Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: regulatīvu tehnisko standartu grozīšana attiecībā uz laiku, kad nodrošinājuma apmaiņas nolūkā sāk piemērot konkrētas riska pārvaldības procedūras
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2020. gada 21. decembra deleģēto regulu, ar ko Deleģētajā regulā (ES) 2016/2251 paredzētos tehniskos standartus groza attiecībā uz laiku, kad nodrošinājuma apmaiņas nolūkā sāk piemērot konkrētas riska pārvaldības procedūras (C(2020)9147 – 2020/2942(DEA))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2020)9147),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 21. decembra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2021. gada 26. janvāra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1) (ETIR), un jo īpaši tās 11. panta 15. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 111. panta 6. punktu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,
– ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 111. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2021. gada 9. februārī,
A. tā kā ar ETIR 11. panta 3. punktu tika ieviests pienākums īstenot riska pārvaldības procedūras, kas paredz savlaicīgu, precīzu un pienācīgi nošķirtu nodrošinājuma apmaiņu (“maržas prasības”) attiecībā uz finanšu darījumu partneriem, kas iesaistīti ārpusbiržas (OTC) atvasināto instrumentu līgumos, kuru tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris (CCP), kā arī attiecībā uz nefinanšu darījumu partneriem, kas minēti ETIR 10. panta 2. punktā; tā kā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/2251(2) šīs procedūras ir precizētas sīkāk un ir paredzēts atliktais datums, no kura piemēro divpusējās maržas prasības ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērti neveic centralizēti un kuri noslēgti starp noteiktiem darījumu partneriem, lai nodrošinātu, ka šī prasība uz laiku neattiecas uz šādiem līgumiem;
B. tā kā tāpēc šo divpusējās maržas prasību piemērošana grupas iekšējiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērti neveic centralizēti, būtu jāatliek vēlreiz, lai izvairītos no netīšas nelabvēlīgas ekonomiskās ietekmes, ko minētā atbrīvojuma termiņa beigas radītu darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā; tā kā deleģētajā regulā ietvertie grozījumi ietver tik būtisku atvieglojumu darījumu partneriem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā; tā kā grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2016/2251 ir šaura tvēruma pielāgojumi spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā;
C. tā kā deleģētajai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, lai nodrošinātu Savienības sagatavotību un stiprinātu to darījumu partneru intereses, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, jo pēc pārejas perioda beigām (2020. gada 31. decembris) Apvienotajā Karalistē vairs nav piemērojami Savienības tiesību akti,
1. paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;
2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.
Komisijas 2016. gada 4. oktobra Deleģētā regula (ES) 2016/2251, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem riska mazināšanas metodēm, kas paredzētas ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris (OV L 340, 15.12.2016., 9. lpp.).