Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2021/2508(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0056/2021

Debates :

PV 19/01/2021 - 14
PV 19/01/2021 - 15
CRE 19/01/2021 - 15

Balsojumi :

PV 21/01/2021 - 9
PV 21/01/2021 - 13

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0019

Pieņemtie teksti
PDF 166kWORD 49k
Ceturtdiena, 2021. gada 21. janvāris - Brisele
Jaunākā notikumu attīstība Venecuēlas Nacionālajā asamblejā
P9_TA(2021)0019RC-B9-0056/2021

Eiropas Parlamenta 2021. gada 21. janvāra rezolūcija par jaunāko notikumu attīstību Venecuēlas Nacionālajā asamblejā (2021/2508(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2019. gada 31. janvāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(1), 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā pēc nelikumīgajām jaunās Nacionālās asamblejas prezidentūras un Prezidija vēlēšanām (parlamentārais apvērsums)(2) un 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par humanitāro situāciju Venecuēlā un migrācijas un bēgļu krīzi(3),

–  ņemot vērā deklarācijas, ko Komisijas priekšsēdētājas vietnieks / Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) sniedza 2021. gada 6. janvārī par Venecuēlu un 2020. gada 7. decembrī par 2020. gada 6. decembrī notikušajām Nacionālās asamblejas vēlēšanām, kā arī iepriekšējos paziņojumus, ko runaspersona sniedza 2020. gada 4. un 16. jūnijā par jaunākajām norisēm Venecuēlā,

–  ņemot vērā Starptautiskās kontaktgrupas 2020. gada 8. decembra paziņojumu par 2020. gada 6. decembrī notikušajām Venecuēlas Nacionālās asamblejas vēlēšanām un 2020. gada 16. jūnija paziņojumu, ar kuru kā nelikumīgu noraidīja Venecuēlas Augstākās tiesas (TSJ) direktīvu par jaunās Nacionālās vēlēšanu padomes (CNE) iecelšanu, un 2020. gada 24. jūnija paziņojumu par politiskās krīzes padziļināšanos Venecuēlā,

–  ņemot vērā Limas grupas paziņojumus, jo īpaši 2021. gada 5. janvāra paziņojumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas 2020. gada 11. jūnija paziņojumu par uzbrukumiem Venecuēlas Nacionālajai asamblejai,

–  ņemot vērā Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas līdzpriekšsēdētāju 2020. gada 2. decembra paziņojumu par to, ka Eiropas Parlaments neatzīst Venecuēlā 2020. gada 6. decembrī notikušās parlamenta vēlēšanas,

–  ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāra nesenos paziņojumus par stāvokli Venecuēlā,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 29. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2020/898, ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā(4), ar kuru 11 vadošas Venecuēlas amatpersonas pievienoja to personu sarakstam, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus,

–  ņemot vērā ANO neatkarīgās starptautiskās faktu vākšanas misijas attiecībā uz Venecuēlas Bolivāra Republiku pirmo ziņojumu, kas publicēts 2020. gada 16. septembrī,

–  ņemot vērā 2020. gada 26. maija Starptautisko līdzekļu devēju konferenci, kas notika, solidarizējoties ar Venecuēlas bēgļiem un migrantiem Latīņamerikā un Karību jūras reģionā,

–  ņemot vērā Venecuēlas Konstitūciju,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,

–  ņemot vērā SKT 2020. gada 14. decembra ziņojumu “Preliminary Examination Activities (2020) — Venezuela I” (Sākotnējās izskatīšanas darbības (2020) — Venecuēla I”,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2020. gada 6. decembra nelegālās un nelikumīgās parlamenta vēlēšanas Venecuēlā notika, neievērojot obligātos starptautiskos standartus attiecībā uz ticamu procesu un neievērojot politisko plurālismu, demokrātiju, pārredzamību un tiesiskumu; tā kā vēlēšanās piedalījās ārkārtīgi mazs balsstiesīgo iedzīvotāju skaits, kas nepārprotami pauž Venecuēlas tautas noraidošo attieksmi pret šīm vēlēšanām; tā kā Venecuēlas demokrātiskie spēki vienbalsīgi nolēma nepiedalīties šajā vēlēšanu farsā; tā kā šo vienošanos parakstīja 27 politiskās partijas, tostarp četras lielākās opozīcijas partijas: “Voluntad Popular”, “Primero Justicia”, “Acción Democrática” un “Un Nuevo Tiempo”; tā kā vēlēšanas neatbilda Venecuēlas tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem;

B.  tā kā starptautiskā sabiedrība, ko veido Eiropas Savienība, Starptautiskā kontaktgrupa, Limas grupa un Amerikas Savienotās Valstis, iebilda pret parlamenta vēlēšanu rīkošanu 2020. gadā, jo absolūti nepastāvēja apstākļi, kas ļautu nodrošināt brīvu un godīgu vēlēšanu sarīkošanu, un nav atzinusi vēlēšanu procesa rezultātus par likumīgiem vai tādiem, kas atspoguļo Venecuēlas tautas gribu; tā kā šīs nelikumīgās vēlēšanas ir vēl vairāk samazinājušas demokrātijai atvēlēto telpu valstī līdz absolūtam minimumam un ir radījušas ievērojamus šķēršļus Venecuēlas politiskās krīzes noregulējumam;

C.  tā kā 2015. gadā ievēlētā leģitīmā Nacionālā asambleja Huana Gvaido (Juan Guaidó) vadībā 2020. gada 26. decembrī pieņēma tiesību aktu, kas tās konstitucionālās un administratīvās pilnvaras pagarina par vienu gadu līdz brīdim, kad Venecuēlā būtu iespējams sarīkot brīvas, godīgas, pārbaudāmas un demokrātiskas vēlēšanas;

D.  tā kā 2020. gada 13. jūnijā neleģitīmā Augstākā tiesa iecēla jaunus Nacionālās vēlēšanu padomes locekļus bez juridiskām pilnvarām to darīt; tā kā saskaņā ar Venecuēlas konstitūcijas 187. un 296. pantu par šo iecelšanu ir atbildīga tikai un vienīgi Nacionālā asambleja, kas ir Venecuēlas iedzīvotāju demokrātiski ievēlēta struktūra; tā kā starptautiskā sabiedrība nav atzinusi nevienu lēmumu vai nolēmumu, ko vienpusēji pieņēmušas minētās nelikumīgās struktūras; tā kā par šiem lēmumiem atbildīgās amatpersonas ir iekļautas arī Padomes sankciju sarakstā;

E.  tā kā 2020. gada jūlijā Michelle Bachelet vadītais ANO augstā cilvēktiesību komisāra birojs konstatēja, ka Venecuēlas Augstākās tiesas lēmumi mazina iespējamību, ka varētu tikt radīti demokrātisku un ticamu vēlēšanu norisei labvēlīgi apstākļi, un ka ar šiem tiesas lēmumiem ieceļ jaunus Nacionālās vēlēšanu padomes locekļus bez visu politisko spēku vienprātīga atbalsta;

F.  tā kā 2019. gada 10. janvārī Nikolass Maduro Venecuēlas Augstākajā tiesā nelikumīgi piesavinājās prezidenta pilnvaras, pārkāpjot konstitucionālo kārtību;

G.  tā kā 2019. gada 23. janvārī likumīgi un demokrātiski ievēlētais Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Huans Gvaido nodeva zvērestu, stājoties Venecuēlas pagaidu prezidenta amatā saskaņā ar Venecuēlas konstitūcijas 233. pantu;

H.  tā kā ES un Parlaments ir vairākkārt aicinājuši atjaunot Venecuēlā demokrātiju un tiesiskumu, izmantojot uzticamu politisko procesu; tā kā Nikolass Maduro, atbildot uz PV/AP, Starptautiskās kontaktgrupas un Parlamenta pieprasījumiem, ir publiski noraidījis iespēju steidzami sarīkot brīvas, godīgas, pārredzamas, iekļaujošas un ticamas prezidenta, likumdevēja un vietējās vēlēšanas;

I.  tā kā Parlaments ar savu 2019. gada 31. janvāra rezolūciju atzina Huanu Gvaido par likumīgo Venecuēlas Bolivāra Republikas pagaidu prezidentu saskaņā ar Venecuēlas konstitūciju;

J.  tā kā 25 no 27 dalībvalstīm bija atzinušas Huanu Gvaido par vienīgo likumīgo valsts pagaidu prezidentu līdz brīdim, kad tiks sarīkotas jaunas brīvas, pārredzamas un ticamas prezidenta vēlēšanas, lai atjaunotu demokrātiju; tā kā to pašu ir izdarījušas daudzas citas demokrātiskās valstis;

K.  tā kā Padome 2020. gada 12. novembrī pagarināja ierobežojošo pasākumu piemērošanu pret Venecuēlu līdz 2021. gada 14. novembrim; tā kā šie pasākumi ietver ieroču un iekšējām represijām paredzēta aprīkojuma embargo, kā arī 36 Venecuēlas līderu un augstākā līmeņa amatpersonu ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu;

L.  tā kā 2017. gadā Parlaments Saharova balvu par domas brīvību piešķīra Venecuēlas demokrātiskajai opozīcijai un politieslodzītajiem;

M.  tā kā Covid-19 pandēmija ir vēl vairāk saasinājusi jau tā kritisko situāciju Venecuēlā; tā kā veselības aprūpes sistēmas sabrukums, hiperinflācija, nopietns pārtikas un zāļu trūkums un smaga humanitārā krīze ir piespieduši aptuveni vismaz vienu sesto daļu iedzīvotāju pamest valsti un līdz 2020. gada beigām valsti bija atstājuši vairāk nekā 5,5 miljoni venecuēliešu;

N.  tā kā SKT Prokurora Birojs 2020. gada 14. decembrī pirms sava ievadziņojuma publiskošanas paziņoja, ka pēc pieejamās informācijas detalizētas izvērtēšanas un analizēšanas ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka civilās iestādes, bruņoto spēku personāls un indivīdi, kas atbalsta Venecuēlas valdību, ir atbildīgi par ieslodzīšanu, spīdzināšanu, izvarošanu un/vai cita veida seksuālu vardarbību un cilvēku grupas vai kopienas vajāšanu politisku iemeslu dēļ un var būt izdarījuši ļoti smagus noziegumus pret cilvēci; tā kā galīgais lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts 2021. gada pirmajā pusē; tā kā 2020. gada 16. septembrī ANO neatkarīgā starptautiskā faktu vākšanas misija attiecībā uz Venecuēlu ziņoja, ka režīma valdība un drošības spēki ar prezidenta N. Maduro un dažu viņa ministru ziņu ir izdarījuši noziegumus pret cilvēci, tostarp nāvessodus un spīdzināšanu, un norādīja, ka Venecuēlas valstij ir jāsauc pie atbildības personas, kas ir atbildīgas par nāvessodu izpildi bez tiesas sprieduma, piespiedu pazušanas gadījumiem, patvaļīgām aizturēšanām un spīdzināšanu, un jāpanāk, lai šāda rīcība vairs neatkārtotos;

O.  tā kā CASLA institūta jaunākajā ziņojumā, kas publicēts 2021. gada 14. janvārī, ir sniegti pierādījumi par sistemātisku represiju stratēģisku plānošanu un pastāvīgiem režīma noziegumiem pret cilvēci, atklāti jauni spīdzināšanas veidi, nelikumīgu un slepenu aizturēšanas un spīdzināšanas vietu skaita pieaugums un citu valstu iejaukšanās kūdīšanā uz šādiem noziegumiem un to pastrādāšanā; tā kā šajā ziņojumā ir izcelti arī necilvēcīgie apstākļi, kādos politieslodzītie tiek turēti slepenībā un pakļauti ilgstošai fiziskai un psiholoģiskai spīdzināšanai, kas neatbilst Ieslodzīto režīma minimālajiem standartiem, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas 1. kongress par noziegumu novēršanu un apiešanos ar likumpārkāpējiem, kurš notika Ženēvā 1955. gadā, un ko apstiprināja Ekonomikas un sociālo lietu padome ar 1957. gada 31. jūlija Rezolūciju Nr. 663 C (XXIV) un 1977. gada 13. maija Rezolūciju Nr. 2076 (LXII);

P.  tā kā politieslodzītais no pirmiedzīvotāju pemonu etniskās grupas Salvador Franco 2021. gada 3. janvārī Venecuēlas cietumā mira no slimības, nesaņēmis medicīnisko palīdzību un neraugoties uz to, ka kopš 2020. gada novembra attiecībā uz viņu bija izdots tiesas rīkojums par pārvešanu uz slimnīcu, kas tika ignorēts;

Q.  tā kā kopš 2021. gada 5. janvāra režīms ir pastiprinājis uzbrukumus tiem nedaudzajiem brīvajiem un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri vēl darbojas šajā valstī, un šo plašsaziņas līdzekļu vajāšanu, konfiscējot to aktīvus un rīkus un piespiežot tos nekavējoties pārtraukt darbību;

R.  tā kā saskaņā ar preses un cilvēktiesību aktīvistu ziņojumiem vismaz 23 cilvēki nesen gāja bojā sadursmē starp policiju un bandām Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā un attiecībā uz valdības rīcību tiek veikta starptautiska izvērtēšana un izmeklēšana par slepkavībām, ko veikuši valsts drošības spēki,

1.  atgādina, ka līdz brīdim, kad Venecuēlā notiks patiesi brīvas, ticamas, iekļaujošas, pārredzamas un pilnībā demokrātiskas vēlēšanas, Parlaments turpinās 2015. gada decembrī ievēlēto Nacionālo asambleju un tās priekšsēdētāju Huanu Gvaido, kā arī asamblejas Deleģēto pārstāvju komisiju, ko arī vadīja Huans Gvaido, uzskatīt par vienīgajām leģitīmajām demokrātiskās pārstāvības politiskajām struktūrām Venecuēlā, jo tās pārstāv Venecuēlas iedzīvotāju pēdējo brīvo gribu, kas pausta vēlēšanu procesā; aicina Padomi un dalībvalstis nepārprotami atzīt 2015. gadā ievēlētās leģitīmās Nacionālās asamblejas un leģitīmā Venecuēlas pagaidu prezidenta Huanu Gvaido konstitūcijai atbilstošo pilnvaru termiņa pagarinājumu;

2.  pauž nožēlu par nelikumīgajām un neleģitīmajām parlamenta vēlēšanām 2020. gada 6. decembrī, kuru procesā notika viltojumi, un noraida to rezultātus, kā arī atkārto, ka vēlēšanu norisē netika ievēroti ne starptautiski atzīti nosacījumi un standarti, ne Venecuēlas tiesību akti, kā arī tās nebija brīvas un godīgas un neatspoguļoja Venecuēlas tautas gribu; neatzīst ne šīs viltus Nacionālās asamblejas leģitimitāti, ne likumību, jo tā 2021. gada 5. janvārī ieguva pilnvaras uz šo nedemokrātisko vēlēšanu pamata;

3.  atkārto, ka ilgtspējīgi atrisināt daudzšķautņaino un visu reģionu ietekmējošo Venecuēlas krīzi ir iespējams tikai tad, ja valsts politiskā un mierīgā ceļā kļūs demokrātiska, bet tam ir nepieciešamas ticamas, iekļaujošas, brīvas, godīgas un pārredzamas prezidenta, parlamenta, reģionālās un pašvaldību vēlēšanas, kurās tiek ievēroti starptautiskie standarti un garantēti vienlīdzīgi konkurences apstākļi un visu politisko partiju netraucēta dalība un kuras notiktu starptautisko novērotāju objektīvā uzraudzībā;

4.  pauž solidaritāti un nedalītu atbalstu Venecuēlas tautai, kura patlaban cieš no smagas humanitārās un politiskās krīzes sekām, ko tagad vēl vairāk saasina Covid-19 pandēmija; vērš uzmanību uz satraucošo migrācijas krīzi, kuras sekas skar visu reģionu, un atzinīgi vērtē kaimiņvalstu centienus un izrādīto solidaritāti;

5.  prasa bez nosacījumiem un nekavējoties atbrīvot Venecuēlā aizturētos politieslodzītos, kuru skaits saskaņā ar Foro Penal Venezolano un Amerikas Valstu organizācijas apstiprinātajiem datiem pārsniedz 350;

6.  atkārtoti vērš uzmanību uz pienākumu pilnībā garantēt cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību Venecuēlā un pauž apņemšanos būt īpaši modram attiecībā uz jebkādām represijām, jo īpaši pret demokrātisko spēku pārstāvjiem; nosoda nelikumīgi izveidotās Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja vietnieces Iris Varela paustos draudus, ka viņa dos rīkojumu arestēt un apsūdzēt opozīcijas pārstāvjus un prezidentu Huanu Gvaido, kā arī konfiscēt viņu mantu un atņemt viņiem pilsonību;

7.  nosoda režīma nesenās represijas pret vārda brīvību un to laikrakstu un plašsaziņas līdzekļu slēgšanu, kuru politiskā nostāja nesakrīt ar N. Maduro režīma nostāju;

8.  atzinīgi vērtē neseno Padomes 2020. gada 29. jūnija lēmumu par mērķtiecīgo sankciju attiecināšanu vēl uz 11 personām, kas nekaitē Venecuēlas iedzīvotājiem, un aicina nekavējoties pastiprināt un paplašināt šīs sankcijas; uzskata, ka ES iestādēm attiecīgi ir jāierobežo šo sarakstā esošo personu un viņu tuvāko radinieku pārvietošanās un jāiesaldē viņu aktīvi un vīzas; turklāt aicina nekavējoties aizliegt Venecuēlas izcelsmes „asiņainā“ zelta tirdzniecību un apriti ES;

9.  atgādina, ka ir svarīgi turpināt ciešu sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, proti, jauno ASV administrāciju un Limas grupu, lai no jauna stiprinātu plašus starptautiskos diplomātiskos centienus palīdzēt atjaunot demokrātiju, tiesiskumu un labklājību Venecuēlas tautas interesēs; aicina PV/AP un Padomi izstrādāt augsta līmeņa politiku, kas saskaņota ar ASV un Limas grupu, lai veicinātu visaptverošāku stratēģisko pieeju starptautiskajiem diplomātiskajiem centieniem un rūpīgi izvērtētu situācijas atkārtotu pasliktināšanos Venecuēlā;

10.  aicina likumīgo Nacionālo asambleju un tās priekšsēdētāju Huanu Gvaido nodrošināt pilnīgu pārredzamību līdzekļu pārvaldībā, lai garantētu pilnīgu pārskatatbildību;

11.  atgādina, ka krīze Venecuēlā ir vismazāk finansētā krīzes situācija pasaulē, un aicina starptautisko sabiedrību pildīt savas finansiālās saistības un izmaksāt summas, ko valstis apņēmušās piešķirt Venecuēlas humanitārās krīzes novēršanai saskaņā ar vienošanos līdzekļu devēju konferencē;

12.  pilnībā atbalsta SKT izmeklēšanu par Venecuēlas režīma izdarītajiem plašajiem noziegumiem un represijām; prasa Eiropas Savienībai atbalstīt SKT dalībvalstu iniciatīvu sākt izmeklēšanu par iespējamajiem N. Maduro režīma pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci, lai sauktu vainīgos pie atbildības;

13.  stingri atbalsta ANO ģenerālsekretāra aicinājumu saskaņā ar ANO iepriekš pieņemtajām rezolūcijām veikt pilnīgu un neatkarīgu izmeklēšanu par izdarītajām slepkavībām;

14.  aicina izveidot Eiropas Parlamenta deputātu un demokrātiski ievēlētās Nacionālās asamblejas Deleģēto pārstāvju komisijas locekļu kontaktgrupu, lai veicinātu regulāru saziņu un dialogu ar Venecuēlas leģitīmajiem demokrātiskajiem spēkiem;

15.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas likumīgajam pagaidu prezidentam un Nacionālās asamblejas priekšsēdētājam Huanam Gvaido, Limas grupas valstu valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

(1) OV C 411, 27.11.2020., 185. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0013.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0193.
(4) OV L 205 I, 29.6.2020., 6. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 22. aprīlisJuridisks paziņojums - Privātuma politika