Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2021/2577(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0173/2021

Debates :

PV 11/03/2021 - 9.1
CRE 11/03/2021 - 9.1

Balsojumi :

PV 11/03/2021 - 11
PV 11/03/2021 - 18

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0085

Pieņemtie teksti
PDF 160kWORD 49k
Ceturtdiena, 2021. gada 11. marts - Brisele
Stāvoklis Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā un Itālijas vēstnieka Luca Attanasio un viņa pavadošo personu nogalināšana
P9_TA(2021)0085RC-B9-0173/2021

Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūcija par stāvokli Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā un Itālijas vēstnieka Luca Attanasio un viņa pavadošo personu nogalināšanu (2021/2577(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kongo Demokrātisko Republiku (KDR), jo īpaši 2018. gada 18. janvāra rezolūciju(1) ar tādu pašu nosaukumu un 2020. gada 17. septembra rezolūciju par Dr. Denisa Mukveges lietu Kongo Demokrātiskajā Republikā(2),

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra runaspersonas 2021. gada 22. februāra paziņojumu par KDR,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2020. gada 20. maija paziņojumu par drošības situāciju Ituri,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas, jo īpaši 2019. gada 29. marta Rezolūciju 2463 par ANO Stabilizācijas misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO) pilnvaru pagarināšanu līdz 2019. gada 20. decembrim,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 10. decembra Lēmumu (KĀDP) 2020/2033, ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret KDR(3),

–  ņemot vērā pasākumus, kas noteikti ANO Drošības padomes 2020. gada 25. jūnija Rezolūcijā 2528 par to pasākumu pagarināšanu līdz 2021. gada 1. jūlijam attiecībā uz ieroču embargo pret KDR, kas noteikti ar Drošības padomes Rezolūciju 2293 (2016), un tās ar Rezolūciju 1533 (2004) izveidotās ekspertu grupas pilnvaru pagarināšanu līdz 2021. gada 1. augustam, kura līdz 2021. gada 1. jūlijam atkārtoti noteica virkni sankciju, piemēram, ieroču embargo bruņotiem grupējumiem KDR, ieceļošanas aizliegumu atsevišķām personām un to personu un struktūru līdzekļu iesaldēšanu, uz kurām norādījusi Sankciju komiteja,

–  ņemot vērā ANO 2010. gada augusta pārskata ziņojumu, kurā dokumentēti visnopietnākie cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, kas no 1993. gada marta līdz 2003. gada jūnijam izdarīti KDR teritorijā,

–  ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja un MONUSCO 2020. gada 6. jūlija ziņojumu “Cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, ko veic Apvienoto demokrātisko spēku bruņotā grupa un aizsardzības un drošības spēku locekļi Beni teritorijā, Ziemeļkivu provincē un Irumu un Mambasa teritorijās, Ituri provincē, laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. janvārim”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu (Konfliktu izrakteņu regula)(4),

–  ņemot vērā 2000. gada 23. jūnija Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (Kotonū nolīgums)(5),

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartu, kuru pieņēma 1981. gada 27. jūnijā un kura stājās spēkā 1986. gada 21. oktobrī,

–  ņemot vērā 2006. gada 18. februārī pieņemto Kongo Demokrātiskās Republikas konstitūciju,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO Statūtus,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2021. gada 22. februārī Itālijas vēstnieks KDR Luca Attanasio, viņa šoferis Mustapha Milambo un Itālijas militārās policijas virsnieks Vittorio Iacovacci tika nogalināti, kaujiniekiem uzbrūkot viņu konvojam; tā kā vēstnieks un viņa darbinieki ANO transportlīdzeklī bija braucienā no Gomas, lai apmeklētu ANO Pasaules pārtikas programmas (WFP) skolas projektu Rutshuru; tā kā maršrutam izvēlētais ceļš bija iepriekš norādīts kā drošs ceļošanai bez drošības komandas;

B.  tā kā Virungas Nacionālā parka uzraugi mēģināja glābt vēstnieka un viņu pavadošo personu dzīvību; tā kā arī parka uzraugi strādā, pastāvīgi saņemot draudus par dumpinieku grupu īstenotu nolaupīšanu un nogalināšanu; tā kā 2021. gada janvāra uzbrukumā Nyamitwitwi seši uzraugi tika nogalināti un septiņi ievainoti; tā kā 2020. gada aprīlī no slēpņa tika nogalināti 12 uzraugi un pieci civiliedzīvotāji;

C.  tā kā smagā drošības situācija KDR austrumos turpina pasliktināties, jo īpaši uz robežas starp Ituri, Dienvidkivu un Ziemeļkivu provincēm; tā kā šajā reģionā darbojas aptuveni 120 bruņoti grupējumi, tostarp Ruandas atbrīvošanas demokrātiskie spēki, Apvienotie demokrātiskie spēki un atjaunotie Kongo Nduma aizsardzības spēki, kas cīnās par piekļuvi dabas resursiem, tostarp minerāliem, un kontroli pār tiem, un viņi ir atbildīgi par nolaupīšanām, nogalināšanām, spīdzināšanām un seksuālu vardarbību;

D.  tā kā vardarbība KDR austrumos 2020. gadā ir prasījusi vairāk nekā 2000 upuru; tā kā vardarbība kopš 2021. gada sākuma ir vēl vairāk pieaugusi; tā kā civiliedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa ir sievietes un bērni, ir atkārtotas vardarbības upuri, un tā rezultātā laikposmā no 2020. gada 11. decembra līdz 2021. gada 10. janvārim bojā gājuši ir vairāk nekā 150 cilvēki; tā kā 2021. gada pirmajos divos mēnešos tika nolaupīti vairāk nekā 100 cilvēki un daudzi citi tika ievainoti; tā kā medicīniskā infrastruktūra un dabas resursi tika iznīcināti un mājas tika nodedzinātas; tā kā šīs vardarbības humanitārās sekas rada bažas; tā kā līdz šim ANO ir reģistrējusi vairāk nekā 67 000 personu pārvietošanu;

E.  tā kā saskaņā ar Kivu reģiona drošības izsekotāja sniegto informāciju kopš 2021. gada 1. janvāra ir ziņots par 152 civiliedzīvotāju slepkavību, 61 cilvēka nolaupīšanu izpirkuma maksas pieprasīšanai un 34 nolaupīšanas gadījumiem Ziemeļkivu un Dienvidkivu provincē;

F.  tā kā 2017. gada 12. martā bruņoti vīri izpildīja nāvessodu diviem ANO izmeklētājiem — zviedrietei Zaida Catalán un amerikānim Michael Sharp — un viņu tulkam Beitu Tshintela, kad viņi dokumentēja cilvēktiesību pārkāpumus KDR Kasai reģiona centrālajā daļā;

G.  tā kā KDR ir viens no augstākajiem iekšzemē pārvietoto personu rādītājiem pasaulē; tā kā vairāk nekā pieci miljoni cilvēku valsts teritorijā ir palikuši bez pajumtes nedrošības dēļ; tā kā daudzas sievietes un bērni dzīvo nedrošos apstākļos, guļ zem klajas debess vai pārpildītās sabiedriskajās vietās un ir pakļauti uzmākšanās, uzbrukuma vai seksuālas izmantošanas riskam; tā kā pārvietotie iedzīvotāji bieži vien nesaņem dzīvību glābjošus pamatpakalpojumus un ir pakļauti nepietiekama uztura un slimību riskam; tā kā kopš 2021. gada 4. februāra Ziemeļkivu provincē ir izsludināts Ebolas vīrusslimības uzliesmojums;

H.  tā kā Humānās palīdzības koordinācijas birojs ir ziņojis par to, ka pieaug cilvēku nolaupīšanas un uzbrukumu palīdzības sniedzējiem un konvojiem gadījumu skaits, tādēļ humānās palīdzības organizācijas ir spiestas atlikt palīdzības sniegšanu uz vēlāku laiku un savu darbību apturēt; tā kā pilsoniskās sabiedrības locekļi, tostarp aktīvisti, žurnālisti un cilvēktiesību aizstāvji, joprojām saskaras ar vajāšanu, iebiedēšanu un uzbrukumiem; tā kā daudzi no viņiem riskē ar dzīvību, lai aizstāvētu biedrošanās un vārda brīvību;

I.  tā kā MONUSCO pilnvaru termiņš beidzas 2021. gada 20. decembrī un tā kā saskaņā ar ANO Rezolūciju 1533 izveidotā KDR piemēroto sankciju režīma termiņš beidzas 2021. gada 1. jūlijā; tā kā joprojām tiek samazināts karaspēka vienību skaits un budžets, kas piešķirts MONUSCO;

J.  tā kā 2020. gada decembrī ES atjaunoja mērķtiecīgās sankcijas pret vienpadsmit KDR amatpersonām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem;

K.  tā kā ANO 2010. gadā publicētajā pārskata ziņojumā ir dokumentēti 617 apstiprināti smagi cilvēktiesību pārkāpumi KDR austrumos, kas veikti no 1993. gada līdz 2003. gadam; tā kā ziņojumā ir sīki izklāstīti vairāki ieteikumi, kas lielākoties nav īstenoti; tā kā nesodāmība joprojām ir būtiska problēma,

1.  visstingrākajā veidā nosoda Luca Attanasio, Moustapha Milambo un Vittorio Iacovacci nogalināšanu, paužot visdziļāko līdzjūtību upuru ģimenēm, Itālijas valdībai un WFP valstu darbiniekiem; pauž nožēlu par to, ka nevainīgi civiliedzīvotāji zaudē dzīvību un tiek nogalināti;

2.  prasa veikt rūpīgu, neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu par slepkavību apstākļiem; atzinīgi vērtē prezidenta F. Tshisekedi apņemšanos sākt izmeklēšanu un mudina KDR valdību un provinču vadītājus pilnībā sadarboties ar Itālijas iestādēm un Apvienoto Nāciju Organizāciju;

3.  uzsver, ka KDR valdības galvenā atbildība ir par drošības nodrošināšanu tās teritorijā un valsts iedzīvotāju aizsardzību, vienlaikus saglabājot tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, tostarp nodrošinot aizsardzību pret noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem;

4.  stingri uzstāj, ka KDR iestādēm ir jāstrādā intensīvāk, lai izbeigtu bruņotus uzbrukumus civilpersonām, un ka tām ir pamatīgi, neatkarīgi, efektīvi un objektīvi jāizmeklē visas slepkavības un vainīgie jāsauc pie atbildības taisnīgas tiesas procesā;

5.  asi nosoda nopietnos cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumus, ko pastrādājuši vietējie kaujinieku grupējumi KDR austrumos; mudina KDR valdību izveidot mehānismu, ar ko saukt pie tiesas un atbildības vainīgos par cilvēktiesību pārkāpumiem, kuri dokumentēti ANO faktu vākšanas misijas pārskata ziņojumā, kā arī par citiem minētajā valstī pastrādātajiem noziegumiem, kas saskaņā ar starptautisko tiesību un starptautisko humanitāro tiesību normām ir uzskatāmi par smagiem noziegumiem;

6.  mudina valsts prezidentu Félix Tshisekedi pildīt savu apņemšanos panākt, ka pie atbildības tiek saukti ANO izmeklētāju Zaida Catalán un Michael Sharp un viņu tulka Betu Tshintela slepkavas, un prasa, lai šī izmeklēšana būtu pilnībā pārredzama;

7.  ir nobažījies, jo KDR austrumos attiecībā pret civilpersonām nemitīgi tiek smagi pārkāptas cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, par ko cita starpā liecina sodīšana ar nāvi bez tiesas sprieduma, seksuāla un ar dzimumu saistīta vardarbība, kā arī tas, ka bruņotie grupējumi vērienīgi vervē un izmanto bērnus un ka KDR drošības spēku personāls slepkavo civilpersonas; uzsver, ka saskaņā ar starptautisko tiesību normām šos nodarījumus varētu uzskatīt par kara noziegumiem; pauž nožēlu, ka pret vietējiem iedzīvotājiem, humānās un attīstības palīdzības sniedzējiem, starptautiskajām organizācijām, diplomātisko korpusu un cilvēktiesību aizstāvjiem, kas darbojas KDR austrumos, pastāvīgi ir vērsti vardarbības draudi;

8.  ir ārkārtīgi nobažījies par to, cik augsts valstī joprojām ir nesodāmības līmenis; atzīmē — ja cilvēktiesību pārkāpumos vainojamie paliek nesodīti, tas nozīmē, ka ļaunprātīga rīcība turpmāk tikai vērsīsies plašumā; mudina KDR iestādes nevilcinoties saukt pie tiesas 2021. gada 22. februārī notikušā uzbrukuma rīkotājus un spert nopietnus soļus, lai panāktu pārejas tiesiskuma īstenošanu;

9.  atkārtoti pieprasa panākt progresu saistībā ar ieteikumiem, kas iekļauti ANO faktu vākšanas misijas pārskata ziņojumā, sevišķi saistībā ar ieteikumu veidot KDR tiesās īpašas jauktās palātas, lai starp KDR tiesu varu un starptautisko sabiedrību būtu iespējama sadarbība, īstenojot kriminālvajāšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem; prasa nostiprināt valsts tiesiskuma sektoru kopumā, lai sodītu par noziegumiem, kas bijuši par iemeslu smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

10.  nosoda cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko pastrādājuši drošības un aizsardzības spēki; mudina KDR iestādes atbrīvot no amatiem drošības spēku virsniekus un citas izpildvaras amatpersonas, par kuru saistību ar smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem ir ziņojusi ANO un KDR, kā arī starptautiskās cilvēktiesību organizācijas; prasa plašāku drošības sektora reformas pasākumu procesā veidot oficiālu pārbaudes mehānismu, kas garantētu, ka darbā tiek pieņemti paši piemērotākie kandidāti un ka drošības spēki rīkojas atbilstoši starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību standartiem; aicina iestādes izbeigt jebkādu atbalstu, ko bruņotiem grupējumiem sniedz drošības spēku virsnieki un politiskie līderi, un nodrošināt, ka pie šāda atbalsta vainojamie tiek saukti pie atbildības taisnīgas tiesas procesā;

11.  aicina KDR valdību īstenot pieeju, kas nepieļauj nekādu iecietību pret politisko līderu, bruņoto spēku un policijas sadarbību ar bruņotiem grupējumiem;

12.  aicina KDR iestādes steidzami izstrādāt efektīvu demobilizācijas, atbruņošanas un reintegrācijas programmu un stratēģiju bruņoto grupējumu problēmas risināšanai, nodrošinot ilgtermiņa atbalstu, lai nepieļautu bijušo kaujinieku atgriešanos; mudina KDR iestādes sniegt tik ļoti vajadzīgo humāno palīdzību simtiem demobilizēto kaujinieku, kas KDR patlaban ir izvietoti nometnēs, kur praktiski nav nodrošinājuma ar pārtiku un nav pieejama adekvāta medicīniskā aprūpe;

13.  uzsver, ka MONUSCO ir cieši apņēmusies arī turpmāk darīt visu iespējamo, lai atbilstoši savām pilnvarām garantētu civilpersonu aizsardzību un atbalstītu nācijas centienus nostiprināt mieru un stabilitāti valstī; atzīmē, ka būtu vēlreiz jāapliecina, cik šī misija ir nozīmīga, un tādēļ skaidri jānosaka misijas pilnvarojums, tajā norādot ar drošības situāciju saistītus atsauces kritērijus, kas jāsasniedz, pirms ir iespējama misijas atsaukšana no reģiona;

14.  atgādina, ka vardarbība KDR austrumos ir cieši saistīta ar izejvielu tirdzniecību; uzsver, ka ikviens uzņēmums, privātpersona vai valsts, vai ar valsti saistīts dalībnieks, kas veicina šādu noziegumu izdarīšanu, ir jāsauc pie atbildības; atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada janvārī ir stājusies spēkā Konflikta zonās iegūtu izrakteņu regula; uzsver, ka minētajā regulā KDR joprojām ir konfliktu skarto un augsta riska valstu sarakstā; atzīmē, ka vēl arvien lielākā problēma ir nerūpnieciski iegūts zelts, kura apsaimniekošana ir cēlonis nestabilitātei reģionā; uzsver, ka ir steidzami jāveic papildu pasākumi saistībā ar obligātu uzticamības pārbaudi un atbildīgu uzņēmējdarbību, kas jānodrošina konflikta zonās strādājošiem uzņēmumiem;

15.  uzsver, ka ir jāstrādā vēl intensīvāk, lai finansējumu vairs nevarētu saņemt bruņoti grupējumi, kas iesaistīti destabilizējošās darbībās, jo nelikumīgi tirgojas ar dabas resursiem, tostarp ar zeltu vai ar dzīvās dabas produktiem;

16.  pauž pamatīgas bažas par drošības un humanitāro situāciju, sevišķi par to, ka nesen KDR ir pieaudzis iekšzemē pārvietoto personu skaits un ka šāda pārvietošana joprojām smagi ietekmē civiliedzīvotājus; atgādina — ir pamatīgi nobažījies par to, ka militāras darbības nemitīgi turpina izvērst gan ārvalstu, gan iekšzemes bruņotie grupējumi, un ir pamatīgi nobažījies par KDR dabas resursu kontrabandu; prasa, lai visi starptautiskie izmeklētāji, tostarp Ķīnas pārstāvji, pilnībā ievērotu starptautisko tiesību normas, standartus un labāko praksi, kas attiecas uz ieguves rūpniecību;

17.  nosoda Virungas nacionālā parka uzraugu noslepkavošanu 2020. gadā notikušajos uzbrukumos; mudina KDR valdību atbruņot nemierniekus un atjaunot drošību parka reģionā;

18.  atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes 2021. gada 14. janvāra publikāciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas stratēģiju attiecībā uz miera nostiprināšanu, konfliktu novēršanu un konfliktu risināšanu Lielo ezeru reģionā; mudina iesaistītās puses turpināt pārrobežu sadarbību, tādēļ cita starpā sadarbojoties arī ar biroju, ko izveidojis ANO īpašais sūtnis Lielo ezeru reģionā, un tādējādi vērsties pret vardarbību, cilvēktiesību pārkāpumiem un nesodāmību KDR austrumos;

19.  aicina KDR valdību nodrošināt labāku pārvaldību visos valsts un sabiedrības līmeņos, cita starpā arī attiecībā uz valsts finansēm un cīņu pret korupciju; prasa cīņā pret korupciju izmantot ES sankciju mehānismu; akcentē to, ka ir svarīgi 2023. gadā nodrošināt ticamu vēlēšanu norisi un garantēt ilgstošu drošību KDR austrumos;

20.  aicina PV/AP, ES delegāciju un ES misijas KDR ar visiem (t. i., politiskiem, diplomātiskiem un finansiāliem) to rīcībā esošiem līdzekļiem panākt, ka redzamāks ir valstī apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem sniegtais atbalsts, un to īstenot kā aizsardzības pasākumu, lai atpazīstams būtu darbs, ko minētās struktūras veic cilvēktiesību jomā, un lai apliecinātu, cik nozīmīgu cilvēktiesību aizstāvības uzdevumu šīs struktūras pilda, cīnoties par stabilitāti un mieru reģionā, un aicina minētās struktūras attiecīgā gadījumā atvieglot vīzu izsniegšanu ārkārtas situācijās un nodrošināt pagaidu patvērumu dalībvalstīs;

21.  aicina Eiropas Savienību palielināt finansējumu KDR, lai novērstu pamatīgo finansējuma trūkumu ANO aģentūrām, kuras strādā ar vietējām pašvaldībām un kopienām, lai aizsargātu civilpersonas;

22.  nopietni akcentē to, ka Āfrikas Lielo ezeru reģionā ir nepieciešama pārrobežu sadarbība un ka kaimiņvalstīm ir jāizstrādā reģionāla stratēģija, lai vērstos pret vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumiem KDR; prasa, lai kopējās drošības un aizsardzības politikas misija Āfrikas Lielo ezeru reģionā palīdzētu stabilizēt drošības apstākļus un uzlabot humanitāro situāciju;

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, ĀKK un ES Ministru padomei un Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, Kongo Demokrātiskās Republikas prezidentam, premjerministram un parlamentam, kā arī Āfrikas Savienībai un tās iestādēm.

(1) OV C 458, 19.12.2018., 52. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0234.
(3) OV L 419, 11.12.2020., 30. lpp.
(4) OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp.
(5) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 3. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika