Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK(1) un 2004/18/EK (“Aizsardzības jomas iepirkuma direktīva”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem(2) (“Sūtījumu direktīva”),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. novembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Direktīvas 2009/81/EK par publisko iepirkumu aizsardzības un drošības jomā atbilstību tās 73. panta 2. punktam (COM(2016)0762),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. novembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvas 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem, izvērtējums” (COM(2016)0760),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. novembra paziņojumu “Norādes par valdību savstarpējo līgumu slēgšanu drošības un aizsardzības jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK 13. panta f) punkts)” (C(2016)7727),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 20. aprīļa Ieteikumu (ES) 2018/624 par apakšpiegādātāju un MVU pārrobežu piekļuvi tirgum aizsardzības nozarē(3),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par sadarbīga iepirkuma vadlīnijām aizsardzības un drošības jomā (Aizsardzības un drošības iepirkuma direktīva 2009/81/EK)(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamentārās izpētes pakalpojumu dienesta (EPRS) 2020. gada septembra pētījumu “ES aizsardzības tiesību aktu kopums. Aizsardzības jomas iepirkuma direktīva un direktīva par sūtījumiem Kopienas teritorijā”,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9-0025/2021),

A.  tā kā Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvas mērķis ir ieviest taisnīgus un pārredzamus noteikumus aizsardzības jomas iepirkumam, lai nodrošinātu, ka ar aizsardzību saistītie uzņēmumi dalībvalstīs var piekļūt citu dalībvalstu aizsardzības tirgiem;

B.  tā kā Sūtījumu direktīva tiecas uzlabot Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgus darbību, veicināt ES aizsardzības jomas piegādes ķēdes integrāciju un palielināt piegādes drošību, vienkāršojot noteikumus un procedūras ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumiem ES teritorijā;

C.  tā kā abas direktīvas tiecas palielināt ar aizsardzību saistīto ražojumu iekšējo tirgu un stiprināt Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgus konkurētspēju;

D.  tā kā aizsardzības tiesību aktu kopuma direktīvas ir vajadzīgas, lai turpinātu veidot kopēju Eiropas drošības un aizsardzības kultūru, kuras pamatā ir Savienības kopīgās vērtības un mērķi, ņemot vērā dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas specifiku;

E.  tā kā Komisija 2016. gadā veiktajā novērtējumā secināja, ka Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvas mērķi ir sasniegti tikai daļēji, jo tā ļāva sākotnēji palielināties konkurencei, pārredzamībai un nediskriminēšanai ES aizsardzības iepirkuma tirgū, taču, lai šos mērķus sasniegtu pilnībā, bija vajadzīgs daudz lielāks progress konsekventā direktīvas izmantošanā dalībvalstīs;

F.  tā kā EPRS veiktajā pētījumā ir norādīts uz Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvas nepietiekamo ietekmi uz aizsardzības vērtības ķēžu eiropeizāciju;

G.  tā kā Komisijas 2016. gada novērtējumā apliecināts, ka atšķirības Sūtījumu direktīvas transponēšanā radīja ievērojamus šķēršļus tās efektīvai piemērošanai, kas izraisīja lēnu vai nepilnīgu piemērošanu atsevišķās dalībvalstīs, dalībvalstīs īstenoto prasību un procedūru saskaņošanas vispārēju trūkumu un lielas atšķirības dalībvalstu publicētajos vispārīgo sūtījumu licenču nosacījumos un ierobežojumos;

H.  tā kā papildus vispārējiem šķēršļiem, ko ienākšanai tirgū rada ģeogrāfiskais attālums, valodas šķēršļi un nepietiekamas zināšanas par pārrobežu tirgu, aizsardzības jomā strādājošie mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) arī saskaras ar papildu administratīvajām grūtībām, piemēram, saistībā ar piegādes drošības jautājumiem, apakšuzņēmumu līgumu slēgšanas noteikumu sarežģītību un augstām sertifikācijas izmaksām;

I.  tā kā MVU, piedaloties publiskā iepirkuma procedūrās, saskaras ar nopietnām problēmām;

J.  tā kā svarīgs MVU nepiedalīšanās iemesls ir pārrobežu piekļuves trūkums piegādes ķēdēm; tā kā aizsardzības piegādes ķēdēm būtiskā apmērā koncentrējas uz nacionālajām vajadzībām un tas palielina grūtības MVU, kuri vēlas iekļauties aizsardzības piegādes ķēdēs citās Eiropas valstīs; tā kā turklāt oriģinālā ekipējuma ražotāji finansiālu ierobežojumu dēļ turpina slēgt apakšlīgumus tikai ar tiem MVU, ar kuriem tiem jau ir pastāvējušas līgumattiecības;

K.  tā kā ir jāizstrādā visaptveroša un holistiska koncepcija Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgum, kas oficiāli apvienotu visus pašreizējos elementus, piemēram, Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP), Savienības sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai (PADR), Eiropas Aizsardzības fondu (EAF), pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO), kopējo nostāju par ieroču eksportu, Divējāda lietojuma regulu(5), abas direktīvas, kas veido 2009. gada aizsardzības tiesību aktu kopumu, un turpmākās iniciatīvas, piemēram, kopīgos piegādes drošības noteikumus;

L.  tā kā bez politikas saskaņotības un centieniem apvienot dažādos elementus pastāv risks, ka ES līmeņa darbība palielinās pažreizējos tirgus izkropļojumus un citus ārkārtīgi neefektīvus procesus un politikas nostādnes aizsardzības nozarē,

Ar aizsardzību saistīto ražojumu iekšējā tirgus darbības uzlabošana, labāk īstenojot un izpildot aizsardzības tiesību aktu kopumu

1.  atkārtoti pauž atbalstu aizsardzības tiesību aktu kopumā iekļautajās direktīvās minētajiem vērienīgajiem mērķiem, kas tika noteikti, lai veicinātu turpmāku ES aizsardzības jomas piegādes ķēdes integrāciju un palielinātu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, pārredzamību, vienlīdzīgu attieksmi un Eiropas aizsardzības rūpniecības vispārējo konkurētspēju;

2.  uzsver, ka direktīvu efektīva īstenošana ir solis ceļā uz ES vērienīgo mērķi izveidot stratēģisko autonomiju un Eiropas aizsardzības savienību; uzsver, ka direktīvas varētu padarīt ES aizsardzības politiku saskaņotāku un sekmēt Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstību ar nosacījumu, ka dalībvalstīm ir kopīgs redzējums un kopīga stratēģiska perspektīva attiecībā uz Eiropas aizsardzības iniciatīvām;

3.  pauž nožēlu par to, ka ES aizsardzības ražojumu iekšējā tirgū joprojām ir vērojama sadrumstalotība, kas aizvien rada nevajadzīgu dublēšanos un dalībvalstu aizsardzības izdevumu neefektīvu izmantošanu;

4.  atzinīgi vērtē dažas no pozitīvajām tendencēm Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvas pakāpeniskajā īstenošanā, proti, dalībvalstu sniegto paziņojumu par līgumu un paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu skaita palielināšanos un augošo tā iepirkuma daļu, par ko iesniegts piedāvājums konkursa kārtībā, izmantojot Tenders Electronic Daily (TED); taču uzsver, ka ļoti augsts iepirkuma izdevumu apmērs joprojām rodas, direktīvu nepiemērojot, un milzīga daļa līgumu slēgšanas tiesību joprojām tiek piešķirta valstu līmenī; uzsver arī to, ka procedūras MVU nav viegli pieejamas;

5.  uzsver, ka ar izņēmumiem saistīto noteikumu, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pantā paredzēto noteikumu, sistemātiska izmantošana dalībvalstīs var apdraudēt Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvas pilnīgu un pienācīgu īstenošanu;

6.  atgādina par Komisijas skaidrojošajiem norādījumiem attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem var atsaukties uz LESD 346. pantu aizsardzības jomas iepirkuma jautājumos, jo šo norādījumu mērķis ir novērst to, ka dalībvalstis, iespējams, ļaunprātīgi un neatbilstīgi izmanto un nepareizi interpretē šo noteikumu; aicina dalībvalstis stingri ievērot Komisijas skaidrojošos norādījumus un prasa Komisijai nodrošināt to, lai šie norādījumi tiktu konsekventi īstenoti un ievēroti;

7.  aicina aizsardzības jomas iegādēs pareizi izmantot atbrīvojumus un kompensācijas prasības, kas ierobežo godīgu konkurenci Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgū, un jo īpaši aicina labāk uzraudzīt un panākt to, ka pareizi tiek izmantots atbrīvojums attiecībā uz pārdošanu starp valdībām saskaņā ar Komisijas 2016. gada norādījumiem par pārdošanu starp valdībām un Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvas piemērošanu; lai uzlabotu attiecīgo Komisijas norādījumu rūpīgu pārbaudi un īstenotu tos, prasa dalībvalstīm šajā sakarībā sistemātiski un visaptveroši iesniegt konsekventus, precīzus un salīdzināmus datus par to, kā tās izmanto atbrīvojumus; uzskata, ka Komisijai būtu jāuzņemas atbildība par uzraudzību attiecībā uz to, cik lielā mērā ir nepieciešami atbrīvojumi, ko dalībvalstis izmanto, piešķirot tiesības slēgt līgumus ārpus Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvas darbības jomas, un cik to izmantošana ir samērīga, un nebūtu galvenokārt jāpaļaujas uz nozares pārstāvju iesniegtajām sūdzībām; tādēļ mudina Komisiju pastiprināt centienus un veikt drosmīgus un proaktīvus pasākumus, lai novērstu izņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu un pieņemtu uzstājīgāku izpildes politiku, jo īpaši nodrošinot pienākumu neizpildes procedūru efektivitāti;

8.  uzskata, ka joprojām ir ļoti nepieciešams koncentrēties uz Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvas efektīvu īstenošanu un izpildes nodrošināšanu; uzskata, ka, lai tas notiktu, dalībvalstīm būtu jākoncentrējas uz vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības un konkurences nodrošināšanu un uz piekļuvi publiskajiem iepirkumiem šajā jomā un ka Komisijai būtu jākoncentrējas uz to, lai īstenotu kopējos ziņošanas standartus un sniegtu dalībvalstīm turpmākus norādījumus un informāciju par direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu;

9.  aicina dalībvalstis pienācīgi īstenot Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvu, kā arī tās dalībvalstis, kurām ir liela un attīstīta aizsardzības rūpniecība, rādīt piemēru;

10.  uzskata — lai nodrošinātu kvalitatīvu un ātri reaģējošu iepirkumu, varētu uzlabot dažus Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvas īstenošanas aspektus, piemēram, to, kā dalībvalstis izmanto Direktīvā 2014/24/ES(6) noteikto atklāto procedūru, inovācijas partnerības vai citas jaunas procedūras, un mudina dalībvalstis tās konsekventi piemērot, kad vien tas ir iespējams; taču uzskata, ka pārskatīt Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvu un Sūtījumu direktīvu pašreiz nav nepieciešams, jo spēkā esošais tiesiskais regulējums ir pietiekams, ja to pareizi īsteno, pienācīgi izmanto un panāk tā izpildi;

11.  tādēļ aicina Komisiju uzraudzīt direktīvu īstenošanu, uzlabot to pārredzamību un sniegt norādījumus dalībvalstīm, lai nodrošinātu direktīvu konsekventu un pilnīgu izpildi un tādējādi pilnībā sasniegtu tajā noteiktos mērķus, jo savstarpīguma trūkums varētu atturēt dalībvalstis ar augstāku īstenošanas pakāpi;

12.  konstatē, ka attiecībā uz Sūtījumu direktīvu jaunu instrumentu, tostarp vispārīgo sūtījumu licenču, izplatīšanās ir diezgan zema salīdzinājumā ar individuālajām sūtījumu licencēm, kuras bija plānots aizstāt ar jaunajiem instrumentiem;

13.  turklāt konstatē, ka sertifikācija izplatījās lēnāk un zemākā līmenī, nekā gaidīts, un ka efektīvu Sūtījumu direktīvas piemērošanu joprojām apgrūtina šķēršļi, ko rada zems informētības līmenis, jo īpaši MVU vidū, par instrumentiem, kas pieejami saskaņā ar direktīvu, un iekšējā tirgū pastāvošajām iespējām, kā arī sistēmu, ko dalībvalstis izmanto eksporta kontrolē, papildus nepietiekamai saskaņošanai vispārīgo sūtījumu licenču īstenošanā, kas ir ievērojami šķēršļi efektīvai direktīvas piemērošanai;

14.  tāpēc uzskata, ka Sūtījumu direktīva ir tikai daļēji sasniegusi savus galvenos mērķus, jo īpaši mērķi atvieglot ar aizsardzību saistīto ražojumu apriti iekšējā tirgū un radīt efektīvu iekšējo tirgu, lielāku piegādes drošību un uzlabotu konkurētspēju;

15.  uzsver, ka ir svarīgi panākt patiesa iekšēja tirgus izveidi ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumiem ES teritorijā, kurā valstu iestādes apzinātos, kādi ražojumi un kam tiek sūtīti, un kurā eksporta atļaujas un citi eksporta ierobežojumi ir samazināti līdz prasītajam minimumam;

16.  šajā sakarībā norāda uz progresu, ko Komisija guvusi ar saviem ieteikumiem par vispārīgo sūtījumu licenču piemērošanas jomu un nosacījumiem;

17.  aicina Komisiju uzlabot Sūtījumu direktīvas īstenošanu atsevišķās dalībvalstīs, uzstājot, lai valstu iestādes atrisina neatrisinātos jautājumus;

18.  aicina plašāk attīstīt saziņu un informācijas apmaiņu starp valstu sūtījumu kontroles speciālistiem visā ES, lai novērstu pašreizējās atšķirības sūtījumu kontroles praksē un dalībvalstu savstarpējo neuzticēšanos, kā arī lai novērtētu vienotu valsts kontaktpunktu ieviešanu ar ES iekšējiem sūtījumiem saistītos jautājumos;

19.  aicina dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā Komisijas ieteikumus par vispārīgo sūtījumu licenču piemērošanas jomu un nosacījumiem un nepieļaut papildu nosacījumu radīšanu sūtījumiem, uz kuriem attiecas vispārīgo sūtījumu licences, kas būtu pretēji ieteikumos uzskaitītajiem nosacījumiem vai tos vājinātu; uzsver nepieciešamību nodrošināt valsts noteikumu par sūtījumu licencēm tulkojumus vismaz angļu valodā; aicina Komisiju pilnībā atbalstīt dalībvalstis un palīdzēt tām izstrādāt saskaņotas globālas un individuālas sūtījumu licences EDIDP un EAF projektiem;

20.  atzinīgi vērtē tos Sūtījumu direktīvas noteikumus, kuru mērķis ir veicināt sadarbīgu iepirkumu aizsardzības jomā, un aicina dalībvalstis patiesas solidaritātes garā izmantot visas šīs direktīvas piedāvātās sadarbības iespējas, jo īpaši tās, kas paredzētas EDIDP un gaidāmā EAF satvarā;

21.  aicina Komisiju izvirzīt par prioritāti turpmāko pārraudzību attiecībā uz ieteikumiem par vispārīgo sūtījumu licenču piemērošanas jomu un nosacījumiem, tostarp apsverot iespēju ieteikumus pārveidot par saistošiem noteikumiem, lai nākamajos gados par visaptverošu mērķi noteiktu pakāpenisku saskaņošanu;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai, jo īpaši MVU vidū, uzlabotu informētību par Sūtījumu direktīvas instrumentiem un sniegtajiem ieguvumiem;

23.  ņem vērā Stratēģisko kompasu, ar ko plānots veikt kopēju apdraudējuma analīzi; uzskata, ka aizsardzības tiesību aktu kopumam vajadzētu būt vienam no to veidojošajiem elementiem, kas palīdz veidot eksporta kontroles politiku;

24.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot datu kvalitāti, pārredzamību, konsekvenci un pieejamību un apsvērt īpašu statistikas klasifikācijas kodu izveidi, lai atvieglotu abu direktīvu īstenošanas uzraudzību un nodrošinātu jēgpilnu kontroli;

25.  uzsver atšķirības apjomā, kādā dalībvalstis publicē TED paziņojumus par līgumiem; uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt piekļuvi Sertificēto ar aizsardzību saistīto uzņēmumu reģistra (CERTIDER) tiešsaistes datubāzei un tās lietojamību; uzsver nepieciešamību sistemātiski darīt pieejamus datus par ES iekšējiem sūtījumiem, tostarp kvantitatīvos datus, kā arī sadalījumu pa licenču kategorijām, lai labāk ņemtu vērā aizsardzības un bruņošanās darbības; norāda, ka šādas atšķirības veicina ticamu datu trūkumu un var izraisīt traucējumus iekšējā tirgū un ka savstarpīguma trūkums var mazināt to dalībvalstu motivāciju, kuras īstenošanā guvušas lielāku progresu;

26.  aicina Komisiju izpētīt iespējas izstrādāt kopīgas standartizētas administratīvās veidlapas, lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un veidot Eiropas pieeju ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumiem;

27.  aicina Komisiju stingri rīkoties direktīvu izpildē, tostarp vairāk izmantojot LESD 258. pantā paredzētās tiesības uzsākt pārkāpuma procedūras; prasa Komisijai pašai uzsākt pārkāpuma procedūras, nevis tikai reaģēt uz nozares pārstāvju iesniegtajām sūdzībām;

Tirgus sadrumstalotības novēršana un MVU līdzdalības palielināšana

28.  norāda, ka MVU šķiet gūstam mazākus panākumus līgumu slēgšanas tiesību iegūšanā saskaņā ar Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvu nekā vispārīgajā ES publiskajā iepirkumā; turklāt norāda, ka ir skaidrs, ka dalībvalstu iestādes nav izmantojušas direktīvā paredzētos apakšuzņēmuma līguma slēgšanas noteikumus regulāri un strukturēti; uzskata, ka minētie noteikumi dažām dalībvalstīm ir sarežģīti un grūti izmantojami (tas daļēji izskaidro direktīvas ierobežoto ietekmi) un ka tāpēc ir jāmudina MVU piedalīties šajā procesā un jāvienkāršo procedūras;

29.  uzsver, ka sertifikācijas procesi tiek uzskatīti par dārgiem, ilgstošiem un apgrūtinošiem un tādēļ MVU tie nav ne pieejami, ne pievilcīgi;

30.  prasa dalībvalstīm sistemātiski ievērot Komisijas ieteikumu par apakšpiegādātāju un MVU pārrobežu piekļuvi tirgum aizsardzības nozarē, piemēram, prasības attiecībā uz informācijas kvalitāti, līgumu sadalīšanu daļās vai iepirkuma procedūras radītā administratīvā sloga mazināšanu;

31.  tāpēc uzskata, ka mērķis palielināt MVU līdzdalību ir sasniegts tikai daļēji;

32.  uzskata, ka Aizsardzības jomas iepirkuma direktīvā paredzētie noteikumi par konkurenci starp apakšuzņēmējiem nav ietekmējuši apakšpiegādātāju un aizsardzības jomā strādājošo MVU pārrobežu piekļuvi vai ir to ietekmējuši tikai ļoti ierobežotā apmērā; aicina dalībvalstis pārliecināties par to, ka to iekšējās procedūras nodrošina MVU pārrobežu līdzdalības iespēju un vienkāršo MVU piekļuvi piedāvājumu iesniegšanas procesiem aizsardzības un drošības jomā un piedalīšanos šajos procesos;

33.  konstatē, ka daudzi MVU, kas aktīvi darbojas aizsardzības tirgos, ir iesaistīti divējāda lietojuma jautājumā, savukārt daudzi citi joprojām specializējas tieši ar aizsardzību saistītās darbībās un tāpēc ir īpaši atkarīgi no militāriem un ar aizsardzību saistītiem uzņēmumiem;

34.  aicina Komisiju turpināt darbu un rūpīgi pārbaudīt nepietiekamās MVU līdzdalības cēloņus;

35.  aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot atjauninātu datu karti par attiecīgajiem MVU, kurā, vienlaikus garantējot sensitīvu datu un intelektuālā īpašuma aizsardzību, ir norādītas to rūpnieciskās un tehnoloģiskās spējas un kuram var publiski piekļūt citu dalībvalstu galvenie darbuzņēmēji, lai apzinātu MVU ar attiecīgām spējām, kas vajadzīgas konkrētiem projektiem, un ierosināt citus efektīvus instrumentus, kas varētu palielināt MVU līdzdalību publiskā iepirkuma procesā;

36.  aicina Komisiju uzlabot MVU piekļuvi finansējumam;

37.  uzskata, ka dalībvalstu rīcība varētu būtiski uzlabot aizsardzības jomā strādājošo MVU un apakšpiegādātāju piekļuvi pārrobežu tirgum, un tādēļ aicina dalībvalstis pēc iespējas vispusīgāk īstenot Komisijas ieteikumus;

38.  aicina dalībvalstis sistemātiskāk izmantot pašreizējos ES līmeņa instrumentus, piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīklu, lai atbalstītu MVU pārrobežu darbības;

Atvērta Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgus izveide

39.  uzskata, ka labāka direktīvu īstenošana ir būtiski svarīga, lai sasniegtu visaptverošo mērķi uzlabot iekšējā aizsardzības ražojumu tirgus darbību un sekmēt atvērta Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgus izveidi;

40.  aicina Komisiju censties palielināt tiesiskā regulējuma ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumiem plašu pieņemšanu, uzlabojot vispārīgo sūtījumu licenču pieejamību visā ES un risinot sertifikācijas sistēmas ierobežoto piemērošanu, kura var stimulēt Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgus veidošanos un tādējādi uzlabot iekšējā ar aizsardzību saistīto ražojumu tirgus darbību;

41.  aicina Komisiju veikt konkrētas darbības, ar kurām vairo uzticību starp dalībvalstīm aizsardzības un drošības jomā, lai uzlabotu to sadarbību un radītu patiesu vienoto tirgu ar aizsardzību saistīto ražojumu jomā;

42.  uzskata, ka direktīvu efektīva īstenošana arī vēl vairāk uzlabotu pēdējos gados uzsākto aizsardzības iniciatīvu efektivitāti, jo īpaši PESCO, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD), EAF un pārskatīto Spēju attīstības plānu (CDP), kas kopumā var veicināt sadarbīgu aizsardzības spēju plānošanu, attīstību, iepirkumu un darbību; aicina dalībvalstis stimulēt Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgu, sadarbojoties PESCO un EAF projektos; šajā sakarībā norāda, ka dalībvalstīm būtu jādalās ar pieredzi un paraugpraksi, kas līdz šim gūta, īstenojot aizsardzības tiesību aktu kopumu, lai mazinātu tā nevienmērīgu īstenošanas līmeni;

43.  uzsver, ka ir nepieciešams saskaņotāk interpretēt un konsekventāk īstenot ES kopējo nostāju par ieroču eksportu, ņemot vērā astoņus ES ieroču eksporta kritērijus, lai ierobežotu ES iekšējā aizsardzības tirgus sadrumstalotību un pastiprinātu ES ārpolitikas saskaņotību; prasa rīkoties, lai novērstu Sūtījumu direktīvas, kopējās nostājās un Divējāda lietojuma regulas iespējamās nepilnības;

44.  aicina dalībvalstis izrādīt politisko gribu palielināt ES iekšienē veiktas iegādes aizsardzības jomā un sadarbību pētniecības un izstrādes jomā un izmantot kopēju aizsardzības pētniecību un izstrādi, un iegādes, lai uzlabotu to militāro spēku sadarbspēju;

45.  prasa atjaunot centienus, lai novērstu EDTIB pastāvīgās tehnoloģiskās un inovācijas nepilnības un trūkumus un tādējādi samazinātu pieaugošo Eiropas atkarību no importa aizsardzības jomā; uzsver — lai izveidotu uzticamu un visaptverošu Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgu un efektīvu aizsardzības nozari, Komisijai ir jāiesniedz visaptveroša ES mēroga piegādes drošības režīma stratēģija;

46.  uzsver, ka tirdzniecības un sadarbības nolīgums neattiecas uz ES un Apvienotās Karalistes sadarbību aizsardzības jomā, un iesaka veikt pienācīgu analīzi par Brexit ietekmi uz ES aizsardzības ekipējuma tirgu;

47.  uzskata, ka kopš abu direktīvu pieņemšanas Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgū ir notikušas daudzas pārmaiņas; aicina Komisiju analizēt pieejamo instrumentu efektivitāti, ņemot vērā minētās pārmaiņas;

o
o   o

48.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp. (2) OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp. (3) OV L 102, 23.4.2018., 87. lpp. (4) OV C 157, 8.5.2019., 1. lpp. (5) Padomes 2009. gada 5. maija Regula (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.). (6) OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.