Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūnija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (06980/2/2021 – C9-0195/2021 – 2018/0206(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06980/2/2021 – C9-0195/2021),
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu(2)
– ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0382),
– ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2020)0447),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,
– ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ieteikumus otrajam lasījumam (A9-0197/2021),
1. apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;
2. pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;
3. konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;
4. uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;
5. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
6. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Komisijas paziņojums par ESF+ ieguldījumiem bērnu nabadzības apkarošanā
2019. gadā Eiropas Savienībā bija 18 miljoni bērnu, kuriem draud nabadzība un sociālā atstumtība, un dažās dalībvalstīs šis rādītājs bija ļoti augsts. Covid-19 uzliesmojums un tā sociālekonomiskās sekas ir saasinājušas nevienlīdzību un nabadzību, vēl izteiktāk ietekmējot bērnus. Bērnu nabadzība ir pastāvīgi novērojama visās dalībvalstīs, un tā joprojām ir augstāka nekā darbspējas vecuma pieaugušajiem.
Tāpēc Komisija atzinīgi vērtē līdzsvaroto vienošanos, kas ESF+ padara par izšķirošu instrumentu bērnu nabadzības problēmas risināšanai. Vienošanās tekstā ir atzīts, ka visās dalībvalstīs steidzami jāiegulda bērnos.
Lai strukturāli risinātu šo problēmu, Komisija 2021. gada 24. martā pieņēma priekšlikumu Padomes ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem. Plānojot ESF+, Komisija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis piešķir atbilstošu ESF+ finansējumu Eiropas Garantijas bērniem īstenošanai. Turklāt tā mudinās dalībvalstis izmantot arī citus ES finansēšanas instrumentus un pieejamos valstu līdzekļus, lai atbalstītu pienācīgus ieguldījumus šajā jomā.
Komisijas paziņojums par ESF+ ieguldījumiem jauniešu nodarbinātībā
Komisija pasvītro, ka jaunieši ir nesamērīgi cietuši no sociālekonomiskās krīzes pēc Covid-19 uzliesmojuma. No 2019. gada decembra līdz 2020. gada decembrim jauniešu bezdarbs ES ir palielinājies par 3 procentpunktiem, līdz ar to jauniešu bezdarbnieku skaits pārsniedz 3,1 miljonu. Komisija arī atgādina, ka jauniešu bezdarbs pastāvīgi ir bijis ievērojami augstāks nekā pieaugušo iedzīvotāju vidū, un jaunākie dati liecina, ka atšķirība ir vairāk nekā 10 procentpunkti (17,8 % salīdzinājumā ar 6,6 % 2020.gada decembrī).
Komisija atzinīgi vērtē abu likumdevēju panākto vienošanos, kurā atzīts, ka šis izaicinājums skar visas dalībvalstis. ESF+ ir vissvarīgākais ES finansēšanas instruments, ar ko īstenot nesen pieņemto pastiprināto Garantiju jauniešiem, kā arī citus attiecīgus pasākumus saskaņā ar iniciatīvu par jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumiem.
Plānojot ESF+, Komisija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis piešķir pienācīgu ESF+ finansējumu pastiprinātās Garantijas jauniešiem īstenošanai. Turklāt tā mudinās dalībvalstis izmantot arī citus ES finansēšanas instrumentus un pieejamos valstu resursus, lai atbalstītu pienācīgus ieguldījumus šajā jomā.