 390 Kopā 11 258 707 816 11 258 707 816 11 258 707 816 11 258 707 816 11 258 707 816 11 258 707 816 11 258 707 816 78 810 954 712 Grozījums   LAUKU ATTĪSTĪBAS INTERVENCĒM SNIEGTĀ SAVIENĪBAS ATBALSTA SADALĪJUMS (2021–2027), KAS MINĒTS 83. PANTA 3. PUNKTĀ   (pašreizējās cenās, EUR) Gads 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 KOPĀ 2021.–2027. gadā Beļģija X X X X X X X X Bulgārija X X X X X X X X Čehijas Republika X X X X X X X X Dānija X X X X X X X X Vācija X X X X X X X X Igaunija X X X X X X X X Īrija X X X X X X X X Grieķija X X X X X X X X Spānija X X X X X X X X Francija X X X X X X X X Horvātija X X X X X X X X Itālija X X X X X X X X Kipra X X X X X X X X Latvija X X X X X X X X Lietuva X X X X X X X X Luksemburga X X X X X X X X Ungārija X X X X X X X X Malta X X X X X X X X Nīderlande X X X X X X X X Austrija X X X X X X X X Polija X X X X X X X X Portugāle X X X X X X X X Rumānija X X X X X X X X Slovēnija X X X X X X X X Slovākija X X X X X X X X Somija X X X X X X X X Zviedrija X X X X X X X X Kopā ES 27 X X X X X X X X Tehniskā palīdzība (0,25 %) X X X X X X X X Kopā X X X X X X X X Grozījums Nr. 723 Regulas priekšlikums IXa pielikums – tabula Komisijas ierosinātais teksts   LAUKU ATTĪSTĪBAS INTERVENCĒM SNIEGTĀ SAVIENĪBAS ATBALSTA SADALĪJUMS (2021–2027), KAS MINĒTS 83. PANTA 3. PUNKTĀ   (2018. gada cenās1, EUR) Gads 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 KOPĀ 2021.–2027. gadā Beļģija 63 303 373 62 062 131 60 845 226 59 652 182 58 482 532 57 335 815 56 211 584 417 892 843 Bulgārija 265 462 940 260 257 785 255 154 691 250 151 658 245 246 723 240 437 964 235 723 494 1 752 435 255 Čehijas Republika 243 847 768 239 066 440 234 378 862 229 783 198 225 277 645 220 860 437 216 529 840 1 609 744 190 Dānija 71 439 928 70 039 145 68 665 828 67 319 440 65 999 451 64 705 344 63 436 611 471 605 747 Vācija 932 828 433 914 537 679 896 605 568 879 025 067 861 789 281 844 891 452 828 324 953 6 158 002 433 Igaunija 82 807 411 81 183 737 79 591 899 78 031 273 76 501 248 75 001 224 73 530 611 546 647 403 Īrija 249 405 348 244 515 047 239 720 635 235 020 230 230 411 990 225 894 108 221 464 812 1 646 432 170 Grieķija 480 199 552 470 783 875 461 552 818 452 502 763 443 630 160 434 931 529 426 403 460 3 170 004 157 Spānija 943 455 836 924 956 702 906 820 296 889 039 505 871 607 358 854 517 018 837 761 782 6 228 158 497 Francija 1 139 511 952 1 117 168 580 1 095 263 314 1 073 787 562 1 052 732 904 1 032 091 083 1 011 854 003 7 522 409 398 Horvātija 265 114 382 259 916 061 254 819 668 249 823 204 244 924 709 240 122 264 235 413 984 1 750 134 272 Itālija 1 197 041 834 1 173 570 426 1 150 559 241 1 127 999 256 1 105 881 623 1 084 197 670 1 062 938 892 7 902 188 942 Kipra 15 065 175 14 769 779 14 480 176 14 196 251 13 917 893 13 644 993 13 377 444 99 451 711 Latvija 110 541 260 108 373 784 106 248 808 104 165 498 102 123 037 100 120 625 98 157 475 729 730 487 Lietuva 183 924 845 180 318 475 176 782 819 173 316 489 169 918 127 166 586 399 163 319 999 1 214 167 153 Luksemburga 11 582 043 11 354 944 11 132 298 10 914 018 10 700 017 10 490 213 10 284 523 76 458 056 Ungārija 392 196 885 384 506 750 376 967 402 369 575 884 362 329 298 355 224 802 348 259 610 2 589 060 631 Malta 11 503 233 11 277 679 11 056 548 10 839 753 10 627 209 10 418 832 10 214 541 75 937 795 Nīderlande 68 932 004 67 580 397 66 255 291 64 956 167 63 682 517 62 433 840 61 209 647 455 049 863 Austrija 452 754 814 443 877 269 435 173 793 426 640 974 418 275 464 410 073 985 402 033 318 2 988 829 617 Polija 1 241 877 681 1 217 527 138 1 193 654 057 1 170 249 075 1 147 303 015 1 124 806 877 1 102 751 840 8 198 169 683 Portugāle 464 767 377 455 654 291 446 719 893 437 960 679 429 373 215 420 954 132 412 700 130 3 068 129 717 Rumānija 909 815 361 891 975 844 874 486 121 857 339 335 840 528 760 824 047 803 807 890 003 6 006 083 227 Slovēnija 96 351 317 94 462 075 92 609 878 90 793 998 89 013 723 87 268 356 85 557 212 636 056 559 Slovākija 214 550 513 210 343 640 206 219 255 202 175 740 198 211 510 194 325 010 190 514 716 1 416 340 384 Somija 275 178 124 269 782 474 264 492 622 259 306 492 254 222 051 249 237 305 244 350 299 1 816 569 367 Zviedrija 199 349 116 195 440 310 191 608 147 187 851 124 184 167 769 180 556 636 177 016 310 1 315 989 412 Kopā ES 27 10 582 808 505 10 375 302 457 10 171 865 154 9 972 416 815 9 776 879 229 9 585 175 716 9 397 231 093 69 861 678 969 Tehniskā palīdzība (0,25 %) 26 523 330 26 003 264 25 493 396 24 993 526 24 503 457 24 022 997 23 551 958 175 091 928 Kopā 10 609 331 835 10 401 305 721 10 197 358 550 9 997 410 341 9 801 382 686 9 609 198 713 9 420 783 051 70 036 770 897 __________________ 1 "2018. gada cenās" norādītās summas ir iekļautas informācijas nolūkā; tās ir indikatīvas un nav juridiski saistošas. Grozījums LAUKU ATTĪSTĪBAS INTERVENCĒM SNIEGTĀ SAVIENĪBAS ATBALSTA SADALĪJUMS (2021–2027), KAS MINĒTS 83. PANTA 3. PUNKTĀ (2018. gada cenās1, EUR) Gads 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027 KOPĀ 2021.–2027. gadā Beļģija X X X X X X X X Bulgārija X X X X X X X X Čehijas Republika X X X X X X X X Dānija X X X X X X X X Vācija X X X X X X X X Igaunija X X X X X X X X Īrija X X X X X X X X Grieķija X X X X X X X X Spānija X X X X X X X X Francija X X X X X X X X Horvātija X X X X X X X X Itālija X X X X X X X X Kipra X X X X X X X X Latvija X X X X X X X X Lietuva X X X X X X X X Luksemburga X X X X X X X X Ungārija X X X X X X X X Malta X X X X X X X X Nīderlande X X X X X X X X Austrija X X X X X X X X Polija X X X X X X X X Portugāle X X X X X X X X Rumānija X X X X X X X X Slovēnija X X X X X X X X Slovākija X X X X X X X X Somija X X X X X X X X Zviedrija X X X X X X X X Kopā ES 27 X X X X X X X X Tehniskā palīdzība (0,25 %) X X X X X X X X Kopā X X X X X X X X __________________ 1 "2018. gada cenās" norādītās summas ir iekļautas informācijas nolūkā; tās ir indikatīvas un nav juridiski saistošas. Grozījums Nr. 725 Regulas priekšlikums IXa pielikums (jauns) Komisijas ierosinātais teksts / Grozījums IXa PIELIKUMS (jauns) ATBALSTA SUMMAS DAŽIEM LAUKU ATTĪSTĪBAI PAREDZĒTU INTERVENČU VEIDIEM Pants Priekšmets Minimālās/maksimālās summas (EUR) vai likmes   65. pants Atbalsts agrovides ilgtspējai, klimata pārmaiņu seku mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem, kā arī citām pārvaldības saistībām 600(*) Maksimālā summa par hektāru gadā attiecībā uz viengadīgām kultūrām   900(*) Maksimālā summa par hektāru gadā attiecībā uz specializētajām daudzgadīgajām kultūrām   450(*) Maksimālā summa par hektāru gadā attiecībā uz citiem zemes izmantošanas veidiem   200(*) Maksimālā summa par nosacīto liellopu vienību (LV) gadā attiecībā uz vietējām šķirnēm, kuras lauksaimnieki var zaudēt   500 Maksimālā summa par nosacīto LV attiecībā uz darbībām dzīvnieku labturības sekmēšanai   200(*) Maksimālā summa par hektāru gadā attiecībā uz darbībām, kas ietver meža, vides un klimata pakalpojumus un mežu saglabāšanu 66. pants Atbalsts saistībā ar dabas vai citiem platībatkarīgiem ierobežojumiem 25 Minimālā summa par hektāru gadā uz vidējo atbalsta saņēmēja platību   250(*) Maksimālā summa par hektāru gadā   450(*) Maksimālā summa par hektāru gadā kalnu apgabalos, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 2. punktā 67. pants Atbalsts saistībā ar platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām 500(*) Maksimālā summa par hektāru gadā sākotnējā periodā, kas nepārsniedz piecus gadus   200(*) Maksimālā summa par hektāru gadā   50(**) Minimālā summa par hektāru gadā attiecībā uz maksājumiem, kas saistīti ar Ūdens pamatdirektīvu 68. pants Atbalsts investīcijām 55% Maksimālā attiecināmo izmaksu summas likme Šo likmi var pārsniegt saskaņā ar 68. panta 4. punktu. 68.a pants Atbalsts investīcijām apūdeņošanas jomā 75% Maksimālā attiecināmo izmaksu summas likme 69. pants Atbalsts gados jaunu lauksaimnieku, iesācēju lauksaimnieku un ilgtspējīgu lauku jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanai un attīstībai 100 000 Maksimālā summa vienam atbalsta saņēmējam 69.a pants Atbalsts digitālo tehnoloģiju ierīkošanai 70% Maksimālā attiecināmo izmaksu summas likme 70. pants Atbalsts riska pārvaldības instrumentiem 70% Maksimālā attiecināmo izmaksu summas likme 71. pants Sadarbība: atbalsts lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 3 000 Maksimālā summa vienai saimniecībai gadā   70% No informēšanas un veicināšanas darbību attiecināmajām izmaksām Sadarbība: atbalsts ražotāju grupu un organizāciju izveidei 10 % Kā procentuālā daļa no pārdotās produkcijas pirmajos piecos gados pēc atzīšanas. Atbalsts ir degresīvs.   100 000 Maksimālā summa par gadu jebkurā gadījumā 72. pants Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem 1 500 Maksimālā summa par vienu konsultāciju   200 000 Maksimālā summa trīs gados par konsultantu apmācību Atbalsts citiem zināšanu apmaiņas un informācijas pakalpojumiem 100% Maksimālā attiecināmo izmaksu summas likme (*) Pienācīgi pamatotos gadījumos šīs summas var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato lauku attīstības programmās. (**) Pienācīgi pamatotos gadījumos šo summu var samazināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato lauku attīstības programmās. Grozījums Nr. 724 Regulas priekšlikums X pielikums – tabula Komisijas ierosinātais teksts   MINIMĀLĀS SUMMAS, KAS REZERVĒTAS MĒRĶIM “PIESAISTĪT GADOS JAUNUS LAUKSAIMNIEKUS UN VEICINĀT DARĪJUMDARBĪBU LAUKU APVIDOS”, KĀ MINĒTS 86. PANTA 5. PUNKTĀ   (pašreizējās cenās, EUR) Kalendārais gads 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027. un turpmākie gadi Beļģija 9 712 079 9 712 079 9 712 079 9 712 079 9 712 079 9 712 079 9 712 079 Bulgārija 15 475 439 15 644 780 15 814 121 15 983 462 16 152 803 16 322 144 16 322 144 Čehijas Republika 16 776 886 16 776 886 16 776 886 16 776 886 16 776 886 16 776 886 16 776 886 Dānija 16 922 490 16 922 490 16 922 490 16 922 490 16 922 490 16 922 490 16 922 490 Vācija 96 462 159 96 462 159 96 462 159 96 462 159 96 462 159 96 462 159 96 462 159 Igaunija 3 354 430 3 453 356 3 552 281 3 651 206 3 750 131 3 849 057 3 849 057 Īrija 23 278 766 23 278 766 23 278 766 23 278 766 23 278 766 23 278 766 23 278 766 Grieķija 37 120 578 37 120 578 37 120 578 37 120 578 37 120 578 37 120 578 37 120 578 Spānija 94 203 434 94 346 677 94 489 919 94 633 162 94 776 404 94 919 647 94 919 647 Francija 142 955 739 142 955 739 142 955 739 142 955 739 142 955 739 142 955 739 142 955 739 Horvātija 6 886 800 7 354 228 7 354 228 7 354 228 7 354 228 7 354 228 7 354 228 Itālija 71 203 710 71 203 710 71 203 710 71 203 710 71 203 710 71 203 710 71 203 710 Kipra 935 002 935 002 935 002 935 002 935 002 935 002 935 002 Latvija 5 992 672 6 165 893 6 339 113 6 512 334 6 685 555 6 858 775 6 858 775 Lietuva 10 216 405 10 494 645 10 772 885 11 051 125 11 329 365 11 607 604 11 607 604 Luksemburga 642 620 642 620 642 620 642 620 642 620 642 620 642 620 Ungārija 24 395 393 24 395 393 24 395 393 24 395 393 24 395 393 24 395 393 24 395 393 Malta 90 150 90 150 90 150 90 150 90 150 90 150 90 150 Nīderlande 14 077 407 14 077 407 14 077 407 14 077 407 14 077 407 14 077 407 14 077 407 Austrija 13 296 391 13 296 391 13 296 391 13 296 391 13 296 391 13 296 391 13 296 391 Polija 59 459 556 60 071 486 60 683 415 61 295 345 61 907 274 62 519 203 62 519 203 Portugāle 11 693 003 11 865 375 12 037 746 12 210 118 12 382 490 12 554 862 12 554 862 Rumānija 37 123 452 37 664 232 38 205 012 38 745 792 39 286 572 39 827 352 39 827 352 Slovēnija 2 581 053 2 581 053 2 581 053 2 581 053 2 581 053 2 581 053 2 581 053 Slovākija 7 676 128 7 771 499 7 866 870 7 962 242 8 057 613 8 152 985 8 152 985 Somija 10 119 993 10 155 679 10 191 365 10 227 051 10 262 736 10 298 422 10 298 422 Zviedrija 13 455 218 13 459 695 13 464 172 13 468 649 13 473 126 13 477 604 13 477 604 Grozījums   MINIMĀLĀS SUMMAS, KAS REZERVĒTAS GADOS JAUNIEM LAUKSAIMNIEKIEM, KĀ MINĒTS 86. PANTA 4. PUNKTĀ   (pašreizējās cenās, EUR) Kalendārais gads 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027. un turpmākie gadi Beļģija X X X X X X X Bulgārija X X X X X X X Čehijas Republika X X X X X X X Dānija X X X X X X X Vācija X X X X X X X Igaunija X X X X X X X Īrija X X X X X X X Grieķija X X X X X X X Spānija X X X X X X X Francija X X X X X X X Horvātija X X X X X X X Itālija X X X X X X X Kipra X X X X X X X Latvija X X X X X X X Lietuva X X X X X X X Luksemburga X X X X X X X Ungārija X X X X X X X Malta X X X X X X X Nīderlande X X X X X X X Austrija X X X X X X X Polija X X X X X X X Portugāle X X X X X X X Rumānija X X X X X X X Slovēnija X X X X X X X Slovākija X X X X X X X Somija X X X X X X X Zviedrija X X X X X X X Grozījums Nr. 844 Regulas priekšlikums XI pielikums XI PIELIKUMS XI PIELIKUMS ES TIESĪBU AKTI VIDES UN KLIMATA JOMĀ, KURU MĒRĶU SASNIEGŠANA BŪTU JĀVEICINA DALĪBVALSTU KLP STRATĒĢISKAJIEM PLĀNIEM SASKAŅĀ AR 96., 97. UN 103. PANTU ES TIESĪBU AKTI VIDES UN KLIMATA JOMĀ, KURU MĒRĶU SASNIEGŠANA BŪTU JĀVEICINA DALĪBVALSTU KLP STRATĒĢISKAJIEM PLĀNIEM SASKAŅĀ AR 96., 97. UN 103. PANTU —  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību —  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību —  Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību —  Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību —  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā —  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā —  Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti —  Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti —  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai —  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai —  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK —  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK —  [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula XXXX par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām] —  [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula XXXX par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām] —  [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula XXXX par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES )Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām] —  [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula XXXX par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām] —  Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu; —  Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu; —  [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva XXX, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti] —  [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva XXX, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti] —  [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula XXXX par Enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013] —  [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula XXXX par Enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013] —  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai —  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai —  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) XX/XX par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām —  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK Grozījums Nr. 1155 Regulas priekšlikums XII pielikums Komisijas ierosinātais teksts XII PIELIKUMS UZ RĀDĪTĀJU PAMATKOPUMU BALSTĪTA ZIŅOŠANA SASKAŅĀ AR 128. PANTU Indicators for the European Agriculture Guarantee Fund (EAGF) and the European Agriculture Fund for Rural Development (EAFRD) Mērķi Rādītāju pamatkopums Stiprināt uzturdrošību, atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un saimniecību izturētspēju visā Savienībā O.3. KLP atbalsta saņēmēju skaits R.6. Pārdalīšana mazākām saimniecībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru atbilstīgām saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo) Pastiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp ar lielāku uzsvaru uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju R.9. Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā Uzlabot lauksaimnieku stāvokli pievienotās vērtības veidošanas ķēdē R.10. Labāka piegādes ķēdes organizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri darbojas atbalstītās ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku R.14. Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, lauksaimniecības zeme kūdrājos, meži utt.) Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu O.13. Platība (lauksaimniecības zeme) (ha), kurā noteiktās saistības vides/klimata jomā pārsniedz obligātās prasības R.4. Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, kuras saņem ienākumu atbalstu un kurām jāievēro atbilstības nosacījumi Palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas R.27. Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai Piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību R.30. Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu lauksaimnieku skaits, kuri izveidojuši saimniecības ar KLP atbalstu Veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību R.31. Lauku apvidu izaugsme un darbvietas: jaunas darbvietas atbalstītajos projektos R.34. Eiropas lauku apgabalu saikne: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, pateicoties KLP atbalstam Uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par pārtikas atkritumiem un par dzīvnieku labturību O.16. Liellopu vienības, kurām piešķirts atbalsts par dzīvnieku labturību, veselību vai pastiprinātiem biodrošības pasākumiem Grozījums XII PIELIKUMS UZ RĀDĪTĀJU PAMATKOPUMU BALSTĪTA ZIŅOŠANA SASKAŅĀ AR 128. PANTU Indicators for the European Agriculture Guarantee Fund (EAGF) and the European Agriculture Fund for Rural Development (EAFRD) Mērķi Rādītāju pamatkopums Stiprināt ilgtermiņa uzturdrošību un lauksaimniecības daudzveidību, nodrošināt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā, vienlaikus nodrošinot drošu un kvalitatīvu pārtiku par taisnīgām cenām, lai novērstu lauksaimnieku zaudējumus un nodrošinātu Savienības lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspējību O.3. KLP atbalsta saņēmēju skaits, tostarp sadalījums pa intervences veidiem R.6. Pārdalīšana mazākām saimniecībām: papildu atbalsta īpatsvars procentos par hektāru atbilstīgām saimniecībām, kuru izmērs ir mazāks par vidējo saimniecības izmēru (salīdzinājumā ar vidējo) Pastiprināt orientēšanos uz tirgu vietējos, valsts, Savienības, kā arī starptautiskajos tirgos, un tirgus stabilizāciju, riska un krīzes pārvaldību un vairot saimniecību ilgtermiņa konkurētspēju un lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības iespējas, lielāku uzmanību pievēršot kvalitātes diferenciācijai, pētniecībai, inovācijai, tehnoloģijām, zināšanu pārnesei un apmaiņai un digitalizācijai, kā arī lauksaimnieku piekļuves aprites ekonomikas dinamikai veicināšanai R.9 Saimniecību modernizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri saņem atbalstu ieguldījumiem pārstrukturēšanā un modernizācijā, tostarp resursu efektivitātes uzlabošanā Uzlabot lauksaimnieku sarunu pozīcijas pievienotās vērtības veidošanas ķēdēs, mudinot veidot apvienības, ražotāju organizācijas un veikt kolektīvās sarunas, kā arī veicinot īsas piegādes ķēdes R.10. Labāka piegādes ķēdes organizācija: tādu lauksaimnieku īpatsvars, kuri darbojas atbalstītās ražotāju grupās, ražotāju organizācijās, vietējos tirgos, īsajās piegādes ķēdēs un kvalitātes shēmās Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp uzlabojot oglekļa piesaistītājus, oglekļa sekvestrēšanu un uzglabāšanu lauksaimniecības un pārtikas nozarē, kā arī iekļaujot ilgtspējīgu enerģētiku, vienlaikus garantējot uzturdrošību, ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un aizsardzību, saskaņā ar Parīzes nolīgumu  R.14. Oglekļa uzglabāšana augsnē un biomasā: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas saistības samazināt emisiju, uzturēt un/vai palielināt oglekļa uzglabāšanu (ilggadīgie zālāji, ilggadīgās kultūras ar pastāvīgu augu segu, lauksaimniecības zeme mitrājos un kūdrājos, meži utt.) Veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu pārvaldīšanu, aizsardzību un kvalitātes uzlabošanu, tostarp ar ilgtspējīgu un samazinātu augu aizsardzības līdzekļu, mēslošanas līdzekļu un antibiotiku lietošanu O.13. Platība (lauksaimniecības zeme) (ha) un citu tādu vienību skaits, kurās noteiktās saistības vides/klimata jomā pārsniedz obligātās prasības, tostarp ekoshēma R.4. Ienākumu atbalsta sasaiste ar standartiem un paraugpraksi: tādu ILZP īpatsvars, kuras saņem ienākumu atbalstu un kurām jāievēro atbilstības nosacījumi Dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgoties tām, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp uzlabojot oglekļa piesaistītājus, oglekļa sekvestrēšanu un uzglabāšanu lauksaimniecības un pārtikas nozarē, kā arī iekļaujot ilgtspējīgu enerģētiku, vienlaikus garantējot uzturdrošību, ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un aizsardzību saskaņā ar Parīzes nolīgumu R.27. Dzīvotņu un sugu saglabāšana: tādas lauksaimniecības zemes īpatsvars, kurā noteiktas apsaimniekošanas saistības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un atjaunošanai, ietverot augstas dabas vērtības (ADV) lauksaimniecības zemi Piesaistīt un atbalstīt gados jaunus lauksaimniekus, un jaunus lauksaimniekus, veicināt sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecības nozarē, jo īpaši mazapdzīvotajās teritorijās un teritorijās ar dabas ierobežojumiem; veicināt apmācību un pieredzes uzkrāšanu visā Savienībā, ilgtspējīgu darījumdarbību un darbvietu radīšanu lauku apvidos R.30. Paaudžu maiņa: tādu gados jaunu un iesācēju lauksaimnieku skaits, kuri izveidojuši saimniecības ar KLP atbalstu, tostarp sadalījums pēc dzimuma Veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju lauku apvidos, tostarp radot jaunas darbvietas, un veicināt izaugsmi, investīcijas, sociālo iekļautību, apkarojot nabadzību lauku apvidos un panākot vietējo attīstību, tostarp sniedzot kvalitatīvus vietējos pakalpojumus lauku kopienām, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām ar dabas ierobežojumiem; veicināt pienācīgus dzīves, darba un ekonomiskos apstākļus; dažādot darbības un ienākumus, tostarp iekļaujot lauksaimniecības tūrismu, bioekonomiku, aprites ekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību, un vienlaikus ievērojot dzimumu līdztiesību, atbalstīt iespēju vienlīdzību lauku apvidos, īstenojot konkrētus atbalsta pasākumus, un atzīt sieviešu darbu lauksaimniecībā, amatniecībā, tūrismā un vietējo pakalpojumu sniegšanā R.31. Lauku apvidu izaugsme un darbvietas: jaunas darbvietas atbalstītajos projektos, tostarp sadalījums pēc dzimuma R.34. Eiropas lauku apgabalu saikne: tādu lauku iedzīvotāju īpatsvars, kuri iegūst labāku piekļuvi pakalpojumiem un infrastruktūrai, pateicoties KLP atbalstam Uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasībām par nekaitīgu, uzturvielām bagātu, kvalitatīvu un ilgtspējīgi ražotu ēdienu, par organisko lauksaimniecību, pārtikas atkritumiem, kā arī par vides ilgtspēju, mikrobu rezistenci un uzlabotu dzīvnieku veselību un labturību, un palielināt sabiedrības izpratni par lauksaimniecības un lauku teritoriju nozīmi, vienlaikus sekmējot Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu O.16. Liellopu vienības, kurām piešķirts atbalsts par dzīvnieku labturību, veselību vai pastiprinātiem biodrošības pasākumiem