Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par kodolelektrostacijas drošumu Astravjecā (Baltkrievija) (O-000004/2021 – B9-0003/2021),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā kodoldrošums gan Savienībā, gan aiz tās ārējām robežām ir viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm;

B.  tā kā Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupa (ENSREG) apvieno plašas specializētās zināšanas, kas gūtas, profesionāli izvērtējot kodolelektrostacijas ES teritorijā un ārpus tās;

C.  tā kā ENSREG profesionālizvērtēšanas grupa 2018. gada martā pēc tam, kad bija veiktas nepieciešamās sagatavošanas darbības, kā arī saņemtas atbildes uz profesionālizvērtēšanas grupas rakstiski uzdotajiem jautājumiem, apmeklēja Baltkrieviju un Astravjecas kodolelektrostaciju un 2018. gada jūlijā publicēja savu galīgo ziņojumu;

D.  tā kā ENSREG aicināja Baltkrievijas iestādes izstrādāt valsts rīcības plānu, lai nodrošinātu, ka visi profesionālizvērtēšanas ziņojumā minētie ieteikumi drošuma uzlabošanai tiek savlaicīgi īstenoti, paredzot vēlāku neatkarīgu plāna pārskatīšanu, kā tiek darīts visu to ES un trešo valstu gadījumā, kuras piedalās noturības testu procesā;

E.  tā kā Baltkrievija 2019. gada augustā publicēja valsts rīcības plānu, taču turpmākai ENSREG veiktai profesionālizvērtēšanai piekrita tikai 2020. gada jūnijā pēc tam, kad ES puse bija to vairākkārt pieprasījusi un izdarījusi vērā ņemamu spiedienu augstā līmenī;

F.  tā kā šobrīd notiek papildu profesionālizvērtēšanas process un tuvākajos mēnešos ENSREG pabeigs un publicēs konstatējumus par stacijas drošumu, turklāt ir paredzēts, ka pirms kodolelektrostacijas komerciālās darbības sākšanas, kuru Baltkrievijas iestādes plānojušas 2021. gada martā, ENSREG plenārsēde nāks klajā ar sākotnējo ziņojumu un nodos to Baltkrievijai;

G.  tā kā 2020. gada 3. novembrī kodolelektrostacija sāka ražot elektroenerģiju, neraugoties uz vairākām nenovērstām drošuma problēmām un bez pierādījumiem par to, kādā apmērā ir īstenoti ES 2018. gada profesionālizvērtēšanā sniegtie ieteikumi un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) ieteikumi;

H.  tā kā kodolelektrostacija faktiski sāka darbību bez darbības licences, jo 2020. gada jūlijā tika mainīta licencēšanas procedūra;

I.  tā kā saistībā ar Baltijas valstu kopīgu lēmumu pārtraukt elektroenerģijas komercapmaiņu ar Baltkrieviju, līdzko Astravjecas kodolelektrostacija sāk ražot elektroenerģiju, elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltkrieviju un ES ir apturēta kopš 2020. gada 3. novembra, kad Astravjecas kodolelektrostacija tika pieslēgta elektrotīklam,

1.  pauž bažas par Astravjecas kodolelektrostacijas novietojumu 50 km attālumā no Viļņas (Lietuva) un pavisam tuvu citām ES valstīm, piemēram, Polijai, Latvijai un Igaunijai;

2.  pauž nožēlu par to, ka projekts tiek īstenots, neraugoties uz Baltkrievijas iedzīvotāju protestiem, un to Baltkrievijas NVO locekļi, kuras cenšas uzlabot informētību par kodolelektrostacijas būvniecību Astravjecā, tiek vajāti un nelikumīgi apcietināti;

3.  ar bažām norāda, ka kodolelektrostacija tiek īstenota kā Baltkrievijas un Krievijas ģeopolitisks projekts un ka tās būvniecība un turpmākā ekspluatācija rada iespējamu apdraudējumu Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm drošības, veselības un vides aizsardzības aspektā;

4.  joprojām ir nobažījies par to, ka ekspluatācijā ir pārsteidzīgi nodota kodolelektrostacija, kas neatbilst augstākajiem starptautiskajiem vides un kodoldrošuma standartiem un SAEA ieteikumiem;

5.  pauž nožēlu par pastāvīgo pārredzamības un oficiālas informācijas trūkumu attiecībā uz atkārtotiem reaktora ārkārtas apturēšanas un iekārtu atteices gadījumiem kodolelektrostacijas nodošanas posmā 2020. gadā, citastarp četru sprieguma transformatoru avāriju un dzeses sistēmu nepareizu darbību, turklāt ir zināms par astoņiem negadījumiem kodolelektrostacijas būvēšanas posmā, no kuriem divi saistīti ar reaktora spiediena tilpni;

6.  norāda, ka ES 2018. gadā veiktajā profesionālizvērtēšanā tika atklātas daudzas nepilnības un ka saskaņā ar saņemto informāciju līdz šim ir īstenots tikai ierobežots skaits tajā sniegto ieteikumu, un šī īstenošana ir jāpārbauda ES ekspertiem;

7.  norāda, ka drošuma negadījumu daudzums un biežums rada nopietnas bažas par vāju kvalitātes nodrošināšanu un kontroli kodolelektrostacijas projektēšanas, izgatavošanas un montāžas posmos, kā arī par tās zemo ekspluatācijas drošumu un ka ES īstenotajā profesionālizvērtēšanā tam jāpievērš pienācīga uzmanība;

8.  mudina Baltkrieviju bez turpmākas kavēšanās nodrošināt starptautisko kodoldrošuma un vides drošības standartu pilnīgu ievērošanu, kā arī pārredzamu, iekļaujošu un konstruktīvu sadarbību ar starptautiskajām iestādēm; aicina Baltkrieviju izbeigt SAEA standartu un profesionālizvērtēšanā sniegto ieteikumu piemērošanu izlases veidā;

9.  norāda, ka kodoldrošuma standartiem ir jāpiešķir augstākā prioritāte ne vien plānošanas un būvniecības laikā, bet arī kodolelektrostacijas ekspluatācijas laikā un ka tie pastāvīgi jāuzrauga neatkarīgam regulatoram;

10.  pauž bažas par to, ka uz pašreizējo Baltkrievijas regulatīvo iestādi (Gosatomnadzor — Ārkārtas situāciju ministrijas Kodoldrošuma un radiācijas drošuma departaments) nepārtraukti tiek izdarīts politisks spiediens un ka tai trūkst pietiekamas neatkarības gan formāli, gan pēc būtības; tāpēc uzsver, ka pārredzama un vērīga profesionālizvērtēšana ir ļoti svarīga arī kodolelektrostacijas ekspluatācijas posmā;

11.  atzīmē ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (Espo konvencija) pušu 2020. gada 11. decembra lēmumu par to, kā Baltkrievija pilda savas saistības saskaņā ar konvenciju attiecībā uz Baltkrievijas kodolelektrostaciju Astravjecā, un mudina Baltkrieviju nodrošināt Espo konvencijas pilnīgu īstenošanu;

12.  uzsver, ka ir jāizveido un jāuztur agrīnās brīdināšanas sistēma radiācijas mērīšanai ES valstīs, kuras atrodas kodolelektrostacijas tuvumā;

13.  mudina Baltkrievijas iestādes pilnībā sadarboties ar ENSREG noturības testu procesā, citastarp oficiāli pārskatīt un steidzami īstenot Baltkrievijas valsts rīcības plānu;

14.  pauž nožēlu par to, ka uzņēmējas puses organizatorisku apsvērumu un Covid-19 pandēmijas dēļ nācās atcelt ENSREG profesionālizvērtēšanas grupas komandējumu uz Astravjecas kodolelektrostaciju, kas sākotnēji bija plānots 2020. gada decembrī;

15.  atzinīgi vērtē ES pašreiz veiktās profesionālizvērtēšanas pirmo posmu, proti, objekta apmeklējumu 2021. gada februāra sākumā; uzsver, ka ir svarīgi laikus pabeigt profesionālizvērtēšanas procesu un publicēt attiecīgos konstatējumus un ka vismaz sākotnējo ziņojumu būtu jānodod Baltkrievijai jau pirms 2021. gada marta, kad Baltkrievijas iestādes plānojušas sākt kodolelektrostacijas komerciālo darbību; norāda, ka visi drošuma jautājumi ir vienlīdz svarīgi un ka tie jārisina pirms kodolelektrostacijas komerciālās darbības sākšanas;

16.  pauž dziļu nožēlu par pārsteidzīgo kodolelektrostacijas komerciālās darbības sākšanu 2021. gada martā un uzsver, ka visiem ENSREG ieteikumiem drošuma jomā ir jābūt īstenotiem, pirms tiek sākta kodolelektrostacijas komerciālā ekspluatācija; mudina Komisiju cieši sadarboties ar Baltkrievijas iestādēm, lai apturētu sākšanas procesu līdz brīdim, kad ir pilnībā īstenoti visi ES noturības testa ieteikumi un ieviesti visi nepieciešamie drošuma uzlabojumi, un Baltkrievijas sabiedrība un kaimiņvalstis tikušas pienācīgi informētas par veiktajiem pasākumiem;

17.  mudina Komisiju un ENSREG turpināt pārredzamu un vērīgu kodolelektrostacijas profesionālizvērtēšanu, uzstāt uz visu ieteikumu tūlītēju īstenošanu un nodrošināt efektīvu īstenošanas procesa uzraudzību, citastarp profesionālizvērtēšanas grupas regulāras vizītes Astravjecas objektā, arī iekārtas ekspluatācijas laikā; šajā saistībā uzsver efektīvas sadarbības ar SAEA nozīmi;

18.  norāda — neraugoties uz Baltijas valstu kopīgo vienošanos pārtraukt elektroenerģijas komercapmaiņu ar Baltkrieviju, Baltkrievijas ražotā elektroenerģija joprojām var nonākt ES tirgū caur Krievijas elektrotīklu;

19.  atgādina par Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra secinājumiem un atbalsta centienus pētīt iespējamus pasākumus, ar kuriem varētu novērst komerciālu elektroenerģijas importu no trešo valstu kodoliekārtām, kas neatbilst ES atzītajiem drošuma līmeņiem, citastarp Astravjecas kodolelektrostacijas;

20.  aicina Komisiju izvērtēt un ierosināt pasākumus, kas ļautu apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ievērojot saistības saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības, enerģētikas un kodolenerģijas tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka Astravjecas kodolelektrostacijā ražotā elektroenerģija nenonāk ES enerģijas tirgū, kamēr Igaunija, Latvija un Lietuva joprojām ir savienotas ar BRELL tīklu;

21.  uzsver, ka ir stratēģiski svarīgi paātrināt Baltijas elektrotīkla sinhronizāciju ar Eiropas kontinentālo elektrotīklu, un īpaši norāda, ka Astravjecas kodolelektrostacijas turpmākajai ekspluatācijai nekādi nebūtu jākavē Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un BRELL tīkla desinhronizācija un ka Eiropas Savienībai būtu jāturpina triju Baltijas valstu integrēšana ES elektrotīklā;

22.  pilnībā solidarizējas ar Baltkrievijas iedzīvotājiem un to ES valstu iedzīvotājiem, kuras tieši skar Astravjecas kodolelektrostacijas būvniecība un ekspluatācija, un prasa, lai ES un tās iestādes arī turpmāk augstā līmenī iesaistītos šajā Eiropai maksimāli svarīgajā jautājumā;

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.