Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumus, Padomes 2019. gada 18. jūnija secinājumus un Eiropadomes 2019. gada 17. un 18. oktobra secinājumus, ar ko atlika lēmumu pieņemšanu par pievienošanās sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedonijas Republiku un Albānijas Republiku,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 26. marta secinājumus par pievienošanās sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju, ar ko tika apstiprināti Padomes 2020. gada 25. marta secinājumi par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

–  ņemot vērā Bulgārijas Republikas un Ziemeļmaķedonijas Republikas sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgumu, kas parakstīts 2017. gada 1. augustā un ratificēts 2018. gada janvārī,

–  ņemot vērā 2018. gada 17. jūnija Galīgo nolīgumu par to domstarpību atrisināšanu, kuras izklāstītas ANO Drošības padomes rezolūcijās 817 (1993) un 845 (1993), par 1995. gada pagaidu nolīguma izbeigšanu un stratēģiskās partnerības izveidi starp Grieķiju un Ziemeļmaķedoniju, dēvētu arī par Prespas nolīgumu,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija samitā pieņemto Sofijas deklarāciju un tai pievienoto Sofijas prioritāšu programmu,

–  ņemot vērā 2020. gada 10. novembrī Berlīnes procesa ietvaros notikušo ES un Rietumbalkānu samitu,

–  ņemot vērā Ziemeļmaķedonijas pievienošanos NATO 2020. gada 27. martā,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu “Uzlabot pievienošanās procesu — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem” (COM(2020)0057),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu “Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem” (COM(2020)0641), tā pielikumu un Komisijas dienestu darba dokumentu “Pamatnostādnes zaļās programmas Rietumbalkāniem īstenošanai”,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 29. maija paziņojumu “2019. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2019)0260), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2019. gada ziņojums par Ziemeļmaķedoniju” (SWD(2019)0218),

–  ņemot vērā Zagrebas deklarāciju, par ko panākta vienošanās ES un Rietumbalkānu samitā, kas notika videokonferences formātā 2020. gada 6. maijā,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 5. jūnija secinājumus par ciešāku sadarbību ar Rietumbalkānu partneriem migrācijas un drošības jomā,

–   ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 8. aprīļa kopīgo paziņojumu par ES globālo atbildes reakciju uz Covid-19 (JOIN(2020)0011) un Komisijas 2020. gada 29. aprīļa paziņojumu “Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un ekonomikas atveseļošanai laikposmā pēc pandēmijas” (COM(2020)0315),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu “2020. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2020)0660), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2019. gada ziņojums par Ziemeļmaķedoniju” (SWD(2020)0351),

–  ņemot vērā Saloniku Eiropadomes prezidentūras 2003. gada 19. un 20. jūnija sanāksmes secinājumus,

–  ņemot vērā 2020. gadā Berlīnes procesa ietvaros notikušo Sofijas samitu, kuru kopīgi vadīja Bulgārija un Ziemeļmaķedonija,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt Ziemeļmaķedonijai ES kandidātvalsts statusu,

–  ņemot vērā 2015. gada 2. jūnijā un 15. jūlijā Skopjē panākto Pržinas vienošanos starp četrām galvenajām politiskajām partijām un 2016. gada 20. jūlijā un 31. augustā panākto četru partiju vienošanos par tās īstenošanu,

–  ņemot vērā 2020. gada 25. novembra rezolūciju par mediju brīvības stiprināšanu: žurnālistu aizsardzība Eiropā, naida runa, dezinformācija un platformu nozīme(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta deputātu 2020. gada 8. decembra kopīgo paziņojumu par pievienošanās sarunām ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju,

–  ņemot vērā 2019. gada 24. oktobra rezolūciju par pievienošanās sarunu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju sākšanu(2),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par šo valsti,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0040/2021),

A.  tā kā Ziemeļmaķedonija ir panākusi pastāvīgu progresu un parādījusi mērķtiecīgu apņemšanos virzībā uz ES, stiprinot savstarpējas uzticības gaisotni, un līdz ar to 2020. gada 26. martā Eiropadome nolēma sākt pievienošanās sarunas;

B.  tā kā Ziemeļmaķedoniju būtu jāizvērtē individuāli, ņemot vērā Eiropadomes noteikto kritēriju izpildes progresu, un tas, pēc kāda grafika tā pievienosies ES, būs atkarīgs no reformu ātruma un kvalitātes; tā kā izredzes uz pievienošanos ES ir ievērojami stimulējušas reformu īstenošanu un tā kā paplašināšanās procesam ir bijusi izšķiroša loma Rietumbalkānu stabilizācijā;

C.  tā kā tiesiskums ir svarīgs kritērijs, pēc kura novērtēt demokrātiskās pārveides stāvokli un virzību uz pievienošanos ES;

D.  tā kā Eiropadomes 2019. gada 17. un 18. oktobra lēmums atlikt pievienošanās sarunu sākšanu ar Ziemeļmaķedoniju valstī izraisīja politisku nestabilitāti un pirmstermiņa vēlēšanas 2020. gadā;

E.  tā kā Eiropas Komisija 2020. gada 1. jūlijā iesniedza sarunu programmas projektu,

F.  tā kā tas, ka ES dalībvalstis pievienošanās procesu ļaunprātīgi izmanto kultūrvēsturisku strīdu risināšanai, radītu bīstamu precedentu pārējo Rietumbalkānu valstu turpmākajiem pievienošanās procesiem, jo īpaši ņemot vērā minētā reģiona vēsturisko kontekstu;

G.  tā kā šī valsts vienmērīgā ritmā pieņem ES reformas, jo īpaši tādās svarīgās jomās kā tiesiskums, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana, izlūkdienestu un valsts pārvaldes reforma un demokrātijas institūciju un procedūru darbība;

H.  tā kā ir vajadzīgi turpmāki konsekventi centieni saistībā ar stratēģiskām ar ES saistītām reformām, kurās ir kopīgi jāiesaistās visiem līderiem un ieinteresētajām personām;

I.  tā kā ES joprojām ir pilnībā apņēmusies atbalstīt Ziemeļmaķedonijas stratēģisko izvēli par labu Eiropas integrācijai un visbeidzot dalībai ES, kas pamatojas uz tiesiskumu, harmonisku etnisko daudzveidību un labām kaimiņattiecībām, atbilstīgi 2003. gada Saloniku darba kārtību Rietumbalkāniem;

J.  tā kā ES iesaiste Rietumbalkānos ir daudz lielāka nekā jebkurā citā reģionā un liecina par savstarpēju stratēģisku apņemšanos;

K.  tā kā ES būtu arī turpmāk jāveicina investīcijas un jāattīsta tirdzniecības attiecības ar Ziemeļmaķedoniju, jo ir ārkārtīgi svarīgi, lai notiktu valsts ekonomiskā attīstība;

L.  tā kā ES viennozīmīgi ir Ziemeļmaķedonijas lielākā tirdzniecības partnere, kas ir atbildīga par 75 % valsts eksporta un 62 % importa, un tai sniedz vislielāko finansiālo palīdzību, proti, šī valsts kopš 2007. gada ir saņēmusi pirmspievienošanās finansējumu vairāk nekā 1,25 miljardu EUR apmērā;

M.  tā kā Ziemeļmaķedonijas ekonomikai ir ievērojami kaitējusi Covid-19 pandēmija un vīrusa izplatības novēršanas pasākumi negatīvi ietekmē valsts budžetu;

N.  tā kā ES Ziemeļmaķedonijai ir sniegusi vislielāko atbalstu Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai, piešķirot 66 miljonus EUR steidzamām veselības aprūpes vajadzībām un sociālajai un ekonomikas atveseļošanai laikposmā pēc pandēmijas; tā kā ES Ziemeļmaķedonijai ir darījusi pieejamu makrofinansiālo palīdzību līdz 160 miljoniem EUR apmērā;

O.  tā kā ES ir mobilizējusi 3,3 miljardus EUR koronavīrusa pandēmijas risināšanai Rietumbalkānos, tostarp 38 miljonus EUR tūlītējam atbalstam veselības aprūpes nozarei, 467 miljonus EUR veselības aprūpes sistēmu noturības palielināšanai un sociālekonomiskās ietekmes mazināšanai, 750 miljonus EUR makrofinansiālās palīdzības veidā, 385 miljonus EUR privātā sektora atbalstīšanai un reaktivizēšanai un 1,7 miljardus EUR Eiropas Investīciju bankas preferenciālu aizdevumu veidā;

P.  tā kā Ziemeļmaķedonija joprojām ir viens no neatbilstīgas migrācijas tranzīta ceļiem;

Q.  tā kā, lai saglabātu un stiprinātu Rietumbalkānu stabilitāti un uzlabotu reģiona labklājību, ir ļoti svarīgi, lai starp Rietumbalkānu valstīm notiktu reģionālā sadarbība; tā kā Ziemeļmaķedonijas virzībā uz pievienošanos ES neatsverama nozīme ir labām kaimiņattiecībām;

R.  tā kā Prespas nolīgums un līgums par labām kaimiņattiecībām ir svarīgi nolīgumi, kas simbolizē visa Rietumbalkānu reģiona stabilitātes un samierināšanas modeli un jau ir uzlabojuši labu kaimiņattiecību un reģionālās sadarbības gaisotni;

S.  tā kā Eiropadome līdz šim vēl nav apstiprinājusi Ziemeļmaķedonijas sarunu programmu, tādējādi graujot uzticību Savienībai un mazinot ES pārveidojošo ietekmi Rietumbalkānos;

T.  tā kā 2020. gada martā pēc tam, kad spēkā stājās vēsturiskais Prespas nolīgums un Ziemeļmaķedonijas un Bulgārijas sadraudzības līgums, šī valsts kļuva par 30. NATO dalībvalsti un ES nolēma atvērt pievienošanās sarunas;

U.  tā kā 2020. gadā notikusī pievienošanās NATO ir noteikts solis ceļā uz lielāku stabilitāti, sadarbspēju un aizsardzības jomas integrāciju eiroatlantiskajā kopienā, kas uzlabo valsts izredzes kādreiz pievienoties ES;

V.  tā kā konference par Eiropas nākotni var veicināt Rietumbalkānu valstu apņemšanos pievienoties ES;

W.  tā kā pašas Savienības politiskajās, drošības un ekonomiskajās interesēs ir Ziemeļmaķedonijai piešķirt pilntiesīgas ES dalībvalsts statusu,

1.  atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas skaidro stratēģisko virzību un apņemšanos veicināt Eiropas integrāciju, par ko liecina ar pievienošanos saistīto reformu pastāvīga īstenošana un darbs pie divpusēju jautājumu atrisināšanas ar kaimiņvalstīm;

2.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Eiropadomes 2003. gadā Salonikos izteiktajam solījumam, ka Rietumbalkānu valstu nākotne ir Eiropas Savienībā;

3.  aicina ES dalībvalstis ievērot savas apņemšanās un izrādīt skaidru politisko gribu, ļaujot Padomei apstiprināt sarunu programmu un pēc iespējas ātrāk noturēt pirmo starpvaldību konferenci ar Ziemeļmaķedoniju, lai novērstu turpmāku kavēšanos un tādējādi apstiprinātu pievienošanās procesa ticamību, objektivitāti un uzticamību;

4.  atgādina dalībvalstīm, ka paplašināšanās politika ir jāīsteno, balstoties uz objektīviem kritērijiem, un to nedrīkst kavēt vienpusējas intereses; atkārto, ka ES paplašināšanās politika ir bijis visefektīvākais Savienības ārpolitikas instruments un ka tās turpmāka demontāža var izraisīt nestabilu situāciju ES tuvākajās kaimiņvalstīs;

5.  solidarizējas ar Ziemeļmaķedonijas iedzīvotājiem un uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt pastāvīgu apņēmīgu un aktīvu atbalstu šīs valsts virzībai uz Eiropas Savienību;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Ziemeļmaķedonija 2023. gadā būs Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) priekšsēdētājvalsts;

7.  uzskata, ka konferencē par Eiropas nākotni gan valdības, gan pilsoniskās sabiedrības līmenī būtu pienācīgi jāiekļauj un aktīvi jāiesaista Ziemeļmaķedonijas un citu Rietumbalkānu valstu pārstāvji, tostarp jaunieši;

8.  mudina Ziemeļmaķedonijas iestādes un politiskās partijas atbalstīt vienprātīgus centienus stiprināt demokrātiju un pārveides procesu, turpināt cīņu pret korupciju un atjaunot tiesiskumu, labas kaimiņattiecības un reģionālo sadarbību, vienlaikus uzlabojot apstākļus mediju brīvībai un pilsoniskajai sabiedrībai;

9.  atgādina, ka pievienošanās sarunas, kuras īstenos, izmantojot pārskatīto paplašināšanās metodiku, arī turpmāk būs atkarīgas no tā, vai pamatjomās tiks īstenotas pastāvīgas, padziļinātas un neatgriezeniskas reformas;

Tiesiskums

10.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt tiesiskumu, veicot tiesu sistēmas reformas un konsekventi īstenojot kriminālvajāšanu attiecībā pret augsta līmeņa korupciju un noziedzīgiem tīkliem;

11.  atzinīgi vērtē progresu, kas panākts, īstenojot steidzamās reformu prioritātes, kā arī ieteikumus, kurus sniegusi Venēcijas komisija un Augsta līmeņa ekspertu grupa sistēmiskajos tiesiskuma jautājumos;

12.  atzīst, ka ir pieņemti tiesību akti par korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, lobēšanu, piekļuvi informācijai, trauksmes cēlēju aizsardzību, prokuratūru, un aicina tos efektīvi un stabili īstenot;

13.  ņem vērā to, ka valdība ir pieņēmusi divus reformu plānus, proti, programmu „Eiropa mājās” un rīcības plānu cīņai pret korupciju, kuru mērķis ir racionalizēt reformu programmu izvēlētajās prioritārajās jomās pārskatītās pievienošanās metodikas pamatjautājumu ietvaros;

14.  atgādina, ka ir vajadzīgi pietiekami finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, lai ar pasākumiem, kas skar interešu konfliktus, lobēšanu, ētikas kodeksus un trauksmes cēlēju aizsardzību, nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu atturēšanas, novēršanas, atklāšanas, proaktīvas izmeklēšanas un sankciju mehānismu, ko piemēro amatpersonām;

15.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots premjerministra vietnieka amats korupcijas un noziedzības novēršanas, ilgtspējīgas attīstības un cilvēkresursu jautājumos, kas liecina par skaidru politisku apņemšanos prioritārā kārtā risināt šos jautājumus;

16.  mudina efektīvi īstenot pasākumus, lai nodrošinātu tiesu un prokuratūras profesionalitāti, neatkarību, integritāti un pārskatatbildību, tostarp efektīvi īstenojot ētikas kodeksus un nozīmīgo likumu par prokuratūru, kas nodrošina ilgtspējīgus risinājumus lietām, kuras izskata Īpašā prokuratūra, un atbildību par noziegumiem, kas izriet no plaša mēroga nelikumīgas noklausīšanās lietas; prasa visām tiesu iestādēm darīt vairāk, lai palīdzētu atjaunot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai;

17.  atzinīgi vērtē Tieslietu padomes proaktīvos pasākumus tiesu iestāžu objektivitātes, pārredzamības un pārskatatbildības stiprināšanai un aicina efektīvi īstenot pārskatīto tiesību aktu par Prokuroru padomi; aicina pilnībā izmantot mehānismus, kas paredz ar pārbaudēm, finanšu izmeklēšanām un aktīvu konfiskāciju konsolidēt tiesu iestāžu profesionalitāti un integritāti; pauž bažas par ierobežotu tiesu iestāžu pieejamību Covid-19 pandēmijas laikā, mudina iestādes paātrināt tiesu iestāžu un ar tām saistītās administrācijas digitalizāciju;

18.  mudina noslēgt iestāžu reformas un īstenot pašreizējās reformas drošības un izlūkošanas jomās, nodrošinot jaunās Valsts drošības aģentūras un Operatīvās tehniskās aģentūras operatīvo un funkcionālo neatkarību, kā arī veikt jēgpilnu parlamentāro uzraudzību slepenajiem dienestiem;

19.  aicina pastāvīgi īstenot proaktīvus centienus, lai sistemātiski apkarotu organizēto noziedzību un korupciju, izmantojot sistemātiskus preventīvus pasākumus, finanšu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu par finanšu noziegumiem, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, un pieņemot pienācīgas sankcijas; prasa arī turpmāk īstenot operācijas, kas paredz izjaukt noziedzīgos tīklus, kuri ir iesaistīti dažāda veida nelikumīgajā tirdzniecībā, piemēram, ieroču, cilvēku un narkotiku tirdzniecībā; mudina valsti vēl vairāk pielāgoties ES tiesību aktu kopumam un veikt sistemātiskas finanšu izmeklēšanas, pastiprinot nelikumīgu līdzekļu identifikāciju, izsekošanu, iesaldēšanu, konfiskāciju un pārvaldību;

20.  mudina īstenot pasākumus, ar kuriem stiprina jaunizveidoto Līdzekļu atguves dienestu un uzlabo cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un finanšu noziegumiem; aicina pastiprināt kopīgus centienus organizētās noziedzības, finanšu noziedzības un kibernoziedzības apkarošanai, tostarp īstenojot labāku koordināciju un partnerību ar Eiropolu;

21.  atzinīgi vērtē progresu plaši izplatītās korupcijas apkarošanā, kas panākts, cita starpā uzlabojot rādītājus saistībā ar augsta līmeņa korupcijas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un nelikumīgas iedzīvošanās lietu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un izskatīšanu tiesā; norāda, ka šajā sakarā svarīga ir Korupcijas novēršanas komisijas vadošā loma un sadarbība ar to;

22.  mudina prokuratūru izskatīt nopietnas lietas un proaktīvi sekot līdzi svarīgākajām lietām, kuras ir iesniegušas korupcijas apkarošanas un revīzijas aģentūras un trauksmes cēlēji;

23.  mudina Ziemeļmaķedonijas iestādes turpināt un pastiprināt centienus apkarot radikalizāciju un terorismu un risināt jautājumu par ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, veicot nepārtrauktu pārrobežas informācijas apmaiņu un pastiprinot sadarbību starp drošības aģentūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), reliģiskajiem līderiem, vietējo sabiedrību un izglītības, veselības aprūpes un sociālajām iestādēm, kā arī īstenojot pienācīgus reintegrācijas centienus;

Demokrātijas institūciju darbība

24.  atgādina, ka konstruktīva opozīcija ir svarīga, lai varētu darboties Sobranie, Ziemeļmaķedonijas asambleja, un lai varētu pieņemt svarīgus tiesību aktus, piemēram, ar ES un NATO reformām saistītos tiesību aktus;

25.  uzteic Sobranie valdošo un opozīcijas partiju iesaistīšanos galveno lēmumu pieņemšanā valsts kopīgajās interesēs; norāda, ka labas pārvaldības un leģislatīvās funkcionalitāte priekšnoteikums ir spēcīgāks politikas dialogs starp visām politiskajām partijām; aicina visas parlamenta partijas arī turpmāk būt konstruktīvām, izvairīties no nacionālistiskas un sakāpinātas retorikas un labticīgi iesaistīties politikas dialogā, jo īpaši par svarīgiem veselības, ekonomikas, sociālajiem un politiskajiem pasākumiem Covid-19 krīzes risināšanai;

26.  uzsver Žana Monē dialoga (JMD) procesa nozīmi uzticības veidošanā, demokrātijas kultūras stiprināšanā un parlamentāro spēju stiprināšanā, veicinot politisko dialogu Sobranie; atzinīgi vērtē partiju konstruktīvo iesaistīšanos JMD un apņemšanos īstenot tā secinājumus un sasaukt tā ceturto kārtu;

27.  mudina Sobranie uzlabot likumdošanas procesu, līdz minimumam samazinot paātrināto procedūru izmantošanu, palielinot pārredzamību, nodrošinot savlaicīgu un iekļaujošu piekļuvi informācijai par likumdošanu un īstenojot pienācīgas apspriešanās un ietekmes novērtējumus; atgādina, ka ir jāuzlabo parlamenta reglaments — šo lēmumu pieņemot vienprātīgi —, lai sniegtu lielākas iespējas Sobranie un stiprinātu tiesiskās pārraudzības un budžeta kontroles mehānismus; atkārto, ka ir svarīgi sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un tai paredzēt ilgtspējīgu finansējumu, lai nodrošinātu publiskā sektora iestāžu rūpīgu pārbaudi;

28.  norāda, ka 2020. gada 15. jūlija parlamentārās vēlēšanas noritēja bez starpgadījumiem, tomēr atgādina, ka to juridisko stabilitāti nelabvēlīgi ietekmēja tiesiskā regulējuma un reglamentējošo noteikumu biežā pārskatīšana; uzsver, ka ir pilnībā jāīsteno pārējie ieteikumi, kas sniegti EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) galīgajā ziņojumā, tostarp pirms nākamajām vēlēšanām savlaicīgi, iekļaujoši un visaptveroši pārskatīt vēlēšanu kodeksu, turklāt veikt turpmākas darbības, lai nodrošinātu atjauninātus un precīzus vēlētāju sarakstus;

29.  aicina īstenot papildu pasākumus, lai uzlabotu politisko partiju finansēšanas pārredzamību un nodrošinātu demokrātiskus, konkurētspējīgus un reprezentatīvus partiju iekšējās darbības mehānismus, tostarp veicot pienācīgu neatkarīgu pārraudzību; atgādina, ka ir efektīvi jāīsteno Valsts revīzijas biroja ieteikumi;

30.  mudina jauno valdību noteikt prioritāti valsts pārvaldes reformai, publisko amatpersonu amatā iecelšanas un paaugstināšanas procedūrās iestrādājot un sistemātiski piemērojot uz nopelniem balstītus standartus, visā civildienestā un valstij piederošos uzņēmumos attīstot pārredzamības kultūru, profesionālo neatkarību, pārskatatbildību un integritāti un taisnīgu dzimuma un etnisko pārstāvību, vienlaikus nodrošinot pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību; aicina rūpīgi ievērot Valsts korupcijas novēršanas komisijas ieteikumus;

31.  mudina iestādes nodrošināt pilnīgu pārredzamību, vēl vairāk uzlabojot piekļuvi informācijai, tostarp par Covid-19, nodrošinot regulāri sniegtu transversālu aģentūru informāciju atvērtu pārvaldes datu portālā un pilnībā darbotiesspējīgu Publiskās informācijas brīvas pieejamības aizsardzības aģentūru;

32.  mudina iestādes atgūt un atvērt attiecīgos Dienvidslāvijas slepenā dienesta arhīvus; uzskata, ka ar totalitāro pagātni saistīto jautājumu pārredzama risināšana, tostarp slepenā dienesta arhīvu atvēršana, ir solis virzībā uz turpmāku demokratizāciju, pārskatatbildību un institucionālu stabilitāti gan valstī, gan arī Rietumbalkānu reģionā kopumā;

33.  stingri prasa, ka ir turpmāk jāuzlabo ES finansējuma pārskatāmība un pamanāmība, nodrošinot efektīvu kontroli, revīziju un turpmākos pasākumus;

Pamattiesības

34.  pauž atbalstu centieniem nodrošināt iekļaujošu politiku, lai aizsargātu visu pilsoņu pamatbrīvības un tiesības, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm, jauniešiem, personām ar invaliditāti, etniskajām grupām, mazākuma etniskajām grupām, LGBTQI+ personām un mazkvalificētiem bezdarbniekiem; aicina iestādes mazināt Covid-19 pandēmijas nesamērīgi smago ietekmi uz mazākuma grupām un pastiprināt cīņu pret nevienlīdzību;

35.  atzinīgi vērtē to, ka joprojām tiek garantēta reliģijas, domas un apziņas brīvība un ka principā ir aizliegta diskriminācija reliģijas dēļ;

36.  aicina valsts koordinācijas struktūru, kas ir atbildīga par valsts rīcības plāna īstenošanu saistībā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, sistemātiski sadarboties ar invaliditātes atbalsta organizācijām; uzsver, ka ir vajadzīga turpmāka deinstitucionalizācija un ir jāatceļ noteikumi, kas ļauj piespiedu kārtā atņemt brīvību; uzsver, ka ir vajadzīgi pienācīgi resursi un infrastruktūra, lai nodrošinātu vajadzīgo sociālo aizsardzību un pienācīgus dzīves apstākļus personām ar invaliditāti; atzinīgi vērtē valsts rīcības plānu saistībā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un to, ka regulāri notiek par konvencijas īstenošanu atbildīgās valsts koordinācijas struktūras sanāksmes;

37.  atzinīgi vērtē lielāku uzmanību un finansējumu romu iekļaušanas politikai un mudina iestādes uzlabot īstenošanas, koordinācijas, uzraudzības un līdzekļu izmantošanas tempu un kapacitāti, tostarp mājokļu un aktīva darba tirgus politikas jomā, atbilstīgi 2019. gada Poznaņas deklarācijai par romu integrāciju ES paplašināšanās procesa ietvaros; mudina iestādes nodrošināt, ka tiek netraucēti īstenoti tiesību akti par personām bez reglamentēta civilstāvokļa un atrisināt jautājumu par to, ka romiem nav personas dokumenti;

38.  ar bažām norāda uz plaši izplatīto naida runu, tostarp sociālajos medijos, jo īpaši attiecībā uz romiem, LGBTI+ personām un citām neaizsargātām grupām, valstīm un tautām; aicina efektīvi īstenot attiecīgo tiesisko regulējumu, skaidri nodalot brīvas publiskas debates no naida runas, neslavas celšanas vai kūdīšanas uz vardarbību, pastiprinot kriminālvajāšanas kapacitāti aizsardzībā pret naida noziegumiem, naida runu un dzimumbalstītu vardarbību; pauž bažas par gadījumiem, kad ir notikusi policijas vardarbība pret neaizsargātām kopienām;

39.  atzinīgi vērtē pozitīvos soļus virzībā uz to, lai iestādes atbalstītu LGBTI+ personu cilvēktiesību īstenošanu, tomēr norāda, ka joprojām ir problēmas ar LGBTI+ kopienas diskrimināciju un ka būtu jānosaka prioritāte tiesiskā regulējuma īstenošanai no valsts iestāžu puses; aicina vairāk rīkoties, lai apkarotu naida runu un naida noziegumus pret LGBTI+ personām, mudinātu ziņot par šiem noziegumiem un pārtrauktu nesodāmību;

40.  atzinīgi vērtē to, ka no jauna ir pieņemti diskriminācijas novēršanas tiesību akti, kurus atbalsta visas politiskās partijas, un atzinīgi vērtē pārredzamo procesu, ieceļot Aizsardzības pret diskrimināciju komisiju, kas nodrošina visu marginalizēto grupu aizsardzību un iekļaušanu; mudina Sobranie pieņemt tiesību aktus, kas nodrošinās vienkāršotu, pārredzamu un pieejamu dzimuma juridiskās atzīšanas procedūru, kas balstīta uz pašnoteikšanos, un novērst diskrimināciju seksuālās orientācijas vai dzimtes identitātes dēļ; norāda, ka 2019. gada jūnijā Skopjē tika rīkots pirmais praids;

41.  aicina pastāvīgi īstenot konstruktīvus centienus, lai stiprinātu parasti mierīgās etnisko grupu savstarpējās attiecības, atzīt, aizsargāt un pienācīgi atbalstīt visas kopienas un to kultūras mantojumu; aicina aizsargāt mazākuma kopienu tiesības, šīs kopienas pienācīgi integrēt un nodrošināt to pārstāvību sabiedriskajā dzīvē un medijos, nodrošinot pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus iestādēm, kas ir atbildīgas par minoritāšu politiku, pilnībā izmantojot Kopienu tiesību apmierinājuma aģentūras palielinātās pilnvaras, lai uzraudzītu un virzītu publiskā sektora iestādes attiecībā uz to juridisko pienākumu īstenošanu minoritāšu jomā;

42.  aicina Ziemeļmaķedoniju turpināt Ohridas pamatnolīguma īstenošanu; atbalsta Valodu lietojuma likuma atkārtotu izskatīšanu saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem, kurus tā izstrādājusi, apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota aģentūra un inspekcija, kas pārrauga Valodu lietojuma likuma vispārējo īstenošanu, un atgādina, ka ir jānodrošina līdzvērtīga un nediskriminējoša izglītība minoritātes valodās;

43.  aicina Politiskās sistēmas un kopienu attiecību ministriju veicināt sociālo kohēziju, īstenojot stratēģiju “viena sabiedrība visiem”, un mudina iestādes risināt vēl neatrisinātās problēmas saistībā ar diskrimināciju, atstumtību un nepietiekamu pārstāvību; uzsver, ka ir jānodrošina, lai visas Ziemeļmaķedonijā dzīvojošās minoritātes saņemtu pienācīgu atbalstu un dzīvotu bez iebiedēšanas vai cita veida diskriminācijas;

44.  atzinīgi vērtē pastāvīgos uzlabojumus sabiedriskajā apspriešanā un aicina panākt turpmāku progresu jēgpilnā un savlaicīgā pilsoniskās sabiedrības iekļaušanā lēmumu pieņemšanas procesos dažādās politikas jomās, kā arī nevalstiskā sektora finansiālās ilgtspējas nodrošināšanā; norāda, ka budžeta pārstrukturēšana būtu jāveic, īstenojot pienācīgas apspriežu procedūras, un tai nebūtu negatīvi jāietekmē pilsoniskās sabiedrības jomas ilgtspēja;

45.  aicina Ziemeļmaķedoniju garantēt pamattiesību struktūru funkcionālo neatkarību, pienācīgu līdzekļu piešķiršanu tām un to locekļu pilnīgi pārredzamu, iekļaujošu un uz nopelniem balstītu iecelšanu, tādējādi palīdzot valstī uzlabot cilvēktiesību stāvokli; atzinīgi vērtē jaunā ombuda iecelšanu un aicina palielināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību; atzinīgi vērtē Ombuda biroja nostiprināšanu un mudina iestādes paātrināt tā ieteikumu īstenošanu; atzinīgi vērtē ārējā policijas pārraudzības mehānisma izveidi Ombuda birojā un aicina pastāvīgi censties risināt policijas nesodāmību, sistemātiski īstenojot aizsardzības pasākumus pret policijas spēku sliktu izturēšanos, izmantojot patiesi neatkarīgus izmeklētājus un paredzot labākus mehānismus policijas uzraudzībai;

46.  atzinīgi vērtē nesen ieviestos jauninājumus likumā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un aizsardzību pret to; aicina iestādes šos likumus efektīvi īstenot un novērst dzimumbalstītu vardarbību un vardarbību pret bērniem, nodrošinot aizsardzību ar efektīva mehānisma izveidi pierādījumu vākšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības; uzsver, ka liela nozīme ir preventīviem pasākumiem, kā arī to personu aizsardzībai un atbalstam, kas cietušas no dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē, ko saasinājusi Covid-19 pandēmija;

47.  aicina Ziemeļmaķedoniju pastiprināt centienus, kas vērsti uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, tostarp par prioritāti nosakot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un pastiprinātu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši sieviešu organizācijām;

48.  aicina Ziemeļmaķedonijas likumdevējus un visas politiskās partijas rīkoties, lai uzlabotu sieviešu pārstāvību visos vēlētajos un ieceltajos lēmumpieņemšanas amatos, sekojot pozitīvajām tendencēm parlamentārajā pārstāvībā, ko sekmēja obligātās dzimumu kvotas; mudina iestādes arī turpmāk risināt darba ņēmēju sieviešu tiesību nepietiekamo īstenošanu, dzimumu nelīdzsvarotību un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, rīkoties attiecībā uz dzimtisko stereotipizēšanu, diskrimināciju juridiskajos noteikumos saistībā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un aizskaršanu darba vietā, kā arī nodrošināt pienācīgas bērnu aprūpes iespējas;

49.  atzinīgi vērtē valsts centienus uzlabot sadarbību neatbilstīgas migrācijas pārvaldībā, robežu aizsardzībā un bēgļu, patvēruma meklētāju un migrantu pamatvajadzību apmierināšanā; aicina turpmāk nostiprināt starptautisko aizsardzību tiem, kam tā ir nepieciešama, un novērst starptautisko tiesību pārkāpumus, piemēram, iespējamo promraidīšanu; aicina iestādes ieviest aktīvu uzraudzības mehānismu un veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šos starptautisko tiesību pārkāpumus; uzsver, ka Ziemeļmaķedonijas ieguldījums Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzībā ir ļoti svarīgs, un aicina ES pastiprināt atbalstu robežu aizsardzībai reģionā; norāda uz sasniegto progresu cilvēku tirdzniecības un kontrabandas apkarošanā un atgādina, ka ir jāizveido dzīvotspējīgs mehānisms neatbilstīgas migrācijas plūsmu pārvaldībai un jācīnās pret cilvēku kontrabandas tīkliem, jo šī valsts joprojām ir viens no galvenajiem migrācijas tranzīta ceļiem; norāda uz notiekošo sadarbību un atbalsta statusa nolīguma noslēgšanu ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex) — tas sekmētu labāku robežu aizsardzību un pārrobežu noziedzības apkarošanu, pilnībā ievērojot pamattiesības; mudina valsti virzīties uz to, lai tiktu pieņemta stratēģija par migrantu integrāciju, tostarp repatriantu reintegrāciju;

Mediji

50.  atzīst, ka visumā labvēlīgā vide vārda brīvībai un mediju neatkarībai ir vēl vairāk jāuzlabo ar pilnveidotu tiesisko regulējumu, pašregulāciju un īpašumtiesību un reklāmas tirgus pārredzamību, vienlaikus palielinot publisko un privāto mediju elementu finansiālo ilgtspēju un objektivitāti, nodrošinot uz noteikumiem balstītu mediju budžeta finansēšanu, pārredzamību un samazinot politisko reklāmu apjomu, tādējādi garantējot godīgu konkurenci un neatkarīgu redakcionālo politiku;

51.  mudina iestādes ātri īstenot sistēmiskas mediju reformas, kas atdzīvinātu konkurenci, palielinātu sabiedriskās apraides un medijus regulējošās iestādes neatkarību un kapacitāti, un atbalstīt pētniecisko žurnālistiku;

52.  norāda uz pasākumiem, kas veikti, lai palielinātu mediju pašregulāciju ar Profesionālo tiešsaistes mediju reģistru un uzlabotu profesionālos standartus ar Žurnālistu darba apstākļu hartu un digitālo mediju godīgu darba līguma projektu;

53.  mudina pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu sabiedriskās raidorganizācijas un Audiovizuālo mediju pakalpojumu aģentūras finansiālo un darbības neatkarību; uzteic aģentūras centienus uzraudzīt mediju īpašumtiesību pārredzamību un apkarot pret žurnālistiem vērstas naida runas, diskriminācijas un draudu gadījumus;

54.  mudina visus politiskos un mediju dalībniekus arī turpmāk būt iekļaujošiem, tādējādi nodrošinot visu attiecīgo politisko uzskatu godīgu pārstāvību, lai palīdzētu iedzīvotājiem izdarīt informētu demokrātisko izvēli;

55.  mudina turpmāk uzlabot tiesisko regulējumu, nodrošinot efektīvus pasākumus, ar kuriem uzlabo žurnālistu drošību un apkaro pret žurnālistiem izdarīto noziegumu nesodāmību; aicina efektīvi izmeklēt fiziskus draudus un verbālus uzbrukumus mediju profesionāļiem;

56.  pauž bažas par dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanās kampaņām, kas vērstas uz etniskas spriedzes pastiprināšanu, valsts starptautisko attiecību un reputāciju iedragāšanu, sabiedriskās domas un vēlēšanu procesa izkropļošanu un nopietni apdraud mediju brīvību, demokrātiskās sabiedrības un demokrātijas iestādes, pamattiesības un pamatbrīvības un tiesiskumu;

57.  norāda, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt mediju brīvību un veicināt kvalitatīvu žurnālistiku un medijpratību, lai apkarotu plaši izplatīto dezinformāciju, viltus ziņas, nacionālistu retoriku un naida runu; uzsver, ka ir jāizmeklē medijos īstenoto dezinformācijas kampaņu un ārvalstu iejaukšanās izcelsme; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju uzlabot koordināciju un stratēģiski pievērsties dezinformācijai un hibrīddraudiem, kuru mērķis ir reģionā apdraudēt Eiropas perspektīvu; aicina izveidot Balkānos specializētu izcilības centru, lai vērstos pret dezinformāciju;

Sociālekonomiskās reformas

58.  norāda uz Covid-19 nelabvēlīgo ekonomisko un sociālo ietekmi un pauž atbalstu pasākumiem, kas pieņemti, lai to mazinātu; mudina iestādes pilnībā izmantot ar Covid-19 saistīto ES atbalstu un attiecīgos mehānismus, izmantojot iespējas, ko sniedz Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem, kura mērķis ir pietuvināt šo reģionu ES vienotajam tirgum; atzinīgi vērtē tūlītējo atbalstu veselības nozarei 4 miljonu EUR apmērā un atbalstu sociālajai un ekonomikas atveseļošanai 62 miljonu EUR apmērā, ko ES piešķīra Ziemeļmaķedonijai pandēmijas sākumā un ko papildināja makrofinansiālās palīdzības pakete aizdevumos 160 miljonu EUR apmērā;

59.  atzinīgi vērtē Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta II (IPA II) dotāciju paketi 70 miljonu EUR vērtībā, kas paredzēta, lai finansētu Rietumbalkānu partneru piekļuvi Covid-19 vakcīnām; aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt pietiekamu daudzumu Covid-19 vakcīnu visu Rietumbalkānu valstu iedzīvotājiem; mudina īstenot reģionālo sadarbību veselības jomā, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu slimībām, lai reģionā mazinātu slogu;

60.  mudina valdību noteikt prioritāti pasākumiem, kas paredzēti ekonomikas recesijas mazināšanai un strukturālu vajadzību risināšanai, piemēram attiecībā uz izglītības un apmācības nepilnībām, kvalificētu darbinieku aizplūšanu un investīciju trūkumiem infrastruktūrā, kā arī diversifikācijas, konkurences un digitalizācijas veicināšanai un neoficiālās ekonomikas apkarošanai; atgādina, ka ir svarīgi stiprināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju;

61.  norāda uz valdības centieniem ieviest likumu par minimālo algu un sociālās palīdzības darbības jomas paplašināšanu; mudina iestādes modernizēt nodokļu kodeksu, veikt uzlabojumus attiecībā uz publiskā sektora veselības aprūpes un veselības apdrošināšanas sistēmu kapacitāti, darbinieku skaitu, darba apstākļiem un pieejamību; mudina pieņemt mērķtiecīgus pasākumus, lai novērstu bērnu nabadzību un enerģētisko nabadzību, kas ir palielinājusies pandēmijas ietekmē;

62.  aicina pastiprināt sociālekonomiskos pasākumus, lai novērstu demogrāfisko lejupslīdi un intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, izmantojot aktīvu darba tirgus politiku, kas samazina ilgtermiņa bezdarbu;

63.  uzsver, ka ir jāpastiprina centieni, lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi darba tirgum ES pilsoņiem, pakalpojumu sniegšanas brīvību, profesionālo kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu un likvidētu netarifu tirdzniecības šķēršļus;

64.  atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt savlaicīgus, visaptverošus un kvalitatīvus starpnozaru statistikas datus, un mudina valsti veikt ilgi gaidīto tautas skaitīšanu;

Enerģētika, transports un vide

65.  atgādina, ka joprojām ir jāpieliek ievērojamas pūles, lai sasniegtu energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas, energoapgādes drošības un emisiju samazināšanas mērķrādītājus;

66.  iesaka publiskās investīcijas koncentrēt uz ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu un mudina valsti palielināt energoapgādes drošību un ilgtspēju, palielinot efektivitāti un diversifikāciju, ilgtspējīgi izmantojot atjaunojamos energoresursus;

67.  atzinīgi vērtē Energofektivitātes likuma pieņemšanu un mudina Ziemeļmaķedoniju to īstenot; atzinīgi vērtē panākto progresu attiecībā uz lielākas atbilstības panākšanu trešajai enerģētikas paketei un integrēta reģionālā enerģētikas tirgus izveidi ar turpmākiem elektrības un gāzes starpsavienojumiem ar kaimiņvalstīm; aicina rīkoties, lai nodrošinātu konkurenci dzelzceļa tirgū, veicinātu attiecīgu dzelzceļa koridoru izveidi un nodrošinātu attiecīgo robežšķērsošanas vietu funkcionalitāti;

68.  aicina Komisiju stingri īstenot principu “vairāk par vairāk” un jo īpaši to piemērot Ziemeļmaķedonijai saistībā ar IPA III vai Rietumbalkānu ekonomikas un investīciju plānu, ņemot vērā valsts panākto ievērojamo progresu pārskata periodā un tādējādi apliecinot solidaritāti no Savienības puses;

69.  atzinīgi vērtē ekonomikas un investīciju plānu (EIP) un zaļo programmu Rietumbalkāniem, kas paredzēti, lai reģionā atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos un sekmētu plašāku reģionālo un pārrobežu sadarbību un energoapgādes drošību; atgādina par to spēju palielināt sabiedrisko infrastruktūru un reģionu savienotību, jo īpaši ar dzelzceļa un automaģistrāles koridoru VIII uz Bulgāriju, gāzes starpsavienojumiem uz Kosovu, Serbiju un Grieķiju un Aleksandropoles sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projektu; atkārto, ka ir svarīgi izveidot gaisa transporta savienojumus Rietumbalkānu valstīs, lai tās savienotu savā starpā un ar ES dalībvalstīm; uzsver, ka EIP investīcijām ir jāsniedz ieguldījums Parīzes nolīguma mērķu un ES dekarbonizācijas mērķrādītāju sasniegšanā un attiecībā uz tām ir jāveic ex ante ietekmes uz vidi novērtējums; uzsver, cik vērtīgi no stratēģiskā viedokļa ir palielināt savienotību un ekonomisko integrāciju starp Ziemeļmaķedoniju un tās kaimiņvalstīm;

70.  uzteic Ziemeļmaķedoniju kā pirmo Rietumbalkānu valsti, kas ir izstrādājusi integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu, kas nodrošina stabilu pamatu vērienīgam galīgajam plānam, kurš jāizstrādā atbilstīgi Enerģētikas kopienas saistībām;

71.  aicina izrādīt politisko gribu un īstenot Parīzes nolīgumu un vērienīgus vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības plānus, tostarp ierobežojot hidroenerģijas attīstīšanu aizsargājamās teritorijās, aizsargājot bioloģisko daudzveidību un nodrošinot atbildību vides jomā;

72.  atkārtoti aicina mazināt satraucošo gaisa piesārņojuma līmeni, jo īpaši pilsētās, pārejot uz ilgtspējīgu enerģiju, apkuri un transportu un veicot investīcijas atjaunojamajos energoresursos, uzlabojot starpnozaru koordināciju, palielinot vietējo un valsts finansējumu, nodrošinot atbilstību lielajām sadedzināšanas iekārtām noteiktajām emisiju maksimālajām robežvērtībām un izstrādājot valsts stratēģiju ogļu izmantošanas pakāpeniskai pārtraukšanai;

73.  atzinīgi vērtē progresu, kas panākts ūdens kvalitātes uzlabošanā, un atgādina, ka ir jāpalielina notekūdeņu attīrīšanas spēja, jāsamazina augstais plastmasas noplūdes apjoms jūrā, jānosaka prioritāte integrētas reģionālās notekūdeņu sistēmas izveidei un jāveicina reciklēšana;

74.  aicina iestādes veikt vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu Ohridas dabas un kultūras mantojumu, nodrošinot, ka tiek pilnībā īstenoti UNESCO ieteikumi par Ohridas reģionu;

Reģionālā sadarbība un ārpolitika

75.  atgādina par Ziemeļmaķedonijas sadarbīgo un konstruktīvo pieeju sarunās ar Grieķiju par Prespas nolīguma noslēgšanu un ar Bulgāriju par Labu kaimiņattiecību līguma noslēgšanu, kas parāda valsts stratēģisko apņemšanos virzīties uz Eiropas integrāciju; norāda, ka ES dalībvalstīm būtu jāveicina pēc iespējas ātrāka starpvaldību konferences (SVK) rīkošana ar Ziemeļmaķedoniju, lai atzītu valsts centienus ES pievienošanās procesā un arī lai novērstu to, ka turpmāka kavēšanās mazina labumu, ko sniegusi reģionā panāktās samierināšana;

76.  pauž nožēlu par pastāvīgo progresa trūkumu iepriekšējo Eiropas Parlamenta ieteikumu īstenošanā attiecībā uz diskrimināciju pret pilsoņiem, kas atklāti norāda uz savu bulgāru identitāti un/vai etnisko izcelsmi;

77.  stingri mudina iestādes un pilsonisko sabiedrību veikt atbilstīgus pasākumus vēsturiska izlīguma panākšanai, lai pārvarētu plaisu starp dažādām etniskām un nacionālām grupām un šo grupu iekšienē, tostarp attiecībā uz pilsoņiem ar bulgāru identitāti;

78.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu pastiprinātai reģionālai sadarbībai reģionā un aicina visas puses nodrošināt Prespas nolīguma ar Grieķiju un Līguma par labām kaimiņattiecībām ar Bulgāriju pilnīgu un nepārtrauktu īstenošanu, jo tiem abiem ir liela nozīme divpusējo attiecību jomā; mudina partnerus arī turpmāk divpusēji iesaistīties un risināt visus vēl neatrisinātos divpusējos jautājumus, kas neietekmē pievienošanās procesu, rīkoties konstruktīvi un atturēties no darbībām, kas var apdraudēt Eiropas integrāciju un ES plašākās intereses;

79.  norāda, ka reģionālā sadarbība ir jābalsta uz ES kopīgu nākotni, atvērtu dialogu, kas sniedzas pāri reģionālajām domstarpībām un smagam pagātnes mantojumam, un Eiropas pamatvērtību ievērošanu; aicina radīt jaunas iespējas augsta līmeņa politiskam un politikas dialogam ar Rietumbalkānu valstīm, izmantojot regulāras ES un Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksmes un intensīvākus ministru kontaktus, lai stiprinātu politisko līdzdalību paplašināšanās procesā, nodrošinātu stingrāku vadību un augsta līmeņa iesaisti, kā to paredz arī pārskatītā paplašināšanās metodika;

80.  pauž nožēlu par to, ka Padome nav spējusi pieņemt sarunu programmu; cer, ka tā drīz tiks pieņemta, lai nepieļautu turpmāku kavēšanos un lai pēc iespējas ātrāk sarīkotu pirmo starpvaldību konferenci, kurā tiks sāktas pievienošanās sarunas; atbalsta visus centienus sekmēt dialogu un tādējādi likt pamatu dzīvotspējīgam nolīgumam; norāda, ka Eiropas Savienības vēlas, lai tiktu pārvarētas reģionālās domstarpības un smagais pagātnes mantojums ar mērķi strādāt pie labākas, miermīlīgas nākotnes un kopīgas labklājības;

81.  pauž nožēlu, ka Bulgārijai un Ziemeļmaķedonijai vēl ir jāatrisina daži divpusēji jautājumi; atgādina, ka ir svarīgi uzturēt pastāvīgu dialogu, lai panāktu ilgtspējīgus rezultātus divpusējo nolīgumu labticīgā īstenošanā, pilnībā izmantojot abu valstu noslēgtā sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līguma satvaru un mērķus; atzinīgi vērtē to, ka Ziemeļmaķedonija ir iecēlusi īpašo pārstāvi Bulgārijā, un uzsver, ka ir svarīgi uzturēt pastāvīgu dialogu, lai panāktu ilgtspējīgu vienošanos pašreizējos divpusējos jautājumos; mudina Bulgāriju un Ziemeļmaķedoniju panākt kompromisu attiecībā uz konkrētu pasākumu rīcības plānu, kura īstenošanu regulāri novērtēs saskaņā ar Sadraudzības līgumu;

82.  uzteic Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju par veiksmīgi kopīgi vadīto Berlīnes procesu attiecībā Rietumbalkāniem un tā nozīmīgajiem sasniegumiem;

83.  aicina izveidot un pienācīgi finansēt institucionalizētu jauniešu dialogu starp Ziemeļmaķedoniju un Grieķiju un Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju, kas pamatotos un Francijas un Vācijas Jaunatnes biroju (FGYO);

84.  atkārtoti aicina visus reģionālos politiskos līderus steidzami rīkoties, lai izveidotu Reģionālo komisiju (RECOM), kuras uzdevums būtu noskaidrot faktus par visiem bijušās Dienvidslāvijas teritorijā pastrādāto kara noziegumu un citu smagu cilvēktiesību pārkāpumu upuriem, balstoties uz RECOM koalīcijas veikto nozīmīgo darbu;

85.  atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas pievienošanos NATO 2020. gada 27. martā un tās pastāvīgo apņemšanos īstenot eiroatlantisko drošības satvaru; atzinīgi vērtē valsts ieguldījumu NATO vadītajās misijās, kā arī Starptautiskajos spēkos Kosovā (KFOR) ar Uzņēmējvalsts koordinācijas centra starpniecību un oficiālo sadarbību ar Eiropas Aizsardzības aģentūru; aicina Ziemeļmaķedoniju turpināt pielāgošanu militārajiem un darbības standartiem, lai palielinātu sadarbspēju un saskaņotību ar ES un NATO dalībvalstīm; atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas apņemšanos īstenot iniciatīvu “Tīrais tīkls”;

86.  uzsver, ka ES un Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāstiprina partnerība un koordinācija Rietumbalkānos, lai veicinātu galvenās reformas, uzlabotu pārvaldību un samierināšanu;

87.  atzinīgi vērtē aizvien lielāku Ziemeļmaķedonijas atbilstību kopējai ārpolitikai un drošības politikai un aicina šo valsti turpināt atbilstības palielināšanu, jo īpaši attiecībā uz ierobežojošajiem pasākumiem pret Krieviju; uzteic Ziemeļmaķedoniju par pastāvīgu ieguldījumu ES krīzes pārvaldības un kopējā drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās un operācijās un uzsver, ka šī apņemšanās būtu jāsaglabā arī turpmāk; pauž bažas par tās aizvien lielāko ekonomisko un enerģētisko atkarību no trešām valstīm;

88.  atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas pastāvīgo apņemšanos īstenot reģionālās iniciatīvas un aicina pastāvīgi īstenot saistības dažādās reģionālajās struktūrās, kas veicina kopējo reģionālo tirgu;

o
o   o

89.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ziemeļmaķedonijas Republikas prezidentam, valdībai un Ziemeļmaķedonijas Republikas Asamblejai.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0320. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0050.