Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121., 126. un 136. pantu un Protokolu Nr. 12,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā(3),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. marta paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu (COM(2020)0123),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “Eiropas lielā stunda ― jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020)0456),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “ES budžets ― Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks” (COM(2020)0442),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 28. maija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 pandēmijas (COM(2020)0441),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. septembra paziņojumu “2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija” (COM(2020)0575) un 2020. gada 18. novembra paziņojumu “Brīdināšanas mehānisma ziņojums par 2021. gadu” (COM(2020)0745),

–  ņemot vērā Eiropas Fiskālās padomes 2019. gada 29. oktobrī sniegto gada pārskatu, Eiropas Fiskālās padomes 2020. gada 24. marta paziņojumu par Covid-19 un Eiropas Fiskālās padomes 2020. gada 1. jūlija novērtējumu par fiskālo nostāju, kas eurozonai ir piemērota 2021. gadā,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(9),

–  ņemot vērā Komisijas sagatavoto Eiropas ekonomikas prognozi: 2021. gada ziema (iestāžu dokuments Nr. 144)(10),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra ieteikumus par DFS un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, Covid-19, klimata pārmaiņām, drošību un ārējām attiecībām (EUCO 22/20),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0036/2021),

A.  tā kā Eiropas pusgadam ir būtiska nozīme dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanā, un to izmanto publisko finanšu stabilitātes nodrošināšanai, pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai, strukturālo reformu atbalstam un investīciju veicināšanai, un tagad tas ir arī satvars, kas palīdz Savienībai un dalībvalstīm pārvarēt atveseļošanās problēmas, pamatojoties uz ES politikas prioritātēm; tā kā kopš 2008. gadā piedzīvotās valstu parāda krīzes Eiropas Savienība ir daudz spēcīgāka attiecībā uz krīžu pārvarēšanu, bet jaunas problēmas rodas saistībā ar makroekonomikas stabilitāti;

B.  tā kā Savienības un tās dalībvalstis ir apņēmušās ievērot Līgumos noteiktās pamatvērtības un īstenot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP) un Parīzes klimata nolīgumu;

C.  tā kā aspekti, kas saistīti ar ES fiskālās sistēmas iespējamo nākotni, tiks aplūkoti pārskatā par makroekonomikas tiesisko regulējumu Eiropas Parlamenta patstāvīgajā ziņojumā, kas veltīts šim jautājumam; norāda, ka regulējums tiks pārskatīts un tas būtu jāpielāgo atbilstīgi šā pārskata rezultātiem;

D.  tā kā nodarbinātības un sociālie aspekti, kas iekļauti gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā (ASGS), ir aplūkoti paralēlajā ziņojumā “Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads: 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas nodarbinātības un sociālie aspekti”;

E.  tā kā augsts valstu parāda līmenis var radīt smagu slogu nākamajām paaudzēm un kavēt atveseļošanos;

F.  tā kā pandēmija ir skārusi visas dalībvalstis, radot simetrisku satricinājumu, bet ietekmes mērogs, konkrēti ekonomiskie riski un sākotnējie apstākļi, kā arī atveseļošanās temps un spēks ievērojami atšķirsies;

G.  tā kā labvēlīgais laiks ir jāizmanto, lai īstenotu strukturālas reformas, jo īpaši pasākumus ar mērķi samazināt budžeta deficītu, valsts parādu un ienākumus nenesošus aizdevumus, un lai sagatavotos citai iespējamai ekonomikas krīzei vai recesijai;

H.  tā kā krīze salīdzinoši daudz vairāk ir skārusi sievietes un tā kā ierosinātajos atveseļošanās pasākumos tiek risinātas problēmas, ko Covid-19 krīze ir radījusi aprūpes nozarē, kā arī ar konkrētās problēmas, ar kurām saskaras sievietes;

I.  tā kā dalībvalstis, reaģējot uz pandēmiju, ir veikušas apjomīgus fiskālos pasākumus (4,2 % no IKP 2020. gadā un 2,4 % no IKP 2021. gadā). tā kā Eiropas ekonomikas sniegums diezin vai ļaus 2022. gadā sasniegt pirmspandēmijas līmeni;

J.  tā kā dalībvalstu pieņemtie atveseļošanas un noturības plāni ietvers valsts reformu un investīciju programmu, kas izstrādāta saskaņā ar ES politikas mērķiem un vērsta cita starpā arī uz zaļo un digitālo pārkārtošanos,

I.Covid–19 krīze, Atveseļošanas un noturības mehānisms, Eiropas pusgada pagaidu korekcija

1.  ņem vērā to, ka Eiropas pusgads un Atveseļošanas un noturības mehānisms ir cieši saistīti; norāda, ka atveseļošanas un noturības plānu (RRPs) novērtējums tiks veikts, ņemot vērā 11 kritērijus, kas sagrupēti šādās kategorijās: atbilstība, rezultativitāte, efektivitāte un saskaņotība; aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt šos plānus, lai nodrošinātu, ka atveseļošana rada Eiropas pievienoto vērtību, uzlabo dalībvalstu ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspējīgas izaugsmes izredzes un palīdz Eiropas ekonomikai risināt problēmas un gūt labumu no zaļās un digitālās pārkārtošanās, ESTP un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM);

2.  turklāt atzinīgi vērtē ātro un aktīvo reakciju uz krīzi monetārās un fiskālās politikas jomā gan ES, gan dalībvalstu līmenī, kā arī nākamās DFS un Eiropas Atveseļošanas instrumenta (EANI) pieņemšanu; aicina Komisiju un Padomi paātrināt Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu, lai varētu ātri izmaksāt finansējumu; uzsver – lai klimata un digitālā pārkārtošanās būtu sekmīga, tās pamatā ir jābūt sociālajai un vienotā tirgus dimensijai; uzstāj, ka līdzekļi un resursi jānovirza projektiem un labuma guvējiem, kuri piešķirtos resursus tērē atbildīgi un efektīvi un ekonomiski dzīvotspējīgiem un ilgtspējīgiem projektiem, kas dod vislabākos iespējamos rezultātus; atgādina par Eiropas Parlamenta lomu atveseļošanas un noturības dialogā, kas izveidots ar ANM regulu, jo Parlaments arī uzraudzīs, kā tā kompetentās komitejas rūpīgi pārbauda saikni starp Eiropas pusgadu un ANM;

3.  uzsver, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķis ir padarīt dalībvalstu ekonomiku un sabiedrību noturīgāku, vienlaikus cenšoties ES panākt konkurētspējīgu ilgtspēju, konverģenci un kohēziju; uzsver, ka valstu līdzatbildība un pārredzamība būs būtiski elementi, lai ātri un sekmīgi īstenotu Atveseļošanas un noturības mehānismu un atveseļošanas plānus; tādēļ uzskata, ka ir būtiski, lai debates notiktu valstu parlamentos un lai Komisija proaktīvi sadarbotos ar valstu iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām ar mērķi jau agrīnā posmā apspriest valstu plānu projektus, nodrošinot īpaši pielāgotus risinājumus un konkrētas reformas;

4.  pauž gandarījumu par to, ka nolūkā pārvarēt Covid-19 izraisīto bezprecedenta krīzi dalībvalstis un ES iestādes izveidoja EANI, lai palīdzētu atveseļošanai; tādēļ norāda, ka ANM rada unikālu iespēju īstenot reformas un investīcijas, kas vajadzīgas, lai ES būtu gatava risināt pašreizējās problēmas;

5.  uzskata, ka Covid-19 “simetriskā” ietekme faktiski ir palielinājusi sociālekonomisko plaisu starp ES dalībvalstīm un to reģioniem;

6.  turklāt norāda, ka Eiropas pusgadā un Atveseļošanas un noturības mehānismā paredzētie termiņi pārklāsies un tas prasa pusgada procesa pagaidu pielāgošanu, lai pienācīgi uzsāktu Atveseļošanas un noturības mehānisma darbību; uzsver, ka ES atveseļošana dod vienreizēju iespēju sniegt dalībvalstīm norādījumus par to, kurās jomās visvairāk ir vajadzīgas reformas un investīcijas, lai paātrinātu pāreju uz ilgtspējīgāku, noturīgāku un iekļaujošāku ES;

7.  atbalsta Komisijas norādījumus dalībvalstīm to Atveseļošanas un noturības plānos iekļaut ieguldījumus un reformas pamatjomās, kas atbilst ES mērķim par taisnīgu klimata un digitālo pārkārtošanos;

8.  uzskata, ka četras dimensijas, kas noteiktas 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā, proti: sociālā un vides ilgtspēja, ražīgums, taisnīgums un stabilitāte, būtu jāņem vērā, dalībvalstīm sagatavojot savus atveseļošanas un noturības plānus, kuru centrā jābūt sešiem pīlāriem, kas noteikti Regulā, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu; atkārtoti norāda — lai nodrošinātu pārredzamību, Komisija dalībvalstu izstrādātos valstu atveseļošanas un noturības plānus vienlaikus nosūtīs gan Padomei, gan Eiropas Parlamentam;

9.  uzsver, ka Regulā, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, ir atzīts, ka Covid-19 krīze ir jo īpaši ietekmējusi sievietes, kuras veido lielāko veselības aprūpes darbinieku daļu visā Savienībā un ir apvienojušas neapmaksātu aprūpes darbu ar saviem tiešā darba pienākumiem;

10.  uzskata, ka šā gada cikla pagaidu pielāgošana nevar būt svarīgāka par Eiropas pusgada sākotnējo mērķi un funkciju un tā nedrīkst kavēt Eiropas pusgada turpmāko attīstību; atgādina, ka Eiropas pusgada cikls ir vispāratzīts satvars, kas ļauj ES dalībvalstīm koordinēt savu budžeta, ekonomikas, sociālo un nodarbinātības politiku, un pēc Covid-19 krīzes vairāk nekā jebkad agrāk būs vajadzīgs funkcionējošs Eiropas pusgads, lai koordinētu šīs politikas jomas visā Eiropas Savienībā, taču norāda arī to, ka Eiropas pusgads kopš tā sākuma ir paplašināts, lai cita starpā iekļautu jautājumus, kas saistīti ar finanšu nozari un nodokļiem, kā arī lai Eiropas pusgadā iekļautu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, pienācīgi ņemot vērā mūsu planētas iedzīvotājus; norāda — lai vēl vairāk stiprinātu ekonomisko un sociālo noturību, ES ir jāīsteno ESTP principi; atgādina, ka ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana ilgtspējīgā veidā nozīmē veicināt atbildīgu fiskālo politiku un strukturālās reformas, efektīvas investīcijas, digitālo pārveidi un zaļu un taisnīgu pārkārtošanos; aicina dalībvalstis un Komisiju atveseļošanas plānos panākt pienācīgu līdzsvaru starp ilgtspējīgu, izaugsmi stiprinošu publisko un privāto investīciju veicināšanu un strukturālajām reformām;

11.  uzskata, ka 2021. gada Eiropas pusgada īstenošana sniedz lielisku iespēju uzlabot valstu līdzatbildību, ņemot vērā to, ka dalībvalstis izstrādā īpaši pielāgotus atveseļošanas un noturības plānus, lai reaģētu uz to dažādajām vajadzībām; šajā sakarībā ir pārliecināts, ka ir jāgarantē un galu galā jāpalielina demokrātiskā leģitimitāte, tostarp Eiropas Parlamenta pienācīga loma šā mehānisma īstenošanā, kā noteikts Regulā, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu; aicina dalībvalstis, nepieciešamības gadījumā izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu, veidot nepieciešamās administratīvās un uzraudzības spējas, lai sniegtu stingras garantijas par līdzekļu pareizu un efektīvu izmantošanu, kā arī augstu absorbcijas spēju; atgādina, ka uz atveseļošanas un noturības plāniem attiecas pareizas ekonomikas pārvaldības horizontālās prasības un Savienības budžeta aizsardzībai paredzētais vispārējais noteikumu režīms;

II.ES ekonomiskās perspektīvas

12.  pauž bažas par ārkārtīgi grūto situāciju, kādā atrodas ES dalībvalstu ekonomikas, un to, ka saskaņā ar Komisijas 2021. gada ziemas ekonomikas prognozi IKP ir samazinājies vēl nepieredzētā apmērā gan eurozonā, gan ES kopumā; norāda, ka ES IKP 2020. gadā ir samazinājies par 6,3 % (6,8 % eurozonā), turpretī ekonomikas atlabšana 2021. gadā tiek paredzēta 3,7 % apmērā (3,8 % eurozonā);

13.  uzsver, ka bezprecedenta ekonomikas lejupslīde 2020. gadā un pasākumi, kas veikti, reaģējot uz pandēmiju, 2020. gadā būs palielinājuši ES parāda attiecību pret IKP līdz jaunam rekordam — aptuveni 93,9 % (101,7 % eurozonā) un paredzēts, ka 2021. gadā tā turpinās pieaugt līdz aptuveni 94,6 % (102,3 % eurozonā); uzsver, ka saglabājas augsts nenoteiktības līmenis un ka ekonomikas perspektīvas lielā mērā ir atkarīgas no tā, cik ātri šo pandēmiju var pārvarēt; turklāt saprot, ka šos parāda līmeņus var noturēt ar pietiekamu ekonomikas izaugsmi; atkārtoti uzsver, cik svarīga ir valsts parāda ilgtspēja ilgtermiņā; norāda, ka daudzas dalībvalstis vēl pirms šīs krīzes sākuma atradās vājā fiskālajā situācijā, ko vēl vairāk pasliktina pandēmija;

14.  pauž bažas par Covid-19 pandēmijas ievērojamo negatīvo ietekmi uz ES ekonomiku, jo īpaši uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU ), vienoto tirgu un tā konkurētspēju, un uzsver, cik svarīgi ir īstenot Eiropas zaļo kursu, ESTP un ANO IAM; tādēļ uzskata, ka dalībvalstu darbību koordinēšana cita starpā ir būtisks instruments minētās negatīvās ietekmes mazināšanai; uzskata – ja ES nespēs pienācīgi reaģēt uz pašreizējo krīzi, tad gan eurozona, gan ES kopumā riskē vēl vairāk atpalikt vides ilgtspējas, konkurētspējas, produktivitātes, godīguma un makroekonomikas stabilitātes mērķu sasniegšanā;

15.  atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, vienlaikus ņemot vērā fiziskās īpatnības, ar kurām saskaras ES salu, perifērie un mazapdzīvotie reģioni, un situāciju ES vismazāk attīstītajos reģionos, kas ir nepieciešams priekšnoteikums, lai cita starpā veicinātu digitālo pārveidi un zaļo un taisnīgo pārkārtošanos, inovāciju, kā arī stiprinātu atveseļošanos un konkurētspēju;

16.  prasa labāk īstenot atbildīgu publisko finanšu pārvaldību, sociāli līdzsvarotas reformas, kas uzlabos ilgtermiņa prognozes, un veikt kvalitatīvas un efektīvas publiskās un privātās investīcijas, kas cita starpā palīdzēs realizēt zaļo un digitālo pārkārtošanos;

17.  pauž bažas par pandēmijas apturēšanas pasākumu ietekmi uz zemo ražīguma pieaugumu ES un izteikto ražīguma pieauguma samazināšanos eurozonā vēl pirms šīs pandēmijas; uzskata, ka būtu jāīsteno līdzsvarota stratēģija ilgtspējīgas izaugsmes un ieguldījumiem labvēlīgas vides veicināšanai, vienlaikus uzlabojot fiskālo stabilitāti; uzsver, ka īpašs uzsvars būtu jāliek uz nākotni vērstām investīcijām un politikas virzieniem, un tas jo īpaši būtu jādara dalībvalstīm, kurām ir fiskālās iespējas investēt, lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

18.  atzinīgi vērtē Eiropas zaļo kursu kā ES jaunās ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju, kurā iekļautas četras dimensijas: vide, ražīgums, stabilitāte un taisnīgums, ko palīdzēs īstenot digitālās un zaļās tehnoloģijas, inovatīva rūpnieciskā bāze un stratēģiskā autonomija;

III.Atbildīga fiskālā un ilgtspējas politika

19.  norāda — lai gan ir jaunas problēmas saistībā ar makroekonomisko stabilitāti, ekonomiskā un monetārā savienība ir daudz labākā situācijā, lai pārvarētu krīzes, nekā tā bija 2008. gada finanšu un ekonomikas krīzes laikā; pauž pārliecību, ka noturīgas un ilgtspējīgas ekonomikas atveseļošanas veicināšana atbilstīgi ES politikas mērķiem, koncentrējoties uz zaļo, taisnīgo un digitālo pārkārtošanos, ir viena no svarīgākajām tūlītējām prioritātēm; norāda, ka pašreizējās krīzes pārvarēšanas līdzekļi ir tādi, kas prasa īstenot – tik ilgi, cik nepieciešams – ekspansīvu fiskālo politiku;

20.  norāda, ka tās dalībvalstis, kuras pakāpeniski bija izveidojušas fiskālās rezerves, spēja ātrāk un bez saistītām aizņēmumu izmaksām mobilizēt fiskālos stimulus, kas palīdzēja mazināt pandēmijas negatīvo sociālekonomisko ietekmi; atkārtoti norāda, ka turpmāka fiskālo rezervju papildināšana sociāli atbildīgā veidā būs svarīga, lai sagatavotos turpmākajām krīzēm; tomēr mudina dalībvalstis, Komisiju un Padomi, reaģējot uz šo ekonomikas krīzi, neatkārtot pagātnes kļūdas; piekrīt Eiropas Fiskālās padomes viedoklim, ka ekonomikas atveseļošanas nolūkā nav ieteicams strauji mainīt fiskālās politikas nostāju;

21.  norāda uz to, ka Komisija 2021. gadā ir paredzējusi nākt klajā ar ieteikumiem par dalībvalstu budžeta stāvokli, kā paredzēts Stabilitātes un izaugsmes paktā; norāda, ka ekonomikas pārvaldības sistēmā būtu jāņem vērā arī pašreizējā ekonomiskā situācija un tai vajadzētu būt saskaņotai ar ES politikas prioritātēm, vienlaikus uzlabojot atbilstību fiskālajiem noteikumiem, kuri būtu jāvienkāršo, jāpadara skaidri un praktiski un kuri tiks pārskatīti, kā arī pielāgoti atbilstīgi rezultātiem; aicina izmantot pragmatiskāku pieeju un uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka šī sistēma ir stingrāka ekonomikas uzplaukuma apstākļos, bet elastīgāka sliktos ekonomikas apstākļos;

22.  neskarot rezultātus, kas gūti diskusijās par Stabilitātes un izaugsmes pakta reformu, uzsver, ka pašreizējie ES fiskālie un budžeta noteikumi nodrošina krīzes laikā nepieciešamo elastību, aktivizējot Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējo izņēmuma klauzulu un ļaujot visām ES dalībvalstīm pieņemt tādu fiskālo nostāju, kas nepieciešama, lai aizsargātu savu ekonomiku, tādējādi demonstrējot ārkārtēju pretcikliskumu;

23.  paredz, ka vispārējā izņēmuma klauzula tiks aktivizēta tik ilgi, kamēr būs pamatojums šādai aktivizēšanai, nolūkā atbalstīt dalībvalstu centienus atgūties no pandēmijas izraisītās krīzes un stiprināt to konkurētspēju, kā arī ekonomisko un sociālo noturību; pieņem zināšanai Komisijas viedokli, ka saskaņā ar pašreizējām sākotnējām norādēm vispārējā izņēmuma klauzulu būtu jāturpina piemērot 2022. gadā un tā jādeaktivizē 2023. gadā; aicina Komisiju Eiropas pusgada paketē, pamatojoties uz 2021. gada pavasara ekonomikas prognozi, izvērtēt vispārējās izņēmuma klauzulas deaktivēšanu vai turpmāku piemērošanu; norāda, ka pēc vispārējās izņēmuma klauzulas deaktivēšanas Komisija turpinās ņemt vērā konkrētām valstīm raksturīgās situācijas;

24.  ņem vērā Komisijas paziņojumu par fiskālās politikas atbildes pasākumiem, reaģējot uz Covid-19(11), kurā izklāstīti apsvērumi par to, kā ES līmenī koordinēt fiskālās politikas īstenošanu, pārejot uz nākamo līmeni saskaņotajā pieejā pandēmijas novēršanai, ekonomikas saglabāšanai, ilgtspējīgas atveseļošanās atbalstīšanai un fiskālās stabilitātes saglabāšanai vidējā termiņā; atzīst, ka vispārējā izņēmuma klauzula ļauj dalībvalstīm uz laiku atkāpties no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ar noteikumu, ka tas neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā un nenoved pie Pakta procedūru apturēšanas; pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, ka krīzes smagās ietekmes dēļ ir palielinājušies ilgtspējas riski un ka tas, visticamāk, vidējā termiņā radīs mazāk labvēlīgas izaugsmes un fiskālās trajektorijas; uzsver Komisijas aicinājumu pēc iespējas labāk izmantot vispārējo izņēmuma klauzulu un Eiropas Atveseļošanas instrumentu;

25.  aicina Komisiju izlēmīgi rīkoties, lai novērstu krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas mazina valstu budžetu potenciālos ieņēmumus un cita starpā kavē valdību spēju rīkoties, lai atveseļotos no Covid-19 pandēmijas;

26.  norāda, ka Komisija līdz 2021. gada aprīļa beigām paredzējusi veikt padziļinātus pārskatus, novērtējot nelīdzsvarotības pašreizējo stāvokli atsevišķās dalībvalstīs; vēl norāda, ka Covid-19 krīze saasina vairākas pašreizējās makroekonomiskās nelīdzsvarotības;

27.  atgādina, ka steidzami ir jāpabeidz un jāstiprina ekonomiskās un monetārās savienības struktūra, pabeidzot banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveidi, lai aizsargātu iedzīvotājus un mazinātu spiedienu uz publiskajām finansēm ārēju satricinājumu laikā, lai tādējādi pārvarētu sociālo un ekonomisko nelīdzsvarotību;

IV.Izaugsmi veicinošas, līdzsvarotas un ilgtspējīgas strukturālās reformas

28.  apzinās, ka Covid-19 krīzi nevar atrisināt tikai ar pašreizējo fiskālo nostāju; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi īstenot padziļinātas, izaugsmi veicinošas, līdzsvarotas, ilgtspējīgas un sociāli taisnīgas, konkrētām situācijām piemērotas strukturālās reformas, lai cita starpā nodrošinātu ilgtspējīgu un sociāli iekļaujošu izaugsmi un darbvietas, kas var efektīvi atbalstīt atveseļošanu, kā arī atbalstīt digitālo pārveidi un zaļo pārkārtošanos, kvalitatīvu nodarbinātību, nabadzības samazināšanu un ANO IAM īstenošanu, un var veicināt konkurētspēju un vienoto tirgu, palielinot konverģenci un spēcīgāku un ilgtspējīgu izaugsmi Savienībā un tās dalībvalstīs; norāda, ka dalībvalstu ekonomikas ilgtermiņa izaugsmes potenciālu jo īpaši var veicināt tikai ar strukturāliem uzlabojumiem; tomēr norāda, ka dalībvalstu politikas pasākumu saskaņošanas efektivitāte un panākumi būs atkarīgi no Stabilitātes un izaugsmes pakta pārskatīšanas un — atkarībā no gūtā rezultāta — no tā pielāgošanas, kā arī no dalībvalstu lielākas līdzatbildības par konkrētām valstīm adresēts ieteikumu īstenošanu;

29.  aicina Komisiju sākt darbu pie klimata rādītāja izstrādāšanas, ar kuru izvērtēt neatbilstību starp katras dalībvalsts budžeta struktūru un attiecīgajam valsts budžetam paredzēto scenāriju, kurš saskaņots ar Parīzes nolīgumu; uzsver, ka šim rādītājam ir jāsniedz dalībvalstīm informācija par to virzību Parīzes nolīguma ietvaros, lai nodrošinātu, ka Eiropa līdz 2050. gadam var kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu; sagaida, ka šis klimata rādītājs kapos par norādi dažādām ES politikas jomām un tādējādi tiks izmantots arī kā ceļvedis Eiropas pusgadam, nevājinot tā sākotnējo mērķi;

30.  uzskata, ka digitālo prasmju attīstīšana ir priekšnoteikums tam, lai nodrošinātu, ka visi Eiropas iedzīvotāji var piedalīties sabiedrības dzīvē un izmantot digitālās pārejas sniegtās priekšrocības; norāda, ka tāpēc būs jāveic reformas izglītības, prasmju un mūžizglītības jomā, lai virzītu pārkārtošanos darba tirgū, izstrādātu un ieviestu būtiskas digitālās tehnoloģijas un veidotu Eiropas digitālo nākotni; turklāt norāda, ka — lai novērstu digitālo plaisu, būtu jāatbalsta vienlīdzība attiecībā uz vispārēju piekļuvi digitālajai infrastruktūrai, aprīkojumam un prasmēm;

31.  aicina dalībvalstis un Komisiju, ievērojot fiskālo stabilitāti un pareizus budžeta noteikumus, izveidot tiesisko un pārvaldības regulējumu, tostarp investīciju noteikumus vai citus atbilstīgus mehānismus, kas ir paredzami un atbalsta publiskās un privātās investīcijas saskaņā ar ES ilgtermiņa mērķiem, vienlaikus nodrošinot dalībvalstu spēju reaģēt uz turpmākām krīzēm;

32.  ņem vērā to, ka Komisija mudina dalībvalstis saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu iesniegt savas reformu programmas un atveseļošanas un noturības plānus vienotā integrētā dokumentā;

33.   uzsver, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms, sniedzot finansiālu atbalstu, var būt unikāla iespēja palīdzēt dalībvalstīm risināt to problēmas, kas konstatētas Eiropas pusgada ietvaros;

34.   atgādina, ka sociāli līdzsvarotām, izaugsmi veicinošām strukturālām reformām ne vienmēr ir vajadzīga fiskālā telpa, bet drīzāk politiski, likumdošanas un administratīvi centieni;

35.  uzsver, ka būs nepieciešama pastāvīga uzraudzība un modrība un dalībvalstīm būtu jānovērš no jauna rodošās nelīdzsvarotības, veicot reformas, kas stiprina ekonomisko un sociālo noturību un veicina digitālo pārveidi un zaļu un taisnīgu pārkārtošanos; pauž gandarījumu, ka Komisija turpinās uzraudzīt, kā dalībvalstis īsteno reformas, kas ierosinātas iepriekšējo gadu konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos; uzskata, ka šajā procesā būtu jāņem vērā dalībvalstu ekonomiskās un sociālās perspektīvas;

V.Investīcijas

36.  uzsver, ka ES saskaras ar nepieredzētu izaicinājumu mazināt pandēmijas ekonomiskās sekas atbilstīgi ES stratēģijām, lai panāktu ilgstošu ietekmi uz dalībvalstu izturētspēju, un uzskata, ka ekonomikas atlabšana būtu jāveic, stiprinot vienoto tirgu, pētniecību un inovāciju un saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, ANO IAM, ESTP īstenošanu un konkurētspēju, vienlaikus atvieglojot MVU situāciju un uzlabojot to piekļuvi privātajam kapitālam; ir pārliecināts, ka tāpēc ir jāpalielina ekonomiski, sociāli, vidiski un digitāli dzīvotspējīgi ieguldījumi ilgtermiņā, kā arī jāuzlabo konverģence un kohēzija ES un dalībvalstīs;

37.  norāda uz ieguldījumu trūkumu, jo prognozes liecina par nepieciešamību palielināt ieguldījumus; uzsver, ka publiskās investīcijas ir ierobežotas, jo tās veido nepietiekami resursi, ko galvenokārt finansē nodokļu maksātāji; norāda, ka investīciju nepietiekamības apmērs prasa arī apjomīgas privātās un publiskās investīcijas, kas rada atbilstošu infrastruktūras līmeni, un paredzamu un labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kura veicina šādas investīcijas;

38.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu jākoncentrējas uz mērķtiecīgām publiskām un privātām investīcijām nākotnes prasībām atbilstošā infrastruktūrā un citās jomās, kas vēl vairāk stiprina vienoto tirgu, veicina pāreju uz tīrāku, sociāli iekļaujošu, ilgtspējīgu un digitālu sabiedrību un palielina ES konkurētspēju un stratēģisko autonomiju; tādēļ uzskata, ka prioritāte jāpiešķir pārrobežu un daudzvalstu projektiem;

39.  uzsver, ka ir jāpieņem investīcijām labvēlīga politika, jāsamazina administratīvais slogs un jāgarantē vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo īpaši MVU, kas ir ES ekonomikas un darbvietu radīšanas mugurkauls; uzskata, ka tas viss sekmētu ekonomikas atveseļošanos un radītu labvēlīgus apstākļus izaugsmei ilgtermiņā;

VI.Demokrātiskāks Eiropas pusgads

40.  uzsver, cik svarīgi ir Eiropas pusgada procesā pilnībā apspriest visus aktuālos jautājumus un pienācīgi iesaistīt valstu parlamentus un Eiropas Parlamentu; atkārtoti aicina stiprināt Eiropas Parlamenta demokrātisko lomu ekonomikas pārvaldības sistēmā un aicina Padomi un Komisiju pienācīgi ņemt vērā parlamentu pieņemtās rezolūcijas; aicina Komisiju vienlīdz pilnīgi informēt gan Eiropas Parlamentu, gan Padomi, kā līdztiesīgus likumdevējus, par visiem aspektiem, kas saistīti ar ES ekonomikas pārvaldības sistēmas piemērošanu, tostarp par sagatavošanas posmiem;

41.  prasa nodrošināt ciešu koordināciju ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām gan valstu, gan Eiropas līmenī, lai stiprinātu demokrātisko pārskatatbildību un pārredzamību;

42.  uzsver Ekonomikas un monetārās komitejas svarīgo lomu, uzlabojot Eiropas Parlamenta pārskatatbildību, jo līdz šim Eiropas pusgada īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka pašreizējo pārskatatbildību varētu pastiprināt, lai uzlabotu tās leģitimitāti un efektivitāti;

43.  uzsver, ka Eiropas pusgads ir jaukts pasākums, kurā gada laikā tiek apvienoti tā dēvētie valstu un Eiropas pusgadi; atgādina, cik svarīgi ir ievērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

o
o   o

44.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp. (2) OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp. (3) OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp. (4) OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp. (5) OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp. (6) OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp. (7) OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp. (8) OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp. (9) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (10) https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/ip144_en_1.pdf (11) Komisijas 2021. gada 3. marta paziņojums “Apritējis gads kopš Covid-19 uzliesmojuma: fiskālās politikas atbildes pasākumi” (COM(2021)0105).