Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2020. gada 9. decembra lēmumu, ar kuru apstiprina projektu Iestāžu nolīgumam, ar ko izveido obligātu pārredzamības reģistru,

–  ņemot vērā projektu Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru (“nolīgums”),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. panta 1. un 2. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas politiskā paziņojuma projektu (“politiskais paziņojums”) sakarā ar to, ka ir pieņemts Iestāžu nolīgums par obligātu pārredzamības reģistru,

–  ņemot vērā 2014. gada 16. aprīļa Nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā ( “2014. gada nolīgums”)(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 28. septembra priekšlikumu Iestāžu nolīgumam par obligātu Pārredzamības reģistru (COM(2016)0627),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Priekšsēdētāju konferences 2017. gada 15. jūnijā pieņemto pilnvarojumu sarunām par Komisijas 2016. gada 28. septembra priekšlikumu Iestāžu nolīgumam par obligātu Pārredzamības reģistru;

–  ņemot vērā 2017. gada 14. septembra rezolūciju par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs(2),

–  ņemot vērā jauno deputātiem paredzēto pārredzamības instrumentu kopumu, ko Priekšsēdētāju konference apstiprināja 2018. gada 27. jūlijā,

–  ņemot vērā 2019. gada 31. janvāra lēmumu par grozījumiem Parlamenta Reglamentā, kas skar I sadaļas 1. un 4. nodaļu; V sadaļas 3. nodaļu; VII sadaļas 4. un 5. nodaļu; VIII sadaļas 1. nodaļu; VII sadaļu; XIV sadaļu un II pielikumu(3), jo īpaši 11. un 35. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 148. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0123/2021),

A.  tā kā LES 11. panta 2. punktā ir teikts: “Iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību”;

B.  tā kā Covid pandēmijas veselības jomā izraisītā ārkārtas situācija ir radījusi jaunus interešu pārstāvju un lēmumu pieņēmēju mijiedarbības veidus;

C.  tā kā Savienība dažādos veidos dalībvalstīm izmaksās nepieredzēti lielas finansiālā atbalsta summas, ar kurām tās varētu cīnīties pret pandēmijas sekām, un tā kā visi ar minētajām izmaksām saistītie lēmumi ir jāpieņem pilnīgi pārredzami, lai nodrošinātu Savienības lēmumu pieņēmēju pilnīgu pārskatatbildību;

D.  tā kā pilsoņiem būtu jāvar Savienības iestādēm, cik vien iespējams, uzticēties: tā kā, lai tas notiktu, uzticības pamatā būtu jābūt priekšstatam, ka interešu pārstāvība augstus ētikas standartus nepārkāpj un ka viņu ievēlētie pārstāvji Savienības līmenī, komisāri un Savienības ierēdņi darbojas neatkarīgi, pārredzami un pārskatatbildīgi; tā kā Savienības iestādēm kopīga neatkarīga struktūra nākotnē varētu palīdzēt izveidot vienotu, Savienības ierēdņiem domātu ētikas satvaru, kas reglamentētu viņu sadarbību ar interešu pārstāvjiem; tā kā pārredzamības reģistra darbības kontekstā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā tas, kā pieteikuma iesniedzēji un reģistrētās personas ievēro Savienības vērtības un vispārējos ētikas standartus;

E.  tā kā Parlamentā dažādos līmeņos tiek veikti atsevišķi institucionāli pasākumi, ar kuriem īsteno nolīgumu, – sākot ar Prezidija pieņemtajiem īstenošanas noteikumiem un beidzot ar Reglamenta grozīšanu;

F.  tā kā nolīgumā katra no trim nolīgumu parakstījušajām iestādēm piekrīt pieņemt atsevišķus lēmumus, pilnvarojot reģistra valdi (“valde”) un sekretariātu (“sekretariāts”) pieņemt lēmumus tās vārdā saskaņā ar nolīguma 9. pantu un 15. panta 2. punktu,

Mērķis un darbības joma

1.  pauž gandarījumu par nolīgumu kā turpmāko soli, ar kuru uzlabo ētiskos interešu pārstāvības standartus; tomēr atgādina, ka saskaņā ar LESD 295. pantu iestādes var vienoties tikai par sadarbības kārtību un tāpēc tām, lai trešām personām radītu de facto saistības pieteikties reģistrā, ir jāizmanto savas pašorganizācijas pilnvaras; atkārtoti norāda, ka Parlaments jau sen dod priekšroku pārredzamības reģistra izveidei, izmantojot normatīvu aktu, jo tas ir vienīgais veids, kā attiecībā uz trešām personām noteikt juridiski saistošas normas;

2.  uzstāj, ka saskaņā ar politisko paziņojumu iestādes apņemas īstenot koordinētu kopējās pārredzamības kultūras stiprināšanas pieeju, ar kuru interešu ētisku pārstāvību uzlabo un stiprina vēl vairāk; uzsver, ka saskaņā ar nolīgumu un saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu tām, izstrādājot kopīgo satvaru, ir pienākums īstenot pilnīgu savstarpēju sadarbību un ka tādēļ iestādēm būtu jācenšas panākt visaugstāko saistību līmeni; norāda, ka nolīgumā minētie pasākumi ir uzskatāmi par minimumu un ka tos varētu paplašināt vēl vairāk, saņemot politisku atbalstu un ņemot vērā pašreizējos konstitucionālos un juridiskos ierobežojumus, kas ir noteikti iestāžu nolīgumā;

3.  atkārtoti apstiprina nepieciešamību pārredzamības reģistra izveides nolūkā turpināt iestāžu savstarpēju dialogu, pamatojoties uz juridiski saistošu Savienības sekundāro tiesību aktu;

4.  ierosina, lai konferencē par Eiropas nākotni tiktu apspriesta iespēja izveidot autonomu juridisko pamatu, pateicoties kuram, likumdevējām iestādēm būs iespēja saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemt Savienības tiesību aktus, ar kuriem nosaka ētikas normas, kas interešu pārstāvjiem būtu jāievēro, mijiedarbojoties ar Savienības iestādēm;

5.  pauž gandarījumu par to, ka Eiropas Savienības Padomes statuss ir mainījies no novērotājas statusa uz oficiālas nolīguma puses statusu; tomēr uzskata, ka tā piedalās tikai sanāksmēs ar visaugstākajām amatpersonām un tikai saskaņā ar brīvprātības kārtību — pastāvīgo pārstāvju un pastāvīgo pārstāvju vietnieku sanāksmēs viņu prezidentūras laikā un sešus mēnešus pirms tam; uzstāj, ka, lai kopīgais satvars būtu uzticams, visām pastāvīgajām pārstāvniecībām būtu aktīvi jāpiedalās, izmantojot brīvprātības kārtību, jāturpina to piemērot arī pēc prezidentūras beigām un, ciktāl tas ir iespējams, jāattiecina arī uz citām amatpersonām;

6.  norāda, ka sarunu procesā Komisija nekādas būtiskas papildu saistības attiecībā uz kopīgo satvaru uzņēmusies nav; jo īpaši pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz personu loku tas reglamentē tikai iestāžu visaugstākā līmeņa darbiniekus; uzstāj, ka, pārskatot nosacītības regulējumu attiecībā uz visām trim iestādēm, būtu jāparedz sanāksmes ar pārējo iestāžu nodaļu vadītājiem un augstākām amatpersonām;

7.  atzinīgi vērtē saistības, kuras Parlaments ir uzņēmies sarunu procesā attiecībā uz nosacītības un papildu pārredzamības pasākumiem; uzskata, ka Reglamenta 11. un 35. panta grozījumi šajā ziņā ir kalpojuši par spēcīgu apņēmības stimulu; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir saglabātas deputātu konstitucionālās tiesības brīvi īstenot savas pilnvaras;

8.  atzinīgi vērtē iespēju brīvprātīgi iesaistīt iestādes, struktūras, birojus un aģentūras; uzskata, ka nolīgumu parakstījušajām iestādēm būtu jāveicina šāda iesaistīšanās saskaņā ar to pienākumu veicināt reģistra izmantošanu un maksimāli to izmantot; uzstāj, ka šādas līdzdalības gadījumā nolīgumu parakstījušajam iestādēm būs reģistram jānodrošina papildu resursi;

Reglamentētās darbības

9.  uzsver, ka nolīguma pamatā ir uz darbībām balstīta pieeja, kas ietver netiešas lobēšanas darbības; uzstāj, ka ir svarīgi šādas darbības reglamentēt, jo īpaši saistībā ar to, ka pandēmijas apstākļos interešu pārstāvji ar ES lēmumu pieņēmējiem mijiedarbojas netradicionālā veidā;

10.  atzinīgi vērtē skaidrojumus par reglamentētajām un nereglamentētajām darbībām, tostarp par spontānas saskarsmes nepieļaujamību un satvara attiecināšanu uz trešo valstu starpniekiem, kuriem nav diplomātiskā statusa;

11.  uzskata, ka ir svarīgi noteikt sanāksmes ar interešu pārstāvjiem, kuras būtu jāpublicē kā iepriekš plānotas sanāksmes; atzinīgi vērtē Komisijas praksi publicēt arī tās sanāksmes, kas notiek no personiskās sanāksmes atšķirīgā formātā, piemēram, tiek noturētas kā videokonference; uzstāj, ka plānots tālruņa zvans arī būtu jāuzskata par sanāksmi;

Nosacītība, gada ziņojums un pārskats

12.  uzskata, ka nosacījumu izpildes pasākumu un citu papildu pārredzamības pasākumu īstenošana, pieņemot individuālus lēmumus, ir veids, kā ievērot trīs nolīgumu parakstījušo iestāžu attiecīgās iekšējās organizatoriskās pilnvaras; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka gada ziņojums ir paplašināts, tajā ietverot šādu nolīgumu parakstījušo iestāžu noteikto pasākumu īstenošanu;

13.  ierosina gada ziņojumā iekļaut informāciju par reģistrētajām personām, attiecībā uz kurām bija veikta izmeklēšana, un kas beigās no reģistra tika dzēsti rīcības kodeksa neievērošanas dēļ;

14.  atzinīgi vērtē savlaicīgu un regulāru to īstenošanas pasākumu pārskatīšanu, ko īsteno saskaņā ar nolīguma 5. pantu, lai sniegtu ieteikumus par minēto pasākumu uzlabošanu un stiprināšanu;

15.  aicina parakstītājas iestādes veikt analīzi par jauno pārredzamības noteikumu ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procedūrām, tostarp nosacījumiem un papildu pārredzamības pasākumiem, kurus iestādes ir noteikušas, pieņemot kopīgo satvaru, un par šo noteikumu ietekmi uz pilsoņu attieksmi pret Savienības iestādēm pirms nākamās reģistra pārskatīšanas;

16.  uzsver, ka nosacītības un papildu pārredzamības pasākumu precīza un savlaicīga publicēšana ir būtiska, lai interešu pārstāvjiem un iedzīvotājiem nodrošinātu pārredzamību, bez kuras viņu uzticēšanās kopīgā satvara optimālai darbībai nav iespējama;

Eiropas Parlamenta loma

17.  atzinīgi vērtē saistības, ko Parlaments uzņēmās sarunu gaitā, jo īpaši attiecībā uz priekšlikumu Closing the loopholes – Parliament’s proposals on conditionality (“Nepilnību novēršana — Parlamenta priekšlikumi par nosacītības pasākumiem”), un uzstāj, ka tie ir pilnībā nekavējoties jāīsteno un jāpublicē saskaņā ar nolīguma 5. panta 3. punktu;

18.  uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai Parlaments lielā mērā uzņemtos politisko atbildību par īstenošanu un pārskatīšanu; ierosina nolīguma 14. pantā paredzētajā pārskatīšanas procesā balstīties uz informāciju un to veidot ciešā sadarbībā ar Parlamenta priekšsēdētāja vietnieku, kas ir atbildīgs par pārredzamības reģistru;

19.  īpaši prasa, lai Prezidijs un citas attiecīgās struktūras ātri veiktu turpmāk minētos pasākumus:

20.  Konkrēti Komiteju priekšsēdētāju konferenci aicina:

21.  aicina Konstitucionālo jautājumu komiteju Parlamenta Reglamenta pārskatīšanas procesā apsvērt iespēju veikt turpmākus pārredzamības pasākumus, kas būtu jāievieš, lai stiprinātu Parlamenta apņemšanos īstenot kopējo regulējumu; uzsver, cik svarīgas ir oficiālas prasības, kas ir jāievēro katru reizi, kad pārskata Reglamentu;

Atbilstība normām, rīcības kodekss, reģistrēto personu sniedzamā informācija

22.  konstatē, ka nolīguma I pielikumā iekļautā rīcības kodeksa ievērošana ir uzskatāma par daļu no atbilstības kritērijiem un ka reģistrētām personām ir jāņem vērā konfidencialitātes prasības un noteikumi, kas ir piemērojami bijušajiem deputātiem un iestāžu darbiniekiem un kas uz viņiem attiecas pēc darba izbeigšanas attiecīgajā amatā;

23.  atzinīgi vērtē precizējumu, ka, reģistrētās personas, kas daļu savu darbību nodod ārpakalpojumu sniedzējiem, no pienākuma nodrošināt to, lai tiktu ievēroti tie paši ētikas standarti, atbrīvotas netiek;

24.  atzinīgi vērtē to, ka reģistrētajām personām ir pienākums publicēt gan klientu, gan starpnieku finanšu informāciju un ka finanšu informācija tiek prasīta arī no tām reģistrētajām personām, kuras komerciālas intereses nepārstāv; atzinīgi vērtē to, ka reģistrētājām personām ir pienākums ne tikai reizi gadā publicēt finanšu informāciju, bet arī šo informāciju atjaunināt, jo īpaši gadījumos, kad būtiski mainās ziņas, uz kurām attiecas īstenošanas lēmumi;

25.  uzsver, ka reģistrētajām personām tagad ir pienākums sniegt informāciju par tiesību aktu priekšlikumiem, rīcībpolitiku vai iniciatīvām, kas uz viņām attiecas; uzskata, ka minētā prasība vairos viņu pārstāvēto interešu lielāku pārredzamību;

Sekretariāts un valde

26.  atzinīgi vērtē apņemšanos palielināt reģistra uzturēšanai, attīstībai un popularizēšanai paredzētos resursus, kā arī Padomes oficiālo ieguldījumu sekretariāta darbībā; uzskata, ka, īstenojot šādas apņemšanās ievērot kopīgo satvaru, būtu jāuzlabo sekretariāta spēja laikus sniegt norādījumus reģistrētajām personām un atbalstīt viņas pieprasīto datu reģistrēšanā un atjaunināšanā; tomēr jo īpaši uzstāj, ka cilvēkresursi proporcionāli reģistrēto personu skaitam salīdzinājumā ar līdzīgiem, valstīs īstenotiem satvariem ir ļoti ierobežoti un ka minētais ierobežojums mazina reģistra darbības efektivitāti; aicina iestādes piešķirt vajadzīgos resursus un personālu, kas ir nepieciešams, lai garantētu sekretariāta un valdes pienācīgu darbību;

27.  uzskata, ka visām trim iestādēm, līdztiesīgi piedaloties sekretariāta un valdes darbībā, būtu jānodrošina vienprātība, jāpanāk kopīga atbildība par minēto kopīgo satvaru un jāveicina kopēja pārredzamības kultūra;

28.  atzinīgi vērtē valdes izveidi un tās uzdevumu pārraudzīt nolīguma vispārējo administratīvo īstenošanu un darboties kā struktūrai, kas pārrauga sekretariāta veiktos pasākumus; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir iekļauta stingra administratīvā procedūra, ar ko īsteno reģistrēto personu procesuālās tiesības;

Procesuālās normas

29.  apstiprina šā lēmuma A pielikumā iekļautā nolīguma noslēgšanu;

30.  apstiprina Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas politisko paziņojumu, kas ir iekļauts šā lēmuma B pielikumā un ko kopā ar nolīgumu publicēs Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā;

31.  nolemj, ka saskaņā ar nolīguma 9. pantu un 15. panta 2. punktu, sākot ar nolīguma spēkā stāšanās dienu, valdei un sekretariātam ir pilnvaras Eiropas Parlamenta vārdā pieņemt individuālus lēmumus par pieteikuma iesniedzējiem un reģistrētajām personām saskaņā ar 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru(4);

32.  uzdod priekšsēdētājam šo nolīgumu parakstīt kopā ar Padomes priekšsēdētāju un Komisijas priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

33.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu kopā ar tā pielikumiem informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 277, 19.9.2014., 11. lpp. (2) OV C 337, 20.9.2018., 120. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0046. (4) OV L 207, 11.6.2021., 1. lpp.

IESTĀŽU Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu Pārredzamības reģistru

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst Iestāžu nolīgumam kā tas, kas tika publicēts OV L 207, 11.6.2021., 1. lpp.)

EIROPAS PARLAMENTA, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMES UN EIROPAS KOMISIJAS POLITISKAIS PAZIŅOJUMS SAKARĀ AR IESTĀŽU NOLĪGUMA PAR OBLIGĀTU PĀRREDZAMĪBAS REĢISTRU PIEŅEMŠANU

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija atzīst to, cik svarīgs ir nosacītības princips kā tās koordinētās pieejas stūrakmens, ko šīs trīs iestādes īsteno, lai nostiprinātu kopēju pārredzamības gaisotni, vienlaikus nosakot augstus standartus pārredzamai un ētiskai interešu pārstāvībai Savienības līmenī.

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija apliecina, ka nosacītības un papildu pārredzamības pasākumi attiecībā uz šādiem jautājumiem ir saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru, pastiprina to koordinētās pieejas mērķi un ir stabils pamats tam, lai minēto pieeju turpinātu attīstīt un uzlabot un lai vēl vairāk nostiprinātu ētisku interešu pārstāvību Savienības līmenī,:

—  lēmumu pieņēmēju sanāksmes ar reģistrētiem interešu pārstāvjiem (attiecīgā gadījumā)(1),

—  informācijas publiskošana par sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem (attiecīgā gadījumā)(2),

—  darbinieku, jo īpaši augstākā līmeņa darbinieku, sanāksmes ar reģistrētiem interešu pārstāvjiem(3),

—  uzstāšanās publiskās uzklausīšanās Eiropas Parlamentā(4),

—  dalība Komisijas ekspertu grupās un piedalīšanās konkrētos pasākumos, forumos vai informatīvās sanāksmēs(5),

—  piekļuve iestāžu telpām(6),

—  pasākumu patronāža, ko veic reģistrēti interešu pārstāvji (attiecīgā gadījumā),

—  dalībvalstu politiskā deklarācija saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kompetenci brīvprātīgi piemērot nosacītības principu to pastāvīgā pārstāvja vai pastāvīgā pārstāvja vietnieka sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem dalībvalsts Padomes prezidentūras laikā un sešu iepriekšējo mēnešu laikā un jebkuri citi brīvprātīgi atsevišķu valstu papildu pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kompetenci, kas tos pārsniedz (abus vienlīdzīgi ņemot vērā).

(1) Eiropas Parlamenta Reglamenta 11. panta 2. punkts, Komisijas Lēmuma (2018. gada 31. janvāris) par Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksu (C(2018)0700) (OV C 65, 21.2.2018., 7. lpp.) 7. pants; Eiropas Komisijas darba metožu V punkts. (2) Eiropas Parlamenta Reglamenta 11. panta 3. punkts, Komisijas Lēmums 2014/838/ES, Euratom (2014. gada 25. novembris) par informācijas publicēšanu attiecībā uz Komisijas ģenerāldirektoru tikšanos ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām (OV L 343, 28.11.2014., 19. lpp.); Komisijas Lēmums 2014/839/ES, Euratom (2014. gada 25. novembris) par informācijas publicēšanu attiecībā uz Komisijas locekļu tikšanos ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām (OV L 343, 28.11.2014., 22. lpp.). (3) Padomes Lēmuma par to, kā regulē saziņu starp Padomes Ģenerālsekretariātu un interešu pārstāvjiem, 3. pants; Eiropas Komisijas darba metožu V punkts. (4) Eiropas Parlamenta Prezidija Lēmuma (2003. gada 18. jūnijs) par atklāto uzklausīšanu noteikumiem 7. pants. (5) Eiropas Parlamenta Reglamenta 35. pants, Komisijas Lēmuma (2016. gada 30. maijs), ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību (C(2016)3301), 8. pants; Padomes Lēmuma par to, kā regulē saziņu starp Padomes Ģenerālsekretariātu un interešu pārstāvjiem, 4. un 5. pants. (6) Eiropas Parlamenta Reglamenta 123. pants, to skatot kopā ar ģenerālsekretāra Lēmumu (2013. gada 13. decembris) par noteikumiem, kas reglamentē caurlaides un atļaujas iekļūt Parlamenta telpās; Padomes Lēmuma par to, kā regulē saziņu starp Padomes Ģenerālsekretariātu un interešu pārstāvjiem, 6. pants.