Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un ziņojumus par stāvokli Ķīnā un ES un Ķīnas attiecībām, jo īpaši 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par demokrātiskās opozīcijas apspiešanu Honkongā(1) un 2020. gada 17. decembra rezolūciju par piespiedu darbu un uiguru stāvokli Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā(2) (XUAR),

–  ņemot vērā tā iepriekšējos ieteikumus attiecībā uz Honkongu, jo īpaši 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par Honkongu 20 gadus pēc tās nodošanas Ķīnai(3),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par 2020. gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(4),

–  ņemot vērā to, ka 2019. gada Saharova balvu piešķīra uiguru ekonomistam Ilham Tohti, kurš miermīlīgiem līdzekļiem cīnās par Ķīnas uiguru minoritātes tiesībām,

–  ņemot vērā vadošo EP deputātu paziņojumu pēc Ķīnas varasiestāžu 2021. gada 23. marta lēmuma piemērot sankcijas Cilvēktiesību apakškomitejai un citām Eiropas vienībām un amatpersonām,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja David Maria Sassoli, Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētājas Maria Arena un Delegācijas attiecībām ar Ķīnas Tautas Republiku priekšsēdētāja Reinhard Bütikofer runas 2021. gada 24. marta plenārsesijas atklāšanā,

–  ņemot vērā Eiropas Pētniecības institūta direktoru 2021. gada 25. marta paziņojumu,

–  ņemot vērā PV/AP Josep Borrell runu 2021. gada 28. aprīļa Parlamenta debatēs par Ķīnas atbildes sankcijām, kas piemērotas ES struktūrām, Eiropas Parlamenta deputātiem un valstu parlamentu deputātiem, un tai sekojošās debates,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja, Beļģijas Pārstāvju palātas priekšsēdētājas, Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētājas un Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētājas 2021. gada 29. marta kopīgo paziņojumu par Ķīnas sankcijām pret Parlamenta deputātiem,

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 22. marta Īstenošanas regulu (ES) 2021/478, ar ko īsteno Regulu (ES) 2020/1998 par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem(5), un Padomes 2021. gada 22. marta Lēmumu (KĀDP) 2021/481, ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2020/1999 par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem(6),

–  ņemot vērā G7 2021. gada 12. marta paziņojumu par izmaiņām Honkongas vēlēšanu procedūrā, kā arī G7 valstu ārlietu un attīstības ministru 2021. gada 5. maijā,

–  ņemot vērā PV/AP runaspersonas 2021. gada 17. aprīļa paziņojumu par demokrātiju atbalstošu aktīvistu notiesāšanu Honkongā,

–  ņemot vērā PV/AP runaspersonas 2020. gada 29. decembra paziņojumu par žurnālistu, advokātu un cilvēktiesību aizstāvju notiesāšanu Honkongā,

–  ņemot vērā Ķīnas Tautas Republikas Ārlietu ministrijas runaspersonas 2021. gada 22. marta paziņojumu par sankcijām pret attiecīgajām ES vienībām un personālu,

–  ņemot vērā Padomes priekšsēdētāja Charles Michel un Komisijas priekšsēdētājas Ursula von der Leyen kopīgo paziņojumu par ES interešu un vērtību aizstāvēšanu sarežģītā un vitāli svarīgā partnerībā, ko viņi sniedza pēc 2020. gada 22. jūnijā notikušā 22. ES un Ķīnas samita,

–  ņemot vērā 21. ES un Ķīnas samita kopīgo paziņojumu 2019. gada 9. aprīlī,

–  ņemot vērā Komisijas un PV/AP 2019. gada 12. marta kopīgo paziņojumu „ES un Ķīna — stratēģiska perspektīva” (JOIN(2019)0005),

–  ņemot vērā Ķīnas Tautas Republikas Konstitūcijas 36. pantu, kurā visiem iedzīvotājiem ir garantētas tiesības uz reliģijas brīvību, un tās 4. pantu, kurā ir atzītas mazākumtautību tiesības,

–  ņemot vērā ANO ekspertu 2020. gada 26. jūnijā izteikto aicinājumu pieņemt apņēmīgus pasākumus, lai Ķīnā aizsargātu pamatbrīvības,

–  ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Ķīna parakstīja 1998. gadā, bet vēl nav ratificējusi,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1930. gada Piespiedu darba konvencijas 2014. gada protokolu, ko Ķīna nav parakstījusi,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskas valsts principa veicināšanai un ievērošanai arī turpmāk vajadzētu būt ES un Ķīnas ilgtermiņa partnerības centrālajam aspektam saskaņā ar ES apņemšanos aizstāvēt šīs vērtības ārējās attiecībās un Ķīnas pausto interesi tās ievērot savā attīstībā un starptautiskajā sadarbībā;

B.  tā kā 2020. gada 7. decembrī Padome pieņēma Regulu (ES) 2020/1998, ar ko izveido ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, kurš ļauj ES noteikt ierobežojošus pasākumus pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, tostarp valstīm un nevalstiskiem dalībniekiem, kas ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un nelikumībām visā pasaulē, ir tajos iesaistīti vai ir saistīti ar tiem; tā kā ir svarīgi uzsvērt, ka ES ir pienākums izmantot minēto regulu smagu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā;

C.  tā kā 2021. gada 22. martā ES Ārlietu padome saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu pieņēma ierobežojošus pasākumus attiecībā uz bijušo Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona (XUAR) 13. Tautas kongresa vadītāja vietnieku Zhu Hailun, Siņdzjanas ražošanas un celtniecības korpusa (XPCC) partijas sekretāru un Ķīnas XUAR Partijas komitejas sekretāra vietnieku Wang Junzheng, XUAR partijas komitejas pastāvīgās komitejas locekli un XUAR politiskās un juridiskās komitejas sekretāru Wang Mingshan, Siņdzjanas sabiedriskās drošības biroja (XPSB) direktoru un XUAR tautas valdības priekšsēdētāja vietnieku Chen Mingguo un XPCC sabiedriskās drošības biroju, kas pārvalda Siņdzjanas aizturēšanas centrus; tā kā šīs četras personas un viena vienība ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp par uiguru un citu musulmaņu etnisko minoritāšu masveida patvaļīgu aizturēšanu un pazemojošu izturēšanos pret viņiem XUAR;

D.  tā kā pēc pavisam neilga laika pēc ES saraksta apstiprināšanas Ķīnas Tautas Republikas Ārlietu ministrijas runaspersona paziņoja par sankciju pieņemšanu attiecībā uz pieciem EP deputātiem, proti, Reinhard Bütikofer, Raphaël Glucksmann, Ilhan Kyuchyuk un Miriam Lexmann, Parlamenta Cilvēktiesību apakškomiteju, 3 ES dalībvalstu deputātiem (Sjoerd Wiemer Sjoerdsma, Samuel Cogolati un Dovile Sakaliene), Eiropas Savienības Padomes Politikas un drošības komiteju, kas ietver 27 ES dalībvalstu vēstniekus, diviem akadēmisko aprindu pārstāvjiem (Adrian Zenz un Björn Jerdén) un divām ideju laboratorijām (Mercator Institute for China Studies (MERICS) Vācijā un Alliance of Democracies Foundation Dānijā) par to, ka visi minētie „nopietni apdraud Ķīnas suverenitāti un intereses un ļaunprātīgi izplata melus un dezinformāciju”;

E.  tā kā saskaņā ar runaspersonas paziņojumu presei attiecīgajiem indivīdiem un viņu ģimenēm ir aizliegts ieceļot kontinentālajā Ķīnā, Honkongā un Makao, un tā kā šīm personām un ar tām saistītajiem uzņēmumiem vai iestādēm arī ir aizliegts veikt darījumus ar Ķīnu;

F.  tā kā dažas dienas vēlāk Ķīna pieņēma sankcijas pret parlamentu deputātiem, vienībām un ideju laboratorijām Apvienotajā Karalistē, Kanādā un ASV, kuras arī bija ieviesušas pasākumus pret cilvēktiesību pārkāpumiem Siņdzjanā;

G.  tā kā Ķīnas pasākumi ir uzbrukums Eiropas Savienībai un tās Parlamentam kopum, Eiropas demokrātijas kodolam un vērtībām, kā arī uzbrukums pētniecības brīvībai;

H.  tā kā ES sankcijas ir vērstas pret cilvēktiesību pārkāpumiem un ir balstītas uz leģitīmiem un samērīgiem pasākumiem, kas iestrādāti starptautiskajos tiesību aktos, savukārt Ķīnas sankcijām trūkst juridiska pamatojuma un tās ir pilnīgi nepamatotas un patvaļīgas, kā arī ir vērstas pret kritiku par šādiem cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā sankcijas nepārprotami ir mēģinājums atturēt ES no tās darba turpināšanas un vēršanās pret cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā;

I.  tā kā ir labi zināms, ka Ķīna ir izdarījusi cilvēktiesību pārkāpumus, neievērojot savas divpusējās un daudzpusējās saistības šajās jomās, un tā kā autoritatīvos ziņojumos ir norādīts, ka cilvēktiesību stāvoklis Ķīnā ir sliktākais kopš slaktiņa Tjaņaņmeņas laukumā; tā kā Ķīna ANO Cilvēktiesību padomei ir regulāri iesniegusi rezolūcijas, kas vērstas uz to, lai „suverenitāte, neiejaukšanās un savstarpēja cieņa” kļūtu par neapstrīdamiem pamatprincipiem un padarītu personu cilvēktiesību veicināšanu un aizsardzību par maznozīmīgu;

J.  tā kā 2020. gada decembrī ES un Ķīna principā vienojās par visaptverošo investīciju nolīgumu starp ES un Ķīnu (CAI), tā kā Eiropas Parlamenta spēju pienācīgi izanalizēt CAI būtiski kavē Ķīnas noteiktās sankcijas, kas, kā minimums, liedz Cilvēktiesību apakškomitejai un vairākiem EP deputātiem sadarboties ar Ķīnas ekspertiem; tā kā nav pieņemami tirdzniecības un ieguldījumu attiecības risināt ārpus vispārējā cilvēktiesību jautājumu konteksta un plašākām politiskajām attiecībām;

K.  tā kā Ķīnas noteiktās sankcijas ir jaunākā epizode, kas liecina par ĶKP vadības pakāpenisku virzību uz konfrontācijas pieeju, cita starpā vēršoties pret ES ar dezinformāciju un kiberuzbrukumiem, savukārt ES un Ķīnas attiecības kļūst arvien saspringtākas, ņemot vērā darbības pret uiguru tautu un citām etniskajām minoritātēm, demokrātijas apspiešanu Honkongā un aizvien konfrontējošāku pieeju Taivānas šaurumā; tā kā, ņemot vērā to, ka pašreizējā ES un Ķīnas stratēģija ir parādījusi tās ierobežotās iespējas, ES un Ķīnas attiecības nedrīkst turpināties, kā ierasts;

L.   tā kā Ķīnas sankcijas pret EP deputātiem sekoja Krievijas iestāžu 2021. gada 30. aprīļa lēmums piemērot sankcijas astoņiem ES valstspiederīgajiem, tostarp Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam David Sassoli un Komisijas priekšsēdētājas vietniecei Věra Jourová;

M.   tā kā kopš 2014. gada, kad tika sākta Ķīnas valdības kampaņa „Nelokāma cīņa pret vardarbīgu terorismu”, kas galvenokārt vērsta pret uiguru minoritāti Siņdzjanā, un vairāk nekā viens miljons cilvēku ir ieslodzīti aizturēšanas nometnēs, ko dēvē par „politiskās pāraudzināšanas” nometnēm vai „mācību” centriem un kas veido pasaulē lielāko masveida ieslodzījuma sistēmu; tā kā uiguru tauta ir cietusi no Ķīnas valdības centieniem izskaust tās unikālo identitāti un tiesības uz eksistenci kā tautai, izmantojot spīdzināšanu, piespiedu pazušanu, masveida novērošanu, kultūras un reliģijas izskaušanu, sieviešu piespiedu sterilizāciju, seksuālu vardarbību, reproduktīvo tiesību pārkāpumus un ģimeņu šķiršanu; tā kā cilvēktiesību organizācijas ir novērtējušas, ka šie noziegumi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām varētu būt noziegumi pret cilvēci;

N.  tā kā kopš Parlamenta 2021. gada 21. janvāra rezolūcijas represijas pret politisko opozīciju Honkongā ir turpinājusi pasliktināties, taisot nesenos spriedumus, ar kuriem notiesāti demokrātijas aktīvisti, piemēram, Joshua Wong, Martin Lee, Jimmy Lai un Lester Shum par miermīlīgu iesaistīšanos protestos un dažos gadījumos pat bez pierādījumiem par aktīvu dalību nemieros; tā kā šā gada martā ir ieviestas izmaiņas Honkongas vēlēšanu sistēmā, kuras uzskatāmas par visnozīmīgākajām izmaiņām Honkongas politiskajā sistēmā, ar kurām pievienota prasība par patriotismu attiecībā uz kontinentālo Ķīnu un ieviesta varas koncentrēšanās Honkongas Vēlēšanu komisijā un tās ietekme, kas izraisīs tieši ievēloto pārstāvju īpatsvara drastisku samazināšanos Honkongas Likumdošanas padomē;

O.   tā kā desmit ES dalībvalstīs joprojām ir spēkā aktīvi izdošanas līgumi ar Ķīnu, saskaņā ar kuriem uiguru tauta, Honkongas pilsoņus, tibetiešus un Ķīnas disidentus Eiropā var izdot politiskai tiesai Ķīnā;

P.   tā kā Gui Minhai, Honkongā dzīvojošs Zviedrijas pilsonis, joprojām atrodas ieslodzījumā, neraugoties uz daudziem Parlamenta aicinājumiem viņu nekavējoties atbrīvot,

1.  iespējami visstingrākajā veidā nosoda Ķīnas iestāžu noteiktās nepamatotās un patvaļīgās sankcijas, kas ir uzskatāmas par uzbrukumu vārda brīvībai, akadēmiskajai brīvībai, starptautiskajām saistībām un izpratnei par vispārējām cilvēktiesībām; mudina Ķīnas varas iestādes pārskatīt nepamatotās atbildes sankcijas;

2.  pauž pilnīgu solidaritāti ar Eiropas Parlamenta deputātiem, tā Cilvēktiesību apakškomiteju un visām citām personām un vienībām, kuras skar Ķīnas sankcijas, proti, Eiropas Savienības Padomes Politikas un drošības komiteju, valstu parlamentu deputātiem, Zviedrijas un Vācijas akadēmisko aprindu pārstāvjiem un ideju laboratorijām Vācijā un Dānijā; pauž pilnīgu solidaritāti ar trešo valstu parlamentu deputātiem, kuriem arī piemērotas sankcijas, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Kanādā, ASV un Austrālijā;

3.  atkārtoti apstiprina, ka pamatbrīvības, vārda brīvība, brīva līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos, akadēmiskā brīvība un cilvēktiesību aizsardzība ir mūsu demokrātijas pīlāri un ka ES un Ķīnas attiecībās nekad netiks pieļauti kompromisi attiecībā uz šīm vērtībām; uzsver, ka iebiedēšanas mēģinājumi ir veltīgi un ka mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, turpināsim aktīvi un neatlaidīgi atklāt cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko tiesību pārkāpumus un veikt darbu ar tiem saistīto jautājumu risināšanā, kā arī mudināt ES visās ārpolitikas jomās arī turpmāk ievērot cilvēktiesības; uzskata, ka šajos Ķīnas uzbrukumos izpaužas ES un Ķīnas attiecību sistēmiskā pretrunīgā dimensija;

4.  kategoriski nosoda šo Ķīnas valsts un nevalstisko dalībnieku jauno mēģinājumu un iepriekšējos mēģinājumus iejaukties Eiropas Savienības un tās dalībvalstu demokrātiskajā dzīvē un izplatīt publiskajās debatēs dezinformāciju; uzskata, ka Ķīnas sankcijas ir daļa no centieniem kontrolēt starptautisko diskusiju par šo valsti un noteikt, kāda veida izteikumi un diskusijas būtu pieļaujamas visā pasaulē, un ka šie centieni ir saistīti ar totalitāriem draudiem;

5.  atkārtoti pauž visnopietnākās bažas par pamattiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, cilvēka cieņas, kultūras izpausmes brīvības un reliģiskās pārliecības brīvības, kā arī vārda brīvības, mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvības pārkāpumiem un jo īpaši par uiguru tautas, tibetiešu, mongoļu un citu etnisko minoritāšu, cilvēktiesību aizstāvju, sociālo kustību aktīvistu, reliģisko grupu, žurnālistu, lūgumrakstu iesniedzēju un pret netaisnību protestējošu personu vajāšanu, kā arī par aizvien pieaugošām represijām pret visiem atšķirīgajiem un opozīcijas viedokļiem, jo īpaši Honkongā;

6.  atgādina 2020. gada 17. decembra rezolūcijā pausto nostāju, ka pārkāpumi Siņdzjanā ir uzskatāmi par noziegumiem pret cilvēci, un uzsver, ka arvien pieaug pierādījumu skaits par šādiem noziegumiem; mudina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus, lai panāktu pietiekamu starptautisku atbalstu neatkarīgai ANO izmeklēšanai par Siņdzjanu; tālab atzinīgi vērtē to, ka ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmam ir pakļautas četras Ķīnas personas un viena vienība, kas ir atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā; mudina Komisiju, Padomi un dalībvalstis veikt visus vajadzīgos pasākumus un izmantot visus to rīcībā esošos līdzekļus, jo īpaši ekonomiskos līdzekļus, lai pārliecinātu Ķīnas valdību slēgt nometnes un izbeigt visus cilvēktiesību pārkāpumus Siņdzjanā un citās vietās, piemēram, Tibetā;

7.  pauž nožēlu par to, ka vairāki starptautiskie uzņēmumi, jo īpaši apģērbu un tekstilizstrādājumu nozarē, ir bijuši pakļauti plašam un plaši izplatītam boikotam pēc tam, kad viņi izteica bažas saistībā ar ziņojumiem par piespiedu darbu Siņdzjanā un pieņēma lēmumu pārtraukt piegādes ķēdes saites ar Siņdzjanu, un stingri nosoda Ķīnas valdības pret tiem vērstās agresīvās politiskās prasības; atkārtoti prasa Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam ātri pabeigt ieteikumu sagatavošanu piegādes ķēdes uzņēmumiem, sniedzot norādījumus uzņēmumiem par to pakļautību riskam, kas saistīts ar uiguru piespiedu darba izmantošanu, un nodrošinot atbalstu, lai steidzami apzinātu alternatīvus piegādes avotus;

8.  pauž bažas par to, ka represijas, kas vērstas pret ES un dalībvalstu iestādēm un to darbu cilvēktiesību jomā ir daļa no apzinātas stratēģijas, kuras mērķis ir starptautiskā mērogā vājināt cilvēktiesības un no jauna definēt šīs tiesības tā, lai tās rezultātā zaudētu savu sākotnējo nozīmi; pauž nožēlu par to, ka ES līdz šim izmantotā pieeja un piemērotie līdzekļi taustāmu progresu Ķīnas cilvēktiesību jomā aizvien nav devuši, jo Ķīnas cilvēktiesību situācija pēdējo desmit gadu laikā ir tikai pasliktinājusies; mudina Komisiju izstrādāt un īstenot visaptverošu ES stratēģiju, ar kuru panāktu patiesu progresu cilvēktiesību situācijas uzlabošanā Ķīnā;

9.  uzskata, ka Ķīnas atbildes sankcijas, kas nav pamatotas ar starptautiskajām tiesībām, rada būtisku regresu ES un Ķīnas attiecībās; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ES un visas tās iestādes būtu vienotas pret šo uzbrukumu Eiropas demokrātijai un aizsargājot mūsu kopējās vērtības; aicina Padomes un Komisijas priekšsēdētāju nākt klajā ar skaidru paziņojumu, ka netiks pieļautas Ķīnas sankcijas pret vēlētiem politiķiem; uzskata, ka būtu vēlams un nepieciešams, lai PV/AP un visas ES dalībvalstis pievērstu uzmanību šim jautājumam visos divpusējos kontaktos ar visu līmeņu Ķīnas partneriem un prasa, lai Parlaments tiktu pastāvīgi informēts par šiem centieniem;

10.  pauž nostāju, ka spēkā esošo Ķīnas sankciju dēļ, visi apsvērumi par visaptverošo investīciju nolīgumu starp ES un Ķīnu (CAI), kā arī visas diskusijas par ratifikāciju Eiropas Parlamentā paliks iesaldētas; prasa Ķīnai atcelt sankcijas pirms Parlaments var pievērsties CAI sagatavošanai, neskarot CAI ratifikācijas procesa galīgo iznākumu; sagaida, ka Komisija apspriedīsies ar Parlamentu pirms jebkādu pasākumu veikšanas, lai noslēgtu un parakstītu CAI; aicina Komisiju izmantot debates par CAI kā līdzekli, lai uzlabotu cilvēktiesību aizsardzību un atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai Ķīnā, un atgādina Komisijai, ka Parlaments ņems vērā cilvēktiesību stāvokli Ķīnā, tostarp Honkongā, kad tam prasīs apstiprināt CAI;

11.  uzsver, ka ir steidzami jālīdzsvaro ES un Ķīnas attiecības, pieņemot tādu autonomu pasākumu kopumu, kas ietver: tiesību aktus, kuri vērsti pret ārvalstu subsīdiju kropļojošo ietekmi uz iekšējo tirgu, starptautiskā iepirkuma instrumentu, tiesību aktus par piegādes ķēdi ar obligātām pienācīgas pārbaudes prasībām, kas paredz arī aizliegumu importēt preces, kuru ražošanā izmantots piespiedu darbs, uzlabotu un pastiprinātu ES ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanas regulu, efektīvu pret piespiešanu vērstu instrumentu, vajadzības gadījumā — tādus papildu pasākumus saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, lai turpinātu vērsties pret pārkāpumiem Siņdzjanā un Honkongā, kuru mērķis ir panākt, lai Ķīna pārtrauktu visus pārkāpumus, pienācīgu uzmanību Ķīnas kiberdraudiem, hibrīduzbrukumiem un civilmilitārās kodolsintēzes programmai;

12.  mudina Ķīnas valdību ratificēt un īstenot Starptautiskā Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 29 par piespiedu darbu, Nr. 105 par piespiedu darba atcelšanu, Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību un Nr. 98 par tiesībām apvienoties organizācijās un piedalīties darba koplīguma slēgšanas sarunās; mudina Ķīnu ratificēt Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

13.  aicina Ķīnas un Honkongas varas iestādes atjaunot uzticēšanos Honkongas demokrātiskajam procesam un nekavējoties izbeigt to personu vajāšanu, kuras iestājas par demokrātiskām vērtībām; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Savienības Padomē trūkst vienotības pasākumu pieņemšanā, lai vērstos pret demokrātijas apspiešanu Honkongā; mudina PV/AP un Padomi ierosināt un pieņemt secinājumus par Honkongu, neraugoties uz vienprātīga atbalsta trūkumu, un prasa apturēt dalībvalstu izdošanas līgumus ar Ķīnu;

14.  uzsver, ka ir nepieciešams izveidot sistēmu, lai pārbaudītu, vai struktūras, kas darbojas ES iekšējā tirgū, tieši vai netieši ir iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos Siņdzjanā, un ieviest ar tirdzniecību saistītus pasākumus, piemēram, izslēgšanu no publiskā iepirkuma un citas sankcijas; uzstāj, ka ES visos līmeņos un visās ES iestādēs būtu jānovērš tādu ekspluatējošu tehnoloģiju iepirkums, kuras tiek izmantotas cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos;

15.  aicina Eiropadomi ieņemt stingru nostāju pret Ķīnas sankcijām un pieņemt secinājumus šajā jautājumā; uzskata, ka šīs sankcijas, kā arī negatīvās tendences un situācijas pasliktināšanās gan Ķīnā, gan saistībā ar Ķīnu kā starptautisku dalībnieci būtu pienācīgi jāatspoguļo un uz tām būtu jāreaģē notiekošajā kopīgā paziņojuma „ES un Ķīna stratēģiska perspektīva” pārskatīšanā, lai panāktu pārliecinošāku ES un Ķīnas stratēģiju ar mērķi saliedēt visas dalībvalstis;

16.  aicina ES pastiprināt koordināciju un sadarbību ar ASV Transatlantiskā dialoga par Ķīnu ietvaros, tostarp attiecībā uz koordinētu pieeju pasākumiem cilvēktiesību pārkāpumu risināšanai, un prasa, lai šis dialogs nodrošinātu spēcīgu parlamentāro dimensiju;

17.  uzskata, ka CAI ratifikācijas apturēšana nebūtu jāizmanto par sviru, lai kavētu citu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu slēgšanu ar reģionālajiem partneriem, tostarp Taivānu;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0027. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0375. (3) OV C 369, 11.10.2018., 156. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0012. (5) OV L 99I, 22.3.2021., 1. lpp. (6) OV L 99I, 22.3.2021., 25. lpp.