Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. jūnija pieprasījumu atcelt Jean-François Jalkh imunitāti, kuru Parīzes Apelācijas tiesas prokurors nosūtījis saistībā ar lietu, kuru izskata izmeklēšanas tiesneši, kas saskaņā ar likumu izmeklē iespējamos tādus noziedzīgus nodarījumus kā uzticības laušana, organizēta krāpšana, viltošana un viltotu dokumentu izmantošana, nelikumīga nodarbinātība, kas ir saistīta ar darbinieka nedeklarēšanu, publisko līdzekļu nelikumīgu piesavināšanās un piesavināto publisko līdzekļu nelikumīgu slēpšana, un par kuru paziņots 2020. gada 8. jūlijā,

–  pēc Jean-François Jalkh aizvietotāja Thierry Mariani uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Francijas Republikas Konstitūcijas 26. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0051/2021),

A.  tā kā minētie izmeklēšanas tiesneši ir pieprasījuši atcelt Jean-François Jalkh parlamentāro imunitāti, lai viņu varētu nopratināt saistībā ar iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem;

B.  tā kā pieprasījums atcelt Jean-François Jalkh imunitāti attiecas uz iespējamiem tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā uzticības laušana, viltošana un viltotu dokumentu izmantošana, organizēta krāpšana, nelikumīga nodarbinātība, kas ir saistīta ar darbinieka nedeklarēšanu, publisku līdzekļu nelikumīga piesavināšanās un tīša nelikumīgi iegūto publisko līdzekļu slēpšana – nodarījumiem, kuri ir paredzēti Francijas 314-1., 314.-10., 321-2., 321-3., 321-4., 321-9., 321-10., 441-1., 441-10., 441-11., 313-1., 313-2., 313-3., 313-7., 313-8., 313-9, 432-15 un 432-17. pantā un Francijas Nodarbinātības kodeksa L8221-1., L8221-5., L8224-1., L8224-3., L8224-4. un L8224-5. pantā un par kuriem šajos pantos ir paredzēts sods;

C.  tā kā 2016. gada 5. decembrī pēc iepriekšējas izmeklēšanas, kuru sāka, pamatojoties uz toreizējā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2015. gada 9. martā sniegto informāciju par zināmu skaitu Front National piederīgu Eiropas Parlamenta deputātu palīgu, tika sākta tiesas izmeklēšana;

D.  tā kā 2015. gada februārī publicētajā Front National štatu sarakstā bija iekļauti tikai 15 EP deputāti (no kopā 23), 21 vietējais deputāta palīgs un 5 reģistrēti deputātu palīgi (no kopā 54); tā kā vairāki deputātu palīgi deklarēja, ka viņu darba vieta bija Front National galvenā mītne Nantērā, dažos gadījumos norādot, ka viņi tur veica pilnas slodzes darbu, lai gan dzīvoja 120-945 km attālumā no deklarētās darba vietas; tā kā šajā izmeklēšanas posmā tika konstatēts, ka astoņi deputātu palīgi parlamentārās palīdzības darbu faktiski neveica vai arī to darīja tikai ļoti nelielā apjomā vispārējo pienākumu ietvaros;

E.  tā kā izmeklēšanu gaitā papildus tam atklājās apstākļi, kas liek domāt, ka attiecīgie palīgi diezin vai realitātē pildīja ar Eiropas Parlamentu saistītus uzdevumus, piemēram:

F.  tā kā izmeklēšanā atklājās, ka Jean-François Jalkh no 2009. gada jūlija līdz 2014. gada aprīlim strādāja par Jean-Marie Le Pen vietējo deputāta palīgu uz pilnu slodzi ar bruto mēnešalgu 3011,14 EUR apmērā; tā kā tajā pašā laikā viņš secīgi vai paralēli ieņēma vairākus vadošos amatus Front National un saņēma atlīdzību no diviem dažādiem uzņēmumiem par kampaņas kontu revīziju; tā kā 2016. gada 29. janvārī Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs nolēma no Jean-Marie Le Pen piedzīt summu 320 026,23 EUR apmērā, ko Parlaments izmaksāja, pamatojoties uz līgumu ar Jean-François Jalkh; tā kā par šo lēmumu iesniegtās apelācijas sūdzības tika noraidītas –, konkrēti runājot ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 7. marta spriedumu(2) un Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 28. novembra rīkojumu(3);

G.  tā kā izmeklēšana atklāja arī tas, ka Jean-François Jalkh kā Eiropas Parlamenta deputāts laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 4. janvārim, izņemot laikposmu no 2015. gada 24. augusta līdz 2015. gada 14. decembrim, pieņēma darbā uz pilnu slodzi vietējo deputāta palīdzi ar bruto mēnešalgu 2950 EUR; tā kā netika atrastas ne e-pasta vēstules, ne gūti citi pierādījumi, kas apliecinātu viņas darbu deputāta palīdzes amatā; tā kā minētā deputāta palīdze tika iekļauta 2015. gada februārī publicētajā Front National štatu sarakstā, kā par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka Jean-François Jalkh palīdze; tā kā tika atrastas viņas e-pasta vēstules, kuras viņa bija parakstījusi kā “Jean-François Jalkh palīdze – Vēlēšanu vienība” un kuras attiecās uz kampaņas laiku 2015. gada Francijas parlamentārām vēlēšanām un 2014. gada pašvaldību vēlēšanām; tā kā tika atrasti arī laikposmā no 2015. gada jūnija līdz 2015. gada 21. decembrim nosūtīti e-pasti, no kuriem varēja saprast, ka viņa strādāja pie to vēlēšanu kampaņas, kurās kā vadošais Front National kandidāts reģionālajās vēlēšanās Ildefransas vēlēšanu apgabalā balotējās Wallerand de Saint-Just, lai gan viņas kā deputāta palīdzes līgums kampaņas sakarībā uz laiku tika apturēts tikai no 2015. gada 24. augusta līdz 14. decembrim; tā kā 2019. gada 11. decembrī viņai tika izvirzīta apsūdzība par tīšu publisko līdzekļu piesavināšanos;

H.  tā kā minētie izmeklēšanas tiesneši uzskata, ka Jean-François Jalkh ir jānopratina;

I.  tā kā pēc tam, kad izmeklētāji Jean François Jalkh ar pavēsti izsauca ierasties 2018. gada 18. decembrī, un pēc tam, kad viņš bija apstiprinājis savu ierašanos, viņš tomēr neieradās, jo viņa juriskonsults četras dienas pirms norunātā ierašanās datuma bija iesniedzis lūgumu par atlikšanu, to pamatojot ar Jean-François Jalkh vēlmi izmantot savas tiesības klusēt; tā kā, neraugoties uz viņa advokāta 2019. gada 19. februāra vēstuli, kurā tika apliecināts, ka paskaidrojumus sniegt viņš vēlas brīvprātīgi, Jean-François Jalkh pēc tam, kad izmeklētāji viņu ar pavēsti aicināja ierasties 2019. gada 25. jūnijā, neieradās atkal, un savas neierašanās pamatojumu nesniedza; tā kā pēc tam viņš, pamatojoties uz savu parlamentāro imunitāti, atteicās sniegt klātienē paskaidrojumus izmeklēšanas tiesnešiem, kuri viņu ar pavēsti aicināja ierasties 2019. gada 15. novembrī;

J.  tā kā, lai veiktu Jean-François Jalkh nopratināšanu saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām, kompetentā iestāde nosūtīja pieprasījumu par viņa imunitātes atcelšanu;

K.  tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto(4);

L.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir tāda pati imunitāte, kāda ir noteikta attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

M.  tā kā Francijas Konstitūcijas 26. panta otrajā daļā ir teikts: „Nevienu deputātu, kurš ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu vai citu nozīmīgu pārkāpumu, nedrīkst nedz apcietināt, nedz viņam piemērot citus drošības līdzekļus, kas paredz brīvības atņemšanu vai ierobežošanu, ja nav saņemta tās palātas prezidija atļauja, kuras deputāts viņš ir. Šāda atļauja nav vajadzīga gadījumos, kad deputāts tiek aizturēts noziedzīga nodarījuma vai cita nozīmīga pārkāpuma izdarīšanas brīdī (flagrante delicto) vai kad spēkā ir stājies galīgs, notiesājošs spriedums.”;

N.  tā kā deputāta imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesas procesiem saistībā ar darbībām, kuras tiek veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

O.  tā kā Parlamentam šajā lietā pierādījumu par fumus persecutionis nav, proti, tas nav konstatējis faktiskos apstākļus, kas norādītu uz to, ka attiecīgais kriminālprocess ir ierosināts, lai kaitētu viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta politiskajai darbībai,

1.  nolemj atcelt Jean-François Jalkh imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Francijas iestādēm un Jean-François Jalkh.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/ Eiropas Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: ES C 2011 543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/ Eiropas Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115. (2) Tiesas (Sestās palātas) 2018. gada 7. marta spriedums lietā Jean-Marie Le Pen / Eiropas Parlaments, T-140/16 P, ECLI:EU:C:2019:122. (3) Tiesas (Ceturtās palātas) 2018. gada 28. novembra spriedums lietā Jean-Marie Le Pen / Eiropas Parlaments, C-303/18 P, ECLI:EU:C:2019:962. (4) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/ Eiropas Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.