Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0207 – C9-0156/2021),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(2), un jo īpaši tās 8. pantu,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(3) (2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums), un jo īpaši tā 9. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0189/2021),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; tā kā šī palīdzība izpaužas kā finansiāls atbalsts darba ņēmējiem un uzņēmumiem, kuros tie strādājuši;

B.  tā kā Vācija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2020/003 DE/GMH Guss, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) saistībā ar 585 darba ņēmēju atlaišanu(4) četros uzņēmuma Guss GmbH (klasificēts NACE 2. redakcijas 24. nodaļā (Metālu ražošana)) meitasuzņēmumos NUTS 2. līmeņa reģionos Diseldorfa (DEA1)(5) un Arnsberga (DEA5)(6) pārskata periodā no 2020. gada 31. jūlija līdz 2020. gada 30. novembrim;

C.  tā kā pieteikums attiecas uz 585 darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba četros uzņēmuma GMH Guss GmbH meitasuzņēmumos Vācijā;

D.  tā kā pieteikuma pamatā ir EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie intervences kritēriji, kuri par nosacījumu izvirza to, ka četru mēnešu pārskata (atskaites) periodā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti kādā dalībvalsts uzņēmumā;

E.  tā kā lietuvju nozare Vācijā saskaras ar tādām akūtām problēmām kā izmaiņas starptautiskajā preču un pakalpojumu tirdzniecībā un pārprodukcija Ķīnā, īpaši autobūves un mašīnrūpniecības nozarē, kā arī darbības pārcelšana uz trešām valstīm, tostarp uz ES kandidātvalstīm, kur tiek piemēroti zemāki vides standarti(7) un nozares tiek ļoti subsidētas;

F.  tā kā uzņēmuma GMH Guss problēmas sākās, kad tā meitasuzņēmuma Walter Hundhausen GmbH galvenais klients, kura pasūtījumi veidoja 60 % no šī meitasuzņēmuma ražošanas apjoma, nolēma pārcelt piegādes ķēdes daļas uz Turciju;

G.  tā kā MEITA, konkurents no Taivānas, atvēra divas lietuves Obrenovacā (Serbijā), kuras galvenokārt ražo Eiropas autobūves nozarei, un subsīdiju un zemāku darbaspēka izmaksu dēļ MEITA spēja piedāvāt daudz zemākas cenas nekā tā vācu konkurents GMH Guss;

H.  tā kā šo ar globalizāciju saistīto problēmu dēļ kopējais metālliešanas apjoms Vācijā laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam samazinājās par 8,9 %(8), jo īpaši ietekmējot Ziemeļreinu-Vestfāleni, kur saražo 25 % no lietā metāla izstrādājumiem Vācijā,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Vācija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu 1 081 706 EUR apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, 1 802 845 EUR, kuras aptver izdevumus par individualizētiem pakalpojumiem 1 730 731 EUR apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumiem 72 114 EUR apmērā;

2.  norāda, ka Vācijas iestādes pieteikumu iesniedza 2020. gada 15. decembrī un pēc tam, kad Vācija bija sniegusi papildu informāciju, Komisija pieteikuma izvērtēšanu pabeidza 2021. gada 27. aprīlī, šajā pašā dienā to darot zināmu Parlamentam;

3.  norāda, ka visas procesuālās prasības ir izpildītas;

4.  norāda, ka pieteikums attiecas uz kopumā 585 darba ņēmējiem, kas atlaisti Vācijas rūpniecības nozarē; pauž nožēlu par to, ka Vācija sagaida, ka pasākumos piedalīsies tikai 476 no visiem atbalsttiesīgajiem saņēmējiem, proti, 455 vīrieši un 21 sieviete, lielākā daļa vecumā no 30 līdz 54 gadiem (paredzētie saņēmēji);

5.  uzsver, ka ir sagaidāms, ka šī atlaišana ievērojami ietekmēs vietējo ekonomiku, jo tā Rūras reģionā ir notikusi augsta bezdarba apstākļos (10,7 % 2020. gada septembrī), kurus izraisījušas strukturālas problēmas kopš 20. gadsimta 60. gadiem un Covid-19 pandēmijas sekas;

6.  norāda, ka vairums atlaisto darba ņēmēju jau ir nostrādājuši lielāko daļu no sava darba mūža, tiem ir zems oficiālas kvalifikācijas līmenis un bieži vien sliktas vācu valodas zināšanas; turklāt uzsver, ka, kā paskaidrots pieteikumā, liels skaits atbalsta saņēmēju ir migrantu izcelsmes vīrieši un viņu veiksmīgu reintegrāciju darba tirgū varētu atvieglot citi viņu mājsaimniecību locekļi, kuriem bieži vien ir daudz labākas vācu valodas zināšanas nekā šiem bijušajiem darbiniekiem;

7.  uzsver un atzinīgi vērtē līdzinieku grupu organizēšanu, ņemot vērā skarto bijušo darbinieku personīgo situāciju; uzsver, ka šajā EGF projektā paredzētajos pasākumos bez diskriminācijas būtu jāiekļauj un jāatbalsta bijušie darbinieki neatkarīgi no viņu valstspiederības;

8.  uzskata, ka Savienība ir sociāli atbildīga par to, lai šiem atlaistajiem darba ņēmējiem tiktu nodrošināta kvalifikācija, kas nepieciešama Savienības rūpniecības ekoloģiskai un taisnīgai pārveidei saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, jo viņi strādāja nozarē ar augstu oglekļa intensitāti; tādēļ atzinīgi vērtē individualizētos pakalpojumus, ko EGF sniedz darba ņēmējiem un kas ietver kvalifikācijas celšanas pasākumus un vācu valodas kursus, darbseminārus, profesionālo orientāciju, karjeras izvēles konsultācijas, kā arī apmācības pabalstus un konsultācijas par uzņēmējdarbības sākšanu, lai šo jomu un vispārējo darba tirgu padarītu ilgtspējīgāku un noturīgāku nākotnē;

9.  pieņem zināšanai to, ka Vācija sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2020. gada 1. augustā un ka tāpēc tiesības saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF būs no 2020. gada 1. augusta līdz 2022. gada 15. decembrim;

10.  norāda, ka Vācijai administratīvie izdevumi, lai īstenotu EGF, sāka rasties 2020. gada 1. novembrī un tāpēc tiesības saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF par izdevumiem saistībā ar sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumiem būs no 2020. gada 1. novembra līdz 2023. gada 15. jūnijam;

11.  atzinīgi vērtē to, ka Vācija saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu izstrādāja, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, un ka EGF līdzfinansētas intervences vadībai tika izveidota uzraudzības komiteja, kuru veido Nodarbinātības un sociālo lietu federālās ministrijas, valsts nodarbinātības dienestu un pārejas uzņēmuma pārstāvji, sociālo partneru pārstāvji, IG Metall arodbiedrības pārstāvji, darba ņēmējus atlaidušā uzņēmuma un tā meitasuzņēmumu likvidatori, kā arī uzņēmumu padomju pārstāvji; uzsver, ka attiecīgo uzņēmumu sociālie partneri sadarbojās jau vairākus mēnešus un gadus pirms EGF izmantošanas, lai uzlabotu smagos ekonomiskos apstākļus un situāciju, kas ietvēra arī ievērojamu piekāpšanos algu ziņā no darba ņēmēju puses;

12.  norāda, ka Vācijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības ir papildinošas un neaizstāj pasākumus, ko Eiropas Sociālais fonds (ESF) piedāvā ESF darbības programmā Ziemeļreinai-Vestfālenei;

13.  atkārtoti norāda, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi;

14.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

15.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

16.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp. (2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (3) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (4) EGF regulas 3. panta nozīmē. (5) Meitasuzņēmumi Friedrich Wilhelms-Hütte Eisenguss GmbH un Friedrich Wilhems-Hütte GmbH, kuri abi atrodas Mīlheimā. (6) Meitasuzņēmums Dieckerhoff Guss GmbH Gefelsbergā un meitasuzņēmums Walter Hundhausen GmbH (kā arī GMH Guss GmbH galvenā mītne) Švertē. (7) Deutsche Bank pētījums (2020) “Automobilindustrie – Produktion in China überflügelt heimische Fertigung”; Eurofound (2016): ERM 2016. gada ziņojums “Globalisation slowdown? Recent evidence of offshoring and reshoring in Europe”; Eurofound (2020): ERM 2020. gada ziņojums “Restructuring across borders”. Noteikts, izmantojot kompensēto bruto tonnāžu (cgt). (8) Stephen, Sophie (2020) “Deutsche Gussproduktion 2019 und Ausblick 2020”, izdevumā GIESSEREI, 04/2020.

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Vācijas pieteikumu – EGF/2020/003 DE/GMH Guss

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2021/1021.)