Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Ioannis Lagos imunitāti (2020/2240(IMM))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā pieprasījumu atcelt Ioannis Lagos imunitāti, kuru Grieķijas Republikas Kasācijas tiesas prokurors nosūtījis 2020. gada 23. oktobrī saistībā ar Atēnu Apelācijas tiesas (pirmā palāta ar trim tiesnešiem, kas izskata krimināllietas) viņu notiesājoša sprieduma Nr. 2425, 2473, 2506, 2644/2020 izpildi, un par kuru paziņots 2020. gada 11. novembra plenārsēdē,
– pēc Ioannis Lagos uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,
– ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu(1),
– ņemot vērā Grieķijas Konstitūcijas 62. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0136/2021),
A. tā kā par šo kriminālprocesu atbildīgais prokurors pieprasīja atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Ioannis Lagos imunitāti, lai viņam varētu piemērot kopējo trīspadsmit (13) gadu un astoņu (8) mēnešu brīvības atņemšanu un kopējo naudas sodu tūkstoš trīs simti eiro (1300 EUR) apmērā par noziedzīgu nodarījumu un diviem kriminālpārkāpumiem;
B. tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;
C. tā kā Ioannis Lagos Eiropas Parlamentā tika ievēlēts 2019. gada 2. jūlijā un pieprasījums atcelt imunitāti attiecas uz faktiem, kas notika, un apsūdzībām, kas tika izvirzītas, laikā pirms Eiropas Parlamenta deputāta statusa un līdz ar to – pirms Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti iegūšanas;
D. tā kā saskaņā ar Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu nevienu deputātu viņa pilnvaru laikā nevar saukt pie kriminālatbildības, arestēt, apcietināt vai pakļaut citiem pasākumiem, kas ir saistīti ar brīvības atņemšanu, bez Deputātu palātas atļaujas;
E. tā kā Ioannis Lagos ir atzīts par vainīgu a) dalībā noziedzīgā organizācijā un tās vadīšanā (Kriminālkodeksa 187. panta 1. un 3. punkts), kas ir tikuši izdarīti Atēnās laikposmā no 2008. gada līdz šodienai, b) vienkāršā ieroču turēšanas kriminālpārkāpumā (Likums Nr. 2168/1993) pēc tam, kad tika saņemta atļauja mainīt apsūdzības pamatu 2013. gada 30. septembrī Peramā (Attika) izdarītam pārkāpumam, kas vispirms tika klasificēta kā ieroča turēšana vainu pastiprinošos apstākļos, un c) kriminālpārkāpumā attiecībā uz raķešu palaišanas iekārtu un pirotehniku (Likums Nr. 2168/1993), kas ir izdarīts Peramā Attikā 2013. gada 29. septembrī;
F. tā kā Atēnu Apelācijas tiesas notiesājošais spriedums ir izpildāms nekavējoties, jo minētā tiesa nosprieda, ka apelācijas sūdzībai par šo spriedumu apturošas iedarbības nav;
G. tā kā Juridiskā komiteja ir iepazinusies ar dokumentiem, kurus komitejas locekļiem ir iesniedzis Ioannis Lagos saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu un kurus viņš ir uzskatījis par svarīgiem no šīs procedūras viedokļa;
H. tā kā notiesājošā sprieduma izpilde neattiecas uz viedokli, ko Ioannis Lagos ir paudis, vai balsojumu, ko viņš ir veicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;
I. tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam tiek piedēvēti, pat ne tad, ja pieprasījuma izskatīšanas gaitā komiteja var iegūt izsmeļošas ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem;
J. tā kā Eiropas Parlaments valstu tiesību un tiesu sistēmu pamatotību neapšauba;
K. tā kā Eiropas Parlamentam nav kompetences izvērtēt vai apšaubīt to valsts tiesu iestāžu jurisdikciju, kurām izskatāmā krimināllieta ir piekritīga;
L. tā kā Ioannis Lagos ir viena no personām, kuras atrodas līdzīgā situācijā – Atēnu apelācijas tiesa viņiem ir piespriedusi brīvības atņemšanu uz vairākiem gadiem par inkriminētajiem likumpārkāpumiem un tā kā vienīgā atšķirība ir tā, ka viņš pašlaik bauda Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti;
M. tā kā saskaņā ar Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan tā ir uzskatāma par visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantiju;
N. tā kā deputāta imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesas procesiem, kas tiek ierosināti par darbībām, kuras tiek veiktas, pildot deputāta pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;
O. tā kā noziedzīgie nodarījumi, par kuriem Ioannis Lagos tika notiesāts, tieši vai acīmredzami Ioannis Lagos pienākumu izpildi Eiropas Parlamenta deputāta amatā neietekmē;
P. tā kā šie nodarījumi, par kuriem viņš ir notiesāts, ir notikuši pirms viņa ievēlēšanas Eiropas Parlamentā; tā kā līdz ar to nav iespējams apgalvot, ka 2014. gadā uzsāktā tiesvedība tika ierosināta, lai kaitētu Ioannis Lagos kā Eiropas Parlamenta deputāta turpmākajai politiskajai darbībai, jo tajā laikā viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta statuss joprojām bija tikai nākotnē hipotētisks;
Q. tā kā šajā lietā Parlamentam pierādījumu par fumus persecutionis nav, proti, tam nav zināmi faktiski apstākļi, kas norādītu uz to, ka attiecīgais kriminālprocess ir ierosināts, lai kaitētu deputāta un līdz ar to arī – Eiropas Parlamenta politiskajai darbībai,
1. nolemj atcelt Ioannis Lagos imunitāti;
2. uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas Republikas Kasācijas tiesas prokuroram un Ioannis Lagos.
Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.