Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūcija par Komisijas 2019. un 2020. gada ziņojumiem par Serbiju (2019/2175(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, kas stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī,
– ņemot vērā Serbijas 2009. gada 19. decembra pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā,
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 12. oktobra atzinumu par Serbijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (COM(2011)0668), Eiropadomes 2012. gada 1. marta lēmumu piešķirt Serbijai kandidātvalsts statusu un Eiropadomes 2013. gada 27. un 28. jūnija lēmumu sākt sarunas ar Serbiju par pievienošanos ES,
– ņemot vērā Saloniku Eiropadomes prezidentūras 2003. gada 19.–20. jūnija sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija samita Sofijas deklarāciju un tai pievienoto Sofijas prioritāšu programmu,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūciju Nr. 1244, Starptautiskās Tiesas (ST) 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo atzinumu par to, vai vienpusējā Kosovas neatkarības pasludināšana atbilst starptautiskajām tiesībām, un ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 9. septembra Rezolūciju Nr. 64/298, kurā atzīts šā ST atzinuma saturs un pausta atzinība ES gatavībai veicināt dialogu starp Serbiju un Kosovu,
– ņemot vērā 2013. gada 19. aprīļa pirmo vienošanos par principiem, ar ko pārvalda attiecību normalizēšanu starp Serbijas un Kosovas valdībām, kā arī 2015. gada 25. augusta nolīgumus un notiekošo ES veicināto dialogu attiecību normalizēšanai,
– ņemot vērā 2014. gada 28. augustā uzsākto Berlīnes procesu,
– ņemot vērā 2018. gada 29. novembra rezolūciju par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Serbiju(1),
– ņemot vērā ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) 11. sanāksmē 2019. gada 30. un 31. oktobrī pieņemto deklarāciju un ieteikumus,
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu "Pievienošanās procesa uzlabošana — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem" (COM(2020)0057),
– ņemot vērā Padomes 2020. gada 5. jūnija secinājumus par ciešāku sadarbību ar Rietumbalkānu partneriem migrācijas un drošības jomā,
– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 29. maija paziņojumu "2019. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku" (COM(2019)0260), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments "2019. gada ziņojums par Serbiju" (SWD(2019)0219),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu "2020. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku" (COM(2020)0660), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments "2020. gada ziņojums par Serbiju" (SWD(2020)0352),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu "Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem" (COM(2020)0641) un Komisijas dienestu darba dokumentu "Pamatnostādnes zaļās programmas Rietumbalkāniem īstenošanai" (SWD(2020)0223),
– ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 8. aprīļa kopīgo paziņojumu par ES globālo atbildes reakciju uz Covid-19 (JOIN(2020)0011),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 21. aprīļa novērtējumu par Serbijas ekonomikas reformu programmu 2020.–2022. gadam (SWD(2020)0064) un Padomes 2020. gada 19. maijā pieņemtos kopīgos secinājumus par ekonomikas un finanšu jautājumu dialogu starp ES un Rietumbalkānu valstīm un Turciju,
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. aprīļa paziņojumu "Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas" (COM(2020)0315),
– ņemot vērā konferences par Serbijas pievienošanos Eiropas Savienībai 11. sanāksmi, kas notika 2019. gada 10. decembrī un kurā tika atklātas sarunas par 4. nodaļu "Kapitāla brīva aprite",
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta veicinātā partiju dialoga par parlamenta vēlēšanu norises apstākļu uzlabošanu pirmā posma secinājumus,
– ņemot vērā EDSO/ODIHR īpašās vēlēšanu izvērtēšanas misijas Serbijas parlamenta vēlēšanās 2020. gada 21. jūnijā galīgo ziņojumu, kas publicēts 2020. gada 7. oktobrī,
– ņemot vērā 2020. gada 11. novembrī publicēto ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja ekspertu paziņojumu presei par bažām saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma ļaunprātīgu izmantošanu, lai vērstos pret NVO darbu un to ierobežotu,
– ņemot vērā Eiropas Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) otro atbilstības ziņojumu par Serbiju, kurš publicēts 2020. gada 26. novembrī kā daļa no ceturtās novērtējuma kārtas par korupcijas novēršanu attiecībā uz parlamenta deputātiem, tiesnešiem un prokuroriem,
– ņemot vērā Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (GREVIO) 2020. gada 22. janvāra pamata novērtējuma ziņojumu par Serbiju,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par šo valsti,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2020. gada 19. jūnija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Rietumbalkāniem pēc 2020. gada samita(2),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un Rietumbalkānu valstu parlamentu vadošo amatpersonu kopīgi sasauktā Eiropas Parlamenta un Rietumbalkānu valstu parlamentu priekšsēdētāju 2020. gada 28. janvāra samita kopīgo deklarāciju,
– ņemot vērā Zagrebas deklarāciju, par ko panākta vienošanās ES un Rietumbalkānu samitā, kas notika videokonferences formātā 2020. gada 6. maijā,
– ņemot vērā Berlīnes procesa ietvaros notikušo ES un Rietumbalkānu samitu 2020. gada 10. novembrī,
– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0032/2021),
A. tā kā Serbija, tāpat kā jebkura valsts, kas vēlas kļūt par ES dalībvalsti, ir jāvērtē pēc tās sasniegumiem kritēriju un kopīgu vērtību kopuma, kas ir pievienošanās priekšnoteikums, izpildē, īstenošanā un atbilstības nodrošināšanā un tā kā pievienošanās grafiku un virzību nosaka vajadzīgo reformu kvalitāte un nodošanās tām;
B. tā kā demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums ir pamatvērtības, uz kurām balstīta ES, un ir gan paplašināšanās, gan stabilizācijas un asociācijas procesu pamatā; tā kā ir vajadzīgas ilgtspējīgas reformas, lai risinātu būtiskas problēmas, kas joprojām pastāv šajās jomās;
C. tā kā Serbijai iekšzemē un tās starptautiskajās attiecībās ir jāgūst neatgriezeniski sasniegumi, ievērojot, atbalstot un aizstāvot cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas vērtības, tostarp to personu tiesības, kas pieder pie nacionālajām un citām minoritātēm;
D. tā kā, kopš notiek sarunas ar Serbiju, ir atvērtas 18 sarunu nodaļas, no kurām 2 ir provizoriski slēgtas; tā kā Serbija ir nolēmusi pieņemt jauno ES paplašināšanās metodiku;
E. tā kā tiesu iestāžu un pamattiesību jomā (23. nodaļa), kā arī tiesiskuma, brīvības un drošības jomā (24. nodaļa) vēl nav gūti ilgtspējīgi panākumi; tā kā Padome nolēma pagaidām neatvērt vairāk nodaļu sarunās ar Serbiju;
F. tā kā GRECO uzskata situāciju Serbijā par "globāli neapmierinošu" un tiek konstatēts, ka Serbija neievēro GRECO ieteikumus par korupcijas novēršanu attiecībā uz parlamenta deputātiem, tiesnešiem un prokuroriem;
G. tā kā ES apņemšanās veicināt tiesiskumu ietver arī Serbiju, kur ES būtu jāturpina sadarbība ar Eiropas Padomi, lai palīdzētu Serbijai īstenot būtiskas reformas un apmācību attiecībā uz tiesiskumu, cīņu pret korupciju, cilvēktiesību veicināšanu, kā arī brīvu un neatkarīgu mediju un pilsoniskās sabiedrības lomu, un uzraudzītu šajās jomās panākto progresu saskaņā ar pārskatīto paplašināšanās metodiku;
H. tā kā Serbija ir ieinteresēta attiecību normalizēšanā ar Kosovu;
I. tā kā Serbija nav zaudējusi apņemšanos reģionālās sadarbības un labu kaimiņattiecību jomā;
J. tā kā Serbija joprojām ir apņēmusies izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un ir turpinājusi īstenot stabilizācijas un asociācijas nolīguma saistības, lai gan joprojām pastāv vairākas problēmas atbilstības aspektā; tā kā korupcija turpina kavēt ekonomikas attīstību;
K. tā kā Serbija ir ratificējusi visas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas;
L. tā kā attiecībā uz vārda brīvību un mediju neatkarību joprojām pastāv ievērojamas problēmas, kas ir jārisina prioritāri;
M. tā kā Eiropas Parlamenta veicinātais partiju dialogs par parlamenta vēlēšanu norises apstākļu uzlabošanu joprojām ir unikāla platforma vienprātības panākšanai par saistībām vēlēšanu apstākļu uzlabošanai;
N. tā kā ES piekrita pārdalīt 374 miljonus EUR no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA), lai palīdzētu mazināt Covid-19 sociālekonomiskās sekas reģionā;
O. tā kā ES ir izrādījusi savu apņemšanos attiecībā uz Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu un mobilizējusi 3,3 miljardus EUR tūlītējās veselības krīzes risināšanai un koronavīrusa pandēmijas ekonomisko un sociālo seku mazināšanai;
P. tā kā ES ir lielākā atbalsta un palīdzības sniedzēja Serbijai Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo seku mazināšanā; tā kā Serbija ir saņēmusi tūlītēju atbalstu 15 miljonu EUR apmērā veselības aprūpes nozarei, 78,4 miljonus EUR lielu atbalstu sociālajai un ekonomikas atveseļošanai un 93,4 miljonus EUR palīdzības līdzekļos;
Q. tā kā Serbija saņem ES palīdzību saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) un tā kopējais indikatīvais piešķīrums ir 1,5391 miljardi EUR 2014.–2020. gadam;
R. tā kā ES ir Serbijas lielākā finansiālās palīdzības sniedzēja; tā kā ES pēdējos 18 gados ir piešķīrusi Serbijai vairāk nekā 3,6 miljardus EUR dotācijās visās jomās — sākot ar tiesiskumu, valsts pārvaldes reformu, sociālo attīstību, vidi un lauksaimniecību; tā kā Serbija kopš 2008. gada ir saņēmusi ES palīdzību saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu kopumā 2,79 miljardu EUR apmērā;
S. tā kā Serbija ir guvusi ievērojamu labumu no tirdzniecības un ekonomiskās integrācijas ar ES; tā kā ES ir Serbijas lielākā tirdzniecības partnere un savstarpējie darījumi veido 67 % no Serbijas kopējā eksporta un vairāk nekā 60 % no Serbijas kopējā preču importa 2018. gadā; tā kā ES ieguldījumi Serbijā laikposmā no 2010. līdz 2018. gadam sasniedza vairāk nekā 13 miljardus EUR,
1. atzinīgi vērtē to, ka dalība Eiropas Savienībā joprojām ir Serbijas stratēģiskais mērķis un ka tā ir viena no jaunizveidotās valdības prioritātēm; atzīmē apstākli, ka visas parlamentārās partijas atbalsta Serbijas ES integrācijas procesu; mudina Serbijas iestādes sabiedriskajās debatēs aktīvāk un vienprātīgāk paust savu apņemšanos ievērot Eiropas vērtības un sagaida, ka Serbija skaidri un nepārprotami apņemas gan vārdos, gan darbos skaidri un pārbaudāmi izpildīt visas savas saistības attiecībā uz pievienošanos ES;
2. uzsver, ka pievienošanās sarunās ar Serbiju ir svarīgi panākt lielāku dinamiskumu un ātri īstenot pārskatīto paplašināšanās metodiku, pamatojoties uz tematiskajām sarunu nodaļām, kā arī pakāpeniski ieviest atsevišķas ES politikas jomas un programmas, uzsverot skaidrus un taustāmus stimulus Serbijas iedzīvotāju tiešās interesēs;
3. uzsver, ka situācija, ko radīja jaunais pilnvaru termiņš pēc 2020. gada 21. jūnija vēlēšanām Serbijā, ir iespēja gūt ievērojamu progresu, Serbijai tuvinoties ES; atbalsta viedokli, ka jaunas sarunu nodaļas nebūtu jāatver, kamēr Serbija nepilda vajadzīgās saistības un neveic reformas prasītajās jomās; norāda, ka nodaļu atvēršana ir svarīgs veids, kā sasniegt ilgtspējīgas, uz Eiropu vērstas pārmaiņas Serbijā;
4. aicina Komisiju un Padomi, vajadzības gadījumā iekļaujot Serbijas partnerus, veikt vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu jaunās paplašināšanās metodikas noteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz tematiskajām sarunu kopām, un izmantot šo jauno metodiku kā iespēju paātrināt paplašināšanas procesu Rietumbalkānos un kopā ar Serbiju noteikt jaunas darbības Serbijas sarunu procesā;
5. atzinīgi vērtē Serbijas valdības un Nacionālās asamblejas sadarbību attiecībā uz Nacionālo konvenciju par Eiropas Savienību (NCEU); aicina Serbijas valdību iecelt jaunu grupas vadītāju sarunās par Serbijas pievienošanos Eiropas Savienībai; aicina Serbiju uzlabot Eiropas integrācijas ministrijas administratīvās spējas, lai labāk vadītu pievienošanās sarunas, un darīt visu iespējamo, lai Eiropas integrācijas procesu padarītu iespējami iekļaujošāku un atvērtāku;
6. norāda, ka Serbija ir turpinājusi un tai ir jāturpina stiprināt savu tiesību aktu saskaņošana un īstenošana saskaņā ar acquis; pauž nožēlu, ka saskaņošanas temps ir bijis ievērojami lēnāks, nekā valdība sākotnēji plānoja; uzsver ierobežoto progresu 23. nodaļā (Tiesu vara un pamattiesības) un 24. nodaļā (Tiesiskums, brīvība un drošība); uzsver, ka joprojām būtiska ir attiecību normalizēšana ar Kosovu un pamattiesību faktiska ievērošana, un tas noteiks pievienošanās sarunu tempu;
7. pauž nožēlu par progresa trūkumu daudzās Serbijas reformu programmas jomās un pat sasniegtā zaudēšanu pamatjautājumos saistībā ar pievienošanos ES; aicina Komisiju mainīt ziņošanas metodiku, lai ņemtu vērā būtisku atpalicību un sniegtu skaidru vēstījumu pievienošanās valstīm, tostarp Serbijai;
8. uzsver, ka ir svarīga Serbijas ieinteresēto personu stratēģiskā komunikācija par ieguvumiem, ko sniedz pievienošanās ES; uzsver, ka sabiedriskajām diskusijām par pievienošanos ES jābūt balstītām uz faktiem un ir jāveicina ES pamatā esošo pamattiesību un demokrātisko vērtību pilnīga ievērošana;
9. mudina Serbijas iestādes sabiedriskajās debatēs aktīvāk paust savu apņemšanos ievērot Eiropas vērtības un palielināt savas komunikācijas pārredzamību, tostarp informācijas pieejamību plašai sabiedrībai, kā arī paplašināt sadarbību starp valsts iestādēm un pilsonisko sabiedrību; pauž bažas, ka valsts finansētie plašsaziņas līdzekļi, kas bieži vien citē amatpersonas, veicina pret ES vērstas retorikas izplatīšanu Serbijā;
10. aicina Serbiju un ES dalībvalstis izmantot aktīvāku un efektīvāku komunikācijas politiku attiecībā uz Eiropas perspektīvu, to vēršot gan uz Serbijas, gan ES iedzīvotājiem, tostarp tiem, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm; uzsver vēsturiskās draudzības un brālības saites, kas pastāv starp Eiropas Savienības tautām un Serbijas tautu;
11. atzīmē nesamērīgo redzamību, ko Serbija piešķir trešām valstīm; aicina Serbiju, Komisiju un ES delegāciju Serbijā pastiprināt centienus, lai sekmētu ES un Serbijas ciešās partnerības lomu, centienus un ieguvumus, tostarp informējot par projektiem un reformām, ko īsteno ar Eiropas atbalstu; atzīmē, ka steidzami ir jāsadarbojas ar Serbijas iedzīvotājiem ārpus lielākajām pilsētām un aicina ES vēl vairāk palielināt atbalstu vietējai pilsoniskajai sabiedrībai;
12. aicina radīt jaunas iespējas augsta līmeņa politiskam un politikas dialogam ar Rietumbalkānu valstīm, lai nodrošinātu stingrāku vadību un augsta līmeņa iesaisti, kā to paredz arī pārskatītā paplašināšanās metodika; uzskata, ka konferencē par Eiropas nākotni būtu aktīvi un atbilstīgi jāiesaista Serbijas, kā arī citu Rietumbalkānu valstu pārstāvji gan valdības, gan pilsoniskās sabiedrības un jauniešu organizāciju līmenī;
13. ņem vērā EDSO/ODIHR īpašās vēlēšanu izvērtēšanas misijas galīgā ziņojuma secinājumus, ka 2020. gada 21. jūnija parlamenta vēlēšanas bija administrētas efektīvi, taču bažas radīja valdošās partijas dominēšana, tostarp medijos; pauž nožēlu par ilgtermiņa tendencēm, tādām kā spiediens uz vēlētājiem, mediju neobjektivitāte un robežu izplūšana starp valsts ierēdņu darbību un partejiskām kampaņām; šajā sakarā norāda uz valsts sponsorētu dezinformācijas kampaņu lomu, kuru mērķis ir mainīt viedokļus attiecībā uz vēlēšanām;
14. atzinīgi vērtē darba grupas izveidi, lai īstenotu ODIHR ieteikumus; aicina Serbijas iestādes jau laikus pirms nākamajām vēlēšanām pilnībā ņemt vērā visus ODIHR ieteikumus; uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir īpašas zināšanas par vēlēšanu apstākļiem, arī turpmāk būtu jāiesaistās šajā procesā;
15. ar bažām atzīmē izmaiņas svarīgos vēlēšanu sistēmas elementos, tostarp vēlēšanu sliekšņa pazemināšanu, ko tikai dažas nedēļas pirms paredzētajām vēlēšanām bez pienācīgas sabiedriskās apspriešanas pieņēma parlaments; norāda, ka saskaņā ar Venēcijas komisiju vēlēšanu likuma pamatelementus nevajadzētu būtiski grozīt mazāk nekā gadu pirms vēlēšanām;
16. pauž nožēlu par to, ka daļa opozīcijas nolēma vēlēšanas boikotēt, un uzsver, ka, ņemot vērā EDSO/ODIHR īpašās vēlēšanu novērtēšanas misijas konstatējumus, kuros uzsvērts patiesa plurālisma trūkums un politiskās vides sadrumstalotība Serbijā, par vēlēšanu apstākļu uzlabošanu ir atbildīgi visi politiskie spēki, it īpaši valdības iestādes; uzskata, ka vienīgais veids, kā garantēt savu vēlētāju politisko pārstāvētību un spēju ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu, ir piedalīties politiskajos un vēlēšanu procesos; aicina opozīciju atgriezties pie sarunu galda un atsākt dalību politiskajā un parlamentārajā darbībā; norāda, ka dažu opozīcijas partiju īstenotā vēlēšanu boikota dēļ jaunizveidotajā Serbijas parlamentā ir pārliecinošs valdošās koalīcijas vairākums un nav dzīvotspējīgas opozīcijas, un šāda situācija neveicina politiskā plurālisma panākšanu valstī;
17. atgādina par Venēcijas komisijas noteiktajiem vēlēšanu principiem un ar bažām atzīmē, ka prezidents Aleksandar Vučić paziņoja par pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu bez konstitucionālas un politiskas nepieciešamības, vienlaikus kā Serbijas prezidents un lielākās politiskās partijas priekšsēdētājs pasludinot vienu vēlēšanu dienu prezidenta, parlamenta un pašvaldību vēlēšanām Belgradā 2022. gada pavasarī;
18. atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta veicinātā partiju dialoga izveidi ar Serbijas Nacionālo asambleju un sākotnējos pasākumus, ko Serbijas iestādes un parlamenta vairākums veica, lai uzlabotu vēlēšanu apstākļus; aicina turpināt īstenot atlikušās saistības, kas noteiktas partiju dialoga ietvaros;
19. atzinīgi vērtē otrā posma uzsākšanu Eiropas Parlamenta veicinātajā partiju dialogā ar Serbijas Nacionālo asambleju, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas un uz Eiropu vērstos politiskos spēkus Serbijā, lai uzlabotu politisko klimatu un uzticēšanos visā politiskajā spektrā un atbilstoši starptautisko novērošanas misiju ieteikumiem panāktu saprašanos neatrisinātajos jautājumos, kas saistīti ar vēlēšanu procesu; mudina iespējami drīzāk uzsākt jaunas, iekļaujošākas partiju dialoga kārtas un aicina visas puses noteikt skaidrus mērķus, kritērijus, mērķrādītājus un sarunu partnerus; uzsver, ka partiju dialogs būtu jānoslēdz krietnu laiku pirms nākamajām vēlēšanām, tā dodot pietiekami daudz laika nepieciešamo juridisko un citu izmaiņu veikšanai vēlēšanu nosacījumos un šo izmaiņu ieviešanai praksē, lai vēl pirms vēlēšanām radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; atgādina, ka valdībai un neatkarīgajām struktūrām ir jānodrošina, lai pilnībā un pienācīgi tiktu īstenots tiesiskais regulējums, kas saistīts ar partiju dialoga gaitā uzņemtajām saistībām;
20. nosoda nepieņemamos verbālos uzbrukumus un naida runas gadījumus, kas vērsti pret Eiropas Parlamenta deputātiem, it īpaši tiem, kuri pārstāv Parlamentu attiecībās ar Serbiju, tostarp priekšsēdētāju, SAPK locekļiem un partiju dialoga veicinātājiem, kā rīcību, kas neatbilst Serbijas pienākumiem saskaņā ar SAN; aicina Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju un tajā pārstāvēto politisko grupu priekšsēdētājus ievērot demokrātisku pārrunu standartus;
21. aicina jauno valdību īstenot efektīvas un pārbaudāmas fundamentālās reformas un novērst strukturālos trūkumus tiesiskuma, pamattiesību, mediju brīvības, cīņas pret korupciju, kā arī demokrātisku institūciju darbības un valsts pārvaldes jomās;
22. ar bažām norāda, ka kopumā korupcija joprojām ir problēma, kuras risināšanā gūti ierobežoti panākumi; atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu Pretkorupcijas aģentūras neatkarību, un līdz šim sasniegtos rezultātus korupcijas lietu pabeigšanā; mudina turpināt centienus panākt progresu, jo īpaši attiecībā uz izmeklēšanas, apsūdzības un galīgas notiesāšanas rezultātu uzlabošanu augsta līmeņa korupcijas lietās, un īstenot tiesību aktus par korupcijas novēršanu saskaņā ar ES acquis, kā arī ieteikumus, ko sniegusi Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO); atzinīgi vērtē nesen publicēto GRECO ziņojumu un mudina Tieslietu ministriju strādāt pie tā ieteikumu īstenošanas;
23. norāda, ka saskaņā ar GRECO jaunāko ziņojumu Serbija tikai daļēji ir īstenojusi tai 2015. gadā sniegtos ieteikumus un ka situācija valstī ir "globāli neapmierinoša"; uzsver, cik svarīgi ir efektīvi cīnīties pret korupciju, un aicina Serbijas varas iestādes iespējami drīzāk nodrošināt atbilstību šiem ieteikumiem; pauž bažas par Korupcijas novēršanas likumā nesen sasteigti un nepārredzami izdarītajām izmaiņām, kas attiecas uz valsts amatpersonas definīciju un ievērojami sašaurina to personu loku, uz kurām šis likums attiecas, tādējādi vēl vairāk vājinot korupcijas apkarošanas mehānismus un paverot iespējas ļaunprātīgai valsts līdzekļu izmantošanai, kas iepriekš bija uzskatāma par nelikumīgu;
24. mudina Serbiju sasniegt pārliecinošus rezultātus, tostarp ilgtspējīgus efektīvu izmeklēšanu rezultātus jautājumos, kas rada bažas, piemēram, tiesu varas, vārda brīvības, kā arī korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas jomās, it īpaši attiecībā uz gadījumiem, kas izraisa lielu sabiedrības interesi, tostarp Krušik, Jovanjica un Telekom Srbija lietām, kā arī uzlabot rādītājus augsta līmeņa korupcijas lietu izmeklēšanā, apsūdzībā un notiesāšanā, tostarp arestējot un konfiscējot noziedzīgi iegūtos līdzekļus; atkārtoti pauž savu 2018. gada aicinājumu nodrošināt taisnīgumu attiecībā uz privātīpašuma nelikumīgu nojaukšanu Savamalas rajonā Belgradā; norāda, ka jaunais likums par korupcijas novēršanu ir spēkā no 2020. gada 1. septembra;
25. atgādina Serbijai pastiprināt centienus, lai efektīvi risinātu korupcijas problēmu, koncentrējoties uz korupcijas novēršanu un apspiešanu, tostarp pieņemot jaunu pretkorupcijas stratēģiju, kuras pamatā ir uzticams un reālistisks rīcības plāns, kā arī efektīvs koordinācijas mehānisms;
26. aicina Serbiju uzlabot cīņu pret organizēto noziedzību un pāriet no pieejas, kas balstīta uz individuālām lietām, uz stratēģiju pret organizācijām nolūkā likvidēt lielas un starptautiski izplatītas organizācijas, norāda, ka šādai stratēģijai būtu jāparedz efektīva izmeklēšana, kriminālvajāšana un galīga notiesāšana smagu un organizētu noziegumu gadījumos, ietverot arī finanšu izmeklēšanu, naudas plūsmu sistemātisku izsekošanu, stingra uzraudzības mehānisma ieviešanu, lai novērstu pārkāpumus, kā arī lielākas finanšu un cilvēkresursu kapacitātes nodrošināšanu Organizētās noziedzības prokuratūrai, kam jābūt neatkarīgai no jebkādas nepamatotas politiskas ietekmes;
27. pauž bažas par pieaugošo ekstrēmistu grupu un organizētās noziedzības vardarbību un aicina iestādes nodrošināt, ka pētniecisko žurnālistu vai trauksmes cēlēju atklātie gadījumi tiek pienācīgi izmeklēti un ka visas iesaistītās valsts amatpersonas tiek sauktas pie atbildības;
28. ar bažām atzīmē, ka tiesu iestādes joprojām tiek politiski ietekmētas, un norāda, ka ir jāstiprina aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu tiesu varas pārskatatbildību, profesionalitāti, neatkarību un vispārējo efektivitāti, kā arī vajadzības gadījumā pārskatot pašreizējo darbā pieņemšanas un cilvēkresursu pārvaldības sistēmu; norāda, ka valdība ir izstrādājusi konstitucionālo reformu priekšlikumu, ko Venēcijas komisija ir pozitīvi novērtējusi, un nosūtījusi to Nacionālās asamblejas kompetentajai komitejai;
29. uzsver, ka konstitucionālajā reformā svarīgs ir plašs apspriešanās process; pauž nožēlu, ka iepriekšējais Serbijas parlaments nav pieņēmis konstitucionālas reformas ar mērķi stiprināt tiesu varas neatkarību; iesaka konstitucionālās reformas pieņemt pēc iespējas drīzāk, apspriežoties ar tiesnešu un prokuroru asociācijām un citiem attiecīgajiem politiskajiem rīcībspēkiem, tostarp parlamentā nepārstāvētās opozīcijas pārstāvjiem;
30. atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi pieņemt likumu par Vojvodinas autonomās provinces finansēšanu;
31. pauž bažas par jaunā parlamenta efektīvu darbību, jo tajā nav parlamentārās opozīcijas, tā leģitimitāti apstrīd opozīcijas partijas un tā pilnvaru termiņu paredzēts saīsināt, kā to jau pavēstījis Serbijas prezidents, turklāt tas pieņem tālejošas konstitucionālas izmaiņas bez atklātām, iekļaujošām un demokrātiskām sabiedriskajām debatēm, jo īpaši tiesu varas jomā;
32. atzinīgi vērtē izmaiņas Nacionālās asamblejas darbībā, lai atjaunotu prakses un procedūras un ievērotu reglamentu; pauž nožēlu, ka vispārējā parlamentārā izpildvaras uzraudzība ir saglabājusies diezgan formāla; uzsver, ka ir nepieciešamas turpmākas būtiskas procedūras un prakses reformas, lai uzlabotu likumdošanas procesa kvalitāti, nodrošinātu efektīvu parlamentāro uzraudzību un novērstu sistēmiskus Nacionālās asamblejas trūkumus, tostarp ierobežotu obstrukcionismu, samazinātu steidzamu procedūru skaitu un nesaistītu jautājumu pārgrupēšanas tajos pašos darba kārtības punktos praksi;
33. uzsver, ka joprojām ir jāuzlabo likumdošanas procesa kvalitāte, palielinot pārredzamību un sociālo un politisko dialogu un nodrošinot, ka neatkarīgām regulatīvajām iestādēm tiek sniegtas iespējas efektīvi veikt savus pārraudzības uzdevumus; ņem vērā, ka Nacionālās asamblejas plenārsēdē tika izskatīti neatkarīgu struktūru gada pārskati un pieņemti secinājumi;
34. aicina jaunievēlēto parlamentu pastiprināt centienus, lai nodrošinātu likumdošanas procesa pārredzamību, iekļautību un kvalitāti, kā arī efektīvu parlamentāro uzraudzību; aicina arī īstenot papildu pasākumus, lai nodrošinātu partiju dialogu, un palielināt pilsoniskās sabiedrības lomu, kas joprojām ir būtisks labi funkcionējošas demokrātijas elements; ar bažām norāda uz pārredzamības trūkumu saistībā ar līdztiesības komisāra atkārtotu iecelšanu;
35. aicina nodrošināt efektīvu sadarbību ar neatkarīgām un regulatīvām iestādēm un palielināt Nacionālās asamblejas iesaisti valdības un pārvaldes uzraudzībā un kontrolē; aicina Nacionālo asambleju būtiski iesaistīties sarunu procesā par Serbijas pievienošanos ES saskaņā ar 2013. gada 16. decembrī pieņemto rezolūciju par Nacionālās asamblejas lomu un principiem sarunās par Serbijas pievienošanos ES;
36. uzsver, ka ir pilnībā jāatzīst un jāatbalsta neatkarīgu regulatīvo struktūru, tostarp valsts Ombuda, Pretkorupcijas aģentūras, Valsts revīzijas iestādes un sabiedrībai svarīgas informācijas un personas datu aizsardzības komisāra loma; aicina Serbijas Nacionālo asambleju iesaistīties neatkarīgu regulatīvo iestāžu konstatējumu un ieteikumu, īpaši to, kurus paudis Ombuds, īstenošanā;
37. atgādina, ka sociālais dialogs ir viens no Eiropas sociālā modeļa pīlāriem un ka regulāra apspriešanās starp valdību un sociālajiem partneriem ir svarīga, lai novērstu sociālo spriedzi un konfliktus; uzsver, ka ir svarīgi, lai sociālais dialogs neaprobežotos ar informācijas apmaiņu, un ka svarīgi tiesību akti pirms to nonākšanas parlamenta procedūrā būtu jāapspriež ar ieinteresētajām personām;
38. ar bažām atzīmē, ka Nacionālā asambleja tikās vien 44 dienas pēc ārkārtas stāvokļa pasludināšanas 2020. gada martā, kas apdraudēja tās kā Serbijas konstitūcijā noteiktās parlamentārās demokrātijas galvenās institūcijas statusu; ar bažām norāda, ka, neraugoties uz skaidru parlamentāro vairākumu, Nacionālā asambleja pilnībā neuzsāka darbu ilgu laiku pēc vēlēšanu galīgo rezultātu pasludināšanas 2020. gada 5. jūlijā; aicina Nacionālo asambleju izvairīties no aizvainojošas valodas un apkarot naidīgu runu parlamentāro debašu laikā; uzsver opozīcijas darba būtisko nozīmi demokrātiskā valstī;
39. uzsver, ka aizvainojoša valoda, iebiedēšanas un nomelnošanas kampaņas pret politiskajiem oponentiem un mediju pārstāvjiem, ko parlamenta deputāti izmanto Nacionālās asamblejas plenārsēdē, ir demokrātijas un demokrātijas pamatvērtību pārkāpums, pret ko ir stingri jāvēršas un jāsoda saskaņā ar reglamentu; pauž sašutumu par vairāku parlamenta deputātu un valdību atbalstošu tabloīdu nesen īstenotajiem saskaņotajiem uzbrukumiem, kas bija vērsti pret pētnieciskajiem žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu tīkla KRIK un nevalstisko organizāciju, piemēram, CRTA un “Open Parliament”, dalībniekiem, attēlojot viņus kā organizētās noziedzības grupējumu līdzdalībniekus un valsts apvērsuma plānotājus un tādējādi rupji pārkāpjot pašu nesen pieņemtā Parlamenta deputātu rīcības kodeksa noteikumus;
40. atzinīgi vērtē jaunā mediju stratēģijas rīcības plāna pieņemšanu un to, ka ir izveidota darba grupa, lai uzraudzītu stratēģijas un rīcības plāna īstenošanu;
41. pauž bažas par pētniecisko žurnālistu apgalvojumiem par valdības iespējamām manipulācijām ar Covid-19 statistiku politisku un vēlēšanu mērķu vārdā; pauž nožēlu par valdības amatpersonu īstenotu dezinformācijas kampaņu attiecībā uz ES palīdzību pandēmijas laikā; uzsver, ka uzticamībai un pārredzamībai ir īpaši svarīga nozīme valdības centienos uzveikt Covid-19, un tādēļ aicina Serbijas valdību sniegt iedzīvotājiem visu būtisko informāciju par pandēmiju, tostarp vakcīnām;
42. uzskata faktu, ka ar valdošo partiju saistīta fiziska persona 2018. gada decembrī iegādājās divus televīzijas kanālus ar valsts mēroga pārklājumu, par soli ceļā uz mediju vides monopolizāciju valstī, ko tiecas panākt valdošā partija; mudina varas iestādes attiecībā uz visiem turpmākajiem ar plašsaziņas līdzekļiem saistītajiem īpašumtiesību darījumiem nodrošināt un saglabāt nepieciešamos nosacījumus godīgai konkurencei un pārredzamībai; aicina Serbijas valsts televīzijas kanālu raidījumu veidotāju komandas ievērot augstākos profesionālos standartus un regulāri nodrošināt atšķirīgu viedokļu uzklausīšanu;
43. pauž nožēlu par situācijas pasliktināšanos mediju brīvības jomā un aizvainojošas valodas, iebiedēšanas un pat naida runas pieaugumu pret parlamentāro opozīciju, neatkarīgiem intelektuāļiem, NVO, žurnālistiem un ievērojamām personām, un par to, ka tajā iesaistīti arī valdošo partiju biedri, kuru pienākums ar cieņu izturēties pret visiem mediju pārstāvjiem ir vissvarīgākais; mudina Serbijas iestādes nekavējoties veikt pasākumus, lai garantētu vārda brīvību un mediju neatkarību, kā arī gādāt par šo lietu pienācīgu izmeklēšanu;
44. pauž nožēlu, ka Serbijas iestādes tikai daļēji īstenoja partiju dialoga ietvaros uzņemtās saistības attiecībā uz Regulatīvo elektronisko mediju padomi (REM) un sabiedriskajām raidorganizācijām (RTS) vai neīstenoja tās vispār; atgādina, ka brīviem un neatkarīgiem medijiem ir liela nozīme demokrātijā; pauž nožēlu par to, ka kopš partiju dialoga pirmā posma noslēgšanas REM un RTS darbs nav spējis no jauna iemantot uzticību sabiedrībā un opozīcijas partiju vidū; norāda, ka valdība ir izveidojusi žurnālistu drošības darba grupu, taču visas neatkarīgo žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu apvienības Serbijā jau ir izstājušās no tās, jo grupa nespēja reaģēt uz uzbrukumiem, ko valdību atbalstošie tabloīdi vērsa pret Noziedzības un korupcijas izmeklēšanas tīkla (KRIK) pētnieciskās žurnālistikas portāla žurnālistiem;
45. ar bažām norāda, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbs notiek vidē, kas nav atvērta kritikai; aicina Serbijas Finanšu ministrijas Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldi pilnībā noskaidrot situāciju saistībā ar NVO un žurnālistu darbības izmeklēšanām, pamatojoties uz apsūdzībām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un mudina iestādes atturēties no patvaļīgas vēršanās pret šādām organizācijām un personām; aicina Serbijas iestādes novērst pilsoniskās sabiedrības telpas un neatkarīgo mediju skaita samazināšanos un nodrošināt, ka tie var darboties bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp iebiedēšanas vai šo organizāciju kriminalizācijas; mudina iestādes iespējami drīzāk nodrošināt gaisotni, kas veicina visu pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbu;
46. aicina Komisiju un EĀDD stiprināt sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, NVO un vietējiem neatkarīgajiem medijiem un atbalstīt tos; atkārtoti pauž atbalstu Eiropas politisko fondu darbam, lai stiprinātu Serbijas demokrātiskos procesus un veicinātu jaunas politisko līderu paaudzes rašanos;
47. vienlaikus stingri nosodot visus vardarbības aktus, atzīmē, ka policijas spēku nesamērīgās izmantošanas gadījumi 2020. gada jūlija protestu laikā ir pelnījuši iestāžu īpašu uzmanību — arī tāpēc, ka saistībā ar šiem notikumiem policijas darbinieki nav sadarbojušies ar tiesu sistēmu un prokuratūru; aicina Serbijas iestādes pienācīgi izmeklēt visus policijas pilnvaru pārsniegšanas gadījumus, lai novērstu nesodāmību un stiprinātu sabiedrības uzticēšanos policijai, kā arī veicināt to, ka personas, kas apgalvo, ka ir policijas pārkāpumu upuri, var iesniegt sūdzību un saņemt kompensāciju, kā arī aicina izrādīt absolūtu neiecietību pret tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, kuri pārkāpj profesionālo ētiku vai krimināltiesības;
48. konstatē, ka kopumā tiesiskais un institucionālais regulējums cilvēktiesību ievērošanai formāli ir ieviests, taču trūkst mehānismu, lai nodrošinātu šo pamattiesību efektīvu ievērošanu; prasa, lai visi turpmākie grozījumi spēkā esošajos tiesību aktos par cilvēktiesību ievērošanu, tostarp Likumā par brīvu piekļuvi sabiedrībai nozīmīgai informācijai, tiktu veikti pārredzamā veidā, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas; aicina to efektīvāk īstenot, īpaši ņemot vērā visneaizsargātākās sabiedrības grupas, tostarp nacionālās minoritātes izglītības jomā; aicina Serbiju nodrošināt un aizsargāt minoritāšu valodu nediskriminējošu izmantošanu izglītībā, īpašā mediju telpā valsts un vietējos medijos, kā arī nodrošināt vienlīdzīgas iespējas pienācīgai pārstāvētībai politiskajās norisēs, valsts pārvaldē un tiesu sistēmā;
49. atzinīgi vērtē Serbijas pastiprinātos centienus sadarbībā ar Eiropas Savienību romu kopienas integrācijas jomā, jo īpaši viņu mājokļu stāvokļa uzlabošanā; aicina Serbijas iestādes novērst strukturālu diskrimināciju, ar ko saskaras romi attiecībā uz viņu pilsonības statusu, kā arī veselības aprūpi, izglītību un nodarbinātību; mudina Serbiju uzlabot un vienkāršot institucionālo struktūru, kas nodarbojas ar romu integrāciju, tostarp skaidri sadalot uzdevumus, koordinējot valsts un vietējo iestāžu darbību, kā arī ņemot vērā romu kopienu vajadzības budžeta veidošanā;
50. atzinīgi vērtē to, ka ir pabeigta ilgi aizkavējusies pamatskolas mācību grāmatu tulkošana bulgāru valodā, kas ļaus Bulgārijas nacionālajai minoritātei izglītoties dzimtajā valodā; ar bažām atzīmē, ka joprojām nav pārtulkotas visas vidējās izglītības mācību grāmatas; mudina Serbijas iestādes gādāt par procesa ilgtspēju, nodrošinot pietiekamu skaitu skolotāju, mācību grāmatu un papildu materiālu (skolu dienasgrāmatas, skolēnu atzīmju grāmatas utt.), lai pienācīgi apmierinātu mazākumtautību skolēnu vajadzības;
51. pauž bažas par Serbijas iestāžu nespēju de facto veicināt reģionālo vai minoritāšu valodu lietošanu;
52. aicina Serbiju stiprināt cilvēktiesību iestādes, nodrošināt to neatkarību, piešķirt tām nepieciešamos finanšu un cilvēkresursus un nodrošināt savlaicīgu to ieteikumu izpildi, kā arī pieņemt un īstenot jaunu diskriminācijas novēršanas stratēģiju;
53. aicina Serbiju uzlabot savu spēju nodrošināt statistiku un savlaicīgi veikt tautas skaitīšanu, ievērojot visaugstākos starptautiskos standartus un iesaistot neatkarīgus novērotājus; atkārtoti aicina uzlabot ieinteresēto personu koordināciju un iekļaušanu, lai īstenotu un periodiski pārskatītu rīcības plānu nacionālo minoritāšu tiesību īstenošanai;
54. pauž dziļas bažas par apgalvojumiem, ka Serbijas iestādes, iespējams, ļaunprātīgi izmanto Pilsoņu dzīvesvietas likumu, sistemātiski un diskriminējoši “pasivizējot” Serbijas dienvidos dzīvojošo albāņu tautības iedzīvotāju pastāvīgās dzīvesvietas adreses; prasa veikt neatkarīgu un rūpīgu izmeklēšanu par šiem apgalvojumiem un aicina Serbijas iestādes pārtraukt jebkādu diskriminējošu praksi un mērķtiecīgu vēršanos pret noteiktām grupām;
55. ar bažām norāda uz lielo skaitu sieviešu un bērnu, kas ir vardarbības un vardarbības ģimenē upuri; ņem vērā Serbijas centienus cīnīties pret vardarbību pret sievietēm un bērniem un pret vardarbību ģimenē; tomēr mudina panākt turpmāku un efektīvāku īstenošanu un konkrētus uzlabojumus, it īpaši pašreizējās pandēmijas laikā, lai uzlabotu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem šajā jomā;
56. atzinīgi vērtē GREVIO ziņojumu par Serbiju, kurā uzsvērts saskaņotas politikas pieejas trūkums attiecībā uz Stambulas konvencijas īstenošanu, profilakses pasākumu nepieciešamība, nepilnības pakalpojumu sniegšanā cietušajiem, zems informētības, izpratnes par līdztiesību un spēju veidošanas līmenis, kā arī īpaši šķēršļi, ko plašam sieviešu lokam rada tādi faktori kā etniskā piederība, nabadzība, sociālā izcelsme un invaliditāte;
57. pauž bažas par to, ka jauns dzimumu līdztiesības likums ir ievērojami aizkavējies, ka joprojām trūkst koordinācijas un efektīvas institucionālās struktūras ar pietiekamiem resursiem šajā jomā, ka sieviešu sociālekonomiskais stāvoklis joprojām ir ievērojami sliktāks nekā vīriešu stāvoklis, par patriarhālo attieksmi un dzimumu stereotipiem sabiedrībā un publiskajās diskusijās, kā arī par to, ka tiesu iestādēm, prokuroriem un advokātiem trūkst zināšanu šajos jautājumos;
58. aicina Serbiju pastiprināt centienus, kas vērsti uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, tostarp par prioritāti nosakot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un pastiprinātu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši sieviešu organizācijām; uzsver, ka ir svarīgi iekļaut dzimumperspektīvu ekonomikas programmās;
59. atzinīgi vērtē sieviešu spēcīgo pārstāvību jaunajā parlamentā un valdībā, cerot, ka tas ļaus būtiski veicināt sieviešu un neaizsargātu grupu cilvēktiesības un politiskās brīvības; atzinīgi vērtē nacionālo minoritāšu būtisko pārstāvību parlamentā;
60. uzsver vajadzību turpināt LGBTI tiesību aizsardzību; aicina iestādes pienācīgāk un efektīvāk reaģēt uz naida runu un uz naida motivētiem noziegumiem; atzinīgi vērtē divu praida gājienu miermīlīgo norisi 2019. gadā; uzsver, ka visām iestādēm ir svarīgi atbalstīt EuroPride 2022 sagatavošanu un garantēt visu dalībnieku drošību;
61. atzinīgi vērtē valdības iniciatīvu turpināt izvērst darbu pie likuma par viendzimuma savienībām un transpersonu vārdu un dzimumu maiņu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas attiecīgo praksi un aicina valdību radīt drošu vidi LGBTI un veicināt tolerances kultūru pret šīm personām;
62. mudina Serbiju uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti, personām ar HIV, bērniem un pieaugušajiem, kas lieto narkotikas, ieslodzītajiem, seksa nozares darbiniekiem, LGBTI, valsts iekšienē pārvietotām personām un romiem, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo pandēmiju un veselības aprūpes nozares problēmas;
63. atzinīgi vērtē Serbijas iesaistīšanos reģionālās sadarbības iniciatīvās; mudina Serbiju visos līmeņos turpināt centienus stiprināt samierināšanos un labas kaimiņattiecības; aicina Serbiju pilnībā īstenot divpusējos nolīgumus un iesaistīties visu neatrisināto robežu strīdu ar kaimiņvalstīm konstruktīvā un savlaicīgā risināšanā, tostarp jautājumos par bijušo Dienvidslāvijas valstu samierināšanu; norāda, ka papildu pūles ir jāiegulda pierobežas reģionu sociālekonomiskajā attīstībā; atzinīgi vērtē reģionālās integrācijas iniciatīvu, veicinot ekonomikas attīstību;
64. atzinīgi vērtē Reģionālās sadarbības padomes (RSP) konstruktīvo lomu un Serbijas aktīvo līdzdalību RSP; uzsver reģionālās sadarbības nozīmi saistībā ar Covid-19 krīzi un uzsver arī, ka reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības ir saistītas ar Serbijas mērķi sekmīgi iestāties Eiropas Savienībā;
65. uzsver, ka Serbijas un Kosovas attiecību normalizēšana ir prioritāte un abu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai priekšnoteikums un ka attiecību normalizēšanai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu stabilitāti un labklājību reģionā kopumā; atzīst abu pušu ciešāku iesaistīšanos ES veicinātajā dialogā un aicina aktīvi un konstruktīvi līdzdarboties šajā dialogā, ko vada ES īpašais pārstāvis, cenšoties panākt visaptverošu, ilgtspējīgu un juridiski saistošu nolīgumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;
66. atkārtoti pauž aicinājumu labticīgi un savlaicīgi virzīties uz visu jau panākto vienošanos pilnīgu īstenošanu un beidzot bez liekas kavēšanās izveidot serbu vairākuma pašvaldību asociāciju vai kopienu; aicina EĀDD izveidot mehānismu visu līdz šim panākto nolīgumu īstenošanas uzraudzībai un kontrolei un periodiski ziņot par esošo situāciju Eiropas Parlamentam; šai sakarā atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ES īpašajam pārstāvim Belgradas un Prištinas dialogā Miroslav Lajčák;
67. mudina Serbijas un Kosovas valdības atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu mazināt pušu starpā panākto uzticību un apdraudēt savstarpējā dialoga konstruktīvu turpināšanu; uzsver, ka gan Serbija, gan Kosova ir etniski daudzveidīgas un ka šajā reģionā par mērķi nedrīkst izvirzīt etniski homogēnu valstu izveidošanu;
68. aicina Serbijas un Kosovas iestādes veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus starp vietējām kopienām, lai stiprinātu dialogu, tostarp nevalstiskā līmenī; atkārtoti aicina iestādes atturēties no aizskarošas valodas lietošanas pret citām etniskajām grupām; pauž nožēlu, ka Mitrovicas tilts joprojām nav atvērts visai satiksmei, kaut arī atjaunošanas darbi ir pabeigti;
69. atzinīgi vērtē Belgradas aktīvu un konstruktīvu līdzdalību dialogā ar Prištinu un Briseles nolīgumā noteikto saistību īstenošanu;
70. atzinīgi vērtē sekmīgo reģionālo sadarbību starp Serbiju un Kosovu cīņā pret Covid-19 pandēmijas izplatīšanos, tostarp sadarbību starp Mitrovicas reģiona mēriem un saziņu starp abu valstu veselības ministriem;
71. uzsver reģionālās sadarbības nozīmi kara noziegumu un pazudušu personu lietu izmeklēšanā, tostarp lai pastiprinātu centienus tiesas verdiktu par kara noziegumiem atzīšanā un īstenošanā, izmeklētu apbedījuma vietas, noraidītu naida runu un kara noziedznieku slavināšanu un atbalstītu valsts prokurorus noziedzīgu nodarījumu izdarītāju saukšanā pie atbildības; aicina Serbijas iestādes turpināt centienus šo jautājumu risināšanā un nosodīt visu veidu naida runu, iebiedēšanas kampaņas, kā arī genocīda noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu publisku atbalstīšanu un to esības noliegšanu; pauž nožēlu, ka vairākas Serbijas iestādes un daži Serbijas politiķi turpina noliegt Srebreņicas genocīdu; atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbu izlīguma, pārejas tiesiskuma un pienācīgas reparācijas jomā;
72. atzinīgi vērtē Serbijas pastāvīgo sadarbību Sarajevas deklarācijas procesa ietvaros un atgādina, ka sadarbības un asociācijas nolīgumā ir noteikts pienākums pilnībā sadarboties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) un ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko kara noziegumu tribunālu mehānismu, un mudina Serbiju cīnīties pret visiem centieniem mazināt līdz šim sasniegtos rezultātus, kā arī pret ICTY konstatēto faktu viltošanu;
73. atkārtoti uzsver savu atbalstu iniciatīvai izveidot reģionālo komisiju, kas atbildīga par faktu konstatāciju saistībā ar kara noziegumiem un citiem rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem bijušajā Dienvidslāvijā (RECOM); uzsver Jauniešu reģionālās sadarbības biroja (RYCO) nozīmi; atzīmē, ka sakarā ar koronavīrusa pandēmiju Eiropas Komisija ierosina atlikt gadu, kurā Novisada kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, no 2021. uz 2022. gadu;
74. atzinīgi vērtē to, ka programmā "Erasmus+" 2019. gadā Serbijai tika piešķirts programmas valsts statuss;
75. atzinīgi vērtē Serbijas gūto progresu funkcionālas tirgus ekonomikas veidošanā; aicina Serbiju turpināt darbu konkurētspējas uzlabošanā un ilgtermiņa un iekļaujošā izaugsmē, veicot strukturālas reformas, jo īpaši enerģētikas nozarē, darba tirgū, kā arī uzlabojot pārredzamību un paredzamību normatīvajā vidē; uzsver, ka ir svarīgi attīstīt jauniešu uzņēmējdarbības prasmes, un aicina Serbijas valdību tieši risināt korupcijas problēmu, kas kavē funkcionējošas tirgus ekonomikas attīstību, un kliedēt GRECO 2020. gadā paustās bažas;
76. norāda, ka Serbijas veselības aprūpes sistēmā joprojām trūkst resursu un pastāvīgi aizplūst profesionālais darbaspēks, kā rezultātā Covid-19 pandēmijas laikā jāsaskaras ar medicīniskā aprīkojuma, medicīnas speciālistu un laboratorisko pārbaužu kapacitātes trūkumu; mudina Serbiju īstenot reformas, lai stiprinātu sabiedrības veselības nozari, uzlabotu sociālo aizsardzību un sniegtu atbalstu privātajam sektoram ar mērķi mazināt Covid-19 ekonomiskās sekas;
77. atzinīgi vērtē Serbijas labo progresu tādās ekonomikas un finanšu jomās kā uzņēmējdarbības tiesības, intelektuālā īpašuma tiesības, konkurence un finanšu pakalpojumi, kā arī vadības pārskatatbildība un revīzija; taču atzīmē, ka ir vajadzīgs turpmāks progress publiskā iepirkuma jomā;
78. pauž bažas par Ķīnas arvien pieaugošo ietekmi Serbijā un Rietumbalkānos, kā arī par Ķīnas ieguldījumu un aizdevumu pārredzamības un vides un sociālās ietekmes novērtējumu trūkumu; aicina Serbiju stiprināt tās juridiskās atbilstības standartus attiecībā uz Ķīnas uzņēmumu darbībām;
79. aicina Serbiju palielināt savas enerģētikas nozares ilgtspēju, dažādojot energoresursus, uzsākot pāreju uz energoapgādi ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un virzoties uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un mazāk piesārņojošiem kurināmajiem, tajā pašā laikā arī likvidējot visas neatbilstīgās ogļu subsīdijas; mudina Serbiju pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu un aizsargātu vides ziņā sensitīvas zonas, un pastiprināt emisiju samazināšanas valsts plāna īstenošanas uzraudzību;
80. atzinīgi vērtē lielākā vējparka Čibuk 1 atklāšanu un panākumus, kas gūti saistībā ar gāzes starpsavienotāju starp Serbiju un Bulgāriju; ar bažām atzīmē konsekvento neatbilstību Enerģētikas kopienas līgumam un tādējādi arī tā pārkāpumu; atkārtoti aicina piešķirt Rietumbalkānu valstīm svarīgāko nozīmi ES stratēģijā par savienojamību;
81. atzinīgi vērtē Serbijas aktīvo līdzdalību transporta kopienas un Eiropas transporta tīkla projektos, tostarp saistībā ar Niš-Merdares-Prištinas maģistrāles būvniecību;
82. atzinīgi vērtē to, ka ir stājies spēkā jaunais reģionālais viesabonēšanas līgums, kas parakstīts 2019. gada aprīlī;
83. mudina iestādes nodrošināt atbilstību ES standartiem un politikas mērķiem klimata aizsardzības un vides, kā arī energoefektivitātes jomā — jo īpaši, ņemot vērā Sofijas deklarāciju par zaļo programmu Rietumbalkāniem — tostarp, bet neaprobežojoties tikai ar oglekļa emisiju cenu ieviešanu, energoefektivitātes tiesību aktu atjaunināšanu un integrēta enerģētikas un klimata valsts plāna izstrādi un pieņemšanu, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku un pieņemtu nepieciešamos pasākumus vides ziņā sensitīvu zonu saglabāšanai un aizsardzībai;
84. mudina Serbiju pabeigt valsts elektroenerģijas un gāzes nozares reformas, jo īpaši nodrošinot sistēmu operatoru nodalīšanu, strādāt reģionālās savienojamības jomā un pabeigt reģionālā enerģijas tirgus izveidi atbilstīgi Parīzes nolīgumam un starptautiskajām saistībām saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu;
85. pauž bažas par augsto gaisa piesārņojuma līmeni Serbijā un mudina iestādes ātri veikt pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai, jo īpaši lielajās pilsētās un rūpnieciskajās teritorijās, piemēram, Smederevā, Borā un Kolubarā; uzsver, cik svarīgi ir rast ilgtspējīgus risinājumus un ierobežot lignīta un citu mazkaloriju ogļu izmantošanu enerģijas ražošanā, kā arī apkurei;
86. pauž nožēlu par rīcības trūkumu attiecībā uz Dragovišticas upes piesārņošanu no raktuvēm, kas darbojas šajā reģionā;
87. atzinīgi vērtē to, ka Serbija pastāvīgi atbalsta ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju;
88. atkārtoti pauž, ka ir svarīga saskaņotība ar ES kopējo ārpolitikas un drošības politiku (KĀDP), kurai pakāpeniski ir jākļūst par neatņemu Serbijas ārpolitikas daļu kā izšķirošu pievienošanās procesa nosacījumu; pauž bažas par Serbijas saskaņotības līmeni, kas ir zemākais reģionā; atzīmē, ka vairākas valdības amatpersonas un politiķi turpina laiku pa laikam sniegt paziņojumus, kas liek apšaubīt Serbijas ārpolitikas orientāciju; pauž bažas par to, ka Serbija vairākkārt ir paudusi atbalstu Krievijai ANO Ģenerālajā asamblejā par Krimas aneksiju;
89. atzinīgi vērtē to, ka Serbija ir pievienojusies ES nostājai attiecībā uz prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā; tomēr joprojām pauž bažas par to, ka Serbija nav pievienojusies Baltkrievijas amatpersonu sankcijām un ES nostājai attiecībā uz jauno drošības likumu Ķīnā; aicina Serbiju palielināt saskaņotību ar Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos deklarācijām ES vārdā un ar Padomes lēmumiem, tostarp attiecībā uz sankcijām;
90. atzīmē, ka 2020. gada 4. septembrī Vašingtonā tika parakstīts nolīgums par Kosovas un Serbijas ekonomisko attiecību normalizāciju; tomēr pauž nožēlu par nolīgumā iekļautajiem noteikumiem, kas prasa Kosovai atteikties no nodoma kļūt par starptautisko organizāciju dalībnieci; atzinīgi vērtē ASV atjaunoto iesaistīšanos un uzsver, ka ES un ASV jāstiprina to partnerība un koordinēšana Rietumbalkānu reģionā; uzsver, ka transatlantiskā sadarbība ir būtisks faktors, lai panāktu stabilitāti reģionā, un uzsver ES vadošo lomu kā mediatorei Kosovas un Serbijas attiecību normalizēšanas procesā;
91. atgādina, ka Serbijas vēstniecības Izraēlā pārcelšana no Telavivas uz Jeruzalemi būtu pretrunā Eiropas Savienības nostājai attiecībā uz Izraēlas un Palestīnas strīda divu valstu risinājumu;
92. aicina pastiprināt Eiropas sadarbību ar Serbiju manipulatīvas dezinformācijas un kiberdraudu un hibrīddraudu mazināšanā, kuru mērķis ir šķelt sabiedrību, diskreditēt ES un vājināt Eiropas perspektīvu reģionā; aicina veikt konkrētus pasākumus, lai veidotu noturību un kiberdrošību, un aicina Serbiju, Komisiju un EĀDD atbalstīt pasākumus ar mērķi stiprināt mediju plurālismu un kvalitatīvu žurnālistiku; uzsver, ka ir jāuzlabo koordinēšana Eiropā, lai cīnītos pret reģionālām dezinformācijas kampaņām, kuru izcelsme bieži vien meklējama Serbijā, piemēram, izveidojot uz Balkāniem orientēta izcilības centra izveidi dezinformācijas jautājumos;
93. pauž īpašas bažas par dezinformācijas vēstījumiem, kas tiek sūtīti no Kremļa un izplatīti caur Sputnik Serbia un citiem vietējiem rīcībspēkiem; aicina Serbijas iestādes pārskatīt noteikumus, kas pieļauj šādas darbības, lai tādējādi mazinātu dezinformāciju gan valstī, gan ārpus tās, un aicina Serbiju pastiprināt centienus cīņā pret dezinformācijas kampaņām, kuru skaits ir eksponenciāli pieaudzis kopš Covid-19 pandēmijas sākuma;
94. ņem vērā nolīguma par robežu pārvaldības sadarbību noslēgšanu starp Serbiju un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex), kas dos iespēju Frontex palīdzēt Serbijai robežu pārvaldībā un kopīgi veikt operācijas; norāda, ka Serbijai ir bijusi aktīva, uz sadarbību vērsta un konstruktīva loma ES ārējo robežu pārvaldībā;
95. atkārtoti norāda, ka ES ir Serbijas vadošā tirdzniecības partnere, ieguldītāja un līdzekļu devēja; ņem vērā Serbijas lēmumu 2019. gada oktobrī parakstīt brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Eirāzijas Ekonomikas savienību; taču gaida, ka Serbija ievēros ES tirdzniecības politiku; atgādina par Eiropas Savienības apņemšanos aizstāvēt savas intereses, mazinot negatīvo ietekmi, ko rada brīvās tirdzniecības nolīgumi ar Eirāzijas Ekonomikas savienību, kurus noslēgušas valstis, kas pieteikušās dalībai Eiropas Savienībā un parakstījušas SAN, piemēram, Serbija; pauž nožēlu, ka Serbija joprojām nav Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekle;
96. aicina Serbiju uzlabot saskaņotību ar ES darba tiesībām, pieņemt jaunu likumu par tiesībām streikot, cīnīties pret nedeklarētu darbu un grozīt likumu par pārbaužu uzraudzību, lai tas atbilstu attiecīgajām Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām, kuras Serbija ir ratificējusi;
97. mudina Serbiju nodrošināt pietiekamus finanšu un institucionālos resursus sociālajai un nodarbinātības politikai;
98. atzinīgi vērtē Serbijas pastāvīgo līdzdalību krīzes pārvaldības misijās un operācijās saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP); mudina Serbiju saglabāt pašreizējās saistības nodrošināt personālu četrām KDAP misijām un operācijām, kā arī tiekties uz turpmāku līdzdalību nākotnē; atzinīgi vērtē starp ES un Serbiju parakstīto režīmu terorisma apkarošanai; šajā sakarā atzinīgi vērtē uzlabojumus reģionālajā un starptautiskajā sadarbībā terorisma un vardarbīga ekstrēmisma apkarošanas jomā;
99. pauž bažas par Serbijas augošo atkarību no Ķīnas Tautas Republikas aizsardzības un drošības aprīkojuma un tehnoloģijām, tostarp masu uzraudzības sistēmu Belgradā un personas datu vākšanu plašā mērogā bez atbilstīgiem aizsardzības pasākumiem, kā arī par drošības nozares nepietiekamo pārredzamību publiskā iepirkuma praksēs; joprojām pauž bažas par Serbijas ciešo politisko un militāro sadarbību ar Krieviju, tostarp Krievijas gaisa spēku pastāvīgo klātbūtni Nišā; aicina Serbiju panākt atbilstību KDAP un tās instrumentiem;
100. atkārtoti aicina Serbijas iestādes turpināt centienus likvidēt bijušo komunistisko slepeno dienestu atstāto mantojumu, padarot to lietas publiski pieejamas, kas būtu solis Serbijas demokratizācijas virzienā; aicina Serbiju stiprināt pēctecības procesu un pienākumu izpildi attiecībā uz bijušās Dienvidslāvijas kopējā arhīva sadalīšanu; šajā sakarā atkārtoti uzsver, ka būtiska nozīme ir pilnīgai piekļuvei visiem arhīva materiāliem, jo īpaši bijušās Dienvidslāvijas slepeno dienestu (UDBA) un Dienvidslāvijas Tautas armijas slepeno dienestu (KOS) materiāliem; atkārtoti aicina iestādes atvieglot piekļuvi tiem arhīviem, kas attiecas uz bijušajām Dienvidslāvijas republikām, un nodot tos atpakaļ attiecīgajām valdībām, ja šīs valdības to pieprasa;
101. atgādina, ka ES ir lielākā finansiālās palīdzības sniedzēja Serbijai; atzinīgi vērtē Komisijas centienus veikt lielākā mērā stratēģiski pārdomātus ieguldījumus Rietumbalkānos, īstenojot īpašu Ekonomikas un investīciju plānu (EIP); atzīst EIP nozīmi ilgtspējīgas savienojamības, cilvēkkapitāla, konkurētspējas un iekļaujošas izaugsmes atbalstīšanā, kā arī reģionālās un pārrobežu sadarbības stiprināšanā, lai uzlabotu vietējo un reģionālo pārvaldes iestāžu iespējas gūt labumu no šiem ieguldījumiem; uzsver, ka visiem ieguldījumiem jāatbilst Parīzes nolīguma un Eiropas zaļā kursa mērķiem;
102. uzsver, ka EIP būtu jāveicina nepieciešamās strukturālās reformas infrastruktūrā, enerģētikā, vidē un izglītībā un ka ir ļoti svarīgi iespējami drīzāk un efektīvāk īstenot EIP, lai uzlabotu ES finansēto projektu redzamību un palielinātu Serbijas iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savienībai un tās iestādēm;
103. aicina likumdevējus gaidāmajā Pirmspievienošanās palīdzības instrumentā (IPAIII) precizēt gan stimulus, gan nosacījumus un izmantot apturēšanas mehānismus nopietnas atkāpšanās no noteiktajām normām gadījumā; uzskata, ka ir būtiski, lai IPAIII atbalstītu pamatvērtību un labas pārvaldības turpmāku stiprināšanu; uzskata, ka pievienošanās procesa atgriezeniskuma princips "vairāk par vairāk" un "mazāk par mazāk" saskaņā ar atjaunināto metodiku ir skaidri jāatspoguļo arī pirmspievienošanās finansējumā; atkārtoti pauž, ka finansiālās palīdzības apmēram būtu jāatbilst reformu īstenošanas faktiskajam līmenim;
104. aicina Serbijas iestādes optimāli izmantot Eiropas Savienības Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta ietvaros piešķirtā finansējuma pārdali, lai palīdzētu mazināt Covid-19 pandēmijas sociālekonomisko ietekmi; uzsver, cik svarīgi ir pievērst īpašu uzmanību neaizsargātām grupām;
105. atkārtoti uzsver, ka ES ātri mobilizēja tūlītēju atbalstu Rietumbalkāniem, lai novērstu ārkārtas situāciju veselības jomā, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, un veicinātu reģiona sociālekonomisko atveseļošanu;
106. aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis paredzēt pietiekami daudz vakcīnu pret Covid-19 visu Rietumbalkānu valstu iedzīvotājiem;
107. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam un Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Serbijas prezidentam, valdībai un parlamentam.