Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2170(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0041/2021

Iesniegtie teksti :

A9-0041/2021

Debates :

PV 25/03/2021 - 8
CRE 25/03/2021 - 8

Balsojumi :

PV 25/03/2021 - 10
PV 25/03/2021 - 17

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0112

Pieņemtie teksti
PDF 192kWORD 59k
Ceturtdiena, 2021. gada 25. marts - Brisele
2019. un 2020. gada ziņojumi par Albāniju
P9_TA(2021)0112 A9-0041/2021

Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūcija par Komisijas 2019. un 2020. gada ziņojumiem par Albāniju (2019/2170(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumus, Padomes 2019. gada 18. jūnija secinājumus un Eiropadomes 2019. gada 17. un 18. oktobra secinājumus, ar ko atlika lēmumu pieņemšanu par pievienošanās sarunu sākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju,

–  ņemot vērā Eiropadomes locekļu 2020. gada 26. marta kopīgo paziņojumu par pievienošanās sarunu sākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, ar ko tika apstiprināti Padomes 2020. gada 25. marta secinājumi par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu “Uzlabot pievienošanās procesu — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem” (COM(2020)0057),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus un Saloniku darba kārtību Rietumbalkānu valstīm,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 29. maija paziņojumu “2019. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2019)0260), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2019. gada ziņojums par Albāniju” (SWD(2018)0215),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu “2020. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2020)0660), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2020. gada ziņojums par Albāniju” (SWD(2018)0354),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 24. jūlija paziņojumu “ES 2020.–2025. gada rīcības plāns attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību” (COM(2020)0608),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. aprīļa paziņojumu “Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas” (COM(2020)0315),

–  ņemot vērā Berlīnes procesa ietvaros 2020. gada 10. novembrī Sofijā notikušo ES un Rietumbalkānu samitu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26.–27. jūnija secinājumus, kas ietvēra lēmumu piešķirt Albānijai ES kandidātvalsts statusu,

–  ņemot vērā 2020. gada 25. novembra rezolūciju “Mediju brīvības stiprināšana: žurnālistu aizsardzība Eiropā, naida runa, dezinformācija un platformu nozīme”(2),

–  ņemot vērā 2019. gada 24. oktobra rezolūciju par pievienošanās sarunu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju sākšanu(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu “Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem” (COM(2020)0641),

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija samita Sofijas deklarāciju un tai pievienoto Sofijas prioritāšu programmu,

–  ņemot vērā Zagrebas deklarāciju, par ko panākta vienošanās ES un Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksmē, kura 2020. gada 6. maijā norisinājās videokonferences formātā,

–  ņemot vērā ODIHR (Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja) Vēlēšanu novērošanas misijas 2019. gada 5. septembra galīgo ziņojumu par Albānijas Republikas 2019. gada 30. jūnija vietējā līmeņa vēlēšanām un Venēcijas komisijas un EDSO/ODIHR 2020. gada 11. decembra kopīgo atzinumu par 2020. gada 30. jūlija grozījumiem Albānijas konstitūcijā un par grozījumiem vēlēšanu kodeksā,

–   ņemot vērā Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas 2021. gada darba programmu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 19. jūnija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Rietumbalkāniem pēc 2020. gada samita(4),

–  ņemot vērā vairāk nekā 20 Eiropas Parlamenta deputātu 2020. gada 8. decembra kopīgo paziņojumu par Ziemeļmaķedonijas un Albānijas pievienošanās sarunām,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Albāniju,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0041/2021),

A.  tā kā paplašināšanās ir viens no ES efektīvākajiem ārpolitikas instrumentiem, jo tas palīdz vērst plašumā Savienības pamatvērtības proti, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu, miera veicināšanu un cilvēktiesību ievērošanu;

B.  tā kā Albānija ir turpinājusi neatlaidīgi strādāt virzībā uz ES, lielākoties izpildot ES izvirzītos nosacījumus pirmās starpvaldību konferences rīkošanai;

C.  tā kā tiesiskums ir svarīgs kritērijs, lai novērtētu kandidātvalsts progresu ES pievienošanās virzienā;

D.  tā kā Albānijai ir jāturpina gūt panākumus demokrātisko iestāžu un procedūru konsolidēšanā, nodrošinot savu tiesu iestāžu pienācīgu darbību, cīnoties pret korupciju un aizsargājot plašsaziņas līdzekļu brīvību un minoritāšu tiesības;

E.  tā kā, lai īstenotu konsekventus centienus attiecībā uz galvenajām reformām Albānijā, ir vajadzīga visu ieinteresēto personu kopīga iesaistīšanās;

F.  tā kā uz nopelniem balstītas izredzes Albānijai kļūt par dalībvalsti ir pašas Savienības politiskajās, drošības un ekonomiskajās interesēs, tā kā vajadzīgo reformu kvalitātei un valsts mērķtiecībai attiecībā uz tām būtu jānosaka pievienošanās grafiks;

G.  tā kā ES paplašināšanās un demokrātijas progress, tiesiskums un labklājība Rietumbalkānos palīdz stiprināt drošību un stabilitāti Rietumbalkānu reģionā, kurā ietilpst Albānija;

H.  tā kā 2021. gada 25. aprīlī Albānijā notiks vispārējās vēlēšanas un tā kā nav pilnībā īstenoti EDSO/ODIHR ieteikumi;

I.  tā kā Komisija 2020. gada 1. jūlijā iesniedza Albānijas sarunu programmas projektu,

J.  tā kā pašreizējā pandēmija ir skaidri parādījusi, ka ES un Rietumbalkāniem ir jāturpina kopā risināt kopīgas problēmas;

K.  tā kā Albānijai vēl ir jāatgūstas no plašajiem zaudējumiem, ko radījusi 2019. gada 26. novembra zemestrīce un Covid-19 pandēmija, jāveicina sava gatavība civilajai aizsardzībai un reaģēšanai uz katastrofām, kā arī jāsekmē sagatavošanās, lai pievienotos Savienības civilās aizsardzības mehānismam;

L.  tā kā ES ir mobilizējusi piešķīrumus 115 miljonu EUR apmērā atjaunošanai un rekonstrukcijai pēc zemestrīcēm — kā daļu no tās solītā 400 miljonu EUR atbalsta;

M.  tā kā Albānijas ekonomiku ir smagi skārusi Covid-19 pandēmija un vīrusa izplatības novēršanas pasākumi negatīvi ietekmē valsts budžetu;

N.  tā kā ES ir mobilizējusi 3,3 miljardus EUR cīņai ar Covid-19 pandēmiju Rietumbalkānos, tostarp 38 miljonus EUR tūlītējam atbalstam veselības aprūpes nozarei, 467 miljonus EUR veselības aprūpes sistēmu noturības palielināšanai un pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes mazināšanai, 750 miljonus EUR makrofinansiālās palīdzības veidā, 385 miljonus EUR privātā sektora atbalstīšanai un reaktivizēšanai un 1,7 miljardus EUR Eiropas Investīciju bankas preferenciālu aizdevumu veidā;

O.  tā kā ES ir mobilizējusi 51 miljonu EUR, lai palīdzētu Albānijai pārvarēt Covid-19, un darījusi pieejamu makrofinansiālo palīdzību līdz pat 180 miljonu EUR apmērā;

P.  tā kā ES ir Albānijas lielākais tirdzniecības partneris un lielākais līdzekļu devējs un tā kā šī valsts ir kopš 2007. gada saņēmusi no ES pirmspievienošanās finansējumu 1,25 miljardu EUR apmērā;

Q.  tā kā ekonomikas un investīciju plāns (EIP) Rietumbalkāniem sekmēs reģiona ilgtermiņa atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas un atbalstīs ekonomikas attīstību un reformas;

R.  tā kā Albānijas pilsoņiem kopš 2010. gada decembra ir bijusi iespēja bez vīzas ceļot Šengenas zonā;

S.  tā kā Albānijas pilsoņiem kopš 2015. gada ir iespējams piedalīties studentu, mācībspēku un jauniešu apmaiņā programmas “Erasmus+” ietvaros;

T.  tā kā ES saglabā nelokāmu apņēmību atbalstīt Albānijas stratēģisko izvēli par integrāciju ES, balstoties uz tiesiskumu un labām kaimiņattiecībām;

U.  tā kā Albānija, pateicoties tās centieniem sekmēt reģionālo sadarbību un labas kaimiņattiecības, arī turpmāk ir uzticams ārpolitikas partneris,

1.  atzinīgi vērtē Albānijas skaidro stratēģisko virzību un apņemšanos attiecībā uz ES integrāciju, kas izpaužas kā labas kaimiņattiecības un ar pievienošanos saistīto reformu pastāvīga īstenošana; šajā saistībā atzinīgi vērtē Eiropadomes 2020. gada 26. marta paziņojumu par pievienošanās sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju; uzsver integrācijas procesa kā reformu katalizatora būtisko nozīmi un atzinīgi vērtē Albānijas iedzīvotāju pausto atbalstu;

2.  uzskata, ka konferencē par Eiropas nākotni gan valdības, gan pilsoniskās sabiedrības līmenī būtu pienācīgi jāiekļauj un aktīvi jāiesaista Albānijas un citu Rietumbalkānu valstu pārstāvji, tostarp jaunieši;

3.  atbalsta to, lai tiktu nekavējoties sasaukta pirmā starpvaldību konference, kad būs pilnībā izpildīti Eiropadomes paredzētie nosacījumi un kad Padome būs pieņēmusi sarunu programmu; atgādina, ka Albānija ir kandidātvalsts kopš 2014. gada un ka kopš 2018. gada Komisija iesaka uzsākt pievienošanās sarunas;

4.  atgādina par pievienošanās sarunu pārveides raksturu un norāda, k pievienošanās procesa ticamības panākšanai ir jāsasniedz starpposma mērķrādītāji, kurus atspoguļo progress ES dalības virzienā; atgādina, ka sāncenši tiecas apdraudēt turpmāku integrāciju un Rietumbalkānu valstu politisko stabilitāti;

5.  uzskata, ka galvenā sarunu vedēja un sarunu grupas iecelšana, kā arī rīcības plāna pieņemšana, lai pievērstos Padomes 2020. gada marta secinājumos izvirzītajām prioritātēm, apliecina skaidru politisko apņemšanos turpināt virzīt ES integrācijas procesu;

6.  uzsver, ka progress virzībā uz pievienošanos saskaņā ar pārskatīto paplašināšanās metodiku ir atkarīgs no ilgstošām, padziļinātām un neatgriezeniskām reformām visās pamatjomās, sākot no tiesiskuma, demokrātisku iestāžu un valsts pārvaldes efektīvas darbības, kā arī ekonomikas; šajā saistībā atgādina, cik svarīga nozīme ir tiesu reformai un cīņas pastiprināšanai pret korupciju un organizēto noziedzību, līdzās labām kaimiņattiecībām un reģionālajai sadarbībai;

7.  mudina Albānijas iestādes pastiprināt centienus stiprināt politisko dialogu un valsts demokrātisko iestāžu darbību, vienlaikus uzlabojot plašsaziņas līdzekļu plurālisma un pilsoniskās sabiedrības gaisotni;

Demokrātijas institūciju darbība

8.   mudina politiskos līderus Albānijā radīt uzticības gaisotni, palielinot pārredzamību un pārvarot dialoga trūkumu, un pauž nopietnas bažas par polarizēto politisko klimatu un ilgtspējīgas partiju sadarbības trūkumu, kas joprojām kavē demokrātisko procesu; atgādina par konstruktīva politiskā dialoga nozīmīgumu, lai virzītu reformu procesu un gūtu tālākus panākumus Albānijas iestāžu normālas demokrātiskas darbības nodrošināšanā;

9.  atgādina, ka politiskie spēki ir kopīgi atbildīgi par to, lai atstātu pagātnē savstarpējas apsūdzības, vienpusējus lēmumus un boikotēšanu, tā vietā izmantojot pozitīvus piemērus par centieniem panākt vienprātību, piemēram, par 2020. gada 5. jūnija vienošanos par vēlēšanu reformu;

10.  aicina Albānijas valsts iestādes rīkoties pārredzami un īstenot labu pārvaldības praksi; uzsver, ka ir svarīgi ar proaktīviem pasākumiem laikus un sakārtoti darīt informāciju pieejamu pilsoniskajai sabiedrībai, plašsaziņas līdzekļiem un plašākai sabiedrībai, it sevišķi ja tā attiecas uz sabiedrībai ļoti svarīgiem jautājumiem, piemēram, aktuālo veselības ārkārtas situāciju;

11.  uzsver, ka vispārējām vēlēšanām 2021. gada 25. aprīlī būs izšķiroši svarīga nozīme, lai konsolidētu un atjaunotu valsts demokrātiskās procedūras un struktūras un sasniegtu augstāku politiskās stabilitātes līmeni; uzsver, ka brīvām un godīgām vēlēšanām ir fundamentāla nozīme ES integrācijai;

12.  pauž bažas par apgalvojumiem par vēlētāju balsu pirkšanu un atgādina, ka kriminālvajāšana par to ir ietverta nosacījumos, ko Padome izvirzīja 2020. gada 25. martā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai sagatavošanās 2021. gada vēlēšanām notiktu pārredzami un iekļaujoši; norāda, ka visiem politiskajiem spēkiem, valsts sektora struktūrām, pilsoniskajai sabiedrībai un plašsaziņas līdzekļiem ir kopīgs pienākums nodrošināt, lai vēlēšanu kampaņa būtu pārredzama, ticama un objektīva, un bez dezinformācijas, iebiedēšanas un nepatiesām apsūdzībām;

13.  uzsver, ka ir svarīgi īstenot 2020. gada jūlijā kodificētos vēlēšanu reformas pasākumus, kas atbilst EDSO/ODIHR un Eiropas Padomes ieteikumiem; uzsver, ka ir svarīgi pilnībā un savlaicīgi īstenot Venēcijas komisijas un EDSO/ODIHR 2020. gada decembra kopīgo atzinumu; atzinīgi vērtē 2020. gada 5. jūnija vienošanās pozitīvo rezultātu, ar kuru tiek īstenoti daži no EDSO/ODIHR ieteikumiem; norāda, ka to neizmantoja par pamatu un ka, neraugoties uz atkārtotiem starptautiskiem aicinājumiem sagaidīt Venēcijas komisijas atzinumu, turpmāki pasākumi ir veikti bez plašas partiju vienprātības, kā rezultātā Albānijas parlaments 2020. gada oktobrī pieņēma apstrīdētos Vēlēšanu kodeksa grozījumus;

14.  uzsver nepieciešamību pastiprināt Albānijas parlamenta iesaistīšanos ES integrācijas procesā, vēl vairāk uzlabojot tā likumdošanas, pārraudzības un budžeta kontroles spējas, lai nodrošinātu tiesību aktu saskaņošanu ar ES acquis;

15.  mudina Albāniju uzlabot starpvaldību koordināciju, paātrināt decentralizāciju administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, veicināt sabiedriskās apspriešanās vietējā līmenī un sekmēt valsts pārvaldes reformu;

Tiesiskums

16.  atgādina, ka tiesu iestāžu reformā ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt tiesiskumu un stabili un konsekventi izvirzīt apsūdzības augsta līmeņa korupcijas gadījumos; uzteic progresu, kas panākts, īstenojot visaptverošu tiesu sistēmas reformu, kuras pamatā ir vēl nepieredzēts pārbaudes process un attiecīgo iestāžu un specializēto struktūru izveide, un aicina paātrināt šīs procedūras, lai panāktu reālu pāreju uz atbildīgu, neatkarīgu un darbojošos tiesu sistēmu, kas ir priekšnoteikums pirmās starpvaldību konferences rīkošanai;

17.  uzsver, ka Albānijai ir jāizstrādā stratēģiskāka pieeja tiesu sistēmas reformai, kas risinātu pieaugošā neizskatīto lietu apjoma problēmu; aicina nodrošināt tiesu sistēmā augstus pārredzamības standartus un no jauna aktivizēt tādus instrumentus kā tiešsaistes datubāzes, kuras iepriekš darbojās; atzinīgi vērtē jauno Konstitucionālās tiesas locekļu iecelšanu, ar kuru tika atjaunota tās darbotiesspēja, un mudina Albānijas iestādes ātri pabeigt iecelšanas procesu, atjaunojot Konstitucionālās tiesas spēju pilnībā un efektīvi darboties; uzsver, ka ir jānodrošina arī apelācijas tiesu nepārtraukta darbība un pienācīga nodrošināšana ar personālu;

18.  atzinīgi vērtē to, ka Augstā tiesa ir atguvusi savu spēju darboties un ka tā ir izskatījusi vairāk nekā tūkstoti lietu, un mudina to panākt turpmāku progresu papildu tiesnešu iecelšanā, lai sasniegtu darbotiesspēju pilnā apmērā un ievērojami samazinātu neizskatīto lietu skaitu, kas nav ilgtspējīgs;

19.  pauž gandarījumu par to, ka ir izveidots Valsts izmeklēšanas birojs, ka tā direktore pilda savus pienākumus un ka pašlaik tiek pieņemti darbā izmeklēšanas darbinieki;

20.  uzsver nepieciešamību Albānijā apkarot korupciju visos sabiedrības, valdības un pārvaldes līmeņos; pauž bažas par pašreizējo praksi, kas ļauj valsts policijai saņemt privātus ziedojumus un sponsorēšanu; ar bažām atzīmē, ka korupcijas apsūdzības joprojām iedragā sabiedrības uzticēšanos valdībai un demokrātiskām iestādēm kopumā;

21.  uzsver, ka ir jānodrošina tiesu iestāžu, tiesībaizsardzības un korupcijas apkarošanas iestāžu efektīva darbība, sadarbība un finansiālā un operatīvā neatkarība, nodrošinot pienācīgus finanšu, tehniskos un cilvēkresursus; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt reālus rezultātus neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu veidā, lai īstenotu sekmīgu kriminālvajāšanu saistībā ar augsta profila noziegumiem, tostarp korupciju;

22.  atzinīgi vērtē pretkorupcijas struktūru izveidi un norāda uz panākto progresu pretkorupcijas tiesību aktos; atzīst, ka jaunizveidotā Īpašā pretkorupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas struktūra (SPAK) veic padziļinātas izmeklēšanas un ka korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas tiesas izvirza apsūdzības; uzsver, ka ir jāsaglabā to neatkarība, lai efektīvi un proaktīvi cīnītos pret nesodāmību un augsta līmeņa korupciju;

23.  aicina visās ministrijās ātri pieņemt un īstenot konkrētus integritātes plānus, kā paredzēts starpnozaru stratēģijā korupcijas novēršanai un šīs stratēģijas īstenošanas rīcības plānā; atgādina, ka ir jāuzlabo pārredzamība un politisko partiju finansējuma uzraudzība saskaņā ar grozīto likumu par politisko partiju finansējumu; atzīmē, ka ir svarīgi efektīvi īstenot Albānijas Augstākās valsts revīzijas iestādes ieteikumus;

24.  norāda, ka pieaug proaktīva izmeklēšana, kriminālvajāšana un galīgie notiesājošie spriedumi, kas vērsti pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kuru rezultātā notiek sistemātiska noziedzīgi iegūti līdzekļu iesaldēšana un konfiskācija, un aicina vēl vairāk pastiprināt kriminālvajāšanu un galīgos notiesājošos spriedumus šajās lietās saskaņā ar tiesu iestāžu neatkarības, pienācīga procesa un taisnīgas tiesas principiem; uzsver lielās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas problēmas, jo īpaši celtniecības un nekustamā īpašuma nozarēs;

25.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai uzlabotu tiesību aktus un mehānismus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, un aicina veikt turpmākus pasākumus, kuru mērķis ir ātri īstenot Finanšu darījumu darba grupas rīcības plānu, jo īpaši attiecībā uz ēnu ekonomikas samazināšanu;

26.  uzsver, ka ir svarīgi Albānijai turpināt censties un sistēmiski uzlabot cilvēku kontrabandas, šaujamieroču un viltotu preču nelikumīgas tirdzniecības, kā arī kibernoziegumu un terorisma draudu apkarošanu;

27.  aicina Albāniju vēl vairāk pastiprināt tās visaptverošos un stingros centienus, lai likvidētu vietējos un starptautiskos noziedzīgos tīklus un izskaustu narkotiku ražošanu un tirdzniecību, balstoties uz ievērojamajiem centieniem, ko tā ir veikusi pēdējos gados; atzinīgi vērtē valsts pastiprināto sadarbību ar Eiropolu un ES dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, kas ir novedusi pie vairākām sekmīgām liela mēroga tiesībaizsardzības operācijām, tostarp īstenojot priekšzīmīgu sadarbību starp Albānijas un Itālijas iestādēm kopējās izmeklēšanas grupas aizbildnībā; mudina Albānijas iestādes ātri pabeigt Albānijas koordinācijas prokurora norīkošanu darbā Eiropas Savienības Aģentūrā tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust); iesaka Albānijai pieņemt jaunu stratēģiju un rīcības plānu par narkotikām, cita starpā novērst tiesību aktu neesību narkotisko vielu prekursoru jomā;

Pamattiesības

28.  pauž atbalstu iekļaujošai politikai un aicina panākt progresu, pieņemot pasākumus, lai efektīvi aizsargātu visu cilvēku pamatbrīvības un tiesības, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm, bērniem, personām ar invaliditāti, etniskajām minoritātēm un LGBTIK+ personām;

29.  atzinīgi vērtē to, ka Albānija ir iecēlusi novērotāju ES Pamattiesību aģentūrā (FRA), un mudina iestādes pilnībā izmantot FRA zināšanas, lai Albānijas tiesību aktus un praksi saskaņotu ar ES acquis un ES standartiem;

30.  atzinīgi vērtē diskriminācijas novēršanas valsts tiesību aktu atjaunināšanu un aicina iestādes pastiprināt centienus saistībā ar stabilu diskriminācijas novēršanas tiesību aktu pieņemšanu; mudina iestādes nodrošināt naida runas un naida noziegumu, tostarp amtisemītisma, efektīvu novēršanu un saukšanu pie atbildības par tiem;

31.  norāda, ka Albānijas 2016.–2020. gada valsts rīcības plāna LGBTI jautājumos termiņš ir beidzies, un aicina valdību izstrādāt jaunu rīcības plānu, izmantojot pārredzamu un iekļaujošu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, un nodrošināt pienācīgus resursus tā īstenošanai; aicina Albānijas iestādes sekmēt LGBTIK+ personu pieņemšanu sabiedrībā, jo šīs personas joprojām regulāri saskaras ar diskrimināciju un naida runu; atzinīgi vērtē lēmumu izskaust nepieņemamo “pārveidošanas terapiju”, tādējādi stiprinot tiesības uz dzimumidentitāti un dzimuma pašizpausmi;

32.  mudina iestādes nodrošināt, ka attiecīgajām struktūrām, piemēram, Ombuda birojam, Diskriminācijas novēršanas komisāra birojam un Tiesību uz informāciju un datu aizsardzības komisāra birojam, tiek nodrošināti pietiekami resursi un ka to attiecīgie ieteikumi tiek sistemātiski īstenoti; uzsver, ka šajos amatos būtu jāieceļ tikai tādas personas, par kuru neatkarību un profesionālismu nav ne mazāko šaubu;

33.  aicina izveidot efektīvu mehānismu Covid-19 pandēmijas pastiprinātās ar dzimumu saistītas vardarbības, tostarp uzmākšanās, vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērniem novēršanai un aizsargāt un atbalstīt tās upurus, kā arī efektīvi un iedarbīgi saukt pie atbildības vainīgos;

34.  atgādina par savu aicinājumu Albānijai nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un veikt turpmākus uzlabojumus attiecībā uz personu ar invaliditāti, romu, ēģiptiešu un citu etnisko minoritāšu izglītību, nodarbinātības līmeni un dzīves un veselības apstākļiem; atzinīgi vērtē 2019. gada Poznaņas Deklarāciju par romu integrāciju ES paplašināšanās procesā; mudina iestādes turpināt īstenot romu integrācijas politiku saskaņā ar ES stratēģisko satvaru romu jautājumos;

35.  mudina ātri pieņemt atlikušos piecus iekšējos normatīvos aktus, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā īstenots 2017. gada Ietvarlikums par nacionālo minoritāšu aizsardzību un saistītajām tiesībām uz pašidentifikāciju, minoritāšu valodu izmantošanu, ja nepieciešams, vietējā administratīvajā līmenī un tiesības uz kopizglītību minoritāšu valodās; aicina Albāniju aizsargāt un popularizēt savu nacionālo minoritāšu kultūras mantojumu, valodas un tradīcijas un nodrošināt īpašu plašsaziņas līdzekļu telpu valsts un vietējos plašsaziņas līdzekļos minoritāšu valodās;

36.  šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada rudenī tiks pieņemts likums par tautas skaitīšanu, un aicina Albāniju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai to efektīvi īstenotu, tostarp sagatavojot anketu un rokasgrāmatu, kas aptver visas atzītās minoritāšu grupas;

37.  aicina Albāniju nodrošināt, lai minoritāšu grupām būtu vienlīdzīgas iespējas un atbilstīga pārstāvība politiskajā dzīvē, valsts pārvaldē un tiesu iestādēs;

38.  aicina Albāniju panākt turpmāku progresu īpašuma reģistrācijas, īpašumtiesību atjaunošanas un kompensācijas tiesību konsolidācijas pasākumos, īstenojot likumu par pārejas posma īpašumtiesību procedūrām (galvenokārt — pārredzami veicinot īpašumu reģistrācijas procesu) un pabeidzot visaptverošu zemes sektora reformu, tostarp minoritāšu apgabalos;

39.  atzinīgi vērtē Albānijas centienus veicināt iecietību un reliģisko saskaņu un novērst aizspriedumus un diskrimināciju, tostarp antisemītismu, kā apliecina Starptautiskās Holokausta piemiņas alianses formulētās antisemītisma definīcijas pieņemšana parlamentā, tādējādi kļūstot par pirmo valsti, kur vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi un kura atzīst šo formulējumu; aicina turpināt centienus nodrošināt, ka tiek ievērota vārda brīvība un ticības vai reliģijas brīvība;

40.  aicina iestādes nodrošināt pulcēšanās brīvību kā pamattiesības, ievērojot proporcionalitātes principu, tostarp ārkārtas situācijās vai dabas katastrofas situācijās; uzsver šajā saistībā sniegtos ombuda ieteikumus;

41.  norāda, ka ir svarīgi izskatīt apgalvojumus par policijas amatpārkāpumiem un izmeklēt nesamērīgu spēka lietošanu un saukt pie atbildības par to, arī saistībā ar Covid-19 pandēmiju; atgādina, ka ir jāizskauž slikta izturēšanās pret aizdomās turētajiem un ieslodzītajiem;

42.  atgādina par iestāžu pienākumu nodrošināt patvēruma meklētājiem pienācīgu procesu saskaņā ar Albānijas starptautiskajām saistībām un pienācīgi risināt bēgļu, patvēruma meklētāju un migrantu vajadzības, vienlaikus palielinot gatavību migrācijas plūsmu iespējamam pieaugumam un uzlabojot sadarbību ar dalībvalstu iestādēm; aicina palielināt spējas apstrādāt patvēruma pieprasījumus un izmeklēt paziņotos gadījumus par atgriešanas procedūru pārkāpšanu, tostarp cilvēktiesību pārkāpumiem;

43.  uzsver, ka robežu aizsardzība un pārrobežu noziedzības novēršanai jābūt prioritārai un tā ir jāveic, pilnībā ievērojot pamattiesības, kas noteiktas piemērojamos starptautiskajos un reģionālajos tiesību aktos un principos; atzinīgi vērtē pirmās pilnvērtīgās apvienotās operācijas — kopīgi ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex) uzsākšanu ārpus Eiropas Savienības;

44.  uzsver, ka Albānijas ieguldījums Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzībā ir ļoti svarīgs, un aicina ES pastiprināt atbalstu robežu aizsardzībai šajā reģionā, kā arī apmierināt Albānijas iestāžu vajadzības, kas strādā ar bēgļiem, patvēruma meklētājiem un migrantiem;

45.  atzinīgi vērtē Albānijas iestāžu centienus un mudina tās izmantot stingru pieeju, lai novērstu, izmeklētu, sauktu pie atbildības un sodītu par cilvēku tirdzniecību un tās upuru, kuru vidū ir bērni un citas neaizsargātas grupas, ekspluatāciju, kā arī lai palielinātu reintegrācijas dienestu skaitu un nodrošinātu liecinieku aizsardzību;

46.  atzinīgi vērtē notiekošos pasākumus un aicina panākt turpmāku progresu, ievērojami samazinot neatbilstīgu migrāciju un nepamatotu patvēruma pieteikumu no Albānijas valstspiederīgajiem skaitu, tostarp nepavadītu nepilngadīgo ierašanos ES dalībvalstīs; atzīmē, ka Albānija joprojām atbilst vīzu režīma liberalizācijas kritērijiem;

Pilsoniskā sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi

47.  uzsver nepieciešamību uzlabot apstākļus pilsoniskās sabiedrības darbībai Albānijā un mudina iestādes lēmumu pieņemšanas procesā dažādos pārvaldības līmeņos nodrošināt jēgpilnas, savlaicīgas un reprezentatīvas konsultācijas un uzlabot tiesisko un fiskālo regulējumu, tādējādi pilnveidojot nevalstiskā sektora finansiālo ilgtspēju;

48.  uzsver pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalības nozīmi regulārās konsultācijās par sabiedrības darbību, kas ļauj pilsoņiem piedalīties valsts lietās;

49.  uzsver nepieciešamību uzlabot apstākļus un radīt vidi, kas veicina valsts iestāžu pārskatatbildību un kontroli, jo īpaši sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un žurnālistiem, nodrošinot tiesu iestāžu pieejamību un juridisko noteiktību; pauž nopietnas bažas par satraucošajiem apgalvojumiem, ka dezinformācija ir ierasts līdzeklis, ko izmanto pret pētnieciskajiem žurnālistiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un citiem, kas cenšas panākt, lai sauktu pie atbildības ietekmīgus dalībniekus;

50.  ar bažām norāda uz progresa trūkumu vārda brīvības jomā un šķēršļiem, kas traucē pienācīgi darboties neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem;

51.  atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvu žurnālistiku un palielināt medijpratību, lai nodrošinātu, ka Albānijā darbojas demokrātija, un cīnītos pret dezinformāciju, naida runu un viltus ziņām; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju uzlabot koordināciju un vērsties pret dezinformāciju un hibrīddraudiem — kuru mērķis ir graut ES perspektīvu —, stratēģiskāk uzsverot ES nozīmi Rietumbalkānu iedzīvotājiem, un mudina tos veicināt uz Balkānu valstīm orientēta izcilības centra izveidi dezinformācijas apkarošanai;

52.  aicina ierosināt iniciatīvas, lai veicinātu plašsaziņas līdzekļu vidi, kurā nav ārējas ietekmes un kura sekmē profesionālu plašsaziņas līdzekļu rīcību, ietverot pētniecisko žurnālistiku;

53.  uzsver, ka ir jāstiprina valsts un privāto plašsaziņas līdzekļu pašregulācija, ētikas standarti, neatkarība, objektivitāte, finansiālā ilgtspēja un informācijas kvalitāte un ka ir jāuzlabo plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību, finansējuma un valsts reklāmas pārredzamība; aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu apraides sabiedrību īpašumtiesībām; atzīmē, ka ir jāuzlabo plašsaziņas līdzekļu darba un sociālie nosacījumi, lai nodrošinātu kvalitatīvu žurnālistiku;

54.  nosoda pret žurnālistiem vērsto vardarbību, iebiedēšanu, nomelnošanas kampaņas un netiešo politisko un finansiālo spiedienu, kas nopietni ierobežo plašsaziņas līdzekļu brīvību, izraisa pašcenzūru un būtiski grauj centienus atklāt noziedzību un korupciju; aicina iestādes uzsākt izmeklēšanu par nesenajiem vardarbības gadījumiem pret žurnālistiem un viņu nepamatoto apcietināšanu un nekavējoties reaģēt uz ziņojumiem par to, ka policija, iespējams, īsteno vardarbību pret aizturētajiem reportieriem;

55.  atzinīgi vērtē iestāžu apņemšanos atsaukt ierosināto grozījumu projektu plašsaziņas līdzekļu likumā un pilnībā īstenot Venēcijas komisijas 2020. gada 19. jūnija ieteikumus par visiem turpmākajiem priekšlikumiem; atkārtoti pauž bažas par sākotnēji ierosinātajiem pasākumiem tā dēvētajā “neslavas celšanas novēršanas tiesību aktu kopumā” un norāda, ka jebkāda plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas tiesību aktu pārskatīšana būtu jāveic pārredzamā un iekļaujošā veidā, nodrošinot, ka tiek uzklausītas pilsoniskās sabiedrības balsis un viedokļi, lai uzlabotu plašsaziņas līdzekļu brīvību un neatkarīgo žurnālistu darba vidi;

Sociālekonomiskās reformas

56.  mudina Albānijas valdību par prioritāti noteikt pasākumus, kuru mērķis ir mazināt Covid-19 pandēmijas ietekmi uz veselību un sociālekonomisko ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot marginalizētām un neaizsargātām grupām, piemēram, romiem, ēģiptiešiem, LGBTIK+ kopienai, cilvēkiem ar invaliditāti un vientuļajiem vecākiem, vienlaikus veicot turpmākus pasākumus, lai uzlabotu dažādošanu, konkurētspēju un digitalizāciju, palielinātu sociālā dialoga reprezentativitāti un risinātu problēmu, kas attiecas uz plaši izplatīto neoficiālo ekonomiku;

57.  atgādina, ka ilgtspējīga izaugsme ir atkarīga no endēmiskas korupcijas izskaušanas, pārredzamības uzlabošanas, juridiskās noteiktības un efektivitātes, godīgas konkurences un administratīvo procedūru vienkāršošanas;

58.  mudina Albānijas iestādes stiprināt sociālās aprūpes segumu un uzlabot piekļuvi sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, it sevišķi neaizsargātām grupām, lai samazinātu nabadzības un sociālās atstumtības risku;

59.  aicina pastiprināt konkrētus pasākumus demogrāfiskās lejupslīdes un intelektuālā darbaspēka emigrācijas novēršanai, izmantojot aktīvu darba tirgus politiku, kas risina prasmju neatbilstības problēmu un samazina ilgtermiņa bezdarbu, it sevišķi jauniešu un marginalizētāko grupu vidū; uzsver, ka ir svarīgi radīt ilgtspējīgas ilgtermiņa darba iespējas jauniešiem, veicinot pieejamu, kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību un risinot problēmas, kas attiecas uz mājokļiem; aicina Albānijas valdību uzlabot piekļuvi internetam un tā pieejamību cenas ziņā, tostarp izglītības vajadzībām;

60.  atzinīgi vērtē pozitīvās tendences sieviešu līdzdalībā politikā un aicina veikt papildu pasākumus, lai novērstu dzimumu nelīdzsvarotību, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un diskrimināciju darbavietā;

61.  mudina iestādes pastiprināt centienus izskaust bērnu darbu visā neoficiālajā sektorā un veicināt saukšanu pie atbildības par vardarbību pret bērniem;

62.  uzsver, ka ir jāuzlabo pamanāmība un informācija attiecībā uz ES atbalstu un Savienības finansējumu Albānijā; šajā saistībā atgādina par izpildes bonusu saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu Ziemeļmaķedonijai un Albānijai un it sevišķi par ievērojamo atbalstu, ko ES ir sniegusi Rietumbalkāniem Covid-19 pandēmijas apkarošanā;

63.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus stratēģiskāk veikt ieguldījumus Rietumbalkānos, izmantojot tam paredzētu EIP; uzsver, ka jebkādām investīcijām ir jāatbilst Parīzes nolīguma mērķiem un ES dekarbonizācijas mērķrādītājam; atzīst EIP nozīmi, atbalstot ilgtspējīgus savienojumus, cilvēkkapitālu, konkurētspēju un iekļaujošu izaugsmi, kā arī stiprinot reģionālo un pārrobežu sadarbību; aicina nodrošināt atbilstīgu līdzfinansējumu un vēl vairāk uzlabot ES finansējuma pārredzamību un pamanāmību; uzsver, ka Albānijas kontekstā finansējums ir jākoncentrē uz notiekošo demokrātisko pāreju un cīņu pret demogrāfisko lejupslīdi un intelektuālā darbaspēka emigrāciju;

Vide, enerģētika un transports

64.  atgādina, ka vēl ir jāpieliek ievērojamas pūles, lai sasniegtu energoefektivitātes, piegādes drošības, emisiju samazināšanas, atjaunojamās enerģijas un tās dažādošanas mērķus, pārkārtojoties uz ilgtspējīgu enerģētiku, siltumapgādi un transportu;

65.  mudina Albāniju dažādot enerģijas ražošanu, nodrošināt ekonomiski piemērotus un videi nekaitīgus ieguldījumus darbībās ar hidroenerģijas izmantošanu un palielināt rentablus ieguldījumus vēja un Saules enerģijas avotos; mudina valdību līdz minimumam samazināt ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, pārtraucot hidroenerģijas attīstīšanu aizsargājamās teritorijās, it sevišķi pie Valbonas un Vjosas upēm, un pēc iespējas ātrāk izveidot Vjosas nacionālo parku, kas stiepsies visas upes garumā, kā ir ticis paziņots; uzsver, ka ir jāuzlabo ietekmes uz vidi novērtējums, stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un procedūru pārredzamība visās ekoloģiski jutīgās nozarēs un jāpastiprina kriminālvajāšana par noziegumiem pret vidi; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot Albānijas stratēģiju attiecībā uz kodolenerģiju, kodoldrošību un aizsardzību pret starojumu; atgādina, ka Albānijas tiesību akti vēl ir pilnībā jāsaskaņo ar Padomes Direktīvu 2013/59/Euratom (2013. gada 5. decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem;

66.  mudina iestādes nodrošināt pilnīgu atbilstību Enerģētikas kopienas līgumam, tostarp nodrošinot Albānijas elektroenerģijas biržas darbību, turpinot tirgus atvēršanu, nodrošinot sadales sistēmu operatoru funkcionālu atsaisti un nodrošinot elektroenerģijas tirgu sasaisti; uzsver nesen iedarbinātā Adrijas jūras cauruļvada un pārveidotās Vloras termoelektrostacijas gaidāmā savienojuma devumu reģionālajā energoapgādes drošībā; atgādina, ka ir jāpabeidz elektroenerģijas tirgus reforma un jāiedarbina Bitola-Elbasan elektroenerģijas starpsavienojums ar Ziemeļmaķedoniju;

67.  aicina turpināt progresu stratēģisko transporta tīklu stiprināšanā saskaņā ar Eiropas transporta tīkla (TEN-T) tiesisko regulējumu, turpināt darbu pie maģistrāles “Blue Highway” Albānijas posmiem, pabeigt dzelzceļa nozares reformas un panākt turpmāku progresu attiecībā uz Tirānas-Podgoricas-Duresi dzelzceļa savienojumu;

68.  pauž nopietnas bažas par konkrētiem ekonomikas projektiem Albānijā, kas ir radījuši kaitējumu videi aizsargājamās teritorijās; uzsver, ka ekoloģiski jutīgu tūrisma un enerģētikas infrastruktūras projektu plānošana un būvniecība ir jāveic kā daļa no plašas valsts mēroga apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību un vietējām kopienām pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas, un tiem ir jāatbilst starptautiskajām un ES normām par ietekmes novērtējumiem un vides aizsardzību;

69.  mudina Albānijas iestādes izstrādāt valsts enerģētikas stratēģiju, kas garantē pilnīgu atbilstību Parīzes nolīgumam, attiecīgajām ES klimata politikas nostādnēm, dekarbonizācijas mērķiem un oglekļa cenu noteikšanas instrumentiem saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un politiskajām saistībām, kas noteiktas 2020. gada Sofijas deklarācijā; aicina Albānijas iestādes nekavējoties pieņemt klimata pārmaiņu likumprojektu un likumu un lēmumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju uzraudzīšanu un ziņošanu; pieprasa ātrāk pabeigt integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu, lai to varētu izskatīt Enerģētikas kopienas Sekretariāts;

70.  aicina īstenot turpmākus centienus lauksaimniecības un lauku attīstības jomā; uzskata, ka ir svarīgi izveidot stabilu sistēmu apspriedēm starp politikas veidotājiem un dažādām interešu grupām lauku apgabalos; uzsver, ka ir jāattīsta moderna, ekoloģiska un klimatam nekaitīga mazā un vidējā lauksaimniecība, kas nodrošina iztiku lauksaimniekiem un aizsargā Albānijas dabas resursus un biodaudzveidību;

71.  atgādina, ka Albānijai par prioritāti jānosaka jaunās nacionālās atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas 2020.–2035. gadam īstenošana un integrētas reģionālas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide, kā arī pārstrādes veicināšana, bīstamo atkritumu apglabāšanas vietu slēgšana, saskaņošana ar ES standartiem, jo īpaši attiecībā uz sadedzināšanu, un atmežošanas un jūras plastmasas piesārņojuma novēršana; vērš uzmanību uz Adrijas jūras piesārņotību un to, ka bieži tiek izmesti atkritumi, ko aiznes jūras straumes; uzsver nepieciešamību pastiprināt ūdens kvalitātes monitoringu un notekūdeņu attīrīšanas spējas un stiprināt to aģentūru spējas, kuras ir atbildīgas par vidi un aizsargājamām teritorijām;

Reģionālā sadarbība un ārpolitika

72.  atzinīgi vērtē Albānijas nepārtrauktos centienus veicināt labas kaimiņattiecības un reģionālo integrāciju; uzsver, ka ir svarīgi veikt turpmākus pasākumus, lai veicinātu izlīgumu ar kaimiņvalstīm un reģionālo sadarbību, kuras pamatā vajadzētu būt ES pamatvērtību ievērošanai un kopīgai nākotnei Eiropas Savienībā;

73.  aicina radīt jaunas iespējas augsta līmeņa politiskajam un politikas dialogam ar Rietumbalkānu valstīm, organizējot regulārus ES un Rietumbalkānu samitus un uzturot pastiprinātu ministru saziņu, lai stiprinātu paplašināšanās procesa politiskās līdzdalības iesaisti un nodrošinātu stingrāku vadību un augsta līmeņa iesaisti, kā paredz arī pārskatītā paplašināšanās metodika;

74.  atzinīgi vērtē konstruktīvos pasākumus, lai atrisinātu vēl risināmos divpusējos jautājumus, tostarp Grieķijas un Albānijas kopīgo apņemšanos nodot jūras zonu robežu noteikšanu Starptautiskajai tiesai;

75.  atzinīgi vērtē iekļaujošos pasākumus, kas veikti, lai padziļinātu reģionālo integrāciju, veicinātu savienojamību un personu brīvas pārvietošanās, preču, kapitāla un pakalpojumu brīvas aprites īstenošanu un sekmētu kopējo reģionālo tirgu;

76.  atzinīgi vērtē Albānijas konstruktīvo lomu daudzpusējās iniciatīvās, tostarp — tai atrodoties Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības nolīguma un EDSO vadībā;

77.  atzinīgi vērtē Albānijas līdzdalību mini-Šengenas iniciatīvā, lai uzlabotu kaimiņattiecības un sniegtu jaunas iespējas Albānijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

78.  aicina visus politiskos līderus steidzami rīkoties, lai izveidotu Reģionālo komisiju faktu konstatēšanai par kara noziegumiem un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti bijušās Dienvidslāvijas teritorijā no 1991. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim (RECOM), un balstīties uz nozīmīgo darbu, ko paveikusi RECOM koalīcija; mudina politiskos līderus Rietumbalkānos veicināt reģionālo izlīgumu un atturēties no šo jautājumu izmantošanas iekšējās politiskajās cīņās;

79.  atzinīgi vērtē to, ka Albānija turpina pilnībā ievērot kopējās ārpolitikas un drošības politikas lēmumus un deklarācijas, kas pieņemtas kopš 2012. gada, un uzteic tās aktīvo piedalīšanos ES krīzes pārvarēšanas misijās un operācijās, kā arī tās aktīvo devumu Eiropas Savienībai stratēģiski svarīgās NATO misijās; mudina Albāniju ievērot ES nostāju par Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju;

80.  uzsver, ka ES un ASV ir jāstiprina partnerība un koordinācija Rietumbalkānos, lai veicinātu būtiskas reformas un uzlabotu pārvaldību un izlīgumu; aicina EĀDD un Komisiju palielināt Albānijai atbalstu cīņā pret ļaunprātīgu iejaukšanos no tādām valstīm kā Krievija, Ķīna un Irāna; uzskata — paturot prātā augstāk minēto atbilstību un Albānijas pievienošanās ES procesu, Tirānai būtu vēl ciešāk jāsadarbojas ar ES un NATO dalībvalstīm drošības un aizsardzības jautājumos;

o
o   o

81.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Albānijas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) OV L 107, 28.4.2009., 166. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0320.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0050.
(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0168.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 31. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika