Eiropas Parlamenta 2021. gada 20. maijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (COM(2020)0642 – C9-0321/2020 – 2020/0289(COD))(1)
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 2. apsvērums
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/20064 tika pieņemta, lai sekmētu no Orhūsas konvencijas izrietošo saistību izpildi, nosakot kā Savienības iestādēm un struktūrām to piemērot.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/20064 tika pieņemta, lai sekmētu no Orhūsas konvencijas izrietošo saistību izpildi, nosakot kā Savienības iestādēm un struktūrām to piemērot. Tādēļ ar šo regulu groza Regulu (EK) Nr. 1367/2006, lai īstenotu Konvencijas 9. panta 3. un 4. punktu.
__________________
__________________
4 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).
4 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums
(3) Komisija savā 2019. gada 11. decembra Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai adresētajā paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” pauda, ka apsvērs iespēju pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1367/2006, lai uzlabotu iedzīvotāju un vides nevalstisko organizāciju, kam ir bažas par vidi ietekmējošu lēmumu atbilstību tiesību aktiem vides jomā, piekļuvi administratīvajai pārskatīšanai un pārskatīšanai tiesā ES līmenī. Komisija arī apņēmās veikt pasākumus, lai visās dalībvalstīs uzlabotu iedzīvotāju un NVO iespējas vērsties valsts tiesu iestādēs; tā šajā nolūkā publicēja paziņojumu:“Tiesu iestāžu pieejamības uzlabošana saistībā ar vides jautājumiem ES un tās dalībvalstīs”.
(3) Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu pauda, ka apsvērs iespēju pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1367/2006, lai uzlabotu iedzīvotāju un vides nevalstisko organizāciju, kam ir konkrētas bažas par vidi ietekmējošu administratīvu aktu atbilstību tiesību aktiem vides jomā, piekļuvi administratīvajai pārskatīšanai un pārskatīšanai tiesā ES līmenī. Komisija arī apņēmās veikt pasākumus, lai visās dalībvalstīs uzlabotu iedzīvotāju un NVO iespējas vērsties valsts tiesu iestādēs; tā šajā nolūkā 2020. gada 14. oktobrī publicēja paziņojumu par tiesu iestāžu pieejamības uzlabošanu saistībā ar vides jautājumiem ES un tās dalībvalstīs, kurā tā apstiprina, ka “tiesu iestāžu pieejamība vides lietās, vēršoties gan Eiropas Savienības Tiesā (EST), gan valstu tiesās kā Savienības tiesās, ir svarīgs atbalsta pasākums, kas palīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa pārkārtošanās mērķus un nostiprināt pilsoniskās sabiedrības kā demokrātijas sargātājas lomu”.
Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns)
(3a) Orhūsas konvencijas 9. panta 4. punktā ir noteikts, ka tiesvedībai Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punkta piemērošanas jomā nevajadzētu būt pārmērīgi dārgai. Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1367/2006 12. pantu veiktā tiesvedība nav pārmērīgi dārga1a un ka prasības pieteikuma iesniedzējam izmaksas ir paredzamas, Savienības iestādēm un struktūrām, ja tās uzvar tiesvedībā, būtu jāiesniedz saprātīga apmēra izmaksu atlīdzināšanas pieprasījumi.
__________________
1a Komisijas 2019. gada 4. aprīļa paziņojums “Vides politikas īstenošanas 2019. gada pārskats: Eiropa, kas aizsargā savus pilsoņus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti” un Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojums “Tiesu iestāžu pieejamības uzlabošana saistībā ar vides jautājumiem ES un tās dalībvalstīs”.
Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 4. apsvērums
(4) Ņemot vērā Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punktu, kā arī Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejas paustās bažas5, būtu jānodrošina Savienības tiesību aktu atbilstība Orhūsas konvencijas noteikumiem par iespēju vērsties tiesu iestādēs vides jautājumos tādā veidā, kas ir saderīgs ar Savienības tiesību aktu pamatprincipiem un kārtību, kādā notiek pārskatīšana tiesā.
(4) Ņemot vērā Orhūsas konvencijas 9. panta 3. un 4. punktu, kā arī Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejas ieteikumus5, būtu jānodrošina Savienības tiesību aktu atbilstība Orhūsas konvencijas noteikumiem par iespēju vērsties tiesu iestādēs vides jautājumos tādā veidā, kas ir saderīgs ar Savienības tiesību aktu, tostarp tās Līgumu, pamatprincipiem un kārtību, kādā notiek pārskatīšana tiesā. Regula (EK) Nr. 1367/2006 būtu attiecīgi jāgroza.
__________________
__________________
5Sk. Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejas konstatējumus lietā ACCC/C/2008/32 https://www.unece.org/env/pp/compliance/Compliancecommittee/32TableEC.html.
5 Orhūsas konvencijas Atbilstības komitejas ieteikumi ACCC/M/2017/3 un ACCC/C/2015/128, kas pieejami https://unece.org/env/pp/cc/accc.m.2017.3_european-union and https://unece.org/env/pp/cc/accc.c.2015.128_european-union.
Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns)
(4a) Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punkts paredz, ka katra puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina, ka skartās sabiedrības daļas locekļiem, ja tie atbilst attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, ir pieejamas tiesas vai citas pārskatīšanas procedūras, lai apstrīdētu jebkura tāda lēmuma, darbības vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, kas ir pretrunā attiecīgās valsts tiesību aktiem vides jomā. Orhūsas regulā paredzētā administratīvās pārskatīšanas procedūra papildina vispārējo Savienības administratīvās pārskatīšanas un pārskatīšanas tiesā sistēmu, kura ļauj sabiedrības locekļiem prasīt pārskatīt administratīvos aktus, ceļot tiešu prasību Savienības līmenī, proti, saskaņā ar LESD 263. panta 4. punktu, un saskaņā ar LESD 267. pantu — ar valstu tiesu starpniecību, jo tās atbilstīgi Līgumiem ir neatņemama Savienības sistēmas sastāvdaļa.
Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 5. apsvērums
(5) Regulā (EK) Nr. 1367/2006 noteiktais ierobežojums, kas paredz, ka iekšējo pārskatīšanu var veikt tikai attiecībā uz individuāla rakstura administratīvajiem aktiem, ir galvenais šķērslis vides nevalstiskajām organizācijām, kas vēlas izmantot Regulas 10. pantā paredzēto iekšējās pārskatīšanas procedūru arī attiecībā uz administratīvajiem aktiem, kuru darbības joma ir plašāka. Tāpēc ir jāpaplašina Regulā paredzētās iekšējās pārskatīšanas procedūras darbības joma, lai tajā iekļautu arī vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus.
(5) Regulā (EK) Nr. 1367/2006 noteiktais ierobežojums, kas paredz, ka iekšējo pārskatīšanu var veikt tikai attiecībā uz individuāla rakstura administratīvajiem aktiem, ir bijis galvenais iemesls, kādēļ par neatbilstīgiem ir atzīti to vides nevalstisko organizāciju pieprasījumi, kas vēlas izmantot Regulas 10. pantā paredzēto iekšējās pārskatīšanas procedūru arī attiecībā uz administratīvajiem aktiem, kuru darbības joma ir plašāka. Tāpēc ir lietderīgi paplašināt Regulā paredzētās iekšējās pārskatīšanas procedūras darbības jomu, lai tajā iekļautu arī vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus.
Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 6. apsvērums
(6) Regulā (EK) Nr. 1367/2006 sniegtajā administratīva akta definīcijā jāiekļauj arī neleģislatīvi akti. Neleģislatīvs akts var ietvert arī valsts līmeņa īstenošanas pasākumus, pret kuriem vides nevalstiskās organizācijas var iegūt tiesību aizsardzību tiesā, tostarp Eiropas Savienības Tiesā (EST), izmantojot LESD 267. pantā paredzēto prejudiciālā nolēmuma tiesvedību. Tāpēc no iekšējās pārskatīšanas darbības jomas ir lietderīgi izslēgt tādus šādu neleģislatīvu aktu noteikumus, attiecībā uz kuriem ES tiesību aktos ir skaidri noteikta prasība pieņemt īstenošanas pasākumus valsts līmenī.
(6) Regulā (EK) Nr. 1367/2006 sniegtajā administratīva akta definīcijā jāiekļauj arī neleģislatīvi akti. Neleģislatīvs akts var ietvert arī valsts līmeņa īstenošanas pasākumus, pret kuriem var iegūt tiesību aizsardzību tiesā, tostarp Eiropas Savienības Tiesā (EST), izmantojot LESD 267. pantā paredzēto prejudiciālā nolēmuma tiesvedību.
Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 7. apsvērums
(7) Juridiskās noteiktības labad, lai kādus noteikumus varētu izslēgt no administratīvā akta jēdziena, Savienības tiesību aktos attiecībā uz šiem noteikumiem ir skaidri jānosaka prasība pieņemt īstenošanas aktus.
svītrots
Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 9. apsvērums
(9) Regulas (EK) Nr. 1367/2006 darbības joma aptver saskaņā ar vides tiesībām pieņemtus aktus. Turpretī Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punkts attiecas uz tādu aktu apstrīdēšanu, kuri “pārkāpj” vides tiesību aktus. Tāpēc ir jāprecizē, ka iekšējā pārskatīšana jāveic, lai pārbaudītu, vai administratīvais akts pārkāpj vides tiesību aktus.
(9) Regulas (EK) Nr. 1367/2006 darbības joma aptver saskaņā ar vides tiesībām pieņemtus aktus. Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punkts attiecas uz tādu aktu vai bezdarbības apstrīdēšanu, kas “pārkāpj” vides tiesību aktus. Tāpēc saskaņā ar EST judikatūru ir jāprecizē, ka iekšējā pārskatīšana būtu jāveic, lai pārbaudītu, vai administratīvais akts pārkāpj vides tiesību aktus 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē.
Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 10. apsvērums
(10) Izvērtējot, vai administratīvajā aktā ir noteikumi, kas to seku dēļ varētu pārkāpt vides tiesību aktus, ir jāņem vērā, vai šie noteikumi varētu negatīvi ietekmēt LESD 191. pantā paredzēto Savienības politikas mērķu īstenošanu vides jomā. Tādējādi iekšējās pārskatīšanas mehānismam jāaptver arī akti, kas ir pieņemti, īstenojot arī citas rīcībpolitikas, ne tikai Savienības vides rīcībpolitiku.
(10) Izvērtējot, vai administratīvajā aktā ir noteikumi, kas varētu pārkāpt vides tiesību aktus 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē, saskaņā ar EST judikatūru ir jāizvērtē, vai šie noteikumi varētu negatīvi ietekmēt LESD 191. pantā paredzēto Savienības politikas mērķu īstenošanu vides jomā. Ja tas tā ir, iekšējās pārskatīšanas mehānismam jāaptver arī akti, kas ir pieņemti, īstenojot arī citas rīcībpolitikas, ne tikai Savienības vides rīcībpolitiku.
Grozījums Nr. 11 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns)
(10a) ņemot vērā LESD 263. panta pirmo daļu, kā to interpretējusi EST1a, tiek uzskatīts, ka tiesību aktam ir ārēja ietekme un tādējādi uz to var attiecināt pieprasījumu veikt pārskatīšanu, ja tā mērķis ir radīt tiesiskas sekas trešām personām. Tāpēc administratīvie akti, piemēram, iecelšana amatā vai sagatavojoši tiesību akti, kas nerada tiesiskas sekas trešām personām un ko nevar uzskatīt par tādiem, kuriem ir ārēja ietekme saskaņā ar EST judikatūru, nebūtu jāuzskata par administratīviem aktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1367/2006.
__________________
1a Tiesas 2013. gada 3. oktobra spriedums lietā Inuit Tapiriit Kanatami un citi / Parlaments un Padome, C-583/11 P, ECLI:EU:C:2013:625, 56. punkts.
Grozījums Nr. 12 Regulas priekšlikums 10.b apsvērums (jauns)
(10b) Lai nodrošinātu juridisko konsekvenci, tiek uzskatīts, ka aktam ir juridiskas sekas un tādējādi uz to var attiecināt pieprasījumu veikt pārskatīšanu saskaņā ar LESD 263. panta pirmo daļu, kā to interpretējusi EST1a. Uzskatīt, ka aktam ir juridiskas sekas, nozīmē to, ka uz aktu var attiecināt pieprasījumu veikt pārskatīšanu neatkarīgi no tā formas, jo akta būtību vērtē pēc tā radītajām sekām, mērķa un satura1b.
__________________
1aTiesas 2021. gada 29. janvāra spriedums lietā ClientEarth/EIB, T-9/19, ECLI:EU:T:2021:42, 149. un 153. punkts. Sk. arī spriedumu lietā C-583/11 P, 56. punkts.
1bTiesas 1957. gada 10. decembra spriedums lietās Usines à tubes de la Sarre/Augstā iestāde, 1/57 un 14/57, ECLI:EU:C:1957:13, 114. lpp.; 1971. gada 31. marta spriedums lietā Komisija/Padome, 22/70, ECLI:EU:C:1971:32, 42. punkts; 1993. gada 16. jūnija spriedums lietā Francija/Komisija, C-325/91, ECLI:EU:C:1993:245, 9. punkts; 1997. gada 20. marta spriedums lietā Francija/Komisija, C-57/95, ECLI:EU:C:1997:164, 22. punkts un 2011. gada 13. oktobra spriedums lietā Deutsche Post un Vācija/Komisija, C-463/10 un C-475/10 P, ECLI:EU:C:2011:656, 36. punkts.
Grozījums Nr. 13 Regulas priekšlikums 10.c apsvērums (jauns)
(10c) Visi administratīvās pārskatīšanas un/vai pārskatīšanas tiesā procesuālie termiņi būtu jāpiemēro tikai tad, kad ieinteresētajām personām faktiski ir zināms tā administratīvā akta saturs, kas saistīts ar svarīgām sabiedrības interesēm, kuras aizsargā vides tiesības, un kas vēlāk tiek apstrīdēts, jo īpaši gadījumos, kad individuālais administratīvais akts ir novecojis. Tas ir nepieciešams, lai izvairītos no prakses, kas varētu būt pretrunā Orhūsas konvencijas 9. pantam un EST judikatūrai, jo īpaši Tiesas 2019. gada 12. novembra spriedumam lietā C-261/18, Komisija/Īrija1a.
__________________
1a Tiesas 2019. gada 12. novembra spriedums lietā C-261/18 Komisija/Īrija, ECLI:EU:C:2019:955.
Grozījums Nr. 14 Regulas priekšlikums 10.d apsvērums (jauns)
(10d) Agrīni un efektīvi sabiedrības līdzdalības līdzekļi Savienības leģislatīvo un neleģislatīvo aktu izstrādē un pieņemšanā ir svarīgi, lai varētu risināt problēmas agrīnā posmā un novērtēt, vai ir jāiesniedz papildu priekšlikums ar mērķi uzlabot sabiedrības līdzdalību horizontāli.
Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums 11.a apsvērums (jauns)
(11a) Ņemot vērā vides nevalstisko organizāciju būtisko lomu informētības palielināšanā un tiesvedības uzsākšanā, Savienības iestādēm un struktūrām būtu jānodrošina pienācīga piekļuve informācijai, iespēja līdzdarboties un iespēja vērsties tiesā.
Grozījums Nr. 16 Regulas priekšlikums 12. apsvērums
(12) Saskaņā ar EST6 judikatūru vides nevalstiskajām organizācijām, kas pieprasa veikt administratīva akta iekšēju pārskatīšanu, izklāstot sava pārskatīšanas pieprasījuma pamatojumu, ir jāiesniedz pietiekami izsmeļoši fakti vai juridiskie argumenti, lai rastos nopietnas šaubas.
(12) Saskaņā ar EST6 judikatūru pusei, kas pieprasa veikt administratīva akta iekšēju pārskatīšanu, izklāstot sava pārskatīšanas pieprasījuma pamatojumu, ir jāiesniedz pietiekami izsmeļoši fakti vai juridiskie argumenti, lai rastos nopietnas šaubas. Šī prasība būtu jāpiemēro arī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1367/2006.
__________________
__________________
6 Tiesas 2019. gada 12. septembra spriedums lietā C-82/17, TestBioTech/Komisija, ECLI:EU:C:2019:719, 69. punkts.
6 Tiesas 2019. gada 12. septembra spriedums lietā C-82/17, TestBioTech/Komisija, ECLI:EU:C:2019:719, 69. punkts un spriedums lietā T-9/19.
Grozījums Nr. 17 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns)
(12a) Iekšējās pārskatīšanas pieprasījuma izskatīšanas laikā citām personām, kuras attiecīgais pieprasījums tieši ietekmē, piemēram, uzņēmumiem vai publiskām iestādēm, vajadzētu būt iespējai iesniegt komentārus attiecīgajai Savienības iestādei vai struktūrai Regulā (EK) Nr. 1367/2006 noteiktajos termiņos.
Grozījums Nr. 18 Regulas priekšlikums 12.b apsvērums (jauns)
(12b) Saskaņā ar EST judikatūru1a gadījumā, ja valsts atbalsta pasākums, ko veic saskaņā ar LESD 107. pantu, ir pretrunā Savienības tiesību aktiem vides jomā, šo valsts atbalsta pasākumu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.Komisijai būtu jāizstrādā skaidras pamatnostādnes, kas atvieglotu novērtējumu par valsts atbalsta saderību ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, tostarp Savienības tiesību aktiem vides jomā.
_____________
1a Tiesas 2020. gada 22. septembra spriedums lietā Austrija/Komisija, C-594/18 P, ECLI:EU:C:2020:742.
Grozījums Nr. 19 Regulas priekšlikums 12.c apsvērums (jauns)
(12c) Regulā (EK) Nr. 1367/2006 ir paredzēti kopīgi noteikumi, darbības joma un definīcijas attiecībā uz piekļuvi informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Savienības līmenī. Tas ir lietderīgi un palīdz nodrošināt juridisko noteiktību un uzlabot tādu īstenošanas pasākumu pārskatāmību, ko veic saskaņā ar Orhūsas konvencijā paredzētajām saistībām.
Grozījums Nr. 20 Regulas priekšlikums 12.d apsvērums (jauns)
(12d) Pārskatīšanas procedūru darbības jomai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1367/2006 būtu jāietver gan apstrīdētā akta materiāltiesiskā, gan procesuālā likumība. Saskaņā ar EST judikatūru tiesvedībā, kas tiek īstenota atbilstoši LESD 263. panta 4. punktam un Regulas (EK) Nr. 1367/2006 12. pantam, prasības pamatā nevar būt jauns pamatojums vai pierādījumi, kas nav iekļauti pieprasījumā veikt pārskatīšanu, jo pretējā gadījumā tiktu atņemta prasības par šāda pieprasījuma pamatojumu, kas ir ietverta Regulas (EK) Nr. 1367/2006 10. panta 1. punktā, lietderīgā iedarbība un tiktu grozīts ar šo pieprasījumu uzsāktās procedūras priekšmets1a.
__________________
1aTiesas spriedums lietā C-82/17 P, 39. punkts.
Grozījums Nr. 21 Regulas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns)
(13a) Uz dalībvalstu publisko iestāžu pieņemtiem aktiem, tostarp valsts īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti dalībvalstu līmenī un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem paredzēti neleģislatīvā aktā, atbilstīgi Līgumiem un valstu tiesu autonomijas principam Regulas (EK) Nr. 1367/2006 darbības joma neattiecas.
Grozījums Nr. 22 Regulas priekšlikums 14. apsvērums
(14) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), jo īpaši tiesības uz labu pārvaldību (41. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants). Šī Regula palīdz uzlabot ES administratīvās pārskatīšanas un pārskatīšanas tiesā sistēmas efektivitāti , tādējādi stiprinot Hartas 41. un 47. panta piemērošanu un sekmējot tiesiskumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 2. pantā.
(14) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), jo īpaši vides aizsardzības princips (37. pants), tiesības uz labu pārvaldību (41. pants) un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants). Šī Regula palīdz uzlabot Savienības administratīvās pārskatīšanas un pārskatīšanas tiesā sistēmas efektivitāti vides jautājumu jomā, tādējādi stiprinot Hartas 37., 41. un 47. panta piemērošanu un sekmējot tiesiskumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 2. pantā.
Grozījums Nr. 23 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1. punkts Regula (EK) Nr. 1367/2006 2. pants – 1. punkts – g apakšpunkts
(g) “administratīvs akts” ir jebkurš tāds Savienības iestādes vai struktūras pieņemts neleģislatīvs akts, kas ir juridiski saistošs un kam ir ārēja ietekme, un kas ietver noteikumus, kuri to ietekmes dēļ var pārkāpt tiesību aktus vides jomā regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē, izņemot tos minētā akta noteikumus, attiecībā uz kuriem Savienības tiesību aktos ir skaidri noteikta prasība pieņemt īstenošanas pasākumus Savienības vai valsts līmenī;
g) “administratīvs akts” ir jebkurš tāds Savienības iestādes vai struktūras pieņemts neleģislatīvs akts, kam ir juridiskas sekas un ārēja ietekme un kas ietver noteikumus, kuri var pārkāpt tiesību aktus vides jomā regulas 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē; administratīvie akti neietver aktus, ko pieņēmušas dalībvalstu publiskās iestādes;
Grozījums Nr. 24 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1367/2006 2. pants – 2. punkts
1.a Regulas 2. panta 2. punktu groza šādi:
2. Administratīvi akti un administratīva bezdarbība neietver pasākumus vai bezdarbību, ko veic Kopienas iestāde vai struktūra, kura darbojas kā administratīvās pārskatīšanas struktūra, piemēram, atbilstīgi:
“2. Administratīvi akti un administratīva bezdarbība neietver pasākumus vai bezdarbību, ko veic Kopienas iestāde vai struktūra, kura darbojas kā administratīvās pārskatīšanas struktūra atbilstīgi:
a) Līguma 81., 82., 86. un 87. pantam (konkurences noteikumi);
a) Līguma 81. un 82. pantam [LESD 101. un 102. pants] (tostarp noteikumi par apvienošanos);
b) Līguma 226. un 228. pantam (pārkāpuma lietas izskatīšana);
b) Līguma 226. un 228. pantam [LESD 258. un 260. pants](pārkāpuma lietas izskatīšana);
c) Līguma 195. pantam (ombuda veiktā izmeklēšana);
c) Līguma 195. pantam [LESD 228. pants] (ombuda veiktā izmeklēšana);
d) Līguma 280. pantam (lietas, ko izskata Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai).
d) Līguma 280. pantam [LESD 325. pants] (lietas, ko izskata Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai);
da) 86. un 87. pantam [LESD 106. un 107. pants] (konkurences noteikumi) līdz ... [18 mēneši pēc šīs regulas pieņemšanas];
db) ne vēlāk kā ... [18 mēneši pēc šīs regulas pieņemšanas dienas] Komisija pieņem pamatnostādnes, lai atvieglotu novērtējumu par valsts atbalsta saderību ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem vides jomā, tostarp attiecībā uz informāciju, kas dalībvalstīm jāiesniedz, kad tās paziņo Komisijai par valsts atbalstu.”
Grozījums Nr. 25 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1367/2006 4. pants – 2. punkts
1.b Regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2. Pieejamo un izplatāmo vides informāciju pēc vajadzības atjaunina. Papildus Regulas (EK) Nr.1049/2001 12. panta 2. un 3. punktā un 13. panta 1. un 2. punktā uzskaitītajiem dokumentiem minētās datubāzes vai reģistri ietver šādus dokumentus:
“2. Pieejamo un izplatāmo vides informāciju pēc vajadzības atjaunina. Papildus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 12. panta 2. un 3. punktā un 13. panta 1. un 2. punktā uzskaitītajiem dokumentiem minētajās datubāzēs vai reģistros iekļauj šādus dokumentus, tiklīdz tie tiek konsolidēti:
a) starptautisko līgumu, konvenciju vai nolīgumu un Kopienas tiesību aktu tekstus vides jomā vai saistībā ar to, kā arī ar vidi saistītu politikas dokumentu, plānu un programmu tekstus;
a) starptautisko līgumu, konvenciju vai nolīgumu un Savienības tiesību aktu tekstus vides jomā vai saistībā ar to, kā arī ar vidi saistītu politikas dokumentu, plānu un programmu tekstus;
aa) dalībvalstu nostājas, kas paustas lēmumu pieņemšanas procedūrās, kuru rezultātā pieņem Savienības tiesību aktus vai administratīvos aktus vides jomā vai saistībā ar to;
b) ziņojumus par panākumiem attiecībā uz a) apakšpunktā minēto dokumentu īstenošanu, ja tie ir sagatavoti vai glabājas elektroniskā formā Kopienas iestādēs vai struktūrās;
b) ziņojumus par panākumiem attiecībā uz a) apakšpunktā minēto dokumentu īstenošanu, ja tie ir sagatavoti vai glabājas elektroniskā formā Savienības iestādēs vai struktūrās;
c) pasākumus, kas par Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem veikti tiesvedībā, sākot no argumentēta atzinuma stadijas, atbilstīgi Līguma 226. panta 1. punktam;
c) pasākumus, kas par Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem veikti tiesvedībā, sākot no argumentēta atzinuma stadijas, atbilstīgi Līguma 258. panta 1. punktam;
d) ziņojumus par vides stāvokli, kā minēts 4. punktā;
d) ziņojumus par vides stāvokli, kā minēts 4. punktā;
e) datus vai datu kopsavilkumus pēc to darbību monitoringa, kuras ietekmē vai var ietekmēt vidi;
e) datus vai datu kopsavilkumus pēc to darbību monitoringa, kuras ietekmē vai var ietekmēt vidi;
f) atļaujas, kam ir būtiska ietekme uz vidi, un vienošanās vides jomā, vai norādes, kur šo informāciju var pieprasīt vai kur tai var piekļūt;
f) atļaujas, kam ir būtiska ietekme uz vidi, un vienošanās vides jomā, vai norādes, kur šo informāciju var pieprasīt vai kur tai var piekļūt;
g) pētījumus par ietekmi uz vidi un riska novērtējumus attiecībā uz vides elementiem, vai norādi, kur šo informāciju var pieprasīt vai kur tai var piekļūt.
g) pētījumus par ietekmi uz vidi un riska novērtējumus attiecībā uz vides elementiem, vai norādi, kur šo informāciju var pieprasīt vai kur tai var piekļūt.
Grozījums Nr. 26 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1367/2006 10. pants – 1. punkts – 1. daļa
Jebkura nevalstiska organizācija, kas atbilst 11. pantā noteiktajiem kritērijiem, ir tiesīga Savienības iestādei vai struktūrai, kas ir pieņēmusi administratīvu aktu vai — ja ir konstatēta iespējama administratīva bezdarbība — kam būtu bijis jāpieņem šāds akts, iesniegt pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu, pamatojoties uz to, ka šāds akts vai bezdarbība pārkāpj tiesību aktus vides jomā.
Jebkura nevalstiska organizācija vai sabiedrības locekļi, kas atbilst 11. pantā noteiktajiem kritērijiem, ir tiesīgi Savienības iestādei vai struktūrai, kas ir pieņēmusi administratīvu aktu vai — ja ir konstatēta iespējama administratīva bezdarbība — kam būtu bijis jāpieņem šāds akts, iesniegt pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu, pamatojoties uz to, ka šāds akts vai bezdarbība pārkāpj tiesību aktus vides jomā.
Grozījums Nr. 27 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1367/2006 10. pants – 1. punkts – 2. daļa
Ja administratīvais akts ir citā neleģislatīvā aktā paredzēts īstenošanas pasākums Savienības līmenī, nevalstiskā organizācija, pieprasot šā īstenošanas akta pārskatīšanu, var prasīt pārskatīt arī neleģislatīvā akta noteikumu, kura izpildei ir vajadzīgs minētais īstenošanas pasākums.
Ja administratīvais akts ir citā neleģislatīvā aktā paredzēts īstenošanas pasākums Savienības līmenī, nevalstiskā organizācija vai sabiedrības locekļi, kas atbilst 11. pantā noteiktajiem kritērijiem, pieprasot šā īstenošanas akta pārskatīšanu, var prasīt pārskatīt arī neleģislatīvā akta noteikumu, kura izpildei ir vajadzīgs minētais īstenošanas pasākums.
Grozījums Nr. 28 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts Regula (EK) Nr. 1367/2006 10. pants – 2. punkts
2. Šā panta 1. punktā minētā Savienības iestāde vai struktūra izskata jebkuru šādu pieprasījumu, ja vien tas nav klaji nepamatots. Savienības iestāde vai struktūra sniedz pamatojumu rakstiskā atbildē, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 16 nedēļas pēc pieprasījuma saņemšanas.
2. Šā panta 1. punktā minētā Savienības iestāde vai struktūra izskata jebkuru šādu pieprasījumu, ja vien tas nav klaji nepamatots. Ja Savienības iestāde vai struktūra saņem vairākus pieprasījumus pārskatīt vienu un to pašu aktu, darbību vai bezdarbību, norādot vienu un to pašu pamatojumu, iestāde vai struktūra var nolemt apvienot šos pieprasījumus un uzskatīt tos par vienu pieprasījumu. Šādā gadījumā Savienības iestāde vai struktūra iespējami drīz paziņo minēto lēmumu visām personām, kas iesniegušas pieprasījumu veikt tā paša akta, darbības vai bezdarbības iekšēju pārskatīšanu. Četru nedēļu laikā pēc šāda pieprasījuma iesniegšanas trešās personas, kuras pieprasījums skar tieši, var iesniegt komentārus minētajai Savienības iestādei vai struktūrai. Savienības iestāde vai struktūra sniedz pamatojumu rakstiskā atbildē, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā 16 nedēļas pēc pieprasījuma saņemšanas.
Grozījums Nr. 29 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1367/2006 11. pants – 1.a punkts (jauns)
2.a Regulas 11. pantā iekļauj šādu punktu:
“1.a Pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu saskaņā ar 10. pantu var iesniegt arī sabiedrības locekļi, kas pierāda pietiekamas intereses vai tiesību aizskārumu, ievērojot 2. punktu.”
Grozījums Nr. 30 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2.b punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1367/2006 11. pants – 2. punkts
2.b Regulas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2. Komisija pieņem noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 1. punktā minēto kritēriju pārskatāmu un konsekventu piemērošanu.
“2. Komisija pieņem noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 1. un 1.a punktā minēto kritēriju pārskatāmu un konsekventu piemērošanu. Ne vēlāk kā ... [18 mēneši pēc šīs regulas pieņemšanas] Komisija saskaņā ar 12.a pantu pieņem deleģēto aktu, kurā precizē kritērijus, kas šā panta 1.a punktā minētajiem sabiedrības locekļiem ir jāizpilda.Komisija vismaz reizi trijos gados pārskata minēto kritēriju piemērošanu un attiecīgā gadījumā groza deleģēto aktu, lai garantētu 1.a punktā minētajiem sabiedrības locekļiem piešķirto tiesību efektīvu īstenošanu.
Kritēriji, kas paredzēti deleģētajā aktā, kuru pieņem saskaņā ar šo punktu,
a) nodrošina tiesu iestāžu efektīvu pieejamību saskaņā ar Orhūsas konvencijas vispārējiem mērķiem;
b) paredz, ka pieprasījums veikt pārskatīšanu ir jāiesniedz sabiedrības locekļiem no dažādām dalībvalstīm, ja tas attiecas uz Savienības darbību vai bezdarbību, kas ietekmē sabiedrību vairāk nekā vienā dalībvalstī;
c) ir tādi, lai izvairītos no actio popularis, tostarp nodrošinot, ka tad, kad sabiedrības locekļi demonstrē pietiekamas intereses vai tiesību aizskārumu, viņiem ir jāpierāda, ka viņi ir tieši skarti salīdzinājumā ar sabiedrību kopumā;
d) mazina Savienības iestāžu un struktūru administratīvo slogu.
Grozījums Nr. 31 Regulas priekšlikums 1. pants − 1. daļa – 2.c punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1367/2006 11.a pants (jauns)
2.c Iekļauj šādu pantu:
“11.a pants
Pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu publiskais reģistrs
Savienības iestādes un struktūras vēlākais līdz 2021. gada 31. decembrim izveido reģistru, kurā apkopo informāciju par visiem pieprasījumiem, kas atbilst 11. pantā izklāstītajām prasībām attiecībā uz tiesībām iesniegt pieprasījumus, kā arī par pieteikumu iesniedzējiem, kuri atbilst minētajām prasībām un ir iesnieguši pieprasījumus. Šo reģistru regulāri atjaunina.”
Grozījums Nr. 32 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2.d punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1367/2006 12. pants – 1. punkts
2.d Regulas 12. panta 1. punktu groza šādi:
1. Nevalstiska organizācija, kas saskaņā ar 10. pantu ir iesniegusi pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu, var celt prasību Tiesā atbilstīgi attiecīgiem Līguma noteikumiem.
“1. Ja nevalstiska organizācija vai sabiedrības locekļi, kas saskaņā ar 10. pantu iesnieguši pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu, uzskata, ka Savienības iestādes vai struktūras lēmums, atbildot uz šo pieprasījumu, nav pietiekams, lai nodrošinātu vides tiesību aktu ievērošanu, viņi var celt prasību Tiesā saskaņā ar Līguma 263. pantu, prasot pārskatīt minētā lēmuma materiālo un procesuālo likumību.”
Grozījums Nr. 33 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2.e punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1367/2006 12. pants – 2. punkts
2.e Regulas 12. panta 2. punktu groza šādi:
2. Ja Kopienas iestāde vai struktūra nedarbojas saskaņā ar 10. panta 2. vai 3. punktu, nevalstiska organizācija var celt prasību Tiesā atbilstīgi attiecīgiem Līguma noteikumiem.
“2. Ja Savienības iestāde vai struktūra nedarbojas saskaņā ar 10. panta 2. vai 3. punktu, nevalstiska organizācija vai sabiedrības locekļi, kas iesnieguši pieprasījumu veikt iekšēju pārskatīšanu saskaņā ar 10. pantu, var celt prasību Tiesā atbilstīgi attiecīgiem Līguma noteikumiem.”
Grozījums Nr. 34 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2.f punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1367/2006 12. pants – 2.a punkts (jauns)
2.f Pantā iekļauj šādu punktu:
“2.a Neskarot Tiesas prerogatīvu sadalīt izmaksas, ir jānodrošina, ka tiesvedība, kas uzsākta saskaņā ar šo pantu, nav pārmērīgi dārga. Savienības iestādes un struktūras, kas minētas 10. panta 1. punktā, iesniedz tikai saprātīga apmēra izmaksu atlīdzināšanas pieprasījumus.”
Grozījums Nr. 35 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2.g punkts (jauns) Regula (EK) Nr. 1367/2006 12.a pants (jauns)
2.g Regulā iekļauj šādu pantu:
“12.a pants
Pilnvaru deleģēšana
1. Pilnvaras pieņemt 11. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2. Pilnvaras pieņemt 11. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena].
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts un sabiedrības ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6. Saskaņā ar 11. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.