Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173. pantu, kurš attiecas uz ES rūpniecības konkurētspēju un kurā cita starpā minēta rīcība ar mērķi veicināt inovācijas un tehnoloģijas attīstības radītā rūpniecības potenciāla labāku izmantošanu,

–  ņemot vērā LESD 114. pantu,

–  ņemot vērā LESD 2. un 16. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”),

–  ņemot vērā 2020. gada 21. oktobra paziņojumu Komisijai par atklātā pirmkoda programmatūras stratēģiju 2020.–2023. gadam (C(2020)7149),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020)0066) un augsta līmeņa ekspertu grupas jautājumos par datu kopīgošanu starp uzņēmumiem un valdībām galīgo ziņojumu “Towards a European strategy on business-to-government data sharing for the public interest” (“Ceļā uz Eiropas stratēģiju datu kopīgošanai starp uzņēmumiem un valdībām sabiedrības interesēs”),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 2. jūlija sākotnējo ietekmes novērtējumu “Legislative framework of the governance of common European data spaces” (“Tiesiskais regulējums kopēju Eiropas datu telpu pārvaldībai”),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. aprīļa paziņojumu “Norādījumi par lietotnēm, kas sniedz atbalstu cīņā pret Covid-19 pandēmiju saistībā ar datu aizsardzību”(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 8. aprīļa Ieteikumu (ES) 2020/518 par vienotu Savienības rīkkopu tehnoloģiju un datu izmantošanai ar mērķi apkarot Covid-19 krīzi un iziet no tās, it īpaši attiecībā uz mobilajām lietotnēm un anonimizētu mobilitātes datu izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvu (ES) 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu(3) (Atvērto datu direktīva),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. jūnija priekšlikumu, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018)0434),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 25. aprīļa paziņojumu “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (COM(2018)0232) un tam pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD(2018)0125),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 25. aprīļa Ieteikumu (ES) 2018/790 par piekļuvi zinātniskai informācijai un tās saglabāšanu(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas vidusposma pārskats: satīklots digitālais vienotais tirgus visiem” (COM(2017)0228) un tam pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD(2017)0155),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu “Veidojot Eiropas datu ekonomiku” (COM(2017)0009) un tam pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD(2017)0002),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587) un tam pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0300),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (COM(2016)0180) un tam pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0110),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (COM(2016)0178) un tam pievienotos dienestu darba dokumentus (SWD(2016)0106) un (SWD(2016)0107),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(5) (VDAR),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1807 (2018. gada 14. novembris) par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(7) (Tiesībaizsardzības direktīva),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192) un pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD(2015)0100),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu “Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442) un tam pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD(2014)0214),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem(8) (ITS direktīva) un tās deleģētos aktus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)(9) (E-privātuma direktīva);

–  ņemot vērā 2020. gada 15. aprīļa Kopīgo Eiropas ceļvedi Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai,

–  ņemot vērā dalībvalstu 2020. gada 15. oktobra kopīgo deklarāciju par uzņēmumu un publiskā sektora nākamās paaudzes mākoņdatošanas izveidi ES,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 9. jūnija secinājumus par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu(10),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 7. jūnija secinājumus par augsti digitalizētas Eiropas nākotni pēc 2020. gada: visas Savienības digitālās un ekonomiskās konkurētspējas un digitālās kohēzijas stiprināšana,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 16. jūlija spriedumu lietā C-311/18 (Schrems II),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(11),

–  ņemot vērā 2019. gada 12. februāra rezolūciju par visaptverošu Eiropas rūpniecības politiku attiecībā uz mākslīgo intelektu un robotiku(12),

–  ņemot vērā 2017. gada 1. jūnija rezolūciju par Eiropas rūpniecības digitalizāciju(13),

–  ņemot vērā 2016. gada 10. marta rezolūciju par virzību uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem(14),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. marta rezolūciju par Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģiju(15),

–  ņemot vērā 2019. gada 15. janvāra rezolūciju par transportlīdzekļu autonomo vadīšanu Eiropas transportā(16),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu “Veidojot Eiropas datu ekonomiku”(17),

–  ņemot vērā ikgadējā Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa secinājumus 2020. gada 11. jūnijā,

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2020. gada 5. jūnija ziņojumu “Atjaunot uzlabojot: ilgtspējīga un noturīga atveseļošana pēc Covid-19”,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Juridiskā komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0027/2021),

A.  tā kā digitalizācija turpina pārvērst ekonomiku, sabiedrību un iedzīvotāju ikdienas dzīvi un tā kā dati, kuru apjoms ik pēc 18 mēnešiem divkāršojas, ir šīs pārveides pamatā; tā kā paredzams, ka visā pasaulē glabāto datu apjoms palielināsies no 33 zetabaitiem (ZB) 2018. gadā līdz 175 ZB 2025. gadā(18); tā kā nākotnē šie procesi tikai paātrināsies;

B.  tā kā digitalizācija sniedz ne tikai ekonomisku iespēju, bet skar arī Savienības drošību, ģeopolitisko noturību un stratēģisko autonomiju;

C.  tā kā ES ir vajadzīga sadarbspējīga, elastīga, mērogojama un uzticama IT arhitektūra, kas spēj atbalstīt visinovatīvākās lietotnes; tā kā mākslīgais intelekts (MI) ir viena no 21. gadsimta stratēģiskajām tehnoloģijām gan pasaulē, gan Eiropā(19); tā kā ES ir vajadzīga arī atbilstoša infrastruktūra, jo īpaši augstas veiktspējas aparatūra, lai izmantotu lietotnes un glabātu datus;

D.  tā kā dati ir būtisks resurss ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai, izaugsmei un kvalitatīvu darbvietu radīšanai; tā kā uz datiem balstītas tehnoloģijas varētu sniegt iespēju samazināt cilvēku pakļaušanu kaitīgiem un bīstamiem darba apstākļiem un veicināt sabiedrības progresu un tām varētu būt būtiska nozīme pārejā uz zaļu un klimatneitrālu sabiedrību un Eiropas un tās uzņēmumu globālās konkurētspējas veicināšanā;

E.  tā kā Eiropas datu stratēģijai vajadzētu būt saskaņotai ar MVU un rūpniecības stratēģijām, jo tā cita starpā būs noderīga rūpniecības politikas mērķu sasniegšanā un sniegs labumu Eiropas uzņēmumiem, tostarp MVU, palīdzot tiem sekmīgi īstenot digitālo pāreju; tā kā joprojām pastāv plaisa starp lielajiem uzņēmumiem un MVU progresīvo digitālo tehnoloģiju jomā; tā kā datu izmantošanas stimulēšana un datu pieejamības palielināšana apvienojumā ar lielāku juridisko noteiktību var sniegt konkurences priekšrocības mikrouzņēmumiem, MVU un jaunuzņēmumiem, lai tie varētu izmantot digitālās pārejas sniegtās priekšrocības;

F.  tā kā publiskā sektora un valdības ģenerētie dati valsts un vietējā līmenī ir resurss, kas var kalpot kā spēcīgs dzinējspēks ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un jaunu darbvietu radīšanai, ko var izmantot mākslīgā intelekta sistēmu un datu analīzes attīstībā, veicinot spēcīgāku, konkurētspējīgāku un savstarpēji vairāk saistītu nozari;

G.  tā kā ir ieviestas dažādas iniciatīvas, lai veicinātu sieviešu līdzdalību un dažādību IKT jomā; tā kā dzimumu nevienlīdzība joprojām pastāv visās digitālo tehnoloģiju jomās un MI un kiberdrošība ir starp tām jomām, kurās ir vislielākās atšķirības; tā kā šī dzimumu nevienlīdzība konkrēti ietekmē to, kā attīstās MI, ko galvenokārt ir izstrādājuši vīrieši, tādējādi saglabājot un veicinot stereotipus un nevienlīdzīgu attieksmi;

H.  tā kā Komisija savā paziņojumā par Eiropas stratēģiju attiecībā uz datiem norāda, ka tiek lēsts, ka IKT vides pēdas nospiedums veido no 5 % līdz 9 % no pasaules elektroenerģijas patēriņa un vairāk nekā 2 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām; tā kā digitālajai nozarei ir ievērojams potenciāls veicināt globālo oglekļa emisiju samazināšanu; tā kā saskaņā ar Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2018. gada pētījumu par MI datu centri un datu pārraide varētu veidot 3 % līdz 4 % no Savienības kopējā elektroenerģijas patēriņa; tā kā Komisija paredz datu centru patēriņa pieaugumu par 28 % no 2018. līdz 2030. gadam(20); tā kā 47 % digitālo oglekļa emisiju rada patērētāju iekārtas, piemēram, datori, viedtālruņi, planšetdatori un citi savienotie objekti; tā kā ir nepieciešams samazināt digitālo tehnoloģiju ekoloģisko pēdu, jo īpaši to radīto elektrisko un elektronisko atkritumu apjomu;

I.  tā kā Savienībai ir steidzami jārīkojas, lai izmantotu datu sniegtās priekšrocības, veidojot konkurētspējīgu, inovācijām labvēlīgu, ētiski ilgtspējīgu, uz cilvēku orientētu, uzticamu un drošu datu sabiedrību un ekonomiku, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības, pamattiesības un darba tiesības, demokrātija un tiesiskums un kuras mērķis ir sadarbībā ar izglītības sistēmu un kultūras uzņēmumiem veidot jaunu, atvērtu un iekļaujošu uz zināšanām balstītu ekonomiku, kas nodrošina tiesības uz kvalitatīvu izglītību un uzņēmējdarbību, jo īpaši jauno paaudžu vidū, un veicina sociālo inovāciju un jaunus uzņēmējdarbības modeļus; tā kā investīcijas mākoņdatošanas un lielo datu prasmēs var palīdzēt būtiski mainīt savu uzņēmējdarbību tiem uzņēmumiem, kas vēl nav saistīti ar tehnoloģijām; tā kā uzņēmumiem, kurus uzskata par tehnoloģiju priekšplānā esošiem, ir pastāvīgi jāapgūst jaunākās inovācijas, lai nezaudētu konkurences priekšrocības;

J.  tā kā mākoņdatošanas tirgiem (t. i., infrastruktūrai, platformai un programmatūrai kā pakalpojumam — IaaS, PaaS un SaaS) ir raksturīga augsta tirgus koncentrācija, kas jaunuzņēmumiem, MVU un citiem Eiropas dalībniekiem var radīt neizdevīgus konkurences apstākļus datu ekonomikā; tā kā Komisijai būtu jānodrošina konkurētspējīgi tirgi, izmantojot sadarbspēju, pārnesamību un atvērtas infrastruktūras, un jāsaglabā modrība attiecībā uz jebkādu dominējošo tirgus dalībnieku iespējamo tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu;

K.  tā kā ES Zemes novērošanas sistēmai Copernicus būtu jākalpo par piemēru sociālekonomiskiem ieguvumiem no brīvi un atklāti pieejamiem lielapjoma datiem ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

L.  tā kā jebkādai personas datu un/vai uzņēmumu datu izmantošanai būtu jāatbilst VDAR un E-privātuma direktīvai; tā kā saskaņā ar Eirobarometra datiem 46 % eiropiešu vēlētos aktīvāk kontrolēt savu personas datu izmantošanu, tostarp saistībā ar veselības, energopatēriņa un iepirkšanās paradumiem;

M.  tā kā Hartas 8. panta 1. punktā un LESD 16. panta 1. punktā ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību;

N.  tā kā Hartā ir arī paredzēts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, tostarp uz viedokļu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas, neiejaucoties valsts varas iestādēm un neatkarīgi no robežām,

O.  tā kā darba ņēmēju datu apstrāde ir kļuvusi arvien sarežģītāka; tā kā arvien vairāk darba ņēmēju mijiedarbojas ar tehnoloģijām, lietotnēm, programmatūru, izsekošanas ierīcēm, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem vai transportlīdzeklī iemontētām ierīcēm, kas uzrauga viņu veselību, biomedicīnas datus, saziņu un mijiedarbību ar citiem, kā arī viņu iesaistīšanās un koncentrēšanās līmeni vai uzvedību; tā kā darba ņēmēji un arodbiedrības būtu vairāk jāiesaista šādas datu apstrādes projektēšanā; tā kā tikai VDAR 88. pants ir veltīts nodarbinātībai;

P.  tā kā iniciatīvas datu apmaiņai starp uzņēmumiem un uzņēmumiem (B2B) un starp uzņēmumiem un valdību (B2G) var palīdzēt risināt sabiedrības un vides problēmas; tā kā stimuli datu apmaiņai cita starpā var ietvert taisnīgu kompensāciju, paraugprakses apmaiņu un publiskas atzīšanas programmas;

Q.  tā kā būtu jācenšas panākt pienācīgu izpildi, jo īpaši attiecībā uz mērķa ierobežojuma un datu minimizēšanas aspektiem; tā kā privātuma aizsardzībai arī turpmāk jābūt prioritātei; tā kā pastāv nepersondati un publiskā sektora dati, kas atbilst attiecīgi Regulai (ES) 2018/1807 par nepersondatu brīvu plūsmu un Atvērto datu direktīvai;

R.  tā kā veselība ir īpaši sensitīva personas datu apstrādes nozare un tā kā bez pilnīgas un apzinātas piekrišanas nebūtu jāizpauž nekāda informācija par pacienta veselību; tā kā veselības jomā ir īpaši svarīgi garantēt augstus indivīdu tiesību aizsardzības standartus un ievērot datu ierobežošanas un minimizēšanas principus;

S.  tā kā kopējai Eiropas datu stratēģijai būtu jāsniedz labums Eiropas transporta un tūrisma nozarei un jāveicina pāreja uz drošu, ilgtspējīgu un efektīvu transporta sistēmu, vienlaikus nodrošinot pietiekamu sadarbspēju ar citām nozarēm;

T.  tā kā datu kopīgošanas mērķis transporta nozarē ir uzlabot satiksmes pārvaldību un tādējādi uzlabot drošumu, ilgtspēju un datu minimizēšanu, kā arī gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu efektivitāti;

U.  tā kā Savienība jau ir uzsākusi pasākumus, lai reglamentētu datu izmantošanu transportā un to glabāšanu, — tostarp ar Regulu (ES) 2020/1056 par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju(21), Direktīvu (ES) 2019/1936 par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību(22), Regulu (ES) 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi(23), un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2015/757, lai pienācīgi ņemtu vērā kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālo sistēmu (COM(2019)0038);

V.  tā kā Savienībai vajadzētu aktīvi darboties pasaules mērogā, lai tiktu pieņemti noteikumi un standarti, kas balstīti uz tās vērtībām;

W.  tā kā vismaz 20 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma tiks darīti pieejami digitālajai infrastruktūrai un spējām, kas veicinās Savienības digitālo pārkārtošanos un tādējādi atbalstīs datu ekonomiku;

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija”; uzskata, ka šī stratēģija būs priekšnoteikums Eiropas uzņēmumu dzīvotspējai un globālajai konkurētspējai un universitāšu, pētniecības centru un topošā MI attīstībai un ka tā būs būtisks solis ceļā uz tādas datu sabiedrības izveidi, kuras pamatā ir tiesības un ES vērtības, un nosacījumu definēšanu un Savienības vadošās lomas noteikšanu datu ekonomikā, kas nodrošinās labākus pakalpojumus, ilgtspējīgu izaugsmi un kvalitatīvas darbvietas; uzskata, ka uzticības digitālajiem pakalpojumiem un drošiem viedproduktiem nodrošināšana ir būtiska digitālā vienotā tirgus izaugsmei un attīstībai un tai vajadzētu būt gan publiskās politikas, gan uzņēmējdarbības modeļu centrā;

2.  norāda, ka Covid-19 krīze ir parādījusi augstas kvalitātes reāllaika datubāzu, informācijas un datu kopīgošanas nozīmi un nepieciešamību, kā arī trūkumus infrastruktūrā un risinājumu sadarbspējā visās dalībvalstīs; uzsver digitālās pārveides un plaša tehnoloģiju klāsta pieejamības ietekmi uz Savienības ekonomiku un sabiedrību; atzinīgi vērtē apņemšanos izveidot nozaru datu telpas; uzskata, ka ir būtiski paātrināt vienotas Eiropas veselības datu telpas izveidi, kā arī citas iniciatīvas;

3.  uzsver, ka turpmākie tiesību akti datu jomā ir jāizstrādā tā, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību, inovāciju, piekļuvi datiem, sadarbspēju un datu pārrobežu pārnesamību; šajā sakarā mudina Komisiju veikt spēkā esošo tiesību aktu novērtēšanu un kartēšanu, lai novērtētu, kādi pielāgojumi un papildu prasības ir vajadzīgi, lai atbalstītu datu sabiedrību un ekonomiku un nodrošinātu godīgu konkurenci un juridisko skaidrību visiem attiecīgajiem dalībniekiem; prasa Savienībai uzņemties vadošu lomu starptautiskas datu sistēmas izveidē, vienlaikus ievērojot starptautiskos noteikumus;

4.  prasa Komisijai veikt iepriekšējus ietekmes novērtējumus par to, vai uz datiem balstītai digitālai ekonomikai ir nepieciešamas kādas izmaiņas vai pielāgojumi intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pašreizējā tiesiskajā regulējumā, lai veicinātu inovāciju un jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešanu; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pārskatīt Datubāzu direktīvu(24) un sīkāk precizēt, kā jāpiemēro Direktīva (ES) 2016/943 par komercnoslēpumu aizsardzību(25);

5.  uzsver, ka brīvai datu plūsmai Savienībā arī turpmāk jābūt pamatprincipam, un uzsver tās būtisko nozīmi datu ekonomikas potenciāla pilnīgai izmantošanai; uzsver, ka lielais pieejamo datu apjoma pieaugums, galvenokārt viedu savienotu objektu dēļ, kā arī plašāka piekļuve datiem un to izmantošana varētu radīt problēmas saistībā ar datu kvalitāti, neobjektivitāti, aizsardzību un drošību vai negodīgiem tirdzniecības apstākļiem, kas būs jānovērš; uzskata, ka datu stratēģijas mērķu sasniegšana nedrīkst radīt tirgus izkropļojumus Savienībā;

6.  atgādina, ka persondatu apstrādei, tostarp to pārsūtīšanai, vienmēr ir jāatbilst ES datu aizsardzības acquis un ka jebkādos turpmākos nozares vai mērķim piemērotos tiesību aktos tas ir jāievēro;

7.  atgādina, ka visi turpmākie priekšlikumi, kas saistīti ar persondatu apstrādi, ir jāpakļauj datu aizsardzības iestāžu uzraudzībai saskaņā ar VDAR, lai nodrošinātu, ka inovācijā ir ņemta vērā arī ietekme uz pilsoņu tiesībām; prasa aktu izstrādē balstīties uz esošajiem tiesību aktiem un saskaņotību ar tiem, jo īpaši VDAR;

8.  norāda, ka visaptverošam noteikumu kopumam nevajadzētu vājināt jau spēkā esošās direktīvas, piemēram, ITS direktīvu, un ka turpmākajos gados Eiropas Savienībai būs izšķiroši svarīga datu kopīgošanas vides veicināšana; aicina Komisiju gaidāmajā ITS direktīvas pārskatīšanā iekļaut datu kopīgošanu, jo īpaši biļešu pārdošanas un rezervēšanas sistēmu jomā;

Vērtības un principi

9.  uzsver, ka Savienībai ir jācenšas panākt ES mēroga datu pārvaldību un antropocentrisku datu sabiedrību un ekonomiku, kuras pamatā ir tādas Savienības vērtības kā privātums, pārredzamība un pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana, dodot saviem iedzīvotājiem iespēju pieņemt jēgpilnus lēmumus par viņu radītajiem vai ar viņiem saistītajiem datiem;

10.  uzsver, ka indivīdiem būtu jāvar pilnībā kontrolēt savus datus un saņemt papildu palīdzību savu datu aizsardzības un privātuma tiesību īstenošanā attiecībā uz datiem, ko viņi rada; uzsver VDAR paredzētās tiesības uz datu pārnesamību un uz datu subjekta piekļuvi datiem, to labošanu un dzēšanu; sagaida, ka turpmākie priekšlikumi atbalstīs šādas tiesības un to jēgpilnu izmantošanu; uzsver, ka saskaņā ar VDAR noteikto mērķa ierobežošanas principu datu brīva kopīgošana ir jāierobežo, iekļaujot tikai nepersondatus, piemēram, komerciālos vai rūpnieciskos datus vai droši, efektīvi un neatgriezeniski anonimizētus persondatus, tostarp jauktu datu kopu gadījumā; uzsver, ka ir jāizslēdz jebkāda datu ļaunprātīga izmantošana, tostarp masveida novērošanas rezultātā;

11.  norāda, ka labi veidota datu sabiedrība un ekonomika būtu jāplāno tā, lai sniegtu labumu visiem patērētājiem, darba ņēmējiem, uzņēmējiem, jaunuzņēmumiem un MVU, kā arī pētniekiem un vietējām kopienām, ievērotu darba tiesības, radītu kvalitatīvas darbvietas, nepasliktinot darba nosacījumus, un uzlabotu ES iedzīvotāju dzīves kvalitāti un ka tai būtu jāsamazina esošās digitālās plaisas, neradot jaunas atšķirības, jo īpaši mazaizsargātām grupām un tiem, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā attiecībā uz spējām un piekļuvi digitālajiem rīkiem;

12.  mudina Komisiju palielināt patērētāju iespējas, īpašu uzmanību pievēršot konkrētām patērētāju grupām, kas tiek uzskatītas par mazaizsargātām; uzskata, ka industriālie dati un iedzīvotāju dati varētu palīdzēt izstrādāt inovatīvus un ilgtspējīgākus produktu un pakalpojumu risinājumus, kas nāktu par labu Eiropas patērētājiem;

13.  uzsver, ka Savienības rūpniecisko un publisko datu pieaugošais apjoms, izstrāde, kopīgošana, glabāšana un apstrāde ir ilgtspējīgas izaugsmes un inovācijas avots, kas būtu jāizmanto saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem, piemēram, attiecībā uz datu aizsardzību, konkurences tiesībām un intelektuālā īpašuma tiesībām; norāda, ka tirgus arvien vairāk novērtē datus; uzskata, ka ekonomikas izaugsmi var nodrošināt, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un konkurētspējīgu, daudzpusīgu un taisnīgu tirgus ekonomiku, vienlaikus nodrošinot visu lielumu dalībnieku sadarbspēju un piekļuvi datiem, lai novērstu tirgus nelīdzsvarotību;

14.  uzsver, ka ar datu stratēģiju ir jāatbalsta un jāveicina ilgtspēja, zaļais kurss un Savienības klimata mērķi, tostarp klimatneitralitāte līdz 2050. gadam, kā arī Savienības ekonomikas noturīga atlabšana un sociālā kohēzija; norāda, ka IKT var būt pozitīva loma oglekļa emisiju samazināšanā daudzās nozarēs; prasa veikt pasākumus, lai samazinātu IKT nozares oglekļa pēdu, nodrošinot energoefektivitāti un resursefektivitāti, jo īpaši ņemot vērā datu apstrādes straujo pieaugumu un tās ietekmi uz vidi, šajā sakarā atgādinot Savienības mērķus līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas;

Datu pārvaldība un datu telpas

15.  atbalsta to, ka ir jāizveido datu pārvaldības satvars un vienotas Eiropas datu telpas, uz kurām būtu jāattiecina ES noteikumi un kuras paredzētu datu pārredzamību, sadarbspēju, kopīgošanu, piekļuvi, pārnesamību un drošību, lai uzlabotu tādu nepersondatu vai persondatu plūsmu un atkalizmantošanu, kas pilnībā atbilst VDAR, ir droši anonimizēti gan rūpniecības, gan publiskajā vidē un plūst starp konkrētām nozarēm un to ietvaros;

16.  uzsver, ka datu pārvaldības modelis, tostarp kopējas Eiropas datu telpas, ir jāveido, pamatojoties uz decentralizētu datu darbības vidi, lai atbalstītu sadarbspējīgu un drošu datu ekosistēmu izveidošanu un parādīšanos; uzsver, ka šīm telpām būtu jāizmanto iespējas, ko sniedz esošās un turpmākās datu telpas vai datu apmaiņas sistēmas, kuras var tikt organizētas izkliedētā vai centralizētā veidā;

17.  uzskata, ka datu pārvaldības pakalpojumi un datu arhitektūra, kas paredzēta datu glabāšanai, izmantošanai, atkārtotai izmantošanai un aizpildīšanai, ir Eiropas digitālās ekonomikas vērtību ķēdes kritiski svarīgi elementi; atzīst, ka liela daļa datu apstrādes tiks virzīta uz perifēro apstrādi, piemēram, uz viediem savienotiem objektiem; atbalsta decentralizētu digitālo tehnoloģiju turpmāku ieviešanu, kas ļauj indivīdiem un organizācijām pārvaldīt datu plūsmas, pamatojoties uz pašnoteikšanos, piemēram, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas; uzsver, ka ar datu pieejamību un glabāšanu saistītās izmaksas un prasmes nosaka digitālās infrastruktūras un produktu pieņemšanas ātrumu, dziļumu un apmēru, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem;

18.  prasa izveidot Komisijas vadītu ekspertu grupu, kas spētu palīdzēt un konsultēt Komisiju par to, kā izstrādāt kopīgas ES mēroga vadlīnijas par datu pārvaldību, lai sadarbspēju un datu kopīgošanu padarītu par realitāti Eiropas Savienībā; aicina Komisiju censties panākt, lai dalībvalstis, attiecīgās aģentūras un citas struktūras un ieinteresētās personas, piemēram, iedzīvotāji, pilsoniskā sabiedrība un uzņēmumi, regulāri iesaistītos centienos uzlabot pārvaldības sistēmu; uzsver visu datu ekonomikā iesaistīto regulatoru koordinācijas svarīgo nozīmi;

19.  uzsver, ka kopējām Eiropas datu telpām būtu jāpiešķir prioritāte svarīgām ekonomikas nozarēm, publiskajam sektoram un citām sabiedrības interešu jomām; atbalsta turpmāku šādu datu telpu izveidi nākotnē; aicina Komisiju pievērsties vienotā tirgus sadrumstalotībai un nepamatoti atšķirīgiem noteikumiem dalībvalstīs, lai nodrošinātu kopēju datu telpu izveidi Eiropas Savienībā;

20.  norāda, ka kopējām Eiropas datu telpām ir jābūt pieejamām visiem tirgus dalībniekiem — gan komerciāliem, gan nekomerciāliem — tostarp jaunuzņēmumiem un MVU, un jāizmanto sadarbības iespējas ar MVU, pētniecības iestādēm, valsts pārvaldi un pilsonisko sabiedrību, vienlaikus palielinot visu lielumu privātā un publiskā sektora dalībniekiem datu izmantošanas procedūru juridisko noteiktību; uzskata, ka ir būtiski novērst jebkādu risku, ka varētu notikt neatļauta piekļuve Eiropas datu telpām, un izveidot rīkus iespējamo pārkāpumu labošanai; uzsver kiberdrošības nozīmi, tostarp sadarbību ar ES Kiberdrošības aģentūru (ENISA) un ES Kiberdrošības kompetenču centru;

21.  mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot sadarbspējīgas nozaru datu telpas, kurās tiktu ievērotas kopējas vadlīnijas, juridiskās prasības un datu kopīgošanas protokoli, lai nepieļautu datu silosu izveidošanos un nodrošinātu starpnozaru inovācijas; uzsver, ka nozaru datu telpu pārvaldībā būtu jāņem vērā nozaru tiesību aktos noteiktās prasības un procedūras; uzstāj, ka ikvienam dalībniekam, kas darbojas ES un izmanto Eiropas datu telpas, ir jāievēro ES tiesību akti;

22.  mudina Komisiju izmantot vienotas Eiropas datu telpas, lai vairotu uzticēšanos, pieņemtu kopīgus standartus un noteikumus un veicinātu labi izveidotu lietotņu saskarņu (API) izveidi līdz ar stabiliem autentifikācijas mehānismiem, un apsvērt iespēju izmantot iepriekš saskaņotas, skaidri noteiktas un laikā ierobežotas smilškastes, lai testētu inovācijas un jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kā arī jaunus datu pārvaldības un apstrādes rīkus gan publiskajā, gan privātajā sektorā;

23.  uzskata, ka labi veidotas API nodrošinātu būtisku piekļuvi datiem un sadarbspēju datu telpās un panāktu automatizētu un reāllaika sadarbspēju starp dažādiem pakalpojumiem un publiskajā sektorā; aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk uzlabot indivīdu piekļuvi efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar VDAR, garantēt digitālo pakalpojumu sadarbspēju un datu pārnesamību un jo īpaši izmantot API, lai lietotāji varētu savstarpēji savienot platformas un paplašināt dažādu veidu sistēmu un pakalpojumu klāstu;

24.  norāda, ka ir jāpalīdz privātā un publiskā sektora dalībniekiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, identificēt to radītos un rīcībā esošos datus un gūt labumu no tiem; prasa rīkoties, lai uzlabotu datu atrodamību datu telpu apgādei, atvieglojot, labojot, kataloģizējot un veidojot vispārpieņemtas taksonomijas un attīrot parastos datus; aicina Komisiju sniegt norādījumus, instrumentus un finansējumu no esošajām programmām nolūkā uzlabot metadatu atrodamību datu telpās; uzsver tādas iniciatīvas kā Nordic Smart Government, kuru mērķis ir dot iespēju MVU brīvprātīgi, automātiski un reāllaikā kopīgot datus decentralizētā digitālā ekosistēmā;

25.  atgādina datu starpnieku kā strukturālu faktoru būtisko lomu datu plūsmu organizēšanā; atzinīgi vērtē Komisijas plānus attiecībā uz starpnieku klasifikāciju un sertifikāciju, lai izveidotu sadarbspējīgas un nediskriminējošas datu ekosistēmas; aicina Komisiju nodrošināt sadarbspēju, izstrādājot minimālos kritērijus starp datu starpniekiem; mudina Komisiju sadarboties ar Eiropas un starptautiskajām standartizācijas organizācijām, lai apzinātu un novērstu nepilnības datu standartizācijā;

26.  uzsver, ka ir jārisina konkrēti jautājumi, kas varētu rasties saistībā ar piekļuvi patērētāju datiem un to kontroli, jo īpaši attiecībā uz konkrētām patērētāju grupām, kas tiek uzskatītas par mazaizsargātām, piemēram, nepilngadīgajiem, veciem cilvēkiem vai personām ar invaliditāti; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka vienmēr tiek ievērotas visas patērētāju tiesības un ka visi patērētāji var vienlīdzīgi izmantot priekšrocības, ko sniedz datu vienotā tirgus izveide; uzsver, ka gadījumos, kad datu apstrāde ietver jauktu datu kopas, šīs datu kopas ir jāapstrādā saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, tostarp Komisijas norādījumiem par Regulu (EU) 2018/1807 par nepersondatu brīvu apriti;

27.  uzsver nepieciešamību izveidot vienotas Eiropas datu telpas ar mērķi nodrošināt nepersondatu brīvu apriti pāri robežām un starp nozarēm, lai palielinātu datu plūsmas starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām, attiecīgajām ieinteresētajām personām un publisko sektoru; šajā kontekstā aicina dalībvalstis pilnībā ievērot Regulu (ES) 2018/1807, lai datus varētu glabāt un apstrādāt visā ES bez nepamatotiem šķēršļiem un ierobežojumiem;

28.  atgādina, ka personas dati un nepersondati, piemēram, rūpnieciskie dati, ne vienmēr ir nošķirami un tos var būt grūti un dārgi nošķirt, kā rezultātā liels datu apjoms pašlaik netiek izmantots; šajā kontekstā atgādina, ka datu kopas, kurās dažādi datu veidi ir nesaraujami saistīti, vienmēr tiek uzskatītas par persondatiem, tostarp gadījumos, kad persondati veido tikai nelielu daļu no datu kopas; mudina Komisiju un Eiropas datu aizsardzības iestādes sniegt papildu norādījumus par datu likumīgu apstrādi un jauktu datu kopu izmantošanas praksi rūpnieciskajā vidē, vienlaikus pilnībā ievērojot VDAR un Regulu (ES) 2018/1807; uzskata, ka būtu jāveicina privātuma aizsardzības tehnoloģiju izmantošana, lai palielinātu juridisko noteiktību uzņēmumiem, tostarp izmantojot skaidras vadlīnijas un efektīvas anonimizācijas kritēriju sarakstu; uzsver, ka par šādu datu kontroli vienmēr ir atbildīgs indivīds un ka tie būtu automātiski jāaizsargā; aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot tiesisko regulējumu un skaidri definēt horizontālas un transversālas personas datu telpas līdzās citām datu telpām un sīkāk precizēt jauktu datu kopu problēmu; aicina Komisiju radīt iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, izmantojot, piemēram, uzticamus starpniekus (piemēram, MyData operatorus), kas atvieglo datu nosūtīšanu ar īpašnieka piekrišanu un sniedz pietiekami detalizēta līmeņa informāciju par atļaujām; uzsver, ka ir jāturpina attīstīt digitālās identitātes, kas ir būtisks pamats uzticamai daudzu dalībnieku datu ekonomikai; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū(26) un publicēt tiesību akta priekšlikumu par uzticamu un drošu Eiropas e-ID; turklāt aicina Komisiju analizēt, vai organizācijām un lietām, piemēram, sensoriem, būtu vajadzīga digitālā identitāte, lai atvieglotu tādu uzticamības pakalpojumu pārrobežu izmantošanu, kas ir būtiski daudzu dalībnieku datu ekonomikai;

29.  uzsver iespējas uzlabot tiesībaizsardzības kvalitāti un cīnīties pret sistemātiskām kļūdām, ja tādas pastāv, vācot uzticamus datus un padarot tos pieejamus sabiedrībai, pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgiem ekspertiem; atgādina, ka jebkādai tiesībaizsardzības piekļuvei publiski vai privāti glabātiem persondatiem datu telpās jābūt balstītai uz ES un dalībvalsts tiesību aktiem, jābūt stingri ierobežotai nepieciešamības un proporcionalitātes aspektā un apvienotai ar atbilstošiem aizsardzības pasākumiem; uzsver, ka persondatu izmantošana publiskā sektora iestādēs būtu jāatļauj tikai ar stingru demokrātisko pārraudzību un ar papildu aizsardzības pasākumiem pret to ļaunprātīgu izmantošanu;

30.  norāda, ka datu apmaiņa starp dalībvalstīm tieslietu un iekšlietu jomās ir svarīga, lai stiprinātu ES iedzīvotāju drošību, un ka šajā nolūkā būtu jāpiešķir piemēroti finanšu resursi; taču uzsver, ka ir vajadzīgi spēcīgāki aizsardzības pasākumi attiecībā uz to, kā tieslietu un iekšlietu aģentūras apstrādā, izmanto un pārvalda persondatus un datus savās ierosinātajās datu telpās;

31.  atbalsta Komisijas nodomu veicināt deviņu kopēju Eiropas datu telpu izveidi — rūpniecība (ražošana), zaļais kurss, mobilitāte, veselība, finanses, enerģētika, lauksaimniecība, publiskā pārvalde un prasmes; prasa tās attīstīt steidzamā kārtā; atbalsta iespēju paplašināt Eiropas vienoto datu telpu koncepciju, attiecinot to arī uz citām nozarēm;

32.  uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš noteiktām nozarēm, piemēram, veselībai; piekrīt Komisijas viedoklim, ka ES pilsoņiem vajadzētu būt drošai piekļuvei visaptverošam elektroniskam to datu reģistram, kas attiecas uz viņu veselību, un ka viņiem būtu jāsaglabā kontrole pār personas veselības datiem un jāspēj tos droši nodot pilnvarotām trešām personām, un ka jebkāda neatļauta piekļuve ir aizliegta saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem; uzsver, ka apdrošināšanas sabiedrībām vai jebkuram citam pakalpojumu sniedzējam, kam ir tiesības piekļūt e-veselības lietotnēs glabātajai informācijai, nevajadzētu ļaut izmantot no šīm lietotnēm iegūtos datus diskriminācijas nolūkā, tostarp cenu noteikšanā, jo tas būtu pretrunā pamattiesībām uz piekļuvi veselības aprūpei;

33.  atgādina, ka īpašu persondatu kategoriju apstrāde saskaņā ar VDAR 9. pantu principā ir aizliegta ar dažiem stingri noteiktiem izņēmumiem, kas saistīti ar īpašiem apstrādes noteikumiem un vienmēr ietver pienākumu veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību; uzsver potenciāli postošās un neatgriezeniskās sekas, ko attiecīgajiem indivīdiem radītu nepareiza vai nedroša sensitīvu datu apstrāde;

34.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt Eiropas datu vienoto tirgu, tostarp kopīgu Eiropas mobilitātes datu telpu, un atzīst tās milzīgo ekonomisko potenciālu;

35.  uzsver, ka šī Eiropas datu telpa jo īpaši būtu Eiropas transporta un loģistikas nozares interesēs, jo tā satur potenciālu uzlabot efektivitāti kravas un pasažieru pārvadājumu plūsmu organizēšanā un pārvaldībā, kā arī panākt labāku un efektīvāku infrastruktūras un resursu izmantošanu visā Eiropas transporta tīklā (TEN-T);

36.  turklāt uzsver, ka šī Eiropas datu telpa arī nodrošinātu uzlabotu redzamību piegādes ķēdē, satiksmes un kravu pārvadājumu plūsmu pārvaldību reāllaikā, sadarbspēju un multimodalitāti, kā arī administratīvā sloga vienkāršošanu un samazināšanu visā TEN-T, jo īpaši pārrobežu posmos;

37.  uzsver, ka datu kopīgošana varētu uzlabot satiksmes pārvaldības efektivitāti un drošību visiem transporta veidiem; uzsver, kādu potenciālu labumu satur datu kopīgošana, piemēram, reāllaika satiksmes navigācija un reāllaika paziņojumi par sabiedriskā transporta kavēšanos, ietaupot papildu darba stundas, uzlabojot efektivitāti un novēršot sastrēgumus;

38.  ierosina, ka sadarbspējīgai datu apmaiņai dzelzceļa transportā paredzēta tiesiskā regulējuma izveides procesā Komisijai būtu jāpārskata Komisijas Regula (ES) Nr. 454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu(27) un Komisijas Regula (ES) Nr. 1305/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai(28);

39.  atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu kopējas Eiropas lauksaimniecības datu telpas izveidei; atgādina par lauksaimniecības datu un plašas piekļuves potenciālu palielināt ilgtspēju, konkurētspēju un resursu izmantošanu visās lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības ķēdēs, veicināt inovatīvu un ilgtspējīgu metožu izstrādi, uzlabot patērētāju piekļuvi attiecīgajai informācijai un samazināt pārtikas izšķērdēšanu un nozares ekoloģisko pēdu; mudina dalībvalstu attiecīgās iestādes veikt uzlabojumus un investēt datu vākšanas un apstrādes instrumentu izstrādē lauksaimniecības apakšnozarēm, kā arī attiecībā uz datiem par, cita starpā, lauksaimniecības preču un produktu eksportu un importu;

40.  aicina Komisiju apzināt, cik noderīgi un iespējami būtu izveidot kopējas Eiropas datu telpas kultūras un radošajām nozarēm un industrijām un kultūras mantojumam; norāda, ka kultūras nozarē ir ievērojams daudzums atkārtoti izmantojamu datu, kas apvienojumā ar citiem avotiem, tostarp atvērtiem datu avotiem un datu analīzi, varētu palīdzēt kultūras iestādēm;

41.  prasa izveidot Eiropas datu telpu tūrismam ar mērķi palīdzēt visiem nozares dalībniekiem, jo īpaši MVU, gūt labumu no lielajiem datu apjomiem, lai īstenotu rīcībpolitiku un projektus reģionālajā un vietējā mērogā, atvieglojot atgūšanos un veicinot digitalizāciju;

42.  atbalsta Komisijas iniciatīvu izveidot stingri definētu ES mēroga pieeju datu altruismam un izstrādāt skaidru definīciju un noteikumus par datu altruismu saskaņā ar ES datu aizsardzības principiem, jo īpaši mērķa ierobežojumu, kas prasa, lai dati tiktu apstrādāti “noteiktiem, skaidriem un likumīgiem mērķiem”; atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka datu altruismam vienmēr jābūt atkarīgam no informētas piekrišanas un jebkurā laikā atsaucamam; uzsver, ka datu altruisma rezultātā atdotos datus ir paredzēts apstrādāt vispārējās interesēs un tos nevajadzētu izmantot tikai komerciālās interesēs;

43.  mudina paredzēt, ka datu pārvaldības sistēma veicina principu “dati sabiedriskajam labumam”, vienlaikus vienmēr aizsargājot ES pilsoņu tiesības;

44.  uzsver, ka uz indivīdiem nebūtu jāizdara spiediens kopīgot savus datus un ka lēmumi nedrīkst būt piesaistīti tiešiem ieguvumiem vai priekšrocībām tiem, kuri izvēlas atļaut izmantot savus persondatus;

Datu tiesību akts, piekļuve un sadarbspēja

45.  mudina Komisiju iesniegt datu jomas tiesību aktu, lai veicinātu un darītu iespējamu aizvien lielāku un taisnīgu B2B, B2G, valdības–uzņēmumu (G2B) un valdības–valdības (G2G) datu plūsmu visās nozarēs;

46.  mudina Komisiju veicināt datu apmaiņas kultūru un brīvprātīgas datu apmaiņas shēmas, piemēram, paraugprakses īstenošanu, godīgus līgumu paraugus un drošības pasākumus; norāda, ka brīvprātīga datu apmaiņa būtu jānodrošina ar stabilu tiesisko regulējumu, kas nodrošina uzticēšanos un mudina uzņēmumus darīt datus pieejamus citiem, jo īpaši pāri robežām; mudina Komisiju precizēt izmantošanas tiesības, jo īpaši B2B un B2G tirgus apstākļos; mudina Komisiju stimulēt uzņēmumus apmainīties ar saviem sākotnējiem, iegūtiem vai līdzģenerētiem datiem, iespējams, izmantojot atlīdzības sistēmu un citus stimulus, vienlaikus ievērojot komercnoslēpumus, sensitīvus datus un intelektuālā īpašuma tiesības; mudina Komisiju izstrādāt sadarbīgas pieejas datu apmaiņai un standartizētiem datu nolīgumiem, lai uzlabotu paredzamību un uzticamību; uzsver, ka līgumos ir jānosaka skaidri pienākumi un atbildība par piekļuvi datiem, to apstrādi, kopīgošanu un glabāšanu, lai ierobežotu šādu datu nepareizu izmantošanu;

47.  norāda, ka tirgus nelīdzsvarotība, ko rada datu koncentrācija, ierobežo konkurenci, palielina šķēršļus ienākšanai tirgū un samazina plašāku piekļuvi datiem un izmantošanu; norāda, ka B2B līgumiskas vienošanās ne vienmēr garantē MVU pienācīgu piekļuvi datiem, jo atšķiras sarunu vešanas spēja vai kompetence; norāda, ka pastāv īpaši apstākļi, piemēram, sistemātiska nelīdzsvarotība B2B datu vērtības ķēdēs, kad piekļuvei datiem vajadzētu būt obligātai, piemēram, izmantojot labi izstrādātas API, kas nodrošina taisnīgu piekļuvi visu lielumu dalībniekiem, vai īstenojot konkurences noteikumus, lai cīnītos pret negodīgu vai nelikumīgu B2B praksi; uzsver, ka šādas nelīdzsvarotības pastāv dažādās nozarēs;

48.  aicina Komisiju un dalībvalstis izskatīt dalībnieku tiesības un pienākumus piekļūt datiem, kuru ģenerēšanā viņi ir bijuši iesaistīti, un uzlabot viņu informētību, jo īpaši par tiesībām piekļūt datiem, tos pārnest, mudināt citu pusi pārtraukt to izmantošanu vai tos labot vai dzēst, vienlaikus identificējot īpašniekus un nosakot šādu tiesību raksturu; aicina Komisiju precizēt dalībnieku tiesības gūt labumu no ekonomiskās vērtības, ko rada lietotnes, kas apmācītas, izmantojot datus, kuru ģenerēšanā viņi ir bijuši iesaistīti;

49.  uzskata, ka ir svarīgi gan valstu, gan ES līmenī garantēt juridisko un tehnisko atbalstu uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem, MVU un jaunuzņēmumiem, piemēram, saistībā ar Eiropas digitālās inovācijas centriem programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros, lai uzlabotu datu izmantošanu un kopīgošanu un uzlabotu atbilstību VDAR; uzskata, ka piekļuve kopīgi ģenerētiem datiem jānodrošina tā, lai tiktu ievērotas pamattiesības, atbalstīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi un veicināta sociālo partneru iesaistīšanās pat uzņēmumu līmenī; uzsver, ka šādas piekļuves tiesības jāpadara tehniski iespējamas un jāpiešķir, izmantojot standartizētas saskarnes;

50.  aicina visas ES iestādes un dalībvalstis, kā arī vietējās un reģionālās pašvaldības rādīt piemēru un nodrošināt reāllaika pakalpojumus un politiku, kas balstīta uz reāllaika datiem; uzsver, ka digitalizācija sniedz iespēju publiskās pārvaldes iestādēm samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu un novērst datu silosus publiskās struktūrās un iestādēs, lai efektīvāk pārvaldītu nepersondatus, dodot labumu sabiedrisko pakalpojumu attīstībai un sniegšanai;

51.  prasa nodrošināt droši anonimizētu persondatu plašāku un labāku sekundāro lietojumu un izmantot attīstītas privātuma uzlabošanas un saglabāšanas tehnoloģijas, jo īpaši G2B/G2G apmaiņās, lai veicinātu inovāciju un pētniecību un uzlabotu pakalpojumus sabiedrības interesēs; uzsver, ka ir vajadzīgi instrumenti, lai nodrošinātu, ka šādi sekundāri izmantošanas veidi vienmēr pilnībā atbilst ES datu aizsardzības un privātuma tiesību aktiem; uzsver, ka piekļuve datiem neizslēdz privātumu;

52.  uzsver arī to, ka jebkādai apkopotu persondatu izmantošanai, kas iegūti no sociālajiem medijiem, ir vai nu jāatbilst VDAR, vai arī jābūt patiesi neatgriezeniski anonimizētai; aicina Komisiju izplatīt labākās prakses anonimizācijas paņēmieniem un vēl vairāk veicināt pētniecību par anonimizācijas atgriezenisko procesu un to, kā to apkarot; aicina Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju (EDAK) atjaunināt savus norādījumus šajā sakarā; taču brīdina par paļaušanos uz anonimizāciju kā paņēmienu privātuma aizsargāšanai, jo dažos gadījumos pilnīga anonimizācija praktiski nav iespējama;

53.  uzsver publiskā sektora nozīmi inovatīvas un konkurētspējīgas datu ekonomikas veicināšanā; uzsver, ka šajā kontekstā nedrīkst pieļaut, ka pakalpojumu sniedzēji vai tehnoloģijas bloķē publiski vāktus datus vai vispārējas publiskas intereses datus, ko vākušas privātas struktūras; prasa publiskā iepirkuma procesos un finansēšanas programmās nodrošināt vēlākas datu piekļuves tiesības un sadarbspējas un pārnesamības prasības, pamatojoties uz kopējiem tehniskajiem standartiem; atbalsta atvērto standartu, atklātā pirmkoda programmatūras un aparatūras, atklātā pirmkoda platformu un attiecīgā gadījumā atvērtu un labi veidotu API izmantošanu, lai panāktu sadarbspēju; uzsver, ka jāaizsargā un jāveicina MVU un jo īpaši jaunuzņēmumu piekļuve publiskā iepirkuma procedūrām saistībā ar valsts pārvaldes iestāžu digitalizāciju, lai sekmētu dinamiskas un konkurētspējīgas Eiropas digitālās nozares izveidi;

54.  uzsver, ka datu kopīgošanai būtu jāveicina konkurence, un mudina Komisiju nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus datu vienotajā tirgū;

55.  aicina Komisiju sīkāk definēt B2G datu kopīgošanas apstākļus, nosacījumus un stimulus, saskaņā ar kuriem privātajam sektoram vajadzētu būt pienākumam apmainīties ar datiem ar publisko sektoru, piemēram, saistībā ar nepieciešamību organizēt uz datiem balstītus sabiedriskos pakalpojumus; uzsver, ka obligātajām B2G datu apmaiņas shēmām, piemēram, force majeure gadījumos, vajadzētu būt skaidri noteiktai darbības jomai un grafikam un to pamatā vajadzētu būt skaidriem noteikumiem un pienākumiem, lai nepieļautu negodīgu konkurenci;

56.  prasa prasa nodrošināt labāku koordināciju starp dalībvalstīm, lai veicinātu G2G datu kopīgošanu un datu pārrobežu plūsmu dažādās nozarēs, izmantojot valdības un ieinteresēto personu dialogu ar mērķi noteikt kolektīvu pieeju datu vākšanai, balstoties uz atrodamības, pieejamības, sadarbspējas un atkalizmantojamības principiem; aicina Komisiju izskatīt datu pārzināšanas iespējas lielā mērogā;

57.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā īstenot Atvērto datu direktīvu, uzlabot tās īstenošanu attiecībā uz datu kvalitāti un publicēšanu un ievērot tās mērķus sarunās par īstenošanas aktu par augstvērtīgu datu kopām; prasa šajās datu kopās cita starpā iekļaut sabiedrību un uzņēmumu reģistrus; uzsver sabiedriskos labumus, ko sniedz publiskā sektora datu labākas pieejamības veicināšana tādos veidos, kas stiprina izmantojamību visā Savienībā; aicina Komisiju nodrošināt ciešu saikni starp šīm augstvērtīgajām datu kopām un gaidāmajiem tiesību aktiem datu jomā un kopējo Eiropas datu telpu izvēršanu;

58.  uzsver, ka gan ekonomikai, gan sabiedrībai ir svarīgi plaši atkārtoti izmantot publiskā sektora datus, kam pēc iespējas vajadzētu būt reāllaikā vai vismaz atjauninātiem, viegli pieejamiem un apstrādājamiem, pateicoties mašīnlasāmiem un lietotājiem draudzīgiem formātiem; mudina Komisiju veikt koordināciju ar dalībvalstīm, lai veicinātu tādu nesensitīvu publiskā sektora ģenerētu datu kopu kopīgošanu mašīnlasāmos formātos, kas pārsniedz Atvērto datu direktīvā noteikto, kad vien iespējams, bez maksas vai sedzot izmaksas, un izdot norādījumus par kopēju datu kopīgošanas modeli saskaņā ar VDAR prasībām; vienlaikus saglabājot augstvērtīgu datu kopu atjauninājumu elastību, mudina Komisiju paplašināt Atvērto datu direktīvas darbības jomu, iekļaujot tajā papildu publisko datu kopas, un īstenot publiskā sektora datu netiešas digitālās pārredzamības principu, lai mudinātu dalībvalstis reāllaikā publicēt esošos digitālos jēldatus;

59.  norāda, ka ātri attīstīt mūsdienu digitālos risinājumus transportam un tūrismam, piemēram, autonomos transportlīdzekļus vai intelektiskas transporta sistēmas (ITS), nav iespējams bez kopēju, vienotu un strukturētu mašīnlasāmu datu formātu izveidošanas Eiropas mērogā, kuriem būtu jābalstās uz ierakstu reģistrēšanas atvērtajiem standartiem;

60.  aicina Komisiju apzināt un izveidot brīvprātīgu, atvērtu un sadarbspējīgu vides, sociālo un pārvaldības (VSP) datu reģistru par korporatīvo ilgtspēju un atbildības rādītājiem, kas ir izšķiroši svarīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgas investīcijas, un uzlabotu uzņēmumu ilgtspējas un atbildības pārredzamību, lai tie varētu labāk pierādīt rīcību, kas veikta zaļā kursa mērķu sasniegšanai; aicina Komisiju novērtēt, kuras datu kopas ir būtiskas ekoloģiskajai pārejai, un jo īpaši atbalsta privāto datu atvēršanu, ja tas ir pamatoti sabiedriskās pētniecības nolūkos;

Infrastruktūra

61.  Savienības tehnoloģiskās suverenitātes nostiprināšanas un pētniecības un inovācijas veicināšanas nolūkā aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie tehnoloģijām, kas veicina atvērtu sadarbību, datu kopīgošanu un analītiku, un investēt spēju veidošanā, lielas ietekmes projektos, inovācijā un digitālo tehnoloģiju izvēršanā, vienlaikus ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu;

62.  uzsver, ka pašreizējā Covid-19 ārkārtas situācija ir atklājusi trūkumus un vājās vietas digitālajā jomā gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt efektīvi novērst digitālo plaisu gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē, uzlabojot piekļuvi ātrdarbīgiem platjoslas tīkliem, ļoti augstas veiktspējas tīkliem un IKT pakalpojumiem, tostarp lielākajā daļā perifēro un lauku apdzīvoto teritoriju, tādējādi veicinot kohēziju un ekonomisko un sociālo attīstību; norāda uz satelītsavienojumu potenciālo lomu visattālākajos apgabalos;

63.  atgādina, ka Savienības datu un MI stratēģiju panākumi ir atkarīgi no plašākas IKT ekosistēmas, no digitālās plaisas novēršanas, no tehnoloģiju attīstības paātrināšanas cita starpā attiecībā uz lietu internetu (IoT), MI, kiberdrošības tehnoloģiju, šķiedru, 5G, 6G, kvantu datošanu un perifērdatošanu, robotiku, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, tostarp blokķēdi, digitālajiem dvīņiem, augstas veiktspējas datošanu, vizuālās apstrādes tehnoloģiju un perifēro intelektisko savienojamību, piemēram, izmantojot liela mēroga atklātus uzaicinājumus iesniegt projektus, kuros apvienota perifērdatošana un IoT; uzsver, ka nolūkā mazināt draudus privātumam un datu aizsardzībai tehnoloģiskais progress, kas balstīts uz datu apstrādi un digitālo produktu un pakalpojumu savstarpējo saistību, ir jāpapildina ar juridiski saistošiem ētikas standartiem;

64.  atzīst Eiropas augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma pašreizējos panākumus; uzskata, ka tas ir svarīgs instruments informācijas un datu apmaiņai starp zinātniekiem un pētniekiem, kā arī plašāk starp privātā un publiskā sektora dalībniekiem; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par to, lai saglabātu un veicinātu Eiropas vadošo lomu superdatošanas un kvantu datošanas jomā;

65.  uzsver, ka digitālajai nozarei ir ievērojams potenciāls veicināt globālo oglekļa emisiju samazināšanu; norāda, ka tiek lēsts, ka šī nozare rada vairāk nekā 2 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām; uzsver, ka līdztekus nozares nepārtrauktai paplašināšanai ir jākoncentrējas uz energoefektivitāti un resursu efektīvu izmantošanu, lai novērstu ietekmi uz vidi; norāda, ka jauni tehnoloģiski risinājumi, piemēram, optiskā šķiedra (salīdzinājumā ar varu) un energoefektīva programmēšana, rada daudz mazāku oglekļa pēdu; uzsver, ka ir jāuzlabo kritiski svarīgo izejvielu izmantošana un apritīgums, vienlaikus samazinot un pārstrādājot e-atkritumus;

66.  uzsver, ka datu centri veido arvien lielāku daļu no pasaules elektroenerģijas patēriņa un šī daļa vēl vairāk palielināsies, ja netiks veikti nekādi pasākumi; norāda uz Komisijas nodomu līdz 2030. gadam izveidot ļoti energoefektīvus, ilgtspējīgus un klimatneitrālus datu centrus; atbalsta inovatīvu un labāko pieejamo risinājumu, atkritumu minimizēšanas un zaļo datu glabāšanas metožu veicināšanu, īpašu uzmanību pievēršot sinerģijām starp centralizēto siltumapgādi un dzesēšanu un datu centru iekārtu dzesēšanā radītā atlikumsiltuma izmantošanu, lai mazinātu datu centru ietekmi uz vidi, resursiem un izmantoto enerģiju; prasa nodrošināt patērētājiem lielāku pārredzamību attiecībā uz CO2 emisijām, ko rada datu glabāšana un kopīgošana;

67.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt konkurējošus tirgus, vienlaikus stiprinot Eiropas uzņēmumus, un atbalstīt Eiropas mākoņdatošanas piedāvājumu attīstību; atzinīgi vērtē Eiropas Mākoņdatošanas federācijas iniciatīvas, piemēram, Eiropas Rūpniecisko datu un mākoņdatošanas aliansi un finansēšanas iniciatīvas, kā arī GAIA-X projektu, kuru mērķis ir attīstīt federatīvu datu infrastruktūru un izveidot ekosistēmu, kas paredz datu sniedzējiem ieprojektētu mērogojamību, sadarbspēju un pašnoteikšanos, lai nodrošinātu, ka organizācijām vai indivīdiem ir pašnoteikšanās attiecībā uz savu datu kontroli; atbalsta konkurējošus ES tirgus IaaS, PaaS un SaaS jomā un specializētu un nišas mākoņpakalpojumu un lietotņu izstrādē; mudina Komisiju saglabāt modrību attiecībā uz to, ka dominējoši tirgus dalībnieki, kas darbojas Savienības oligopolos tirgos, potenciāli varētu ļaunprātīgi izmantot tirgus varu, kavējot konkurenci vai mazinot patērētāju izvēli; uzsver, ka mākoņdatošanas infrastruktūrām jābalstās uz uzticības, atklātības, drošības, sadarbspējas un pārnesamības principiem; uzsver, ka datu pārnesamības principiem būtu nepieciešamajā apjomā jāpārvar atšķirības IT pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrās un praksē, lai nodrošinātu lietotāju datu efektīvu pārnešanu; norāda, ka lietotājiem, pārvietojot savus datus no viena pakalpojumu sniedzēja pie cita, var nebūt precīzi identiskas konfigurācijas un pakalpojuma;

68.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm paātrināti izstrādāt mākoņdatošanas noteikumu kopumu, ar ko noteiks principus konkurētspējīgu mākoņdatošanas pakalpojumu sniegšanai Savienībā, izveidos stabilu satvaru skaidrības uzlabošanai un mākoņdatošanas pakalpojumu atbilstības veicināšanai, kā arī cita starpā pakalpojumu sniedzējiem uzliks pienākumu atklāt, kur dati tiek apstrādāti un glabāti, vienlaikus nodrošinot lietotājiem suverenitāti attiecībā uz saviem datiem; norāda, ka šim noteikumu kopumam būtu arī jāļauj lietotājiem, izmantojot sadarbspējīgas saskarnes, netraucēti migrēt savus datus uz citiem pakalpojumu sniedzējiem; uzskata, ka tā mērķim jābūt tehnoloģiskās iesīkstes nepieļaušanai, jo īpaši publiskajā iepirkumā; apsver Eiropas Standartizācijas komitejas darbnīcas nolīgumu izmantošanu konkrētās jomās, piemēram, mākoņpakalpojumu jomā, kā iespēju palielināt efektivitāti saskaņotu standartu izstrādē; uzsver, ka, lai gan mākoņdatošanas operatora izvēle ir uzņēmumu un patērētāju ziņā, visiem mākoņdatošanas operatoriem, kad tie veic uzņēmējdarbību vai darbojas ES, ir jāievēro ES noteikumi, normas un standarti, un to ievērošana būtu jāuzrauga; norāda, ka gadījumā, ja ES operators izmanto mākoņpakalpojumus, kas atrodas valstīs ārpus ES, ir svarīgi nodrošināt tādu pašu augsta līmeņa tiesiskās aizsardzības piemērošanu strīdu gadījumā, tostarp attiecībā uz intelektuālo īpašumu;

69.  atbalsta Komisijas darbu attiecībā uz to, lai izmantotu horizontālās un vertikālās konkurences vadlīniju pārskatīšanas priekšrocības nolūkā ieviest jaunus instrumentus datu tirgiem raksturīgās pārmērīgās tirgus koncentrācijas novēršanai, tostarp pastāvīgu uzraudzību attiecībā uz riska tirgiem un vajadzības gadījumā ex ante regulējumu;

70.  uzsver, cik svarīga ir uzticēšanās un noturīgāks kiberdrošības satvars stabilai datu ekonomikai, kā arī drošības kultūra struktūrām, kas apstrādā lielu datu apjomu; uzsver, cik svarīga ir mūsdienīga pamatā esošā digitālā infrastruktūra, un aicina Komisiju un dalībvalstis veikt kopīgas investīcijas, lai nodrošinātu tās pilnīgu izvēršanu; prasa atbalstīt turpmāku tehnoloģiju izstrādi drošai datu kopīgošanai, piemēram, izmantojot drošas vairāku pušu datošanas un šifrēšanas tehnoloģijas; mudina Komisiju nākt klajā ar risinājumiem un kiberdrošības standartiem, kas būtu piemēroti visu lielumu tirgus dalībniekiem, tostarp mikrouzņēmumiem un MVU; atbalsta kopīgu un koordinētu pieeju ES instrumentu kopumam 5G kiberdrošības jomā un drošai 5G izvēršanai ES;

71.  aicina Komisiju veicināt revīzijas par datu koplietošanas infrastruktūras potenciāli ļaunprātīgu izmantošanu, ievainojamību un sadarbspēju; vērš uzmanību uz būtiskajām un strauji pieaugošajām izmaksām, ko rada kiberuzbrukumi; atgādina, ka lielāka savienojamība var palielināt kiberdraudus un noziedzību, kā arī kiberterorismu un dabas un tehnoloģisko avāriju risku, piemēram, tādu, kas ietekmē komercnoslēpumus; šajā ziņā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt Direktīvu (ES) 2016/1148 par tīklu un informācijas sistēmu drošību(29) un izveidot jaunu ES Kiberdrošības kompetenču centru, lai uzlabotu kibernoturību un efektīvāk reaģētu uz kiberuzbrukumiem;

72.  uzsver, ka produktu un pakalpojumu drošai ieviešanai uz datiem balstītās, uz patērētājiem orientētās un rūpnieciskās IoT Eiropas ekosistēmās būtu jāparedz integrēta drošība un privātums; mudina izmantot instrumentus, lai uzlabotu pārredzamību; atbalsta Komisijas ieceri izstrādāt digitālu produkta pasi;

73.  uzsver — lai stiprinātu kompetento tirgus uzraudzības iestāžu darbības un nodrošinātu produktu drošuma pietiekamu kontroli, ir svarīgi, ka šīm iestādēm būtu nepieciešamās pilnvaras piekļūt attiecīgajiem datiem, vienlaikus pilnībā ievērojot Regulu (ES) 2019/1020(30), ja tām ir pamats uzskatīt, ka pastāv potenciāli nelikumīga prakse; uzsver, ka ir jānodrošina uzraudzības iestāžu izmantoto datu drošums un aizsardzība;

74.  prasa uzraudzīt transporta jomas tiesību aktu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz Regulu (ES) 2020/1056, Direktīvu (ES) 2019/1936 un Regulu (ES) 2019/1239, nolūkā garantēt atbalstu uzņēmumiem, veicināt digitalizāciju un uzlabot datu apmaiņu uzstādījumos uzņēmumu saziņai ar pārvaldes iestādēm (B2A), B2C, B2B, B2G un G2B;

Pētniecība, prasmes, kompetence un MI

75.  atzīst datu piekļuves potenciālu zinātniskās pētniecības un izglītības programmu paātrināšanai; atzinīgi vērtē Komisijas darbu, darot iespējamu datu kopīgošanu pētniecības un izglītības vajadzībām; atzinīgi vērtē Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa (EOSC) kā atvērtas, uzticamas un savienotas vides izstrādi Eiropā, lai glabātu, kopīgotu un atkārtoti izmantotu pētniecības datus pāri robežām; atbalsta publiski finansētu pētījumu datu popularizēšanu saskaņā ar principu “tik atvērts, cik iespējams, tik slēgts, cik nepieciešams”; uzsver, cik vērtīgi ir stratēģiskas partnerības nolīgumi starp universitātēm, lai turpmāk veicinātu sadarbību dažādajās datu zinātnes jomās;

76.  uzsver, cik svarīgi ir sasniegt augstu vispārējo digitālo prasmju līmeni un veicināt sabiedrības informēšanas pasākumus; uzsver, ka Savienības izaugsmes potenciāls ir atkarīgs no tās iedzīvotāju un darbaspēka prasmēm; tādēļ aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst programmatūras inženierijai, talantu piesaistīšanai IKT jomā un visu iedzīvotāju datu lietotprasmes veicināšanai, lai veidotu Eiropas zinātību, galveno uzmanību pievēršot nākamās paaudzes un visprogresīvākajām tehnoloģijām; uzsver, ka tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu darbiniekiem ir vajadzīgas pienācīgas digitālās prasmes, jo tām ir izšķiroša nozīme tiesu sistēmas digitalizācijā visās dalībvalstīs; norāda, ka Komisija ir ierosinājusi vērienīgus mērķus attiecībā uz digitālajām prasmēm ES, izmantojot Digitālās izglītības rīcības plānu, un uzsver nepieciešamību cieši uzraudzīt tā īstenošanu, attīstību un sniegumu;

77.  uzsver, ka konkurētspējīga piekļuve datiem un datu pārrobežu izmantošanas veicināšana ir ārkārtīgi svarīga MI izstrādei, kas balstīta uz augstas kvalitātes datu palielinātu pieejamību, lai izveidotu nepersondatu kopas, kuras spēj apmācīt algoritmus un uzlabot to veiktspēju;

78.  uzsver, ka, īstenojot Eiropas datu stratēģiju, ir jānodrošina līdzsvars starp datu plašākas izmantošanas un kopīgošanas veicināšanu un ne tikai IĪT un komercnoslēpumu, bet arī pamattiesību, piemēram, privātuma, aizsardzību; uzsver, ka MI algoritmu apmācībai izmantotie dati dažkārt ir atkarīgi no strukturētiem datiem, piemēram, datubāzēm, ar autortiesībām aizsargātiem darbiem un citiem radītiem darbiem, uz kuriem attiecas intelektuālā īpašuma aizsardzība un kurus parasti nevar uzskatīt par datiem;

79.  norāda, ka ar autortiesībām aizsargāta satura izmantošana datu ievadei ir jāizvērtē, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus un Autortiesību direktīvā(31) paredzēto izņēmumu attiecībā uz tekstizraci un datizraci, kā arī blakustiesības digitālajā vienotajā tirgū; aicina Komisiju sniegt norādījumus par to, kā visiem centralizēti tiks darīta pieejama informācija par tiesību saglabāšanu;

80.  norāda, ka Komisijai būtu jāturpina izvērtēt izmaiņas spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā civilprocesa tiesību jomā, lai samazinātu esošos šķēršļus privāto investoru investīcijām; šajā sakarā aicina Komisiju nekavējoties un pienācīgi veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par kopīgiem civilprocesa obligātajiem standartiem(32);

81.  uzsver nepieciešamību nepieļaut visu veidu aizspriedumu, jo īpaši ar dzimumu saistītu aizspriedumu, netīšu atspoguļošanu uz algoritmiem balstītās lietotnēs; šajā sakarā mudina nodrošināt algoritmu, MI sistēmu un lietotņu uzbūves pārredzamību;

82.  atgādina, ka saskaņā ar VDAR ES pilsoņiem ir tiesības saņemt skaidrojumu par algoritmu pieņemtajiem lēmumiem un apstrīdēt tos, lai mazinātu nenoteiktību un neskaidrību, savukārt īpaša uzmanība būtu jāpievērš labklājībai un pārredzamībai darba dzīvē;

83.  uzskata, ka, lai gan pašreizējie atbildības principi un tehnoloģiski neitrālie atbildības noteikumi kopumā ir piemēroti digitālajai ekonomikai un lielākajai daļai jauno tehnoloģiju, tomēr ir daži gadījumi, piemēram, tie, kas attiecas uz MI sistēmu operatoriem, kad ir vajadzīgi jauni vai papildu atbildības noteikumi, lai uzlabotu juridisko noteiktību un nodrošinātu adekvātu kompensācijas shēmu skartajai personai datu nelikumīgas izmantošanas gadījumā;

84.  mudina Komisiju veikt visaptverošu novērtējumu par līdzīgām iespējamām juridiskām nepilnībām saistībā ar atbildību par datiem, piemēram, par MI un ar MI nesaistītu nodarīto kaitējumu, kas radies datkopu nepilnību vai neprecizitātes dēļ, un izvērtēt pašreizējo atbildības sistēmu iespējamās korekcijas, pirms tiek iesniegti jauni tiesību aktu priekšlikumi;

85.  aicina Komisiju veicināt paraugpraksi zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) izglītībā, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai, kā arī sieviešu iesaistei un nodarbinātībai tehnoloģiju jomā;

86.  atzinīgi vērtē programmu “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Kosmosa programmu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kā arī Eiropas digitālās inovācijas centrus, kas palīdzēs Eiropas uzņēmumiem pilnvērtīgi izmantot digitālās pārkārtošanās sniegtās iespējas; uzsver, cik svarīgs ir pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” paredzētais kvantu pētniecības finansējums; turklāt atgādina par to, kāda loma digitālās programmas īstenošanā būtu jāuzņemas Atveseļošanas un noturības mehānismam;

87.  prasa novirzīt publisko un privāto finansējumu, jo īpaši mikrouzņēmumiem un MVU, lai atbalstītu digitālo pārkārtošanos un pilnībā izmantotu datu ekonomikas potenciālu, kā arī integrētu digitālās tehnoloģijas un prasmes; uzsver, ka vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana mikrouzņēmumiem un MVU ietver ne tikai piekļuvi datiem, bet arī nepieciešamo prasmju nodrošināšanu, lai veiktu analīzi un gūtu ieskatus no šādas informācijas;

88.  aicina sociālos partnerus izpētīt digitalizācijas, datu un MI potenciālu ilgtspējīgas produktivitātes palielināšanā, vienlaikus ievērojot darba ņēmēju tiesības, uzlabojot darbaspēka labklājību un nodarbināmību un investējot prasmju pilnveides, pārkvalifikācijas, aizejošu darbinieku apmācības, mūžizglītības un digitālo prasmju shēmās; norāda, ka informētības palielināšana, izglītošana un pārredzamība saistībā ar datu virzītām tehnoloģijām ir svarīga, lai ES pilsoņi varētu saprast un piedalīties šo tehnoloģiju taisnīgā īstenošanā; uzsver, ka darbiniekiem vajadzētu būt tiesībām zināt, kur un kā viņu dati tiek vākti, izmantoti, uzglabāti vai koplietoti; prasa nepieļaut nesamērīgu un nepamatotu uzraudzību darbā; uzskata, ka valstu arodbiedrības būtu vairāk jāiesaista ieteikumu un vadlīniju sniegšanā par datu aizsardzību un privātumu darbvietā;

Globālie noteikumi

89.  uzskata, ka globālie noteikumi par datu lietošanu ir neatbilstīgi; aicina Komisiju nākt klajā ar trešo valstu datu normatīvās vides salīdzinošu analīzi; norāda, ka Eiropas uzņēmumi, kas darbojas dažās trešās valstīs, arvien vairāk saskaras ar nepamatotiem šķēršļiem un digitāliem ierobežojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus ar līdzīgi domājošām trešām valstīm starptautiskos un daudzpusējos forumos un divpusējās un tirdzniecības diskusijās, lai vienotos par jauniem starptautiskiem ētikas un tehniskajiem standartiem, kas reglamentē tādu jaunu tehnoloģiju izmantošanu kā MI, IoT, 5G un 6G un kam būtu jāveicina Savienības vērtības, pamattiesības, principi, noteikumi un standarti un jānodrošina, ka tās tirgus saglabā konkurētspēju un atvērtību pārējai pasaulei; uzsver, ka ir vajadzīgi starptautiski noteikumi un standarti, lai veicinātu globālu sadarbību, kuras mērķis ir stiprināt datu aizsardzību un nodrošināt drošu un atbilstīgu datu pārsūtīšanu, vienlaikus pilnībā ievērojot ES un dalībvalstu tiesību aktus un standartus;

90.  uzsver, ka persondatu nosūtīšanā uz citām jurisdikcijām vienmēr ir jāievēro VDAR, Tiesībaizsardzības direktīvas un Hartas noteikumi un pirms jebkādas nosūtīšanas jāņem vērā EDAK ieteikumi un vadlīnijas un ka nosūtīšanu var veikt tikai tad, ja pastāv pietiekams persondatu aizsardzības līmenis;

91.  prasa nodrošināt datu brīvu plūsmu starp Savienību un trešām valstīm ar nosacījumu, ka tiek ievērotas datu aizsardzības, privātuma, drošības un citas skaidri definētas, pienācīgi pamatotas un nediskriminējošas publiskās politikas intereses, piemēram, pieņemot lēmumus par atbilstību; uzskata, ka datu brīva datu plūsma pāri robežām ir vajadzīga, lai pilnībā izmantotu datu ekonomikas potenciālu, un uzsver, ka datu plūsmas saglabāšanai arī turpmāk ir jābūt Eiropas mērķu stūrakmenim; atbalsta piekļuves nodrošināšanu kopējām Eiropas datu telpām tādām ieinteresētajām personām, kas pilnībā ievēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm risināt sarunas par jauniem noteikumiem attiecībā uz globālo digitālo ekonomiku, tostarp par nepamatotu datu lokalizācijas prasību aizliegumu; atgādina, ka ir svarīgi panākt progresu sarunās par e-komerciju Pasaules Tirdzniecības organizācijā, un aicina ES brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļaut vērienīgas un visaptverošas digitālās tirdzniecības nodaļas; atbalsta Savienības aktīvo lomu un līdzdalību citos starptautiskos forumos attiecībā uz starptautisku sadarbību digitalizācijas jomā, piemēram, ANO, ESAO, Starptautiskajā Darba organizācijā un UNESCO;

o
o   o

92.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 124 I, 17.4.2020., 1. lpp. (2) OV L 114, 14.4.2020., 7. lpp. (3) OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp. (4) OV L 134, 31.5.2018., 12. lpp. (5) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp. (6) OV L 303, 28.11.2018., 59. lpp. (7) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp. (8) OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp. (9) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp. (10) OV C 202 I, 16.6.2020., 1. lpp. (11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054. (12) OV C 449, 23.12.2020., 37. lpp. (13) OV C 307, 30.8.2018., 163. lpp. (14) OV C 50, 9.2.2018., 50. lpp. (15) OV C 162, 10.5.2019., 2. lpp. (16) OV C 411, 27.11.2020., 2. lpp. (17) OV C 345, 13.10.2017., 130. lpp. (18) Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojums “Eiropas Datu stratēģija”, 2. lpp. (19) Kā norādīts 2019. gada 12. februāra rezolūcijā par visaptverošu Eiropas rūpniecības politiku attiecībā uz mākslīgo intelektu un robotiku. (20) Austrijas Vides aģentūra un Borderstepa institūts, 2020. gada novembrī Komisijai sagatavotais galīgais pētījuma ziņojums “Energoefektīvas mākoņdatošanas tehnoloģijas un politika ekoloģiskam mākoņdatošanas tirgum”. (21) OV L 249, 31.7.2020., 33. lpp. (22) OV L 305, 26.11.2019., 1. lpp. (23) OV L 198, 25.7.2019., 64. lpp. (24) OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp. (25) OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp. (26) OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp. (27) OV L 123, 12.5.2011., 11. lpp. (28) OV L 356, 12.12.2014., 438. lpp. (29) OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp. (30) OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp. (31) OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp. (32) OV C 334, 19.9.2018., 39. lpp.