Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Filip De Man imunitāti, kuru Briseles Apelācijas tiesas ģenerālprokurors 2020. gada 30. oktobra vēstulē nosūtījis saistībā ar kriminālprocesu un par kuru paziņots 2020. gada 14. decembra plenārsēdē,

–  ņemot vērā to, ka Filip De Man ir atteicies no savām tiesībām tikt uzklausītam saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Beļģijas Karalistes Konstitūcijas 59. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9‑0134/2021),

A.  tā kā Briseles Apelācijas tiesas ģenerālprokurors nosūtīja pieprasījumu atcelt no Beļģijas Karalistes ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta Filip De Man parlamentāro imunitāti saistībā ar 2019. gada 1. maijā viņa it kā izraisītu ceļu satiksmes negadījumu, kurā esot nodarīti materiāli zaudējumi un konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, jo vainīgā persona no notikuma vietas esot bēgusi;

B.  tā kā Filip De Man ir apsūdzēts par to, ka viņš 2019. gada 1. maijā Vilvordē bija uzbraucis apļveida krustojuma salai, pēc kā viņš apstājies neesot, bet esot turpinājis savu braucienu līdz mājām; policija konstatēja, ka deputāta transportlīdzekļa atlūzas bija izkaisītas uz ceļa un ka deputāta dzīvesvietā uz zemes bija redzamas nelaimes gadījuma vietas pēdas; tā kā, saņēmis vairākas pavēstes, Filip De Man beidzot ieradās sniegt paskaidrojumus tiesu policijā un tā kā nopratināšanā viņš norādīja, ka viņš patiešām apgāza betona stabu un ka nav varējis apstāties uz ielas izveidojušās cilvēku gūzmas dēļ;

C.  tā kā uz iespējamo kriminālpārkāpumu reglamentē Beļģijas 1968. gada 16. marta Likuma par ceļu satiksmes policiju 33. pants un tā kā par to ir paredzēts brīvības atņemšanas sods no piecpadsmit dienām līdz sešiem mēnešiem un naudas sods no 200 EUR līdz 2000 EUR;

D.  tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto(2);

E.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmo daļu Eiropas Parlamenta deputātiem savā teritorijā ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem un visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību;

F.  tā kā Beļģijas Karalistes Konstitūcijas 59. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka “kādas no abām palātām locekli sesijas laikā izdot skatīšanai tiesā vai nepastarpināti izsaukt uz to, vai arestēt sakarā ar noziedzīga nodarījuma iespējamu izdarīšanu var tikai ar tās palātas atļauju, kuras loceklis viņš ir, izņemot aizturēšanas nozieguma brīdī gadījumā”;

G.  tā kā šajā gadījumā par imunitātes atcelšanu vai neatcelšanu var lemt tikai Parlaments; tā kā Parlaments, pieņemot lēmumu par kāda deputāta imunitātes atcelšanu vai neatcelšanu, var, cik vien iespējams, ņemt vērā attiecīgā deputāta viedokli(3);

H.  tā kā kriminālpārkāpumam, par kura izdarīšanu Filip De Man tiek turēts aizdomās, nav ne tiešas, ne acīmredzamas saiknes ar viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu, nedz arī tas ir uzskatāms par par viedokli, kas ir pausts, vai par balsojumu, kas ir veikts viņam pildot savus pienākumus kā Eiropas Parlamenta deputātam 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta izpratnē;

I.  tā kā šajā lietā Parlamentam nav pierādījumu par fumus persecutionis, proti, tas nevar pietiekami pamatoti un precīzi pieņemt, ka attiecīgais kriminālprocess ir ierosināts, lai kaitētu deputāta politiskajai darbībai,

1.  nolemj atcelt Filip De Man imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Beļģijas Karalistes kompetentajai iestādei un Filip De Man.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējā tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115. (2) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266. (3) Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440, 28. punkts;