Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2021/2545(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0138/2021

Debates :

PV 11/02/2021 - 6.3
CRE 11/02/2021 - 6.3

Balsojumi :

PV 11/02/2021 - 8
PV 11/02/2021 - 17

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0057

Pieņemtie teksti
PDF 169kWORD 51k
Ceturtdiena, 2021. gada 11. februāris - Brisele
Politiskā situācija Ugandā
P9_TA-PROV(2021)0057RC-B9-0138/2021

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. februāra rezolūcija par politisko situāciju Ugandā (2021/2545(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ugandu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2021. gada 20. janvāra deklarāciju par vēlēšanām Ugandā,

–  ņemot vērā PV/AP 2021. gada 12. janvāra paziņojumu par Ugandā gaidāmajām vispārējām vēlēšanām,

–  ņemot vērā ES vēstnieka Attilio Pacifici 2021. gada 12. janvāra komentārus par nevalstisko organizāciju (NVO) bankas kontu iesaldēšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības delegācijas Ugandā un Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Francijas, Īrijas, Itālijas, Nīderlandes, Vācijas, Zviedrijas, Islandes un Norvēģijas diplomātisko misiju Ugandā 2020. gada 26. novembra kopīgo vietējo paziņojumu par nesenajām ar vēlēšanām saistītajām vardarbības izpausmēm Ugandā,

–  ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra runaspersonas 2021. gada 8. janvāra preses brīfinga piezīmes par Ugandu,

–  ņemot vērā ANO cilvēktiesību ekspertu 2020. gada 29. decembra paziņojumu ”Uganda: ANO ekspertu dziļās bažas par pēkšņajiem vēlēšanu ierobežojumiem”,

–  ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ko parakstījusi arī Uganda,

–  ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Uganda ratificēja 1995. gada 21. jūnijā,

–  ņemot vērā 1981. gada 27. jūnija Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā 2007. gada 30. janvāra Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu,

–  ņemot vērā ANO 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,

–  ņemot vērā Ugandas Republikas 1995. gada konstitūciju, kas grozīta 2005. gadā,

–  ņemot vērā 2000. gada 23. jūnija Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (“Kotonū nolīgums”)(1), un jo īpaši tā 8. panta 4. punktu par nediskriminēšanu,

–  ņemot vērā kopīgo ES un Āfrikas stratēģiju,

–  ņemot vērā ES vēlēšanu novērošanas misijas Ugandā 2016. gada 18. februāra galīgo ziņojumu,

–  ņemot vērā Demokrātijas un pārvaldības partneru grupas (PDG) 2020. gada 23. decembra kopīgo vietējo paziņojumu par cilvēktiesību aktīvistu apcietināšanu Ugandā,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tajā paredzētos ilgtspējīgas attīstības mērķus,

–  ņemot vērā 11. Eiropas Attīstības fonda ietvaros Ugandai izstrādāto valsts indikatīvo programmu,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2021. gada 14. janvārī Ugandas vēlētāji devās uz vēlēšanu iecirkņiem, lai ievēlētu prezidentu un parlamenta deputātus, un tika saņemts ārkārtīgi daudz ziņojumu par pārkāpumiem, un tā kā 2021. gada 16. janvārī vēlēšanu komisija pasludināja, ka prezidenta vēlēšanās, iegūstot 59 % balsu, uzvarējis Yoweri Museveni, kurš amatā bijis jau 35 gadus un sāks sesto pilnvaru termiņu, savukārt galvenais opozīcijas līderis Robert Kyagulanyi Ssentamu jeb Bobi Wine saņēmis 35 % balsu; tā kā vēlēšanu rezultātus bija grūti verificēt, jo vēlēšanu komisija neievēroja noteikumos paredzēto balsu skaitīšanas procesu;

B.  tā kā 2020. gadā paredzēto Ugandas prezidenta vēlēšanu priekšvēlēšanu posmā bija vērojama vardarbība, opozīcijas kandidātiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem, vēlēšanu ekspertiem un žurnālistiem saskaroties ar sistemātisku apspiešanu un iebiedēšanu saistībā ar savu likumīgo tiesību īstenošanu; tā kā vēlēšanu procesu spēcīgi aizēnoja pārmērīga spēka lietošana no tiesībaizsardzības un drošības iestāžu puses;

C.  tā kā, sākot ar 2020. gada rudeni, varas iestādes priekšvēlēšanu posmā pastiprināti apspieda politisko opozīciju, drošības iestādēm apcietinot galvenos opozīcijas kandidātus Bobi Wine, Patrick Oboi Amuriat un ģenerālleitnantu Henry Tumukunde, izklīdinot viņu rīkotos mītiņus un ierobežojot vēlēšanu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos;

D.  tā kā opozīcijas partijas “Demokrātisko pārmaiņu forums” izvirzītais prezidenta amata kandidāts Patrick Oboi Amuriat pirms vēlēšanām vairākas reizes tika apcietināts, vienā no viņa kampaņas mītiņiem 2020. gada 9. novembrī sapulcējušies cilvēki tika izklīdināti, izmantojot asaru gāzi, un 2021. gada 6. janvārī policija apšaudīja viņa konvoju;

E.  tā kā vēlēšanu kampaņas arvien pieaugošā militarizācija īpaši uzkrītoši izpaudās 2020. gada 18. un 19. novembrī, kad, drošības spēkiem apspiežot protestētājus, kuri pieprasīja atbrīvot tobrīd aizturēto prezidenta amata kandidātu Bobi Wine, vismaz septiņos valsts rajonos bojā gāja vismaz 54 protestētāji, simtiem cilvēku tika apcietināti un citi pazuda bez vēsts;

F.  tā kā pēc vēlēšanām opozīcijas kandidāts Bobi Wine faktiski tika turēts mājas arestā, 11 dienas atrodoties drošības spēku ielenkumā;

G.  tā kā 2021. gada 1. februārī Bobi Wine Ugandas Augstākajā tiesā iesniedza lūgumrakstu, lai apstrīdētu vēlēšanu rezultātus, izvirzot aizdomas par plaša mēroga krāpšanu, tostarp par militārpersonu līdzdalību vēlēšanu urnu piepildīšanā, nobalsošanu citu cilvēku vietā un vēlētāju neielaišanu vēlēšanu iecirkņos; tā kā pret prezidentu Y. K. Museveni pēc pēdējām četrām vēlēšanām tika iesniegtas sūdzības Augstajā tiesā;

H.  tā kā 2021. gada 7. janvārī Bobi Wine iesniedza lūgumrakstu Starptautiskajā Krimināltiesā (ICC), apsūdzot prezidentu Y. K. Museveni un deviņas citas augstas amatpersonas daudzkārtējos cilvēktiesību pārkāpumos;

I.  tā kā starptautiskās novērotāju un vēlēšanu ekspertu misijas lielākoties nevarēja būt klāt vēlēšanu iecirkņos, jo Ugandas iestādes nebija šīs misijas akreditējušas, un tā kā iestādes arī netika īstenojušas iepriekšējo misiju ieteikumus; tā kā ES bija piedāvājusi nosūtīt nelielu vēlēšanu novērotāju komandu, taču šis piedāvājums tika noraidīts; tā kā ASV atcēla Ugandas vispārējo vēlēšanu novērošanu, jo lielākā daļa iesniegto akreditācijas pieprasījumu tika noraidīti; tā kā ES vēlēšanu novērošanas misijas 2016. gada galīgajā ziņojumā bija sniegti aptuveni 30 ieteikumi, tostarp uzsvērta nepieciešamību pēc neatkarīgākas vēlēšanu struktūras un nepieciešamība novērst pārmērīgu spēka izmantošanu no drošības dienestu puses, taču Ugandas iestādes neīstenoja nevienu no šiem ieteikumiem;

J.  tā kā valdība pirms vēlēšanām ierobežoja piekļuvi internetam un sāka ieviest sociālo mediju nodokli lietotājiem, kuri pērk interneta datus, un tā kā pirmsvēlēšanu posmā tika saņemti ziņojumi par bloķētu piekļuvi tiešsaistes ziņojumapmaiņas un sociālo mediju platformām; tā kā piekļuve dažām sociālo mediju vietnēm joprojām ir ierobežota;

K.  tā kā Covid-19 pandēmija arī tika izmantota kā aizbildinājums represijām un nesamērīgiem ierobežojumiem pret opozīcijas pulcēšanos un aktivitātēm; tā kā no Ugandas ir saņemtas ziņas par aptuveni 40 000 Covid-19 gadījumiem; tā kā ANO augstais cilvēktiesību komisārs ir paudis bažas par to, ka Covid-19 pasākumi tikuši izmantoti, lai ierobežotu politiskās brīvības un politisko līdzdalību vēlēšanu procesā; tā kā 2020. gada 26. decembrī Uganda, atsaucoties uz piesardzības pasākumiem Covid-19 ierobežošanai, apturēja kampaņu norisi apgabalos, kuros opozīcijas spēki baudīja īpašu popularitāti, tostarp Mbarara, Kabarole, Luwero, Kasese, Masaka, Wakiso, Jinja, Kalungu, Kazo, Kampala City un Tororo;

L.  tā kā ar Covid-19 saistītie ierobežojošie pasākumi vairākkārt tika vērsti pret konkrētām grupām, rezultātā izceļoties plaša mēroga vardarbībai un notiekot patvaļīgiem arestiem bez piekļuves advokātam, par ko liecina policijas 2020. gada 29. marta reids pret fondu “Saules bērni”, kurš sniedz patvērumu jauniešiem bezpajumtniekiem, kas sevi pieskaita lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem vai transpersonām;

M.  tā kā 2020. gada novembrī Valsts nevalstisko organizāciju (NVO) birojs patvaļīgi apturēja pilsoņu nesen izveidotās pilsoniskās sabiedrības organizācijas “National Election Watch Uganda” darbību (šī organizācija bija izveidota ar mērķi veikt vēlēšanu novērošanu); tā kā Ugandas Finanšu izlūkošanas iestāde ir iesaldējusi vairāku pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp Ugandas Valsts NVO foruma un Ugandas Sieviešu tīkla (UWONET), bankas kontus, kā iemeslu minot neapstiprinātas apsūdzības terorisma finansēšanā;

N.  tā kā pēdējo gadu laikā Ugandas varas iestādes ir arvien vairāk vērsušās pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo īpaši tām, kas strādā ar cilvēktiesību un vēlēšanu jautājumiem; tā kā 2020. gada 23. decembrī, pamatojoties uz apsūdzībām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un Ugandas konstitucionālo garantiju pārkāpšanu, tika apcietināts Nicholas Opiyo — vadošs cilvēktiesību jurists un Saharova stipendiāts — kopā ar trim citiem juristiem Herbert Dakasi, Anthony Odur un Esomu Obure, kā arī Nacionālās vienotības platformas (NUP) biedru Hamid Tenywa; tā kā Nikolas Opiyo 2020. gada 30. decembrī tika atbrīvots pret drošības naudu, bet joprojām gaida tiesas procesu; tā kā N. Opiyo dedzīgi noliedz pret viņu izvirzītās apsūdzības, norādot, ka naudas līdzekļi tika likumīgi izmantoti, lai atbalstītu “Chapter Four Uganda” veikto darbu cilvēktiesību jomā;

O.  tā kā drošības dienestu darbinieki kampaņas gaitā ir nolaupījuši simtiem NUP atbalstītāju un nezināms skaits šo cilvēku joprojām ir piespiedu kārtā aizturēti vai arī viņu atrašanās vieta nav zināma;

P.  tā kā prezidents Y. K. Museveni 2020. gada 2. janvārī Finanšu ministrijai adresētā vēstulē deva rīkojumu apturēt organizācijas “Democratic Governance Facility” (DGF) darbību; tā kā DGF Ugandā finansē lielāko daļu NVO un to atbalsta daudzas dalībvalstis, tostarp Austrija, Norvēģija, Nīderlande, Zviedrija, Dānija un Īrija; tā kā šīs organizācijas mērķis ir stiprināt demokratizāciju, aizsargāt cilvēktiesības, uzlabot tiesu iestāžu pieejamību un veicināt pārskatatbildību; tā kā tiek nopietni kavēta svarīgu ES finansētu programmu īstenošana;

Q.  tā kā 2020. gada decembrī žurnālistu cilvēktiesību aizsardzības organizācija “Human Rights Network for Journalists – Uganda” ziņoja par vairāk nekā 100 cilvēktiesību pārkāpumiem pret žurnālistiem, tostarp policijas vardarbību, kas galvenokārt notikusi tad, kad žurnālisti klātesot veidojuši materiālu par politisko kandidātu kampaņām; tā kā 2020. gada 30. decembrī policija apliecināja, ka atspoguļot balsošanas norisi būs atļauts tikai sertificētiem žurnālistiem; tā kā 2020. gada novembra nogalē varas iestādes izraidīja trīs Kanādas žurnālistus; tā kā organizācijas “Reportieri bez robežām” 2020. gada pasaules preses brīvības indeksā Uganda ieņem 125. vietu no 180 valstīm;

R.  tā kā 2020. gada 12. decembrī valdība iesaldēja aktīvus četrām NVO (UWONET, Valsts NVO forumam, Sieviešu starptautiskajam miera centram un Vēlēšanu finanšu uzraudzības aliansei), kuras aktīvi darbojas vēlēšanu kampaņās nolūkā rosināt sieviešu un jauniešu līdzdalību, un šādu rīcību pamatoja ar apsūdzībām terorisma finansēšanā;

S.  tā kā 2021. gada 11. janvārī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs nosodīja tā dēvēto cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Ugandā un ziņoja par daudziem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp vārda brīvības, miermīlīgas pulcēšanās un līdzdalības tiesību pārkāpumiem, kā arī patvaļīgu dzīvības atņemšanu, patvaļīgu apcietināšanu, aizturēšanu un spīdzināšanu;

T.  tā kā vēlēšanu kampaņā un prezidenta Y.K Museveni paziņojumos pret rietumvalstīm tika vērsta arvien naidīgāka retorika;

U.  tā kā Ugandas sabiedrība ir demogrāfiski viena no gados jaunākajām un visstraujāk augošajām pasaulē un daudzi tās pārstāvji izmantoja savas tiesības miermīlīgi balsot; tā kā Ugandas Valsts vēlēšanu komisija nebija reģistrējusi vienu miljonu gados jaunu balsstiesīgo vēlētāju, apgalvojot, ka tai trūkst materiālo resursu, lai minētās personas reģistrētu;

V.  tā kā ar 11. Eiropas Attīstības fonda starpniecību ES nodrošina Ugandai 578 miljonus EUR, proti, atbalstu labas pārvaldības veicināšanai, infrastruktūras uzlabošanai, pārtikas nodrošinājuma panākšanai un lauksaimniecībai; tā kā Uganda saņem arī 112,2 miljonus EUR no ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai ;

W.  tā kā sadarbība drošības un attīstības jomā starp Ugandu un ES, ASV un citām valstīm notiek saistībā ar Āfrikas Savienības miera uzturēšanas misiju Somālijā (AMISOM);

X.  tā kā ANO tautas attīstības indeksā no 189 valstīm Uganda ir 159. vietā un tā kā organizācijas “Transparency International” korupcijas uztveres indeksā no 180 valstīm Uganda ir 137. vietā;

Y.  tā kā Ugandai ir viens no pasaulē stingrākajiem likumiem, kas vērsts pret homoseksualitāti, un tā kā joprojām pastāv LGBTQ+ personu diskriminācija un vardarbība pret viņām;

Z.  tā kā bijušais militārā grupējuma līderis un bērns kareivis Dominic Ongwen no Ugandas tika atzīts par vainīgu kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci Starptautiskās Krimināltiesas 2021. gada 4. februāra nozīmīgajā spriedumā, kurā viņš tika notiesāts 61 atsevišķā apsūdzībā par slepkavību, izvarošanu, seksuālo verdzību, nolaupīšanu un spīdzināšanu, ko viņš veica, būdams komandieris Tā Kunga pretošanās armijā (LRA) — vardarbīgā grupējumā, kas rīkoja asiņainu vardarbības kampaņu Ugandā un tās kaimiņvalstīs, kura sākās 1980. gadu vidū un beidzās pirms dažiem gadiem,

1.  pauž nožēlu par to, ka vēlēšanu process nebija demokrātisks un nepārredzams; nosoda pārmērīgo spēku, ko policijas un bruņotie spēki pielietoja prezidenta vēlēšanās, un minēto spēku pieaugošo iejaukšanos politiskajā procesā; pauž nožēlu par to, ka neatkarīgiem, vietējiem un starptautiskiem vēlēšanu novērotājiem tika aizliegts pārraudzīt vēlēšanas, neļaujot tās novērtēt saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem; uzsver, cik būtiskas ir brīvas un godīgas vēlēšanas, kas ir ilgtspējīgas ilgtermiņa attīstības priekšnoteikums; šajā sakarā pauž atzinību Ugandas iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem, par drosmi un demokrātijai izrādīto entuziasmu šīs vēlēšanu kampaņas laikā;

2.  nosoda vardarbību pret politiskās opozīcijas līderiem, viņu pastāvīgu vajāšanu un sistemātisku apspiešanu Ugandā, kā arī pilsoniskās sabiedrības, cilvēktiesību aizstāvju un plašsaziņas līdzekļu apspiešanu, radītos sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu darbības traucējumus un interneta atslēgšanu;

3.  tādēļ aicina valdību izbeigt situāciju, kurā drošības spēki pastāvīgi izmanto nāvējošu un pārmērīgu spēku, un pārtraukt patvaļīgo aizturēšanu, apcietināšanu un uzbrukumus, kas vērsti pret opozīcijas politiķiem un atbalstītājiem, protestētājiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem;

4.  aicina Ugandas valdību nodrošināt taisnīgumu un pārskatatbildību visiem cietušajiem, veicot objektīvu, rūpīgu un neatkarīgu izmeklēšanu par drošības spēku veikto šaušanu un vardarbību, un tāpat aicina Ugandas tiesu iestādes objektīvi un neatkarīgi piemērot spēkā esošo tiesisko regulējumu un pilnībā ņemt vērā pieejamos faktus un pierādījumus; aicina Ugandas iestādes nekavējoties sākt neatkarīgu izmeklēšanu par 2020. gada 18. un 19. novembrī notikušajiem traģiskajiem notikumiem, kuros vismaz 54 cilvēki bez iemesla gāja bojā policijas īstenotajos pasākumos pēc Bobi Wine apcietināšanas un vēl simtiem citu cilvēku tika ievainoti, un kurus personīgi atzinis prezidents Y.K. Museveni, un aicina saukt vainīgos pie atbildības;

5.  uzsver, ka vēlēšanu rezultātu pārsūdzēšana un apstrīdēšana ir ticama vēlēšanu procesa būtiska iezīme; sagaida, ka visas vēlēšanu problēmas un sūdzības tiks izskatītas neatkarīgā un pārredzamā veidā, izmantojot pieejamos konstitucionālos un tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

6.  aicina valdību nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas personas, kas aizturētas un apcietinātas tikai par dalību miermīlīgas politiskās pulcēšanās pasākumos vai par to, ka ir izmantojušas savas tiesības uz vārda un biedrošanās brīvību, tostarp 2016. gada Eiropas Parlamenta Saharova stipendiātu Nicholas Opiyo, vai atcelt visas apsūdzības, kas vērstas pret minētajām personām; atgādina Ugandas valdībai, ka ir jāievēro vārda brīvība un tiesības uz miermīlīgu un drošu pulcēšanos, tostarp visu politisko dalībnieku un to atbalstītāju brīvu pārvietošanos, un nosoda pašreizējās represijas, kas vērstas pret pilsonisko sabiedrību; aicina valdību nodrošināt, ka Nicholas Opiyo tiesības uz taisnīgu tiesu tiek ievērotas visaugstākajā līmenī;

7.  atgādina Ugandas iestādēm par pienākumu garantēt, aizsargāt un veicināt pamattiesības, tostarp valsts pilsoņu pilsoniskās un politiskās tiesības, taisnīgu pārstāvību neatkarīgi no etniskās izcelsmes, vārda brīvību un pulcēšanās brīvību, un apstiprināt politiskās opozīcijas, pilsoniskās sabiedrības dalībnieku, žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu būtisko lomu valstī; aicina iestādes atcelt jebkādus ierobežojumus, kas var ierobežot cilvēku tiesības uz mierīgas pulcēšanās, vārda un biedrošanās brīvību;

8.  atgādina Ugandas valdībai par vārda brīvības nozīmi un brīvu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu lomu demokrātiskā sabiedrībā; ar bažām norāda, ka žurnālisti, kas ziņoja par vēlēšanām, tika pakļauti regulārai iebiedēšanai un vardarbībai; sagaida, ka Ugandas iestādes veidos vidi, kurā žurnālisti var netraucēti veikt savu darbu;

9.  aicina Ugandas iestādes nodrošināt visiem drošu un neierobežotu piekļuvi internetam, tostarp sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem un tiešsaistes ziņojumapmaiņas platformām, jo pretējā gadījumā tas kļūs par nopietnu šķērsli informācijas brīvībai, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvībai;

10.  mudina Ugandas iestādes izbeigt pilsoniskās sabiedrības darbību patvaļīgu apturēšanu, pilsoniskās sabiedrības aktīvistu apcietināšanu un viņu finanšu aktīvu iesaldēšanu; šajā sakarībā visstingrākajā veidā nosoda mēģinājumus ierobežot pilsoniskās sabiedrības finansējumu, jo īpaši prezidenta Y.K. Museveni rīkojumu apturēt vairākus miljonus euro vērto demokrātiskas pārvaldības mehānismu, proti, apvienoto fondu, ko koordinē ES un dalībvalstu attīstības partneri, atbalstot grupas, kas strādā pie cilvēktiesību veicināšanas, demokrātijas padziļināšanas un pārskatatbildības uzlabošanas Ugandā;

11.  pauž cerību, ka Ugandas valdība nekavējoties pārtrauks Covid-19 pandēmijas izmantošanu par ieganstu tam, lai ieviestu likumus un politiku, kas pārkāpj starptautiskās tiesības, un atteiktos no cilvēktiesību garantijām, tostarp nepamatoti ierobežojot tiesības uz mierīgas pulcēšanās brīvību un vārda brīvību un to galvenokārt vēršot pret LGTBTQ+ personām; mudina Ugandas iestādes ievērot valsts iedzīvotāju tiesības un cieņu un stingri ierobežot ārkārtas pilnvaru īstenošanu, attiecinot to tikai uz sabiedrības veselības aizsardzību;

12.  stingri kritizē Ugandas skarbos likumus, kas vērsti pret homoseksualitāti, un prasa tos steidzami pārskatīt kopā ar stratēģiju diskriminācijas un vardarbības pret LGBTQ+ personām novēršanai;

13.  uzstājīgi prasa, lai ES delegācija Ugandā turpinātu cieši uzraudzīt LGBTQ+ personu situāciju un aktīvi atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, cilvēktiesību aizstāvjus un LGBTQ+ personas uz vietas;

14.  uzstājīgi prasa, lai ES apņemtos un būtu gatava sadarboties ar Ugandas iestādēm un palīdzēt veikt tik ļoti nepieciešamās demokrātiskās un pārvaldības reformas; tomēr uzsver, ka šīs sadarbības panākumi lielā mērā ir atkarīgi no Ugandas puses vēlmes faktiski īstenot šīs reformas; šajā sakarībā atgādina, ka sistemātiska valsts īstenotu represiju un vardarbības izmantošana varētu būtiski ietekmēt ES turpmākās attiecības ar Ugandu; aicina ES izmantot politiskā spiediena iespējas, ko paver attīstības palīdzības programmas, īpaši budžeta atbalsta programmas, lai uzlabotu cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu Ugandā;

15.  uzstāj, ka ES un citiem starptautiskajiem dalībniekiem ir jāsaglabā un jāstiprina sava integrētā un koordinētā pieeju Ugandai, kas ietver labas pārvaldības, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu un tiesu sistēmas un tiesiskuma stiprināšanu, un mudina ES un tās dalībvalstis norādīt uz šādām bažām publiskajos un diplomātiskajos kanālos; atkārtoti norāda, ka sankcijas pret personām un organizācijām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem Ugandā, ir jāpieņem ES līmenī saskaņā ar jauno ES cilvēktiesību sankciju mehānismu, proti, tā dēvēto ES Magņitska aktu;

16.  iesaka pastiprināt kontroli pār Ugandas fiskālo pārvaldību un pārredzamību; mudina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu turpināt sistemātiski pārskatīt ES budžeta atbalsta programmas gadījumos, kad pastāv risks, ka Ugandas iestādes līdzekļus varētu novirzīt izmantošanai darbībām, kas var veicināt cilvēktiesību pārkāpumus un tikt vērstas pret aktīvistiem;

17.  atzinīgi vērtē spriedumu lietā pret bijušo LRA komandieri Dominic Ongwen, kuru Starptautiskā Krimināltiesa atzinusi par vainīgu kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, un uzskata to par nozīmīgu soli centienos panākt taisnīgumu un noteikt atbildību par LRA pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem;

18.  joprojām pauž bažas par vispārējo drošības situāciju reģionā un šajā sakarā uzsver AMISOM nozīmīgo darbu; uzsver, ka tās ilgtermiņa mērķi tiks sasniegti tikai tad, ja visas iesaistītās puses rādīs labu piemēru tiesiskuma, pamattiesību un demokrātijas principu ievērošanā;

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, Ugandas Republikas prezidentam, Ugandas parlamenta priekšsēdētājam un Āfrikas Savienības iestādēm.

(1) OV L 317, 15.12.2000. 3. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 12. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika