Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2020. gada 16. decembris - Brisele
Pārejas noteikumi ELFLA un ELGF atbalstam 2021. un 2022. gadā ***I
 Papildu resursi Covid-19 pandēmijas kontekstā: REACT-EU ***I
 Regula par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs ***II
 Padomes regula, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam ***
 Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp ceļvedi uz jaunu pašu resursu ieviešanu
 Jauna Eiropas MVU stratēģija

Pārejas noteikumi ELFLA un ELGF atbalstam 2021. un 2022. gadā ***I
PDF 155kWORD 57k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru nosaka konkrētus pārejas noteikumus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) atbalstam 2021. gadā un ar kuru attiecībā uz līdzekļiem un to sadalījumu 2021. gadam groza Regulu (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 229/2013 un (ES) Nr. 1308/2013, un ar kuru attiecībā uz līdzekļiem un piemērošanu 2021. gadā groza Regulu (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (COM(2019)0581 – C9-0162/2019 – 2019/0254(COD))
P9_TA(2020)0354A9-0101/2020

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0581),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0162/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2020. gada 26. februāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 7. maija atzinumu(2),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un informāciju no Padomes par Eiropas Parlamenta nostājas apstiprināšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A9-0101/2020),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina savus paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  apstiprina Parlamenta un Padomes kopīgos paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

4.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

5.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

6.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 16. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/..., ar ko nosaka dažus pārejas noteikumus atbalstam no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) 2021. un 2022. gadā un ar ko attiecībā uz līdzekļiem un piemērošanu 2021. un 2022. gadā groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, un attiecībā uz līdzekļiem un šāda atbalsta sadalījumu 2021. un 2022. gadā groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013

P9_TC1-COD(2019)0254


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2020/2220.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta paziņojums par KLP pārejas režīmu un daudzgadu finanšu shēmu

Krīzes rezerves fonds

Lauksaimniecības krīzes rezerve kopš tās izveides 2014. gadā vēl nekad nav tikusi aktivizēta, jo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 25. pantā paredzēto finanšu disciplīnas mehānismu šīs rezerves finansējumu katra gada sākumā izveido no kopējā tiešo maksājumu apjoma. Neizlietotās summas gada beigās atskaita atpakaļ tiešajos maksājumos. Līdz ar to šī rezerve vēl nekad nav izmantota, lai lauksaimniekiem neierobežotu resursus.

Minētā rezerve tika izveidota ar mērķi palīdzēt lauksaimniekiem cenu vai tirgus nestabilitātes situācijā, un tas, ka tā nekad nav tikusi izmantota, pierāda šīs rezerves finansiālās struktūras un darbības ierobežojumus.  Tā kā aizvien biežāk rodas tādi ekonomiski apstākļi un nelabvēlīgi klimatiskie un sanitārie apstākļi, kas rada būtiskus tirgus traucējumus, ir steidzami vajadzīgs pilnībā funkcionāls krīzes rezerves fonds, kuru var aktivizēt un darīt pieejamu atsaucīgā un efektīvā veidā.

Eiropas Parlaments uzsver, ka pilnībā finansēts krīzes rezerves fonds, kura sākotnējais budžets ir 400 miljoni EUR papildus ELGF un ELFLA budžetam un kurš ir kumulatīvs, proti, kurā attiecīgajā gadā neizmantotos līdzekļus pārnes uz plānošanas perioda nākamo gadu, darbotos efektīvāk un iedarbīgāk un tādējādi laicīgi sniegtu krīzes palīdzību un finansētu mērķtiecīgus pasākumus skartajās nozarēs.

POSEI un Egejas salas

Savas ģeogrāfiskās situācijas dēļ (jo īpaši attālums, atrašanās uz salām, mazāka platība, sarežģīts reljefs un klimatiskie apstākļi) Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā minētie tālākie reģioni saskaras ar īpašām sociālekonomiskām problēmām, kas saistītas ar patēriņam vai lauksaimnieciskajai ražošanai būtisku pārtikas un lauksaimniecības produktu piegādi. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 228/2013 tika noteikti īpaši pasākumi lauksaimniecībā ar mērķi novērst grūtības, ko rada attiecīgajā pantā minētā īpašā situācija. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 229/2013 paredzētā īpašo pasākumu shēma, kuru īsteno lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām, arī risina tos pašus jautājumus, tikai citā ģeogrāfiskajā atrašanās vietā.

Šiem reģioniem un salām paredzētie īpašie pasākumi un iespējas ir tik svarīgi, ka tie attaisno šāda līmeņa īpašo atbalstu, kas ir ārkārtīgi nepieciešams, lai minētos pasākumus varētu veiksmīgi īstenot. Līdz ar to, ņemot vērā Komisijas publiski izteiktos solījumus šiem reģioniem un salām, Eiropas Parlaments aicina vienmērīgi turpināt Regulu (ES) Nr. 228/2013 un (ES) Nr. 229/2013 ietvaros ļoti veiksmīgi īstenotās programmas un saglabāt minētajiem reģioniem un salām paredzēto atbalstu vismaz pašreizējā apmērā. Tādējādi Savienība izrādītu solidaritāti un atbalstu šiem reģioniem un salām, kas atrodas īpašā nelabvēlīgā stāvoklī.

Eiropas Parlamenta paziņojums par tālāko reģionu starpnozaru organizācijām

Tālāko reģionu vietējie tirgi mazā izmēra un izolētības dēļ ir īpaši neaizsargāti pret cenu svārstībām, ko rada no pārējās Savienības vai trešām valstīm nākošās importa plūsmas. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantā ir atzītas tālāko reģionu īpašās vajadzības un noteikts pamats atbilstošam tiesiskajam regulējumam, kas tiem palīdzētu risināt īpašo situāciju. Šis jautājums tika plašāk izskatīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 228/2013, kuru groza ar šo regulu. Tā kā ir atklājies, ka ar starpnozaru organizāciju palīdzību varētu risināt tālāko reģionu lauksaimniecības ražošanas nozaru īpašās vajadzības, jau tagad būtu jāļauj elastīgi īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 attiecīgos noteikumus, lai minētajiem reģioniem pilnībā nodrošinātu saskaņā ar šo regulu piešķirtos resursus.

Līdz ar to Regulas (ES) Nr. 1308/2013 157. pantā atzītajām un par reprezentatīviem pārstāvjiem uzskatītajām starpnozaru organizācijām vajadzētu būt iespējai veikt vajadzīgos kolektīvos pasākumus, kas paredzēti, lai saglabātu vietējās ražošanas konkurētspēju attiecīgajos vietējos tirgos un tās ilgtspēju.

Šajā nolūkā, neatkarīgi no LESD 28., 29. un 110. panta un Regulas (ES) Nr. 1308/2013 165. panta, neskarot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. pantu un pamatojoties uz LESD 349. pantu, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa spriedumā apvienotajās lietās C-132/14 līdz C-136/14, Eiropas Parlaments uzsver, ka ir svarīgi izmantot visus pienācīgos instrumentus, lai paplašinātu starpnozaru nolīgumu gadījumā atļautu attiecīgajai dalībvalstij pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām nolemt, ka atsevišķi saimnieciskās darbības veicēji vai grupas, kas nav minētās starpnozaru organizācijas biedri, bet darbojas attiecīgajā vietējā tirgū, neatkarīgi no to izcelsmes maksā organizācijai visas finansiālās iemaksas, ko maksā attiecīgās organizācijas biedri, vai daļu no tām, tostarp gadījumos, kad ieņēmumi no minētajām iemaksām paredzēti tikai vietējās ražošanas saglabāšanai vai kad iemaksas tiek iekasētas dažādos tirdzniecības procesa posmos.

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums par tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām

Eiropas Parlaments un Padome atgādina:

–  saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbības 349. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 228/2013 tālākajiem reģioniem paredzētie īpašie pasākumi ir svarīgi, lai tiktu ņemtas vērā šo reģionu īpatnības;

–  liela nozīme ir arī Regulā (ES) Nr. 229/2013 paredzētajiem īpašajiem pasākumiem lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un

–  iepriekšminēto apsvērumu dēļ ir pamatoti šiem reģioniem un salām piešķirt īpašu atbalstu, lai tie varētu īstenot attiecīgos pasākumus.

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums par ES finansēšanas kārtību attiecībā uz POSEI un Egejas jūras nelielajām salām

Eiropas Parlaments un Padome uzsver, ka šajā pārejas regulā iekļautajai 2021. un 2022. gadam paredzētajai ES finansēšanas kārtībai attiecībā uz POSEI un Egejas jūras nelielajām salām ir izņēmuma raksturs, kas atspoguļo pašreizējos īpašos apstākļus un nerada precedentu turpmākās KLP finansēšanas jomā ne attiecībā uz tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām, ne tiešajiem maksājumiem.

Komisijas paziņojums par jaunu 167.a pantu

Komisija pieņem zināšanai Parlamenta un Padomes politisko vienošanos par Parlamenta 106. grozījumu, ar kuru TKO regulā iekļauj jaunu 167.a pantu par olīveļļas nozari. Komisija atzīmē, ka šis grozījums, par kuru vienojies Parlaments un Padome, neatbilst spēkā esošo noteikumu turpināmības principam, kas reglamentē Pārejas regulu, tam ir materiāls raksturs un līdztiesīgie likumdevēji to iekļāvuši bez ietekmes novērtējuma, kas prasīts Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 15. punktā. Komisija atgādina par savu apņemšanos saglabāt efektīvu konkurenci lauksaimniecības nozarē un pilnībā īstenot KLP mērķus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 39. pantā.

Komisijas paziņojums Par ANC Maksājumiem

Komisija pieņem zināšanai līdztiesīgo likumdevēju vienošanos par to, ka atveseļošanas instrumenta līdzekļus, kad tie būs integrēti ELFLA, drīkstēs izmantot, lai finansētu maksājumus apgabaliem, kuros ir dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi (ANC maksājumi).

Lai šos maksājumus saņemtu, lauksaimniekiem nav jāpiekopj nekāda konkrēta prakse, un Komisija jau agrāk ir paudusi bažas par ANC maksājumu mazo pienesumu vides un klimata jomas mērķu sasniegšanā. Tāpēc ANC maksājumu iekļaušana tajā atveseļošanas instrumenta līdzekļu daļā, kas paredzēta vides un klimata jomas mērķu sasniegšanas sekmēšanai, sarunās par turpmāko KLP nebūtu uzskatāma par precedentu.

(1) OV C 109, 1.4.2020., 1. lpp.
(2) OV C 232, 14.7.2020., 29. lpp.


Papildu resursi Covid-19 pandēmijas kontekstā: REACT-EU ***I
PDF 139kWORD 46k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU) (COM(2020)0451 – C9-0149/2020 – 2020/0101(COD))
P9_TA(2020)0355A9-0150/2020

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0451),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 177. pantu un 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0149/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2020. gada 13. jūlija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2020. gada 14. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un informāciju no Padomes par Eiropas Parlamenta nostājas apstiprināšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Budžeta komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A9-0150/2020),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2020. gada 16. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/..., ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)

P9_TC1-COD(2020)0101


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2020/2221.)

(1) OV C 272, 17.8.2020., 1. lpp.
(2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


Regula par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs ***II
PDF 129kWORD 42k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. decembra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (09980/1/2020 – C9-0407/2020 – 2018/0136(COD))
P9_TA(2020)0356A9-0262/2020

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (09980/1/2020 – C9-0407/2020),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2018. gada 17. augusta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Komisijas atzinumu (COM(2020)0843),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0324),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgās komitejas apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9‑0262/2020),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  pieņem zināšanai šai rezolūcijai pievienoto Komisijas paziņojumu;

4.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

5.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

6.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

PIELIKUMS NORMATĪVAJAI REZOLŪCIJAI

Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums

Neskarot Komisijas iniciatīvas tiesības, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas apsvērt šīs regulas satura iekļaušanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) (“Finanšu regula”) tās nākamās pārskatīšanas laikā.

Komisijas paziņojums

Komisija piekrīt apsvērt iespēju Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedzamajam ziņojumam par šīs regulas piemērošanu vajadzības gadījumā pievienot attiecīgus priekšlikumus.

(1) OV C 291, 17.8.2018., 1. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, 4.4.2019., P8_TA(2019)0349.


Padomes regula, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam ***
PDF 255kWORD 69k
Rezolūcija
Pielikums
Pielikums
Pielikums
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (09970/2020 – C9-0409/2020 – 2018/0166(APP))
P9_TA(2020)0357A9-0260/2020

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes regulai (09970/2020),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 312. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu (C9-0409/2020),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos(1),

–  ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības(2),

–  ņemot vērā 2020. gada 23. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 92. pantu un 105. panta 1. un 4. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ieteikumu (A9‑0260/2020),

1.  sniedz piekrišanu šīs rezolūcijas pielikumā izklāstītajam projektam Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam;

2.  apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgās deklarācijas, kas pievienotas šai rezolūcijai;

3.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto Parlamenta deklarāciju;

4.  pieņem zināšanai šai rezolūcijai pievienotās Komisijas deklarācijas;

5.  uzdod priekšsēdētājam kopā ar Padomes priekšsēdētāju un Komisijas priekšsēdētāju parakstīt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants un kuri varētu radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu;

6.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

1. PIELIKUMS. PROJEKTS PADOMES REGULAI, AR KO NOSAKA DAUDZGADU FINANŠU SHĒMU 2021.–2027. GADAM

PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2020/…

(... gada ...),

ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 312. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu(4),

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Ņemot vērā nepieciešamību panākt pietiekamu paredzamību, lai sagatavotu un īstenotu ieguldījumus vidējā termiņā, daudzgadu finanšu shēmas (DFS) noteiktajam ilgumam vajadzētu būt septiņi gadi, skaitot no 2021. gada 1. janvāra.

(2)  Covid-19 krīzes ekonomiskās ietekmes dēļ Savienībai ir jānodrošina ilgtermiņa finanšu shēma, kas paver ceļu taisnīgai un iekļaujošai pārejai uz zaļu un digitālu nākotni, atbalsta Savienības ilgtermiņa stratēģisko autonomiju un padara to noturīgu pret satricinājumiem nākotnē.

(3)  Ar šo regulu noteiktajos saistību apropriāciju gada maksimālajos apjomos attiecībā uz katru izdevumu kategoriju un maksājumu apropriāciju gada maksimālajos apjomos ir jāņem vērā piemērojamie saistību un pašu resursu maksimālie apjomi, kas noteikti saskaņā ar spēkā esošo Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. panta trešo daļu ("Pašu resursu lēmums").

(4)  Ja no Savienības vispārējā budžeta sniegtās garantijas jāizmanto finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas ir atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046(5) ("Finanšu regula") 220. panta 1. punktu, būtu jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz DFS noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālos apjomus, tajā pašā laikā ievērojot pašu resursu maksimālo apjomu.

(5)  DFS nebūtu jāņem vērā budžeta posteņi, kurus finansē no piešķirtajiem ieņēmumiem Finanšu regulas nozīmē.

(6)  DFS būtu jānosaka 2018. gada cenās. Tāpat arī būtu jāparedz noteikumi DFS ikgadējām tehniskajām korekcijām, lai pārrēķinātu maksimālos apjomus un pieejamās rezerves.

(7)  Būtu jāparedz noteikumi citām situācijām, kad varētu būt vajadzīgas DFS korekcijas. Šādas korekcijas varētu būt saistītas ar to, ka tiek novēloti pieņemti jauni noteikumi vai programmas saskaņā ar dalītu pārvaldību, ar pasākumiem, kas saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, vai ar pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai. Būtu jānosaka arī noteikumi par konkrētām programmām paredzētas korekcijas mehānismu.

(8)  Būtu jāīsteno īpaša un maksimālā iespējamā elastība, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības atbilstoši LESD 323. pantam.

(9)  Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai sekām un tādējādi nodrošināt, ka budžeta procedūra norit sekmīgi, ir vajadzīgi šādi tematiskie īpašie instrumenti: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos un Brexit korekcijas rezerve. Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos nav paredzēta, lai novērstu ar tirgu saistīto krīžu sekas, kuras ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības produktu izplatīšanu.

(10)  Lai vēl vairāk palielinātu elastību, ir nepieciešami šādi netematiskie īpašie instrumenti: vienotais rezerves instruments un elastības instruments. Vienotajam rezerves instrumentam būtu jāļauj pārvietot rezerves, kas ir pieejamas līdz attiecīgi saistību un maksājumu apropriāciju maksimālajam apjomam, starp finanšu gadiem un – attiecībā uz saistību apropriācijām – starp DFS izdevumu kategorijām, nepārsniedzot DFS saistību un maksājumu apropriāciju maksimālo apjomu kopējās summas visā DFS periodā. Elastības instrumentam būtu jāļauj finansēt īpašus neparedzētus izdevumus attiecīgā finanšu gadā.

(11)  Būtu jāparedz īpašs noteikums attiecībā uz iespēju budžetā iekļaut saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus, ja ir nepieciešams izmantot īpašos instrumentus.

(12)  Ir jāparedz DFS pārskatīšana, ja tiek pārskatīti Līgumi un to pārskatīšana ietekmē budžetu, Kipras apvienošanās gadījumā vai Savienības paplašināšanās gadījumā, kā arī, ņemot vērā budžeta izpildi.

(13)  Varētu arī rasties nepieciešamība pārskatīt šo regulu saistībā ar neparedzētiem apstākļiem, kad situāciju nevar atrisināt DFS noteikto ierobežojumu ietvaros. Tādēļ šādos gadījumos jāparedz iespēja pārskatīt DFS.

(14)  Nepieciešami arī īpaši noteikumi attiecībā uz apjomīgiem projektiem, kuru termiņš ievērojami pārsniedz DFS paredzēto laiku. Jānosaka maksimālās summas iemaksām šādos projektos no Savienības vispārējā budžeta, tādējādi nodrošinot to, ka tie nekādi neietekmē citus projektus, kuri tiek finansēti no minētā budžeta.

(15)  Jānosaka vispārīgi noteikumi starpiestāžu sadarbībai budžeta procedūras laikā, vienlaikus ievērojot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas ("Iestādes") budžeta pilnvaras, kā noteikts Līgumos, kā arī pārredzamības prasības.

(16)  Komisijai līdz 2025. gada 1. jūlijam būtu jāiesniedz priekšlikums jaunai daudzgadu finanšu shēmai, lai Iestādes to varētu pieņemt pietiekami savlaicīgi, pirms stājas spēkā nākamā finanšu shēma. Saskaņā ar LESD 312. panta 4. punktu šajā regulā noteiktos maksimālos apjomus, kas atbilst DFS pēdējam gadam, turpina piemērot gadījumā, ja līdz šajā regulā noteiktās DFS darbības termiņa beigām nav pieņemta jauna daudzgadu finanšu shēma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Daudzgadu finanšu shēma

Ar šo regulu nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (DFS).

2. pants

DFS maksimālo apjomu ievērošana

1.  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ("Iestādes") katras budžeta procedūras un attiecīgā gada budžeta izpildes laikā ievēro DFS noteikto gada izdevumu maksimālo apjomu, kas noteikts I pielikumā ("DFS maksimālie apjomi").

Pakārtotais maksimālais apjoms 3. izdevumu kategorijā, kā norādīts I pielikumā, tiek noteikts, neskarot elastību starp abiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pīlāriem. Koriģēto maksimālo apjomu, ko piemēro KLP I pīlāram, pēc pārvedumiem starp Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un tiešajiem maksājumiem nosaka ar atbilstošu tiesību aktu, un DFS attiecīgi pielāgo saskaņā ar šīs regulas 4. pantā paredzētajām tehniskajām korekcijām.

2.  Ja ir nepieciešams izmantot līdzekļus no īpašajiem instrumentiem, kas paredzēti 8., 9., 10. un 12. pantā, saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas iekļauj budžetā, pārsniedzot attiecīgos DFS maksimālos apjomus.

Ja ir nepieciešams izmantot līdzekļus no vienotā rezerves instrumenta, kā paredzēts 11. pantā, saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas iekļauj budžetā, pārsniedzot attiecīgos DFS maksimālos apjomus konkrētajam gadam.

3.  Ja ir nepieciešams izmantot garantiju finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas atļauta saskaņā ar Finanšu regulas 220. panta 1. punktu, izmanto tādu nepieciešamo summu, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus.

3. pants

Pašu resursu maksimālā apjoma ievērošana

1.  Nevienā gadā, uz ko attiecas DFS, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma – pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas un pārskatīšanas, kā arī 2. panta 2. un 3. punkta piemērošanu, nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz pašu resursu maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošo Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. panta trešo daļu ("Pašu resursu lēmums").

2.  Vajadzības gadījumā DFS maksimālos apjomus samazina, lai nodrošinātu atbilstību pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts Pašu resursu lēmumā.

2. nodaļa

DFS korekcijas

4. pants

Tehniskās korekcijas

1.  Komisija katru gadu pirms budžeta procedūras n+1 gadam veic šādas tehniskās korekcijas DFS:

a)  pārvērtē maksimālo apjomu, saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju kopsummu n+1 gada cenās;

b)  aprēķina rezervi, kas pieejama pašu resursu maksimālā apjoma ietvaros, kas noteikts Pašu resursu lēmumā;

c)  aprēķina saistību apropriāciju summu, kas pieejama saskaņā ar vienoto rezerves instrumentu, kā minēts 11. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, kā arī kopējo maksimālo summu, kas minēta 11. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā;

d)  aprēķina maksājumu apropriāciju maksimālā apjoma korekciju saskaņā ar vienoto rezerves instrumentu, kā minēts 11. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, kā arī maksimālo summu, kas minēta 11. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā;

e)  aprēķina papildu piešķīrumus 5. panta 1. punktā minētām konkrētām programmām un 5. panta 2. punktā minētās ikgadējās korekcijas rezultātus.

2.  Komisija veic šā panta 1. punktā minētās tehniskās korekcijas, balstoties uz fiksētu deflatoru 2 % apmērā gadā.

3.  Šā panta 1. punktā minēto tehnisko korekciju iznākumu un to pamatā esošās ekonomikas prognozes Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.  Neskarot 6. un 7. pantu, attiecībā uz attiecīgo gadu netiek veiktas citas tehniskās korekcijas ne attiecīgajā gadā, ne arī kā ex post korekcijas turpmākajos gados.

5. pants

Konkrētām programmām paredzēta korekcija

1.  Summu, kas atbilst ieņēmumiem, kuri gūti no soda naudām, ko Savienības iestādes piemērojušas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003(6) un (EK) Nr. 139/2004(7), un kas saskaņā ar Finanšu regulas 107. pantu ir iekļauta n-1 gada budžetā pēc tam, kad ir atskaitīta Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas(8) 141. panta 1. punktā minētā summa n-1 gadam, ir pieejama, lai papildus piešķirtu:

a)  saistību apropriācijas n+1 gadam, sākot no 2022. gada līdz 2027. gadam, II pielikumā minētajām programmām saskaņā ar procentuālo daļu, kas minētajām programmām noteikta II pielikuma tabulas slejā "Sadales koeficients"; un

b)  maksājumu apropriācijas n+1 gadam, sākot no 2022. gada līdz 2027. gadam.

Kopējā papildu piešķīrumu summa laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam attiecīgi saistību un maksājumu apropriācijām ir 11 000 miljoni EUR (2018. gada cenās). Attiecībā uz katru gadu laikposmā no 2022. līdz 2026. gadam papildu piešķīruma gada summa attiecīgi saistību un maksājumu apropriācijām ir vismaz 1500 miljoni EUR (2018. gada cenās) un tā nepārsniedz 2000 miljonus EUR (2018. gada cenās).

Kopējā papildu piešķīrumu summa saistību apropriācijām programmām laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam ir norādīta II pielikuma tabulas slejā "Kopējais saistību apropriāciju papildu piešķīrums saskaņā ar 5. pantu".

2.  Saistību apropriāciju maksimālos apjomus attiecīgajās izdevumu kategorijās n+1 gadam, sākot no 2022. gada līdz 2027. gadam, koriģē augšupēji ar summām, kas atbilst 1. punktā noteiktajiem papildu piešķīrumiem, saskaņā ar procentuālajām daļām, kas šīm izdevumu kategorijām noteiktas II pielikuma tabulas slejā "Sadales koeficients". Maksājumu apropriāciju maksimālo apjomu n+1 gadam, sākot no 2022. gada līdz 2027. gadam, automātiski koriģē augšupēji ar summām, kas atbilst 1. punktā noteiktajiem papildu piešķīrumiem.

6. pants

Korekcijas, kas saistītas ar pareizu ekonomikas pārvaldību vai ar vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai

1.  Ja saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem tiek atcelta budžeta saistību apturēšana attiecībā uz Savienības līdzekļiem saistībā ar pareizas ekonomikas pārvaldības pasākumiem vai ar pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, summas, kuras atbilst apturētajām saistībām, pārnes uz nākamajiem gadiem un attiecīgi koriģē DFS atbilstošos maksimālos apjomus.

2.  Jebkuru 1. punktā minēto korekciju iznākumus Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.  N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut Savienības vispārējā budžetā pēc n+2 gada.

7. pants

Korekcija, ievērojot jaunos noteikumus vai programmas saskaņā ar dalīto pārvaldību

1.  Ja pēc 2021. gada 1. janvāra tiek pieņemti jauni noteikumi vai programmas saskaņā ar dalīto pārvaldību attiecībā uz struktūrfondiem, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Integrētās robežu pārvaldības fonda Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu, summas, kas atbilst 2021. gadā neizmantotajiem piešķīrumiem, līdzvērtīgās daļās pārnes uz katru gadu 2022.–2025. gada laikposmā, un attiecīgi koriģē DFS atbilstošos maksimālos apjomus.

2.  Jebkuru 1. punktā minēto korekciju iznākumus Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. nodaļa

Īpašie instrumenti

1. iedaļa

Tematiskie īpašie instrumenti

8. pants

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

1.  Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, kura mērķi un darbības joma ir definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, nepārsniedz maksimālo gada summu 186 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās).

2.  Apropriācijas Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

9. pants

Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos

1.  Rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos var izmantot, lai finansētu:

a)  palīdzību nolūkā reaģēt uz ārkārtas situācijām, ko izraisījušas lielas katastrofas, uz kurām attiecas Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, kura mērķi un darbības joma ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 2012/2002(9); un

b)  ātru reaģēšanu uz konkrētām ārkārtas vajadzībām Savienībā vai trešās valstīs pēc notikumiem, kurus nav bijis iespējams paredzēt budžeta izstrādes laikā, jo īpaši ārkārtas reaģēšanai un atbalsta operācijām pēc dabas katastrofām, uz kurām neattiecas a) apakšpunkts, cilvēku izraisītām katastrofām, humanitārām krīzēm liela mēroga sabiedrības veselības, veterināru vai fitosanitāru apdraudējumu gadījumā, kā arī situācijās, kad īpašu noslodzi Savienības ārējām robežām rada migrācijas plūsmas, kad to prasa apstākļi.

2.  Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos nepārsniedz maksimālo gada summu 1200 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās). Jebkuru ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Jebkura tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.

3.  Rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos apropriācijas iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

4.  Katra gada 1. oktobrī ir pieejama vismaz viena ceturtā daļa no 2. punktā minētās ikgadējās summas, lai segtu vajadzības, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām.

Neskarot pirmo daļu, no kopējās summas, kas pieejama līdz katra gada 1. septembrim, var izmantot ne vairāk kā šādu maksimālo procentuālo daļu:

–  50 % palīdzībai saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu; summu, kas iegūta minētā aprēķina rezultātā, samazina par jebkādu summu, kas izmantota iepriekšējā gadā, piemērojot 5. punktu;

–  35 % palīdzībai trešām valstīm saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu;

–  15 % palīdzībai Savienības teritorijā saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

Neskarot pirmo daļu, sākot no katra gada 1. septembra, pieejamās summas atlikušo daļu var izmantot jebkurai otrajā daļā minētajai palīdzībai, lai segtu vajadzības, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām.

5.  Izņēmuma gadījumos un gadījumā, ja rezervē solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos pieejamie atlikušie finanšu resursi katastrofas gadā nav pietiekami, lai segtu palīdzības apjomu, ko uzskata par vajadzīgu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, Komisija var ierosināt starpību finansēt no nākamajam gadam pieejamajām ikgadējām summām rezervē solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, līdz maksimālajai summai – 400 miljoniem EUR (2018. gada cenās).

10. pants

Brexit korekcijas rezerve

1.  Brexit korekcijas rezerve sniedz palīdzību, lai novērstu neparedzētas un nelabvēlīgas sekas dalībvalstīs un nozarēs, kuras visvairāk skārusi Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti attiecīgajā instrumentā, un saskaņā ar tiem.

2.  Brexit korekcijas rezerve nepārsniedz summu 5000 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās).

3.  Apropriācijas Brexit korekcijas rezervei iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

2. iedaļa

Netematiskie īpašie instrumenti

11. pants

Vienotais rezerves instruments

1.  Vienotais rezerves instruments ietver:

a)  sākot ar 2022. gadu, summas, kas atbilst rezervēm, kuras ir atstātas pieejamas, nepārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus saistību apropriācijām n-1 gadam, un kuras jādara pieejamas, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus saistību apropriācijām 2022.–2027. gadam;

b)  sākot ar 2022. gadu, summas, kas atbilst starpībai starp veiktajiem maksājumiem un DFS maksājumu maksimālo apjomu n-1 gadā, lai palielinātu maksājumu maksimālo apjomu 2022.–2027. gadam; un

c)  papildu summas, kuras, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus, attiecīgajā gadā var darīt pieejamas saistību vai maksājumu apropriācijām, vai attiecīgā gadījumā abām, ar nosacījumu, ka tās – attiecībā uz saistību apropriācijām – tiek pilnībā kompensētas ar rezervēm vienā vai vairākās DFS kategorijās kārtējam vai nākamajiem finanšu gadiem un – attiecībā uz maksājumu apropriācijām – tiek pilnībā kompensētas ar rezervēm maksājumu maksimālā apjoma ietvaros turpmākajiem finanšu gadiem.

Summas var izmantot saskaņā ar šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu tikai tad, ja saskaņā ar attiecīgi minētās daļas a) un b) apakšpunktu pieejamās summas nav pietiekamas, un jebkurā gadījumā – kā galējo līdzekli, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem.

Pirmās daļas c) apakšpunkta izmantošanas rezultātā nedrīkst pārsniegt saistību un maksājumu apropriāciju kopējo maksimālo apjomu, kas DFS noteikts kārtējam finanšu gadam un nākamajiem finanšu gadiem. Tādēļ visas summas, kuras kompensētas saskaņā ar minēto punktu, turpmāk neizmanto saistībā ar DFS.

2.  Vienotā rezerves instrumenta izmantošana saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktu nevienā konkrētā gadā nedrīkst pārsniegt:

a)  0,04 % no Savienības nacionālā kopienākuma saistību apropriācijās, kā aprēķināts DFS ikgadējā tehniskajā korekcijā, kas minēta 4. pantā;

b)  0,03 % no Savienības nacionālā kopienākuma maksājumu apropriācijās, kā aprēķināts DFS ikgadējā tehniskajā korekcijā, kas minēta 4. pantā.

Vienotā rezerves instrumenta izmantošana jebkurā konkrētā gadā atbilst pašu resursu maksimālajiem apjomiem, kas noteikti Pašu resursu lēmumā.

3.  Šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās ikgadējās korekcijas nepārsniedz šādus maksimālos apjomus (2018. gada cenās) 2025.–2027. gadam salīdzinājumā ar maksājumu sākotnējo maksimālo summu attiecīgajos gados:

–  2025. gadam – 8000 miljoni EUR;

–  2026. gadam – 13 000 miljoni EUR;

–  2027. gadam – 15 000 miljoni EUR.

Summas, kas minētas 5. panta 2. punkta otrajā daļā, papildina šā punkta pirmajā daļā minētās maksimālās summas.

Ikvienu augšupēju korekciju pilnībā kompensē ar attiecīgu maksājumu maksimālā apjoma samazinājumu n-1 gadam.

4.  Eiropas Parlaments un Padome LESD 314. pantā paredzētās budžeta procedūras ietvaros var izmantot šā panta 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētās summas, lai varētu finansēt izdevumus, ko nevar finansēt, nepārsniedzot attiecīgajā gadā pieejamos DFS maksimālos apjomus.

Šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto augšupējo korekciju Komisija veic no 2022. gada kā daļu no 4. pantā minētās tehniskās korekcijas.

12. pants

Elastības instruments

1.  Elastības instrumentu var izmantot, lai attiecīgajā finanšu gadā finansētu īpašus neparedzētus izdevumus saistību apropriācijās un atbilstošajās maksājumu apropriācijās, ko nevar finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām pieejamos maksimālos apjomus. Elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir 915 miljoni EUR (2018. gada cenās).

2.  Elastības instrumenta ikgadējās summas neizmantoto daļu var izmantot līdz n+2 gadam. Vispirms izmanto jebkuru ikgadējās summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējiem gadiem, sākot ar agrākajām summām. Jebkura n gada summas daļa, kas nav izmantota n+2 gadā, tiek dzēsta.

4. nodaļa

DFS pārskatīšana

13. pants

DFS pārskatīšana

1.  Neskarot 3. panta 2. punktu un 14.–17. pantu, neparedzētu apstākļu gadījumā DFS var pārskatīt atbilstoši pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts Pašu resursu lēmumā.

2.  Visus priekšlikumus par DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu parasti iesniedz un pieņem, pirms tiek sākta kārtējā gada vai pirmā attiecīgā gada budžeta procedūra.

3.  Visos priekšlikumos par DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu izskata, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp programmām, kas iekļautas izdevumu kategorijās, uz kurām attiecas pārskatīšana, īpaši atsaucoties uz apropriāciju jebkuru paredzamu nepietiekamu izmantošanu.

4.  Veicot jebkādu DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu, ņem vērā to, kādā apjomā vienas izdevumu kategorijas maksimālā apjoma palielinājumu var kompensēt ar kādas citas izdevumu kategorijas maksimālā apjoma samazinājumu.

5.  Veicot jebkādu DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu, saglabā atbilstīgu attiecību starp saistību un maksājumu apropriācijām.

14. pants

Pārskatīšana saistībā ar īstenošanu

Informējot Eiropas Parlamentu un Padomi par DFS veikto tehnisko korekciju iznākumu, Komisija vajadzības gadījumā, ņemot vērā budžeta izpildi, iesniedz jebkuru priekšlikumu par pārskatīšanu attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu gada maksājumu maksimālo apjomu pareizu pārvaldību un jo īpaši to sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām.

15. pants

Pārskatīšana Līgumu pārskatīšanas gadījumā

Ja tiek pārskatīti Līgumi un to pārskatīšana ietekmē budžetu, attiecīgi pārskata DFS.

16. pants

Pārskatīšana Savienības paplašināšanās gadījumā

Ja Savienībā tiek uzņemtas jaunas dalībvalstis, DFS pārskata, lai ņemtu vērā no tā izrietošos nepieciešamos izdevumus.

17. pants

Pārskatīšana Kipras apvienošanās gadījumā

Ja notiek Kipras apvienošanās, DFS pārskata, lai ņemtu vērā Kipras konflikta visaptverošu risinājumu un ar apvienošanos saistīto vajadzību pēc papildu finansējuma.

5. nodaļa

Iemaksas apjomīgu projektu finansēšanai

18. pants

Iemaksas apjomīgu projektu finansēšanai

1.  No Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama maksimālā summa 13 202 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās) apjomīgiem projektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru.

2.  No Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama maksimālā summa 5000 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās) starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER) projektam.

6. nodaļa

Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā

19. pants

Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā

1.  Iestādes veic pasākumus, lai sekmētu ikgadējās budžeta procedūras norisi.

2.  Iestādes godprātīgi sadarbojas visā procedūras laikā, lai saskaņotu savu nostāju. Iestādes visos procedūras posmos sadarbojas, izmantojot atbilstošus starpiestāžu kontaktus, lai uzraudzītu darba gaitu un analizētu sasniegto konverģences līmeni.

3.  Iestādes pēc iespējas ciešāk saskaņo savus darba grafikus, lai darbs noritētu saskaņoti un vienoti, nodrošinot Savienības vispārējā budžeta pieņemšanu galīgajā variantā.

4.  Trialogus var sasaukt visos procedūras posmos un dažādos pārstāvības līmeņos atkarībā no paredzamās apspriešanas rakstura. Katra iestāde saskaņā ar savu reglamentu norīko savus dalībniekus katrai sanāksmei, nosaka to sarunu pilnvaras un savlaicīgi informē parējās iestādes par sanāksmju organizēšanu.

20. pants

Budžeta vienotība

Visus Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas izdevumus un ieņēmumus iekļauj Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 7. pantu, tostarp izdevumus, kas izriet no jebkura attiecīga lēmuma, ko atbilstīgi LESD 332. pantam Padome ir vienprātīgi pieņēmusi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

7. nodaļa

Nobeiguma noteikumi

21. pants

Pāreja uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu

Komisija līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniedz priekšlikumu par jaunu daudzgadu finanšu shēmu.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Daudzgadu finanšu shēma (ES27)

(miljonos EUR – 2018. gada cenās)

Saistību apropriācijas

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Kopā

2021–2027

1.  Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma

19 712

19 666

19 133

18 633

18 518

18 646

18 473

132 781

2.  Kohēzija, noturība un vērtības

49 741

51 101

52 194

53 954

55 182

56 787

58 809

377 768

2.a  Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

45 411

45 951

46 493

47 130

47 770

48 414

49 066

330 235

2.b  Noturība un vērtības

4330

5150

5701

6824

7412

8373

9743

47 533

3.  Dabas resursi un vide

55 242

52 214

51 489

50 617

49 719

48 932

48 161

356 374

t. sk.: Ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi

38 564

38 115

37 604

36 983

36 373

35 772

35 183

258 594

4.  Migrācija un robežu pārvaldība

2324

2811

3164

3282

3672

3682

3736

22 671

5.  Drošība un aizsardzība

1700

1725

1737

1754

1928

2078

2263

13 185

6.  Kaimiņattiecības un pasaule

15 309

15 522

14 789

14 056

13 323

12 592

12 828

98 419

7.  Eiropas publiskā pārvalde

10 021

10 215

10 342

10 454

10 554

10 673

10 843

73 102

t. sk.: Iestāžu administratīvie izdevumi

7742

7878

7945

7997

8025

8077

8188

55 852

KOPĒJĀS SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS

154 049

153 254

152 848

152 750

152 896

153 390

155 113

1 074 300

KOPĒJĀS MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS

156 557

154 822

149 936

149 936

149 936

149 936

149 936

1 061 058

II PIELIKUMS

Konkrētām programmām paredzēta korekcija – programmu saraksts,

sadales koeficients un kopējais saistību apropriāciju papildu piešķīrums

 

 

Miljonos EUR (2018. gada cenās)

 

Sadales koeficients

Kopējais saistību apropriāciju papildu piešķīrums saskaņā ar 5. pantu

1.  Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma

36,36 %

4000

“Apvārsnis Eiropa”

27,27 %

3000

Fonds InvestEU

9,09 %

1000

2.b  Noturība un vērtības

54,55 %

6000

ES Veselība

26,37 %

2900

Erasmus+

15,46 %

1700

Radošā Eiropa

5,45 %

600

Tiesības un vērtības

7,27 %

800

4.  Migrācija un robežu pārvaldība

9,09 %

1000

Integrētās robežu pārvaldības fonds

9,09 %

1000

KOPĀ

100,00 %

11 000

2. PIELIKUMS. DEKLARĀCIJAS

1.  Prioritāro programmu finansējums, NGEU izmaksas un elastīgums

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija par konkrētu programmu pastiprināšanu un pamataktu pielāgošanu

Neskarot likumdevēja un budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas par 2,5 miljardiem EUR 2018. gada cenās palielināt finansējumu attiecīgi pamataktos vai finanšu plānojumā tām programmām, kuras noteicis Eiropas Parlaments. Tas tiks panākts, attiecīgi samazinot rezerves, kas pieejamas saskaņā ar DFS maksimālajiem apjomiem, neskarot elastības instrumenta iespējamo izmantošanu 2021. gadā.

Neskarot iestāžu likumdošanas pilnvaras, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas DFS regulas II pielikumā uzskaitīto programmu pamataktos iekļaut noteikumu par finansējuma palielināšanu par tajā norādītajām summām. Programmām, ar kurām izveido budžeta garantijas, papildu summa tiks atspoguļota sniegto garantiju papildu līmenī.

Eiropas Parlamenta deklarācija par konkrētu programmu pastiprināšanu no nepiešķirtu līdzekļu rezervēm

Summu 2,5 miljardu EUR apmērā 2018. gada cenās, kas minēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajā deklarācijā par konkrētu programmu pastiprināšanu un pamataktu pielāgošanu, iedalīs šādi:

—  "Apvārsnis Eiropa": +0,5 miljardi EUR

—  "Erasmus+": +0,5 miljardi EUR, no kuriem 165 miljoni EUR 2021. gadā

—  "ES veselība" +0,5 miljardi EUR, no kuriem 70 miljoni EUR 2021. gadā

—  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra: +0,5 miljardi EUR

—  Humānā palīdzība: +0,5 miljardi EUR

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija par to, ka atmaksājumi no ĀKK ieguldījumu mehānisma tiek izmantoti Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta labā

Padome piekrīt, ka laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta labā tiks izmantota summa līdz 1 miljardam EUR (2018. gada cenās), kas izriet no atmaksājumiem saskaņā ar ĀKK ieguldījumu mehānismu no darbībām saskaņā ar 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fondu. Visas trīs iestādes piekrīt, ka Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam būtu jāļauj saņemt minētos līdzekļus.

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija par atbrīvoto līdzekļu atkārtotu izmantošanu saistībā ar pētniecības programmu

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, neskarot savas institucionālās prerogatīvas, vienojas par labu pētniecības programmai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam vēlreiz darīt pieejamas saistību apropriācijas, kas atbilst saistību atcelšanas summai līdz 0,5 miljardiem EUR (2018. gada cenās) un kas izriet no pilnīgas vai daļējas to projektu neīstenošanas, kuri pieder minētajai programmai vai tās priekštecei, kā paredzēts Finanšu regulas 15. panta 3. punktā.

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija par rīcību attiecībā uz NGEU procentu izmaksām un atmaksājumiem 2021.–2027. gada DFS

Visas trīs iestādes vienojas, ka izdevumi, kas sedz Next Generation EU finansēšanas izmaksas, ir vērsti uz to, lai nesamazinātu ES programmu līdzekļus un fondus.

Visas trīs iestādes vienojas, ka rīcību attiecībā uz NGEU procentu izmaksām un atmaksājumiem 2021.–2027. gada DFS, kas pašlaik tiek prognozēta 12,9 miljardu EUR apmērā septiņiem gadiem, neskar to, kā šis jautājums tiks risināts nākamajās DFS, sākot no 2028. gada.

Visas trīs iestādes vienojas strādāt pie tā, lai ieviestu pietiekamus jaunus pašu resursus nolūkā segt summu, kas atbilst paredzamajiem izdevumiem saistībā ar atmaksāšanu un procentu izmaksām.

2.  Pašu resursi

Komisijas deklarācija par tādu pašu resursu izveidi, kuru pamatā ir digitālā nodeva

Ņemot vērā norises starptautiskā līmenī, Komisija paātrinās darbu pie to priekšlikumu iesniegšanas, kas nepieciešami, lai Savienībā ieviestu digitālo nodevu, un pēc iespējas drīz un, vēlākais, līdz 2021. gada jūnijam iesniegs priekšlikumu pamataktam. Pamatojoties uz to, Komisija ierosinās, ka ieņēmumi, kas izriet no digitālās nodevas, līdz 2023. gada janvārim kļūs par pašu resursiem.

Komisijas deklarācija par tādu pašu resursu izveidi, kuru pamatā ir finanšu darījuma nodoklis

Patlaban, ar mērķi tās pabeigt līdz 2022. gada beigām, notiek diskusijas par finanšu darījuma nodokli ciešākas sadarbības ietvaros. Ja tiks panākta vienošanās par šo finanšu darījuma nodokli, Komisija iesniegs priekšlikumu par šā finanšu darījuma nodokļa ieņēmumu pārvietošanu uz ES budžetu kā pašu resursus.

Ja līdz 2022. gada beigām vienošanās netiks panākta, Komisija, pamatojoties uz ietekmes novērtējumiem, ierosinās jaunus pašu resursus, kuru pamatā būs jauns finanšu darījuma nodoklis. Komisija tiecas iesniegt šos priekšlikumus līdz 2024. gada jūnijam, lai tos ieviestu līdz 2026. gada 1. janvārim.

3.  Budžeta lēmējinstitūcijas loma

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants un kuri varētu radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu

Tā kā:

(1)  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ("visas trīs iestādes") atzīst, ka LESD 122. pants ir juridiskais pamats tādu pasākumu pieņemšanai, ar kuriem risina īpašas krīzes situācijas, kam varētu būt tāda ietekme uz budžetu, kura var radīt sekas Savienības izdevumu attīstībai pašu resursu robežās.

(2)  Ņemot vērā to budžeta pilnvaras saskaņā ar Līgumiem, ir lietderīgi, ka abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apspriežas par šādu paredzētu aktu ietekmi uz budžetu, ja šāda ietekme, visticamāk, būs ievērojama. Šajā sakarā Komisijai būtu jāsniedz visa atbilstīgā informācija, kas vajadzīga, lai Eiropas Parlamentam un Padomei palīdzētu to apspriedēs,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

1.  Šajā deklarācijā ir izklāstīta kārtība budžeta rūpīgas pārbaudes procedūrai (turpmāk "procedūra") starp Eiropas Parlamentu un Padomi, aktīvi piedaloties Komisijai.

2.  Šo procedūru var piemērot saistībā ar Komisijas priekšlikumu Padomes aktam, kura pamatā ir LESD 122. pants un kurš varētu radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu.

3.  Komisija ikvienam šādam priekšlikumam pievienos novērtējumu par ierosinātā tiesību akta ietekmi uz budžetu un norādīs, vai tā uzskata, ka attiecīgais akts varētu radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu. Pamatojoties uz minēto, Eiropas Parlaments un Padome var pieprasīt procedūras uzsākšanu.

4.  Procedūra notiks Jauktajā komitejā, kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta un Padomes attiecīga līmeņa pārstāvji. Komisija piedalīsies Jauktās komitejas darbā.

5.  Neskarot Padomes pilnvaras saskaņā ar LESD 122. pantu, Eiropas Parlaments un Padome, pienācīgi ņemot vērā lietas steidzamību, iesaistīsies konstruktīvā dialogā ar mērķi panākt kopīgu izpratni par paredzētā tiesību akta ietekmi uz budžetu.

6.  Procedūrai vajadzētu notikt laikposmā, kas nepārsniedz divus mēnešus, izņemot gadījumu, ja attiecīgais akts ir jāpieņem pirms konkrēta datuma vai, ja to prasa lietas steidzamība, – īsākā laikposmā, ko nosaka Padome.

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija atkārtotu izvērtēšanu Finanšu regulas noteikumos attiecībā uz ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un aizņēmumiem un aizdevumiem

Ņemot vērā vispārīgo informāciju par NGEU, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas, ka Finanšu regulas nākamās pārskatīšanas ietvaros tiks izvērtēti un pienācīgi pārskatīti šādi jautājumi:

—  noteikumi par ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;

—  noteikumi par ziņošanu par aizņēmumu un aizdevumu operācijām.

Visas trīs iestādes atzīst, ka spēkā esošos noteikumus par revīzijām un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru piemēro piešķirtajiem ieņēmumiem.

4.  Horizontālie jautājumi – klimats, bioloģiskā daudzveidība, vīriešu un sieviešu līdztiesība un ilgtspējīgas attīstības mērķi

Komisijas deklarācija par klimata izdevumu apzināšanas metodiku un Eiropas Parlamenta un Padomes iesaisti

Komisija nodrošinās, ka klimata izdevumu apzināšanas metodika ir piekļūstama, pārredzama un publiski pieejama. Komisija apmainīsies viedokļiem par klimata izdevumu apzināšanas metodiku ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Pārredzamība un informācijas apmaiņa ar Parlamentu un Padomi par progresu klimata mērķu sasniegšanā būs svarīgs klimata izdevumu apzināšanas princips.

Komisijas deklarācija par katras programmas ieguldījumu klimata jomā

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes likumdošanas pilnvaras attiecībā uz attiecīgajiem nozaru pamataktiem, ieguldījums klimata jomā 2021.–2027. gadam, lai sasniegtu vispārējo mērķi – vismaz 30 % no Savienības budžeta un NGEU izdevumu kopsummas –, attiecīgajām programmām un fondiem ir norādīts šādi:

Programmas

Paredzamais minimālais ieguldījums

"Apvārsnis Eiropa"

35 %

ITER

100 %

Fonds InvestEU

30 %

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

60 %

ERAF

30 %

Kohēzijas fonds

37 %

REACT EU

25 %

Atveseļošanas un noturības mehānisms

37 %

KLP 2021–2022

26 %

KLP 2023–2027

40 %

EJZF

30 %

"LIFE"

61 %

Taisnīgas pārkārtošanās fondu

100 %

KASSI

25 %

Lēmums par aizjūras asociāciju

25 %

Pirmspievienošanās palīdzība

16 %

Komisija izmantos šos ieguldījumus klimata jomā par atskaites punktu, lai novērtētu novirzes un ierosinātu pasākumus nepietiekama progresa gadījumā.

Komisijas deklarācija par bioloģiskās daudzveidības izdevumu apzināšanas metodiku un Eiropas Parlamenta un Padomes iesaisti

Komisija nodrošinās, ka bioloģiskās daudzveidības izdevumu apzināšanas metodika ir piekļūstama, pārredzama un publiski pieejama. Pēc tam, kad būs pabeigts Komisijas nesen uzsāktais pētījums par metodiku, Komisija apmainīsies viedokļiem par šo metodiku ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Pārredzamība un informācijas apmaiņa ar Parlamentu un Padomi par progresu ar bioloģisko daudzveidību saistīto mērķu sasniegšanā būs svarīga izdevumu apzināšanā.

5.  Citas deklarācijas

Komisijas deklarācija par vidusposma novērtēšanu/pārskatīšanu

Komisija līdz 2024. gada 1. janvārim iesniegs novērtējumu par DFS darbību.

Vajadzības gadījumā novērtējumam var pievienot attiecīgus priekšlikumus DFS regulas pārskatīšanai saskaņā ar LESD paredzētajām procedūrām.

(1) OV C 363, 28.10.2020., 179. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0032.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0206.
(4) Piekrišana … (vēl nav Oficiālajā Vēstnesī publicēta).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).
(7) Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).
(8) OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.
(9) Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.).


Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp ceļvedi uz jaunu pašu resursu ieviešanu
PDF 250kWORD 77k
Lēmums
Pielikums
Pielikums
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. decembra lēmums par iestāžu nolīguma slēgšanu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (2018/2070(ACI))
P9_TA(2020)0358A9-0261/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2018)0323) un grozīto priekšlikumu (COM(2020)0444),

–  ņemot vērā projektu iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295., 310., 311., 312., 323. un 324. pantu,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 21. Pušu konferencē (COP21), kura 2015. gada decembrī notika Parīzē,

–  ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos(1),

–  ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības(2),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(3),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. maija rezolūciju par jauno DFS, pašu resursiem un atveseļošanas plānu(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 21. jūlijā pieņemtos Eiropadomes secinājumus,

–  ņemot vērā 2020. gada 23. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem(5),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. septembra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 148. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0261/2020),

A.  tā kā saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) ir lietderīgi pieņemt iestāžu nolīgumu, kurā būtu izklāstīti tās īstenošanas noteikumi;

B.  tā kā 2020. gada 10. novembrī Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji panāca vispārēju politisku vienošanos par DFS 2021.–2027. gadam, pašu resursiem un Eiropas atveseļošanas instrumentu (Next Generation EU (NGEU));

C.  tā kā šāda politiska vienošanās ietver atjauninātu iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (“Iestāžu nolīgums”);

D.  tā kā turklāt 2020. gada 5. novembrī tika panākta politiska vienošanās par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs;

E.  tā kā šis jaunais nolīgums aizstās Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(7);

F.  tā kā, lai varētu īstenot budžeta disciplīnu, iestāžu sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, Padomei ir jāsniedz Parlamentam vajadzīgā informācija saistībā ar Eiropadomes un Padomes budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru nolūkā nodrošināt, ka Parlamentam ir vajadzīgā informācija par to, kā Padome tieši vai ar Komisijas starpniecību izpilda savu budžetu;

G.  tā kā jaunajā nolīgumā ir iekļauti svarīgi jauni elementi, jo īpaši ceļvedis jaunu pašu resursu ieviešanai nākamo septiņu gadu laikā, noteikumi par NGEU finansējuma izlietojuma pastiprinātu budžeta kontroli un kārtība, kādā jāuzrauga izdevumi klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem, kā arī dzimumu līdztiesībai un šī aspekta integrēšanai;

H.  tā kā Iestāžu nolīgumā pirmo reizi ir iekļauti noteikumi par Eiropas Savienības pašu resursiem, proti, jauns pielikums, kur izklāstīts ceļvedis jaunu pašu resursu ieviešanai DFS laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, kuri būs pietiekami, lai segtu Eiropas Savienības atveseļošanas instrumenta (NGEU) procentu maksājumus un atmaksāšanas izmaksas; tā kā ceļvedis padara Lēmuma par pašu resursiem grozījumu uzticamāku un ilgtspējīgāku, nodrošinot, ka pašu resursu maksimālie apjomi ir pietiekami augsti, lai varētu segt Savienības saistības saskaņā ar budžeta disciplīnas principu LESD 310. panta 4. punkta nozīmē; tā kā ar ieņēmumiem no pašu resursiem, kuri pārsniedz atmaksāšanas vajadzības, turpina finansēt Savienības budžetu kā ar vispārējiem ieņēmumiem saskaņā ar universāluma principu; tā kā ceļvedis neizslēdz iespēju 2021.–2027. gada finanšu periodā iesniegt turpmākus priekšlikumus par jauniem pašu resursiem;

I.  tā kā Iestāžu nolīgumā ir iekļauta jauna daļa par sadarbību saistībā ar Eiropas Savienības atveseļošanas instrumentu (NGEU), kuras mērķis ir nodrošināt budžeta lēmējinstitūcijas pienācīgu iesaistīšanos ārējo piešķirto ieņēmumu pārvaldībā NGEU ietvaros; tā kā minētajā daļā ir atsauce uz jaunu kopīgo deklarāciju par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants un kuriem var būt ievērojama ietekme uz Savienības budžetu;

J.  tā kā nolīgumā ir paredzēta izdevumu uzraudzība visās Savienības programmās attiecībā uz klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem, dzimumu līdztiesību un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem; tā kā Iestāžu nolīgumā ir ietverti būtiski uzlabojumi attiecībā uz tādas metodikas izstrādi un īstenošanu, kuras nolūks ir izsekot mērķim 30 % izdevumu no kopējā Savienības budžeta un Eiropas Savienības atveseļošanas instrumenta paredzēt klimata jomai, izstrādāt jaunu DFS izdevumu mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā, kas būtu 7,5 % no 2024. gada un 10 % 2026. un 2027. gadā, un novērtēt izdevumus dzimumu līdztiesības jomā, tostarp dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas veicināšanu;

K.  tā kā Iestāžu nolīgumā ir iekļauta jauna daļa par datu par labuma guvējiem kvalitāti un salīdzināmību, kuras mērķis ir ieviest standartizētus pasākumus informācijas un skaitļu par Savienības finansējuma galīgajiem saņēmējiem vākšanai, salīdzināšanai un apkopošanai;

L.  tā kā Iestāžu nolīgumu uzskata par horizontālu piemērošanas jomā un tas neliedz likumdevējiem konkrētas regulas darbības jomā vienoties par turpmākiem pasākumiem, lai uzlabotu datu kvalitāti un salīdzināmību, jo īpaši attiecībā uz tiešās pārvaldības programmām, vai vēl vairāk uzlabot budžeta lēmējinstitūcijas iesaistīšanu ārējo piešķirto ieņēmumu pārvaldībā;

M.  tā kā Iestāžu nolīgumā pirmo reizi ir iekļauti noteikumi par iestāžu sadarbību un dialogu sarunās par DFS, kuru mērķis ir īstenot Līguma prasības, kas paredz, ka iestādēm ir jāveic visi pasākumi, kuri vajadzīgi, lai atvieglotu DFS pieņemšanu un veicinātu apspriešanos un nostāju saskaņošanu budžeta jautājumos;

N.  tā kā Iestāžu nolīgums aizsargā esošos noteikumus un ietver jaunu kārtību īpašo instrumentu, proti, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda, rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, Brexit korekcijas rezerves, vienotā rezerves instrumenta un elastības instrumenta mobilizēšanai;

O.  tā kā Iestāžu nolīgumā ir paredzēti turpmāki mērķtiecīgi pielāgojumi attiecībā uz plānošanas un prognožu pārredzamību;

P.  tā kā Eiropas Savienības atveseļošanas instrumentā ir iekļauts jauns atveseļošanas un noturības mehānisms; tā kā, ņemot vērā politisko vienošanos par Eiropas Savienības atveseļošanas instrumentu un budžeta lēmējinstitūcijas iesaistīšanos šī instrumenta ārējo piešķirto ieņēmumu pārvaldībā, ir lietderīgi atgādināt, ka ir vajadzīgs objektīvs, taisnīgs un pārredzams tiesiskais regulējums to projektu atlasei, kurus finansēs no atveseļošanas un noturības mehānisma, kā arī uzsvērt reģionālo un vietējo iestāžu lomu, palīdzot panākt atveseļošanos, kas ir simetriska ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī starp reģioniem,

1.  apstiprina pielikumā pievienotā nolīguma noslēgšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt nolīgumu kopā ar Padomes un Komisijas priekšsēdētājiem un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu kopā ar pielikumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

IESTĀŽU NOLĪGUMS STARP EIROPAS PARLAMENTU, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMI UN EIROPAS KOMISIJU PAR BUDŽETA DISCIPLĪNU, SADARBĪBU BUDŽETA JAUTĀJUMOS UN PAREIZU FINANŠU PĀRVALDĪBU, KĀ ARĪ PAR JAUNIEM PAŠU RESURSIEM, TOSTARP PAR CEĻVEDI JAUNU PAŠU RESURSU IEVIEŠANAI

EIROPAS PARLAMENTS, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN EIROPAS KOMISIJA,

turpmāk "Iestādes",

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 295. pantu,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

1.  Šā nolīguma mērķis ir īstenot budžeta disciplīnu, uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un Iestāžu sadarbību budžeta jautājumos un nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību, kā arī īstenot sadarbību un izstrādāt ceļvedi tādu jaunu pašu resursu ieviešanai daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam ("DFS 2021.–2027. gadam") periodam, kuri būtu pietiekami, lai segtu Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/...(8)(9) ("ESAI regula"), atmaksu.

2.  Šajā nolīgumā minētā budžeta disciplīna attiecas uz visiem izdevumiem. Nolīgums ir saistošs Iestādēm, kamēr vien tas ir spēkā. Šā nolīguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

3.  Ar šo nolīgumu netiek grozītas Iestāžu attiecīgās budžeta un likumdošanas pilnvaras, kas noteiktas Līgumos, Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 2020/...(10)(11) ("DFS regula"), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046(12) ("Finanšu regula"), un Padomes Lēmumā (ES, Euratom) 2020/…(13)(14) ("Pašu resursu lēmums"), un tas neskar valstu parlamentu pilnvaras attiecībā uz pašu resursiem.

4.  Jebkādi grozījumi šajā nolīgumā ir izdarāmi vienīgi ar Iestāžu kopīgu vienošanos.

5.  Šim nolīgumam ir četras daļas:

—  I daļa ietver ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un ar tematiskajiem un netematiskajiem īpašajiem instrumentiem saistītus noteikumus;

—  II daļa attiecas uz starpiestāžu sadarbību budžeta jautājumos;

—  III daļā ir noteikumi par Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību;

—  IV daļā ir noteikumi par datu par labuma guvējiem kvalitāti un salīdzināmību Savienības budžeta aizsardzības kontekstā.

6.  Šis nolīgums stājas spēkā ... (15), un ar to aizstāj 2013. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(16).

I DAĻA

DFS UN ĪPAŠIE INSTRUMENTI

A.  AR DFS SAISTĪTI NOTEIKUMI

7.  Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā Iestādes budžeta procedūras un Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās DFS kategorijās, izņemot apakškategoriju "Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija", paliek pieejamas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem.

Maksājumu apropriāciju prognožu atjaunināšana

8.  Komisija katru gadu atjaunina maksājumu apropriāciju prognozes par laikposmu līdz vismaz 2027. gadam. Veicot atjaunināšanu, ņem vērā visu atbilstīgo informāciju, tostarp budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņem vērā arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Savienības nacionālā kopienākuma (NKI) pieauguma prognozēm.

B.  NOTEIKUMI SAISTĪBĀ AR TEMATISKAJIEM UN NETEMATISKAJIEM ĪPAŠAJIEM INSTRUMENTIEM

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

9.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot un lēmumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome.

Vienlaicīgi ar priekšlikumu lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.

Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos

10.  Ja Komisija uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi, lai izmantotu rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulu.

Lēmumu par DFS regulas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto summu izmantošanu Eiropas Parlaments un Padome pieņem kopīgi pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar attiecīgo pamataktu.

Pirms ikviena priekšlikuma sagatavošanas par līdzekļu pārvietojumu no rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos saskaņā ar DFS regulas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu Komisija izvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjomu.

Brexit korekcijas rezerve

11.  Ja ir izpildīti attiecīgajā instrumentā izklāstītie nosacījumi Brexit korekcijas rezerves izmantošanai, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām.

Ar Brexit korekcijas rezervi saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu.

Vienotais rezerves instruments

12.  Komisija saistībā ar budžeta projektu vai budžeta grozījuma projektu var ierosināt izmantot summas, kas atbilst visām vai daļai no DFS regulas 11. panta 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētajām rezervēm. Jebkuru minētās regulas 11. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto summu izmantošanu ierosina Komisija pēc visu citu finanšu iespēju padziļinātas izanalizēšanas.

Eiropas Parlaments un Padome minētās summas var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 314. pantā.

Elastības instruments

13.  Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi.

Minētajā priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Šādu priekšlikumu var iesniegt saistībā ar budžeta projektu vai budžeta grozījuma projektu.

Eiropas Parlaments un Padome elastības instrumentu var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.

II DAĻA

STARPIESTĀŽU SADARBĪBAS UZLABOŠANA BUDŽETA JAUTĀJUMOS

A.  STARPIESTĀŽU SADARBĪBAS PROCEDŪRA

14.  Sīkāk izstrādāti noteikumi par starpiestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā ir izklāstīti I pielikumā.

15.  Saskaņā ar LESD 312. panta 5. punktu Iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu jaunās DFS pieņemšanu vai tās pārskatīšanu saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru, kas minēta LESD 312. panta 2. punktā. Šādi pasākumi ietvers regulāras sanāksmes un informācijas apmaiņu starp Eiropas Parlamentu un Padomi un – pēc Komisijas iniciatīvas – Iestāžu priekšsēdētāju sanāksmes, kā izklāstīts LESD 324. pantā, lai veicinātu pārrunas un Iestāžu nostājas saskaņošanu. Ja ir iesniegts priekšlikums par jaunu DFS vai tā būtisku pārskatīšanu, Iestādes centīsies noteikt īpašu kārtību attiecībā uz sadarbību un dialogu starp tām visā priekšlikuma pieņemšanas procesā.

Budžeta pārredzamība

16.  Komisija sagatavo gada ziņojumu, ko pievieno Savienības vispārējam budžetam, apkopojot visu pieejamo nekonfidenciālo informāciju saistībā ar:

a)  Savienības aktīviem un saistībām, tostarp tādām, kas izriet no aizņēmumu un aizdevumu operācijām, ko Savienība īsteno saskaņā ar tās pilnvarām, kuras noteiktas Līgumos;

b)  Eiropas Attīstības fonda (17), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta, Eiropas Stabilizācijas mehānisma ienākumiem, izdevumiem, aktīviem un saistībām un citiem iespējamiem turpmākiem mehānismiem;

c)  dalībvalstu izdevumiem, kas radušies saistībā ar pastiprinātu sadarbību, ciktāl tie nav iekļauti Savienības vispārējā budžetā;

d)  klimata izdevumiem, pamatojoties uz Komisijas izklāstītu efektīvu metodiku un – vajadzības gadījumā – saskaņā ar nozaru tiesību aktiem klimata izdevumu un to izpildes uzraudzībai, lai sasniegtu vispārējo mērķi – ar vismaz 30 % no Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumu kopējās summas atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu, ņemot vērā ietekmi, ko rada finansējuma saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu pakāpeniska izbeigšana, un nošķirot klimata pārmaiņu mazināšanu no pielāgošanās klimata pārmaiņām, ja iespējams.

Ja vienā vai vairākās attiecīgajās programmās nav sasniegts pietiekams progress ceļā uz klimata izdevumu mērķi, Iestādes saskaņā ar saviem pienākumiem un attiecīgajiem tiesību aktiem savstarpēji apspriedīsies par piemērotiem pasākumiem, kas jāveic, lai Savienības izdevumi klimata mērķu sasniegšanai visā DFS 2021.- 2027. gadam atbilstu vismaz 30 % no Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumu kopējās summas;

e)  izdevumiem, kas dod ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanā un pavēršanā pretējā virzienā, pamatojoties uz Komisijas sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un Padomi izklāstītu efektīvu, pārredzamu un visaptverošu metodiku un – vajadzības gadījumā – saskaņā ar nozares tiesību aktiem, nolūkā panākt mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % un 2026. gadā un 2027. gadā 10% no gada izdevumiem saskaņā ar DFS atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos;

f)  to, kā visā attiecīgo programmu īstenošanas un uzraudzības laikā tiek veicināta sieviešu un vīriešu līdztiesība, kā arī tiesības un vienlīdzīgas iespējas visiem un kā minētie mērķi un dzimumu līdztiesības aspekts tiek integrēti, tostarp tādējādi, ka ietekmes novērtējumos un izvērtējumos labāka likumdošanas procesa ietvaros tiek stiprināts novērtējums par ietekmi uz dzimumu līdztiesību. Komisija izskatīs, kā izstrādāt metodiku, lai izmērītu attiecīgos izdevumus programmas līmenī DFS 2021.–2027. gadam. Komisija izmantos minēto metodiku, tiklīdz tā būs pieejama. Ne vēlāk kā 2023. gada 1. janvārī Komisija īstenos minēto metodiku attiecībā uz konkrētām centralizēti pārvaldītām programmām nolūkā pārbaudīt tās īstenojamību. Vidējā termiņā tiks izpētīts, vai DFS 2021.–2027. gadam atlikušajā termiņā metodiku var paplašināt arī uz citām programmām;

g)   Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu visās attiecīgajās Savienības programmās DFS 2021.–2027. gadam ietvaros.

Pirmās daļas d) un e) punktā minētajā efektīvajā metodikā, ciktāl iespējams, būs iekļauta atsauce uz Savienības budžeta ieguldījumu Eiropas zaļajā kursā, kurā ir iekļauts princips "nekaitēt".

Pirmās daļas d) punktā minētā efektīvā metodika būs pārredzama, visaptveroša, orientēta uz rezultātiem un balstīta uz sniegumu, tā ietvers Komisijas ikgadēju apspriešanos ar Eiropas Parlamentu un Padomi un ar to noteiks attiecīgos pasākumus, kas jāveic tad, ja ceļā uz piemērojamo mērķu sasniegšanu netiek panākts pietiekams progress.

Nevienai no šajā punktā minētajām metodikām nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvu slogu projektu īpašniekiem vai labuma guvējiem.

17.  Komisija sagatavo gada ziņojumu par Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta īstenošanu. Minētajā gada ziņojumā apkopo pieejamo nekonfidenciālo informāciju, kas attiecas uz:

—  aktīviem un saistībām, kas izriet no aizņēmumu un aizdevumu operācijām, ko īsteno saskaņā ar Pašu resursu lēmuma 5. pantu,

—  to ieņēmumu kopsummu, kuri piešķirti Savienības programmām Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta īstenošanā iepriekšējā gadā, sniedzot informāciju sadalījumā pa programmām un budžeta pozīcijām;

—  aizņemto līdzekļu ieguldījumu Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta un konkrētu Savienības programmu mērķu sasniegšanā.

B.  FINANŠU NOTEIKUMU IETVERŠANA LEĢISLATĪVAJOS AKTOS

18.  Katrā leģislatīvajā aktā par daudzgadu programmu, kuru pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ietver noteikumu, kurā likumdevējs nosaka finansējumu programmai.

Minētā summa ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā.

Attiecībā uz DFS regulas II pielikumā minētajām programmām galvenā atsauces summa tiek automātiski palielināta par papildu piešķīrumiem, kas minēti DFS regulas 5. panta 1. punktā.

Eiropas Parlaments un Padome, kā arī Komisija, sagatavojot budžeta projektu, apņemas neatkāpties no minētās summas par vairāk nekā 15 % attiecībā uz visu attiecīgās programmas laiku, ja vien nerodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi, ko pamato ar skaidriem un precīziem iemesliem, ņemot vērā programmas īstenošanas rezultātus, jo īpaši pamatojoties uz izvērtējumiem. Neviens palielinājums, kas radies šādu izmaiņu rezultātā, nepārsniedz attiecīgajai kategorijai noteikto maksimālo apjomu, neskarot DFS regulā un šajā nolīgumā minēto instrumentu izmantošanu.

Ceturto daļu nepiemēro papildu piešķīrumiem, kas minēti trešajā daļā.

Šis punkts neattiecas uz apropriācijām kohēzijai, kuras pieņemtas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un iepriekš piešķirtas katrai dalībvalstij un kurās ir finansējums visam programmas laikam, ne uz DFS regulas 18. pantā minētajiem apjomīgiem projektiem.

19.  Juridiski saistošos Savienības aktos par daudzgadu programmām, kurus nepieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, netiek ietverta "summa, ko uzskata par nepieciešamu".

Ja Padome vēlētos ietvert finanšu atsauces summu, minēto summu uzskata par likumdevēja gribas atspoguļojumu, un tas neietekmē LESD noteiktās Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta pilnvaras. Noteikumu minētajam nolūkam iekļauj visos juridiski saistošajos Savienības aktos, kuros ir šāda finanšu atsauces summa.

C.  IZDEVUMI SAISTĪBĀ AR NOLĪGUMIEM ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ

20.  Izdevumiem saistībā ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē piemēro turpmāk minētos īpašos noteikumus.

Komisija apņemas regulāri informēt Eiropas Parlamentu par sarunu par zivsaimniecības nolīgumiem gatavošanu un gaitu, tostarp par minēto nolīgumu ietekmi uz budžetu.

Ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē saistītās likumdošanas procedūras gaitā Iestādes apņemas darīt visu, lai nodrošinātu, ka visas procedūras tiek veiktas pēc iespējas ātrāk.

Budžetā paredzētās summas jauniem nolīgumiem zivsaimniecības nozarē vai tādu nolīgumu zivsaimniecības nozarē atjaunošanai, kuri stājas spēkā pēc attiecīgā finanšu gada 1. janvāra, tiek iekļautas rezervēs.

Ja ar nolīgumiem zivsaimniecības nozarē saistītās apropriācijas, ieskaitot rezervi, izrādās nepietiekamas, Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei nepieciešamo informāciju par situācijas iemesliem un par pasākumiem, kurus varētu pieņemt saskaņā ar noteiktajām procedūrām. Vajadzības gadījumā Komisija ierosina attiecīgus pasākumus.

Katru ceturksni Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sīki izstrādātu informāciju par spēkā esošo nolīgumu zivsaimniecības nozarē īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai.

21.  Neskarot attiecīgo procedūru, kas reglamentē sarunas par nolīgumiem zivsaimniecības nozarē, Eiropas Parlaments un Padome apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par nolīgumu zivsaimniecības nozarē atbilstīgu finansējumu.

D.  KOPĒJĀS ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS (KĀDP) FINANSĒŠANA

22.  KĀDP darbības izdevumu kopsummu pilnībā iekļauj vienā budžeta nodaļā – KĀDP. Minētā summa aptver faktiskās paredzamās vajadzības, kas izvērtētas, izstrādājot budžeta projektu, pamatojoties uz prognozēm, ko katru gadu sagatavo Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos ("Augstais pārstāvis"). Paredz pietiekamu rezervi neparedzētām darbībām. Līdzekļus nevar iekļaut rezervē.

23.  Attiecībā uz KĀDP izdevumiem, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 41. pantu sedz no Savienības budžeta, Iestādes – Samierināšanas komitejā, kā minēts LESD 324. panta 5. punktā, un pamatojoties uz Komisijas sagatavoto budžeta projektu – cenšas katru gadu panākt vienošanos par darbības izdevumu summu, kā arī par minētās summas sadalījumu starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem. Ja vienošanās netiek panākta, uzskata, ka Eiropas Parlaments un Padome budžetā iekļauj iepriekšējā budžetā paredzēto summu vai budžeta projektā ierosināto summu, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka.

KĀDP darbības izdevumu kopsummu sadala starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, kā tas ierosināts šā punkta trešajā daļā. Katrs pants attiecas uz jau pieņemtām darbībām, uz darbībām, kas ir paredzētas, bet vēl nav pieņemtas, un summām turpmākām, bet neparedzētām darbībām, ko attiecīgajā finanšu gadā pieņems Padome.

KĀDP budžeta nodaļā varētu būt šādi panti, kas aptvertu KĀDP darbības:

—  atsevišķas nozīmīgākās misijas, kā minēts Finanšu regulas 52. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

—  citas misijas (krīzes pārvarēšanas operācijām, konfliktu novēršanai, atrisināšanai un stabilizācijai, un miera un drošības procesu uzraudzībai un īstenošanai);

—  ieroču neizplatīšana un atbruņošanās;

—  ārkārtas pasākumi;

—  sagatavošanās un papildu pasākumi;

—  Eiropas Savienības īpašie pārstāvji.

Tā kā saskaņā ar Finanšu regulu Komisija ir pilnvarota autonomi pārvietot apropriācijas starp KĀDP budžeta nodaļas pantiem, attiecīgi nodrošina elastīgumu, kas vajadzīgs KĀDP darbību ātrai īstenošanai. Ja finanšu gada laikā izrādīsies, ka KĀDP budžeta nodaļas apjoms nav pietiekams, lai segtu vajadzīgās izmaksas, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma steidzami meklē risinājumu.

24.  Katru gadu Augstais pārstāvis apspriež ar Eiropas Parlamentu plānotu dokumentu, ko nosūta līdz attiecīgā gada 15. jūnijam un kurā izklāstīti KĀDP galvenie aspekti un prioritātes, tostarp to finansiālā ietekme uz Savienības budžetu, n-1 gadā sākto pasākumu novērtējums un KĀDP koordinēšanas un papildināmības ar citiem Savienības ārējiem finanšu instrumentiem novērtējums. Turklāt Augstais pārstāvis regulāri informē Eiropas Parlamentu, vismaz piecas reizes gadā sasaucot apvienotas apspriežu sanāksmes saskaņā ar regulāru politisko dialogu par KĀDP, par ko jāvienojas, vēlākais, katra gada 30. novembrī. Dalību minētajās sanāksmēs nosaka attiecīgi Eiropas Parlaments un Padome, paturot prātā minētajās sanāksmēs apspriestās informācijas mērķi un būtību.

Komisiju aicina piedalīties minētajās sanāksmēs.

Ja Padome pieņem lēmumus saistībā ar izdevumiem KĀDP jomā, Augstais pārstāvis nekavējoties un jebkurā gadījumā, vēlākais, piecas darbadienas pēc tam nosūta Eiropas Parlamentam paredzēto izmaksu tāmi ("finanšu pārskatu"), jo īpaši izmaksas attiecībā uz termiņu, nodarbināto personālu, telpu un citas infrastruktūras izmantošanu, transporta iekārtām, apmācības prasībām un drošības pasākumiem.

Reizi ceturksnī Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par KĀDP darbību īstenošanu un finanšu prognozēm finanšu gada atlikušajai daļai.

E.  IESTĀŽU LĪDZDALĪBA JAUTĀJUMOS SAISTĪBĀ

AR ATTĪSTĪBAS POLITIKU

25.  Komisija izveido neformālu dialogu ar Eiropas Parlamentu par attīstības politikas jautājumiem.

III DAĻA

SAVIENĪBAS LĪDZEKĻU PAREIZA FINANŠU PĀRVALDĪBA

A.  FINANŠU PLĀNOJUMS

26.  Komisija divas reizes gadā – pirmo reizi kopā ar dokumentiem, kas pievienoti budžeta projektam, un otro reizi pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas – iesniedz pilnībā izstrādātu finanšu plānojumu DFS 1., 2. (izņemot apakškategorijai "Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija"), 3. ("Vide un klimatrīcība" un "Jūrlietu politika un zivsaimniecība"), 4., 5. un 6. izdevumu kategorijai. Minētajā plānojumā, kas iedalīts pēc kategorijām, politikas jomām un budžeta pozīcijām, būtu jānorāda:

a)  spēkā esošie tiesību akti, nodalot daudzgadu programmas un ikgadējas darbības:

i)  attiecībā uz daudzgadu programmām Komisijai būtu jānorāda procedūra, saskaņā ar kuru tās pieņemtas (parastā likumdošanas procedūra vai īpaša likumdošanas procedūra), to ilgums, kopējais finansējums un administratīvajiem izdevumiem paredzētā daļa;

ii)  attiecībā uz DFS regulas II pielikumā minētajām daudzgadu programmām Komisijai papildus būtu pārredzami jānorāda papildu piešķīrumi saskaņā ar DFS regulas 4.a pantu;

iii)  attiecībā uz ikgadējām darbībām (saistībā ar izmēģinājuma projektiem, sagatavošanās darbībām un aģentūrām) un pasākumiem, ko finansē saistībā ar Komisijas prerogatīvām, Komisijai būtu jāsniedz daudzgadu tāmes;

b)  vēl neizlemti leģislatīvo aktu priekšlikumi: procesā esošie Komisijas priekšlikumi ar pēdējiem atjauninājumiem.

Komisijai būtu jāapsver veidi, kā nodrošināt savstarpējas atsauces starp finanšu plānojumu un tiesību aktu pieņemšanas plānojumu, lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes. Attiecībā uz katru leģislatīvā akta priekšlikumu Komisijai būtu jānorāda, vai tas ir ietverts plānojumā, kas paziņots budžeta projekta iesniegšanas laikā vai pēc budžeta galīgās pieņemšanas. Komisijai it īpaši būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par:

a)  visiem jaunajiem pieņemtajiem leģislatīvajiem aktiem un vēl neizlemtajiem priekšlikumiem, kas iesniegti, bet nav iekļauti plānojumā, kas paziņots budžeta projekta laikā vai pēc budžeta galīgās pieņemšanas (ar attiecīgajām summām);

b)  Komisijas ikgadējā likumdošanas darba programmā paredzētajiem tiesību aktiem, norādot, vai darbībām ir iespējama finansiāla ietekme.

Visos attiecīgajos gadījumos Komisijai būtu jānorāda plānojuma maiņa, ko rada jauni leģislatīvu aktu priekšlikumi.

B.  AĢENTŪRAS UN EIROPAS SKOLAS

27.  Pirms priekšlikuma par jaunas aģentūras izveidi iesniegšanas Komisijai būtu jāsagatavo pamatots, pilnīgs un objektīvs ietekmes novērtējums, inter alia ņemot vērā darbinieku un prasmju kritisko masu, izmaksu un ieguvumu aspektus, subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, ietekmi uz pasākumiem valstu un Savienības līmenī un finansiālās sekas attiecīgajai izdevumu kategorijai. Pamatojoties uz minēto informāciju un neskarot likumdošanas procedūras, kas reglamentē aģentūras izveidi, Eiropas Parlaments un Padome apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par ierosinātās aģentūras finansēšanu.

Piemēro šādus procedūras pasākumus:

—  pirmkārt, Komisija sistemātiski iesniedz jebkuru priekšlikumu par jaunas aģentūras izveidi pirmajam trialogam, kurš notiek pēc tās priekšlikuma pieņemšanas, un kopā ar tiesību akta priekšlikumu, ar ko ierosina izveidot aģentūru, iesniedz finanšu pārskatu, kā arī izklāsta aģentūras izveides ietekmi uz atlikušo finanšu plānojuma periodu;

—  otrkārt, likumdošanas procesa laikā Komisija palīdz likumdevējam izvērtēt ierosināto grozījumu finansiālās sekas. Minētās finansiālās sekas būtu jāapsver attiecīgajos leģislatīvajos trialogos;

—  treškārt, pirms leģislatīvā procesa noslēguma Komisija iesniedz atjauninātu finanšu pārskatu, ņemot vērā iespējamus likumdevēja veiktus grozījumus; minēto galīgo finanšu pārskatu iekļauj noslēguma leģislatīvā trialoga darba kārtībā, un likumdevējs to oficiāli apstiprina. To iekļauj darba kārtībā arī turpmākā budžeta trialogā (kas steidzamos gadījumos var notikt vienkāršotā formā), lai panāktu vienošanos par finansējumu;

—  ceturtkārt, trialoga laikā panākto vienošanos, ņemot vērā Komisijas veikto budžeta izvērtējumu attiecībā uz leģislatīvā procesa saturu, apstiprina kopīgā paziņojumā. Minētā vienošanās Eiropas Parlamentam un Padomei jāapstiprina saskaņā ar savu reglamentu.

Tādu pašu procedūru piemēro, veicot grozījumus tiesību aktā, kas attiecas uz aģentūru, ja šādi grozījumi ietekmētu attiecīgās aģentūras resursus.

Ja aģentūras uzdevumi būtu ievērojami jāmaina, negrozot tiesību aktu, ar kuru tiek izveidota attiecīgā aģentūra, Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi, iesniedzot tai pārskatītu finanšu pārskatu, lai Eiropas Parlaments un Padome savlaicīgi varētu panākt vienošanos par aģentūras finansēšanu.

28.  Budžeta procedūrā pilnībā būtu jāņem vērā attiecīgie noteikumi kopīgajā pieejā, kas pievienota Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlijā parakstītajam Kopīgajam paziņojumam par decentralizētām aģentūrām.

29.  Kad valde plāno jaunas Eiropas skolas izveidi, mutatis mutandis ir jāpiemēro līdzīga procedūra, lai izvērtētu šādu plānu finansiālo ietekmi uz Savienības budžetu.

IV DAĻA

SAVIENĪBAS BUDŽETA AIZSARDZĪBA: DATU PAR LABUMA GUVĒJIEM KVALITĀTE UN SALĪDZINĀMĪBA

30.  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta pieprasījumiem un attiecībā uz Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija secinājumu 24. punktu Iestādes vienojas par tādu standartizētu pasākumu ieviešanu kontroles un revīzijas vajadzībām, ar ko vākt, salīdzināt un apkopot informāciju un skaitļus par ES finansējuma galīgajiem saņēmējiem un labuma guvējiem, lai uzlabotu Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta aizsardzību pret krāpšanu un pārkāpumiem.

31.  Lai nodrošinātu efektīvas kontroles un revīzijas, ir nepieciešama datu vākšana par tiem, kas tieši vai netieši beigās gūst labumu no Savienības finansējuma dalītā pārvaldībā no projektiem un reformām, kas tiek atbalstītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, tostarp dati par finansējuma saņēmēju faktiskajiem īpašniekiem. Noteikumiem par šādu datu vākšanu un apstrādi ir jāatbilst piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

32.  Nolūkā stiprināt Savienības budžeta aizsardzību, Komisija darīs pieejamu integrētu un sadarbspējīgu informācijas un uzraudzības sistēmu, tostarp vienotu datizraces un riska noteikšanas instrumentu, lai varētu novērtēt un izanalizēt 31. punktā minētos datus un nodrošināt vispārēju piemērošanu dalībvalstīs. Minētā sistēma nodrošinātu efektīvas pārbaudes par interešu konfliktiem, pārkāpumiem, dubultās finansēšanas jautājumiem un jebkādu ļaunprātīgu finansējuma izmantošanu. Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un citām Savienības izmeklēšanas un kontroles struktūrām vajadzētu būt nepieciešamajai piekļuvei minētajiem datiem, lai tās varētu pildīt savu uzraudzības funkciju saistībā ar kontrolēm un revīzijām, kas vispirms jāveic dalībvalstīm, lai atklātu pārkāpumus un veiktu administratīvu izmeklēšanu par attiecīgā Savienības ļaunprātīgu finansējuma izmantošanu, un iegūtu precīzu pārskatu par tā sadalījumu.

33.  Neskarot saskaņā ar Līgumiem noteiktās Iestāžu pilnvaras, attiecīgo pamataktu likumdošanas procedūras laikā Iestādes apņemas īstenot lojālu sadarbību, lai nodrošinātu turpmākus pasākumus attiecībā uz Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija secinājumiem saskaņā ar šajā daļā aprakstīto pieeju.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā – Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

STARPIESTĀŽU SADARBĪBA BUDŽETA PROCEDŪRAS LAIKĀ

A. daļa. Budžeta procedūras grafiks

1.  Iestādes katru gadu vienojas par pragmatisku grafiku savlaicīgi pirms budžeta procedūras sākšanas, balstoties uz pašreizējo praksi.

2.  Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments un Padome var efektīvi pildīt savas budžeta prerogatīvas, nostājas par budžetu, informāciju par līdzekļu pārvietojumiem vai citus paziņojumus saistībā ar termiņu aktivizēšanu iesniedz, pienācīgi ņemot vērā jebkādus darba pārtraukšanas laikposmus, par kuru datumiem minētās iestādes ir savlaicīgi informējušas viena otru ar savu attiecīgo dienestu starpniecību.

B. daļa. Budžeta procedūras prioritātes

3.  Pirms Komisija pieņem budžeta projektu savlaicīgi tiek sasaukts trialogs, lai apspriestu iespējamās nākamā finanšu gada budžeta prioritātes un jebkādus jautājumus, kas rodas saistībā ar kārtējā finanšu gada budžeta izpildi, pamatojoties uz informāciju, kuru Komisija sniegusi saskaņā ar 37. punktu.

C. daļa. Budžeta projekta pieņemšana un prognožu atjaunināšana

4.  Iestādes, kas nav Komisija, tiek aicinātas pieņemt tāmes līdz marta beigām.

5.  Katru gadu Komisija iesniedz budžeta projektu, kurā atspoguļotas Savienības faktiskās finanšu vajadzības.

Tajā ņem vērā:

a)  dalībvalstu sniegtās prognozes saistībā ar struktūrfondiem;

b)  spēju izmantot apropriācijas, vienlaikus cenšoties saglabāt stingru attiecību starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām;

c)  iespējas sākt jaunu politiku, veicot izmēģinājuma projektus, jaunas sagatavošanās darbības vai abus, vai turpinot daudzgadu darbības, kas tuvojas nobeigumam, iepriekš izvērtējot, vai ir iespējams nodrošināt pamataktu Finanšu regulas nozīmē (pamatakta definīcija, pamatakta nepieciešamība īstenošanai un izņēmumi);

d)  vajadzību nodrošināt to, ka jebkādas izdevumu izmaiņas attiecībā pret iepriekšējo gadu atbilst budžeta disciplīnas noteiktajiem ierobežojumiem.

6.  Ciktāl tas ir iespējams, Iestādes izvairās budžetā iekļaut pozīcijas, kurās darbībām ir paredzētas nenozīmīgas izdevumu summas.

7.  Eiropas Parlaments un Padome apņemas arī ņemt vērā izvērtējumu par iespējām īstenot Komisijas sagatavoto budžetu tās projektos un saistībā ar kārtējā finanšu gada budžeta izpildi.

8.  Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā un saistībā ar būtisku izmaiņu Komisijas budžeta nomenklatūras sadaļās un nodaļās ietekmi uz Komisijas struktūrvienību vadības ziņojumu pienākumu Eiropas Parlaments un Padome apņemas jebkādas šādas būtiskas izmaiņas apspriest ar Komisiju samierināšanas gaitā.

9.  Lojālas un stabilas iestāžu sadarbības nolūkā Eiropas Parlaments un Padome apņemas uzturēt regulārus un aktīvus sakarus visos līmeņos, izmantojot to attiecīgos sarunu vedējus, visas budžeta procedūras laikā un jo īpaši visā samierināšanas laikposmā, nolūkā panākt vienošanos. Eiropas Parlaments un Padome apņemas nodrošināt savlaicīgu un pastāvīgu apmaiņu ar attiecīgo informāciju un dokumentiem gan oficiālā, gan neoficiālā līmenī, kā arī vajadzības gadījumā rīkot tehniskas vai neoficiālas sanāksmes samierināšanas laikposmā sadarbībā ar Komisiju. Komisija nodrošina Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgu un līdzvērtīgu piekļuvi informācijai un dokumentiem.

10.  Līdz Samierināšanas komitejas sasaukšanai Komisija vajadzības gadījumā var iesniegt grozījumu vēstules budžeta projektam saskaņā ar LESD 314. panta 2. punktu, tostarp grozījumu vēstuli, kurā tiek atjaunināta jo īpaši izdevumu tāmes attiecībā uz lauksaimniecību. Tiklīdz atjauninājumi ir pieejami, Komisija iesniedz apsvēršanai attiecīgo informāciju Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visus atbilstīgi pamatotos iemeslus, kādi tiem var būt nepieciešami.

D. daļa. Budžeta procedūra pirms samierināšanas procedūras

11.  Pirms lasījuma Padomē savlaicīgi sasauc trialogu, lai Iestādes varētu apmainīties ar to viedokļiem par budžeta projektu.

12.  Lai Komisija varētu laikus novērtēt grozījumu izpildāmību, kurus paredzējuši Eiropas Parlaments un Padome, izstrādājot jaunas sagatavošanas darbības vai izmēģinājuma projektus vai pagarinot esošos, Eiropas Parlaments un Padome informē Komisiju par saviem nodomiem minētajā sakarā, lai pirmā apspriede varētu notikt jau minētā trialoga laikā.

13.  Trialogu var sasaukt pirms Eiropas Parlamenta plenārsēdes balsojuma.

E. daļa. Samierināšanas procedūra

14.  Ja Eiropas Parlaments pieņem grozījumus Padomes nostājā, Padomes priekšsēdētājs tās pašas plenārsēdes laikā ņem vērā atšķirības abu iestāžu nostājā un dod piekrišanu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nekavējoties sasaukt Samierināšanas komiteju. Vēstuli par Samierināšanas komitejas sasaukšanu nosūta ne vēlāk kā tās nedēļas pirmajā darbadienā, kas seko tās parlamenta sesijas beigām, kurā notika plenārsēdes balsojums, un samierināšanas laikposms sākas nākamajā dienā. Divdesmit vienu dienu ilgo laikposmu aprēķina saskaņā ar Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71(18).

15.  Ja Padome nevar piekrist visiem Eiropas Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem, tai būtu jāapstiprina sava nostāja vēstulē, kuru nosūta pirms samierināšanas laikposmā paredzētās pirmās sanāksmes. Šādā gadījumā Samierināšanas komiteja turpina darbu saskaņā ar turpmākajos punktos izklāstītajiem nosacījumiem.

16.  Samierināšanas komiteju kopīgi vada Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvji. Samierināšanas komitejas sanāksmes vada līdzpriekšsēdētājs, kas pārstāv iestādi, kura rīko sanāksmi. Katra iestāde saskaņā ar savu reglamentu nozīmē katras sanāksmes dalībniekus un nosaka to sarunu pilnvaras. Eiropas Parlaments un Padome Samierināšanas komitejā tiek pārstāvēti atbilstīgā līmenī, lai katra delegācija tādējādi var uzņemties politisku atbildību par savu attiecīgo iestādi un lai varētu sekmīgi virzīties uz galīgo vienošanos.

17.  Saskaņā ar LESD 314. panta 5. punkta otro daļu Komisija piedalās Samierināšanas komitejas sēdēs un uzņemas jebkuru iniciatīvu, kas vajadzīga, lai tuvinātu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju.

18.  Trialogi notiek visā samierināšanas procedūras laikā dažādos pārstāvības līmeņos, un to mērķis ir risināt neizšķirtus jautājumus un sagatavot pamatu, lai Samierināšanas komiteja varētu panākt vienošanos.

19.  Samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmes notiek pārmaiņus Eiropas Parlamenta un Padomes ēkās, lai tās vienlīdzīgi nodrošinātu sanāksmei nepieciešamo, tostarp tulkošanas iespējas.

20.  Iestādes iepriekš vienojas par samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmju datumiem.

21.  Samierināšanas komitejai iesniedz vienotu dokumentu kopumu ("iesniedzamie dokumenti"), kuros salīdzināti budžeta procedūras dažādie pasākumi (19). Minētie dokumenti ietver skaitļus par katru pozīciju, katras DFS kategorijas kopsummas un konsolidētu dokumentu ar skaitļiem un piezīmēm par visām budžeta pozīcijām, kuras uzskata par tehniski "atvērtām". Neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu, īpašā dokumentā uzskaita visas budžeta pozīcijas, kuras uzskata par tehniski slēgtām (20). Minētos dokumentus klasificē saskaņā ar budžeta nomenklatūru.

Samierināšanas komitejai iesniedzamajiem dokumentiem pievieno arī citus dokumentus, tostarp vēstuli no Komisijas par iespējām izpildīt Padomes nostāju un Eiropas Parlamenta grozījumus; un jebkādu vēstuli vai vēstules no citām iestādēm par Padomes nostāju vai Eiropas Parlamenta grozījumiem.

22.  Lai panāktu vienošanos līdz samierināšanas laikposma beigām, trialogos:

a)  definē jomu sarunām par izskatāmajiem budžeta jautājumiem;

b)  pieņem to budžeta pozīciju sarakstu, kuras uzskata par tehniski slēgtām, bet šis saraksts ir atkarīgs no galīgās vienošanās par visu finanšu gada budžetu;

c)  apspriež a) apakšpunktā minētos jautājumus, lai panāktu iespējamu vienošanos, kas pēc tam jāapstiprina Samierināšanas komitejā;

d)  izskata tematiskus jautājumus, tostarp DFS izdevumu kategorijas.

Katra trialoga laikā vai tūlīt pēc tā kopīgi sagatavo provizoriskus secinājumus, kā arī vienojas par nākamās sanāksmes darba kārtību. Minētos secinājumus reģistrē iestāde, kas rīko trialogu, un pēc 24 stundām tos uzskata par provizoriski pieņemtiem, neskarot Samierināšanas komitejas galīgo lēmumu.

23.  Samierināšanas komitejai tās sanāksmēs ir pieejami trialogu secinājumi un dokuments iespējamai pieņemšanai, kopā ar budžeta pozīcijām, attiecībā uz kurām trialogos tika panākta provizoriska vienošanās.

24.  LESD 314. panta 5. punktā noteikto kopīgo dokumentu sagatavo Eiropas Parlamenta un Padomes sekretariāti ar Komisijas palīdzību. Tajā ir pavadvēstule, ko abu delegāciju vadītāji adresē Eiropas Parlamenta un Padomes priekšsēdētājiem un kurā norādīts Samierināšanas komitejas dotās piekrišanas datums, un pielikumi, kuros ietver:

a)  visu budžeta pozīciju summas un DFS izdevumu kategoriju kopsummas;

b)  konsolidētu dokumentu, kurā norādītas visu samierināšanas procedūras gaitā grozīto budžeta pozīciju summas un galīgais teksts;

c)  to budžeta pozīciju sarakstu, kas, salīdzinot ar budžeta projektu vai ar Padomes nostāju, nav grozītas.

Samierināšanas komiteja var arī apstiprināt secinājumus un iespējamos kopīgos paziņojumus attiecībā uz budžetu.

25.  Kopīgo dokumentu tulko Savienības iestāžu oficiālajās valodās (tulkojumu veic Eiropas Parlamenta dienesti), un to iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei četrpadsmit dienās pēc datuma, kurā panākta vienošanās par kopīgo dokumentu, kas minēts 24. punktā.

Budžetu pārskata juristi lingvisti pēc tam, kad kopīgais dokuments ir pieņemts, iestrādājot kopīgā dokumenta pielikumos budžeta pozīcijas, kurās samierināšanas procedūras laikā netika veikti grozījumi.

26.  Iestāde, kas organizē sanāksmi (trialogu vai samierināšanas sanāksmi), nodrošina tulkošanas iespējas ar pilnīgu valodas režīmu, kas piemērojams Samierināšanas komitejas sanāksmēs, un ad hoc valodas režīmu trialogos.

Iestāde, kas organizē sanāksmi, nodrošina izskatāmo dokumentu kopēšanu un izdalīšanu sanāksmes dalībniekiem.

Iestāžu dienesti sadarbojas, protokolējot sarunu rezultātus, lai sagatavotu kopīgā dokumenta galīgo redakciju.

F daļa. Budžeta grozījumi

Vispārīgie principi

27.  Paturot prātā to, ka budžeta grozījumi bieži attiecas uz īpašiem un dažreiz neatliekamiem jautājumiem, Iestādes vienojas par turpmāk minētajiem principiem, lai nodrošinātu atbilstīgu starpiestāžu sadarbību raitam un ātram lēmumu pieņemšanas procesam attiecībā uz budžeta grozījumiem, pēc iespējas izvairoties no nepieciešamības budžeta grozījumu nolūkā sasaukt Samierināšanas komitejas sanāksmi.

28.  Iestādes pēc iespējas cenšas ierobežot budžeta grozījumu skaitu.

Grafiks

29.  Komisija iepriekš informē Eiropas Parlamentu un Padomi par iespējamiem datumiem budžeta grozījumu projektu pieņemšanai, neskarot budžeta pieņemšanas beigu datumu.

30.  Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar savu reglamentu cenšas izskatīt Komisijas ierosināto budžeta grozījuma projektu iespējami ātri pēc projekta pieņemšanas Komisijā.

31.  Lai procedūru paātrinātu, Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas ciešāk saskaņo savus darba grafikus, lai process noritētu saskaņoti un vienoti. Šim nolūkam tās pēc iespējas drīzāk cenšas izveidot indikatīvu grafiku dažādiem posmiem, lai rezultātā varētu pieņemt budžeta grozījuma galīgo tekstu.

Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā budžeta grozījuma relatīvo neatliekamību un nepieciešamību to savlaicīgi apstiprināt, lai tas stātos spēkā attiecīgajā finanšu gadā.

Sadarbība lasījumu laikā

32.  Iestādes godprātīgi sadarbojas visā procedūras laikā, lai pēc iespējas nodrošinātu budžeta grozījumu raitu pieņemšanu procedūras sākumposmā.

Vajadzības gadījumā un tad, ja iespējamas domstarpības, Eiropas Parlaments vai Padome, pirms katra pieņem savu galīgo nostāju par budžeta grozījumu, vai Komisija jebkurā laikā var ierosināt īpaša trialoga sasaukšanu, lai apspriestu domstarpības un mēģinātu panākt kompromisu.

33.  Visus Komisijas ierosinātos, bet vēl pilnībā neapstiprinātos budžeta grozījumu projektus sistemātiski iekļauj to trialogu darba kārtībā, kuri tiek plānoti ikgadējai budžeta procedūrai. Komisija iesniedz budžeta grozījumu projektus, un Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas dara zināmas savas attiecīgās nostājas pirms trialoga.

34.  Ja trialoga laikā tiek panākts kompromiss, Eiropas Parlaments un Padome apņemas ņemt vērā trialoga iznākumu, lemjot par budžeta grozījumu, saskaņā ar LESD un saviem reglamentiem.

Sadarbība pēc lasījumiem

35.  Ja Eiropas Parlaments apstiprina Padomes nostāju, neveicot tajā grozījumus, budžeta grozījumu pieņem saskaņā ar LESD.

36.  Ja Eiropas Parlaments pieņem grozījumus ar tā locekļu vairākumu, piemēro LESD 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu. Tomēr pirms Samierināšanas komitejas sanāksmes sasauc trialogu:

a)  ja minētā trialoga laikā tiek panākta vienošanās un Eiropas Parlaments un Padome piekrīt trialoga iznākumam, samierināšanas procedūra tiek pabeigta ar vēstuļu apmaiņu, nesasaucot Samierināšanas komitejas sanāksmi;

b)  ja minētā trialoga laikā nepanāk vienošanos, Samierināšanas komiteja notur sanāksmes un organizē darbu atbilstoši apstākļiem, lai pabeigtu lēmuma pieņemšanas procesu cik vien iespējams, pirms beidzies LESD 314. panta 5. punktā noteiktais divdesmit vienas dienas termiņš. Samierināšanas komitejas sanāksmi var noslēgt, apmainoties ar vēstulēm.

G. daļa. Budžeta izpilde, maksājumi un "Reste à liquide" (RAL)

37.  Ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu apropriāciju kopsummas sistemātisku attīstību attiecībā pret saistību apropriācijām, lai izvairītos no RAL milzīgas pārcelšanas no viena gadu uz otru, Iestādes vienojas cieši uzraudzīt maksājumu prognozes un RAL līmeni, lai mazinātu risku kavēt Savienības programmu īstenošanu sakarā ar maksājuma apropriāciju trūkumu DFS beigās.

Lai visās kategorijās maksājumiem nodrošinātu pārvaldāmu apjomu un profilu, visās kategorijās stingri piemēro saistību atcelšanas noteikumus, it īpaši noteikumus par saistību automātisku atcelšanu.

Budžeta procedūras laikā Iestādes regulāri tiekas, lai kopīgi izvērtētu stāvokli un perspektīvu attiecībā uz budžeta izpildi kārtējā un turpmākajos finanšu gados. Minētais izvērtējums izpaužas kā attiecīgas starpiestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī, pirms kurām Komisija nodrošina detalizētu stāvokļa pārskatu, norādot atsevišķi fondus un dalībvalstis, par maksājumu izpildi, līdzekļu pārvietojumiem, saņemtajiem atmaksas pieprasījumiem un pārskatītajām prognozēm, tostarp – attiecīgā gadījumā – ilgtermiņa prognozēm. Lai nodrošinātu, ka Savienība var izpildīt visas savas finanšu saistības, kas izriet no pašreizējām un turpmākajām saistībām 2021.–2027. gada perioda saskaņā ar LESD 323. pantu, Eiropas Parlaments un Padome analizē un diskutē par Komisijas prognozēm par maksājuma apropriāciju vajadzīgo līmeni.

H. daļa. Sadarbība attiecībā uz Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu(21)(22)

38.  Vienīgi nolūkā risināt Covid-19 krīzes sekas Komisija būs pilnvarota Savienības vārdā kapitāla tirgos aizņemties līdzekļus līdz 750 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās, no kuriem līdz 390 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās var izmantot izdevumiem un līdz 360 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās var izmantot aizdevumu sniegšanai saskaņā ar Pašu resursu lēmuma 5. panta 1. punktu. Kā to paredz EURI regula, izdevumiem paredzētā summa veido ārējos piešķirtos ieņēmumus Finanšu regulas 21. panta 5. punkta izpratnē.

39.  Iestādes ir vienisprātis, ka Eiropas Parlamenta un Padomes loma, kad tie darbojas kā budžeta lēmējinstitūcija, ir jāpalielina saistībā ar ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību un iesaisti attiecībā uz šādu ieņēmumu izmantošanu, ievērojot EURI regulā un, ja nepieciešams, attiecīgajos nozares tiesību aktos noteiktos ierobežojumus. Iestādes tāpat ir vienisprātis, ka ir jānodrošina pilnīga visu Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta līdzekļu pārredzamība un redzamība.

Ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu

40.  Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ārējo piešķirto ieņēmumu pārvaldībā ir jānodrošina pienācīga Eiropas Parlamenta un Padomes iesaiste, Iestādes vienojas par 41. līdz 46. punktā izklāstīto procedūru.

41.  Komisija saistībā ar budžeta procedūru līdzās savam tāmes projektam sniegs detalizētu informāciju. Šāda informācija ietver saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju, kā arī juridisko saistību detalizētu tāmi, un informāciju atsevišķi norāda pa kategorijām, kā arī pa programmām, kas saņem piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar EURI regulu. Komisija sniegs jebkādu atbilstīgu papildu informāciju, ko pieprasa Eiropas Parlaments vai Padome. Komisija budžeta projektam pievienos dokumentu, kurā būs apkopota visa atbilstīgā informācija par Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, tostarp kopsavilkuma tabulas ar kopējām budžeta apropriācijām un piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu. Minētais dokuments būs daļa no Savienības vispārējā budžeta pielikuma par ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem, kā noteikts 44. punktā.

42.  Komisija visā finanšu gada laikā un vismaz pirms katras 45. punktā norādītās attiecīgās sanāksmes regulāri atjauninās 41. punktā minēto informāciju. Komisija attiecīgo informāciju laicīgi darīs pieejamu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai tās varētu par attiecīgajiem plānošanas dokumentiem noturēt jēgpilnas diskusijas un apspriešanās, tostarp pirms Komisija pieņem atbilstīgus lēmumus.

43.  Iestādes regulāri tiksies saistībā ar budžeta procedūru, lai kopīgi izvērtētu to, kā tiek īstenoti ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, it īpaši, lai izvērtētu stāvokli un perspektīvas un lai apspriestu ikgadējās tāmes, kas tiek iesniegtas kopā ar attiecīgajiem budžeta projektiem, un to sadalījumu, pienācīgi ņemot vērā ierobežojumus un nosacījumus, kas izklāstīti EURI regulā un, ja nepieciešams, attiecīgajos nozaru tiesību aktos.

44.  Eiropas Parlaments un Padome Savienības vispārējam budžetam pielikuma veidā pievienos dokumentu, kurā izklāstītas visas budžeta pozīcijas, kas saņem piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu. Turklāt, lai kārtotu piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, tās izmantos budžeta struktūru un it īpaši budžeta piezīmes, lai veiktu pienācīgu kontroli pār minēto ieņēmumu izmantošanu. Saskaņā ar Finanšu regulas 22. pantu Eiropas Parlaments un Padome izdevumu pārskatā iekļaus piezīmes, tostarp vispārīgas piezīmes, ar kurām tiks norādīts, kuras budžeta pozīcijas var saņemt apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, pamatojoties uz EURI regulu, un norādīs attiecīgās summas. Komisija atbilstoši savai atbildībai par piešķirto ieņēmumu īstenošanu apņemas šīs piezīmes pienācīgi ņemt vērā.

45.  Iestādes vienojas organizēt attiecīgas starpiestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī ar mērķi izvērtēt stāvokli un perspektīvas attiecībā uz ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu. Minētās sanāksmes notiks vismaz trīs reizes finanšu gadā, drīz pirms vai pēc budžeta trialogiem. Turklāt Iestādes tiekas ad hoc, ja viena iestāde iesniedz pamatotu lūgumu. Eiropas Parlaments un Padome jebkurā laikā var iesniegt rakstiskus apsvērumus par ārējo piešķirto ieņēmumu īstenošanu. Komisija apņemas pienācīgi ņemt vērā jebkādas Eiropas Parlamenta un Padomes paustas piezīmes un ierosinājumus. Minētajās sanāksmēs var apspriest Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumu būtiskas novirzes saskaņā ar 46. punktu.

46.  Komisija sniedz detalizētu informāciju par jebkādām novirzēm no tās sākotnējām prognozēm pirms attiecīgās starpiestāžu sanāksmes, kā minēts 45. punktā, un uz ad hoc pamata, ja novirze ir būtiska. Novirze no prognozētajiem Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumiem ir būtiska, ja izdevumi novirzās no prognozes attiecīgajam finanšu gadam un attiecīgajai programmai par vairāk nekā 10 %. Ja tiek konstatēta būtiska novirze no sākotnējām prognozēm, Iestādes var apspriedīs jautājumu, ja vai nu Eiropas Parlaments vai Padome to prasa divu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par šādu būtisku novirzi. Iestādes kopīgi izvērtēs šo jautājumu, lai par to trīs nedēļu laikā no sanāksmes pieprasījuma rastu kopīgu pamatu. Komisija īpaši uzmanīgi ņems vērā visus saņemtos komentārus. Komisija apņemas nepieņemt nekādu lēmumu, kamēr apspriešanās nav pabeigtas vai trīs nedēļu laikposms nav pagājis. Pēdējā minētā gadījumā Komisija pienācīgi pamato savu lēmumu. Steidzamības gadījumā iestādes var vienoties termiņu saīsināt par vienu nedēļu.

Aizdevumi, kas sniegti saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu

47.  Lai nodrošinātu pilnīgu informāciju, kā arī pārredzamību un redzamību attiecībā uz Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta aizdevuma komponentu, Komisija līdzās tāmes projektam sniegs detalizētu informāciju par aizdevumiem, kas dalībvalstīm sniegti Eiropas Atveseļošanas instrumenta ietvaros, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot sensitīvai informācijai, kas ir aizsargāta.

48.  Informācija par aizdevumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu būs norādīta budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 52. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un tajā būs iekļauts arī minētā apakšpunkta iii) punktā norādītais pielikums.

II PIELIKUMS

STARPIESTĀŽU SADARBĪBA, IZSTRĀDĀJOT CEĻVEDI JAUNU PAŠU RESURSU IEVIEŠANAI

Preambula

A.  Iestādēm ir pienākums lojāli un pārredzami sadarboties un virzīties uz to, lai īstenotu ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai DFS 2021. - 2027. gadam darbības laikā.

B.  Iestādes atzīst to, cik būtisks ir Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta konteksts, kurā ir paredzēts ieviest jaunos pašu resursus.

C.  Vienīgi nolūkā risināt Covid-19 krīzes sekas Komisija būs pilnvarota saskaņā ar Pašu resursu lēmuma 5. panta 1. punktu Savienības vārdā kapitāla tirgos aizņemties līdz 750 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās, no kuriem 390 000 miljoniem EUR 2018. gada cenās var izmantoti izdevumiem saskaņā ar minētā lēmuma 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

D.  Līdzekļu, kas izmantojami izdevumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu , pamatsummas un attiecīgo procentu atmaksu finansēs no Savienības vispārējā budžeta, tostarp no pietiekamiem ienākumiem no jaunajiem pašu resursiem, kurus ieviesīs pēc 2021. gada. Visas attiecīgās saistības pilnībā būs atmaksātas , vēlākais, līdz 2058. gada 31. decembrim, kā paredzēts Pašu resursu lēmuma 5. panta 2. punktā. Ikgadējās maksājamās summas būs atkarīgas no emitēto obligāciju termiņa un parāda atmaksāšanas stratēģijas, vienlaikus ievērojot ierobežojumu minētā punkta trešajā daļā norādīto līdzekļu pamatsummas atmaksai, kas noteikta 7,5 % no maksimālas summas, kuru izmanto minētā lēmuma 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītajiem izdevumiem.

E.  Ar izdevumiem no Savienības budžeta, kas saistīti ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta atmaksu, nevajadzētu izraisīt DFS programmu izdevumu vai ieguldījumu instrumentu nepamatotu samazināšanu. Turklāt ir vēlams mazināt NKI pašu resursu palielinājumus dalībvalstīm.

F.  Tādēļ un lai uzlabotu Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta atmaksāšanas plāna ticamību un ilgtspēju, Iestādes strādās pie tā, lai ieviestu pietiekami daudz jaunu pašu resursu nolūkā segt summu, kas atbilst gaidāmajiem izdevumiem saistībā ar atmaksu. Saskaņā ar universāluma principu tas nenozīmētu, ka konkrēti pašu resursi tiktu iezīmēti jeb paredzēti konkrētu izdevumu veidu segšanai.

G.  Iestādes atzīst, ka ar jaunu pašu resursu groza ieviešanu tiktu atbalstīta Savienības izdevumu pienācīga finansēšana DFS kontekstā un vienlaikus samazināta uz NKI balstīto dalībvalstu iemaksu daļa Savienības gada budžeta finansēšanā. Ieņēmumu avotu diversifikācija savukārt varētu veicināt to, ka izdevumi Savienības līmenī tiktu vairāk novirzīti uz prioritārām jomām un vispārējiem sabiedriskiem labumiem, un tas salīdzinājumā ar valstu izdevumiem radītu lielu efektivitātes pieaugumu.

H.  Tādējādi jaunos pašu resursus vajadzētu saskaņot ar Savienības politikas mērķiem, tiem vajadzētu atbalstīt tādas Savienības prioritātes kā Eiropas zaļais kurss un digitālajam laikmetam gatava Eiropa un sniegt ieguldījumu taisnīgā nodokļu politikā un pastiprinātā cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

I.  Iestādes ir vienisprātis, ka jaunie pašu resursi, vēlams, būtu jāveido tā, lai tie ļautu radīt "jaunu naudu". Vienlaikus to mērķis ir samazināt birokrātiju un slogu uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un iedzīvotājiem.

J.  Jaunajiem pašu resursiem būtu jāatbilst vienkāršības, pārredzamības, paredzamības un taisnīguma principam. Jauno pašu resursu aprēķināšanai, pārvietošanai un kontrolei nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvu slogu Savienības iestādēm un valsts pārvaldes iestādēm.

K.  Ņemot vērā sarežģītos procedūras noteikumus jaunu pašu resursu ieviešanai, iestādes ir vienisprātis, ka jauno pašu resursu sistēmas vajadzīgo reformu vajadzētu panākt ar ierobežotu grozījumu skaitu Pašu resursu lēmumā.

L.  Iestādes tādējādi vienojas laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam sadarboties, pamatojoties uz šajā pielikumā izklāstītajiem principiem, lai strādātu pie jaunu pašu resursu ieviešanas saskaņā ar B. daļā izklāstīto ceļvedi un tajā noteiktajiem termiņiem.

M.  Iestādes arī atzīst to, cik svarīgi ir labāka likumdošanas procesa instrumenti, kā izklāstīts Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(23), jo īpaši ietekmes novērtējums.

A. daļa. Īstenošanas principi

1.  Komisija saskaņā ar labāka likumdošanas procesa principiem iesniegs vajadzīgos tiesību aktu priekšlikumus jauniem pašu resursiem un iespējamiem citiem jauniem pašu resursiem, kā minēts 10. punktā. Tā šajā sakarā pienācīgi ņems vērā Eiropas Parlamenta un Padomes paustos ierosinājumus. Minētajiem tiesību aktu priekšlikumiem pievienos atbilstīgus pašu resursu īstenošanas tiesību aktus.

2.  Iestādes turklāt vienojas par šādiem jaunu pašu resursu groza ieviešanas pamatprincipiem:

a)  ievērojot universāluma principu, ar jaunajiem pašu resursiem piesaistīt summu, kas ir pietiekama, lai pilnībā segtu kopējos gaidāmos izdevumus, kas ir vajadzīgi, lai atmaksātu aizņēmuma pamatsummas un procentus par aizņemtajiem līdzekļiem, kuri izmantojami Pašu resursu lēmuma 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem. Ar ieņēmumiem no pašu resursiem, kas pārsniedz atmaksas vajadzības, turpina finansēt Savienības budžetu kā ar vispārējiem ieņēmumiem saskaņā ar universāluma principu;

b)  izdevumiem Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta finansēšanas izmaksu segšanai nevajadzētu samazināt izdevumus Savienības programmām un fondiem;

c)  saskaņot pašu resursus ar tādām Savienības prioritātēm kā cīņa pret klimata pārmaiņām, aprites ekonomika, digitālajam laikmetam gatava Eiropa un sniegt ieguldījumu taisnīgā nodokļu politikā un pastiprinātā cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

d)  ievērot vienkāršības, pārredzamības un taisnīguma principu;

e)  nodrošināt ieņēmumu plūsmas stabilitāti un paredzamību;

f)  neradīt pārmērīgu administratīvu slogu Savienības iestādēm un valsts pārvaldes iestādēm;

g)  vēlams, radīt papildu "jaunus" ieņēmumus;

h)  vienlaikus censties samazināt birokrātiju un slogu uzņēmumiem, īpaši MVU un iedzīvotājiem.

3.  Eiropas Parlaments un Padome analizēs, apspriedīs un bez liekas kavēšanās izskatīs 1. punktā minētos tiesību aktu priekšlikumus saskaņā ar savām iekšējām procedūrām, lai sekmētu drīzu lēmuma pieņemšanu. Pēc tam, kad Komisija būs iesniegusi savus priekšlikumus, Eiropas Parlamenta locekļi un Padomes pārstāvji apspriedīsies, klātesot Komisijas pārstāvjiem, lai cits citu informētu par attiecīgo stāvokli. Turklāt iestādes regulāros dialogos izvērtēs panākto progresu saistībā ar ceļvedi.

B. daļa. Ceļvedis pretim jaunu pašu resursu ieviešanai

Pirmais solis: 2021. gads

4.  Kā pirmais tiks ieviests tāds jauns pašu resurss, ko piemēros no 2021. gada 1. janvāra un ko veidos ieņēmumu daļa no valsts iemaksām, kura aprēķināta, pamatojoties uz nepārstrādāto plastmasas iepakojuma atkritumu svaru, kā paredzēts Pašu resursu lēmumā. Paredzēts, ka minētais lēmums stāsies spēkā 2021. gada janvārī, kad to saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām būs apstiprinājušas dalībvalstis.

5.  Komisija pēc 2020. gadā uzsāktiem ietekmes novērtējumiem paātrinās darbu un līdz 2021. gada jūnijam iesniegs priekšlikumus par oglekļa ievedcenas korekcijas mehānismu un par digitālo nodevu, kā arī pievienotu priekšlikumu ar mērķi uz šā pamata, vēlākais, līdz 2023. gada 1. janvārim ieviest jaunus pašu resursus.

6.  Komisija 2021. gada pavasarī pārskatīs ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, tostarp tās darbības jomas iespējamo paplašināšanu uz aviāciju un jūrniecību. Tā līdz 2021. gada jūnijam ierosinās jaunu pašu resursu, kas balstīsies uz ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.

7.  Iestādes vienojas, ka oglekļa ievedcenas korekcijas mehānisms un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ir tematiski savstarpēji saistīti un ka tādēļ būtu pamatoti tos apspriest līdzīgā kārtā.

Otrais solis: 2022. un 2023. gads

8.  Pēc Līgumos paredzētajām piemērojamām procedūrām un pēc tam, kad to saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām būs apstiprinājušas dalībvalstis, paredzēts, ka šie jaunie pašu resursi tiks ieviesti līdz 2023. gada 1. janvārim.

9.  Padome par šiem jaunajiem pašu resursiem apspriedīsies, vēlākais, līdz 2022. gada 1. jūlijam, lai tos varētu ieviest līdz 2023. gada 1. janvārim.

Trešais solis: 2024. līdz 2026. gads

10.  Komisija, pamatojoties uz ietekmes novērtējumiem, ierosinās papildu jaunus pašu resursus, kas varētu ietvert finanšu darījuma nodokli un finanšu iemaksu saistībā ar korporatīvo sektoru vai jaunu kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Komisija cenšas iesniegt priekšlikumu līdz 2024. gada jūnijam.

11.  Pēc Līgumos paredzētajām piemērojamām procedūrām un pēc tam, kad to saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām būs apstiprinājušas dalībvalstis, paredzēts, ka šādi papildu jaunie pašu resursi tiks ieviesti līdz 2026. gada 1. janvārim.

12.  Padome par šiem jaunajiem pašu resursiem apspriedīsies, vēlākais, līdz 2025. gada 1. jūlijam, lai tos varētu ieviest līdz 2026. gada 1. janvārim.

(1) OV C 363, 28.10.2020., 179. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0032.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.
(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0124.
(5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0206.
(6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0220.
(7) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(8) Padomes Regula (ES) 2020/... (... gada ...), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L …, … lpp.).
(9)+ OV: lūgums ievietot tekstā numuru un pievienotajā zemsvītras piezīmē numuru un datumu regulai, kas ietverta dokumentā ST 9971/20 (2020/0111(NLE)) un aizpildīt OV atsauci.
(10) Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/... (... gada ...), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L …, lpp.).
(11)+ OV: lūgums ievietot tekstā numuru un pievienotajā zemsvītras piezīmē numuru un datumu regulai, kas ietverta dokumentā ST 9970/20 (2018/0166(APP)) un aizpildīt OV atsauci.
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(13) Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/... (... gada ...) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L ..., lpp.).
(14)++ OV: lūgums ievietot tekstā numuru un pievienotajā zemsvītras piezīmē numuru un datumu regulai, kas ietverta dokumentā ST 10046/20 (2018/0135(CNS)) un aizpildīt OV atsauci.
(15)+ OV: lūgums ievietot šā nolīguma spēkā stāšanās datumu.
(16) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(17) Kā noteikts Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējā nolīgumā par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu (OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.), un iepriekšējos Iekšējos nolīgumos.
(18) Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamos noteikumus (OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.).
(19) Dažādi pasākumi ir: kārtējā finanšu gada budžets (tostarp pieņemtie budžeta grozījumi); sākotnējais budžeta projekts; Padomes nostāja attiecībā uz budžeta projektu; Eiropas Parlamenta grozījumi Padomes nostājā un Komisijas iesniegtās grozījumu vēstules (ja Iestādes vēl nav tos pilnībā apstiprinājušas).
(20) Par tehniski slēgtu uzskata tādu budžeta pozīciju, par kuru Eiropas Parlamentam un Padomei nav domstarpību un par kuru nav iesniegta neviena grozījumu vēstule.
(21) Ja Komisija iesniedz priekšlikumu saskaņā ar LESD 122. pantu tādam Padomes aktam, kurš varētu radīt ievērojamu ietekmi uz budžetu, piemēro procedūru, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopīgajā paziņojumā par budžeta rūpīgu pārbaudi attiecībā uz jauniem priekšlikumiem, kuru pamatā ir LESD 122. pants un kuri varētu radīt ievērojamu ietekmi uz Savienības budžetu (OV..., … .lpp).
(22)+ OV: lūgums ievietot zemsvītras piezīmē numuru un datumu kopīgajam paziņojumam, kas ietverts dokumentā 3633/3/20 REV 3 ADD 1 un aizpildīt OV atsauci.
(23) Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (2016. gada 13. aprīlis) (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp).


Jauna Eiropas MVU stratēģija
PDF 209kWORD 63k
Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. decembra rezolūcija par jaunu stratēģiju Eiropas MVU (2020/2131(INI))
P9_TA(2020)0359A9-0237/2020

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu, kas attiecas uz iekšējo tirgu, ilgtspējīgu attīstību un sociālo tirgus ekonomiku,

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos(2) (Maksājumu kavējumu direktīva),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1287/2013, ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK(3),

–  ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ― konkurētspēju un uzņēmējdarbības iespējām(4),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par ģimenes uzņēmumiem Eiropā(5),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(6),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. maija rezolūciju par jauno daudzgadu finanšu shēmu, pašu resursiem un atveseļošanas plānu(7),

–  ņemot vērā 2020. gada 23. jūlija rezolūciju par Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu "Pārskats par "Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu"" (COM(2011)0078) un 2011. gada 12. maija attiecīgo rezolūciju(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. decembra paziņojumu "Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam" (COM(2011)0870),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 7. marta paziņojumu "Lietpratīgs regulējums — reaģējot uz mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām" (COM(2013)0122),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu "Eiropas topošie līderi: jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva" (COM(2016)0733),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu "Eiropas zaļais kurss" (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu "Eiropas digitālās nākotnes veidošana" (COM(2020)0067),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu "MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai" (COM(2020)0103),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu "Jauna Eiropas industriālā stratēģija" (COM(2020)0102),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu "Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns "Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu"" (COM(2020)0098),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu "Eiropas lielā stunda ― jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei" (COM(2020)0456),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu "Pielāgotā Komisijas darba programma 2020. gadam" (COM(2020)0440),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumu "Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai" (COM(2020)0274),

–  ņemot vērā 2019. gada novembrī publicēto 2018.–2019. gada ziņojumu par Eiropas MVU,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada pavasara ekonomikas prognozi,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada 22. janvāra Īpašo ziņojumu Nr. 02/2020 "MVU instruments darbībā: efektīva un inovatīva programma, kuras īstenošanā radušās problēmas",

–  ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti 2020. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā, kas publicēts 2020. gada 11. jūnijā,

–  ņemot vērā Pasaules Bankas 2020. gada jūnija ziņojumu "Pasaules ekonomikas perspektīvas",

–  ņemot vērā ESAO 2019. gada 10. decembra ziņojumu "The Missing Entrepreneurs 2019",

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0237/2020),

A.  tā kā Komisijas paziņojums "MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai" tika publicēts 2020. gada 10. martā, bet 2020. gada 11. martā PVO izdeva Covid-19 brīdinājumu par pandēmiju(10), kas būtiski ietekmē ekonomisko, sociālo un politisko vidi, kurā MVU veic darbību, un tagad šī stratēģija ir jāpārskata, jo ir mainījušies daudzi ekonomiskie, sociālie un politiskie apstākļi; tā kā Komisijas stratēģijā, kas tika iesniegta 2020. gada martā, joprojām ir ierosināti risinājumi gan tādām MVU strukturālām ekonomiskām, sociālām un vides problēmām, kas tiem bija jau pirms Covid-19 krīzes, gan jaunām problēmām saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos; tā kā Komisijai būtu jāiesniedz sava paziņojuma par MVU stratēģiju atjauninātā versija, kas atspoguļotu šajā rezolūcijā izklāstītos argumentus; tā kā konkurētspējas ziņā Eiropa atpaliek no citām attīstītām tautsaimniecībām, apdraudot Eiropas spēju radīt pārticību un labklājību;

B.  tā kā 24 miljoni MVU ES 27 dalībvalstīs ir ekonomikas mugurkauls un pirms pandēmijas tie nodrošināja vairāk nekā pusi no ES IKP un nodarbināja aptuveni 100 miljonus darba ņēmēju; tā kā 98,9 % ES nefinanšu uzņēmējdarbības ekonomikas veido mazie uzņēmumi ar mazāk nekā 49 darbiniekiem(11); tā kā mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MMVU), ņemot vērā to lielumu un lielo darbības daudzveidību dažādās nozarēs, gan valstu, gan arī ES līmenī ir ļoti sarežģīti un neviendabīgi; tā kā MVU ir izšķiroša nozīme Eiropas industriālo vērtības ķēžu attīstībā un noturībā un tie ievērojamā mērā veicina vietējo, reģionālo un valsts ekonomiku;

C.  tā kā MVU jābūt Eiropas zaļā kursa un digitālās stratēģijas centrā un MVU jānodrošina pienācīgs atbalsts ar īpaši pielāgotiem finanšu instrumentiem un MVU atbalstošu tiesisko vidi, lai tiem būtu nozīmīga loma Eiropas ekonomikas izaugsmē, kā arī Savienības plašāku stratēģisko mērķu, tostarp vides mērķu, sasniegšanā līdz 2050. gadam; tā kā rezolūcijā "Koordinēta ES rīcība Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai" Parlaments uzsvēra, ka Eiropas zaļajam kursam un digitalizācijai vajadzētu veicināt atveseļošanas un atjaunošanas stratēģiju īstenošanu pēc Covid-19 krīzes; tā kā MVU aktīvi jāiesaista un jāatbalsta ES digitālās stratēģijas un Eiropas zaļā kursa īstenošanā, lai uzlabotu to konkurētspēju un atraisīto to potenciālu digitalizācijas, inovatīvu risinājumu ieviešanas un aktuālo vides un sociālo problēmu risināšanas jomā; tā kā MVU devumam būs izšķiroša nozīme šo stratēģiju veiksmīgā īstenošanā;

D.  tā kā pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze un ar to saistītās drūmās ekonomikas izredzes ir nenosakāmu skaitu MVU un jaunuzņēmumu novedušas uz maksātnespējas robežas; tā kā 2018. gadā tikai 40 % uzņēmumu maksājumus veica noteiktajā termiņā; tā kā daudzi MVU piedzīvo likviditātes krīzi, kas ne vien negatīvi ietekmēs to ikdienas darbības, bet arī nākotnes izaugsmes izredzes, liedzot tiem pienācīgi plānot ilgtermiņa ieguldījumus;

E.  tā kā ārkārtas aktīvu iegāde, ko, reaģējot uz pandēmijas izraisīto ekonomikas krīzi, veic Eiropas Centrālā banka (ECB), galvenokārt palīdz lielākiem uzņēmumiem, jo tie ir vairāk atkarīgi no parāda instrumentu komerctirgus, bet finanšu stāvokļa uzlabošanos MVU tie nenodrošina; tā kā ES un dalībvalstīm jārīkojas drosmīgi un ātri, lai pēc iespējas mazinātu ekonomiskos, sociālos un stratēģiskos riskus, kas saistīti ar šo uzņēmumu izzušanu; atzīst, ka banku aizdevumi tradicionāli ir galvenais ārējais MVU finansējuma avots Savienībā, jo banku piešķirtais finansējums nodrošina vairāk nekā trīs ceturtdaļas no MVU finansējuma, padarot MVU ļoti neaizsargātus gadījumos, kad bankas samazina aizdevumu izsniegšanu; tā kā MVU rīcībā nav instrumentu ieilgušas krīzes gadījumā un valstu pasākumiem nevajadzētu radīt negatīvu ietekmi uz ES iekšējo tirgu;

F.  tā kā Covid-19 krīzes izraisītā kapitāla deficīta ietekme dažādās nozarēs, dažādu veidu uzņēmumos un dalībvalstīs nebūs vienāda, tādējādi radot atšķirības iekšējā tirgū; tā kā ir svarīgi saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai mazinātu konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, un tā kā dalībvalstu izaugsmes rādītāju atšķirības ir viens no nevienmērīgas ekonomikas attīstības ES iemesliem; tā kā MVU vēl negatīvāk ietekmē nepārvaramā un bieži vien neregulētā globālā konkurence;

G.  tā kā ESAO ziņojumā par ekonomikas perspektīvu nav izslēgta iespēja, ka vēl viena smaga Covid-19 viļņa gadījumā ienākumu zudums līdz 2021. gada beigām pārsniegs ienākumu zudumu jebkurā iepriekšējā recesijā pēdējo 100 gadu laikā(12); tā kā pēc Covid-19 uzliesmojuma valsts atbalstam nevajadzētu radīt konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū dažādu valstu MVU starpā; tā kā pandēmija ir parādījusi, ka digitālajai pārejai ir ārkārtīgi būtiska nozīme, un ir izgaismojusi nepieciešamību digitalizēt ekonomiku, lai nodrošinātu labāku noturību nākotnē, kā arī pandēmija ir parādījusi, ka vides problēmas joprojām pastāv un tās jārisina; tā kā ES saskaras ar nopietnu globālo ekonomikas dalībnieku konkurenci; tā kā inovācija ir efektīvs līdzeklis, ar kura palīdzību MVU varētu ilgtermiņā sasniegt ilgtspējīgu izaugsmi;

H.  tā kā sagaidāms, ka, ieviešot ekoloģiski ilgtspējīgas darba metodes, inovācijas un tehnoloģijas, MVU tiks radītas jaunas darbvietas un uzņēmējdarbības iespējas, vienlaikus uzlabojot to konkurētspēju un samazinot izmaksas, ja vien tiks ieviesti pareizie administratīvie, regulatīvie un tehniskie nosacījumi; tā kā daudzi MVU vēlas uzlabot savus rezultātus vides aizsardzības, resursefektivitātes un energoefektivitātes, digitālo tehnoloģiju izmantošanas un inovatīvu risinājumu ieviešanas jomā un tā kā visiem šiem faktoriem būs izšķiroša nozīme, lai atbalstītu MVU ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju ilgtermiņā, kā arī, lai tie varētu uzņemties būtisku lomu ekoinovāciju tiešā ieviešanā; tā kā šai sakarā būtu jānodrošina labāka piekļuve finansējumam un tehniskajam atbalstam;

I.  tā kā Komisijas 2020. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā(13) ir secināts, ka daļēji starptautisko uzņēmumu negodīgas konkurences dēļ daudziem MVU joprojām nav pilnīgas piekļuves digitalizācijai un ka tie atpaliek no lieliem uzņēmumiem gan digitālo prasmju, gan uzņēmumu darbību digitalizācijas ziņā; tā kā gan digitālajā, gan arī nedigitālajā vienotajā tirgū būtu jāpiemēro vienādi noteikumi, lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus, izvairoties no negatīvas ietekmes uz darba un sociālajām tiesībām; tā kā datu izmantošana var nodrošināt konkurences priekšrocību un dot iespēju MVU izmantot digitālās pārkārtošanās sniegtos ieguvumus un tā kā, pievēršoties digitālās pratības un prasmju veicināšanai, vienlaikus jāsekmē ES ieguldījumi digitālajā infrastruktūrā un jāuzlabo datu pieejamība MVU un godīga uzņēmējdarbības struktūra un tiesiskais regulējums visu veidu tirgos, tādos kā uzņēmumu darījumi ar uzņēmumiem, uzņēmumu darījumi ar patērētājiem un uzņēmumu darījumi ar valdību;

J.  tā kā viena no galvenajām problēmām, kas liedz izmantot digitalizācijas iespējas, ir kvalificētu darbinieku piesaiste; tā kā Komisijai, dalībvalstīm un vietējām pašvaldībām būtu jārīkojas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi ar mērķi nodrošināt MVU konkurētspēju un Savienības ilgtspējīgu un ilglaicīgu ekonomisko izaugsmi; tā kā Savienības MVU stratēģija varētu sniegt iespēju veicināt nepietiekami pārstāvēto cilvēku grupu uzņēmējdarbības kultūru un radīt viņiem iespēju pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz digitālā un zaļā pārkārtošanās;

K.  tā kā uzņēmējdarbības kultūras veicināšana var nodrošināt to, ka MVU pilnībā iesaistās divējādās pārkārtošanās procesā un izmanto tā sniegtos ieguvumus, kā arī veicināt darbvietu radīšanu un tādējādi palielināt MVU ietekmi uz darba tirgu; tā kā sievietes veido 52 % no kopējā Eiropas iedzīvotāju skaita, bet ES pašnodarbināti ir tikai 34,4 % sieviešu un 30 % darbojas jaunuzņēmumos(14); tā kā sieviešu radošums un uzņēmējdarbības potenciāls joprojām nav pietiekami izmantots un būtu jāturpina pilnveidot;

L.  tā kā būtu jāsamazina regulējuma radītais slogs, piemēram, finanšu izmaksas un atbilstības nodrošināšanas radītās apgrūtinājuma izmaksas, ko rada pārmērīgs regulējums un pārāk sarežģītas administratīvās procedūras, tostarp problēmas saistībā ar patentu tiesvedību, piemēram, intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, kā arī saistībā ar finansējuma iegūšanas iespējām; tā kā inovācija nav saistīta ar regulējumu, bet to veicina sadarbības centieni, ko uzņēmumi īsteno, lai apmainītos ar zināšanām un informāciju un lai apvienotu ierosmes un finansējumu ar partneriem plašāku inovācijas sistēmu ietvaros; tā kā dotācijas parasti izmanto biežāk nekā nodokļu kredītus, lai sasniegtu MVU vai darbības, kurās MVU, visticamāk, varētu iesaistīties;

M.  tā kā ES MVU definīcija ir minēta vairāk nekā 100 ES tiesību aktos, kas aptver plašu ES politikas jomu klāstu; tā kā Komisija turpinās izvērtēt pašreizējo definīciju un ziņos par pavisam nesen rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā izvirzītajiem konkrētiem jautājumiem, piemēram, par sarežģītajām īpašumtiesību struktūrām vai iespējamo tehnoloģiskās iesīkstes efektu; tā kā Komisijai joprojām ir jāpilda Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 15. septembra spriedums, kurā ir prasīts precizēt neatkarības un autonomijas kritērijus;

N.  tā kā mikrouzņēmumi veido ievērojamu daļu no Eiropas MVU un ļoti bieži saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam, kā arī iegūt informāciju par iespējām, kas ir pieejamas Eiropas un valsts līmenī; tā kā šī uzņēmumu kategorija ir arī ļoti smagi cietusi Covid-19 krīzē un, neskarot MVU pašreizējo definīciju, ir pelnījusi saņemt lielāku palīdzību un efektīvāku atbalstu;

O.  tā kā vidējas kapitalizācijas uzņēmumi būtiski veicina nodarbinātību un izaugsmi, it īpaši vairākās dalībvalstīs; tā kā Komisijai REFIT iniciatīvas ietvaros būtu jāizvērtē nepieciešamība nodalīt vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīciju, lai varētu veikt mērķtiecīgus pasākumus, vienlaikus nodrošinot, ka tādējādi netiek paplašināta esošā MVU definīciju vai jebkādā veidā apdraudēts atbalsts MVU,

Strukturālās problēmas pirms Covid-19 krīzes

1.  atzinīgi vērtē MVU stratēģiju un piekrīt Komisijas viedoklim, ka MVU ir būtiski svarīgi Eiropas ekonomikai; uzsver, ka MVU stratēģija ir jāpārskata, ņemot vērā Covid-19 krīzi, taču vienlaikus jāturpina koncentrēties uz to, lai tiktu veicināta pāreja uz sociāli, ekonomiski un ekoloģiski noturīgu sabiedrību un konkurētspējīgu ekonomiku, un tādēļ aicina MVU stratēģiju pielāgot rūpniecības stratēģijai, Eiropas Datu stratēģijai(15) un Eiropas zaļajam kursam, lai aktīvi iesaistītu un atbalstītu visus MVU divējādās pārkārtošanās procesā nolūkā uzlabot konkurētspēju un panākt ilgtermiņa izaugsmi un labāku noturību;

2.  tāpat aicina veikt pasākumus, lai uzlabotu vidi uzņēmumu veidošanai un stiprinātu uzņēmējdarbības garu, tostarp samazinot MVU administratīvo slogu; šai sakarā prasa pieņemt MVU rīcības plānu, nosakot skaidrus mērķus, starpposma mērķus un termiņus, papildinot to ar regulāru uzraudzību, ziņošanu un vērtēšanu; šai sakarā uzsver, ka jāveicina uzņēmējdarbības gars Savienībā un jānodrošina apstākļi, kas ļaus jauniem uzņēmumiem un esošajiem MVU attīstīties un ieviest inovācijas, tādējādi veicinot Savienības ekonomisko, sociālo un ekoloģisko ilgtspēju un ekonomikas konkurētspēju;

3.  atzīst, ka pārmērīgs administratīvais un regulatīvais slogs ierobežo MVU spēju attīstīties, jo tiem trūkst nepieciešamo resursu, lai izpildītu sarežģītās birokrātiskās prasības;

4.  tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos ieviest principu "viens pieņemts — viens atcelts", taču atgādina, ka patlaban tas palicis tikai tiesību aktos un ka tas nav pietiekams mērķis, un uzsver, ka dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīgas reglamentēšanas, kas būtu pirmais solis, lai ierobežotu jauna regulējuma vilni; atgādina, ka publiskajai pārvaldei gan Eiropas, gan valstu līmenī ir izšķiroša nozīme uzņēmējdarbības atvieglošanā un, piemēram, tādu ieguldījumu veicināšanā, lai uzlabotu ekonomikas konkurētspēju, vienlaikus garantējot augstākos pārredzamības un darba ņēmēju veselības, tiesību un drošības, kā arī vides aizsardzības standartus;

5.  tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju atzīt, ka ir nepieciešams labāks regulējums un vienkāršošana, un pieņemt ceļvedi ar konkrētiem un saistošiem mērķiem un rādītājiem, kas būtu svarīgs priekšnoteikums mūsu ekonomikas spējai atveseļoties un ieviest inovācijas, kā arī ES uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai; norāda, ka vairākas dalībvalstis ir noteikušas kvantitatīvus mērķus — par 30 % samazināt administratīvo slogu(16), un aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk pēc ietekmes novērtējuma veikšanas, taču ne vēlāk kā līdz 2021. gada jūnijam un pirms Komisijas paziņojuma pieņemšanas, noteikt vērienīgus un saistošus kvantitatīvus un kvalitatīvus ES līmeņa mērķus administratīvā sloga mazināšanai;

6.  norāda, ka šajā ceļvedī būtu jānosaka jomas, kurās MVU administratīvais un regulatīvais slogs būtu ievērojami jāsamazina, lai samazinātu atbilstības izmaksas, tostarp birokrātiju, un palīdzētu dalībvalstīm ātri samazināt noteikumu daudzumu, vienlaikus nodrošinot darba ņēmēju tiesību, kā arī sociālo un veselības standartu ievērošanu un vides aizsardzību; uzver — lai uzraudzītu birokrātijas mazināšanas pasākumu efektivitāti, ir svarīgi šādus pasākumus novērtēt arī ex post, ņemot vērā MVU intereses un nemazinot darba ņēmēju tiesības;

7.  aicina vienlaikus ar tiesiskā regulējuma saskaņošanu īstenot pārdomātu digitalizāciju, vienkāršot lietošanu, izstrādāt racionālākas procedūras un uzlabot privāto datu apstrādes procedūru drošību; šai sakarā prasa lielāku un mērķtiecīgāku valsts un ES līmeņa tehnisko un administratīvo palīdzību, paraugprakses apmaiņu un mācību iespējas MVU; aicina Komisiju pārvaldīt reālu vienotu digitālo kontaktpunktu, kur saņemt atbildes uz visiem jautājumiem par to, kā MVU var ES saņemt finansējumu, un nodrošināt, ka ES atbalsta shēmas, tostarp laikposmam pēc Covid-19 krīzes, ietver spēcīgu MVU komponentu;

8.  atzinīgi vērtē līdz šim sasniegto, piemērojot labāka regulējuma principus; norāda, ka ir jāturpina virzība, jo īpaši veidlapu un procedūru vienkāršošanas un standartizācijas ziņā, gan ES, gan dalībvalstu līmenī konsekventi īstenojot vienreizējas iesniegšanas un "digitāls pēc noklusējuma" principus, kā arī administratīvā sloga samazināšanas ziņā kopumā;

9.  aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt Covid-19 krīzes ietekmi uz MVU un ņemt vērā MVU paustās bažas saistībā ar Covid-19 krīzi, veicot ietekmes novērtējumus pirms tiesību aktu ierosināšanas;

10.  tādēļ aicina veikt saistošu testu, kura ietvaros iespējams noteikt tiesību aktu priekšlikumu izmaksas un sniegtos ieguvumus attiecībā uz MVU, tostarp to ekonomisko ietekmi, kā arī ietekmi uz MVU darbiniekiem; sagaida, ka MVU testa rezultāti pilnībā tiks ņemti vērā visos tiesību aktu priekšlikumos un ka tie skaidri parādīs, kā panākt vienkāršošanu un, ja iespējams, ļaus formulēt papildu ieteikumus, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā vai regulatīvā sloga MVU; atgādina, ka ES likumdošanas procesā galvenā vērība jāpievērš ietekmes novērtējumu kvalitātei, nevis iniciatīvu izstrādes ātrumam; aicina dalībvalstis vākt paraugpraksi un to popularizēt, kā arī izstrādāt pamatnostādnes sistemātiskai MVU testu izpildei arī valsts līmenī;

11.  aicina Komisiju nodrošināt Regulējuma kontroles padomes (RKP) efektivitāti un veiksmīgu darbību, panākot, ka lielākā daļa tās locekļu ir ārējie eksperti, kā arī nodrošinot Kopīgā pētniecības centra atbalstu; atkārtoti norāda, ka ir jānodrošina RKP un tās darba neatkarība, pārredzamība un objektivitāte un ka RKP locekļus nevajadzētu pakļaut nekādai politiskai kontrolei, kā arī nevajadzētu pieļaut to interešu konfliktu vai objektivitātes trūkumu; prasa Komisijai pienācīgi līdzsvarot lielo un mazo uzņēmumu pārstāvību visās attiecīgajās struktūrās un komitejās, kas saistītas ar ES politikas veidošanu, tostarp Regulējuma kontroles padomē (RSB); uzskata, ka, ņemot vērā MVU lielo daudzveidību Eiropā, patlaban spēkā esošā prasība nodrošināt, lai RSB būtu tikai viens MVU pārstāvis, kas pārstāv visu nozaru MVU, ir nepietiekama;

12.  aicina aktīvāk īstenot Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu "Small Business Act"; uzsver, ka konsekventi jāpiemēro princips "vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem" un jāstiprina princips "koncentrēties uz svarīgām lietām un nepievērst tik lielu uzmanību sīkumiem", lai nodrošinātu pienācīgu uzmanību MVU ES un valsts tiesību aktos un lai tie būtu pamats jaunai starpiestāžu apņēmībai samazināt administratīvo slogu;

13.  ņem vērā Komisijas plānu iecelt īpašu ES MVU sūtni, lai izgaismotu MVU problēmas, un aicina Komisiju MVU sūtni iecelt centrālā struktūrvienībā Komisijas priekšsēdētāja pakļautībā, lai visos ģenerāldirektorātos nodrošinātu MVU jautājumu pārraudzību; aicina Komisiju izmantot esošo MVU darbības pārskata procesu un iesaistīties ikgadējās debatēs par stāvokli Savienības MVU, ko paredzēts rīkot Eiropas Parlamenta plenārsēdē; uzsver iespēju stiprināt sadarbību starp MVU sūtņu tīklu un valstu un vietējām organizācijām, kas pārstāv MVU;

14.  uzskata, ka ES mērķiem ilgtspējas un digitalizācijas jomā būtu jānodrošina visi atbilstīgie finanšu un citi resursi, lai dalībvalstis varētu veicināt MVU pārveidi šajā jomā, un jo īpaši svarīgi tas ir vismazāk attīstītajos reģionos; uzsver, ka šādi mērķi nevar būt pretrunīgi un ka tiem, tieši otrādi, jābūt savstarpēji pastiprinošiem un saistītiem ar pasākumiem, lai aizsargātu nodarbinātību, ievērojot tiesības un nodrošinot labākus darba apstākļus;

15.  pauž nožēlu, ka MVU finansējuma pieejamības jomā ir pieredzējuši vairāk grūtību nekā lielie uzņēmumi, kuru iemesli cita starpā ir dažādi monetārie pasākumi un regulējums; šai sakarā ierosina veikt pasākumus, lai uzlabotu MVU, tostarp mikrouzņēmumu un jaunuzņēmumu, piekļuvi kreditēšanai; atgādina, ka MVU rīcībā parasti nav pietiekamu finanšu līdzekļu un cilvēkresursu, lai vienlīdzīgi ar citām ieinteresētajām personām, jo īpaši starptautiskām korporācijām, piedalītos piekļuves finanšu instrumentiem ieguves procesā;

16.  ir nobažījies par to, ka lielākajai daļai MVU — jo īpaši tiem, kam ir ierobežots kapitāls, — EIB finansējuma pozīcijas ir grūti pieejamas, un prasa nodrošināt, lai pieejamības nosacījumos tiktu ņemta vērā MVU aktīvāka iesaiste; pauž nožēlu par to, ka daudzi MVU, tostarp mikrouzņēmumi un jaunuzņēmumi, nevar piekļūt ES finansējumam, jo tiem trūkst informācijas par pieejamajiem instrumentiem, kā arī attiecīgās procedūras ir lēnas un atbilstības kritēriji — pārāk sarežģīti; aicina Komisiju mazināt šādus šķēršļus un turpmāk, vienkāršojot procedūras, nodrošinot piekļuvi informācijai tiešsaistē un turpinot atbalstīt iniciatīvas, kas paredzētas tieši MVU un mikrouzņēmumiem;

17.  šai sakarā atgādina dalībvalstīm un Komisijai, ka nekavējoties jāatjauno MVU likviditāte, lai nodrošinātu to pamata darbību veikšanu, un brīdina, ka pēc Covid-19 krīzes MVU, it īpaši mikrouzņēmumu, dzīvotspēja, ņemot vērā to strukturālos trūkumus salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem, būs atkarīga no ātras lēmumu pieņemšanas, atbilstīga finansējuma pieejamības un likviditātes ātras pieejamības;

18.  aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas efektīvāk izmantot nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) paredzētos ES instrumentus atbilstīgi vietējo kopienu īpašajām vajadzībām un, kad iespējams, ņemot vērā esošās nozaru un valstu īpatnības; atgādina, ka tiek sagaidīts, ka minētie instrumenti veicinās ieguldījumus MVU;

19.  pauž nožēlu, ka atveseļošanas plānā maz uzmanības ir veltīts MVU, un prasa veikt pasākumus, kas nodrošina, ka minētais plāns ir pieejams MVU;

20.  aicina Komisiju labāk pielāgot ES finansējumu, lai veicinātu aktīvāku augsto tehnoloģiju un inovatīvu MVU, kas nav saistīti ar digitālo nozari, iesaisti, un aicina arī izstrādāt jaunus ES instrumentus, lai ņemtu vērā to, vai MVU var gudri izmantot finansējumu un vai tas pielāgots MVU vajadzīgām, kā arī, lai nodrošinātu, ka MVU var gūt tādu pašu labumu kā visi pārējie vērtības ķēdē iesaistītie partneri, veicinot Eiropas globālo konkurētspēju; atgādina — lai palīdzētu jaunuzņēmumiem attīstīties, ir ļoti svarīgi nodrošināt mērķtiecīgā kapitāla piedāvājumu, kura mērķis ir izmantot ilgtermiņa ieguldījumu sniegtos ieguvumus un kura sniedzēji spēj saglabāt savus ieguldījumus pat īslaicīgi nelabvēlīgos apstākļos;

21.  uzsver, ka ES struktūrām ir vajadzīga proaktīva pieeja vietējiem, reģionālajiem un valsts līmeņa MVU tīkliem un organizācijām, lai laikus sniegtu informāciju un norādījumus par pieejamā un plānotā ES finansējuma iespēju izmantošanu; atgādina Komisijai, ka ir jāizmanto visi pieejamie saziņas līdzekļi, kā arī konkursi studentiem un jaunajiem uzņēmējiem;

22.  mudina dalībvalstis garantēt MVU, tostarp tiem, kuru uzņēmējdarbības modelis ir balstīts uz nemateriāliem aktīviem, nediskriminējošu piekļuvi banku aizdevumiem; atgādina, ka finansējuma pieejamība ir būtisks faktors, kas veicina izaugsmi, ilgtspējīgu pārveidi un inovāciju, un aicina nodrošināt lielāku atbalstu inovatīviem uzņēmējdarbības modeļiem; pauž nožēlu par kreditēšanas nosacījumu atšķirībām MVU dažādās ES dalībvalstīs un aicina dalībvalstis sadarboties ar finanšu un banku nozari saistībā ar to pienākumu nodrošināt MVU pilnīgu un taisnīgu piekļuvi banku aizdevumiem;

23.  uzsver, ka finansējuma pieejamība kapitāla tirgos vien nebūs pietiekama, lai nodrošinātu atbilstīgus risinājumus MVU, un uzskata, ka finanšu pakalpojumu nozarei jābūt stabilai un jāpiedāvā MVU, mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem plašs un izmaksu ziņā efektīvs īpaši pielāgotu finansēšanas risinājumu klāsts; šajā ziņā uzsver, cik svarīgi ir tradicionālie banku darbības modeļi, tostarp mazās reģionālās bankas un krājkooperatīvi; aicina EIB ciešāk sadarboties ar saviem finanšu starpniekiem dalībvalstīs, lai izplatītu attiecīgo informāciju MVU un tādējādi uzlabotu to piekļuvi finansējumam;

Jauni uzdevumi, kas izriet no Covid-19 pandēmijas

24.  atgādina, ka MVU ir ātri jānodrošina likviditāte, vienlaikus pastiprinot arī MVU rekapitalizācijas pasākumus; aicina dalībvalstis un Komisiju risināt maksājumu kavējumu problēmu, kas MVU joprojām rada ievērojamas likviditātes grūtības, kā arī aicina dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, īstenot Maksājumu kavējumu direktīvu, it īpaši attiecībā uz valsts pārvaldi un uzņēmumu darījumiem ar uzņēmumiem;

25.  aicina Komisiju stiprināt Maksājumu kavējumu direktīvas uzraudzību un izpildes panākšanu, kā arī izvērtēt nepieciešamību to pārskatīt, lai savlaicīgi maksājumi iekšējā tirgū kļūtu par normu gan uzņēmumu darījumos ar uzņēmumiem, it īpaši lielāku uzņēmumu darījumos ar mazākiem uzņēmumiem, un uzņēmumu darījumos ar valdību; aicina iestādes Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī rādīt piemēru, vienmēr savlaicīgi veicot maksājumu MVU, un šai sakarā aicina aktīvi izmantot pārkāpumu procedūras gadījumos, kad direktīva netiek pienācīgi īstenota;

26.  atzīst, ka ir nepieciešams uz laiku atvieglot valsts atbalsta noteikumus un ka ir jāatzīst, ka tie ir veicinājuši pasākumu nevienādu piemērošanu Savienībā; aicina Komisiju un Padomi ātri rīkoties, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dalībvalstīm;

27.  norāda, ka visās turpmākā valsts atbalsta noteikumu izvērtēšanās un pārskatīšanās pienācīgi būtu jāņem vērā īpašie apstākļi un ģeogrāfiskie trūkumi, kas ietekmē MVU nomaļos reģionos, tostarp salās, tālākos reģionos un kalnainos apvidos, kā arī citos reģionos, tostarp tādos, kas nav nomaļi, kurus ietekmē nepieredzētas dabas katastrofas;

28.  pauž nopietnas bažas par to, ka Covid-19 krīze vissmagāk skārusi tādas nozares kā tūrisms, viesmīlība, kultūra, radošā nozare, transports un gadatirgu un pasākumu organizēšana, kuras lielākoties veido MVU; uzsver, ka ir svarīgi nekavējoties turpināt īstenot pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot un saglabāt ceļotāju un operatoru uzticību; uzsver, ka šajās nozarēs ir jāsamazina administratīvais slogs un regulējums, kas rada izmaksas, kā arī jānosaka, kā virzīties uz nozares atveseļošanu kā arī skartajās nozarēs jānodrošina strādājošo tiesību aizsardzība; atgādina, ka ir svarīgi uzlabot kultūras un radošās nozares MVU piekļuvi digitālajām tehnoloģijām un atbalsta programmām, jo Covid-19 krīze ir pierādījusi, ka tām ir izšķiroša nozīme mūsu ekonomikā un sociālajā dzīvē;

29.  aicina dalībvalstis par galveno politisko prioritāti noteikt nodarbinātības aizsardzību un MVU un jaunuzņēmumu dzīvotspēju, ierosinot konkrētus pasākumus ekonomiski dzīvotspējīgu MVU un jaunuzņēmumu, kas pakļauti maksātnespējas riskam, atbalstam, it īpaši ņemot vērā to, ka ir atcelts Eiropas Padomes ierosinātais Maksātspējas atbalsta instruments; ņem vērā Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) iniciatīvu, kuras mērķis ir segt valstu saīsināta darba laika shēmu izmaksas; aicina Komisiju aktīvi palīdzēt dalībvalstīm transponēt Direktīvu par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu(17), lai grūtībās nonākušiem MVU sniegtu reālu otro iespēju;

30.  norāda, ka Covid-19 krīze ir mudinājusi MVU izmantot inovatīvas tehnoloģijas, jaunus darba organizācijas veidus un digitālās uzņēmējdarbības modeļus, piemēram, e-komerciju, sadarbīgo ekonomiku un tāldarbu; norāda, ka daudzi MVU ir centušies pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un šai sakarā aicina Komisiju nodrošināt, ka pētniecības un inovācijas ieguldījumu jomā tiek veicināta MVU iesaiste, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu un inovācijas nepieciešamību; aicina arī šajā procesā ievērot darba ņēmēju tiesības;

31.  atgādina, ka MVU inovācija ir ražīguma un iekļaujošas izaugsmes galvenais virzītājspēks un var palīdzēt atrisināt globālas un sabiedrības problēmas un nodrošināt labākus darba apstākļus; atgādina, ka tehnoloģiju attīstība un digitalizācija paplašina MVU inovācijas un labklājības iespējas, paātrina zināšanu izplatīšanu, jaunu uzņēmējdarbības modeļu radīšanu un pastiprina šo uzņēmu spēju paātrināt paplašināšanos;

32.  uzsver, ka ar ieguldījumiem inovācijā būtu jānosaka par prioritāti ekosistēmas, kas iekļauj MVU un kas stiprina līdzdalīgu iesaistīšanos izcilu tehnoloģiju radīšanā, sagatavošanā līdz gatavībai un nodošanā rūpniecībai, kā arī jaunu tehnoloģiju ieviešanu; tādēļ uzsver, ka būtiska nozīme ir mērķtiecīgai publiskai politikai, lai atbalstītu horizontālās vajadzības, kas saistītas ar digitālās pārveides procesiem mikrouzņēmumos un MVU, piemēram, pārskatu sniegšanas pienākumu vienkāršošanu, un aicina dalībvalstis izstrādāt izmēģinājuma iniciatīvas, lai paātrinātu e-tirdzniecības risinājumu ieviešanu MVU, piemēram, piedāvājot apmācību un konsultācijas, tehnisko palīdzību, paraupgraksi vai zināšanu trīsstūra (izglītība, pētniecība un inovācija) integrēšanu un iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas un vietējās iestādes;

33.  atzinīgi vērtē MVU iekļaušanu Eiropas kosmosa programmās, kā arī daudzu lejupējo pakalpojumu un lietojumu izstrādē; atzīst MVU būtisko nozīmi aizsardzības piegādes ķēdēs Eiropā;

34.  atzinīgi vērtē Komisijas solījumu uzsākt paātrinātas apmācības programmu, piedāvājot intensīvos digitālās apmācības kursus, lai mikrouzņēmumu un MVU darbinieki varētu iegūt prasmes tādās jomās kā MI, kiberdrošība un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas; uzsver, ka pirms MVU paredzētu intensīvo digitālās apmācības kursu izstrādes programmas "Digitālā Eiropa" ietvaros būtu jāīsteno subsidētas programmas, kas MVU īpašniekiem un vadītājiem nodrošinātu iespēju apzināt digitālās vajadzības un iespējas; norāda, ka kvalificēts darbaspēks ir ļoti svarīgs plaukstošai MVU darbībai un ļauj tiem sekmīgi tikt galā ne vien ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, bet arī ar šiem uzņēmumiem jau ierastajām grūtībām;

35.  pauž nožēlu par to, ka tikai 17 % MVU līdz šim ir sekmīgi integrējuši digitālās tehnoloģijas savos uzņēmumos; aicina stiprināt darbības, lai novērstu prasmju neatbilstību un trūkumu un nodrošinātu MVU darbinieku digitālo prasību un prasmes, kā arī uzlabot ne tikai kreditēšanas un piegādes ķēžu pārvaldības prasmes strauji mainīgā darba tirgū, bet arī prasmes saistībā ar publisko iepirkumu un finanšu prasību, ņemot vērā Covid-19 krīzes radītas pārmaiņas;

36.  uzsver, ka jāveicina ieguldījumi jaunās MVU arodmācības un māceklības programmās; šai sakarā prasa izstrādāt konkrētu pieeju digitālajām prasmēm, kas vajadzīgas tieši mikrouzņēmumiem; uzsver Komisijas Prasmju programmas iespējamo nozīmi šai sakarā un norāda, ka, lai likvidētu plaisu digitālajā un inovācijas jomā, ir jāpalielina absolventu īpatsvars STEM programmās, kā arī jānovērš atalgojuma plaisa, ar kuru saskaras sievietes šajās jomās; šajā ziņā atzinīgi vērtē Prasmju programmu Eiropai;

37.  ņem vērā Komisijas balto grāmatu par mākslīgo intelektu (COM(2020)0065) un tās nostāju, ka katrā dalībvalstī jābūt vismaz vienam digitālo inovāciju centram ar augstu specializāciju MI jomā;

38.  mudina Komisiju atbalstīt MVU centienus cita starpā atjaunot novecojušu aprīkojumu, veicināt zināšanu pārnesi un noteikt tehnoloģiju efektīvākos lietojumus, piemēram, MI izmantošanu rūpniecībā, kā arī paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju, nodrošinot steidzami nepieciešamas prasmes, lai varētu veikt aktīvu attālinātu kontroli, ražošanas uzraudzību un sadarbību ar darbiniekiem, kā arī ieviest ekoloģiski ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus un aprites ekonomikas pieejas un panākt energoefektivitāti un resursefektivitāti, ņemot vērā, ka digitālajām prasmēm šai sakarā bieži vien ir izšķiroša nozīme un tās ļauj saglabāt MVU konkurētspēju; aicina Komisiju apsvērt arī MVU vaučeru programmas ieviešanu minēto pasākumu atbalstam;

39.  aicina veikt pasākumus, lai likvidētu zināšanu un prasmju trūkumu MVU saistībā ar ekoloģiski ilgtspējīgām tehnoloģijām, praksi un uzņēmējdarbības modeļiem, it īpaši nozarēs, kurās ir jāveic būtiskas pārmaiņas, lai sasniegtu mērķus ilgtspējīgas enerģijas un vides jomā;

40.  atgādina, cik nozīmīgi ir tādi instrumenti kā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls un Eiropas digitālās inovācijas centri, kas var veicināt MVU internacionalizāciju, digitalizāciju un inovāciju vietējā līmenī un arī vides jomā, un ka ir svarīgi palīdzēt nodrošināt to piemērotību mērķiem; aicina Komisiju veikt šo instrumentu rūpīgu termiņa vidusposma un ex post novērtējumu, visa vērtēšanas procesa gaitā apspriežoties ar MVU pārstāvjiem, lai nodrošinātu, ka šie tīkli efektīvi nodrošina ieguvumu MVU;

41.  uzsver izšķirošo nozīmi, kāda ir nepersondatu un tehnoloģiju pārnesei no akadēmiskajām aprindām MVU, un uzsver, ka ir svarīgi izveidot Eiropas datu telpas nediskriminējošai, uzticamai un drošai nepersondatu apmaiņai, lai, izmantojot atvērto datu modeli, palielinātu datu plūsmas starp uzņēmumiem un ar valdībām;

42.  aicina kā galveno priekšnosacījumu digitalizācijas uzlabošanai un efektīvas pārveides īstenošanai papildus pieņemt stingrāku politiku, lai MVU vajadzībām uzlabotu interneta infrastruktūru un savienojamības apstākļus nomaļākos apgabalos; aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt saistošus savienojamības mērķrādītājus;

Atveseļošanas stratēģija

43.  uzstāj, ka programma "Apvārsnis Eiropa" ir prioritāte un tai ir vajadzīgs stabils kopējais finansējums; aicina ievērojamu tā daļu atvēlēt MVU, tostarp Eiropas Inovācijas padomes MVU komponentiem, un aicina Komisiju un dalībvalstis, kad vien iespējams, nodrošināt, ka tādi pētniecības un inovācijas instrumenti kā EIC Accelerator piedāvā ātras iespējas MVU un jaunuzņēmumiem, kas izstrādā inovatīvas tehnoloģijas;

44.  aicina nodrošināt visaptverošas ES pētniecības un inovācijas politikas un instrumentu pēc iespējas lielāku neitralitāti nozaru ziņā un sniegt lielāku atbalstu ne tikai tiem MVU un mikrouzņēmumiem, kas jau aktīvi īsteno inovācijas centienus, bet atbilstīgi vajadzībām atbalstīt arī tos uzņēmumus, kuri šajā ziņā atpaliek, jo īpaši tradicionālajās ražošanas nozarēs; aicina lielāku daļu Eiropas līmeņa pētniecības un inovācijas finansējuma atvēlēt nedigitālajiem MVU, kā arī MVU, kuri vēlas uzlabot savus rezultātus vides aizsardzības un resursefektivitātes jomā;

45.  uzsver, ka kopīgs darbs un sadarbība ir būtiski svarīgas dimensijas MVU snieguma uzlabošanai; norāda, ka šai sakarā būtu aktīvāk jāveicina un jāatbalsta klasteru un partnerību veidošana ar visiem zināšanu trīsstūra (izglītība, pētniecība un inovācija) dalībniekiem, samazinot administratīvo slogu, vienkāršojot procedūras un veidojot koplietošanas pakalpojumu iespējas MVU, kuri iesaistās klasteros; tāpat aicina Komisiju nodrošināt, ka programmas "Apvārsnis Eiropa" partnerības un misijas īstenošanas gaitā ir pārredzamas un iekļaujošas, jo īpaši attiecībā uz MVU līdzdalību, to stratēģiskās pētniecības programmas izveidi un gada darba programmām; uzsver, ka ir jānodrošina godīgas procedūras secinājumu un galīgo rezultātu kopīgošanai atbilstīgi principam "tik atvērts, cik iespējams, tik slēgts, cik nepieciešams";

46.  uzsver arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un tā zināšanu un inovāciju kopienu potenciālu, jo tie piedāvā efektīvu iespēju stiprināt MVU, pētniecības centru un augstskolu sadarbību, lai veicinātu vietējo uzņēmējdarbību un risinātu visneatliekamākās mūsu laikmeta sabiedrības problēmas;

47.  aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt līdzekļus cita starpā datu ekonomikā, mākslīgajā intelektā, viedajā ražošanā, lietu internetā (IoT) un kvantu datošanā un nodrošināt spēcīgu MVU komponentu šajās jomās; pauž nožēlu, ka vairākumam MVU nav piekļuves pašu ģenerētajiem datiem; šajā ziņā atzinīgi vērtē Eiropas Datu stratēģiju, kas izstrādāta, lai izveidotu faktisku datu tirgu, kuram MVU varēs viegli piekļūt un izmantot datus visos tirgus segmentos, proti, uzņēmumu darījumos ar patērētājiem, ar uzņēmumiem un ar valdību;

48.  aicina dalībvalstis savās valsts stratēģijās inovācijas jomā nodrošināt atbalstu MVU inovācijas iespējām, kas tiem nepieciešamas, un palielināt sinerģijas ar citām ES programmām; šai sakarā uzsver inovatīvu MVU nozīmi, kas specializējas inovatīvu tehnoloģiju attīstībā;

49.  uzsver, ka ir jāuzlabo MVU īpašnieku un vadītāju, MVU apvienību un atbalsta organizāciju informētība par ekoloģiski efektīvāku tehnoloģiju finansēšanas iespējām, par pakalpojumu līgumu slēgšanu (piemēram, par konsultācijām, izaugsmes vadību un apmācību) saistībā ar ekodizainu un resursu efektīvu izmantošanu un pārvaldību, kā arī par zaļo uzņēmējdarbību un zaļajām tehnoloģijām, produktiem un pakalpojumiem;

50.  uzsver, ka ieguldījumi jaunās un videi nekaitīgās tehnoloģijās Eiropas zaļo kursu var padarīt par jaunu izaugsmes stratēģiju, kas var nodrošināt ieguvumu MVU un veicināt to inovācijas potenciālu;

51.  atzīst — lai gan daudzi MVU grib ieguldīt līdzekļus energoefektīvos, videi nekaitīgos aprites procesos, produktos un pakalpojumos, viņi to nespēj ievērojamu — jo īpaši finansiālu — šķēršļu dēļ; aicina Komisiju un dalībvalstis samazināt regulatīvo slogu un likvidēt šos šķēršļus, ieviešot atbalstošu tiesisko regulējumu un tehniskā un finansiālā atbalsta shēmas, tostarp privātā sektora ieguldījumu jomā, lai MVU varētu veiksmīgi un ātri ieviest videi nekaitīgu praksi, produktus, procesus un pakalpojumus; uzskata, ka pastiprinātai un mērķtiecīgai tehniskai un finansiālai palīdzībai būs izšķiroša nozīme zaļo iespēju veicināšanā MVU, tostarp mikrouzņēmumos; uzsver, ka šādai palīdzībai būtu jāsniedz iespēja MVU un mikrouzņēmumiem pilnvērtīgi izmantot iespējas, ko sniedz zaļais kurss, ņemot vērā to struktūru, uzņēmējdarbības modeli un it īpaši to vajadzības, jo nav tāda risinājuma, ko varētu piemērot visos gadījumos; šai sakarā uzsver, ka aktīvi jāiesaista MVU organizāciju pārstāvji;

52.  atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas MVU sniedz lielākās iespējas nodarbinātības un konkurētspējas jomā, tādas kā aprites ekonomikas rīcības plāna īstenošanu, kas rada vietējās darbvietas un sniedz milzīgas uzņēmējdarbības un inovācijas iespējas MVU; ņem vērā iespējas, ko sniedz tā dēvētā renovācijas viļņa iniciatīvas, tostarp pilsētu atjaunošanas projekti; norāda, ka tiesības labot, lai gan ir izdevīgas patērētājiem, var piespiest MVU pāriet uz labošanas tirgus segmentu un ka politika, kas vērsta uz ēku energoefektivitātes uzlabošanu, ne tikai palīdz būvniecības nozares MVU, bet var arī veicināt enerģijas ietaupījumu visos mazos un vidējos uzņēmumos, tādējādi palīdzot samazināt to darbības izmaksas; prasa paplašināt energopakalpojumu uzņēmumu tirgu;

53.  uzsver, ka publiskais iepirkums kā stratēģisks instruments var veicināt ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa modeļu izmantošanu; uzskata, ka šis instruments ar pienācīgu atbalstu un palīdzību var sniegt arī lieliskas iespējas vietējiem inovatīviem MVU: norāda, ka līdzīga funkcija ir arī publiskajam iepirkumam vides un aprites ekonomikas jomā, un šai sakarā atgādina, ka, īstenojot to valsts līmenī, būtu jāpiedāvā arī apmācība un atbalsts publiskā sektora iestādēm un MVU;

54.  norāda, ka līdzsvarots intelektuālā īpašuma tiesību satvars jau sen atzīts par nozīmīgu soli iekšējā tirgus darbības uzlabošanai; tādēļ aicina Komisiju piešķirt prioritāti paziņotajam rīcības plānam intelektuālā īpašuma jomā, lai nodrošinātu ES līmeņa aizsardzību ar autortiesībām aizsargātām precēm un patentētiem izgudrojumiem un lai stiprinātu Eiropas uzņēmumu, it īpaši MVU, spēju izstrādāt inovācijas, pamatojoties uz stingru un līdzsvarotu intelektuālā īpašuma tiesību režīmu, kas labvēlīgi ietekmē inovatīvu MVU globālo konkurētspēju un samazina izmaksas un administratīvo procedūru sarežģītību, vienlaikus risinot problēmas, kas saistītas ar patentu tiesvedību, un nodrošina atvērtā pirmkoda un atvērto datu modeļus turpmākām inovācijām;

55.  atgādina par to, cik svarīga loma ir arodmācībām un mūžizglītībai, kas ir būtiskas, lai novērstu kvalificēta darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību; mudina jau agrīnos izglītības posmos iekļaut uzņēmējdarbības prasmes un veicināt bezdarbnieku pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, lai veicinātu viņu iekļaušanu darba tirgū un nodrošinātu, ka MVU var paļauties uz pienācīgi apmācītu personālu;

56.  aicina ES Komisiju un dalībvalstis paātrināt un paplašināt iniciatīvas vajadzīgo prasmju apzināšanai un novērst neatbilstības darba tirgū, nodrošinot MVU izglītību, profesionālās apmācības stratēģijas un prasmju pilnveides programmas, un pauž nožēlu, ka uzņēmējdarbības, kā arī sieviešu vadītiem mikrouzņēmumiem un MVU pieejama finansējuma ziņā joprojām nav novērsts dzimumu līdztiesības trūkums; aicina dalībvalstis izvērtēt šķēršļus, kas joprojām liedz sievietēm kļūt par uzņēmumu dibinātājām un vadītājām; uzsver, ka, izmantojot datus sadalījumā pēc dzimumiem, šo novērtējumu būs iespējams veikt rūpīgāk un tas uzlabos lēmumu pieņemšanas procesa vispārējo kvalitāti; aicina izstrādāt izglītības un prasmju pilnveides iniciatīvas sievietēm, lai palīdzētu viņām uzlabot uzņēmējdarbības prasmes un iegūt pārliecību par sevi; uzskata, ka publiskajā sektorā būtu jāveicina e-valdības rīku un digitālo prasmju izmantošana, lai padarītu valsts pārvaldi lielākā mērā vērstu uz uzņēmumiem un iedzīvotājiem, un aicina dalībvalstis ekonomikas konkurētspējas veicināšanas nolūkā nodrošināt valstu un reģionu paraugprakses apmaiņu šajā jomā, pievēršot vērtību arī valsts pārvaldes iestāžu un privātā sektora sadarbībai;

57.  atgādina, ka MVU stratēģijā ir jāiekļauj dažādu lielumu un veidu MVU — gan tradicionālie, gan sociālie, gan augsto tehnoloģiju MVU; uzskata, ka MVU, kas veic darbību tradicionālās amatniecības, tūrisma un kultūras nozarē, kā arī radošajā nozarē un sociālajā ekonomikā, ir īpaši neaizsargāti MVU tīkla segmenti; atzīst šo MVU vēsturisko, kultūras, ekonomisko un sociālo nozīmi un aicina dalībvalstis nodrošināt šo nozaru konkurētspēju, tostarp veicinot paaudžu nomaiņu un pašnodarbinātību, sekmējot piekļuvi informācijai par inovācijas iespējām un atbalstot šo nozaru aizsardzību un attīstības veicināšanu;

58.  aicina Komisiju ES MVU atbalsta programmas un it īpaši vienotā tirgus programmas kontekstā pievērst īpašu vērību arī sociālās ekonomikas uzņēmumiem, jo tie ir vietējā līmeņa uzņēmumi, piedāvā dažādus produktus un pakalpojumus ES vienotajā tirgū un rada augstas kvalitātes darbvietas un veicina sociālo inovāciju;

59.  aicina Komisiju iesniegt un apņemties īstenot ceļvedi administratīvā sloga mazināšanai, tostarp darbību termiņus un vidusposma kontrolpunktus, kā arī ceļvedi MVU stratēģijas īstenošanai, kas jāiesniedz ikgadējo debašu par stāvokli Savienības MVU laikā, ko paredzēts rīkot plenārsēdes ietvaros; norāda, ka pēc PVO brīdinājuma par pandēmiju un pasākumu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību īstenošanas daudzi Eiropas uzņēmumi bija spiesti apturēt vai palēnināt ražošanu tirdzniecības ierobežojumu, piegādes ķēžu traucējumu un izejvielu un materiālu importa no trešām valstīm trūkuma dēļ, un tas vēlreiz uzskatāmi parāda, ka Eiropas ražošanas nozarē jāpanāk stratēģiskā autonomija un jāsamazina tās atkarība no trešām valstīm, kā arī jānodrošina, ka stratēģisko vērtības ķēžu, tostarp ražošanas nozares, būtiski elementi atrodas Eiropā; aicina Komisiju arī nodrošināt, lai uzņēmumiem, kas piegādā medicīniskās preces, nerastos tādi traucējumi, kādi tiem bija iekšējā tirgū, un lai tie mācītos no problēmām, kas radās Covid-19 krīzes sākotnējos posmos;

60.  aicina stiprināt konkurences noteikumus, lai uzlabotu MVU konkurētspēju un aizsargātu tos pret negodīgu praksi, kas var veicināt sociālo dempingu un nodarbinātības deregulāciju; aicina Komisiju nodrošināt Savienības konkurences tiesību aktu efektīvu izpildi, neskarot strādājošo tiesības; šai sakarā atgādina, ka ir būtiski MVU politikas veidošanā un īstenošanā veicināt sociālo dialogu un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus MVU, lai panāktu, ka tie var godīgi izmantot iekšējo tirgu un iespējas attīstīties;

61.  aicina Komisiju nodrošināt MVU attīstību ekosistēmu kontekstā, garantējot iekļaujošu pieeju un apvienojot visus vērtības ķēdes dalībniekus, lai sekmētu Eiropas līderību stratēģiskajās nozarēs un konkurētspēju globālā mērogā;

62.  uzskata, ka, īstenojot ES MVU stratēģiju, vienmēr būtu pilnībā jārēķinās ar konkrēta uzņēmuma attiecīgās valsts specifiku, tā nodrošinot, ka pienācīgi ir ņemta vērā dalībvalstu plašā valsts autonomija vispārējā Savienības struktūrā;

63.  pauž nožēlu par to, ka patlaban ne vairāk kā 600 000 MVU eksportē ārpus ES; atgādina, ka tie MVU, kuri vēlas piekļūt globālajam tirgum, varēs uzlabot savu konkurētspēju tikai tad, ja vietējā un starptautiskā līmenī tiem būs strukturēts, paredzams un atbalstošs tiesiskais regulējums, strukturēti tīkli, stabili informācijas avoti, kā arī piekļuve ieguldījumu iespējām un kvalificētam darbaspēkam; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot MVU informētību par vienoto tirgu un starptautiskajiem tirgiem, to noteikumiem un rīkiem, cita starpā vienkāršojot atsauces regulējumu un uzlabojot informēšanu par attiecīgajām iespējām; šai sakarā atgādina par MVU jumta organizāciju un tīklu, kā arī par dalībvalstu un starptautisko tirdzniecības kameru un ES delegāciju lomu;

64.  tādēļ aicina Komisiju ieviest mehānismus, tādus kā vienotais digitālais kontaktpunkts, kas ļautu MVU vienkārši noteikt iespējas, kas izriet no starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem; šai sakarā aicina izveidot jaunu Komisijas portālu ar nosaukumu "Access2Markets" par muitas procedūrām un formalitātēm un mudina Komisiju nodrošināt daudzvalodu piekļuvi šim rīkam;

65.  atgādina, ka MVU ir aktīvi jāiesaista starptautisko tirdzniecības nolīgumu īstenošanā un ka ir jāpanāk savstarpīgums, lai nodrošinātu to piekļuvi publiskajam iepirkumam trešās valstīs; tādēļ prasa tirdzniecības nolīgumos iekļaut atsevišķu sadaļu par MVU, kurā apkopoti mikrouzņēmumiem un MVU labvēlīgie noteikumi no citām nodaļām un kura mikrouzņēmumu un MVU īpašniekiem sniedz norādes, kas palīdz izprast, kādi ir būtiskie un labvēlīgie nolīguma aspekti;

66.  aicina Komisiju panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un regulatīvo vidi, kurā MVU var attīstīties un konkurēt globālā mērogā, un apsvērt tirdzniecības aizsardzības instrumentu (TAI) izmantošanu, lai mazinātu negodīgu konkurenci, ko rada trešo valstu nelikumīga vai negodīga tirdzniecības prakse, tostarp tirdzniecības aizsardzības pasākumi, kas negodīgi liedz iespēju ES uzņēmumiem brīvi piekļūt to tirgiem;

67.  uzskata, ka valstu un Eiropas publiskajai pārvaldei būtu jārāda piemērs un jāveicina un jāpalielina MVU un mikrouzņēmumu dalība publiskajā iepirkumā, vienkāršojot piekļuvi informācijai par iepirkuma konkursiem un procedūrām un vienlaikus izvairoties no nesamērīgām prasībām un diskriminējošas prakses, piemēram, iepirkuma kritērijiem, kuros prasības vai kvalifikācijas pārsniedz iepirkto pakalpojumu vai preču pamata elementus, tādējādi veicinot piegādes ķēžu saīsināšanu un dažādošanu;

68.  prasa izstrādāt labākus norādījumus publiskajām iestādēm un MVU par pieejamajām iespējām un šajā nolūkā pielāgot publiskā iepirkuma noteikumus;

69.  norāda, ka lielu iepirkumu dalīšana mazākās daļās veicinātu piegādes ķēžu saīsināšanu un dažādošanu, piedāvājot labākus stimulus vietējiem MVU, tostarp veicinot MVU dalību ar inovāciju saistītos iepirkumos un iepirkumos pirmskomercializācijas posmā, kas parasti ir pieejami tikai lielām uzņēmumu grupām;

70.  aicina novērtēt "nulles kilometru līgumus", nosakot piemaksas kritērijus vietējiem uzņēmumiem, šajā ziņā izmantojot Eiropas tiesību aktus lauksaimniecības un īsās piegādes ķēdes jomā; prasa sabiedriskās politikas veidotājiem nodrošināt iespēju noteiktā apmērā dot priekšroku līgumu slēgšanai ar vietējiem MVU;

71.  uzsver, ka ir svarīgi strādāt partnerībā ar valstu pārvaldes iestādēm, lai izveidotu Eiropas publiskā iepirkuma tirgu, kura pamatā ir vidēja lieluma konkursi, kas ļauj MVU piedalīties iepirkuma procesā, tostarp lielākus iepirkumus sadalot mazākās daļās, un kurā var notikt reāla un godīga konkurence starp tirgus dalībniekiem, kā arī uzsver, ka jānodrošina Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta labāka pieejamība MVU;

o
o   o

72.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.
(2) OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.
(4) OV C 68E, 7.3.2014., 40. lpp.
(5) OV C 316, 22.9.2017., 57. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.
(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0124.
(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0206.
(9) OV C 377E, 7.12.2012., 102. lpp.
(10) PVO ģenerāldirektora ievadvārdi preses brīfingā par Covid-19, 2020. gada 11. marts.
(11) https://ec.europa.eu/growth/smes_en
(12) ESAO ekonomikas perspektīva, 2020. gads, I izdevums.
(13) https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/digital-economy-and-society-index-desi-2020
(14) Innovation Finance Advisory ziņojums Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankai "Funding women entrepreneurs — How to empower growth" (Sieviešu uzņēmēju finansēšana — kā veicināt izaugsmi), 2020. gada jūnijs.
(15) Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojums "Eiropas Datu stratēģija" (COM(2020)0066).
(16) Eiropas politikas pētījumu centra ziņojums Vācijas Ekonomikas un enerģētikas ministrijai "Feasibility Study: Introducing ‘one-in-one-out’ in the European Commission" (Priekšizpēte: principa "viens pieņemts — viens atcelts" ieviešana Eiropas Komisijā), 2019. gada 5. decembris.
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīva (ES) 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, par parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un par pārstrukturēšanas, maksātnespējas un parādsaistību dzēšanas procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (OV L 172, 26.6.2019., 18. lpp.).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika