Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2202(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0219/2020

Iesniegtie teksti :

A9-0219/2020

Debates :

PV 09/02/2021 - 13
PV 09/02/2021 - 15
CRE 09/02/2021 - 13
CRE 09/02/2021 - 15

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0050

Pieņemtie teksti
PDF 286kWORD 87k
Ceturtdiena, 2021. gada 11. februāris - Brisele
ES un Ukrainas asociācijas nolīgums
P9_TA-PROV(2021)0050A9-0219/2020

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. februāra rezolūcija par ES un Ukrainas asociācijas nolīguma īstenošanu (2019/2202(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 8. pantu un V sadaļu, jo īpaši 21., 22., 36., 37. un 49. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

–  ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, tostarp padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu (AN/DCFTA), kas stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī, un ar to saistīto asociācijas programmu,

–  ņemot vērā to, ka 2017. gada 11. jūnijā attiecībā uz Ukrainas pilsoņiem stājās spēkā bezvīzu režīms atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes izdarītajiem grozījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 539/2001,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regulu (ES) 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas(1),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas attiecībā uz Ukrainu, jo īpaši 2018. gada 12. decembra rezolūciju par ES un Ukrainas asociācijas nolīguma īstenošanu(2) un 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu(3), kā arī 2020. gada 19. jūnija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Austrumu partnerību, gatavojoties 2020. gada jūnija samitam(4),

–  ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) ziņojumus par Ukrainu, jo īpaši 2020. gada septembra 30. ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Ukrainā,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2020. gada 19. jūnija ziņojumu "Cilvēktiesību stāvoklis Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā (Ukraina)",

–  ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta 2019. gada 12. decembra kopējo darba dokumentu par asociācijas īstenošanas ziņojumu par Ukrainu (SWD(2019)0433),

–  ņemot vērā pieņemto kopīgo paziņojumu pēc 2020. gada 6. oktobrī notikušās ES un Ukrainas 22. augstākā līmeņa sanāksmes,

–  ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas, Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma un citu Ukrainas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ieteikumus un darbības,

–  ņemot vērā ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejas 2019. gada 19. decembra sanāksmes galīgos paziņojumus un ieteikumus,

–  ņemot vērā Parlamenta vēlēšanu novērošanas misiju 2019 gada 31. martā un 21. aprīļa secinājumus par Ukrainas prezidenta vēlēšanām un 2019. gada 21. jūlija secinājumus par pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām,

–  ņemot vērā to, ka 2020. gada 29. maijā Ukrainai tika izmaksāts 500 miljonu EUR aizdevums kā daļa no Komisijas ceturtās makrofinansiālās palīdzības (MFA) programmas,

–  ņemot vērā bezprecedenta palīdzības pasākumu kopumus, ko ES ieviesusi, lai palīdzētu kaimiņvalstīm cīņā pret Covid-19 pandēmiju, un jo īpaši ilgtermiņa aizdevumus 1,2 miljardu EUR apmērā, kas Ukrainai ar ļoti labvēlīgiem nosacījumiem piešķirti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. maija Lēmumu (ES) 2020/701 par makrofinansiālas palīdzības sniegšanu paplašināšanās un kaimiņreģiona partneriem saistībā ar Covid-19 pandēmijuu(5),

–  ņemot vērā NATO un Ukrainas komisijas 2019. gada 31. oktobra kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību (ECRI) 2017. gada septembrī publicēto piekto valstu uzraudzības ziņojumu un 2020. gada jūnijā publicētos secinājumus par Ukrainu attiecībā uz 2017. gada ieteikumu īstenošanas progresu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu dalībvalstīm(6) par pasākumiem ar dzimumorientāciju vai dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanai, un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pieņemtos standartus,

–  ņemot vērā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) vēlēšanu novērošanas misijas 2019. gada 21. jūlija galīgo ziņojumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām Ukrainā,

–  ņemot vērā organizācijas "Transparency International" 2019. gada korupcijas uztveres sarakstu, kurā Ukraina ieņem 126. vietu no 180 novērtētajām valstīm un teritorijām (pirmā vieta ir vislabākā),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu, kas pieņemta 1992. gada 5. novembrī,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas pieņemto atzinumu par ukraiņu valodas kā valsts valodas atbalstīšanas likumu un Venēcijas komisijas pieņemto atzinumu par 2017. gada 5. septembra Izglītības likuma noteikumiem, kas attiecas uz valsts valodas un minoritāšu un citu valodu izmantošanu izglītībā,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2020. gada 10. decembra atzinumu par Ukrainas Konstitucionālo tiesu,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0219/2020),

A.  tā kā AN/DCFTA ir stūrakmens Eiropas Savienības attiecībām ar Ukrainu, pamatojoties uz politiskām attiecībām un ekonomikas integrāciju, un reformu ceļvedis, kura pilnīga īstenošana būtu jāuzskata par iespēju pastāvīgi tuvināties Savienībai, radot pakāpenisku integrāciju Savienības iekšējā tirgū, un asociācijas nolīguma (AN) / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) pilnvērtīga potenciāla un ieguvumu izmantošanu;

B.  tā kā Ukrainai saskaņā ar LES 49. pantu ir Eiropas perspektīva un tā var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Savienības dalībvalsti, ja tā atbilst visiem Kopenhāgenas kritērijiem, ievēro demokrātijas principus, pamatbrīvības, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un uztur tiesiskumu;

C.  tā kā ES un Ukrainas 22. augstākā līmeņa sanāksme atzina Ukrainas centienus tuvināties Eiropai un pauda atzinību par šo Eiropas izvēli, atzina Ukrainas ievērojamo progresu tās reformu procesā, kā arī pauda atzinību par rezultātiem AN īstenošanā un DCFTA sekmīgā īstenošanā;

D.  tā kā 2019. gadā Ukraina piedzīvoja delikātu vēlēšanu periodu gan prezidenta, gan parlamenta līmenī un tā kā būtu jāizsaka uzslava par šiem procesiem, kā arī sekojošo varas mierpilno un sakārtoto nodošanu;

E.  tā kā valsts mēroga pašvaldību vēlēšanas 2020. gada 25. oktobrī bija vēl viens pārbaudījums demokrātijas stāvoklim un iespēja panākt turpmāku konsolidāciju; tā kā, tuvojoties 2020. gada 25. oktobrī plānotajām pašvaldību vēlēšanām, ir bijuši mēģinājumi izmainīt Vēlēšanu kodeksu notiekošas vēlēšanu kampaņas laikā un tā kā joprojām bažas rada tas, ka nav skaidru pasākumu attiecībā uz to, kā reaģēt uz Covid-19 situāciju, ņemot vērā drošas balsošanas jauno standartu pieņemšanu;

F.  tā kā ODIHR ierobežota starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija secināja, ka 2020. gada 25. oktobra vietējās vēlēšanas Ukrainā bija īpaši svarīgas pēc nesenajām decentralizācijas reformām, kuru rezultātā vietējām pašvaldībām tika nodotas ievērojamas pilnvaras un resursi, ka vēlēšanu process kopumā bija mierīgs, labi organizēts un pārredzams un procedūras lielākoties tika ievērotas, turklāt kopumā Ukrainas Centrālā vēlēšanu komisija bija ievērojusi visus juridiskos termiņus un darbojās objektīvi, atklāti un pārredzami;

G.  tā kā pilsoniskā sabiedrība un vēlēšanu eksperti ziņoja, ka vietējo partiju organizācijas, kandidāti un vēlēšanu komisiju locekļi nespēja pienācīgi sagatavoties kandidātu reģistrēšanai, jo Vēlēšanu kodekss tika pieņemts tieši pirms vēlēšanu procesa;

H.  tā kā lejupēju kontroles mehānismu ieviešana, piemērojot obligāto pilnvaru principu, kā arī sasaistot partiju sarakstus ar minimālo velētāju skaitu 10 000 apmērā, vājina vēlēšanu demokrātisko būtību;

I.  tā kā pilsoniskā sabiedrība kritizēja lēmumu neorganizēt vēlēšanas 18 vietējās kopienās valdības kontrolētajās Doņeckas teritorijās un Luhanskas apgabalos un tā kā civilmilitārā pārvalde skaidri nepamatoja šo lēmumu, kura rezultātā faktiski tika atņemtas balsstiesības aptuveni 475 000 vēlētāju, kuri dzīvo šajās kopienās;

J.  tā kā, jo īpaši 2019. gada otrajā pusē, lai ātri īstenotu vēlēšanu kampaņu laikā solīto reformu, likumdošanas darbības temps ir bijis īpaši lēns, dažkārt kaitējot parlamentārajai kontrolei, pārredzamībai un tiesību aktu kvalitātei;

K.  tā kā, lai gan Ukraina ir panākusi ievērojamu progresu, īstenojot ar AN saistītās saistības un integrējoties Savienībā, ir jāpabeidz vairākas uzsāktās reformas, īpaši tiesiskuma, labas pārvaldības un pretkorupcijas jomā; tā kā, neraugoties uz ievērojamo progresu, plaši izplatītā korupcija joprojām kavē Ukrainas reformu procesu; tā kā pašreizējā konstitucionālā krīze apdraud prezidenta un Augstākās radas spēju veikt reformas; tā kā šķiet, ka oligarhi atkal atgūst politisko ietekmi; tā kā vēl ir jāpieņem daži papildu pasākumi, lai izvairītos no regresa, galveno uzmanību pievēršot tiesu iestādēm;

L.  tā kā intensīvā reformu procesa un saistīto institucionālo problēmu dēļ pieņemto reformu potenciāls netiek pilnībā izmantots; tā kā reformas kavē arī iekšējā institucionālā nestabilitāte un pretrunas, skaidru kritēriju neesamība, vāja kapacitāte, ierobežoti resursi un ārēji faktori, piemēram, Covid-19 pandēmija, kā arī politiskās apņemšanās trūkums pieņemt un nodrošināt tiesu un ekonomikas iestāžu pilnīgu neatkarību un novērst tiesu sistēmas selektīvu izmantošanu;

M.  tā kā NATO un Ukrainas komisijas 2019. gada 31. oktobra kopīgajā paziņojumā Ukraina tiek aicināta izpildīt starptautiskās saistības un pienākumus, ievērot cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un pilnībā īstenot Venēcijas komisijas ieteikumus un secinājumus par Izglītības likumu;

N.  tā kā OHCHR jaunākajā ziņojumā ir uzsvērts progresa trūkums kriminālprocesā par atbildību smagos cilvēktiesību pārkāpumos, kurus, iespējams, ir pieļāvuši Ukrainas spēku pārstāvji, kā arī kavējumi un nepietiekams progress ar Maidanu saistīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā;

O.  tā kā saskaņā ar organizācijas "Transparency International" jaunāko ziņojumu korupcijas uztvere Ukrainā ir noslīdējusi līdz 2017. gada līmenim;

P.  tā kā Ukrainas iedzīvotāju vidū joprojām ir ļoti liels atbalsts modernizācijai, oligarhu varas izbeigšanai, reformām un cīņai pret korupciju un šīs cerības nekavējoties būtu jāattaisno;

Q.  tā kā pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma Ukrainas ekonomika bija atguvusi stabilitāti un tās izaugsme bija apmierinoša un samazinājās bezdarbs, ko veicināja progress AN/DCFTA potenciāla izmantošanā;

R.  tā kā Ukrainai ir jāuztur makroekonomikas stabilitāte, ievērojot tās Starptautiskā Valūtas fonda saistības un īstenojot visas vidējā termiņa struktūrpolitikas, par kurām panākta vienošanās ES DFS programmā, kā arī nodrošinot spēcīgu un neatkarīgu Ukrainas Valsts banku;

S.  tā kā pašreizējās globālās krīzes dēļ ir vajadzīga koordinēta pieeja un ārkārtas atbalsta pasākumu kopumi; tā kā ārkārtas pasākumiem ir jābūt samērīgiem, ierobežotiem laikā un ir jāievēro pamatbrīvības;

T.  tā kā ES ir iestājusies par Ukrainas iedzīvotājiem kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, sniedzot finansiālu un materiālu atbalstu, izmantojot divpusējas un reģionālas programmas, piemēram, tās, kuras Savienība ir darījusi pieejamas Ukrainai 2020. gada martā, aprīlī un maijā;

U.  tā kā Covid-19 pandēmija ir padziļinājusi Ukrainas veselības aprūpes sistēmas problēmas; tā kā, neraugoties uz to, ka saskaņā ar Ukrainas tiesību aktiem veselības aprūpe ir jāsaņem bez maksas, daudzi valsts iedzīvotāji, vēršoties pēc medicīniskas aprūpes, saskaras ar citu realitāti, jo Ukrainas Veselības ministrijas veiktie reformu pasākumi nepamatoti ieilguši;

V.  tā kā, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, ir vēl būtiskāk turpināt sniegt humāno palīdzību un nodrošināt, lai EDSO Īpašajai novērošanas misijai, ANO aģentūrām, nevalstiskajām organizācijām un Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai būtu neierobežota piekļuve apgabaliem, kurus nekontrolē valdība;

W.  tā kā Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī tās spēju īstenot nepieciešamās ekonomiskās un sociālās reformas joprojām nopietni apdraud mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumi un citi hibrīddraudi, kā arī neatrisinātais konflikts valsts austrumos, ko izraisījusi Krievijas militārā agresija un lielas daļas Doņeckas un Luhanskas apgabalu okupācija, kā arī nepārtrauktā Krievijas īstenotā Krimas Autonomās Republikas un Sevastopoles nelikumīgā okupācija, kas pasliktināja cilvēktiesību situāciju un bija šķērslis valsts labklājības, stabilitātes un izaugsmes palielināšanai;

X.  tā kā ES ir stingri nosodījusi notiekošo Krievijas agresiju pret Ukrainu, tostarp nelikumīgo Krimas un Sevastopoles aneksiju, pārkāpjot tās suverenitāti un teritoriālo integritāti, un ir izstrādājusi un turpinās īstenot politiku tās neatzīšanai, un šajā sakarā turpina veikt ierobežojošus pasākumus pret personām un struktūrām, kas iesaistītas šajā starptautisko tiesību pārkāpumā;

Y.  tā kā ES turpina atbalstīt Normandijas formāta, EDSO, trīspusējās kontaktgrupas un EDSO Īpašās novērošanas misijas (SMM) Ukrainā centienus un atzinīgi vērtē Ukrainas konstruktīvo pieeju Normandijas formātā un trīspusējā kontaktgrupā, un aicināja Krieviju rīkoties tāpat;

Z.  tā kā 2014. gada 17. jūlijā aviosabiedrības Malaysia Airlines lidojums MH17 no Amsterdamas uz Kualalumpuru tika notriekts virs Doņeckas apgabala, kas notika saistībā ar Krievijas centieniem iedragāt Ukrainas teritoriālo integritāti, kā rezultātā gāja bojā visi 298 pasažieri un apkalpes locekļi; tā kā Nīderlandes vadītā kopējā izmeklēšanas grupa (KIG) apstiprināja, ka lidojumu MH17 notrieca ar Buk "zeme–gaiss" tipa raķeti, kuru bija piegādājusi Kurskā bāzētā Krievijas sauszemes spēku 53. pretgaisa aizsardzības brigāde;

AA.  tā kā 2020. gada 9. martā saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem sākās tiesas process pret četriem galvenajiem aizdomās turētajiem par Malaysia Airlines lidojuma MH17 notriekšanu, ko par iespējamu darīja Ukrainas sadarbība ar KIG; tā kā Nīderlande 2020. gada 10. jūlijā Eiropas Cilvēktiesību tiesai iesniedza starpvalstu pieteikumu pret Krievijas Federāciju par tās iesaisti lidojuma MH17 notriekšanā; tā kā Krievija izdarīja spiedienu uz Ukrainu, lai 2019. gada 7. septembra ieslodzīto apmaiņā iekļautu piekto personu, proti, Volodymyr Tsemakh; tā kā 2020. gada 15. oktobrī Krievija vienpusēji pārtrauca savu dalību trīspusējās patiesības noskaidrošanas apspriedēs ar Austrāliju un Nīderlandi; tā kā Krievija ir pastāvīgi kavējusi centienus saukt vainīgos pie atbildības, arī noraidot KIG rezultātus, sekmējot dezinformāciju par lidojumu MH17 un izmantojot savas veto tiesības ANO Drošības padomē, lai neļautu izveidot starptautisku tribunālu;

AB.  tā kā ES ir nosodījusi Krieviju par sadarbības pārtraukšanu MH17 lietās; tā kā ES noteikti ir aicinājusi Krieviju pilnvērtīgi sadarboties MH17 izmeklēšanās un lietās, ko izskata tiesa;

AC.  tā kā kopš kara sākuma Austrumukrainā ir nogalināti aptuveni 13 000 cilvēku, no kuriem ceturtā daļa bija civiliedzīvotāji, un līdz pat 30 000 cilvēku ir guvuši ievainojumus; tā kā aptuveni 1,5 miljoniem ukraiņu nācās pamest savas mājas bruņoto konfliktu ar Krievijas atbalstītajiem bruņotajiem grupējumiem dēļ; tā kā simtiem ukraiņu atrodas Krievijas un tās pilnvaroto apcietinājumā, savukārt daudzu citu atrašanās vieta ir nezināma; tā kā pašreizējais militārais konflikts ir izraisījis humanitāru krīzi ar postošām sekām 4,4 miljoniem cilvēku, no kuriem 1,5 miljoni ir iekšzemē pārvietotas personas (IDP); tā kā 3,4 miljoniem cilvēku, kas dzīvo sadursmes zonā, ir vajadzīga humānā palīdzība un aizsardzība; tā kā uzbrukumu publiskajai infrastruktūrai dēļ vietējiem iedzīvotājiem ir ierobežota piekļuve veselības aprūpei, skolām, ūdenim un sanitārijai;

AD.  tā kā cilvēktiesību stāvoklis Ukrainas okupētajās austrumu teritorijās un okupētajā Krimas pussalā ir būtiski pasliktinājies, turklāt sistemātiski notiek vārda brīvības, reliģiskās brīvības, īpašumtiesību pārkāpumi, tiek īstenoti nopietni izglītības un valodu tiesību ierobežojumi, plašsaziņas līdzekļu ļaunprātīga izmantošana un Krievijas pilsonības uzspiešana un tā kā cilvēka pamattiesības un brīvības netiek garantētas; tā kā pašpasludinātas iestādes okupētajā turpina aizskart Krimas tatārus, veicot kriminālvajāšanu pret desmitiem personu uz safabricētu terorisma apsūdzību pamata; tā kā Ukrainas Pilsonisko brīvību centrs lēš, ka Krimā un Krievijā vismaz 94 Ukrainas pilsoņi ir apsūdzēti uz politisku motīvu pamata, no kuriem 71 ir Krimas tatārs, tostarp Marlen Asanov, Memet Belyalov, Timur Ibragimov, Seyran Saliyev, Server Mustafayev, Server Zekiryayev un Edem Smailov, kuriem 2020. gada septembrī piesprieda cietumsodu uz 13–19 gadiem;

AE.  tā kā saskaņā ar 2020. gada pasaules preses brīvības indeksu Ukraina ierindojas 96. vietā; tā kā Ukraina ir pieņēmusi vairākas reformas, tostarp Likumu par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību, bet ir jāpaveic daudz vairāk, lai mazinātu oligarhu lielo varu pār plašsaziņas līdzekļiem, sekmētu redakcionālo neatkarību un apkarotu nesodāmību par vardarbīgiem noziegumiem pret žurnālistiem;

AF.  tā kā plašsaziņas līdzekļu vidi Ukrainā joprojām ietekmē oligarhiska rakstura mediju īpašnieki un tā kā plašsaziņas līdzekļu darbinieki, jo īpaši žurnālisti, kas izmeklē korupciju un krāpšanu, nepārtraukti saskaras ar vardarbības, iebiedēšanas un nāves draudiem: šeit jāmin žurnālista Vadym Komarov nāve 2019. gadā; viņu darbu nereti kavē ierobežota piekļuve informācijai, juridisks spiediens, tostarp krimināllieta pret Bihus.info, un cita starpā kiberuzbrukumi;

AG.  tā kā Ukrainā ir lieli sarežģījumi dzimumu līdztiesības jomā; tā kā līdztiesība likuma priekšā nenozīmē faktisku līdztiesību, bet praksē sievietes joprojām saskaras ar lieliem ierobežojumiem, jo īpaši darba vietās; tā kā Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gada Pasaules dzimumu nevienlīdzības indeksā Ukraina ir ierindota 65. vietā no 149 valstīm; tā kā saskaņā ar ienākumu nevienlīdzības rādītāju Ukrainā uz katriem 100 dolāriem, ko nopelnījuši vīrieši, sievietes nopelna tikai 63,1 dolāru;

AH.  tā kā LGBTI un sieviešu tiesību aktīvisti nepārtraukti saskaras ar naida runu un vardarbīgiem uzbrukumiem un romi saskaras ar diskriminējošiem izteicieniem un naida runu no valsts un vietējo iestāžu un plašsaziņas līdzekļu puses;

AI.  tā kā tiesībaizsardzības iestādes ir vairākkārt atteikušās izmeklēt LGBTI, proti, praida demonstrācijas dalībnieku, kriminālsūdzības par naida noziegumiem vai naida runu, jo Kriminālkodeksā nav noteikumu par apsūdzības izvirzīšanu par naida kurināšanu vai vardarbību uz seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes pamata; tā kā Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI) ir ieteikusi grozīt Kriminālkodeksu, lai ietvertu šādu apsūdzības izvirzīšanas pamatu un uzskatītu to par vainu pastiprinošu apstākli;

AJ.  tā kā Parlaments atzīst Ukrainas iestāžu vadošo pozīciju un politisko gribu pienācīgi aizsargāt praidus valstī; tā kā joprojām tiek īstenota naida runa un naida noziegumi pret LGBTI un ne vienmēr ir sagaidāma policijas aizsardzība, kā parādīja vardarbīgie uzbrukumi Kijevas praida laikā, kur demonstrācijas dalībnieki nevarēja pilnībā izmantot savas vispārējās tiesības uz mierpilnu pulcēšanos, kuras laikā viņi būtu aizsargāti pret vardarbību;

AK.  tā kā AN/DCFTA īstenoja mērķi tuvināt Ukrainas tiesību aktus un valsts standartus ES tiesību aktiem un standartiem, tostarp sociālajā jomā; tā kā, neraugoties uz minēto apņemšanos, AN/DCFTA īstenošana sociālajā jomā joprojām ir neapmierinoša; tā kā Ukraina ir ratificējusi galvenos starptautiskos instrumentus, bet joprojām nav tos īstenojusi;

AL.  tā kā, neraugoties uz saistībām saskaņā ar asociācijas nolīgumu un vairākiem arodbiedrību aicinājumiem valdībai piemērot vajadzīgos pasākumus, lai panāktu sociālā dialoga progresu, trīspusēju konsultāciju jēdziens joprojām principā nav funkcionāls; tā kā pēc vairāk nekā desmitgadi kopš tās izveides Valsts sociālo un ekonomikas lietu trīspusējā padome (NTSEC) joprojām ir vāja un neefektīva un nespēj reāli ietekmēt sociālo dialogu, nemitīgi ciešot no nepietiekama darbinieku skaita un darbību nekonsekventas koordinācijas; tā kā 2019. gadā no 177 pilnībā ukraiņu arodbiedrībām, ko reģistrējusi Tieslietu ministrija, tikai vienai trešdaļai tika dota iespēja piedalīties darba koplīgumu slēgšanas sarunās,

Kopīgas vērtības un vispārīgi principi

1.  norāda, ka AN/DCFTA atspoguļo ES un Ukrainas kopīgo mērķi virzīties uz priekšu politiskās attiecībās un panākt ekonomikas integrāciju, kas varētu būt reformu plāns, un uzsver tā ārkārtīgi svarīgo nozīmi, jo īpaši šajos ārkārtējos laikos; mudina pilnībā īstenot nolīgumu un izmantot tā potenciālu; turklāt mudina Ukrainas iestādes nolīguma īstenošanu saglabāt kā vienu no prioritātēm darba kārtībā, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajām problēmām; uzsver, ka ES palīdzība Ukrainai ir atkarīga no stingriem nosacījumiem, un atkārtoti norāda, ka Ukrainai ir no jauna jāapliecina apņemšanās īstenot reformas un ievērot Savienības principus; atgādina, ka AN/DCFTA ir jāatjaunina, lai pienācīgi ņemtu vērā tiesisko regulējumu attīstību un ekonomikas attīstības vajadzības un lai stiprinātu uzraudzības mehānismus; iesaka ES un Ukrainai izmantot gaidāmo regulāro pārskatīšanu par to, kā norit AN mērķu īstenošana, lai izskatītu iespējas atjaunināt tirdzniecības un nozaru elementus;

2.  atzinīgi vērtē līdz šim nepieredzētos atbalsta pasākumu kopumus, tostarp makrofinansiālo palīdzību, ko Savienība ir darījusi pieejamu Ukrainai kā Eiropas daļai, lai palīdzētu partnervalstīm pārvarēt Covid-19 ārkārtas situāciju; norāda, ka tas skaidri parāda ES solidaritāti līdz šim nepieredzētas krīzes laikā; aicina Ukrainas iestādes radīt vidi, kura veicina ieguldījumus, un ātri īstenot nosacījumus, par kuriem panākta vienošanās, lai sadalītu ES makrofinansiālo palīdzību, kā noteikts saprašanās memorandā; atgādina Ukrainas valdībai, ka 1,2 miljardu EUR lielās makrofinansiālās palīdzības pirmās 600 miljonu EUR daļas izmaksa 2020. gada decembrī bez īpašiem politikas nosacījumiem bija vienreizējs izņēmums, kas saistīts ar šā atbalsta ārkārtas raksturu, un to nedrīkst ļaunprātīgi izmantot, lai kavētu reformas, par kurām jau panākta vienošanās;

3.  pauž gandarījumu par to, ka EDSO/ODIHR vēlēšanu novērošanas misijas, piedaloties Eiropas Parlamentam, novērtēja 2019. gada prezidenta un parlamenta vēlēšanas kopumā kā konkurētspējīgas, labi administrētas un efektīvi pārvaldītas, kas apstiprina Ukrainas pievienošanos Savienības demokrātiskajām vērtībām un ir īpaši nozīmīgi saistībā ar Krievijas pašreizējiem centieniem destabilizēt Ukrainu; mudina Ukrainas iestādes risināt Eiropas Parlamenta delegāciju vadītāju paziņojumos apzinātās nepilnības un īstenot ieteikumus, kas izklāstīti EDSO/ODIHR vēlēšanu novērošanas misijas galīgajos ziņojumos; saglabā modrību, novērojot, kādā mērā Ukrainā tiek uzturēti demokrātiskie standarti, kas ļauj organizēt brīvas un godīgas vēlēšanas, jo šajā valstī notika pirmās pašvaldību vēlēšanas pēc atzinīgi vērtētās decentralizācijas reformas īstenošanas; aicina Ukrainas valdību nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanu kampaņas bez neatbilstīgām kampaņu finansēšanas metodēm, saskaņā ar kurām nav iespējama balsu pirkšana; uzsver, ka vēlēšanu procesam un balsošanas procesam vēlēšanu dienā būtu jāgarantē augstākie drošības standarti un jāparedz īpaši drošības pasākumi, lai nepieļautu Covid-19 izplatīšanos; norāda, ka Ukrainas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu laikā 2019. gadā viena mandāta vēlēšanu apgabalu robežas tika noteiktas veidā, kas nebija labvēlīgs valsts minoritāšu pārstāvībai; norāda, ka dažos reģionos, piemēram, Transkarpatijā, tika novēroti vēlēšanu norises pārkāpumi, piemēram, "klona" kandidātu izmantošana, kas samazināja ungāru minoritātes locekļu iespējas iekļūt parlamentā;

4.  atzinīgi vērtē jauno Vēlēšanu kodeksu, ko pieņēma 2019. gada decembrī, tostarp tā noteikumus par iekšzemē pārvietoto personu tiesībām; tomēr atgādina, ka pastāvīgi grozījumi Vēlēšanu kodeksā notiekošu vēlēšanu laikā ir pret Venēcijas komisijas ieteikumiem, rada juridisko nenoteiktību un negatīvi ietekmē vēlēšanu komisiju darbu; mudina Ukrainu turpināt cīnīties pret nelikumīgām kampaņām, balsu pirkšanu, administratīvo resursu nepareizu izmantošanu un juridisko nenoteiktību saistībā ar kampaņām sociālajos plašsaziņas līdzekļos;

5.  uzstāj, ka Vēlēšanu kodekss ir jāuzlabo un jāsaskaņo ar starptautiskajiem standartiem, lai risinātu tādus jautājumus kā sociālo plašsaziņas līdzekļu kampaņas, kampaņu izdevumu pārredzamība un neatkarīgu kandidātu piekļuve vēlēšanu procesam; attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām uzsver arī to, cik svarīgi ir novērst birokrātiskos šķēršļus vēlētāju reģistrēšanai iekšzemē pārvietotām personām, noteikt finanšu griestus kampaņām un nodrošināt atsevišķu kandidātu piedalīšanos, tostarp pārskatot plānu ieviest skaidras naudas depozītu kandidātiem mazās kopienās;

Reformas un iestāžu sistēma

6.  uzsver nozīmi, kas piemīt demokrātiju veicinošām reformām un ticībai iestādēm kā efektīvākajiem drošības mehānismiem; aicina Komisiju izmantot ieviestos mehānismus, lai atvieglotu un atbalstītu Ukrainas reformu īstenošanu; rosina ciešā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību izstrādāt un īstenot kvalitatīvus un kvantitatīvus mehānismus, kas būtu domāti tam, lai uzraudzītu Ukrainas reformu īstenošanu, cita starpā paredzot skaidrus kritērijus, ieteikumus un nosacītības principus, kas jāizmanto, lai uzlabotu gada īstenošanas ziņojumu metodiku, jo šiem ziņojumiem vajadzētu kļūt par efektīviem rīkiem reformu virzīšanā;

7.  uzsver, ka ir vajadzīgi uzlaboti vadības un ziņošanas mehānismi, kas novērtētu Ukrainas progresu, jo īpaši tieslietu nozares reformu jomā, pretkorupcijas, valstij piederošu uzņēmumu korporatīvās pārvaldības un enerģētikas reformu jomā, un kas būtu saistīti ar ekonomikas un ieguldījumu atbalstu;

8.  iesaka koncentrēt uzmanību uz ierobežotu skaitu prioritāšu, tām veltot politiskos centienus, finansiālo atbalstu un tehnisko palīdzību nolūkā efektīvi veidot institucionālās spējas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu ilgtermiņa reformas ne tikai tiesību aktos, bet arī praksē; atbalsta ES un Ukrainas nozaru sadarbības stiprināšanu tādās prioritārās jomās kā digitālā ekonomika, enerģētika, klimata pārmaiņas un tirdzniecība; atzinīgi vērtē Ukrainas vēlmi tuvināties ES digitālajam vienotajam tirgum un Eiropas zaļā kursa rīcībpolitikām, īstenojot attiecīgo tiesību aktu kopumu;

9.  atzīst Ukrainas un citu asociācijas nolīgumu un DCFTA parakstītāju partnerības statusu un aicina pastiprināt politisko dialogu ar tiem, lai veicinātu turpmāku ekonomikas integrāciju un tiesību aktu saskaņošanu; aicina ES saskaņā ar principu "vairāk par vairāk" apsvērt iespēju izveidot visām trijām asociētajām valstīm, tostarp Ukrainai, ciešākas sadarbības stratēģiju reformu un ieguldījumu jomā, kas būtu atkarīga no vairākām jomām, cita starpā ieguldījumu spēju veidošanas, transporta, enerģētikas, tiesiskuma un digitālās ekonomikas, un sagatavot ceļu vērienīgai integrācijas ES darba programmai; aicina Komisiju sadarbībā ar starptautiskajām finanšu iestādēm līdz 2020. gada beigām ierosināt Ukrainai un citām asociētajām valstīm detalizētu un pielāgotu ekonomikas un ieguldījumu priekšlikumu ar nosacījumiem attiecībā uz Covid-19 pandēmijas seku risināšanu; turklāt aicina ES iestādes analizēt iespēju iekļaut Ukrainu un citas asociētās valstis kā novērotājas komiteju procedūrās, kuras īsteno saskaņā ar LESD 291. pantu un Regulu (ES) Nr. 182/2011(7), kā arī Padomes darba grupu un komiteju sanāksmēs, lai parādītu ES apņemšanos attiecībā uz turpmāku integrāciju un lai stiprinātu valstu reformu orientāciju un administratīvo zinātību;

10.  atbalsta AN/DCFTA visaptverošu pārskatīšanu saskaņā ar nolīguma noteikumiem, lai pilnvērtīgi izmantotu tā potenciālu attiecībā uz politisko asociāciju un ekonomikas integrāciju, ietverot Ukrainas nozaru labāku integrāciju Eiropas Savienībā;

11.  aicina Komisiju pārskatīt AN/DCFTA attiecībā uz būtiskām politikas jomām, kurām nav pievērsta pienācīga vērība, piemēram, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai un veselības krīzes risināšanai, kā arī nodrošināt, lai AN/DCFTA darbība nebūtu pretrunā rīcībai vides un klimata politikas jomā vai Eiropas zaļā kursa iniciatīvām;

12.  aicina Komisiju atbalstīt ieguldījumus nozarēs, kurām ir attīstības, izaugsmes un konkurētspējas potenciāls ES un kuras var vēl vairāk sekmēt ekonomikas diversifikāciju, proti, tādās nozarēs kā ilgtspējīga enerģētika un klimats, digitālais vienotais tirgus un kiberdrošība, kā arī transports;

13.  atzinīgi vērtē Ukrainas panākto progresu asociācijas nolīgumā paredzēto valsts saistību izpildē, jo īpaši lauksaimniecības, enerģētikas, banku, decentralizācijas, digitālās ekonomikas, vides un vēlēšanu procedūru jomā; tomēr norāda, ka saskaņā ar asociācijas nolīguma pārskatīšanas mehānismu ("Asociācijas nolīguma pulss") 2019. gadā tika izpildīti tikai 37 % ar asociācijas nolīguma īstenošanu saistīto uzdevumu (samazinājums no 52 % 2018. gadā); atzīst mēģinājumus 2019. gada otrajā pusgadā paātrināt reformu gaitu, taču mudina Ukrainas iestādes nedot priekšroku likumdošanas procesa ātrumam uz pieņemto tiesību aktu kvalitātes rēķina, un uzsver, cik svarīgi ir turpināt tās saistību īstenošanu;

14.  šajā sakarā uzsver, ka Ukraina nedrīkst aizmirst to, ka ES politiskā, tehniskā un finansiālā atbalsta līmenis būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā Ukraina izpildīs saistības, ko tā uzņēmusies pret Savienību un tās dalībvalstīm, it īpaši attiecībā uz reformu procesu, cilvēktiesību, minoritāšu tiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kā arī patiesa un efektīva tiesiskuma izveidi;

15.  atzinīgi vērtē 2018. gadā pieņemto valdības un parlamenta kopīgo ceļvedi un kopīgas Eiropas integrācijas platformas izveidi 2019. gada novembrī un cer, ka šīs iniciatīvas nodrošinās labāku koordināciju starp reformu izstrādē, pieņemšanā un īstenošanā iesaistītajām iestādēm; mudina Parlamentu un Ukrainas valdību paplašināt šā instrumenta efektīvāku izmantošanu un pārskatīt savu sadarbību pie AN saistību īstenošanas un tiesību aktu tuvināšanas, lai optimizētu sinerģiju, jo īpaši balstoties uz ES tiesību aktu zināšanām un atbilstības novērtējumiem;

16.  izsaka atzinību Ukrainai par panākumiem, ko tā guvusi, reformējot valsts pārvaldi, un uzsver, ka ir svarīgi nepalēnināt turpmāko progresu un pēc iespējas ātrāk izvirzīt jebkādus pagaidu amata kandidātus Covid-19 periodā, balstoties uz darbā pieņemšanas procedūrām, kurās tiek ņemti vērā kandidāta nopelni; apzinās, ka Ukrainas pārvaldībai, iestādēm un publiskajai administrācijai tas ir nozīmīgs un sarežģīts uzdevums, un mudina Komisiju sniegt atbilstošu tehnisko un finansiālo atbalstu;

17.  atzinīgi vērtē decentralizācijas reformas progresu un pašvaldību tiesību nostiprināšanu, ko uzsāka 2014. gadā un kas izrādījusies viena no līdz šim sekmīgākajām reformām; atzīst U-LEAD projekta atbalstu, kā rezultātā ir izveidots gandrīz 1000 brīvprātīgi apvienotu vietējo kopienu ar aptuveni 11,7 miljoniem iedzīvotāju; pozitīvi novērtē līdz šim veiktos pasākumus valsts iestāžu un valsts finanšu decentralizācijai, izmantojot tiesību aktu kopumu un to praktiski īstenojot; aicina Komisiju rūpīgi izpētīt decentralizācijas reformas detaļas un, iespējams, izmantot to kā veiksmīgu gadījuma analīzi citām valstīm;

18.  mudina Ukrainu pabeigt decentralizācijas reformu plašā un atklātā dialogā, jo īpaši ar vietējām pašvaldībām un to apvienībām, lai palielinātu pašvaldību autonomiju un kompetenci un veicinātu regulāru apmaiņu starp centrālo valdību un vietējo un reģionālo pašvaldību apvienībām par jebkādu politiku, kam var būt teritoriāla ietekme;

19.  atzinīgi vērtē 2020. gada 25. oktobrī notikušo vietējo vēlēšanu pirmās kārtas organizēšanu, kurā vēlētāju aktivitāte pārsniedza 36 %, kas bija brīva un taisnīga, bet apvienota ar paralēlu sabiedrisko apspriešanu, kura saskaņā ar EDSO/ODIHR datiem radīja nepamatotas politiskas priekšrocības un padarīja neskaidru valsts nošķiršanu no partijām; aicina valsts iestādes ņemt vērā vietējo pašvaldību autonomiju un atbalstīt pašvaldību un pilsētu administratīvās spējas; aicina ieviest koncepciju par teritoriālu publisku struktūru kā juridisku personu, kas ir iedibināta prakse Eiropas Savienībā un atzīta Eiropas Vietējo pašvaldību hartā; atzinīgi vērtē budžeta kodeksa izmaiņas, kas garantē, ka 60 % daļa no vietējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek nodrošināta kā vajadzīga iemaksa stabilās publiskās finansēs vietējā līmenī; brīdina par paralēlu struktūru izveidi vietējā līmenī, kas varētu izraisīt cīņu par kompetencēm, taču ierosina apsvērt iespēju piešķirt amatpersonām divkāršu kompetenci, uzņemoties gan vietējās kompetences, gan vienlaikus darbojoties kā zemākā līmeņa valsts iestādei; ņem vērā Augstākās radas 2020. gada 17. jūlija lēmumu par rajonu izveidi un likvidēšanu, saskaņā ar kuru rajonu konsolidācijas noteikumi vienmēr būs piemērojami arī Krimas teritorijām un Doņeckas un Luhanskas reģionu apgabaliem, ko Ukrainas valdība pašlaik nekontrolē;

Sadarbība kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā

20.  atzīst Ukrainas unikālo pieredzi un zināšanas, kā arī atzinīgi vērtē Ukrainas dalību kopējās drošības un aizsardzības politikas (KĀDP) misijās, kaujas grupās un operācijās, tās ieguldījumu ES kaujas grupās un tās aizvien lielāko saskaņotību ar ES paziņojumiem un deklarācijām par starptautiskiem un reģionāliem jautājumiem, kā arī tās ieguldījumu, un apsveic Ukrainu ar tās jauno NATO uzlaboto iespēju partnera statusu;

21.  atzinīgi vērtē sekmīgos pasākumus zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības jomā, ietverot kosmosa nozari, un aizsardzības jomā, jo īpaši konverģenci operatīvajos, izglītības un institucionālajos segmentos, kā arī vajadzīgo iekšējo izmaiņu īstenošanu šajās nozarēs; uzteic Ukrainas gatavību piedalīties ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) pētniecības programmās; atzīmē auglīgo sadarbību starp Ukrainas Aizsardzības ministriju un Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA) un mudina panākt turpmāku attīstību; aicina ES un Ukrainu ar izlīguma palīdzību veicināt sadarbību drošības un aizsardzības jomā, īpašu uzmanību pievēršot konfliktam Austrumukrainā un Krievijas mēģinājumiem graut Ukrainas suverenitāti un pārkāpt tās teritoriālo integritāti, veicināt sadarbību kiberdrošības jomā, kā arī cīnīties pret dezinformāciju un strādāt pie ģimeņu, kopienu un valsts iestāžu noturības stiprināšanas;

22.  atbalsta Ukrainas iespējamo līdzdalību atsevišķos KDĀP projektos, tostarp sadarbību ar EAA un jo īpaši pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO), ja tā atbilst saskaņotam politisko, materiālo un juridisko nosacījumu kopumam, kā to dara citas trešās valstis; atzinīgi vērtē ES nesen pieņemto lēmumu uzaicināt Ukrainu piedalīties ES ALTHEA operācijā Bosnijā un Hercegovinā un aicina abas puses — ES un Ukrainu — turpināt paplašināt Ukrainas dalību Eiropas Savienības misijās un operācijās;

23.  atzinīgi vērtē Ukrainas iestāžu un Eiropas publiskā un privātā sektora labāku sadarbību, lai apkarotu hibrīddraudus, vispirms no Krievijas puses, kuru mērķis, cita starpā, ir izplatīt nepatiesu informāciju, veicināt vardarbību un rosināt pret valdību un pret Eiropu vērstas pārliecības; uzskata, ka tagad ir laiks un ir piemēroti ES un Ukrainai pēc iespējas ātrāk uzsākt dialogu par kiberjautājumiem, un atbalsta drošības un aizsardzības dialoga paplašināšanu, lai pienācīgi reaģētu uz pašreizējiem un turpmākiem draudiem, jo īpaši saskaņā ar ES globālo drošības politikas stratēģiju;

Ukrainas teritoriālā integritāte un suverenitāte

24.  atkārtoti apliecina Savienības nelokāmo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un apņemšanos to nodrošināt, kā arī tās atbalstu starptautiski koordinētu sankciju piemērošanai Krievijas valdībai un aģentiem, kas apdraud valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, līdz brīdim, kad būs izpildīti visi attiecīgie nosacījumi sankciju atcelšanai, tostarp pilnībā īstenoti Minskas nolīgumi un atjaunota Ukrainas teritoriālā integritāte tās starptautiski atzītajās robežās;

25.  turpina nosodīt Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju un konkrētu Doņeckas un Luhanskas apgabalu de facto okupāciju; aicina Krievijas Federāciju pildīt savas starptautiskās saistības, atsaukt savus militāros spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā īstenot ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas par Ukrainas teritoriālo integritāti un par Krimu un Sevastopoli;

26.  uzsver, ka visos nolīgumos ar Krievijas Federāciju ir jāņem vērā Minskas vienošanās pilnīga īstenošana un ANO rezolūciju par Krimas statusu īstenošana, kā arī tas, ka Krievijas Federācija respektē Ukrainas teritoriālo integritāti;

27.  atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada 9. decembrī Parīzē pēc trīs gadu strupceļa tika atsāktas miera sarunas saskaņā ar Normandijas četrinieka formātu; mudina visas puses ievērot pamiera nolīgumu; uzsver, cik svarīgi ir noteikt papildu zonas, kurās var pārtraukt darbību, veikt atmīnēšanas darbības un atvērt kontrolpunktus visā sadursmes līnijā, un aicina Krieviju izmantot savu izšķirošo ietekmi attiecībā uz bruņotajiem formējumiem, ko tā atbalsta, lai respektētu un pilnībā īstenotu saistības, ko tā uzņēmusies kā daļu no Minskas nolīgumiem, kā arī Normandijas četrinieka un trīspusējās kontaktgrupas nesenās sanāksmes; atkārtoti norāda, ka saskaņā ar vienošanos Minskā un tā sauktajā Steinmeier formulā pašvaldību vēlēšanas Austrumukrainas okupētajās daļās ir jāīsteno saskaņā ar Ukrainas tiesību aktiem un EDSO uzraudzībā; uzsver, ka pašreizējā situācijā Doņeckā un Luhanskā nav izpildīti brīvu un godīgu vēlēšanu nosacījumi; atzinīgi vērtē atteikšanos no plāna iekļaut Krievijas atbalstītos separātistus kā vienu no pusēm trīspusējās kontaktgrupas sarunās; pauž nožēlu par Ukrainas delegācijas trīspusējā kontaktgrupā augsta ranga locekļu piezīmēm, kas noliedz Krievijas militāro iesaistīšanos Donbasa reģiona konfliktā;

28.  stingri nosoda Krievijas destabilizējošās darbības un militāro iejaukšanos Ukrainā; pauž bažas par to, ka Krievija joprojām veido militārus objektus un iekārtas Krimas pussalā, tostarp izvieto vairāk nekā 30 000 karavīru, jaunas "zeme–gaiss" un "zeme–zeme" raķešu sistēmas, kodolizmēģinājumu zemūdenes un stratēģiskos bumbvedējus; nosoda Krievijas nelikumīgo rīcību, kuras mērķis ir iegūt kontroli pār Kerčas šaurumu, kas ir starptautisko jūras tiesību un Krievijas starptautisko saistību pārkāpums, jo īpaši Kerčas tilta un tā dzelzceļa savienojuma izbūvi bez Ukrainas piekrišanas, kā arī Azovas jūras slēgšanu, kas būtiski kavē Ukrainas saimnieciskās darbības; aicina Krievijas Federāciju nodrošināt netraucētu un brīvu ceļu uz Azovas jūru un no tās saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kā arī starptautisko nevalstisko organizāciju un starptautisko humanitāro organizāciju piekļuvi okupētajām Ukrainas Donbasa teritorijām un anektētajai Krimai; šajā sakarībā atgādina, ka 2018. gadā ieviestais Krievijas jūras inspekciju režīms attiecībā uz visiem kuģiem, kas šķērso Krievijas kontrolēto Kerčas šaurumu ceļā uz Azovas jūru un no tās, joprojām rada negatīvas ekonomiskas sekas reģionā; aicina atbrīvot visus Ukrainas politieslodzītos un karagūstekņus Krievijā, Krimā un Donbasa daļās, ko nekontrolē Ukrainas valdība; tomēr pauž bažas par to Krievijas pilsoņu piespiedu iekļaušanu aizturēto apmaiņā starp Ukrainu un Krieviju, kurus tur aizdomās par līdzdalību Malaysia Airlines reisa MH17 notriekšanā;

29.  uzsver, ka ir jārod politisks risinājums konfliktam Austrumukrainā; prasa Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) pastiprināt centienus konflikta atrisināšanai miermīlīgā ceļā, atbalstot visu pušu ieguldījumu miera procesā, kā arī papildinot uzticības veidošanas pasākumus un cenšoties vienoties par pilnvarām, lai visā okupētajā Ukrainas teritorijā izvietotu ANO miera uzturēšanas misiju; prasa, tiklīdz situācija to ļaus, pildot Minskas nolīgumus pilnā to apmērā, konfliktā iesaistītajām pusēm piedāvāt ES vadītas KDĀP misijas izvietošanu, lai palīdzētu īstenot tādus uzdevumus kā atmīnēšana, vietējo vēlēšanu sagatavošana un brīvas piekļuves nodrošināšana humānās palīdzības organizācijām; vienlaikus aicina ES iestādes būt gatavām palielināt sankcijas pret Krieviju, ja to prasīs situācija, arī ja Krievija nepildīs savus pienākumus saskaņā ar Minskas protokolu, jo īpaši attiecībā uz drošības daļu;

30.  mudina Ukrainu pildīt savas saistības attiecībā uz valsts eksporta kontroles reformu saskaņā ar ES prasībām un standartiem un attiecībā uz konsekventas un sistemātiskas sankciju politikas īstenošanu; aicina EĀDD un Komisiju labāk uzraudzīt ES sankciju īstenošanu, tostarp labāk uzraugot to dalībvalstu iestāžu darbības, kuras atbild par ES kopējo noteikumu īstenošanu;

31.  aicina EĀDD paredzēt Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), aktīvāku lomu Ukrainas austrumos notiekošā kara izbeigšanā miermīlīgā ceļā, arī Normandijas četrinieka formāta ietvaros; iesaka apsvērt ES īpašā sūtņa Krimā un Donbasa reģionā iecelšanu;

32.  atkārtoti aicina sarunas par Krimas pussalas deokupāciju risināt starptautiskā formātā ar ES aktīvu līdzdalību; aicina PV/AP, Komisiju un dalībvalstis sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai izveidotu Krimas starptautisko platformu, kas ļautu koordinēt, formalizēt un sistematizēt Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu; uzskata, ka ir svarīgi šādas platformas darbībā iesaistīt Krimas tatāru tautas Mejlis kā vienīgo starptautiski atzīto Krimas tatāru pārstāvības iestādi;

33.  vienlaikus atgādina, ka saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām Krievijas Federācija, kas ir okupējoša valsts, ir pilnībā atbildīga par uz laiku okupētās Krimas pussalas, iedzīvotāju vajadzību, tostarp tās ūdensapgādes, nodrošināšanu; turklāt norāda, ka saskaņā ar Ženēvas Konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā, kurā Krievija ir viena no pusēm, okupējošais spēks nedrīkst piespiest okupētās teritorijas iedzīvotājus stāties tā armijā vai palīgspēkos;

34.  nosoda Krievijas Federāciju par Krievijas pilsoņu izmitināšanu okupētajā Krimā un Doņeckas un Luhanskas teritorijās, tādējādi mazinot līdzsvaru starp Krievijas pasu turētājiem un ukraiņiem, Krievijas pasu pastāvīgu izsniegšanu uz laiku okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājiem, pārkāpjot Ukrainas suverenitāti un Minskas vienošanos mērķus un noteikumus, kā arī par tās mēģinājumiem 2020. gada 13. septembrī Krimas Autonomajā Republikā Ukrainā organizēt vietējās vēlēšanas; norāda, ka Sevastopoles gubernatora ievēlēšana bija nelikumīga un pretrunā starptautiskajām tiesībām, tāpat kā balsojums par pārstāvjiem tā sauktajā "Krimas Republikas" valsts padomē, tā sauktajā Simferopoles pilsētas leģislatīvajā asamblejā un tā sauktajā Razdolno reģiona lauku padomē; aicina ES piemērot sankcijas atbildīgajiem par balsošanas organizēšanu un īstenošanu; nosoda to, ka Krievija iesauc armijā gados jaunus vīriešus no okupētās Krimas, lai viņi dienētu Krievijas bruņotajos spēkos, un ka 85 % no šiem vīriešiem tika nosūtīti dienestā uz Krievijas Federāciju; aicina Krieviju pārstāt iesaukt armijā Krimas iedzīvotājus un pilnībā ievērot Ženēvas konvencijās noteiktās saistības;

35.  pauž pilnīgu atbalstu centieniem panākt tiesiskumu visiem 298 upuriem Malaysia Airlines lidojumā MH17, kuru notrieca Krievijas piegādātā "zeme–gaiss" tipa raķete, un viņu tuvākajiem radiniekiem, ietverot starptautiski atbalstīto kriminālprocesu pret četriem aizdomās turamajiem saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem un Eiropas Cilvēktiesību tiesā ierosināto lietu pret Krieviju; pauž uzslavu Ukrainai par nepārtraukto sadarbību KIG, lai noskaidrotu patiesību, identificētu aizdomās turamos un sauktu vainīgos pie atbildības; nosoda Krievijas vienpusējo izstāšanos no trīspusējām patiesības noskaidrošanas apspriedēm ar Austrāliju un Nīderlandi; aicina Krieviju pilnībā sadarboties visos īstenotajos centienos, lai nodrošinātu jebkuras MH17 notriekšanā iesaistītās personas vai struktūras saukšanu pie atbildības, cita starpā atsākot patiesības noskaidrošanas dialogu ar Austrāliju un Nīderlandi, sadarbojoties saistībā ar starpvalstu pieteikumu, ko šajā jautājumā pret Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesai ir iesniegusi Nīderlande, un izdodot Volodymyr Tsemakh Nīderlandei; mudina Krieviju pārstāt izplatīt dezinformāciju par lidojumu MH17;

36.  aicina Ukrainu palīdzēt Moldovas centrālajai valdībai tās centienos atgūt kontroli pār Piedņestru, pamatojoties uz Moldovas teritoriālo integritāti;

37.  ņem vērā to, ka 2018. gada jūnijā tika pieņemti tiesību akti par valsts drošību un 2020. gadā — par iepirkumiem aizsardzības jomā un par izlūkdatiem; tomēr mudina pieņemt papildu tiesību aktus, kuru mērķis ir ierobežot Ukrainas drošības dienesta kompetences, lai to pārveidotu par vienkāršu pretizlūkošanas un terorisma apkarošanas aģentūru un noteiktu parlamenta uzraudzību pār visu drošības nozari;

Tiesiskums, brīvība, drošība un cīņa pret korupciju

38.  atkārtoti norāda, ka ir svarīgi panākt taustāmus rezultātus cīņā pret korupciju, lai saglabātu iedzīvotāju augstu atbalsta līmeni reformu procesam, kā arī uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un piesaistītu ārvalstu tiešos ieguldījumus; mudina Ukrainas iestādes turpināt reformu īstenošanu, jo īpaši tiesiskuma un korupcijas novēršanas jomā, un nodrošināt svarīgāko korupcijas novēršanas iestāžu neatkarību un nepārtrauktu darbu; šajā saistībā pauž atzinību par to, ka ir atjaunota Valsts korupcijas novēršanas aģentūra (NAPC) un ka 2020. gada janvārī spēkā stājās jauni tiesību akti par nelikumīgu iedzīvošanos un par trauksmes cēlējiem, kā arī pauž atzinību par to, ka 2019. gada septembrī darbu sāka Augstākā korupcijas apkarošanas tiesa;

39.  tomēr pauž bažas par Konstitucionālās tiesas 2020. gada 27. oktobra nolēmuma iznākumu, kas radīja juridisku plaisu Ukrainas pretkorupcijas arhitektūrā un būtiski vājināja NAPC; atzīst prezidenta V. Zelenska uzsāktos aktīvos centienus, ko uzņēmušies politiskās ieinteresētās personas, lai atjaunotu tiesību aktus un Ukrainas korupcijas apkarošanas struktūras uzticamību; mudina Ukrainas varas iestādes turpināt centienus, lai atjaunotu pilnībā funkcionējošu, efektīvu un visaptverošu iestāžu struktūru korupcijas apkarošanai, tostarp tiesu iestādēs, vienlaikus pilnībā saglabājot šo iestāžu neatkarību no izpildvaras un likumdošanas pilnvarām; uzsver, ka pilnībā pilnvarotai NAPC šajā kontekstā ir izšķirīga nozīme un ka Konstitucionālās tiesas nolēmums nav jāizmanto kā iegansts, lai to vājinātu vai nostumtu malā; pauž nopietnas bažas par acīmredzamiem mēģinājumiem ar likumīgām interesēm apdraudēt valsts sasniegumus cīņā pret korupciju un vispārējās demokrātiskās reformas, jo īpaši, atgūstot politisko varu no dažu Ukrainas oligarhu puses, kas ir palīdzējis vājināt uz reformām vērsto vairākumu Augstākajā radā, par ko liecina arī grūtības novērst likumdošanas plaisu, kas radās pēc Konstitucionālās tiesas 2020. gada 27. oktobra pretrunīgā nolēmuma; mudina visus politiskos dalībniekus atjaunot apņemšanos īstenot reformas, kuras ir pieprasījuši Ukrainas vēlētāji un kuras ir būtiskas, lai stiprinātu tiesiskumu, izskaustu korupciju un panāktu lielāku labklājību Ukrainas iedzīvotājiem;

40.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt Augstākās pretkorupcijas tiesas (HACC) un citu pretkorupcijas iestāžu neatkarību, un aicina korupcijas apkarošanas iestāžu darbībā izmantot neitrālu un objektīvu pieeju, lai nodrošinātu uzticību un sabiedrības atbalstu cīņā pret korupciju; atzīst pirmos pieņemtos spriedumus un apstākli, ka HACC ievēro augstus profesionālos standartus; tomēr aicina pastiprināt HACC darbu, lai palielinātu notiesājošo spriedumu skaitu, tostarp augsta līmeņa lietās;

41.  pauž gandarījumu par darbu, ko veic Ukrainas Valsts korupcijas apkarošanas birojs (NABU), kurš neapšaubāmi ir efektīvākā korupcijas novēršanas iestāde; turklāt uzsver, ka ir jāstiprina NABU neatkarība; tāpēc mudina Likumu par Valsts korupcijas apkarošanas biroju saskaņot ar Konstitūciju un Konstitucionālās tiesas jaunāko lēmumu, kā arī ar pārredzamām, depolitizētām un uz nopelniem balstītām atlases procedūrām, kuras ir jānosaka attiecībā uz NABU un Specializētās korupcijas apkarošanas prokuratūras (SAPO), kā arī Valsts Izmeklēšanas biroja (SBI) vadītājiem, ietverot pamatotu godprātības pārbaudi;

42.  pauž nožēlu par Augstākās radas locekļu mēģinājumiem uzbrukt korupcijas apkarošanas iestādēm un vājināt šīs iestādes, jo īpaši attiecībā uz mēģinājumiem atbrīvot no amata NABU direktoru un SAPO direktora nepārredzamo atlases procesu; norāda, ka netiek aizsargāti NVO aktīvisti un žurnālisti, kas atklāj un nosoda korupciju, un aicina efektīvi īstenot jauno Likumu par trauksmes cēlēju aizsardzību, kurš stājās spēkā 2020. gada janvārī;

43.  atzinīgi vērtē korupcijas novēršanas stratēģijas 2020.–2024. gadam projektu un sagaida, ka Augstākā rada drīz pieņems šo visaptverošo stratēģiju, saglabājot visus projekta būtiskos elementus; atzīst dažādos spiedienus un sabotāžu, kas tiek vērsta pret korupcijas novēršanas iestādēm un kas atspoguļo cīņas pret korupciju pieaugošo efektivitāti un sekmes; uzstāj, ka korupcijas novēršanas iestādēm, proti, NABU, SAPO un HACC, ir jāsaglabā neatkarība, efektivitāte un pietiekami resursi; pauž atzinību, ka 2019. gada decembrī tika pieņemts jauns Likums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, kas stiprina uzņēmējdarbības īpašumtiesību struktūru pārredzamību Ukrainā un ir attiecīgā tiesiskā regulējuma ievērojams uzlabojums;

44.  pauž dziļas bažas par augsto politiskā spiediena pakāpi un iebiedēšanas centieniem pret Ukrainas Valsts bankas priekšsēdētāju, turklāt šī nav pirmā reize, un tie izraisīja viņa atkāpšanos 2020. gada jūlijā; mudina Ukrainas iestādes neizdarīt politisku spiedienu uz neatkarīgām ekonomikas nozares iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm un nodrošināt, lai to neatkarība tiek saglabāta kā garantija tirgus pareizai darbībai un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem visiem ekonomikas dalībniekiem;

45.  pauž nožēlu par to, ka tiesu iestādes joprojām ir viena no institūcijām, kurām Ukrainā uzticas vismazāk, un pauž lielas bažas par stāvokli, kādā tā bijusi pēc 2019. gada oktobra reformas, kā rezultātā tika pārkārtota un atjaunota Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija (HQCJ) un apturēts tiesnešu atkārtotas izvērtēšanas un pieņemšanas darbā process, lai gan ir 2000 brīvu tiesnešu vakanču; pauž nožēlu par to, ka iepriekš Ukrainas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija (HQCJ) nav ņēmusi vērā Sabiedrības integritātes padomes atzinumu, atkārtoti izvērtējot tiesnešus, un mudina to darīt nākotnē, lai aizpildītu vakances zemākās tiesas instancēs, pieņemot darbā tiesnešus, kas ievēro ētikas un godprātības standartus pilnīgā atbilstībā Venēcijas komisijas atzinumam Nr. 969/2019; uzstāj uz HQCJ drīzu pārveidi, pamatojoties uz Likuma Nr. 3711 grozījumu tādā veidā, kas atbilst Ukrainas Konstitucionālās tiesas 2020. gada 11. marta Lēmumam Nr. 4-p/2020, lai izveidotu neatkarīgu HQCJ, balstoties uz pārredzamu atlases procedūru un iesaistot starptautiskus ekspertus; uzskata, ka pilnvarotai HQCJ vajadzētu būt iespējai efektīvi veikt tiesnešu jaunu atlasi un sēžu rūpīgu pārbaudi saskaņā ar pašas HQCJ pieņemtajiem noteikumiem un procedūrām atbilstīgi tās pilnvarām; stingri uzstāj uz nereformētās Augstākās tieslietu padomes (HCJ) godprātības pārbaudi; mudina Ukrainas iestādes turpināt un paātrināt tiesu sistēmas reformu, lai neapdraudētu jaunizveidoto korupcijas apkarošanas iestāžu darbu, atturēties no politiski motivētiem tiesas procesiem un tiesu iestāžu instrumentu izmantošanas pret politiskajiem oponentiem, kā arī pabeigt organizētās noziedzības apkarošanas tiesiskā regulējuma izveidi;

46.  aicina Komisiju pilnveidot esošos un izstrādāt jaunus instrumentus tiesiskuma un labas pārvaldības jomā, lai uzraudzītu un novērtētu Ukrainas progresu, jo īpaši ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā un tiesiskuma mehānismu, lai nodrošinātu notiekošo reformu rūpīgu uzraudzību un iespējamu šo reformu nepilnību pienācīgu apzināšanu un novēršanu;

47.  atzinīgi vērtē 2019. gada septembrī sākto ģenerālprokuratūras reformu un aicina pabeigt prokuroru atestāciju, tādējādi nodrošinot, ka visu līmeņu jaunie prokurori tiek izraudzīti, balstoties uz pārredzamu un politiski objektīvu procesu; mudina Ukrainas iestādes stiprināt cīņu pret organizēto noziedzību un uzlabot tiesisko regulējumu, kā arī sadarbību un koordināciju starp atbildīgajām tiesībaizsardzības iestādēm;

48.  stingri aicina Ukrainas iestādes atturēties no iepriekšējās sliktās prakses saistībā ar politiski motivētām tiesas lietām; šajā sakarā uzsver, ka atšķirības politiskajos jautājumos būtu jārisina kompetentos politiskajos forumos, nevis tieslietu jomā;

49.  pauž bažas par to, ka Komisija ir iekļāvusi Ukrainu sarakstā kā "2. kategorijas" prioritāro valsti, kas liecina par nepietiekamu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un īstenošanu; uzsver nepieciešamību stiprināt muitas kontroli un infrastruktūru, lai labāk novērstu viltotu preču ievešanu un tranzītu Ukrainā un tās iekšienē; aicina Komisiju turpināt palīdzēt Ukrainai izstrādāt jaunus tiesību aktu projektus intelektuālā īpašuma tiesību jomā;

50.  aicina Ukrainas valdību turpināt izmeklēt noziegumus, ko Ukrainas spēku locekļi veikuši pret aktīvistiem Euromaidan protestu laikā, un ātri nodrošināt tiesiskumu cietušajiem un viņu ģimenēm;

51.  mudina Ukrainu ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus un Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu;

52.  atzinīgi vērtē grozījumus Ukrainas Kriminālkodeksā, definējot, ka izvarošanu un seksuālu vardarbību nosaka tas, ka cietušais nav devis savu piekrišanu, un mudina ātri izstrādāt metodiku seksuālas vardarbības noziegumu izmeklēšanai; pauž nožēlu, ka šādas metodikas neesamības dēļ 2019. gadā izvarošanas un seksuālas vardarbības gadījumos netika ierosināta kriminālvajāšana, pamatojoties uz to, ka cietušais nebija devis savu piekrišanu nodarītāja rīcībai;

Cilvēktiesības un pamatbrīvības

53.  stingri nosoda plašos un pastāvīgos pārkāpumus attiecībā uz cilvēktiesībām un tādām pamatbrīvībām kā vārda brīvība, reliģijas vai ticības un biedrošanās brīvība, kā arī tiesībām uz mierīgu pulcēšanos, ko veikuši Krievijas okupācijas spēki Krimas pagaidu okupētajā teritorijā un Krievijas atbalstītie bruņotie grupējumi Donbasa teritorijās, kuras nekontrolē valdība, tostarp piespiedu iesaukšanu, deportāciju, nelikumīgu un piespiedu pases maiņu, izglītības un valodu tiesību ierobežojumus, patvaļīgu aizturēšanu, spīdzināšanu un citus skarbus aizturēšanas apstākļus, kā arī ierobežojošos pasākumus, piemēram, kontrolpunktu vienpusēju slēgšanu un piekļuves liegšanu ANO un humānās palīdzības misijām, kas pašreizējās pandēmijas laikā ir īpaši satraucoši;

54.  atgādina, ka Austrumukrainas kara dēļ joprojām ir apdraudēta civiliedzīvotāju dzīvība un labbūtība, un atzīmē, ka karadarbības mazināšanās Austrumukrainā pamiera laikā, kas stājās spēkā 2020. gada 27. jūlijā, veicināja drošības incidentu samazināšanos par 53 % un civiliedzīvotāju upuru skaita samazināšanos; atzinīgi vērtē programmu "EU4ResilientRegions" ar 30 miljonu EUR budžetu, kuras mērķis ir stiprināt Austrumukrainas un Dienvidukrainas noturību pret pašreizējā konflikta negatīvo ietekmi, tostarp hibrīddraudiem un citiem destabilizējošiem faktoriem;

55.  tomēr pauž dziļas bažas par humanitārās situācijas pasliktināšanos austrumu teritorijās, ko pašlaik nekontrolē Ukrainas valdība, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo Covid-19 krīzi; mudina pašvaldības de facto pieņemt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzības, tostarp piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei un ārstēšanai, un šajā saistībā pilnībā sadarboties ar likumīgo Ukrainas valdību;

56.  uzsver, ka Austrumukrainā vairāk nekā 3,5 miljoni cilvēku abās saskarsmes līnijas pusēs joprojām ir atkarīgi no humānās palīdzības un aizsardzības un saskaras ar ūdensapgādes pārtraukumiem un elektroenerģijas atslēgšanos; norāda, ka pašreizējā Covid-19 pandēmija ir saasinājusi šo cilvēku problēmas; mudina Komisiju sadarbībā ar ANO struktūrām darīt vairāk, lai sniegtu palīdzību šīs humanitārās krīzes laikā saskaņā ar humanitāro vajadzību priekšrakstiem; mudina Komisiju veikt pasākumus, ar ko palīdzētu sagādāt iztikas līdzekļus 1,4 miljoniem iekšzemē pārvietoto personu;

57.  pauž nožēlu par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Krimā kopš okupācijas sākuma, jo Krievija ir krasi ierobežojusi pulcēšanās, vārda, biedrošanās, piekļuves informācijai un reliģijas brīvību kopš okupācijas sākuma; pauž nožēlu par diskriminējošo politiku, ko pašpasludinātas Krievijas iestādes vērš jo īpaši pret Krimas tatāru etnisko minoritāti, viņu īpašumtiesību pārkāpšanu, pieaugošo iebiedēšanu, kas vērsta pret šo kopienu un nelikumīgās aneksijas pretiniekiem, izmantojot piespiedu iesaukšanu, vajāšanu, kratīšanu, aizturēšanu un piespiedu pazušanu, kā arī minēto vārda, biedrošanās, reliģijas un pārvietošanās brīvības liegšanu pussalā; aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus Krimas pussalā un Krievijā nelikumīgi aizturētos un ieslodzītos Ukrainas pilsoņus, tostarp Krimas tatāru aktīvistus; turklāt aicina Krieviju izmeklēt nežēlīgos noziegumus pret Krimas tatāriem un nodrošināt un aizsargāt Krimas tatāru, ukraiņu un visu etnisko un reliģisko kopienu tiesības, lai uzturētu un attīstītu viņu pašu kultūru, tradīcijas, izglītību un identitāti;

58.  pauž nožēlu par to, ka Ukrainā ir vairāk nekā 1,5 miljoni iekšzemē pārvietotu personu, kā rezultātā Ukraina ieņem devīto vietu starp pasaules valstīm ar vislielāko iekšzemē pārvietotu personu skaitu; norāda, ka par to vispirms atbildīga ir Krievijas Federācija un tās pilnvarotie; aicina Ukrainas iestādes pielikt papildu centienus, lai mazinātu konflikta skarto cilvēku ciešanas, un īstenot pasākumus iekšzemē pārvietotu personu tiesību aizsardzībai; aicina Ukrainu piešķirt iekšzemē pārvietotām personām pilnvērtīgas civilās un politiskās tiesības un attieksmē pret iekšzemē pārvietotām personām ievērot starptautiskos standartus; uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt un garantēt Ukrainas pilsonības tiesības uz laiku okupētajās teritorijās, arī vienkāršojot pensiju un bērnu dzimšanas apliecību saņemšanas procedūras un tādējādi nepieļaujot, ka šādi bērni paliek bez valstspiederības un neaizsargāti;

59.  mudina EDSO Īpašo novērošanas misiju Ukrainā īstenot tās pilnvaras un regulāras informācijas apmaiņas ar vajāšanas upuriem un lieciniekiem, juristiem, NVO un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, lai turpinātu novērtēt situāciju pagaidu okupētajās teritorijās Krimā un Ukrainas austrumos; prasa ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos pievērst pastāvīgu uzmanību cilvēktiesību situācijai Krimas pussalā un valdības nekontrolētajos Austrumukrainas apgabalos;

60.  norāda, ka 2020. gadā beidzas piecu gadu rīcības plāns Ukrainas valsts cilvēktiesību stratēģijas īstenošanai, un aicina rūpīgi pārskatīt tā galvenos sasniegumus pirms mērķu noteikšanas turpmākam rīcības plānam; pievērš īpašu uzmanību Ukrainas valdības sniegtajam atbalstam Krimas tatāru iedzīvotājiem un pauž bažas par finansējuma trūkumu 2021. gada budžeta projektā, kas tika iesniegts Augstākajai radai 2020. gada septembrī, Krimas tatāru un citu no Ukrainas deportēto pilsoņu pārvietošanas un izmitināšanas programmai; aicina Ukrainu pieņemt tiesību aktus par Ukrainas pirmiedzīvotājiem, par Krimas tatāru kā pirmiedzīvotāju statusu un par grozījumiem Ukrainas Konstitūcijā, lai atzītu Krimas tatāru nacionālo un teritoriālo autonomiju Ukrainā un jo īpaši Krimā, kas izriet no Krimas tatāru kā pirmiedzīvotāju neatņemamām tiesībām uz pašnoteikšanos; uzstāj, ka Ukrainas iestādēm jārisina problēmas saistībā ar vienīgo televīzijas kanālu, kas raida Krimas tatāru valodā, proti, ATR, un ierosināt stabilu mehānismu finansiālā un tehniskā atbalsta saņemšanai, lai televīzijas kanāls varētu turpināt raidīt Krievijas okupētajā Krimā; atzinīgi vērtē Ukrainas iniciatīvu izstrādāt stratēģiju Krimas tatāru valodas attīstīšanai un popularizēšanai laikposmā līdz 2032. gadam;

61.  aicina EĀDD un Komisiju ātri ieviest ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, proti, Eiropas Magņicka veida tiesību aktu, kas ļautu piemērot sankcijas personām un uzņēmumiem, kuri pieļāvuši smagus cilvēktiesību pārkāpumus, īpašu uzmanību pievēršot situācijai pagaidu okupētajās Ukrainas teritorijās Krimā un daļā Doņeckas un Luhanskas reģiona, kā arī sankcijām pret personām, kas atbildīgas par citiem noziegumiem, tostarp korupciju; aicina Ukrainu sekot šim piemēram un ieviest šā akta Ukrainas versiju;

62.  pieņem zināšanai likumu par atbalstu ukraiņu valodas kā valsts valodas funkcionēšanai un prasa Ukrainas iestādēm pilnībā īstenot likumu atbilstoši tās starptautiskajām saistībām un saskaņā ar ieteikumiem, kas ietverti Venēcijas komisijas atzinumā Nr. 960/2019, proti, ievērot kopienu tiesības attīstīt un pilnībā lietot savu valodu, kā arī panākt visaugstāko uzmanību un līdzsvaru pret nacionālajām minoritātēm, to valodām un tiesībām uz izglītību;

63.  aicina Ukrainu piešķirt oficiālās valodas aizsardzības komisāram vai jebkuram citam šim nolūkam izveidotam subjektam pilnvaras uzraudzīt, vai tiek ievēroti tiesību akti par minoritāšu valodu lietošanu un pamatiedzīvotājiem;

64.  atbalsta ticības, uzskatu un vārda brīvību un uzsver, ka ir svarīgi visām nacionālajām, etniskajām un lingvistiskajām minoritātēm nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi informācijai, jo tas ir demokrātijas priekšnoteikums; nosoda naida runu un diskrimināciju etniskās izcelsmes vai valodas dēļ, kā arī nosoda nepatiesas ziņas un dezinformāciju, kas vērsta pret nacionālajām, etniskajām un lingvistiskajām minoritātēm;

65.  norāda, ka ir vajadzīgi pasākumi, lai stiprinātu minoritāšu tiesību infrastruktūru un veidotu pārliecību, ka minoritāšu tiesības tiks aizsargātas gan tiesību aktos, gan praksē; norāda, ka šādiem pasākumiem būtu jāietver juridiskās aizsardzības stiprināšana, minoritāšu jautājumu plašāka ņemšana vērā iestādēs un spēcīgāku un pastāvīgu apspriešanās mehānismu ieviešana; pauž bažas par to, ka Ukrainas iestādes neīsteno pienācīgu rīcību, lai novērstu diskrimināciju un naida runu pret minoritātēm, jo īpaši pret romu kopienu, kas ir bijusi diskriminācijas, rasistiskas vardarbības un neiecietības izpausmju upuris; aicina Ukrainu stiprināt holokausta un totalitārisma upuru piemiņu, pievienojoties Starptautiskajai holokausta atceres aliansei (IHRA) un pieņemot un piemērojot IHRA antisemītisma definīciju; prasa Komisijai uzaicināt Ukrainu piedalīties programmā "Eiropa pilsoņiem"; turklāt aicina Ukrainu turpināt totalitārisma upuru piemiņu; prasa Komisijai uzaicināt Ukrainu piedalīties programmā "Eiropa pilsoņiem";

66.  atbalsta Eiropas politisko fondu darbu, lai veicinātu Ukrainas politisko vadītāju nākamās paaudzes veidošanos;

67.  mudina stiprināt dialogu un sadarbību ar baznīcām un reliģiskajām kopienām un organizācijām tādās jomās kā miera veidošana un izlīgums, tādējādi stiprinot paļāvību uz taisnīgu un brīvu sabiedrību, kā arī izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sistēmām;

Situācija plašsaziņas līdzekļu jomā

68.  atzīmē pašreizējos reformu centienus plašsaziņas līdzekļu jomā; uzsver, ka reformai ir jānodrošina jo īpaši regulatīvās iestādes neatkarība, objektivitāte un pārskatatbildība, plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamība un plašsaziņas līdzekļu vienlīdzīgas iespējas godīgai konkurencei tirgū; pauž bažas par plāniem uzticēt regulatīvajai iestāde jaunas un plašākas kompetences, kas rada risku, ka var tikt ierobežota plašsaziņas līdzekļu brīvība un tiešsaistes un drukāto plašsaziņas līdzekļu saturs; saistībā ar likumprojektu par dezinformācijas apkarošanu uzsver, ka šis likumprojekts varētu novest pie plašas iejaukšanās plašsaziņas līdzekļu saturā un žurnālistu darbībās uz plašsaziņas līdzekļu brīvības rēķina un ka tas nebūs efektīvs dezinformācijas apkarošanas līdzeklis; mudina organizēt plašāku apspriešanos ar plašsaziņas līdzekļu kopienu un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, lai nepieļautu vārda brīvības apdraudēšanu;

69.  ar bažām norāda, ka televīzijas plašsaziņas līdzekļu tirgu Ukrainā, lai gan tas ir plurālistisks, joprojām raksturo oligarhu pārmērīga ietekme; mudina Ukrainu veicināt brīvus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un stiprināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu; uzsver ilgtspējīgu sabiedrisko raidorganizāciju un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu regulatoru, kā arī pilsoniskās sabiedrības svarīgo nozīmi, lai attīstītu noturību pret dezinformāciju un citiem destabilizējošiem faktoriem; aicina Augstāko radu un valdību atbalstīt valsts saistības pret sabiedrisko raidorganizāciju un nodrošināt finansiālu un politisku atbalstu tās turpmākai modernizācijai, neatkarībai un spējai veikt pētniecisko žurnālistiku;

70.  atkārtoti norāda, ka ES ir jāturpina atbalstīt Ukrainu hibrīddraudu novēršanā un dezinformācijas un nepatiesu ziņu apkarošanā, arī stiprinot neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes stratēģisko saziņu, lai uzlabotu Ukrainas noturību; atzinīgi vērtē ES un Ukrainas dialoga par kiberjautājumiem uzsākšanu;

71.  pauž bažas par plašsaziņas līdzekļu darbinieku, jo īpaši pētniecisko žurnālistu, kuri ziņo par korupciju un krāpšanu, darba vides pasliktināšanos; nosoda jebkādas darbības, kuru mērķis ir ierobežot žurnālistu darbu, ietverot piekļuves informācijai ierobežošanu, kriminālizmeklēšanas, spiedienu atklāt avotus un naida runu, jo īpaši naida runu pret neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem; pauž bažas par to, ka Augstākās radas locekļi ir kļuvuši par dezinformācijas kampaņu upuriem vai pat ar nolūku palīdzējuši izplatīt dezinformāciju, kā liecina Ukrainas pētniecisko žurnālistu platformu nesen veiktā analīze;

72.  pauž nožēlu par vairākkārtējiem uzbrukumiem žurnālistiem un pilsoniskajiem aktīvistiem 2017.–2019. gada periodā; aicina Ukrainas iestādes apsūdzēt vainīgos un gādāt par plašsaziņas līdzekļu darbinieku un žurnālistu drošību un mudina pieņemt samērīgu pieeju plašsaziņas līdzekļu reglamentēšanā;

73.  pauž nožēlu par to, ka politiskais klimats valstī ir pasliktinājies, iebiedēšanu, naida runu un politisko spiedienu plaši izmantojot politiskiem mērķiem; mudina iestādes stingri nosodīt un aizliegt tādu ekstrēmistisku un naidu kurinošu grupējumu un tīmekļa vietņu kā ”Myrotvorets” darbības, kuras veicina spriedzi sabiedrībā un ļaunprātīgi izmanto simtiem cilvēku, tostarp žurnālistu, politiķu un minoritāšu grupu pārstāvju, personas datus;

74.  mudina Ukrainā attīstīt demokrātisku, neatkarīgu, plurālistisku un līdzsvarotu plašsaziņas līdzekļu vidi, kas izbeigtu plašsaziņas līdzekļu kanālu politiski motivētu vajāšanu, tostarp licenču atsaukšanu, un aizsargātu vietējos žurnālistus, viedokļu veidotājus un disidentu viedokļu paudējus pret aizskaršanu un iebiedēšanu, sniegtu nediskriminējošu piekļuvi tiešsaistes un bezsaistes informācijai un darītu iespējamu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, kā arī sniegtu cilvēktiesību un pilsonisko tiesību garantijas; uzsver, ka žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un advokātiem vajadzētu būt iespējai strādāt neatkarīgi un bez liekas iejaukšanās un iebiedēšanas; atzinīgi vērtē darbu, ko veic Ukrainas cilvēktiesību organizācijas un Krimas prokurors, kurš, uz laiku strādājot no Ukrainas kontinentālās daļas, reģistrē cilvēktiesību pārkāpumus; uzstāj, ka ir jāizmeklē visi cilvēktiesību pārkāpumi un vainīgie ir jāsauc pie atbildības;

Dzimumu līdztiesība un LGBTI personu tiesības

75.  uzsver, ka dzimumu līdztiesība ir svarīgs ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības priekšnoteikums; mudina Ukrainas valdību un iestādes īstenot pasākumus, lai vēl vairāk uzlabotu sieviešu pārstāvību un vienlīdzīgu attieksmi visos politiskās un sabiedriskās dzīves līmeņos, kā arī mudina tās novērst ar dzimumu saistītu vardarbību; prasa Komisijai un EĀDD integrēt dzimumu līdztiesību visās tās politikās, finansiālajā atbalstā, programmās un darbībās saistībā ar Ukrainu, īpaši, ja to mērķis ir mazināt Covid-19 radīto negatīvo ietekmi, jo sievietes, tostarp uzņēmējas, ir bijušas vienas no visvairāk cietušajām pusēm stingro ierobežojumu dēļ;

76.  nosoda vardarbīgos uzbrukumus un naida noziegumus pret LGBTI un aicina Ukrainas tiesībaizsardzības iestādes efektīvi izmeklēt šos uzbrukumus; mudina Ukrainu izstrādāt un efektīvi īstenot visaptverošus sekundārus tiesību aktus, kas nodrošinātu ticības brīvību, ierobežotu nepārtraukto LGBTI, feministu aktīvistu, personu ar invaliditāti un minoritāšu diskrimināciju un uzlabotu viņu tiesību aizsardzību; aicina Ukrainas valdību un visus politikas dalībniekus pielikt pūles, veidojot iekļaujošu un iecietīgu sabiedrību;

77.  pauž nožēlu par to, ka Kriminālkodeksa 161. pantā joprojām nav paredzēts sods par naida kurināšanu vai vardarbību seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ un ka šie iemesli nav minēti kā vainu pastiprinoši apstākļi, kā arī nav iekļauti vispārīgajos noteikumos par vainu pastiprinošiem apstākļiem saskaņā ar 67. panta 1. punkta 3. apakšpunktu; atgādina, ka valdības rīcības plānā valsts cilvēktiesību stratēģijas īstenošanai bija paredzēts Kriminālkodeksa 67. pantā iekļaut nodarījumus seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ kā vainu pastiprinošus apstākļus; atgādina par Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību ieteikumiem un aicina Ukrainu attiecīgi grozīt Kriminālkodeksu;

Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība, sabiedrības veselība, nodarbinātības un sociālās lietas, darba ņēmēju mobilitāte

78.  uzsver, ka Ukraina ir nozīmīga Savienības ģeopolitiskā, ģeostratēģiskā un tirdzniecības partnere; atzinīgi vērtē to, ka ES un Ukrainas tirdzniecības plūsma ir ievērojami palielinājusies, kā rezultātā Savienība pašlaik ir Ukrainas lielākā tirdzniecības partnere; tomēr pauž nožēlu par samērā mazo ārvalstu tiešo ieguldījumu apjomu, kas ieplūst valstī;

79.  atzinīgi vērtē pastāvīgos pozitīvos rezultātus divpusējās tirdzniecības un ekonomiskajās attiecībās 2019. gadā, proti, Ukrainas imports ir pieaudzis par 12,3 % un eksports — par 9,7 %, kopā sasniedzot 43,3 miljardus EUR; norāda, ka ES un Ukrainas tirdzniecība ir pieaugusi par 49 % un ka ES joprojām ir Ukrainas galvenā tirdzniecības partnere, 2019. gadā sasniedzot 40 % no tās kopējā tirdzniecības apjoma, savukārt Ukraina ir 18. lielākā ES tirdzniecības partnere, un tirdzniecība ar to veido 1,1 % no ES kopējā tirdzniecības apjoma; norāda, ka Ukrainas tirdzniecības deficīts ar ES ir palielinājies līdz 5,1 miljardam EUR;

80.  mudina abas puses stiprināt sadarbību divpusējā līmenī un arī starptautiskos forumos, risinot Covid-19 radītās problēmas, jo īpaši padarot piegādes ķēdes noturīgākas un daudzveidīgākās, kā arī sadarbojoties, lai risinātu ar protekcionisma tendencēm saistītos jautājumus; norāda, ka ES mērķis panākt atvērtu stratēģisko autonomiju varētu radīt iespējas veidot vēl ciešāku sadarbību ar kaimiņvalstīm;

81.  mudina Komisiju palīdzēt Ukrainai noteikt jomas, kuras varētu vēl vairāk sekmēt ekonomikas diversifikāciju, un noteikt tās par prioritāti pilnīgas DCFTA īstenošanas procesā;

82.  atkārtoti norāda, ka Ukrainas pakāpeniska integrācija ES iekšējā tirgū, kā noteikts AN, ir viens no asociācijas galvenajiem mērķiem, un šajā saistībā atbalsta nosacījumus labākām ekonomikas un tirdzniecības attiecībām starp Ukrainu un ES, kā arī plašāku tiesību aktu tuvināšanas procesu, kas atkarīgs no DCFTA pilnīgas īstenošanas un attiecīgo tiesisko, ekonomisko un tehnisko noteikumu un standartu ievērošanas;

83.  norāda, ka ir ieviestas vairākas reformas, kas ir novedušas pie ekonomikas ierobežojumu atcelšanas, publisko finanšu lielākas pārredzamības un labākiem noteikumiem par koncesijām un publiskā un privātā sektora partnerību, sniedzot jaunas iespējas gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldītājiem;

84.  tomēr atzīmē, ka valsts oligarhu varas likvidēšanā nav panākti acīmredzami rezultāti, jo oligarhiem joprojām ir spēcīga ietekme uz Ukrainas ekonomiku un politiku, jo īpaši uz plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām un tiesu varu un tiesībaizsardzības sistēmu; uzskata, ka skaidru un visiem vienlīdzīgu noteikumu ieviešana ekonomikā un politikā var izrādīties efektīvs veids, kā de facto samazināt mazo bagātāko uzņēmēju grupu neoficiālo ietekmi uz valsts darbību, tostarp tiesību aktiem, un tādēļ aicina Ukrainas varas iestādes paātrināt oligarhu varas likvidēšanas procesu;

85.  turklāt pauž nožēlu par valsts īpašumā esošu uzņēmumu skaita pieaugumu un mudina Ukrainu vēl vairāk veicināt valsts uzņēmumu privatizāciju, lai modernizētu un uzlabotu tās ekonomikas darbību un novērstu oligarhu varu; uzsver nepieciešamību pēc Ukrainas atjaunotas apņemšanās vērsties pret iegūto tiesību ietekmi, kas, ja šo jautājumu nerisinās, varētu ievērojami iedragāt reformu līdzšinējos rezultātus un kopumā visus Ukrainas atbalsta pasākumus;

86.  aicina Ukrainu un ES uzlabot sadarbību vēl lielākā divpusējās tirdzniecības liberalizācijā, ietverot nolīguma par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko izstrādājumu pieņemamību noslēgšanu, kā arī sadarbību pie sanitāriem un fitosanitāriem pasākumiem un muitas jomā; turklāt aicina paplašināt nozaru sadarbību starp ES un Ukrainu izglītības, pētniecības, inovācijas, IKT un digitalizācijas jomā, kā arī zaļo tehnoloģiju izmantošanā, un apmainīties ar zinātību un paraugpraksi; papildus tam mudina uz plašāku sadarbību un pakāpenisku diferencētu Ukrainas nozaru integrāciju cita starpā enerģētikas savienībā, Transporta kopienā un digitālajā vienotajā tirgū;

87.  aicina Ukrainas iestādes atvērt valsts aviācijas tirgu Eiropas uzņēmumiem, tostarp zemo izmaksu uzņēmumiem, un atbalsta kopējā aviācijas nozares nolīguma parakstīšanu iespējami drīzāk;

88.  atzinīgi vērtē panākto sadarbības progresu digitālajā jomā starp Ukrainu un ES un mudina turpināt padziļināt šādu sadarbību, lai otrai pusei nodrošinātu iekšējā tirgus nosacījumus, ietverot citas savstarpēji interesējošas nozares; uzsver, cik svarīgi ir veiktie pasākumi digitālās pārveides un e-pārvaldības virzienā, kā arī progress Ukrainas tiesību aktu tuvināšanā ES tiesību aktiem elektronisko uzticamības pakalpojumu un elektronisko sakaru jomā; mudina Komisiju turpināt atbalstīt Ukrainas centienus attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu un informācijas lietotprasmi, e-pārvaldību un digitālo ekonomiku, lai atspoguļotu pašreizējo digitālo laikmetu un pakāpenisku integrāciju ES digitālajā vienotajā tirgū, kā arī izskatīt veidus, kā samazināt viesabonēšanas maksas starp ES un Ukrainu; šai sakarā atzinīgi vērtē jauno ES programmu e-pārvaldības un digitālās ekonomikas atbalstam Ukrainā, kuras apjoms ir 25 miljoni EUR; mudina paplašināt vienoto euro maksājumu telpu (SEPA), ietverot Ukrainu, kad tā būs izpildījusi visas tehniskās un juridiskās prasības;

89.  aicina Komisiju un EĀDD veikt ticamu vajadzību novērtējumu attiecībā uz Donbasa reģionu, lai izstrādātu stratēģiju tā sociālekonomiskajai atveseļošanai, un ierosina izveidot atbilstīgu starptautisku satvaru Donbasa atjaunošanai;

90.  aicina Ukrainas iestādes turpināt īstenot reformas valsts veselības aprūpes sistēmā, jo īpaši ņemot vērā graujošo ietekmi, kāda Covid-19 pandēmijai ir bijusi uz Ukrainas veselības aprūpes sistēmu; atzīmē, ka saskaņā ar UNICEF datiem Covid-19 pandēmija ir radījusi ne tikai valsts veselības aprūpes krīzi, bet arī sociālekonomisko krīzi, kas varētu palielināt nabadzības līmeni Ukrainā no 27,2 % līdz 43,6 % vai pat līdz 50,8 %; tādēļ mudina Ukrainas valdību īstenot visaptverošus sociālās aizsardzības pasākumus Covid-19 seku mazināšanai;

91.  atzinīgi vērtē to, ka Ukraina ir pievienojusies ES Veselības drošības komitejai un agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmai, lai iesaistītos Eiropas mēroga Covid-19 reaģēšanas darbību koordinēšanā sabiedrības veselības aprūpes jomā; mudina Komisiju, dalībvalstis un Ukrainu pastiprināt sadarbību sabiedrības veselības noturības jomā, apmainīties ar paraugpraksi un sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai izveidotu epidēmijas stratēģijas, kurās galvenā uzmanība pievērsta visneaizsargātākajām grupām; mudina Komisiju sniegt atbalstu Ukrainas valdībai, lai tā spētu piekļūt Covid-19 vakcīnām;

92.  aicina Ukrainas valdību nodrošināt, lai jebkādiem ierobežojošajiem pasākumiem, kurus nosaka, reaģējot uz Covid-19, būtu juridisks pamats, lai tie būtu patiešām vajadzīgi un samērīgi attiecībā pret mērķi aizsargāt sabiedrības veselību un glābt dzīvības (balstoties uz zinātniskiem ieteikumiem), lai tie tiktu pastāvīgi pārskatīti un atsaukti, kad vairs nav nepieciešami, un lai tie tiktu piemēroti nediskriminējošā veidā; aicina iestādes nodrošināt, lai reaģēšana uz Covid-19 nesamērīgi nelabvēlīgi neietekmētu neaizsargātās un marginalizētās grupas, un īstenot pasākumus iepriekš pastāvošās nevienlīdzības novēršanai;

93.  mudina Ukrainu novērst plaši izplatīto kronismu un korupciju, kas joprojām pastāv veselības aprūpes nozarē un jo īpaši Veselības ministrijā, un efektīvi izmeklēt jebkādas korumpētas darbības, īpaši mēģinājumus iegādāties medicīnisko aprīkojumu un Covid-19 vakcīnas par nesamērīgi augstu cenu pandēmijas laikā;

94.  atzīst Ukrainas Valsts veselības dienesta labi paveikto darbu, izveidojot pārredzamu sistēmu, kuras mērķis ir finansēt pacientiem sniegtos īpašos ārstēšanas veidus; aicina Veselības ministriju atbalstīt Ukrainas Valsts veselības dienesta darbu;

95.  atzinīgi vērtē progresu tiesību aktu tuvināšanā ES acquis un sanitārās un fitosanitārās stratēģijas pieņemšanu 2019. gada novembrī, kas ietver vairāk nekā 200 Savienības normatīvos aktus, kuri ir jāievieš Ukrainas tiesību aktos;

96.  ar bažām norāda, ka nav panākts pietiekams progress ES dzīvnieku labturības standartu tuvināšanā;

97.  atzinīgi vērtē 2020. gada martā pieņemto likumu par lauksaimniecības zemes pārdošanu, kam būtu jāveicina Ukrainas milzīgā potenciāla lauksaimniecības nozarē atraisīšana, kā arī 2020. gada maijā pieņemto likumu par dažu banku darbības regulēšanas instrumentu uzlabošanu, kas nostiprina banku sistēmu un neļauj PrivatBank atdot atpakaļ tās bijušajiem īpašniekiem;

98.  atzinīgi vērtē to, ka Ukraina ir pievienojusies daudzpusējai pagaidu strīdu izšķiršanas kārtībai (DPSIK), tādējādi veicinot strupceļa pārvarēšanu, ko izraisīja Apelācijas institūcijas darbības apturēšana, un nodrošinot to, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) locekļi līdz Apelācijas institūcijas darbības atsākšanai var izmantot divu posmu strīdu izšķiršanas sistēmu PTO;

99.  aicina Ukrainu ievērot šķīrējtiesas kolēģijas turpmākos nolēmumus attiecībā uz moratoriju neapstrādātas koksnes eksportam, vienlaikus piemērojot obligātu uzticamības pārbaudi visā mežsaimniecības preču vērtības ķēdē un uzlabojot pārvaldību mežsaimniecības nozarē;

100.  pauž bažas par to, ka Ukraina pēdējā laikā ir uzsākusi divas aizsardzības izmeklēšanas par slāpekļa un kompleksā mēslojuma importu no ES; atzīst, ka Ukraina pēdējā brīdī lēma pārtraukt abas aizsardzības izmeklēšanas, taču ir paredzēts veikt vēl citas aizsardzības izmeklēšanas; brīdina, ka līdzīgas darbības var apdraudēt abu pušu savstarpējo uzticību;

101.  atgādina, ka mājputnu gaļa Eiropas Savienībā ir jutīgs produkts; atzīst risinājumu, kas rasts attiecībā uz mājputnu "citu" izcirtņu eksportu, grozot tirdzniecības preferences mājputnu gaļai un mājputnu gaļas izstrādājumiem un tādējādi novēršot vienošanās nepilnību; aicina Ukrainu atturēties no līdzīgas prakses un godprātīgi pilnībā ievērot un īstenot visus DCFTA noteikumus; aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt DCFTA īstenošanu un izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai novērstu jebkādu tirgu kropļojošu praksi un iespējamu juridisku nepilnību ļaunprātīgu izmantošanu;

102.  mudina likvidēt krasās lauku un pilsētu atšķirības Ukrainā, izmantojot efektīvus finansiālus un tehniskus stimulus mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), mazajiem lauksaimniekiem un ģimenes uzņēmumiem lauku un piepilsētu teritorijās, kā arī uzlabojot cilvēku savienotību un infrastruktūru starp pilsētām un laukiem, lai veicinātu sociālo kohēziju;

103.  atzinīgi vērtē rezultātus, kas panākti saskaņā ar DCFTA mehānismu MVU, uzlabojot finansējuma pieejamību un paverot tirdzniecības iespējas; uzsver, ka pienācīga informācijas kampaņa varētu dot iespēju MVU gūt lielāku labumu no DCFTA sniegtajām iespējām;

104.  aicina Komisiju nodrošināt tehnisko atbalstu reģionālās nodarbinātības centriem nolūkā veicināt nodarbinātību, atbalstīt jauniešus un sociālo uzņēmējdarbību sekmējošas ilgtspējīgas ekonomikas attīstības programmas un investēt jauniešos un šajās programmās, un pievērst uzmanību jauniešiem lauku reģionos, lai sekmētu izglītības sistēmas atbilstību darba tirgus prasībām, kas ļautu aizsargāt neaizsargātākās personas un novērstu sociālekonomisko iespēju trūkumu;

105.  mudina Komisiju uzraudzīt DCFTA ietekmi uz darba tiesībām, biedrošanās brīvību un atalgojumu ekonomikas nozarēs, kas saistītas ar tirdzniecību ar ES; aicina Ukrainas valdību koncentrēt uzmanību arī uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sociālo dimensiju, cieši uzraugot DCFTA īstenošanas ekonomisko un sociālo ietekmi; aicina Ukrainas valdību ievērot un piemērot darba standartus, kā arī ratificēt un pilnībā īstenot visas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas; mudina Ukrainas valdību turpināt tuvināt tās darba standartus ar ES darba standartiem, jo īpaši saistībā ar pulcēšanās brīvību un sociālo dialogu; atzinīgi vērtē darba reformas iniciatīvu, bet uzsver, ka ir nepieciešama plaša apspriešanās ar arodbiedrībām un pilsonisko sabiedrību, un iesaka izmantot SDO zināšanas par šo jautājumu;

106.  aicina Komisiju nodrošināt, lai arodbiedrības un visdažādākie pilsoniskās sabiedrības pārstāvji tiktu iesaistīti asociācijas nolīguma īstenošanas uzraudzībā; aicina Ukrainas valdību un Komisiju atbalstīt tās NVO, kuras izmeklē DCFTA pārkāpumus, jo īpaši sociālajā jomā;

107.  aicina Ukrainas valdību ieviest stimulu un sankciju sistēmu, lai apkarotu izteikti augsto darbvietu skaitu neformālās nodarbinātības sektorā;

108.  atzīst darbaspēka mobilitātes pieaugumu starp Ukrainu un ES (emigrācijas rādītāji ir no 2,2 līdz 2,7 miljoniem cilvēku, kas ir līdzvērtīgi 13–16 % kopējās nodarbinātības Ukrainā), kas, no vienas puses, palīdz samazināt darbaspēka piedāvājumu Ukrainā un darbaspēka trūkumu konkrētās profesijās un, no otras puses, ir viens no faktoriem, kuri sekmē algu paaugstināšanu darba ņēmējiem, kas paliek valstī, un nodrošina maksājumu ieplūdi no migrantiem, un tas būtiski ietekmē Ukrainas ekonomiku, veidojot ieplūdi, kura atbilst vairāk nekā 8 % no IKP; aicina turpināt analizēt darbaspēka emigrācijas pēc 2014. gada ekonomiskos un sociālos ieguvumus un ietekmi gan Ukrainas un dalībvalstu ekonomikā, gan sociālā nodrošinājuma sistēmās; uzsver, ka ir būtiski, lai būtu tāda valdības pieeja darba vides attīstīšanai, kura paredz pienācīgas kvalitātes darba apstākļus darbiniekiem Ukrainas uzņēmumos, ietverot drošību un veselības aizsardzību darbā, likumīgi deklarētas darbvietas ar valsts sociālo nodrošinājumu, laikus un pilnībā izmaksātas algas, tiesības iesaistīties arodbiedrībās un tiesības uz interešu pārstāvību, kā arī jēgpilnas darba koplīguma slēgšanas sarunas, kuru rezultātā tiktu panākti saistoši koplīgumi; atkārtoti norāda, ka ir jāpievēršas jautājumam par intelektuālā darbaspēka emigrāciju no Ukrainas, veicinot kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību un mācību programmas, kā arī radot darbvietu iespējas, lai jauniešiem un ģimenēm nodrošinātu sociālekonomiskās perspektīvas to vietējās kopienās;

109.  atzinīgi vērtē un aicina turpināt ES finansēto programmu atbalsta pilnveidi gan arodizglītības sistēmas modernizācijai Ukrainā ("EU4Skills: labākas prasmes modernai Ukrainai"), gan uzņēmējdarbības videi, kam ir liela nozīme personām, kuras varētu atgriezties, un vietējiem uzņēmējiem (korupcijas novēršana, MVU atbalsts, nodokļu un muitas reforma utt.), sniedzot to gan kā nozares dotācijas, gan ar nosacījumiem ES makrofinansiālās palīdzības programmās;

110.  aicina Asociācijas padomi piešķirt prioritāti starptautisko darba standartu un ES tiesību aktu un prakses īstenošanai sociālās politikas, nodarbinātības un darba jomā, kā arī darba koplīguma slēgšanas sarunu noteikumu, sociālā dialoga, dzimumu līdztiesības un darba tiesību aktu reformas īstenošanai, lai nodrošinātu, ka tiek līdzsvarotas sociālo partneru intereses un aizsargātas darba ņēmēju tiesības saskaņā ar asociācijas nolīguma noteikumiem (419.–421. un 424. pants) un SDO konvencijām (Nr. 81, Nr. 87, Nr. 98, Nr. 117, Nr. 122, Nr. 129, Nr. 144, Nr. 154 un Nr. 173); atgādina Ukrainas valdībai, ka tās centienus uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai piesaistītu tiešos ieguldījumus un sekmētu ekonomikas izaugsmi, nedrīkst īstenot uz tās darba ņēmēju tiesību un darba apstākļu rēķina; aicina Ukrainas valdību uz sistemātisku pieeju sociālajam dialogam un institucionāli to atbalstīt, kā arī īstenot centienus, lai Valsts sociālo un ekonomikas lietu trīspusējā padome kļūtu par sociālā dialoga efektīvu instrumentu;

111.  ar bažām atzīmē, ka Ukrainā nepilnīgu un neskaidru tiesību aktu dēļ ir ierobežota arodbiedrību spēja īstenot savas tiesības;

Enerģētika, vide un klimata pārmaiņas

112.  atzinīgi vērtē uzņēmuma "Naftogaz" nodalīšanas pabeigšanu 2019. gadā un juridiski neatkarīga gāzes pārvades sistēmas operatora (GTSO) izveidi, kas ir saskaņā ar ES trešo enerģētikas paketi; tomēr aicina Ukrainas iestādes stiprināt GTSO tehnisko neatkarību no "Naftogaz"; atzinīgi vērtē konkurētspējīga gāzes tirgus mājsaimniecībām liberalizāciju un atvēršanu; tomēr pauž nožēlu par nesenajiem uzbrukumiem "Naftogaz" vadībai, tostarp uzņēmuma uzraudzības valdei, kas iedragā neatkarību un līdz šim panākto reformu progresu šajā jomā;

113.  uzsver Ukrainas kā stratēģiskas gāzes tranzītvalsts nozīmi un nepieciešamību modernizēt tās dabasgāzes pārvades sistēmu, kā arī uzsver, ka ir svarīgi Ukrainu integrēt ES enerģētikas tīklā, balstoties uz AN atjauninātā XXVII pielikuma efektīvu īstenošanu; atzinīgi vērtē ilgtermiņa gāzes tranzīta līguma parakstīšanu, ko sekmēja ES; pauž bažas par "Nord Stream 2" cauruļvada izbūvi un atkārtoti norāda uz tā ilgtermiņa būtiskajiem politiskiem, ekonomiskiem un drošības riskiem; atzīmē, ka cauruļvads pastiprina ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, apdraud ES iekšējo tirgu, neatbilst ES enerģētikas politikai vai tās stratēģiskajām interesēm un, iespējams, negatīvi ietekmē kara plosīto Ukrainu; tādēļ saskaņā ar saviem iepriekšējiem priekšlikumiem aicina visas ieinteresētās personas, jo īpaši dalībvalstis un Eiropu, izmantot pieejamās juridiskās klauzulas, lai projektu apturētu;

114.  prasa Komisijai pārbaudīt Ukrainas atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktu kopumam enerģētikas jomā, lai virzītos uz enerģētikas tirgu turpmāku integrāciju; pilnībā atbalsta Ukrainas integrāciju Eiropas kontinentālajā energotīklā (ENTSO-E); mudina Ukrainu uzlabot politikas un starptautisko darbību koordināciju starp, piemēram, Komisiju, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, Eiropas Investīciju banku, Pasaules Banku, KfW, ENTSO-E un Enerģētikas kopienu un Ukrainas iestādēm, kas atbalsta Ukrainas enerģētikas nozari;

115.  nosoda to, ka Krievija iegūst gāzi Ukrainas šelfā, kas atrodas Ukrainas ekskluzīvajā ekonomikas zonā, un norāda, ka ES neatzīst Krievijas Federācijas īstenoto gāzes lauku pārņemšanu Azovas jūrā un Melnajā jūrā un atbalstīs Ukrainas iestāžu tiesisku rīcību šīs nelikumīgās ieguves apturēšanai;

116.  pauž nožēlu, ka jaunais elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus, kas Ukrainā sāka darboties 2019. gada jūlijā, joprojām nav konkurētspējīgs saskaņā ar ES standartiem; tādēļ mudina Ukrainu pabeigt reformu un uzlabot atbilstību ES tiesību aktiem, pirmkārt un galvenokārt, uzlabojot valsts energosadales kompānijas "Ukrenergo" neatkarību un novēršot šķērssubsidēšanu; aicina Ukrainu modernizēt esošās elektrostacijas, lai panāktu atbilstību Eiropas stingrajiem vides un drošības standartiem;

117.  atzinīgi vērtē Ukrainas valdības nostāju ievērot Enerģētikas kopienas apņemšanos ievērot spēkā esošos ES tiesību aktus, tostarp vides un drošības politiku, tādējādi neļaujot ražot elektroenerģiju no spēkstacijām kaimiņvalstīs, kas tiek būvētas, neņemot vērā starptautisko konvenciju prasības un visaugstākos starptautiskos vides un drošības standartus, kas ir jāpieņem;

118.  pauž nožēlu par to, ka atjaunojamo energoresursu ražošanas nozare Ukrainā nepilda savas saistības pret ieguldītājiem un ka maksājumu kavējumi atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotājiem apdraud tīru energoresursu turpmāku attīstību Ukrainā;

119.  mudina Ukrainas varas iestādes steidzami pabeigt kodolelektrostaciju modernizāciju un izmeklēt šo procesu kavēšanos, jo īpaši Zaporožjes kodolelektrostacijas modernizāciju;

120.  uzsver, ka ir svarīgi paplašināt infrastruktūras sadarbību reģionā, vēl vairāk diversificēt Ukrainas energopiegādes, uzlabot energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģiju un Ukrainas enerģētikas nozares savienojamību, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspēju; norāda, ka Austrumu partnerības valstu reģionālās tirdzniecības atbalsts un veicināšana radīs arī jaunas ekonomiskās iespējas, tostarp MVU;

121.  atzinīgi vērtē to, ka Ukrainas valdība 2019. gada februārī pieņēma valsts vides politikas stratēģiju līdz 2030. gadam un valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu, ietekmes uz vidi novērtējuma un stratēģiskā vides novērtējuma tiesību aktus, kā arī tiesību aktus, kas pieņemti klimata politikas jomā; mudina Ukrainu pilnveidot tās iesaisti klimata pārmaiņu novēršanā, tās klimata pārmaiņu rīcībpolitiku īstenošanā un klimata pārmaiņu jautājumu integrācijā visās politikas veidošanas jomās, kā arī pastiprināt centienus attiecībā uz valsts saistībām saskaņā ar 2015. gada Parīzes nolīgumu;

122.  mudina Ukrainu efektīvi cīnīties pret nelikumīgu mežizstrādi saskaņā ar ilgtspējīgas mežsaimniecības apsaimniekošanas un vides aizsardzības standartiem un rīkoties, lai izbeigtu kaitējumu videi, ko radījusi nelikumīga un neilgtspējīga dabas resursu izmantošana, piemēram, nelikumīga mežizstrāde Karpatu pirmmežos, kas ir arī galvenais plūdu cēlonis šajā reģionā; aicina ES veicināt nelikumīgas mežizstrādes novēršanu saistībā ar nelikumīgo Svidovecas slēpošanas kūrortu projektu, kā arī nelikumīgo un videi kaitīgo dzintara ieguves metodi; mudina Ukrainu ieguldīt ekoloģiski un vidiski drošās un ilgtspējīgās tūrisma infrastruktūrās un aicina Ukrainas iestādes novērst turpmāku projektu nodarītu kaitējumu videi, uzlabojot rūpīgu kontroli, pārredzamību un ietekmes uz vidi novērtējumu un uzticamības pārbaudes īstenošanu; mudina Ukrainu nodrošināt atvērtu un ērtu piekļuvi vides informācijai, paplašināt aizsargājamās teritorijas un paātrināt nacionālā emisiju samazināšanas plāna īstenošanu, lai samazinātu galveno piesārņotāju emisijas no lielām sadedzināšanas iekārtām; mudina Ukrainu pieņemt tiesību aktus par ilgtspējīga transporta attīstību; mudina Ukrainu drošā un videi nekaitīgā veidā savākt un likvidēt ļoti bīstamas lauksaimniecības ķīmiskās vielas, jo īpaši novecojušos pesticīdus Hersonas apgabalā un citos Ukrainas reģionos;

123.  pauž dziļas bažas par Austrumukrainā notiekošā konflikta ietekmi uz vidi, tostarp riskiem, ko rada savstarpēji savienotu šahtu applūdināšana; aicina padziļināti izvērtēt konflikta ietekmi uz vidi, lai pēc tam izstrādātu reaģēšanas plānu ekoloģiskas katastrofas novēršanai; ierosina "Donbasa atmīnēšanas" programmu, iesaistot Ukrainas iestādes un starptautisko sabiedrību;

124.  pauž arī dziļas bažas par aptuveni 1200 radioaktīviem avotiem, kas izmantoti medicīniskiem, rūpnieciskiem vai zinātniskiem mērķiem, kuri atrodas Doņeckas reģiona apkārtnē un kuri rada nopietnus veselības, drošības un ekoloģiskos riskus; aicina EDSO, trīspusējo kontaktgrupu un Normandijas četrinieka formāta valstis apkarot radioaktīvu darbību izplatīšanu un radioaktīvu vielu nelikumīgu ievešanu, kā paredz kodolieroču neizplatīšanas režīms; mudina visas puses sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai no Donbasa reģiona droši transportētu lietošanā neesošus augstas radioaktivitātes avotus;

125.  atzinīgi vērtē Ukrainas vēlmi atbalstīt Eiropas zaļā kursa mērķus un aicina Komisiju pienācīgi atbalstīt Ukrainas centienus, cita starpā dibinot attiecīgu strukturētu dialogu, izstrādājot ceļvedi un apmainoties ar informāciju; aicina Komisiju nodrošināt, lai DCFTA nebūtu pretrunā zaļajā kursā noteiktajiem vides mērķiem un iniciatīvām;

126.  pauž atzinību 10 miljonus EUR vērtajai ES programmai "Klimata tiesību aktu kopums ilgtspējīgai ekonomikai", kas palīdzēs Ukrainai izstrādāt holistisku pieeju svarīgāko ekonomikas nozaru pārstrukturēšanai mazoglekļa ekonomikas virzienā;

Tieši personiskie kontakti un robežu pārvaldība

127.  atzīst pārrobežu mobilitātes nozīmi tiešu personisku kontaktu stiprināšanā un atzinīgi vērtē to, ka joprojām sekmīgi tiek īstenots bezvīzu režīms Ukrainas pilsoņiem, kas ir ļāvis Ukrainas pilsoņiem kopš 2017. gada jūnija doties vairāk nekā 40 miljonos ceļojumu uz ES valstīm; uzsver, ka ir svarīgi turpināt ievērot atbilstību vīzu režīma liberalizācijas kritērijiem un paātrināt saistītos reformu centienus; uzskata, ka bezvīzu režīms ir palielinājis ceļošanas apjomu no Ukrainas uz ES un tāpēc arī uzlabojis attiecīgo sabiedrību izpratni par to, kā vislabāk turpināt attiecību atjaunošanu; uzsver, ka šāda pieeja ir jāturpina un laika gaitā jāpaplašina;

128.  atgādina, ka ir svarīgi integrēt Ukrainu tādos ES satvaros kā "Erasmus+", "Apvārsnis Eiropa" un "Radošā Eiropa" un ka ir jāstiprina attiecīgā sadarbība pašreizējo un turpmāko programmu ietvaros; uzskata, ka būtu ievērojami jāpaplašina Ukrainas studentu un universitāšu un skolu pasniedzēju dalība "Erasmus+" programmās;

129.  norāda, ka Ukrainas pilsoņu apmeklējumu pieaugošais skaits Šengenas valstīs ir radījis sarežģījumus ES un Ukrainas robežšķērsošanas punktiem, kuros rodas sastrēgumi un kuriem nav ne infrastruktūras, ne kapacitātes, lai nodrošinātu pienācīgus un humānus apstākļus personām, kuras šķērso robežu; norāda, ka viena akūtākajām problēmām uz ES un Ukrainas robežas, jo īpaši uz Ungārijas un Ukrainas un Polijas un Ukrainas robežām, ir bijuši garie gaidīšanas laiki, lai šķērsotu robežu; aicina Komisiju uzsākt dialogu, lai nodrošinātu, ka robežšķērsošanas procedūras norisinās ātri un bez korupcijas, cita starpā veicot ieguldījumus, apmācot darbiniekus un ieviešot efektīvu robežšķērsošanas sūdzību izskatīšanas mehānismu; mudina ES atbalstīt jaunu robežšķērsošanas punktu izveidi un esošo punktu paplašināšanu uz ES un Ukrainas robežas, stingri uzraugot finansējumu, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu, kā tas noticis iepriekš;

130.  atbalsta labāku ES un Ukrainas sadarbību, jo īpaši tādos jautājumos kā robežu pārvaldība, valsts patvēruma un identitātes pārvaldības sistēmas, kas balstās uz biometriskiem līdzekļiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršana, organizētās noziedzības un smagu starptautisku noziedzīgu nodarījumu apkarošana un padziļināta sadarbība starp Ukrainu un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex);

131.  ņem vērā, ka ir panākts turpmāks progress Ukrainas muitas un robežprocedūru saskaņošanā ar Savienības muitas un robežprocedūrām, kā arī to, ka turpinās nodokļu un muitas pārvalžu institucionālās reformas; atzinīgi vērtē Likumu par vienu juridisko vienību Valsts muitas dienestam, kā arī Likumu par atzītiem uzņēmējiem un Likumu par valsts elektroniskās tranzīta sistēmas ieviešanu, kurus pieņēma 2019. gada rudenī; tāpat atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada jūlijā pieņēma integrētas robežu pārvaldības stratēģiju līdz 2025. gadam un no tās izrietošo rīcības plānu 2020.–2022. gadam; tomēr pauž nožēlu par ES finansētā sešu robežšķērsošanas kontrolpunktu uz robežas ar Savienību modernizācijas projekta apturēšanu un par ļoti garajiem gaidīšanas laikiem, ar kuriem joprojām saskaras robežšķērsotāji; turklāt mudina Ukrainas iestādes pieņemt ārkārtējus pasākumus un noteikumus, kas vajadzīgi, lai pilnvērtīgi ieviestu atzīto uzņēmēju sistēmu un valsts elektronisko tranzīta sistēmu un nodrošinātu, ka no kompetentiem kandidātiem tiek ātri iecelta Valsts muitas dienesta jaunā vadība saskaņā ar pārredzamu, objektīvu un publisku atlases procedūru; mudina Ukrainas iestādes jebkādu preču kontrabandu atzīt par kriminālpārkāpumu, jo tas ir būtiski integrētai robežu pārvaldībai;

132.  prasa ES un Ukrainas un Moldovas iestādēm paātrināt nelikumīgas tirdzniecības bloķēšanu un kontrabandas kanālu likvidēšanu Piedņestrā, kas ir drošs kontrabandistu patvērums, kuru izmanto noziedznieki un oligarhi un kurš kalpo Krievijas ietekmes stiprināšanai un ir viens no galvenajiem konflikta ieilgšanas faktoriem;

Institucionālie noteikumi

133.  atzinīgi vērtē ES un Ukrainas 2020. gada 6. oktobra augstākā līmeņa divpusējās sanāksmes, kas norisinājās Briselē pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, rezultātus un pauž atzinību abu pušu skaidrajiem paziņojumiem par to turpmāku apņemšanos stiprināt Ukrainas politisko asociāciju un ekonomikas integrāciju Eiropas Savienībā;

134.  atzinīgi vērtē notiekošo sanāksmju iznākumu un darbības saistībā ar Eiropas Parlamenta Žana Monē dialogiem ar Ukrainas Augstāko radu par mieru un demokrātiju un pilnībā atbalsta to turpināšanu; ir pārliecināts, ka parlamenta dialoga kultūras padziļināšana nodrošinās spēcīgu, neatkarīgu, pārredzamu un efektīvu Ukrainas Augstāko radu, kas ir būtiski valsts demokrātijas un Eiropas nākotnei, kā arī atbilst Ukrainas iedzīvotāju vēlmēm;

135.  šajā sakarā mudina Augstāko radu aktīvi turpināt institucionālo reformu, kuras mērķis, cita starpā, ir palielināt likumdošanas spēju un kvalitāti, īstenot izpildvaras politisko uzraudzību, kā arī nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību pilsoņiem, lai racionalizētu un noteiktu prioritātes tādu tiesību aktu projektu pieņemšanai, kas saistīti ar AN īstenošanu, un noteikt institucionālus aizsargpasākumus, lai bloķētu tiesību aktus, kas ir pretrunā AN paredzētajām saistībām, piemēram, palielinot Eiropas Integrācijas komitejas lomu, kuras atzinumiem vajadzētu būt saistošiem; uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments turpinātu sadarboties ar Augstāko radu nolūkā atbalstīt šādu valsts reformu procesu; uzsver, ka Covid-19 pandēmijas kontekstā ir svarīgi turpināt iespējami labāku starpparlamentāro sadarbību un tiešus personiskus kontaktus;

136.  uzsver, ka ir svarīgi turpināt atbalstīt Eiropas Savienības padomdevēja misiju (EUAM) Ukrainā un tās lomu civilās drošības sektora reformā; atzinīgi vērtē tās vietējā biroja atvēršanu Mariupolē un cer uz reāliem rezultātiem, īstenojot misijas pilnvaras; prasa Komisijai pastiprināt centienus stiprināt AN/DCFTA īstenošanā iesaistīto Ukrainas iestāžu spējas; prasa Komisijai izstrādāt instrumentus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu Ukrainas nepārtrauktu tuvināšanos ES tiesību aktu kopumam, kā paredzēts Ukrainas un ES 22. augstākā līmeņa sanāksmes lēmumos;

137.  atkārtoti aicina izveidot Austrumu partnerības universitāti Ukrainā; aicina Savienības iestādes pastiprināt un paplašināt Ukrainas juridisko profesiju pārstāvju, kas vēlas specializēties ES tiesībās, apmācības programmas un stiprināt Ukrainas spēju piedalīties pamatprogrammā "Apvārsnis Eiropa", lai cita starpā veicinātu tiešus personiskus kontaktus un akadēmiķu un izglītības jomas pārstāvju sadarbību starp ES un Ukrainu;

138.  atzinīgi vērtē ES atbalstu Ukrainas valsts ierēdņu institucionālās spējas veidošanai un apmācības kursiem, ko organizē Eiropas Koledža Natolinā;

139.  aicina visas ES iestādes, dalībvalstis un Ukrainas iestādes organizēt kampaņas, kurās iedzīvotāji tiktu labāk informēti par iespējām, ko sniedz Austrumu partnerības iniciatīva un AN/DCFTA īstenošana, vairojot informētību par ciešākas asociācijas ieguvumiem un sasaistot tos ar pozitīvajām tendencēm darba tirgos Ukrainā un citās asociētajās valstīs; mudina Ukrainas iestādes labāk informēt Ukrainas pilsoņus par AN/DCFTA un ES palīdzības priekšrocībām un pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu, ka AN/DCFTA un ES palīdzības un programmu piedāvātās iespējas sasniedz vietējo līmeni, tostarp valsts attālajos reģionos, jo īpaši lauku apvidos, lai dotu iespēju iedzīvotājiem panākt pozitīvas pārmaiņas viņu kopienās;

140.  pauž atzinību Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai, jauniešiem un NVO par to darbību visās sabiedriskās un politiskās dzīves jomās un jo īpaši par atbalstu AN/DCFTA īstenošanai, Covid-19 pandēmijas radīto problēmu risināšanai, dezinformācijas kampaņu apkarošanai, palīdzības un atvieglojumu sniegšanai IDP un citām neaizsargātām grupām, kā arī sabiedrības noturības un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes stiprināšanai Ukrainas iedzīvotāju vidū; mudina Ukrainas centrālo valdību un pašvaldības turpināt ciešas sadarbības veicināšanu ar pilsonisko sabiedrību, tostarp sniedzot lielāku finansiālu atbalstu tās darbībām; aicina Komisiju piešķirt prioritāti šādu NVO un pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstam; šajā saistībā pauž atzinību programmai "Pilsoniskās sabiedrības kaimiņattiecību instruments" ar 20 miljonu EUR budžetu, kas atbalstīs pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju stiprināšanu lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē; mudina Ukrainas iestādes, ņemot vērā to, ka ir vairāki likumprojekti par pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu asociāciju funkcijām un darbu, nepieņemt nekādus likumus, kas neatbilst Ukrainas iekšzemes un starptautiskajām cilvēktiesību saistībām, un nodrošināt pilsoniskās sabiedrības darbību bez nekādiem nepamatotiem traucējumiem;

o
o   o

141.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) OV L 303, 28.11.2018., 39. lpp.
(2) OV C 388, 13.11.2020., 116. lpp.
(3) OV C 11, 12.1.2018., 82. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0167.
(5) OV L 165, 27.5.2020., 31. lpp.
(6) CM/Rec(2010)5, pieejami tīmekļa vietnē https://search.coe.int/cm/Pages/result_details.aspx?ObjectID=09000016805cf40a
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 11. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika