Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2015. gada 25., 26. un 27. septembrī notikušo augstākā līmeņa sanāksmi par ilgtspējīgu attīstību, ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra noslēguma dokumentu "Mūsu pasaules pārveide — ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam" un visus 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

–  ņemot vērā Adisabebas 2015. gada rīcības plānu par finansējumu attīstībai,

–  ņemot vērā 2017. gada 7. jūnijā parakstīto "Jauno Eiropas Konsensu par attīstību — mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne",

–  ņemot vērā 2015. gada Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām ("Parīzes nolīgums"),

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības (AS) "Programmu 2063", kas tika pieņemta 2015. gada 31. janvārī Āfrikas Savienības valstu un valdību vadītāju asamblejas 24. kārtējās sesijas laikā, kas notika Adisabebā,

–  ņemot vērā Lisabonā 2007. gada 9. decembrī pieņemto ES un Āfrikas kopīgo stratēģiju,

–  ņemot vērā Āfrikas un Eiropas jaunatnes samita noslēguma dokumentu — Abidžanas deklarāciju, kas tika pieņemta 2017. gada 11. oktobrī,

–  ņemot vērā 2017. gada 29. un 30. novembrī Abidžanā notikušās Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības 5. augstākā līmeņa sanāksmes secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 12. septembra paziņojumu par jaunu Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu aliansi: līdzšinējās investīciju un nodarbinātības partnerības pacelšana jaunā līmenī (COM(2018)0643),

–  ņemot vērā jaunās alianses ietvaros izveidoto četru darba grupu digitālās ekonomikas, enerģētikas, transporta un lauksaimniecības jautājumos secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Āfrikas Savienības Komisijas komisāru kolēģiju 10. sanāksmes 2020. gada 27. februāra kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 9. marta kopīgo paziņojumu "Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku" (JOIN(2020)0004) un Komisijas 2020. gada 30. jūnija secinājumus šajā jautājumā,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu un Maputu protokolu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā ANO 1989. gada 20. novembra Bērna tiesību konvenciju,

–  ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2020–2024),

–  ņemot vērā 2006. gada 13. decembra ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020) un nostiprināto programmu personu ar invaliditāti tiesību jomā 2020.–2030. gadam,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības 2016. gada jūlijā pieņemto Dzimumu līdztiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas sievietēm stratēģiju 2018.–2028. gadam,

–  ņemot vērā ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu (GAP II — Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana, pateicoties ES ārējām attiecībām 2016.–2020. gadā),

–  ņemot vērā Nolīgumu par Āfrikas Kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas izveidi (AfCFTA),

–  ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2019. gada ziņojumu "Pasaules bioloģiskās daudzveidības stāvoklis attiecībā uz pārtiku un lauksaimniecību" un tās 2016. gada ziņojumu par pasaules mežu situāciju,

–  ņemot vērā 2019. gada maija globālo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, kuru sagatavojusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES),

–  ņemot vērā ANO 2015. gada 18. martā pieņemto Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam,

–  ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumus par globālo sasilšanu par 1,5 C, par klimata pārmaiņām un zemi, kā arī par okeānu un kriosfēru klimata pārmaiņu ietekmē,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu "Eiropas zaļais kurss" (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā 2020. gada 20. maijā publicēto ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par lauksaimnieku un citu lauku apvidos strādājošo personu tiesībām,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu pasludināt laikposmu no 2019. gada līdz 2028. gadam par ģimenes lauksaimniecības desmitgadi,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 2. maija darba dokumentu "Digital4Development: digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu iekļaušana ES attīstības politikā" (SWD(2017)0157),

–  ņemot vērā 2018. gada 17. decembrī pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālo paktu par bēgļiem,

–  ņemot vērā 2018. gada 19. decembrī pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Konvenciju par iekšzemē pārvietotu personu aizsardzību un palīdzību šādām personām Āfrikā (Kampalas konvencija),

–  ņemot vērā ANO izsludināto programmu "Starptautiskā afrikāņu izcelsmes personu desmitgade (2015–2024)" un it īpaši tās pīlāru "Atzīšana",

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 15. maija paziņojumu "Partnervalstu vietējo pašpārvalžu ietekmes palielināšana, lai uzlabotu pārvaldību un sasniegtu efektīvākus attīstības rezultātus" (COM(2013)0280),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2019. gada ziņojumu Eiropadomei par ES attīstības palīdzības mērķiem,

–  ņemot vērā 2017. gada 16. novembra rezolūciju par ES un Āfrikas kopējo stratēģiju: stimuls attīstībai(1),

–  ņemot vērā 2015. gada 6. oktobra rezolūciju par vietējo pašvaldību lomu attīstības sadarbībā jaunattīstības valstīs(2),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. novembra rezolūciju par digitalizāciju attīstībai: nabadzības samazināšana, izmantojot tehnoloģiju(3),

–  ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par protestiem pret rasismu pēc Džordža Floida nāves(4),

–  ņemot vērā 2019. gada 27. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI)(5),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Savienības un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK valstu) turpmākajām attiecībām, jo īpaši 2016. gada 4. oktobra(6), 2018. gada 14. jūnija(7) un 2019. gada 28. novembra(8) rezolūcijas,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, kā arī Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A9-0017/2021),

A.  tā kā gaidāmajai ĀS un ES augstākā līmeņa sanāksmei vajadzētu dot jaunu impulsu partnerības veidošanā un tajā būtu jānāk klajā ar kopīgu stratēģiju attiecībā uz konkrētu rīcību kopīgo problēmu risināšanā un iespējām atbilstīgi starptautiskajām saistībām, kas uzņemtas saskaņā ar ilgtspējīgu attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu;

B.  tā kā ir ļoti būtiski valstīm veikt lielākus ieguldījumus ar mērķi sistemātiski vākt precīzus, salīdzināmus un sadalītus datus, lai apzinātu jomas, kurās sastopami intersekcionalitātes veidi, un lai noteiktu, kādi tie ir un kā risināt ar tiem saistītos jautājumus, kā arī, lai analizētu, vai saskaņā ar šo stratēģiju veikto darbību rezultāti pozitīvi ietekmē ikvienu cilvēku, tostarp tos, kuri visvairāk atstāti novārtā; tā kā saskaņā ar 17. IAM jāvāc dati sadalījumā pēc ienākumiem, dzimuma, vecuma, rases, etniskās piederības, ar migrāciju saistītā statusa, invaliditātes un ģeogrāfiskās atrašanās vietas;

C.  tā kā Āfrikas interesēm un prioritātēm, kas jo īpaši noteiktas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2063. gadam, ir jābūt galvenajiem elementiem mūsu attiecību pārveidē;

D.  tā kā Āfrikā ir lielākais jaunu iedzīvotāju īpatsvars pasaulē un Āfrikas kontinentā atrodas vairākas pasaules nestabilākās valstis; tā kā katru mēnesi darba tirgū iesaistās aptuveni viens miljons afrikāņu;

E.  tā kā ES pievienotā vērtība partnerattiecībās ar Āfriku būs atkarīga no ES spējas starpkontinentālo dialogu apvienot ar konkrētām situācijām pielāgotām pieejām, kurās ņemta vērā vietējo un reģionālo īpatnību daudzveidība, partnervalstu sensitīvie aspekti un esošās sociālās struktūras, kā arī no tās vēlmes kopā ar Āfriku veidot ilgtermiņa redzējumu, kura pamatā ir kopīgas vērtības, savstarpējās intereses un multilaterālisma atdzīvināšana;

F.  tā kā pienācīgas kvalitātes darbvietu un dzīves apstākļu pieejamībai vietējā līmenī ir ļoti būtiska nozīme, lai ierobežotu migrācijas tendences;

G.  tā kā 2018. gadā izejvielas veidoja 49 % no ES kopējā importa no Āfrikas; tā kā ieguves nozare ir galvenais stimuls ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem Āfrikā;

H.  tā kā drošība, tiesiskums un laba pārvaldība ir ekonomikas izaugsmes un ieguldījumu priekšnosacījumi; tā kā ekonomikas izaugsmei un ieguldījumiem jābūt ilgtspējīgiem un jāiet roku rokā ar nevienlīdzības apkarošanu, īstenojot līdzekļu pārdalīšanas politiku, stiprinot cilvēkkapitālu un līdztiesību, kā arī veicinot politisko līdzdalību un uzlabojot sociālā nodrošinājuma sistēmas un pasākumus IAM īstenošanai;

I.  tā kā miers un drošība ir būtiski nosacījumi, lai ilgtermiņā panāktu ilgtspējīgu attīstību un veicinātu stabilizāciju un spēcīgu iestāžu izveidi vietējā, reģionālā un valsts līmenī, un tā kā tie nepieciešami, lai uzlabotu dzīves apstākļus un īstenotu IAM;

J.  tā kā politiski nestabilās un administratīvi vājās Āfrikas valstīs prioritāte ir valsts veidošana, kas ietver fiskālo spēju stiprināšanu;

K.  tā kā Āfrikas Subsahāras reģionā nav reģistrēti 94 miljoni bērnu vecumā līdz 5 gadiem, Austrumāfrikā un Dienvidāfrikā nav reģistrēts 51 miljons bērnu un Rietumāfrikā un Centrālāfrikā nav reģistrēti 43 miljoni bērnu; tā kā tiesības tikt atzītai kā personai saskaņā ar tiesību aktiem ir ļoti būtisks solis, lai nodrošinātu aizsardzību mūža garumā, un nosacījums visu pārējo tiesību īstenošanai; tā kā dzimšanas apliecība ir personas tiesiskās identitātes apliecinājums, kas novērš bezvalstniecības risku un nodrošina tiesības tās uzrādītājam lūgt aizsardzību pret vardarbību un ekspluatēšanu;

L.  tā kā, veidojot ES un Āfrikas partnerību, prioritātei jābūt dzimumu līdztiesībai un tādēļ dzimumu līdztiesības aspekts jāintegrē ES un Āfrikas stratēģijā; tā kā sievietes un jaunieši bieži vien saskaras ar šķēršļiem sava potenciāla pilnvērtīgai izmantošanai, un tos rada arvien pieaugoša seksuālā un ar dzimumu saistīta vardarbība, HIV infekcijas izplatība, neplānotas grūtniecības, priekšlaicīgi mācības pārtraukušie un ierobežota piekļuve finansējumam un uzņēmējdarbībai;

M.  tā kā Āfrikā patlaban 390 miljoni cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa, jo netiek nodrošināta iekļautība un tādējādi tiek veicināta nevienlīdzība; tā kā Covid-19 pandēmija ir palielinājusi Āfrikas neaizsargātību saistībā ar zemu ekonomikas diversifikāciju, zemu iekšzemes resursu mobilizācijas līmeni, nelikumīgām finanšu plūsmām, lielu atkarību no izejvielu eksporta un preču cenu nestabilitāti; tā kā Covid-19 pandēmijas izraisītā jaunā ekonomikas krīze, visticamāk, palielinās nevienlīdzību un nabadzību un tā kā jau ir jūtama būtiska tās netiešā ietekme, kas it īpaši izpaužas kā nenodrošinātība ar pārtiku, ienākumu zudums, naudas pārvedumu un iztikas līdzekļu zudums, kā arī arvien pieaugoša parādu krīze;

N.  tā kā Covid-19 krīze ir izgaismojusi nepilnīgas veselības un pārtikas sistēmās, kā arī steidzamo vajadzību veidot uz iedzīvotājiem vērstas, vispārējās un noturības veselības un pārtikas sistēmas, kas balstītas uz cilvēktiesībām; tā kā klimata pārmaiņu un biodaudzveidības zuduma dēļ šādas krīzes nākamajās desmitgadēs var atkārtoties; tā kā pandēmija var apturēt panākto progresu saistībā ar trīs slimību, proti, HIV, tuberkulozes un malārijas, esošajām plašām epidēmijām vai pat pasliktināt situāciju šajā jomā un tādēļ jāpieņem inovatīvas un integrētas pieejas, iesaistot skartās kopienas un nodrošinot pilnvērtīgas iespējas pilsoniskajai sabiedrībai, lai sasniegtu tos, kuriem nepieciešami dzīvību glābjoši pakalpojumi;

O.  tā kā visos līmeņos un visu sabiedrības grupu starpā būtu jāveicina kontakti abu kontinentu starpā;

P.  tā kā Āfrikas Savienības Miera un drošības padome klimata pārmaiņas atzina par būtisku drošības apdraudējumu 2019. gadā;

Q.  tā kā klimata pārmaiņas un dažādie atmosfēras, augsnes un ūdens piesārņojuma avoti Āfrikas kontinentu ietekmē īpaši negatīvi; tā kā Āfrikā jāveic ieguldījumi pielāgošanās klimata pārmaiņām īstenošanai, taču 2020. gada 9. marta kopīgajā paziņojumā uzsvars likts uz klimata pārmaiņu mazināšanu; tā kā sekmīga Āfrikas un Eiropas klimata alianse varētu kļūt par jaunu virzītājspēku starptautiskajā klimata diplomātijā;

R.  tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2017. gada 20. decembrī pieņēma rezolūciju, ar ko tā laikposmu no 2019. gada līdz 2028. gadam pasludināja par ģimenes lauksaimniecības desmitgadi;

S.  tā kā Āfrikas Subsahāras reģionā ir pasaulē zemākais piekļuves enerģijai līmenis; tā kā elektroenerģija ir pieejama tikai aptuveni pusei tā iedzīvotāju un tikai trešdaļa iedzīvotāju ir pieejams videi nekaitīgs kurināmais ēdiena gatavošanai; tā kā aptuveni 600 miljoniem iedzīvotāju nav pieejama elektroenerģija un 890 miljoni iedzīvotāju gatavo ēdienu, izmantojot tradicionālo kurināmo;

T.  tā kā, lai nodrošinātu decentralizētus atjaunojamo energoresursu enerģijas risinājumus, izšķiroša nozīme ir arī privātā sektora finansējumam; tā kā privātā sektora ieguldījumi, decentralizēti atjaunojamo energoresursu avoti un pielāgoti patērētāju finansēšanas modeļi (piemēram, kārtējo iemaksu shēma un elektroniskā maka pakalpojumi) var nodrošināt enerģijas pieejamību lielā daļā Āfrikas un it īpaši Āfrikas Subsahāras reģionā, kurā enerģijas pieejamības līmenis ir zemākais pasaulē;

U.  tā kā kultūras mantojuma aizsardzība, saglabāšana un atzīšana un kultūras un radošās nozares var veicināt darbvietas, nodrošināt pilnvērtīgas iespējas jauniešiem un sievietēm, kā arī sekmēt izturētspējīgas un noturīgas sabiedrības veidošanos, kas ciena kultūras atšķirības un mazina nevienlīdzību, veidojot kontaktus dažādu kopienu starpā,

Virzība uz pārveidotu stratēģiju ar Āfriku

1.  atzinīgi vērtē Komisijas 2020. gada 9. marta paziņojumu un uzskata to par soli ceļā uz patiesu ģeopolitisku partnerību; uzsver, ka Eiropa un Āfrika ir viena otrai tuvas ģeogrāfiski, tās vieno ciešas vēsturiskas, kultūras un sociālekonomiskas saites, ko vēl vairāk stiprina daudzu kopīgi risināmu jautājumu un stratēģisko interešu pieaugums; uzsver, ka ES kopā ar tās dalībvalstīm ir Āfrikas lielākais partneris ikvienā jomā gan attiecībā uz tirdzniecību, ieguldījumiem un oficiālo attīstības palīdzību (OAP), gan arī humāno palīdzību un drošību;

2.  atgādina, ka Āfrikā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku, un ir paredzams, ka līdz 2050. gadam vairāk nekā puse no pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma koncentrēsies Āfrikā, savukārt no 10 straujāk augošajām pasaules ekonomikām 6 ir Āfrikas valstis; uzsver, ka ES attiecībām ar Āfriku ir ārkārtīgi būtiska nozīme abu mūsu kontinentu nākotnē un ka abu kontinentu labklājība ir cieši saistīta; uzsver, ka cilvēces attīstībai, IAM sasniegšanai un nabadzības izskaušanai arī turpmāk ir jābūt ES un Āfrikas attiecību centrā;

3.  atkārtoti aicina starp Eiropas Savienību un Āfrikas Savienību izveidot patiesu abu kontinentu partnerību; uzsver, ka gaidāmajā ES un ĀS augstākā līmeņa sanāksmē, kas paredzēta 2021. gadā, būtu jāliek pamats stratēģiskai, abpusēji izdevīgai un uz rezultātu orientētai partnerībai, kas atspoguļo abu pušu intereses un stiprina saikni abu kontinentu starpā;

4.  aicina veidot patiesu partnerību, kurā abas puses ir vienlīdzīgas, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām un konvencijām, nolīgumiem un standartiem, un mudina abas puses to veidot tā, lai tā nebūtu vien partnerība starp līdzekļu devējiem un saņēmējiem; uzsver, ka ir svarīgi sadarboties ar mūsu Āfrikas partneriem, tostarp Āfrikas pilsonisko sabiedrību un Āfrikas diasporu, un noteikt skaidru ceļvedi partnerībai un abu pušu atbildību, pamatojoties uz iepriekš noslēgto kopīgo nolīgumu īstenošanas skaidru izvērtējumu;

5.  norāda, ka Āfrikas potenciāls izraisa aizvien lielāku interesi daudzos pasaules mēroga dalībniekos, un pauž bažas, ka daudzās jomās Āfrika ir kļuvusi par jaunu arēnu lielvaru sacensībai; uzsver, ka ES ir viena no pirmajām, kas palīdz Āfrikas kontinentam, bet citu dalībnieku īstenotā destruktīvā politika Āfrikas valstīm nodara kaitējumu, kas negatīvi ietekmē arī Eiropas Savienību; uzsver, ka politiskajās un ekonomiskajās attiecībās ar trešām valstīm ES galvenā motivācija ir veicināt pamattiesības, sniegt atbalstu demokrātiskām iestādēm un nodrošināt demokrātisku pārskatatbildību; uzskata, ka tādas trešās valstis kā Ķīna cenšas sasniegt citus mērķus, kas reizēm mūs satrauc; uzsver, ka mūsu mērķis ir stiprināt Āfrikas partneru noturību un neatkarību; tāpēc pauž nožēlu, ka citu dalībnieku, jo īpaši Ķīnas un Krievijas, rīcība ir vērsta uz savu ģeopolitisko interešu īstenošanu un arvien lielāku vienpusējību, un uzsver, ka šie dalībnieki gūst labumu uz Āfrikas valstu suverenitātes un Eiropas drošības rēķina; aicina ES panākt koordināciju ar katru valsti, kas ir patiesi ieinteresēta Āfrikas kontinenta pārticīgā un pozitīvā ilgtermiņa attīstībā, pamatojoties uz cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu, plašsaziņas līdzekļu brīvību un pārskatatbildību, pārredzamu un reaģētspējīgu pārvaldību un cīņu pret korupciju, kas ir būtiski elementi stabilas un iekļaujošas politiskās, sociālās un ekonomiskās vides nodrošināšanai Āfrikā; aicina ES izstrādāt stratēģisku ilgtermiņa reakciju uz Ķīnas iniciatīvu "Viena josla, viens ceļš", kurā būtu jāņem vērā mūsu kopīgās vērtības, kā arī Āfrikas kaimiņvalstu izvirzītās prioritātes un vajadzības; uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir jākļūst par reģiona stabilitātes un uzticamības avotu; uzskata, ka Eiropas Savienībai Āfrikā ir jāuzņemas lielāka ģeopolitiska loma un jāveido attiecības, kas dod labumu visiem;

6.  uzskata, ka būtu jāpalielina Ziemeļāfrikas valstu loma partnerībā un jāveicina trīspusējā sadarbība, lai dotu jaunu stimulu ziemeļu–dienvidu un dienvidu–dienvidu sadarbībai un uzlabotu kontinenta pieejas saskaņotību;

7.  aicina šajā partnerībā ņemt vērā Āfrikas valstu jaunās prioritātes, ko nosaka Covid-19 pandēmija; atbalsta ES reakciju uz krīzi, izmantojot Eiropas komandas pieeju, un uzskata to par būtisku un patiesu globālas solidaritātes un Eiropas vērtību apliecinājumu;

8.  uzsver, ka koronavīrusa krīzes rezultātā abiem kontinentiem ir jāiesaistās partnerībā, kurā pilnībā ņemtas vērā šīs krīzes sekas un nodrošināta ilgtspējīga un iekļaujoša atveseļošana, kas vērsta uz cilvēces attīstību un it īpaši uz izglītību un spēcīgākām veselības sistēmām, lai varētu novērst un atklāt jaunas pandēmijas un reaģēt uz tām, kā arī paātrināt reakciju uz esošajām pandēmijām, kā arī uz dzimumu līdztiesību, ilgtspējīgu izaugsmi un pārkārtošanās, tostarp zaļās un digitālās pārkārtošanās, paātrināšanu un labu pārvaldību;

9.  atgādina par starptautiskās sabiedrības apņemšanos sasniegt 17 IAM, vienlaikus ievērojot ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam principus; uzskata, ka Āfrikas un ES partnerībai būs izšķiroša ietekme uz šīs apņemšanās izpildi un ka tās pamatā jābūt stratēģiskai un transversālai pieejai, kas aptver visus IAM un atzīst to savstarpējo saistību;

10.  atgādina, ka ĀS un ES kopā politiski pārstāv 81 valsti, un uzsver partnerības nozīmi daudzpusējā sistēmā; aicina abas puses stiprināt sadarbību daudzpusējos forumos, kā arī aicina nodrošināt ciešu, iekļaujošu un sistemātisku koordinēšanu pirms visiem būtiskiem pasākumiem, kas saistīti ar globālo pārvaldību;

11.  atgādina par Āfrikas Savienības un Āfrikas valstu būtisko nozīmi daudzpusējās organizācijās, it īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, kurā Āfrikas dalībvalstis veido 28 % dalībvalstu; uzsver, ka ES mērķis stiprināt uz starptautiskajiem noteikumiem balstītu kārtību un daudzpusēju sistēmu paredz nodrošināt lielāku taisnīgumu un Āfrikas valstu vienlīdzīgu pārstāvību starptautiskajās pārvaldības struktūrās; īpaši aicina ES atbalstīt Āfrikas aicinājumu paplašināt ANO Drošības padomi, lai nodrošinātu kontinenta pastāvīgu pārstāvību;

12.  uzsver, ka ES ietekmi nosaka tās tālākie reģioni Atlantijas okeānā un Indijas okeānā un ka tās tālākie reģioni vēsturiski, ekonomiski un kultūras ziņā ir saistīti ar vairākām Āfrikas valstīm; aicina tālākos reģionus labāk integrēt to reģionālajā vidē, kā arī pastiprināt sadarbību ar Āfrikas valstīm kopīgu jautājumu risināšanā, it īpaši saistībā ar vidi un migrāciju;

13.  uzsver, ka jāņem vērā pieredze, kas gūta saistībā ar ES un Āfrikas kopīgās stratēģijas īstenošanu un jānodrošina, lai jaunā kopīgā stratēģija būtu pilnībā atbilstīga jaunā nolīguma, kas sekos Kotonū nolīgumam, Āfrikas pīlāram un citām ES rīcībpolitikām un papildinātu tās, lai panāktu lielāku saskaņotību ES attīstības politikas īstenošanā; atgādina, ka jānodrošina, lai abu kontinentu partnerība tiktu īstenota, ņemot vērā vietējo, valsts un reģionālo situāciju un īpašās vajadzības;

14.  uzskata, ka holistiskai abu kontinentu partnerībai būtu jāveicina arī turpmāka reģionalizācija; atkārtoti norāda, ka ES jāturpina atbalstīt reģionālo integrāciju (ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izgaismoto globālās piegādes ķēdes nestabilitāti) un reģionālās organizācijas Āfrikā; atbalsta viedokli, ka ES ir jāsaglabā katrai valstij un apakšreģionam piemērotas elastīgas pieejas, kas ļauj pielāgot tās iesaisti un atbalstu katras valsts īpašajām vajadzībām un apstākļiem visos piecos Āfrikas reģionos; aicina pārskatīt dažādās ES reģionālās rīcībpolitikas attiecībā uz Āfrikas subreģioniem; pauž nožēlu, ka 25 gadus pēc Barselonas procesa sākuma vēl ne tuvu nav pabeigta kopīgas labklājības, stabilitātes un brīvības telpas izveide ar dienvidu kaimiņreģiona valstīm;

15.  uzsver ĀS nozīmi Āfrikas kontinenta integrācijas procesā, it īpaši saistībā ar nepieciešamību veicināt tirdzniecību Āfrikā; uzsver, ka šādai integrācijai jābūt skaidri noteiktai un balstītai uz Āfrikas sabiedrības vajadzībām; atgādina, ka spēcīgai partnerībai ir vajadzīga ne tikai spēcīga ES, bet arī spēcīga Āfrikas Savienība; aicina ES atbalstīt integrācijas centienus reģionālā un kontinentālā līmenī, kā arī institucionalizēt un stiprināt Āfrikas Savienību, mazinot tās atkarību no ārējā finansējuma un uzlabojot tās pārvaldības struktūru, kā arī apmainoties ar paraugpraksi un sniedzot tehnisko un finansiālo palīdzību; saistībā ar jauno Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) atzinīgi vērtē priekšlikumu par Āfrikas mēroga programmu, kuras mērķis ir risināt Āfrikas kontinenta problēmas kopumā;

16.  pauž dziļu gandarījumu par Komisijas priekšsēdētājas Ursula von der Leyen raidītajiem signāliem, ka attiecības ar Āfriku būs viens no viņas pilnvaru centrālajiem elementiem; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas iestāžu vadītāji ir nesen apmeklējuši Adisabebu; aicina stiprināt šos augstākā politiskā līmeņa kontaktus un padarīt tos regulārākus; uzskata, ka Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības līderu regulāras kopīgas uzrunas uzlabotu mūsu partnerības pamanāmību mūsu attiecīgajos valstu plašsaziņas līdzekļos un sabiedrības informētību par to, kā arī uzskatāmi parādītu partnerībai piešķirto nozīmi abu kontinentu politiskajā darba kārtībā; uzskata, ka šādām uzrunām vajadzētu radīt iespēju informēt par partnerības īstenošanu, ieinteresēto personu līdzdalību procesā, virzību uz IAM sasniegšanu un diskusijām par būtiskiem jautājumiem, kas ir kopīgi abiem kontinentiem;

17.  uzsver, ka jaunu stratēģiju izstrādē un esošo stratēģiju izvērtēšanā jāiesaista Āfrikas un Eiropas pilsoniskā sabiedrība, tostarp NVO, vietējās iestādes, privātais sektors, diaspora, abu reģionu parlamentārieši, jaunieši, minoritātes un reliģiskās kopienas, lai izveidotu uz iedzīvotājiem vērstu partnerību, kas ir iekļaujoša un pieejama visiem;

18.  uzsver, ka ES centieni iesaistīt pilsonisko sabiedrību jāīsteno pārredzami, nodrošinot iespējas, finanšu resursus un regulējumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības visu līmeņu, tostarp vietējā līmeņa, pārstāvju iesaisti; uzsver — lai izveidotu uz iedzīvotājiem vērstu partnerību, izšķiroša nozīme ir ne tikai šādai pilsoniskās sabiedrības iesaistei, bet arī ES apņēmībai cīnīties pret visām rasisma formām, diskrimināciju rases dēļ, ksenofobiju un ar to saistītu neiecietību gan ES, gan arī aiz tās robežām;

19.  prasa visām ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas un Āfrikas pilsoniskajai sabiedrībai un kopienām, vietējām iestādēm un valstu parlamentiem, veikt sistemātisku, pārredzamu un uz pierādījumiem balstītu stratēģijas īstenošanas uzraudzību un ievērot politikas saskaņotības attīstībai un politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai principus;

20.  norāda uz parlamentārās diplomātijas būtisko nozīmi un uzskata, ka parlamentārajām asamblejām, tādām kā ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai un Panāfrikas parlamentam, ir būtiska nozīme ES un Āfrikas politiskā dialoga stiprināšanā; uzsver Eiropas Parlamenta nozīmi partnerības efektīvas īstenošanas uzraudzībā un pārraudzībā; atgādina par daudzajām parlamentārajām sanāksmēm un misijām, ko Parlaments ir vadījis, un aicina stiprināt ES un ĀS parlamentāro dimensiju, regulāri organizējot misijas, lai nodrošinātu iespēju galveno Parlamenta komiteju pārstāvjiem tikties un apmainīties ar informāciju ar to Āfrikas kolēģiem;

21.  uzskata, ka diasporām ir ļoti būtiska nozīme, lai veidotu saikni un veicinātu savstarpējo sapratni abu kontinentu starpā, izmantojot zināšanu pārnesi, ieguldījumus un naudas pārvedumus, un ka ES būtu jāveicina diasporas iesaiste politikas veidošanā, atbalstot struktūras, kas nodrošina diasporas grupu iesaisti sociālo jautājumu risināšanā un politiskajās norisēs; aicina Komisiju apsvērt, kā labāk sadarboties ar diasporas pārstāvjiem visaptverošas stratēģijas sadarbībai ar Āfriku ietvaros, tostarp izmantojot sinerģiju starp iekšējās un ārējās finansēšanas instrumentiem kopīgu problēmu risināšanai;

22.  atgādina, ka diasporu naudas pārvedumiem ir ļoti būtiska nozīme vietējā ekonomikā; brīdina, ka saskaņā ar Pasaules bankas datiem sagaidāms, ka Covid-19 krīzes dēļ naudas pārvedumu plūsmas uz Āfriku un it īpaši uz vismazāk attīstītajām valstīm, kur tie ir ļoti būtisks nabadzīgo mājsaimniecību ienākumu avots, 2020. gadā samazināsies par aptuveni 20 %; tādēļ aicina ES un Āfrikas valstis strādāt, lai panāktu, ka atbilstīgi 10.c IAM naudas pārvedumu izmaksas līdz 2030. gadam tiktu samazinātas zem 3 %;

23.  atgādina, ka partnerības panākumi būs atkarīgi no tai piešķirtā finansējuma; aicina īstenot vērienīgus Āfrikas atbalsta centienus atbilstīgi jaunajam NDICI un norāda, ka ES joprojām ir lielākā līdzekļu devēja Āfrikai; pauž nožēlu, ka daudzām ES dalībvalstīm nav izdevies palielināt attīstības palīdzības apmēru līdz 0,7 % no nacionālā kopienākuma un ka dažas dalībvalstis pat ir samazinājušas attīstības palīdzības iemaksas;

24.  uzsver — lai ES un Āfrikas attiecības attālinātos no līdzekļa devēja un saņēmēja attiecībām un lai Āfrikas valstis spētu panākt ilgtspējīgu attīstību, atjauninātajā partnerības satvarā ir jāparedz konkrētas darbības ar mērķi atbalstīt aktīvāku iekšzemes resursu mobilizāciju Āfrikas valstīs, piemēram, atbalstot cīņu pret korupciju un taisnīgu un efektīvu nodokļu sistēmu izveidi, kā arī vēršoties pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

25.  aicina ES budžetā paredzēt vairāk resursu attīstības sadarbībai, finansējot tos no jauniem pašu resursiem, tostarp finanšu darījumu nodokļa;

26.  atgādina, ka saskaņā ar valstu atbildības principu attīstības rīcībpolitikas un programmas var gūt panākumus tikai tad, ja tās vada jaunattīstības valstis un ja tās ir pielāgotas situācijām un vajadzībām, kas raksturīgas konkrētām valstīm; uzsver, ka šajā sakarā ir jāsadarbojas ar pilsonisko sabiedrību un vietējām kopienām, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā iedzīvotāju vajadzības un to pakļautība dažādiem riskiem;

27.  aicina izstrādāt uzraudzības mehānismu, kā arī nodrošināt pilnīgu ES finansējuma pārredzamību un pārskatatbildību;

28.  aicina raudzīties, lai ES atbalsts nepaildzina konfliktus un neveicina autokrātisku režīmu agresīvu rīcību, kas ir daudzu Āfrikas sociālekonomisko problēmu un politisko konfliktu pamatā; uzsver, ka kopīgu interešu īstenošanai un sadarbībai ir jāatbilst starptautiskajām tiesībām, ES pamatvērtībām un mērķiem atbalstīt demokrātiju, labu pārvaldību un cilvēktiesības;

29.  aicina ES iestādes un dalībvalstis rīkoties saskaņotāk un būt vienotākām attiecībās ar Āfrikas kontinentu un noteikti koordinēt savu politiku, liekot uzsvaru uz centieniem, lai izveidotu satvaru ekonomikas iespēju un darbvietu radīšanai;

30.  uzskata, partnerībā būtu jāiesaistās visām 27 ES dalībvalstīm un visām 55 ĀS valstīm; aicina visas ES dalībvalstis pilnībā iesaistīties, lai veicinātu partnerības pamanāmību Eiropas iedzīvotājiem un partnervalstīm un popularizētu partnerības nozīmi, tādējādi nodrošinot efektīvāku komunikāciju par kopīgajām darbībām un mērķiem;

Partneri cilvēces un ekonomikas attīstībā

31.  mudina stratēģijas centrā izvirzīt cilvēces attīstību, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, piešķirot prioritāti nabadzības, nevienlīdzības un diskriminācijas novēršanai un demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības un cilvēktiesību visiem nodrošināšanai, pievēršot īpašu vērību visvairāk marginalizētajiem un neaizsargātākajiem iedzīvotājiem; uzsver, ka prioritāte būtu jāpiešķir arī piekļuvei pamata sociāliem pakalpojumiem, tādiem kā pārtika, ūdens un sanitārija, kvalitatīvām veselības sistēmām, kvalitatīvai izglītībai, sociālajai aizsardzībai un vides saglabāšanai;

32.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi garantēt pienācīgus darba apstākļus, stiprināt sociālās tiesības, uzlabot sociālo dialogu un dialogu ar darba ņēmējiem, izskaust bērnu un piespiedu darbu, kā arī uzlabot veselības un drošības apstākļus darba vietā;

33.  stingri uzsver funkcionējošu valsts institūciju, iestāžu un infrastruktūras svarīgo nozīmi un uzskata, ka to trūkums var būt būtisks šķērslis attīstībai, mieram un progresam; uzsver, ka drošība, stabilitāte un galu galā labklājība un ilgtspējīga attīstība attiecīgajos reģionos tiks sasniegta tikai tad, ja tiks īstenota visaptveroša stratēģija; uzsver demokrātisku reformu, labas pārvaldības un valsts veidošanas nozīmi ilgtspējīgas attīstības panākšanai; uzsver, ka tiesiskuma veicināšana, korupcijas apkarošana un atbalsts tiesu pieejamībai būtiski veicinātu pilsoņu pamattiesību īstenošanu abos kontinentos;

34.  uzsver — lai gan vairākas valstis turpina cīnīties ar korupciju, labas pārvaldības un sociālo un politisko brīvību trūkumu, daudzas valstis ir sākušas pāreju uz reformām un demokrātiju; atgādina, ka pārejas valstis ir īpaši neaizsargātas un tām būtu jāspēj paļauties uz ES, kad tās lūdz atbalstu; tāpēc aicina sniegt šīm valstīm labi koordinētu atbalstu un palīdzību noturīgāku valstu un sabiedrības veidošanā, lai saglabātu un atbalstītu to iedzīvotāju paustos centienus pēc pozitīvām pārmaiņām; ierosina Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniekam (AP/PV) izveidot īpašas ad hoc kontaktgrupas ar mērķi racionalizēt un koordinēt ES mēroga atbalstu atsevišķām pārejas valstīm; uzskata, ka būtu jāpieliek lielākas pūles, lai veicinātu iekļaujošas daudzpartiju politiskās sistēmas un pārskatatbildīgu, demokrātisku pārvaldību Āfrikā, jo īpaši nestabilās valstīs, veicinot iedzīvotāju un valdību darba grupas un parlamentāru uzraudzību — tostarp izmantojot tehnoloģiju platformas — ar mērķi apkopot iedzīvotāju ieguldījumu politikas jautājumos un veicināt paraugpraksi savstarpējas apmaiņas ceļā, lai uzlabotu valdību pārskatatbildību un reaģētspēju, kam ir būtiska nozīme ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, globālu problēmu risināšanā un nestabilitātes izplatīšanās riska mazināšanā;

35.  uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt brīvas, godīgas un konkurējošas vēlēšanas un ticamus vēlēšanu procesus; atbalsta koordināciju starp ES un Āfrikas Savienību vēlēšanu novērošanas misijās un palīdzību, lai uzlabotu ĀS spēju veikt vēlēšanu ilgtermiņa novērošanu, ievērojot starptautiskus standartus, un divpusēju sadarbību ar attiecīgajām valstīm un to pilsonisko sabiedrību, lai Āfrikā nodrošinātu iekļaujošas, pārredzamas un ticamas vēlēšanas; tāpēc norāda uz daudzajām ES rīkotajām vēlēšanu novērošanas misijām, kuras Eiropas Parlaments ir stingri atbalstījis; mudina ES, Eiropas NVO, politiskās partijas un pilsonisko sabiedrību cieši sadarboties ar Āfrikas partneriem, tostarp amatpersonām, veidot jēgpilnu politisku dialogu, izstrādājot uz problēmām balstītu politiku, veicināt spēcīgu demokrātiskas pārvaldības praksi, palielināt marginalizētu iedzīvotāju grupu pārstāvību un iekļaušanu, kā arī sekmēt pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju jēgpilnu līdzdalību sabiedrības dzīvē visos līmeņos;

36.  atzinīgi vērtē īstenotos centienus stiprināt Āfrikas cilvēktiesību aizsardzības mehānismus un noteikumus, piemēram, Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu un tās protokolus, Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu, Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisiju un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību tiesu; atzinīgi vērtē to, ka šie mehānismi un noteikumi turpina palīdzēt Āfrikas partneriem pielāgot savus cilvēktiesību instrumentus un mehānismus starptautiski atzītiem principiem, tiesību aktiem un standartiem;

37.  atgādina Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) nozīmi nesodāmības novēršanā un miera, drošības, vienlīdzības, taisnīguma, tiesiskuma un kompensācijas vērtību atbalstīšanā; aicina ES un Āfrikas valstis turpināt atbalstīt Romas statūtus un Starptautisko Krimināltiesu; aicina visas Āfrikas valstis, kas vēl nav parakstījušas un ratificējušas Romas statūtus, to darīt;

38.  uzsver, ka ir svarīgi bērna interešu aizstāvību atzīt par galveno apsvērumu un ka ir jāveicina tiesības uz mierīgu bērnību un visu bērnu labklājību; aicina steidzami pievērsties bērnu sarežģītajiem un atstumtību veicinošajiem apstākļiem, it īpaši Āfrikas Subsahāras reģionā un vairākos citos reģionos, kuros notiek konflikti vai valda galēja nabadzība, jo bērniem pārāk bieži tiek liegtas viņu pamattiesības, piemēram, tiesības uz izglītību, pamata veselības aprūpi un galu galā arī tiesības uz bērnību; tādēļ aicina pilnībā īstenot Konvenciju par bērna tiesībām;

39.  norāda, ka pēdējos 30 gados Āfrikas iedzīvotāju skaits ir palielinājies divas reizes un ir sagaidāms, ka šāda ievērojama demogrāfiskā izaugsme turpmākajās desmitgadēs turpināsies; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgu ĀS un ES stratēģiju, kas paredz partnerības centrā izvirzīt bērnus un jauniešus, kā arī ņemt vērā 2017. gadā notikušā jaunatnes samita secinājumus;

40.  uzsver, ka labākais veids, kā nodrošināt pilnvērtīgas iespējas jauniešiem, ir radīt un atbalstīt risinājumus, lai viņi varētu pilnveidoties, galvenokārt nodrošinot darba un uzņēmējdarbības iespējas, kā arī iespējas iesaistīties demokrātiskos procesos un lēmumu pieņemšanā; uzskata, ka šai stratēģijai būtu īpaši jāstiprina jauniešu apmaiņas un brīvprātīgā darba iespējas, jebkādu līgumu slēgšanā un ierosināto projektu izskatīšanā piešķirot prioritāti 17 IAM;

41.  aicina Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības iestādes nodrošināt stažēšanās iespējas jaunajiem eiropiešiem Āfrikas Savienības valstīs un jaunajiem afrikāņiem Eiropas Savienībā, lai viņi varētu apgūt attiecīgos integrācijas procesus;

42.  aicina ES veicināt jauniešiem piemērotu veselības aprūpes pakalpojumu, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības un ar HIV saistīto pakalpojumu, vispārēju pieejamību visiem jauniešiem, ņemot vērā viņu dažādību, tostarp pusaudžu vecuma meitenēm un meitenēm ar invaliditāti, un nodrošināt, ka šādi pakalpojumi ir taisnīgi, pieejami, izmaksu ziņā pieņemami un balstīti uz vajadzībām, tostarp konflikta un humanitārās krīzes situācijās;

43.  norāda, ka dažās Āfrikas valstīs nav uzticamu civilstāvokļa aktu reģistrācijas aģentūru un tāpēc daudzi to pilsoņi likuma ziņā neeksistē, viņiem ir liegtas pilsoniskās tiesības un viņi nevar piedalīties demokrātiskajos procesos un balsot; norāda, ka minēto apstākļu sekas ir ticamas un atbilstīgas demogrāfijas statistikas trūkums;

44.  uzsver, ka ir svarīgi veikt ieguldījumus konkrētās ES iniciatīvās ar mērķi stiprināt Āfrikas valstu civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas, nodrošināt attiecīgo pakalpojumu pieejamību un konfidencialitāti, kā arī ir svarīgi atbalstīt Āfrikas valstu valdību ieguldījumus drošos un inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos, lai veicinātu jaundzimušo reģistrāciju atbilstīgi 16.9. IAM;

45.  uzskata, ka dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un meitenēm ir jānosaka par prioritāti un jāintegrē visās partnerības dimensijās; tādēļ aicina partnerus aktīvi veicināt sieviešu līdzdalību un devumu ekonomikā un sabiedrībā, atzīstot viņu pilsoniskās un likumīgās tiesības, tostarp tiesības uz īpašumu un tiesības iesaistīties dažādās ekonomikas un politikas jomās; atzinīgi vērtē sieviešu pārstāvības pieaugumu dažās Āfrikas valstīs; tomēr piebilst, ka vairākās Āfrikas kontinenta valstīs sievietes joprojām ir maz pārstāvētas; uzsver, ka sieviešu cilvēktiesību ievērošana un pilnīga īstenošana ir demokrātiskas sabiedrības pamats; tāpēc uzskata, ka šīs pamattiesības un mērķi ir jāsasniedz, lai izveidotu patiesi demokrātisku sabiedrību;

46.  aicina, īstenojot nesen pieņemto GAP III, stiprināt centienus, lai it īpaši izbeigtu ar dzimumu saistītu vardarbību, sieviešu dzimumorgānu izkropļošanu un piespiedu laulības; aicina Komisiju nodrošināt sinerģiju starp ES un Āfrikas partnerību un GAP III, lai panāktu dzimumu līdztiesību; aicina ES un Āfrikas partnerības īstenošanā likt uzsvaru uz sieviešu dalību lēmumu pieņemšanā; aicina izstrādāt kopīgu ceļvedi mērķiem, kas jāsasniedz sieviešu tiesību jomā;

47.  uzsver, ka visaptverošai seksuālajai izglītībai (VSI) ir īpaši būtiska nozīme, lai panāktu uzlabojumus dzimumu līdztiesības jomā, mainītu kaitējumu radošas dzimumu normas un novērstu seksuālo un ar dzimumu saistītu vardarbību un vardarbību ģimenē, kā arī nevēlamu grūtniecību un inficēšanos ar HIV;

48.  uzsver, ka seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pieejamība un attiecīgo tiesību ievērošana ir ES un Āfrikas partnerības ļoti būtisks komponents; atgādina, ka koronavīrusa krīzes sekas ir vēl vairāk ierobežojušas piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un izglītībai un ir pastiprinājušas diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm un meitenēm; aicina Komisiju jaunajā ES un Āfrikas partnerībā piešķirt prioritāti seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām un apņemties veicināt, aizsargāt un īstenot ikvienas personas tiesības bez diskriminācijas, piespiešanas un vardarbības pilnībā kontrolēt jautājumus, kas saistīti ar seksualitāti un seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, kā arī brīvi un atbildīgi pieņemt lēmumus par šiem jautājumiem;

49.  norāda, ka personas ar invaliditāti joprojām ir pakļautas dažādām diskriminācijas formām; aicina personu ar invaliditāti Āfrikā tiesības integrēt stratēģijā un visos mobilizētajos finanšu instrumentos, kā arī aicina nodrošināt viņu aktīvu līdzdalību sabiedrībā un sistemātisku iesaisti tādu stratēģiju izstrādē un īstenošanā, kuru mērķis ir veicināt viņu iekļautību, it īpaši izglītībā, uzņēmējdarbībā un digitālajā pārveidē; uzskata, ka to var panākt tikai ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp personu ar invaliditāti organizāciju, jēgpilnu iesaisti;

50.  pauž bažas par pastāvīgo vardarbību un diskrimināciju pret LGBTI personām, it īpaši veselības aprūpes pieejamības jomā, un aicina abus kontinentus pastiprināt centienus, lai aizsargātu šo personu tiesības;

51.  atgādina par pilsoniskās sabiedrības, tostarp vietējo NVO, un vārda brīvības būtisko nozīmi demokrātijas pareizas darbības nodrošināšanā; atgādina, ka ir jāatzīst un jāveicina pilsoniskās sabiedrības organizāciju dažādās funkcijas un devums; aicina abus kontinentus nodrošināt satvaru, kas ļautu pilsoniskās sabiedrības organizācijām iesaistīties politikas izstrādē un izvērtēšanā dažādos lēmumu pieņemšanas līmeņos;

52.  uzsver brīvu un dinamisku plašsaziņas līdzekļu un preses nozares būtisko nozīmi un atgādina, ka tā ir izšķirīga, lai nodrošinātu labi informētu sabiedrību, kas var noteikt savas prioritātes un turklāt palielināt noturību pret nepatiesām ziņām; mudina turpināt Āfrikas centienus plašsaziņas līdzekļu brīvības un žurnālistu atbalsta jomā un uzsver brīvas preses būtisko nozīmi cīņā pret korupciju un valsts iestāžu uzraudzībā un atbildībā;

53.  atgādina, ka veselība ir vajadzīgs nosacījums cilvēces attīstībai un ka tiesības uz veselību ir pamattiesības; uzsver, ka pilnvērtīgi jāpievēršas veselības daudzdimensiju raksturam; uzsver drošas vides būtisko nozīmi cilvēku veselības nodrošināšanā un uzsver arī, ka jaunajā partnerībā jāintegrē pieeja "Viena veselība";

54.  uzsver, ka jāveido patiesa partnerība veselības jomā, lai stiprinātu veselības sistēmas, palielinot kopienu lomu; uzsver, ka valstu spēju veidošanai jābūt pamatam, lai sekmētu atbilstīgas, piekļūstamas un izmaksu ziņā pieejamas veselības aprūpes visiem pieejamību, stiprinot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai;

55.  uzsver arī, ka šajā partnerībā uzsvars jāliek uz veselības jomas pētniecību un attīstību pasaulē, kā arī uz ES un Āfrikas sadarbības stiprināšanu veselības pētniecības un inovācijas jomā, tādējādi kopīgi paaugstinot Āfrikas un Eiropas valstu medicīnas izstrādājumu, aprīkojuma un zāļu ražošanas jaudu; šai sakarā aicina ES atbalstīt Āfrikas valstis, it īpaši vismazāk attīstītās valstis, Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) paredzēto elastīgas piemērošanas noteikumu attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību efektīvā īstenošanā, piemēram, attiecībā uz piespiedu licencēm un paralēlo importu; aicina veidot sakarus, kā arī īstenot zināšanu un pieredzes apmaiņu Āfrikas un Eiropas zinātnieku kopienu starpā un uzsver, ka jārisina viltoto zāļu jautājums;

56.  uzsver, ka piekļuve ūdenim, sanitārijai un higiēnas pakalpojumiem ir būtisks nosacījums jebkurai darbībai ar mērķi uzlabot sabiedrības veselību un cīnīties pret slimību pārnēsāšanu un ka šim nosacījumam jābūt ES un Āfrikas sadarbības būtiskam elementam; uzstāj, ka jāpastiprina centieni ūdens resursu apsaimniekošanas un pārvaldības jomā, infrastruktūras veidošanas jomā, kā arī higiēnas veicināšanas un izglītošanas par higiēnu jomā; aicina mērķtiecīgi uzlabot šo pakalpojumu pieejamību, it īpaši neaizsargātākajiem iedzīvotājiem un tiem, kuri cieš no diskriminācijas;

57.  uzsver ieguvumus veselības jomā, ko nodrošina regulāra bērnu imunizācija, un aicina turpināt stiprināt ar imunizāciju saistītās programmas; uzsver, ka koronavīrusa krīze ir izgaismojusi nepieciešamību nodrošināt piekļuvi vakcīnām un ārstēšanai, un aicina abus kontinentus cieši sadarboties, lai nodrošinātu, ka šajā jomā ikviens ir ieguvējs;

58.  pauž bažas, ka savstarpēji saistītas krīzes — gan veselības un pārtikas, gan arī vides un drošības krīzes — rodas arvien biežāk un ka klimata pārmaiņu un biodaudzveidības zuduma dēļ sagaidāma situācijas pasliktināšanās, un tādēļ vērš uzmanību uz to, ka jaunajā stratēģijā un kopīgā stratēģijā reaģēšanai uz globālām pandēmijām nākotnē ir svarīgi visaptveroši stiprināt iedzīvotāju un ekosistēmu noturību un palielināt starpnozaru krīzes novēršanas, sagatavošanās krīzēm, kā arī krīzes uzraudzības un pārvarēšanas spējas, kā arī reaģēšanas spējas; aicina pievērst lielāku vērību sociālās aizsardzības modeļiem, vispārējiem ienākumiem un ēnu ekonomikas formalizēšanai un uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un sociālo dialogu; aicina atbalstīt izglītības, apmācību un nodarbinātības pieejamību nestabilos, krīzes un ieilgušas krīzes apstākļos, jo tie ir būtiski faktori stabilitātes un iztikas līdzekļu nodrošināšanai;

59.  uzsver, ka iekļaujoša, pieejama un kvalitatīva izglītība ir pamattiesības un priekšnoteikums it īpaši bērnu aizsardzībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai meitenēm, tostarp ārkārtas situācijās;

60.  atgādina, ka Āfrikā ir viens no lielākajiem bērnu un jauniešu īpatsvariem pasaulē un tas rada ievērojamas problēmas izglītības jomā, taču vienlaikus bērni un jaunieši ir vērtība kontinenta turpmākajai attīstībai; atgādina izglītības būtisko nozīmi iedzīvotāju lomas sabiedrībā veidošanā un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanā; uzsver, ka analfabētisms un kvalitatīvas izglītības un apmācītu speciālistu trūkums ir šķērslis ilgtspējīgai attīstībai; uzsver, ka izglītība visiem ir horizontāls un holistisks faktors, kas ietekmē ikvienu IAM dimensiju; uzsver 4.1. IAM nozīmi, kas paredz visiem bez maksas pieejamu un kvalitatīvu 12 gadu ilgu pamatizglītības un vidējās izglītības ciklu;

61.  uzskata, ka izglītībai jābūt attīstības palīdzības prioritātei, it īpaši vismazāk attīstītajās valstīs, kā arī Āfrikas un ES partnerības būtiskam pīlāram; aicina jaunajā partnerībā piešķirt prioritāti skolotāju izglītošanai un izglītības sistēmas stiprināšanai, it īpaši nestabilās un konfliktu skartajās valstīs; aicina rīkoties, lai cīnītos pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, galvenokārt lauku apvidos, it īpaši nodrošinot atbilstīgas skolu virtuves un higiēnas pakalpojumus; aicina veicināt arodizglītību; aicina valstis veikt ievērojamus ieguldījumus infrastruktūrā un digitalizācijā, lai pēc iespējas lielāku skaitu bērnu no lauku apvidiem un pilsētām integrētu skolu sistēmā;

62.  uzsver, ka visos līmeņos un dažādās situācijās, tostarp konfliktu un humanitārās krīzes situācijās, jānovērš šķēršļi, kas liedz meitenēm piekļūt kvalitatīvai, drošai un iekļaujošai izglītībai un apmācībai; uzsver, ka "iekļaujoša" izglītība nozīmē, ka pilnībā tiek nodrošinātas visu bērnu tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai neatkarīgi no viņu dzimuma, sociālekonomiskā statusa, piederības kultūrai un reliģijas, pievēršot īpašu vērību marginalizētām kopienām un bērniem ar invaliditāti;

63.  uzsver, ka jāveido ciešāka saikne starp izglītību, prasmju pilnveidi un nodarbinātību, lai nodrošinātu jauniešu pilnīgu līdzdalību darba tirgū, it īpaši skolu mācību programmās integrējot digitālās un "zaļās" prasmes; uzsver, ka kvalitatīvai tehniskajai un profesionālajai izglītībai un apmācībai (TPIA) ir būtiska nozīme jaunieši nodarbinātības veicināšanā un tās būtu jāatbalsta; aicina atbalstīt privātā sektora dialogu, lai sekmētu izglītības pielāgošanu darba tirgus vajadzībām;

64.  aicina īstenot Āfrikas un Eiropas universitāšu tīklošanos un paātrināt zināšanu apmaiņu; aicina veicināt ziemeļu–dienvidu un dienvidu–ziemeļu mobilitāti profesionālās apmācības jomā, kā arī Āfrikas un ES jauniešu stipendiju un akadēmiskās apmaiņas programmas, piemēram, Erasmus un Erasmus jaunajiem uzņēmējiem, lai palīdzētu jaunajiem uzņēmējiem iegūt prasmes, kas nepieciešamas uzņēmuma vadīšanai;

65.  pauž nožēlu, ka Komisijas paziņojumā nav ņemta vērā kultūras ārpolitikas dimensija un daudzsološais potenciāls, ko sniedz padziļināta Eiropas un Āfrikas sadarbība kultūras jomā; atgādina par Eiropas un Āfrikas kultūras dialoga nozīmi un uzskata, ka kultūras attiecības un starpkultūru dialogs var veicināt uzticēšanos un sekmēt kopīgu piederības sajūtu partnerības īstenošanā; aicina koordinēt dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, ES delegāciju un Eiropas un vietējo ieinteresēto personu darbību, kā arī koordinēt sadarbību ar ES dalībvalstu kultūras institūtu tīklu, īstenojot kopīgus projektus un darbības trešās valstīs, kas balstītas uz kultūras attiecību principiem, kuri vērsti uz savstarpējās uzticēšanās un izpratnes veidošanu, īstenojot Eiropas un Āfrikas iedzīvotāju dialogu;

66.  atgādina, ka sadarbība kultūras jomā gan ES, gan arī ar tās partnervalstīm veicina tādu kārtību pasaulē, kas balstīta uz miera saglabāšanu un cīņu pret ekstrēmismu un radikalizāciju, īstenojot starpkultūru un starpreliģiju dialogu par demokrātiju, tiesiskumu, vārda brīvību, cilvēktiesībām un pamatvērtībām;

67.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot Āfrikas mantojumu, kultūras identitāti, vēsturi un mākslu; mudina kultūras priekšmetus nosūtīt atpakaļ uz Āfrikas valstīm un radīt apstākļus, lai Āfrikas mantojumu varētu atdot Āfrikai; aicina ES un Āfriku veidot "piemiņas kultūru", kas ļautu abiem kontinentiem atpazīt kolonizācijas paliekas pašreizējās attiecībās un apspriest atbilstīgus pasākumus, lai tās izskaustu;

68.  atgādina par lielo valodu daudzveidību Āfrikas kontinentā; aicina ES un dalībvalstis to saglabāt turpmākajās attiecībās; atkārtoti norāda, ka cieši jāsadarbojas ar UNESCO, lai nodrošinātu kultūras un valodu daudzveidības saglabāšanu un lai noteiktu kopīgu pamatu sadarbībai;

Partneri ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes jomā

69.  uzsver, ka Eiropas Savienībai ir svarīgas ekonomiskas saites ar Āfrikas valstīm, kuras nākotnē vajadzētu vēl vairāk nostiprināt, lai nodrošinātu reģiona produktīvu pārveidi un izturētspējas veidošanu; norāda, ka Ķīna ir pastiprinājusi savu ekonomisko klātbūtni Āfrikā, turpretim ES dalībvalstis ir parādījušas tikai ļoti selektīvu interesi par tirdzniecību ar Āfrikas valstīm un ieguldījumiem tajās, tādēļ tirdzniecības apjoms starp ES un lielāko daļu Āfrikas valstu joprojām ir relatīvi neliels; uzsver, ka ES ir vajadzīgs pilnīgi jauns pamats tās ekonomiskajai partnerībai ar Āfriku, kas nozīmē, ka tai ir jāpanāk jauna realitāte, kurā ES un Āfrika veido savstarpēji izdevīgas ilgtspējīgas partnerattiecības, uzlabojot ekonomisko, komerciālo un tirdzniecības attiecību solidaritātes un sadarbības aspektu, kā arī panākot godīgu un ētisku tirdzniecību; uzsver, ka šīs partnerības priekšnoteikums ir visu Āfrikas valstu vēl lielāka turpmāka ilgtspējīga attīstība; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību nodrošināt ieguldījumus un mērķtiecīgu atbalstu, kā arī ievērot politikas saskaņotību attīstībai;

70.  uzsver pārliecību, ka Āfrika kā resursiem bagāts kontinents ar dinamisku un jaunattīstības ekonomiku, kas uzrāda augstu izaugsmes līmeni, pieaugošu vidusslāni un jaunus un radošus iedzīvotājus, ir iespēju kontinents, kas daudzos gadījumos ir parādījis, ka ekonomikas progress un attīstība ir iespējami;

71.  uzsver, ka ir svarīgi ņemt vērā visus Āfrikā valdošās nedrošības un nabadzības strukturālos iemeslus un ārējos faktorus, risinot konfliktu, bada, klimata pārmaiņu, nevienlīdzības, pamata pakalpojumu trūkuma un neatbilstīgu lauksaimniecības modeļu galvenos iemeslus un veicinot iekļaujošus politiskos konfliktu risinājumus un īstenojot visaptverošu pieeju, kas vērsta uz neaizsargātāko iedzīvotāju grupu ciešanu mazināšanu;

72.  norāda, ka ir svarīgi palielināt vietējās ražošanas jaudu, kas palīdzētu mazināt atkarību no ārvalstu importa; uzsver, ka Āfrikai vajadzīgas pārmaiņas rūpniecībā un infrastruktūras pārveide, kas iespējama tikai tad, ja tiek veikti vērienīgi un ilgtspējīgi ieguldījumi, kuru īstenošanā publiskā un privātā sektora sadarbības modeļi ir dzīvotspējīgs risinājums attīstības veicināšanai; uzskata, ka Eiropas Fondam ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) būtu jāfinansē ieguldījumi, kas veicina iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību, pamatojoties uz pieejamības un universālā dizaina principiem, taču vienlaikus atzīstot tā nepilnības vismazāk attīstītajās valstīs (VAV);

73.  uzsver, ka privātā sektora ieguldījumiem jānodrošina ieguvumi vietējā tirgū un iedzīvotājiem un tie jāparedz tiem, kuru piekļuve finansējumam ir ierobežota, garantējot marginalizētu grupu finansiālo iekļautību, piemēram, nodrošinot tiešus ieguldījumus vietējos mikrouzņēmumos un mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) un atbalstot sociālās ekonomikas uzņēmējdarbības modeļus, it īpaši ģimenes uzņēmumus;

74.  aicina stingri uzraudzīt un izvērtēt mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību šiem mērķiem; uzsver, ka lielāku iespēju nodrošināšana pilsoniskajai sabiedrībai un līdz ar to sociāla partnera iesaistīšana ieguldījumu struktūrās ir būtisks aspekts ES politikā attiecībā uz Āfrikas valstīm un sadarbībā ar tām;

75.  atgādina par konstatējumiem pēdējā EFIA novērtējuma ziņojumā, kas norādīja uz pierādījumu trūkumu par apvienošanas mehānismu attīstības potenciālu, papildināmību un valstu atbildību;

76.  Atzinīgi vērtē G20 paktu ar Āfriku (CwA), kas tika noslēgts 2017. gadā, lai Āfrikā vairotu privātos ieguldījumus, tostarp infrastruktūrā, un uzskata to par labu platformu, lai sekmētu visaptverošas, koordinētas un katrai valstij specifiskas reformu programmas; atzinīgi vērtē to, ka šai iniciatīvai jau ir pievienojušās divpadsmit Āfrikas valstis;

77.  uzsver, ka ES un Āfrikas tirdzniecībā un ekonomiskajā sadarbībā prioritāte būtu jāpiešķir reģionālajai integrācijai Āfrikas kontinentā; aicina Savienību palielināt atbalstu Āfrikas integrācijas stratēģijām un nodrošināt tā konsekvenci kontinenta, reģionālā un valstu līmenī, kurā tas tiek īstenots;

78.  aicina Komisiju atbalstīt Āfriku tās centienus izveidot kontinentālo brīvās tirdzniecības zonu; atzinīgi vērtē Āfrikas kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas izveidi (AfCFTA) un uzsver, ka tai piemīt ārkārtīgi liels potenciāls kā instrumentam, kas var veicināt tirdzniecību un reģionālo integrāciju Āfrikā un uzlabot Āfrikas piekļuvi pasaules tirgiem; uzsver, ka ar AfCFTA būtu jānodrošina integrācija, kas sniedz labumu visiem Āfrikas iedzīvotājiem, tostarp visvairāk marginalizētajiem iedzīvotājiem; atgādina, ka Āfrikas valstu attīstības līmenis atšķiras un ka tas jāņem vērā, lai nepalielinātu nevienlīdzību; uzskata, ka ES atbalsts AfCFTA būtu jāvirza regulējuma izstrādei, lai novērstu pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu sociālajā un vides jomā; uzskata, ka AfCETA un pašreizējie reģionālās integrācijas centieni ir lieliska iespēja līdzsvarot starptautisko ieguldījumu režīmu, lai to padarītu atbildīgu, taisnīgu un ilgtspējīgu attīstību veicinošu;

79.  uzsver, ka Āfrikā ir jāveido kontinentālās vērtības ķēdes un jāveic to dažādošana, lai radītu lielāku pievienoto vērtību tieši Āfrikas valstīs; uzsver, ka nepieciešams īstenot tehnisko palīdzību saistībā ar sadarbību robežu jomā un citiem tehniskiem jautājumiem, kas palīdzētu reģionālo vērtību ķēžu veidošanai; norāda, ka joprojām pastāv ievērojami šķēršļi šādai tirdzniecībai tarifu un citu traucēkļu dēļ, kā arī sliktas infrastruktūras un darījumu izmaksu rezultātā; norāda arī, ka nepieciešami būtiski ieguldījumi transporta infrastruktūrā, kas veicinātu Āfrikas iekšējo tirdzniecību;

80.  uzsver, ka ES un Āfrikas Savienībai ir kopīgas intereses par stabilu un uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu, kuras centrā ir Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO);

81.  atgādina, ka viens no galvenajiem jaunattīstības valstu uzdevumiem ir virzīties uz augšu globālajā vērtības ķēdē, dažādojot ekonomiku; prasa ES atturēties no tādas tirdzniecības politikas pieņemšanas, kas kopumā aizliedz jaunattīstības valstīm piemērot eksporta nodokli izejvielām, ciktāl tas atbilst PTO noteikumiem;

82.  atgādina, ka brīvai un godīgai tirdzniecība ar Āfrikas kontinentu ir būtiska nozīme, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu; prasa Komisijai visos politiskā dialoga līmeņos iesaistīt pilsonisko sabiedrību, īpaši, ja tiek sagatavoti, uzraudzīti un novērtēti tirdzniecības nolīgumi; uzsver, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) un vispārējo preferenču shēma (VPS) ir svarīgi ES un Āfrikas tirdzniecības attiecību instrumenti; tomēr mudina Komisiju atzīt atšķirīgus viedokļus par EPN un rast konkrētus risinājumus, lai atbildētu uz Āfrikas valstu paustajām bažām, it īpaši saistībā ar reģionālo vērtības ķēžu veidošanas prioritāro nozīmi un Āfrikas iekšējās tirdzniecības veicināšanu; atkārtoti prasa padziļināti izvērtēt EPN ietekmi;

83.  aicina visos pašlaik apspriestajos un turpmākajos EPN sistemātiski iekļaut saistošus un izpildāmus mehānismus, lai īstenotu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) sadaļas par cilvēktiesībām, darba un vides standartiem, vienlaikus uzsverot, ka nolīgumiem jābūt saskaņotiem ar attīstības politiku un IAM, jo īpaši attiecībā uz to ietekmi uz atmežošanu, klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu;

84.  norāda, ka Āfrikas valstis, kaut gan tās veido vairāk nekā 50 % no vispārējo preferenču shēmas (VPS) labuma saņēmējiem, nodrošina mazāk nekā 5 % no VPS importa Eiropas Savienībā; aicina Komisiju palīdzēt uzņēmējiem labuma saņēmējās valstīs, cita starpā saistībā ar izcelsmes noteikumu ievērošanu un tehniskajiem šķēršļiem; pauž nožēlu, ka VPS līdz šim nav sekmējusi Āfrikas saņēmējvalstu ekonomikas diversifikāciju; atkārto savu aicinājumu Komisijai apsvērt to ražojumu saraksta paplašināšanu, uz kuriem attiecas VPS regula(9);

85.  aicina Komisiju, ņemot vērā, ka ir dokumentēts zoonotisku patogēnu izplatīšanās riska pieaugums Āfrikā, ar regulatīvo sadarbību un dialogu sekmēt stingrākus sanitāros un fitosanitāros (SFS) un dzīvnieku labturības standartus Āfrikas valstīs;

86.  norāda, ka privātā sektora ieguldījumiem un publiskā un privātā sektora partnerībām ir ļoti būtiska nozīme, lai sasniegtu IAM un panāktu vietējā privātā sektora attīstību, un ka šādiem ieguldījumiem un partnerībām jābūt saderīgām ar cilvēktiesībām, pienācīgiem darba standartiem un vides standartiem, kā arī ar starptautiskajiem klimata mērķiem un zaļo pārkārtošanos, turklāt prioritārā kārtā tiem jānodrošina ļoti mazu uzņēmumu un MVU finansējuma vajadzības; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas centienus padarīt Āfrikas un Eiropas aliansi par abu kontinentu ekonomisko attiecību galveno balstu;

87.  norāda, ka MVU un ģimenes uzņēmumiem ir būtiska nozīme vietējās ekonomikas attīstībā; norāda, ka MVU ir darbvietu radīšanas virzītājspēks un veido 95 % no visiem uzņēmumiem Āfrikā; uzskata, ka stratēģijā par prioritāti jānosaka uzņēmējdarbība un finansējuma pieejamība, vienlaikus veidojot uzticamu uzņēmējdarbības vidi; tāpat uzskata, ka vietējā privātā sektora atbalstam būs izšķiroša nozīme, lai atgūtos pēc Covid-19 krīzes; norāda uz ES Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (EASME) iespējām veicināt uzņēmumu sadarbību un kopuzņēmumus ar Āfrikas uzņēmumiem, kas turklāt ne tikai palielinātu darījumdarbības iespēju redzamību, bet arī veicinātu tik ļoti nepieciešamo piekļuvi finansējumam un piekļuvi tehnoloģijām, izmantojot zinātības nodošanu;

88.  uzsver, ka Āfrikas un ES partnerībā attiecībā uz privāto sektoru jāiekļauj stingri noteikumi par atbildīgu finansēšanu; atgādina, ka joprojām ir jāpanāk ievērojami uzlabojumi, lai novērstu uzņēmumu nelikumīgu rīcību, un tādēļ uzsver, ka ES un Āfrikas partnerības ietvaros ir skaidri jānosaka, ka būtiska prioritāte ir uzņēmumu sociālās atbildības principu un cilvēktiesību ievērošanai un pienācīgu vides pārbaužu nodrošināšanai;

89.  uzsver, ka Eiropas uzņēmumi ir atbildīgi par savām piegādes ķēdēm; aicina Komisiju turpināt darbu pie sava tālejošā likumdošanas priekšlikuma par saistošu cilvēktiesību, sociālo tiesību un pienācīgu vides pārbaužu prasībām ES uzņēmumiem; mudina Komisiju šādu priekšlikumu izstrādē nodrošināt, lai tie attiektos uz visu piegādes ķēdi un atbilstu ESAO pamatnostādnēm par sociālo atbildību un cilvēktiesībām tirdzniecībā un būtu saskanīgi ar PTO un lai pēc rūpīgas novērtēšanas varētu atzīt, ka priekšlikumi ir funkcionāli un piemērojami visiem tirgus dalībniekiem, tostarp MVU, un tajos ir iekļauti noteikumi, kas nodrošina iespējas cietušajām personām vērsties tiesā;

90.  uzsver, ka privātā sektora ieguldījumu piesaistei būtu nevis jāaizstāj, bet gan jāpapildina attīstīto valstu saistības piešķirt 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI) oficiālajai attīstības palīdzībai, 0,15–0,2 % no NKI paredzot vismazāk attīstītajām valstīm;

91.  uzskata, ka ES un Āfrikas stratēģijā būtu jāiekļauj arī pasākumi, lai palīdzētu Āfrikas valstīm savu derīgo izrakteņu bagātību pārvērst reālā attīstībā, un aicina pārskatīt esošo pasākumu efektivitāti, tostarp attiecībā uz apšaubāmu ieguvi Āfrikā, ko veic Ķīna un Krievija; aicina Komisiju un ES Āfrikas partnerus raiti īstenot pasākumus saskaņā ar Konfliktu izrakteņu regulu(10) un nekavējoties publicēt to trešās valstīs atrodošos uzņēmumu sarakstu, kuri neievēro šajā regulā noteiktās prasības; uzsver Eiropas stiprās puses (t. i., pārredzamību, augstas kvalitātes preces un pakalpojumus un demokrātisku pārvaldību) un tic, ka šo pamatvērtību pievilcība ir pārliecinoša alternatīva autoritāriem modeļiem;

92.  norāda, ka ir svarīgi īstenot Āfrikas derīgo izrakteņu ieguves redzējumu, ko 2009. gadā pieņēma Āfrikas valstu un valdību vadītāji, lai nodrošinātu pārredzamu, taisnīgu un optimālu derīgo izrakteņu ieguvi;

93.  atgādina, ka ieguves nozarei ir svarīga nozīme daudzu Āfrikas valstu ekonomikā un tā ir saistīta ar nevienlīdzīgu savstarpēju resursatkarību ar Eiropu, kas būtu jālabo, jautājumu par nodokļu ieņēmumu un lietošanas atlīdzības nelikumīgu aizplūšanu ieguves nozarē risinot ar Pārredzamības direktīvas(11) un Grāmatvedības direktīvas(12) palīdzību;

94.  pauž bažas par pieaugošo skaitu ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas (IVSI) lietu pret Āfrikas valstīm, jo īpaši no Eiropas uzņēmumu puses; aicina ES valdības un uzņēmumus atturēties no IVSI izmantošanas un izbeigt daudzās IVSI lietas, kas uzsāktas pret Āfrikas valstīm;

95.  uzskata, ka šai partnerībai būtu jāatbalsta sievietes uzņēmējas un jaunie uzņēmēji lauku apvidos un pilsētās un ka, lai to nodrošinātu, ir būtiski atbalstīt vienlīdzīgu piekļuvi ekonomiskajiem un ražošanas resursiem, tādiem kā finanšu pakalpojumi un tiesības uz zemi; aicina izvērst apmaiņu Āfrikas un Eiropas sieviešu uzņēmēju starpā, veidojot platformas un veicinot tīklošanos, pieredzes apmaiņu un kopīgu projektu izstrādi;

96.  atgādina, ka sieviešu stāvokli var stiprināt ar spēcīgiem noteikumiem par dzimumaspektiem un tirdzniecību tirdzniecības nolīgumos; šajā sakarībā aicina Eiropas Komisiju palīdzēt Āfrikas Savienībai īstenot dzimumu līdztiesības un sieviešu emancipācijas stratēģiju un īstenot pasākumus, kas sekmē dzimumu vienlīdzības panākšanu tās tirdzniecības nolīgumos ar Āfrikas valstīm;

97.  norāda uz būtiskajiem fiskālajiem ierobežojumiem Āfrikā, cīnoties ar pandēmijas sociālekonomiskajām sekām; atgādina, ka dažas Āfrikas valstis izlieto vairāk līdzekļu parādu atmaksai, nevis veselības pakalpojumu nodrošināšanai; uzskata, ka būtiska vērība jāpievērš tam, lai mazinātu neilgtspējīgo parādu slogu, kas būtiski samazina sabiedriskos pakalpojumus un labklājības uzlabošanas pasākumus; atzinīgi vērtē G20 paziņojumu par parādu atmaksas pagaidu moratoriju vājākajām jaunattīstības valstīm, kas ir pirmais solis pareizajā virzienā; atkārtoti aicina privātos kreditorus piedalīties šajā iniciatīvā uz salīdzināmu nosacījumu pamata un mudina G20, Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Pasaules Banku, kā arī daudzpusējās attīstības bankas turpināt atvieglot parādu atmaksu un izzināt iespējas apturēt parāda apkalpošanas maksājumus; tāpat aicina izveidot daudzpusēju parādu restrukturizācijas mehānismu, lai vienlaikus mazinātu krīzes ietekmi un nodrošinātu finansēšanas prasības saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam; uzsver, ka parāda atvieglošanas pasākumi jāsaista ar papildu OAP mobilizēšanas darbībām un ka prioritāte jāpiešķir dotāciju finansējumam kā primārai izvēlei, it īpaši VAV gadījumā;

98.  uzsver, cik svarīgi ir atbalstīt Āfrikas valstu spēju palielināt iekšzemes resursu mobilizāciju, lai palielinātu investīcijas vispārējos sabiedriskajos pamatpakalpojumos; atgādina, ka nelikumīgās finanšu plūsmas (NFP) divas reizes pārsniedz Āfrikas valstu saņemto OAP un katru gadu sasniedz aptuveni 50 miljardus USD, turklāt tām ir dramatiska ietekme uz kontinenta attīstību un pārvaldību; aicina ES turpināt atbalstīt Āfrikas partnerus, lai tie uzlabotu pārvaldību, cīnītos pret korupciju, uzlabotu finanšu un nodokļu sistēmu pārredzamību un izveidotu atbilstīgus regulatīvos un uzraudzības mehānismus;

99.  iesaka ES un ĀS labāk ieviest un īstenot pieejamos valstu un starptautiskos pretkorupcijas instrumentus un izmantot jaunas tehnoloģijas un digitālos pakalpojumus; aicina ES pieņemt stingru regulējumu attiecībā uz korupciju;

Partneri ĀS un ES Zaļā pakta veidošanā

100.  atgādina, ka Āfrikas valstis un to iedzīvotājus īpaši negatīvi ietekmē klimata pārmaiņas; atgādina, ka 2019. gadā ekstrēmi laikapstākļu notikumi skāra gandrīz 16,6 miljonus afrikāņu, kas saskaņā ar Katastrofu epidemioloģijas pētījumu centra (CRED) datiem ir par 195 % vairāk nekā 2018. gadā; uzsver, ka partnerības centrā jāizvirza klimata un vides aizsardzība atbilstīgi ES saistībām, ko paredz Parīzes nolīgums un Konvencija par bioloģisko daudzveidību; atgādina, ka Parlaments ir pieprasījis, lai 45 % no turpmākā NDICI finansējuma tiktu veltīti šiem mērķiem;

101.  pauž bažas par to, ka klimata pārmaiņas varētu apturēt cilvēces attīstību un apdraudēt nestabilo Āfrikas valstu ar zemiem ienākumiem attīstības izredzes, un uzsver, ka klimata pārmaiņas ir destabilizācijas, vardarbības un konfliktu riska faktors; uzsver, ka ES būtu jāpiedāvā konkrēts, paredzams un atbildīgs ilgtermiņa finanšu un tehniskais atbalsts Āfrikas valstīm, lai vienādi stiprinātu to klimatadaptācijas stratēģijas (piemēram, īstenojot projektus, kas vērsti uz ilgtspējīgu lauksaimniecību, ekosistēmās balstītu pielāgošanos un ilgtspējīgām pilsētām) un klimata pārmaiņu novēršanas stratēģijas, liekot īpašu uzsvaru uz katastrofu riska novēršanu un neaizsargātākā situācijā esošajām kopienām;

102.  uzsver ūdens diplomātijas izšķirošo nozīmi, ņemot vērā, ka klimata pārmaiņu rezultātā ūdens var kļūt par arvien ierobežotāku resursu; uzsver, ka ir vajadzīga efektīvāka klimata diplomātija, lai veicinātu saiknes starp iekšpolitiku, ārpolitiku un starptautisko politiku klimata jomā;

103.  aicina nodrošināt, lai ES atbalsts palīdzētu Āfrikas valstīm izpildīt to nacionāli noteikto devumu (NND) un palielināt to Parīzes nolīguma un Sendai ietvarprogrammas kontekstā, lai nodrošinātu, ka tām ir pienācīgs finansējums klimatadaptācijai, klimata pārmaiņu mazināšanai un kaitējuma un zaudējumu segšanai, kā arī to valsts biodaudzveidības stratēģiju un rīcības plānu īstenošanai; uzsver — lai šāds atbalsts būtu efektīvs, jaunajai ES un Āfrikas partnerībai pārkārtošanās veicināšanai jābūt balstītai uz kopējas, bet diferencētas atbildības (KBDA) principu un politikas saskaņotību ilgtspējīgas attīstības panākšanai, vienlaikus nodrošinot to, ka zaļā pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša;

104.  uzsver, ka pielāgošanās stratēģijām būtu jāveicina modeļa maiņa Āfrikas valstīs, pamatojoties uz dabā balstītiem risinājumiem; aicina veicināt iekļaujošu ieinteresēto personu līdzdalību NND noteikšanā un izpildē, kā arī cita starpā nacionālo pielāgošanās plānu un valsts lauksaimniecības ieguldījumu plānu izstrādē un īstenošanā;

105.  uzsver mazo salu jaunattīstības valstu (SIDS) unikālo perspektīvu un vajadzības klimatadaptācijas un klimata pārmaiņu mazināšanas jomā;

106.  tāpat uzsver, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņu un vides degradācijas īpašo ietekmi uz sievietēm un meitenēm, klimatrīcībā jāintegrē dzimumu līdztiesības aspekts; aicina Āfrikas un Eiropas partnerus jaunajā ES un Āfrikas partnerībā likt lielāku uzsvaru uz sieviešu iespējamo lomu, aicinot savās kopienās izmantot ilgtspējīgāku praksi un piedaloties lēmumu pieņemšanā par klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanu;

107.  aicina ātri ieviest "Zaļā pakta diplomātiju”, izveidojot Eiropas zaļā kursa ārējās dimensijas jautājumu risināšanai paredzētu darba grupu, kurai būtu jāsniedz ieteikumi par ĀS un ES Zaļo paktu, iesaistot vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas un īstenojot vairāklīmeņu un daudzu ieinteresēto personu pieeju; uzskata, ka ar šo paktu būtu īpaši jāatbalsta tāda regulējuma pieņemšana, kas veicina pāreju uz zaļo ekonomiku, aprites ekonomikas attīstību un darbvietu radīšanu ilgtspējīgās nozarēs;

108.  uzsver, ka būtiska nozīme ir reģionālajai sadarbībai, kā arī sadarbībai, sniedzot tehnisko palīdzību un īstenojot informācijas un paraugprakses apmaiņu; uzstāj, ka ir svarīgi veidot labāku komunikāciju par klimata un katastrofu riskiem nākotnē un veicināt klimatam labvēlīgu tehnoloģiju likumīgu pārnesi; šai sakarā aicina ES veicināt deklarācijas par intelektuālā īpašuma tiesībām un klimata pārmaiņām pieņemšanu, kas būtu līdzīga 2001. gada Dohas deklarācijai par TRIPS nolīgumu un sabiedrības veselību;

109.  uzsver, ka ir vajadzīga ilgtspējīga inovācijas politika un projekti, kas dod iespēju Āfrikas valstīm īstenot lēcienveida attīstību, atsakoties no vecākām un lielāku piesārņojumu radošām tehnoloģijām, nosakot konkrētu ekoloģiskās un sociālās ilgtspējas mērķi, un šajā sakarībā aicina izpētīt, kā lēcienveida attīstība var veicināt šo mērķu sasniegšanu Āfrikas valstīs;

110.  atgādina, ka Āfrikā ir ārkārtīgi liela biodaudzveidība; pauž nopietnas bažas par dabas resursu pārmērīgu ekspluatāciju un biodaudzveidības samazināšanās ietekmi uz noturības līmeni; pauž īpašu satraukumu par mežu izciršanas tempa pieaugumu Āfrikā; norāda uz to, ka Āfrikas tropu mežu iznīcināšanas rezultātā tiek neatgriezeniski zaudēta biodaudzveidība un oglekļa piesaistītāji, kā arī dzīvotnes un mežos mītošo pirmiedzīvotāju kopienu dzīves veids; atgādina, ka meži sniedz būtisku ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, biodaudzveidības aizsardzībā un pārtuksnešošanās un ārkārtējas augsnes erozijas novēršanā;

111.  aicina ņemt vērā saikni starp sabiedrības veselību un biodaudzveidību atbilstīgi pieejai "Viena veselība"; atzinīgi vērtē paziņojumu iniciatīvas "NaturAfrica" ietvaros, kura mērķis ir aizsargāt savvaļas dzīvniekus, augus un ekosistēmas, un atzinīgi vērtē arī rīcības plāna pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību pārskatīšanu; uzsver, ka iniciatīva "NaturAfrica" būtu jāattīsta, apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām, pievēršot īpašu vērību vietējo kopienu, pirmiedzīvotāju un sieviešu tiesībām; uzsver, ka iniciatīvai būtu jāatbalsta Āfrikas valstu valdības un vietējie iedzīvotāji, lai tie holistiski un sistemātiski varētu novērst biodaudzveidības zuduma un vides degradācijas galvenos iemeslus, tostarp nodrošinot atbalstu efektīvi pārvaldītiem aizsargājamo teritoriju tīkliem; aicina ES un Āfriku atzīt un aizsargāt pirmiedzīvotāju paražu tiesības uz viņu zemi un dabas resursiem, kā arī tiesības tos kontrolēt, kā to paredz ANO Deklarācija par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām un Starptautiskās Darba organizācijas 169. konvencija, kā arī ievērot brīvas, iepriekšējas un informētas piekrišanas principu;

112.  aicina piešķirt atbilstīgus resursus, lai varētu īstenot ieteikumus, kas sniegti Komisijas 2015. gada pētījumā "Larger than elephants: Inputs for an EU strategic approach to wildlife conservation in Africa" un 2019. gada pētījumā "Study on the interaction between security and wildlife conservation in sub-Saharan Africa";

113.  uzskata, ka ir jāpastiprina saglabāšanas centieni, kas vērsti, piemēram, uz mežiem, savvaļas dzīvniekiem un jūras un piekrastes ekosistēmām, izmantojot regulējumu, pietiekamus resursus un zinātniskos datus un tie jāpapildina ar ekosistēmu atjaunošanas un pārvaldīšanas darbībām; aicina ES un Āfriku Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferences 15. sanāksmē uzņemties vadošo lomu vērienīga pasaules mēroga nolīguma noslēgšanā;

114.  atgādina, ka okeāni ir pasaules lielākais proteīna avots; atgādina, ka ir svarīgi strādāt, lai panāktu efektīvāku okeānu pārvaldību, tostarp saistībā ar zivsaimniecības un ilgtspējīgas akvakultūras un zilās ekonomikas attīstību, kas ir attīstības virzītājspēki; uzsver, ka pasākumiem, kas vērsti pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju jābūt prioritātei, lai ierobežotu šādas zvejas ietekmi uz vidi un saglabātu zivju krājumu un zivsaimniecības ienākumu ilgtspēju;

115.  aicina Komisiju stingri uzraudzīt darbības saistībā ar rūpniecisko zveju, jo tās var apdraudēt krājumus, kas pieejami vietējiem iedzīvotājiem, kuri izmanto tradicionālos zvejas resursus, kā arī apdraudēt zvejas krājumu laba ekoloģiskā statusa līdzsvaru;

116.  atgādina, ka Āfrika ir ar elektroenerģiju vissliktāk nodrošinātais reģions pasaulē, un uzsver, ka elektroenerģijas pieejamība Āfrikas kontinentā nav vienāda; uzskata, ka izmaksu ziņā pieejamas, uzticamas, ilgtspējīgas un mūsdienīgas elektroapgādes pieejamība ir būtisks nosacījums ekonomikas un sociālajai attīstībai, tostarp lauku reģionos; aicina attīstīt Āfrikas potenciālu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā;

117.  tādēļ mudina ES un dalībvalstis veicināt un stiprināt sadarbību ar to Āfrikas partneriem enerģētikas un klimata jomā atbilstīgi zaļā kursa mērķiem; aicina Komisiju piedāvāt vērienīgu plānu ilgtspējīgas enerģijas partnerības īstenošanai un šai sakarā norāda, ka atjaunojamo energoresursu enerģija un energoefektivitāte ir būtiski elementi, lai uzlabotu enerģijas pieejamību Āfrikas kontinentā, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu; aicina ES un attiecīgās Āfrikas valstis apsvērt iespējas veidot savstarpēji izdevīgas enerģijas partnerības ūdeņraža ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus;

118.  uzsver, ka ir svarīgi novirzīt ieguldījumus bezoglekļa ekonomikai, attīstot atjaunojamos energoresursus un veicinot tehnoloģiju pārnesi, tostarp veicot decentralizētu enerģijas ražošanu un izmantojot mazapjoma atjaunojamo energoresursu enerģijas un saules enerģijas tehnoloģijas, kas atbilst enerģijas vietējam pieprasījumam, tostarp, lai nodrošinātu infrastruktūru un savienojamību;

119.  uzsver, ka Āfrikas kontinenta urbanizācija ir iespēja pārskatīt pilsētu plānošanu un ieviest ilgtspējīgus risinājumus pilsētās un ka šajā jomā jāveido aktīvāks dialogs ar vietējām un reģionālajām iestādēm, kā arī sadarbība un paraugprakses apmaiņa abu kontinentu starpā, it īpaši saistībā ar videi nekaitīgu infrastruktūru, ekosistēmās balstītām pieejām, atkritumu apsaimniekošanas un sanitārijas sistēmām, turklāt jāīsteno īpaši centieni, lai iesaistītu jauniešus un marginalizētās grupas; aicina atbalstīt ilgtspējīgas pilsētas transporta sistēmas attīstību ar mērķi veicināt kopienas iekļautību un transporta pieejamību, tostarp pārvadājumu uz izglītības un ārstniecības iestādēm pieejamību;

Partneri ilgtspējīgas un noturīgas lauksaimniecības jomā

120.  uzsver lauksaimniecības un pārtikas nozares būtisko nozīmi ekonomikā un pienācīgu un ilgtspējīgu darba iespēju nodrošināšanā lauku apvidos; uzsver, ka vairākumā gadījumu tas attiecas uz mazajām saimniecībām un ģimenes saimniecībām; norāda, ka ir svarīgi veicināt un uzlabot pasākumus un instrumentus, lai atbalstītu produktu kvalitātes uzlabošanu, produktu dažādošanu, lauksaimniecības prakses ilgtspējīgu modernizāciju, drošus darba apstākļus un pasākumus lauksaimnieku noturības stiprināšanai; uzskata, ka ilgtspējīgas lauksaimniecības nozares un lauku apvidu attīstībai jābūt ES un Āfrikas attiecību pamatā;

121.  atzinīgi vērtē to, ka jaunā ES un Āfrikas partnerība atbalsta videi nekaitīgas lauksaimniecības prakses attīstību; atgādina, ka agroekoloģijas spēja saskaņot ilgtspējas ekonomisko, vidisko un sociālo dimensiju ir atzīta IPCC un IPBES atskaites ziņojumos, kā arī Pasaules Bankas un FAO vadītajā globālajā lauksaimniecības novērtējumā (IAASTD); uzsver, ka ir svarīgi gan valstu rīcībpolitikās, gan arī starptautiskos forumos veicināt agroekoloģiju, agromežsaimniecību, vietējo ražošanu un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, kas vērstas uz īsu piegādes ķēžu attīstību, lai garantētu pārtikas un uztura nodrošinājumu visiem, kā arī palielinātu lauksaimniecības nozares ilgtspējīgu produktivitāti un tās noturību pret klimata pārmaiņām;

122.  aicina ES ņemt vērā Darba grupas Āfrikas lauku reģioniem secinājumus par investīciju nepieciešamību Āfrikas pārtikas ķēdēs, pievēršot uzmanību precēm ar pievienoto vērtību; tāpat aicina ES un dalībvalstis aktīvi sadarboties ar Āfrikas partneriem, lai veidotu sinerģiju ES un Āfrikas stratēģijas un zaļā kursa politikas un it īpaši stratēģijas "No lauka līdz galdam" starpā;

123.  uzsver, ka pesticīdu izmantošana intensīvajā lauksaimniecībā Āfrikā papildus vides kaitējumam var ietekmēt to darba ņēmēju veselību, kuriem ir ļoti maza piekļuve apmācībai par augu aizsardzību un veselības aprūpi; prasa nodrošināt izglītību un apmācību par ilgtspējīgām augu aizsardzības pieejām un alternatīvām pesticīdu izmantošanai un maksimālai bīstamo vielu iedarbības samazināšanai; nosoda dubultos standartus, ko ES piemēro attiecībā uz pesticīdiem, atļaujot ES aizliegto bīstamo vielu eksportu uz Āfrikas valstīm un citām trešām valstīm; tādēļ prasa grozīt pašreizējos ES noteikumus, lai novērstu šo juridisko nesaskaņotību atbilstīgi 1998. gada Roterdamas konvencijai un zaļajam kursam;

124.  pauž nopietnas bažas par Āfrikas valstu lielo atkarību no pārtikas importa — galvenokārt no Eiropas Savienības, it īpaši gadījumos, kad šādu importu veido subsidēti produkti, kuru zemā cena negatīvi ietekmē Āfrikas mazapjoma lauksaimniecības konkurētspēju;

125.  pauž bažas par Eiropas piena pulvera, kurš saņem KLP atbalstu, eksportēšanu uz Rietumāfriku, ņemot vērā to, ka, kopš 2015. gadā ES atcēla piena kvotas, eksports ir trīskāršojies, postoši iespaidojot vietējo ganāmpulku ganu un lauksaimnieku konkurētspēju; aicina Komisiju strādāt pie risinājumiem ar Āfrikas valdībām un ieinteresētajām personām;

126.  atgādina, ka bads un nenodrošinātība ar pārtiku visā pasaulē atkal palielinās un turpinās palielināties, ja savlaicīgi netiks veikti pasākumi, un ka Āfrika ir būtiski novirzījusies no mērķa līdz 2030. gadam izskaust badu (2. IAM); atgādina, ka nepilnvērtīga uztura novēršana visos tā veidos un 2. IAM būtu jāuzskata par jaunās partnerības prioritātēm, pievēršot īpašu uzmanību visneaizsargātākajām personām;

127.  uzsver, ka Covid-19 pandēmija, tās radītā ekonomikas krīze un robežu slēgšana, kā arī siseņu invāzijas un pārtuksnešošanās ir pasliktinājušas jau tā sarežģīto situāciju pārtikas nodrošinājuma jomā Āfrikā un ir izgaismojušas globālās pārtikas sistēmas trūkumus; uzsver vietējo un reģionālo tirgu potenciālu pašreizējo pārtikas sistēmas trūkumu novēršanā;

128.  aicina ES un Āfrikas partnerībā centienus lauksaimniecības jomā koncentrēt uz to, lai aizsargātu Āfrikas valstu tiesības uz uztursuverenitāti, prioritārā kārtā palielinātu to pārtikas nodrošinājumu, kā arī to spēju apmierināt iedzīvotāju uztura vajadzību stiprināšanai;

129.  uzsver — lai radītu ilgtspējīgas darbvietas, izvairītos no cilvēktiesību pārkāpumiem un mazinātu klimata pārmaiņas, būtiska nozīme ir lauku pārveidei un pārredzamu vietējo un reģionālo vērtības ķēžu stiprināšanai; uzsver, ka ir jāatbalsta jaunieši un sievietes, it īpaši nodrošinot apmācību, kā arī piekļuvi aizdevumiem un tirgiem; aicina jauniešus un sievietes iesaistīt lauksaimniecības politikas veidošanā un atbalstīt kolektīvu rīcību ar nelielu ražotāju organizāciju starpniecību;

130.  uzsver lauku apvidos dzīvojošo Āfrikas sieviešu būtisko nozīmi lauksaimniecībā un lauku ekonomikā Āfrikas kontinentā, it īpaši saistībā ar pārtikas nodrošinājumu; atgādina, ka gandrīz pusi lauksaimniecības darba Āfrikā veic sievietes, taču lauksaimnieces galvenokārt darbojas mazās vai pašnodrošinājuma saimniecībās un viņām nav nepieciešamās piekļuves informācijai, aizdevumiem, zemei resursiem un tehnoloģijām; mudina veicināt sieviešu un meiteņu mantošanas tiesības un aicina ES atbalstīt partnervalstis, it īpaši saistībā ar sieviešu tiesību uz zemi pilnīgu atzīšanu;

131.  uzsver, ka sievietes, kas strādā pašnodrošinājuma lauksaimniecībā, saskaras ar papildu šķēršļiem, kuri liedz saglabāt uztursuverenitāti, jo saskaņā ar Starptautisko jaunu augu šķirņu aizsardzības konvenciju (UPOV konvencija) tirdzniecības nolīgumos ir stingri aizsargātas jaunas augu šķirnes.

132.  uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt mazās lauku saimniecības, ganību lopkopību un citas tradicionālās un vietējās pārtikas sistēmas, lai uzlabotu to noturību un veicinātu to ieguldījumu pārtikas nodrošinājumā, ilgtspējīgā resursu pārvaldībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā;

133.  aicina mazināt sociālo spriedzi starp pastāvīgām lauksaimnieku kopienām un lopkopju kopienām ar nomadu dzīvesveidu, it īpaši reģionos, kuros notiek etniski reliģiskie konflikti;

134.  uzsver pētniecības un inovācijas nozīmi ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses veicināšanā un produktīvu sauszemes agroekosistēmu un pārtikas sistēmu izveidē; šai sakarā aicina taisnīgas pārkārtošanās procesā lielākā mērā paļauties uz Āfrikas tradicionālajām zināšanā, it īpaši par lauksaimniecības praksi, zivsaimniecību un mežu aizsardzību, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgas iespējas Āfrikas iedzīvotājiem un vietējām kopienām;

135.  aicina īstenot zināšanu un paraugprakses apmaiņu Eiropas un Āfrikas lauksaimnieku starpā un it īpaši veidot kontaktus jauno lauksaimnieku, sieviešu un lauku kopienu pārstāvju starpā ilgtspējīgu ražošanas metožu un biodaudzveidības aizsardzības jomā, tostarp ar asociāciju starpniecību;

136.  atzinīgi vērtē Darba grupas Āfrikas lauku reģioniem priekšlikumu izveidot Eiropas un Āfrikas mērķsadarbības programmu, kas tuvinātu ES dalībvalstu un Āfrikas partnervalstu lauksaimniecības struktūras, lai dalītos ilgtspējīgā paraugpraksē un veicinātu attiecības starp cieši iesaistītiem un līdzīgiem partneriem;

137.  uzsver, ka ir svarīgi ES un Āfrikas partnerībā iekļaut vietējo kopienu tiesību piekļūt dabas resursiem, tādiem kā zemei un ūdenim, un kontrolēt to aizsardzību un veicināšanu; nosoda to, ka Āfrikā lielā mērā notiek zemes sagrābšana; norāda, ka tā ir brutāla prakse, kas nav savienojama ar uztursuverenitātes mērķi un apdraud Āfrikas lauku kopienu izdzīvošanu; uzsver, ka ir svarīgi uzsākt iekļaujošu procesu ar mērķi nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo kopienu efektīvu dalību politikas un pasākumu, kas saistīti ar zemes sagrābšanu, izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā; aicina ievērot Brīvprātīgās pamatnostādnes par zemes, zvejniecību un mežu īpašuma atbildīgu pārvaldību valsts pārtikas nodrošinājuma kontekstā (VGGT) visos projektos, kas veicina tiesību uz zemi aizsardzību, tostarp tirdzniecībā, kā arī veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka projekti neapdraud mazo lauksaimnieku tiesības uz zemi;

138.  pauž nožēlu par to, ka netiek atzīta savvaļas ganību stratēģiskā nozīme, kas aizņem aptuveni 43 % no Āfrikas zemes platības un tādēļ ir nozīmīgas oglekļa piesaistītājas; aicina Komisiju kopā ar vietējām kopienām un vietējām ieinteresētajām personām izstrādāt stratēģiju, lai optimizētu šo potenciālu, izmantojot ilgtspējīgu ganību pārvaldību, piemēram, iesaistot tajā ganus lopkopjus;

139.  norāda, ka, piemēram, tiesības izmantot ganības un kopienas ganību platības pieder pie tradicionālajām zemes lietošanas tiesībām, kuras balstās uz paražu tiesībām, nevis uz iegūtajām īpašumtiesībām; tomēr uzsver, ka ir ļoti svarīgi aizsargāt šīs lauku iedzīvotāju kopējās tiesības;

Partneri digitālās jomas noteikšanā par iekļaušanas un attīstības sviru

140.  uzsver to, ka digitālā pārkārtošanās ir ārkārtīgi svarīga attīstības svira izglītības, apmācības, nodarbinātības un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai, lauksaimniecības nozares modernizācijai un publiskā sektora spējai nodrošināt tādus digitālos pakalpojumus kā e-identifikācija, e-veselība vai e-pārvaldība, kā arī līdzdalības nodrošināšanai politisko lēmumu pieņemšanā un cilvēktiesību un vārda brīvības īstenošanai, taču tā var arī apdraudēt demokrātiju, pilsoņu tiesības un cilvēktiesības un palielināt nevienlīdzību; uzsver, ka digitālajai pārveidei jāveicina izmaksu ziņā pieejama, vienlīdzīga un iekļaujoša piekļuve internetam, kā arī digitālo tehnoloģiju pakalpojumu izmantošana un radīšana, ievērojot attiecīgos starptautiskos un valstu standartus un pamatnostādnes;

141.  uzsver, ka ir jāņem vērā digitālā plaisa un ar to pienācīgi jārēķinās; uzsver, ka prioritāte jāpiešķir lielākās daļas marginalizēto Āfrikas kopienu piekļuvei internetam un savienojamībai, lai izvairītos no milzīgas plaisas rašanās starp lauku un pilsētu iedzīvotājiem; uzsver, ka ir jāsamazina digitālā plaisa dzimumu starpā, lai veicinātu patiesi iekļaujošu digitālo pārkārtošanos; mudina sievietes un meitenes attīstīt savu potenciālu jauno tehnoloģiju jomā;

142.  atgādina, ka vardarbībai pret sievietēm un meitenēm tiešsaistē, ar dzimumu saistītai naida runai, iebiedēšanai tiešsaistē, ksenofobijai, dezinformācijai un stigmatizācijai var būt negatīva ietekme uz sociālo iekļautību, un aicina Āfrikas un Eiropas partnerus risināt šos jautājumus ES un Āfrikas partnerības ietvaros; uzsver, ka ir jānodrošina, lai digitālā izglītība un digitālā pratība būtu holistiska un ietvertu arī vispārīgas un trasnversālas prasmes, tādas kā kritiskā domāšana un starpkultūru izpratne;

143.  uzsver, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu rašanās visā pasaulē apgrūtina Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu, it īpaši veselības un vides jomā; aicina ES un Āfriku pastiprināt centienus, lai veiktu atbildīgus ieguldījumus nolūkā palīdzēt samazināt elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu rašanos, novērst šādu atkritumu nelikumīgu apglabāšanu un neatbilstīgu apsaimniekošanu, veicināt resursu efektīvu izmantošanu un pārstrādi un radīt darbvietas atjaunošanas un pārstrādes nozarēs;

144.  atbalsta valsts pārvaldes digitalizāciju un modernizāciju Āfrikas valstīs, jo īpaši tādu uzticamu civilstāvokļa aktu reģistrācijas aģentūru izveidi, kas izsniegtu drošus personu apliecinošus dokumentus un veicinātu datu apmaiņu; uzsver, ka visiem datiem, ar kuriem notiek apmaiņa, jāpiemēro attiecīgie tiesību akti par datu aizsardzību un privātumu; aicina ES sadarboties ar Āfrikas valstīm, lai izstrādātu globālus datu aizsardzības standartus, kas savukārt palīdzēs cīnīties pret noziedzību un stiprinās abu pušu ekonomiku;

145.  uzsver, ka inovācija ir nepieciešama, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus un īstenotu zaļo pārkārtošanos; uzsver, ka partnerībai būtu jāveicina pētniecība un inovācija, kā arī digitālo pakalpojumu pieejamība un izmantojamība, lai veicinātu kohēziju un sociālo iekļaušanu; tomēr atgādina, ka digitālā pārkārtošanās nevar notikt, ja netiek nodrošināta piekļuve enerģijai, un ka nepastāvīga enerģijas piegāde lauku apvidos ir būtisks šķērslis digitālo pakalpojumu pieejamībai;

146.  uzsver, ka Covid-19 krīze ir piespiedu kārtā paātrinājusi digitālo pārveidi Āfrikā; atzinīgi vērtē ĀS vēlmi veidot digitālo vienoto tirgu; aicina ES atbalstīt Āfrikas digitālās nozares izveidi un atbilstīga regulējuma izstrādi e-komercijas attīstībai un datu aizsardzībai, pamatojoties uz augstākajiem esošajiem standartiem, sniedzot tehnisko palīdzību, veicinot ieguldījumus digitālajā infrastruktūrā un uzņēmējdarbībā un stiprinot partnerības ar ieinteresētajām personām valdības, ekonomikas un zinātnes aprindās un pilsoniskajā sabiedrībā;

147.  uzsver, ka saskaņā ar ANO 2019. gada ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķiem, lai IAM sasniegtu, joprojām jārisina daudzas problēmas, it īpaši Āfrikā, saistībā ar pārtikas, enerģijas, ūdens un sanitārijas, kā arī izglītības un veselības pieejamību; uzskata, ka finansiālā palīdzība un ieguldījumi būtu prioritāri jānovirza šo cilvēku pamatvajadzību nodrošināšanai, kas joprojām ir nosacījums nabadzības izskaušanai un cilvēku labklājības uzlabošanai, it īpaši laikā, kad publiskie resursi kļūst arvien ierobežotāki konkurējošu vajadzību dēļ, piemēram, veselības aprūpes un izglītības jomā;

148.  uzsver, ka precīzu, salīdzināmu un sadalītu datu vākšanai un statistikas analīzei, ievērojot datu aizsardzības un privātuma tiesības, ir ļoti būtiska nozīme pamatotu lēmumu pieņemšanā, it īpaši lauksaimniecības, dabas resursu apsaimniekošanas, pārvaldības un veselības jomā gan valsts, gan arī decentralizētā līmenī;

149.  uzsver nepieciešamību izmantot digitālo pārkārtošanos, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp abiem kontinentiem, it īpaši jauniešu un pilsoniskās sabiedrības starpā, izmantojot platformas;

150.  aicina ES un Āfrikas valstis pastiprināt kopīgus centienus, lai nodrošinātu digitālās ekonomikas sociālu un vidisku ilgtspēju un lai palīdzētu sasniegt mērķi izveidot mūsdienīgu, taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanas standartu digitālajā ekonomikā;

Partneri savstarpēji izdevīgas mobilitātes un migrācijas jomā

151.  atzīst sarežģītos izaicinājumus un iespējas, ko migrācijas kustība sniedz gan Eiropā, gan Āfrikā, lai nodrošinātu labklājību un abu kontinentu attīstību, un uzsver, ka jāstiprina sadarbība šajā jomā; atgādina, ka pēdējos gados Āfrikas un ES attiecībās ir dominējis migrācijas jautājums un ka tas, iespējams, ir negatīvi ietekmējis abu kontinentu savstarpējo izpratni; uzsver, ka migrācija ir abpusējs un ilgtspējīgs attīstības instrumentiem abiem reģioniem;

152.  atgādina, ka līdz 80 % visu starptautisko migrantu, kuri ir cēlušies no Āfrikas valstīm, migrē Āfrikas kontinenta robežās; norāda, ka pasaules mērogā Āfrikas valstis uzņem lielu daļu bēgļu un iekšzemē pārvietoto personu un ka viņu neaizsargāto stāvokli vēl vairāk saasinājusi Covid-19 krīze; aicina pasaulē uzņemties kopīgu atbildību par bēgļiem;

153.  uzskata, ka būtu jāuzsver migrācijas cilvēciskā dimensija un īpaša vērība jāpievērš nelabvēlīgākā situācijā esošām migrantu grupām; aicina pieņemt ES un Āfrikas partnerību migrācijas un mobilitātes jomā, kuras centrā izvirzīta bēgļu un migrantu cieņa un kura balstīta uz solidaritātes un dalītas atbildības principu un cilvēktiesību, starptautisko, ES un valstu tiesību, kā arī bēgļu tiesību pilnīgu ievērošanu;

154.  atgādina, ka ir jāveic īpaši pasākumi ar mērķi novērst migrantu bojāeju, pazušanu, viņu ģimeņu šķiršanu un viņu tiesību pārkāpumus, tostarp darbības ar mērķi īstenot neizraidīšanas un bērna interešu ievērošanas principus;

155.  uzsver, ka, nodrošinot atbilstīgu finansējumu, jārisina neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņi, tādi kā politiskā nestabilitāte, nabadzība, drošības un pārtikas nodrošinājuma trūkums, vardarbība un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme;

156.  uzskata, ka partnerības panākumi būs atkarīgi no tā, vai tiks panākti būtiski uzlabojumi attiecībā uz dažādu Āfrikas un Eiropas sabiedrības grupu mobilitātes iespējām, un ka partnerība jāveido ilgtspējīgi, lai panāktu intelektuālā darbaspēka imigrāciju, nevis emigrāciju; uzskata, ka, lai to panāktu, vērtīgu pienesumu nodrošinātu efektīvāka vīzu politika un "Erasmus+" programmas finansējuma palielinājums;

157.  uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt reālu cirkulārās migrācijas rīcībpolitiku, kas ļautu kvalificētiem un nekvalificētiem darba ņēmējiem gūt labumu no profesionālu zināšanu apmaiņas un mobilitātes starp ES un Āfriku, ļaujot cilvēkiem atgriezties savas izcelsmes valstī; atbalsta to, ka atbilstīgie pieteikumi darba atļaujas iegūšanai, kas saņemti no izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm ceļā uz ES (piemēram, vēstniecībās vai tiešsaistē iesniegtie), ir jāizskata prioritārā kārtā, lai atturētu migrantus no nelikumīgu migrācijas ceļu izmantošanas un mazinātu slogu patvēruma un migrācijas sistēmām;

158.  atgādina, ka darba ņēmēju mobilitāte var būt viens no risinājumiem ES demogrāfiskajām problēmām un darbaspēka trūkumam un neatbilstībai darba tirgū; aicina izveidot drošus un likumīgus migrācijas ceļus un veicināt lielākā mērā saskaņotu un visaptverošu ilgtermiņa pieeju ar nodarbinātību saistītai migrācijai Eiropas līmenī, pamatojoties uz partnerības pieeju, kas var ilgtermiņā nodrošināt ieguvumu abiem partneriem; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt Āfrikas un ES migrācijas un mobilitātes dialogu (MMD) un Āfrikas un ES Migrācijas, mobilitātes un nodarbinātības partnerību (MMN);

159.  stingri nosoda cilvēku kontrabandu un cilvēku tirdzniecību; aicina stiprināt centienus, lai atklātu cilvēku kontrabandistu noziedzīgos tīklus un cīnītos pret tiem, kā arī aicina sadarboties ar Āfrikas valstīm cilvēku kontrabandas apkarošanā; šajā sakarā aicina sadarbībā ar vietējām pašvaldībām visos līmeņos īstenot visaptverošus daudznozaru centienus un koordināciju, tostarp starptautisku sadarbību tiesībaizsardzības jomā; uzskata, ka cīņa pret cilvēku kontrabandistiem un tirgotājiem jāveic abām pusēm kopīgi, cita starpā ar Eiropola atbalstu;

160.  Aicina ES un Āfrikas valstis sadarboties, lai izveidotu efektīvu un plaša mēroga informācijas kampaņu par riskiem un briesmām, kas saistītas ar cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu, ar mērķi novērst to, ka indivīdi riskē ar dzīvību, cenšoties nelikumīgi iekļūt ES;

161.  uzsver, ka nepieciešama saskaņota ES iesaiste, nodrošinot, ka sadarbībai cīņā pret neatbilstīgu migrāciju vai sadarbībai integrētas robežu pārvaldības jomā nav negatīvas ietekmes uz esošajām reģionālās mobilitātes sistēmām Āfrikas kontinentā vai uz cilvēktiesībām; atgādina, ka ikvienā partnerībā migrācijas un mobilitātes jomā jāņem vērā divi globālie pakti par migrāciju un bēgļiem, proti, Globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju (GCM) un Globālais pakts par bēgļiem (GCR);

162.  uzskata, ka profesionālās migrācijas regulējuma sadrumstalotība Savienības valstīs, kā arī sarežģītās un lielā mērā birokrātiskās procedūras kavē ES likumīgo migrācijas ceļu izmantošanu; iesaka izveidot ES saskaņotu un nebirokrātisku pieteikumu izskatīšanas procedūru saskaņā ar ES un Āfrikas partnerību.

163.  atgādina, ka Eiropā ir jāizveido specializēts un kopīgs civils meklēšanas un glābšanas dienests, lai turpmāk nepieļautu cilvēku bojāeju jūrā;

164.  aicina ES stiprināt saistības attiecībā uz tādu personu pārmitināšanu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un citām likumīgām iespējām, kā arī stiprināt tās politiskās un finanšu saistības, lai atbalstītu Āfrikas partnerus ilgtspējīgu pieeju izstrādē attiecībā uz bēgļiem, iekšzemē pārvietotām personām un bezvalstniekiem, it īpaši sadarbojoties ar Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM) un citām ANO aģentūrām, lai stiprinātu attīstības sadarbību un sniegtu tiešu palīdzību humānās palīdzības organizācijām to valstu tuvumā, no kurām cilvēki dodas bēgļu gaitās;

165.  iesaka saskaņot reģionālos mehānismus katastrofu un klimata pārmaiņu dēļ pārvietoto personu aizsardzībai atbilstīgi Programmai tādu personu aizsardzībai, kas pārvietotas pāri robežām saistītā ar katastrofām un klimata pārmaiņām, Katastrofu izraisītas pārvietošanas platformas darbībai un Kampalas konvencijai;

166.  uzsver nepieciešamību nodrošināt taisnīgas un pieejamas patvēruma procedūras personām, kurām ir nepieciešama starptautiska aizsardzība, gan ES, gan Āfrikas valstīs, un ievērot neizraidīšanas principu atbilstīgi starptautiskajām un ES tiesībām; uzskata, ka ikvienam nolīgumam ar izcelsmes un tranzīta valstīm būtu jānodrošina pilnīga cilvēku dzīvības, cieņas un cilvēktiesību aizsardzība;

167.  uzsver, cik svarīgi ir atgriešanas politikā nodrošināt efektivitāti, taisnīgumu un pienācīgu kārtību, izdodot konsulārās ceļošanas atļaujas un noslēdzot atpakaļuzņemšanas nolīgumus, atbalstot brīvprātīgu atgriešanos un nodrošinot, ka personas tiesības un cieņa tiek pilnībā aizsargāta un ievērota; aicina ES aktīvi iesaistīties pirms atgriešanas un pēc atgriešanas, lai veicinātu repatriantu ilgtspējīgu reintegrāciju;

168.  mudina turpināt sadarbību ar Starptautisko Migrācijas organizāciju un citām ANO aģentūrām, lai sniegtu papildu atbalstu bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām;

169.  norāda, ka ES sarunu mandātā par nolīgumu, kas sekos Kotonū nolīgumam, daudz biežāk ir pieminēti migrācijas jautājumi, it īpaši saistībā ar neatbilstīgas migrācijas izskaušanu, savukārt ĀKK sarunu mandātā uzsvars likts uz nabadzības izskaušanu, likumīgas migrācijas veicināšanu, naudas pārskaitījumu plūsmu nozīmi, nepieciešamību panākt brīvprātīgu atgriešanos un atpakaļuzņemšanu, kā arī nepieciešamību novērst attīstības palīdzības izmantošanu sarunās par ierobežojošu robežkontroli; aicina Komisiju ņemt vērā Āfrikas valstu prioritātes migrācijas jomā, lai izveidotu patiesi līdztiesīgu partnerību;

Partneri drošībai

170.  norāda — lai risinātu ieilgušos konfliktus, humānās un attīstības palīdzības sniedzējiem un partneriem jārīkojas kopā, nodrošinot augstu leģitimitāti un uzticamību vietējā līmenī; tādēļ aicina ES, reaģējot uz konfliktiem, veicināt pieeju, kas vienlaikus vērsta gan uz humāno palīdzību, gan arī attīstību, liekot uzsvaru uz spēcīgu vietējo līdzdalību;

171.  atzinīgi vērtē to, ka ES uzskata mieru un drošību Āfrikā par vienu no galvenajiem ilgtspējīgas attīstības nosacījumiem un ka Savienība "sadarbībā ar starptautisko sabiedrību ir gatava ievērojami palielināt atbalstu Āfrikai"; piekrīt viedoklim, ka ļoti svarīgs kontinenta attīstības priekšnosacījums ir drošības panākšana Āfrikā, ko atbalsta reģionālas un starptautiskas organizācijas, bet Āfrikas valstis ir primārais savas drošības garants; tāpēc aicina ES turpināt centienus sadarboties ar Āfrikas partneriem, turpinot attīstīt Āfrikas miera un drošības sistēmu (APSA), lai panāktu ilgtermiņa mieru un stabilitāti un pārvarētu krīzes un konfliktus šajā kontinentā, rīkojoties saskaņā ar integrētu pieeju, kurā tiek izmantoti visi pieejamie instrumenti, tostarp atbalsts Āfrikas drošības un aizsardzības spēju attīstībai un tās militārajām operācijām, civilajām misijām, miera veidošanas un demilitarizācijas projektiem, vienlaikus nodrošinot starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību un Āfrikas valstu neatkarības un suverenitātes ievērošanu, kā arī atbalsts iniciatīvām, ko ierosina Āfrikas Savienība un tādas reģionālas organizācijas kā ECOWAS un Sāhelas G5; mudina dalībvalstis piedalīties ES misijās un operācijās un atzinīgi vērtē divpusējos centienus, kas veicina mieru un stabilitāti, un šajā sakarā aicina Padomi ātri apstiprināt Eiropas Miera mehānismu, lai nodrošinātu vispusīgāku palīdzību Āfrikas partneriem konfliktu skartos reģionos; uzsver daudzpusējas sadarbības nozīmi ĀS, ES un ANO trijstūrī vietējās, reģionālās un starptautiskās drošības jomā un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku lomu miera uzturēšanas un miera veidošanas centienos; šajā sakarā atgādina, ka drošības sektora reforma, tiesu sistēmas reforma, laba pārvaldība, demokrātiska pārskatatbildība un civiliedzīvotāju aizsardzība ir priekšnoteikums, lai iemantotu iedzīvotāju uzticēšanos savām valdībām un drošības spēkiem; uzsver arī civilmilitāro saikni un vajadzību vairāk racionalizēt abus kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju komponentus; atbalsta arvien aktīvāko pieeju, ko izmanto reģionālas drošības organizācijas, lai kopīgiem spēkiem pilnīgi īstenotu Āfrikas miera un drošības sistēmu (APSA), kas nodrošina Āfrikas Savienības un reģionāla līmeņa organizācijām konfliktu novēršanai, pārvaldībai un risināšanai vajadzīgos instrumentus; īpaši atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā Sāhelas G5, ņemot vērā tās arvien nozīmīgāko lomu izlēmīgu pasākumu veikšanā, lai panāktu, ka Āfrikas valstis pašas uzņemas atbildību par savu mieru un drošību, un aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt politisko, finansiālo, operatīvo un loģistikas atbalstu Sāhelas G5; uzsver — lai nodrošinātu pienācīgu drošības un attīstības līmeni, Āfrikas valstīm ir vajadzīgas atbilstošas spējas visās būtiskajās nozarēs un jo īpaši drošības un aizsardzības jomā; aicina Eiropas Savienību koordinēt attīstības un drošības iniciatīvas, kurās tā ir iesaistīta Āfrikas kontinentā, kā daļu no integrētas stratēģijas, kura ietver labu pārvaldību, demokrātiju, cilvēktiesības, tiesiskumu un dzimumu līdztiesību un kurā īpaša uzmanība tiek pievērsta reģioniem, kuros ir vislielākā neaizsargātība un saspīlējums; atzinīgi vērtē Eiropas Savienības un Āfrikas sadarbību cīņā pret terorismu un bruņotām grupām, ievērojot starptautiskās tiesības, saistībā ar terorisma apkarošanas politiku aicina izveidot pārredzamākus lēmumu pieņemšanas procesus, uzlabot atbilstību cilvēktiesībās balstītai pieejai un vairāk sadarboties ar kopienām, kuras skar šie pasākumi;

172.  uzsver, ka Sāhelai ir liela nozīme stratēģiskā un drošības ziņā; šajā saistībā ļoti atzinīgi vērtē 2014. gadā nodibināto Sāhelas G5, kā arī G5 apvienotos spēkus (G5 Force Conjointe), kas tika izveidoti 2017. gadā cīņai pret drošības apdraudējumiem reģionā;

173.  uzsver, ka ES ir steidzami jānovērš pieaugošie teroristu nemieri Mozambikas ziemeļos, kas jau ir izraisījuši vairāk nekā 1000 cilvēku nāvi un likuši aptuveni 200 000 cilvēku doties bēgļu gaitās un kas rada nopietnu izplatīšanās risku Āfrikas dienvidu reģionā; mudina AP/PV piedāvāt ES atbalstu Mozambikai un tās iedzīvotājiem; uzsver, ka ES reakcijas trūkums var novest pie tā, ka citi starptautiski dalībnieki uzņemsies vadošo lomu, ko Savienība vēlas panākt kontinentā;

174.  pauž bažas par Botsvānas, Ganas, Ugandas un Zimbabves iekļaušanu atjauninātajā ES melnajā sarakstā ar valstīm, kuru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (AML/CFT) režīmos ir stratēģiskas nepilnības, un aicina šīs valstis nekavējoties veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem tiesību aktiem (t. i., Komisijas Deleģētajai regulai (ES) 2020/855(13)) un to īstenošanu; atzinīgi vērtē to, ka Etiopija un Tunisija pēc vairāku reformu īstenošanas ir svītrotas no melnā saraksta;

175.  uzsver, ka KDAP misiju pilnvaras ir visaptverošas un to mērķis cita starpā ir sekmēt drošības sektora reformu, veicināt tiesu sistēmas reformu, stiprināt militāro un policijas spēku apmācību, kā arī veicināt uzraudzību; uzsver, ka steidzami jāuzlabo KDAP misiju komunikācijas politika, kā arī ES vispārējā stratēģiskā plānošana, lai palielinātu ES darbību un mērķa aizsargāt Āfrikas iedzīvotāju drošību un labklājību pamanāmību;

176.  uzsver īpašo nozīmi, kāda Āfrikā ir reliģiskajām organizācijām, kuras regulāri uzņemas vidutāja lomu konfliktos un ar kurām ir jāveido dialogs un sadarbība, jo īpaši konfliktu zonās, jo starpreliģiju dialogs var veicināt mieru un izlīgumu;

177.  ņem vērā, ka paziņojuma mērķis ir padziļināt ES atbalstu Āfrikas miera centieniem ar strukturētāku un stratēģiskāku sadarbību, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, kuros ir vislielākais saspīlējums, un aicina par prioritāti uzskatīt īpašas stratēģijas konfliktu reģionos; mudina ES un tās dalībvalstis turpināt dalīt slogu ar starptautiskām organizācijām un partneriem, tostarp sabiedrotajiem un tādām Āfrikas valstīm kā Kenija, Maroka, Nigērija, Gana un Etiopija, kas ir uzticamas sabiedrotās cīņā pret terorismu; aicina stiprināt ES attiecības ar šīm nozīmīgajām valstīm; aicina ES turpināt palīdzēt Āfrikas partnervalstīm veidot to spēku un drošības iestāžu spējas, lai tās varētu nodrošināt saviem iedzīvotājiem efektīvas un ilgtspējīgas drošības un tiesībaizsardzības iestādes, tostarp izmantojot Eiropas Miera mehānismu un KDAP misijas, un aicina ES koncentrēties uz integrētu pieeju konfliktiem un krīzēm, kas nozīmē rīcību visos konflikta cikla posmos, t. i., novēršanas, risināšanas, pārvarēšanas un izbeigšanas posmā;

178.  uzsver, ka ES atbalsta Āfrikas drošības sektoram mērķis ir veicināt Āfrikas atbildību par drošības un aizsardzības jautājumiem; uzskata, ka Āfrikas Savienība un Āfrikas valstis ir nozīmīgi dalībnieki, ar kuriem ES efektīvi sadarbojas, lai kopīgi panāktu ilgtspējīgu attīstību un cilvēku drošību; šajā sakarā ļoti atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības plānus nosūtīt 3000 karavīru, lai atbalstītu Sāhelas G5, un uzskata to par apliecinājumu tam, ka Āfrikas Savienība un ES tiešām cenšas sasniegt līdzīgus drošības mērķus, pamatojoties uz kopīgiem mērķiem un kopīgu atbildību; šajā sakarā atzinīgi vērtē AP/PV J. Borrell uzrunu ANO Drošības padomē 2020. gada 28. maijā, kurā viņš pauda, ka Āfrikas problēmām ir vajadzīgi Āfrikas risinājumi;

179.  atkārtoti apstiprina atbalstu ANO miera uzturēšanas misijām Āfrikas kontinentā un aicina galvenos dalībniekus, jo īpaši Amerikas Savienotās Valstis, Krieviju, Ķīnu un Apvienoto Karalisti, pievienoties ES centieniem būt par vidutāju un veicināt sadarbību un ilgtspējīgu mieru visā Āfrikas kontinentā; šajā sakarā atkārtoti uzsver ES gatavību palielināt atbalstu ANO misijām un veicināt koordināciju starp dažādām ANO un ES misijām;

180.  atzinīgi vērtē ievērojamo pirātisma samazināšanos pie Āfrikas austrumu un rietumu krastiem, ko ir veicinājuši starptautiskie centieni jūras drošības jomā, kas ir precedents Eiropas, Āfrikas un transatlantiskās drošības sadarbībai;

181.  uzskata, ka ir svarīgi, lai ES turpinātu centienus veidot noturīgākas valstis un sabiedrību, veidojot spējas un īstenojot drošības sektora reformas, tostarp izmantojot Eiropas Miera mehānismu un KDAP misijas, un koncentrētos uz integrētu pieeju konfliktiem un krīzēm, kas nozīmē rīcību visos konflikta cikla posmos;

182.  atgādina par draudiem, ko starptautiskā organizētā noziedzība, civiliedzīvotāju nemieri un iekšzemes noziedzība rada nestabilām un pēckonflikta valstīm, kuras cenšas garantēt vajadzīgo drošību saviem iedzīvotājiem; šajā sakarā uzsver labi apmācītu valsts un reģionālo policijas spēku nozīmi; tomēr norāda, ka policijas spēkiem bieži trūkst gan pienācīgas apmācības, gan aprīkojuma, un, pats svarīgākais, tiem ne vienmēr ir pienācīgs kontakts ar vietējiem iedzīvotājiem un viņu uzticēšanās; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi stiprināt un veidot profesionālas policijas struktūras, un aicina cita starpā pastiprināt konceptuālo, loģistikas un administratīvo atbalstu Āfrikas mehānismam policijas sadarbībai Alžīrā, kas tika izveidots 2014. gadā; uzskata, ka sadarbība šajā jomā palīdzēs arī uzlabot miera uzturēšanas misiju spējas un veicināt APSA policijas komponentu;

183.  norāda, ka informācijas sfēru Āfrikā arvien vairāk ietekmē ES globālie pretinieki; šajā sakarā aicina EĀDD un Komisiju aktīvi risināt problēmu, kas saistīta ar to, ka Āfrikas sabiedrībā nav pārstāvēts Eiropas viedoklis, vērsties pret viltus vēstījumiem un Āfrikas sabiedrībā vairāk veicināt Eiropas pieeju un demokrātiskās vērtības; norāda, ka tam būtu vajadzīga labāka stratēģiskā komunikācija, kas būtu vērsta uz galvenajiem reģioniem un valstīm, un prasa izveidot īpašu vienību, kas būtu atbildīga par šīm darbībām un cieši sadarbotos ar ES delegācijām;

184.  uzsver nelikumīgu kājnieku ieroču izplatīšanas draudus un atgādina, ka šie nedokumentētie un lielākoties nelikumīgi turētie ieroči ne vien apdraud sabiedrības drošību, bet tos izmanto arī bīstami starptautiski noziedzīgi tīkli, kas nodarbojas ar dažādu veidu nelikumīgu tirdzniecību, tostarp ieroču, cilvēku un nelikumīgu narkotisko vielu tirdzniecību;

185.  mudina turpināt Eiropas Savienības Politikas un drošības komitejas un Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes ikgadējās kopīgās konsultatīvās sanāksmes ar mērķi paplašināt sadarbības jomu, lai ietvertu kopīgus klātienes apmeklējumus, kopīgas sanāksmes, kopīgas izpratnes un krīzes situāciju analīzes izstrādi, kā arī izpētīt kopīgas agrīnas rīcības iespējas, ņemot vērā, ka tā ir labākais līdzeklis dzīvotspējīgu stratēģisku partnerību veidošanai;

186.  atgādina, ka Āfrikā ir lielākais miera atbalsta operāciju skaits pasaulē un tā ir lielākā karaspēka un policijas spēku nodrošinātāja; norāda, ka miera atbalsta operācijas visā Āfrikā ir jāpielāgo jaunajai Covid-19 realitātei, lai pienācīgi aizsargātu gan iedzīvotājus, gan miera atbalsta operāciju personālu; norāda, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums misijām, ņemot vērā bažas par draudošu ekonomikas krīzi un pieejamā finansējuma samazinājumu;

187.  aicina nodrošināt, lai KDAP misijas tiktu plānotas efektīvi, atbildīgi un stingri, ar efektīvām operācijām un plašākām pilnvarām, kas būtu saistītas ar nopietnu politisko gribu, un lai tās būtu vērstas uz konfliktu risināšanu, nevis iesaldēšanu;

188.  mudina EĀDD vairāk piedalīties ES delegāciju darbā visā kontinentā, jo īpaši galvenajās Āfrikas Savienības dalībvalstīs, lai turpinātu attīstīt divpusējās un reģionālās attiecības un nodrošinātu pienācīgu viedokļu apmaiņu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām; uzsver, ka šādas ciešas saites ir pamats, lai nodrošinātu atbilstošas un labi strukturētas globālas partnerības un pielāgotus risinājumus; aicina EĀDD būtiski uzlabot plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas stratēģiju, lai ne vien veicinātu izpratni par ES centieniem attiecīgajos reģionos, bet arī palielinātu ES iedzīvotāju informētību un atbalstu intensīvākai ES un Āfrikas sadarbībai;

189.  atgādina, ka ir svarīgi koordinēt ES un Āfrikas stratēģiju ar ANO, NATO, EDSO un citām līdzīgi domājošām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu, Apvienoto Karalisti, Austrāliju un Japānu;

o
o   o

190.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 356, 4.10.2018., 66. lpp. (2) OV C 349, 17.10.2017., 11. lpp. (3) OV C 363, 28.10.2020., 27. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0173. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0298. (6) OV C 215, 19.6.2018., 2. lpp. (7) OV C 28, 27.1.2020., 101. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0084. (9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regula (ES) 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu (OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīva 2013/50/ES (OV L 294, 6.11.2013., 13. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.). (13) Komisijas 2020. gada 7. maija Deleģētā regula (ES) 2020/855, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 papildina attiecībā uz Bahamu Salu, Barbadosas, Botsvānas, Kambodžas, Ganas, Jamaikas, Maurīcijas, Mongolijas, Mjanmas/Birmas, Nikaragvas, Panamas un Zimbabves iekļaušanu pielikuma I punkta tabulā un Bosnijas un Hercegovinas, Etiopijas, Gajānas, Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas, Šrilankas un Tunisijas svītrošanu no šīs tabulas (OV L 195, 19.6.2020., 1. lpp.).