Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 3. un 21. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 4., 11, 173., 178., 191. un 194. pantu, kā arī tā Protokolu Nr. 28 par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju,

–  ņemot vērā nolīgumu, kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 21. konferencē (COP21) Parīzē 2015. gada 12. decembrī (Parīzes nolīgums), jo īpaši tā 7. panta 2. punktu un 11. panta 2. punktu, kuros atzīta klimata pārmaiņu un rīcības klimata jomā vietējā, konkrētai valstij pakārtotā un reģionālā dimensija,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par klimata pārmaiņām — stratēģisku Eiropas ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu(1),

–  ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā(2),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(3),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(4),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 11. decembra secinājumus par klimata pārmaiņām,

–  ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu “Globālā sasilšana 1,5 °C robežās”, tās piekto novērtējuma ziņojumu (AR5) un kopsavilkuma ziņojumu, īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām un zemi un īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā,

–  ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2020. gada 20. decembrī publicēto rādītāju novērtējumu “Ekonomiskie zaudējumi, ko radījuši ekstremāli klimatiskie apstākļi Eiropā”,

–  ņemot vērā vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”, Komisijas priekšlikumu par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam un tās redzējumu līdz 2050. gadam,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bioloģisko daudzveidību,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP15)(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 4. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)(COM(2020)0080),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (COM(2020)0022), un 2020. gada 28. maija grozīto priekšlikumu (COM(2020)0460),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 28. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publiskā sektora aizdevumu mehānismu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros (COM(2020)0453),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 28. maija regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU) (COM(2020)0451),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1300/2013 (2013. gada 17. decembris) par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido programmu InvestEU (COM(2020)0403),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada pētījumu “Kohēzijas politika un klimata pārmaiņas”,

–  ņemot vērā 2018. gada 13. jūnija rezolūciju par kohēzijas politiku un aprites ekonomiku(12),

–  ņemot vērā LESD 349. pantu, kā to interpretējusi Tiesa 2015. gada 15. decembra Majotas spriedumā (apvienotās lietas no C-132/14 līdz C-136/14), kas ļauj pieņemt īpašas atkāpes attiecībā uz Eiropas Savienības tālākajiem reģioniem,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojumu par dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam (COM(2020)0152),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A9-0034/2021),

A.  tā kā klimata pārmaiņas ir problēma ar pārrobežu ietekmi, uz kuru nekavējoties un vērienīgi jāreaģē pasaules, Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai globālās sasilšanas pieaugumu ierobežotu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un novērstu masveida bioloģiskās daudzveidības izzušanu; tā kā ir vajadzīgi steidzami pasākumi, lai nodrošinātu, ka globālās vidējās temperatūras pieaugums nepārsniedz 2°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, jo jebkādam bioloģiskās daudzveidības zudumam būs būtiska ietekme, arī uz lauksaimniecības produkcijas kvalitāti;

B.  tā kā maksimālais pieļaujamais temperatūras palielinājums, ko planēta var izturēt, ir par 1,5°C; tā kā, ja temperatūra pēc 2030. gada turpinās paaugstināties, cilvēce vēl vairāk saskarsies ar sausumu, plūdiem un ekstrēmu karstumu, nabadzībai būs pakļauti simtiem miljonu cilvēku un visticamāk tas novedīs pie šajā jomā neaizsargātāko iedzīvotāju izzušanas un sliktākajā gadījumā varētu būt apdraudēta planētas iedzīvotāju ilgtermiņa izdzīvošana — tā norādīts ES iestāžu ziņojumā “Eiropas problēmas un izvēles”;

C.  tā kā Eiropas Vides aģentūra aplēsa, ka laikposmā no 1980. līdz 2019. gadam ar klimatu saistītās ekstremālās situācijas EEZ dalībvalstīs radīja ekonomiskos zaudējumus aptuveni 446 miljardu EUR apmērā; tā kā tas atbilst 11,1 miljardam EUR gadā un kopējie faktiskie zaudējumi veido gandrīz 3 % no analizēto valstu IKP;

D.  tā kā jaunākie pētījumi liecina, ka fosilās dabasgāzes (metāns – CH4) globālās sasilšanas potenciāls (GSP) ir ievērojami lielāks nekā iepriekš prognozēts;

E.  tā kā pašreizējā plānošanas periodā globālā sasilšana var sasniegt 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni tādēļ, lai novērstu ārkārtas situāciju klimata jomā, ir vajadzīga tūlītēja rīcība saskaņā ar ES politiku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā, Eiropas zaļo kursu, ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO Parīzes nolīgumu;

F.  tā kā pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku vēlākais līdz 2050. gadam ir gan lieliska iespēja, gan izaicinājums Savienībai un tās dalībvalstīm, reģioniem, pilsētām, vietējām kopienām, iedzīvotājiem, darba ņēmējiem, uzņēmumiem un rūpniecībai; tā kā tomēr ir jāpanāk līdzsvars starp vērienīgajiem klimata mērķiem un ekonomikas konkurētspējas saglabāšanu, neapdraudot 1,5 °C mērķa sasniegšanu;

G.  tā kā šā mērķa sasniegšanai būs nepieciešama vispārēja Eiropas sabiedrības un ekonomikas pārveide, jo dažas nozares piedzīvos neatgriezenisku ražošanas apjoma samazinājumu apvienojumā ar darbvietu zudumu saimnieciskajās darbībās, kuru pamatā ir fosilā kurināmā ražošana un izmantošana, savukārt citām nozarēm izdosies atrast tehnoloģisku alternatīvu;

H.  tā kā ilgtspēja būtu jāuzskata par līdzsvarotu pieeju, kas apvieno ilgtspējīgu izaugsmi, sociālo progresu un vidi;

I.  tā kā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma(13) vispārējais mērķis paredz vismaz 30 % no Savienības kopējā budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumu kopsummas novirzīt klimata mērķu sasniegšanai un nosprauž jaunu bioloģiskās daudzveidības gada mērķi 7,5 % apmērā no 2024. gada, cenšoties to 2026. un 2027. gadā palielināt līdz 10 %;

J.  tā kā salas, jo īpaši mazās salas, un tālākie reģioni ir ES teritorijas, kas visvairāk pakļautas klimata pārmaiņu ietekmei un visjutīgāk uz tām reaģē, un tiem ir jārisina arī īpašas un papildu problēmas un jāuzņemas pārkārtošanās izmaksas; tā kā klimata pārmaiņu un to daudzējādā ietekmes sekas Eiropas reģionos izpaužas dažādi, atšķirīgi smagi un dažādā laikā un tā kā pārkārtošanās pārvaldība izraisīs būtiskas strukturālas pārmaiņas; tā kā tādēļ to ietekme uz iedzīvotājiem un darba ņēmējiem būs atšķirīga un ne visas valstis tiks vienādi skartas vai spēs pienācīgi reaģēt; tā kā, izstrādājot ilgtermiņa redzējumu par Eiropas lauku apvidiem, ir svarīgi uzsvērt nepieciešamību stiprināt lauku apvidus un vairot to pievilcību dzīvošanai un strādāšanai;

K.  tā kā salām, tālākajiem un perifērajiem reģioniem ir milzīgs atjaunojamās enerģijas ražošanas potenciāls un tie veido stratēģiskas laboratorijas inovatīvu politikas pasākumu un tehnisku risinājumu īstenošanai, lai veiktu enerģētikas pārkārtošanu, samazinātu CO2 emisijas un veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku;

L.  tā kā kohēzijas politika ne tikai piedāvā investīciju iespējas, lai reaģētu uz vietējām un reģionālajām vajadzībām, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju (ESI) fondus, bet arī nodrošina integrētu politikas satvaru, ar kuru mazināt attīstības atšķirības starp Eiropas reģioniem un palīdzēt tiem risināt daudzās problēmas, kas saistītas ar to attīstību, izmantojot arī vides aizsardzību, augstas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību;

M.  tā kā klimata pārmaiņas un to ilgtermiņa sekas var ietekmēt arī ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kuru novēršana ir kohēzijas politikas galvenais mērķis, un tā kā arī ES klimata politikas pasākumiem būtu jāatbalsta arī ES kohēzijas politikas mērķi;

N.  tā kā kohēzijas politikai ir būtiska nozīme tādu mazāk attīstītu reģionu vai apgabalu atbalstīšanā, kuros ir nelabvēlīgi dabas un ģeogrāfiskie apstākļi un kas bieži vien visvairāk cieš no klimata pārmaiņu ietekmes, bet kuriem ir mazāk resursu šo problēmu risināšanai;

O.  tā kā kohēzijas politika ir svarīgs instruments, ar kuru nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz tādu klimatneitrālu ekonomiku, kur neviens nav atstāts novārtā; tā kā zaļā politika klimata pārmaiņu novēršanai var atšķirīgi ietekmēt sievietes un vīriešus; tā kā būtu jāņem vērā arī tās ietekme uz neaizsargātām un atstumtām grupām;

P.  tā kā galvenie dalībnieki, kas īsteno kohēzijas politiku un efektīvi reaģē uz steidzami novēršamu klimata pārmaiņu draudiem, ir ne vien vietējās un reģionālās pašvaldības, bet arī citi attiecīgie dalībnieki; tā kā tie ir atbildīgi par vienu trešdaļu no publiskajiem izdevumiem un divām trešdaļām publisko ieguldījumu un tādēļ ir svarīgi izveidot tādus mehānismus kā “Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā”, kuru mērķis ir apvienot vietējās un reģionālās pašvaldības, kas ir atbildīgas par ES klimata un enerģētikas mērķu īstenošanu;

Q.  tā kā klimata krīze ir cieši saistīta ar citām krīzēm, piemēram, krīzi bioloģiskās daudzveidības jomā, kā arī Covid-19 pandēmijas izraisīto veselības, sociālo un ekonomisko krīzi; tā kā, lai arī šie jautājumi ir jārisina paralēli, katrā gadījumā jārīkojas atšķirīgi un pienācīgi;

R.  tā kā kopš ES Solidaritātes fonda (ESSF) izveides 2002. gadā tas ir aktivizēts, reaģējot uz vairāk nekā 90 katastrofāliem notikumiem, un tas ir mobilizējis finansējumu vairāk nekā EUR 5,5 miljardu apmērā 23 dalībvalstīs un vienā pievienošanās valstī; tā kā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, ESSF darbības joma ir paplašināta, lai aptvertu būtiskas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas, un avansa maksājumu maksimālais apmērs ir palielināts;

S.  tā kā pārkārtošanās procesā uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu aprites ekonomiku ir jāiesaista visi sabiedrības locekļi, jo īpaši privātais sektors, sociālie partneri un pilsoņi, arī visas ievēlētās amatpersonas, tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības, un šādas pārkārtošanās pamatā ir jābūt stingriem un iekļaujošiem sociāliem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās ir godīga un taisnīga un atbalsta uzņēmumus un darbvietu, jo īpaši zaļo un zilo darbavietu, saglabāšanu un radīšanu;

T.  tā kā dalībvalstis ir pieņēmušas nacionālos enerģētikas un klimata plānus un reģioniem būtu attiecīgi jāiesniedz reģionālie plāni, lai panāktu emisiju samazināšanu un pielāgošanos nolūkā vēlākais līdz 2050. gadam panākt virzību uz klimatneitralitāti;

U.  tā kā pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku vēlākais līdz 2050. gadam var panākt, apvienojot publisko finansējumu ES un valstu līmenī un radot pareizos apstākļus privāta finansējuma piesaistīšanai;

V.  tā kā enerģijas avoti, kas iegūti no fosilajiem kurināmajiem un jo īpaši no cietā fosilā kurināmā, apdraud centienus panākt klimatneitralitāti un tāpēc Eiropas Savienībai būtu jānodrošina saskaņots tiesiskais regulējums, lai vēl vairāk veicinātu tādu atjaunojamo energoresursu izmantošanu kā saules un biomasas enerģija, nevis no fosilajiem kurināmajiem iegūtos energoresursus; tā kā šajā sakarībā kohēzijas politikai būtu jāgarantē principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” ievērošana, kura mērķis ir uzlabot enerģijas piedāvājuma un pieprasījuma efektivitāti un kurš būtu jāpiemēro un jāievēro visos ar enerģētiku saistītajos ieguldījumos, kas veikti kohēzijas politikas ietvaros; tā kā daudzām dalībvalstīm uz dabasgāzi balstītu enerģijas avotu pagaidu izmantošana līdz 2025. gada 31. decembrim varētu būt ļoti svarīga, lai panāktu taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, kas nekaitē sabiedrībai un nevienu neatstāj novārtā; tā kā reģionālās vides stratēģijas būtu jāpieskaņo vērienīgiem klimata mērķiem, kas var pārsniegt vispārējo mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES, un ar tām līdz 2025. gada 31. decembrim būtu pakāpeniski jāizbeidz fosilā kurināmā izmantošana, tostarp gāzes infrastruktūras projektiem, jāatbalsta to aizstāšana ar ilgtspējīgi ražotu atjaunojamo enerģiju, materiāliem un produktiem un jāveicina vispārējā resursefektivitāte un ilgtspējīga attīstība saskaņā ar ERAF-KF regulas(14) noteikumiem;

W.  tā kā reģionālajām vides stratēģijām būtu jāpalīdz panākt pilnīgu un stabilu nodarbinātību, kā arī sociālo progresu un nediskrimināciju, lai labāk novērstu klimata pārmaiņu radītās sekas un cīnītos pret bioloģiskās daudzveidības izzušanu;

X.  tā kā atkritumu apsaimniekošanas plānos būtu jāievēro aprites ekonomikas principi un tie būtu jāiekļauj reģionālajās vides stratēģijās;

Y.  tā kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir būtiski atkarīga no daudzslāņaina Eiropas pārvaldības modeļa, kura pamatā ir aktīva un konstruktīva partnerība starp dažādiem pārvaldības līmeņiem un ieinteresētajām personām; tā kā kopienas un iedzīvotāju iniciatīvas var sniegt spēcīgu atbalstu zaļās pārkārtošanās jomā un cīņā pret klimata pārmaiņām;

Z.  tā kā ES makroreģionālās stratēģijas var palīdzēt noteikt galvenās nozares un jomas dažādu to reģionu sadarbībai, kas saskaras ar līdzīgām problēmām tādās jomā kā klimata pārmaiņas, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana, bioloģiskā daudzveidība, transports, atkritumu apsaimniekošana, pārrobežu projekti un ilgtspējīgs tūrisms,

1.  uzsver, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar saistībām, ko Savienība uzņēmusies ar Eiropas zaļo kursu, lai īstenotu Parīzes nolīgumu un IAM, pilnībā ievērojot ES Taksonomijas regulu, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un teritoriālos aspektus, un lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos visās teritorijās un to iedzīvotājiem, nevienu neatstājot novārtā; norāda uz nepieciešamību attiecībā uz visiem ieguldījumiem nostiprināt Taksonomijas regulas principu “nenodari būtisku kaitējumu”;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Eiropas Klimata aktam, kurš ir Eiropas zaļā kursa stūrakmens un ar kuru 2050. gada klimatneitralitātes mērķis ir iestrādāts Savienības tiesību aktos, un nepieciešamību to pārvērst konkrētās vietējās darbībās, kurās ņemti vērā ierobežojumi un uzsvērta katras teritorijas vērtība, kā arī starpposma mērķi 2030. un 2040. gadam, kā to prasījis Eiropas Parlaments; tādēļ atgādina, ka Eiropas zaļā kursa mērķis ir aizsargāt, saglabāt un uzlabot Savienības dabas kapitālu, kā arī aizsargāt pilsoņu veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un to ietekmes;

3.  uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāuzņemas skaidras politiskas saistības sasniegt klimata mērķus un ka ir jāpastiprina daudzlīmeņu dialogs starp valsts, reģionālajām un vietējām pašvaldībām par valsts klimata pasākumu plānošanu un īstenošanu, vietējo pašvaldību tiešu piekļuvi finansējumam un pieņemto pasākumu īstenošanas uzraudzību, kā arī nepieciešamību steidzami nodrošināt tām atbilstošus finanšu un administratīvos instrumentus šo mērķu sasniegšanai; turklāt uzskata, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir galvenā loma visos projekta posmos, proti, plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā;

4.  aicina valsts un reģionālās plānošanas iestādes valsts un reģionālo programmu sagatavošanas laikā maksimāli pievērsties klimata un vides aizsardzības pārveidojošajai ietekmei;

5.  norāda, ka iespējamie politikas pielāgojumi saistībā ar Parīzes nolīguma izpildi un tā piecu gadu ziņojumiem būtu jāņem vērā veidā, kas ir pienācīgs un piemērots kohēzijas politikai, kā tas ir ERAF–KF vidusposma pārskatā;

6.  aicina visas vietējās un reģionālās pašvaldības pieņemt vietējas un reģionālas klimata stratēģijas, pārvēršot ES līmeņa mērķus konkrētos vietējos mērķos, pamatojoties uz holistisku, konkrētai vietai vai teritorijai pielāgotu pieeju, kas nodrošinātu ilgtermiņa redzējumu par klimatisko pārkārtošanos un kohēzijas politikas finanšu resursu labāku izmantošanu; uzsver, ka reģionālajām vides stratēģijām būtu jāaptver atkritumu apsaimniekošanas plāni un tiem vajadzētu būt tajās iekļautiem;

7.  uzsver kohēzijas politikas, ko īsteno sinerģijā ar citām politikas jomām, izšķirošo nozīmi cīņā pret klimata pārmaiņām, klimatneitralitātes panākšanā vēlākais līdz 2050. gadam un starpposma mērķa sasniegšanā attiecīgi līdz 2030. un 2040. gadam, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi tālejošās investīciju politikas reformās;

8.  prasa panākt lielāku saskaņotību un koordināciju starp kohēzijas politiku un citām ES politikas jomām, lai uzlabotu klimata aspektu integrāciju politikā, izstrādātu efektīvāku politiku, kas balstīta uz avotiem, nodrošinātu mērķtiecīgu ES finansējumu un tādējādi uzlabotu klimata rīcībpolitikas īstenošanu uz vietas;

9.  atgādina, ka klimata politikai būtu jāveicina pilnīga un stabila nodarbinātība, tostarp zaļās un zilās darbvietas un apmācība, kas var veicināt taisnīgu sociālo progresu, un uzskata, ka klimata politikai ir jāaizsargā darbvietas, kuras klimata pārmaiņas skar visvairāk, radot jaunas zaļās darbvietas, lai darba ņēmēji netiktu atstāti novārtā, dažām nozarēm pārkārtojoties uz zaļo ekonomiku; mudina dalībvalstis par prioritāti noteikt cīņu pret klimata pārmaiņām, kā arī cīņu par iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību un sociālo taisnīgumu un cīņu pret nabadzību, enerģētisko nabadzību un politiku, kas uzliek slogu neaizsargātām un atstumtām grupām; šajā sakarībā uzsver, ka būtu jāparedz turpmāka rīcība enerģētiskās nabadzības apkarošanai;

10.  atzinīgi vērtē Eiropadomes nostāju un Parlamenta nostājas atzīšanu par to, ka ES izdevumiem būtu jāatbilst Parīzes nolīguma mērķiem un Eiropas zaļā kursa principam “nekaitēt”; atgādina arī to, ka jaunajā kohēzijas politikas tiesiskajā regulējumā kā viens no horizontālajiem principiem, ko piemēro visiem struktūrfondiem, ir iekļauts Taksonomijas regulas princips “nenodari būtisku kaitējumu”;

11.  uzsver, ka ilgtspēja un pāreja uz drošu, klimatneitrālu, klimatnoturīgu, resursefektīvāku, cenas ziņā pieņemamāku, aprites un sociāli līdzsvarotu ekonomiku ir izšķiroši svarīgas tam, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju, kā arī saglabātu tās sociālo kohēziju, tādējādi palīdzot radīt jaunas ieguldījumu iespējas lauksaimniecībā, tirdzniecībā, transportā, enerģētikā un infrastruktūrā, veicinot drošāku un ekoloģiskāku patēriņu, kā arī saglabājot vidi, kurā dzīvojam, un Eiropas iedzīvotāju labklājību;

12.  norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi kohēzijas politikā pilnībā ievērot daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principus, tostarp dzimumperspektīvu, jo vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir tieša kompetence vides un klimata pārmaiņu jomā — tās īsteno 90 % pasākumu, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, un 70 % klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu; atgādina, ka minētās pašvaldības var arī izstrādāt pasākumus, kuru mērķis ir veicināt iedzīvotāju rīcību klimatam draudzīgā veidā, tostarp pasākumus, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, viedu mobilitāti un ilgtspējīgiem mājokļiem; uzsver, ka pārkārtošanās procesam uz klimatneitralitāti jābūt taisnīgam un iekļaujošam, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem, kuri dzīvo lauku un attālos apvidos; atzīst, ka ir jāatbalsta tās teritorijas, kuras visvairāk skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, lai izvairītos no reģionālo atšķirību palielināšanās un dotu iespējas darba ņēmējiem un vietējām un reģionālajām kopienām; aicina visus pārvaldes līmeņus darīt visu iespējamo, lai veicinātu administratīvo sadarbību, tostarp vertikālu starpvaldību sadarbību un starpreģionālu, starppašvaldību un pārrobežu sadarbību, un apmainītos ar zināšanām un paraugprakses piemēriem par klimata pārmaiņu projektiem un iniciatīvām, ko finansē saskaņā ar kohēzijas politiku;

13.  prasa izstrādāt holistiskas reģionālās vides stratēģijas, lai, atbalstot enerģētikas pārkārtošanu uz atjaunojamiem energoresursiem, bioloģisko daudzveidību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, garantētu ilgtspējīgu attīstību un mazinātu klimata pārmaiņu sekas; uzskata, ka ar šīm reģionālajām stratēģijām būtu jāatbalsta pilsoniskā līdzdalība un vietējā līmenī uzsāktie un tam piederošie projekti, kā arī jāveicina reģionu sadarbība, tostarp ar pārrobežu projektiem; aicina Komisiju sniegt atbalstu un veicināt reģionu sadarbību un zinātības un paraugprakses apmaiņu; uzsver, cik būtiski ir visā ES kohēzijas politikas plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā ievērot partnerības principu un izveidot ciešu sadarbību starp reģionālajām un vietējām iestādēm, iedzīvotājiem, NVO un ieinteresētajām personām; uzsver, ka sabiedriskajai apspriešanai vajadzētu būt padziļinātai un jēgpilnai un tai būtu jānodrošina aktīva un reprezentatīva kopienu un ieinteresēto personu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā, lai iedvesmotu uz līdzatbildību par lēmumiem un plāniem, iniciatīvām un iesaistīšanos darbībās; uzsver, cik svarīgas ir vietējā līmenī rīkotas iniciatīvas un projekti, kas veicina klimatneitralitāti;

14.  uzsver, ka kohēzijas politikai būtu jāpalīdz īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), Parīzes klimata nolīgumu, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Eiropas zaļo kursu, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, jo īpaši ar efektīvu, pārredzamu, visaptverošu, uz rezultātu orientētu un uz sniegumu balstītu metodiku klimata izdevumu uzraudzībai, kurā ņemta vērā klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz visiem ES iedzīvotājiem un reģioniem; prasa izmantot šo metodiku visās daudzgadu finanšu shēmas un Eiropas atveseļošanas plāna programmās, jo īpaši attiecībā uz tādu svarīgu ekonomikas nozaru pamatinfrastruktūru kā enerģijas ražošana un sadale, transports, ūdens un atkritumu apsaimniekošana un sabiedriskās ēkas; uzskata, ka varētu būt nepieciešama turpmāka rīcība gadījumā, ja progress virzībā uz Savienības klimata mērķu sasniegšanu nebūtu pietiekams;

15.  uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo lomu, panākot tādu taisnīgu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku visiem, kuras centrā ir sociālā, ekonomiskā un teritoriālā kohēzija, un prasa kohēzijas politikā vairāk iekļaut zaļās un zilās investīcijas un inovācijas, kā arī plašāk izmantot dabā balstītus risinājumus; uzsver, ka ir vajadzīga lielāka sinerģija starp dažādiem finansējuma avotiem ES, dalībvalstu un reģionālā līmenī, kā arī ciešāka saikne starp publisko un privāto finansējumu, lai palielinātu reģionālo vides stratēģiju efektivitāti cīņā pret klimata pārmaiņām; atgādina, ka šis process nebūs iespējams, ja būtiska uzmanība netiks koncentrēta uz prasmēm; uzskata, ka reģionālo vides stratēģiju mērķim vajadzētu būt arī vietējo un reģionālo iestāžu administratīvo spēju uzlabošanai un to potenciāla ekonomiskās, sociālās un teritoriālās konkurētspējas veicināšanai attīstībai;

16.  uzsver, ka kopienu un pilsoņu iniciatīvas var spēcīgi atbalstīt ekoloģisko pārkārtošanos, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, un ka vietējās rīcības grupas un “Leader” programma var kalpot par galvenajiem instrumentiem tā sasniegšanai; tādēļ mudina dalībvalstis un reģionālās iestādes saskaņot šīs programmas ar savām reģionālajām vides stratēģijām;

17.  uzsver viedo ciematu koncepcijas nozīmi Savienības ar klimatu saistīto problēmu risināšanā un atzinīgi vērtē tās iekļaušanu Savienības turpmākajā KLP un kohēzijas un reģionālajās rīcībpolitikās; prasa dalībvalstīm viedo ciematu pieeju iekļaut programmās ES kohēzijas politikas īstenošanai valsts un reģionālā līmenī, kā arī savos nacionālajos KLP stratēģiskajos plānos, jo tādēļ valsts līmenī būs jāsagatavo viedo ciematu stratēģija(15); uzsver Leader/SVVA pieejas nozīmi viedo ciematu stratēģiju īstenošanā, kurās liela uzmanība būtu jāpievērš digitalizācijai, ilgtspējai un inovācijai;

18.  norāda, ka ES makroreģionālajām stratēģijām būtu jāpalīdz veidot sadarbību, kuras mērķis ir risināt reģionālos jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, un tādēļ, pieņemot jaunās programmas, tās būtu jāņem vērā, jo integrēta pieeja un stratēģiskā plānošana ir ārkārtīgi svarīga;

19.  prasa to projektu atbilstības aprēķinā, kas saistīti ar kultūras un dabas mantojumu, vides un sociālajiem un dabas mantojuma saglabāšanas kritērijiem piešķirt tik pat svarīgu nozīmi kā ekonomiskajiem kritērijiem;

20.  uzsver, ka ir jāatbalsta projekti, kuros apvienota zinātne, inovācijas un pilsoniskums, piemēram, projektu Jauns Eiropas “Bauhaus”, kura uzmanības centrā ir kultūras un arhitektūras noturība pret klimata pārmaiņām;

21.  atgādina, ka reģionālo vides stratēģiju panākumi ir atkarīgi arī no spēcīgas pētniecības un inovācijas politikas, tostarp vietējā un reģionālajā līmenī; mudina vietējās un pētniecības iestādes un uzņēmumus sadarboties, piemēram, iesaistoties Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un tā zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) iniciatīvās;

22.  aicina Komisiju, izmantojot vienotu standartu visām dalībvalstīm, uzraudzīt un publicēt ziņojumus par dalībvalstu valdību un vietējo un reģionālo pašvaldību panākumiem klimata pārmaiņu problēmas risināšanā visos līmeņos, kā arī novērtēt saikni, kas vieno vides politiku un ekonomiku; uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības dalībvalstu līmenī būtu efektīvi jāiesaista klimata pārmaiņu politikas novērtēšanā saistībā ar Eiropas pusgadu; uzsver, ka cīņai pret klimata pārmaiņām ir jāuzlabo ESI fondu, kā arī citu ES programmu un instrumentu, piemēram, ELFLA, EJZF, LIFE, “Apvārsnis Eiropa” vai Radošā Eiropa, efektivitāte un papildināmība; mudina dalībvalstis nodrošināt šo papildināmību, teritoriāli vērienīgi piemērojot savus atveseļošanas plānus un tajos iesaistot visus attiecīgos dalībniekus reģionos; turklāt aicina dalībvalstis sagatavot regulāri atjauninātu rezultātu pārskatu, kurā būtu novērtēta valstu un Eiropas atveseļošanas pasākumu teritoriālā ietekme, īpašu uzmanību pievēršot šo pasākumu ieguldījumam cīņā pret klimata pārmaiņām;

23.  atbalsta vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kuras mērķis ir izvairīties no kaitīgām subsīdijām, atbalstīt gan tiešo, gan netiešo fosilā kurināmā subsīdiju pakāpenisku izbeigšanu vēlākais līdz 2025. gadam, nodrošināt vispārējo finansējumu un programmu prioritātes, kas atspoguļo ārkārtas situāciju klimata jomā un palīdz integrēt klimata pasākumus, un sasniegt vispārējo mērķi — vismaz 30 % no ES budžeta izdevumiem klimata mērķu atbalstam, proti, vismaz 547 miljardu EUR jaunu ES finanšu resursu piešķiršanu zaļās pārkārtošanās vajadzībām; uzsver, ka, īstenojot kohēzijas politiku, ir svarīgi līdz plānošanas perioda beigām ievērot tādus principus kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, taisnīga un sociāli iekļaujoša pārkārtošanās, juridiski saistošs ar klimatu saistīto izdevumu mērķis (30 %) un bioloģiskās daudzveidības izdevumu mērķis (10 %); tādēļ uzsver, ka varētu apsvērt pārredzamas, visaptverošas un jēgpilnas uzraudzības metodikas pieņemšanu, kas vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo DFS vidusposma pārskatīšanā gan attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar klimatu, gan ar bioloģisko daudzveidību;

24.  atzinīgi vērtē ierosinātās jaunās Kopīgo noteikumu regulas(16) 2. politikas mērķi (PM2), kas paredz izveidot “zaļāku un noturīgāku Eiropu ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām un risku novēršanu un pārvaldību”; atgādina, ka ERAF tematiskā koncentrācija uz PM Nr. 2 būtu vislabāk īstenojama, ja to piemērotu reģionālā līmenī, lai atspoguļotu reģionālo īpatnību dažādību klimata jomā;

25.  atzinīgi vērtē vienošanos, kas panākta trialoga sarunās par Taisnīgas pārkārtošanās fondu, piešķirot papildu līdzekļus no Eiropas Atveseļošanas instrumenta, un par diviem papildu pīlāriem taisnīgas pārejas mehānismam, proti, īpaši tam paredzētu shēmu InvestEU ietvaros un publiskā sektora aizdevumu mehānismu, kas palīdzēs mazināt ekonomiskās sekas, ko Savienības visneaizsargātākajos reģionos rada pārkārtošanās uz klimatneitralitāti; uzsver, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonds būs jauns instruments to teritoriju atbalstam, kuras pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ietekmē visvairāk, un ar to novērsīs reģionālo atšķirību palielināšanos; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisijas ierosinātā papildu summa ir samazināta par divām trešdaļām (no 30 līdz 10 miljardiem EUR) saskaņā ar Padomes vienošanos par Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu; uzsver, ka šie samazinājumi kaitē Fonda pamatmērķu sasniegšanai un rada papildu spiedienu uz valstu budžetiem; aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk plānot šos līdzekļu sadali un aicina attiecīgās dalībvalstis īpašu uzmanību līdzekļu sadalē pievērst tālākajiem reģioniem, jo tos būtiski ietekmē klimata pārmaiņas un tie ir pakļauti dabas katastrofām, piemēram, cikloniem, vulkāna izvirdumiem un sausumam, kā arī plūdiem un ūdens līmeņa celšanās ietekmei;

26.  atzinīgi vērtē programmu REACT-EU, jo ar to turpina un paplašina pasākumus reaģēšanai krīzes situācijās un krīzes seku pārvarēšanai, nodrošinot papildu resursus pašreizējām kohēzijas politikas programmām;

27.  atkārtoti apstiprina, ka pārejas procesā ir pilnībā jāatspoguļo visu LESD 174. pantā definēto reģionu īpatnības, lai neviens reģions netiktu atstāts novārtā, jo īpaši koncentrējoties uz lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, un reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, lai nodrošinātu visu reģionu vispārēju harmonisku attīstību; uzskata, ka šajā sakarībā LESD 174. pantā uzskaitīto reģionu īpatnības ir jāizvērtē gadījumā, ja valsts atbalsta pamatnostādnes tiek pārskatītas; uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām visi finansēšanas instrumenti (no Eiropas budžeta, kā arī no citām Eiropas finanšu iestādēm, piemēram, EIB) ir pilnībā jāizmanto tam, lai cīnītos pret klimata krīzi un padarītu vietējās kopienas noturīgākas, vienlaikus paverot ceļu atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas; īpaši uzsver, ka būtu jāizveido papildu instrumenti, kas nodrošina tiešu piekļuvi ES fondiem, piemēram, Inovatīvām pilsētvides darbībām ERAF ietvaros (Regulas (ES) Nr. 1301/2013 8. pants) vai gaidāmajai Eiropas pilsētiniciatīvai laikposmā pēc 2020. gada saskaņā ar ERAF/KF regulu (10. pants), jo īpaši attiecībā uz zaļā kursa projektiem;

28.  uzskata, ka kohēzijas politikas īstenošanas galvenajam elementam vajadzētu būt inovatīviem, iekļaujošiem un ilgtspējīgiem risinājumiem, ar kuriem stiprina lauku apvidus un tos padara pievilcīgākus dzīvošanai un strādāšanai;

29.  norāda, ka saskaņā ar LESD 349. pantu tālākie reģioni gūst labumu no īpašiem noteikumiem, kas ļauj pieņemt īpaši pielāgotus pasākumus, kuros ņemtas vērā to īpatnības; prasa piešķirt šiem reģioniem nepieciešamos finanšu resursus, lai tie varētu īstenot zaļo pārkārtošanos un pielāgoties klimata pārmaiņu sekām, no kurām reģioni īpaši cieš to neaizsargātības dēļ; prasa arī izveidot novērošanas centru, kas pievērstos tālāko reģionu ilgtspējīgai attīstībai un ekoloģiskai pārkārtošanai, lai apzinātu paraugpraksi un izstrādātu ilgtspējīgus risinājumus cīņai pret klimata pārmaiņām, kurus varētu pieņemt un pielāgot citos ES reģionos;

30.  pauž bažas par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko rada dabas katastrofas, un bojājumiem ES finansētos infrastruktūras projektos, ko izraisījuši ekstremāli laikapstākļi un klimatiskie apstākļi; prasa atbalstīt darbības un infrastruktūras projektus, kas atbilst klimata un vides standartiem un ir izturīgāki pret dabas katastrofām;

31.  uzsver salu, jo īpaši mazo salu, un tālāko un perifēro/attālo reģionu būtisko nozīmi pārejā uz klimatneitralitāti, jo tie ir inovācijas laboratorijas tīras enerģijas, viedas mobilitātes, atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas attīstībai, ja to potenciālu pilnībā atraisa ar atbilstošiem instrumentiem, atbalstu un finansējumu, kas ļauj tiem uzņemties būtisku lomu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības pētniecībā; atgādina, ka tiem vajadzētu būt iespējai piekļūt pietiekamiem ekonomiskajiem resursiem un pienācīgai apmācībai, lai īstenotu integrētus, ar nozarēm saistītus un inovatīvus intervences pasākumus, kas vērsti uz ilgtspējīgu infrastruktūru un vietējās ekonomikas attīstību; uzsver iespējas, ko atjaunojamo energoresursu enerģija var sniegt nomaļiem un tālākiem reģioniem saistībā ar to ģeogrāfiskajām un klimatiskajām īpatnībām;

32.  uzsver — lai funkcionāli pārietu no 2014.–2020. gada uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu, par pamatu ir jāizmanto rezultāti, kas iegūti tādas iniciatīvas kā “Jaunie optimizētie enerģētikas risinājumi salām” (NESOI), “Viedas salas” un “Tīra enerģija ES salām” (CE4EUI), kurās iekļautas ar salas ar aizjūras zemes un teritorijas (AZT) statusu; šajā sakarībā aicina Komisiju izstrādāt lietotājiem draudzīgas pamatnostādnes, lai dotu reģionālajām un vietējām pašvaldībām iespēju atzīt un izmantot konsolidētu paraugpraksi enerģētikas pārkārtošanas un ekonomikas dekarbonizācijas jomā; atzinīgi vērtē Splitas memorandu, kurā atzīta salu kopienu vadošā loma enerģētikas pārkārtošanā; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir apmainīties ar paraugpraksi un veicināt savstarpēju mācīšanos;

33.  uzsver, ka reģionālajām vides stratēģijām būtu jāveicina arī enerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem un resursu izmantošanas efektivitāte lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē, vienlaikus ņemot vērā šo nozaru konkurētspēju; ierosina attiecīgajām iestādēm prioritāti piešķirt visām atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iespējām, kas ir labvēlīgas videi un reģionālajai ekonomikai, kā arī attiecīgo reģionu iedzīvotājiem; uzstājīgi prasa, lai reģionālajās vides stratēģijās īpašu uzmanību pievērstu tam, kā atbalstīt fosiliju intensīvo materiālu aizstāšanu ar atjaunojamiem un biobāzētiem materiāliem, kas iegūti no mežsaimniecības un lauksaimniecības, jo šīs abas nozares ir gan oglekļa emitētājas, gan arī oglekļa piesaistītājas; uzsver, ka ilgtspējīga un dabai tuva mežu apsaimniekošana ir ārkārtīgi būtiska tam, lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu nepārtrauktu absorbēšanu no atmosfēras, un šāda apsaimniekošana arī nodrošina no atjaunojamiem resursiem iegūtas un klimatam saudzīgas koksnes izstrādājumu izejvielas, kuras uzglabā oglekli un ar kurām var aizstāt no fosilajiem resursiem iegūtus materiālus un fosilo kurināmo; uzsver, ka mežu trīskāršā loma (piesaiste, uzglabāšana un aizstāšana) palīdz samazināt atmosfērā emitētās oglekļa emisijas, vienlaikus nodrošinot, ka meži turpina augt un sniedz daudzus citus pakalpojumus, un tāpēc mežiem vajadzētu būt iekļautiem reģionālajās vides stratēģijās;

34.  uzsver, ka pārkārtošanās procesā uz klimatneitrāliem rūpniecības procesiem ir jābūt pārstāvētām un atbalstītām visām nozarēm, lai tādā veidā veicinātu Savienības ilgtspēju un vienlaikus saglabātu tās starptautisko konkurētspēju un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju starp dažādiem Eiropas reģioniem; uzsver ilgtspējīgas un decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas stratēģisko nozīmi ES reģionu un tajās esošu uzņēmumu, jo īpaši MVU, attīstībā; uzskata, ka efektīvas reģionālās vides stratēģijas labvēlīgi ietekmēs arī tūrisma nozari, jo tās varētu palīdzēt vairot daudzu Eiropas reģionu pievilcību, tos padarot par ilgtspējīgiem galamērķiem, un kopumā varētu veicināt jauna veida atbildīgu un ilgtspējīgu tūrismu;

35.  uzsver, ka zemes izmantošanas samazināšana, jo īpaši augsnes sablīvēšanās, būtu jāņem vērā kā svarīgs un galvenais kritērijs ne vien reģionālo vides stratēģiju, bet arī kohēzijas politikas īstenošanā, lai, ja iespējams, zemes izmantošanas potenciālu un daudzveidību izmantotu cīņā pret klimata pārmaiņām (ūdens un CO2 uzglabāšana, filtrēšana, bufermateriāli un pārstrādes materiāli, pārtikas piegāde, biogēno resursu ražošana);

36.  uzsver, ka Enerģijas nodokļu direktīva(17) ir jāpārskata saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, lai stimulētu ilgtspējīgus enerģijas avotus, ar tiem vēlākais līdz 2025. gadam aizstājot fosilos kurināmos un īpašu uzmanību pievēršot sociālajai ietekmei;

37.  uzsver, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai būtu pilnībā jāīsteno un jāintegrē kā horizontāls princips visās ES darbībās, politikas jomās un programmās, tostarp kohēzijas politikā;

38.  atzinīgi vērtē Renovācijas viļņa stratēģijas noteikšanu par vienu no svarīgākajām stratēģijām, ar kuras palīdzību Eiropu līdz 2050. gadam padarīt klimatneitrālu; uzsver, ka ir jārisina enerģētiskās nabadzības problēma, īstenojot ēku renovācijas programmu, kas paredzēta neaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un būtu daļa no plašākas Eiropas nabadzības apkarošanas stratēģijas;

39.  prasa atjaunināt aprites ekonomikas rīcības plānu, lai turpinātu atbalstīt pāreju uz aprites ekonomiku, kas vērsta uz atkalizmantošanu un remontu, lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu un ilgtspējīgu patēriņu, ar obligātu marķējumu sniedzot patērētājiem informāciju par produktu ilgizturību un remontējamību, kā arī piedāvājot atbilstošu tiesisko regulējumu un konkrētu, plašu un vērienīgu pasākumu kopumu aprites ekonomikas veicināšanai ES līmenī; uzsver, ka ir būtiski radīt un stiprināt reģionālos ekonomikas ciklus, jo īpaši tos, kuru pamatā ir lauku un mežsaimniecības ekonomikas biogēnās izejvielas, lai radītu ilgtspējīgu izaugsmi un zaļākas darbvietas; uzsver, ka steidzami ir jāturpina atbalstīt aprites ekonomikas principus un par prioritāti jānosaka atkritumu apsaimniekošanas hierarhija; prasa izstrādāt vietējās aprites ekonomikas plānus un vietējām un reģionālajām pašvaldībām slēgt publiskos līgumus, kas ir videi draudzīgi un vērienīgi attiecībā uz preču un pakalpojumu ilgizturību, jo tas palielinās Eiropas Savienības rūpniecības noturību un stratēģisko autonomiju;

40.  prasa veikt turpmākus ieguldījumus ilgtspējīgā mobilitātē, piemēram, dzelzceļā un ilgtspējīgā pilsētu mobilitātē, lai pilsētas kļūtu zaļākas un piedāvātu labāku dzīves kvalitāti iedzīvotājiem;

41.  atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas (EIB) centienus pārskatīt savu aizdevumu politiku enerģētikas jomā un 50 % no savām darbībām veltīt klimatrīcībai un vides ilgtspējai; aicina EIB apņemties īstenot ilgtspējīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, vienlaikus īpašu uzmanību veltot reģioniem, kurus pārkārtošanās skar visvairāk;

42.  mudina mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus (MMVU) aktīvi iesaistīties pārkārtošanās procesā, kā arī reģionālo vides stratēģiju izstrādē un īstenošanā, jo šie dalībnieki ir ne tikai dziļi iesaistīti vietējās ekonomikas struktūrā, bet arī būs pakļauti zaļā kursa rīcībpolitikas ietekmei; uzskata, ka ir ļoti svarīgi palīdzēt MMVU izmantot ekoloģiskās pārkārtošanās sniegtās iespējas, piedāvājot pielāgotu atbalstu kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas procesiem;

43.  aicina Komisiju izdevumu plānu projektos tiekties uz visaugstākajiem iespējamajiem klimata mērķiem;

44.  uzsver ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam izvirzīto Komisijas priekšlikumu par to, ka pilsētām, kurās ir vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju, būtu jāizstrādā pilsētas zaļināšanas plāni, lai radītu biodaudzveidīgus un pieejamus pilsētas mežus, parkus un dārzus, pilsētsaimniecības, zaļos jumtus un sienas un alejas; atkārto, ka šādi pasākumi pozitīvi ietekmēs mikroklimatu pilsētās un cilvēku, jo īpaši neaizsargātu iedzīvotāju grupu, veselību; atbalsta šādu rīcību un prasa koncentrēt politikas, regulatīvos un finansiālos instrumentus uz tās īstenošanu;

45.  prasa izveidot efektīvus reģionālos un reģionu sadarbības mehānismus dabas katastrofu novēršanas jomā, cita starpā izveidojot reaģēšanas, pārvaldības un savstarpējās palīdzības spēju katastrofu gadījumos;

46.  prasa lielāku lomu piešķirt kohēzijas politikai, atbalstot riska novēršanas centienus, lai pielāgotos klimata pārmaiņu pašreizējai un turpmākajai ietekmei reģionālā un vietējā līmenī;

47.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstīm.

(1) OV C 23, 21.1.2021., 116. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078. (3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005. (4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0015. (6) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp. (7) OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp. (8) OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp. (9) OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp. (10) OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp. (11) OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp. (12) OV C 28, 27.1.2020., 40. lpp. (13) Iestāžu Nolīgums (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.). (14) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (COM(2018)0372). (15) 72.b pants (grozījums Nr. 513) Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma nostājā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0287). (16) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (COM(2018)0375). (17) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).