Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2021/2643(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0227/2021

Debates :

PV 28/04/2021 - 14
CRE 28/04/2021 - 14

Balsojumi :

PV 29/04/2021 - 10
PV 29/04/2021 - 19

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0160

Pieņemtie teksti
PDF 162kWORD 51k
Ceturtdiena, 2021. gada 29. aprīlis - Brisele
Miera līguma noslēgšanas piecu gadu atceres diena Kolumbijā
P9_TA(2021)0160RC-B9-0227/2021

Eiropas Parlamenta 2021. gada 29. aprīļa rezolūcija par Miera līguma noslēgšanas piecu gadu atceres dienu Kolumbijā (2021/2643(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2016. gada 20. janvāra rezolūciju par miera procesa veicināšanu Kolumbijā(1),

–  ņemot vērā 2012. gada 26. jūlijā Briselē parakstīto daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses(2), kā arī 2015. gada 2. decembrī parakstīto nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kolumbijas Republiku un Kolumbijas par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu(3),

–  ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini 2015. gada 1. oktobra paziņojumu, ar ko Eamon Gilmore ieceļ par ES īpašo sūtni miera procesā Kolumbijā,

–  ņemot vērā 2016. gada 24. novembrī starp Kolumbijas valsts valdību un Kolumbijas Revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem — Tautas armiju (FARC-EP) — noslēgto galīgo līgumu par bruņota konflikta izbeigšanu un stabila un ilgstoša miera veidošanu,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra ziņojumus par ANO pārbaudes misiju Kolumbijā un jo īpaši 2021. gada 26. marta ziņojumu,

–  ņemot vērā gada ziņojumu, ko par cilvēktiesību stāvokli Kolumbijā 2021. gada 10. februārī sniegusi ANO augstā cilvēktiesību komisāre,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Josep Borrell un komisāra Janez Lenarčič 2021. gada 9. februāra kopīgo paziņojumu par Kolumbijas lēmumu piešķirt pagaidu aizsardzības statusu migrantiem no Venecuēlas, un PV/AP runaspersonas 2021. gada 26. februāra paziņojumu par vardarbību pret cilvēktiesību aizstāvjiem Kolumbijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2021. gada novembrī Kolumbija atzīmēs piekto gadadienu, kopš starp prezidenta Juan Manuel Santos vadīto Kolumbijas valdību un Kolumbijas Revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem — Tautas armiju (FARC-EP) — parakstīts galīgais līgums par bruņota konflikta izbeigšanu un stabila un ilgstoša miera veidošanu, ar ko tika izbeigts vairāk nekā 50 gadus ilgušais konflikts un kas ir nozīmīgs solis stabila un ilgstoša miera veidošanā valstī; tā kā Kolumbija ir saglabājusi savu demokrātisko integritāti, neraugoties uz ilglaicīgiem ārkārtējas vardarbības periodiem;

B.  tā kā Kolumbijas Konstitucionālā tiesa ir aplēsusi, ka būs vajadzīgi vismaz 15 gadi, lai izpildītu galīgo līgumu, vienotā ceļveža 10 gadu plānu un pašreizējo četru gadu daudzgadu miera investīciju plānu, un resursi gandrīz 11,5 miljardu USD apmērā;

C.  tā kā Kolumbijas prezidents Iván Duque un Comunes partijas (bijusī Fuerza Alternativa Revolucionaria del Común (FARC) partija) priekšsēdētājs Rodrigo Londoño 2021. gada 10. martā tikās, lai apspriestu galīgā līguma īstenošanas statusu; tā kā dialogā, ko sekmēja ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Kolumbijā un ANO pārbaudes misijas Kolumbijā vadītājs, abas puses atkārtoti apliecināja savu apņemšanos ievērot galīgo līgumu un vienojās kopīgi izstrādāt ceļvedi atlikušajam laikposmam, kas paredzēts līguma vispārējai īstenošanai, kā arī turpināt centienus stiprināt bijušo kaujinieku reintegrāciju un drošības garantijas;

D.  tā kā arī kādreizējie partizāni turpina reintegrēties civilajā dzīvē un tā kā Kolumbijas tiesu un konstitucionālā sistēma pašlaik pieņem precīzas reformas, lai nodrošinātu, ka tiek īstenotas līgumā ietvertās saistības un uz tām var balstīt valsts nākotni;

E.  tā kā puses galīgajā līgumā vienojās izveidot Īpašo jurisdikciju mieram (JEP), tostarp ieviest visaptverošu sistēmu patiesības, taisnīguma, atlīdzināšanas un neatkārtošanās mērķiem, kā arī nolīgumus par kompensācijām cietušajiem, kā atzīts ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet 2021. gada 10. februāra ziņojumā; tā kā Kolumbija galīgā līguma visaptverošā īstenošanā saskaras ar sarežģītām problēmām, ko saasina Covid-19 situācija un Venecuēlas migrantu ierašanās un uzņemšana;

F.  tā kā 2021. gada 26. janvārī Kolumbijas JEP pasludināja savu pirmo nozīmīgo lēmumu, apsūdzot astoņus bijušā FARC-EP augstākā līmeņa komandierus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, kas pagaidām ir skaidrākais sasniegums pārejas tiesiskuma ziņā valstī; tā kā ir apstiprināts arī progress, kas panākts tā dēvēto “šķietami pozitīvo rezultātu” izmeklēšanā; tā kā JEP ir sākusi veikt pasākumus nolūkā panākt progresu pastāvīga un plūstoša dialoga veidošanā ar pirmiedzīvotājus pārstāvošām iestādēm;

G.  tā kā joprojām tiek gūti nozīmīgi panākumi, kas apliecina miera līguma, kurā pirmo reizi ir iekļauta īpaša dzimumu līdztiesības pieeja, pārveidojošo potenciālu; tā kā visaptverošajā programmā būtu jāpanāk lielāks progress attiecībā uz garantijām sieviešu līderēm, cilvēktiesību aizstāvjiem un programmām, kuru mērķis ir atbalstīt sievietes un meitenes, kas cietušas no vardarbības, tostarp izvarošanas un nolaupīšanas; tā kā, ņemot vērā līguma dažādo nodaļu savstarpējo saistību, ir ārkārtīgi svarīgi aktīvi integrēt dzimumu līdztiesības pieeju visās jomās;

H.  tā kā, neraugoties uz to, ka miera sarunu rezultātā Kolumbijā ir ievērojami samazinājies bojāgājušo un vardarbības gadījumu skaits, drošības pazemināšanās dažādos Kolumbijas reģionos tiek plaši uzskatīta par šķērsli miera procesam, un, saskaņā ar ANO ziņotajiem datiem, ir satraucoši palielinājies vardarbības līmenis, kā arī sociālo un pirmiedzīvotāju līderu, bijušo FARC kaujinieku un cilvēktiesību aizstāvju piespiedu pazušanas un nolaupīšanas gadījumu un slepkavību skaits; tā kā arī drošības spēki tiek pakļauti uzbrukumiem un vardarbībai;

I.  tā kā ANO pārbaudes misija guva apstiprinājumu informācijai par 73 bijušo kaujinieku nogalināšanu 2020. gadā, kas nozīmē, ka kopš miera līguma parakstīšanas 2016. gadā nogalināto bijušo kaujinieku skaits ir sasniedzis 248; tā kā Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) saņēma informāciju par to, ka pagājušā gadā ir tikuši nogalināti 120 cilvēktiesību aizstāvji, un ir gūts apstiprinājums par 53 no šiem gadījumiem; tā kā birojs 2020. gadā konstatēja arī 69 gadījumus ar lieliem civiliedzīvotāju upuriem, kuros gāja bojā pavisam 269 civiliedzīvotāji, to skaitā 24 bērni un 19 sievietes; tā kā ANO ir ziņojusi, ka miera līguma īstenošanā ir jāpieliek lielākas pūles;

J.  tā kā ANO ģenerālsekretārs par prioritātēm ir izvirzījis pievēršanos nemitīgajai vardarbībai pret bijušajiem kaujiniekiem, konfliktu skartajām kopienām, sociālajiem līderiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, vajadzību palielināt reintegrācijas procesa ilgtspēju, integrētas valsts klātbūtnes nostiprināšanu konfliktu skartajās teritorijās, konstruktīva dialoga stiprināšanu starp pusēm kā miera līguma īstenošanas veicinošu elementu un vajadzību stiprināt nosacījumus pušu samierināšanai;

K.  tā kā 2017. gadā Kolumbijas valdība sāka oficiālas miera sarunas ar Nacionālo atbrīvošanās armiju (ELN); tā kā 2019. gada janvārī — drīz pēc tam, kad automašīnā Bogotas policijas akadēmijā eksplodēja ELN ievietota bumba un sprādzienā gāja bojā 22 cilvēki, — prezidenta Iván Duque valdība miera sarunas pārtrauca; tā kā dažos departamentos turpinās konflikti, kuros iesaistīta ELN, tostarp sadursmes ar citiem nelikumīgiem bruņotiem dalībniekiem un valsts drošības spēkiem; tā kā valdība uzstāj, ka iespēja atsākt sarunas ir atkarīga no tā, vai ELN pārtrauc savu vardarbīgo rīcību, tostarp nolaupīšanu, bērnu vervēšanu un mīnu izvietošanu, savukārt ELN saglabā nostāju, ka jebkura šāda valdības prasība ir jāizskata pie sarunu galda;

L.  tā kā Kolumbijas prezidenta Iván Duque Márquez nozīmīgais lēmums izrādīt solidaritāti, legalizējot aptuveni 1 800 000 Venecuēlas migrantu, kuri uzturas valstī, piešķirot pagaidu migrācijas atļaujas, kas ļaus viņiem reģistrēties un stiprināt piekļuvi tādiem valsts pakalpojumiem kā veselības aprūpe un izglītība, kā arī veicinās viņu sociāli ekonomisko integrāciju, tādējādi mazinot viņu neaizsargātību; tā kā Kolumbijai un Venecuēlai ir vairāk nekā 2000 km gara slikti kontrolēta robeža; tā kā Kolumbijas un Venecuēlas pierobežu galvenokārt klāj biezi meži un tajā ir sarežģīts reljefs, kas atvieglo nelikumīgas darbības un ko savā labā izmanto organizētā noziedzība;

M.  tā kā ES trasta fonds Kolumbijai ir piesaistījis 128 miljonus eiro no ES budžeta, 21 dalībvalsts, Čīles un Apvienotās Karalistes; tā kā fonda piektā stratēģiskā komiteja 2021. gada 22. janvārī definēja fonda turpmāko stratēģisko virzību;

N.  tā kā pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme miera procesā, jo tā apvieno cilvēktiesību aizsardzības organizācijas, sieviešu organizācijas, lauku kopienas, afrikāņu izcelsmes Kolumbijas iedzīvotāju un pirmiedzīvotāju kopienas, kuras ir izveidojušas daudzas iniciatīvas un iesniegušas priekšlikumus vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

O.  tā kā ES un Kolumbija uztur ciešu politisko, ekonomisko un tirdzniecības sadarbību, kas izveidota ar 2009. gada novembrī noslēgto saprašanās memorandu un daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu starp Kolumbiju un Peru, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, kuras galīgais mērķis ir ne tikai veicināt pušu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības, bet arī stiprināt mieru, demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un palielināt šo valstu iedzīvotāju labklājību; tā kā Kolumbija ir stratēģisks partneris un svarīgs reģionālās stabilitātes elements; tā kā ES un Kolumbijas Republika izveidoja sistēmu Kolumbijas Republikas dalībai Eiropas Savienības krīžu pārvarēšanas operācijās, kas stājās spēkā 2020. gada 1. martā;

P.  tā kā šīs ciešās attiecības sniedzas līdz pat starptautiskajai sadarbībai par tādiem savstarpēji būtiskiem un daudzpusējiem jautājumiem kā cīņa par mieru un terorisma un narkotiku tirdzniecības apkarošana,

1.  atkārtoti pauž savu atbalstu miera līgumam Kolumbijā un atzinīgi vērtē neseno dialogu starp pusēm, vienlaikus atzīstot to politiskos centienus, reālismu un neatlaidību; atkārtoti pauž gatavību turpināt sniegt visu iespējamo politisko un finansiālo palīdzību, lai atbalstītu miera līguma visaptverošu īstenošanu, papildinātu pēckonflikta posma pasākumus, kuros būtiski svarīga ir vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība, un ņemtu vērā cietušo paustās prioritātes attiecībā uz patiesību, taisnīgumu, nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu un neatkārtošanās garantijām; atkārtoti pauž savu solidaritāti visiem cietušajiem;

2.  uzsver, ka Kolumbijas miera līgums bieži tiek minēts kā paraugs visā pasaulē, jo tas ir piemērs apņēmībai risināt jautājumus, kas savulaik izraisīja konfliktu, un galvenā uzmanība tajā pievērsta cietušo tiesībām un cieņai pret viņiem; atgādina, ka ir jāīsteno visas šī sarežģītā un inovatīvā līguma daļas, jo tās ir savā starpā saistītas un ar tām visām kopā tiek risināti konflikta pamatcēloņi; aicina Kolumbijas valdību turpināt virzību uz priekšu visu miera līguma aspektu īstenošanā;

3.  pauž gandarījumu par Kolumbijas panākumiem tādās jomās kā integrēta lauku reforma, lauku attīstības programmas (PDET), cietušo tiesību ievērošana, nelegālo narkotiku problēmas risināšana, nelikumīgu kultūraugu aizstāšana, zemes restitūcija un bijušo kaujinieku reintegrācija, un mudina pielikt papildu pūles, lai īstenotu visus miera līguma aspektus, jo īpaši tajās sociālekonomiskajās jomas, kurās ir panākts mazāks progress; uzsver, ka ir svarīgi, lai miera process tiktu papildināts ar apņēmīgiem centieniem apkarot nevienlīdzību un nabadzību, tostarp rodot taisnīgus risinājumus cilvēkiem un kopienām, kas ir bijušas spiestas pamest savu zemi; uzskata, ka īpaša palīdzība ir jāsniedz grupām, kas nesamērīgi cietušas no konflikta, piemēram, afrokolumbiešiem un pirmiedzīvotāju kopienām; uzteic miera, samierināšanas un līdzāspastāvēšanas teritoriālo padomju darbu;

4.  uzsver, cik fundamentāli un vēsturiski svarīgi ir attīstības plāni ar teritoriālo pieeju (PDET), ko formulējušas 170 pašvaldību kopienas, kuras visvairāk skārusi pamešana, nabadzība un vardarbība;

5.  atzinīgi vērtē visas JEP līdz šim veiktās darbības ar mērķi veidot nākotni, kuras pamatā būtu miera veidošana un nesodāmības novēršana, un aicina JEP turpināt savus nozīmīgos centienus, neraugoties uz daudzajām grūtībām, tostarp tiesību aktu īstenošanas aizkavēšanos; aicina Kolumbijas iestādes saglabāt integrētās patiesības, tiesiskuma, nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas un neatkārtošanās sistēmas autonomiju un neatkarību un aizsargāt to kā būtisku ieguldījumu ilgtspējīga un ilgstoša miera nodrošināšanā;

6.  nosoda cilvēktiesību aizstāvju, bijušo FARC kaujinieku un sociālo un pirmiedzīvotāju līderu slepkavības un vardarbību pret viņiem; uzsver, ka nemitīgā vardarbība pret šiem cilvēkiem ir viena no lielākajām problēmām Kolumbijā; norāda, ka konflikts ir saasinājies valsts lauku apvidos, un pauž nožēlu par vardarbību, ko šajās teritorijās galvenokārt izraisa nelikumīgi bruņoti grupējumi un organizētā noziedzība, kas saistīta ar narkotiku tirdzniecību un nelikumīgu kalnrūpniecību; norāda, ka ir ziņots par vairākiem gadījumiem, kad notikusi piespiedu pārvietošana, piespiedu vervēšana, seksuāla vardarbība pret bērniem un sievietēm, masu slepkavības, spīdzināšana un citi nežēlīgi noziegumi un uzbrukumi etniskajām kopienām un iestādēm, kā arī veikta valsts iestāžu ietekmēšana; prasa veikt ātru un rūpīgu izmeklēšanu un saukt pie atbildības vainīgos; mudina Kolumbijas valsti pastiprināt un garantēt visu sociālo un politisko līderu, sociālo kustību aktīvistu un vides un lauku kopienu aizstāvju aizsardzību un drošību; ar īpašām bažām norāda uz problemātisko situāciju Kaukas departamentā, kas pieminēta ANO deklarācijā;

7.  atzīst centienus apkarot organizētu bruņotu grupējumu un citu organizāciju noziedzību; uzsver, ka ir jāveic steidzami pasākumi, lai palielinātu viņu aizsardzību, un tāpēc prasa nodrošināt spēcīgāku integrētu valsts klātbūtni attiecīgajās teritorijās, kā arī Nacionālajai drošības garantiju komitejai pieņemt publiskās politikas virzienus nolūkā likvidēt noziedzīgās organizācijas; šajā sakarā atzinīgi vērtē reintegrējamo personu drošības un aizsardzības stratēģisko plānu;

8.  atzinīgi vērtē Cietušo likuma pagarināšanu līdz 2031. gadam un tā budžeta palielināšanu, kas dod labumu vairāk nekā deviņiem miljoniem cilvēku, kuri ir reģistrēti vienotajā cietušo reģistrā, un efektīvu FARC, kas tagad ir Comunes partija, politisko līdzdalību, kā arī progresu gandrīz 14 000 bijušo kaujinieku reintegrācijā; atzinīgi vērtē to, ka valdība ir iepirkusi zemi septiņiem no 24 bijušajiem mācību un reintegrācijas teritoriālajiem apgabaliem (TATR), un uzsver drošības spēku izvietošanu tur papildus sociālās aizsardzības pasākumiem, aptverot vairāk nekā 13 000 bijušo kaujinieku;

9.  atzīst Kolumbijas iestāžu īstenotos centienus un mudina panākt progresu cilvēktiesību pilnīgas un pastāvīgas ievērošanas nodrošināšanā saskaņā ar valsts pienākumu garantēt savu pilsoņu drošību; uzsver, ka laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam samazinājās slepkavību līmenis — no 25 līdz 23,7 uz 100 000 iedzīvotājiem, kā atzīts ANO augstās cilvēktiesību komisāres ziņojumā; atzīst valdības apņemšanos aizsargāt sociālos līderus, cilvēktiesību aizstāvjus un bijušos kaujiniekus, kā arī attālās kopienas;

10.  pauž bažas par to, ka bijušie partizāni, neraugoties uz to, ka viņiem ir pienākums sniegt informāciju par narkotiku tirdzniecības ceļiem un finansējuma avotiem, ar kuriem tiek uzturēti noziedzīgie grupējumi, kas uzbrūk aizstāvjiem, līderiem un bijušajiem kaujiniekiem, joprojām šo informāciju nav snieguši; pauž bažas arī par to, ka termiņš to bijušā FARC-EP aktīvu nodošanai, no kuriem izmaksājamas kompensācijas cietušajiem, bija 2020. gada 31. decembrī, un ir nodoti tikai 4 % no saskaņotās summas;

11.  mudina valdību veikt visus pasākumus, kas pašreizējā ekonomikas konjunktūrā nepieciešami, lai veicinātu ANO ieteiktās strukturālas pārmaiņas, kuras palīdzētu uzlabot vispārējo situāciju un maksimāli palielinātu miera līguma potenciālu panākt pozitīvas pārmaiņas Kolumbijas cilvēktiesību situācijā; aicina pilsoniskās organizācijas sadarboties, lai Kolumbijā atjaunotu uz samierināšanos balstītu līdzāspastāvēšanu;

12.  atkārtoti norāda, ka vardarbība nav leģitīma politiskās cīņas metode, un aicina tās atbalstītājus pieņemt demokrātiju ar visām no tās izrietošajām sekām un prasībām un spert pirmo soli šajā virzienā, kas ietver galīgu atteikšanos no ieročiem un savu ideju un ambīciju aizstāvēšanu, ievērojot demokrātiskus noteikumus un tiesiskumu; šajā sakarā aicina ELN, ko ES ir iekļāvusi teroristisku organizāciju sarakstā, un FARC-EP disidentu grupējumus izbeigt vardarbību un teroristiskus uzbrukumus Kolumbijā un nekavējoties stingri un izlēmīgi apņemties Kolumbijā panākt mieru;

13.  uzsver progresu, kas panākts kājnieku mīnu likvidēšanā 129 pašvaldībās, un to likvidēšanai noteiktā termiņa pagarināšanu līdz 2025. gadam;

14.  ļoti atzinīgi vērtē Kolumbijas ievērojamo un līdz šim nepieredzēto soli, piešķirot pagaidu aizsardzības statusu aptuveni 1 800 000 Venecuēlas migrantu, kas dzīvo šajā valstī, un palīdzot garantēt viņu cilvēktiesības un aizsardzību un mazināt Venecuēlas migrantu Kolumbijā ciešanas, vienlaikus nodrošinot labākas palīdzības iespējas, tostarp attiecībā uz vakcināciju pret Covid-19, aizsardzību un sociālo integrāciju; pauž cerību par to, ka ES iniciatīva, ar ko atbalsta reģionu centienus pārvarēt migrācijas krīzi, pavērs ceļu spēcīgākam atbalstam, kurā būtu ņemta vērā Kolumbijas vienreizējā solidaritāte, un aicina citus starptautiskās sabiedrības locekļus apvienoties, lai atbalstītu Kolumbiju šajā procesā; aicina pastiprināt atbildes reakciju, lai rastu politisku un demokrātisku risinājumu krīzei Venecuēlā;

15.  aicina Komisiju un Eiropadomi jaunajā budžeta periodā divkāršot politisko un finansiālo atbalstu Kolumbijai jauno sadarbības instrumentu ietvaros;

16.  uzsver ES devumu, jo īpaši izmantojot Eiropas Miera fondu Kolumbijā, kas koncentrē savus resursus uz integrētu lauku reformu un atjaunošanu, uzsvaru liekot uz PDET programmām un zemes īpašumtiesību formalizēšanu;

17.  uzsver privātā sektora līdzdalību cietušo atbalstīšanā, reinkorporācijā, nelikumīgu kultūraugu aizstāšanā un 170 PDET pašvaldībās; prasa Komisijai padziļināt sinerģiju starp tirdzniecības nolīgumu un jaunajiem sadarbības instrumentiem, kuru mērķis ir garantēt piekļuvi Eiropas tirgum, apmaiņai un investīcijām, lai nodrošinātu ražošanas projektu ilgtspēju un saņēmēju ienākumus un mazinātu viņu neaizsargātību pret noziedzību un nelikumīgu ekonomiku;

18.  uzsver, ka 2016. gada miera līguma sekmīga īstenošana, kas ir ieguldījums globālā miera un stabilitātes veicināšanā, arī turpmāk būs svarīga prioritāte pastiprinātās divpusējās attiecībās, izmantojot saprašanās memorandu, ko Padome apstiprināja pagājušā gada janvārī; tāpat mudina turpināt sadarbību starp ES un Kolumbiju, lai uzlabotu Kolumbijas un ES iedzīvotāju iztiku, uzlabojot sinerģijas starp ES un Kolumbijas tirdzniecības partnerattiecībām un miera līgumu; atbalsta īpašā sūtņa mieram Kolumbijā pilnvaru termiņa pagarināšanu;

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, pašreizējai ES prezidentūrai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajai asamblejai un Kolumbijas valdībai un Kongresam.

(1) OV C 11, 12.1.2018., 79. lpp.
(2) OV L 354, 21.12.2012., 3. lpp.
(3) OV L 333, 19.12.2015., 3. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 26. jūlijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika