Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 15. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2021/621, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 37/2010, lai pēc maksimāli pieļaujamā atlieku satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos klasificētu vielu imidakloprīds(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004(2), un jo īpaši tās 14. un 17. pantu,

–  ņemot vērā atzinumu, ko 2021. gada 20. aprīlī sniedza Veterināro zāļu pastāvīgā komiteja,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 13. un 191. pantu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/6(4) nevienas veterināras zāles nebūtu jāatļauj Eiropas Savienībā laist tirgū, ja tām nav piešķirta atļauja un ja nav pierādīta to kvalitāte, drošums un iedarbīgums, un tajā atzīts, ka labāka piekļuve informācijai paver sabiedrībai iespēju paust tās novērojumus un iestādēm — šos novērojumus pienācīgi ņemt vērā;

B.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/1381(5) ir noteikts, ka būtu jāsniedz informācija par to, kā tika pieņemti riska pārvaldības lēmumi, un par faktoriem, kas nav riska novērtēšanas rezultāti, kā arī par to, kā minētie faktori tika izvērtēti attiecībā cits pret citu, un ka riska paziņošanai vajadzētu arī spēt sekmēt uz līdzdalību vērstu un atklātu dialogu starp visām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka visā riska analīzes procesā tiek ņemta vērā sabiedrības interešu nozīmība un precizitāte, visaptveramība, pārredzamība, konsekvence un pārskatatbildība;

C.  tā kā Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) 2011. gada 18. februāra novērtējuma ziņojumā "Imidacloprid, Product-type 18 (Insecticides, Acaricides and Products to control other Arthropods)" ("Imidakloprīds. 18. produkta veids (insekticīdi, akaricīdi un produkti citu posmkāju kontrolēšanai)"(6) ir kategorizēti ievērojami toksiskuma dati ūdensdzīvniekiem un nemērķa sugām;

D.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/39/ES(7) ir noteikts, ka "ūdens un augsnes piesārņojums ar farmaceitiskām atliekvielām ir jauna vides problēma. Novērtējot un kontrolējot zāļu radīto risku ūdens videi vai risku, kas rodas ar tās starpniecību, pienācīga uzmanība būtu jāpievērš Savienības mērķiem vides jomā. Lai risinātu minēto problēmu, Komisijai būtu jāpēta zāļu radītais apdraudējums videi un jāsniedz analīze par pašreizējā tiesiskā regulējuma atbilstību un efektivitāti vides un cilvēku veselības aizsardzībai saistībā ar ūdens vidi";

E.  tā kā Komisijas Regulā (ES) Nr. 283/2013(8) ir noteiktas minimālās prasības, kas ietver informāciju par darbīgās vielas, tās metabolītu un piemaisījumu iespējamo kaitīgo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai uz gruntsūdeņiem, vidi un nemērķa sugām (augiem un dzīvniekiem);

F.  tā kā Komisijas Regulā (ES) Nr. 284/2013(9) ir noteikts, ka "sniedz arī informāciju par augu un augu aizsardzības līdzekļa iespējamo nepieņemamo ietekmi uz vidi, augiem un augu produktiem, kā arī par zināmo un gaidāmo kumulatīvo un sinerģisko ietekmi";

G.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/82/EK(10) ir minēts, ka "pieteikumam uz tirdzniecības atļaujas saņemšanu jābūt pievienotiem tādām ziņām un dokumentiem, kuros jāpierāda, ka iespējamos riskus atsver iedarbīguma sniegtās priekšrocības; ja tas netiek pierādīts, pieteikums ir jānoraida";

H.  tā kā Eiropas Zāļu aģentūrai ("Aģentūra") ir iesniegts pieteikums, kurā lūgts noteikt imidakloprīda maksimālo atlieku līmeni (MAL) lašu dzimtā Salmonidae;

I.  tā kā Aģentūra, pamatojoties uz Veterināro zāļu komitejas 2020. gada 9. septembra atzinumu(11), ieteica visās zivīs attiecīgā gadījumā noteikt imidakloprīda MAL 0,6 mg/kg (600 µg/kg) apmērā;

J.  tā kā Pārtikas kodeksā nav noteikts MAL lietošanai ūdeņos(12); tā kā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un Pasaules Veselības organizācijas apvienotajā 2008. gada sanāksmē pesticīdu atlieku jautājumos tika ieteikta maksimālā pieļaujamā diennakts deva 0,06 mg/kg no lauksaimniecības augu atliekām(13);

K.  tā kā Veterināro zāļu komitejas atzinumam, uz ko ir balstīts Aģentūras ieteikums, ir pieejams tikai kopsavilkums un saskaņā ar Komisijas pausto informāciju pilna redakcija būs pieejama tikai pēc MAL pieņemšanas;

L.  tā kā atzinumam par MAL noteikšanu saskaņā ar ES tiesību aktiem būtu jābūt publiski pieejamam un vienkārši piekļūstamam;

M.  tā kā pārredzama procesa nodrošināšana riska novērtēšanā veicina sabiedrības izpratni, palīdz piešķirt Aģentūrai lielāku leģitimitāti patērētāju un plašas sabiedrības acīs, kā arī sniedz lielāku pārskatatbildību Savienības iedzīvotājiem demokrātiskā sistēmā(14);

N.  tā kā imidakloprīds ir neonikotinoīda biocīdā aktīvā viela, kas tika komercializēta plašai lietošanai kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā, jo tā ir toksiska pret dažādiem kaitīgajiem organismiem; tā kā imidakloprīds darbojas kā nikotīna holinoreceptoru (nAChR) antagonists centrālajā nervu sistēmā, tādējādi traucējot sinaptisko signālu pārraidīšanu un izraisot dzīvnieku nervu un muskuļu letālu hiperaktivitāti gan mugurkaulniekiem, gan bezmugurkaulniekiem, neatgriezeniski bloķējot nAChR un izraisot paralīzi un nāvi(15);

O.  tā kā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/783(16) ir aizliegta imidakloprīda lietošana jebkādiem ārpus telpām audzētiem kultūraugiem, jo tam ir kaitīga ietekme uz apputeksnētājiem;

P.  tā kā bīstamas ķimikālijas, kurām ir vajadzīga veterinārārsta recepte un kuras izmanto jūras utu radītu infekciju ārstēšanai, vēlāk nonāk ūdens vidē; tas ne tikai var nelabvēlīgi ietekmēt sensitīvus nemērķa organismus — šādu savienojumu izplatīšana vidē ir arī atzīta par ievērojamu risku videi(17), jo imidakloprīds ir ļoti mobils augsnē, tā piesārņojot gruntsūdeņus un virszemes ūdeņus(18);

Q.  tā kā ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka imidakloprīda lietošana postoši ietekmē bioloģisko daudzveidību, jo īpaši upju un ūdensceļu bioloģisko daudzveidību(19), ietekmējot ne tikai vēžveidīgos(20), gliemjus(21) un nemērķa (kukaiņu) sugas, bet arī augsnes organismus(22), kā arī samazinot putnu populācijas(23); tā kā pieaug bažas par pesticīdu atlieku un to metabolītu atrašanos un uzkrāšanos augsnēs un to potenciālu izraisīt augsnes paskābināšanos; ar bažām konstatē, ka imidakloprīda lietošanas dēļ Japānā ir ievērojami samazinājušies zivju krājumi, kas nav atjaunojušies(24);

R.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008(25) minētajā klasifikācijā un marķēšanā imidakloprīds ir kategorizēts kā "kaitīgs, ja norij", "bīstams videi" un "ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām"(26);

S.  tā kā pētījumā par imidakloprīda uzņemšanu karpās (Cyprinua carpio L.) tika konstatēta smadzeņu, žaunu un acu deģenerācija(27), kā arī histopatoloģiskas izmaiņas (bojājumi), bioloģisko marķieru aktivizācija un gēnu ekspresijas līmeņu maiņa; minētajā pētījumā secināts, ka iekaisumu un oksidatīvo stresu izraisījusi imidakloprīda uzņemšana;

T.  tā kā NN metabolīta bioakumulāciju cilvēkos var izraisīt regulāra piesārņotas pārtikas lietošana, jo pētījumā par dzīvniekiem tika konstatēta imidakloprīda bioakumācija ar zemām uzņemšanas devām(28);

U.  tā kā dažādos zinātniskos pētījumos, veicot izmēģinājumus ar dzīvniekiem, ir secināts, ka imidakloprīds darbojas kā reproduktīva toksiska viela un endokrīnais disruptors, kas var nelabvēlīgi ietekmēt sirdi, nieres, vairogdziedzeri un smadzenes, kā arī izraisīt neiroloģiskus simptomus, tostarp elpošanas mazspēju un nāvi(29);

V.  tā kā eksperimentos iegūtie pierādījumi liecina, ka imidakloprīda toksiskums palielinās, pieaugot uzņemšanas laikam, kā arī devai, un tas tiek apzīmēts kā "kumulatīvais toksiskums laikā", tāpēc imidakloprīda toksiskums būtu jāizprot ne tikai attiecībā uz akūtu letalitāti, bet arī jāņem vērā hroniskā satvarā(30);

W.  tā kā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 283/2013 ir jāveic pētījumi par ilglaicīgo toksiskumu;

X.  tā kā Regula (EK) Nr. 396/2005 paredz ņemt vērā "to zināmo kumulatīvo un sinerģisko iedarbību, ja ir pieejamas šīs iedarbības izvērtēšanas metodes";

Y.  tā kā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 284/2013 pašreiz ir jāveic toksikoloģiski pētījumi par operatoru, garāmgājēju, rezidentu un darbinieku pakļautību, vairāki ilgtermiņa un hroniskas toksicitātes pētījumi ar dzīvniekiem, kā arī pētījumi par ietekmi un darbību augsnē, ūdenī un gaisā;

Z.  tā kā trūkst zināšanu par daudzu atsevišķu ķīmisku vielu un to maisījumu piesārņojošo ietekmi vidē; ne visas ķīmiskas vielas ir novērtētas, un ekotoksiskuma novērtējumos uzmanība galvenokārt ir vērsta uz ļoti nedaudzām sugām un ekosistēmām;

AA.  tā kā Regulā (ES) 2019/6 ir atzīts, ka riska pārvaldības lēmumos būtu jāņem vērā: "citi būtiski faktori, tostarp tādi, kas saistīti ar sabiedrības, ekonomikas, ētikas, vides un labklājības faktoriem, kā arī tas, vai ir iespējamas kontroles";

AB.  tā kā atšķirībā no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) iesniegtajām gadījumu analīzēm Aģentūrai iesniegtie pētījumi nav jāpublicē; pauž nožēlu par to, ka trūkst piekļuves visiem zinātniskiem pētījumiem, zinātniskiem atzinumiem un izejas datiem, kā arī informācijas par ūdens vidē novadīto notekūdeņu kontroles iespējamību un riska pārvaldību;

AC.  tā kā Regulā (EK) Nr. 470/2009 ir noteikts, ka maksimālie atlieku līmeņi ir jānosaka saskaņā ar vispārpieņemtajiem drošības novērtējuma principiem, ņemot vērā jebkādus citus zinātniskus novērtējumus par attiecīgās vielas drošību, kurus var būt veikušas starptautiskas organizācijas, jo īpaši Pārtikas kodeksu, vai, ja šādas vielas tiek izmantotas citos nolūkos — Kopienā izveidotās zinātniskās kopienas;

AD.  tā kā Pārtikas kodeksā nav ieteikta imidakloprīda lietošana ūdens vidē un ECHA tam sniedz iespējamu pamatojumu, ka saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprināto saskaņoto klasifikāciju un marķējumu (ATP01) šī viela ir ļoti toksiska ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām un ir kaitīga, ja to norij(31);

AE.  tā kā Regulas (ES) 2019/6 37. pantā ir paredzēts, ka tirdzniecības atļauja ir jāatsaka, ja nepietiekami ir mazināti riski sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai videi; uzskata, ka tas pamato maksimālā atlieku līmeņa nenoteikšanu;

AF.  tā kā četras lielākās lašu audzēšanas valstis — Norvēģija, Čīle, Apvienotā Karaliste un Kanāda — nav ES dalībvalstis un tāpēc Komisija nevar veikt piemērotas revīzijas attiecīgo valstu kompetentajās iestādēs vai izvērtēt kontroles mehānismu atbilstību,

1.  uzskata, ka Īstenošanas regula (ES) 2021/621 pārsniedz Regulā (EK) Nr. 470/2009 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Īstenošanas regula (ES) 2021/621 nav saskanīga ar ES tiesību aktiem, jo pārkāpj informācijas brīvību un tādus pamatprincipus kā pārredzamība, demokrātiskā pārbaude un pārskatatbildība, ciktāl pamatā esošajam Veterināro zāļu komitejas atzinumam ir pieejams tikai kopsavilkums;

3.  aicina Komisiju atcelt Īstenošanas regulu (ES) 2021/621 un iesniegt komitejai jaunu projektu, iekļaujot imidakloprīdu Regulas (EK) Nr. 396/2005 IV pielikuma sarakstā ar aktīvām vielām, kurām nevar noteikt maksimālos līmeņus lietošanai ūdens vidē;

4.  uzskata, ka visām veterinārajām zālēm, pesticīdiem un farmakoloģiskām un ķīmiskām atliekām ir jāveic standarta testi un zinātniski recenzēti novērtējumi, jo tās var izraisīt turpmāku un pastāvīgu kaitējumu;

5.  uzskata, ka Aģentūrai būtu jādara publiski pieejams viss Veterināro zāļu komitejas atzinums, kas ietver zinātnisku riska novērtējumu, kā arī ieteikumi riska pārvaldībai un to pamatā esošie zinātniskie fakti; uzskata, ka imidakloprīda riska novērtējums ir nepilnīgs attiecībā uz akūtā beigupunkta vērtību ņemšanu vērā un tajā nav pievērsta uzmanība vēlākām, kumulatīvām un hroniskām sekām; atgādina, ka pētījumos ar ūdenī mītošiem bezmugurkaulniekiem atklāta vēlāka ietekme uz mirstību, jo īpaši starp ūdens kukaiņu sugām, ko nevarēja konstatēt standarta akūtajos testos, tā apliecinot, ka neonikotinoīdu riska novērtējumi ir bijuši nepietiekami vides aizsardzības ziņā(32);

6.  uzskata, ka ir būtiski svarīgi novērtēt aktīvās vielas un to klasifikāciju attiecībā uz maksimālajiem atlieku līmeņiem dzīvnieku izcelsmes pārtikā saistībā ar noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(33), Regulā (EK) Nr. 396/2005, Regulā (EK) Nr. 1367/2006(34), kā arī Regulā (ES) 2019/6 un (ES) 2019/1381;

7.  uzskata, ka Direktīva 2001/82/EK ir steidzami jāpārskata attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības, kā arī ūdens un sauszemes vides aizsardzību, ņemot vērā arī dzīvnieku labturību un nemērķa organismus un mikroorganismus;

8.  uzskata, ka Regulā (EK) Nr. 470/2009 nav pienācīgi ņemta vērā vajadzība iesaistīt Eiropas Parlamentu un iedzīvotājus, lai tie varētu pilnībā īstenot savas demokrātiskās tiesības uz pārbaudi;

9.  atkārtoti pauž vajadzību stiprināt zinātnisko sadarbību, koordināciju un saskanību starp šajā jomā kompetentajām ES aģentūrām, proti, Aģentūru, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un Eiropas Ķimikāliju aģentūru kopā ar valstu un starptautiskajām aģentūrām, izstrādājot kopēju satvaru pārtikas ķēdēs izmantoto biocīdu un augu aizsardzības līdzekļu riska novērtēšanai, lai novērstu nesaskanības un ierobežotu videi nodarīta kaitējuma un ekocīda iespēju;

10.  aicina Komisiju kā riska pārvaldītāju, ievērojot pieejamās informācijas novērtējumu, pienācīgi izmantot piesardzības principu, lai kvantificētu kaitīgas ietekmes risku videi, bioloģiskajai daudzveidībai, dzīvnieku labturībai un cilvēku veselībai;

11.  mudina Komisiju sistemātiski ziņot par to, kā ir ņemts vērā piesardzības princips un informētas piekrišanas princips, un par to, kā izdarīti Veterināro zāļu komitejas atzinuma secinājumi;

12.  aicina Komisiju ievērot demokrātisko principu par informētu piekrišanu un veikt riska novērtēšanas procesa atbilstības pārbaudi, lai noteiktu veterināro zāļu maksimālos atlieku līmeņus dzīvnieku izcelsmes pārtikā; uzskata, ka ir būtiski svarīgi, lai tas pilnībā atbilstu mērķiem, kas minēti Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā "Eiropas zaļais kurss", Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā "Stratēģija "No lauka līdz galdam". Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā"" un ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam;

13.  aicina Komisiju nodrošināt, ka riska novērtējumā tiek iekļautas laikā kumulatīvas, aktuālas, zinātniski recenzētas ekotoksikoloģiskas pārbaudes par nemērķa sugām augsnē un ūdens vidē un ka tajā tiek aptvertas arī atliekas gaisā, augsnē un ūdenī, iekļaujot kumulatīvās toksiskās sekas ilgtermiņā, un tiek norādīts, ka ir ņemti vērā neatkarīgi, zinātniski recenzēti zinātniskie pētījumi un zinātniski atzinumi; uzsver, ka šādai informācijai būtu jābūt publiski pieejamai;

14.  aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu konsekvenci un saskanību ar Regulu (ES) 2019/6 un Regulu (ES) 2019/1381, kā arī ar visiem tiesību aktiem pārtikas jomā, ja riska novērtējumu maksimālo atlieku līmeņu noteikšanai veic citas aģentūras, nevis EFSA, un aicina dalībvalstis šādu priekšlikumu atbalstīt; aicina Komisiju arī nodrošināt, ka šāds novērtējums ir pārredzams un palīdz aizsargāt bioloģisko daudzveidību un ūdens ekosistēmas, kukaiņus, sliekas un augsnes mikroorganismus;

15.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 131, 16.4.2021., 120. lpp. (2) OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp. (3) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1381 (2019. gada 20. jūnijs) par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 1829/2003, (EK) Nr. 1831/2003, (EK) Nr. 2065/2003, (EK) Nr. 1935/2004, (EK) Nr. 1331/2008, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) 2015/2283 un Direktīvu 2001/18/EK (OV L 231, 6.9.2019., 1. lpp.). (6) https://echa.europa.eu/documents/10162/225b9c58-e24c-6491-cc8d-7d85564f3912 (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/39/ES (2013. gada 12. augusts), ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā (OV L 226, 24.8.2013., 1. lpp.). (8) Komisijas Regula (ES) Nr. 283/2013 (2013. gada 1. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū nosaka datu prasības attiecībā uz darbīgajām vielām (OV L 93, 3.4.2013., 1. lpp.). (9) Komisijas Regula (ES) Nr. 284/2013 (2013. gada 1. marts), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū nosaka datu prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 93, 3.4.2013., 85. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.). (11) https://www.ema.europa.eu/en/documents/mrl-summary/imidacloprid-fin-fish-summary-opinion-cvmp-establishment-maximum-residue-limits_en.pdf (12) http://www.fao.org/fao-who-codexalimentarius/codex-texts/dbs/pestres/pesticide-detail/en/?p_id=206 (13) http://www.fao.org/fileadmin/templates/agphome/documents/Pests_Pesticides/JMPR/JMPRReport08.pdf (14) Sk. Tiesas spriedumus lietā T-235/15, Pari Pharma GmbH pret Eiropas Zāļu aģentūru, ECLI:EU:T:2018:65; sk. arī lietu T-718/15, PTC Therapeutics International Ltd pret Eiropas Zāļu aģentūru, ECLI:EU:T:2018:66 un T-729/15, MSD Animal Health Innovation GmbH and Intervet International BV pret Eiropas Zāļu aģentūru, ECLI:EU:T:2018:67. (15) Sánchez-Bayo F., Tennekes H. A. "Time-Cumulative Toxicity of Neonicotinoids: Experimental Evidence and Implications for Environmental Risk Assessments", International Journal of Environmental Research and Public Health. 2020,17(5),1629, https://www.mdpi.com/1660-4601/17/5/1629 (16) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/783 (2018. gada 29. maijs), ar ko attiecībā uz darbīgās vielas imidakloprīda apstiprināšanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 132, 30.5.2018., 31. lpp.). (17) Burridge L., Weis J. S., Cabello F., Pizarro J., Bostick K. "Chemical use in salmon aquaculture: A review of current practices and possible environmental effects", Aquaculture, 2010, 306. sējums, 1.–4. daļa, 7.–23. lpp., https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0044848610003297. (18) Sánchez-Bayo F., Tennekes H. A. "Time-Cumulative Toxicity of Neonicotinoids: Experimental Evidence and Implications for Environmental Risk Assessments", International Journal of Environmental Research and Public Health. 2020,17(5),1629, https://www.mdpi.com/1660-4601/17/5/1629 (19) Butcherine P., Kelaher B. P., Taylor M. D., Barkla B. J., Benkendorff K. "Impact of imidacloprid on the nutritional quality of adult black tiger shrimp (Penaeus monodon)", Ecotoxicology and Environmental Safety, 2020, 198. sējums, https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0147651320305212?via%3Dihub (20) Butcherine P., Kelaher B. P., Taylor M. D., Barkla B. J., Benkendorff K. "Impact of imidacloprid on the nutritional quality of adult black tiger shrimp (Penaeus monodon)", Ecotoxicology and Environmental Safety, 2020, 198. sējums, https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0147651320305212?via%3Dihub (21) Ewere E. E., Reichelt-Brushett A., Benkendorff K. "The neonicotinoid insecticide imidacloprid, but not salinity, impacts the immune system of Sydney rock oyste, Saccostrea glomerata", Science of the Total Environment, 2020, 742. sējums, The neonicotinoid insecticide imidacloprid, but not salinity, impacts the immune system of Sydney rock oyster, Saccostrea glomerata, ScienceDirect (22) de Lima e Silva C., Brennan N., Brouwer J. M., Commandeur D., Verweij R. A., van Gestel C. A. M. "Comparative toxicity of imidacloprid and thiacloprid to different species of soil invertebrates", Ecotoxicology, 2017, 26, 555.–564. lpp. https://doi.org/10.1007/s10646-017-1790-7 (23) https://www.eea.europa.eu/publications/soer-2020 (24) https://www.nationalgeographic.com/animals/article/neonicotinoid-insecticides-cause-fish-declines-japan (25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.). (26) ECHA novērtējuma ziņojums "Imidacloprid, Product-type 18 (Insecticides, Acaracides and Products to control other Arthropods)" "Imidakloprīds. 18. produkta veids (insekticīdi, akaricīdi un produkti citu posmkāju kontrolēšanai)",https://echa.europa.eu/documents/10162/225b9c58-e24c-6491-cc8d-7d85564f3912 (27) Tyor A. K., Harkrishan, Bhardwaj J. K., Saraf P. "Effect of Imidacloprid on Histopathological Alterations of Brain, Gills and Eyes in hatchling carp (Cyprinus carpio L.)", Toxicology International, 2020, 27. sēj.. 70.–78. lpp. (28) Kavvalakis M. P., Tzatzarakis M. N., Theodoropoulou E. P., Barbounis E. G., Tsakalof A. K., Tsatsakis A. M. "Development and application of LC–APCI–MS method for biomonitoring of animal and human exposure to imidacloprid", Chemosphere, 2013, 93. sējums, 10. daļa, 2612.–2620. lpp. Development and application of LC–APCI–MS method for biomonitoring of animal and human exposure to imidacloprid, ScienceDirect (29) Katić A., Karačonji I. B. "Imidacloprid as reproductive toxicant and endocrine disruptor: Investigations in laboratory animals" Archives of Industrial Hygiene and Toxicology, 2018, 69(2), https://www.researchgate.net/publication/326247351_Imidacloprid_as_reproductive_toxicant_and_endocrine_disruptor_Investigations_in_laboratory_animals (30) Sánchez-Bayo F., Tennekes H. A. "Time-Cumulative Toxicity of Neonicotinoids: Experimental Evidence and Implications for Environmental Risk Assessments" International Journal of Environmental Research and Public Health, 2020, 17(5),1629. https://www.mdpi.com/1660-4601/17/5/1629 (31) https://echa.europa.eu/substance-information/-/substanceinfo/100.102.643 (32) Sánchez-Bayo F., Tennekes H. A. "Time-Cumulative Toxicity of Neonicotinoids: Experimental Evidence and Implications for Environmental Risk Assessments", International Journal of Environmental Research and Public Health. 2020,17(5),1629, https://www.mdpi.com/1660-4601/17/5/1629 Evidence and Implications for Environmental Risk Assessments (mdpi.com) (33) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.). (34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).