Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2020. gada 9. septembra pieprasījumu atcelt Zdzisław Krasnodębski imunitāti, kuru Varšavas Sredmescjes rajona tiesas Krimināllietu nodaļas X priekšsēdētājs nosūtījis saistībā ar kriminālprocesu, kas pret Zdzisław Krasnodębski uzsākts, pamatojoties uz privātu apsūdzību, un par kuru paziņots 2020. gada 22. oktobra plenārsēdē,

–  pēc Zdzisław Krasnodębski uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 5. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9‑0132/2021),

A.  tā kā 2020. gada 23. janvārī Polijas galvaspilsētas Varšavas Sredmescjes rajona tiesas Krimināllietu X nodaļas priekšsēdētājs nosūtīja pieprasījumu atcelt Zdzisław Krasnodębski deputāta imunitāti, pamatojoties uz privātpersonas šai nodaļai iesniegtu sūdzību par dažiem izteikumiem, kurus Zdzisław Krasnodębski atļāvās, 2019. gada 1. februārī sniedzot interviju radio; tā kā 2020. gada 19. februārī Varšavas Sredmescjes rajona tiesas Krimināllietu palāta X tika informēta, ka jautājums par iestādes kompetenci tiek izskatīts saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. un 12. punktu un tādējādi minētās izskatīšanas rezultātā tiek izlemts arī jautājums par tās pieprasījuma pieņemamību; tā kā 2020. gada 18. maijā Tiesa lūdza paskaidrojumus Ģenerālprokuratūrai un tā kā 2020. gada 8. septembrī Ģenerālprokuratūra pauda nostāju, ka, “ja tiek ierosināta privāta lieta, kurā prokurors nepiedalās, iestāde, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 9. panta 1. un 12. punktu ir kompetenta pārsūtīt privātā prokurora pieprasījumu par imunitātes atcelšanu, ir tiesa” un ka jēdziens “kompetentā iestāde” ir jāinterpretē saskaņā ar Reglamenta 9. panta 12. punktu; tā kā pieprasījumu atcelt parlamentāro imunitāti tiesu iestādes ir nosūtījušas saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 9. panta 12. punktu un tā kā saskaņā ar minētā Reglamenta 9. panta 1. punktu pieprasījums atcelt deputāta imunitāti ir jāiesniedz “dalībvalsts kompetentai iestādei”; tā kā turklāt ir jāņem, vērā, ka abu normu saturs nav identisks;

B.  tā kā privātprasība krimināllietā pret Zdzisław Krasnodębski sākotnēji tika celta Krakovas-Krovodžas rajona tiesā 2019. gada 6. maijā; tā kā 2019. gada 18. oktobrī minētā tiesa, rīkojoties ex officio un konstatējot, ka tās intervijas programmas ieraksts, kurā piedalījās Zdzisław Krasnodębski, tika veikts radio studijā Varšavā, nevis Krakovā, nolēma, ka tai kompetences izskatīt šo lietu nav, un nodeva to Varšavas Sredmescjes rajona tiesai;

C.  tā kā 2019. gada 1. februārī rīta intervijas programmas laikā radiostacijā Zdzisław Krasnodębski pieminēja privāto prokuroru kā “nezināmu juristu” un “gangsteri” un apgalvoja, ka viņš “svaidās ar apsūdzībām uz visām pusēm – pa kreisi, pa labi un pa vidu”;

D.  tā kā, izsakot šos apgalvojumus, Zdzisław Krasnodębski esot publiski nomelnojis privāto prokuroru, iespējams, izraisot uzticības viņam zudumu, bet tā viņam ir nepieciešama, lai veiktu savu uzņēmējdarbību, un tā kā viņa goda aizskaršana sabiedrības acīs ir uzskatāma par nodarījumu, par kuru vainīgā persona var tikt saukta pie atbildības privātā kārtā saskaņā ar Polijas Kriminālkodeksa 212. panta 2. punktu;

E.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi ir pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot savus pienākumus;

F.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

G.  tā kā saskaņā ar Polijas Konstitūcijas 105. panta 2. un 5. punktu, sākot ar dienu, kad tiek paziņoti vēlēšanu rezultāti, līdz attiecīgā deputāta pilnvaru termiņa beigām viņu saukt pie kriminālatbildības bez Sejma (parlamenta apakšpalātas) piekrišanas nevar un bez Sejma piekrišanas viņu nevar nedz aizturēt, nedz arestēt, izņemot gadījumus, kad deputāts tiek aizturēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī un kad attiecīgā deputāta aizturēšana ir nepieciešama kriminālprocesa pareizas īstenošanas nolūkā;

H.  tā kā piedēvētie pārkāpumi nav saistīti nedz ar viedokli, ko Eiropas Parlamenta deputāts ir paudis, nedz balsojumu, ko viņš ir veicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7. par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;

I.  tā kā Parlamentam šajā lietā pierādījumu par fumus persecutionis nav, proti, nav faktisko apstākļu, kas norādītu uz to, ka attiecīgais kriminālprocess ir ierosināts, lai kaitētu attiecīgā deputāta – Eiropas Parlamenta deputāta – politiskajai darbībai,

J.  tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto(2);

K.  tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesas procesiem, kurus ierosina par darbībām, kas tiek veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar,

1.  nolemj atcelt Zdzisław Krasnodębski imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt kompetentajai Polijas iestādei un Zdzisław Krasnodębski.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patricello, C-163/10, ECLI:EU:T:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115. (2) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Brioi/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.