Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2021/2604(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0263/2021

Iesniegtie teksti :

B9-0263/2021

Debates :

PV 17/05/2021 - 23
CRE 17/05/2021 - 23

Balsojumi :

PV 19/05/2021 - 12
PV 20/05/2021 - 4

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0250

Pieņemtie teksti
PDF 145kWORD 50k
Ceturtdiena, 2021. gada 20. maijs - Brisele
Progresa paātrināšana un nevienlīdzības novēršana virzībā uz AIDS kā sabiedrības veselības apdraudējuma likvidēšanu līdz 2030. gadam
P9_TA(2021)0250B9-0263/2021

Eiropas Parlamenta 2021. gada 20. maija rezolūcija par to, lai paātrinātu progresu un novērstu nevienlīdzību ar mērķi līdz 2030. gadam izskaust AIDS kā sabiedrības veselības apdraudējumu (2021/2604(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmi par HIV/AIDS, kurai paredzēts notikt Ņujorkā 2021. gada 8.–10. jūnijā,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 8. jūnijā pieņemto Politisko deklarāciju par HIV un AIDS: paātrināta cīņa pret HIV un AIDS epidēmijas izbeigšana līdz 2030. gadam,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmē 2019. gada 18. oktobrī pieņemto Politisko deklarāciju par veselības aprūpes izmaksu vispārēju segšanu,

–  ņemot vērā UNAIDS 2020. gada atjaunināto globālo ziņojumu ”Seizing the Moment – Tackling entrenched inequalities to end epidemics” (“Tūlītēja rīcība –– iesakņojušās nevienlīdzības novēršana, lai izbeigtu epidēmiju”),

–  ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos 2019. gada ziņojumu par reaģēšanu uz HIV,

–  ņemot vērā Abudžas 2001. gada 27. aprīļa deklarāciju par HIV/AIDS, tuberkulozi un citām saistītām infekcijas slimībām, Āfrikas kopējo nostāju, kas tika izklāstīta 2016. gada augsta līmeņa sanāksmē, un 2016. gada katalītisko satvaru AIDS, tuberkulozes un malārijas izskaušanai Āfrikā līdz 2030. gadam,

–  ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kas pieņemti Ņujorkā 2015. gada septembrī,

–  ņemot vērā Pekinas Rīcības platformu un Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu, kā arī to pārskatīšanas konferenču rezultātus,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. maija secinājumus par dzimumu aspektu attīstības jomā,

–  ņemot vērā ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānu III 2021.–2025. gadam,

–  ņemot vērā ES Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Konsensu par attīstību: ”Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”,

–  ņemot vērā 2010. gada 8. jūlija rezolūciju par pieeju, kas balstīta uz tiesībām, ES rīcībā pret HIV/AIDS(1) un 2017. gada 5. jūlija rezolūciju par ES pasākumiem, kas veicami, reaģējot uz HIV/AIDS, tuberkulozi un C hepatītu(2),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par to, lai paātrinātu progresu un novērstu nevienlīdzību ar mērķi līdz 2030. gadam izskaust AIDS kā sabiedrības veselības apdraudējumu (O-000027/2021 – B9-0015/2021),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā kopš epidēmijas sākuma 1981. gadā ar AIDS ir inficējušies gandrīz 76 miljoni cilvēku un gandrīz 33 miljoni cilvēku ir miruši no cēloņiem, kas saistīti ar AIDS; tā kā HIV epidēmija joprojām ir uzskatāma par pasaules mēroga krīzi un kopumā šobrīd 38 miljoni cilvēku ir inficēti ar HIV; tā kā 2019. gadā ar HIV inficējās 1,7 miljoni cilvēku;

B.  tā kā 2019. gadā 12 miljoniem cilvēku, kuri bija inficēti ar HIV, nebija pieejama dzīvībai glābjoša antiretrovirālā ārstēšana un pasaulē gandrīz 700 000 cilvēku nomira ar AIDS saistītu iemeslu dēļ;

C.  tā kā vispārēja piekļuve antiretrovirālai HIV ārstēšanai un aprūpei ievērojami samazina turpmākas infekcijas pārnešanas risku un ir nodrošinājusi cilvēkiem ar HIV gandrīz normālu dzīves ilgumu un salīdzinoši labu dzīves kvalitāti;

D.  tā kā Covid-19 vēl vairāk saasināja un padziļināja nevienlīdzību, kas veicina HIV epidēmiju, tostarp pārkāpumus cilvēktiesību un seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jomā Pekinas Rīcības platformas un Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmas un to pārskatīšanas konferenču rezultātu kontekstā, kā arī stigmatizāciju un diskrimināciju;

E.  tā kā vīriešiem, kuriem ir seksuālas attiecības ar citiem vīriešiem, transpersonām, personām, kas lieto narkotikas intravenozi, seksuālo pakalpojumu sniedzējiem un viņu klientiem, kā arī ieslodzītajiem (galvenās iedzīvotāju grupas) ir lielāks risks inficēties ar HIV nekā citām grupām; tā kā viņu līdzdalībai cīņā pret HIV ir īpaši būtiska nozīme;

F.  tā kā 159 valstīs ir vismaz viens diskriminējošs vai represīvs tiesību akts, kas kavē reaģēšanu uz HIV; tā kā kriminālatbildības noteikšana cilvēkiem, kuri ir inficēti ar HIV un kuriem draud HIV, veicina stigmatizāciju un diskrimināciju, samazinot profilakses un ārstēšanas pakalpojumu iespējas un palielinot HIV izplatību;

G.  tā kā dzimumu nevienlīdzība, nevienlīdzīga piekļuve izglītībai un seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un informācijai, kā arī seksuāla un ar dzimumu saistīta vardarbība palielina sieviešu un meiteņu neaizsargātību pret HIV un tā kā ar AIDS saistītas slimības ir viens no galvenajiem reproduktīvā vecuma sieviešu nāves cēloņiem pasaulē;

H.  tā kā pašreizējās profilakses metodes nav bijušas pietiekami efektīvas, lai apturētu HIV izplatību, jo īpaši sieviešu vidū, kurām epidēmija rada nesamērīgu slogu, konkrēti Subsahāras Āfrikā; tā kā ir vajadzīgi ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, lai izstrādātu jaunus un uzlabotus instrumentus HIV un AIDS profilaksei, diagnosticēšanai un ārstēšanai, tostarp instrumentus, kuros ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts, un jaunas ārstēšanas iespējas, lai novērstu rezistences rašanos pret HIV zālēm;

I.  tā kā vairāk nekā trešdaļa jaunu inficēšanās gadījumu pieaugušo vidū skar jauniešus vecumā no 15 līdz 27 gadiem un tā kā AIDS izraisītu nāves gadījumu skaits pieaug pusaudžu vidū; tā kā daudziem jauniešiem ir ierobežota piekļuve sociālajai aizsardzībai un seksuālajai un reproduktīvajai veselības aprūpei un programmām, kas viņiem dotu iespēju sevi pasargāt no HIV;

J.  tā kā obligāta visaptveroša seksuālā izglītība skolu sistēmās ir īpaši būtiska, lai novērstu AIDS un citu seksuāli transmisīvo infekciju izplatīšanos;

K.  tā kā cilvēki sarežģītās humanitārajās situācijās un neformālā un nestabilā vidē, personas ar invaliditāti, pirmiedzīvotāji, LGBTIQ+ personas, migranti un mobili iedzīvotāji ir neaizsargāti pret HIV infekciju un saskaras ar īpašām problēmām piekļuvē ar HIV saistītiem pakalpojumiem;

L.  tā kā Subsahāras Āfrika joprojām ir visvairāk skartais reģions, kurā tiek konstatēti 57 % no visiem jaunajiem inficēšanās ar HIV gadījumiem un 84 % no visiem bērnu (vecumā līdz 14 gadiem) inficēšanās ar HIV gadījumiem, kurā ir daudz lielāka HIV izplatība sieviešu nekā vīriešu vidū, katru nedēļu ar HIV inficējoties 4500 meitenēm un jaunām sievietēm (vecumā no 15 līdz 24 gadiem), un kurā dzīvo 25,6 miljoni ar HIV inficētu cilvēku;

M.  tā kā Covid-19 pandēmija rada papildu problēmas reaģēšanai uz AIDS un ir apvērsusi pretējā virzienā dažus līdzšinējos sasniegumus, vairākām valstīm neīstenojot savus 2020. gada mērķus; tā kā tas apdraud IAM mērķrādītāja –– līdz 2030. gadam izskaust AIDS kā sabiedrības veselības apdraudējumu –– sasniegšanu;

N.  tā kā ir jāstiprina noturīgas un ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas kā daļa no veselības aprūpes izmaksu vispārējas segšanas, vienlaikus saglabājot ieguvumus, ko sniedz reaģēšana uz AIDS;

O.  tā kā, lai nodrošinātu tiesības uz veselības vajadzību apmierināšanu, ir jānovērš nevienlīdzība pakalpojumu pieejamībā un jāuzlabo to cilvēku dzīves kvalitāte un labklājība mūža garumā, kuriem ir HIV vai kurus apdraud HIV;

P.  tā kā kopienu un sabiedrības virzītu reaģēšanu, kam ir būtiska nozīme cīņā pret HIV, joprojām apdraud akūts finansējuma trūkums, pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanās un nepietiekama iesaiste un integrācija valstu reaģēšanas pasākumos;

Q.  tā kā vairākām jaunattīstības valstīm ar vidēju ienākumu līmeni patentu aizsardzības dēļ ir grūtības importēt vai ražot uz vietas antiretrovirālo zāļu ģenēriskās versijas; tā kā starptautiski farmācijas uzņēmumi arvien biežāk nepiešķir jaunattīstībām valstīm ar vidēju ienākumu līmeni iespējas saņemt ziedojumus, cenu samazinājumus un brīvprātīgās licences, tādējādi kavējot to iespējas piekļūt cenas ziņā pieejamām ģenēriskajām zālēm;

R.  tā kā cilvēku tiesības uz veselību ir svarīgākas par noteikumiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS); tā kā Dohas deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību ir apstiprinātas jaunattīstības valstu tiesības pilnībā izmantot TRIPS līguma elastīguma noteikumus, lai aizsargātu sabiedrības veselību un jo īpaši nodrošinātu zāļu pieejamību visiem;

S.  tā kā Pasaules fondam AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai, kurš tika izveidots pēc HIV/AIDS izplatības pieauguma visā pasaulē, ir bijusi nozīmīga loma cīņā pret HIV/AIDS,

1.  uzsver, cik svarīgi ir gūt pozitīvus rezultātus ANO augsta līmeņa sanāksmē par HIV/AIDS, kura notiks 2021. gada 8.–10. jūnijā; aicina Padomi sniegt ieguldījumu, lai politiskajā deklarācijā tiktu pieņemts uz nākotni vērsts un vērienīgs saistību kopums;

2.  atkārtoti apstiprina, ka ikvienam ir tiesības baudīt visaugstāko sasniedzamo veselības līmeni, kā arī vienlīdzību, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi;

3.  atzinīgi vērtē ES lomu daudznozaru līmeņa pasaules mēroga reaģēšanā uz AIDS un aicina Komisiju pievērsties AIDS kā globālai sabiedrības veselības krīzei un pastiprināt visus centienus, lai sasniegtu 2025. gada mērķus, tostarp palielinot ieguldījumus UNAIDS un Pasaules fondā AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai;

4.  uzstāj, ka ir būtiski nodrošināt pietiekamus līdzekļus Pasaules fondam AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai, lai tas varētu sniegt izšķirošu ieguldījumu cīņā pret HIV/AIDS;

5.  uzsver, ka pasaules mēroga reaģēšanai uz AIDS ir vajadzīga daudznozaru pieeja un daudzlīmeņu sadarbība, ko raksturo rīcības savlaicīgums, plašs aptvērums, iekļautība, partnerība un inovācija;

6.  aicina Komisiju nodrošināt, ka NDICI plānošanā tiek atbalstīti partnervalstu centieni izveidot spēcīgas un noturīgas veselības aprūpes sistēmas, tostarp veselības pētniecības un regulatīvās sistēmas un kopienas veselības sistēmas, kas spēj nodrošināt veselības aprūpes izmaksu vispārēju segšanu, kurā tiek ņemti vērā ar HIV saistīti aspekti;

7.  prasa Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijai un dalībvalstīm saistībā ar ES cilvēktiesību rīcības plāna un Dzimumu līdztiesības rīcības plāna III īstenošanu veikt pasākumus pret cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības situācijas pasliktināšanos, ko izraisa HIV/AIDS, par prioritāti nosakot cīņu pret stigmatizāciju un diskrimināciju, pret seksuālu vardarbību un ar dzimumu saistītu vardarbību, pret kriminālatbildības noteikšanu par viendzimuma attiecībām un citiem represīviem un diskriminējošiem tiesību aktiem un politikas virzieniem nolūkā veicināt vispārēju seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību pieejamību, piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, tostarp visaptverošai seksuālajai izglītībai, vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei par pieņemamu cenu, piekļuvi darba tirgum un skarto kopienu līdzdalību visās sabiedriskās dzīves jomās;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar partnervalstīm, lai to valsts izglītības plānos iekļautu obligātu visaptverošu seksuālo izglītību ar mērķi novērst AIDS un citu seksuāli transmisīvo slimību izplatīšanos, jo īpaši valstīs ar visaugstākajiem inficēšanās rādītājiem;

9.  atgādina, ka veselība ir priekšnoteikums cilvēces attīstībai; aicina Komisiju ES un Āfrikas stratēģijas ietvaros prioritāti piešķirt veselības aprūpei, kas ietver papildu publisko līdzekļu mobilizēšanu, lai nodrošinātu veselības aprūpes izmaksu vispārēju segšanu, tostarp attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, HIV, tuberkulozi un malāriju, kā arī starptautisko centienu koncentrēšanu uz pētniecību un izstrādi veselības jomā, ES un Āfrikas sadarbības pastiprināšanu veselības pētniecības un inovācijas jomā, kā arī Āfrikas un Eiropas sadarbību, lai palielinātu veselības produktu, aprīkojuma un zāļu ražošanas jaudu; uzsver, ka attīstības palīdzībai galvenokārt vajadzētu būt vērstai uz to, lai nodrošinātu horizontālu veselības aprūpes izmaksu vispārējas segšanas sistēmu, izmantojot holistisku un tiesībās balstītu pieeju, kas paredz ņemt vērā veselības daudzdimensionālo raksturu (cieša saistība ar dzimuma, pārtikas nodrošinājuma, uztura, ūdens, higiēnas, izglītības un nabadzības aspektiem), ievērojot pieeju “Viena veselība”; jo īpaši aicina veicināt ieguldījumus integrētās tiesībās, kas saistītas ar AIDS un seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un meitenēm, seksuālo pakalpojumu sniedzējiem, transpersonām, personām, kas lieto narkotikas intravenozi, ieslodzījumā esošām personām un citām neaizsargātām grupām;

10.  aicina Komisiju novērst ārkārtīgi nepietiekamās ar HIV inficētu bērnu ārstēšanas problēmu, kā arī nodrošināt piekļuvi ar HIV saistītiem pakalpojumiem grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnu ar krūti, lai novērstu HIV pārnešanu no mātes uz bērnu;

11.  aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt tādu izdevumu un resursu mobilizēšanas līmeni, kas nepieciešams, lai visās ES dalībvalstīs sasniegtu 2025. gada mērķus;

12.  aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un partneriem, lai par prioritāti izvirzītu integrētu pieeju veselības drošībai pasaulē, kurā veselības aprūpes izmaksu vispārējas segšanas programmas ietvaros būtu iekļauta cīņa gan pret esošajām pandēmijām, piemēram, HIV, gan pret jaunām pandēmijām;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties spēcīgu politisko lomu dialogā ar ES jaunattīstības partnervalstīm, tostarp kaimiņvalstīm, garantējot, ka tiek izstrādāti plāni ilgtspējīgai pārejai uz pašu valstu nodrošinātu finansējumu, lai ar HIV saistītās programmas arī turpmāk būtu efektīvas un noturīgas un lai tās varētu pastiprināt pēc tam, kad starptautisko līdzekļu devēju atbalsts būs beidzies; aicina Komisiju un Padomi turpināt cieši sadarboties ar minētajām valstīm, lai nodrošinātu, ka tās uzņemas atbildību un apņemas reaģēt uz HIV;

14.  aicina ES izveidot skaidru un pasaules mērogā saskaņotu Savienības Covid-19 vakcinācijas stratēģiju, galveno uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu vienlīdzīgu, cenas ziņā pieejamu un savlaicīgu piekļuvi vakcīnām jaunattīstības valstu iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kas pieder neaizsargātām un augsta riska grupām, tostarp cilvēkiem, kas inficēti ar HIV/AIDS; tādēļ aicina ES atbalstīt Pasaules Tirdzniecības organizācijas struktūrā ierosināto Indijas un Dienvidāfrikas iniciatīvu uz laiku nepiemērot intelektuālā īpašuma tiesības attiecībā uz Covid-19 vakcīnām, aprīkojumu un ārstniecības līdzekļiem un mudina farmācijas uzņēmumus īstenot zināšanu un datu apmaiņu Pasaules Veselības organizācijas Covid-19 tehnoloģiju piekļuves krātuvē (C-TAP);

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka pasaules mēroga reaģēšanā uz Covid-19 tiek ņemta vērā pieredze, kas gūta cīņā pret HIV, piemēram: cilvēktiesību aizsardzība un stigmatizācijas un diskriminācijas novēršana, jo īpaši attiecībā uz galvenajām un citām neaizsargātām iedzīvotāju grupām; ar dzimumu saistītu šķēršļu veselībai novēršana; atbalsts veselības aprūpes speciālistiem un pētniekiem, jo īpaši nepietiekamu resursu apstākļos; kopienu iesaistīšana reaģēšanas pasākumos un ierobežotu resursu un jaunu rīku taisnīga piešķiršana, lai neviens netiktu aizmirsts;

16.  mudina ES izstrādāt visaptverošu pasaules mēroga stratēģiju un ceļvedi ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, tostarp attiecībā uz veselību un HIV/AIDS ierobežošanas mērķiem; norāda, ka šajā stratēģijā būtu īpaši jāņem vērā Covid-19 ietekme, jo IAM sasniegšana ir sevišķi svarīga, lai mēs būtu gatavi pārvarēt turpmākas pandēmijas un citus satricinājumus, tostarp grūtības, kas skar veselības aprūpes sistēmas; aicina izstrādāt efektīvu vispārēju ES ilgtermiņa veselības aizsardzības stratēģiju; uzstāj, ka Komisijai ir jādivkāršo centieni un jāpastiprina darbs pie efektīvām pasaules mēroga veselības programmām, kas vērstas uz veselības aprūpes sistēmām jaunattīstības valstīs;

17.  aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un partneriem, lai atbalstītu tādu pakalpojumu sniegšanu, kas nodrošina galveno un citu prioritāro iedzīvotāju grupu vajadzību apmierināšanu, kuras saskaras ar īpašām problēmām piekļūt ar HIV saistītiem pakalpojumiem, tostarp nodrošinot jauniešu vajadzībām pielāgotus seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus;

18.  aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un partneriem, lai veicinātu un atbalstītu stingrāku apņemšanos nodrošināt HIV ārstēšanu visās konfliktu zonās un izskaust ar HIV saistītu diskrimināciju pret bēgļiem, jo īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi antiretrovirālai ārstēšanai un veselības aprūpes pakalpojumiem uzņēmējvalstīs;

19.  aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un partneriem, lai palielinātu sociālās aizsardzības atbalstu, tostarp pārtikas nodrošinājuma un uztura ziņā neaizsargātām iedzīvotāju grupām, jo īpaši cilvēkiem ar invaliditāti, ar HIV inficētiem cilvēkiem un bāreņiem, kuru vecāki miruši no AIDS;

20.  aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un partneriem, lai sniegtu atbalstu un nodrošinātu ieguldījumus kopienas iesaistīšanā un sabiedrības virzītā reaģēšanā, kas ir galvenie elementi efektīvā reaģēšanā uz HIV/AIDS un cīņā pret stigmatizāciju un diskrimināciju saistībā ar HIV/AIDS, kā arī iekļaut HIV profilaksi un aprūpi citos vietējos veselības aprūpes pakalpojumu piedāvājumos kā vienotu sākumpunktu informācijai, izglītībai, saziņai un apmācībai par HIV;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ieguldījumus reāllaika datu vākšanā un nodrošināt stabilu datubāzi, kurā tiktu iekļauta potenciāla HIV un citu ar nabadzību saistītu un novārtā atstātu infekcijas slimību cenas ziņā pieņemama un pieejama dzimumsensitīva diagnostiska, terapija un vakcīnas pret šīm slimībām, un stiprināt reģionālās un starpreģionālās spējas un sadarbību zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā; mudina ES sniegt īpašu atbalstu jaunattīstības valstīm, sevišķi vismazāk attīstītajām valstīm, TRIPS līgumā sabiedrības veselības aizsardzībai paredzētā efektīvā elastīguma mehānisma īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz obligātu licencēšanu un paralēlu importu, un optimizēt brīvprātīgu licencēšanas un tehnoloģiju koplietošanas mehānismu izmantošanu nolūkā sasniegt sabiedrības veselības mērķus, uzstājot, lai starptautiski farmācijas uzņēmumi šādos mehānismos iekļautu jaunattīstības valstis ar vidēju ienākumu līmeni un šajās valstīs piedāvātu HIV ārstēšanu par pieņemamu cenu; plašākā nozīmē mudina pētniecības un izstrādes izdevumus neiekļaut zāļu cenā, piemēram, izmantojot patentu kopfondus, atvērtā pirmkoda pētniecību, dotācijas un subsīdijas, lai visiem, kam šīs zāles ir vajadzīgas, nodrošinātu to ilgtspējīgu pieejamību un pieņemamu cenu, kā arī garantētu piekļuvi ārstēšanai;

22.  aicina Komisiju iebilst pret TRIPS+ pasākumu iekļaušanu brīvās tirdzniecības nolīgumos ar jaunattīstības valstīm ar vidēju ienākumu līmeni, lai nodrošinātu, ka jebkāda HIV antiretrovirālā ārstēšana ir cenas ziņā pieejama, pilnībā ievērojot Dohas deklarāciju par TRIPS un sabiedrības veselību;

23.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam un UNAIDS.

(1) OV C 351E, 2.12.2011., 95. lpp.
(2) OV C 334, 19.9.2018., 106. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 9. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika