Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2021. gada 25. marts - Brisele
Pieprasījums atcelt Lívia Járóka imunitāti
 Pieprasījums atcelt Jean-Francois Jalkh imunitāti
 Eiropas Savienības pašu resursu sistēma ***
  Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: liellopu, aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma
  Digitālās izglītības politikas veidošana
  Jūras piedrazojuma ietekme uz zivsaimniecību
  Kohēzijas politika un reģionālās vides stratēģijas cīņā pret klimata pārmaiņām
  Eiropas Datu stratēģija
  Vispārējs regulējums vērtspapīrošanai un īpašs satvars attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, lai palīdzētu atgūties no Covid-19 krīzes ***I
 Priekšlikums, ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz korekcijām vērtspapīrošanas regulējumā, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu, reaģējot uz Covid-19 krīzi ***I
  Divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrole ***I
  Iepirkums aizsardzības un drošības jomā un tādu produktu nodošana, kas saistīti ar aizsardzību (attiecīgo direktīvu īstenošana)
 Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 piemērošana (tiesiskuma nosacījumu mehānisms)
 Pašu resursi, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, un daži aspekti attiecībā uz pašu resursiem, kas pamatojas uz NKI *
  Tādu pašu resursu iekasēšana, ko veido pievienotās vērtības nodokļi *
  2022. gada budžeta pamatnostādnes — III iedaļa
  Gaisa kvalitātes direktīvu īstenošana
  Jauna ES un Āfrikas stratēģija
 ES ilgtspējīga tūrisma stratēģija
  Euro starptautiskās nozīmes stiprināšana
  Komisijas izvērtēšanas ziņojums par Vispārējās datu aizsardzības regulas īstenošanu divus gadus pēc tās piemērošanas sākuma
  2019. un 2020. gada ziņojumi par Albāniju
  2019. un 2020. gada ziņojumi par Kosovu
  2019. un 2020. gada ziņojumi par Ziemeļmaķedoniju
  2019. un 2020. gada ziņojumi par Serbiju

Pieprasījums atcelt Lívia Járóka imunitāti
PDF 135kWORD 45k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta lēmums par pieprasījumu atcelt Lívia Járóka imunitāti (2020/2198(IMM))
P9_TA(2021)0091A9-0050/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Briseles Apelācijas tiesas ģenerālprokurora 2020. gada 9. jūlija pieprasījumu atcelt Lívia Járóka imunitāti, kas tika paziņots 2020. gada 14. septembra plenārsēdē,

–  ņemot vērā to, ka Lívia Járóka ir atteikusies no savām tiesībām tikt uzklausītai saskaņā ar tā Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9‑0050/2021),

A.  tā kā Briseles Apelācijas tiesas ģenerālprokurors ir iesniedzis pieprasījumu atcelt no Ungārijas ievēlētās Eiropas Parlamenta deputātes Lívia Járóka, imunitāti saistībā ar 11. panta 1. punkta pirmās daļas pārkāpumu Beļģijas 1975. gada 1. decembra Karaļa dekrētā, ar ko nosaka vispārējos noteikumus par ceļu satiksmes un koplietošanas ceļu izmantošanu, un 1968. gada 16. marta Likuma par ceļu satiksmes policiju 29. panta 3. punkta pārkāpumu; tā kā pārkāpums galvenokārt ir saistīts ar atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu;

B.  tā kā 2018. gada 17. novembrī plkst. 10:30 Uklē esošā fiksētā automātiskā ierīce, kas darbojas kvalificēta aģenta prombūtnē, reģistrēja maksimālā atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu transportlīdzeklim, kas reģistrēts uz Lívia Járóka vārda; tā kā ir sagatavots administratīvais protokols un 2018. gada 29. novembrī Lívia Járóka tika nosūtīta protokola kopija kopā ar veidlapu atbildes sniegšanai; tā kā prokuratūra, lai konstatētu, vai L. Járóka ir bijusi attiecīgā transportlīdzekļa vadītāja, vairākas reizes ir mēģinājusi iegūt viņas paskaidrojumus, bet bez panākumiem; saskaņā ar Federālā ārlietu dienesta Protokola dienesta sniegto informāciju Lívia Járóka nebija legalizējusi savu dzīvesvietu Beļģijā; tā kā piecpadsmit dienas pēc administratīvā protokola kopijas nosūtīšanas lietas materiāli tika pārsūtīti Briseles prokuratūrai;

C.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmo daļu Eiropas Parlamenta deputātiem savā teritorijā ir imunitāte, ko piešķir viņu valsts parlamenta locekļiem un jebkuras citas dalībvalsts teritorijā attiecībā uz jebkādām aizturēšanas darbībām un jebkuru tiesvedību;

D.  tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto(2);

E.  tā kā tikai Parlaments var lemt par imunitātes atcelšanu vai neatcelšanu šajā gadījumā; tā kā Parlaments, pieņemot lēmumu par kāda deputāta imunitātes atcelšanu vai neatcelšanu, var ņemt vērā attiecīgā deputāta viedokli(3);

F.  tā kā deliktam, par kuru pastāv aizdomas, nav tiešas vai acīmredzamas saiknes ar Lívia Járóka kā Eiropas Parlamenta deputātes pienākumu pildīšanu, kā arī tas nav uzskatāms par viedokli vai balsojumu, kas pausts, viņai pildot savus pienākumus kā Eiropas Parlamenta deputātei 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta izpratnē;

G.  tā kā šajā lietā Parlamentam nav pierādījumu par fumus persecutionis, proti, faktiskiem apstākļiem, kas norāda uz to, ka attiecīgais process ir ierosināts, lai kaitētu deputāta politiskajai darbībai;

1.  nolemj atcelt Lívia Járóka imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Beļģijas kompetentajām iestādēm un Lívia Járóka.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.
(2) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.
(3) Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440, 28. punkts.


Pieprasījums atcelt Jean-Francois Jalkh imunitāti
PDF 147kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta lēmums par pieprasījumu atcelt Jean-François Jalkh imunitāti (2020/2110(IMM))
P9_TA(2021)0092A9-0051/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. jūnija pieprasījumu atcelt Jean-François Jalkh imunitāti, kuru Parīzes Apelācijas tiesas prokurors nosūtījis saistībā ar lietu, kuru izskata izmeklēšanas tiesneši, kas saskaņā ar likumu izmeklē iespējamos tādus noziedzīgus nodarījumus kā uzticības laušana, organizēta krāpšana, viltošana un viltotu dokumentu izmantošana, nelikumīga nodarbinātība, kas ir saistīta ar darbinieka nedeklarēšanu, publisko līdzekļu nelikumīgu piesavināšanās un piesavināto publisko līdzekļu nelikumīgu slēpšana, un par kuru paziņots 2020. gada 8. jūlijā,

–  pēc Jean-François Jalkh aizvietotāja Thierry Mariani uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Francijas Republikas Konstitūcijas 26. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0051/2021),

A.  tā kā minētie izmeklēšanas tiesneši ir pieprasījuši atcelt Jean-François Jalkh parlamentāro imunitāti, lai viņu varētu nopratināt saistībā ar iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem;

B.  tā kā pieprasījums atcelt Jean-François Jalkh imunitāti attiecas uz iespējamiem tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā uzticības laušana, viltošana un viltotu dokumentu izmantošana, organizēta krāpšana, nelikumīga nodarbinātība, kas ir saistīta ar darbinieka nedeklarēšanu, publisku līdzekļu nelikumīga piesavināšanās un tīša nelikumīgi iegūto publisko līdzekļu slēpšana – nodarījumiem, kuri ir paredzēti Francijas 314-1., 314.-10., 321-2., 321-3., 321-4., 321-9., 321-10., 441-1., 441-10., 441-11., 313-1., 313-2., 313-3., 313-7., 313-8., 313-9, 432-15 un 432-17. pantā un Francijas Nodarbinātības kodeksa L8221-1., L8221-5., L8224-1., L8224-3., L8224-4. un L8224-5. pantā un par kuriem šajos pantos ir paredzēts sods;

C.  tā kā 2016. gada 5. decembrī pēc iepriekšējas izmeklēšanas, kuru sāka, pamatojoties uz toreizējā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2015. gada 9. martā sniegto informāciju par zināmu skaitu Front National piederīgu Eiropas Parlamenta deputātu palīgu, tika sākta tiesas izmeklēšana;

D.  tā kā 2015. gada februārī publicētajā Front National štatu sarakstā bija iekļauti tikai 15 EP deputāti (no kopā 23), 21 vietējais deputāta palīgs un 5 reģistrēti deputātu palīgi (no kopā 54); tā kā vairāki deputātu palīgi deklarēja, ka viņu darba vieta bija Front National galvenā mītne Nantērā, dažos gadījumos norādot, ka viņi tur veica pilnas slodzes darbu, lai gan dzīvoja 120-945 km attālumā no deklarētās darba vietas; tā kā šajā izmeklēšanas posmā tika konstatēts, ka astoņi deputātu palīgi parlamentārās palīdzības darbu faktiski neveica vai arī to darīja tikai ļoti nelielā apjomā vispārējo pienākumu ietvaros;

E.  tā kā izmeklēšanu gaitā papildus tam atklājās apstākļi, kas liek domāt, ka attiecīgie palīgi diezin vai realitātē pildīja ar Eiropas Parlamentu saistītus uzdevumus, piemēram:

   Eiropas Parlamenta palīgu darba līgumi ir datēti ar laikposmu starp diviem ar Front National noslēgtiem darba līgumiem;
   Eiropas Parlamenta palīgu darba līgumi, kas ir noslēgti ar Eiropas Parlamentu, un darba līgumi, kas ir noslēgti ar Front National, ir spēkā vienā un tajā pašā termiņā;
   ar Front National noslēgto darba līgumu termiņš uzreiz seko ar Eiropas Parlamentu noslēgto parlamentāro palīgu darba līgumu termiņam;

F.  tā kā izmeklēšanā atklājās, ka Jean-François Jalkh no 2009. gada jūlija līdz 2014. gada aprīlim strādāja par Jean-Marie Le Pen vietējo deputāta palīgu uz pilnu slodzi ar bruto mēnešalgu 3011,14 EUR apmērā; tā kā tajā pašā laikā viņš secīgi vai paralēli ieņēma vairākus vadošos amatus Front National un saņēma atlīdzību no diviem dažādiem uzņēmumiem par kampaņas kontu revīziju; tā kā 2016. gada 29. janvārī Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs nolēma no Jean-Marie Le Pen piedzīt summu 320 026,23 EUR apmērā, ko Parlaments izmaksāja, pamatojoties uz līgumu ar Jean-François Jalkh; tā kā par šo lēmumu iesniegtās apelācijas sūdzības tika noraidītas –, konkrēti runājot ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 7. marta spriedumu(2) un Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 28. novembra rīkojumu(3);

G.  tā kā izmeklēšana atklāja arī tas, ka Jean-François Jalkh kā Eiropas Parlamenta deputāts laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 4. janvārim, izņemot laikposmu no 2015. gada 24. augusta līdz 2015. gada 14. decembrim, pieņēma darbā uz pilnu slodzi vietējo deputāta palīdzi ar bruto mēnešalgu 2950 EUR; tā kā netika atrastas ne e-pasta vēstules, ne gūti citi pierādījumi, kas apliecinātu viņas darbu deputāta palīdzes amatā; tā kā minētā deputāta palīdze tika iekļauta 2015. gada februārī publicētajā Front National štatu sarakstā, kā par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka Jean-François Jalkh palīdze; tā kā tika atrastas viņas e-pasta vēstules, kuras viņa bija parakstījusi kā “Jean-François Jalkh palīdze – Vēlēšanu vienība” un kuras attiecās uz kampaņas laiku 2015. gada Francijas parlamentārām vēlēšanām un 2014. gada pašvaldību vēlēšanām; tā kā tika atrasti arī laikposmā no 2015. gada jūnija līdz 2015. gada 21. decembrim nosūtīti e-pasti, no kuriem varēja saprast, ka viņa strādāja pie to vēlēšanu kampaņas, kurās kā vadošais Front National kandidāts reģionālajās vēlēšanās Ildefransas vēlēšanu apgabalā balotējās Wallerand de Saint-Just, lai gan viņas kā deputāta palīdzes līgums kampaņas sakarībā uz laiku tika apturēts tikai no 2015. gada 24. augusta līdz 14. decembrim; tā kā 2019. gada 11. decembrī viņai tika izvirzīta apsūdzība par tīšu publisko līdzekļu piesavināšanos;

H.  tā kā minētie izmeklēšanas tiesneši uzskata, ka Jean-François Jalkh ir jānopratina;

I.  tā kā pēc tam, kad izmeklētāji Jean François Jalkh ar pavēsti izsauca ierasties 2018. gada 18. decembrī, un pēc tam, kad viņš bija apstiprinājis savu ierašanos, viņš tomēr neieradās, jo viņa juriskonsults četras dienas pirms norunātā ierašanās datuma bija iesniedzis lūgumu par atlikšanu, to pamatojot ar Jean-François Jalkh vēlmi izmantot savas tiesības klusēt; tā kā, neraugoties uz viņa advokāta 2019. gada 19. februāra vēstuli, kurā tika apliecināts, ka paskaidrojumus sniegt viņš vēlas brīvprātīgi, Jean-François Jalkh pēc tam, kad izmeklētāji viņu ar pavēsti aicināja ierasties 2019. gada 25. jūnijā, neieradās atkal, un savas neierašanās pamatojumu nesniedza; tā kā pēc tam viņš, pamatojoties uz savu parlamentāro imunitāti, atteicās sniegt klātienē paskaidrojumus izmeklēšanas tiesnešiem, kuri viņu ar pavēsti aicināja ierasties 2019. gada 15. novembrī;

J.  tā kā, lai veiktu Jean-François Jalkh nopratināšanu saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām, kompetentā iestāde nosūtīja pieprasījumu par viņa imunitātes atcelšanu;

K.  tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto(4);

L.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir tāda pati imunitāte, kāda ir noteikta attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

M.  tā kā Francijas Konstitūcijas 26. panta otrajā daļā ir teikts: „Nevienu deputātu, kurš ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu vai citu nozīmīgu pārkāpumu, nedrīkst nedz apcietināt, nedz viņam piemērot citus drošības līdzekļus, kas paredz brīvības atņemšanu vai ierobežošanu, ja nav saņemta tās palātas prezidija atļauja, kuras deputāts viņš ir. Šāda atļauja nav vajadzīga gadījumos, kad deputāts tiek aizturēts noziedzīga nodarījuma vai cita nozīmīga pārkāpuma izdarīšanas brīdī (flagrante delicto) vai kad spēkā ir stājies galīgs, notiesājošs spriedums.”;

N.  tā kā deputāta imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesas procesiem saistībā ar darbībām, kuras tiek veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

O.  tā kā Parlamentam šajā lietā pierādījumu par fumus persecutionis nav, proti, tas nav konstatējis faktiskos apstākļus, kas norādītu uz to, ka attiecīgais kriminālprocess ir ierosināts, lai kaitētu viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta politiskajai darbībai,

1.  nolemj atcelt Jean-François Jalkh imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Francijas iestādēm un Jean-François Jalkh.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/ Eiropas Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: ES C 2011 543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/ Eiropas Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.
(2) Tiesas (Sestās palātas) 2018. gada 7. marta spriedums lietā Jean-Marie Le Pen / Eiropas Parlaments, T-140/16 P, ECLI:EU:C:2019:122.
(3) Tiesas (Ceturtās palātas) 2018. gada 28. novembra spriedums lietā Jean-Marie Le Pen / Eiropas Parlaments, C-303/18 P, ECLI:EU:C:2019:962.
(4) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/ Eiropas Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.


Eiropas Savienības pašu resursu sistēma ***
PDF 132kWORD 44k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 608/2014 (10045/2020 – C9-0024/2021 – 2018/0132(APP))
P9_TA(2021)0093A9-0047/2021

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes regulai (10045/2020),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. panta ceturto daļu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu (C9-0024/2021),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(1),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar kuru atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom un jo īpaši tā 10. pantu(2),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. marta rezolūciju par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada(3) un rezolūciju par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas reformu(4),

–  ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem(5),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. novembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos(6),

–  ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības(7),

–  ņemot vērā Komisijas un Padomes 2019. gada 10. oktobra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības,

–  ņemot vērā 2020. gada 15. maija rezolūciju par jauno DFS, pašu resursiem un atveseļošanas plānu(8),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. septembra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ieteikumu (A9‑0047/2021),

1.  sniedz piekrišanu Padomes regulas projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) Iestāžu Nolīgums (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.).
(2) OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.
(3) OV C 162, 10.5.2019., 51. lpp.
(4) OV C 162, 10.5.2019., 71. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0226.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.
(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0032.
(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0124.
(9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0220.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: liellopu, aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma
PDF 123kWORD 44k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2021. gada 19. februāra deleģēto regulu, ar ko Deleģēto regulu (ES) Nr. 640/2014 groza attiecībā uz noteikumiem par neatbilstībām, kuras saistītas ar liellopu, aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, un noteikumiem par to, kā aprēķināmi administratīvie sodi attiecībā uz dzīvniekiem, kas deklarēti dzīvnieku atbalsta shēmu vai ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākumu satvarā (C(2021)00993 – 2021/2566(DEA))
P9_TA(2021)0094 B9-0209/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2021)00993),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 26. februāra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret Komisijas deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas 2021. gada 17. marta vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013(1) un jo īpaši tās 63. panta 4. punktu, 64. panta 6. punktu, 77. panta 7. punktu un 115. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 111. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 111. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2021. gada 25. martā,

A.  tā kā Padomes Regulā (EK) Nr. 21/2004(2) paredzēts, ka dalībvalstīm jāizveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000(3) ir ietvertas prasības, kas līdzīgas liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas prasībām, un ir lietderīgi saskaņot noteikumus par to, kā ņemt vērā neatbilstības, kas saistītas ar minēto trīs dzīvnieku kategoriju identifikācijas un reģistrācijas sistēmu;

B.  tā kā, ņemot vērā integrētās administrācijas un kontroles sistēmas attīstību un tiecoties pēc vienkāršošanas, ir lietderīgi pielāgot administratīvos sodus, kas Komisijas deleģētajā regulā (ES) Nr. 640/2014(4) noteikti attiecībā uz dzīvnieku atbalsta shēmām un ar dzīvniekiem saistīta atbalsta pasākumiem, proti, gadījumos, kad konstatē, ka nav noteikti ne vairāk kā trīs dzīvnieki, administratīvos sodus nepiemērot un pielāgot piemērojamo sodu apmēru gadījumos, kad konstatē, ka nav noteikti vairāk nekā trīs dzīvnieki;

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).
(2) Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).
(4) Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (OV L 181, 20.6.2014., 48. lpp.).


Digitālās izglītības politikas veidošana
PDF 206kWORD 63k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūcija par digitālās izglītības politikas veidošanu (2020/2135(INI))
P9_TA(2021)0095 A9-0042/2021

Eiropas Parlaments,

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. un 166. pantu,

—  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 14. pantu,

—  ņemot vērā Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokola 2. pantu par tiesībām uz izglītību,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK(1),

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas 2020. gada 22. septembra rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas izglītības nākotni saistībā ar Covid-19,

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(2),

–  ņemot vērā 2018. gada 11. decembra rezolūciju par izglītību digitālajā laikmetā: problēmas, iespējas un gūtā pieredze ES politikas izstrādē(3),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. jūnija rezolūciju par izglītības modernizēšanu Eiropas Savienībā(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. septembra rezolūciju par jauno Prasmju programmu Eiropai(5),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 9. jūnija secinājumus par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu(6),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 26. maija secinājumus par Eiropas skolotājiem un pasniedzējiem nākotnei(7),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 18. novembra secinājumus par mūžizglītības politikas būtisko lomu centienos sabiedrībai nodrošināt iespējas panākt tehnoloģisko pāreju un pāreju uz zaļo ekonomiku, tādējādi atbalstot iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi(8),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. maija ieteikumu par pamatkompetencēm mūžizglītībā(9),

–  ņemot vērā Padomes 2017.gada 22. maija ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai(10),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 30. maija secinājumus par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskas domāšanas attīstīšanu ar izglītības un apmācības palīdzību(11),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 19. decembra Ieteikumu ”Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem”(12),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 27. maija secinājumus par agrīnās izglītības un sākumskolas izglītības lomu radošuma, inovāciju un digitālās kompetences attīstībā(13),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(14),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu "Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam. Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam" (COM(2020) 624) tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2020)0209),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. novembra paziņojumu par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (COM(2016)0625),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumu par Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (COM(2017)0274),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra paziņojumu par Digitālās izglītības rīcības plānu (COM(2018)0022),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 14. novembra paziņojumu par Eiropas identitātes stiprināšanu ar izglītību un kultūru (COM(2017)0673),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 30. maija paziņojumu "Skolu attīstība un izcila mācīšana — lielisks pamats dzīvei” (COM(2017)0248),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. decembra paziņojumu "Izglītības uzlabošana un modernizēšana" (COM(2016) 941),

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ziņojumu "Izglītības nozares reakcija uz Covid-19 pandēmiju: ieviešanas stratēģijas rīkkopa",

–  ņemot vērā ESAO publikāciju "OECD Skills Outlook 2019: Thriving in a Digital World” ("ESAO prasmju perspektīvas 2019. gadā: uzplaukums digitālajā pasaulē",

–  ņemot vērā ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ziņojumu "Skills for a connected world” ("Prasmes savienotai pasaulei"),

–  ņemot vērā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2020. gada 4. jūnija ziņojumu "Digitālā plaisa Covid-19 laikā riskam pakļautajiem PIA izglītojamajiem Eiropā",

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0042/2021),

A.  tā kā iekļaujoša, taisnīga un pienācīgi finansēta kvalitatīva izglītība ir galvenais zaļās un digitālās pārkārtošanās virzītājspēks; tā kā izglītība ir ieguldījums mūsu kopējā nākotnē, veicinot sociālo kohēziju, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu un nodarbinātību un tādējādi arī taisnīgu sabiedrību ; tā kā izglītība ir izšķirošs individuālās attīstības un pašrealizācijas instruments un tā kā izglītība veicina līdzdalību demokrātiskajā dzīvē;

B.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām, kas noteikta LESD 8. un 19. pantā;

C.  tā kā digitālās tehnoloģijas pārveido sabiedrību, padarot digitālās pamatprasmes un digitālo pratību īpaši būtisku visiem iedzīvotājiem;

D.  tā kā Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmajā principā uzsvērts, ka ir svarīgi saglabāt un iegūt prasmes, lai "nodrošinātu vienādas iespējas un piekļuvi darba tirgum", un tas paredz, ka ikvienam ir tiesības uz "kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū";

E.  tā kā transversālu pamatprasmju, piemēram, rēķinpratības, kritiskās domāšanas un sociālās saziņas prasmju, apgūšana ir digitālo prasmju un kompetenču apguves galvenais priekšnoteikums; tā kā tajā pašā laikā aizvien palielināsies vajadzība pēc digitālajām prasmēm, piemēram, kodēšanas, loģistikas vai robotikas, kas skars ne tikai IT izglītību, bet arī uz mācību programmu kopumā; tā kā satvarā pilsoņu digitālai kompetencei ir atzīts, cik svarīgas ir vispārīgās prasmes, tostarp komunikācijas, sadarbības un satura radīšanas prasmes, kuras bieži māca humanitārajās zinātnēs, mākslā un sociālajās zinātnēs; tā kā starpdisciplināra pieeja zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas (STEAM) studijām var nodrošināt labāk izstrādātus un uz cilvēku vairāk orientētus digitālos risinājumus;

F.  tā kā pamatizglītībai kiberhigiēnas, kiberdrošības, datu aizsardzības un medijpratības jomā jābūt atbilstīgai vecumam un orientētai uz izglītojamo attīstību, lai palīdzētu viņiem kļūt par analītiskiem izglītojamiem, aktīviem iedzīvotājiem, interneta lietotājiem un demokrātiskas digitālās sabiedrības veidotājiem, pieņemt pamatotus lēmumus, kā arī apzināties riskus, kas saistīti ar internetu, piemēram, dezinformāciju tiešsaistē, uzmākšanos un personas datu pārkāpumiem, un spēt tos pārvarēt; tā kā apmācībā būtu jāiekļauj ar kiberdrošību saistītas mācību programmas;

G.  tā kā digitālā pārkārtošanās veido darba tirgu, un saskaņā ar Komisijas aplēsēm(15) vairākās darba kategorijās līdz pat 90 % darbvietu ir sagaidāms, ka nākotnē būs vajadzīgas zināmas digitālās prasmes, un pašlaik 65 % bērnu, kas sāks mācības pamatskolā, galu galā strādās darbvietās, kas vēl nepastāv; tā kā augsta līmeņa digitālās prasmes ir ļoti pieprasītas, kas, visticamāk, nozīmēs lielāku uzsvaru uz STEAM jomām;

H.  tā kā ir pilnībā jāizpēta jauno tehnoloģiju, piemēram, robotikas un mākslīgā intelekta (MI), ietekme uz nodarbinātību; tā kā jau šobrīd ir skaidrs, ka digitālā pratība ātri kļūst par visuresošu prasmi, kas tiek prasīta arī darbvietās, kurās iepriekš ir bijusi ierobežota saistība ar digitālo jomu un kuras ar to nav bijušas saistītas vispār, tostarp darbvietās, kurās izmanto roku darbu; tā kā pārkvalifikācija un prasmju pilnveide ir nepieciešama, lai cilvēki varētu pielāgoties aizvien digitalizētāka darba tirgus mainīgajām vajadzībām un realitātei; tā kā Covid-19 izraisītā pāreja uz tāldarbu rada jaunas digitālās prasmes, saziņu un citus uzdevumus; tā kā darba devējiem būtu jānodrošina digitālā apmācība un digitālais aprīkojums darba ņēmējiem, pievēršot pienācīgu uzmanību īpašām vajadzībām, piemēram, atbilstīgu pielāgojumu nodrošināšanai personām ar invaliditāti; tā kā profesionālās izglītības un apmācības (PIA) nozarei ir izšķiroša nozīme nākotnes darba ņēmēju nodrošināšanā ar prasmēm un kvalifikācijām, kas vajadzīgas mainīgajā darba tirgū;

I.  tā kā 42 % Eiropas iedzīvotāju joprojām trūkst digitālo pamatprasmju(16) un pastāv ievērojamas atšķirības dalībvalstīs un starp tām, un šo atšķirību pamatā ir sociālekonomiskais stāvoklis, vecums, dzimums, ienākumi, izglītības līmenis un nodarbinātība; tā kā tikai 35 % cilvēku vecumā no 55 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes salīdzinājumā ar 82 % vecumā no 16 līdz 24 gadiem(17), un tas padara vecāka gadagājuma cilvēkus neaizsargātākus pret digitālo atstumtību; tā kā Prasmju programmas mērķis ir nodrošināt, ka 70 % cilvēku 16–74 gadu vecumā līdz 2025. gadam ir digitālās pamatprasmes, paredzot vidējo pieaugumu par 2 procentpunktiem gadā salīdzinājumā ar vidējo ikgadējo pieaugumu par 0.75 procentpunktiem no 2015. līdz 2019. gadam; tā kā izglītojamie nekad nebūs vienlīdzīgā situācijā, lai apgūtu digitālās prasmes, pastāvot tik ievērojamām pamatprasmju līmeņa atšķirībām;

J.  tā kā joprojām pastāv nevienlīdzība attiecībā uz piekļuvi digitālajai infrastruktūrai un aprīkojumam, jo lauku un attāli apvidi un trūcīgas pilsētu teritorijas bieži vien saskaras ar sliktu savienojamību, savukārt mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem bieži nav piekļuves datoriem; tā kā 10 % mājsaimniecību ES lauku apvidos nav piekļuves fiksētā tīkla līnijas internetam un vēl 41 % nav pieejami platjoslas pakalpojumi;

K.  tā kā attiecībā uz digitālajām prasmēm atšķirība starp dzimumiem ir 11 %(18); tā kā saskaņā ar Eurostat datiem tikai katrs trešais STEM absolvents ir sieviete, lai gan 54 % augstākās izglītības studentu ir sievietes; tā kā attieksme pret STEM mācību priekšmetiem nav atšķirīga starp zēniem un meitenēm pamatizglītības posmā, taču šķiet, ka meiteņu interese par tiem no 15 gadu vecuma mazinās; tā kā mazāk nekā 3 % pusaudžu meiteņu pauž interesi kļūt par IKT speciālistēm;

L.  tā kā atšķirības starp dzimumiem izglītībā un apmācībā izpaužas darbavietā, jo tikai 17 % darbvietu IKT nozarē ieņem sievietes, savukārt vīriešu īpatsvars digitālajā nozarē ir 3,1 reizi lielāks nekā sieviešu īpatsvars(19), un atšķirības starp dzimumiem ir īpaši acīmredzamas MI nozarē, kur tikai 22 % profesionāļu visā pasaulē ir sievietes; tā kā šādas atšķirības ietekmē sieviešu iespējas strādāt labi apmaksātās un uz nākotni orientētās nozarēs un līdzīgā veidā ierobežo daudzveidību digitālajā nozarē, piemēram, attiecībā uz tehnoloģiju izstrādi;

M.  tā kā ir svarīgi izprast faktorus, kas ietekmē meiteņu un sieviešu izglītības un karjeras izvēli, tostarp ar dzimumu saistītus aizspriedumus, un motivēt viņas turpināt studijas un karjeru STEM un IKT jomā; tā kā šajā ziņā ir jāturpina izstrādāt profesionālās orientācijas risinājumus;

N.  tā kā digitālajām tehnoloģijām ir ievērojams potenciāls nodrošināt skolotājiem, pasniedzējiem un izglītojamajiem iespējas visās izglītības nozarēs un vidēs pieejamu, atvērtu, sociālu un individuāli pielāgotu tehnoloģiju veidā, kas var veicināt iekļaujošākus mācīšanās veidus; tā kā digitālo tehnoloģiju vieda izmantošana, kuras pamatā ir inovatīvas mācīšanas metodes un iespēju radīšana izglītojamajiem, var nodrošināt iedzīvotājiem pamatprasmes, kas vajadzīgas viņu dzīvei, piemēram, radošu domāšanu, zinātkāri un problēmu risināšanas iemaņas; tā kā digitālo tehnoloģiju izmantošanu nekādā gadījumā nedrīkst uzskatīt par izmaksu samazināšanas pasākumu; tā kā izglītības procesa centrā arī turpmāk vajadzētu būt skolotāju brīvībai izvēlēties labāko mācīšanas metožu un satura kombināciju;

O.  tā kā skolotāju un skolēnu mijiedarbībai ir izšķiroša nozīme studentu labjutībā un attīstībā, un tādēļ mācībām klātienē arī turpmāk jābūt izglītības nodrošinājuma pamatā; tā kā digitālie rīki un tehnoloģijas nevar aizstāt skolotāju lomu, tomēr tie piedāvā virkni priekšrocību, kas papildina mācīšanos klātienē, tostarp hibrīdu izglītības modeļu veidā; tā kā tehnoloģiju un digitālo iekārtu pārmērīga izmantošana var radīt tādas problēmas kā miega trūkums, atkarība un mazkustīgs dzīvesveids; tā kā īpaša uzmanība ir jāpievērš jaunākiem bērniem un izglītojamajiem ar īpašām izglītības vajadzībām vai invaliditāti, kuriem mācīšanās tiešsaistē rada noteiktas problēmas;

P.  tā kā digitālās tehnoloģijas būtu jāievieš uz izglītojamiem orientētā, vecumam atbilstošā un uz attīstību vērstā veidā; tā kā digitālo mācību stratēģijās ir jāņem vērā pētījumi par ietekmi, ko digitālo tehnoloģiju izmantošana agrīnā vecumā var atstāt uz mazu bērnu attīstību;

Q.  tā kā digitālās infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībai izglītības jomā ir vajadzīgi ievērojami publiskie ieguldījumi, tostarp izglītības iestāžu IT personālā; tā kā privātie ieguldījumi arī būtiski veicina e-mācību risinājumu izstrādi;

R.  tā kā digitālās mācīšanās priekšnoteikums ir piekļuve digitālajai infrastruktūrai, tostarp ātrdarbīgam internetam, kā arī augstas kvalitātes aprīkojumam un saturam, kas pielāgots izglītības vajadzībām; tā kā Covid-19 pandēmija un pēkšņā digitālā pāreja uz tālizglītību vai tiešsaistes izglītību atklāja pieejamības un savienojamības nepilnības dalībvalstīs un starp tām, atšķirīgi ietekmējot dažādas izglītības nozares; tā kā ar Covid-19 saistīto pārvietošanās ierobežojumu laikā 2020. gada pavasarī dažās dalībvalstīs 32 %(20) skolēnu un studentu nebija piekļuves internetam un digitālajiem rīkiem;

S.  tā kā pēkšņā pāreja uz attālinātu mācīšanos un tālmācību arī atklāja gatavības trūkumu izglītības sistēmās lielākajā daļā Eiropas un nepilnības skolotāju, pedagogu, vecāku un izglītojamo digitālajās prasmēs un viņu spējā efektīvi un droši izmantot digitālās tehnoloģijas; tā kā pirms krīzes tikai 39 % skolotāju ES jutās labi vai ļoti labi sagatavoti, lai varētu izmantot digitālās tehnoloģijas mācību procesā, un starp dalībvalstīm bija ievērojamas atšķirības; tā kā skolotāji tomēr ir apliecinājuši, ka viņi var pielāgoties dziļām pārmaiņām izglītības sistēmās, ja viņiem tiek nodrošināta pietiekama elastība un autonomija un viņi var pēc iespējas labāk izmantot mācību tiešsaistē un tālmācības inovācijas potenciālu;

T.  tā kā pāreja uz mācībām tiešsaistē un tālmācību ir saasinājusi pastāvošo nevienlīdzību, aizvien vairāk atstājot novārtā nelabvēlīgā situācijā esošos un neaizsargātos izglītojamos, izglītojamos ar īpašām izglītības vajadzībām un izglītojamos ar invaliditāti, palielinot priekšlaicīgi mācības pārtraukušo personu skaitu visās izglītības nozarēs un atklājot, ka digitālajā vidē nav audzinātāju un sociālā atbalsta; tā kā nevienlīdzība agrā bērnībā negatīvi ietekmē mācību rezultātus un nodarbinātības izredzes turpmākajā dzīvē; tā kā ir steidzami jāuzlabo tiešsaistes izglītības kvalitāte un iekļautība;

U.  tā kā Covid-19 pandēmija izraisīs būtiskas pārmaiņas mūsu dzīvesveidā un ir uzsvērusi nepieciešamību nodrošināt pilnīgu un kvalitatīvu izglītību visiem, lai sagatavotos iespējamām krīzēm nākotnē, uzlabotu izglītības sistēmu noturību ilgtermiņā un liktu pamatus sekmīgai digitālajai pārkārtošanai;

V.  tā kā mācīšanas saturs un izglītības sistēmu organizācija ir valstu kompetencē, tomēr jauni uzdevumi prasa efektīvu koordināciju un attiecīgā gadījumā Eiropas Savienības digitālās izglītības politiku un instrumentus vidējā termiņā un ilgtermiņā kā svarīgu Eiropas izglītības telpas dimensiju;

W.  tā kā kvalitatīvas tiešsaistes izglītības pieejamība bieži vien nav alternatīva, bet vienīgā iespēja konkrētām grupām, piemēram, tiem cilvēkiem, kas strādā pilnu darba dienu vai ir bez darba lauku un attālos reģionos, vai invalīdiem;

X.  tā kā izglītība ir ieguldījums nākotnē un nozīmīgs instruments ikviena indivīda attīstībai un pašrealizācijai; tā kā digitālā izglītība varētu palīdzēt risināt tādas problēmas kā dezinformācija, radikalizācija, identitātes un datu zādzība, kā arī iebiedēšana un krāpšana tiešsaistē; tā kā izglītībai, apmācībai un mūžizglītībai būs būtiska nozīme taisnīgā pārejā uz digitālo ekonomiku,

Pārskatīts Digitālās izglītības rīcības plāns: vīzija, pārvaldība, finansējums un veiktspējas novērtēšana

1.  uzsver, ka uz tiesībām balstītai pieejai digitālajai izglītībai saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru ir jābūt digitālās izglītības politikas vadošajam principam, lai nodrošinātu, ka tiesības uz iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību visiem kļūst par realitāti; uzsver, ka izglītības politikas atlabšana un atveseļošana pēc pandēmijas ir nesaraujami saistīta ar citām problēmām, ar kurām saskaras Savienība un pasaule, un uzsver nepieciešamību saistīt digitālās izglītības politiku ar citām politikas jomām, lai veicinātu iekļaujošāku, dzimumu ziņā līdzsvarotāku, inovatīvāku un zaļāku sabiedrību;

2.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē atjaunināto Digitālās izglītības rīcības plānu un tā paplašināto darbības jomu un vērienīgumu ar konkrētiem mērķiem, jo īpaši novērst pastāvīgo digitālo prasmju trūkumu, veicināt kvalitatīvu datorizglītību un IT izglītību un nodrošināt labāku savienojamību skolās, kas ir nākamais solis virzībā uz visaptverošāku digitālo prasmju un izglītības stratēģiju; uzskata, ka šis plāns būs veiksmīgs, ja līdz tā beigām digitālā izglītība patiešām būs kļuvusi par izglītības politikas daļu ar skaidriem, konsekventiem un pozitīviem rezultātiem pieejamības, piekļuves, kvalitātes un taisnīguma ziņā visā Savienībā; atzīst dalībvalstu atšķirīgās starta pozīcijas šajā procesā, kas būtu jāņem vērā, īstenojot šo plānu;

3.  atzinīgi vērtē lēmumu saskaņot šo plānu ar septiņu gadu daudzgadu finanšu shēmu (DFS), jo tas nodrošina ilgtermiņa perspektīvu un sasaista to ar attiecīgajiem finansēšanas instrumentiem; uzsver šā plāna nozīmi Eiropas izglītības telpas izveidē un attiecīgi Eiropas izglītības telpas nozīmi plāna īstenošanā, kam būtu jānodrošina pārredzamība un pārskatatbildība tā īstenošanā;

4.  tomēr norāda, ka plāna efektīva īstenošana arī ir atkarīga no koordinācijas starp plašu programmu klāstu un starp dalībvalstīm; aicina Komisiju nodrošināt efektīvu sinerģiju starp dažādām programmām un saskaņotāku un efektīvāku koordināciju starp visām attiecīgajām digitālās izglītības politikas jomām ES līmenī, lai mazinātu sadrumstalotību un izvairītos no valstu un Eiropas finansēšanas instrumentu un politikas jomu pārklāšanās un tādējādi palielinātu ietekmi;

5.  norāda uz Eiropas strukturālo un investīciju fondu, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Solidaritātes korpusa, programmas “Radošā Eiropa” un “Erasmus+” ieguldījumu dažādu plāna virzienu finansēšanā; atzinīgi vērtē ievērojami palielināto programmas “Erasmus+” budžetu un aizsardzību pret tās pārslogošanu ar jauniem politikas mērķiem, ņemot vērā, ka galvenā uzmanība ir jāvērš uz to, lai programmu padarītu iekļaujošāku;

6.  uzsver, cik svarīgas ir Atveseļošanas un noturības mehānisma ieguldījumu prioritātes savienojamības, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides ziņā, veicinot digitālās izglītības programmu; mudina dalībvalstis vismaz 10 % no šā mehānisma finansējuma atvēlēt izglītībai; atkārtoti pauž nostāju mudināt dalībvalstis ievērojami palielināt publiskos izdevumus izglītībai, atzīstot izglītības būtisko nozīmi izaugsmes stiprināšanā, darbvietu radīšanā un ekonomiskās un sociālās noturības palielināšanā; turklāt atgādina, ka vismaz 20 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma resursiem ir paredzēti digitālajai pārkārtošanai, un mudina dalībvalstis izmantot mehānisma līdzekļus, lai stiprinātu izglītības sistēmu digitālās spējas, un ieguldīt, piemēram, digitālajā infrastruktūrā skolām, skolēniem un neaizsargātām grupām, jo īpaši marginalizētās teritorijās;

7.  uzsver vērtīgos Parlamenta ierosinātos izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības (PPPA), lai nodrošinātu ciešāku Savienības mēroga sadarbību nolūkā novērst atšķirības izglītības ziņā starp dalībvalstīm, reģioniem un lauku un pilsētu teritorijām, piemēram, jauno sagatavošanas darbību, kuras mērķis ir palielināt izglītības instrumentu pieejamību teritorijās un kopienās ar zemu savienojamības vai piekļuves tehnoloģijām līmeni; aicina sekmīgos PPPA integrēt Savienības programmās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē medijpratības darbības iekļaušanu jaunajā programmā “Radošā Eiropa”, pamatojoties uz veiksmīgo izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību “Medijpratība visiem”, un aicina piešķirt pietiekamu finansējumu, lai nodrošinātu jaunās darbības efektivitāti;

8.  norāda, ka jaunajā plānā ir noteikti konkrēti mērķi novērst pastāvīgās digitālās izglītības nepilnības, piemēram, attiecībā uz savienojamību, digitālajām prasmēm un tiešsaistes mācību saturu; atzinīgi vērtē Komisijas plānoto plāna vidusposma pārskatīšanu un tās nodomu paātrināt datu vākšanu; aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu visu digitālās izglītības politikas jomu pārraudzības sistēmu, kas būtu jāizmanto, lai kopīgotu labu praksi visā ES, un jāņem vērā vidusposma pārskatīšanā; atkārtoti uzsver, ka ir nepieciešams skaidrs īstenošanas grafiks un skaidri kritēriji un atskaites punkti, kas jāiesniedz gan Parlamentam, gan Padomei; joprojām pauž pārliecību, ka plānam ir vajadzīga skaidrāka pārvaldības un koordinācijas struktūra, kurā būtu jāiesaista Parlaments, lai pastāvīgi uzraudzītu attīstību un sniegumu; tāpēc aicina Komisiju izveidot forumu, kurā piedalītos dalībvalstis, Parlaments un citas attiecīgās ieinteresētās personas un eksperti, tostarp izglītības pakalpojumu sniedzēji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

9.  mudina Komisiju palielināt izglītības, tostarp digitālās izglītības, nozīmi un pamanāmību Eiropas pusgada īstenošanā un galveno uzmanību pievērst izglītības ekonomiskajai ietekmei, lai aptvertu sociālos mērķus un izglītības sniegšanas kvalitāti; norāda, ka pēc Covid-19 krīzes dalībvalstīm būs vēsturiski augsts parādsaistību līmenis; norāda, ka izglītības klasificēšana valsts budžeta izdevumu pozīcijā dažkārt ir izraisījusi lielus izglītības budžeta samazinājumus iepriekšējo krīžu laikā; uzsver, ka digitālā pārkārtošanās izglītībā nebūs iespējama bez apjomīgiem ieguldījumiem;

10.  norāda, ka Covid-19 krīze ir uzsvērusi, ka dalībvalstīm ir efektīvāk jākoordinē digitālās izglītības politika un pasākumi un jāapmainās ar paraugpraksi, izmantojot daudzu ieinteresēto personu pieeju izglītības politikai, lai nodrošinātu, ka tā atbilst ES iedzīvotāju vajadzībām un galveno uzmanību pievērš izglītojamajiem; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izveidot Eiropas digitālās izglītības centru kā pirmo soli ceļā uz līdzradīšanas procesu un pastāvīgu pārraudzības sistēmu, kas sasaista valstu un reģionālās digitālās izglītības stratēģijas un iesaista galvenās ieinteresētās personas un ekspertus, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas pārstāv dažādas pieejas gan vispārējā izglītībā, gan ārpus tās; uzskata, ka jaunais centrs nodrošina kanālu, ar kura starpniecību dalībvalstīm būtu jāveicina sadarbība starp izglītības un apmācības iestādēm, lai uzlabotu digitālās izglītības sniegšanu; atzinīgi vērtē mērķi izmantot šo centru, lai izveidotu stratēģisku dialogu ar dalībvalstīm par galvenajiem faktoriem, kas veicina sekmīgu digitālo izglītību, ņemot vērā Padomes ieteikumu; mudina Komisiju rīkoties ātri, lai ieteikuma projekta publicēšanas datumu pārceltu uz 2021. gadu;

11.  aicina Komisiju, ievērojot subsidiaritātes principu, uzraudzīt īstenošanu valstu līmenī un nodrošināt centru taisnīgu pārstāvību un neatkarību, padomdevēju pakalpojumus un ieinteresēto personu konsultēšanu; aicina Komisiju pilnībā iesaistīt Parlamentu Eiropas un valstu centru un konsultāciju pakalpojumu paplašināšanā un attiecīgo ieinteresēto personu izraudzīšanā; atgādina Komisijai, ka, izstrādājot plānotās Eiropas apmaiņas platformas koncepciju, ir jāizvairās no pārklāšanās un dublēšanās ar centra mērķiem;

12.  uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jābūt kvalitatīvas digitālās izglītības pasaules mēroga paraugam, un aicina Komisiju cieši sadarboties ar attiecīgajām pasaules mēroga un reģionālajām iestādēm un ieinteresētajām personām, lai uzlabotu piekļuvi kvalitatīvai digitālajai izglītībai visā pasaulē;

13.  uzsver pētniecības izšķirošo lomu plāna īstenošanā un efektīvas un piemērotas digitālās izglītības nodrošināšanā visiem un atzinīgi vērtē to, ka Komisija to atzīst; aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk ieguldīt starpdisciplīnu pētniecībā, lai novērtētu digitalizācijas ilgtermiņa ietekmi uz mācīšanos un digitālās izglītības politikas efektivitāti nolūkā pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par to turpmāko izstrādi un īstenošanu, tostarp prognozējot jauna veida darbvietas un prasmes un attiecīgi pielāgojot izglītības programmas; uzsver, ka ir jāturpina pētījumi par digitālo tehnoloģiju dažādo ietekmi uz bērnu izglītību un attīstību, sasaistot izglītības zinātni, pedagoģiju, psiholoģiju, socioloģiju, neirozinātni un datorzinātni, lai panāktu pēc iespējas dziļāku izpratni par to, kā bērnu un pieaugušo prāti reaģē uz digitālo vidi, un par saistītajām digitālās izglītības problēmām;

Augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas veicināšana

14.  uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka ne visi izglītojamie var piekļūt digitālajai izglītībai, tālmācībai un mācībām tiešsaistē un tādējādi gūt labumu no tām; norāda, ka starp dalībvalstīm un dalībvalstu iekšienē pastāv atšķirības, kas nesamērīgi ietekmē cilvēkus no nelabvēlīgas vides un attālos vai lauku apvidos dzīvojošus cilvēkus; pauž nožēlu par pastāvīgo digitālo plaisu Savienībā; pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs centieni nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai digitālajai izglītībai ir bijuši neveiksmīgi, jo pārāk daudziem skolēniem nav bijis piekļuves izglītībai vairākus mēnešus; piekrīt Komisijas veiktajai analīzei, ka ātrs un uzticams internets un kvalitatīvs digitālais aprīkojums izglītības iestādēs, neformālā vidē un mājās ir efektīvas digitālās izglītības priekšnoteikumi; norāda, ka līdz ar to dažas dalībvalstis ir pavirzījušās daudz tālāk digitālās infrastruktūras un aprīkojuma un līdz ar to arī digitālās izglītības risinājumu nodrošināšanā; uzsver nepieciešamību novērst digitālo plaisu kā absolūtu prioritāti un uzskata, ka publiskā un privātā sektora partnerības, kuru pamatā ir izglītības iestāžu vajadzības, var paātrināt risinājumu īstenošanu;

15.  uzsver, ka platjosla būtu jāuzskata par sabiedrisku labumu un ka tās infrastruktūra būtu pienācīgi jāfinansē, lai nodrošinātu, ka tai var piekļūt visi un ka tā ir cenas ziņā pieejama visiem, kas ir būtiski digitālās plaisas novēršanai; turklāt norāda uz 5G izvēršanas potenciālu un aicina Komisiju izpētīt 5G potenciālo ieguldījumu digitālās izglītības iniciatīvās; prasa veikt īpašus pasākumus un ieviest finansēšanas shēmas, lai uzlabotu piekļuvi visās mācību iestādēs, jo īpaši tajās, kas atrodas attālos, lauku un kalnu apgabalos ar zemu savienojamības līmeni un ierobežotu piekļuvi jaunām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgajam intelektam (MI), robotikai, blokķēdei, atklātajam pirmkodam, jaunām izglītības ierīcēm vai spēliskošanai, ņemot vērā to pieaugošo nozīmi un potenciālu;

16.  atzinīgi vērtē to, ka plānā galvenā uzmanība ir pievērsta skolu un universitāšu savienojamības atbalstam, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, un centienus publiskot ES finansēšanas iespējas; aicina Komisiju cieši sadarboties ar dalībvalstīm, vietējām iestādēm un ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka ES atbalsts ir saskaņots ar valstu shēmām, jo īpaši nolūkā atbalstīt nelabvēlīgā situācijā esošas grupas; aicina Komisiju mērķtiecīgi atbalstīt ne tikai skolas, bet arī visas formālās un neformālās izglītības iestādes; atgādina, ka izglītības iestāžu rīcībā jābūt apmācītam personālam, lai uzraudzītu tīklus un lietotnes un nodrošinātu apmācību un palīdzību datu aizsardzības jomā;

17.  uzsver, ka ir svarīgi, lai Savienība uzņemtos vadošo lomu digitālajā izglītībā, atvieglojot skolotāju, izglītojamo un vecāku piekļuvi inovācijām un tehnoloģijām; šajā sakarībā aicina īstenot jaunas iniciatīvas izglītības jomā, pilnībā izmantojot jaunās tehnoloģijas, piemēram, MI un robotiku, tādējādi arī palielinot informētību par saistītajām iespējām un problēmām izglītības vidē; atgādina, ka MI un robotikas izmantošanā būtu jānodrošina ētiska un uz cilvēku vērsta pieeja; norāda, ka MI vieda izmantošana var mazināt personāla darba slodzi, padarīt izglītības saturu interesantāku, atvieglot vairāku priekšmetu apguvi un atbalstīt īpašas mācīšanas metodes, kas pielāgotas atsevišķu skolēnu vajadzībām; pauž bažas par to, ka Savienībā trūkst ar MI saistītu augstākās izglītības programmu un pētniecības, kas var apdraudēt ES konkurētspēju; aicina palielināt publiskos ieguldījumus MI jomā;

18.  mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis nodrošināt skolām (skolotājiem un skolēniem) ne tikai tehnisko atbalstu un interneta pieslēgumu, bet arī nepieciešamo atbalstu drošai un uzticamai programmatūrai un veicināt elastīgus izglītības modeļus un atbalstu tiem, kuri mācās attālināti, izmantojot tādus līdzekļus kā e-resursi, e-materiāli, video, e-mentorēšana un bezmaksas apmācība tiešsaistē; šajā sakarībā uzsver, ka vietējās kultūras un kopienas iestādes, piemēram, bibliotēkas un muzeji, ir galvenie šādu digitālo resursu nodrošinātāji; brīdina, ka izglītības resursu atkarība no viena pārdevēja negatīvi ietekmē pedagoģisko neatkarību, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt neatkarību no jebkādas iejaukšanās vai interesēm; uzstāj, ka ir vajadzīga atvērta un pārredzama digitālās izglītības ekosistēma attiecībā uz saturu, ierīcēm un tehnoloģijām; uzsver, ka atvērtās tehnoloģijas veicina sadarbības apziņu un ka brīvā un atklātā pirmkoda risinājumi, satura atkārtota izmantošana publiskajā telpā un sadarbspējīgi aparatūras un programmatūras risinājumi palīdz uzlabot piekļuvi un radīt līdzsvarotāku digitālo telpu;

19.  uzsver nepieciešamību atzīt juridiskos un ētiskos principus, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu saistībā ar aizvien pieaugošo izglītojošā digitālā satura radīšanu un izplatīšanu; atzinīgi vērtē un atbalsta Intelektuālā īpašuma izglītības tīklu, ko pārvalda Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, un mudina attīstīt ar intelektuālo īpašumu saistītas prasmes izglītojamajiem un skolotājiem; atgādina par Direktīvas (ES) 2019/790 5. pantā noteikto izņēmumu, ko piemēro autortiesībām attiecībā uz darbu un citu blakustiesību objektu izmantošanu digitālās un pārrobežu mācību darbībās;

20.  norāda uz interesantām inovatīvām iniciatīvām, kas tiešsaistes vidi un spēļu platformas padara drošas, aizraujošas un izklaidējošas visos izglītības posmos; uzsver, ka ir svarīgi apvienot pedagoģiskās, kognitīvās un psiholoģiskās pieejas izglītībai un attiecīgi pielāgot tiešsaistes un bezsaistes formātus; šajā sakarībā norāda uz pieeju, kas ierosināta Eiropas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes stratēģijā;

21.  atgādina, ka ir svarīgi piedāvāt skolotājiem, skolēniem un vecākiem augstas kvalitātes un pieejamu digitālās izglītības saturu no daudzveidīgiem avotiem, un mudina dalībvalstis piešķirt finansējumu profesionālu un drošu digitālo izglītības resursu iegādei, kuri izstrādāti, izmantojot Eiropas inovāciju, tostarp kvalitatīvu izglītības saturu, kas sagatavots kopā ar ekspertiem; aicina dalībvalstis veicināt iniciatīvas, kas ļauj uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām izplatīt augsto tehnoloģiju inovācijas izglītības kopienā;

22.  uzskata, ka Savienībai var būt īpaši svarīga nozīme, palīdzot izstrādāt un darot pieejamu augstas kvalitātes izglītības saturu; ar gandarījumu norāda, ka arvien vairāk tiek izveidotas digitālās izglītības platformas, lai nodrošinātu piekļuvi jauniem avotiem un labas prakses apmaiņu, piemēram, "eTwinning", Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma ("EPALE") un platforma "School Education Gateway"; aicina Komisiju turpināt veicināt un paplašināt šādas sekmīgas iniciatīvas, izmantojot attiecīgas programmas, piemēram, "Invest EU" un "Erasmus+", un aicina dalībvalstis labāk izmantot to potenciālu; uzskata, ka Eiropas informācijas apmaiņas platformai ir potenciāls kā rīkam, ar ko var nodrošināt labāku sadarbību starp ieinteresētajām personām un izglītības dalībniekiem Eiropas līmenī, un aicina Komisiju atbilstīgā tempā pabeigt plānoto priekšizpēti;

23.  aicina dalībvalstis integrēt inovācijas un digitālās tehnoloģijas savās izglītības un apmācības sistēmās viedā un uz izglītojamo vērstā veidā, lai nākotnē panāktu efektīvu jauktas mācīšanās pieeju; tomēr atgādina par klātienes izglītības būtisko nozīmi un uzsver, ka digitālie rīki būtu jāizmanto, lai papildinātu un uzlabotu mācības klasē; uzskata, ka ir jāapsver ilgstoša "ekrānlaika" negatīvā ietekme uz izglītojamo labjutību; uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir atklājusi skaidrus trūkumus izglītības nodrošināšanā, kurus tiešsaistes mācības nevar vienkārši novērst un kuri joprojām ir jānovērš, jo īpaši attiecībā uz skolas maltītēm, audzinātāju atbalstu un fiziskām nodarbībām;

Digitālo prasmju un kompetenču uzlabošana digitālās pārkārtošanās nolūkā

24.  uzskata, ka digitālo tehnoloģiju potenciāla apgūšanai un maksimālai izmantošanai ir jānotiek vienlaikus ar pašreizējo mācību programmu, mācību un mācīšanas metožu modernizēšanu; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi sniegt finansiālu atbalstu skolotājiem paredzētiem apmācības kursiem; tomēr uzstāj, ka, izvēršot plānu, lielāka uzmanība ir jāpievērš pieejamai skolotāju apmācībai, lai nodrošinātu, ka skolotājiem un pedagogiem ir ne tikai digitālās prasmes, bet viņi arī var tās mācīt; šajā sakarībā mudina veikt ieguldījumus specializētos kursos par digitālās mācīšanas prasmēm gan skolotājiem, gan IT speciālistiem, kuri vēlas mācīt; uzsver mentorēšanas kā apmācības un attīstības instrumenta vērtību; uzsver programmas "Erasmus+" un skolotāju mobilitātes būtisko nozīmi prasmju apguvē; norāda uz gaidāmās Skolotāju akadēmijas potenciālu un aicina Komisiju sniegt Parlamentam skaidru koncepciju un budžeta aplēsi; prasa izveidot Savienības mēroga iniciatīvu, lai izstrādātu jaunas pedagoģiskās un novērtēšanas metodes digitālajā vidē, atzīstot konkrētās digitālās problēmas, piemēram, asinhrono mācīšanos, un to, cik svarīgi ir veicināt kritisku pieeju;

25.  uzsver vecāku, ģimeņu un pasniedzēju aizvien lielāko nozīmi tālmācībā un to, ka viņiem ir nepieciešamas labas interneta lietošanas, digitālās un tehniskās prasmes, kā arī piemērots aprīkojums, un aicina nodrošināt viņiem īpašus apmācības un atbalsta mehānismus; uzsver, ka ir jāatbalsta ģimenes digitālo rīku izmantošanā, lai palielinātu piekļuvi attālinātai izglītībai, un aicina Komisiju veikt īpašu pētījumu par digitālo audzināšanu(21), lai visās dalībvalstīs izstrādātu konsekventu un efektīvu pieeju vecāku atbalstam;

26.  uzsver problēmas, ko arī garīgās veselības un labjutības ziņā rada kaitīgs un nelikumīgs saturs un darbības digitālajā vidē, piemēram, uzmākšanās tiešsaistē, tostarp kiberdraudi un kiberiebiedēšana, bērnu pornogrāfija un iedraudzināšana, datu un privātuma pārkāpumi, bīstamas tiešsaistes spēles un dezinformācija; tāpēc ļoti atzinīgi vērtē to, ka pārskatītajā plānā lielāka uzmanība tiek pievērsta digitālajai pratībai un informācijpratībai ar izglītības un apmācības starpniecību; uzskata, ka veselības aprūpes speciālistiem, izglītības iestādēm, pilsoniskajai sabiedrībai un neformālās izglītības sniedzējiem sadarbībā ar vecākiem ir jāizstrādā vecumam atbilstoša mācību programma, lai izglītojamie varētu izdarīt apzinātu un piemērotu izvēli un izvairīties no kaitīgas uzvedības;

27.  atgādina, ka ir svarīgi, lai cilvēku rīcībā būtu rīki un prasmes, ar kuru palīdzību varētu kontrolēt daudzveidīgo apdraudējumu digitālajā vidē un jo īpaši atklāt un kritiski izvērtēt dezinformāciju un viltus ziņas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē nesenā Plašsaziņas līdzekļu rīcības plāna ātro pieņemšanu un tajā likto uzsvaru uz medijpratību un aicina Komisiju regulāri pārskatīt prakses kodeksu dezinformācijas jomā un veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka sociālie mediji vēršas pret dezinformāciju tiešsaistē; sagaida, ka tiks pieņemtas plānotās pamatnostādnes skolotājiem un izglītības darbiniekiem par digitālās pratības veicināšanu un dezinformācijas apkarošanu; aicina Komisiju rīkoties vērienīgāk un sadarboties ar valsts un vietējām ieinteresētajām personām, lai sāktu plaša mēroga digitālās pratības kampaņas; norāda, ka ir svarīgi plaši popularizēt pašreizējās iniciatīvas, piemēram, ES Programmēšanas nedēļu un Drošāka interneta dienu;

28.  uzsver, ka jebkāda attīstība digitālās izglītības jomā ir jāpapildina ar stingru datu aizsardzības sistēmu un ka ir jāizvairās no izglītojamo personu datu komerciālas izmantošanas; uzsver, ka nepilngadīgo digitālajiem datiem ir jāpiemēro visaugstākie drošības pasākumi, tostarp, ja tos izmanto pētniecības un mācīšanas nolūkos; aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju (EDAK) pievērsties izglītības datu un ar skolēniem un izglītojamiem saistīto datu specifikai;

29.  uzsver, ka tradicionālās, cilvēciskās un vispārīgās prasmes, piemēram, sociālās prasmes, empātija, problēmu risināšana un radošums, arī turpmāk būtu jāveicina centienos mācīt digitālās prasmes un pratību, jo īpaši izmantojot plaša mēroga digitālās pratības kampaņas; uzsver pilsoniskās izglītošanas digitālās dimensijas nozīmi un pauž nožēlu par jaunā Digitālās izglītības rīcības plāna ierobežoto vērienu attiecībā uz digitālā pilsoniskuma veicināšanu;

30.  atgādina, ka ir vajadzīgas padziļinātas digitālās prasmes, un mudina dalībvalstis izveidot valsts izglītības programmas, kas veicinātu IT studentu un absolventu skaita pieaugumu; uzsver, ka šādas programmas var izstrādāt sadarbībā ar augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un universitātēm;

31.  uzsver vides izglītības un mācību par vidi nozīmi un aicina visā Eiropā izstrādāt īpašas mācību programmas, ņemot vērā digitālās izglītības ietekmi uz vidi;

32.  uzsver, ka saskaņā ar Eiropas sociālo partneru pamatnolīgumu par digitalizāciju uzņēmumiem, kas ievieš jaunas un attīstībā esošas tehnoloģijas, ir pienākums visiem attiecīgajiem darbiniekiem nodrošināt pienācīgu pārkvalificēšanos un kvalifikācijas celšanu, lai viņi varētu apgūt zināšanas par to, kā izmantot digitālos rīkus, pielāgoties mainīgajām darba tirgus vajadzībām un saglabāt nodarbinātību; uzsver sociālo partneru lomu, slēdzot koplīgumus par digitālo prasmju definēšanu un regulēšanu un tālākizglītību, apzinot vajadzīgās prasmes, attīstot apmācību darbavietā un atjauninot izglītības un apmācības programmas; atgādina par pandēmijas radīto jauno darba realitāti, piemēram, tāldarbu, un mudina izglītības un apmācības iestādes un darba devējus ieviest pienācīgu apmācību, lai sagatavotu cilvēkus šai jaunajai darba videi;

33.  uzsver digitālo prasmju novērtēšanas un pārraudzības nozīmi un šajā sakarībā norāda uz esošo rīku, piemēram, Eiropas digitālās kompetences satvara un pašizvērtējuma rīka SELFIE, vērtību; atzinīgi vērtē to, ka SELFIE tiek attiecināts arī uz skolotājiem; aicina Komisiju veicināt šādu instrumentu izmantošanu, kas pašlaik ir ierobežota;

34.  turklāt uzsver, ka ir vajadzīga digitālo prasmju, kvalifikāciju un kompetenču labāka un inovatīvāka atzīšana, validēšana un sertifikācija un līdz ar to arī pārnesamība; atzinīgi vērtē plānu izstrādāt Eiropas digitālo prasmju sertifikātu kā rīku validācijas un pārnesamības veicināšanai digitālās kompetences satvarā; atgādina, ka šī shēma ir jāizstrādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, lai izvairītos no dublēšanās un pārklāšanās ar esošajām shēmām; aicina Komisiju integrēt šo sertifikātu Europass un, iespējams, gaidāmajā Eiropas studentu kartē;

35.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus digitalizēt izglītību un kvalifikācijas, tostarp jauno Europass platformu un plānoto Europass digitālo akreditācijas infrastruktūru; vienlaikus vērš uzmanību uz nepieciešamību uzlabot Europass platformas funkcionalitāti attiecībā uz darba un kursu piedāvājumu meklēšanu un saņemšanu, veikt attiecīgus informācijas atjauninājumus platformā attiecībā uz pašreizējiem kursiem, apmācību un darba piedāvājumiem un izraudzīties iestādes, kas atbild par šo procesu; aicina dalībvalstis izglītības un apmācības iestādēs un to darbinieku vidū un kopā ar darba devējiem labāk popularizēt jauno Europass platformu;

36.  uzsver vajadzību uzlabot digitālos resursus, rīkus un mehānismus Savienības līmenī, lai pavērtu mūžizglītības iespējas visiem un nodrošinātu pilnīgu un kvalitatīvu piekļuvi augstākās izglītības kursiem un materiāliem; ņem vērā jaunas un globalizētas digitālās vides un augstākās izglītības tirgus attīstību un to, ka augstākās izglītības organizācijām Eiropā ir jāsaglabā sava nozīme un jāgūst panākumi šajā vidē; aicina Komisiju un dalībvalstis veidot sinerģiju starp universitātēm, izmantojot Eiropas universitāšu tiešsaistes platformu, lai nodrošinātu, ka visā Eiropā ir pieejams daudzveidīgs un daudzvalodīgs tālmācības un tiešsaistes izglītības saturs un programmas;

37.  atgādina par PIA un pieaugušo izglītības būtisko nozīmi pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides iespēju nodrošināšanā, izmantojot mūžizglītības pieeju; atzinīgi vērtē Padomes ieteikumu par PIA ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai un tās vispārējos mērķus modernizēt ES politiku PIA jomā, racionalizēt Eiropas sadarbību šajā procesā un vienkāršot PIA pārvaldību; aicina Komisiju pieņemt holistisku pieeju PIA un pieaugušo izglītībai, kas ietver formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos un ļauj izglītojamajiem iegūt dažādas prasmes, kas ir svarīgas digitālajai un zaļajai pārkārtošanai, veicina sociālo iekļaušanu, aktīvu pilsoniskumu un personīgo attīstību un ļauj cilvēkiem pielāgoties mainīgajam darba tirgum; uzsver, ka ir svarīgi apgūt zaļās prasmes;

38.  uzsver grūtības, ar ko saskaras PIA iestādes, kuras, pielāgojoties digitālajai videi, paļaujas uz praktisko apmācību; prasa rast atbilstošus risinājumus un pienācīgu finansējumu, lai nodrošinātu efektīvu PIA izglītību; atzinīgi vērtē plānoto stažēšanās digitālo iespēju jomā paplašināšanu, attiecinot to uz PIA izglītojamajiem, skolotājiem, pasniedzējiem un izglītības darbiniekiem;

39.  atgādina, ka digitālo prasmju apgūšana ir projekts visa mūža ilgumā un ka tāpēc politikai būtu jākoncentrējas uz visām iedzīvotāju grupām, nevis tikai uz darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem; uzsver, ka tam ir nepieciešama starpnozaru holistiska pieeja izglītībai, kuras pamatā ir atziņa, ka mācīšanās notiek gan obligātās izglītības ietvaros, gan ārpus tās un bieži vien neformālā un ikdienējā vidē; tādēļ aicina atbalstīt neformālās mācīšanās pakalpojumu sniedzējus, lai palielinātu to spējas un resursus un tie varētu piedāvāt cenas ziņā pieejamu un kvalitatīvu digitālo izglītību un apmācību; aicina Komisiju ņemt vērā atšķirīgo tehnoloģiskās attīstības līmeni starp izglītības nozarēm un iestādēm, un, izstrādājot ieteikumus un norādījumus, īpašu uzmanību pievērst grūtāk pieejamām teritorijām un iedzīvotāju grupām;

40.  brīdina, ka sociālā un izglītības nevienlīdzība agrā bērnībā negatīvi ietekmē izglītības līmeni un nodarbinātības iespējas turpmākajā dzīvē; atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīga piekļuve kvalitatīvai izglītībai un ir jāpieliek lielākas pūles digitālo prasmju un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmju attīstīšanā jau agrīnā vecumā; atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu, ka tiks ieviesta Eiropas Garantija bērniem, lai novērstu bērnu nabadzību; mudina dalībvalstis piešķirt ievērojamu daļu no dalīti pārvaldītiem Eiropas Sociālā fonda (ESF+) līdzekļiem minētās garantijas īstenošanai, jo īpaši nolūkā atbalstīt mērķtiecīgas darbības un strukturālas reformas, ar kurām efektīvi novērš bērnu neaizsargātību pret nabadzību vai sociālo atstumtību; atgādina, ka zemāks izglītības līmenis bieži vien nozīmē zemākas digitālās prasmes, un tādēļ atbalsta pastiprinātajā Garantijā jauniešiem ietverto ieteikumu, ka cilvēkiem, kuri nav iesaistīti izglītībā, nestrādā vai nemācās, ir jāveic digitālo prasmju novērtējums un jāsaņem apmācība; norāda uz programmas "ESF+" lielo mūžizglītības atbalsta potenciālu;

41.  uzstāj, ka ir jānovērš digitālā plaisa, un atgādina, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu piekļuvi kvalitatīvai digitālajai izglītībai un saturam un uzlabotu digitālās prasmes mazkvalificētiem pieaugušajiem, personām ar invaliditāti, personām no neaizsargātām vai marginalizētām grupām, vecāka gadagājuma cilvēkiem un attālos vai lauku apvidos dzīvojošiem cilvēkiem; norāda, ka 2018. gadā tikai 4,3 % mazkvalificētu pieaugušo izmantoja iespēju iegūt jebkādu pieaugušo izglītību;

42.  tāpēc pauž nožēlu par to, ka plānā joprojām nav iekļauti pasākumi, kas vērsti uz izglītojamajiem, kuri ir mazkvalificēti pieaugušie, un vecāka gadagājuma cilvēkiem; uzsver, ka šī nepilnība apdraud digitālās izglītības būtisko mūžizglītības dimensiju un kavē centienus nodrošināt, lai ikvienam būtu būtiskas dzīves prasmes; tādēļ aicina Komisiju sadarboties ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, lai ieviestu turpmākus pasākumus nolūkā stimulēt pieaugušo digitālo izglītību, padarot to pieejamu un piekļūstamu un tādējādi sagatavojot cilvēkus, kuri ir pabeiguši formālo izglītību, dzīvei un darbam digitālajā vidē un nodrošinot, ka viņi var patiesi gūt labumu no digitālās pārkārtošanās un palīdzēt to veidot;

43.  uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt politiku, kas nodrošina, ka personām ar invaliditāti ir tādas pašas iespējas un piekļuve kvalitatīvai digitālai izglītībai; aicina dalībvalstis sadarboties ar organizācijām, kas pārstāv personas ar dažādu invaliditāti, lai izvērtētu digitālās izglītības radītās problēmas un iespējas un lai personu ar invaliditāti īpašās vajadzības ņemtu vērā efektīvas digitālās izglītības politikas izstrādē; mudina Komisiju un dalībvalstis apzināt īpašas digitālās izglītības funkcijas, kas izstrādātas un pielāgotas cilvēkiem ar invaliditāti, un ieguldīt tajās; uzskata, ka digitālā izglītība piedāvā lieliskas iespējas studentiem ar mācīšanās grūtībām, jo tā ļauj pielāgot pedagoģisko pieeju viņu dažādajām spējām; aicina veikt vairāk ieguldījumu, lai nodrošinātu atbalstu, kas šīm grupām pārāk bieži ir pietrūcis;

44.  uzsver nepieciešamību integrēt dzimumu līdztiesības aspektu izglītības, prasmju un digitalizācijas politikā un jo īpaši rīcības plānā; uzskata, ka digitālajai izglītībai ir īpaši būtiska nozīme meiteņu un sieviešu līdzdalības palielināšanā digitālajā laikmetā; uzsver, ka digitālā plaisa starp dzimumiem ir ekonomiska, sociāla un kultūras problēma, un aicina Komisiju un dalībvalstis novērst šo plaisu, izmantojot daudzlīmeņu holistisku politikas pieeju; atzinīgi vērtē Komisijas rezultātu pārskatu “Sievietes digitālajā jomā” un uzsver, ka ir jāvāc pēc dzimuma un vecuma sadalīti dati, lai izprastu digitālo plaisu starp dzimumiem;

45.  uzsver, ka ir jākoncentrējas uz meiteņu labāku iekļaušanu digitālajā izglītībā jau ļoti agrīnā vecumā; uzsver, ka ir vajadzīgi mērķtiecīgi centieni, lai mudinātu un motivētu vairāk meiteņu studēt STEM un STEAM priekšmetus un apmeklēt programmēšanas, skaitļošanas un IKT kursus skolās un universitātēs; atkārtoti norāda, ka dzimumu atšķirības izglītībā ietekmē darba tirgu, un uzsver, ka ir jāveicina un jāatvieglo sieviešu piekļuve augsto tehnoloģiju un digitālajām nozarēm, vienlaikus arī novēršot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības ar atbilstīgām stratēģijām un finansējumu;

46.  uzskata, ka ir būtiski radīt pozitīvu un iekļaujošu vidi, kas veicina sieviešu lomu modeļus, lai motivētu meitenes izvēlēties apgūt STEM, STEAM un IKT priekšmetus un cīnītos pret neapzinātiem aizspriedumiem un dzimumu stereotipiem attiecībā uz priekšmetu un karjeras izvēli; uzskata, ka privātajam sektoram sadarbībā ar izglītības un apmācības iestādēm, NVO un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jāpiedalās efektīvu iniciatīvu un kampaņu izstrādē šajā jomā; norāda uz Komisijas darba grupas "Sievietes digitālajā jomā" un iniciatīvas "Digital4Her" vērtību;

o
o   o

47.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.
(3) OV C 388, 13.11.2020., 2. lpp.
(4) OV C 28, 27.1.2020., 8. lpp.
(5) OV C 337, 20.9.2018., 135. lpp.
(6) OV C 202 I, 16.6.2020., 1. lpp.
(7) OV C 193, 9.6.2020., 11. lpp.
(8) OV C 389, 18.11.2019., 12. lpp.
(9) OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.
(10) OV C 189, 15.6.2017., 15. lpp.
(11) OV C 212, 14.6.2016., 5. lpp.
(12) OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.
(13) OV C 172, 27.5.2015., 17. lpp.
(14) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
(15) https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/ict-work-digital-skills-workplace https://futureskills.pearson.com/research/assets/pdfs/technical-report.pdf
(16) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), ziņojums par 2020. gadu, Eiropas Komisija.
(17) DESI ziņojums par 2020. gadu
(18) Eiropas Komisija, ”Women in Digital Scoreboard” (rezultātu pārskats “Sievietes digitālajā jomā”, 2019. gads).
(19) Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojums "Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam" ( COM(2020)0152).
(20) https://ec.europa.eu/jrc/en/publication/eur-scientific-and-technical-research-reports/how-families-handled-emergency-remote-schooling-during-covid-19-lockdowspring-2020
(21) Digitālā audzināšana ir vecāku centieni un prakse izprast, atbalstīt un regulēt bērnu darbības digitālajā vidē, jo īpaši palīdzēt viņiem droši izmantot internetu.


Jūras piedrazojuma ietekme uz zivsaimniecību
PDF 206kWORD 63k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūcija par jūras atkritumu ietekmi uz zveju (2019/2160(INI))
P9_TA(2021)0096 A9-0030/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu "Eiropas zaļais kurss" (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu "Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu" (COM(2020)0098),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu "ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu" (COM(2020)0380),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu "Stratēģija "No lauka līdz galdam". Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā" (COM(2020)0381),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 23. marta ziņojumu par Komisijas paziņojuma "Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem" īstenošanu (COM(2020)0104),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu(1) (Direktīva par atbildību vides jomā jeb DAVJ),

–  ņemot vērā 1991. gada 21. maija Padomes Direktīvu 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)(5) ,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (Zivsaimniecības kontroles regula)(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu(9) (EJZF),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (Jūras telpiskās plānošanas direktīva)(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Direktīvu (ES) 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/850, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem(12),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem(13),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu(14),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/883 par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai(15),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvu (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu(16),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 14. IAM, kas paredz saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību;

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) 2005. gada ziņojumu "Jūras atkritumi — analītisks pārskats",

–  ņemot vērā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) 1973. gadā pieņemto Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL konvenciju), tostarp tās V pielikumu, kas stājās spēkā 1988. gada 31. decembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2020. gada oktobra ziņojumu "Dabas stāvoklis ES — saskaņā ar dabas aizsardzības direktīvām 2013.–2018. gadā sniegto ziņojumu rezultāti",

–  ņemot vērā ES Interreg programmas Atlantijas reģionam finansētā projekta "Jūras piedrazojuma novēršana Atlantijas reģionā" ("CleanAtlantic") rezultātus,

–  ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Brīvprātīgās pamatnostādnes zvejas rīku marķēšanai, kuras Zivsaimniecības komiteja pieņēma 2018. gada jūlijā,

–  ņemot vērā SJO rīcības plānu par kuģu radīta plastmasas piedrazojuma jūrā novēršanu,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 19. novembra secinājumus par okeāniem un jūrām saistībā ar starptautiska nolīguma izstrādi attiecībā uz piesārņojumu ar plastmasu,

–  ņemot vērā Konvenciju par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (Barselonas konvencija), Konvenciju par Melnās jūras aizsardzību pret piesārņojumu (Bukarestes konvencija), Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) un Konvenciju par jūras vides aizsardzību Atlantijas okeāna Ziemeļaustrumu daļā (OSPAR konvencija),

–  ņemot vērā Vidusjūras reģiona jūras piedrazojuma apsaimniekošanas plānu,

–  ņemot vērā ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), tai pievienoto Kioto protokolu un Parīzes nolīgumu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD),

–  ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), kuru ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1973. gada 16. novembrī,

–  ņemot vērā 2019. gada 31. maija globālo novērtējuma ziņojumu par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, kuru publicējusi Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES),

–  ņemot vērā 2020. gada 28. septembra ministru deklarāciju "Baltijas jūras valstu vides, jūras ekonomikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru un vides, okeānu un zivsaimniecības komisāra deklarācija",

–  ņemot vērā ziņojumu "Mission "Starfish 2030": Restore our Ocean and Waters" ("Misija "Jūras zvaigzne 2030": atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus"), ko Komisijas Veselīgu okeānu, jūru un piekrastes un iekšzemes ūdeņu misijas padome publicēja 2020. gada 22. septembrī,

–  ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu "Globālā sasilšana 1,5°C robežās", tās piekto novērtējuma ziņojumu (AR5) un kopsavilkuma ziņojumu, īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām un zemi un īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā,

–  ņemot vērā ANO 1972. gada Konvenciju par atkritumu un citu materiālu izgāšanas radītā jūras piesārņojuma nepieļaušanu,

–  ņemot vērā 2017. gada 26. oktobra rezolūciju par Direktīvas par atbildību vides jomā piemērošanu(17),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. septembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā(18),

–  ņemot vērā 2019. gada 4. aprīļa nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014(19),

–  ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā(20),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(21),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9‑0030/2021),

A.  tā kā jūras atkritumi, kas redzami pludmalēs, gar krasta līniju, piekrastes zonās un uz atklāto ūdenstilpju virsmas, ir tikai neliela daļa no daudz plašāka piesārņojuma gan vertikālajā ūdens slānī, gan jūras gultnē; tā kā lielākā daļa šo atkritumu (80 %) rodas no darbībām uz sauszemes, bet tos rada arī darbības jūrā, kur ir ievērojams pieaugums pārvadājumu ar lieliem kuģiem, kas nav zvejas kuģi;

B.  tā kā jūras atkritumi ir visi atkritumi, kas ar nodomu vai netīši nonākuši jūras vidē un ir atšķirami pēc lieluma (nanoatkritumi, mikroatkritumi un megaatkritumi) un iedabas (konteineri, apjomīgi atkritumi okeāna dibenā, plastmasa, zvejas rīki, pusnogrimušu kuģu vraki, bīstami atkritumi, piemēram, sprāgstvielas un citas kara laika paliekas, tekstilšķiedras, mikroplastmasa utt.);

C.  tā kā 70 % jūras atkritumu, kas nonāk jūrā, galu galā nokļūst jūras gultnē, bet jūras virsējos slāņos peldošo atkritumu kopējā masa veido tikai 1 % no plastmasas, kas izmesta okeānā; tā kā jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka piesārņojuma ar plastmasu apjoms okeānā tiek vērtēts pārāk zemu, un tā kā zināšanās par okeānu joprojām ir ievērojamas nepilnības; tā kā pētījumi par jūras atkritumu izplatību okeānā ir būtiski, lai labāk izprastu jūras piesārņojuma apmēru;

D.  tā kā pasaules okeāns ir vienlaidu ūdens objekts, kurš, esot labā vides stāvoklī, ir noturīgs un spēj nodrošināt nepārtrauktus ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, absorbēt oglekļa dioksīdu un izdalīt skābekli, un jebkuras pārmaiņas jūras un piekrastes ekosistēmās varētu mazināt tā klimata regulatora nozīmi; tā kā jūras atkritumi apdraud zvejniecības nozares nākotni kopumā, jo tikai tīra, veselīga, produktīva un bioloģiski daudzveidīga piekrastes un jūras vide var apmierināt cilvēku kopumā, tostarp zvejnieku, gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vācēju un jo īpaši zvejniecības kopienu ilgtermiņa vajadzības;

E.  tā kā atkritumi jūrā ir globāla problēma, jo tiem nepastāv robežas un straumes un vējš to pārnēsā lielos attālumos visā pasaulē, ietekmējot teritorijas, kas atrodas tālu no atkritumu izcelsmes vietas, un nozares, kuras tos nav radījušas; tā kā visā pasaulē joprojām liels daudzums atkritumu tiek izgāzts tieši jūrā; tā kā ir jāizmanto visaptveroša pieeja jūras piesārņošanas apkarošanai, atbalstot rīcību jebkādā mērogā — no vietēja līdz starptautiskam;

F.  tā kā jūras un okeānu piesārņojumu, ko rada plastmasas atkritumi, jo īpaši mikroplastmasa, pastiprina meteoroloģiskas parādības, kas veicina mikroplastmasu izplatīšanos gaisā, ar lietu un sniegu, kā rezultātā tiek piesārņota vide, ko kādreiz uzskatīja par neskartu, piemēram, augsti kalni vai Antarktika, tostarp pat aiz Ziemeļu polārā loka;

G.  tā kā Vidusjūrā ik dienu nonāk 730 tonnas atkritumu; tā kā ik gadu Vidusjūrā nonāk 11 200 tonnu plastmasas, kas iepriekš nokļuvuši vidē, kā norādīts Pasaules Dabas fonda (WWF) 2019. gada jūnija ziņojumā; tā kā ik gadu Vidusjūrā nonāk plastmasas daudzums, kas līdzinās 66 000 atkritumu savākšanas mašīnu kravu; tā kā mikroplastmasas koncentrācija Vidusjūrā ir kļuvusi rekordaugsta — 1,25 miljoni daļiņu uz km2; tā kā aptuveni 90 % no visas Vidusjūrā peldošās plastmasas veido nelielas daļiņas, kas nozīmē, ka tur peld aptuveni 280 miljardi mikroplastmasas daļiņu; tā kā Vidusjūras gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu vidusmēra patērētāja gremošanas traktā ik gadu nonāk vidēji 11 000 plastmasas daļiņu; tā kā Vidusjūra tāpēc ir viena no visvairāk piesārņotajām jūrām pasaulē;

H.  tā kā labākais veids, kā samazināt plastmasas atkritumu daudzumu jūrā, ir samazināt un pārtraukt to ražošanu un tiekties materiālus un ražojumus pārstrādāt un izmantot atkārtoti;

I.  tā kā jūras atkritumiem ir virsma, kurai var pieķerties baktērijas un daudzi citi organismi, atvieglojot invazīvu sugu ieviešanos, kas var mainīt līdzsvaru jūras ekosistēmās, un tā kā uz jūras atkritumiem esošās baktērijas var nonākt jūras savvaļas dzīvnieku gremošanas traktā, ja tie notur atkritumus par barību;

J.  tā kā jūras atkritumiem ir nelabvēlīga morfoloģiska ietekme, jo īpaši salās;

K.  tā kā jūras atkritumi jo īpaši uzkrājas nelielās attālās salās un piekrastes zonās; tā kā tālākie reģioni un aizjūras zemes un teritorijas ir 80 % Eiropas jūras biodaudzveidības mājvieta; tā kā to ekonomika lielā mērā ir balstīta uz zvejniecību un tūrismu;

L.  tā kā jūras atkritumu izplatīšanās visā pasaulē ietekmē jaunattīstības trešās valstis, jo īpaši piekrastes kopienas, kas ir atkarīgas no zvejniecības un kam nav ne spēju, ne līdzekļu, lai efektīvi aizsargātu sevi;

M.  tā kā jūrā peldošo atkritumu problēma lielā mērā ir saistīta ar atkritumu sliktu apsaimniekošanu uz sauszemes, piemēram, to nonākšanu ūdenstecēs un upēs, notekūdeņu sliktu apsaimniekošanu, nelikumīgiem atklātiem atkritumu poligoniem un izgāztuvēm, kas atrodas tuvu ūdenstecēm, piedrazošanu, kā arī ar nokrišņu tipa dabas parādībām, piemēram, vētrām un lietusgāzēm, un no ceļiem un ietvēm novākta sniega izgāšanu tieši jūrā;

N.  tā kā izkliedēts piesārņojums, piemēram, attīrīti vai neattīrīti notekūdeņi, kas var saturēt ķīmiskas vielas vai farmaceitiskus atkritumus, vai ūdens notece vai noplūde no pilsētvides vai lauksaimniecības vides, piemēram, slāpekļa un fosfora savienojumu tiešā novadīšana, barības vielu augstās koncentrācijas dēļ rada jūras videi eitrofikācijas apdraudējumu, kas var izraisīt skābekļa badu jūras gultnē, paātrinot "mirušo zonu" izplatīšanos, kuru skaits kopš 1950. gada ir palielinājies desmitkārt, izraisīt zilaļģu strauju vairošanos, veicināt zaļaļģu un sārtaļģu parādīšanos, kā arī jūras augu un dzīvnieku stiprāku kontamināciju;

O.  tā kā notekūdeņu tīklu slikta apsaimniekošana pakļauj riskam akvakultūras ražotājus un austeru audzētājus, jo to produkcijas kvalitāti var apdraudēt vīrusu un baktēriju, piemēram, norovīrusu, klātbūtne, kā dēļ var piemērot pagaidu aizliegumus pārdot un izplatīt produkciju, ja tā vairs nav derīga patēriņam;

P.  tā kā Covid-19 krīze ir apliecinājusi, ka slikta atkritumu apsaimniekošana uz sauszemes var īsā laikā izraisīt jaunus piesārņojuma uzplūdus jūrā, jo īpaši vienreizlietojamu izstrādājumu, piemēram, ķirurģisko masku un vienreizlietojamu cimdu, izmantošanas dēļ;

Q.  tā kā ievērojama daļa plastmasas un mikroplastmasas piesārņojuma jūrā rodas no sauszemes avotiem;

R.  tā kā plastmasas daudzumam jūrā ir arī būtiska ietekme uz zvejniecību, turklāt attiecībā uz mazapjoma zveju tā ir lielāka un ar smagākām finansiālām sekām;

S.  tā kā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem vienumu skaita ziņā tabakas atkritumi ir visplašāk sastopamais atkritumu veids pasaulē; tā kā saskaņā ar ASV NVO "Ocean Conservancy" sniegto informāciju izsmēķi ir to desmit vienumu saraksta augšgalā, kuri visvairāk savākti starptautisku pludmales tīrīšanas operāciju laikā; tā kā izsmēķi noārdās 12 gadu laikā un satur gandrīz 4000 ķīmisku vielu; tā kā katrs cigarešu izsmēķis, kurš nonācis okeānā un upē, piesārņo 500 litru ūdens;

T.  tā kā jūras atkritumu klātbūtne nopietni apdraud jūras ekosistēmu noturību un produktivitāti, jo īpaši ietekmējot vistrauslākās ekosistēmas, kuras jau tagad saskaras ar daudziem kumulatīviem apdraudējumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, piesārņojumu, nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, pārzveju un pieaugošas intensitātes darbībām, piemēram, jūras transportu un tūrismu;

U.  tā kā pastiprinātais jūras ekosistēmu apdraudējums izraisa biodaudzveidības samazināšanos un bentisko organismu smakšanu, kā arī paaugstinātu slimības izplatīšanās risku jūras gultnē uzkrājušos patogēnu dēļ;

V.  tā kā, neraugoties uz to, ka ES pievērš aizvien vairāk uzmanības jūrā nozaudētu vai pamestu zvejas rīku problēmas risināšanai, vēl joprojām pamesti, nozaudēti vai citādi izmesti zvejas rīki mēnešiem vai pat gadiem ilgi — kā tā dēvētie "spoku tīkli" — rada apdraudējumu visiem jūras organismiem bez izšķirības, tostarp zivju krājumiem; tā kā NNN zveja ir atzīta par vienu no galvenajiem pamestu, nozaudētu vai citādi izmestu zvejas rīku avotiem;

W.  tā kā jūras atkritumi nopietni apdraud vairāku sugu jūras dzīvniekus, radot nožņaugšanās, nosmakšanas, norīšanas, ievainojuma un piesārņojuma risku, kā arī citu sugu dzīvniekus, piemēram, jūras putnus, kuru dažas sugas jau tagad ir apdraudētas vai pat kritiski apdraudētas;

X.  tā kā zvejnieki, tostarp mazapjoma zvejnieki, un akvakultūras produktu ražotāji visvairāk saskaras ar jūras atkritumu radīto ietekmi, jo tie nopietni apdraud viņu darbību, radot aizķeršanās risku, atkritumiem sapinoties zvejas rīkos, bojājot zvejas rīkus un liekot tos zaudēt, bloķējot kuģu dzinējus vai dzesēšanas sistēmas un apdraudot jūrnieku drošību uz kuģa, kā arī liekot veikt papildu darbu, lai iztīrītu zvejas rīkus, un tādējādi radot ievērojamus ekonomiskus zaudējumus;

Y.  tā kā zvejniecības nozarē jūras atkritumi vairāk ietekmē mazapjoma zveju, nevis rūpniecisko zveju, jo mazāki kuģi ir sliktāk aizsargāti pret atkritumu radītajiem dzenskrūvju, dzinēju un zvejas rīku bojājumiem un lielāka jūras atkritumu koncentrācija ir seklos ūdeņos, kur pārsvarā notiek mazapjoma zveja; tā kā jūras atkritumi ietekmē arī nozvejas kvalitāti, jo atkritumu dēļ tā var būt piesārņota un nerealizējama, radot turpmākus finansiālus zaudējumus zvejniecības un akvakultūras uzņēmumiem;

Z.  tā kā zvejniecības nozare jau kādu laiku ir bijusi priekšgalā cīņā pret jūras atkritumu radīto piesārņojumu, un, lai gan tas ir tikai neliels ieguldījums šīs problēmas risināšanā globālā mērogā, zvejnieki un akvakultūras produktu ražotāji jau kādu laiku ir aktīvi rīkojušies, cenšoties panākt tīrāku jūras vidi;

AA.  tā kā jūras atkritumu ekonomiskā ietekme uz zivsaimniecību tiek vērtēta tādā apjomā, kas veido 1–5 % no nozares peļņas(22);

AB.  tā kā tikai 1,5 %(23) zvejas rīku tiek pārstrādāti un ir steidzami jānodrošina pienācīgs ekonomisks atbalsts visu zvejas rīku savākšanai, pārstrādei un labojamībai; tā kā nozare varētu gūt labumu no jaunām ekonomiskām iespējām, iesaistoties aprites ekonomikā, kuras pamatā ir inteliģentas koncepcijas, pētniecība un inovācija;

AC.  tā kā zvejnieki, kas zvejas laikā nejauši nozvejotus atkritumus atved atpakaļ uz krastu, un jūras atkritumu savākšanas kampaņas palīdz mazināt atkritumu problēmu jūrā un dod labumu visai sabiedrībai;

AD.  tā kā jūras atkritumu apglabāšanas tiešās izmaksas bieži vien tiek segtas, bet darbaspēka izmaksas, izmaksas, ko rada vietas trūkums uz kuģa, kā arī izmaksas, kas saistītas ar zvejas rīku un dzinēju bojājumiem, netiek segtas;

AE.  tā kā nav sagaidāms, ka zvejnieki un akvakultūras produktu ražotāji varētu vākt jūras atkritumus, ja nav īpaši pielāgota mehānisma viņu pūliņu atlīdzināšanai; tā kā tiek lēsts, ka līdz 80 % zvejnieku būtu gatavi piedalīties jūras atkritumu savākšanas shēmās, ja tiktu izveidoti atbalsta mehānismi(24);

AF.  tā kā zvejnieki un zvejnieku apvienības jau nodarbojas ar atkritumu vākšanu, un jau pastāv risinājumi jūras atkritumu, jo īpaši zvejas atkritumu, reģenerācijai;

AG.  tā kā zilā ekonomika, kuras apjoms līdz 2030. gadam divkāršosies, ir reāla iespēja darbību jūras vidē un piekrastē ilgtspējīgai attīstībai, jo īpaši attīstot infrastruktūru, kurai ir labvēlīga ietekme, piemēram, mākslīgos rifus un citus jauninājumus, kas veicina rifa efektu un rezerves efektu, kurš var palīdzēt atjaunot ekosistēmas;

AH.  tā kā ES cenšas veicināt integrētu pieeju darbībām jūras vidē un tā kā jūras atkritumu problēma ir jārisina, vairāk ņemot vērā darbību jūras vidē un piekrastē telpisko dimensiju un iesaistot piekrastes kopienas un zvejniekus — jo zvejas darbības galvenokārt notiek piekrastes zonās — cīņā pret jūras piedrazojumu nolūkā atspoguļot vietējo kopienu īpatnības;

AI.  tā kā jūras un piekrastes ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanās, cita starpā jūras atkritumu dēļ, apdraud visus ekonomikas dalībniekus piekrastes zonās un līdz ar to arī piekrastes kopienu ilgtspēju, noturību un pievilcību,

Uzlabot un padarīt efektīvāku tiesisko regulējumu attiecībā uz jūras atkritumiem un to pārvaldību

1.  norāda, ka jūras ekosistēmu veselīguma saglabāšana un jūras piedrazojuma novēršana ir jautājumi, kas saistīti ar daudziem spēkā esošiem tiesību aktiem, un ka tikai integrēta un saskaņota pieeja Eiropas mēroga mērķiem ļaus uzlabot pašreizējo tiesisko regulējumu un labāk izprast kumulatīvā apdraudējuma apmēru; uzsver nepieciešamību pārskatīt ES integrēto jūrniecības politiku, lai izveidotu stratēģisku sistēmu, tostarp attiecībā uz jūras atkritumiem, kura aptvertu visus tiesību aktus atkritumu un jūras vides jomās;

2.  uzsver nepieciešamību stiprināt saziņu un koordināciju starp dalībvalstīm un starp jūras baseiniem, lai nodrošinātu integrētu pieeju, ļaujot zvejas kuģiem izkraut jūras atkritumus jebkurā Savienības ostā; šajā sakarā mudina dalībvalstis tūlīt un bez kavēšanās īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/833 par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai(25); šajā sakarā aicina Komisiju nākt klajā ar īstenošanas aktiem, ar kuriem nosaka atbilstības kritērijus samazinātai maksai par "zaļiem kuģiem", un izstrādāt atbilstīgus stimulus savākto atkritumu nogādei krastā, tostarp kompensācijas mehānismu, kas pielāgots zvejnieku centieniem, un metodiskus kritērijus pasīvi nozvejoto atkritumu apjoma un daudzuma aprēķināšanai, lai varētu īsā laikā īstenot direktīvā noteiktos jūras piedrazojuma samazināšanas mērķrādītājus;

3.  uzsver, ka ir jāuzlabo Eiropas tiesiskais regulējums ar mērķi samazināt izmaksas zvejniekiem, kuri zvejas laikā nejauši nozvejo jūras atkritumus, un novērst pārmērīga birokrātiska sloga radīšanu viņiem; turklāt uzsver, ka tiesību aktos par jūras atkritumiem lielāka uzmanība jāpievērš problēmas sociālajai dimensijai;

4.  norāda, ka ar jūru saistītās ieceres ir steidzami jānostiprina Eiropas Savienības jaunajās stratēģijās, jo īpaši Eiropas zaļajā kursā, bioloģiskās daudzveidības stratēģijā un stratēģijā "No lauka līdz galdam";

5.  iesaka pastiprināt Jūras stratēģijas pamatdirektīvas noteikumus, saskaņojot laba vides stāvokļa rādītājus, jo īpaši tos, kas saistīti ar 10. raksturlielumu "Jūras piesārņojums ar atkritumiem";

6.  aicina Komisiju attiecināt Jūras stratēģijas pamatdirektīvu arī uz tālākajiem reģioniem;

7.  aicina uzlabot Jūras telpiskās plānošanas direktīvu, lai tajā būtu ņemta vērā jūras piedrazojuma apkarošanas telpiskā dimensija;

8.  atgādina, ka jūras atkritumu problēmu nevar efektīvi risināt atsevišķu valstu mērogā, bet ir vajadzīga sadarbība visos līmeņos, tostarp pasaules, Eiropas un reģionālā līmenī; aicina Komisiju ANO starptautiskajās sarunās par jūras bioloģisko daudzveidību aizstāvēt vērienīgu pārvaldības modeli, kas pārsniegtu valstu jurisdikcijas un atzītu okeānu par kopīgu pasaules bagātību, lai pieņemtu jaunu redzējumu, kas uzliek individuālu un kolektīvu atbildību papildus jūras tiesībās noteiktajiem brīvības vai suverēno tiesību principiem un tādējādi nodrošina okeāna aizsardzību, tostarp no jūras atkritumu kaitīgās ietekmes;

9.  aicina ES pastiprināt starptautiskas iniciatīvas, piemēram, ANO Vides programmas uzsākto globālo partnerību attiecībā uz jūras atkritumiem, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 14. IAM "Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību" un 12. IAM par atbildīgu patēriņu un ražošanu;

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis virzīt centienus uz to, lai ANO Vides asamblejā tiktu noslēgts vērienīgs, juridiski saistošs nolīgums par piesārņojumu ar plastmasu, kurš aptvertu visu plastmasas aprites ciklu, tostarp kopīgus globālus mērķus attiecībā uz plastmasas piesārņojuma samazināšanu jūrā un redzējumu par pāreju uz drošu aprites ekonomiku attiecībā uz plastmasu, kā arī efektīvu pasaules mēroga pārvaldību attiecībā uz nozaudētiem zvejas rīkiem, kas apdraud visas darbības jūras vidē un ekosistēmas visā pasaulē;

11.  uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāpastiprina cīņa pret NNN zveju, kas pēc būtības ir piesārņojoša un veicina jūras piedrazošanu un jūras vides stāvokļa pasliktināšanos, jo īpaši zvejas rīku nelikumīgas izmešanas dēļ;

12.  uzsver, ka ANO Vides asamblejas 2016. gada 26. maija Rezolūcijā Nr. 2/11 ir atzīts, ka plastmasas atkritumu un mikroplastmasas klātbūtne jūras vidē rada pasaules mēroga bažas, kas strauji kļūst arvien satraucošākas un steidzami prasa pasaules mēroga reakciju, kas ietver ražojumu aprites cikla pieeju;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis, ievērojot vienotu laika grafiku, saskaņot dažādus tiesību aktus, piemēram, Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, Direktīvu par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, Direktīvu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām un Direktīvu, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru, ar mērķi uzlabot tiesību aktu konsekvenci šajā jomā;

14.  aicina Komisiju vākt vairāk datu par atkritumu daudzumu un veidu Eiropas ūdeņos un to ietekmi uz zveju, kā arī uzlabot datu vākšanu un saskaņošanu attiecībā uz to jūras atkritumu daudzumu, apjomu un kvalitāti, kas izkrauti, apglabāti un nodoti pārstrādei, jo īpaši programmas "Piedrazojuma izzvejošana" ietvaros, tostarp nozvejoto atkritumu apjomu, materiāliem un veidiem; aicina dalībvalstu apkopotos datus par nozaudētiem zvejas rīkiem, zvejas rīku laišanu tirgū un to savākšanu, kā arī par jūras atkritumiem reģistrēt valsts vai jūras baseina mēroga datubāzē un saskaņoti iekļaut tos vienotā Eiropas mēroga ziņojumā, lai atvieglotu jūras atkritumu identificēšanu un apkarošanu un nodrošinātu labāku uzraudzību un novērtēšanu;

15.  uzsver nepieciešamību ik gadu kartēt jūras atkritumus, kas savākti programmas "Piedrazojuma izzvejošana" ietvaros, attiecībā uz dažādiem sateces baseiniem, lai iegūtu informāciju par nozvejoto jūras atkritumu izcelsmi un pilnveidotu to savākšanas kampaņas; uzsver, ka tam ir jābūt saistītam ar pašreizējiem kartēšanas centieniem; mudina Komisiju programmas "Piedrazojuma izzvejošana" ietvaros izstrādāt ikgadēju ziņojumu par jūras atkritumu daudzumu ostās, tostarp par nozvejoto atkritumu apjomu, materiāliem un veidiem;

16.  mudina izveidot sadarbības tīklus, kuros būtu iesaistītas dalībvalstu valdības, zvejnieku apvienības, darba ņēmēju organizācijas, notekūdeņu apsaimniekotāji, piekrastes zonu ieinteresētās personas, ostas, NVO un reģionālās konvencijas, lai stiprinātu augšupēju pieeju, kuras pamatā ir dialogs un integrācija, un veicinātu praktiskus risinājumus attiecībā uz darba ņēmējiem zivsaimniecības nozarē ar mērķi sekmēt noteikumu efektīvāku īstenošanu un nodrošināt pietiekamus resursus tādās jomās kā jūras atkritumu savākšana, apglabāšana un pārstrāde;

17.  uzsver, ka visām ieinteresētajām personām, tostarp iedzīvotājiem, kurus skar jūras atkritumu problēma, ir jādalās ar paraugpraksi, lai mudinātu zvejniecības nozari palīdzēt aizsargāt jūras vidi, cīnīties pret jūras piedrazojumu un tādējādi nodrošināt tās resursu ilgtspējīgu izmantošanu; atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā "Plāns Marlimpo" (Tīras jūras projekts), ko īsteno Galisijas valdības Jūras ministrija (Spānija) un kuras mērķis ir samazināt atkritumu daudzumu piekrastes zonās;

18.  uzsver — lai uzlabotu un paaugstinātu ar jūras atkritumu savākšanu, apglabāšanu un pārstrādi saistītā tiesiskā regulējuma un pārvaldības efektivitāti, ir svarīgi veicināt visu zvejniecības nozarē strādājošo lielāku iesaistīšanos un paplašināt esošos izpratnes veicināšanas, novēršanas un apmācības projektus, lai nodrošinātu nepārtrauktu informācijas apmaiņu nolūkā atbalstīt attiecīgo noteikumu sagatavošanu un atjaunināšanu;

19.  aicina visas citas attiecīgās ieinteresētās personas, proti, zivsaimniecības konsultatīvās padomes, atbalstīt jūras piedrazojuma samazināšanu, izmantojot efektīvus un iedarbīgus pasākumus; aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Brīvprātīgās pamatnostādnes zvejas rīku marķēšanai, lai veicinātu atbildīgu zvejas rīku pārvaldību, pastiprinātu centienus identificēt nozaudētos zvejas rīkus un veicinātu zvejniecības ilgtspēju, samazinot gadījumu skaitu, kad zvejas rīki tiek pamesti, nozaudēti vai citādi izmesti; minētie mērķi atbilst arī Zivsaimniecības kontroles regulas noteikumiem; aicina Komisiju atbalstīt centienus, lai panāktu zvejas rīku marķēšanu un ziņošanu par Eiropas ūdeņos nozaudētiem zvejas rīkiem, un ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas starpniecību pastiprināt starptautisko sadarbību, lai apkarotu šo jūras piesārņojuma ar plastmasu cēloni;

20.  norāda, ka aizsargājamas jūras teritorijas var lieliski izmantot kā laboratorijas, kurās meklēt risinājumus cīņai ar jūras piedrazojumu, jo tajās iespējams ņemt vērā darbību uz sauszemes un jūras vidē mijiedarbību un veicināt dažādu personu, kas ieinteresētas jautājumos, kuri skar jūras vidi un sauszemi, sadarbību attiecībā uz problēmām, ar ko saskaras jūras un piekrastes ekosistēmas;

21.  uzsver, ka Direktīva par atbildību vides jomā efektīvi nerisina jūras atkritumu problēmu direktīvas ierobežotās darbības jomas dēļ, kā arī saistībā ar grūtībām noteikt piesārņotājus un sadalīt atbildību; atgādina, ka Parlaments ir aicinājis izstrādāt redzējumu par Direktīvu par atbildību vides jomā, kurā tiktu ņemti vērā tās efektivitātes ierobežojumi;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnīgāk īstenot principu "piesārņotājs maksā";

Uzlabot pētniecību un zināšanas par atkritumiem jūrā

23.  mudina Komisiju uzņemties nozīmīgu lomu ANO Okeānu ilgtspējīgas attīstības zinātnes desmitgadē un veicināt digitalizāciju un mākslīgā intelekta izmantošanu, lai labāk izprastu jūras un okeānu un jūras atkritumu ietekmi uz tiem;

24.  uzsver, ka pieejamu datu un pētījumu trūkuma dēļ ir grūti precīzi skaitliskā izteiksmē noteikt, cik lielā mērā jūras atkritumu radītais kaitējums ietekmē zvejniecības nozari un kāds ir nelabvēlīgo ekonomisko seku apjoms, ko tas rada zvejniekiem; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt finansējumu pētniecībai un paplašināt datu vākšanu par dažādu veidu atkritumu daudzumu Eiropas ūdeņos un to ietekmi uz zvejniecību, akvakultūru un ekosistēmām, kā arī ierosināt stingrus pasākumus, lai apkarotu un novērstu nanoplastmasas un mikroplastmasas ietekmi uz zivsaimniecības resursiem un cilvēku veselību;

25.  atgādina, ka direktīva par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem attiecas uz atkritumiem, kas parasti atrodami pludmalēs; mudina Komisiju pastiprināt jau veiktos pasākumus attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, jo īpaši ņemot vērā darbu, kas saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu paredzēts saistībā ar vertikālajā ūdens slānī un jūras gultnē sastopamajiem atkritumiem, un apsvērt iespēju pakāpeniski izskaust putu polistirola konteinerus un zvejas produktu iepakojumu atbilstīgi iecerei aizstāt vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus ar izturīgiem alternatīviem risinājumiem vides un zvejnieku labā;

26.  aicina Komisiju rīkoties saistībā ar misijas "Jūras zvaigzne 2030" ieteikumiem par jūras piedrazojuma apkarošanu un jo īpaši izvērtēt priekšlikumu par zvejas rīku marķēšanu, izmantojot jaunas ģeolokācijas tehnoloģijas, lai palīdzētu attiecīgā un iespējamā gadījumā atrast un savākt nozaudētos zvejas rīkus; šajā sakarā uzsver, ka Komisijai būtu jāpilnveido zvejas rīku marķēšana, ievērojot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Brīvprātīgās pamatnostādnes zvejas rīku marķēšanai, un jānodrošina, ka pārejas posmā zvejniekiem un akvakultūras produktu ražotājiem tiek darītas pieejamas atbilstošas finansēšanas programmas;

27.  aicina uzlabot ziņošanu par jūrā nozaudētiem zvejas rīkiem un uzsver, ka ir jāsniedz plašāka informācija par tiem, piemēram, kuģa nosaukums, izmantoto zvejas rīku veids, nozaudēšanas laiks un vieta, kā arī veiktie atgūšanas pasākumi; tādējādi savāktos datus varētu efektīvāk izmantot jūras piesārņojuma apkarošanā, pārredzamā un uzlabotā kārtībā koplietojot datus un apmainoties ar paraugpraksi starp dalībvalstīm un ES aģentūrām; uzsver, ka ir jāizstrādā jauni instrumenti jūrā nozaudētu zvejas rīku atpazīšanai un izsekošanai un datu par jūras atkritumiem reģistrēšanai, piemēram, elektroniskas lietotnes, kas palīdz zvejniekiem reģistrēt datus, un sistēmas jūras atkritumu izkraušanas reģistrēšanai un ziņošanai par to, piemēram, izmantojot Direktīvā (ES) 2019/883 paredzētos atkritumu nodošanas apliecinājumus, kurus ostu operatoriem ir pienākums izsniegt kuģu kapteiņiem;

28.  atzinīgi vērtē tādu Eiropas projektu kā "CleanAtlantic" īstenošanu, kuru finansē ES Interreg programmas Atlantijas reģionam ietvaros un kura mērķis ir pilnveidot zināšanas par jūras piedrazojumu, tā uzraudzību, novēršanu un samazināšanu, kā arī uzlabot informētību par tā ietekmi; mudina 19 projekta partnerus no Īrijas, Francijas, Spānijas un Portugāles un jo īpaši projekta koordinatoru Centro Tecnológico del Mar (Cetmar) turpināt darbu un publicēt projekta rezultātus;

29.  uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgi pārvaldīta loģistika attiecībā uz atkritumu un nolietoto zvejas rīku savākšanu, lai palīdzētu zvejniekiem īstenot centienus, kas lielā mērā ir brīvprātīgi; atzīmē, ka šim nolūkam būtu jāparedz vienota kārtība zvejas rīku savākšanai maisos vai konteineros uz kuģiem un atbilstošu iekārtu pieejamība ostās;

Paātrināt aprites ekonomikas attīstību zvejniecības un akvakultūras nozarē

30.  uzsver — lai mazinātu jūras atkritumu ietekmi, ir nepieciešami gan aprites ekonomikas uzlabojumi uz sauszemes, tostarp nevajadzīgu plastmasas izstrādājumu un iepakojuma izskaušana un atkritumu pārveide par resursiem, gan aprites cikla pieejas ieviešana zvejniecības un akvakultūras nozarēs; uzsver, ka zvejniecības nozarē aprites ekonomika ir jāattīsta, sniedzot lielāku atbalstu risinājumu meklēšanai, izstrādājot lietpratīgi projektētus zvejas rīkus un ieviešot jauninājumus zvejas un akvakultūras paņēmienos ar mērķi ierobežot atkritumu izgāšanu, padarīt savākšanas darbības pievilcīgākas un veicināt efektīvu pārstrādes shēmu attīstību;

31.  aicina atbalstīt zvejas rīku ekodizainu, kam jābūt praktiskam, drošam un rentablam, šai nolūkā ātri pieņemot pamatnostādnes par saskaņotu standartu izstrādi attiecībā uz zvejas rīku aprites ekonomiku; mudina marķēt materiālus, ko izmanto zvejas rīkos, ieviešot produktu pases; mudina veicināt pētniecību un jauninājumus nolūkā atrast alternatīvus un videi nekaitīgus materiālus, tostarp polimērus, ko izmantot zvejas rīkos, šajā sakarā uzsver, ka varētu izveidot izmēģinājuma projektus, lai izpētītu materiālu ekonomijas, vieglākas un ātrākas demontāžas un zvejas rīku funkcionalitātes testēšanas iespējas ar mērķi veicināt pāreju;

32.  uzsver, ka saistībā ar pāreju uz zvejas rīku aprites ekonomiku ir svarīgi jaunu materiālu apzināšanā, ekodizaina risinājumu un jaunu zvejas rīku izstrādē un zvejas rīku pārstrādē pilnībā iesaistīt zvejniekus, zvejniecības un akvakultūras nozari kopumā, jaunuzņēmumus, privātas iniciatīvas un uzņēmumus, tostarp virvju un tīklu ražotājus no trešām valstīm; turklāt uzsver nepieciešamību stiprināt sinerģijas modeli starp zvejniecības un pētniecības jomām; tādēļ mudina Komisiju organizēt turpmākus zvejas rīku aprites ekonomikas projektus saistībā ar pašreizējām ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programmām;

33.  uzsver — lai paātrinātu aprites ekonomikas attīstību zvejniecības un akvakultūras nozarē, ir svarīgi saistībā ar Eiropas zaļo kursu plānot turpmākus ar tiesību aktu palīdzību īstenojamus risinājumus jūras atkritumu savākšanas un apglabāšanas problēmai; šajā sakarā mudina dalībvalstis īsā laikā veikt turpmākus pasākumus, nosakot valstu minimālās savākšanas kvotas attiecībā uz zvejas rīkiem, kuros ir plastmasa, kā noteikts direktīvā par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem; aicina Komisiju uzraudzīt, vai šo valstu plānu īstenošanas rezultātā tiek savākts un pārstrādāts vairāk zvejas rīku nekā pašlaik, un šajā sakarā izstrādāt atbilstošu un vērienīgu plānu aprites ekonomikas attīstības veicināšanai zvejniecības nozarē; uzsver, ka pastāv pārstrādātu zvejas rīku tirgus, ar kura starpniecību ir iespējams panākt, ka pārstrādātu materiālu izmantošana tiek padarīta par juridisku prasību,— apvienojumā ar Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda noteikumiem par kopīgas pārvaldības plānošanu, kas būtu svarīgs stimuls zvejniekiem un veids, kā novērtēt viņu ieguldījumu pārstrādes nodrošināšanā;

34.  aicina ar EJZF starpniecību atbalstīt zvejniecības un akvakultūras nozares pāreju uz ilgtspējīgākiem materiāliem, tostarp paredzot jaunu, tehniski efektīvāku un mazāk piesārņojošu kuģu iegādi mazapjoma nerūpnieciskās zvejas flotēm, jo īpaši attālākajos reģionos;

35.  mudina Komisiju radīt stimulus aprites ekonomikai visā zvejas un akvakultūras rīku ražošanas ķēdē, veicinot pētniecību un atbalstot uzņēmumus, kas pārstrādā un atkārtoti izmanto zvejas rīkus; tādēļ aicina Komisiju, izmantojot instrumenta Next Generation EU resursus un nodokļu sodus, kas pārkāpuma procedūras rezultātā piemēroti dalībvalstīm, izveidot īpašu fondu tādu dalībvalstu atbalstam, kas veido pārstrādātu un videi nekaitīgu zvejas rīku ražošanas ķēdes;

36.  uzsver, ka, neraugoties uz ievērojamo progresu, kas panākts pēc Direktīvas (ES) 2019/883 stāšanās spēkā, joprojām pastāv daudz problēmu un atšķirību starp dalībvalstīm saistībā ar atkritumu pieņemšanas iekārtām ostās; uzsver, ka daudzās Savienības ostās, kurās šādas iekārtas pastāv, zvejniekiem joprojām tās ir ļoti grūti atrast un tām piekļūt; uzsver, ka viss minētais darbojas kā kavēklis, kas traucē zvejniekiem dot ieguldījumu jūras tīrības uzlabošanā;

37.  atbalsta efektīvu pārstrādes shēmu izstrādi un izveidi, modernizējot atkritumu pieņemšanas iekārtas visās Eiropas ostās ar mērķi uzlabot selektīvo atkritumu šķirošanu; tādēļ uzsver, ka dalībvalstīm ir jāpieliek lielākas pūles, lai modernizētu loģistikas iekārtas ostās, balstoties uz pienācīgi pārvaldītu loģistiku attiecībā uz atkritumu un nolietotu zvejas rīku savākšanu, vienotu kārtību zvejas rīku savākšanai maisos vai konteineros uz kuģiem un atbilstošu iekārtu pieejamību ostās, lai nodrošinātu piemērotas nozaudētu zvejas rīku un savākto jūras atkritumu pieņemšanas un uzglabāšanas iekārtas, pietiekamu vietu dažādu veidu jūras atkritumu atsevišķai uzglabāšanai, pietiekamu skaitu darbinieku izkrauto atkritumu pienācīgai un drošai apstrādei, un visu kuģu aprīkošanu ar konteineriem jūras atkritumu savākšanai; aicina padarīt savākšanas darbības pievilcīgākas, īstenojot pasākumus, kas saistīti ar prēmiju shēmām un stimuliem, piemēram, finansiāliem stimuliem, kas veicinātu to, ka zvejnieki un akvakultūras produktu ražotāji vāc, apglabā un pārstrādā jūrā nozvejotos atkritumus un nogādā nolietotos zvejas vai akvakultūras rīkus atpakaļ ostā;

Jūras atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas programmas

38.  aicina Komisiju izstrādāt ES mēroga rīcības plānu cīņai pret Savienības hidrosfēras piedrazošanu, samazinot atkritumu daudzumu to izcelsmes vietā, ierobežojot plastmasas izstrādājumu izmantošanu un patēriņu, kā arī novēršot piedrazojuma izraisīto upju, ūdensteču un krasta līnijas piesārņojumu, ko saskaņotā veidā iespējams būtiski samazināt; aicina samazināt no ceļiem un ietvēm novākta sniega izgāšanu tieši okeānā, jo īpaši veicinot alternatīvas savākšanas metodes ārkārtīgi spēcīgas snigšanas gadījumos;

39.  uzsver, ka ir jāpilnveido notekūdeņu tīkli un attīrīšanas iekārtas ar mērķi samazināt to ietekmi uz akvakultūru un jūras un piekrastes vidi kopumā, un jo īpaši attiecībā uz akvakultūras produktu piesārņošanas risku;

40.  uzsver, ka ir svarīgi risināt atkritumu sliktas apsaimniekošanas problēmu uz sauszemes, pirmām kārtām vēršoties pret atkritumu nepiemērotu apglabāšanu pilsētās, kas atrodas piekrastē, pie upēm un salās;

41.  aicina Komisiju palielināt jūras transporta uzņēmumu informētību par to iespējamo mijiedarbību ar jūras vidi, jo īpaši tad, kad kuģus pārdod vai iznomā;

42.  mudina dalībvalstis un reģionus vākt datus par atkritumu sliktu apsaimniekošanu uz sauszemes, uzraudzīt to un veikt pasākumus tās uzlabošanai nolūkā satīrīt ''karstos punktus" — jūras atkritumu uzkrāšanās vietas upēs un upju grīvās, kā arī ieviest pasākumus, kas pirmām kārtām novērstu atkritumu nokļūšanu jūras vidē; mudina piešķirt pietiekamu finansējumu visu veidu no plastmasas radušos piesārņotāju satīrīšanai;

43.  atgādina, ka jūras atkritumu savākšanas programmas var aptvert dažādas darbības, piemēram, jūras atkritumu savākšanu upēs, upju grīvās, līčos vai ostās, pētniecības darbības un atkritumu uzkrāšanās vietu identificēšanu, un tās var veikt zvejnieki, pilsoniskā sabiedrība un vietējās iestādes; uzsver, ka savākšanas programmām jābūt ilgtspējīgām, atkritumu savākšanai jāizmanto atbilstošs aprīkojums, pēc iespējas jāizvairās no turpmāka piesārņojuma radīšanas, programmu īstenotājiem jāspēj sadarboties ar rīcībspēkiem, kuriem ir zināšanas par jūras ekosistēmām, un pirms darbību veikšanas stratēģiski jāidentificē attiecīgie atkritumi; uzsver, ka šīs savākšanas programmas var īstenot ne tikai ES finansējuma programmu ietvaros, bet arī dalībvalstīs vietējā, reģionālajā un valsts mērogā;

44.  uzsver, ka tikai septiņas dalībvalstis jūras atkritumu savākšanas programmu, piemēram, programmas "Piedrazojuma izzvejošana", finansēšanai ir izmantojušas resursus pašreizējā EJZF ietvaros, un ka lielākā daļa darbību jūras atkritumu identificēšanas, savākšanas un pārstrādāšanas nolūkos ir zvejnieku, pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu brīvprātīgas iniciatīvas un programmas;

45.  uzsver — lai samazinātu zvejas kuģu radīto atkritumu daudzumu, ir jāparedz stimuli zvejniekiem par atkritumu nogādāšanu pārstrādes rūpnīcās, tostarp finansiāli stimuli un prēmiju shēmas labas prakses veicināšanai; tādēļ norāda, ka zvejniekiem būtu jāsaņem atlīdzība par nozaudēto zvejas rīku un citu jūras atkritumu savākšanu vai tiem vismaz jābūt iespējai bez maksas nodot atkritumus ostās;

46.  uzsver, ka zvejniekiem jābūt pienācīgi apmācītiem par to, kā pareizi rīkoties ar jūras atkritumiem, tos vācot, izkraujot, apglabājot un nododot pārstrādei, nolūkā mazināt veselības un drošības apdraudējumu;

47.  uzsver, ka pastāvošās labās prakses nostiprināšana un paplašināšana ietver arī administratīvo procesu vienkāršošanu un racionalizēšanu attiecībā uz visiem kuģiem, kas piedalās programmas "Piedrazojuma izzvejošana" kampaņās, neatkarīgi no to piederības ostas vai lieluma; tādēļ uzsver, ka ir jāsaskaņo un jāveido papildinošāka pieeja noteikumiem par to jūras atkritumu izkraušanu dalībvalstu ostās, kas savākti programmas "Piedrazojuma izzvejošana" ietvaros;

48.  tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis, popularizējot paraugpraksi, stimulējot brīvprātīgu dalību jūras atkritumu savākšanas iniciatīvās un atbalstot programmu "Piedrazojuma izzvejošana" pieņemšanu, veicināt to, ka zvejnieki savāc jūrā nozaudētus zvejas rīkus vai citus jūras atkritumus, jo īpaši plastmasu; šajā sakarā mudina dalībvalstis izveidot "īpašu fondu jūras attīrīšanai", ko pārvaldītu ar jaunā EJZAF vai ar citu attiecīgu budžeta pozīciju starpniecību, šādu darbību finansēšanai: 1) jūras atkritumu savākšana, ko veic zvejnieki, 2) atbilstošu atkritumu uzglabāšanas iekārtu nodrošināšana uz kuģa un pasīvi nozvejotu atkritumu uzraudzība, 3) operatoru apmācības uzlabošana, 4) atkritumu apstrādes izmaksu un šādu programmu darbībai nepieciešamā personāla izmaksu segšana, lai zvejniekiem, kas attiecīgajās darbībās piedalās brīvprātīgi, nebūtu jāsaskaras ar papildu izdevumiem, un 5) ieguldījumi ostās, lai izveidotu piemērotas iekārtas nozaudēto zvejas rīku un savākto atkritumu pieņemšanai un uzglabāšanai;

49.  aicina Komisiju veikt novērtējumu par zvejnieku sociālo un ekonomisko ieguldījumu programmas "Piedrazojuma izzvejošana" projektu īstenošanā, lai precīzāk skaitliskā izteiksmē noteiktu zvejniecības nozares ieguldījumu jūras tīrības uzlabošanas darbībās;

50.  mudina Komisiju raudzīties tālāk par Direktīvas (ES) 2019/883 mērķiem, pētot un ekonomiskā ziņā kvantitatīvi novērtējot cilvēka radīto jūras atkritumu nodarīto kaitējumu videi, kā arī izveidojot "Jūras atkritumu fondu", lai cīnītos pret atkritumu nonākšanu jūrā, mazinātu kaitējumu zvejniecībai un aizsargātu jūras un okeānu;

51.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis nodrošināt nejauši nozvejotu vai brīvprātīgu kampaņu laikā savāktu atkritumu pienācīgu apsaimniekošanu un apglabāšanu, lai zvejniekiem nebūtu jāuzņemas atbildība un izmaksas saistībā ar šādu atkritumu piegādi, apsaimniekošanu un apglabāšanu un lai izvairītos no turpmāka kaitējuma videi; tādēļ uzsver, ka ir jāizveido efektīvas atkritumu savākšanas un apglabāšanas sistēmas, nodrošinot arī atbilstošas atkritumu pieņemšanas iekārtas ostās;

52.  norāda, ka jūras atkritumu problēma ir pārrobežu jautājums un ka šīs problēmas risināšanā — lai tas notiktu pēc iespējas efektīvāk — ir jāsadarbojas ar trešām valstīm Eiropā; mudina Komisiju un dalībvalstis kopā ar visām valstīm, kas robežojas ar Vidusjūru, izstrādāt plānu piesārņojuma mazināšanai tajā; aicina Komisiju, cik drīz vien iespējams, darīt galu atkritumu pārsūtīšanai uz trešām valstīm;

53.  aicina Komisiju izveidot atbalsta mehānismu jūras atkritumu savākšanai tālākajos reģionos, ņemot vērā šo reģionu dabisko neaizsargātību, un tā ietvaros nodrošināt tiem infrastruktūru savākto atkritumu pārstrādei;

54.  aicina Komisiju ES pievienošanās sarunās pieprasīt, lai kandidātvalstīs būtu pilnībā īstenoti tiesību akti atkritumu apsaimniekošanas jomā, tostarp izveidota integrēta atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra;

Labāk izprast un ierobežot piesārņojumu ar nanoplastmasu un mikroplastmasu

55.  uzsver, ka ir jāuzlabo zināšanas un sabiedrības informētība par piesārņojumu ar nanoplastmasu un mikroplastmasu un tā ietekmi uz vidi, jūras pārtikas ķēdes pamatu un galu galā uz cilvēku veselību, un ka ir jāturpina pētījumi, lai labāk izprastu šī piesārņojuma problēmu; norāda, ka plašāku zināšanu un sabiedrības informētības trūkums var viest patērētājos šaubas par zvejas un akvakultūras produktu kvalitāti;

56.  aicina Komisiju un dalībvalstis izvērst izpratnes veicināšanas kampaņas par jūras piesārņojumu, ko rada plastmasa un mikroplastmasa, uzsverot to, ka šī parādība daudzos gadījumos skar arī zvejniekus, jo īpaši saistībā ar mikroplastmasu;

57.  atzinīgi vērtē Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) veikto sagatavošanas darbu attiecībā uz tīši pievienotas mikroplastmasas ierobežošanu produktos; aicina Komisiju apliecināt vērienu šī priekšlikuma īstenošanā, veicot konkrētus un vajadzības gadījumā juridiskus pasākumus, tostarp izpētot nanoplastmasas un mikroplastmasas, jo īpaši tās, kas nonāk vidē netīši, izplatīšanos ūdens aprites cikla laikā, un ierosināt pasākumus tās pakāpeniskai izskaušanai;

58.  aicina Komisiju cīnīties pret par mikroplastmasas, piemēram, plastmasas granulu, nokļūšanu un izplatīšanos vidē visā piegādes ķēdē, jo īpaši transportēšanas laikā pa sauszemi un jūru, un ar to saistīto izšļakstījumu risku;

o
o   o

59.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.
(2) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.
(3) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.
(4) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
(5) OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.
(6) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(7) OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.
(8) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.
(9) OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.
(10) OV L 257, 28.8.2014., 135. lpp.
(11) OV L 115, 6.5.2015., 11. lpp.
(12) OV L 150, 14.6.2018., 100. lpp.
(13) OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp.
(14) OV L 150, 14.6.2018., 141. lpp.
(15) OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.
(16) OV L 155, 12.6.2019., 1. lpp.
(17) OV C 346, 27.9.2018., 184. lpp.
(18) OV C 433, 23.12.2019., 136. lpp.
(19) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0343.
(20) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.
(21) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
(22)Lost fishing gear: a trap for our ocean’ ("Nozaudētie zvejas rīki: lamatas mūsu okeānam"), Eiropas Komisija.
(23)Lost fishing gear: a trap for our ocean’ ("Nozaudētie zvejas rīki: lamatas mūsu okeānam"), Eiropas Komisija.
(24) https://cetmar.org/resultados-cleanatlantic/
(25) OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.


Kohēzijas politika un reģionālās vides stratēģijas cīņā pret klimata pārmaiņām
PDF 186kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūcija par kohēzijas politiku un reģionālajām vides stratēģijām cīņā pret klimata pārmaiņām (2020/2074(INI))
P9_TA(2021)0097 A9-0034/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 3. un 21. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 4., 11, 173., 178., 191. un 194. pantu, kā arī tā Protokolu Nr. 28 par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju,

–  ņemot vērā nolīgumu, kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 21. konferencē (COP21) Parīzē 2015. gada 12. decembrī (Parīzes nolīgums), jo īpaši tā 7. panta 2. punktu un 11. panta 2. punktu, kuros atzīta klimata pārmaiņu un rīcības klimata jomā vietējā, konkrētai valstij pakārtotā un reģionālā dimensija,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par klimata pārmaiņām — stratēģisku Eiropas ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu(1),

–  ņemot vērā 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā(2),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(3),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(4),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 11. decembra secinājumus par klimata pārmaiņām,

–  ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu “Globālā sasilšana 1,5 °C robežās”, tās piekto novērtējuma ziņojumu (AR5) un kopsavilkuma ziņojumu, īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām un zemi un īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīgā klimatā,

–  ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2020. gada 20. decembrī publicēto rādītāju novērtējumu “Ekonomiskie zaudējumi, ko radījuši ekstremāli klimatiskie apstākļi Eiropā”,

–  ņemot vērā vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”, Komisijas priekšlikumu par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam un tās redzējumu līdz 2050. gadam,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bioloģisko daudzveidību,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesiju (COP15)(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 4. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)(COM(2020)0080),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. janvāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (COM(2020)0022), un 2020. gada 28. maija grozīto priekšlikumu (COM(2020)0460),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 28. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par publiskā sektora aizdevumu mehānismu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros (COM(2020)0453),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 28. maija regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz ārkārtas papildu resursiem un īstenošanas kārtību mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU) (COM(2020)0451),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1300/2013 (2013. gada 17. decembris) par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido programmu InvestEU (COM(2020)0403),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada pētījumu “Kohēzijas politika un klimata pārmaiņas”,

–  ņemot vērā 2018. gada 13. jūnija rezolūciju par kohēzijas politiku un aprites ekonomiku(12),

–  ņemot vērā LESD 349. pantu, kā to interpretējusi Tiesa 2015. gada 15. decembra Majotas spriedumā (apvienotās lietas no C-132/14 līdz C-136/14), kas ļauj pieņemt īpašas atkāpes attiecībā uz Eiropas Savienības tālākajiem reģioniem,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojumu par dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam (COM(2020)0152),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A9-0034/2021),

A.  tā kā klimata pārmaiņas ir problēma ar pārrobežu ietekmi, uz kuru nekavējoties un vērienīgi jāreaģē pasaules, Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai globālās sasilšanas pieaugumu ierobežotu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni un novērstu masveida bioloģiskās daudzveidības izzušanu; tā kā ir vajadzīgi steidzami pasākumi, lai nodrošinātu, ka globālās vidējās temperatūras pieaugums nepārsniedz 2°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, jo jebkādam bioloģiskās daudzveidības zudumam būs būtiska ietekme, arī uz lauksaimniecības produkcijas kvalitāti;

B.  tā kā maksimālais pieļaujamais temperatūras palielinājums, ko planēta var izturēt, ir par 1,5°C; tā kā, ja temperatūra pēc 2030. gada turpinās paaugstināties, cilvēce vēl vairāk saskarsies ar sausumu, plūdiem un ekstrēmu karstumu, nabadzībai būs pakļauti simtiem miljonu cilvēku un visticamāk tas novedīs pie šajā jomā neaizsargātāko iedzīvotāju izzušanas un sliktākajā gadījumā varētu būt apdraudēta planētas iedzīvotāju ilgtermiņa izdzīvošana — tā norādīts ES iestāžu ziņojumā “Eiropas problēmas un izvēles”;

C.  tā kā Eiropas Vides aģentūra aplēsa, ka laikposmā no 1980. līdz 2019. gadam ar klimatu saistītās ekstremālās situācijas EEZ dalībvalstīs radīja ekonomiskos zaudējumus aptuveni 446 miljardu EUR apmērā; tā kā tas atbilst 11,1 miljardam EUR gadā un kopējie faktiskie zaudējumi veido gandrīz 3 % no analizēto valstu IKP;

D.  tā kā jaunākie pētījumi liecina, ka fosilās dabasgāzes (metāns – CH4) globālās sasilšanas potenciāls (GSP) ir ievērojami lielāks nekā iepriekš prognozēts;

E.  tā kā pašreizējā plānošanas periodā globālā sasilšana var sasniegt 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni tādēļ, lai novērstu ārkārtas situāciju klimata jomā, ir vajadzīga tūlītēja rīcība saskaņā ar ES politiku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā, Eiropas zaļo kursu, ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ANO Parīzes nolīgumu;

F.  tā kā pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku vēlākais līdz 2050. gadam ir gan lieliska iespēja, gan izaicinājums Savienībai un tās dalībvalstīm, reģioniem, pilsētām, vietējām kopienām, iedzīvotājiem, darba ņēmējiem, uzņēmumiem un rūpniecībai; tā kā tomēr ir jāpanāk līdzsvars starp vērienīgajiem klimata mērķiem un ekonomikas konkurētspējas saglabāšanu, neapdraudot 1,5 °C mērķa sasniegšanu;

G.  tā kā šā mērķa sasniegšanai būs nepieciešama vispārēja Eiropas sabiedrības un ekonomikas pārveide, jo dažas nozares piedzīvos neatgriezenisku ražošanas apjoma samazinājumu apvienojumā ar darbvietu zudumu saimnieciskajās darbībās, kuru pamatā ir fosilā kurināmā ražošana un izmantošana, savukārt citām nozarēm izdosies atrast tehnoloģisku alternatīvu;

H.  tā kā ilgtspēja būtu jāuzskata par līdzsvarotu pieeju, kas apvieno ilgtspējīgu izaugsmi, sociālo progresu un vidi;

I.  tā kā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma(13) vispārējais mērķis paredz vismaz 30 % no Savienības kopējā budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumu kopsummas novirzīt klimata mērķu sasniegšanai un nosprauž jaunu bioloģiskās daudzveidības gada mērķi 7,5 % apmērā no 2024. gada, cenšoties to 2026. un 2027. gadā palielināt līdz 10 %;

J.  tā kā salas, jo īpaši mazās salas, un tālākie reģioni ir ES teritorijas, kas visvairāk pakļautas klimata pārmaiņu ietekmei un visjutīgāk uz tām reaģē, un tiem ir jārisina arī īpašas un papildu problēmas un jāuzņemas pārkārtošanās izmaksas; tā kā klimata pārmaiņu un to daudzējādā ietekmes sekas Eiropas reģionos izpaužas dažādi, atšķirīgi smagi un dažādā laikā un tā kā pārkārtošanās pārvaldība izraisīs būtiskas strukturālas pārmaiņas; tā kā tādēļ to ietekme uz iedzīvotājiem un darba ņēmējiem būs atšķirīga un ne visas valstis tiks vienādi skartas vai spēs pienācīgi reaģēt; tā kā, izstrādājot ilgtermiņa redzējumu par Eiropas lauku apvidiem, ir svarīgi uzsvērt nepieciešamību stiprināt lauku apvidus un vairot to pievilcību dzīvošanai un strādāšanai;

K.  tā kā salām, tālākajiem un perifērajiem reģioniem ir milzīgs atjaunojamās enerģijas ražošanas potenciāls un tie veido stratēģiskas laboratorijas inovatīvu politikas pasākumu un tehnisku risinājumu īstenošanai, lai veiktu enerģētikas pārkārtošanu, samazinātu CO2 emisijas un veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku;

L.  tā kā kohēzijas politika ne tikai piedāvā investīciju iespējas, lai reaģētu uz vietējām un reģionālajām vajadzībām, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju (ESI) fondus, bet arī nodrošina integrētu politikas satvaru, ar kuru mazināt attīstības atšķirības starp Eiropas reģioniem un palīdzēt tiem risināt daudzās problēmas, kas saistītas ar to attīstību, izmantojot arī vides aizsardzību, augstas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību;

M.  tā kā klimata pārmaiņas un to ilgtermiņa sekas var ietekmēt arī ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kuru novēršana ir kohēzijas politikas galvenais mērķis, un tā kā arī ES klimata politikas pasākumiem būtu jāatbalsta arī ES kohēzijas politikas mērķi;

N.  tā kā kohēzijas politikai ir būtiska nozīme tādu mazāk attīstītu reģionu vai apgabalu atbalstīšanā, kuros ir nelabvēlīgi dabas un ģeogrāfiskie apstākļi un kas bieži vien visvairāk cieš no klimata pārmaiņu ietekmes, bet kuriem ir mazāk resursu šo problēmu risināšanai;

O.  tā kā kohēzijas politika ir svarīgs instruments, ar kuru nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz tādu klimatneitrālu ekonomiku, kur neviens nav atstāts novārtā; tā kā zaļā politika klimata pārmaiņu novēršanai var atšķirīgi ietekmēt sievietes un vīriešus; tā kā būtu jāņem vērā arī tās ietekme uz neaizsargātām un atstumtām grupām;

P.  tā kā galvenie dalībnieki, kas īsteno kohēzijas politiku un efektīvi reaģē uz steidzami novēršamu klimata pārmaiņu draudiem, ir ne vien vietējās un reģionālās pašvaldības, bet arī citi attiecīgie dalībnieki; tā kā tie ir atbildīgi par vienu trešdaļu no publiskajiem izdevumiem un divām trešdaļām publisko ieguldījumu un tādēļ ir svarīgi izveidot tādus mehānismus kā “Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā”, kuru mērķis ir apvienot vietējās un reģionālās pašvaldības, kas ir atbildīgas par ES klimata un enerģētikas mērķu īstenošanu;

Q.  tā kā klimata krīze ir cieši saistīta ar citām krīzēm, piemēram, krīzi bioloģiskās daudzveidības jomā, kā arī Covid-19 pandēmijas izraisīto veselības, sociālo un ekonomisko krīzi; tā kā, lai arī šie jautājumi ir jārisina paralēli, katrā gadījumā jārīkojas atšķirīgi un pienācīgi;

R.  tā kā kopš ES Solidaritātes fonda (ESSF) izveides 2002. gadā tas ir aktivizēts, reaģējot uz vairāk nekā 90 katastrofāliem notikumiem, un tas ir mobilizējis finansējumu vairāk nekā EUR 5,5 miljardu apmērā 23 dalībvalstīs un vienā pievienošanās valstī; tā kā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, ESSF darbības joma ir paplašināta, lai aptvertu būtiskas sabiedrības veselības ārkārtas situācijas, un avansa maksājumu maksimālais apmērs ir palielināts;

S.  tā kā pārkārtošanās procesā uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu aprites ekonomiku ir jāiesaista visi sabiedrības locekļi, jo īpaši privātais sektors, sociālie partneri un pilsoņi, arī visas ievēlētās amatpersonas, tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības, un šādas pārkārtošanās pamatā ir jābūt stingriem un iekļaujošiem sociāliem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās ir godīga un taisnīga un atbalsta uzņēmumus un darbvietu, jo īpaši zaļo un zilo darbavietu, saglabāšanu un radīšanu;

T.  tā kā dalībvalstis ir pieņēmušas nacionālos enerģētikas un klimata plānus un reģioniem būtu attiecīgi jāiesniedz reģionālie plāni, lai panāktu emisiju samazināšanu un pielāgošanos nolūkā vēlākais līdz 2050. gadam panākt virzību uz klimatneitralitāti;

U.  tā kā pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku vēlākais līdz 2050. gadam var panākt, apvienojot publisko finansējumu ES un valstu līmenī un radot pareizos apstākļus privāta finansējuma piesaistīšanai;

V.  tā kā enerģijas avoti, kas iegūti no fosilajiem kurināmajiem un jo īpaši no cietā fosilā kurināmā, apdraud centienus panākt klimatneitralitāti un tāpēc Eiropas Savienībai būtu jānodrošina saskaņots tiesiskais regulējums, lai vēl vairāk veicinātu tādu atjaunojamo energoresursu izmantošanu kā saules un biomasas enerģija, nevis no fosilajiem kurināmajiem iegūtos energoresursus; tā kā šajā sakarībā kohēzijas politikai būtu jāgarantē principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” ievērošana, kura mērķis ir uzlabot enerģijas piedāvājuma un pieprasījuma efektivitāti un kurš būtu jāpiemēro un jāievēro visos ar enerģētiku saistītajos ieguldījumos, kas veikti kohēzijas politikas ietvaros; tā kā daudzām dalībvalstīm uz dabasgāzi balstītu enerģijas avotu pagaidu izmantošana līdz 2025. gada 31. decembrim varētu būt ļoti svarīga, lai panāktu taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, kas nekaitē sabiedrībai un nevienu neatstāj novārtā; tā kā reģionālās vides stratēģijas būtu jāpieskaņo vērienīgiem klimata mērķiem, kas var pārsniegt vispārējo mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES, un ar tām līdz 2025. gada 31. decembrim būtu pakāpeniski jāizbeidz fosilā kurināmā izmantošana, tostarp gāzes infrastruktūras projektiem, jāatbalsta to aizstāšana ar ilgtspējīgi ražotu atjaunojamo enerģiju, materiāliem un produktiem un jāveicina vispārējā resursefektivitāte un ilgtspējīga attīstība saskaņā ar ERAF-KF regulas(14) noteikumiem;

W.  tā kā reģionālajām vides stratēģijām būtu jāpalīdz panākt pilnīgu un stabilu nodarbinātību, kā arī sociālo progresu un nediskrimināciju, lai labāk novērstu klimata pārmaiņu radītās sekas un cīnītos pret bioloģiskās daudzveidības izzušanu;

X.  tā kā atkritumu apsaimniekošanas plānos būtu jāievēro aprites ekonomikas principi un tie būtu jāiekļauj reģionālajās vides stratēģijās;

Y.  tā kā pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir būtiski atkarīga no daudzslāņaina Eiropas pārvaldības modeļa, kura pamatā ir aktīva un konstruktīva partnerība starp dažādiem pārvaldības līmeņiem un ieinteresētajām personām; tā kā kopienas un iedzīvotāju iniciatīvas var sniegt spēcīgu atbalstu zaļās pārkārtošanās jomā un cīņā pret klimata pārmaiņām;

Z.  tā kā ES makroreģionālās stratēģijas var palīdzēt noteikt galvenās nozares un jomas dažādu to reģionu sadarbībai, kas saskaras ar līdzīgām problēmām tādās jomā kā klimata pārmaiņas, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana, bioloģiskā daudzveidība, transports, atkritumu apsaimniekošana, pārrobežu projekti un ilgtspējīgs tūrisms,

1.  uzsver, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar saistībām, ko Savienība uzņēmusies ar Eiropas zaļo kursu, lai īstenotu Parīzes nolīgumu un IAM, pilnībā ievērojot ES Taksonomijas regulu, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un teritoriālos aspektus, un lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos visās teritorijās un to iedzīvotājiem, nevienu neatstājot novārtā; norāda uz nepieciešamību attiecībā uz visiem ieguldījumiem nostiprināt Taksonomijas regulas principu “nenodari būtisku kaitējumu”;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Eiropas Klimata aktam, kurš ir Eiropas zaļā kursa stūrakmens un ar kuru 2050. gada klimatneitralitātes mērķis ir iestrādāts Savienības tiesību aktos, un nepieciešamību to pārvērst konkrētās vietējās darbībās, kurās ņemti vērā ierobežojumi un uzsvērta katras teritorijas vērtība, kā arī starpposma mērķi 2030. un 2040. gadam, kā to prasījis Eiropas Parlaments; tādēļ atgādina, ka Eiropas zaļā kursa mērķis ir aizsargāt, saglabāt un uzlabot Savienības dabas kapitālu, kā arī aizsargāt pilsoņu veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un to ietekmes;

3.  uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāuzņemas skaidras politiskas saistības sasniegt klimata mērķus un ka ir jāpastiprina daudzlīmeņu dialogs starp valsts, reģionālajām un vietējām pašvaldībām par valsts klimata pasākumu plānošanu un īstenošanu, vietējo pašvaldību tiešu piekļuvi finansējumam un pieņemto pasākumu īstenošanas uzraudzību, kā arī nepieciešamību steidzami nodrošināt tām atbilstošus finanšu un administratīvos instrumentus šo mērķu sasniegšanai; turklāt uzskata, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir galvenā loma visos projekta posmos, proti, plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā;

4.  aicina valsts un reģionālās plānošanas iestādes valsts un reģionālo programmu sagatavošanas laikā maksimāli pievērsties klimata un vides aizsardzības pārveidojošajai ietekmei;

5.  norāda, ka iespējamie politikas pielāgojumi saistībā ar Parīzes nolīguma izpildi un tā piecu gadu ziņojumiem būtu jāņem vērā veidā, kas ir pienācīgs un piemērots kohēzijas politikai, kā tas ir ERAF–KF vidusposma pārskatā;

6.  aicina visas vietējās un reģionālās pašvaldības pieņemt vietējas un reģionālas klimata stratēģijas, pārvēršot ES līmeņa mērķus konkrētos vietējos mērķos, pamatojoties uz holistisku, konkrētai vietai vai teritorijai pielāgotu pieeju, kas nodrošinātu ilgtermiņa redzējumu par klimatisko pārkārtošanos un kohēzijas politikas finanšu resursu labāku izmantošanu; uzsver, ka reģionālajām vides stratēģijām būtu jāaptver atkritumu apsaimniekošanas plāni un tiem vajadzētu būt tajās iekļautiem;

7.  uzsver kohēzijas politikas, ko īsteno sinerģijā ar citām politikas jomām, izšķirošo nozīmi cīņā pret klimata pārmaiņām, klimatneitralitātes panākšanā vēlākais līdz 2050. gadam un starpposma mērķa sasniegšanā attiecīgi līdz 2030. un 2040. gadam, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi tālejošās investīciju politikas reformās;

8.  prasa panākt lielāku saskaņotību un koordināciju starp kohēzijas politiku un citām ES politikas jomām, lai uzlabotu klimata aspektu integrāciju politikā, izstrādātu efektīvāku politiku, kas balstīta uz avotiem, nodrošinātu mērķtiecīgu ES finansējumu un tādējādi uzlabotu klimata rīcībpolitikas īstenošanu uz vietas;

9.  atgādina, ka klimata politikai būtu jāveicina pilnīga un stabila nodarbinātība, tostarp zaļās un zilās darbvietas un apmācība, kas var veicināt taisnīgu sociālo progresu, un uzskata, ka klimata politikai ir jāaizsargā darbvietas, kuras klimata pārmaiņas skar visvairāk, radot jaunas zaļās darbvietas, lai darba ņēmēji netiktu atstāti novārtā, dažām nozarēm pārkārtojoties uz zaļo ekonomiku; mudina dalībvalstis par prioritāti noteikt cīņu pret klimata pārmaiņām, kā arī cīņu par iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību un sociālo taisnīgumu un cīņu pret nabadzību, enerģētisko nabadzību un politiku, kas uzliek slogu neaizsargātām un atstumtām grupām; šajā sakarībā uzsver, ka būtu jāparedz turpmāka rīcība enerģētiskās nabadzības apkarošanai;

10.  atzinīgi vērtē Eiropadomes nostāju un Parlamenta nostājas atzīšanu par to, ka ES izdevumiem būtu jāatbilst Parīzes nolīguma mērķiem un Eiropas zaļā kursa principam “nekaitēt”; atgādina arī to, ka jaunajā kohēzijas politikas tiesiskajā regulējumā kā viens no horizontālajiem principiem, ko piemēro visiem struktūrfondiem, ir iekļauts Taksonomijas regulas princips “nenodari būtisku kaitējumu”;

11.  uzsver, ka ilgtspēja un pāreja uz drošu, klimatneitrālu, klimatnoturīgu, resursefektīvāku, cenas ziņā pieņemamāku, aprites un sociāli līdzsvarotu ekonomiku ir izšķiroši svarīgas tam, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju, kā arī saglabātu tās sociālo kohēziju, tādējādi palīdzot radīt jaunas ieguldījumu iespējas lauksaimniecībā, tirdzniecībā, transportā, enerģētikā un infrastruktūrā, veicinot drošāku un ekoloģiskāku patēriņu, kā arī saglabājot vidi, kurā dzīvojam, un Eiropas iedzīvotāju labklājību;

12.  norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi kohēzijas politikā pilnībā ievērot daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principus, tostarp dzimumperspektīvu, jo vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir tieša kompetence vides un klimata pārmaiņu jomā — tās īsteno 90 % pasākumu, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, un 70 % klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu; atgādina, ka minētās pašvaldības var arī izstrādāt pasākumus, kuru mērķis ir veicināt iedzīvotāju rīcību klimatam draudzīgā veidā, tostarp pasākumus, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, viedu mobilitāti un ilgtspējīgiem mājokļiem; uzsver, ka pārkārtošanās procesam uz klimatneitralitāti jābūt taisnīgam un iekļaujošam, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem, kuri dzīvo lauku un attālos apvidos; atzīst, ka ir jāatbalsta tās teritorijas, kuras visvairāk skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, lai izvairītos no reģionālo atšķirību palielināšanās un dotu iespējas darba ņēmējiem un vietējām un reģionālajām kopienām; aicina visus pārvaldes līmeņus darīt visu iespējamo, lai veicinātu administratīvo sadarbību, tostarp vertikālu starpvaldību sadarbību un starpreģionālu, starppašvaldību un pārrobežu sadarbību, un apmainītos ar zināšanām un paraugprakses piemēriem par klimata pārmaiņu projektiem un iniciatīvām, ko finansē saskaņā ar kohēzijas politiku;

13.  prasa izstrādāt holistiskas reģionālās vides stratēģijas, lai, atbalstot enerģētikas pārkārtošanu uz atjaunojamiem energoresursiem, bioloģisko daudzveidību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, garantētu ilgtspējīgu attīstību un mazinātu klimata pārmaiņu sekas; uzskata, ka ar šīm reģionālajām stratēģijām būtu jāatbalsta pilsoniskā līdzdalība un vietējā līmenī uzsāktie un tam piederošie projekti, kā arī jāveicina reģionu sadarbība, tostarp ar pārrobežu projektiem; aicina Komisiju sniegt atbalstu un veicināt reģionu sadarbību un zinātības un paraugprakses apmaiņu; uzsver, cik būtiski ir visā ES kohēzijas politikas plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā ievērot partnerības principu un izveidot ciešu sadarbību starp reģionālajām un vietējām iestādēm, iedzīvotājiem, NVO un ieinteresētajām personām; uzsver, ka sabiedriskajai apspriešanai vajadzētu būt padziļinātai un jēgpilnai un tai būtu jānodrošina aktīva un reprezentatīva kopienu un ieinteresēto personu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā, lai iedvesmotu uz līdzatbildību par lēmumiem un plāniem, iniciatīvām un iesaistīšanos darbībās; uzsver, cik svarīgas ir vietējā līmenī rīkotas iniciatīvas un projekti, kas veicina klimatneitralitāti;

14.  uzsver, ka kohēzijas politikai būtu jāpalīdz īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), Parīzes klimata nolīgumu, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Eiropas zaļo kursu, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, jo īpaši ar efektīvu, pārredzamu, visaptverošu, uz rezultātu orientētu un uz sniegumu balstītu metodiku klimata izdevumu uzraudzībai, kurā ņemta vērā klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz visiem ES iedzīvotājiem un reģioniem; prasa izmantot šo metodiku visās daudzgadu finanšu shēmas un Eiropas atveseļošanas plāna programmās, jo īpaši attiecībā uz tādu svarīgu ekonomikas nozaru pamatinfrastruktūru kā enerģijas ražošana un sadale, transports, ūdens un atkritumu apsaimniekošana un sabiedriskās ēkas; uzskata, ka varētu būt nepieciešama turpmāka rīcība gadījumā, ja progress virzībā uz Savienības klimata mērķu sasniegšanu nebūtu pietiekams;

15.  uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo lomu, panākot tādu taisnīgu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku visiem, kuras centrā ir sociālā, ekonomiskā un teritoriālā kohēzija, un prasa kohēzijas politikā vairāk iekļaut zaļās un zilās investīcijas un inovācijas, kā arī plašāk izmantot dabā balstītus risinājumus; uzsver, ka ir vajadzīga lielāka sinerģija starp dažādiem finansējuma avotiem ES, dalībvalstu un reģionālā līmenī, kā arī ciešāka saikne starp publisko un privāto finansējumu, lai palielinātu reģionālo vides stratēģiju efektivitāti cīņā pret klimata pārmaiņām; atgādina, ka šis process nebūs iespējams, ja būtiska uzmanība netiks koncentrēta uz prasmēm; uzskata, ka reģionālo vides stratēģiju mērķim vajadzētu būt arī vietējo un reģionālo iestāžu administratīvo spēju uzlabošanai un to potenciāla ekonomiskās, sociālās un teritoriālās konkurētspējas veicināšanai attīstībai;

16.  uzsver, ka kopienu un pilsoņu iniciatīvas var spēcīgi atbalstīt ekoloģisko pārkārtošanos, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, un ka vietējās rīcības grupas un “Leader” programma var kalpot par galvenajiem instrumentiem tā sasniegšanai; tādēļ mudina dalībvalstis un reģionālās iestādes saskaņot šīs programmas ar savām reģionālajām vides stratēģijām;

17.  uzsver viedo ciematu koncepcijas nozīmi Savienības ar klimatu saistīto problēmu risināšanā un atzinīgi vērtē tās iekļaušanu Savienības turpmākajā KLP un kohēzijas un reģionālajās rīcībpolitikās; prasa dalībvalstīm viedo ciematu pieeju iekļaut programmās ES kohēzijas politikas īstenošanai valsts un reģionālā līmenī, kā arī savos nacionālajos KLP stratēģiskajos plānos, jo tādēļ valsts līmenī būs jāsagatavo viedo ciematu stratēģija(15); uzsver Leader/SVVA pieejas nozīmi viedo ciematu stratēģiju īstenošanā, kurās liela uzmanība būtu jāpievērš digitalizācijai, ilgtspējai un inovācijai;

18.  norāda, ka ES makroreģionālajām stratēģijām būtu jāpalīdz veidot sadarbību, kuras mērķis ir risināt reģionālos jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, un tādēļ, pieņemot jaunās programmas, tās būtu jāņem vērā, jo integrēta pieeja un stratēģiskā plānošana ir ārkārtīgi svarīga;

19.  prasa to projektu atbilstības aprēķinā, kas saistīti ar kultūras un dabas mantojumu, vides un sociālajiem un dabas mantojuma saglabāšanas kritērijiem piešķirt tik pat svarīgu nozīmi kā ekonomiskajiem kritērijiem;

20.  uzsver, ka ir jāatbalsta projekti, kuros apvienota zinātne, inovācijas un pilsoniskums, piemēram, projektu Jauns Eiropas “Bauhaus”, kura uzmanības centrā ir kultūras un arhitektūras noturība pret klimata pārmaiņām;

21.  atgādina, ka reģionālo vides stratēģiju panākumi ir atkarīgi arī no spēcīgas pētniecības un inovācijas politikas, tostarp vietējā un reģionālajā līmenī; mudina vietējās un pētniecības iestādes un uzņēmumus sadarboties, piemēram, iesaistoties Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un tā zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) iniciatīvās;

22.  aicina Komisiju, izmantojot vienotu standartu visām dalībvalstīm, uzraudzīt un publicēt ziņojumus par dalībvalstu valdību un vietējo un reģionālo pašvaldību panākumiem klimata pārmaiņu problēmas risināšanā visos līmeņos, kā arī novērtēt saikni, kas vieno vides politiku un ekonomiku; uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības dalībvalstu līmenī būtu efektīvi jāiesaista klimata pārmaiņu politikas novērtēšanā saistībā ar Eiropas pusgadu; uzsver, ka cīņai pret klimata pārmaiņām ir jāuzlabo ESI fondu, kā arī citu ES programmu un instrumentu, piemēram, ELFLA, EJZF, LIFE, “Apvārsnis Eiropa” vai Radošā Eiropa, efektivitāte un papildināmība; mudina dalībvalstis nodrošināt šo papildināmību, teritoriāli vērienīgi piemērojot savus atveseļošanas plānus un tajos iesaistot visus attiecīgos dalībniekus reģionos; turklāt aicina dalībvalstis sagatavot regulāri atjauninātu rezultātu pārskatu, kurā būtu novērtēta valstu un Eiropas atveseļošanas pasākumu teritoriālā ietekme, īpašu uzmanību pievēršot šo pasākumu ieguldījumam cīņā pret klimata pārmaiņām;

23.  atbalsta vienošanos par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kuras mērķis ir izvairīties no kaitīgām subsīdijām, atbalstīt gan tiešo, gan netiešo fosilā kurināmā subsīdiju pakāpenisku izbeigšanu vēlākais līdz 2025. gadam, nodrošināt vispārējo finansējumu un programmu prioritātes, kas atspoguļo ārkārtas situāciju klimata jomā un palīdz integrēt klimata pasākumus, un sasniegt vispārējo mērķi — vismaz 30 % no ES budžeta izdevumiem klimata mērķu atbalstam, proti, vismaz 547 miljardu EUR jaunu ES finanšu resursu piešķiršanu zaļās pārkārtošanās vajadzībām; uzsver, ka, īstenojot kohēzijas politiku, ir svarīgi līdz plānošanas perioda beigām ievērot tādus principus kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, taisnīga un sociāli iekļaujoša pārkārtošanās, juridiski saistošs ar klimatu saistīto izdevumu mērķis (30 %) un bioloģiskās daudzveidības izdevumu mērķis (10 %); tādēļ uzsver, ka varētu apsvērt pārredzamas, visaptverošas un jēgpilnas uzraudzības metodikas pieņemšanu, kas vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo DFS vidusposma pārskatīšanā gan attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar klimatu, gan ar bioloģisko daudzveidību;

24.  atzinīgi vērtē ierosinātās jaunās Kopīgo noteikumu regulas(16) 2. politikas mērķi (PM2), kas paredz izveidot “zaļāku un noturīgāku Eiropu ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām un risku novēršanu un pārvaldību”; atgādina, ka ERAF tematiskā koncentrācija uz PM Nr. 2 būtu vislabāk īstenojama, ja to piemērotu reģionālā līmenī, lai atspoguļotu reģionālo īpatnību dažādību klimata jomā;

25.  atzinīgi vērtē vienošanos, kas panākta trialoga sarunās par Taisnīgas pārkārtošanās fondu, piešķirot papildu līdzekļus no Eiropas Atveseļošanas instrumenta, un par diviem papildu pīlāriem taisnīgas pārejas mehānismam, proti, īpaši tam paredzētu shēmu InvestEU ietvaros un publiskā sektora aizdevumu mehānismu, kas palīdzēs mazināt ekonomiskās sekas, ko Savienības visneaizsargātākajos reģionos rada pārkārtošanās uz klimatneitralitāti; uzsver, ka Taisnīgas pārkārtošanās fonds būs jauns instruments to teritoriju atbalstam, kuras pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ietekmē visvairāk, un ar to novērsīs reģionālo atšķirību palielināšanos; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisijas ierosinātā papildu summa ir samazināta par divām trešdaļām (no 30 līdz 10 miljardiem EUR) saskaņā ar Padomes vienošanos par Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu; uzsver, ka šie samazinājumi kaitē Fonda pamatmērķu sasniegšanai un rada papildu spiedienu uz valstu budžetiem; aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk plānot šos līdzekļu sadali un aicina attiecīgās dalībvalstis īpašu uzmanību līdzekļu sadalē pievērst tālākajiem reģioniem, jo tos būtiski ietekmē klimata pārmaiņas un tie ir pakļauti dabas katastrofām, piemēram, cikloniem, vulkāna izvirdumiem un sausumam, kā arī plūdiem un ūdens līmeņa celšanās ietekmei;

26.  atzinīgi vērtē programmu REACT-EU, jo ar to turpina un paplašina pasākumus reaģēšanai krīzes situācijās un krīzes seku pārvarēšanai, nodrošinot papildu resursus pašreizējām kohēzijas politikas programmām;

27.  atkārtoti apstiprina, ka pārejas procesā ir pilnībā jāatspoguļo visu LESD 174. pantā definēto reģionu īpatnības, lai neviens reģions netiktu atstāts novārtā, jo īpaši koncentrējoties uz lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, un reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, lai nodrošinātu visu reģionu vispārēju harmonisku attīstību; uzskata, ka šajā sakarībā LESD 174. pantā uzskaitīto reģionu īpatnības ir jāizvērtē gadījumā, ja valsts atbalsta pamatnostādnes tiek pārskatītas; uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām visi finansēšanas instrumenti (no Eiropas budžeta, kā arī no citām Eiropas finanšu iestādēm, piemēram, EIB) ir pilnībā jāizmanto tam, lai cīnītos pret klimata krīzi un padarītu vietējās kopienas noturīgākas, vienlaikus paverot ceļu atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas; īpaši uzsver, ka būtu jāizveido papildu instrumenti, kas nodrošina tiešu piekļuvi ES fondiem, piemēram, Inovatīvām pilsētvides darbībām ERAF ietvaros (Regulas (ES) Nr. 1301/2013 8. pants) vai gaidāmajai Eiropas pilsētiniciatīvai laikposmā pēc 2020. gada saskaņā ar ERAF/KF regulu (10. pants), jo īpaši attiecībā uz zaļā kursa projektiem;

28.  uzskata, ka kohēzijas politikas īstenošanas galvenajam elementam vajadzētu būt inovatīviem, iekļaujošiem un ilgtspējīgiem risinājumiem, ar kuriem stiprina lauku apvidus un tos padara pievilcīgākus dzīvošanai un strādāšanai;

29.  norāda, ka saskaņā ar LESD 349. pantu tālākie reģioni gūst labumu no īpašiem noteikumiem, kas ļauj pieņemt īpaši pielāgotus pasākumus, kuros ņemtas vērā to īpatnības; prasa piešķirt šiem reģioniem nepieciešamos finanšu resursus, lai tie varētu īstenot zaļo pārkārtošanos un pielāgoties klimata pārmaiņu sekām, no kurām reģioni īpaši cieš to neaizsargātības dēļ; prasa arī izveidot novērošanas centru, kas pievērstos tālāko reģionu ilgtspējīgai attīstībai un ekoloģiskai pārkārtošanai, lai apzinātu paraugpraksi un izstrādātu ilgtspējīgus risinājumus cīņai pret klimata pārmaiņām, kurus varētu pieņemt un pielāgot citos ES reģionos;

30.  pauž bažas par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko rada dabas katastrofas, un bojājumiem ES finansētos infrastruktūras projektos, ko izraisījuši ekstremāli laikapstākļi un klimatiskie apstākļi; prasa atbalstīt darbības un infrastruktūras projektus, kas atbilst klimata un vides standartiem un ir izturīgāki pret dabas katastrofām;

31.  uzsver salu, jo īpaši mazo salu, un tālāko un perifēro/attālo reģionu būtisko nozīmi pārejā uz klimatneitralitāti, jo tie ir inovācijas laboratorijas tīras enerģijas, viedas mobilitātes, atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas attīstībai, ja to potenciālu pilnībā atraisa ar atbilstošiem instrumentiem, atbalstu un finansējumu, kas ļauj tiem uzņemties būtisku lomu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības pētniecībā; atgādina, ka tiem vajadzētu būt iespējai piekļūt pietiekamiem ekonomiskajiem resursiem un pienācīgai apmācībai, lai īstenotu integrētus, ar nozarēm saistītus un inovatīvus intervences pasākumus, kas vērsti uz ilgtspējīgu infrastruktūru un vietējās ekonomikas attīstību; uzsver iespējas, ko atjaunojamo energoresursu enerģija var sniegt nomaļiem un tālākiem reģioniem saistībā ar to ģeogrāfiskajām un klimatiskajām īpatnībām;

32.  uzsver — lai funkcionāli pārietu no 2014.–2020. gada uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu, par pamatu ir jāizmanto rezultāti, kas iegūti tādas iniciatīvas kā “Jaunie optimizētie enerģētikas risinājumi salām” (NESOI), “Viedas salas” un “Tīra enerģija ES salām” (CE4EUI), kurās iekļautas ar salas ar aizjūras zemes un teritorijas (AZT) statusu; šajā sakarībā aicina Komisiju izstrādāt lietotājiem draudzīgas pamatnostādnes, lai dotu reģionālajām un vietējām pašvaldībām iespēju atzīt un izmantot konsolidētu paraugpraksi enerģētikas pārkārtošanas un ekonomikas dekarbonizācijas jomā; atzinīgi vērtē Splitas memorandu, kurā atzīta salu kopienu vadošā loma enerģētikas pārkārtošanā; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir apmainīties ar paraugpraksi un veicināt savstarpēju mācīšanos;

33.  uzsver, ka reģionālajām vides stratēģijām būtu jāveicina arī enerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem un resursu izmantošanas efektivitāte lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē, vienlaikus ņemot vērā šo nozaru konkurētspēju; ierosina attiecīgajām iestādēm prioritāti piešķirt visām atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iespējām, kas ir labvēlīgas videi un reģionālajai ekonomikai, kā arī attiecīgo reģionu iedzīvotājiem; uzstājīgi prasa, lai reģionālajās vides stratēģijās īpašu uzmanību pievērstu tam, kā atbalstīt fosiliju intensīvo materiālu aizstāšanu ar atjaunojamiem un biobāzētiem materiāliem, kas iegūti no mežsaimniecības un lauksaimniecības, jo šīs abas nozares ir gan oglekļa emitētājas, gan arī oglekļa piesaistītājas; uzsver, ka ilgtspējīga un dabai tuva mežu apsaimniekošana ir ārkārtīgi būtiska tam, lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu nepārtrauktu absorbēšanu no atmosfēras, un šāda apsaimniekošana arī nodrošina no atjaunojamiem resursiem iegūtas un klimatam saudzīgas koksnes izstrādājumu izejvielas, kuras uzglabā oglekli un ar kurām var aizstāt no fosilajiem resursiem iegūtus materiālus un fosilo kurināmo; uzsver, ka mežu trīskāršā loma (piesaiste, uzglabāšana un aizstāšana) palīdz samazināt atmosfērā emitētās oglekļa emisijas, vienlaikus nodrošinot, ka meži turpina augt un sniedz daudzus citus pakalpojumus, un tāpēc mežiem vajadzētu būt iekļautiem reģionālajās vides stratēģijās;

34.  uzsver, ka pārkārtošanās procesā uz klimatneitrāliem rūpniecības procesiem ir jābūt pārstāvētām un atbalstītām visām nozarēm, lai tādā veidā veicinātu Savienības ilgtspēju un vienlaikus saglabātu tās starptautisko konkurētspēju un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju starp dažādiem Eiropas reģioniem; uzsver ilgtspējīgas un decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas stratēģisko nozīmi ES reģionu un tajās esošu uzņēmumu, jo īpaši MVU, attīstībā; uzskata, ka efektīvas reģionālās vides stratēģijas labvēlīgi ietekmēs arī tūrisma nozari, jo tās varētu palīdzēt vairot daudzu Eiropas reģionu pievilcību, tos padarot par ilgtspējīgiem galamērķiem, un kopumā varētu veicināt jauna veida atbildīgu un ilgtspējīgu tūrismu;

35.  uzsver, ka zemes izmantošanas samazināšana, jo īpaši augsnes sablīvēšanās, būtu jāņem vērā kā svarīgs un galvenais kritērijs ne vien reģionālo vides stratēģiju, bet arī kohēzijas politikas īstenošanā, lai, ja iespējams, zemes izmantošanas potenciālu un daudzveidību izmantotu cīņā pret klimata pārmaiņām (ūdens un CO2 uzglabāšana, filtrēšana, bufermateriāli un pārstrādes materiāli, pārtikas piegāde, biogēno resursu ražošana);

36.  uzsver, ka Enerģijas nodokļu direktīva(17) ir jāpārskata saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, lai stimulētu ilgtspējīgus enerģijas avotus, ar tiem vēlākais līdz 2025. gadam aizstājot fosilos kurināmos un īpašu uzmanību pievēršot sociālajai ietekmei;

37.  uzsver, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai būtu pilnībā jāīsteno un jāintegrē kā horizontāls princips visās ES darbībās, politikas jomās un programmās, tostarp kohēzijas politikā;

38.  atzinīgi vērtē Renovācijas viļņa stratēģijas noteikšanu par vienu no svarīgākajām stratēģijām, ar kuras palīdzību Eiropu līdz 2050. gadam padarīt klimatneitrālu; uzsver, ka ir jārisina enerģētiskās nabadzības problēma, īstenojot ēku renovācijas programmu, kas paredzēta neaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un būtu daļa no plašākas Eiropas nabadzības apkarošanas stratēģijas;

39.  prasa atjaunināt aprites ekonomikas rīcības plānu, lai turpinātu atbalstīt pāreju uz aprites ekonomiku, kas vērsta uz atkalizmantošanu un remontu, lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu un ilgtspējīgu patēriņu, ar obligātu marķējumu sniedzot patērētājiem informāciju par produktu ilgizturību un remontējamību, kā arī piedāvājot atbilstošu tiesisko regulējumu un konkrētu, plašu un vērienīgu pasākumu kopumu aprites ekonomikas veicināšanai ES līmenī; uzsver, ka ir būtiski radīt un stiprināt reģionālos ekonomikas ciklus, jo īpaši tos, kuru pamatā ir lauku un mežsaimniecības ekonomikas biogēnās izejvielas, lai radītu ilgtspējīgu izaugsmi un zaļākas darbvietas; uzsver, ka steidzami ir jāturpina atbalstīt aprites ekonomikas principus un par prioritāti jānosaka atkritumu apsaimniekošanas hierarhija; prasa izstrādāt vietējās aprites ekonomikas plānus un vietējām un reģionālajām pašvaldībām slēgt publiskos līgumus, kas ir videi draudzīgi un vērienīgi attiecībā uz preču un pakalpojumu ilgizturību, jo tas palielinās Eiropas Savienības rūpniecības noturību un stratēģisko autonomiju;

40.  prasa veikt turpmākus ieguldījumus ilgtspējīgā mobilitātē, piemēram, dzelzceļā un ilgtspējīgā pilsētu mobilitātē, lai pilsētas kļūtu zaļākas un piedāvātu labāku dzīves kvalitāti iedzīvotājiem;

41.  atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas (EIB) centienus pārskatīt savu aizdevumu politiku enerģētikas jomā un 50 % no savām darbībām veltīt klimatrīcībai un vides ilgtspējai; aicina EIB apņemties īstenot ilgtspējīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, vienlaikus īpašu uzmanību veltot reģioniem, kurus pārkārtošanās skar visvairāk;

42.  mudina mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus (MMVU) aktīvi iesaistīties pārkārtošanās procesā, kā arī reģionālo vides stratēģiju izstrādē un īstenošanā, jo šie dalībnieki ir ne tikai dziļi iesaistīti vietējās ekonomikas struktūrā, bet arī būs pakļauti zaļā kursa rīcībpolitikas ietekmei; uzskata, ka ir ļoti svarīgi palīdzēt MMVU izmantot ekoloģiskās pārkārtošanās sniegtās iespējas, piedāvājot pielāgotu atbalstu kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas procesiem;

43.  aicina Komisiju izdevumu plānu projektos tiekties uz visaugstākajiem iespējamajiem klimata mērķiem;

44.  uzsver ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam izvirzīto Komisijas priekšlikumu par to, ka pilsētām, kurās ir vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju, būtu jāizstrādā pilsētas zaļināšanas plāni, lai radītu biodaudzveidīgus un pieejamus pilsētas mežus, parkus un dārzus, pilsētsaimniecības, zaļos jumtus un sienas un alejas; atkārto, ka šādi pasākumi pozitīvi ietekmēs mikroklimatu pilsētās un cilvēku, jo īpaši neaizsargātu iedzīvotāju grupu, veselību; atbalsta šādu rīcību un prasa koncentrēt politikas, regulatīvos un finansiālos instrumentus uz tās īstenošanu;

45.  prasa izveidot efektīvus reģionālos un reģionu sadarbības mehānismus dabas katastrofu novēršanas jomā, cita starpā izveidojot reaģēšanas, pārvaldības un savstarpējās palīdzības spēju katastrofu gadījumos;

46.  prasa lielāku lomu piešķirt kohēzijas politikai, atbalstot riska novēršanas centienus, lai pielāgotos klimata pārmaiņu pašreizējai un turpmākajai ietekmei reģionālā un vietējā līmenī;

47.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstīm.

(1) OV C 23, 21.1.2021., 116. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0078.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.
(5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0015.
(6) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(7) OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.
(8) OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.
(9) OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.
(10) OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp.
(11) OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.
(12) OV C 28, 27.1.2020., 40. lpp.
(13) Iestāžu Nolīgums (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.).
(14) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (COM(2018)0372).
(15) 72.b pants (grozījums Nr. 513) Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma nostājā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0287).
(16) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (COM(2018)0375).
(17) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).


Eiropas Datu stratēģija
PDF 224kWORD 67k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūcija par Eiropas Datu stratēģiju (2020/2217(INI))
P9_TA(2021)0098 A9-0027/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173. pantu, kurš attiecas uz ES rūpniecības konkurētspēju un kurā cita starpā minēta rīcība ar mērķi veicināt inovācijas un tehnoloģijas attīstības radītā rūpniecības potenciāla labāku izmantošanu,

–  ņemot vērā LESD 114. pantu,

–  ņemot vērā LESD 2. un 16. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”),

–  ņemot vērā 2020. gada 21. oktobra paziņojumu Komisijai par atklātā pirmkoda programmatūras stratēģiju 2020.–2023. gadam (C(2020)7149),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020)0066) un augsta līmeņa ekspertu grupas jautājumos par datu kopīgošanu starp uzņēmumiem un valdībām galīgo ziņojumu “Towards a European strategy on business-to-government data sharing for the public interest” (“Ceļā uz Eiropas stratēģiju datu kopīgošanai starp uzņēmumiem un valdībām sabiedrības interesēs”),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 2. jūlija sākotnējo ietekmes novērtējumu “Legislative framework of the governance of common European data spaces” (“Tiesiskais regulējums kopēju Eiropas datu telpu pārvaldībai”),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. aprīļa paziņojumu “Norādījumi par lietotnēm, kas sniedz atbalstu cīņā pret Covid-19 pandēmiju saistībā ar datu aizsardzību”(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 8. aprīļa Ieteikumu (ES) 2020/518 par vienotu Savienības rīkkopu tehnoloģiju un datu izmantošanai ar mērķi apkarot Covid-19 krīzi un iziet no tās, it īpaši attiecībā uz mobilajām lietotnēm un anonimizētu mobilitātes datu izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvu (ES) 2019/1024 par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu(3) (Atvērto datu direktīva),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. jūnija priekšlikumu, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018)0434),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 25. aprīļa paziņojumu “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (COM(2018)0232) un tam pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD(2018)0125),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 25. aprīļa Ieteikumu (ES) 2018/790 par piekļuvi zinātniskai informācijai un tās saglabāšanu(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas vidusposma pārskats: satīklots digitālais vienotais tirgus visiem” (COM(2017)0228) un tam pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD(2017)0155),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu “Veidojot Eiropas datu ekonomiku” (COM(2017)0009) un tam pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD(2017)0002),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587) un tam pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0300),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (COM(2016)0180) un tam pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0110),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (COM(2016)0178) un tam pievienotos dienestu darba dokumentus (SWD(2016)0106) un (SWD(2016)0107),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 24. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(5) (VDAR),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1807 (2018. gada 14. novembris) par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(7) (Tiesībaizsardzības direktīva),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192) un pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD(2015)0100),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu “Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442) un tam pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD(2014)0214),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem(8) (ITS direktīva) un tās deleģētos aktus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)(9) (E-privātuma direktīva);

–  ņemot vērā 2020. gada 15. aprīļa Kopīgo Eiropas ceļvedi Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai,

–  ņemot vērā dalībvalstu 2020. gada 15. oktobra kopīgo deklarāciju par uzņēmumu un publiskā sektora nākamās paaudzes mākoņdatošanas izveidi ES,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 9. jūnija secinājumus par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu(10),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 7. jūnija secinājumus par augsti digitalizētas Eiropas nākotni pēc 2020. gada: visas Savienības digitālās un ekonomiskās konkurētspējas un digitālās kohēzijas stiprināšana,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 16. jūlija spriedumu lietā C-311/18 (Schrems II),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(11),

–  ņemot vērā 2019. gada 12. februāra rezolūciju par visaptverošu Eiropas rūpniecības politiku attiecībā uz mākslīgo intelektu un robotiku(12),

–  ņemot vērā 2017. gada 1. jūnija rezolūciju par Eiropas rūpniecības digitalizāciju(13),

–  ņemot vērā 2016. gada 10. marta rezolūciju par virzību uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem(14),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. marta rezolūciju par Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģiju(15),

–  ņemot vērā 2019. gada 15. janvāra rezolūciju par transportlīdzekļu autonomo vadīšanu Eiropas transportā(16),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu “Veidojot Eiropas datu ekonomiku”(17),

–  ņemot vērā ikgadējā Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa secinājumus 2020. gada 11. jūnijā,

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2020. gada 5. jūnija ziņojumu “Atjaunot uzlabojot: ilgtspējīga un noturīga atveseļošana pēc Covid-19”,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Juridiskā komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0027/2021),

A.  tā kā digitalizācija turpina pārvērst ekonomiku, sabiedrību un iedzīvotāju ikdienas dzīvi un tā kā dati, kuru apjoms ik pēc 18 mēnešiem divkāršojas, ir šīs pārveides pamatā; tā kā paredzams, ka visā pasaulē glabāto datu apjoms palielināsies no 33 zetabaitiem (ZB) 2018. gadā līdz 175 ZB 2025. gadā(18); tā kā nākotnē šie procesi tikai paātrināsies;

B.  tā kā digitalizācija sniedz ne tikai ekonomisku iespēju, bet skar arī Savienības drošību, ģeopolitisko noturību un stratēģisko autonomiju;

C.  tā kā ES ir vajadzīga sadarbspējīga, elastīga, mērogojama un uzticama IT arhitektūra, kas spēj atbalstīt visinovatīvākās lietotnes; tā kā mākslīgais intelekts (MI) ir viena no 21. gadsimta stratēģiskajām tehnoloģijām gan pasaulē, gan Eiropā(19); tā kā ES ir vajadzīga arī atbilstoša infrastruktūra, jo īpaši augstas veiktspējas aparatūra, lai izmantotu lietotnes un glabātu datus;

D.  tā kā dati ir būtisks resurss ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai, izaugsmei un kvalitatīvu darbvietu radīšanai; tā kā uz datiem balstītas tehnoloģijas varētu sniegt iespēju samazināt cilvēku pakļaušanu kaitīgiem un bīstamiem darba apstākļiem un veicināt sabiedrības progresu un tām varētu būt būtiska nozīme pārejā uz zaļu un klimatneitrālu sabiedrību un Eiropas un tās uzņēmumu globālās konkurētspējas veicināšanā;

E.  tā kā Eiropas datu stratēģijai vajadzētu būt saskaņotai ar MVU un rūpniecības stratēģijām, jo tā cita starpā būs noderīga rūpniecības politikas mērķu sasniegšanā un sniegs labumu Eiropas uzņēmumiem, tostarp MVU, palīdzot tiem sekmīgi īstenot digitālo pāreju; tā kā joprojām pastāv plaisa starp lielajiem uzņēmumiem un MVU progresīvo digitālo tehnoloģiju jomā; tā kā datu izmantošanas stimulēšana un datu pieejamības palielināšana apvienojumā ar lielāku juridisko noteiktību var sniegt konkurences priekšrocības mikrouzņēmumiem, MVU un jaunuzņēmumiem, lai tie varētu izmantot digitālās pārejas sniegtās priekšrocības;

F.  tā kā publiskā sektora un valdības ģenerētie dati valsts un vietējā līmenī ir resurss, kas var kalpot kā spēcīgs dzinējspēks ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un jaunu darbvietu radīšanai, ko var izmantot mākslīgā intelekta sistēmu un datu analīzes attīstībā, veicinot spēcīgāku, konkurētspējīgāku un savstarpēji vairāk saistītu nozari;

G.  tā kā ir ieviestas dažādas iniciatīvas, lai veicinātu sieviešu līdzdalību un dažādību IKT jomā; tā kā dzimumu nevienlīdzība joprojām pastāv visās digitālo tehnoloģiju jomās un MI un kiberdrošība ir starp tām jomām, kurās ir vislielākās atšķirības; tā kā šī dzimumu nevienlīdzība konkrēti ietekmē to, kā attīstās MI, ko galvenokārt ir izstrādājuši vīrieši, tādējādi saglabājot un veicinot stereotipus un nevienlīdzīgu attieksmi;

H.  tā kā Komisija savā paziņojumā par Eiropas stratēģiju attiecībā uz datiem norāda, ka tiek lēsts, ka IKT vides pēdas nospiedums veido no 5 % līdz 9 % no pasaules elektroenerģijas patēriņa un vairāk nekā 2 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām; tā kā digitālajai nozarei ir ievērojams potenciāls veicināt globālo oglekļa emisiju samazināšanu; tā kā saskaņā ar Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2018. gada pētījumu par MI datu centri un datu pārraide varētu veidot 3 % līdz 4 % no Savienības kopējā elektroenerģijas patēriņa; tā kā Komisija paredz datu centru patēriņa pieaugumu par 28 % no 2018. līdz 2030. gadam(20); tā kā 47 % digitālo oglekļa emisiju rada patērētāju iekārtas, piemēram, datori, viedtālruņi, planšetdatori un citi savienotie objekti; tā kā ir nepieciešams samazināt digitālo tehnoloģiju ekoloģisko pēdu, jo īpaši to radīto elektrisko un elektronisko atkritumu apjomu;

I.  tā kā Savienībai ir steidzami jārīkojas, lai izmantotu datu sniegtās priekšrocības, veidojot konkurētspējīgu, inovācijām labvēlīgu, ētiski ilgtspējīgu, uz cilvēku orientētu, uzticamu un drošu datu sabiedrību un ekonomiku, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības, pamattiesības un darba tiesības, demokrātija un tiesiskums un kuras mērķis ir sadarbībā ar izglītības sistēmu un kultūras uzņēmumiem veidot jaunu, atvērtu un iekļaujošu uz zināšanām balstītu ekonomiku, kas nodrošina tiesības uz kvalitatīvu izglītību un uzņēmējdarbību, jo īpaši jauno paaudžu vidū, un veicina sociālo inovāciju un jaunus uzņēmējdarbības modeļus; tā kā investīcijas mākoņdatošanas un lielo datu prasmēs var palīdzēt būtiski mainīt savu uzņēmējdarbību tiem uzņēmumiem, kas vēl nav saistīti ar tehnoloģijām; tā kā uzņēmumiem, kurus uzskata par tehnoloģiju priekšplānā esošiem, ir pastāvīgi jāapgūst jaunākās inovācijas, lai nezaudētu konkurences priekšrocības;

J.  tā kā mākoņdatošanas tirgiem (t. i., infrastruktūrai, platformai un programmatūrai kā pakalpojumam — IaaS, PaaS un SaaS) ir raksturīga augsta tirgus koncentrācija, kas jaunuzņēmumiem, MVU un citiem Eiropas dalībniekiem var radīt neizdevīgus konkurences apstākļus datu ekonomikā; tā kā Komisijai būtu jānodrošina konkurētspējīgi tirgi, izmantojot sadarbspēju, pārnesamību un atvērtas infrastruktūras, un jāsaglabā modrība attiecībā uz jebkādu dominējošo tirgus dalībnieku iespējamo tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu;

K.  tā kā ES Zemes novērošanas sistēmai Copernicus būtu jākalpo par piemēru sociālekonomiskiem ieguvumiem no brīvi un atklāti pieejamiem lielapjoma datiem ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

L.  tā kā jebkādai personas datu un/vai uzņēmumu datu izmantošanai būtu jāatbilst VDAR un E-privātuma direktīvai; tā kā saskaņā ar Eirobarometra datiem 46 % eiropiešu vēlētos aktīvāk kontrolēt savu personas datu izmantošanu, tostarp saistībā ar veselības, energopatēriņa un iepirkšanās paradumiem;

M.  tā kā Hartas 8. panta 1. punktā un LESD 16. panta 1. punktā ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību;

N.  tā kā Hartā ir arī paredzēts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, tostarp uz viedokļu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas, neiejaucoties valsts varas iestādēm un neatkarīgi no robežām,

O.  tā kā darba ņēmēju datu apstrāde ir kļuvusi arvien sarežģītāka; tā kā arvien vairāk darba ņēmēju mijiedarbojas ar tehnoloģijām, lietotnēm, programmatūru, izsekošanas ierīcēm, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem vai transportlīdzeklī iemontētām ierīcēm, kas uzrauga viņu veselību, biomedicīnas datus, saziņu un mijiedarbību ar citiem, kā arī viņu iesaistīšanās un koncentrēšanās līmeni vai uzvedību; tā kā darba ņēmēji un arodbiedrības būtu vairāk jāiesaista šādas datu apstrādes projektēšanā; tā kā tikai VDAR 88. pants ir veltīts nodarbinātībai;

P.  tā kā iniciatīvas datu apmaiņai starp uzņēmumiem un uzņēmumiem (B2B) un starp uzņēmumiem un valdību (B2G) var palīdzēt risināt sabiedrības un vides problēmas; tā kā stimuli datu apmaiņai cita starpā var ietvert taisnīgu kompensāciju, paraugprakses apmaiņu un publiskas atzīšanas programmas;

Q.  tā kā būtu jācenšas panākt pienācīgu izpildi, jo īpaši attiecībā uz mērķa ierobežojuma un datu minimizēšanas aspektiem; tā kā privātuma aizsardzībai arī turpmāk jābūt prioritātei; tā kā pastāv nepersondati un publiskā sektora dati, kas atbilst attiecīgi Regulai (ES) 2018/1807 par nepersondatu brīvu plūsmu un Atvērto datu direktīvai;

R.  tā kā veselība ir īpaši sensitīva personas datu apstrādes nozare un tā kā bez pilnīgas un apzinātas piekrišanas nebūtu jāizpauž nekāda informācija par pacienta veselību; tā kā veselības jomā ir īpaši svarīgi garantēt augstus indivīdu tiesību aizsardzības standartus un ievērot datu ierobežošanas un minimizēšanas principus;

S.  tā kā kopējai Eiropas datu stratēģijai būtu jāsniedz labums Eiropas transporta un tūrisma nozarei un jāveicina pāreja uz drošu, ilgtspējīgu un efektīvu transporta sistēmu, vienlaikus nodrošinot pietiekamu sadarbspēju ar citām nozarēm;

T.  tā kā datu kopīgošanas mērķis transporta nozarē ir uzlabot satiksmes pārvaldību un tādējādi uzlabot drošumu, ilgtspēju un datu minimizēšanu, kā arī gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu efektivitāti;

U.  tā kā Savienība jau ir uzsākusi pasākumus, lai reglamentētu datu izmantošanu transportā un to glabāšanu, — tostarp ar Regulu (ES) 2020/1056 par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju(21), Direktīvu (ES) 2019/1936 par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību(22), Regulu (ES) 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi(23), un priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2015/757, lai pienācīgi ņemtu vērā kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālo sistēmu (COM(2019)0038);

V.  tā kā Savienībai vajadzētu aktīvi darboties pasaules mērogā, lai tiktu pieņemti noteikumi un standarti, kas balstīti uz tās vērtībām;

W.  tā kā vismaz 20 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma tiks darīti pieejami digitālajai infrastruktūrai un spējām, kas veicinās Savienības digitālo pārkārtošanos un tādējādi atbalstīs datu ekonomiku;

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija”; uzskata, ka šī stratēģija būs priekšnoteikums Eiropas uzņēmumu dzīvotspējai un globālajai konkurētspējai un universitāšu, pētniecības centru un topošā MI attīstībai un ka tā būs būtisks solis ceļā uz tādas datu sabiedrības izveidi, kuras pamatā ir tiesības un ES vērtības, un nosacījumu definēšanu un Savienības vadošās lomas noteikšanu datu ekonomikā, kas nodrošinās labākus pakalpojumus, ilgtspējīgu izaugsmi un kvalitatīvas darbvietas; uzskata, ka uzticības digitālajiem pakalpojumiem un drošiem viedproduktiem nodrošināšana ir būtiska digitālā vienotā tirgus izaugsmei un attīstībai un tai vajadzētu būt gan publiskās politikas, gan uzņēmējdarbības modeļu centrā;

2.  norāda, ka Covid-19 krīze ir parādījusi augstas kvalitātes reāllaika datubāzu, informācijas un datu kopīgošanas nozīmi un nepieciešamību, kā arī trūkumus infrastruktūrā un risinājumu sadarbspējā visās dalībvalstīs; uzsver digitālās pārveides un plaša tehnoloģiju klāsta pieejamības ietekmi uz Savienības ekonomiku un sabiedrību; atzinīgi vērtē apņemšanos izveidot nozaru datu telpas; uzskata, ka ir būtiski paātrināt vienotas Eiropas veselības datu telpas izveidi, kā arī citas iniciatīvas;

3.  uzsver, ka turpmākie tiesību akti datu jomā ir jāizstrādā tā, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību, inovāciju, piekļuvi datiem, sadarbspēju un datu pārrobežu pārnesamību; šajā sakarā mudina Komisiju veikt spēkā esošo tiesību aktu novērtēšanu un kartēšanu, lai novērtētu, kādi pielāgojumi un papildu prasības ir vajadzīgi, lai atbalstītu datu sabiedrību un ekonomiku un nodrošinātu godīgu konkurenci un juridisko skaidrību visiem attiecīgajiem dalībniekiem; prasa Savienībai uzņemties vadošu lomu starptautiskas datu sistēmas izveidē, vienlaikus ievērojot starptautiskos noteikumus;

4.  prasa Komisijai veikt iepriekšējus ietekmes novērtējumus par to, vai uz datiem balstītai digitālai ekonomikai ir nepieciešamas kādas izmaiņas vai pielāgojumi intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pašreizējā tiesiskajā regulējumā, lai veicinātu inovāciju un jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešanu; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pārskatīt Datubāzu direktīvu(24) un sīkāk precizēt, kā jāpiemēro Direktīva (ES) 2016/943 par komercnoslēpumu aizsardzību(25);

5.  uzsver, ka brīvai datu plūsmai Savienībā arī turpmāk jābūt pamatprincipam, un uzsver tās būtisko nozīmi datu ekonomikas potenciāla pilnīgai izmantošanai; uzsver, ka lielais pieejamo datu apjoma pieaugums, galvenokārt viedu savienotu objektu dēļ, kā arī plašāka piekļuve datiem un to izmantošana varētu radīt problēmas saistībā ar datu kvalitāti, neobjektivitāti, aizsardzību un drošību vai negodīgiem tirdzniecības apstākļiem, kas būs jānovērš; uzskata, ka datu stratēģijas mērķu sasniegšana nedrīkst radīt tirgus izkropļojumus Savienībā;

6.  atgādina, ka persondatu apstrādei, tostarp to pārsūtīšanai, vienmēr ir jāatbilst ES datu aizsardzības acquis un ka jebkādos turpmākos nozares vai mērķim piemērotos tiesību aktos tas ir jāievēro;

7.  atgādina, ka visi turpmākie priekšlikumi, kas saistīti ar persondatu apstrādi, ir jāpakļauj datu aizsardzības iestāžu uzraudzībai saskaņā ar VDAR, lai nodrošinātu, ka inovācijā ir ņemta vērā arī ietekme uz pilsoņu tiesībām; prasa aktu izstrādē balstīties uz esošajiem tiesību aktiem un saskaņotību ar tiem, jo īpaši VDAR;

8.  norāda, ka visaptverošam noteikumu kopumam nevajadzētu vājināt jau spēkā esošās direktīvas, piemēram, ITS direktīvu, un ka turpmākajos gados Eiropas Savienībai būs izšķiroši svarīga datu kopīgošanas vides veicināšana; aicina Komisiju gaidāmajā ITS direktīvas pārskatīšanā iekļaut datu kopīgošanu, jo īpaši biļešu pārdošanas un rezervēšanas sistēmu jomā;

Vērtības un principi

9.  uzsver, ka Savienībai ir jācenšas panākt ES mēroga datu pārvaldību un antropocentrisku datu sabiedrību un ekonomiku, kuras pamatā ir tādas Savienības vērtības kā privātums, pārredzamība un pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana, dodot saviem iedzīvotājiem iespēju pieņemt jēgpilnus lēmumus par viņu radītajiem vai ar viņiem saistītajiem datiem;

10.  uzsver, ka indivīdiem būtu jāvar pilnībā kontrolēt savus datus un saņemt papildu palīdzību savu datu aizsardzības un privātuma tiesību īstenošanā attiecībā uz datiem, ko viņi rada; uzsver VDAR paredzētās tiesības uz datu pārnesamību un uz datu subjekta piekļuvi datiem, to labošanu un dzēšanu; sagaida, ka turpmākie priekšlikumi atbalstīs šādas tiesības un to jēgpilnu izmantošanu; uzsver, ka saskaņā ar VDAR noteikto mērķa ierobežošanas principu datu brīva kopīgošana ir jāierobežo, iekļaujot tikai nepersondatus, piemēram, komerciālos vai rūpnieciskos datus vai droši, efektīvi un neatgriezeniski anonimizētus persondatus, tostarp jauktu datu kopu gadījumā; uzsver, ka ir jāizslēdz jebkāda datu ļaunprātīga izmantošana, tostarp masveida novērošanas rezultātā;

11.  norāda, ka labi veidota datu sabiedrība un ekonomika būtu jāplāno tā, lai sniegtu labumu visiem patērētājiem, darba ņēmējiem, uzņēmējiem, jaunuzņēmumiem un MVU, kā arī pētniekiem un vietējām kopienām, ievērotu darba tiesības, radītu kvalitatīvas darbvietas, nepasliktinot darba nosacījumus, un uzlabotu ES iedzīvotāju dzīves kvalitāti un ka tai būtu jāsamazina esošās digitālās plaisas, neradot jaunas atšķirības, jo īpaši mazaizsargātām grupām un tiem, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā attiecībā uz spējām un piekļuvi digitālajiem rīkiem;

12.  mudina Komisiju palielināt patērētāju iespējas, īpašu uzmanību pievēršot konkrētām patērētāju grupām, kas tiek uzskatītas par mazaizsargātām; uzskata, ka industriālie dati un iedzīvotāju dati varētu palīdzēt izstrādāt inovatīvus un ilgtspējīgākus produktu un pakalpojumu risinājumus, kas nāktu par labu Eiropas patērētājiem;

13.  uzsver, ka Savienības rūpniecisko un publisko datu pieaugošais apjoms, izstrāde, kopīgošana, glabāšana un apstrāde ir ilgtspējīgas izaugsmes un inovācijas avots, kas būtu jāizmanto saskaņā ar Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem, piemēram, attiecībā uz datu aizsardzību, konkurences tiesībām un intelektuālā īpašuma tiesībām; norāda, ka tirgus arvien vairāk novērtē datus; uzskata, ka ekonomikas izaugsmi var nodrošināt, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un konkurētspējīgu, daudzpusīgu un taisnīgu tirgus ekonomiku, vienlaikus nodrošinot visu lielumu dalībnieku sadarbspēju un piekļuvi datiem, lai novērstu tirgus nelīdzsvarotību;

14.  uzsver, ka ar datu stratēģiju ir jāatbalsta un jāveicina ilgtspēja, zaļais kurss un Savienības klimata mērķi, tostarp klimatneitralitāte līdz 2050. gadam, kā arī Savienības ekonomikas noturīga atlabšana un sociālā kohēzija; norāda, ka IKT var būt pozitīva loma oglekļa emisiju samazināšanā daudzās nozarēs; prasa veikt pasākumus, lai samazinātu IKT nozares oglekļa pēdu, nodrošinot energoefektivitāti un resursefektivitāti, jo īpaši ņemot vērā datu apstrādes straujo pieaugumu un tās ietekmi uz vidi, šajā sakarā atgādinot Savienības mērķus līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas;

Datu pārvaldība un datu telpas

15.  atbalsta to, ka ir jāizveido datu pārvaldības satvars un vienotas Eiropas datu telpas, uz kurām būtu jāattiecina ES noteikumi un kuras paredzētu datu pārredzamību, sadarbspēju, kopīgošanu, piekļuvi, pārnesamību un drošību, lai uzlabotu tādu nepersondatu vai persondatu plūsmu un atkalizmantošanu, kas pilnībā atbilst VDAR, ir droši anonimizēti gan rūpniecības, gan publiskajā vidē un plūst starp konkrētām nozarēm un to ietvaros;

16.  uzsver, ka datu pārvaldības modelis, tostarp kopējas Eiropas datu telpas, ir jāveido, pamatojoties uz decentralizētu datu darbības vidi, lai atbalstītu sadarbspējīgu un drošu datu ekosistēmu izveidošanu un parādīšanos; uzsver, ka šīm telpām būtu jāizmanto iespējas, ko sniedz esošās un turpmākās datu telpas vai datu apmaiņas sistēmas, kuras var tikt organizētas izkliedētā vai centralizētā veidā;

17.  uzskata, ka datu pārvaldības pakalpojumi un datu arhitektūra, kas paredzēta datu glabāšanai, izmantošanai, atkārtotai izmantošanai un aizpildīšanai, ir Eiropas digitālās ekonomikas vērtību ķēdes kritiski svarīgi elementi; atzīst, ka liela daļa datu apstrādes tiks virzīta uz perifēro apstrādi, piemēram, uz viediem savienotiem objektiem; atbalsta decentralizētu digitālo tehnoloģiju turpmāku ieviešanu, kas ļauj indivīdiem un organizācijām pārvaldīt datu plūsmas, pamatojoties uz pašnoteikšanos, piemēram, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas; uzsver, ka ar datu pieejamību un glabāšanu saistītās izmaksas un prasmes nosaka digitālās infrastruktūras un produktu pieņemšanas ātrumu, dziļumu un apmēru, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem;

18.  prasa izveidot Komisijas vadītu ekspertu grupu, kas spētu palīdzēt un konsultēt Komisiju par to, kā izstrādāt kopīgas ES mēroga vadlīnijas par datu pārvaldību, lai sadarbspēju un datu kopīgošanu padarītu par realitāti Eiropas Savienībā; aicina Komisiju censties panākt, lai dalībvalstis, attiecīgās aģentūras un citas struktūras un ieinteresētās personas, piemēram, iedzīvotāji, pilsoniskā sabiedrība un uzņēmumi, regulāri iesaistītos centienos uzlabot pārvaldības sistēmu; uzsver visu datu ekonomikā iesaistīto regulatoru koordinācijas svarīgo nozīmi;

19.  uzsver, ka kopējām Eiropas datu telpām būtu jāpiešķir prioritāte svarīgām ekonomikas nozarēm, publiskajam sektoram un citām sabiedrības interešu jomām; atbalsta turpmāku šādu datu telpu izveidi nākotnē; aicina Komisiju pievērsties vienotā tirgus sadrumstalotībai un nepamatoti atšķirīgiem noteikumiem dalībvalstīs, lai nodrošinātu kopēju datu telpu izveidi Eiropas Savienībā;

20.  norāda, ka kopējām Eiropas datu telpām ir jābūt pieejamām visiem tirgus dalībniekiem — gan komerciāliem, gan nekomerciāliem — tostarp jaunuzņēmumiem un MVU, un jāizmanto sadarbības iespējas ar MVU, pētniecības iestādēm, valsts pārvaldi un pilsonisko sabiedrību, vienlaikus palielinot visu lielumu privātā un publiskā sektora dalībniekiem datu izmantošanas procedūru juridisko noteiktību; uzskata, ka ir būtiski novērst jebkādu risku, ka varētu notikt neatļauta piekļuve Eiropas datu telpām, un izveidot rīkus iespējamo pārkāpumu labošanai; uzsver kiberdrošības nozīmi, tostarp sadarbību ar ES Kiberdrošības aģentūru (ENISA) un ES Kiberdrošības kompetenču centru;

21.  mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot sadarbspējīgas nozaru datu telpas, kurās tiktu ievērotas kopējas vadlīnijas, juridiskās prasības un datu kopīgošanas protokoli, lai nepieļautu datu silosu izveidošanos un nodrošinātu starpnozaru inovācijas; uzsver, ka nozaru datu telpu pārvaldībā būtu jāņem vērā nozaru tiesību aktos noteiktās prasības un procedūras; uzstāj, ka ikvienam dalībniekam, kas darbojas ES un izmanto Eiropas datu telpas, ir jāievēro ES tiesību akti;

22.  mudina Komisiju izmantot vienotas Eiropas datu telpas, lai vairotu uzticēšanos, pieņemtu kopīgus standartus un noteikumus un veicinātu labi izveidotu lietotņu saskarņu (API) izveidi līdz ar stabiliem autentifikācijas mehānismiem, un apsvērt iespēju izmantot iepriekš saskaņotas, skaidri noteiktas un laikā ierobežotas smilškastes, lai testētu inovācijas un jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kā arī jaunus datu pārvaldības un apstrādes rīkus gan publiskajā, gan privātajā sektorā;

23.  uzskata, ka labi veidotas API nodrošinātu būtisku piekļuvi datiem un sadarbspēju datu telpās un panāktu automatizētu un reāllaika sadarbspēju starp dažādiem pakalpojumiem un publiskajā sektorā; aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk uzlabot indivīdu piekļuvi efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar VDAR, garantēt digitālo pakalpojumu sadarbspēju un datu pārnesamību un jo īpaši izmantot API, lai lietotāji varētu savstarpēji savienot platformas un paplašināt dažādu veidu sistēmu un pakalpojumu klāstu;

24.  norāda, ka ir jāpalīdz privātā un publiskā sektora dalībniekiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, identificēt to radītos un rīcībā esošos datus un gūt labumu no tiem; prasa rīkoties, lai uzlabotu datu atrodamību datu telpu apgādei, atvieglojot, labojot, kataloģizējot un veidojot vispārpieņemtas taksonomijas un attīrot parastos datus; aicina Komisiju sniegt norādījumus, instrumentus un finansējumu no esošajām programmām nolūkā uzlabot metadatu atrodamību datu telpās; uzsver tādas iniciatīvas kā Nordic Smart Government, kuru mērķis ir dot iespēju MVU brīvprātīgi, automātiski un reāllaikā kopīgot datus decentralizētā digitālā ekosistēmā;

25.  atgādina datu starpnieku kā strukturālu faktoru būtisko lomu datu plūsmu organizēšanā; atzinīgi vērtē Komisijas plānus attiecībā uz starpnieku klasifikāciju un sertifikāciju, lai izveidotu sadarbspējīgas un nediskriminējošas datu ekosistēmas; aicina Komisiju nodrošināt sadarbspēju, izstrādājot minimālos kritērijus starp datu starpniekiem; mudina Komisiju sadarboties ar Eiropas un starptautiskajām standartizācijas organizācijām, lai apzinātu un novērstu nepilnības datu standartizācijā;

26.  uzsver, ka ir jārisina konkrēti jautājumi, kas varētu rasties saistībā ar piekļuvi patērētāju datiem un to kontroli, jo īpaši attiecībā uz konkrētām patērētāju grupām, kas tiek uzskatītas par mazaizsargātām, piemēram, nepilngadīgajiem, veciem cilvēkiem vai personām ar invaliditāti; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka vienmēr tiek ievērotas visas patērētāju tiesības un ka visi patērētāji var vienlīdzīgi izmantot priekšrocības, ko sniedz datu vienotā tirgus izveide; uzsver, ka gadījumos, kad datu apstrāde ietver jauktu datu kopas, šīs datu kopas ir jāapstrādā saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, tostarp Komisijas norādījumiem par Regulu (EU) 2018/1807 par nepersondatu brīvu apriti;

27.  uzsver nepieciešamību izveidot vienotas Eiropas datu telpas ar mērķi nodrošināt nepersondatu brīvu apriti pāri robežām un starp nozarēm, lai palielinātu datu plūsmas starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām, attiecīgajām ieinteresētajām personām un publisko sektoru; šajā kontekstā aicina dalībvalstis pilnībā ievērot Regulu (ES) 2018/1807, lai datus varētu glabāt un apstrādāt visā ES bez nepamatotiem šķēršļiem un ierobežojumiem;

28.  atgādina, ka personas dati un nepersondati, piemēram, rūpnieciskie dati, ne vienmēr ir nošķirami un tos var būt grūti un dārgi nošķirt, kā rezultātā liels datu apjoms pašlaik netiek izmantots; šajā kontekstā atgādina, ka datu kopas, kurās dažādi datu veidi ir nesaraujami saistīti, vienmēr tiek uzskatītas par persondatiem, tostarp gadījumos, kad persondati veido tikai nelielu daļu no datu kopas; mudina Komisiju un Eiropas datu aizsardzības iestādes sniegt papildu norādījumus par datu likumīgu apstrādi un jauktu datu kopu izmantošanas praksi rūpnieciskajā vidē, vienlaikus pilnībā ievērojot VDAR un Regulu (ES) 2018/1807; uzskata, ka būtu jāveicina privātuma aizsardzības tehnoloģiju izmantošana, lai palielinātu juridisko noteiktību uzņēmumiem, tostarp izmantojot skaidras vadlīnijas un efektīvas anonimizācijas kritēriju sarakstu; uzsver, ka par šādu datu kontroli vienmēr ir atbildīgs indivīds un ka tie būtu automātiski jāaizsargā; aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot tiesisko regulējumu un skaidri definēt horizontālas un transversālas personas datu telpas līdzās citām datu telpām un sīkāk precizēt jauktu datu kopu problēmu; aicina Komisiju radīt iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, izmantojot, piemēram, uzticamus starpniekus (piemēram, MyData operatorus), kas atvieglo datu nosūtīšanu ar īpašnieka piekrišanu un sniedz pietiekami detalizēta līmeņa informāciju par atļaujām; uzsver, ka ir jāturpina attīstīt digitālās identitātes, kas ir būtisks pamats uzticamai daudzu dalībnieku datu ekonomikai; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū(26) un publicēt tiesību akta priekšlikumu par uzticamu un drošu Eiropas e-ID; turklāt aicina Komisiju analizēt, vai organizācijām un lietām, piemēram, sensoriem, būtu vajadzīga digitālā identitāte, lai atvieglotu tādu uzticamības pakalpojumu pārrobežu izmantošanu, kas ir būtiski daudzu dalībnieku datu ekonomikai;

29.  uzsver iespējas uzlabot tiesībaizsardzības kvalitāti un cīnīties pret sistemātiskām kļūdām, ja tādas pastāv, vācot uzticamus datus un padarot tos pieejamus sabiedrībai, pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgiem ekspertiem; atgādina, ka jebkādai tiesībaizsardzības piekļuvei publiski vai privāti glabātiem persondatiem datu telpās jābūt balstītai uz ES un dalībvalsts tiesību aktiem, jābūt stingri ierobežotai nepieciešamības un proporcionalitātes aspektā un apvienotai ar atbilstošiem aizsardzības pasākumiem; uzsver, ka persondatu izmantošana publiskā sektora iestādēs būtu jāatļauj tikai ar stingru demokrātisko pārraudzību un ar papildu aizsardzības pasākumiem pret to ļaunprātīgu izmantošanu;

30.  norāda, ka datu apmaiņa starp dalībvalstīm tieslietu un iekšlietu jomās ir svarīga, lai stiprinātu ES iedzīvotāju drošību, un ka šajā nolūkā būtu jāpiešķir piemēroti finanšu resursi; taču uzsver, ka ir vajadzīgi spēcīgāki aizsardzības pasākumi attiecībā uz to, kā tieslietu un iekšlietu aģentūras apstrādā, izmanto un pārvalda persondatus un datus savās ierosinātajās datu telpās;

31.  atbalsta Komisijas nodomu veicināt deviņu kopēju Eiropas datu telpu izveidi — rūpniecība (ražošana), zaļais kurss, mobilitāte, veselība, finanses, enerģētika, lauksaimniecība, publiskā pārvalde un prasmes; prasa tās attīstīt steidzamā kārtā; atbalsta iespēju paplašināt Eiropas vienoto datu telpu koncepciju, attiecinot to arī uz citām nozarēm;

32.  uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš noteiktām nozarēm, piemēram, veselībai; piekrīt Komisijas viedoklim, ka ES pilsoņiem vajadzētu būt drošai piekļuvei visaptverošam elektroniskam to datu reģistram, kas attiecas uz viņu veselību, un ka viņiem būtu jāsaglabā kontrole pār personas veselības datiem un jāspēj tos droši nodot pilnvarotām trešām personām, un ka jebkāda neatļauta piekļuve ir aizliegta saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem; uzsver, ka apdrošināšanas sabiedrībām vai jebkuram citam pakalpojumu sniedzējam, kam ir tiesības piekļūt e-veselības lietotnēs glabātajai informācijai, nevajadzētu ļaut izmantot no šīm lietotnēm iegūtos datus diskriminācijas nolūkā, tostarp cenu noteikšanā, jo tas būtu pretrunā pamattiesībām uz piekļuvi veselības aprūpei;

33.  atgādina, ka īpašu persondatu kategoriju apstrāde saskaņā ar VDAR 9. pantu principā ir aizliegta ar dažiem stingri noteiktiem izņēmumiem, kas saistīti ar īpašiem apstrādes noteikumiem un vienmēr ietver pienākumu veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību; uzsver potenciāli postošās un neatgriezeniskās sekas, ko attiecīgajiem indivīdiem radītu nepareiza vai nedroša sensitīvu datu apstrāde;

34.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt Eiropas datu vienoto tirgu, tostarp kopīgu Eiropas mobilitātes datu telpu, un atzīst tās milzīgo ekonomisko potenciālu;

35.  uzsver, ka šī Eiropas datu telpa jo īpaši būtu Eiropas transporta un loģistikas nozares interesēs, jo tā satur potenciālu uzlabot efektivitāti kravas un pasažieru pārvadājumu plūsmu organizēšanā un pārvaldībā, kā arī panākt labāku un efektīvāku infrastruktūras un resursu izmantošanu visā Eiropas transporta tīklā (TEN-T);

36.  turklāt uzsver, ka šī Eiropas datu telpa arī nodrošinātu uzlabotu redzamību piegādes ķēdē, satiksmes un kravu pārvadājumu plūsmu pārvaldību reāllaikā, sadarbspēju un multimodalitāti, kā arī administratīvā sloga vienkāršošanu un samazināšanu visā TEN-T, jo īpaši pārrobežu posmos;

37.  uzsver, ka datu kopīgošana varētu uzlabot satiksmes pārvaldības efektivitāti un drošību visiem transporta veidiem; uzsver, kādu potenciālu labumu satur datu kopīgošana, piemēram, reāllaika satiksmes navigācija un reāllaika paziņojumi par sabiedriskā transporta kavēšanos, ietaupot papildu darba stundas, uzlabojot efektivitāti un novēršot sastrēgumus;

38.  ierosina, ka sadarbspējīgai datu apmaiņai dzelzceļa transportā paredzēta tiesiskā regulējuma izveides procesā Komisijai būtu jāpārskata Komisijas Regula (ES) Nr. 454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu(27) un Komisijas Regula (ES) Nr. 1305/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai(28);

39.  atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu kopējas Eiropas lauksaimniecības datu telpas izveidei; atgādina par lauksaimniecības datu un plašas piekļuves potenciālu palielināt ilgtspēju, konkurētspēju un resursu izmantošanu visās lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības ķēdēs, veicināt inovatīvu un ilgtspējīgu metožu izstrādi, uzlabot patērētāju piekļuvi attiecīgajai informācijai un samazināt pārtikas izšķērdēšanu un nozares ekoloģisko pēdu; mudina dalībvalstu attiecīgās iestādes veikt uzlabojumus un investēt datu vākšanas un apstrādes instrumentu izstrādē lauksaimniecības apakšnozarēm, kā arī attiecībā uz datiem par, cita starpā, lauksaimniecības preču un produktu eksportu un importu;

40.  aicina Komisiju apzināt, cik noderīgi un iespējami būtu izveidot kopējas Eiropas datu telpas kultūras un radošajām nozarēm un industrijām un kultūras mantojumam; norāda, ka kultūras nozarē ir ievērojams daudzums atkārtoti izmantojamu datu, kas apvienojumā ar citiem avotiem, tostarp atvērtiem datu avotiem un datu analīzi, varētu palīdzēt kultūras iestādēm;

41.  prasa izveidot Eiropas datu telpu tūrismam ar mērķi palīdzēt visiem nozares dalībniekiem, jo īpaši MVU, gūt labumu no lielajiem datu apjomiem, lai īstenotu rīcībpolitiku un projektus reģionālajā un vietējā mērogā, atvieglojot atgūšanos un veicinot digitalizāciju;

42.  atbalsta Komisijas iniciatīvu izveidot stingri definētu ES mēroga pieeju datu altruismam un izstrādāt skaidru definīciju un noteikumus par datu altruismu saskaņā ar ES datu aizsardzības principiem, jo īpaši mērķa ierobežojumu, kas prasa, lai dati tiktu apstrādāti “noteiktiem, skaidriem un likumīgiem mērķiem”; atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka datu altruismam vienmēr jābūt atkarīgam no informētas piekrišanas un jebkurā laikā atsaucamam; uzsver, ka datu altruisma rezultātā atdotos datus ir paredzēts apstrādāt vispārējās interesēs un tos nevajadzētu izmantot tikai komerciālās interesēs;

43.  mudina paredzēt, ka datu pārvaldības sistēma veicina principu “dati sabiedriskajam labumam”, vienlaikus vienmēr aizsargājot ES pilsoņu tiesības;

44.  uzsver, ka uz indivīdiem nebūtu jāizdara spiediens kopīgot savus datus un ka lēmumi nedrīkst būt piesaistīti tiešiem ieguvumiem vai priekšrocībām tiem, kuri izvēlas atļaut izmantot savus persondatus;

Datu tiesību akts, piekļuve un sadarbspēja

45.  mudina Komisiju iesniegt datu jomas tiesību aktu, lai veicinātu un darītu iespējamu aizvien lielāku un taisnīgu B2B, B2G, valdības–uzņēmumu (G2B) un valdības–valdības (G2G) datu plūsmu visās nozarēs;

46.  mudina Komisiju veicināt datu apmaiņas kultūru un brīvprātīgas datu apmaiņas shēmas, piemēram, paraugprakses īstenošanu, godīgus līgumu paraugus un drošības pasākumus; norāda, ka brīvprātīga datu apmaiņa būtu jānodrošina ar stabilu tiesisko regulējumu, kas nodrošina uzticēšanos un mudina uzņēmumus darīt datus pieejamus citiem, jo īpaši pāri robežām; mudina Komisiju precizēt izmantošanas tiesības, jo īpaši B2B un B2G tirgus apstākļos; mudina Komisiju stimulēt uzņēmumus apmainīties ar saviem sākotnējiem, iegūtiem vai līdzģenerētiem datiem, iespējams, izmantojot atlīdzības sistēmu un citus stimulus, vienlaikus ievērojot komercnoslēpumus, sensitīvus datus un intelektuālā īpašuma tiesības; mudina Komisiju izstrādāt sadarbīgas pieejas datu apmaiņai un standartizētiem datu nolīgumiem, lai uzlabotu paredzamību un uzticamību; uzsver, ka līgumos ir jānosaka skaidri pienākumi un atbildība par piekļuvi datiem, to apstrādi, kopīgošanu un glabāšanu, lai ierobežotu šādu datu nepareizu izmantošanu;

47.  norāda, ka tirgus nelīdzsvarotība, ko rada datu koncentrācija, ierobežo konkurenci, palielina šķēršļus ienākšanai tirgū un samazina plašāku piekļuvi datiem un izmantošanu; norāda, ka B2B līgumiskas vienošanās ne vienmēr garantē MVU pienācīgu piekļuvi datiem, jo atšķiras sarunu vešanas spēja vai kompetence; norāda, ka pastāv īpaši apstākļi, piemēram, sistemātiska nelīdzsvarotība B2B datu vērtības ķēdēs, kad piekļuvei datiem vajadzētu būt obligātai, piemēram, izmantojot labi izstrādātas API, kas nodrošina taisnīgu piekļuvi visu lielumu dalībniekiem, vai īstenojot konkurences noteikumus, lai cīnītos pret negodīgu vai nelikumīgu B2B praksi; uzsver, ka šādas nelīdzsvarotības pastāv dažādās nozarēs;

48.  aicina Komisiju un dalībvalstis izskatīt dalībnieku tiesības un pienākumus piekļūt datiem, kuru ģenerēšanā viņi ir bijuši iesaistīti, un uzlabot viņu informētību, jo īpaši par tiesībām piekļūt datiem, tos pārnest, mudināt citu pusi pārtraukt to izmantošanu vai tos labot vai dzēst, vienlaikus identificējot īpašniekus un nosakot šādu tiesību raksturu; aicina Komisiju precizēt dalībnieku tiesības gūt labumu no ekonomiskās vērtības, ko rada lietotnes, kas apmācītas, izmantojot datus, kuru ģenerēšanā viņi ir bijuši iesaistīti;

49.  uzskata, ka ir svarīgi gan valstu, gan ES līmenī garantēt juridisko un tehnisko atbalstu uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem, MVU un jaunuzņēmumiem, piemēram, saistībā ar Eiropas digitālās inovācijas centriem programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros, lai uzlabotu datu izmantošanu un kopīgošanu un uzlabotu atbilstību VDAR; uzskata, ka piekļuve kopīgi ģenerētiem datiem jānodrošina tā, lai tiktu ievērotas pamattiesības, atbalstīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi un veicināta sociālo partneru iesaistīšanās pat uzņēmumu līmenī; uzsver, ka šādas piekļuves tiesības jāpadara tehniski iespējamas un jāpiešķir, izmantojot standartizētas saskarnes;

50.  aicina visas ES iestādes un dalībvalstis, kā arī vietējās un reģionālās pašvaldības rādīt piemēru un nodrošināt reāllaika pakalpojumus un politiku, kas balstīta uz reāllaika datiem; uzsver, ka digitalizācija sniedz iespēju publiskās pārvaldes iestādēm samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu un novērst datu silosus publiskās struktūrās un iestādēs, lai efektīvāk pārvaldītu nepersondatus, dodot labumu sabiedrisko pakalpojumu attīstībai un sniegšanai;

51.  prasa nodrošināt droši anonimizētu persondatu plašāku un labāku sekundāro lietojumu un izmantot attīstītas privātuma uzlabošanas un saglabāšanas tehnoloģijas, jo īpaši G2B/G2G apmaiņās, lai veicinātu inovāciju un pētniecību un uzlabotu pakalpojumus sabiedrības interesēs; uzsver, ka ir vajadzīgi instrumenti, lai nodrošinātu, ka šādi sekundāri izmantošanas veidi vienmēr pilnībā atbilst ES datu aizsardzības un privātuma tiesību aktiem; uzsver, ka piekļuve datiem neizslēdz privātumu;

52.  uzsver arī to, ka jebkādai apkopotu persondatu izmantošanai, kas iegūti no sociālajiem medijiem, ir vai nu jāatbilst VDAR, vai arī jābūt patiesi neatgriezeniski anonimizētai; aicina Komisiju izplatīt labākās prakses anonimizācijas paņēmieniem un vēl vairāk veicināt pētniecību par anonimizācijas atgriezenisko procesu un to, kā to apkarot; aicina Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju (EDAK) atjaunināt savus norādījumus šajā sakarā; taču brīdina par paļaušanos uz anonimizāciju kā paņēmienu privātuma aizsargāšanai, jo dažos gadījumos pilnīga anonimizācija praktiski nav iespējama;

53.  uzsver publiskā sektora nozīmi inovatīvas un konkurētspējīgas datu ekonomikas veicināšanā; uzsver, ka šajā kontekstā nedrīkst pieļaut, ka pakalpojumu sniedzēji vai tehnoloģijas bloķē publiski vāktus datus vai vispārējas publiskas intereses datus, ko vākušas privātas struktūras; prasa publiskā iepirkuma procesos un finansēšanas programmās nodrošināt vēlākas datu piekļuves tiesības un sadarbspējas un pārnesamības prasības, pamatojoties uz kopējiem tehniskajiem standartiem; atbalsta atvērto standartu, atklātā pirmkoda programmatūras un aparatūras, atklātā pirmkoda platformu un attiecīgā gadījumā atvērtu un labi veidotu API izmantošanu, lai panāktu sadarbspēju; uzsver, ka jāaizsargā un jāveicina MVU un jo īpaši jaunuzņēmumu piekļuve publiskā iepirkuma procedūrām saistībā ar valsts pārvaldes iestāžu digitalizāciju, lai sekmētu dinamiskas un konkurētspējīgas Eiropas digitālās nozares izveidi;

54.  uzsver, ka datu kopīgošanai būtu jāveicina konkurence, un mudina Komisiju nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus datu vienotajā tirgū;

55.  aicina Komisiju sīkāk definēt B2G datu kopīgošanas apstākļus, nosacījumus un stimulus, saskaņā ar kuriem privātajam sektoram vajadzētu būt pienākumam apmainīties ar datiem ar publisko sektoru, piemēram, saistībā ar nepieciešamību organizēt uz datiem balstītus sabiedriskos pakalpojumus; uzsver, ka obligātajām B2G datu apmaiņas shēmām, piemēram, force majeure gadījumos, vajadzētu būt skaidri noteiktai darbības jomai un grafikam un to pamatā vajadzētu būt skaidriem noteikumiem un pienākumiem, lai nepieļautu negodīgu konkurenci;

56.  prasa prasa nodrošināt labāku koordināciju starp dalībvalstīm, lai veicinātu G2G datu kopīgošanu un datu pārrobežu plūsmu dažādās nozarēs, izmantojot valdības un ieinteresēto personu dialogu ar mērķi noteikt kolektīvu pieeju datu vākšanai, balstoties uz atrodamības, pieejamības, sadarbspējas un atkalizmantojamības principiem; aicina Komisiju izskatīt datu pārzināšanas iespējas lielā mērogā;

57.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā īstenot Atvērto datu direktīvu, uzlabot tās īstenošanu attiecībā uz datu kvalitāti un publicēšanu un ievērot tās mērķus sarunās par īstenošanas aktu par augstvērtīgu datu kopām; prasa šajās datu kopās cita starpā iekļaut sabiedrību un uzņēmumu reģistrus; uzsver sabiedriskos labumus, ko sniedz publiskā sektora datu labākas pieejamības veicināšana tādos veidos, kas stiprina izmantojamību visā Savienībā; aicina Komisiju nodrošināt ciešu saikni starp šīm augstvērtīgajām datu kopām un gaidāmajiem tiesību aktiem datu jomā un kopējo Eiropas datu telpu izvēršanu;

58.  uzsver, ka gan ekonomikai, gan sabiedrībai ir svarīgi plaši atkārtoti izmantot publiskā sektora datus, kam pēc iespējas vajadzētu būt reāllaikā vai vismaz atjauninātiem, viegli pieejamiem un apstrādājamiem, pateicoties mašīnlasāmiem un lietotājiem draudzīgiem formātiem; mudina Komisiju veikt koordināciju ar dalībvalstīm, lai veicinātu tādu nesensitīvu publiskā sektora ģenerētu datu kopu kopīgošanu mašīnlasāmos formātos, kas pārsniedz Atvērto datu direktīvā noteikto, kad vien iespējams, bez maksas vai sedzot izmaksas, un izdot norādījumus par kopēju datu kopīgošanas modeli saskaņā ar VDAR prasībām; vienlaikus saglabājot augstvērtīgu datu kopu atjauninājumu elastību, mudina Komisiju paplašināt Atvērto datu direktīvas darbības jomu, iekļaujot tajā papildu publisko datu kopas, un īstenot publiskā sektora datu netiešas digitālās pārredzamības principu, lai mudinātu dalībvalstis reāllaikā publicēt esošos digitālos jēldatus;

59.  norāda, ka ātri attīstīt mūsdienu digitālos risinājumus transportam un tūrismam, piemēram, autonomos transportlīdzekļus vai intelektiskas transporta sistēmas (ITS), nav iespējams bez kopēju, vienotu un strukturētu mašīnlasāmu datu formātu izveidošanas Eiropas mērogā, kuriem būtu jābalstās uz ierakstu reģistrēšanas atvērtajiem standartiem;

60.  aicina Komisiju apzināt un izveidot brīvprātīgu, atvērtu un sadarbspējīgu vides, sociālo un pārvaldības (VSP) datu reģistru par korporatīvo ilgtspēju un atbildības rādītājiem, kas ir izšķiroši svarīgi, lai nodrošinātu ilgtspējīgas investīcijas, un uzlabotu uzņēmumu ilgtspējas un atbildības pārredzamību, lai tie varētu labāk pierādīt rīcību, kas veikta zaļā kursa mērķu sasniegšanai; aicina Komisiju novērtēt, kuras datu kopas ir būtiskas ekoloģiskajai pārejai, un jo īpaši atbalsta privāto datu atvēršanu, ja tas ir pamatoti sabiedriskās pētniecības nolūkos;

Infrastruktūra

61.  Savienības tehnoloģiskās suverenitātes nostiprināšanas un pētniecības un inovācijas veicināšanas nolūkā aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie tehnoloģijām, kas veicina atvērtu sadarbību, datu kopīgošanu un analītiku, un investēt spēju veidošanā, lielas ietekmes projektos, inovācijā un digitālo tehnoloģiju izvēršanā, vienlaikus ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu;

62.  uzsver, ka pašreizējā Covid-19 ārkārtas situācija ir atklājusi trūkumus un vājās vietas digitālajā jomā gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt efektīvi novērst digitālo plaisu gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē, uzlabojot piekļuvi ātrdarbīgiem platjoslas tīkliem, ļoti augstas veiktspējas tīkliem un IKT pakalpojumiem, tostarp lielākajā daļā perifēro un lauku apdzīvoto teritoriju, tādējādi veicinot kohēziju un ekonomisko un sociālo attīstību; norāda uz satelītsavienojumu potenciālo lomu visattālākajos apgabalos;

63.  atgādina, ka Savienības datu un MI stratēģiju panākumi ir atkarīgi no plašākas IKT ekosistēmas, no digitālās plaisas novēršanas, no tehnoloģiju attīstības paātrināšanas cita starpā attiecībā uz lietu internetu (IoT), MI, kiberdrošības tehnoloģiju, šķiedru, 5G, 6G, kvantu datošanu un perifērdatošanu, robotiku, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, tostarp blokķēdi, digitālajiem dvīņiem, augstas veiktspējas datošanu, vizuālās apstrādes tehnoloģiju un perifēro intelektisko savienojamību, piemēram, izmantojot liela mēroga atklātus uzaicinājumus iesniegt projektus, kuros apvienota perifērdatošana un IoT; uzsver, ka nolūkā mazināt draudus privātumam un datu aizsardzībai tehnoloģiskais progress, kas balstīts uz datu apstrādi un digitālo produktu un pakalpojumu savstarpējo saistību, ir jāpapildina ar juridiski saistošiem ētikas standartiem;

64.  atzīst Eiropas augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma pašreizējos panākumus; uzskata, ka tas ir svarīgs instruments informācijas un datu apmaiņai starp zinātniekiem un pētniekiem, kā arī plašāk starp privātā un publiskā sektora dalībniekiem; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par to, lai saglabātu un veicinātu Eiropas vadošo lomu superdatošanas un kvantu datošanas jomā;

65.  uzsver, ka digitālajai nozarei ir ievērojams potenciāls veicināt globālo oglekļa emisiju samazināšanu; norāda, ka tiek lēsts, ka šī nozare rada vairāk nekā 2 % no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām; uzsver, ka līdztekus nozares nepārtrauktai paplašināšanai ir jākoncentrējas uz energoefektivitāti un resursu efektīvu izmantošanu, lai novērstu ietekmi uz vidi; norāda, ka jauni tehnoloģiski risinājumi, piemēram, optiskā šķiedra (salīdzinājumā ar varu) un energoefektīva programmēšana, rada daudz mazāku oglekļa pēdu; uzsver, ka ir jāuzlabo kritiski svarīgo izejvielu izmantošana un apritīgums, vienlaikus samazinot un pārstrādājot e-atkritumus;

66.  uzsver, ka datu centri veido arvien lielāku daļu no pasaules elektroenerģijas patēriņa un šī daļa vēl vairāk palielināsies, ja netiks veikti nekādi pasākumi; norāda uz Komisijas nodomu līdz 2030. gadam izveidot ļoti energoefektīvus, ilgtspējīgus un klimatneitrālus datu centrus; atbalsta inovatīvu un labāko pieejamo risinājumu, atkritumu minimizēšanas un zaļo datu glabāšanas metožu veicināšanu, īpašu uzmanību pievēršot sinerģijām starp centralizēto siltumapgādi un dzesēšanu un datu centru iekārtu dzesēšanā radītā atlikumsiltuma izmantošanu, lai mazinātu datu centru ietekmi uz vidi, resursiem un izmantoto enerģiju; prasa nodrošināt patērētājiem lielāku pārredzamību attiecībā uz CO2 emisijām, ko rada datu glabāšana un kopīgošana;

67.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt konkurējošus tirgus, vienlaikus stiprinot Eiropas uzņēmumus, un atbalstīt Eiropas mākoņdatošanas piedāvājumu attīstību; atzinīgi vērtē Eiropas Mākoņdatošanas federācijas iniciatīvas, piemēram, Eiropas Rūpniecisko datu un mākoņdatošanas aliansi un finansēšanas iniciatīvas, kā arī GAIA-X projektu, kuru mērķis ir attīstīt federatīvu datu infrastruktūru un izveidot ekosistēmu, kas paredz datu sniedzējiem ieprojektētu mērogojamību, sadarbspēju un pašnoteikšanos, lai nodrošinātu, ka organizācijām vai indivīdiem ir pašnoteikšanās attiecībā uz savu datu kontroli; atbalsta konkurējošus ES tirgus IaaS, PaaS un SaaS jomā un specializētu un nišas mākoņpakalpojumu un lietotņu izstrādē; mudina Komisiju saglabāt modrību attiecībā uz to, ka dominējoši tirgus dalībnieki, kas darbojas Savienības oligopolos tirgos, potenciāli varētu ļaunprātīgi izmantot tirgus varu, kavējot konkurenci vai mazinot patērētāju izvēli; uzsver, ka mākoņdatošanas infrastruktūrām jābalstās uz uzticības, atklātības, drošības, sadarbspējas un pārnesamības principiem; uzsver, ka datu pārnesamības principiem būtu nepieciešamajā apjomā jāpārvar atšķirības IT pakalpojumu sniedzēju infrastruktūrās un praksē, lai nodrošinātu lietotāju datu efektīvu pārnešanu; norāda, ka lietotājiem, pārvietojot savus datus no viena pakalpojumu sniedzēja pie cita, var nebūt precīzi identiskas konfigurācijas un pakalpojuma;

68.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm paātrināti izstrādāt mākoņdatošanas noteikumu kopumu, ar ko noteiks principus konkurētspējīgu mākoņdatošanas pakalpojumu sniegšanai Savienībā, izveidos stabilu satvaru skaidrības uzlabošanai un mākoņdatošanas pakalpojumu atbilstības veicināšanai, kā arī cita starpā pakalpojumu sniedzējiem uzliks pienākumu atklāt, kur dati tiek apstrādāti un glabāti, vienlaikus nodrošinot lietotājiem suverenitāti attiecībā uz saviem datiem; norāda, ka šim noteikumu kopumam būtu arī jāļauj lietotājiem, izmantojot sadarbspējīgas saskarnes, netraucēti migrēt savus datus uz citiem pakalpojumu sniedzējiem; uzskata, ka tā mērķim jābūt tehnoloģiskās iesīkstes nepieļaušanai, jo īpaši publiskajā iepirkumā; apsver Eiropas Standartizācijas komitejas darbnīcas nolīgumu izmantošanu konkrētās jomās, piemēram, mākoņpakalpojumu jomā, kā iespēju palielināt efektivitāti saskaņotu standartu izstrādē; uzsver, ka, lai gan mākoņdatošanas operatora izvēle ir uzņēmumu un patērētāju ziņā, visiem mākoņdatošanas operatoriem, kad tie veic uzņēmējdarbību vai darbojas ES, ir jāievēro ES noteikumi, normas un standarti, un to ievērošana būtu jāuzrauga; norāda, ka gadījumā, ja ES operators izmanto mākoņpakalpojumus, kas atrodas valstīs ārpus ES, ir svarīgi nodrošināt tādu pašu augsta līmeņa tiesiskās aizsardzības piemērošanu strīdu gadījumā, tostarp attiecībā uz intelektuālo īpašumu;

69.  atbalsta Komisijas darbu attiecībā uz to, lai izmantotu horizontālās un vertikālās konkurences vadlīniju pārskatīšanas priekšrocības nolūkā ieviest jaunus instrumentus datu tirgiem raksturīgās pārmērīgās tirgus koncentrācijas novēršanai, tostarp pastāvīgu uzraudzību attiecībā uz riska tirgiem un vajadzības gadījumā ex ante regulējumu;

70.  uzsver, cik svarīga ir uzticēšanās un noturīgāks kiberdrošības satvars stabilai datu ekonomikai, kā arī drošības kultūra struktūrām, kas apstrādā lielu datu apjomu; uzsver, cik svarīga ir mūsdienīga pamatā esošā digitālā infrastruktūra, un aicina Komisiju un dalībvalstis veikt kopīgas investīcijas, lai nodrošinātu tās pilnīgu izvēršanu; prasa atbalstīt turpmāku tehnoloģiju izstrādi drošai datu kopīgošanai, piemēram, izmantojot drošas vairāku pušu datošanas un šifrēšanas tehnoloģijas; mudina Komisiju nākt klajā ar risinājumiem un kiberdrošības standartiem, kas būtu piemēroti visu lielumu tirgus dalībniekiem, tostarp mikrouzņēmumiem un MVU; atbalsta kopīgu un koordinētu pieeju ES instrumentu kopumam 5G kiberdrošības jomā un drošai 5G izvēršanai ES;

71.  aicina Komisiju veicināt revīzijas par datu koplietošanas infrastruktūras potenciāli ļaunprātīgu izmantošanu, ievainojamību un sadarbspēju; vērš uzmanību uz būtiskajām un strauji pieaugošajām izmaksām, ko rada kiberuzbrukumi; atgādina, ka lielāka savienojamība var palielināt kiberdraudus un noziedzību, kā arī kiberterorismu un dabas un tehnoloģisko avāriju risku, piemēram, tādu, kas ietekmē komercnoslēpumus; šajā ziņā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt Direktīvu (ES) 2016/1148 par tīklu un informācijas sistēmu drošību(29) un izveidot jaunu ES Kiberdrošības kompetenču centru, lai uzlabotu kibernoturību un efektīvāk reaģētu uz kiberuzbrukumiem;

72.  uzsver, ka produktu un pakalpojumu drošai ieviešanai uz datiem balstītās, uz patērētājiem orientētās un rūpnieciskās IoT Eiropas ekosistēmās būtu jāparedz integrēta drošība un privātums; mudina izmantot instrumentus, lai uzlabotu pārredzamību; atbalsta Komisijas ieceri izstrādāt digitālu produkta pasi;

73.  uzsver — lai stiprinātu kompetento tirgus uzraudzības iestāžu darbības un nodrošinātu produktu drošuma pietiekamu kontroli, ir svarīgi, ka šīm iestādēm būtu nepieciešamās pilnvaras piekļūt attiecīgajiem datiem, vienlaikus pilnībā ievērojot Regulu 2019/1020(30), ja tām ir pamats uzskatīt, ka pastāv potenciāli nelikumīga prakse; uzsver, ka ir jānodrošina uzraudzības iestāžu izmantoto datu drošums un aizsardzība;

74.  prasa uzraudzīt transporta jomas tiesību aktu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz Regulu (ES) 2020/1056, Direktīvu (ES) 2019/1936 un Regulu (ES) 2019/1239, nolūkā garantēt atbalstu uzņēmumiem, veicināt digitalizāciju un uzlabot datu apmaiņu uzstādījumos uzņēmumu saziņai ar pārvaldes iestādēm (B2A), B2C, B2B, B2G un G2B;

Pētniecība, prasmes, kompetence un MI

75.  atzīst datu piekļuves potenciālu zinātniskās pētniecības un izglītības programmu paātrināšanai; atzinīgi vērtē Komisijas darbu, darot iespējamu datu kopīgošanu pētniecības un izglītības vajadzībām; atzinīgi vērtē Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa (EOSC) kā atvērtas, uzticamas un savienotas vides izstrādi Eiropā, lai glabātu, kopīgotu un atkārtoti izmantotu pētniecības datus pāri robežām; atbalsta publiski finansētu pētījumu datu popularizēšanu saskaņā ar principu “tik atvērts, cik iespējams, tik slēgts, cik nepieciešams”; uzsver, cik vērtīgi ir stratēģiskas partnerības nolīgumi starp universitātēm, lai turpmāk veicinātu sadarbību dažādajās datu zinātnes jomās;

76.  uzsver, cik svarīgi ir sasniegt augstu vispārējo digitālo prasmju līmeni un veicināt sabiedrības informēšanas pasākumus; uzsver, ka Savienības izaugsmes potenciāls ir atkarīgs no tās iedzīvotāju un darbaspēka prasmēm; tādēļ aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst programmatūras inženierijai, talantu piesaistīšanai IKT jomā un visu iedzīvotāju datu lietotprasmes veicināšanai, lai veidotu Eiropas zinātību, galveno uzmanību pievēršot nākamās paaudzes un visprogresīvākajām tehnoloģijām; uzsver, ka tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu darbiniekiem ir vajadzīgas pienācīgas digitālās prasmes, jo tām ir izšķiroša nozīme tiesu sistēmas digitalizācijā visās dalībvalstīs; norāda, ka Komisija ir ierosinājusi vērienīgus mērķus attiecībā uz digitālajām prasmēm ES, izmantojot Digitālās izglītības rīcības plānu, un uzsver nepieciešamību cieši uzraudzīt tā īstenošanu, attīstību un sniegumu;

77.  uzsver, ka konkurētspējīga piekļuve datiem un datu pārrobežu izmantošanas veicināšana ir ārkārtīgi svarīga MI izstrādei, kas balstīta uz augstas kvalitātes datu palielinātu pieejamību, lai izveidotu nepersondatu kopas, kuras spēj apmācīt algoritmus un uzlabot to veiktspēju;

78.  uzsver, ka, īstenojot Eiropas datu stratēģiju, ir jānodrošina līdzsvars starp datu plašākas izmantošanas un kopīgošanas veicināšanu un ne tikai IĪT un komercnoslēpumu, bet arī pamattiesību, piemēram, privātuma, aizsardzību; uzsver, ka MI algoritmu apmācībai izmantotie dati dažkārt ir atkarīgi no strukturētiem datiem, piemēram, datubāzēm, ar autortiesībām aizsargātiem darbiem un citiem radītiem darbiem, uz kuriem attiecas intelektuālā īpašuma aizsardzība un kurus parasti nevar uzskatīt par datiem;

79.  norāda, ka ar autortiesībām aizsargāta satura izmantošana datu ievadei ir jāizvērtē, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus un Autortiesību direktīvā(31) paredzēto izņēmumu attiecībā uz tekstizraci un datizraci, kā arī blakustiesības digitālajā vienotajā tirgū; aicina Komisiju sniegt norādījumus par to, kā visiem centralizēti tiks darīta pieejama informācija par tiesību saglabāšanu;

80.  norāda, ka Komisijai būtu jāturpina izvērtēt izmaiņas spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā civilprocesa tiesību jomā, lai samazinātu esošos šķēršļus privāto investoru investīcijām; šajā sakarā aicina Komisiju nekavējoties un pienācīgi veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par kopīgiem civilprocesa obligātajiem standartiem(32);

81.  uzsver nepieciešamību nepieļaut visu veidu aizspriedumu, jo īpaši ar dzimumu saistītu aizspriedumu, netīšu atspoguļošanu uz algoritmiem balstītās lietotnēs; šajā sakarā mudina nodrošināt algoritmu, MI sistēmu un lietotņu uzbūves pārredzamību;

82.  atgādina, ka saskaņā ar VDAR ES pilsoņiem ir tiesības saņemt skaidrojumu par algoritmu pieņemtajiem lēmumiem un apstrīdēt tos, lai mazinātu nenoteiktību un neskaidrību, savukārt īpaša uzmanība būtu jāpievērš labklājībai un pārredzamībai darba dzīvē;

83.  uzskata, ka, lai gan pašreizējie atbildības principi un tehnoloģiski neitrālie atbildības noteikumi kopumā ir piemēroti digitālajai ekonomikai un lielākajai daļai jauno tehnoloģiju, tomēr ir daži gadījumi, piemēram, tie, kas attiecas uz MI sistēmu operatoriem, kad ir vajadzīgi jauni vai papildu atbildības noteikumi, lai uzlabotu juridisko noteiktību un nodrošinātu adekvātu kompensācijas shēmu skartajai personai datu nelikumīgas izmantošanas gadījumā;

84.  mudina Komisiju veikt visaptverošu novērtējumu par līdzīgām iespējamām juridiskām nepilnībām saistībā ar atbildību par datiem, piemēram, par MI un ar MI nesaistītu nodarīto kaitējumu, kas radies datkopu nepilnību vai neprecizitātes dēļ, un izvērtēt pašreizējo atbildības sistēmu iespējamās korekcijas, pirms tiek iesniegti jauni tiesību aktu priekšlikumi;

85.  aicina Komisiju veicināt paraugpraksi zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) izglītībā, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai, kā arī sieviešu iesaistei un nodarbinātībai tehnoloģiju jomā;

86.  atzinīgi vērtē programmu “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Kosmosa programmu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kā arī Eiropas digitālās inovācijas centrus, kas palīdzēs Eiropas uzņēmumiem pilnvērtīgi izmantot digitālās pārkārtošanās sniegtās iespējas; uzsver, cik svarīgs ir pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” paredzētais kvantu pētniecības finansējums; turklāt atgādina par to, kāda loma digitālās programmas īstenošanā būtu jāuzņemas Atveseļošanas un noturības mehānismam;

87.  prasa novirzīt publisko un privāto finansējumu, jo īpaši mikrouzņēmumiem un MVU, lai atbalstītu digitālo pārkārtošanos un pilnībā izmantotu datu ekonomikas potenciālu, kā arī integrētu digitālās tehnoloģijas un prasmes; uzsver, ka vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana mikrouzņēmumiem un MVU ietver ne tikai piekļuvi datiem, bet arī nepieciešamo prasmju nodrošināšanu, lai veiktu analīzi un gūtu ieskatus no šādas informācijas;

88.  aicina sociālos partnerus izpētīt digitalizācijas, datu un MI potenciālu ilgtspējīgas produktivitātes palielināšanā, vienlaikus ievērojot darba ņēmēju tiesības, uzlabojot darbaspēka labklājību un nodarbināmību un investējot prasmju pilnveides, pārkvalifikācijas, aizejošu darbinieku apmācības, mūžizglītības un digitālo prasmju shēmās; norāda, ka informētības palielināšana, izglītošana un pārredzamība saistībā ar datu virzītām tehnoloģijām ir svarīga, lai ES pilsoņi varētu saprast un piedalīties šo tehnoloģiju taisnīgā īstenošanā; uzsver, ka darbiniekiem vajadzētu būt tiesībām zināt, kur un kā viņu dati tiek vākti, izmantoti, uzglabāti vai koplietoti; prasa nepieļaut nesamērīgu un nepamatotu uzraudzību darbā; uzskata, ka valstu arodbiedrības būtu vairāk jāiesaista ieteikumu un vadlīniju sniegšanā par datu aizsardzību un privātumu darbvietā;

Globālie noteikumi

89.  uzskata, ka globālie noteikumi par datu lietošanu ir neatbilstīgi; aicina Komisiju nākt klajā ar trešo valstu datu normatīvās vides salīdzinošu analīzi; norāda, ka Eiropas uzņēmumi, kas darbojas dažās trešās valstīs, arvien vairāk saskaras ar nepamatotiem šķēršļiem un digitāliem ierobežojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus ar līdzīgi domājošām trešām valstīm starptautiskos un daudzpusējos forumos un divpusējās un tirdzniecības diskusijās, lai vienotos par jauniem starptautiskiem ētikas un tehniskajiem standartiem, kas reglamentē tādu jaunu tehnoloģiju izmantošanu kā MI, IoT, 5G un 6G un kam būtu jāveicina Savienības vērtības, pamattiesības, principi, noteikumi un standarti un jānodrošina, ka tās tirgus saglabā konkurētspēju un atvērtību pārējai pasaulei; uzsver, ka ir vajadzīgi starptautiski noteikumi un standarti, lai veicinātu globālu sadarbību, kuras mērķis ir stiprināt datu aizsardzību un nodrošināt drošu un atbilstīgu datu pārsūtīšanu, vienlaikus pilnībā ievērojot ES un dalībvalstu tiesību aktus un standartus;

90.  uzsver, ka persondatu nosūtīšanā uz citām jurisdikcijām vienmēr ir jāievēro VDAR, Tiesībaizsardzības direktīvas un Hartas noteikumi un pirms jebkādas nosūtīšanas jāņem vērā EDAK ieteikumi un vadlīnijas un ka nosūtīšanu var veikt tikai tad, ja pastāv pietiekams persondatu aizsardzības līmenis;

91.  prasa nodrošināt datu brīvu plūsmu starp Savienību un trešām valstīm ar nosacījumu, ka tiek ievērotas datu aizsardzības, privātuma, drošības un citas skaidri definētas, pienācīgi pamatotas un nediskriminējošas publiskās politikas intereses, piemēram, pieņemot lēmumus par atbilstību; uzskata, ka datu brīva datu plūsma pāri robežām ir vajadzīga, lai pilnībā izmantotu datu ekonomikas potenciālu, un uzsver, ka datu plūsmas saglabāšanai arī turpmāk ir jābūt Eiropas mērķu stūrakmenim; atbalsta piekļuves nodrošināšanu kopējām Eiropas datu telpām tādām ieinteresētajām personām, kas pilnībā ievēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm risināt sarunas par jauniem noteikumiem attiecībā uz globālo digitālo ekonomiku, tostarp par nepamatotu datu lokalizācijas prasību aizliegumu; atgādina, ka ir svarīgi panākt progresu sarunās par e-komerciju Pasaules Tirdzniecības organizācijā, un aicina ES brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļaut vērienīgas un visaptverošas digitālās tirdzniecības nodaļas; atbalsta Savienības aktīvo lomu un līdzdalību citos starptautiskos forumos attiecībā uz starptautisku sadarbību digitalizācijas jomā, piemēram, ANO, ESAO, Starptautiskajā Darba organizācijā un UNESCO;

o
o   o

92.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 124 I, 17.4.2020., 1. lpp.
(2) OV L 114, 14.4.2020., 7. lpp.
(3) OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.
(4) OV L 134, 31.5.2018., 12. lpp.
(5) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(6) OV L 303, 28.11.2018., 59. lpp.
(7) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.
(8) OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.
(9) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
(10) OV C 202 I, 16.6.2020., 1. lpp.
(11) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.
(12) OV C 449, 23.12.2020., 37. lpp.
(13) OV C 307, 30.8.2018., 163. lpp.
(14) OV C 50, 9.2.2018., 50. lpp.
(15) OV C 162, 10.5.2019., 2. lpp.
(16) OV C 411, 27.11.2020., 2. lpp.
(17) OV C 345, 13.10.2017., 130. lpp.
(18) Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojums “Eiropas Datu stratēģija”, 2. lpp.
(19) Kā norādīts 2019. gada 12. februāra rezolūcijā par visaptverošu Eiropas rūpniecības politiku attiecībā uz mākslīgo intelektu un robotiku.
(20) Austrijas Vides aģentūra un Borderstepa institūts, 2020. gada novembrī Komisijai sagatavotais galīgais pētījuma ziņojums “Energoefektīvas mākoņdatošanas tehnoloģijas un politika ekoloģiskam mākoņdatošanas tirgum”.
(21) OV L 249, 31.7.2020., 33. lpp.
(22) OV L 305, 26.11.2019., 1. lpp.
(23) OV L 198, 25.7.2019., 64. lpp.
(24) OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.
(25) OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.
(26) OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.
(27) OV L 123, 12.5.2011., 11. lpp.
(28) OV L 356, 12.12.2014., 438. lpp.
(29) OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.
(30) OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.
(31) OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.
(32) OV C 334, 19.9.2018., 39. lpp.


Vispārējs regulējums vērtspapīrošanai un īpašs satvars attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, lai palīdzētu atgūties no Covid-19 krīzes ***I
PDF 127kWORD 47k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, lai palīdzētu atgūties no Covid-19 pandēmijas (COM(2020)0282 – C9-0207/2020 – 2020/0151(COD))
P9_TA(2021)0099 A9-0215/2020

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0282),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0207/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2020. gada 23. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 29. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2020. gada 16. decembra un 2021. gada 17. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0215/2020),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 25. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/..., ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, lai palīdzētu atgūties no Covid-19 krīzes

P9_TC1-COD(2020)0151


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(3),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Covid-19 krīze smagi skar cilvēkus, uzņēmumus, veselības aprūpes sistēmas un dalībvalstu ekonomiku. Komisija 2020. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” uzsvēra, ka turpmākajos mēnešos joprojām būs grūtības ar likviditāti un piekļuvi finansējumam. Tāpēc ir būtiski atbalstīt atgūšanos no Covid-19 pandēmijas izraisītā smagā ekonomikas satricinājuma, ieviešot mērķtiecīgus grozījumus spēkā esošajos finanšu tiesību aktos.

(2)  Covid-19 pandēmijas izraisītais smagais ekonomikas satricinājums un ārkārtējie ierobežošanas pasākumi, kurus bija nepieciesams ieviest, rada tālejošu ietekmi uz ekonomiku. Uzņēmumi saskaras ar piegādes ķēžu traucējumiem, pagaidu slēgšanu un pieprasījuma samazināšanos, savukārt mājsaimniecības ir skāris bezdarbs un ienākumu samazināšanās. Publiskās iestādes Savienības un dalībvalstu līmenī ir spērušas tālejošus soļus, lai palīdzētu mājsaimniecībām un maksātspējīgiem uzņēmumiem pārvarēt šo nopietno, lai arī pagaidu palēnināšanos saimnieciskajā darbībā un no tās izrietošo likviditātes trūkumu.

(3)  Ir svarīgi, lai kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības (iestādes) izmantotu savu kapitālu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, un lai Savienības tiesiskais regulējums to atvieglotu, vienlaikus nodrošinot, ka iestādes rīkojas piesardzīgi. Papildus elastībai, kas paredzēta spēkā esošajos noteikumos, mērķtiecīgas izmaiņas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2402(6) nodrošinātu, ka Savienības vērtspapīrošanas regulējums paredz papildu instrumentu ekonomikas atveseļošanas veicināšanai pēc Covid-19 krīzes.

(4)  Covid-19 krīzes radītie ārkārtējie apstākļi un nepieredzētais tos pavadošo problēmu apjoms lika nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu to, ka iestādes spēj novirzīt pietiekamus līdzekļus uzņēmumiem, un tādējādi palīdz mazināt Covid-19 pandēmijas izraisītos ekonomiskos satricinājumus.

(5)   Covid-19 krīze var palielināt ienākumus nenesošu riska darījumu (INRD) skaitu, un tā palielina vajadzību iestādēm pārvaldīt savus INRD darījumus un tiem piemērot atbilstošu režīmu. Viens no veidiem, kā iestādes to var darīt, ir pārdot to INRD tirgū, izmantojot vērtspapīrošanu. Turklāt pašreizējos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai riski tiktu novirzīti prom no finanšu sistēmas sistēmiski svarīgajām daļām un lai aizdevēji nostiprinātu savas kapitāla pozīcijas. Viens no veidiem, kā to panākt, ir sintētiskā vērtspapīrošana, kā arī, piemēram, jauna pašu kapitāla piesaiste.

(6)   Īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas veic vērtspapīrošanu (SSPE), vajadzētu būt izveidotām tikai tajās trešās valstīs, kuras Savienība nav iekļāvusi ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, un tā atjauninājumos (I pielikums) (7) vai to augsta riska trešo valstu sarakstā, kuru nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības. II pielikums, kurā izklāstīts pašreizējais stāvoklis sadarbībā ar ES attiecībā uz paustajām saistībām, ko uzņēmušās jurisdikcijas, kuras sadarbojas, nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus, ziņo par stāvokli sarunās ar noteiktām trešām valstīm, kuras sadarbojas, bet no kurām dažas pašlaik saglabā kaitējošas nodokļu prakses. Šo sarunu rezultātam vajadzētu būt savlaicīgai šādas kaitējošas nodokļu prakses izbeigšanai, lai nākotnē izvairītos no ierobežojumiem SSPE izveidei.

(7)   Lai stiprinātu valstu iestāžu spējas cīņā pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ieguldītājam būtu jāinformē tās dalībvalsts kompetentās nodokļu iestādes, kurā tas ir rezidents nodokļu nolūkiem, kad tas gatavojas veikt ieguldījumu SSPE, kura pēc šīs regulas piemērošanas dienas izveidota jurisdikcijā, kas minēta II pielikumā tā iemesla dēļ, ka tā īsteno kaitējošu nodokļu režīmu. Šo informāciju var izmantot, lai novērtētu, vai ieguldītājs gūst labumu nodokļu jomā.

(8)  Kā Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010(8), norādījusi savā atzinumā par ienākumus nenesošu riska darījumu vērtspapīrošanas regulējumu(9), riski, kas saistīti ar aktīviem, kuri ir INRD vērtspapīrošanas pamatā, ekonomiski atšķiras no riskiem, kas saistīti ar ienākumus nesošu aktīvu vērtspapīrošanu. INRD tiek vērtspapīroti ar diskontu no to nominālās vai neatmaksātās vērtības, un atspoguļo tirgus novērtējumu cita starpā attiecībā uz iespējamību, ka parāda pārstrukturēšana radīs pietiekamas naudas plūsmas un aktīvu atgūšanu. Tādējādi ieguldītāju risks ir tāds, ka aktīvu parāda pārstrukturēšana varneradīt pietiekamu naudas plūsmu un aktīvu atgūšanu, lai segtu neto vērtību, par kādu INRD ir iegādāti. Tādēļ faktiskais ieguldītāju zaudējumu risks neatspoguļo portfeļa nominālvērtību, bet gan diskontēto vērtību, proti, no tās atskaita cenas atlaidi, par kādu tiek nodoti pamatā esošie aktīvi. Tāpēc INRD vērtspapīrošanas gadījumā ir lietderīgi aprēķināt riska paturēšanas summu, pamatojoties uz minēto diskontēto vērtību.

(9)  Ar riska paturēšanas prasību tiek saskaņotas vērtspapīrošanā iesaistīto iniciatoru, sponsoru un sākotnējo aizdevēju intereses ar ieguldītāju interesēm. Parasti ienākumus nesošu aktīvu vērtspapīrošanā galvenās intereses no pārdošanas viedokļa ir iniciatoram, kas bieži vien ir arī sākotnējais aizdevējs. Tomēr INRD vērtspapīrošanas darījumos iniciatori cenšas atbrīvot savas bilances no aktīviem, kam iestājusies saistību neizpilde, jo tie varētu vairs nevēlēties būt jebkādā veidā saistīti ar tiem. Šādos gadījumos ▌aktīvus apkalpojošajai sabiedrībai ir lielāka interese par aktīvu parāda pārstrukturēšanu un vērtības atgūšanu.

(10)  Pirms 2008. gada finanšu krīzes dažas vērtspapīrošanas darbības tika veiktas saskaņā ar modeli “iniciēt, lai izplatītu”. Saskaņā ar šo modeli vērtspapīrošanai tika atlasīti zemākas kvalitātes aktīvi, kaitējot ieguldītājiem, kuriem galu galā bija jāuzņemas lielāks risks, nekā tie varēja būt plānojuši uzņemties. Lai nākotnē novērstu šādu praksi, tika ieviesta prasība pārbaudīt kredītu piešķiršanas standartus, ko izmanto vērtspapīroto aktīvu radīšanā. Tomēr attiecībā uz INRD vērtspapīrošanu ▌kredītu piešķiršanas standartiem, kas piemērojami vērtspapīroto aktīvu iniciēšanas brīdī, nav būtiskas nozīmes, ņemot vērā īpašos apstākļus, tostarp šo ienākumus nenesošo aktīvu iegādi un vērtspapīrošanas veidu. Tā vietā riska darījumu atlasē un to cenas noteikšanā svarīgāks faktors attiecībā uz ieguldījumiem INRD vērtspapīrošanas darījumos ir labi izstrādātu standartu piemērošana. Tāpēc kredītu piešķiršanas standartu pārbaude ir jāgroza, lai ieguldītājs varētu veikt ienākumus nenesošo aktīvu kvalitātes un darbības rezultātu uzticamības pārbaudi nolūkā pieņemt saprātīgu un uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldījumiem, vienlaikus nodrošinot, ka atkāpe netiek ļaunprātīgi izmantota. Tāpēc attiecībā uz INRD vērtspapīrošanu kompetentajām iestādēm būtu jāpārskata labi izstrādātu standartu piemērošana riska darījumu atlasei un to cenas noteikšanai.

(11)  ▌Sintētiskā vērtspapīrošana ietver aizdevumu kopuma — parasti lielu korporatīvo aizdevumu vai aizdevumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) — kredītriska nodošanu ar kredītaizsardzības līgumu, saskaņā ar kuru iniciators pērk kredītaizsardzību no ieguldītāja. Šādu kredītaizsardzību panāk, izmantojot finanšu garantijas vai kredītu atvasinātos instrumentus, savukārt īpašumtiesības uz aktīviem paliek iniciatoram un netiek nodotas SSPE, kā tas ir tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā. Iniciators kā aizsardzības pircējs apņemas maksāt kredītaizsardzības prēmiju, kas rada peļņu ieguldītājiem. Savukārt ieguldītājs kā aizsardzības pārdevējs apņemas samaksāt konkrētu kredītaizsardzības maksājumu, iestājoties iepriekš noteiktam kredītnotikumam.

(12)  Būtu pienācīgi jāmazina vērtspapīrošanas struktūru vispārējā sarežģītība un saistītie riski, un nebūtu jārada regulatīvi stimuli, kas mudinātu iniciatorus dot priekšroku sintētiskajai vērtspapīrošanai, nevis tradicionālajai vērtspapīrošanai. Tāpēc prasībām attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu (VPS) bilances ▌ vērtspapīrošanu vajadzētu būt lielā mērā saskanīgām ar VPS kritērijiem attiecībā uz tradicionālo īstās pārdošanas vērtspapīrošanu.

(13)  Pastāv konkrētas prasības attiecībā uz VPS tradicionālo vērtspapīrošanu, kuras nav atbilstīgas VPS bilances vērtspapīrošanas gadījumā, jo abiem vērtspapīrošanas veidiem ir raksturīgas atšķirības, it īpaši tāpēc, ka sintētiskajā vērtspapīrošanā risku pārved ar kredītaizsardzības līgumu, nevis ar pamatā esošo aktīvu pārdošanas palīdzību. Tādēļ nepieciešamības gadījumā VPS kritēriji būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā minētās atšķirības. Turklāt ir jāievieš tādu jaunu prasību kopums, kas īpaši attiecas uz sintētisko vērtspapīrošanu, lai nodrošinātu, ka VPS regulējums attiecas tikai uz bilances sintētisko vērtspapīrošanu un ka kredītaizsardzības līgums ir strukturēts tā, lai pienācīgi aizsargātu gan iniciatora, gan ieguldītāja stāvokli. Minētajam jaunajam prasību kopumam būtu jātiecas novērst darījuma partnera kredītrisku gan iniciatoram, gan ieguldītājam.

(14)  Kredītriska pārvešanas priekšmetam vajadzētu būt riska darījumiem, ko iniciējusi vai iegādājusies Savienības regulēta iestāde savas aizdošanas pamatdarbības ietvaros un kas tiek turēti tās bilancē vai — grupas struktūras gadījumā — tās konsolidētajā bilancē darījuma slēgšanas dienā. Prasībai iniciatoram turēt vērtspapīrotos riska darījumus bilancē būtu jāizslēdz arbitrāžas vērtspapīrošana no VPS apzīmējuma darbības jomas.

(15)   Ir svarīgi, lai vērtspapīrošanā iesaistīto iniciatoru, sponsoru un sākotnējo aizdevēju intereses būtu saskaņotas. Riska paturēšanas prasība, kas noteikta Regulā (ES) 2017/2402 un attiecas uz visu veidu vērtspapīrošanu, tiecas saskaņot minētās intereses. Šāda prasība būtu jāpiemēro arī VPS bilances vērtspapīrošanai. Iniciatoram, sponsoram vai sākotnējam aizdevējam būtu pastāvīgi jāsaglabā būtiska neto ekonomiskā līdzdalība vērtspapīrošanā vismaz 5 % apmērā. Varētu būt pamatoti arī augstāki riska paturēšanas rādītāji, un tādi jau ir novēroti tirgū.

(16)  Iniciatoram būtu jāpārliecinās, ka tas nenodrošinās pret vienu un to pašu kredītrisku vairāk nekā vienu reizi, iegūstot kredītaizsardzību papildus kredītaizsardzībai, ko nodrošina VPS bilances vērtspapīrošana. Lai nodrošinātu kredītaizsardzības līguma stabilitāti, tam būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013(10) 249. pantā noteiktajām kredītriska mazināšanas prasībām, kas jāizpilda iestādēm, kuras vēlas panākt būtiska riska pārvešanu, izmantojot sintētisko vērtspapīrošanu.

(17)   VPS bilances vērtspapīrošanā varētu paredzēt nesecīgu amortizāciju, lai novērstu nesamērīgas izmaksas par pamatā esošo riska darījumu aizsardzību un portfeļa attīstību. Konkrētiem ar darbības rezultātiem saistītiem izraisītājnotikumiem būtu jānosaka secīgas amortizācijas piemērošana, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad darījuma beigās rodas ievērojami zaudējumi, laidieni, kas nodrošina kredītaizsardzību, jau nav amortizēti, tādējādi nodrošinot, ka netiek apdraudēta būtiska riska pārvešana.

(18)  Lai izvairītos no konfliktiem starp iniciatoru un ieguldītāju un nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem iegādātās kredītaizsardzības darbības jomu, paredzot šādu kredītaizsardzību, būtu jāatsaucas uz skaidri noteiktām vienību vai parādnieku atsauces saistībām, kas izraisa pamatā esošos riska darījumus. Tādēļ atsauces pienākumi, saskaņā ar kuriem tiek iegādāta aizsardzība, vienmēr būtu skaidri jānorāda, izmantojot atsauces reģistru, un pastāvīgi jāatjaunina. Minētajai prasībai arī netieši vajadzētu būt daļai no kritērijiem, saskaņā ar kuriem nosaka VPS bilances vērtspapīrošanu un izslēdz arbitrāžas vērtspapīrošanu no VPS satvara.

(19)  Kredītnotikumiem, kas izraisa maksājumus saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, būtu jāietver vismaz tie, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā. Šādi notikumi ir labi zināmi un atpazīstami no tirgus viedokļa, un tie būtu izmantojami, lai nodrošinātu atbilstību prudenciālās uzraudzības regulējumam. Pārskatīšanas pasākumiem, kas ietver piekāpšanos debitoram, kurš saskaras vai var saskarties ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē, nevajadzētu liegt kredītnotikuma izraisīšanu. ▌

(20)  Būtu pienācīgi jāaizsargā iniciatora kā aizsardzības pircēja tiesības laikus saņemt maksājumus par faktiskajiem zaudējumiem. Attiecīgi darījuma dokumentācijā būtu jāparedz stabils un pārredzams norēķinu process faktisko zaudējumu noteikšanai atsauces portfelī, lai novērstu to, ka iniciators nesaņem pietiekamus maksājumus. Tā kā zaudējumu pārstrukturēšana varētu būt ilgstošs process, nolūkā nodrošināt savlaicīgus maksājumus iniciatoram starpposma maksājumi būtu jāveic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc kredītnotikuma iestāšanās. Turklāt vajadzētu būt ieviestam galīgajam korekcijas mehānismam, lai nodrošinātu, ka starpposma maksājumi sedz faktiskos zaudējumus, un lai novērstu to, ka šie starpposma zaudējumi netiek pārmaksāti, kas būtu kaitējums ieguldītājiem. Zaudējumu norēķinu mehānismā būtu arī skaidri jānorāda maksimālais pagarinājuma periods, kas būtu jāpiemēro minēto riska darījumu pārstrukturēšanas procesam, un šādam pagarinājuma periodam nevajadzētu būt ilgākam par diviem gadiem. Minētajam zaudējumu norēķinu mehānismam būtu jānodrošina kredītaizsardzības līguma efektivitāte no iniciatora viedokļa un jāsniedz ieguldītājiem juridiskā noteiktība par dienu, kad beidzas viņu pienākums veikt maksājumus, un tādējādi būtu jāveicina labi funkcionējošs tirgus.

(21)  Pārbaudes aģenta–trešās personas iesaistīšana ir plaši izplatīta tirgus prakse, kas uzlabo juridisko noteiktību visām darījumā iesaistītajām pusēm, tādējādi mazinot strīdu un tiesvedības iespējamību, kas varētu rasties saistībā ar zaudējumu sadales procesu. Lai uzlabotu darījuma zaudējumu norēķinu mehānisma stabilitāti, būtu jānorīko pārbaudes aģents–trešā persona, kas veic faktisku pārbaudi par konkrētu kredītaizsardzības aspektu pareizību un precizitāti, kad ir izraisīts kredītnotikums.

(22)  Kredītaizsardzības prēmijām vajadzētu būt atkarīgām tikai no aizsargātā laidiena neatmaksātā apjoma un kredītriska. Neparedzētas prēmijas VPS bilances vērtspapīrošanā nebūtu pieļaujamas, jo tās var izmantot, lai apdraudētu efektīvu riska pārvešanu no iniciatora kā aizsardzības pircēja uz aizsardzības pārdevējiem. VPS bilances vērtspapīrošanā būtu jāaizliedz arī daži citi pasākumi, piemēram, prēmiju priekšmaksājumi, atlaižu mehānismi vai pārmērīgi sarežģītas prēmiju struktūras.

(23)  Lai nodrošinātu kredītaizsardzības stabilitāti un nepārtrauktību, tam, ka iniciators priekšlaicīgi izbeidz VPS bilances ▌vērtspapīrošanu, vajadzētu būt iespējamam tikai konkrētos, precīzi definētos apstākļos. Lai gan iniciatoram vajadzētu būt tiesībām priekšlaicīgi izbeigt kredītaizsardzību, ja iestājas noteikti reglamentējoši notikumi, minētajiem notikumiem vajadzētu būt saistītiem ar tādām faktiskām izmaiņām tiesību aktos vai nodokļu piemērošanā, ko darījuma noslēgšanas laikā nevarēja pamatoti paredzēt un kuras būtiski negatīvi ietekmē iniciatora kapitāla prasības vai darījuma ekonomiku attiecībā uz pušu cerībām minētajā laikā. VPS bilances ▌vērtspapīrošanai nevajadzētu ietvert sarežģītas pieprasījumu klauzulas attiecībā uz iniciatoru, jo īpaši atsaukumus noteiktā brīdī ar ļoti īsu termiņu, kuru mērķis ir īslaicīgi mainīt to kapitāla pozīciju katrā individuālā gadījumā.

(24)  Sintētiskā atlikusī starpība ir plaši izplatīta dažos darījumu veidos, un tā ir noderīgs mehānisms gan ieguldītājiem, gan iniciatoriem, lai attiecīgi samazinātu kredītaizsardzības izmaksas un pakļautību riskam. Minētajā saistībā sintētiskā atlikusī starpība ir būtiska dažām konkrētām privāto klientu aktīvu kategorijām, piemēram, MVU un patēriņa kredītiem, kas uzrāda gan augstāku ienesīgumu, gan lielākus kredītzaudējumus nekā citas aktīvu kategorijas un kam vērtspapīrotie riska darījumi rada atlikušo starpību, lai segtu minētos zaudējumus. Tomēr, ja sintētiskās atlikušās starpības summa, kas pakārtota ieguldītāja pozīcijai, ir pārāk augsta, ir iespējams, ka nav neviena reālistiska scenārija, kurā ieguldītājam vērtspapīrošanas pozīcijās neradīsies zaudējumi, kā rezultātā netiks veikta efektīva riska pārvešana. Lai mazinātu bažas saistībā ar uzraudzību un vēl vairāk standartizētu minēto strukturālo iezīmi, ir svarīgi noteikt stingrus kritērijus VPS bilances ▌vērtspapīrošanai un nodrošināt pilnīgu informācijas atklāšanu par sintētiskās atlikušās starpības izmantošanu.

(25)  Tikai augstas kvalitātes kredītaizsardzības līgumi būtu jāatzīst par atbilstīgiem VPS bilances ▌vērtspapīrošanai. Nefondēta kredītaizsardzība būtu jānodrošina, ierobežojot atbilstošo aizsardzības devēju loku, tajā iekļaujot tikai tās struktūras, kas ir atbilstoši aizsardzības devēji saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un atzītas par darījumu partneriem ar 0 % riska pakāpi saskaņā ar minētās regulas trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. Fondētās kredītaizsardzības gadījumā iniciatoram kā aizsardzības pircējam un ieguldītājiem kā aizsardzības pārdevējiem vajadzētu būt iespējai izmantot augstas kvalitātes nodrošinājumu, kas ir jebkāda veida nodrošinājums, kuram var piešķirt 0 % riska pakāpi saskaņā ar ▌ minēto nodaļu, ievērojot atbilstīgus noguldīšanas vai glabāšanas noteikumus. Ja sniegtais nodrošinājums ir skaidrā naudā, tas būtu jātur vai nu trešās personas kredītiestādē, vai kā noguldījums pie aizsardzības pircēja, abos gadījumos ievērojot prasību par minimālo kredītkvalitātes pakāpi.

(26)  Dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes, kas būtu atbildīgas par to prasību uzraudzību, kurām ir jāatbilst ▌sintētiskajai vērtspapīrošanai, lai tai varētu piešķirt VPS apzīmējumu. Kompetentā iestāde varētu būt tā pati iestāde, kas norīkota, lai uzraudzītu iniciatoru, sponsoru un SSPE, atbilstību tām prasībām, kurām ir jāatbilst tradicionālajai vērtspapīrošanai, lai tai varētu piešķirt VPS apzīmējumu. Šāda kompetentā iestāde, tāpat kā tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, var nebūt tā kompetentā iestāde, kuras atbildība ir uzraudzīt iniciatoru, sākotnējo aizdevēju, SSPE, sponsoru un ieguldītāju atbilstību prudenciālajiem pienākumiem, kas noteikti Regulas (ES) 2017/2402 5.–9. panta un atbilstība kuriem, ņemot vērā minēto pienākumu prudenciālo dimensiju, tika īpaši uzticēta kompetentajām iestādēm, kas atbild par attiecīgo finanšu iestāžu prudenciālo uzraudzību.

(27)   Lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz finanšu stabilitāti, īpaša regulējuma ieviešana VPS bilances vērtspapīrošanai būtu jāpapildina ar atbilstošu makroprudenciālo uzraudzību. Jo īpaši Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (11) , būtu jāuzrauga ar sintētisko vērtspapīrošanu saistītie makroprudenciālie riski un jānovērtē, vai tie ir pietiekamā mērā novirziti no finanšu sistēmas sistēmiskās daļas.

(28)   Nolūkā integrēt Regulā (ES) 2017/2402 ar ilgtspēju saistītas pārredzamības prasības EBI, cieši sadarbojoties ar Eiropas uzraudzības iestādēm (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (12) . un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI)), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (13) , būtu jāuzdod publicēt ziņojumu par konkrēta ilgtspējīgass vērtspapīrošanas regulējuma izveidi. Minētajā ziņojumā jo īpaši būtu pienācīgi jāizvērtē ilgtspējas faktoru ieviešana, samērīgu informācijas sniegšanas un pienācīgas pārbaudes prasību īstenošana, ar negatīvu ietekmi uz vidi, sociālo jomu un pārvaldību saistītās informācijas saturs, metodika un izklāsts un jebkāda iespējamā ietekme uz finanšu stabilitāti, kā arī Savienības vērtspapīrošanas tirgus paplašināšanu un banku aizdošanas spēju. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par konkrēta ilgtspējīgas vērtspapīrošanas regulējuma izveidi, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

(29)   Informācijas atklāšana ieguldītājiem par tādu risku integrāciju, kuri apdraud ilgtspēju, un to, kā ieguldījumu lēmumu pieņemšanā tiek ņemta vērā negatīva ietekme uz ilgtspēju, nav pietiekami attīstīta, jo uz šādu informācijas atklāšanu vēl neattiecas saskaņotas prasības. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2088 (14) , finanšu produktu izveidotājiem un galaieguldītāju finanšu konsultantiem ir pienākums ņemt vērā ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem un atklāt, kā to uzticamības pārbaudes politikā ir ņemta vērā šī svarīgākā negatīvā ietekme. Informācijas sniegšana par negatīvu ietekmi uz ilgtspēju tiek papildināta ar regulatīviem tehniskajiem standartiem, kurus EBI, EAAPI un EVTI (visas kopā “Eiropas uzraudzības iestādes”) kopīgi izstrādā attiecībā uz tās attiecīgās informācijas saturu, metodiku un izklāstu, kas jāatklāj saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088. VPS vērtspapīrošanas iniciatoriem vajadzētu būt arī iespējai atklāt konkrētu informāciju par to, kā tiek ņemta vērā negatīva ietekme uz ilgtspējas faktoriem, īpašu uzmanību pievēršot klimatam un cita veida ietekmei uz vidi, sociālo jomu un pārvaldību. Lai saskaņotu informācijas atklāšanu un nodrošinātu konsekvenci starp Regulu (ES) 2019/2088 un Regulu (ES) 2017/2402, Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotajai komitejai būtu jāizstrādā regulatīvi tehniskie standarti, pēc iespējas balstoties uz to darbu saistībā ar Regulu (ES) 2019/2088 un vajadzības gadījumā pielāgojot to vērtspapīrošanas īpatnībām.

(30)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, paplašināt VPS vērtspapīrošanas regulējumu, tajā ietverot arī ▌sintētisko vērtspapīrošanu, un likvidēt regulatīvos šķēršļus INRD vērtspapīrošanai, lai vēl vairāk palielinātu aizdevumu piešķiršanas spējas, nepazeminot prudenciālos standartus attiecībā uz banku aizdevumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(31)  Tādēļ Regula (ES) 2017/2402 būtu attiecīgi jāgroza.

(32)  Ņemot vērā nepieciešamību cik drīz vien iespējams ieviest mērķētus pasākumus, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos no Covid-19 krīzes, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/2402

Regulu (ES) 2017/2402 groza šādi:

(1)  regulas 2. pantam pievieno šādus punktus:"

“24) “ienākumus nenesošs riska darījums” jeb “INRD” ir riska darījums, kas atbilst jebkuram no Regulas (ES) Nr. 575/2013 47.a panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

   25) “INRD vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kas ir nodrošināta ar tādu ienākumus nenesošu riska darījumu portfeli, kuru nominālvērtība nav mazāka par 90 % no visa portfeļa nominālās vērtības iniciēšanas brīdī un vēlāk — gadījumā, ja aktīvi tiek pievienoti vai izņemti no bāzes portfeļa, lai to papildinātu vai pārstrukturētu, vai cita pamatota iemesla dēļ;
   26) “kredītaizsardzības līgums” ir līgums, kurš noslēgts starp iniciatoru un ieguldītāju par vērtspapīroto riska darījumu kredītriska pārvešanu no iniciatora uz ieguldītāju, izmantojot kredītu atvasinātos instrumentus vai ▌ garantijas, un kurā iniciators apņemas samaksāt ieguldītājam summu, kas zināma kā kredītaizsardzības prēmija, un ieguldītājs apņemas samaksāt kredītaizsardzības maksājumu iniciatoram summu, kas zināma kā kredītaizsardzības maksājums, gadījumā, ja iestājas kāds no līgumā noteiktajiem kredītnotikumiem;
   27) “kredītaizsardzības prēmija” ir summa, ko iniciators ir apņēmies samaksāt ieguldītājam saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu par ieguldītāja apsolīto kredītaizsardzību;
   28) “kredītaizsardzības maksājums” ir summa, ko ieguldītājs ir apņēmies samaksāt iniciatoram saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, ja iestājas kāds no kredītnotikumiem, kas definēti kredītaizsardzības līgumā ▌;
   29) “sintētiskā atlikusī starpība” ir summa, kuru iniciators saskaņā ar sintētiskās vērtspapīrošanas dokumentāciju līgumā ir paredzējis, lai absorbētu vērtspapīroto riska darījumu zaudējumus, kas varētu rasties pirms darījuma atmaksas termiņa ;
   30) “ilgtspējas faktori” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088* 2. panta 24. punktā definētie ilgtspējas faktori;
   31) “neatmaksājama pirkuma cenas atlaide” ir starpība starp bāzes portfeļa riska darījumu nesamaksāto atlikumu un cenu, par kādu iniciators šos riska darījumus pārdod SSPE, ja ne iniciatoram, ne sākotnējam aizdevējam šī starpība netiek atlīdzināta.

_______________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).”;

"

(2)   regulas 4. pantu groza šādi:

a)   panta a) punktu aizstāj ar šādu: "

“a) trešā valsts ir iekļauta sarakstā kā augsta riska trešā valsts, kuras nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmā ir stratēģiskas nepilnības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849* 9. pantu;

___________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;

"

b)   iekļauj šādu punktu: "

“aa) trešā valsts ir iekļauta ES saraksta ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, I pielikumā;”;

"

(c)   iekļauj šādu daļu: "

“Attiecībā uz SSPE, kas pēc ... [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena] izveidota jurisdikcijā, kura minēta II pielikumā, jo tā īsteno kaitējošu nodokļu režīmu, ieguldītājs paziņo par ieguldījumiem vērtspapīros, ko emitējusi minētā SSPE, tās dalībvalsts kompetentajām nodokļu iestādēm, kurā ieguldītājs ir rezidents nodokļu nolūkiem.”;

"

(3)   regulas 5. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu: "

“f) ienākumus nenesošiem riska darījumiem riska darījumu atlasē un to cenas noteikšanā piemēro labi izstrādātus standartus.”;

"

(4)  regulas 6. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktā pievieno šādas daļas:"

Mērot būtisko neto ekonomisko līdzdalību, riska paturētājs ņem vērā jebkādas maksas, ko var praksē izmantot, lai samazinātu reālo būtisko neto ekonomisko līdzdalību.

Tradicionālās INRD vērtspapīrošanas gadījumā šā punkta prasību var izpildīt arī parādus apkalpojošā sabiedrība, ja šī parādus apkalpojošā sabiedrība var pierādīt, ka tai ir pieredze tādu riska darījumu apkalpošanā, kas pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotajiem riska darījumiem, un ka tai ir labi dokumentēta un atbilstīga darbības politika, procedūras un riska pārvaldības kontrole riska darījumu apkalpošanas jomā.”;

"

b)  pantā iekļauj šādu punktu:"

“3.a Atkāpjoties no 3. punkta ▌, INRD vērtspapīrošanas gadījumā, ja ir bijusi vienošanās par neatmaksājamu pirkuma cenas atlaidi, būtiskās neto ekonomiskās līdzdalības paturēšana minētā punkta piemērošanas nolūkā nav mazāka par 5 % no vērtspapīroto riska darījumu , kas uzskatāmi par ienākumus nenesošiem riska darījumiem, neto vērtības un attiecīgā gadījumā no jebkādu ienākumus nesošu vērtspapīrotu riska darījumu nominālvērtības.

Ienākumus nenesoša riska darījuma neto vērtību aprēķina, neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi, par ko iniciēšanas brīdī panākta vienošanās atsevišķa vērtspapīrotā riska darījuma līmenī, vai attiecīgā gadījumā atbilstošo neatmaksājamās pirkuma cenas atlaides daļu, par ko panākta vienošanās pamatā esošo riska darījumu portfeļa līmenī, atskaitot no riska darījuma nominālvērtības vai attiecīgā gadījumā no tā neatmaksātās vērtības iniciēšanas brīdī. Turklāt, lai noteiktu vērtspapīroto ienākumus nenesošo riska darījumu neto vērtību, neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide var ietvert starpību starp to INRD vērtspapīrošanas laidienu nominālvērtību, kurus iniciators ir parakstījis turpmākai pārdošanai, un cenu, par kādu šos laidienus pirmo reizi pārdod nesaistītām trešām personām.”;

"

c)   panta 7. punktu groza šādi:

i)   pirmajā daļā pievieno šādus punktus: "

“f) riska paturēšanas kārtība saskaņā ar 3. un 3.a punktu INRD vērtspapīrošanas gadījumā;

   g) riska paturētājam samaksāto maksu ietekme uz reālo būtisko neto ekonomisko līdzdalību 1. punkta nozīmē.”;

"

ii)   otro daļu aizstāj ar šādu: "

“EBI līdz ... [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai šo regulatīvo tehnisko standartu projektu.”;

"

(5)  regulas 9. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:"

Atkāpjoties no pirmās daļas, attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem, kas bija ienākumus nenesošie riska darījumi laikā, kad iniciators tos iegādājās no attiecīgās trešās personas, riska darījumu atlasē un to cenas noteikšanā piemēro labi izstrādātus standartus.”;

"

(6)  regulas 18. panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“a) vērtspapīrošana atbilst visām šīs nodaļas 1., 2. vai 2.a iedaļā izklāstītajām prasībām, un ir sniegts paziņojums EVTI, ievērojot 27. panta 1. punktu; un”;

"

(7)  regulas 4. nodaļas 1. iedaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:"

“Prasības attiecībā uz tādu vienkāršu, pārredzamu un standartizētu tradicionālo vērtspapīrošanu, kas nav ABKV”

"

(8)  regulas 19. pantu groza šādi:

a)  panta nosaukumu aizstāj ar šādu:"

“Vienkārša, pārredzama un standartizēta tradicionālā vērtspapīrošana, kas nav ABKV”;

"

b)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Tradicionālie vērtspapīrošanas darījumi, izņemot ABKV programmas un ABKV darījumus, kuri atbilst 20., 21. un 22. pantā izklāstītajām prasībām, ir uzskatāmi par VPS.”;

"

(9)   regulas 22. pantu groza šādi:

a)   panta 4. punktā pievieno šādu daļu: "

“Atkāpjoties no pirmās daļas, iniciatori no 2021. gada 1. jūnija var nolemt publicēt pieejamo informāciju, kas saistīta ar svarīgāko negatīvo ietekmi uz to aktīvu ilgtspējas faktoriem, kuri tiek finansēti ar pamatā esošiem riska darījumiem.”;

"

b)   pievieno šādu punktu: "

“6. Līdz ... [trīs mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] EUI ar Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu saskaņā ar 10.–14. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 par šā panta 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saturu, metodiku un izklāstu attiecībā uz ilgtspējas rādītājiem, kas saistīti ar negatīvu ietekmi uz klimatu un citām nelabvēlīgām sekām uz vidi, sociālo jomu un pārvaldību.

Attiecīgā gadījumā pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektā ir atspoguļoti vai izmantoti regulatīvie tehniskie standarti, kas izstrādāti, ievērojot pilnvarojumu, kurš EUI piešķirts ar Regulu (ES) 2019/2088, jo īpaši tās 2.a pantu un 4. panta 6. un 7. punktu.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010.”;

"

(10)  regulā iekļauj šādu iedaļu:"

“2.a iedaļa

Prasības attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu bilances vērtspapīrošanu

26.a pants

Vienkārša, pārredzama un standartizēta bilances vērtspapīrošana

1.  Sintētisko vērtspapīrošanu, kas atbilst 26.b–26.e pantā noteiktajām prasībām, uzskata par VPS bilances vērtspapīrošanu.

2.  EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus par šīs regulas 26.b–26.e pantā noteikto prasību saskaņotu interpretēšanu un piemērošanu.

26.b pants

Prasības attiecībā uz vienkāršību

1.  Iniciators ir sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju vai ir licencēta Savienībā.

Iniciators, kurš savā vārdā pērk trešās personas riska darījumus un pēc tam tos vērtspapīro, saistībā ar minēto riska darījumu kredītiem, iekasēšanu, parāda pārstrukturēšanu un apkalpošanu, piemēro politiku, kas nav mazāk stingra par politiku, kuru iniciators piemēro salīdzināmiem riska darījumiem, kas nav nopirkti.

2.  Pamatā esošos riska darījumus iniciē kā daļu no iniciatora pamatdarbības.

3.  Darījuma slēgšanas dienā pamatā esošos riska darījumus tur iniciatora bilancē vai tās vienības bilancē, kas pieder tai pašai grupai, kurai pieder iniciators.

Piemērojot šo punktu, grupa ir kāda no turpmāk minētajām:

   a) tiesību subjektu grupa, kam piemēro prudenciālo konsolidāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
   b) grupa, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

4.  Iniciators nenodrošina riska darījumu pretvērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu kredītrisku, pārsniedzot aizsardzību, kas iegūta saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu.

5.  Kredītaizsardzības līgums atbilst kredītriska mazināšanas noteikumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 249. pantā, vai, ja minētais pants nav piemērojams, prasībām, kas nav mazāk stingras par minētajā pantā izklāstītajām prasībām.

6.  Iniciators iesniedz apliecinājumus un garantijas, ka ir izpildītas šādas prasības:

   a) iniciatoram vai tās grupas vienībai, pie kuras pieder iniciators, ir pilnas likumīgas un derīgas īpašumtiesības uz pamatā esošajiem riska darījumiem un ar tiem saistītajām papildu tiesībām;
   b) ja iniciators ir kredītiestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, vai apdrošināšanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1. punktā, iniciators vai vienība, kam piemēro konsolidēto uzraudzību, savā bilancē tur pamatā esošo riska darījumu kredītrisku;
   c) katrs pamatā esošais riska darījums dienā, kad tas tiek iekļauts vērtspapīrotajā portfelī, atbilst atbilstības kritērijiem un visiem kredītaizsardzības maksājuma nosacījumiem, izņemot kredītnotikuma iestāšanos, kā minēts 26.e panta 1. punktā, saskaņā ar vērtspapīrošanas dokumentācijā iekļauto kredītaizsardzības līgumu;
   d) ciktāl iniciatoram zināms, līgums par katru pamatā esošo riska darījumu ietver juridisku, spēkā esošu, saistošu un izpildāmu parādnieka pienākumu samaksāt minētajā līgumā norādītās naudas summas;
   e) pamatā esošie riska darījumi atbilst sākotnējās izvietošanas kritērijiem, kas ir ne mazāk stingri kā standarta sākotnējās izvietošanas kritēriji, kurus iniciators piemēro līdzīgiem riska darījumiem, kas nav vērtspapīroti;
   f) ciktāl iniciatoram zināms, neviens no parādniekiem dienā, kad attiecīgais pamatā esošais riska darījums tiek iekļauts vērtspapīrotajā portfelī, būtiski nav pārkāpis nevienu no saviem pienākumiem attiecībā uz pamatā esošo riska darījumu vai neizpildījis kādu no savām attiecīgajām saistībām;
   g) ciktāl iniciatoram zināms, darījuma dokumentācijā nav ietverta nepatiesa informācija par pamatā esošajiem riska darījumiem;
   h) darījuma slēgšanas brīdī vai tad, kad pamatā esošais riska darījums tiek iekļauts vērtspapīrotajā portfelī, līgums starp parādnieku un sākotnējo aizdevēju attiecībā uz šo pamatā esošo riska darījumu nav grozīts tā, ka ir ietekmēta minēto pamatā esošo riska darījumu izpildāmība vai iekasējamība.

7.  Pamatā esošie riska darījumi atbilst iepriekš noteiktiem, skaidriem un dokumentētiem atbilstības kritērijiem, kas neļauj pēc saviem ieskatiem veikt aktīvu šo riska darījumu portfeļa pārvaldību.

Piemērojot šo punktu, par aktīvu portfeļa pārvaldību neuzskata tādu ▌riska darījumu aizstāšanu, kuri pārkāpj apliecinājumus vai garantijas, un — gadījumos, kad vērtspapīrošana ietver papildināšanas periodu, — tādu riska darījumu pievienošanu, kuri atbilst definētajiem papildināšanas nosacījumiem.

Visi riska darījumi, ko pievieno pēc darījuma slēgšanas dienas, atbilst atbilstības kritērijiem, kas nav mazāk stingri kā tie, kurus piemēro pamatā esošo riska darījumu sākotnējā atlasē.

Pamatā esošo riska darījumu var izslēgt no darījuma, ja šis pamatā esošais riska darījums:

   a) ir pilnībā atmaksāts vai ir citādi beidzies tā termiņš;
   b) ir cedēts, pārdots vai atsavināts iniciatora parastās darījumdarbības gaitā, ar nosacījumu, ka šāda tiesību nodošana nav netiešs atbalsts, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 250. pantā;
   c) ir pakļauts izmaiņām, kas nav saistītas ar kredītu, piemēram, parāda refinansēšanai vai pārstrukturēšanai, un kas notiek minētā pamatā esošā riska darījuma parastās apkalpošanas gaitā; vai
   d) neatbilda atbilstības kritērijiem laikā, kad to iekļāva darījumā.

8.  Vērtspapīrošanu nodrošina ar portfeli, kas sastāv no aktīvu veida ziņā viendabīgiem pamatā esošiem riska darījumiem, ņemot vērā konkrētās iezīmes saistībā ar aktīvu veida naudas plūsmām, tostarp iezīmes saistībā ar to līguma noteikumiem, kredītrisku un priekšapmaksu. Pamatā esošo riska darījumu portfelis satur tikai vienu aktīvu veidu.

Pirmajā daļā minētie pamatā esošie riska darījumi ietver saistības, kas ir līgumiski saistošas un izpildāmas un kuru neizpildes gadījumā var pilnā apmērā vērsties pret debitoriem un attiecīgā gadījumā — pret galvotājiem.

Pirmajā daļā minētajiem pamatā esošajiem riska darījumiem ir noteiktas periodiskas maksājumu plūsmas, kuru daļas summas ziņā var atšķirties, attiecībā uz īres maksas, pamatsummas vai procentu maksājumiem vai jebkādām citām tiesībām saņemt ienākumus no aktīviem, ar ko atbalsta šādus maksājumus. Pamatā esošie riska darījumi var arī radīt ieņēmumus no jebkādu finansētu vai nomātu aktīvu pārdošanas.

Šā punkta pirmajā daļā minētie pamatā esošie riska darījumi neietver pārvedamus vērtspapīrus, kas definēti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunktā un kas nav uzņēmuma obligācijas, kuras nav iekļautas sarakstā tirdzniecības vietā.

9.  Pamatā esošie riska darījumi neietver nekādas vērtspapīrošanas pozīcijas.

10.  Sākotnējās izvietošanas standartus, kurus ievērojot, ir iniciēti pamatā esošie riska darījumi, un jebkuras būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem sākotnējās izvietošanas standartiem bez liekas kavēšanās pilnībā atklāj potenciālajiem ieguldītājiem. Pamatā esošos riska darījumus sākotnēji izvieto, paredzot tiesības pilnā apmērā vērsties pret parādnieku, kas nav SSPE. Kreditēšanas vai sākotnējās izvietošanas lēmumos attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem nav iesaistītas trešās personas.

Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kur pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei, aizdevumu portfelis neietver nekādus aizdevumus, kas ir tikuši piedāvāti tirgū un sākotnēji izvietoti ar pieņēmumu, ka aizdevuma pieteicējam vai attiecīgā gadījumā starpniekiem tika darīts zināms, ka aizdevējs sniegto informāciju varētu nebūt pārbaudījis.

Aizņēmēja kredītspējas novērtējums atbilst prasībām, kas izklāstītas Direktīvas 2008/48/EK 8. pantā vai Direktīvas 2014/17/ES 18. panta 1.–4. punktā, 18. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 18. panta 6. punktā, vai attiecīgā gadījumā līdzvērtīgām prasībām trešās valstīs.

Iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam ir specializētas zināšanas par tādu riska darījumu iniciēšanu, kuri pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem.

11.  Pamatā esošie riska darījumi atlases laikā ▌neietver riska darījumus, kam iestājusies saistību neizpilde Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta nozīmē, un riska darījumus ar debitoru vai galvotāju, kura kredītkvalitāte ir samazināta un par kuru saskaņā ar iniciatora vai sākotnējā aizdevēja rīcībā esošo informāciju ir zināms, ka:

   a) tas ir pasludināts par maksātnespējīgu vai tiesa tā kreditoriem ir piešķīrusi galīgas nepārsūdzamas izpildes tiesības vai tiesības uz materiālu zaudējumu atlīdzību maksājuma neveikšanas dēļ trijos gados pirms iniciēšanas dienas, vai arī ir noticis parādu pārstrukturēšanas process attiecībā uz tā ienākumus nenesošajiem riska darījumiem trijos gados pirms pamatā esošo riska darījumu atlases dienas, izņemot gadījumus, kad:
   i) pārstrukturētam pamatā esošam riska darījumam nav bijis jaunu nokavētu maksājumu kopš dienas, kad veikta pārstrukturēšana, kurai jābūt notikušai vismaz vienu gadu pirms pamatā esošo riska darījumu atlases dienas; un
   ii) informācijā, ko iniciators sniedzis saskaņā ar 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) punktu un e) punkta i) apakšpunktu, skaidri norādīta pārstrukturēto pamatā esošo riska darījumu daļa, pārstrukturēšanas laiks un sīkāks apraksts un to darbības rezultāti kopš pārstrukturēšanas dienas;
   b) pamatā esošā riska darījuma iniciēšanas dienā attiecīgā gadījumā ir bijis publiskā kredītreģistrā, kurā iekļautas personas ar negatīvu kredītvēsturi, vai, ja šāda publiska kredītreģistra nav, citā kredītreģistrā, kas ir pieejams iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam, vai
   c) tam ir tāds kredītnovērtējums vai kredītspējas novērtējums, kas liecina, ka līgumā paredzēto maksājumu neveikšanas risks ir ievērojami lielāks nekā salīdzināmiem iniciatora turētiem riska darījumiem, kuri nav vērtspapīroti.

12.  Laikā, kad pamatā esošos riska darījumus iekļauj darījumā, parādnieki ir veikuši vismaz vienu maksājumu, izņemot gadījumus, kad:

   a) vērtspapīrošana ir atjaunojama vērtspapīrošana, kas nodrošināta ar riska darījumiem, kuri maksājami vienā maksājumā vai kuru termiņš ir mazāks par vienu gadu, bez ierobežojuma iekļaujot mēneša maksājumus par atjaunojamiem kredītiem; vai
   b) riska darījums atspoguļo tāda riska darījuma refinansēšanu, kurš jau ir iekļauts darījumā.

13.  EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, sīkāk precizējot, kuri 8. punktā minētie pamatā esošie riska darījumi ir uzskatāmi par viendabīgiem.

Attiecīgo regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI līdz ... [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.– 14. pantu.

26.c pants

Prasības attiecībā uz standartizēšanu

1.  Iniciators vai sākotnējais aizdevējs ievēro riska paturēšanas prasību saskaņā ar 6. pantu.

2.  Procentu likmju un valūtas riskus, kas izriet no vērtspapīrošanas, un to iespējamo ietekmi uz maksājumiem iniciatoram un ieguldītājiem apraksta darījuma dokumentācijā. Šos riskus pienācīgi mazina, un atklāj informāciju par visiem šajā nolūkā veiktajiem pasākumiem. Ikvienu nodrošinājumu, ar ko nodrošina ieguldītāja saistības saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, denominē tajā pašā valūtā, kurā denominēts kredītaizsardzības maksājums.

Ja vērtspapīrošanā izmanto SSPE, SSPE saistību summa attiecībā uz procentu maksājumiem ieguldītājiem katrā maksājumu dienā ir vienāda ar SSPE ienākumu summu no iniciatora un jebkādiem nodrošinājuma līgumiem vai mazāka par to.

Pamatā esošo riska darījumu portfelī neiekļauj atvasinātos instrumentus, izņemot gadījumus nolūkā ierobežot pamatā esošo riska darījumu procentu likmju risku vai valūtas risku. Minētos atvasinātos instrumentus sākotnēji izvieto un dokumentē atbilstīgi starptautisko finanšu jomā pieņemtajiem kopīgajiem standartiem.

3.  Jebkādi ar atsauces vērtību saistīti procentu maksājumi attiecībā uz darījumu ir balstīti uz kādu no šādiem rādītājiem:

   a) vispārēji izmantotām tirgus procentu likmēm vai vispārēji izmantotām nozares likmēm, kas atspoguļo līdzekļu izmaksas, un neatsaucas uz sarežģītām formulām vai atvasinātajiem instrumentiem;
   b) ienākumiem, ko rada ieguldītāja saistību nodrošinājums saskaņā ar aizsardzības līgumu.

Jebkādi ar atsauces vērtību saistīti procentu maksājumi par pamatā esošiem riska darījumiem ir balstīti uz vispārēji izmantotām tirgus procentu likmēm vai vispārēji izmantotām nozares likmēm, kas atspoguļo līdzekļu izmaksas, un neizmanto sarežģītas formulas vai atvasinātos instrumentus.

4.  Pēc izpildes notikuma attiecībā uz iniciatoru ieguldītājam ir atļauts veikt izpildi nodrošinošu darbību ▌.

Vērtspapīrošanas gadījumā, izmantojot SSPE, ja ir iesniegts paziņojums par kredītaizsardzības līguma izpildi vai izbeigšanu, SSPE neietur nekādu naudas summu, kura pārsniedz to, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu minētās SSPE operatīvo darbību, aizsardzības maksājumus par pamatā esošajiem riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības un kuri izbeigšanas brīdī joprojām tiek pārstrukturēti, vai atmaksu ieguldītājiem, kas tiem pienākas saskaņā ar vērtspapīrošanas līguma noteikumiem.

5.  Zaudējumus sadala vērtspapīrošanas pozīcijas turētājiem laidienu prioritātes secībā, sākot ar zemākās prioritātes laidienu.

Visiem laidieniem piemēro secīgu amortizāciju, lai noteiktu laidienu neatmaksāto summu katrā maksājuma dienā, sākot ar augstākās prioritātes laidienu.

Atkāpjoties no otrās daļas, darījumi, kuriem ir raksturīga nesecīga maksājumu prioritāte, ietverizraisītājnotikumus, kas attiecas uz pamatā esošo riska darījumu rezultātiem, novedot pie maksājumu prioritātes, kura atjauno amortizāciju uz secīgiem maksājumiem prioritātes secībā. Šādos ar rezultātiem saistītos izraisītājnotikumos ietilpst ▌vismaz:

   a) vai nu to riska darījumu kumulatīvās summas pieaugums, kuros netiek pildītas saistības, vai uzkrāto zaudējumu pieaugums, kas pārsniedz noteiktu procentuālo daļu no pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksātās summas;
   b) viens papildu retrospektīvs izraisītājnotikums; un
   c) viens prospektīvs izraisītājnotikums.

EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par darbības izraisītājnotikumu specifikāciju un attiecīgā gadījumā par to kalibrēšanu.

EBI līdz 2021. gada 30. jūnijam iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot ceturtajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

Laidieniem amortizējoties, nodrošinājuma summu, kas vienāda ar minēto laidienu amortizācijas summu, atmaksā ieguldītājiem, ar noteikumu, ka ieguldītāji minētos laidienus ir nodrošinājuši.

Ja saistībā ar pamatā esošajiem riska darījumiem ir iestājies 26.e pantā minētais kredītnotikums un parāda pārstrukturēšana attiecībā uz šiem riska darījumiem nav pabeigta, kredītaizsardzības summa, kas atlikusi jebkurā maksājuma dienā, ir vismaz vienāda ar minēto pamatā esošo riska darījumu nesamaksāto nominālo summu, no kuras atskaitīti jebkādi starpposma maksājumi, kas veikti saistībā ar šiem pamatā esošajiem riska darījumiem.

6.  Ja vērtspapīrošana ir atjaunojama vērtspapīrošana, darījuma dokumentācijā iekļauj atbilstīgus priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumus vai izraisītājnotikumus atjaunošanas laikposma izbeigšanai, ietverot vismaz šādu informāciju:

   a) pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanās līdz iepriekš noteiktam slieksnim vai zemāk par to;
   b) zaudējumu palielināšanās virs iepriekš noteikta sliekšņa;
   c) nespēja noteiktā laikposmā pietiekamā apjomā piesaistīt jaunus pamatā esošus riska darījumus, kas atbilst iepriekš noteiktai kredītkvalitātei.

7.  Darījuma dokumentācijā skaidri norāda:

   a) ciktāl attiecas parādus apkalpojošās sabiedrības, uzticības personas un citu papildpakalpojumu sniedzēju, kā arī 26.e panta 4. punktā minētā pārbaudes aģenta–trešās personas līgumiskās saistības, pienākumus un atbildību;
   b) noteikumus, kas nodrošina parādus apkalpojošās sabiedrības, pilnvarotās personas, citu papildpakalpojumu sniedzēju vai 26.e panta 4. punktā minētā pārbaudes aģenta–trešās personas aizstāšanu kāda no minēto pakalpojumu sniedzēju saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā, ja minētie pakalpojumu sniedzēji nav iniciators, tādā veidā, kas neizraisa minēto pakalpojumu sniegšanas izbeigšanu;
   c) apkalpošanas procedūras, kas attiecas uz pamatā esošajiem riska darījumiem darījumu slēgšanas dienā un pēc tam, un apstākļus, kādos minētās procedūras var mainīt;
   d) apkalpošanas standartus, kurus parādus apkalpojošajai sabiedrībai ir jāievēro, apkalpojot pamatā esošos riska darījumus visā vērtspapīrošanas laikā.

8.  Parādus apkalpojošai sabiedrībai ir specializētas zināšanas, lai apkalpotu riska darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem, un rūpīgi dokumentēta un pienācīga politika, procedūras un risku pārvaldības kontroles saistībā ar riska darījumu apkalpošanu.

Parādus apkalpojošā sabiedrība pamatā esošajiem riska darījumiem piemēro apkalpošanas procedūras, kas ir vismaz tikpat stingras kā tās, kuras iniciators piemēro līdzīgiem riska darījumiem, kas nav vērtspapīroti.

9.  Iniciators pastāvīgi uztur atjauninātu atsauces reģistru, lai jebkurā brīdī identificētu pamatā esošos riska darījumus. Minētajā reģistrā norāda atsauces parādniekus, atsauces saistības, no kurām izriet pamatā esošie riska darījumi, un — par katru pamatā esošo riska darījumu — nominālo summu, kas ir aizsargāta un nav atmaksāta.

10.  Darījuma dokumentācijā ietver skaidrus noteikumus, kas palīdz laikus risināt konfliktus starp dažādām ieguldītāju kategorijām. Ja vērtspapīrošanā izmanto SSPE, balsstiesības tiek skaidri noteiktas un piešķirtas parādzīmju turētājiem, un tiek skaidri norādīta tās uzticības personas un citu vienību atbildība, kurām ir fiduciāri pienākumi pret ieguldītājiem.

26.d pants

Prasības attiecībā uz pārredzamību

1.  Iniciators pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamus datus par statiskiem un dinamiskiem vēsturiskiem rādītājiem par saistību neizpildi un zaudējumiem, piemēram, datus par pārkāpumiem un saistību neizpildi, attiecībā uz riska darījumiem, kas būtībā ir līdzīgi riska darījumiem, kuri tiek vērtspapīroti, un šādu datu avotus un pamatojumu apgalvojumam par līdzību. Šādi dati attiecas uz vismaz piecu gadu laikposmu.

2.  Pirms darījuma noslēgšanas atbilstoša un neatkarīga puse veic pamatā esošo riska darījumu izlases ārēju pārbaudi, tostarp pārbaudot, vai pamatā esošie riska darījumi ir atbilstīgi kredītaizsardzībai saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu.

3.  Iniciators pirms vērtspapīrošanas cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu saistību naudas plūsmas modeli, kas precīzi atspoguļo līgumattiecības starp pamatā esošajiem riska darījumiem un maksājumiem starp iniciatoru, ieguldītājiem, citām trešām personām un, ja piemērojams, SSPE, un pēc cenas noteikšanas minēto modeli dara pieejamu ieguldītājiem un — pēc pieprasījuma — potenciālajiem ieguldītājiem.

4.  Tādas vērtspapīrošanas gadījumā, kur pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa vai automobiļa iegādei vai automobiļa izpirkumnomas darījumi, iniciators kā daļu no informācijas, ko atklāj, ievērojot 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) punktu, publicē pieejamo informāciju par to aktīvu vidisko sniegumu, kuri finansēti ar šādiem aizdevumiem mājokļa vai automobiļa iegādei vai automobiļu izpirkumnomas darījumiem.

Atkāpjoties no pirmās daļas, iniciatorino 2021. gada 1. jūnija var nolemt publicēt pieejamo informāciju, kas saistīta ar aktīvu, kuri finansēti ar pamatā esošiem riska darījumiem, svarīgāko negatīvo ietekmi uz to ilgtspējas faktoriem.

5.  Iniciators ir atbildīgs par 7. panta noteikumu ievērošanu. Regulas 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) punktā prasīto informāciju pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu pēc viņu pieprasījuma. 7. panta 1. punkta pirmās daļas b)–d) punktā prasīto informāciju pirms cenas noteikšanas dara pieejamu vismaz projekta jeb sākotnējā formā. ▌Dokumentācijas galīgo versiju ieguldītājiem dara pieejamu vēlākais 15 dienas pēc darījuma noslēgšanas.

6.  Līdz ... [trīs mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] EUI ar Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas starpniecību saskaņā ar 10.–14. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par šā panta 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saturu, metodiku un izklāstu attiecībā uz ilgtspējas rādītājiem saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz klimatu un citām nelabvēlīgām sekām uz vidi, sabiedrību un pārvaldību.

Attiecīgā gadījumā šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektā ir atspoguļoti vai izmantoti regulatīvie tehniskie standarti, kas izstrādāti saskaņā ar pilnvarojumu, kurš EUI piešķirts ar Regulu (ES) 2019/2088, jo īpaši tās 2.a pantu un 4. panta 6. un 7. punktu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar 10.–14. pantu Regulās (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010.

26.e pants

Prasības attiecībā uz kredītaizsardzības līgumu, pārbaudes aģentu–trešo personu un sintētisko atlikušo starpību

1.  Kredītaizsardzības līgums attiecas vismaz uz šādiem kredītnotikumiem:

   a) ja riska pārvešanai izmanto garantijas — uz kredītnotikumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 215. panta 1. punkta a) apakšpunktā;
   b) ja riska pārvešanai izmanto kredītu atvasinātos instrumentus — uz kredītnotikumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 216. panta 1.punkta a) apakšpunktā.

Visus kredītnotikumus dokumentē.

Pārskatīšanas pasākumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 47.b panta nozīmē, kurus piemēro pamatā esošajiem riska darījumiem, neizslēdz atbilstīgu kredītnotikumu izraisīšanu.

2.  Kredītaizsardzības maksājumu pēc kredītnotikuma iestāšanās aprēķina, pamatojoties uz faktiskajiem zaudējumiem, kas radušies iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam un ko pārstrukturē saskaņā ar to standarta atgūšanas politiku un procedūrām attiecībā uz konkrētajiem riska darījumu veidiem, un reģistrē to finanšu pārskatos maksājuma veikšanas laikā. Galīgo kredītaizsardzības maksājumu veic noteiktā laikposmā pēc konkrētā pamatā esošā riska darījuma parāda pārstrukturēšanas, ja parāda pārstrukturēšana tiek pabeigta pirms juridiski noteiktā termiņa vai kredītaizsardzības līguma priekšlaicīgas izbeigšanas.

Starpposma kredītaizsardzības maksājumu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 1. punktā minētā kredītnotikuma iestāšanās gadījumos, kad parāda pārstrukturēšana attiecībā uz zaudējumiem, kas saistīti ar konkrētu pamatā esošo riska darījumu, nav pabeigta līdz minētā sešu mēnešu perioda beigām. Starpposma kredītaizsardzības maksājums ir vismaz lielākais no šādiem rādītājiem:

   a) paredzamo zaudējumu summa, kas ir līdzvērtīga vērtības samazinājumam, ko iniciators reģistrējis savos finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu starpposma maksājuma veikšanas laikā, pieņemot, ka kredītaizsardzības līguma nav un tas nesedz nekādus zaudējumus;
   b) ja piemērojams — paredzamo zaudējumu apmērs, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu.

Kad ir veikts starpposma kredītaizsardzības maksājums, veic pirmajā daļā minēto galīgo kredītaizsardzības maksājumu, lai zaudējumu starpposma norēķinu pielāgotu faktiskajiem zaudējumiem.

Starpposma un galīgā kredītaizsardzības maksājuma aprēķināšanas metodi precizē kredītaizsardzības līgumā.

Kredītaizsardzības maksājums ir proporcionāls attiecīgā pamatā esošā riska darījuma, uz kuru attiecas kredītaizsardzības līgums, neatmaksātās nominālās summas daļai.

Iniciatora tiesības saņemt kredītaizsardzības maksājumu ir izpildāmas. Summas, kas ieguldītājiem jāmaksā saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, skaidri norāda kredītaizsardzības līgumā, un tās ir ierobežotas. Šīs summas ir iespējams aprēķināt jebkuros apstākļos. Kredītaizsardzības līgumā skaidri norāda apstākļus, kādos ieguldītājiem ir jāveic maksājumi. Panta 4. punktā minētais pārbaudes aģents–trešā persona novērtē, vai šādi apstākļi ir radušies.

Kredītaizsardzības maksājuma summu aprēķina tā individuālā pamatā esošā riska darījuma līmenī, attiecībā uz kuru ir iestājies kredītnotikums.

3.  Kredītaizsardzības līgumā norāda maksimālo pagarinājumu, ko piemēro parāda pārstrukturēšanai, kas attiecas uz tiem pamatā esošajiem riska darījumiem, attiecībā uz kuriem ir iestājies 1. punktā minētais kredītnotikums, bet attiecībā uz kuriem līdz juridiski noteiktajam dzēšanas termiņam vai kredītaizsardzības līguma priekšlaicīgai izbeigšanai parāda pārstrukturēšana nav pabeigta. Šāds pagarinājums nav ilgāks par diviem gadiem. Kredītaizsardzības līgumā paredz, ka līdz minētā pagarinājuma beigām veic galīgo kredītaizsardzības maksājumu, pamatojoties uz iniciatora galīgo zaudējumu aplēsi, ko iniciatoram tajā laikā vajadzētu būt reģistrējušam savos finanšu pārskatos, pieņemot, ka kredītaizsardzības līgums nepastāv un nesedz nekādus zaudējumus.

Ja kredītaizsardzības līgums tiek izbeigts, parāda pārstrukturēšana attiecībā uz visiem neatmaksātajiem kredītnotikumiem, kas iestājušies pirms šīs izbeigšanas, turpinās tādā pašā veidā, kā aprakstīts pirmajā daļā.

Kredītaizsardzības prēmijas, kas jāmaksā saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, strukturē kā atkarīgas no ienākumus nesošu vērtspapīrotu riska darījumu neatmaksātās nominālās summas attiecīgā maksājuma veikšanas brīdī, un tās atspoguļo aizsargātā laidiena risku. Šajā nolūkā kredītaizsardzības līgumā nenosaka garantētās prēmijas, prēmiju priekšmaksājumus, atlaižu mehānismus vai citus mehānismus, ar kuriem var izvairīties no zaudējumu faktiskās attiecināšanas uz ieguldītājiem vai tos attiecināt mazākā mērā, vai daļu no samaksātajām prēmijām atmaksāt iniciatoram pēc darījuma termiņa beigām.

Atkāpjoties no šā punkta trešās daļas, prēmiju priekšmaksājumi ir atļauti ar nosacījumu, ka tiek ievēroti valsts atbalsta noteikumi, ja dalībvalsts tiesību aktos ir īpaši paredzēta garantiju sistēma un ja tai piemēro atbalsta garantiju, ko sniedz jebkura no Regulas (ES) Nr. 575/2013 214. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām vienībām.

Darījuma dokumentācijā apraksta, kā tiek aprēķināta kredītaizsardzības prēmija un visi parādzīmju kuponi, ja tādi ir, attiecībā uz katru maksājuma dienu visā vērtspapīrošanas laikā.

Ieguldītāju tiesības saņemt kredītaizsardzības prēmijas ir izpildāmasi.

4.  Iniciators pirms darījuma slēgšanas dienas ieceļ pārbaudes aģentu–trešo personu. Pārbaudes aģents–trešā persona attiecībā uz katru pamatā esošo riska darījumu, par kuru ir sniegts paziņojums par kredītnotikumu, pārbauda vismaz visus šādus elementus:

   a) vai paziņojumā par kredītnotikumu minētais kredītnotikums ir tāds, kā noteikts kredītaizsardzības līguma noteikumos;
   b) vai pamatā esošais riska darījums attiecīgā kredītnotikuma iestāšanās brīdī bija iekļauts atsauces portfelī;
   c) vai pamatā esošais riska darījums laikā, kad to iekļāva atsauces portfelī, atbilda atbilstības kritērijiem;
   d) ja pamatā esošs riska darījums pievienots vērtspapīrošanai papildināšanas rezultātā — vai šāda papildināšana atbilda papildināšanas nosacījumiem;
   e) vai galīgo zaudējumu summa atbilst zaudējumiem, ko iniciators reģistrējis savā peļņas un zaudējumu pārskatā;
   f) vai laikā, kad tiek veikts galīgais kredītaizsardzības maksājums, zaudējumi, kas attiecas uz pamatā esošajiem riska darījumiem, ir pareizi sadalīti starp ieguldītājiem.

Pārbaudes aģents–trešā persona ir neatkarīgs no iniciatora un ieguldītājiem, un attiecīgā gadījumā no SSPE un ir piekritis tā iecelšanai par pārbaudes aģentu–trešo personu līdz darījuma slēgšanas dienai.

Pārbaudes aģents–trešā persona var veikt pārbaudi izlases veidā, nevis pārbaudot katru individuālo pamatā esošo riska darījumu, par kuru tiek prasīts kredītaizsardzības maksājums. Tomēr ieguldītāji var pieprasīt jebkura konkrēta pamatā esošā riska darījuma atbilstības pārbaudi, ja tie nav apmierināti ar izlases veida pārbaudi.

Iniciators darījuma dokumentācijā iekļauj apņemšanos sniegt pārbaudes aģentam–trešai personai visu informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu pirmajā daļā noteikto prasību izpildi.

5.  Iniciators var izbeigt darījumu pirms termiņa tikai šādos gadījumos:

   a) ieguldītāja maksātnespēja;
   b) ieguldītājs nav samaksājis saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu maksājamās summas vai nav izpildījis darījuma dokumentos noteiktas būtiskas saistības;
   c) attiecīgi regulatīvi notikumi, tostarp:
   i) attiecīgas izmaiņas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, attiecīgas izmaiņas, ko kompetentās iestādes veikušas šādu tiesību aktu oficiāli publicētās interpretācijās, ja tādas ir, vai attiecīgas izmaiņas darījuma aplikšanas ar nodokli vai tā uzskaites režīmā, kurām ir būtiska negatīva ietekme uz darījuma ekonomisko efektivitāti, katrā no gadījumiem — salīdzinājumā ar to, kas bija paredzēts darījuma slēgšanas brīdī, un ko tolaik nevarēja pamatoti sagaidīt;
   ii) kompetentās iestādes konstatējums, ka iniciatoram vai jebkurai iniciatora filiālei attiecībā uz vērtspapīrošanu nav vai vairs nav atļauts atzīt būtiska kredītriska pārvešanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 245. panta 2. vai 3. punktu;
   d) tiek izmantota iespēja atsaukt darījumu noteiktā brīdī (atsaukums noteiktā brīdī), ja laikposms, mērot no darījuma slēgšanas dienas, ir vienāds ar vai ilgāks par sākotnējā atsauces portfeļa vidējo svērto darbības laiku darījuma slēgšanas dienā;
   e) tiek izmantota Regulas (ES) Nr. 575/2013 242. panta 1. punktā definētā dzēšanas iespēja;
   f) nefondētās kredītaizsardzības gadījumā ieguldītājs vairs nav uzskatāms par atbilstošu aizsardzības devēju saskaņā ar 8. punktā noteiktajām prasībām.

Darījuma dokumentācijā norāda, vai attiecīgajā darījumā ir ietvertas kādas no d) un e) apakšpunktā minētajām atsaukšanas tiesībām un kā šādas atsaukšanas tiesības ir strukturētas.

Šā punkta d) apakšpunkta nolūkos atsaukums noteiktā brīdī nav strukturēts tā, lai izvairītos no zaudējumu attiecināšanas uz kredītkvalitātes uzlabojumu pozīcijām vai citām ieguldītāju turētām pozīcijām, un nav arī citādi strukturēts, lai nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumus.

Atsaukuma noteiktā brīdī izmantošanas gadījumā iniciatori paziņo kompetentajām iestādēm par to, kā tiek pildītas otrajā un trešajā daļā minētās prasības, tostarp, pamatojot šāda atsaukuma izmantošanu un norādot ticamu pārskatu, kas parāda, ka atsaukuma izmantošanas iemesls nav pamatā esošo aktīvu kvalitātes pasliktināšanās.

Attiecībā uz fondēto kredītaizsardzību, beidzoties kredītaizsardzības līgumam, nodrošinājumu atdod ieguldītājiem, ievērojot laidienu prioritāro secību saskaņā ar attiecīgo maksātnespējas tiesību aktu noteikumiem, kas piemērojami iniciatoram.

6.  Ieguldītāji nevar izbeigt darījumu pirms termiņa kāda cita iemesla dēļ, izņemot to, ka iniciators nav samaksājis kredītaizsardzības prēmiju vai ir citādi būtiski pārkāpis līgumsaistības.

7.  Iniciators var uzņemties saistības attiecībā uz sintētisko atlikušo starpību, kas ir pieejama kā kredītkvalitātes uzlabojums ieguldītājiem, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

   a) sintētiskās atlikušās starpības summa, ko iniciators apņemas izmantot kā kredītkvalitātes uzlabojumu katrā maksājuma periodā, ir norādīta darījuma dokumentācijā un izteikta kā fiksēta procentuālā daļa no kopējā neatmaksātā portfeļa atlikuma attiecīgā maksājuma perioda sākumā (fiksētā sintētiskā atlikusī starpība);
   b) sintētisko atlikušo starpību, ko neizmanto, lai segtu kredītzaudējumus, kuri rodas katrā maksājuma periodā, atmaksā iniciatoram;
   c) iniciatoriem, kuri izmanto IRB pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. pantā, kopējā summa, par kuru uzņemtas saistības, gadā nav lielāka par visu minētajā gada pamatā esošo riska darījumu viena gada regulatīvajām paredzamo zaudējumu summām, kas aprēķinātas saskaņā ar minētās regulas 158. pantu;
   d) iniciatoriem, kuri neizmanto IRB pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. pantā, pamatā esošā portfeļa viena gada paredzamo zaudējumu aprēķinu skaidri nosaka darījuma dokumentācijā;
   e) darījuma dokumentācijā ir norādīti šajā punktā izklāstītie nosacījumi.

8.  Kredītaizsardzības līgums ir:

   a) garantija, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā izklāstītajām prasībām, ar kuru kredītrisks tiek pārvests jebkurai no Regulas (ES) Nr. 575/2013 214. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā uzskaitītajām struktūrām, ar nosacījumu, ka riska darījumi ar ieguldītāju atbilst 0 % riska pakāpei saskaņā ar minētās regulas trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
   b) garantija, kas atbilst prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā, un kam izmanto atbalsta garantiju, kuru piešķīrusi jebkura no šā punkta a) apakšpunktā minētajām struktūrām; vai
   c) cita veida kredītaizsardzība, kura nav minēta šā punkta a) un b) apakšpunktā, garantijas, kredīta atvasinātā instrumenta vai ar kredītrisku saistītas parādzīmes veidā, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 249. pantā noteiktajām prasībām, ar noteikumu, ka ieguldītāja pienākumi ir nodrošināti ar nodrošinājumu, kas atbilst šā panta 9. un 10. punktā noteiktajām prasībām.

9.  Cita veida kredītaizsardzība, kas minēta 8. punkta c) apakšpunktā, atbilst šādām prasībām:

   a) iniciatora tiesības izmantot nodrošinājumu, lai īstenotu ieguldītāju aizsardzības maksājumu saistības, ir izpildāmas, un minēto tiesību izpildamība tiek nodrošināta, izmantojot atbilstīgus nodrošinājuma līgumus;
   b) ieguldītāju tiesības atdot atpakaļ jebkādu nodrošinājumu, kas nav izmantots, lai izpildītu aizsardzības maksājumus, ja vērtspapīrošana ir noslēgta vai līdz ar laidienu amortizēšanu, ir izpildāmas;
   c) ja nodrošinājums ir ieguldīts vērtspapīros, darījuma dokumentācijā ir izklāstīti šādu vērtspapīru atbilstības kritēriji un glabāšanas kārtība.

Darījuma dokumentācijā norāda, vai ieguldītāji joprojām ir pakļauti iniciatora kredītriskam.

Iniciators iegūst kvalificēta juridiskā padomnieka atzinumu, kas apstiprina, ka kredītaizsardzība ir izpildāma visās attiecīgajās jurisdikcijās.

10.  Ja tiek sniegta cita veida kredītaizsardzība saskaņā ar šā panta 8. punkta c) apakšpunktu, iniciators un ieguldītājs izmanto augstas kvalitātes nodrošinājumu, kas ir kāds no turpmāk minētajiem:

   a) nodrošinājums to 0 % riska svērto parāda vērtspapīru veidā, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā un atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
   i) šiem parāda vērtspapīriem atlikušais maksimālais termiņš ir trīs mēneši, kas nav ilgāks par atlikušo laiku līdz nākamajai maksājuma dienai;
   ii) šos parāda vērtspapīrus var izpirkt skaidrā naudā tādā apjomā, kas ir vienāds ar aizsargātā laidiena nesamaksāto atlikumu;
   iii) šos parāda vērtspapīrus tur no iniciatora un ieguldītājiem neatkarīgs depozitārijs;
   b) nodrošinājums naudas veidā, kas tiek turēts trešās personas kredītiestādē ar3. vai augstāku kredītkvalitātes pakāpi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 136. pantā izklāstītajai attiecināšanai.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, tikai iniciators var izmantot augstas kvalitātes nodrošinājumu skaidras naudas noguldījuma veidā pie iniciatora vai vienā no tā filiālēm, ja iniciatora vai vienas no tā filiālēm kredītkvalitātes pakāpe atbilst vismaz 2. pakāpei atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 136. pantā minētajai attiecināšanai, ja ieguldītājs galīgajā darījuma dokumentācijā ir devis nepārprotamu piekrišanu pēc tam, kad tas ir veicis uzticamības pārbaudi saskaņā ar šīs regulas 5. pantu, tostarp visu attiecīgo darījuma partneru kredītriska novērtēšanu.

Kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar 29. panta 5. punktu, pēc apspriešanās ar EBI var atļaut iniciatoram vai vienai no tā filiālēm, ja iniciators vai viena no tā filiālēm atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, sniegt nodrošinājumu skaidras naudas veidā ar noteikumu, ka iespējams dokumentēt tirgus grūtības, objektīvus šķēršļus, kas saistīti ar iestādes dalībvalstij piešķirto kredītkvalitātes pakāpi, vai būtiskas potenciālas koncentrācijas problēmas attiecīgajā dalībvalstī sakarā ar otrajā daļā minētās prasības par kredītkvalitātes 2. pakāpi kā minimālo pakāpi, piemērošanu.

▌Ja trešās personas kredītiestāde vai iniciators vai viena no tā filiālēm vairs neatbilst minimālajai kredītkvalitātes ▌pakāpei, nodrošinājumu deviņu mēnešu laikā pārved trešās personas kredītiestādei ar 3. vai augstāku kredītkvalitātes pakāpi vai nodrošinājumu iegulda vērtspapīros, kas atbilst šā punkta pirmās daļas a) punktā noteiktajiem kritērijiem.

Šajā punktā noteiktās prasības uzskata par izpildītām attiecībā uz ieguldījumiem iniciatora emitētās ar kredītrisku saistītās parādzīmēs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 218. pantu.

EBI uzrauga šajā pantā minētās nodrošinājuma prakses piemērošanu, īpašu uzmanību pievēršot darījuma partnera kredītriskam un citiem no šādas nodrošinājuma prakses izrietošiem ekonomiskajiem un finanšu riskiem, ar ko ieguldītāji saskaras.

EBI līdz … [24 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai ziņojumu par saviem konstatējumiem.

Komisija līdz ... [30 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas], pamatojoties uz minēto EBI ziņojumu, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šā panta piemērošanu, īpašu uzmanību pievēršot darījumu partnera kredītriska pārmērīgas uzkrāšanās riskam finanšu sistēmā, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību akta priekšlikumu šā panta grozīšanai.

"

(11)  regulas 27. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Iniciatori un sponsori, izmantojot šā panta 7. punktā minēto veidni, kopīgi paziņo EVTI, ja vērtspapīrošana atbilst 19.–22. pantā, 23.–26. pantā vai 26.a–26.e pantā izklāstītajām prasībām (“VPS paziņojums”). Attiecībā uz ABKV programmu – tikai sponsors ir atbildīgs par minētās programmas paziņošanu un – minētajā programmā – par ABKV darījumu atbilstību 24. pantam. ▌Sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā par paziņošanu ir atbildīgs tikai iniciators.”;

VPS paziņojums satur iniciatora un sponsora sniegtu paskaidrojumu par to, kā ir nodrošināta atbilstība VPS kritērijiem, kas izklāstīti 20.–22. pantā, 24.–26. pantā ▌vai 26.b–26.e pantā.”;

"

b)  panta 2. punktu groza šādi:

i)  pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"

“Lai pārbaudītu, vai vērtspapīrošana atbilst 19.–22. pantam, 23.–26. pantam ▌vai 26.a–26.e pantam, iniciators, sponsors vai SSPE var izmantot tādas trešās personas pakalpojumus, kurai sniegta atļauja saskaņā ar 28. pantu.”;

"

ii)  otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"

“Ja iniciators, sponsors vai SSPE izmanto saskaņā ar 28. pantu atļauju saņēmušas trešās personas pakalpojumu, lai novērtētu, vai vērtspapīrošana atbilst 19.–22. pantam, 23.–26. pantam ▌vai 26.a–26.e pantam, VPS paziņojumā iekļauj paziņojumu, ka atbilstību VPS kritērijiem ir apstiprinājusi minētā trešā persona, kurai ir sniegta atļauja.”;

"

c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Iniciators un — attiecīgā gadījumā — sponsors nekavējoties paziņo EVTI un informē savu kompetento iestādi, ja vērtspapīrošana vairs neatbilst 19.–22. pantā, 23.–26. pantā vai 26.a–26.e pantā izklāstītajām prasībām.”;

"

d)  panta 5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"

“EVTI savā oficiālajā tīmekļa vietnē uztur sarakstu ar visiem vērtspapīrošanas darījumiem, par kuriem iniciatori un sponsori tai ir paziņojuši, ka tie atbilst 19.–22. panta, 23.–26. panta vai 26.a–26.e pantā izklāstītajām prasībām.”;

"

e)  panta 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI līdz ... [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai.”;

"

f)  panta 7. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

Attiecīgo īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI līdz ... [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai.”;

"

(12)  regulas 28. panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"

“1. Šīs regulas 27. panta 2. punktā minētajai trešai personai kompetentā iestāde sniedz atļauju novērtēt vērtspapīrošanas atbilstību VPS kritērijiem, kas paredzēti 19.–22. pantā, 23.–26. pantā vai 26.a–26.e pantā.”;

"

(13)  regulas 29. panta 5. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:"

“Dalībvalstis par kompetento iestāžu norīkošanu saskaņā ar šo punktu līdz ... [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] informē Komisiju un EVTI. Kamēr nav norīkotakompetentā iestāde, kas uzrauga atbilstību 26.a–26.e pantā izklāstītajām prasībām, kompetentā iestāde, kas norīkota, lai uzraudzītu atbilstību 18.–27. pantā izklāstītajām prasībam, kuras piemērojamas no ... [viena diena pirms šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas], uzrauga arī atbilstību 26.a–26.e pantā izklāstītajām prasībām.”;

"

(14)  regulas 30. panta 2. punktu groza šādi:

a)   punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu: "

“a) procesus un mehānismus, lai pastāvīgi pareizi izmērītu un paturētu būtisku neto ekonomisko līdzdalību saskaņā ar 6. panta 1. punktu, un jebkuras tādas informācijas apkopošanu un savlaicīgu atklāšanu, kas jādara pieejama saskaņā ar 7. pantu;”;

"

b)   iekļauj šādu apakšpunktu: "

“(aa) attiecībā uz riska darījumiem, kas nav daļa no INRD vērtspapīrošanas:

   i) kredītu piešķiršanas kritērijus, ko piemēro ienākumus nesošiem riska darījumiem saskaņā ar 9. pantu;
   ii) labi izstrādātus atlases un cenu noteikšanas standartus, ko piemēro pamatā esošajiem riska darījumiem, kuri ir ienākumus nenesoši riska darījumi, kā minēts 9. panta 1. punkta otrajā daļā;”;

"

c)  pievieno šādus apakšpunktus:"

“d) attiecībā uz INRD vērtspapīrošanas darījumiem — procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību 9. panta 1. punktam, novēršot jebkādu 9. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētās atkāpes ļaunprātīgu izmantošanu;

   e) attiecībā uz VPS bilances vērtspapīrošanas darījumiem — procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību 26.b–26.e pantam;”;

"

(15)   regulas 31. pantu aizstāj ar šādu: "

“31. pants

Vērtspapīrošanas tirgus makroprudenciālā uzraudzība

1.   ESRK savu pilnvaru robežās ir atbildīga par Savienības vērtspapīrošanas tirgus makroprudenciālo uzraudzību.

2.   Lai palīdzētu novērst vai mazināt sistēmiskos riskus, kas apdraud Savienības finanšu stabilitāti un kas rodas finanšu sistēmas attīstības gaitā, un, ņemot vērā makroekonomisko attīstību — lai tādējādi izvairītos no plašu finansiālo grūtību posmiem —, ESRK pastāvīgi pārrauga norises vērtspapīrošanas tirgos. Ja ESRK uzskata par nepieciešamu un vismaz ik pēc trim gadiem, tā sadarbībā ar EBI publicē ziņojumu par vērtspapīrošanas tirgus ietekmi uz finanšu stabilitāti, lai izgaismotu riskus finanšu stabilitātei.

3.   Neskarot šā panta 2. punktu un 44. pantā minēto ziņojumu, ESRK ciešā sadarbībā ar EUI līdz 2022. gada 31. decembrim publicē ziņojumu, kurā novērtē ietekmi uz finanšu stabilitāti, ko rada VPS bilances vērtspapīrošanas darījumu ieviešana, un jebkādus potenciālus sistēmiskos riskus, piemēram, riskus, ko rada nepublisku kredītaizsardzības pārdevēju koncentrācija un savstarpējās saistības.

ESRK ziņojumā, kas minēts pirmajā daļā, ņem vērā sintētiskās vērtspapīrošanas īpatnības, proti, tās tipiski individuālo un privāto raksturu finanšu tirgos, un pārbauda, vai VPS bilances vērtspapīrošanas režīms veicina vispārēju riska mazināšanu finanšu sistēmā un uzlabojumus reālās ekonomikas finansēšanā.

Sagatavojot ziņojumu, ESRK izmanto dažādus attiecīgus datu avotus, piemēram:

   a) datus, ko kompetentās iestādes savākušas saskaņā ar 7. panta 1. punktu;
   b) tās pārskatīšanas rezultātus, ko kompetentās iestādes veikušas saskaņā ar 30. panta 2. punktu; un
   c) datus, kas tiek turēti vērtspapīrošanas depozitārijos saskaņā ar 10. pantu.

4.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu ESRK sniedz brīdinājumus un attiecīgā gadījumā izdod ieteikumus par korektīvām darbībām, reaģējot uz šā panta 2. un 3. punktā minētajiem riskiem, tostarp par to, cik lietderīgi ir mainīt riska paturēšanas līmeņus, vai par citiem makroprudenciāliem pasākumiem.

Trīs mēnešu laikā pēc ieteikumu nosūtīšanas dienas ieteikuma adresāts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 17. pantu paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK par pasākumiem, ko tas veicis, reaģējot uz attiecīgo ieteikumu, un pienācīgi pamato jebkādu bezdarbību.”;

"

(16)  regulas 32. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“e) vērtspapīrošana ir apzīmēta kā VPS, un minētās vērtspapīrošanas iniciators, sponsors vai SSPE nav pildījis 19.–22. pantā, 23.–26. pantā ▌vai 26.a–26.e pantā paredzētās prasības;”;

"

b)   panta 2. punktu groza šādi:

i)   punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu: "

“d) šā panta 1. punkta pirmās daļas e) vai f) apakšpunktā minētā pārkāpuma gadījumā — pagaidu aizliegumu iniciatoram un sponsoram ziņot saskaņā ar 27. panta 1. punktu, ka vērtspapīrošana atbilst 19.–22. pantā, 23.–26. pantā vai 26.a–26.e pantā izklāstītajām prasībām .”;

"

ii)   punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu: "

“h) šā panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā minētā pārkāpuma gadījumā — 28. pantā minētās atļaujas pagaidu atsaukšanu trešai personai, kurai tā izsniegta, lai pārbaudītu vērtspapīrošanas atbilstību 19.–22. pantam, 23.–26. pantam vai 26.a–26.e pantam .”;

"

(17)  regulā iekļauj šādu pantu:"

“43.a pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz VPS bilances ▌vērtspapīrošanu

1.  Sintētiskās ▌vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem kredītaizsardzības līgums ir stājies spēkā pirms ... [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena], iniciatori un SSPE var izmantot apzīmējumu “VPS” jeb “vienkārša, pārredzama un standartizēta” vai apzīmējumu, kuros ir tieša vai netieša atsauce uz minētajiem jēdzieniem, tikai tad, ja 27. panta 1. punktā minētā paziņojuma sniegšanas laikā ir ievērotas 18. pantā izklāstītās prasības un šā panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi.

2.  Līdz 27. panta 6. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu piemērošanas dienai iniciatori, lai izpildītu 27. panta 1. punktā noteikto pienākumu, EVTI rakstiski dara pieejamu nepieciešamo informāciju.

3.  Vērtspapīrošanu, kuras sākotnējās vērtspapīrošanas pozīcijas tika izveidotas pirms ... [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena], uzskata par VPS, ar noteikumu, ka:

   a) sākotnējās vērtspapīrošanas pozīciju izveides laikā tā atbilda prasībām, kas noteiktas 26.b panta 1.–5. punktā, 7.–9. punktā un 11. un 12. punktā, 26.c panta 1. un 3. punktā un 26.e panta 1. punktā, 26.e panta 2. punkta pirmajā daļā, 26.e panta 3. punkta trešajā un ceturtajā daļā un 26.e panta 6.–9. punktā; un
   b) no brīža, kad saskaņā ar 27. panta 1. punktu ir veikta paziņošana, tā atbilst prasībām, kas noteiktas 26.b panta 6. un 10. punktā, 26.c panta 2. punktā un 4.–10. punktā, 26.d panta 1.–5. punktā un 26.e panta 2. punkta otrajā līdz septītajā daļā, 26.e panta 3. punkta pirmajā, otrajā un piektajā daļā un 26.e panta 4. un 5. punktā.

4.  Piemērojot šā panta 3. punkta b) apakšpunktu, piemēro šo:

   a) regulas 26.d panta 2. punktā “pirms darījuma noslēgšanas” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;
   b) regulas 26.d panta 3. punktā “pirms vērtspapīrošanas cenas noteikšanas” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;
   c) 26.d panta 5. punktā:
   i) otrajā teikumā “pirms cenas noteikšanas” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;
   ii) trešajā teikumā “pirms cenas noteikšanas vismaz projekta jeb sākotnējā formā” vietā lasa “pirms paziņošanas saskaņā ar 27. panta 1. punktu”;
   iii) ceturtajā teikumā izklāstīto prasību nepiemēro;
   iv) atsauces uz atbilstību 7. pantam veido tā, it kā 7. pantu piemērotu minētajiem vērtspapīrošanas darījumiem neatkarīgi no 43. panta 1. punkta.”;

"

(18)   regulas 44. pantu groza šādi:

a)   pirmajā daļā pievieno šādu punktu: "

“e) par SSPE ģeogrāfiskās atrašanās vietu.”;

"

b)   pievieno šādu daļu: "

“Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tai sniedz ik pēc trim gadiem saskaņā ar e) punktu, sniedz novērtējumu par atrašanās vietas izvēles iemesliem, tostarp — atkarībā no informācijas pieejamības un piekļūstamības — par to, kādā mērā izšķiroša loma ir labvēlīga nodokļu un regulatīvā režīma esamībai.”;

"

(19)  regulas 45. pantu svītro;

(20)   iekļauj šādu pantu: "

“45.a pants

Ilgtspējīga vērtspapīrošanas regulējuma izstrāde

1.   EBI līdz 2021. gada 1. novembrim ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI publicē ziņojumu par īpaša ilgtspējīgas vērtspapīrošanas regulējuma izstrādi, kura mērķis ir šajā regulā integrēt ar ilgtspēju saistītas pārredzamības prasības. Minētajā ziņojumā jo īpaši pienācīgi novērtē:

   a) samērīgu informācijas atklāšanas un uzticamības pārbaudes prasību īstenošanu saistībā ar tādu aktīvu iespējamo pozitīvo un negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem, kuri tiek finansēti ar pamatā esošajiem riska darījumiem;
   b) informācijas saturu, metodiku un izklāstu attiecībā uz ilgtspējas faktoriem saistībā ar pozitīvu un negatīvu ietekmi uz vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem;
   c) to, kā izveidot īpašu ilgtspējīgas vērtspapīrošanas regulējumu, kas atspoguļotu vai izmantotu finanšu produktus, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2019/2088 8. un 9. pants, un attiecīgā gadījumā ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852*;
   d) ilgtspējīga vērtspapīrošanas regulējuma potenciālo ietekmi uz finanšu stabilitāti, Savienības vērtspapīrošanas tirgus paplašināšanu un banku aizdošanas spēju.

2.   Sagatavojot šā panta 1. punktā minēto ziņojumu, EBI attiecīgā gadījumā atspoguļo vai izmanto Regulas (ES) 2019/2088 3., 4., 7., 8. un 9. pantā izklāstītās pārredzamības prasības un lūdz Eiropas Vides aģentūras un Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ieguldījumu.

3.   Kopā ar pārskatīšanas ziņojumu, kas iesniedzams saskaņā ar 46. pantu, Komisija, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minēto EBI ziņojumu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par īpaša ilgtspējīgas vērtspapīrošanas regulējuma izveidi. Komisijas ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.

_____________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).”;

"

(21)   regulas 46. panta otro daļu groza šādi:

a)   daļas f) punktu aizstāj ar šādu: "

“f) regulas 22. panta 4. punktā un 26.d panta 4. punktā izklāstīto prasību īstenošanu un to, vai šīs prasības iespējams paplašināt, tās attiecinot arī uz vērtspapīrošanu, kurā pamatā esošie riska darījumi nav aizdevumi mājokļa vai automašīnas iegādei vai automašīnas izpirkumnomas darījumi, lai iekļautu ar vidi, sociālo jomu un pārvaldību saistītas informācijas atklāšanu;”;

"

b)   pievieno šādu punktu: "

“i) iespējas turpmākai standartizācijas un informācijas atklāšanas prasību noteikšanai, ņemot vērā tirgus prakses attīstību, proti, izmantojot veidnes gan attiecībā uz tradicionālo, gan sintētisko vērtspapīrošanu, tostarp attiecībā uz individualizētu privātu vērtspapīrošanu, kuras gadījumā nav jāsagatavo prospekts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129*.

__________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).”.

"

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 377, 9.11.2020., 1. lpp.
(2) OV C 10, 11.1.2021., 30. lpp.
(3)OV C 377, 9.11.2020., 1. lpp.
(4)OV C 10, 11.1.2021., 30. lpp.
(5) Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta nostāja.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).
(7) Skatīt jo īpaši: Padomes 2016. gada 8. novembra secinājumos par kritērijiem un procesu, kuru rezultātā izveido ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas un to pielikumā (OV C 461, 10.12.2016., 2. lpp.), kā arī Padomes secinājumos par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, un to pielikumos (OV C 66, 26.2.2021., 40. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
(9)Eiropas Banku iestādes atzinums Eiropas Komisijai par ienākumus nenesošu riska darījumu vērtspapīrošanas regulējumu, EBA-OP-2019-13, publicēts 2019. gada 23. oktobrī.
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).


Priekšlikums, ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz korekcijām vērtspapīrošanas regulējumā, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu, reaģējot uz Covid-19 krīzi ***I
PDF 128kWORD 44k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz korekcijām vērtspapīrošanas regulējumā, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju (COM(2020)0283 – C9-0208/2020 – 2020/0156(COD))
P9_TA(2021)0100A9-0213/2020

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0283),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0208/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2020. gada 23. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 20. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2020. gada 16. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0213/2020),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 25. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/..., ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz korekcijām vērtspapīrošanas regulējumā, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu, reaģējot uz Covid-19 krīzi

P9_TC1-COD(2020)0156


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(3),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Covid-19 krīze smagi ietekmē iedzīvotājus, uzņēmumus, veselības aprūpes sistēmas un dalībvalstu ekonomiku. Komisija 2020. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” uzsvēra, ka turpmākajos mēnešos joprojām būs grūtības ar likviditāti un piekļuvi finansējumam. Tāpēc ir ļoti svarīgi atbalstīt atgūšanos no smagā ekonomikas satricinājuma, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, un ieviest mērķtiecīgus grozījumus spēkā esošajos finanšu tiesību aktos.

(2)  Kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (iestādes) būs ļoti svarīga nozīme, veicinot atveseļošanu. Tajā pašā laikā tās, visticamāk, ietekmēs ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Kompetentās iestādes ir nodrošinājušas iestādēm pagaidu kapitālu, likviditāti un darbības atvieglojumus, lai parūpētos par to, ka tās var turpināt pildīt savu uzdevumu finansēt reālo ekonomiku sarežģītākā vidē. Šajā pašā nolūkā Eiropas Parlaments un Padome, reaģējot uz Covid-19 krīzi, jau ir pieņēmuši dažus mērķtiecīgus grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 575/2013(6) un (ES) 2019/876(7).

(3)  Vērtspapīrošana ir labi funkcionējošu finanšu tirgu svarīga sastāvdaļa, jo palīdz dažādot iestāžu finansējuma avotus un atbrīvot regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu, ko var pārdalīt, lai atbalstītu turpmāku kreditēšanu. Turklāt vērtspapīrošana iestādēm un citiem tirgus dalībniekiem sniedz papildu ieguldījumu iespējas, tādējādi ļaujot veikt portfeļa diversifikāciju un atvieglojot finansējuma plūsmu uzņēmumiem un privātpersonām gan dalībvalstu iekšienē, gan pāri robežām visā Savienībā.

(4)  Ir svarīgi stiprināt iestāžu spēju nodrošināt nepieciešamo finansējuma plūsmu reālajai ekonomikai pēc Covid-19 pandēmijas, vienlaikus nodrošinot, ka ir ieviesti pienācīgi prudenciālie aizsardzības pasākumi, lai saglabātu finanšu stabilitāti. Mērķtiecīgas izmaiņas Regulā (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz vērtspapīrošanas regulējumu palīdzētu minētos mērķus sasniegt un panākt, ka minētais regulējums ir saskaņotāks ar dažādajiem pasākumiem, kas Savienības un valstu līmenī ir veikti, lai vērstos pret Covid-19 krīzi, un ka tas attiecīgos pasākumus veiksmīgāk papildina.

(5)  “Bāzele III” regulējuma galīgajos elementos, kas publicēti 2017. gada 7. decembrī, vērtspapīrošanas riska darījumu gadījumā minimālā kredītreitinga prasība ir noteikta tikai ierobežotam aizsardzības devēju kopumam, proti, struktūrām, kas nav suverēnas struktūras, publiskā sektora struktūras, iestādes vai citas prudenciāli regulētas finanšu iestādes. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 575/2013 249. panta 3. punkts ir jāgroza, to saskaņojot ar “Bāzele III” regulējumu, lai tādējādi palielinātu to valstu publisko garantiju shēmu efektivitāti, kuras atbalsta iestāžu stratēģijas ienākumus nenesošu riska darījumu (INRD) vērtspapīrošanai pēc Covid-19 pandēmijas.

(6)  Spēkā esošais Savienības prudenciālais regulējums attiecībā uz vērtspapīrošanu ir izstrādāts, pamatojoties uz tipisko vērtspapīrošanas darījumu, proti, ienākumus nesošo aizdevumu, izplatītākajām iezīmēm. Eiropas Banku iestāde (EBI) atzinumā par ienākumus nenesošu riska darījumu vērtspapīrošanas regulējumu(8) (“EBI atzinums”) norādīja, ka spēkā esošais vērtspapīrošanas prudenciālais regulējums, kas izklāstīts Regulā (ES) Nr. 575/2013, rada nesamērīgas kapitāla prasības, ja to piemēro INRD vērtspapīrošanai, jo uz iekšējiem reitingiem balstītā vērtspapīrošanas pieeja (SEC-IRBA) un vērtspapīrošanas standartizētā pieeja (SEC-SA) neatbilst INRD specifiskā riska faktoriem. Tāpēc attiecībā uz INRD vērtspapīrošanu būtu jāievieš īpašs režīms, kura pamatā būtu EBI atzinums un starptautiski atzīti standarti.

(7)  Tā kā ir ļoti ticams, ka Covid-19 krīzes rezultātā INRD tirgus diezgan būtiski palielināsies un mainīsies, INRD vērtspapīrošanas tirgus būtu cieši jāuzrauga un nākotnē atkārtoti jāizvērtē INRD vērtspapīrošanas prudenciālais regulējums, ņemot vērā potenciāli lielāku datu kopumu.

(8)  ▌ EBI ▌ 2020. gada 6. maija ziņojumā par VPS satvaru sintētiskajai vērtspapīrošanai ieteica ieviest īpašu satvaru vienkāršai, pārredzamai un standartizētai (VPS) bilances vērtspapīrošanai. VPS bilances vērtspapīrošanas pārstāvības un modelēšanas risks salīdzinājumā ar ▌sintētisko vērtspapīrošanu, kas nav VPS vērtspapīrošana, ir zemāks, tāpēc, ņemot vērā spēkā esošo preferenciālā regulējuma režīmu augstākas prioritātes laidieniem MVU portfeļos, būtu jāievieš piemērota uz risku jutīga pašu kapitāla prasību kalibrēšana VPS bilances vērtspapīrošanai, kā norādīts minētajā ziņojumā. Būtu jāpilnvaro EBI uzraudzīt VPS bilances vērtspapīrošanas tirgus darbību. Lielāka VPS bilances vērtspapīrošanas izmantošana, ko veicina uz risku jutīgāka pieeja šādu vērtspapīrošanas darījumu augstākas prioritātes laidienam, atbrīvotu regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu un galarezultātā prudenciāli pamatotā veidā vēl vairāk varētu palielināt iestāžu aizdošanas spējas.

(9)  Būtu jāievieš noteikums par tiesībām saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz neapmaksātām augstākas prioritātes pozīcijām sintētiskās vērtspapīrošanas darījumos, kuri atbilda tāda preferenciālā prudenciālā režīma nosacījumiem, ko piemēroja pirms šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas.

(10)  Saistībā ar ekonomikas atveseļošanu no Covid-19 krīzes, būtiska ir tiešo lietotāju spēja efektīvi ierobežot savus riskus, lai nosargātu savas bilances noturību. Galīgajā ziņojumā, ko sagatavojis Augsta līmeņa forums kapitāla tirgu savienības jomā, ir norādīts, ka pārāk konservatīva standartizēta pieeja darījuma partnera kredītriskam (SA-CCR) varētu nelabvēlīgi ietekmēt galalietotāju iespējas finansiāli ierobežot riskus un šādu ierobežojumu izmaksas. Šajā sakarībā Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jāpārskata SA-CCR kalibrēšana, pienācīgi ņemot vērā Eiropas banku nozares un ekonomikas specifiku, starptautiski vienlīdzīgus konkurences apstākļus un jebkādas izmaiņas starptautiskajos standartos un forumos.

(11)  Sintētiskā atlikusī starpība ir plaši izmantots mehānisms konkrētu aktīvu klašu vērtspapīrošanā gan iniciatoru, gan ieguldītāju vajadzībām, lai samazinātu attiecīgi aizsardzības izmaksas un riska darījumu apjomu. Lai nepieļautu sintētiskās atlikušās starpības izmantošanu regulējuma arbitrāžas mērķiem, būtu jānosaka īpašs prudenciālais režīms sintētiskajai atlikušajai starpībai. Šajā ziņā regulējuma arbitrāža notiek, kad aizsardzības devēju turētām vērtspapīrošanas pozīcijām iniciatoriestāde nodrošina kredītkvalitātes uzlabojumu, līgumā paredzot konkrētas summas, lai segtu vērtspapīroto riska darījumu zaudējumus darījuma pastāvēšanas laikā, un šādām summām, kas apgrūtina iniciatoriestādes pārskatu līdzīgi kā nefondēta garantija, nav noteikta riska pakāpe.

(12)  Lai nodrošinātu, ka saskaņoti tiek noteikta sintētiskās atlikušās starpības riska darījuma vērtība, būtu jāpilnvaro EBI izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu. Minētie regulatīvie tehniskie standarti būtu jāievieš, pirms ir piemērojams jaunais prudenciālais režīms. Būtu jādod iestādēm pietiekams laiks piemērot jauno sintētiskajai atlikušajai starpībai paredzēto prudenciālo režīmu, lai nepieļautu traucējumus sintētiskās vērtspapīrošanas tirgū.

(13)  Komisijai saistībā ar savu ziņojumu par vērtspapīrošanas prudenciālā regulējuma darbību būtu arī jāpārskata jaunais prudenciālais režīms sintētiskajai atlikušajai starpībai, ņemot vērā norises starptautiskā līmenī.

(14)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, maksimāli palielināt iestāžu spēju izsniegt aizdevumus un absorbēt ar Covid-19 krīzi saistītos zaudējumus, vienlaikus nodrošinot to ilgstošu noturību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minēto pasākumu mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(15)  Tāpēc Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu attiecīgi jāgroza.

(16)  Ņemot vērā vajadzību, cik drīz vien iespējams, ieviest mērķtiecīgus pasākumus nolūkā atbalstīt ekonomikas atveseļošanu no Covid-19 krīzes, steidzamības kārtā šai regulai būtu jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

1)  regulas 242. pantam pievieno šādu punktu:"

“20) “sintētiskā atlikusī starpība” ir sintētiskā atlikusī starpība, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 29. punktā.”;

"

2)  regulas 248. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

“e) sintētiskās atlikušās starpības riska darījuma vērtību attiecīgā gadījumā veido šādi elementi:

   i) jebkādi ieņēmumi no vērtspapīrotiem riska darījumiem, kurus iniciatoriestāde jau ir atzinusi savā ieņēmumu pārskatā saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un kurus iniciatoriestāde darījumam ir līgumiski noteikusi kā sintētisko atlikušo starpību, un kas joprojām ir pieejama zaudējumu absorbēšanai;
   ii) jebkāda sintētiskā atlikusī starpība, kuru iniciatoriestāde ir līgumiski noteikusi iepriekšējos periodos un kura joprojām ir pieejama zaudējumu absorbēšanai;
   iii) jebkāda sintētiskā atlikusī starpība, kuru iniciatoriestāde ir līgumiski noteikusi pašreizējam periodam un kura joprojām ir pieejama zaudējumu absorbēšanai;
   iv) jebkāda sintētiskā atlikusī starpība, kuru iniciatoriestāde ir līgumiski noteikusi turpmākiem periodiem.

Atbilstoši šim punktam riska darījuma vērtībā neiekļauj nevienu summu, kura saistībā ar sintētisko vērtspapīrošanu ir sniegta kā nodrošinājums vai kredītkvalitātes uzlabojums un uz kuru jau attiecas pašu kapitāla prasība saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.”;

"

b)  pantam pievieno šādu punktu:"

“4. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kā iniciatoriestādes nosaka 1. punkta e) apakšpunktā minēto riska darījuma vērtību, ņemot vērā attiecīgos zaudējumus, ko paredzēts segt no sintētiskās atlikušās starpības.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI līdz ... [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.”;

"

3)  regulas 249. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“3. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, atbilstīgiem nefondētās kredītaizsardzības devējiem, kas uzskaitīti 201. panta 1. punkta g) apakšpunktā, ir jābūt atzītas ĀKNI piešķirtam kredītnovērtējumam, kas ir kredītkvalitātes 2. pakāpe vai augstāka pakāpe brīdī, kad kredītaizsardzība atzīta pirmo reizi, un patlaban ir kredītkvalitātes 3. pakāpe vai augstāka pakāpe.”;

"

4)  regulas 256. pantam pievieno šādu punktu:"

“6. Lai aprēķinātu sintētiskās vērtspapīrošanas piesaistes punktus (A) un atsaistes punktus (D), vērtspapīrošanas iniciatoriestāde vērtspapīrošanas pozīcijas riska darījuma vērtību, kas ir 248. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētā sintētiskā atlikusī starpība, uzskata par laidienu un koriģē citu paturēto laidienu piesaistes punktus (A) un atsaistes punktus (D), attiecīgo riska darījuma vērtību pieskaitot vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu portfeļa neatmaksātajam atlikumam. Šo korekciju drīkst veikt tikai iniciatoriestādes.”;

"

5)  regulā iekļauj šādu pantu:"

“269.a pants

Procedūra attiecībā uz ienākumus nenesošu riska darījumu (INRD) vērtspapīrošanu

1.  Šajā pantā:

   a) “INRD vērtspapīrošana” ir INRD vērtspapīrošana, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 25. punktā;
   b) “kritērijiem atbilstoša tradicionālā INRD vērtspapīrošana” ir tradicionālā INRD vērtspapīrošana, kur neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide ir vismaz 50 % no pamatā esošo riska darījumu neatmaksātās summas brīdī, kad tie pārvesti uz SSPE.

2.  Riska pakāpi INRD vērtspapīrošanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar 254.  vai 267. pantu. Riska pakāpei piemēro minimālo robežvērtību 100 % apmērā, izņemot gadījumus, kad piemēro 263. pantu.

3.  Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijai kritērijiem atbilstošā tradicionālajā INRD vērtspapīrošanā iestādes piešķir riska pakāpi 100 % apmērā, izņemot gadījumus, kad piemēro 263. pantu.

4.  Iestādes, kuras saskaņā ar ▌3. nodaļu piemēro IRB pieeju jebkuram riska darījumam, kas iekļauts pamatā esošo riska darījumu portfelī , un kurām attiecībā uz šādiem riska darījumiem nav atļauts izmantot pašu lēstus saistību nepildīšanas zaudējumus un korekcijas pakāpes, neizmanto SEC-IRBA, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības INRD vērtspapīrošanas pozīcijai, un nepiemēro 5. vai 6. punktu.

5.  Atbilstoši šīs regulas 268. panta 1. punktam paredzamie zaudējumi, kas saistīti ar riska darījumiem, kuri ir kritērijiem atbilstošas tradicionālās INRD vērtspapīrošanas pamatā, tiek iekļauti pēc tam, kad ir atskaitīta neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide ▌un attiecīgā gadījumā veiktas vēl citas specifiskā kredītriska korekcijas.

Iestādes veic aprēķinus saskaņā ar turpmāk norādīto formulu:

kur:

CRmax = maksimālā kapitāla prasība kritērijiem atbilstošas tradicionālās INRD vērtspapīrošanas gadījumā;

RWEAIRB = pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa;

ELIRB = pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, paredzamo zaudējumu apmēra summa;

NRPPD = neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide;

EVIRB = pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma vērtību summa;

EVPool = visu pamatā esošo riska darījumu, kas iekļauti portfelī, riska darījuma vērtību summa;

SCRAIRB = iniciatoriestādēm — specifiskā kredītriska korekcijas, ko iestāde veikusi pamatā esošajiem riska darījumiem, kuriem izmanto IRB pieeju, un tikai tādā gadījumā, ja šīs korekcijas pārsniedz neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi, un tikai attiecīgā pārsnieguma apmērā; ieguldītājiestādēm šī summa ir vienāda ar nulli;

RWEASA = pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto standartizēto pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa.

6.  Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, ja riska darījumu svērtā vidējā riska pakāpe, kas aprēķināta saskaņā ar 267. pantā izklāstīto “caurskatīšanas” pieeju, ir mazāka par 100 %, iestādes var piemērot zemāku riska pakāpi, ievērojot riska pakāpes minimālo robežvērtību 50 % apmērā.

Atbilstoši pirmajai daļai iniciatoriestādes, kuras piemēro pozīcijai SEC-IRB pieeju un kurām atļauts izmantot pašu lēstus saistību nepildīšanas zaudējumus un korekcijas pakāpes visiem pamatā esošajiem riska darījumiem, kam izmanto IRB pieeju saskaņā ar 3. nodaļu, neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi un attiecīgā gadījumā jebkādas papildu specifiskā kredītriska korekcijas atskaita no paredzamajiem zaudējumiem un pamatā esošo riska darījumu, kuri saistīti ar augstākas prioritātes pozīciju kritērijiem atbilstošā tradicionālajā INRD vērtspapīrošanā, riska darījuma vērtībām saskaņā ar turpmāk norādīto formulu:

kur:

RWmax = riska pakāpe, pirms tiek piemērota minimālā robežvērtība, ko piemēro augstākas prioritātes pozīcijai kritērijiem atbilstošā tradicionālajā INRD vērtspapīrošanā, ja tiek izmantota “caurskatīšanas” pieeja;

RWEAIRB = pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa;

RWEASA = pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto standartizēto pieeju, riska darījuma riska svērto vērtību summa;

ELIRB = pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, paredzamo zaudējumu apmēra summa;

NRPPD = neatmaksājamā pirkuma cenas atlaide;

EVIRB = pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto IRB pieeju, riska darījuma vērtību summa;

EVpool = visu pamatā esošo riska darījumu, kas iekļauti portfelī, riska darījuma vērtību summa;

EVSA = pamatā esošo riska darījumu, kam izmanto standartizēto pieeju, riska darījuma vērtību summa;

SCRAIRB = specifiskā kredītriska korekcijas, ko iniciatoriestāde veikusi pamatā esošajiem riska darījumiem, kuriem piemēro IRB pieeju, un tikai tādā gadījumā, ja šīs korekcijas pārsniedz neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi, un tikai attiecīgā pārsnieguma apmērā.

7.  Atbilstoši šim pantam neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi aprēķina, b) apakšpunktā minēto summu atskaitot no a) apakšpunktā minētās summas:

   a) INRD vērtspapīrošanas pamatā esošo riska darījumu neatmaksātā summa brīdī, kad minētie riska darījumi pārvesti uz SSPE;
   b) summa, ko veido šādi elementi:
   i) ieguldītājiem, kas ir trešās personas, pārdoto INRD vērtspapīrošanas laidienu vai, attiecīgā gadījumā, laidienu daļu sākotnējā pārdošanas cena; un
   ii) iniciatora turēto minētās vērtspapīrošanas laidienu vai, attiecīgā gadījumā, laidienu daļu neatmaksātā summa brīdī, kad pamatā esošie riska darījumi pārvesti uz SSPE.

Atbilstoši 5. un 6. punktam darījuma pastāvēšanas laikā neatmaksājamās pirkuma cenas atlaides aprēķinu koriģē uz leju, ņemot vērā realizētos zaudējumus. Jebkāds pamatā esošo riska darījumu neatmaksātās summas samazinājums, kas izriet no realizētajiem zaudējumiem, samazina neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi, ievērojot minimālo robežvērtību, kura vienāda ar nulli.

Ja atlaide ir strukturēta tā, ka to pilnībā vai daļēji var atmaksāt iniciatoram, šāda atlaide atbilstoši šim pantam netiek ņemta vērā kā neatmaksājama pirkuma cenas atlaide.

"

6)  regulas 270. pantu aizstāj ar šādu:"

“270. pants

Augstākas prioritātes pozīcijas VPS bilances vērtspapīrošanā

1.  Regulas (ES) 2017/2402 26.a panta 1. punktā minētās VPS bilances vērtspapīrošanas riska darījumu riska svērtās vērtības šādas vērtspapīrošanas pozīcijai iniciatoriestāde var aprēķināt attiecīgi saskaņā ar šīs regulas 260., 262. vai 264. pantu, ja minētās pozīcijas gadījumā ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

   a) vērtspapīrošana atbilst 243. panta 2. punktā izklāstītajām prasībām;
   b) pozīcija ir uzskatāma par augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīciju.

2.  EBI uzrauga 1. punkta piemērošanu jo īpaši attiecībā uz:

   a) tirgus apjomu un tirgus daļu dažādās aktīvu klasēs tiem VPS bilances vērtspapīrošanas darījumiem, kuriem iniciatoriestāde piemēro 1. punktu;
   b) konstatēto zaudējumu sadali augstākas prioritātes laidienam un citiem VPS bilances vērtspapīrošanas laidieniem, ja iniciatoriestāde piemēro 1. punktu saistībā ar šādos vērtspapīrošanas darījumos turētu augstākas prioritātes pozīciju;
   c) to, kā 1. punkta piemērošana ietekmē iestāžu aizņemto līdzekļu īpatsvaru;
   d) to, kā iniciatoriestāžu kapitāla instrumentu emitēšanu ietekmē tādu VPS bilances vērtspapīrošanas darījumu izmantošana, kuriem iniciatoriestāde piemēro 1. punktu .

3.  EBI līdz … [24 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai ziņojumu ar saviem secinājumiem.

4.  Pamatojoties uz 3. punktā minēto ziņojumu, Komisija līdz ... [30 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta piemērošanu, tajā īpašu uzmanību pievēršot pārmērīgas sviras riskam, ko rada tādu VPS bilances vērtspapīrošanas darījumu izmantošana, kuri atbilst režīma piemērošanai saskaņā ar 1. punktu, un iniciatoriestāžu kapitāla instrumentu emitēšanas iespējamai aizstāšanai ar VPS bilances vērtspapīrošanu. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.”;

"

7)  regulas 430. pantā iekļauj šādu punktu:"

“1.a Atbilstoši šā panta 1. punkta a) apakšpunktam gadījumā, ja iestādes ziņo par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz vērtspapīrošanu, tās šādā ziņojumā cita starpā iekļauj arī informāciju par INRD vērtspapīrošanu, kurai tiek piemērota 269.a pantā izklāstītā procedūra, par šādi iniciētiem VPS bilances vērtspapīrošanas darījumiem un par šādas VPS bilances vērtspapīrošanas darījumu pamatā esošo aktīvu sadalījumu pa atsevišķām aktīvu klasēm.”;

"

8)  regulā iekļauj šādu pantu:"

“494.c pants

Tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijām

Atkāpjoties no 270. panta, iniciatoriestāde riska darījuma riska svērtās vērtības augstākas prioritātes vērtspapīrošanas pozīcijai var aprēķināt saskaņā ar 260., 262. vai 264. pantu, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

   a) vērtspapīrošanas darījums ir emitēts pirms ... [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena];
   b) vērtspapīrošana ... [diena pirms šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] atbilst 270. panta noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā dienā.”;

"

9)  regulas 501.c panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

“EBI pēc apspriešanās ar ESRK, pamatojoties uz pieejamajiem datiem un Komisijas Ilgtspējīgu finanšu augsta līmeņa ekspertu grupas konstatējumiem, novērtē, vai būtu pamatoti piemērot speciālu prudenciālo režīmu riska darījumiem, kas saistīti ar aktīviem, tostarp vērtspapīrošanu, vai darbībām, kuras ir būtiski saistītas ar vides un/vai sociālajiem mērķiem. EBI jo īpaši novērtē:”;

"

10)  regulā iekļauj šādus pantus: "

“506.a pants

KIU, kuru pamatā esošajā portfelī ir eurozonas valstu obligācijas

Cieši sadarbojoties ar ESRK un EBI, Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim publicē ziņojumu, kurā izvērtē, vai tiesiskajā regulējumā ir jāizdara izmaiņas, lai veicinātu tirgu riska darījumiem KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā un lai bankas vairāk iegādātos šādus riska darījumus, kur KIU pamatā esošo portfeli veido tikai dalībvalstu, kuru valūta ir euro, valsts obligācijas un kur katras dalībvalsts valsts obligāciju relatīvais īpatsvars KIU kopējā portfelī ir vienāds ar relatīvo īpatsvaru, kas raksturo katras dalībvalsts kapitāla ieguldījumu ECB.”.

506.b pants

INRD vērtspapīrošana

1.  EBI uzrauga 269.a panta piemērošanu un izvērtē regulējošām prasībām atbilstoša kapitāla pieeju INRD vērtspapīrošanai, ņemot vērā situāciju INRD tirgū kopumā un jo īpaši situāciju INRD vērtspapīrošanas tirgū, un līdz ... [18 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Komisijai ziņojumu par saviem secinājumiem.

2.  Pamatojoties uz šā panta 1. punktā minēto ziņojumu, Komisija līdz ... [24 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 269.a panta piemērošanu. Attiecīgā gadījumā Komisijas ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.”;

"

11)  regulas 519.a pantā pievieno šādu punktu:"

“e) kā vērtspapīrošanas regulējumā, tostarp attiecībā uz INRD vērtspapīrošanas riska darījumiem, varētu iestrādāt vides ilgtspējas kritērijus.”.

"

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, 1. panta 2. un 4. punktu piemēro no ... [12 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 377, 9.11.2020., 1. lpp.
(2) OV C 10, 11.1.2021., 30. lpp.
(3)OV C 377, 9.11.2020., 1. lpp.
(4) OV C 10, 11.1.2021., 30. lpp.
(5) Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta nostāja.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 150, 7.6.2019., 1. lpp.).
(8) Eiropas Banku iestādes atzinums Eiropas Komisijai par ienākumus nenesošu riska darījumu vērtspapīrošanas regulējumu, EBA-OP-2019-13, publicēts 2019. gada 23. oktobrī.


Divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrole ***I
PDF 138kWORD 51k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2021. gada 25. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrolei (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0616 – C8-0393/2016 – 2016/0295(COD))
P9_TA(2021)0101 A8-0390/2017

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0616),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0393/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2017. gada 27. marta vēstuli Starptautiskās tirdzniecības komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 110. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2020. gada 18. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0390/2017),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 25. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/..., ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei (pārstrādāta redakcija)

P9_TC1-COD(2016)0295


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009(3) ir vairākas reizes būtiski grozīta. Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības, efektivitātes un lietderīguma labad būtu jāpārstrādā.

(2)   Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, lai Savienība un tās dalībvalstis pilnībā ņemtu vērā visus attiecīgos apsvērumus divējāda lietojuma preču jomā. Attiecīgie apsvērumi ietver starptautiskās saistības un pienākumus, saistības saskaņā ar attiecīgajām sankcijām, valstu ārpolitikas un drošības politikas apsvērumus, arī tos, kuri iekļauti Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP (4) , tostarp attiecībā uz cilvēktiesībām, un apsvērumus par paredzēto galalietojumu un novirzīšanas risku. Ar šo regulu Savienība apliecina savu apņēmību saglabāt stingras juridiskās prasības attiecībā uz divējāda lietojuma precēm, kā arī pastiprināt attiecīgās informācijas apmaiņu un palielināt pārredzamību. Attiecībā uz kibernovērošanas precēm dalībvalstu kompetentajām iestādēm jo īpaši būtu jāapsver risks, ka tās varētu tikt izmantotas saistībā ar iekšējām represijām vai cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību nopietnu pārkāpumu izdarīšanu.

(3)   Šīs regulas mērķis ir arī stiprināt norādījumus, kas attiecībā uz atbildīgu praksi sniedzami eksportētājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), vienlaikus tomēr nevājinot tādu divējāda lietojuma preču eksportētāju vai citu saistītu nozaru vai akadēmiskās jomas pārstāvju konkurētspēju pasaulē, kuri ir rezidenti vai ir iedibinājušies dalībvalsī.

(4)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijā 1540 (2004), kas pieņemta 2004. gada 28. aprīlī, ir nolemts, ka visām valstīm ir jāpieņem un jāīsteno iedarbīgi pasākumi, lai izveidotu iekšzemes kontroli kodolieroču, ķīmisko vai bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izplatīšanas novēršanai, tostarp ieviešot atbilstīgu kontroli pār saistītiem materiāliem, iekārtām un tehnoloģijām. Kontrole ir vajadzīga arī saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, piemēram, Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (“Ķīmisko ieroču konvencija” jeb “CWC”) un Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksīnus saturošo ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (“Bioloģisko un toksīnus saturošo ieroču konvencija” jeb “BTIK”), un saskaņā ar saistībām, par kurām panākta vienošanās daudzpusējos eksporta kontroles režīmos.

(5)  Tāpēc ir nepieciešama efektīva kopīga divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēma, lai nodrošinātu dalībvalstu un Savienības starptautisko saistību un pienākumu izpildi, jo īpaši attiecībā uz neizplatīšanu, mieru, drošību un stabilitāti reģionos un cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu.

(6)  ES 2003. gada 12. decembra Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai”) uzsvērta Savienības apņēmība panākt spēcīgu eksporta kontroli, kas tiktu koordinēta valstu un starptautiskā līmenī.

(7)   Eksportētāju, starpnieku, tehniskās palīdzības sniedzēju un citu attiecīgo ieinteresēto personu ieguldījums, lai īstenotu vispārējo tirdzniecības kontroles mērķi, ir ļoti svarīgs. Lai šīs personas varētu rīkoties saskaņā ar šo regulu, jāveic ar darījumiem, uz kuriem attiecas šī regula, saistītu risku novērtējums, kā to paredz iekšējās atbilstības programma (IAP) un kas īstenojams, veicot darījumu izvērtēšanas pasākumus, ko dēvē arī par pienācīgas rūpības principu. Šajā saistībā, izstrādājot un īstenojot IAP, ir jo īpaši jāņem vērā eksportētāju lielums un organizatoriskā struktūra.

(8)   Lai novērstu risku, ka personas, kuras ir līdzatbildīgas vai atbildīgas par cilvēktiesību vai ▌ starptautisko humanitāro tiesību smagu pārkāpumu vadīšanu vai izdarīšanu, varētu ļaunprātīgi izmantot konkrētas sarakstā neiekļautas kibernovērošanas preces, kas eksportētas no Savienības muitas teritorijas, ▌ ir lietderīgi veikt šādu preču eksporta kontroli. Saistītie riski jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad kibernovērošanas preces ir īpaši izstrādātas ar mērķi darīt iespējamu ielaušanos vai padziļinātu pakešu pārbaudi informācijas un telesakaru sistēmās, lai veiktu fizisku personu slepenu novērošanu, uzraugot, izgūstot, vācot vai analizējot minēto sistēmu datus, arī biometriskos datus. Preces, ko izmanto tikai komerciālos nolūkos, piemēram, rēķinu sagatavošanai, tirgvedībai, pakalpojumu kvalitātes, lietotāju gandarījuma vai tīkla drošības nodrošināšanai, parasti tiek uzskatītas par tādām, kas šādus riskus nerada.

(9)   Lai stiprinātu sarakstā neiekļautu kibernovērošanas preču eksporta kontroles efektivitāti, ir svarīgi vēl vairāk saskaņot visaptverošas kontroles piemērošanu minētajā jomā. Šajā nolūkā dalībvalstis ir apņēmušās atbalstīt šādu kontroli, apmainoties ar informāciju savā starpā un ar Komisiju, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģiju attīstību kibernovērošanas precēm, un modri uzraugot šādas kontroles piemērošanu, lai veicinātu apmaiņu Savienības līmenī.

(10)   Lai Savienība varētu ātri reaģēt uz pašreizējo tehnoloģiju būtiski ļaunprātīgu izmantošanu vai jauniem riskiem saistībā ar jauntehnoloģijām, būtu jāievieš mehānisms, kas dotu dalībvalstīm iespēju koordinēt savu reakciju jauna riska konstatēšanas gadījumā. Šāda koordinācija būtu jāpapildina ar iniciatīvām līdzvērtīgas kontroles ieviešanai daudzpusējā līmenī, lai reakcija uz konstatēto risku būtu plašāka.

(11)  Būtu jākontrolē arī divējāda lietojuma programmatūras un tehnoloģiju pārsūtīšana uz galamērķiem ārpus Savienības muitas teritorijas, kas notiek, izmantojot elektroniskos līdzekļus, faksu vai tālruni. Lai ierobežotu eksportētāju un dalībvalstu kompetento iestāžu administratīvo slogu, noteiktiem pārsūtīšanas veidiem, piemēram, pārsūtīšanai uz mākoni, būtu jāparedz vispārējas vai visaptverošas licences vai saskaņota noteikumu interpretācija.

(12)   Ņemot vērā muitas dienestu svarīgo nozīmi eksporta kontroles izpildē, šajā regulā lietotajiem terminiem pēc iespējas būtu jāatbilst definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (5) (“Savienības Muitas kodekss”).

(13)  Divējāda lietojuma preču eksportā var būt iesaistītas dažādas personu kategorijas, tostarp fiziskas personas, piemēram, pakalpojumu sniedzēji, pētnieki, konsultanti un personas, kuras divējāda lietojuma preces nodod elektroniski▌. Ir ļoti svarīgi, lai visas šādas personas apzinātos riskus, kas saistīti ar paaugstināta riska preču eksportu un ar tām saistītas tehniskās palīdzības sniegšanu. Akadēmiskās un pētniecības iestādes jo īpaši saskaras ar konkrētām eksporta kontroles problēmām, kam par cēloni cita starpā ir to vispārējā apņēmība veicināt brīvu apmaiņu ar idejām, tas, ka to pētniecības darbs bieži ietver augstās tehnoloģijas, to organizatoriskā struktūra un to zinātnes apmaiņas starptautiskais raksturs. Dalībvalstīm un Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāveicina akadēmiskās un pētniecības kopienas izpratne un jāsniedz tai pielāgoti norādījumi, kā risināt minētās konkrētās problēmas. Atbilstīgi daudzpusējiem eksporta kontroles režīmiem īstenojot kontroles, ciktāl iespējams, būtu jānodrošina vienota pieeja attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz kontroles atcelšanas piezīmēm, kas saistītas ar akadēmiskajām aprindām, proti, “fundamentāli zinātnes pētījumi” un “atklātībā pieejama informācija”.

(14)  Būtu jāpārskata termina “starpnieks” definīcija, lai tajā iekļautu juridiskās personas un personālsabiedrības, kas nav rezidenti vai nav iedibinājušies kādā no dalībvalstīm un kas sniedz starpniecības pakalpojumus no Savienības muitas teritorijas.

(15)  Lisabonas līgumā ir precizēts, ka tādas tehniskās palīdzības ▌ sniegšana, kas saistīta ar pārrobežu apriti, ietilpst Savienības kompetencē. Tāpēc ir lietderīgi ieviest tehniskās palīdzības definīciju un precizēt kontroli, kas piemērojama tās sniegšanai. Turklāt ▌efektivitātes un konsekvences labad tehniskās palīdzības ▌ sniegšanas kontrole būtu jāsaskaņo.

(16)   Tāpat kā Regulā  (EK) Nr. 428/2009, dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt iespējainoteiktos apstākļos aizliegt ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzītu, ja tām, balstoties uz izlūkdatiem vai citiem avotiem, ir pietiekams pamats aizdomām, ka preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas militāram galalietojumam valstī, uz kuru attiecas ieroču embargo, vai masu iznīcināšanas ieroču vai to piegādes līdzekļu izplatīšanai. ▌

(17)  Lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem un nodrošinātu konsekventu un efektīvu kontroles piemērošanu visā Savienības muitas teritorijā, attiecīgā gadījumā būtu jāsaskaņo licencēšanas nosacījumi un prasības ▌. Tādēļ ir nepieciešams arī skaidri noteikt dalībvalstu kompetentās iestādes visās kontroles situācijās. Par lēmumu pieņemšanu saistībā ar individuālajām, visaptverošajām vai valsts vispārējām eksporta atļaujām, starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujām, divējāda lietojuma ārpussavienības preču tranzītu un atļaujām veikt IV pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumus Savienības muitas teritorijā atbildīgas ir valstu iestādes.

(18)  Lai palīdzētu panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus eksportētājiem un lai veicinātu efektīvu kontroles piemērošanu, būtu jāievieš iekšējās atbilstības programmas vadlīnijas. Šādās vadlīnijās būtu jāņem vērā eksportētāju un to meitasuzņēmumu atšķirības lieluma, resursu, darbības jomas un citu īpašību un apstākļu — piemēram, grupas iekšējās atbilstības nodrošināšanas struktūru un standartu — ziņā, tādējādi izvairoties no pieejas “viens modelis visiem” un palīdzot ikvienam eksportētājam rast pašam savus risinājumus, kā nodrošināt atbilstību un konkurētspēju. Eksportētājiem, kas izmanto visaptverošās eksporta atļaujas, būtu jāīsteno IAP, ja vien kompetentā iestāde neuzskata, ka tas ir nevajadzīgi citu apstākļu dēļ, ko tā ņēmusi vērā, apstrādājot eksportētāja iesniegto pieteikumu visaptverošās eksporta atļaujas saņemšanai.

(19)  Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un iestādēm, vienlaikus nodrošinot atbilstīga līmeņa kontroli attiecīgajām precēm, kas nosūtāmas uz attiecīgajiem galamērķiem, būtu jāievieš papildu Savienības vispārējās eksporta atļaujas. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var sniegt eksportētājiem norādījumus par vispārējo atļauju piemērošanu.Dalībvalstis arī var ieviest valsts vispārējās eksporta atļaujas zema riska eksportam, ja tās uzskata to par vajadzīgu. Lai licencēšanas nosacījumus pielāgotu nozares īpašajām vajadzībām, būtu jāievieš arī ▌ atļauja lieliem projektiem.

(20)   Komisijai, cieši apspriežoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, būtu jāizstrādā paraugprakses vadlīnijas un/vai ieteikumi, lai atbalstītu kontroles piemērošanu praksē. Sagatavojot vadlīnijas un/vai ieteikumus, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā MVU informācijas vajadzības.

(21)  Efektīvas eksporta kontroles režīma būtiski elementi ir kopēji divējāda lietojuma preču, galamērķu un vadlīniju saraksti.

(22)   Dalībvalstīm, kuras saskaņā ar šo regulu izveido valsts kontroles sarakstus, par šādiem sarakstiem būtu jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis arī par visiem lēmumiem atteikt atļauju eksportam, kuram, pamatojoties uz valsts kontroles sarakstu, ir vajadzīga atļauja.

(23)  Lai Savienība varētu ātri reaģēt uz apstākļu maiņu saistībā ar tā eksporta sensitivitātes novērtējumu, kuru veic saskaņā ar Savienības vispārējām eksporta atļaujām, kā arī uz tehnoloģisko un komerciālo attīstību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz šīs regulas I, II un IV pielikuma ▌ ▌ grozīšanu. Lēmumiem atjaunināt eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējo sarakstu, kas izklāstīts I pielikumā, būtu jāatbilst dalībvalstu vai Savienības saistībām un pienākumiem, kurus tās uzņēmušās kā attiecīgo starptautisko neizplatīšanas vienošanos un daudzpusēju eksporta kontroles režīmu dalībnieces vai ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus. Ja I pielikuma grozījums attiecas uz divējāda lietojuma precēm, kuras ir uzskaitītas arī II vai IV pielikumā, minētos pielikumus būtu attiecīgi jāgroza. Lēmumi atjaunināt II pielikuma A līdz H sadaļā noteiktos preču un galamērķu kopējos sarakstus būtu jāpieņem, ņemot vērā vērtēšanas kritērijus, kuri izklāstīti šajā regulā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(6). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(24)   Komisijai ar deleģētajiem aktiem būtu jāpublicē I pielikuma atjauninājumi visās Savienības oficiālajās valodās.

(25)   Komisijai būtu jāpublicē un regulāri jāatjaunina dalībvalstīs spēkā esošo valsts kontroles sarakstu apkopojums visās Savienības oficiālajās valodās.

(26)  Valstu noteikumi un lēmumi, kas attiecas uz divējāda lietojuma preču eksportu, būtu jāpieņem saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/479(7). Atbilstīgai informācijas apmaiņai un apspriedēm par valstu noteikumiem un lēmumiem būtu jānodrošina kontroles efektīva un konsekventa piemērošana visā Savienības muitas teritorijā.

(27)  Kopēja kontroles sistēma ir priekšnoteikums divējāda lietojuma preču brīvas aprites ieviešanai Savienības muitas teritorijā.

(28)  Saskaņā ar LESD 36. pantu un tajā noteiktajās robežās un saskaņā ar starptautiskajām saistībām, kuras tās uzņēmušās, dalībvalstis patur tiesības kontrolēt konkrētu divējāda lietojuma preču pārvadājumus Savienības muitas teritorijā, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību vai valsts drošību. ▌IV pielikumā izklāstītaissaraksts ar precēm, kuru pārvadājumiem Savienības iekšienē piemēro kontroli, būtu periodiski jāpārskata, ņemot vērā pamatā esošo starptautisko saistību turpmākās izmaiņas, kā arī tehnoloģisko un komerciālo attīstību ▌attiecībā uz pārvadājumu sensitivitātes novērtējumu. Lēmumi atjaunināt eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējo sarakstu, kas izklāstīts IV pielikumā, būtu jāpieņem, ņemot vērā LESD 36. pantu, proti, dalībvalstu sabiedriskās kārtības un valsts drošības intereses.

(29)  Dalībvalstis un Komisija 1998. gada 22. septembrī parakstīja papildprotokolus attiecīgajiem garantiju nolīgumiem starp dalībvalstīm, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, ar kuriem citu pasākumu starpā dalībvalstīm noteikts pienākums sniegt informāciju par konkrēta aprīkojuma un palīgkodolmateriālu pārvešanu. Kontrolei, ko piemēro pārvadājumiem Savienības iekšienē, būtu jāļauj Savienībai un tās dalībvalstīm izpildīt savus pienākumus saskaņā ar minētajiem nolīgumiem.

(30)   Lai panāktu vienotu un konsekventu kontroles īstenošanu visā Savienībā, ▌ ir lietderīgi ▌noteikt plašāka apjoma apspriedes un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju un ieviest instrumentus, ar ko tiktu atbalstīta visai Savienībai kopēja eksporta kontroles tīkla izveide, piemēram, elektroniskās licencēšanas procedūras, tehnisko ekspertu grupas un izpildes koordinācijas mehānismu. Ir īpaši būtiski nodrošināt, lai divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa un tehnisko ekspertu grupas attiecīgā gadījumā apspriestos ar eksportētājiem, starpniekiem, tehniskās palīdzības sniedzējiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula, arī ar rūpniecības nozari un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

(31)   Muitas dienesti dalās konkrētā informācijā ar pārējiem muitas dienestiem, izmantojot riska pārvaldības sistēmu saskaņā ar Savienības noteikumiem muitas jomā, tomēr ir lietderīgi arī nodrošināt ciešu sadarbību starp licencēšanas un muitas dienestiem.

(32)  Ir lietderīgi precizēt, ka, ciktāl tas skar personas datus, informācijas apstrādei un apmaiņai būtu jānotiek saskaņā ar tādiem piemērojamajiem noteikumiem par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2016/679(8) un (ES) 2018/1725(9).

(33)   Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas aizsardzību saskaņā ar jo īpaši Komisijas Lēmumiem (ES, Euratom) 2015/443 (10) un (ES, Euratom) 2015/444 (11) un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumu par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (12) . Tas jo īpaši ietver pienākumu bez autora iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nepazemināt informācijas klasifikācijas līmeni vai neveikt tās deklasifikāciju. Iestādēm arī būtu atbilstoši jāapstrādā neklasificēta sensitīva informācija vai informācija, kura tiek sniegta konfidenciāli.

(34)  Būtiski efektīvas eksporta kontroles režīma elementi ir saziņa ar privāto sektoru, jo īpaši ar MVU, un pārredzamība. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka vajadzības gadījumā arī turpmāk tiks izstrādātas vadlīnijas, lai palīdzētu piemērot šo regulu, un publicēts Savienības gada ziņojums par kontroles īstenošanu ▌.

(35)   Savienības gada ziņojumā par kontroles īstenošanu būtu jāiekļauj attiecīga informācija par licencēšanu un kontroles izpildi saskaņā ar šo regulu, pienācīgu uzmanību pievēršot vajadzībai nodrošināt konkrētu datu konfidencialitātes aizsardzību, jo īpaši, ja licencēšanas datu publicēšana varētu ietekmēt valsts drošības apsvērumus, ko paudušas dalībvalstis, vai apdraudēt komerciālās informācijas konfidencialitāti un dot iespēju ārpussavienības piegādātājiem vājināt dalībvalstu pieņemtos ierobežojošos licencēšanas lēmumus.

(36)  Lai nodrošinātu šīs regulas pienācīgu piemērošanu, visām dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas kompetentajām iestādēm piešķir attiecīgas pilnvaras.

(37)   Saskaņā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai visām dalībvalstīm būtu jānosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas piemērojamas gadījumā, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi. Ir lietderīgi arī ieviest noteikumus ▌, lai atbalstītu kontroles efektīvu izpildi, cita starpā ar izpildes koordinācijas mehānismu.

(38)   Ar Savienības Muitas kodeksu cita starpā ir paredzēti noteikumi par preču eksportu un reeksportu. Šī regula nekādi neierobežo pilnvaras, kas noteiktas saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu un tā īstenošanas noteikumiem.

(39)  Eksporta kontrole veicina starptautisko drošību un ietekmē tirdzniecību ar trešām valstīm. Tāpēc ir lietderīgi izvērst dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, lai atbalstītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē un uzlabotu starptautisko drošību. Konkrētāk, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāpalielina savs ieguldījums daudzpusēju eksporta kontroles režīmu darbībās. Dalībvalstīm un Komisijai arī būtu jāatbalsta minētie režīmi, izstrādājot stingru eksporta kontroli kā vispārēju pamatu un modeli starptautiskai paraugpraksei un kā svarīgu instrumentu miera un stabilitātes nodrošināšanai starptautiskā mērogā. Ja visas dalībvalstis konstatē jaunu risku kibernovērošanas jomā, būtu jāsniedz ieguldījums, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus daudzpusējā līmenī.

(40)   Šo regulu piemēro, neskarot Komisijas 2015. gada 15. septembra Deleģēto lēmumu, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 1104/2011/ES(13), ar ko nosaka īpašus noteikumus eksporta kontrolei attiecībā uz precēm publiskam regulētam pakalpojumam saskaņā ar Galileo programmu.

(41)  Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas ir jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā▌,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Ar šo regulu nosaka Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei.

2. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1.  “divējāda lietojuma preces” ir preces, arī programmatūra un tehnoloģijas, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem un pie kurām ▌ pieder preces, ko var izmantot kodolieroču, ķīmisko vai bioloģisko ieroču vai to piegādes līdzekļu izstrādē, projektēšanā, ražošanā vai lietošanā, tostarp visas preces, ko var izmantot gan ar sprādzienierīcēm nesaistītiem mērķiem, gan kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču ražošanā;▌

2.  “eksports” ir:

a)  eksporta procedūra Savienības Muitas kodeksa 269. panta nozīmē;

b)  reeksports Savienības Muitas kodeksa 270. panta ▌ nozīmē; reeksports notiek arī tad, ja, veicot tranzītu caur Savienības muitas teritoriju saskaņā ar šā panta 11. punktu, ir jāiesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarācija, jo mainījies preču galamērķis;

c)  izvešanas pārstrādei procedūra Savienības Muitas kodeksa 259. panta nozīmē vai

d)  programmatūras vai tehnoloģiju pārsūtīšana uz galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp faksu, tālruni, elektronisko pastu vai jebkurus citus elektroniskos līdzekļus; tas ietver šādas programmatūras un tehnoloģiju pieejamības nodrošināšanu elektroniskā veidā fiziskām vai juridiskām personām vai personālsabiedrībām ārpus Savienības muitas teritorijas; tas ietver arī tehnoloģiju nodošanu mutvārdu formā gadījumā, ja tehnoloģija tiek aprakstīta, izmantojot balss pārraidīšanas līdzekli;

3.  “eksportētājs” ir ▌:

a)   jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība , kurai eksporta deklarācijas vai reeksporta deklarācijas, vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas pieņemšanas brīdī ir līgums ar saņēmēju trešā valstī un kurai ir pilnvaras izsūtīt preces no Savienības muitas teritorijas; ja nav noslēgts eksporta līgums vai līguma turētājs nerīkojas savā vārdā, eksportētājs ir persona, kurai ir pilnvaras izsūtīt preces no Savienības muitas teritorijas;

b)   jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība, kura pieņem lēmumu pārsūtīt ▌programmatūru vai tehnoloģiju, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp faksu, tālruni, elektronisko pastu, vai jebkurus citus elektroniskos līdzekļus, uz galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas vai šādu programmatūru vai tehnoloģiju darīt pieejamu elektroniskā veidā fiziskām vai juridiskām personām vai personālsabiedrībām ārpus Savienības muitas teritorijas.

Ja saskaņā ar līgumu, uz kura pamata veic eksportu, tiesības rīkoties ar divējāda lietojuma preci ir personai, kas ir rezidents vai ir iedibinājusies ārpus Savienības muitas teritorijas, eksportētājs ir līgumslēdzēja puse, kas ir rezidents vai ir iedibinājusies Savienības muitas teritorijā; 

c)   ja a) vai b)apakšpunkts nav piemērojams, jebkura fiziska persona, kura pārvieto eksportējamās divējāda lietojuma preces, ja šīs divējāda lietojuma preces ir tās personīgajā bagāžā, Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 2015/2446(14) 1. panta 19. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

4.  “eksporta deklarācija” ir akts, ar ko jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība noteiktā veidā un kārtībā pauž vēlmi piemērot eksporta procedūru 1. punktā norādītajām divējāda lietojuma precēm;

5.  “reeksporta deklarācija” ir akts Savienības Muitas kodeksa 5. panta 13. punkta nozīmē;

6.   “izvešanas kopsavilkuma deklarācija” ir akts Savienības Muitas kodeksa 5. panta 10. punkta nozīmē;

7.  “starpniecības pakalpojumi” ir ▌:

a)  darījumu apspriešana vai organizēšana, lai veiktu divējāda lietojuma preču iegādi, pārdošanu vai piegādi no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti; vai

b)  ▌divējāda lietojuma preču, kas atrodas trešās valstīs, pārdošana vai pirkšana, lai tās pārvestu uz citu trešo valsti;

Šajā regulā tikai papildpakalpojumu sniegšana vien nav ietverta šajā definīcijā. Papildpakalpojumi ir transports, finanšu pakalpojumi, apdrošināšana, pārapdrošināšana vai vispārēji reklāmas un noieta veicināšanas pasākumi;

8.  “starpnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība ▌ , kas sniedz starpniecības pakalpojumus no Savienības muitas teritorijas trešās valsts teritorijā;

9.  “tehniskā palīdzība” ir ▌ jebkāds tehnisks atbalsts saistībā ar remontu, projektēšanu, ražošanu, montāžu, testēšanu, uzturēšanu (apkopi) vai jebkādu citu tehnisku pakalpojumu, un tā var izpausties kā instrukcijas, konsultācijas, apmācība, praktisko zināšanu vai iemaņu nodošana vai konsultatīvie pakalpojumi, arī ar elektroniskiem līdzekļiem, kā arī pa tālruni vai ar citādiem mutiskas palīdzības veidiem;

10.  “tehniskās palīdzības sniedzējs” ir:

a)   jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība ▌ , kas sniedz tehnisko palīdzību no Savienības muitas teritorijas trešās valsts teritorijā;

b)   jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība, kas ir rezidents vai ir iedibinājusies Savienības dalībvalstī un kas sniedz tehnisko palīdzību trešās valsts teritorijā, vai

c)   jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura personālsabiedrība, kas ir rezidents vai ir iedibinājusies Savienības dalībvalstī un kas sniedz tehnisko palīdzību trešās valsts rezidentam, kas pagaidu kārtā atrodas Savienības muitas teritorijā;

11.  “tranzīts” ir ārpussavienības divējāda lietojuma preču transportēšana, tās ievedot Savienības muitas teritorijā un vedot caur šo teritoriju, ar galamērķi ārpus Savienības muitas teritorijas, un šīs preces:

a)  tikai šķērso Savienības muitas teritoriju un tām tiek piemērota ārējā tranzīta procedūra saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 226. pantu;

b)  tiek pārvadātas brīvajā zonā vai tieši reeksportētas no brīvās zonas;

c)  atrodas pagaidu uzglabāšanā un tiek tieši reeksportētas no pagaidu uzglabāšanas vietas, vai

d)  Savienības muitas teritorijā ir ievestas ar to pašu kuģi vai gaisa kuģi, kurš tās neizkraujot izvedīs no šīs teritorijas;

12.  “individuālā eksporta atļauja” ir atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz vienu galalietotāju vai saņēmēju trešā valstī un kas attiecas uz vienu vai vairākām divējāda lietojuma precēm;

13.  “visaptverošā eksporta atļauja” ir atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz divējāda lietojuma preču veidu vai kategoriju un kas var būt derīga eksportam attiecībā uz vienu vai vairākiem konkrētiem galalietotājiem un/vai vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs;

14.  “atļauja lieliem projektiem” ir individuālā eksporta atļauja vai visaptverošā eksporta atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz divējāda lietojuma preču veidu vai kategoriju un kas var būt derīga eksportam attiecībā uz vienu vai vairākiem konkrētiem galalietotājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs konkrēta liela mēroga projekta mērķim;

15.  “Savienības vispārējā eksporta atļauja” ir eksporta atļauja eksportam uz konkrētām galamērķa valstīm, kas ir pieejama visiem eksportētājiem, kuri ievēro II pielikuma A līdz H sadaļā minētos nosacījumus un prasības;

16.  “valsts vispārējā eksporta atļauja” ir eksporta atļauja, kas definēta valsts tiesību aktos saskaņā ar 12. panta 6. punktu un III pielikuma C sadaļu;

17.  “Savienības muitas teritorija” ir Savienības muitas teritorija Savienības Muitas kodeksa 4. panta nozīmē;

18.  “ārpussavienības divējāda lietojuma preces” ir preces, kurām ir ārpussavienības preču statuss Savienības Muitas kodeksa 5. panta 24. punkta nozīmē;

19.  “ieroču embargo” ir ieroču embargo, kas noteikts ar Padomes pieņemtu lēmumu vai kopējo nostāju vai ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) lēmumu, vai ieroču embargo, kas noteikts ar ANO Drošības padomes saistošu rezolūciju;

20.   “kibernovērošanas preces” ir divējāda lietojuma preces, kas īpaši izstrādātas, lai darītu iespējamu fizisku personu slepenu novērošanu, uzraugot, izgūstot, vācot vai analizējot informācijas un telesakaru sistēmu datus;

21.  “iekšējā atbilstības programma” jeb “IAP” ir pastāvīgi efektīvi, piemēroti un samērīgi politikas pasākumi un procedūras, ▌ ko eksportētāji pieņēmuši, lai veicinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem un mērķiem un tādu atļauju noteikumiem, kuras īstenotas saskaņā ar šo regulu, cita starpā pienācīgas rūpības pasākumi, ar ko novērtē ar preču eksportēšanu galalietotājiem un preču galalietojumiem saistītos riskus;

22.   “pēc būtības identisks darījums” ir darījums ar precēm, kuru parametri vai tehniskās īpašības ir pēc būtības identiskas kā citā darījumā, un ar to pašu galalietotāju vai saņēmēju kā citā darījumā.

II NODAĻA

DARBĪBAS JOMA

3. pants

1.  Šīs regulas I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču eksportam ir vajadzīga atļauja.

2.  Saskaņā ar 4., 5., 9. vai 10. pantu atļauja var būt vajadzīga arī konkrētu I pielikumā neuzskaitītu divējāda lietojuma preču eksportam uz visiem vai dažiem konkrētiem galamērķiem.

4. pants

1.  Šīs regulas I pielikumā neuzskaitītu divējāda lietojuma preču eksportam ir vajadzīga atļauja, ja kompetentā iestāde eksportētāju ir informējusi par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas:

a)  lietošanai saistībā ar ķīmisko vai bioloģisko ieroču vai kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču projektēšanu, ražošanu, apstrādi, ekspluatāciju, uzturēšanu (apkopi), glabāšanu, atklāšanu, identificēšanu vai izplatīšanu vai tādu raķešu projektēšanu, ražošanu, uzturēšanu (apkopi) vai glabāšanu, kuras šādus ieročus var transportēt;

b)  militāriem galalietojumiem, ja uz pircēju valsti vai galamērķa valsti attiecas ieroču embargo; šājā punktā “militārais galalietojums” ir:

i)   iestrādāšana tādā militārā precē, kas ir iekļauta dalībvalstu militāro preču sarakstos;

ii)   lietošana ražošanas, testēšanas vai analītiskajās iekārtās un to komponentos, lai projektētu, ražotu vai uzturētu (apkalpotu) militārās preces, kas ir iekļautas dalībvalstu militāro preču sarakstos, vai

iii)   nepabeigtu produktu gadījumā — izmantošana dalībvalstu militāro preču sarakstos iekļautu militāro preču ražošanā,

c)  lietošanai par tādas militārās preces daļu vai komponentu, kas ir iekļauta valsts militāro preču sarakstā un kas ir eksportēta no attiecīgās dalībvalsts teritorijas bez atļaujas vai pārkāpjot minētās dalībvalsts tiesību aktos paredzētas atļaujas noteikumus.

2.  Ja eksportētājs ▌ ir informēts par to, ka I pielikumā neminētas divējāda lietojuma preces, ko eksportētājs gatavojas eksportēt, kopumā vai kādas to daļas ir paredzētas jebkādam no šā panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, eksportētājs to paziņo kompetentajai iestādei. Minētā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai uz konkrēto preču eksportu ir jāattiecina prasība saņemt atļauju.

3.   Dalībvalsts var pieņemt vai saglabāt spēkā valsts tiesību aktus, ar ko nosaka prasību saņemt atļauju I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam, ja eksportētājam ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no šā panta 1. punktā minētajiem lietojumiem .

4.  Dalībvalsts, kas saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu nosaka prasību saņemt atļauju , nekavējoties informē savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes un sniedz pārējām dalībvalstīm un Komisijai visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo prasību saņemt atļauju, jo īpaši attiecībā uz konkrētajām precēm un galalietotājiem, ja vien tā neuzskata, ka tas būtu nelietderīgi, ņemot vērā darījuma raksturu vai attiecīgās informācijas sensitivitāti.

5.  Dalībvalstis pienācīgi izskata informāciju, kas saņemta saskaņā ar 4. punktu, un informē par to savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes .

6.   Lai varētu izskatīt visus spēkā esošos dalībvalstu atteikumus, gadījumos, kas attiecas uz I pielikumā neminētām divējāda lietojuma precēm, piemēro 16. panta 1. un 2. punktu un 5. līdz 7. punktu.

7.   Visa informācijas apmaiņa, kas vajadzīga atbilstoši šim pantam, notiek saskaņā ar juridiskajām prasībām par personiskas informācijas, sensitīvas komercinformācijas vai aizsargātas aizsardzības, ārpolitikas vai valsts drošības informācijas aizsardzību. Šādu informācijas apmaiņu veic, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, tostarp 23. panta 6. punktā minēto sistēmu.

8.   Šī regula neskar dalībvalstu tiesības veikt valstu pasākumus saskaņā ar Regulas( ES) 2015/479 10. pantu.

5. pants

1.   Šīs regulas I pielikumā neminētu kibernovērošanas preču eksportam ir vajadzīga atļauja, ja kompetentā iestāde ir informējusi eksportētāju par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas lietošanai saistībā ar iekšējām represijām un/vai cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību nopietnu pārkāpumu izdarīšanu.

2.   Ja eksportētājspēcpienācīgā pārbaudē gūtiem secinājumiem ir informēts, ka I pielikumā neminētas kibernovērošanas preces, ko eksportētājs gatavojas eksportēt, kopumā vai kādas to daļas ir paredzētas kādam no šā panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, eksportētājs to paziņo kompetentajai iestādei. Minētā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai uz konkrēto preču eksportu ir jāattiecina prasība saņemt atļauju. Komisija un Padome eksportētājiem dara pieejamas vadlīnijas, kā minēts 26. panta 1. punktā.

3.   Dalībvalsts var pieņemt vai saglabāt spēkā valsts tiesību aktus, ar ko nosaka prasību saņemt atļauju I pielikumā neminētu kibernovērošanas preču eksportam, ja eksportētājam ir pamats uzskatīt, ka minētās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no šā panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

4.   Dalībvalsts, kas saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu nosaka prasību saņemt atļauju, nekavējoties informē savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes un sniedz pārējām dalībvalstīm un Komisijai visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo prasību saņemt atļauju, jo īpaši attiecībā uz precēm un attiecīgajām struktūrām, ja vien tā neuzskata, ka tas būtu nelietderīgi, ņemot vērā darījuma raksturu vai attiecīgās informācijas sensitivitāti.

5.   Dalībvalstis pienācīgi izskata informāciju, kas saņemta saskaņā ar 4. punktu, un 30 darba dienu laikā to pārbauda, ņemot vērā 1. punktā izklāstītos kritērijus. Tās informē savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var lūgt minētā 30 dienu termiņa pagarinājumu. Tomēr termiņa pagarinājums nepārsniedz 30 darba dienas.

6.   Ja visas dalībvalstis paziņo cita citai un Komisijai, ka būtu jānosaka prasība saņemt atļauju pēc būtības identiskiem darījumiem, Komisija Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicē informāciju par kibernovērošanas precēm un attiecīgā gadījumā galamērķiem, uz kuriem attiecas prasība saņemt atļauju, kā minētajā nolūkā paziņojušas dalībvalstis.

7.   Dalībvalstis vismaz reizi gadā pārskata saskaņā ar 6. punktu publicēto informāciju, pamatojoties uz Komisijas sniegtu attiecīgu informāciju un analīzi. Ja visas dalībvalstis paziņo cita citai un Komisijai, ka būtu jāgroza vai jāatjaunina atļaujas prasības publikācija, Komisija nekavējoties attiecīgi groza vai atjaunina informāciju, kas saskaņā ar 6. punktu publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

8.   Lai varētu izskatīt visus spēkā esošos dalībvalstu atteikumus, gadījumos, kas attiecas uz I pielikumā neminētām kibernovērošanas precēm, piemēro 16. panta 1. un 2. punktu un 5. līdz 7. punktu.

9.   Visa informācijas apmaiņa, kas vajadzīga atbilstoši šim pantam, notiek saskaņā ar juridiskajām prasībām par personiskas informācijas, sensitīvas komercinformācijas vai aizsargātas aizsardzības, ārpolitikas vai valsts drošības informācijas aizsardzību. Šādu informācijas apmaiņu īsteno, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, tostarp 23. panta 6. punktā minēto sistēmu.

10.   Kontroles paplašināšanas nolūkā dalībvalstis apsver iespēju atbalstīt to, lai preces, par kurām publicēta informācija saskaņā ar šā panta 6. punktu, tiktu iekļautas attiecīgajos starptautiskajos kodolieroču neizplatīšanas režīmu vai eksporta kontroles vienošanos pasākumos. Komisija sniedz to attiecīgo datu analīzi, kuri savākti saskaņā ar 23. panta 2. punktu un 26. panta 2. punktu.

11.   Šī regula neskar dalībvalstu tiesības veikt valstu pasākumus saskaņā ar Regulas( ES) 2015/479 10. pantu.

6. pants

1.  Šīs regulas I pielikumā uzskaitītu divējāda lietojuma preču starpniecības pakalpojumiem ir vajadzīga atļauja, ja kompetentā iestāde ir starpnieku informējusi par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

2.  Ja starpnieks gatavojas sniegt starpniecības pakalpojumus saistībā ar I pielikumā uzskaitītām divējāda lietojuma precēm un ir informēts par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, starpnieks to paziņo kompetentajai iestādei. Minētā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai uz ▌ šādiem starpniecības pakalpojumiem ir jāattiecina prasība saņemt atļauju.

3.   Dalībvalsts var paplašināt 1. punkta piemērošanu, attiecinot to uz sarakstā neminētām divējāda lietojuma precēm.

4.   Dalībvalsts var pieņemt vai saglabāt spēkā valsts tiesību aktus, ar ko izvirza prasību saņemt atļauju divējāda lietojuma preču starpniecības pakalpojumiem, ja starpniekam ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

5.   Šā panta 3. un 4. punktā minētajiem valstu pasākumiem piemēro 9. panta 2., 3. un 4. punktu.

7. pants

1.  Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kur konkrētās preces atrodas, var aizliegt I pielikumā uzskaitīto ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzītu, ja šīs preces kopumā vai to daļas ir vai varētu būt paredzētas jebkuram no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

2.  Pirms lemt par to, vai aizliegt tranzītu, kompetentā iestāde var atsevišķos gadījumos noteikt prasību saņemt atļauju attiecībā uz konkrētu I pielikumā uzskaitītu divējāda lietojuma preču tranzītu, ja šīs preces kopumā vai to daļas ir vai varētu būt paredzētas jebkuram no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem. Ja tranzīts tiek veikts caur vairāku dalībvalstu teritoriju, šādu tranzītu caur attiecīgās valsts teritoriju var aizliegt katras tranzīta dalībvalsts kompetentā iestāde.

Kompetentā iestāde var izvirzīt prasību saņemt atļauju fiziskai vai juridiskai personai vai personālsabiedrībai, kurai ir līgums ar saņēmēju trešā valstī un pilnvaras nosūtīt preces, kas šķērso Savienības muitas teritoriju.

Ja fiziskā vai juridiskā persona vai personālsabiedrība nav rezidents vai nav iedibinājusies Savienības muitas teritorijā, kompetentā iestāde var izvirzīt prasību saņemt atļauju:

a)  deklarētājam Savienības Muitas kodeksa 5. panta 15. punkta nozīmē;

b)  pārvadātājam Savienības Muitas kodeksa 5. panta 40. punkta nozīmē vai

c)  fiziskai personai, kas tranzītā pārvieto divējāda lietojuma preces, ja attiecīgās divējāda lietojuma preces ir minētās personas personīgajā bagāžā.

3.   Dalībvalsts var paplašināt 1. punkta piemērošanu, attiecinot to uz sarakstā neminētām divējāda lietojuma precēm.

4.   Šā panta 3. punktā minētajiem valstu pasākumiem piemēro 9. panta 2., 3. un 4. punktu.

8. pants

1.  Lai ▌sniegtu tehnisko palīdzību saistībā ar I pielikumā uzskaitītām divējāda lietojuma precēm ▌, ir vajadzīga atļauja, ja kompetentā iestāde ir tehniskās palīdzības sniedzēju informējusi par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

2.  Ja tehniskās palīdzības sniedzējs gatavojas sniegt tehnisko palīdzību saistībā ar I pielikumā uzskaitītām divējāda lietojuma precēm un ir informēts par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, tehniskās palīdzības sniedzējs to paziņo kompetentajai iestādei. Minētā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai ▌ uz šādu tehnisko palīdzību ir jāattiecina prasība saņemt atļauju.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja tehniskā palīdzība:

a)   tiek sniegta tādas valsts teritorijā vai uz to, kura minēta II pielikuma A iedaļas 2. daļā, vai ja to sniedz II pielikuma A iedaļas 2. daļā minētas valsts rezidentam;

b)   izpaužas kā tādas informācijas nodošana, kas ir atklātībā pieejama informācija vai fundamentāli zinātnes pētījumi I pielikuma izklāstīto vispārīgo piezīmju par tehnoloģijām vai piezīmju par kodoltehnoloģijām nozīmē;

c)   ja tehnisko palīdzību sniedz dalībvalsts iestādes vai aģentūras saistībā ar savu oficiāli noteikto pienākumu izpildi;

d)   tiek sniegta dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, pamatojoties uz tiem uzticētajiem uzdevumiem;

e)   tiek sniegta nolūkā, kas IV pielikumā minēts kā izņēmums attiecībā uz Raķešu tehnoloģiju kontroles režīma (MTCR) tehnoloģiju precēm, vai

f)   ir obligāti nepieciešama tādu preču uzstādīšanai (instalēšanai), ekspluatācijai, uzturēšanai/apkopei (pārbaudēm) vai remontam, attiecībā uz kurām ir izsniegta eksporta atļauja.

4.   Dalībvalsts var paplašināt 1. punkta piemērošanu, attiecinot to uz sarakstā neminētām divējāda lietojuma precēm.

5.   Dalībvalsts var pieņemt vai saglabāt spēkā valsts tiesību aktus, ar ko izvirza prasību saņemt atļauju tehniskās palīdzības sniegšanai, ja tehniskās palīdzības sniedzējam, kurš gatavojas sniegt tehnisko palīdzību saistībā ar divējāda lietojuma precēm, ir pamats uzskatīt, ka attiecīgās preces ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem.

6.   Šā panta 4. un 5. punktā minētajiem valstu pasākumiem piemēro 9. panta 2., 3. un 4. punktu.

9. pants

1.  Dalībvalsts, pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem, tostarp terorisma aktu novēršanas nolūkā, var aizliegt I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportu vai izvirzīt prasību saņemt eksporta atļauju.

2.  Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par visiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu, precīzi norādot šādu pasākumu pieņemšanas iemeslus. Ja šāds pasākums ir valsts kontroles saraksta izveide, dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo arī kontrolējamo preču aprakstu.

3.  Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par jebkādiem grozījumiem attiecībā uz pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, tostarp par jebkādiem savu valsts kontroles sarakstu grozījumiem.

4.  Informāciju par pasākumiem, par kuriem paziņots saskaņā ar 2. un 3. punktu, Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Komisija nekavējoties un visās Savienības oficiālajās valodās atsevišķi publicē dalībvalstīs spēkā esošo valstu kontroles sarakstu apkopojumu. Komisija, līdzko saņem dalībvalsts paziņojumu par tās valsts kontroles saraksta grozījumiem, nekavējoties un visās Savienības oficiālajās valodās publicē dalībvalstīs spēkā esošo valsts kontroles sarakstu apkopojuma atjauninājumu.

10. pants

1.   Šīs regulas I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam ir vajadzīga atļauja, ja cita dalībvalsts izvirza prasību saņemt atļauju šo preču eksportam, pamatojoties uz valsts kontroles sarakstu, ko minētā dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar 9. pantu un Komisija publicējusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu, un ja kompetentā iestāde ir informējusi eksportētāju, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas lietojumiem, kas rada bažas saistībā ar sabiedrisko drošību, tostarp terorisma aktu novēršanu, vai cilvēktiesību apsvērumiem.

2.   Dalībvalsts, kas atsakās izsniegt atļauju, kura pieprasīta saskaņā ar 1. punktu, par šādu lēmumu informē arī Komisiju un pārējās dalībvalstis.

3.   Dalībvalsts, kas atbilstoši šā panta 1. punktam izvirza prasību saņemt atļauju I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportam, nekavējoties informē savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes par prasību saņemt atļauju un attiecīgā gadījumā sniedz vajadzīgo informāciju pārējām dalībvalstīm un Komisijai, jo īpaši attiecībā uz konkrētajām precēm un galalietotājiem. Pārējās dalībvalstis pienācīgi izskata minēto informāciju un informē par to savus muitas dienestus un citas attiecīgās valsts iestādes.

11. pants

1.  Šīs regulas IV pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienības iekšienē ir vajadzīga atļauja. Uz IV pielikuma 2. daļā uzskaitītajām divējāda lietojuma precēm neattiecas vispārējā atļauja.

2.  Dalībvalsts var noteikt prasību saņemt atļauju citu divējāda lietojuma preču eksportam no savas teritorijas uz citu dalībvalsti gadījumos, kad pārvadājuma laikā:

a)  ekonomikas dalībnieks vai kompetentā iestāde zina, ka attiecīgo preču galamērķis ir ārpus Savienības muitas teritorijas;

b)  saskaņā ar 3., 4., 5., 9. vai 10. pantu šādu preču eksportam uz attiecīgo galamērķi ir jāsaņem atļauja dalībvalstī, no kuras preces jāpārved, bet šāds eksports tieši no tās teritorijas nav atļauts ar vispārējo vai visaptverošo atļauju, un

c)  dalībvalstī, uz kuru preces jāpārved, nav jāveic pārstrāde vai apstrāde, kā noteikts Savienības Muitas kodeksa 60. panta 2. punktā.

3.   Uz pārvadājuma atļauju, kas minēta 1. un 2. punktā, piesakās tajā dalībvalstī, no kuras attiecīgās divējāda lietojuma preces paredzēts pārvest.

4.   Gadījumos, kad divējāda lietojuma preču turpmākajam eksportam 14. pantā noteiktajās konsultāciju procedūrās jau saņemta atļauja no dalībvalsts, no kuras preces paredzēts pārvest, pārvadājuma atļauju ekonomikas dalībniekam izsniedz nekavējoties, ja vien apstākļi nav būtiski mainījušies.

5.  Dalībvalsts, kas pieņem tiesību aktus, ar kuriem noteikta ▌prasība saņemt atļauju, kā minēts 2. punktā, par veiktajiem pasākumiem nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju. Komisija šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

6.  Saskaņā ar 1. un 2. punktu pieņemto pasākumu īstenošana neietver pārbaudi uz iekšējām robežām Savienības muitas teritorijā, bet tikai kontroli, ko nediskriminējošā veidā Savienības muitas teritorijā veic kā parasto kontroles procedūru daļu.

7.  Saskaņā ar 1. un 2. punktu pieņemtu pasākumu īstenošana nedrīkst izraisīt situāciju, kurā preču pārvešanai no vienas dalībvalsts uz citu piemēro ierobežojošākus nosacījumus nekā to pašu preču eksportam uz trešām valstīm.

8.  Dalībvalsts savos tiesību aktos var noteikt, ka, Savienības iekšienē pārvedot no attiecīgās dalībvalsts preces, kas uzskaitītas I pielikuma ▌ 5. kategorijas 2. daļā, bet nav minētas IV pielikumā, par šīm precēm ir jāsniedz papildu informācija minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

9.  Attiecīgajos komercdokumentos, kas saistīti ar I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienības iekšienē, skaidri norāda, ka gadījumā, ja šīs preces eksportē no Savienības muitas teritorijas, uz tām attiecas kontroles pasākumi. Šādi dokumenti jo īpaši ietver visus pārdošanas līgumus, pasūtījuma apstiprinājumus, rēķinus vai pavadzīmes.

III NODAĻA

EKSPORTA ATĻAUJA UN STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMU UN TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS ATĻAUJA

12. pants

1.  Saskaņā ar šo regulu var tikt izsniegtas vai tiek ieviestas šādu veidu eksporta atļaujas:

a)  individuālā eksporta atļauja;

b)  visaptverošā eksporta atļauja ▌;

c)  valsts vispārējā eksporta atļauja;

d)  Savienības vispārējā eksporta atļauja konkrētu preču eksportam uz konkrētiem galamērķiem saskaņā ar īpašiem izmantošanas nosacījumiem un prasībām, kas izklāstītas II pielikuma A līdz H sadaļā.

▌Atļaujas, kas ir izsniegta vai ieviestas saskaņā ar šo regulu, ir derīgas visā Savienības muitas teritorijā.

2.   Individuālās un visaptverošās eksporta atļaujas saskaņā ar šo regulu piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai ir iedibinājies.

Neskarot 2. panta 3. punktu, ja eksportētājs nav rezidents vai nav iedibinājies Savienības muitas teritorijā, individuālo eksporta atļauju saskaņā ar šo regulu piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas divējāda lietojuma preces.

Visas individuālās un visaptverošās eksporta atļaujas, kad vien iespējams, izsniedz, izmantojot elektroniskos līdzekļus, uz veidlapām, kurās ir vismaz visi elementi un tādā secībā, kā paredzēts III pielikuma A sadaļā izklāstītajos paraugos.

3.  Individuālās eksporta atļaujas un visaptverošās eksporta atļaujas ir derīgas līdz diviem gadiem, ja vien kompetentā iestāde nenolemj citādi.

▌ Atļaujas lieliem projektiem ir derīgas uz termiņu, ko nosaka kompetentā iestāde, bet ne ilgāk kā četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos, ko nosaka projekta īstenošanas ilgums.

4.  Eksportētāji kompetentajai iestādei sniedz visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga pieteikumiem individuālo un visaptverošo eksporta atļauju saņemšanai, tā, lai nodrošinātu pilnīgu informāciju, jo īpaši par eksportētās preces galalietotāju, galamērķa valsti un galalietojumu.

Lai saņemtu individuālās eksporta atļaujas, jāiesniedz deklarācija par galalietojumu. Kompetentā iestāde noteiktus pieteikumus var atbrīvot no pienākuma sniegt deklarāciju par galalietojumu. Lai saņemtu visaptverošās eksporta atļaujas, attiecīgā gadījumā var būt jāiesniedz deklarācija par galalietojumu.

Eksportētāji, kas izmanto visaptverošās eksporta atļaujas, īsteno IAP, ja vien kompetentā iestāde neuzskata, ka tas ir nevajadzīgi, pamatojoties uz citu informāciju, ko tā ņēmusi vērā, apstrādājot eksportētāja iesniegto pieteikumu visaptverošās eksporta atļaujas saņemšanai.

Ziņošanas un IAP prasības saistībā ar visaptverošo eksporta atļauju izmantošanu nosaka dalībvalstis.

Pēc eksportētāju pieprasījuma tās visaptverošās eksporta atļaujas, kurās noteikti kvantitatīvi ierobežojumi, sadala daļās.

5.  Dalībvalstu kompetentās iestādes izskata pieteikumus individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai termiņā, ko nosaka atbilstīgi valstu tiesību aktiem un praksei. ▌

6.  Valstu vispārējās eksporta atļaujas:

a)   neattiecas uz II pielikuma I sadaļā uzskaitītajām precēm;

b)  nosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi; tās var izmantot visi eksportētāji, kas ir rezidenti vai ir iedibinājušies dalībvalstī, kura izsniedz minētās atļaujas, ja tie atbilst prasībām, kas izklāstītas šajā regulā un papildinošajos valsts tiesību aktos; tās izsniedz saskaņā ar norādēm, kas izklāstītas III pielikuma C sadaļā;

c)   neizmanto , ja kompetentā iestāde ir eksportētāju informējusi par to, ka attiecīgās preces kopumā vai kādas to daļas ir vai varētu būt paredzētas kādam no 4. panta 1. punktā minētajiem lietojumiem, vai ja eksportētājs ir informēts, ka šīs preces ir paredzētas šādiem lietojumiem.

Valstu vispārējās eksporta atļaujas var attiekties arī uz precēm un galamērķiem, kas uzskaitīti II pielikuma A līdz H sadaļā

Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par ikvienu valsts vispārējo eksporta atļauju, kas izsniegta vai grozīta. Komisija šādus paziņojumus publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

7.  Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai ir iedibinājies, var aizliegt eksportētājam izmantot Savienības vispārējo eksporta atļauju, ja ir pamatotas aizdomas par eksportētāja spēju ievērot šādas atļaujas nosacījumus vai eksporta kontroles tiesību aktu noteikumus.

Dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par eksportētājiem, kuriem aizliegts izmantot Savienības vispārējo eksporta atļauju, ja vien tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai ir iedibinājies, nekonstatē, ka eksportētājs nemēģinās eksportēt divējāda lietojuma preces caur citas dalībvalsts teritoriju. Informācijas apmaiņu veic, izmantojot 23. panta 6. punktā minēto elektronisko sistēmu.

13. pants

1.  Atļauju sniegt starpniecības pakalpojumus un tehnisko palīdzību saskaņā ar šo regulu piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā starpnieks vai tehniskās palīdzības sniedzējs ir rezidents vai ir iedibinājies. Ja starpnieks vai tehniskās palīdzības sniedzējs nav rezidents vai nav iedibinājies Savienības muitas teritorijā, starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas saskaņā ar šo regulu ▌ piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, ▌ no kuras tiks sniegti starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība.

2.  Starpniecības pakalpojumu ▌ sniegšanas atļaujas piešķir noteiktam daudzumam konkrētu preču un tajās skaidri norāda šo preču atrašanās vietu izcelsmes trešā valstī, galalietotāju un precīzu galalietotāja atrašanās vietu.

Tehniskās palīdzības atļaujās skaidri norāda galalietotāju un precīzu galalietotāja atrašanās vietu.

Atļaujas ir derīgas visā Savienības muitas teritorijā.

3.  Starpnieki un tehniskās palīdzības sniedzēji kompetentajai iestādei sniedz visu attiecīgo informāciju, kas ir vajadzīga pieteikumam uz atļauju saskaņā ar šo regulu, jo īpaši — sīku informāciju par divējāda lietojuma preču atrašanās vietu, skaidru preču aprakstu un norādi par attiecīgo daudzumu, ziņas par darījumā iesaistītajām trešajām personām, galamērķa valsti ▌, galalietotāju minētajā valstī un precīzu tā atrašanās vietu.

4.  Dalībvalstu kompetentās iestādes izskata pieteikumus starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļauju saņemšanai termiņā, ko nosaka saskaņā ar valstu tiesību aktiem vai praksi.

5.  Visas starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas izsniedz, kad vien iespējams, izmantojot elektroniskos līdzekļus un uz veidlapām, kurās ir vismaz visi elementi un tādā secībā, kā paredzēts III pielikuma B sadaļā izklāstītajos paraugos.

14. pants

1.  Iesniedzot pieteikumu divējāda lietojuma preču eksportam uz II pielikuma A sadaļas 2. daļā neminētiem galamērķiem vai IV pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču eksportam uz jebkuru galamērķi, ja šīs preces atrodas vai atradīsies vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, nevis dalībvalstī, kurā iesniegts pieteikums, šis fakts jānorāda pieteikumā. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai iesniegts pieteikums atļaujas saņemšanai, nekavējoties apspriežas ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un sniedz tām attiecīgu informāciju. Minēto apspriešanos var veikt, izmantojot 23. panta 6. punktā minēto elektronisko sistēmu. Attiecīgās dalībvalstis 10 darba dienu laikā dara zināmus jebkādus iebildumus, kādi tām varētu būt pret šādu atļauju piešķiršanu, un dalībvalstij, kurā iesniegts pieteikums eksporta atļaujas saņemšanai, tie ir saistoši.

Ja 10 darba dienu laikā iebildumi netiek saņemti, uzskata, ka attiecīgajām dalībvalstīm iebildumu nav.

Izņēmuma gadījumos dalībvalstis, ar kurām apspriežas, var lūgt pagarināt minēto 10 dienu termiņu. Tomēr termiņa pagarinājums nepārsniedz 30 darba dienas.

2.  Ja eksports var skart dalībvalsts būtiskas drošības intereses, tā var lūgt citām dalībvalstīm eksporta atļauju nepiešķirt, bet gadījumos, kad eksporta atļauja jau ir piešķirta, lūgt to anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt. Šādu pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts ar pieprasījumu iesniegušo dalībvalsti nekavējoties sāk nesaistoša rakstura konsultācijas, kas jāpabeidz 10 darba dienu laikā. Ja pieprasījumu saņēmusī dalībvalsts nolemj piešķirt atļauju, attiecīgā dalībvalsts par to paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot 23. panta 6. punktā minēto elektronisko sistēmu.

15. pants

1.  Pieņemot lēmumu par to, vai piešķirt ▌ atļauju ▌ vai aizliegt tranzītu saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp:

a)  Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības un pienākumus, īpaši saistības un pienākumus, ko tās uzņēmušās kā attiecīgo starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles vienošanos dalībnieces vai arī ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus;

b)   savas saistības saskaņā ar sankcijām, kas noteiktas ar Padomes pieņemtu lēmumu vai kopēju nostāju vai ar EDSO lēmumu, vai ar ANO Drošības padomes saistošu rezolūciju;

c)   apsvērumus saistībā ar valsts ārpolitiku un drošības politiku, totarp jautājumus, uz kuriem attiecas Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP;

d)   apsvērumus par paredzēto galalietojumu un novirzīšanas risku▌.

2.   Papildus 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem dalībvalstis, novērtējot pieteikumu visaptverošas eksporta atļaujas saņemšanai, ņem vērā to, vai eksportētājs īsteno IAP.

16. pants

1.   Kompetentā iestāde , rīkojoties saskaņā ar šo regulu, var atteikties piešķirt eksporta atļauju un var anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt eksporta atļaujas, ko jau ir piešķīrusi. Ja kompetentā iestāde eksporta atļauju nepiešķir, anulē, aptur, būtiski ierobežo vai atceļ vai konstatē, ka paredzēto eksportu nedrīkst atļaut, par to paziņo citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai un sniedz tām attiecīgo informāciju. Gadījumā, ja dalībvalsts kompetentā iestāde eksporta atļauju ir apturējusi, galīgais novērtējums tiek paziņots pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai apturēšanas perioda beigās.

2.  Trīs gadu laikā no paziņošanas brīža dalībvalstu kompetentās iestādes pārskata atļauju atteikumus, par kuriem paziņots saskaņā ar 1. punktu, un tos atceļ, groza vai atjauno. Pārskatīšanas rezultātus dalībvalstu kompetentās iestādes cik drīz vien iespējams dara zināmus pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Atteikumi, kas nav atcelti, ir spēkā, un tos pārskata ik pēc trim gadiem. Trešajā pārskatīšanā attiecīgajai dalībvalstij prasa sniegt pamatojumu šāda atteikuma saglabāšanai.

3.   Kompetentā iestāde nekavējoties paziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai saskaņā ar 7. pantu pieņemtu lēmumu aizliegt divējāda lietojuma preču tranzītu. Šādos paziņojumos iekļauj visu atbilstīgo informāciju, tostarp attiecībā uz preču klasifikāciju, to tehniskajiem parametriem, galamērķa valsti un galalietotāju.

4.  Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī 13. pantā minētajām atļaujām starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanai.

5.  Pirms dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atļauju vai aizliegt tranzītu saskaņā ar šo regulu, tā izskata visus spēkā esošos atteikumus vai saskaņā ar šo regulu pieņemtos lēmumus aizliegt I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču tranzītu, lai noskaidrotu, vai kādas citas dalībvalsts kompetentās iestādes ir atteikušās pēc būtības identiskam darījumam piešķirt atļauju vai atļaut tranzītu ▌. Pēc tam tā apspriežas ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas izdevušas šādus atteikumus vai lēmumus aizliegt tranzītu, kā paredzēts šā panta 1., 3. un 4. punktā.

To dalībvalstu kompetentās iestādes, ar kurām notikusi apspriešanās, 10 darba dienu laikā dara zināmu to, vai tās uzskata, ka attiecīgais darījums ir pēc būtības identisks darījums. Ja 10 darba dienu laikā netiek saņemta atbilde, tiek uzskatīts, ka to dalībvalstu kompetentās iestādes, ar kurām notikusi apspriešanās, neuzskata, ka attiecīgais darījums ir pēc būtības identisks darījums.

Ja ir vajadzīgs vairāk informācijas, lai pareizi novērtētu attiecīgo darījumu, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes vienojas par minētā 10 dienu termiņa pagarinājumu. Tomēr termiņa pagarinājums nepārsniedz 30 darba dienas.

Ja pēc šādām konsultācijām ▌kompetentā iestāde izlemj atļauju piešķirt vai tranzītu atļaut, tā paziņo par to pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, ar ko izskaidro šādu lēmumu.

6.  Visus saskaņā ar šo pantu nepieciešamos paziņojumus nosūta, izmantojot drošus elektroniskos līdzekļus, arī 23. panta 6. punktā minēto sistēmu.

7.  Visa informācija, kuras apmaiņu veic saskaņā ar šo pantu, atbilst 23. panta 5. punktam par šādas informācijas konfidencialitāti.

IV NODAĻA

DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU UN GALAMĒRĶU SARAKSTU GROZĪŠANA

17. pants

1.   ▌Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai divējāda lietojuma preču sarakstus, kas izklāstīti I un IV pielikumā, grozītu šādi:

a)  divējāda lietojuma preču sarakstu, kas izklāstīts šīs regulas I pielikumā, groza atbilstoši attiecīgajām saistībām un pienākumiem un jebkādiem to grozījumiem, ko dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Savienība uzņēmušās kā starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles vienošanos dalībnieces vai ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus;

b)   ja I pielikuma ▌grozījums attiecas uz divējāda lietojuma precēm, kuras uzskaitītas arī II vai IV pielikumā, minētos pielikumus attiecīgi groza. ▌

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai,apspriežoties ar divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, kas izveidota saskaņā ar 24. pantu, un ņemot vērā saistības un pienākumus attiecīgo kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles vienošanos satvarā, piemēram, kontrolējamo preču sarakstu grozījumus, kā arī būtiskas ģeopolitiskas norises, grozītu II pielikumu, no ▌Savienības vispārējo eksporta atļauju darbības jomas svītrojot preces un tajā iekļaujot vai no tās svītrojot galamērķus ▌. Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ no Savienības vispārējo eksporta atļauju darbības jomas jāsvītro konkrēti galamērķi, saskaņā ar šo punktu pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemēro 19. pantā paredzēto procedūru.

18. pants

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 17. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 17. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

19. pants

1.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģēto aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 18. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

20. pants

Divējāda lietojuma preču sarakstu, kas noteikts IV pielikumā un kas ir daļa no I pielikuma, atjaunina, ņemot vērā LESD 36. pantu, proti, dalībvalstu sabiedriskās kārtības un valsts drošības intereses.

V NODAĻA

MUITAS PROCEDŪRAS

21. pants

1.  Kārtojot divējāda lietojuma preču eksportam nepieciešamās formalitātes muitas iestādē, kas ir atbildīga par eksporta deklarācijas apstrādi, eksportētājs iesniedz pierādījumu par jebkādas vajadzīgās eksporta atļaujas saņemšanu.

2.  Dalībvalstī, kurā iesniedz eksporta deklarāciju, eksportētājam var pieprasīt pierādījumam iesniegto dokumentu tulkojumu dalībvalsts oficiālajā valodā.

3.  Neskarot pilnvaras, kas dalībvalstīm ir piešķirtas saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu, tās uz laiku, kas nepārsniedz 4. punktā minētos termiņus, var apturēt eksportu no savas teritorijas vai, ja nepieciešams, citādā veidā aizkavēt ▌divējāda lietojuma preču, uz kurām var attiekties derīga eksporta atļauja, izvešanu no Savienības caur savu teritoriju, ja:

a)   tām ir pamats aizdomām, ka

i)   piešķirot eksporta atļauju, nav ņemta vērā būtiska informācija; vai

ii)   kopš atļaujas izsniegšanas apstākļi ir būtiski mainījušies; vai

b)   to rīcībā ir būtiska informācija attiecībā uz iespējamu pasākumu piemērošanu saskaņā ar 4. panta 1. punktu.

4.  Šā panta 3. punktā norādītajos gadījumos attiecīgajā punktā minētā dalībvalsts nekavējoties apspriežas ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kura piešķīrusi eksporta atļauju vai kura varētu rīkoties saskaņā ar 4. panta 1. punktu, lai attiecīgā kompetentā iestāde varētu rīkoties saskaņā ar 4. panta 1. punktu vai 16. panta 1. punktu. Ja minētā kompetentā iestāde izlemj atstāt spēkā atļauju vai nerīkoties saskaņā ar 4. panta 1. punktu, tā dod atbildi desmit darba dienu laikā, bet ārkārtas apstākļos pēc šīs iestādes pieprasījuma minēto termiņu var pagarināt līdz 30 darba dienām. Šādā gadījumā vai ja 10 vai 30 darba dienu laikā atbilde netiek saņemta, divējāda lietojuma preces nekavējoties atbrīvo. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura piešķīrusi atļauju, informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju.

5.  Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, var izstrādāt norādījumus, lai atbalstītu starpiestāžu sadarbību starp licencēšanas iestādēm un muitas dienestiem.

22. pants

1.  Dalībvalstis var noteikt, ka muitas formalitātes divējāda lietojuma preču eksportam kārtojamas tikai šim nolūkam pilnvarotās muitas iestādēs.

2.  Dalībvalstis, kas izmanto 1. punktā paredzēto iespēju, informē Komisiju par attiecīgi pilnvarotajām muitas iestādēm. Komisija šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

VI NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA, ĪSTENOŠANA UN IZPILDE

23. pants

1.  Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti, īstenojot šo regulu, tostarp par:

a)   dalībvalstu kompetento iestāžu sarakstu, kuras tās pilnvarojušas:

–  piešķirt atļaujas divējāda lietojuma preču eksportam,

–  piešķirt atļaujas starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanai saskaņā ar šo regulu,

–  aizliegt ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzītu saskaņā ar šo regulu;

b)  25. panta 1. punktā minētajiem pasākumiem.

Komisija nosūta šo informāciju pārējām dalībvalstīm un publicē to Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

2.  Dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp to kompetentajām iestādēm ar mērķi uzlabot Savienības eksporta kontroles režīma efektivitāti un nodrošināt kontroles konsekventu un efektīvu īstenošanu un izpildi visā Savienības muitas teritorijā. Informācijas apmaiņa var ietvert:

a)   attiecīgos licencēšanas datus, ko sniedz par katru izsniegto atļauju (piemēram, licences vērtība un veids un saistītie galamērķi, vispārējo atļauju lietotāju skaits);

b)   papildu informāciju par kontroles piemērošanu, arī informāciju par 15. panta 1. punktā izklāstīto kritēriju piemērošanu, to ekonomikas dalībnieku skaitu, kuri īsteno IAP, un, ja šādi dati pieejami, datus par divējāda lietojuma preču eksportu, ko veic citās dalībvalstīs;

c)   informāciju par analīzi, kas ir pamatā valstu kontroles sarakstu papildinājumiem vai plānotiem papildinājumiem saskaņā ar 9. pantu;

d)   informāciju par kontroles izpildi, arī uz risku balstītām revīzijām, sīku informāciju par eksportētājiem, kuriem ir atņemtas tiesības izmantot valsts vai Savienības vispārējās eksporta atļaujas, un, ja šādi dati pieejami, pārkāpumu, konfiskāciju un citu sankciju piemērošanas gadījumu skaitu;

e)   datus par paaugstināta riska galalietotājiem, aizdomīgās piegādes darbībās iesaistītiem dalībniekiem un, ja šādi dati pieejami, par izmantotajiem maršrutiem.

3.   Licencēšanas datu apmaiņa notiek vismaz reizi gadā atbilstoši vadlīnijām, kas jāizstrādā divējāda lietojuma preču koordinācijas grupai, kura izveidota saskaņā ar 24. pantu, un pienācīgi ņemot vērā juridiskās prasības par personiskas informācijas, sensitīvas komercinformācijas vai aizsargātas aizsardzības, ārpolitikas vai valsts drošības informācijas aizsardzību.

4.   Dalībvalstis un Komisija regulāri pārbauda 15. panta īstenošanu, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar šo regulu, un šādu datu analīzi. Visi šādu apmaiņu dalībnieki ievēro diskusiju konfidencialitāti.

5.   Pēc analoģijas piemēro Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (15) un jo īpaši tās noteikumus par informācijas konfidencialitāti. 

6.   Komisija, konsultējoties ar divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, kas izveidota saskaņā ar 24. pantu, izstrādā drošu un šifrētu sistēmu, lai atbalstītu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā Komisiju. Ja iespējams,Komisija sistēmu savieno ar dalībvalstu kompetento iestāžu elektroniskās licencēšanas sistēmām tādā mērā, kāds nepieciešams, lai veicinātu šādu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu. Eiropas Parlamentu informē par sistēmas budžetu, izstrādi un darbību.

7.  Personas datu apstrādi veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Regulās (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725. ▌

24. pants

1.  Izveido divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Katra dalībvalstis ieceļ pārstāvi šajā grupā. Tā izskata visus jautājumus, kuri attiecas uz šīs regulas piemērošanu un kurus var ierosināt priekšsēdētājs vai dalībvalstu pārstāvji.

2.  Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa, kad vien uzskata par vajadzīgu, apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem, tehniskās palīdzības sniedzējiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula.

3.  Lai izskatītu konkrētus jautājumus, kas saistīti ar kontroles īstenošanu, arī attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar I pielikumā izklāstīto Savienības kontroles sarakstu atjaunināšanu, divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa vajadzības gadījumā izveido tehnisko ekspertu grupas, kuras sastāv no dalībvalstu ekspertiem. Tehnisko ekspertu grupas vajadzības gadījumā apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem, tehniskās palīdzības sniedzējiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula.

4.   Komisija atbalsta Savienības licencēšanas un izpildes spēju veidošanas programmu, tostarp izstrādājot kopīgas apmācības programmas dalībvalstu ierēdņiem, šajā saistībā apspriežoties ar divējāda lietojuma koordinācijas grupu.

25. pants

1.  Katra dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu izpildi. Tā jo īpaši nosaka sankcijas, kas piemērojamas par šīs regulas vai tās īstenošanai pieņemto noteikumu pārkāpumiem. Minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2.  Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa izveido izpildes koordinācijas mehānismu, lai atbalstītu informācijas apmaiņu un tiešu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un izpildes aģentūrām (“izpildes koordinācijas mehānisms”). Saskaņā ar izpildes koordinācijas mehānismu dalībvalstis un Komisija apmainās ar attiecīgo informāciju, ja tāda pieejama, tostarp par tādu pasākumu piemērošanu, raksturu un ietekmi, kuri pieņemti saskaņā ar 1. punktu, par paraugprakses izpildi un divējāda lietojuma preču neatļautu eksportu, un/vai šīs regulas un/vai attiecīgo valsts tiesību aktu pārkāpumiem.

Saskaņā ar izpildes koordinācijas mehānismu dalībvalstis un Komisija arī apmainās ar informāciju par valsts izpildes iestāžu paraugpraksi uz risku balstītu revīziju jomā un divējāda lietojuma preču neatļauta eksporta un/vai citu iespējamu šīs regulas un/vai attiecīgo valsts tiesību aktu pārkāpumu atklāšanā un saukšanā par tiem pie atbildības.

Informācijas apmaiņa, kas īstenota saskaņā ar izpildes koordinācijas mehānismu, ir konfidenciāla.

VII NODAĻA

PĀRREDZAMĪBA, INFORMĒŠANA, UZRAUDZĪBA UN IZVĒRTĒŠANA

26. pants

1.  Komisija un Padome vajadzības gadījumā dara pieejamas vadlīnijas un/vai ieteikumus par paraugpraksi par šajā regulā minētajiem jautājumiem, lai nodrošinātu Savienības eksporta kontroles režīma efektivitāti un konsekventu īstenošanu. Par paraugprakses vadlīniju un/vai ieteikumu sniegšanu eksportētājiem, starpniekiem un tehniskās palīdzības sniedzējiem atbildīgas ir tās dalībvalstis, kurās tie ir rezidenti vai ir iedibinājušies. Minētajās paraugprakses vadlīnijās un/vai ieteikumos ņem vērā jo īpaši MVU informācijas vajadzības.

2.  Komisija, apspriežoties ar divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un par divējāda lietojuma preču koordinācijas grupas darbībām, pārbaudēm un apspriedēm. Minētais gada ziņojums ir publiski pieejams.

Gada ziņojumā iekļauj informāciju par atļaujām (jo īpaši to skaitu un vērtību sadalījumā pa preču veidiem un galamērķiem Savienības un dalībvalstu līmenī), par atteikumiem un aizliegumiem saskaņā ar šo regulu. Gada ziņojumā arī iekļauj informāciju par pārvaldību (jo īpaši personālu, atbilstību un informēšanas darbībām, īpašiem licencēšanas vai klasificēšanas rīkiem) un kontroles izpildi (jo īpaši pārkāpumu un sodu skaitu).

Attiecībā uz kibernovērošanas precēm gada ziņojumā iekļauj konkrētu informāciju par atļaujām, jo īpaši par saņemto pieteikumu skaitu sadalījumā pa precēm, atļaujas izdevējām dalībvalstīm un galamērķiem, uz ko minētie pieteikumi attiecas, un par pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar minētajiem pieteikumiem.

Gada ziņojumā ietverto informāciju sniedz saskaņā ar 3. punktā izklāstītajiem principiem.

Komisija un Padome dara pieejamas vadlīnijas par gada ziņojuma sagatavošanai vajadzīgo datu vākšanas un apstrādes metodiku, tostarp par preču veidu noteikšanu un izpildes datu pieejamību.

3.   Dalībvalstis sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai, pienācīgi ņemot vērā juridiskās prasības par personiskas informācijas, sensitīvas komercinformācijas vai aizsargātas aizsardzības, ārpolitikas vai valsts drošības informācijas aizsardzību. Informācijai, ar kuru apmainās vai kuru publicē saskaņā ar šo pantu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (16) par Eiropas statistiku.

4.  Laikā no ... [pieci gadi pēc šīs regulas spēkāstāšanās dienas] līdz ... [septiņi gadi pēc šīs regulas spēkāstāšanās dienas] Komisija izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Pēc …[trīs gadi pēc šīs regulas spēkāstāšanās dienas] Komisija izvērtē 5. pantu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem.

VIII NODAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

27. pants

1.  Divējāda lietojuma preču eksportētāji veic savu eksporta darījumu reģistrāciju vai uzskaiti saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem vai praksi. Šāda uzskaite vai reģistrācija jo īpaši ietver komercdokumentus, piemēram, rēķinus, preču sarakstus, transporta vai cita veida pārsūtīšanas dokumentus, kuros ir pietiekama informācija, lai varētu identificēt:

a)  divējāda lietojuma preču aprakstu;

b)  divējāda lietojuma preču daudzumu;

c)  eksportētāja un saņēmēja nosaukumu (vārdu un uzvārdu) un adresi;

d)  divējāda lietojuma preču galalietojumu un galalietotāju, ja tas zināms.

2.  Saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem vai praksi starpnieki un tehniskās palīdzības sniedzēji veic starpniecības pakalpojumu vai tehniskās palīdzības uzskaiti vai reģistrāciju, lai pēc pieprasījuma varētu pierādīt to divējāda lietojuma preču aprakstu, attiecībā uz kurām ir sniegti starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība, laikposmu, kad attiecībā uz šīm precēm tika sniegti šādi pakalpojumi, šo preču un pakalpojumu galamērķi un valstis, uz kurām attiecas minētie pakalpojumi.

3.  Reģistrus vai uzskaites dokumentus, kā arī 1. un 2. punktā minētos dokumentus glabā vismaz piecus gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā veikts eksports vai sniegti starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība. Tos pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei.

4.  Dokumentus un uzskaiti par I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienības iekšienē glabā vismaz trīs gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā pārvadājums veikts, un pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei dalībvalstī, no kuras šīs preces pārvestas.

28. pants

Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu, katra dalībvalsts veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai tās kompetentās iestādes varētu:

a)  iegūt informāciju par pasūtījumiem vai darījumiem, kas attiecas uz divējāda lietojuma precēm;

b)  konstatēt, vai eksporta kontroles pasākumi tiek pienācīgi piemēroti, kas jo īpaši var nozīmēt tiesības iekļūt eksporta darījumā ieinteresētu personu telpās vai tādu starpnieku telpās, kuri iesaistīti starpniecības pakalpojumu sniegšanā 6. pantā izklāstītajos apstākļos, vai tehniskās palīdzības sniedzēju telpās 8. pantā izklāstītajos apstākļos.

IX NODAĻA

SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

29. pants

1.  Komisija un dalībvalstis vajadzības gadījumā uztur dialogus ar trešām valstīm, lai veicinātu kontroles konverģenci pasaules mērogā.

Ar dialogiem var atbalstīt regulāru un savstarpēju sadarbību ar trešām valstīm, arī informācijas un paraugprakses apmaiņu, kā arī spēju veidošanu un trešām valstīm paredzētus informatīvus pasākumus. Ar dialogiem arī var mudināt trešās valstis pievienoties stingrai eksporta kontrolei, ko izstrādājuši daudzpusēji eksporta kontroles režīmi un kas ir starptautiskās paraugprakses piemērs.

2.  Neskarot noteikumus par tādiem savstarpējas administratīvas palīdzības nolīgumiem vai protokoliem muitas jautājumos, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm, Padome var atļaut Komisijai apspriest ar trešām valstīm nolīgumus, ar ko paredz šajā regulā iekļauto divējāda lietojuma preču eksporta kontroles savstarpēju atzīšanu. ▌

Minētās sarunas risina saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas attiecīgi LESD 207. panta 3. punktā un Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgumā.

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Šo regulu piemēro, neskarot Komisijas 2015. gada 15. septembra Deleģēto lēmumu, ar ko papildina Lēmumu Nr. 1104/2011/ES.

31. pants

Regulu (EK) Nr. 428/2009 atceļ.

Tomēr atļaujas saņemšanas pieteikumiem, kas iesniegti pirms … [šīs regulas spēkā stāšanās diena], turpina piemērot attiecīgos Regulas (EK) Nr. 428/2009 noteikumus.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VI pielikumā.

32. pants

Šī regula stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

... [vieta], ... [datums]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU SARAKSTS, KAS MINĒTS ŠĪS REGULAS 3. PANTĀ

Ar šajā pielikumā iekļauto divējāda lietojuma preču sarakstu tiek īstenotas starptautiskās saistības attiecībā uz divējāda lietojuma preču kontroli, kuras citstarp izriet no Austrālijas grupas(17), Raķešu tehnoloģiju kontroles režīma (MTCR)(18), Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupas (NSG)(19), Vasenāras vienošanās(20) un Ķīmisko ieroču konvencijas (CWC)(21).

SATURS

I daļa – Vispārīgas piezīmes, Akronīmi un abreviatūras (saīsinājumi), un definīcijas

 

II daļa – 0. kategorija

Kodolmateriāli, ražotnes un iekārtas

III daļa – 1. kategorija

Īpaši materiāli un saistīts aprīkojums

IV daļa – 2. kategorija

Materiālu apstrāde un pārstrāde

V daļa – 3. kategorija

Elektronika

VI daļa – 4. kategorija

Datori

VII daļa – 5. kategorija

Telesakari un “informācijas drošība”

VIII daļa – 6. kategorija

Sensori un lāzeri

IX daļa – 7. kategorija

Navigācija un avioelektronika

X daļa – 8. kategorija

Jūrniecība

XI daļa – 9. kategorija

Kosmiskā aviācija un vilces dzinēju sistēmas

I DAĻA - Vispārīgas piezīmes, akronīmi un abreviatūras (saīsinājumi), un definīcijas

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES PAR I PIELIKUMU

1.  Attiecībā uz militārām vajadzībām konstruētu vai pārveidotu preču kontroli sk. konkrētu ES dalībvalstu sastādītos militārām vajadzībām ražoto preču sarakstus. Šajā pielikumā ietvertās norādes “SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS” attiecas uz tādiem sarakstiem.

2.  Nedrīkst pieļaut, ka tiktu eksportētas nekontrolētas preces (arī ražotnes), kurās ir viens vai vairāki kontrolēti komponenti, ja kontrolētais komponents (vai komponenti) ir preces galvenais elements un tos ir iespējams atdalīt vai lietot citiem nolūkiem – tādējādi tiktu mazināts šajā pielikumā noteiktās kontroles iedarbīgums.

NB! Novērtējot to, vai kontrolētie komponenti ir uzskatāmi par galveno elementu, ir jāņem vērā tādi faktori kā daudzums, vērtība, izmantotā tehnoloģiju zinātība un citi īpaši apstākļi, kas var palīdzēt konstatēt, vai kontrolētie komponenti ir uzskatāmi par iegādājamās preces galveno elementu.

3.  Šajā pielikumā minētās preces ietver gan jaunas, gan lietotas preces.

4.  Dažos gadījumos ķīmiskās vielas šajā sarakstā ir minētas kopā ar nosaukumu un CAS numuru. Saraksts attiecas uz ķīmiskajām vielām ar tādu pašu strukturālu formulu (tostarp hidrātiem) neatkarīgi no nosaukuma un CAS numura. CAS numuri ir norādīti, lai palīdzētu identificēt konkrētu ķīmisko vielu vai maisījumu neatkarīgi no nomenklatūras. CAS numurus nevar izmantot kā unikālus identifikatorus, jo dažām uzskaitīto ķimikāliju formām ir dažādi CAS numuri, tāpat arī maisījumiem, kas sastāv no uzskaitītajām ķimikālijām, var būt dažādi CAS numuri.

PIEZĪME PAR KODOLTEHNOLOĢIJĀM (PK)

(Lasāma kopsakarā ar 0. kategorijas E sadaļu.)

“Tehnoloģijas”, kas ir tieši saistītas ar visām 0. kategorijā kontrolētajām precēm, kontrolē saskaņā ar 0. kategorijas noteikumiem.

“Tehnoloģijas” kontrolēto preču “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai” ir pakļautas kontrolei arī tad, ja tās lieto nekontrolētās precēs.

Konkrētas preces eksporta atļauja ietver arī atļauju tam pašam galalietotājam eksportēt “tehnoloģijas” tādā apjomā, kas nepieciešamas preces uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai un remontam.

“Tehnoloģiju” nodošanas kontrole neattiecas uz “atklātībā pieejamu” informāciju vai “fundamentāliem zinātnes pētījumiem”.

VISPĀRĪGA PIEZĪME PAR TEHNOLOĢIJĀM (GTN)

(Lasāma kopsakarā ar 1.–9. kategorijas E sadaļu.)

To “tehnoloģiju” eksportu, kas ir “nepieciešamas” 1.–9. kategorijas preču “pilnveidošanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, kontrolē saskaņā ar 1.–9. kategorijas noteikumiem.

“Tehnoloģijas”, kas “nepieciešamas” kontrolēto preču “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”, ir pakļauta kontrolei arī tad, ja tās lieto nekontrolētās precēs.

Kontrole neattiecas uz “tehnoloģijām”, kas ir nepieciešamas tādu preču uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai (pārbaudēm) vai remontam, kuras nav pakļautas kontrolei vai attiecībā uz kurām ir saņemta eksporta atļauja.

Piezīme: Minētais neattiecas uz “tehnoloģijām”, kas minētas 1E002.e., 1E002.f., 8E002.a. un 8E002.b. pozīcijā.

“Tehnoloģiju” nodošanas kontrole neattiecas uz “atklātībā pieejamu” informāciju, “fundamentāliem zinātnes pētījumiem” un patenta pieteikumā obligāti sniedzamām ziņām.

PIEZĪME PAR KODOLPROGRAMMATŪRU (PKP)

(Šī piezīme prevalē pār visiem kontroles pasākumiem 0. kategorijas D sadaļā.)

Šā saraksta 0. kategorijas D sadaļā netiek kontrolēta “programmatūra”, kura ir “objektkods”, kas obligāti nepieciešams tādu preču uzstādīšanai (instalēšanai), ekspluatācijai, uzturēšanai (pārbaudēm) vai remontam, attiecībā uz kurām ir saņemta eksporta atļauja.

Konkrētas preces eksporta atļauja ietver arī atļauju eksportēt tam pašam galalietotājam “objektkodu”, kas obligāti nepieciešams preču uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai (pārbaudēm) un remontam.

Piezīme: Piezīme par kodolprogrammatūru neattiecas uz 5. kategorijas 2. daļā (“Informācijas drošība”) minēto “programmatūru”.

VISPĀRĪGA PIEZĪME PAR PROGRAMMATŪRU (VPP)

(Šī piezīme prevalē pār visiem kontroles pasākumiem 1.–9. kategorijas D sadaļā.)

Šā saraksta 1.–9. kategorijai noteiktā kontrole neattiecas uz “programmatūru”, kas atbilst kādam no turpmāk minētajiem kritērijiem, proti, tā ir:

a.  vispārēji pieejama, jo tā ir:

1.  bez ierobežojumiem nopērkama mazumtirdzniecībā, proti:

a.  klātienē tirdzniecības vietā;

b.  pasūtot pa pastu;

c.  noslēdzot darījumu elektroniskā veidā; vai

d.  pasūtot pa tālruni; un

2.  izstrādāta tā, lai lietotājs pats varētu ierīkot bez būtiskas piegādātāja palīdzības;

Piezīme : Vispārīgās piezīmes par programmatūru a. punkts neattiecas uz 5. kategorijas 2. daļā (“Informācijas drošība”) minēto “programmatūru”.

b.  “atklātībā pieejama”; vai

c.  “objektkods”, kas obligāti nepieciešams tādu preču uzstādīšanai (instalēšanai), ekspluatācijai, uzturēšanai (pārbaudēm) vai remontam, attiecībā uz kurām ir saņemta eksporta atļauja.

Piezīme : Vispārīgās piezīmes par programmatūru c. punkts neattiecas uz 5. kategorijas 2. daļā (“Informācijas drošība”) minēto “programmatūru”.

VISPĀRĪGA PIEZĪME PAR “INFORMĀCIJAS DROŠĪBU” (VPID)

Attiecībā uz “informācijas drošības” precēm un funkcijām ievēro 5. kategorijas 2. daļas noteikumus, pat ja tās ir komponenti, “programmatūra” vai citu preču funkcijas.

NOFORMĒŠANA EIROPAS SAVIENĪBAS OFICIĀLAJĀ VĒSTNESĪ

Saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā, tekstiem latviešu valodā, kurus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī:

–  skaitļa veselo daļu no decimāldaļas atdala ar komatu,

–  skaitļa veselajā daļā ciparus grupē pa trim, katru grupu atdalot ar saistīto atstarpi.

Teksts šajā pielikumā atbilst minētajai praksei.

PIELIKUMĀ LIETOTIE AKRONĪMI UN ABREVIATŪRAS

Akronīmiem un abreviatūrām (saīsinājumiem), kas lietoti kā definēti termini, skatīt sadaļu “Šajā pielikumā lietotie definētie termini”.

AKRONĪMI UN ABREVIATŪRAS

ABEC

ABMA

gredzenveida gultņu inženieru komiteja

Amerikas Gultņu ražotāju asociācija

ADC

analogciparu pārveidotājs

AGMA

Amerikas Piedziņas mehānismu ražotāju asociācija

AHRS

stāvokļa un kursa etalonsistēmas

AISI

Amerikas Dzelzs un tērauda institūts

ALE

atomārā slāņa epitaksija

ALU

aritmētiskās loģikas elements

ANSI

Amerikas Nacionālais standartu institūts

APP

koriģētā maksimālā jauda

APU

palīgdzinējs

ASTM

Amerikas Testēšanas un materiālu biedrība

ATC

gaisa satiksmes kontrole

BJT

bipolāri savienojuma tranzistori

BPP

stara parametru produkts

BSC

bāzes stacijas kontrolieris

CAD

datorprojektēšana

CAS

Informatīvais ķīmijas dienests

CCD

lādiņsaistes matricas

CDU

vadības un indikācijas bloks

CEP

varbūtīgā cirkulārā kļūda

CMM

koordinātu mērīšanas darbgalds

CMOS

komplementārā metālu oksīdu pusvadītājs

CNTD

termopārklāšana, izmantojot vadāmu nukleāciju

CPLD

kompleksa programmējamā loģiskā iekārta

CPU

centrālais procesors

CVD

ķīmiska pārklāšana, izmantojot tvaiku

CW

ķīmiskā karadarbība

CW (lāzeriem)

nepārtrauktas darbības

DAC

ciparanalogu pārveidotājs

DANL

norādītais vidējais trokšņa līmenis

DBRN

uz datiem balstīta navigācija

DDS

tiešās ciparsintēze

DMA

dinamiskā mehāniskā analīze

DME

iekārta attāluma mērīšanai

DMOSFET

kliedētais metālu oksīdu pusvadītāju kanāltranzistors

DS

virzīti sacietināts

EB

eksplodējošs tiltiņš

EB-PVD

fizikāla tvaika pārklāšana, izmantojot elektronu kūli

EBW

eksplodējoša tiltiņa vads

ECM

elektroķīmiskā apstrāde

EDM

elektriskās izlādes iekārtas

EFI

eksplodējošas folijas ierosinātāji

EIRP

EMP

ENOB

efektīvā izotropiski izstarotā jauda

elektromagnētiskais impulss

efektīvais bitu skaits

ERF

elektrorheoloģiska apstrāde

ERP

ESD

efektīvā izstarotā jauda

elektrostatiskā izlāde

ETO

emitera aizveramais tiristors

ETT

ES

EUV

elektriski pārslēdzamais tiristors

Eiropas Savienība

ekstrēms ultravioleto staru

FADEC

pilnīgi vadāma dzinēju kontroles sistēma

FFT

ātrais Furjē pārveidojums

FPGA

lauka programmējamā ventiļu matrica

FPIC

uz vietas programmējamais savstarpējais slēgums

FPLA

lauka programmējamā loģiskā matrica

FPO

peldošā komata darbība

FWHM

pilna platuma pusmaksimums

GLONASS

globālā satelītnavigācijas sistēma

GNSS

globālā satelītnavigācijas sistēma

GPS

globālā pozicionēšanas sistēma

GSM

globālā mobilo sakaru sistēma

GTO

ar vadības elektrodu aizverams tiristors

HBT

HDMI

heterobipolārais tranzistors

augstas izšķirtspējas multivides saskarne

HEMT

augsta elektronu kustīguma tranzistors

ICAO

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija

IEC

Starptautiskā Elektrotehnikas komisija

IED

improvizēta spridzināšanas ierīce

IEEE

Elektronikas un elektrotehnikas inženieru institūts

IFOV

momentānais redzes leņķis

IGBT

izolēta slēdža bipolārais tranzistors

IGCT

komutējošs tiristors ar integrētu aizvaru

IHO

Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija

ILS

instrumentālās nosēšanās sistēma

IMU

inerciālas mērīšanas vienība

INS

inerciālā aeronavigācijas sistēma

IP

interneta protokols

IRS

inerciālā atsauces sistēma

IRU

inerciālā atsauces vienība

ISA

starptautiskā standartatmosfēra

ISAR

inversās sintētiskās diafragmas radars

ISO

Starptautiskā Standartizācijas organizācija

ITU

Starptautiskā Telesakaru savienība

JT

Džoula–Tomsona

LIDAR

detektēšana un attāluma noteikšana ar gaismu

LIDT

lāzera izraisītā kaitējuma robežvērtība

LOA

garuma kopsumma

LRU

LTT

viegli nomaināms bloks

ar gaismu pārslēdzamais tiristors

MLS

nosēšanās vadības mikroviļņu sistēma

MMIC

monolīta integrālā shēma

MOCVD

ķīmiska pārklāšana, izmantojot metālorganisku savienojumu tvaiku

MOSFET

metālu oksīdu pusvadītāju kanāltranzistors

MPM

mikroviļņu jaudas modulis

MRF

magnetorheoloģiska apstrāde

MRF

mazākais atšķiramu detaļu lielums

MRI

kodolmagnētiskās rezonanses attēldiagnostika

MTBF

vidējais laiks starp atteicēm

MTTF

vidējais laiks līdz atteicei

NA

ciparu atvērums

NDT

nesagraujošais tests

NEQ

NIJ

tīrais sprāgstvielas daudzums

Nacionālais tieslietu institūts

OAM

ekspluatācija, administrēšana vai uzturēšana

OSI

atvērto sistēmu starpsavienojums

PAI

poliamīdi-imīdi

PAR

precīza pielidojuma radars

PCL

pasīva koherenta atrašanās vieta

PDK

procesa dizaina komplekts

PIN

personas identifikācijas numurs

PMR

privātie mobilie radiosakari

PVD

fiziska pārklāšana, izmantojot tvaiku

ppm

miljondaļas

QAM

kvadrātiskā amplitūdas modulācija

QE

kvantu efektivitāte

RAP

reaktīvas atomu plazmas

RF

radiofrekvence

rms

vidējais kvadrātiskais

RNC

RNSS

radio tīkla kontrolieris

reģionālā navigācijas satelītu sistēma

ROIC

nolasīšanas integrālshēma

S-FIL

Step and flash drukas litogrāfija

SAR

sintētiskās diafragmas radars

SAS

sintētiskās diafragmas hidrolokators

SC

monokristāls

SCR

silīcija vadāmais taisngriezis

SFDR

dinamiskais diapazons bez blakuskomponentiem

SHPL

superjaudīgs lāzers

SLAR

gaisa kuģa sānskata radars

SOI

silīcijs uz izolatora

SQUID

supervadītāja kvantu interferences ierīce

SRA

nomaināms agregāts

SRAM

statiskā brīvpiekļuves atmiņa

SSB

individuāla blakusfrekvenču josla

SSR

sekundārs novērošanas radars

SSS

sānskenēšanas hidrolokators

TIR

kopējais norādītais rādījums

TVR

raidīšanas sprieguma raksturlīkne

u

atommasas vienība

UPR

vienvirziena pozicionēšanas atkārtojamība

UTS

stiepes robežstiprība

UV

ultraviolets

VJFET

vertikālā tipa lauktranzistors

VOR

PVO

ļoti augstas frekvences vienvirziena diapazons

Pasaules Veselības organizācija

WLAN

bezvadu lokālais tīkls

ŠAJĀ PIELIKUMĀ LIETOTIE DEFINĒTIE TERMINI

Definētie termini, kas iekļauti vienpēdiņās (‘[…]’), ir izskaidroti tehniskajā piezīmē par attiecīgo preci.

Definētie termini, kas iekļauti pēdiņās (“[…]”), ir izskaidroti šeit.

NB! Iekavās aiz definētā termina ir sniegta norāde uz attiecīgajām preču kategorijām.

“Precizitāte” (2 3 6 7 8) ir rādījuma maksimālā pozitīvā vai negatīvā novirze no pieņemta standarta vai patiesās skaitliskās vērtības; to parasti mēra neprecizitātes izteiksmē.

“Aktīvās lidojumu vadības sistēmas” (7) ir sistēmas, kuru funkcija ir novērst nevēlamas “gaisa kuģu” un raķešu kustības vai struktūras slodzes, autonomi apstrādājot vairāku sensoru datus un dodot automātiskas vadības veikšanai nepieciešamās preventīvās komandas.

“Aktīvais punkts” (6) ir mazākais (individuālais) cietās fāzes kopuma elements, kas gaismas (elektromagnētiskā) starojuma iedarbībā darbojas kā fotoelektrisks pārveidotājs.

“Koriģētā maksimālā jauda” (4) ir koriģēts maksimālais ātrums, kādā “cipardatori” veic 64 bitu vai apjomīgāku summēšanu un reizināšanu peldošā komata režīmā; to izsaka svērtās TeraFLOPS (WT) vienībās pa 1012 koriģētām peldošā komata darbībām sekundē.

NB! Sk. tehnisko piezīmi pie 4. kategorijas.

“Gaisa kuģis” (1 6 7 9) ir gaisa transportlīdzeklis ar fiksētiem spārniem, šarnīra spārniem, rotējošiem spārniem (helikopters), slīpu rotoru vai slīpspārniem.

NB! Sk. arī “civilās aviācijas gaisa kuģis”.

“Dirižablis” (9) ir mehānisks gaisa transportlīdzeklis, ko gaisā notur ķermenis, kas pildīts ar gāzi (parasti hēliju, agrāk ūdeņradi), kura ir vieglāka par gaisu.

“Ar visām iespējamām kompensācijām” (2) nozīmē to, ka ir ņemti vērā visi iespējamie, ražotājam pieejamie līdzekļi konkrētu metālapstrādes darbgaldu sistemātisku pozicionēšanas kļūdu vai konkrētu koordinātu mērīšanas darbgaldu mērījumu kļūdu mazināšanai.

“ITU piešķirts” (3 5) nozīmē, ka ir piešķirta frekvenču josla saskaņā ar ITU Radio noteikumu pašreizējo redakciju attiecībā uz pamatpakalpojumu, atļauto pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu.

NB! Neattiecas uz papildu un alternatīvo frekvenču piešķiršanu.

“Leņķiskā pozīcijas novirze” (2) ir maksimālā atšķirība starp leņķisko pozīciju un faktisko, ļoti precīzi izmērīto leņķisko pozīciju pēc fiksētā darba objekta izkustināšanas no sākotnējās pozīcijas.

“Leņķa nejaušība” (7) ir pakāpenisks leņķveidīgs kļūdas palielinājums, ko rada leņķiskā ātruma baltais troksnis (IEEE STD 528-2001).

“APP” (4) ir “koriģētā maksimālā jauda”.

“Asimetriskais algoritms” (5) ir kriptogrāfisks algoritms, kurā šifrēšanai un atšifrēšanai tiek izmantotas dažādas matemātiski saistītas kodu atslēgas.

NB! Parasti “asimetriskos algoritmus” izmanto kodu atslēgu pārvaldībā.

“Autentifikācija” (5) ir lietotāja, procesa vai ierīces identitātes verificēšana, bieži vien kā priekšnosacījums tam, lai atļautu piekļuvi informācijas sistēmas resursiem. Tā ietver pārbaudi par ziņas vai citas informācijas izcelsmi vai saturu un visus piekļuves kontroles aspektus, ja datnes vai teksti netiek šifrēti, izņemot ar paroļu, personas identifikācijas numuru (PIN) vai līdzīgu datu aizsardzību tieši saistītos, neatļautas piekļuves novēršanai.

“Vidējā izejas jauda” (6) ir "lāzera" izejas enerģijas kopsummas (džoulos) dalījums ar laiku (sekundēs), kurā tiek emitēta secīgu impulsu virkne. Vienādos atstatumos emitētu impulsu virknē tā ir vienāda ar “lāzera” enerģijas vienā impulsā (džoulos) reizinājumu ar “lāzera” impulsu frekvenci (hercos).

“Pamatelementa signāla nodošanas kavējuma laiks” (3) ir nodošanas kavējuma laika vērtība pamatelementam, kas lietots “monolītā integrālā shēmā”. Attiecībā uz “monolītu integrālo shēmu” ‘saimi’ var precizēt, vai tas ir signāla kavējuma laiks tipiskam elementam konkrētajā ‘saimē’ vai tipisks signāla kavējuma laiku elementam konkrētajā ‘saimē’.

NB! 1. “Pamatelementa signāla nodošanas kavējuma laiku” nedrīkst jaukt ar kompleksas “monolītas integrālās shēmas” ieejas vai izejas kavējuma laiku.

NB! 2. ‘Saimē’ ietilpst visas integrālās shēmas, kuru izgatavošanā tiek piemērotas visas šādas metodes un specifikācijas (izņemot to attiecīgās funkcijas):

a.   kopīga datoru fizisko komponentu un programmatūras arhitektūra;

b.   kopīga projektēšanas un procesa tehnoloģija; un

c.   kopīgas pamatīpašības.

“Fundamentāli zinātnes pētījumi” (VPT, PK) ir eksperimentāls vai teorētisks darbs, ko veic galvenokārt nolūkā iegūt jaunas zināšanas par parādību vai novēroto faktu pamatprincipiem, un kas nav primāri vērsts uz konkrētu praktisku izmantojumu vai mērķi.

“Nosliece” (akselerometra) (7) ir konkrētā laikposmā iegūts akselerometra izejas datu vidējais rādītājs, ko mēra konkrētos darba apstākļos, kam nav korelācijas ar ieejas paātrinājumu vai rotāciju. “Noslieci” izsaka g vai metros sekundē kvadrātā (g vai m/s2). (IEEE STD 528-2001) (Mikro g ir vienāds ar 1×10‑6 g).

“Nosliece” (žiroskopa) (7) ir konkrētā laikposmā iegūts žiroskopa izejas datu vidējais rādītājs, ko mēra konkrētos darba apstākļos, kam nav korelācijas ar ieejas rotāciju vai paātrinājumu. “Noslieci” parasti izsaka grādos stundā (grādi/h). (IEEE Std 528-2001).

“Bioloģiskie aģenti” (1) ir patogēni vai toksīni, kas ir atlasīti vai pārveidoti (piemēram, mainot tīrības pakāpi, glabāšanas laiku, virulenci, izplatīšanas īpašības vai noturību pret ultravioleto starojumu), lai cilvēkiem vai dzīvniekiem, iekārtām, ražai vai apkārtējai videi nodarītu kaitējumu vai postījumus.

"Izvirzījums" (2) ir aksiāla galvenās vārpstas nobīde viena apgrieziena laikā, ko mēra vārpstas virsmai perpendikulārā plaknes punktā uz ass aploces (Sk. ISO 230-1:1986, 5.63. punkts).

CEP” (7) ir “varbūtīgā cirkulārā kļūda) – cirkulārā normālajā sadalījumā tāda apļa rādiuss, kas ietver 50 % no atsevišķiem veiktiem mērījumiem, vai tāda apļa rādiuss, kurā tie atrodas ar 50 % lielu varbūtību.

“Ķīmiskais lāzers” (6) ir “lāzers”, kurā ierosinātās daļiņas rodas ķīmiskas reakcijas izdalītās enerģijas rezultātā.

“Ķīmisko vielu maisījums” (1) ir ciets, šķidrs vai gāzveida produkts no vismaz diviem komponentiem, kas maisījuma glabāšanas apstākļos savstarpēji nereaģē.

“Cirkulācijas kontrolētas pretmomenta vai cirkulācijas kontrolētas virziena kontroles sistēmas” (7) ir sistēmas, kurās tiek izmantota gaisa plūsmas iedarbība uz aerodinamiskām virsmām, lai palielinātu vai kontrolētu šo virsmu radīto spēku.

“Civilās aviācijas gaisa kuģis” (1 3 4 7) ir "gaisa kuģis", par kuru vienas vai vairāku ES dalībvalstu vai Vasenāras vienošanās dalībvalstu civilās aviācijas iestāžu publicētos sertifikācijas sarakstos minēts, ka tas ir derīgs lidojumiem komerciālos iekšzemes un starptautiskos maršrutos vai tiesiski pamatotām civilām, privātām vai komercdarbības vajadzībām.

NB! Sk. arī “gaisa kuģis”.

“Sakaru kanāla kontrollers” (4) ir fiziska saskarne, kas kontrolē sinhronas vai asinhronas digitālas informācijas plūsmu. Šādu iekārtu var integrēt datorā vai telesakaru iekārtās, lai nodrošinātu pieeju sakariem.

“Kompensācijas sistēmas” (6) sastāv no primāra skalāra sensora, viena vai vairākiem kontrolsensoriem (piem., vektora “magnetometriem”) un programmatūras, ar ko ir iespējams mazināt platformas cietā korpusa rotācijas trokšņus.

“Kompozītmateriāls” (1 2 6 8 9) ir "matrica" un papildu fāze vai fāzes, kas sastāv no daļiņām, matiņiem, šķiedrām vai no jebkuras to kombinācijas, kas pievienoti konkrētā nolūkā.

“III/V savienojumi” (3 6) ir polikristāliski, bināri vai kompleksi monokristāliski produkti, kas sastāv no Mendeļejeva elementu periodiskās sistēmas tabulas IIIA un VA grupas elementiem (piemēram, gallija arsenīds, gallija-alumīnija arsenīds, indija fosfīds).

“Kontūrvadība” (2) ir divas vai vairākas ar “digitālu vadāmierīci” vadītas kustības, kas darbojas saskaņā ar instrukcijām, kuras nosaka nākamo nepieciešamo pozīciju un padeves ātrumu attiecībā uz šo pozīciju. Minētos padeves ātrumus savstarpēji maina, lai radītu vēlamo kontūru (sk. ISO/DIS 2806‑1980).

“Kritiskā temperatūra” (1 3 5) ir konkrēta “supravadītāja” materiāla temperatūra (dēvēta arī par pārejas temperatūru), kurā materiāls zaudē visu pretestību līdzstrāvas plūsmai.

“Kriptogrāfijas aktivizēšana” (5) ir paņēmiens, ar kuru tiek konkrēti aktivizētas vai darītas pieejamas kriptogrāfijas spējas, izmantojot mehānismu, ko precē ir iestrādājis tās ražotājs, un ja šis mehānisms ir piesaistīts vienīgi jebkurai no šādām precēm:

1.  prece tiek lietota tikai vienreiz; vai

2.  viens pircējs preci lieto vairākkārt.

Tehniskas piezīmes:

1.   “Kriptogrāfijas aktivizēšanas” paņēmieni un mehānismi var būt datortehnikas, “programmatūras” vai “tehnoloģiju” formā.

2.   “Kriptogrāfijas aktivizēšanas” mehānismi var būt, piemēram, uz sērijas numuru balstītas licences kodu atslēgas vai autentifikācijas instrumenti, piemēram, sertifikāti ar digitālu parakstu.

“Kriptogrāfija” (5) ir disciplīna, kas aptver datu pārveides principus, līdzekļus un metodes, kurus izmanto, lai slēptu datu informatīvo saturu, aizsargātu pret neatļautu lietošanu vai slepenu pārveidošanu. “Kriptogrāfija” attiecas tikai uz informācijas pārvēršanu, kurā izmanto vienu vai vairākus ‘slepenus parametrus’ (piem., kriptomainīgos lielumus) vai ar to saistītu kodu atslēgu pārvaldību.

Piezīmes:

1.   “Kriptogrāfija” neietver ‘fiksētas’ datu kompresijas un kodēšanas paņēmienus.

2.   “Kriptogrāfija” ietver atšifrēšanu.

Tehniskas piezīmes:

1.   ‘Slepens parametrs’: konstante vai koda atslēga, ko neizpauž citiem vai kas ir zināma vienīgi konkrētu personu grupai.

2.   ‘Fiksēts’: kodēšanas vai kompresijas algoritms nevar pieņemt parametrus no ārienes (piem., kriptogrāfijas jeb kodu atslēgu mainīgos lielumus), un lietotājs to nevar pārveidot.

“CW lāzers” (6) ir “lāzers”, kas ilgāk par 0,25 sekundēm izstaro nomināli konstantu enerģiju.

“Reaģēšana uz kiberuzbrukumu” (4) ir process, kurā notiek nepieciešamās informācijas apmaiņa par kiberdrošības incidentu ar personām vai organizācijām, kas atbildīgas par pasākumu veikšanu vai koordinēšanu, lai šis kiberdrošības incidents tiktu novērsts.

“Uz datiem balstītas navigācijas” ("DBRN") (7) sistēmas ir sistēmas, kurās izmanto dažādus iepriekš mērītu ģeokartografēšanas datu avotus, kas integrēti, lai sniegtu precīzu navigācijas informāciju mainīgos apstākļos. Datu avoti ietver batimetriskās kartes, zvaigžņu kartes, gravitācijas kartes, magnētiskās kartes un digitālas trīsdimensiju topogrāfiskās kartes.

“Vājināts urāns” (0) ir urāns, kurā izotopa 235 ir mazāk nekā dabā sastopamajā urānā.

“Pilnveidošana” (VPT, PK un visā sarakstā) attiecas uz visiem posmiem pirms sērijveida ražošanas, piemēram: projektēšanu, konstruktīviem pētījumiem, konstruktīvu analīzi, konstrukcijas koncepcijām, prototipu montāžu un izmēģinājumiem, eksperimentālo ražošanu, datiem par izstrādi, procesu, kas izstrādes datus pārvērš par ražojumu, konfigurācijas izstrādi, izstrādes integrāciju, dažādu elementu izvietojuma plānošanu un maketēšanu.

“Difūzā savienošanās” (1 2 9) ir vismaz divu atsevišķu metāla gabalu savienošanās cietā stāvoklī vienā gabalā, kura apvienotā stiprība ir ekvivalenta vājākā materiāla stiprībai, un šajā procesā galvenais mehānisms ir atomu savstarpēja difūzija saskarnē.

“Cipardators” (4 5) ir iekārta, kas viena vai vairāku diskrētu mainīgo lielumu formā var veikt visas šādas darbības:

a.  pieņemt datus;

b.  glabāt datus vai instrukcijas fiksētās vai maināmās (rakstāmās) datu glabāšanas ierīcēs;

c.  apstrādāt datus ar iepriekš ievadītu maināmu instrukciju secību; un

d.  izvadīt datus.

NB! Saglabātā instrukciju secības pārveidošana ietver fiksētu datu glabāšanas ierīču maiņu, bet ne fiziskas izmaiņas vadu slēgumā vai starpsavienojumos.

“Cipardatu pārsūtīšanas ātrums” (def) ir kopējais tādas informācijas pārsūtīšanas ātrums (bitos), ko tieši pārnes uz jebkāda veida datu nesēju.

NB! Sk. arī “kopējais cipardatu pārsūtīšanas ātrums”.

“Dreifa ātrums” (žiroskopiem) (7) ir žiroskopu izejas signāla komponents, kas ir funkcionāli neatkarīgs no ieejas rotācijas. To izsaka leņķiskā ātruma izteiksmē (IEEE STD 528-2001).

“Speciālo skaldmateriālu” “efektīvais grams” (0 1) ir:

a.  plutonija izotopiem un urānam‑233 – izotopa masa gramos;

b.  urānam, kura bagātinājums ar urāna‑235 izotopu ir vismaz 1 % – elementa masas (gramos) reizinājums ar bagātinājumu kvadrātā;

c.  urānam, kura bagātinājums ar urāna‑235 izotopu ir mazāks par 1 % – elementa masas (gramos) reizinājums ar 0,0001.

“Elektronisks mezgls” (2 3 4) ir vairāki elektroniski komponenti (t.i., ‘ķēdes elementi’, ‘diskrēti komponenti’, integrālās shēmas u.c.), kas savstarpēji savienoti, lai veiktu kādas(-u) konkrētas(-u) funkcijas(-u), un kas ir maināmi kā bloki un ko normālos apstākļos var demontēt. NB!

NB! 1. ‘Shēmas elements’: individuāla aktīva vai pasīva elektroniskas ķēdes funkcionālā daļa, piemēram, viena diode, viens tranzistors, viena pretestība, viens kondensators utt.

NB! 2. ‘Diskrēts komponents’: individuāls ‘shēmas elements’ ar ārējiem izvadiem.

“Energoietilpīgi materiāli” (1) ir vielas vai vielu maisījumi, kuri ķīmiskā reakcijā izdala enerģiju, kas nepieciešama to paredzētajam lietojumam. Energoietilpīgu materiālu paveidi ir “sprāgstvielas”, “pirotehnika” un “propelenti”.

“Manipulācijas orgāni” (2) ir spīles, ‘aktīvās instrumentu aprīkojuma vienības’ un citi instrumenti, kas ir piestiprināti “robota” manipulatora rokas galā esošajai balsta plātnei.

NB! ‘Aktīvā instrumentu aprīkojuma vienība’ ir ierīce, ar ko apstrādājamai detaļai pievada dzinējspēku, apstrādes enerģiju vai nodrošina sensora funkciju.

“Ekvivalentais blīvums” (6) ir optiskā masa uz optiskā laukuma vienību, kas projicēta uz optiskās virsmas.

“Ekvivalenti standarti” (1) ir salīdzināmi valsts vai starptautiskie standarti, ko atzinušas viena vai vairākas ES dalībvalstis vai Vasenāras vienošanās dalībvalstis un kas piemērojami attiecīgajam punktam.

“Sprāgstvielas” (1) ir cieta, šķidra vai gāzveida agregātstāvokļa vielas vai vielu maisījumi, kuriem jāsprāgst, ja tos lieto kā injicētājlādiņus, palīglādiņus vai galvenos lādiņus kaujas uzgaļos, spridzināšanā un citam lietojumam.

“FADEC sistēmas” (9) ir pilnīgi autonomas dzinēju digitālās kontroles sistēmas – digitāla elektroniska vadāmierīce gāzturbīnas dzinējam, ar kuru var autonomi kontrolēt dzinēju visā tā darbības diapazonā no dzinēja piespiedu palaišanas līdz dzinēja piespiedu apturēšanai gan parastos apstākļos, gan bojājuma gadījumā.

“Šķiedru vai pavedienu materiāli” (0 1 8 9) ietver:

a.  vienlaida “monopavedienus”;

b.  vienlaida “dzijas” un “paralēlu šķiedru kūļus”;

c.  “lentes”, audumus, neaustus materiālus un pinumus;

d.  cirstas šķiedras, štāpelšķiedras un viendabīgus šķiedru slāņojumus;

e.  jebkura garuma monokristālu vai polikristālu matiņus;

f.  aromātisko poliamīdu masu.

“Plēves tipa integrālās shēmas” (3) ir ‘shēmas elementu’ kopums un to savstarpēji metāla savienojumi, kas izveidoti, uzklājot biezu vai plānu plēvi uz izolatora “substrāta”.

NB! ‘Shēmas elements’ ir individuāla aktīva vai pasīva elektroniskas ķēdes funkcionālā daļa, piemēram, viena diode, viens tranzistors, viena pretestība, viens kondensators utt.

“Lidojumu vadības optiskā sistēma (fly-by-light)” (7) ir primārā lidojumu vadības digitāla sistēma, kurā izmanto atgriezenisko saiti, lai kontrolētu gaisa kuģi tā lidojuma laikā, ja manipulācijas orgāniem/ izpildmehānismiem dotās komandas ir optiski signāli.

“Lidojumu vadības elektriskā sistēma (fly-by-wire)” (7) ir primārā lidojumu vadības digitāla sistēma, kurā izmanto atgriezenisko saiti, lai kontrolētu gaisa kuģi tā lidojuma laikā, ja manipulācijas orgāniem/ izpildmehānismiem dotās komandas ir elektriski signāli.

“Fokālās plaknes bloks” (6 8) ir plakans lineārs vai divdimensiju individuālu detektorelementu slānis vai plakanu individuālu detektorelementu slāņu kombinācija ar elektronisku nolasīšanas ierīci vai bez tās, kura darbojas fokālajā plaknē.

NB! Nav paredzēts tajā ietvert individuālu detektorelementu blokus vai detektorus no diviem, trijiem vai četriem elementiem, ja vien kavēšana un integrēšana nenotiek pašā elementā.

“Frakcionālais joslas platums” (3 5) ir procentos izteikta “momentānā joslas platuma” attiecība pret diapazona centrālo frekvenci.

“Frekvenču lēciens” (5 6) ir “izkliedes spektra” forma, kurā kāda sakaru kanāla raidfrekvenci pakāpeniski maina pa nejauši izvēlētiem vai šķietami nejauši izvēlētiem diskrētiem soļiem.

“Frekvenču pārslēgšanās laiks” (3) ir laiks (t. i., signāla kavējums), kad to pārslēdz no konkrētas sākotnējās izejas frekvences, lai sasniegtu šādu frekvenci:

a.  ± 100 Hz no konkrētas beigu frekvences, kas mazāka par 1 GHz, vai

b.  ± 0,1 miljonā daļa no konkrētas beigu frekvences, kas vienāda ar vai lielāka par 1 GHz.

“Degvielas elements” (8) ir elektroķīmiska ierīce, kura ķīmisku enerģiju tieši pārvēršot līdzstrāvā, patērējot degvielu no ārēja avota.

“Kūstošs” (1) – tāds, kam siltuma, radiācijas, katalizatoru utt. ietekmē var veidoties šķērssaites vai kuru var papildus polimerizēt (vulkanizēt) vai izkausēt bez pirolīzes (pārogļošanas).

“Konkrēta pazīme” (5) ir dati vai datu kopums saistībā ar kādu personu (piemēram, uzvārds, vārds, e-pasts, adrese, tālruņa numurs vai piesaiste grupai).

“Vadības komplekss” (7) ir sistēmas, kas integrē transportlīdzekļa atrašanās vietas un ātruma mērīšanu un izskaitļošanu (t.i., navigāciju) ar komandu izskaitļošanu un sūtīšanu transportlīdzekļa lidojumu vadības sistēmām, lai koriģētu trajektoriju.

“Hibrīda integrālā shēma” (3) ir integrālo shēmu slēgums vai integrālo shēmu slēgums ar ‘shēmas elementiem’ vai ‘diskrētiem komponentiem’, kas savstarpēji savienoti konkrētu funkciju izpildei, kurai piemīt visas šādas īpašības:

a.  tai ir vismaz viena neiekapsulēta ierīce;

b.  tā ir savstarpēji savienota, izmantojot tipiskas integrālās shēmas ražošanas metodes;

c.  tā ir nomaināma kā vienots veselums; un

d.  parasti to nevar izjaukt.

NB! 1. ‘Shēmas elements’: individuāla aktīva vai pasīva elektroniskas ķēdes funkcionālā daļa, piemēram, viena diode, viens tranzistors, viena pretestība, viens kondensators utt.

NB! 2. ‘Diskrēts komponents’: individuāls ‘shēmas elements’ ar ārējiem izvadiem.

“Attēlu korekcija” (4) ir ārējas izcelsmes informācijas nesēju attēlu apstrāde, kurā izmanto algoritmus, piemēram, laika kompresiju, filtrāciju, ekstrakciju, atlasi, korelāciju, konvolūciju vai pārveidošanu starp domēniem (piem., ar ātriem Furjē vai Volša pārveidojumiem). Tā neietver algoritmus, kuros izmanto tikai viena attēla lineāru vai rotācijas transformāciju, piemēram, translāciju, būtiskās daļas izdalīšanu, reģistrāciju vai nepatieso iekrāsošanu.

“Imūntoksīns” (1) ir vienas specifiskas šūnas monoklonālās antivielas un “toksīna” vai “toksīna pirmējās vienības” konjugāts, kas selektīvi iedarbojas uz slimām šūnām.

“Atklātībā pieejama” (PK VPT VPP) šajā kontekstā nozīmē, ka “tehnoloģijas” vai “programmatūra” ir darīta pieejama bez ierobežojumiem turpmākai izplatīšanai (autortiesību noteiktie ierobežojumi “tehnoloģijas” un “programmatūru” nepadara par tādu, kas nav “atklātībā pieejama”).

“Informācijas drošība” (VPP VPID 5) ir visi līdzekļi un funkcijas, kas nodrošina informācijas vai komunikāciju pieejamību, konfidencialitāti vai integritāti, izņemot līdzekļus un funkcijas, kas paredzēti, lai aizsargātu pret disfunkciju. Tas ietver “kriptogrāfiju”, “kriptogrāfijas aktivizēšanu”, ‘kriptoanalīzi’, datoru drošību un aizsardzību pret informācijas noplūdi.

Tehniska piezīme :

‘Kriptoanalīze’: kriptogrāfiskas sistēmas vai tās ieejas un izejas datu analīze, lai iegūtu konfidenciālus mainīgos lielumus vai konfidenciālus datus, ieskaitot lasāmu tekstu.

“Momentāns joslas platums" (3 5 7) ir frekvenču joslas platums, kurā izejas signāla līmenis ir konstants 3 dB robežās bez citu darba parametru pieregulēšanas.

“Izolācija” (9) tiek lietota raķešu dzinēju komponentiem, t.i., apvalkam, sprauslai, ieplūdes caurulēm, apvalka savienojumiem, un tā ietver vulkanizētas vai pusvulkanizētas gumijas loksnes, kurās iestrādāts izolācijas vai ugunsizturīgs materiāls. To var lietot arī par slodzes izlīdzināšanas elementu.

“Iekšējais pārklājums” (9): lieto par atdalošo virsmu starp cieto propelentu un apvalku vai izolācijas slāni. Parasti izmanto ugunsizturīgu vai siltumizolācijas materiālu dispersijas uz šķidru polimēru bāzes, piem., ar oglekli pildītu polibutadiēnu (HTPB) ar gala hidroksilgrupām vai citus polimēru materiālus, kam pievienoti cietināšanas aģenti, kurus izsmidzina vai uzklāj apvalka iekšējai virsmai.

“Mijkārtots analogciparu pārveidotājs (ADC)” (3) ir ierīces, kurās ir vairākas ADC vienības, kas dažādos laikos iztver vienu un to pašu analogo ievadi tā, lai, apkopojot izvades rezultātus, analogā ievade būtu efektīvi iztverta un konvertēta augstākā iztveršanas frekvencē.

“Patiesais magnētiskais gradiometrs” (6) ir atsevišķs magnētiskā lauka gradientu mērīšanas elements un attiecīgā elektronika, ar ko veic magnētiskā lauka gradienta mērījumus.

NB! Sk. arī “magnētiskais gradiometrs”.

“Ielaušanās programmatūra” (4 5) ir “programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pārveidota, lai izvairītos no tā, ka to atklāj ‘novērošanas instrumenti’, vai lai pārvarētu datora vai tīkla ierīces ‘aizsardzības pretpasākumus’, un ar ko veic kādu no šādām darbībām:

a.  datu vai informācijas iegūšana no datora vai tīkla ierīces vai sistēmas vai lietotāja datu pārveidošana; vai

b.  programmas vai procesa standarta izpildes ceļa pārveidošana, lai dotu iespēju izpildīt no ārienes dotas instrukcijas.

Piezīmes:

1.   “Ielaušanās programmatūra” neietver šādas preces:

a.   hipervizorus, atkļūdotājus un programmatūras reversās izstrādes (SRE) instrumentus;

b.   digitālās satura tiesību pārvaldības (DRM) “programmatūru”; vai

c.   “programmatūru”, kas izstrādāta, lai to instalētu ražotāji, administratori vai lietotāji preces izsekošanas vai atgūšanas nolūkā.

2.   Tīkla ierīces ietver arī mobilās ierīces un viedos skaitītājus.

Tehniskas piezīmes:

1.   “Novērošanas instrumenti”: “programmatūra” vai datortehnikas ierīces, ar kurām uzrauga sistēmas darbību vai procesus, kas norisinās ierīcē. Tas ietver antivīrusu (AV) produktus, termināļu drošības izstrādājumus, personiskās drošības izstrādājumus (PSP), ielaušanās atklāšanas sistēmas (IDS), ielaušanās novēršanas sistēmas (IPS) un ugunsmūrus.

2.   ‘Aizsardzības pretpasākumi’: paņēmieni, kas izstrādāti, lai nodrošinātu drošu koda izpildi, piemēram, aizsardzība pret datu izpildi (DEP), datu atrašanās vietas maiņa pēc nejaušības principa (ASLR) un drošības mehānisms darbojošos programmu nodalīšanai.

“Izolētas dzīvkultūras” (1) ietver dzīvkultūras anabiotiskās formās un žāvētos preparātos.

“Izostatiskas preses” (2) ir iekārtas, kas spēj dažādās vidēs (gāzēs, šķidrumos, cietās daļiņās u.c.) slēgtā telpā iedarboties uz apstrādājamo detaļu vai materiālu ar vienādu spiedienu no visām pusēm.

“Lāzers” (0 1 2 3 5 6 7 8 9) ir prece, kas līdz ar ierosinātas starojuma emisijas pastiprināšanu rada telpā un laikā koherentu gaismas staru.

NB! Skatīt arī “ķīmiskais lāzers”;

“CW lāzers”;

“impulsu lāzers”;

“superjaudīgs lāzers”.

“Bibliotēka” (1) (tehnisko parametru datu bāze) ir tehniskās informācijas kopums, kuru izmantojot, ir iespējams uzlabot attiecīgu sistēmu, iekārtu vai komponentu darbību.

“Par gaisu vieglāki lidaparāti” (9) ir baloni un “dirižabļi”, kuros par cēlējspēku izmanto karstu gaisu vai citas par gaisu vieglākas gāzes, piemēram, hēliju un ūdeņradi.

“Linearitāte” (2) (parasti mēra nelinearitātes izteiksmē) ir faktiska raksturlieluma maksimālā pozitīvā vai negatīvā novirze no taisnās līnijas, kas novietota tā, lai pēc iespējas izlīdzinātu un samazinātu lielākās novirzes.

“Vietējais tīkls” (LAN) (4 5) ir datu pārraides sistēma, kam piemīt visas šādas īpašības:

a.  tā ļauj jebkuram skaitam neatkarīgu ‘datu ierīču’ tieši sazināties savā starpā; un

b.  tā ir ierobežota ģeogrāfiski nelielā platībā (piem., biroju ēkā, rūpnīcā, universitātes pilsētiņā, noliktavā).

NB! ‘Datu ierīce’ ir iekārta, ar ko var nosūtīt vai saņemt ciparinformācijas sekvences.

“Magnētiskie gradiometri” (6) ir instrumenti, kas ir paredzēti tam, lai konstatētu ārpus instrumenta esoša avota radīta magnētiskā lauka izmaiņas apkārtējā telpā. Tie sastāv no daudziem “magnetometriem” un ar tiem saistītām elektroniskām ierīcēm, ar kurām veic magnētiskā lauka gradienta mērījumus.

NB! Sk. arī “patiesais magnētiskais gradiometrs”.

“Magnetometri” (6) ir instrumenti, kas paredzēti, lai konstatētu ārpus instrumenta esošu avotu radītus magnētiskos laukus. Tie sastāv no viena elementa, kas spēj mērīt magnētisko lauku, un ar to saistītas elektroniskas ierīces, ar kurām veic magnētiskā lauka mērījumus.

“Materiāli, kas izturīgi pret UF6 koroziju” (0) ir varš, vara sakausējumi, nerūsējošais tērauds, alumīnijs, alumīnija oksīds, alumīnija sakausējumi, niķelis un tā sakausējumi ar niķeļa saturu vismaz 60 % no masas, kā arī fluorogļūdeņražu polimēri.

“Matrica” (1 2 8 9) (saistviela) ir viendabīga viela, kas aizpilda telpu starp daļiņām, matiņiem vai šķiedrām.

“Mērījuma nenoteiktība” (2) ir raksturojošs parametrs, ar ko norāda, kādā intervālā ap iegūto vērtību ar 95 % ticamību atrodas mērāmā lieluma pareizā vērtība. Tā ietver nekoriģētas sistemātiskās novirzes, nekoriģētu brīvgājienu un gadījuma novirzes (sk. ISO 10360-2).

“Mikrodatora mikroshēma” (3) ir “monolīta integrālā shēma” jeb “daudzelementu (čipu) integrālā shēma” ar aritmētisko loģisko elementu (ALU), kura no iekšējas atmiņas var izpildīt vispārīgas instrukcijas attiecībā uz iekšējas atmiņas datiem.

NB! Iekšējo atmiņu var papildināt ar ārēju atmiņu.

“Mikroprocesora mikroshēma” (3) ir “monolīta integrālā shēma” jeb “daudzelementu (čipu) integrālā shēma” ar aritmētisko loģisko elementu (ALU), kura var izpildīt vispārīgu instrukciju sekvences no ārējas atmiņas.

NB! 1 . “Mikroprocesora mikroshēma” parasti neietver integrālu, lietotājiem pieejamu atmiņu, kaut arī čipā esošo atmiņu var izmantot čipa loģisko funkciju veikšanai.

NB! 2. Iepriekš minētais attiecas arī uz čipu komplektiem, kas paredzēti, lai darbotos kopā, nodrošinot “mikroprocesora mikroshēmas” funkciju.

“Mikroorganismi” (1 2) ir dabā sastopamas, pavairotas vai pārveidotas baktērijas, vīrusi, mikoplazmas, riketsijas, hlamīdijas vai sēnītes “izolētu dzīvkultūru” veidā vai ar šādām kultūrām apzināti inokulēta vai inficēta materiāla veidā, tostarp dzīvu šūnu kultūras.

“Raķetes” (1 3 6 7 9) ir nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, ar kurām var nogādāt vismaz 500 kg smagu kravu vismaz 300 km attālumā.

“Monopavediens” (1) ir smalkākais šķiedrveida materiāls, parasti ar dažu mikronu diametru.

“Monolīta integrālā shēma” (3) ir aktīvu un/vai pasīvu 'shēmas elementu' kombinācija:

a.  kas ir izveidota, izmantojot difūzijas, implantācijas vai pārklāšanas procesus atsevišķā pusvadītāja materiālā, t.s. čipā, vai uz tā;

b.  ko var uzskatīt par nedalāmi piesaistītu; un

c.  kas veic vienu vai vairākas shēmas funkcijas.

NB! ‘Shēmas elements’ ir individuāla aktīva vai pasīva elektroniskas ķēdes funkcionālā daļa, piemēram, viena diode, viens tranzistors, viena pretestība, viens kondensators utt.

“Monolīta mikroviļņu integrālā shēma” (“MMIC”) (3 5) ir “monolīta integrālā shēma”, kas darbojas mikroviļņu vai milimetru viļņu frekvencēs.

“Monospektrāla attēla sensori” (6) ir sensori, ar kuriem var iegūt attēla datus no vienas diskrēta spektra joslas.

“Daudzelementu integrālā shēma” (3) ir divas vai vairākas “monolītas integrālās shēmas”, kas piesaistītas kopīgam “substrātam”.

“Daudzkanālu analogciparu pārveidotājs (ADC)” (3) ir ierīces, kurās ir vairāk nekā viens ADC un kuras ir veidotas tā, lai katram ADC būtu atsevišķa analogā ieeja.

“Multispektrāla attēla sensori” (6) spēj vienlaikus vai pēc kārtas iegūt attēlu datus no divām vai vairākām diskrētām spektra joslām. Sensorus, kam ir vairāk par 20 diskrētām spektra joslām, dažkārt dēvē par hiperspektrāla attēla sensoriem.

“Dabīgais urāns” (0) ir urāns, kas satur dabā sastopamo izotopu maisījumus.

“Tīkla piekļuves kontrolieris” (4) ir fiziska saskarne sadalītam komutācijas tīklam. Tas izmanto vienu kopīgu vidi, kas viscaur darbojas vienā un tajā pašā “cipardatu pārsūtīšanas ātrumā”, pārraidei izmantojot arbitrāciju (piem., marķējot informāciju). Neatkarīgi no citām saskarnēm tas atlasa datu paketes vai datu grupas (piem., IEEE 802), kas tam nosūtītas. Šādu iekārtu var integrēt datorā vai telesakaru iekārtās, lai nodrošinātu pieeju sakariem.

“Kodolreaktors” (0) ir nokomplektēts reaktors, kas spēj darboties, saglabājot kontrolētu pašuzturošu kodoldalīšanās ķēdes reakciju. “Kodolreaktors” ietver visus objektus, kas atrodas reaktora korpusā vai ir tam tieši pievienoti, iekārtas, kas kontrolē jaudu aktīvajā zonā, un komponentus, kuri parasti satur reaktora aktīvās zonas primāro dzesēšanas aģentu, ir tiešā saskarē ar to vai to kontrolē.

“Ciparvadība” (2) ir procesa automātiska vadība, ko veic ierīce, kura izmanto skaitliskus datus, kurus parasti ievada darbības laikā (sk. ISO 2382:2015).

“Objektkods” (VPP) ir ar iekārtu izpildāma viena vai vairāku procesu izpausmes forma (“pirmkods” (pirmvaloda)), ko kompilējusi programmēšanas sistēma.

“Ekspluatācija, administrēšana, uzturēšana” (“OAM”) (5) ir darbība, kuras ietvaros veic vienu vai vairākus no šādiem uzdevumiem:

a.  izveidot vai pārvaldīt jebkurus no šādiem datiem:

1.  lietotāju vai administratoru konti vai privilēģijas;

2.  preces iestatījumi; vai

3.  autentifikācijas dati, kas izmantojami a.1. vai a.2. punktā minēto uzdevumu veikšanā;

b.  uzraudzīt vai pārvaldīt preces darba stāvokli vai veiktspēju; vai

c.  pārvaldīt reģistrācijas žurnāla ierakstus vai audita datus jebkura a. vai b. punktā minētā uzdevuma veikšanas vajadzībām.

Piezīme: “OAM” neietver šādus uzdevumiem un attiecīgās kodu atslēgu pārvaldības funkcijas:

a.   tādas kriptogrāfijas funkcionalitātes nodrošināšana vai uzlabošana, kas nav tieši saistīta ar autentifikācijas datu izveidi vai pārvaldību iepriekš a.1. vai a.2. punktā minēto uzdevumu veikšanas vajadzībām, vai

b.   kriptogrāfijas funkciju veikšana attiecībā uz preces pārsūtīšanas vai datu virsmu.

“Optiska integrālā shēma” (3) ir “monolīta integrālā shēma” vai “hibrīda integrālā shēma”, kas ietver vienu vai vairākas detaļas, kas konstruētas, lai darbotos par fotosensoriem vai fotoemiteriem vai lai veiktu vienu vai vairākas optiskas vai elektrooptiskas funkcijas.

“Optiska pārslēgšana” (5) ir optisko signālu maršrutēšana vai pārslēgšana bez to pārvēršanas elektriskos signālos.

“Kopējais strāvas blīvums” (3) ir spoles ampērvijumu kopskaits (t.i., vijumu kopskaits, kas reizināts ar maksimālo strāvas stiprumu katrā vijumā), kas dalīts ar kopējo spoles šķērsgriezumu (ieskaitot supravadošos pavedienus, metāla matricu, kurā ir iegulti supravadītāja pavedieni, iekapsulētājmateriālu, visus dzesēšanas kanālus utt.).

“Dalībvalsts” (7 9) ir Vasenāras vienošanās dalībvalsts (sk. www.wassenaar.org).

“Maksimāla jauda” (6) ir lielākā “impulsa ilguma” laikā sasniegtā jauda.

“Personālais tīkls” (5) ir datu pārraides sistēma, kurai piemīt visas šādas īpašības:

a.  tajā izvēlētam skaitam neatkarīgu vai savstarpēji savienotu ‘datu ierīču’ ir dota tiešu sakaru iespēja; un

b.  tajā ierīču savstarpējie sakari ir iespējami tikai atsevišķas personas vai ierīču kontroliera tiešā fiziskā tuvumā (piemēram, vienā telpā, birojā vai automašīnā).

Tehniskas piezīmes:

1.   ‘Datu ierīce’ ir iekārta, ar ko var nosūtīt vai saņemt ciparinformācijas sekvences.

2.   “Vietējais tīkls” sniedzas tālāk par “personālā tīkla” ģeogrāfisko teritoriju.

“Iepriekš atdalīts” (1) nozīmē, ka tiek izmantots process, kura nolūks ir palielināt kontrolētā izotopa koncentrāciju.

“Galvenais elements” (4) 4. kategorijas izpratnē ir "galvenais elements" gadījumos, kad tā aizstāšanas vērtība ir lielāka par 35 % no visas sistēmas, kurā tas ietilpst, kopvērtības. Elementa vērtība ir cena, ko par elementu maksā sistēmas ražotājs vai komplektētājs. Kopējā vērtība ir parastā nesaistītām personām starptautiski piedāvātā pārdošanas cena (ražošanas vai sūtījuma komplektācijas vietā).

“Ražošana” (VPT PK un visur sarakstā) ir visi ražošanas posmi, piemēram: būvniecība, ražošanas iekārtu projektēšana, izgatavošana, integrācija, montāža (uzstādīšana), pārbaudes, testēšana, kvalitātes nodrošināšana.

“Ražošanas iekārtas” (1 7 9) ir tikai tie darbarīki, vadplāksnes, spīles, liešanas formas, veidnes, krāsas, armatūra, iestatīšanas mehānismi, testēšanas iekārtas, citas iekārtas un to komponenti, kas speciāli konstruēti vai pārveidoti “projektēšanai” vai vienam vai vairākiem “ražošanas” posmiem.

“Ražotnes” (7 9) ir “ražošanas iekārtas” un speciāli izstrādāta, iekārtās integrēta programmatūra, kas paredzēta viena vai vairāku “ražošanas” posmu “projektēšanai”.

“Programma” (2 6) ir kāda procesa izpildei paredzētas secīgas instrukcijas, kas ir izstrādātas vai ir pārvēršamas elektroniskam datoram izpildāmā formā.

“Impulsu kompresija” (6) ir ilga radara signālu impulsa kodēšana un apstrāde, lai iegūtu īsu impulsu, vienlaikus saglabājot liela impulsa enerģijas priekšrocības.

“Impulsa ilgums” (6) ir “lāzera” impulsa ilgums, proti, laiks starp punktiem uz atsevišķa impulsa kāpjošās un krītošās līknes, kuros tiek sasniegta puse no impulsa intensitātes.

“Impulsu lāzers” (6) ir “lāzers”, kura “impulsa ilgums” nepārsniedz 0,25 sekundes.

“Kvantu kriptogrāfija” (5) ir tādu paņēmienu kopums, ar kuriem izstrādā vienotu “kriptogrāfijas” kodu atslēgu, mērot fiziskas sistēmas kvantu un mehāniskās īpašības (tostarp tādas fiziskas īpašības, kas ir tieši aplūkotas kvantu optikas, kvantu lauku vai kvantu elektrodinamikas teorijā).

“Radara frekvenču lēkāšana” (6) ir paņēmiens, ar kuru šķietami nejauši izvēlētā secībā maina raidītājradara nesējfrekvenci starp impulsiem vai impulsu grupām par lielumu, kas ir vienāds ar vai lielāks par impulsa joslas platumu.

“Radara izkliedes spektrs” (6) ir jebkura modulācijas paņēmiens, ar ko relatīvi šaurā frekvenču joslā raidīta signāla enerģiju izplata daudz plašākā frekvenču diapazonā, izmantojot nejauši vai šķietami nejauši izvēlētus kodus.

“Izstarojuma jutība” (6) ir izstarojuma jutība (mA/W) = 0,807 × (viļņu garums, nm) × kvantu efektivitāte (QE).

Tehniska piezīme:

QE parasti izsaka procentos; tomēr šajā formulā QE ir izteikts kā decimāldaļskaitlis, kas ir mazāks par 1, piemēram, 78 % ir 0,78.

“Apstrāde reāllaikā” (6) ir datu apstrāde ar datorsistēmu, kas atkarībā no pieejamiem resursiem nodrošina nepieciešamo servisa līmeni garantētā atbildes laikā neatkarīgi no sistēmas noslodzes, kad to ierosina ārējs notikums.

“Atkārtojamība” (7) ir viena un tā paša mainīgā lieluma atkārtotu mērījumu rezultātu tuva sakritība vienos un tajos pašos darba apstākļos, ja mērījumu starplaikā mainās apstākļi vai gadās dīkstāves. (Atsauce: IEEE STD 528-2001 (1 sigma standartnovirze)).

“Nepieciešamais” (VPT 3 5 6 7 9) attiecībā uz “tehnoloģijām” attiecas tikai uz to “tehnoloģiju” daļu, kas ir tieši atbildīga par kontrolētās veiktspējas līmeņa, raksturlielumu vai funkciju sasniegšanu vai pārsniegšanu. Šādas “nepieciešamās” “tehnoloģijas” vienlaikus var tikt lietotas vairākām precēm.

“Vielas nekārtību novēršanai” (1) ir vielas, kuras tām paredzētos izmantošanas apstākļos – nekārtību novēršanā – cilvēkiem ātri izraisa sensorisku kairinājumu vai fizisku paralizējošu iedarbību, kas pazūd īsā laikā pēc iedarbības beigām.

Tehniska piezīme:

Asaru gāzes ir “vielu nekārtību novēršanai” apakškopa.

“Robots” (2 8) ir manipulācijas mehānisms, kas var būt konveijertipa vai darboties pēc principa no punkta līdz punktam, tajā var izmantot sensorus, un tam ir visas šādas īpašības:

a.  tas ir daudzfunkcionāls;

b.  tas var pozicionēt vai orientēt materiālus, detaļas, instrumentus vai īpašas ierīces, veicot dažādas kustības trīsdimensiju telpā;

c.  ietver trīs vai vairākas slēgta vai atvērta tipa servoiekārtas, pie kā var pieskaitīt soļu elektrodzinējus; un

d.  tam ir “lietotājam pieejama programmējamība”, kas balstīta uz apmācības/ierakstu metodes vai izmanto elektronisku datoru, kas var būt programmējams loģiskais kontrollers, t. i., bez mehāniskas iejaukšanās.

NB! Iepriekš izklāstītā definīcija neattiecas uz šādām ierīcēm:

1.   manipulācijas mehānismi, kurus kontrolē vienīgi manuāli vai teleoperators;

2.   nemainīgas secības manipulāciju mehānismi, kas ir automātiskas, kustīgas ierīces un darbojas, veicot mehāniskas, nemainīgi programmētas kustības. To programma ir mehāniski ierobežota ar nemainīgiem soļiem, kas atkarīgi no atdurēm, piemēram, adatām vai izciļņiem. Kustību secība un ceļu vai leņķu izvēle nav mehāniski, elektroniski vai elektriski maināma;

3.   mehāniski kontrolēti mainīgas secības manipulāciju mehānismi, kas ir automātiskas, kustīgas ierīces, kuras darbojas, veicot mehāniskas, nemainīgi programmētas kustības. To programma ir mehāniski ierobežota ar nemainīgiem, bet koriģējamiem soļiem, kas atkarīgi no atdurēm, piemēram, adatām vai izciļņiem. Kustību secība un ceļu vai leņķu izvēle ir maināma nemainīgas programmas modelī. Izmaiņas un modifikācijas (piemēram, adatu izvietojuma maiņu vai izciļņu nomaiņu) “programmas” modelī vienā vai vairākās kustības asīs veic tikai mehāniski;

4.   mainīgas secības manipulāciju mehānismi, kas netiek servokontrolēti un kas ir automātiskas, kustīgas ierīces, kuras darbojas, veicot mehāniski nemainīgas, programmētas kustības. “Programma” ir maināma, bet secību izpilda tikai vadotnēs, pēc mehāniski fiksētu elektrisko bināro ierīču bināriem signāliem vai regulējamām atdurēm;

5.   noliktavu telferi, kas definēti kā Dekarta koordinātu manipulatoru sistēmas, izgatavoti kā vertikālu glabāšanas tvertņu bloku sastāvdaļas un izstrādāti tā, lai piekļūtu šo tvertņu saturam noglabāšanai vai izguvei.

“Paralēlu šķiedru kūlis” (1) ir (parasti 12‑120) aptuveni paralēlu ‘šķiedru’ kūlis.

NB! ‘Šķiedra’ ir aptuveni paralēlu “monopavedienu” (parasti virs 200) kūlis.

“Ekscentriskums” (2) ir galvenās vārpstas radiāla nobīde vienā apgriezienā, to mēra asij perpendikulārā plaknes punktā uz pārbaudāmās iekšējās vai ārējās rotācijas virsmas (sk.: ISO 230-1:1986, 5.61. punkts).

“Iztveres frekvence” (3) analogciparu pārveidotājam (ADC) ir maksimālais paraugu daudzums, kas tiek mērīti pie analogās ievades vienas sekundes laikā, izņemot liekās iztveršanas ADC. Liekās iztveršanas ADC “iztveres frekvence” ir izvades vārdu frekvence. “Iztveres frekvenci” var dēvēt arī par iztveršanas frekvenci, un parasti to norāda megaparaugos sekundē (MSPS) vai gigaparaugos sekundē (GSPS), vai konvertācijas frekvencē, kas parasti ir hercos (Hz).

“Satelītnavigācijas sistēma” (5 7) ir sistēma, kas sastāv no zemes stacijām, satelītu konstelācijām un uztvērējiem, ar kuru palīdzību var aprēķināt uztvērēju atrašanās vietas, pamatojoties uz signāliem, kas saņemti no satelītiem. Tā ietver globālas navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) un reģionālas navigācijas satelītu sistēmas (RNSS).

“Mēroga koeficients” (žiroskopam vai akselerometram) (7) ir izejas signāla izmaiņas attiecība pret mērāmā ieejas signāla izmaiņām. Mēroga koeficientu parasti aprēķina kā tādas taisnes slīpumu, ko var konstruēt, piemērojot mazāko kvadrātu metodi ieejas un izejas datiem, kas iegūti, ieejas datus cikliski mainot visā ieejas diapazonā.

“Signālu analizatori” (3) ir aparāti, ar kuriem var mērīt un attēlot daudzfrekvenču signālu vienfrekvences komponentu pamatīpašības.

“Signālu apstrāde” (3 4 5 6) ir ārējas izcelsmes informācijas signālu apstrāde, kurā izmanto algoritmus, piemēram, laika kompresiju, filtrāciju, ekstrakciju, atlasi, korelāciju, konvolūciju vai pārveidošanu starp domēniem (piem., ar ātriem Furjē vai Volša pārveidojumiem).

“Programmatūra” (VPP, visā sarakstā) ir vienas vai vairāku “programmu” vai ‘mikroprogrammu’ kopums, kas fiksēts taustāmā nesējā.

NB! ‘Mikroprogramma’ ir īpašā atmiņā glabāta elementāru instrukciju secība, kuras izpildi ierosina, instrukciju reģistrā ievadot atsauces instrukciju.

“Pirmkods” (jeb pirmvaloda) (6 7 9) ir izteiksme vienam vai vairākiem procesiem, ko programmēšanas sistēma var pārvērst iekārtai izpildāmā formā (“objektkodā” (jeb objektvalodā)).

“Kosmiskais kuģis” (9) ir aktīvs vai pasīvs pavadonis vai kosmiskā zonde.

“Kosmosa kuģa mezgls” (9) ir iekārta, kas nodrošina “kosmosa kuģa” atbalsta infrastruktūru un “kosmosa kuģa derīgās kravas” izvietošanu.

“Kosmosa kuģa derīgā krava” (9) ir iekārta, kas piestiprināta “kosmosa kuģa mezglam” un ar ko ir paredzēts veikt misiju kosmosā (piem., sakari, novērojumi, zinātniskie pētījumi).

“Lietojams kosmosā” (3 6 7) ir konstruēts, izgatavots vai sekmīgā testēšanā atzīts par ekspluatējamu augstumā virs 100 km no Zemes virsmas.

NB! Ja konkrēta prece ir atzīta par “lietojamu kosmosā”, balstoties uz testēšanu, tas nenozīmē, ka “lietojamas kosmosā” ir arī citas preces no tās pašas ražojumu partijas vai modeļa sērijas (ja tās nav atsevišķi testētas).

“Speciālie skaldāmie materiāli” (0) ir plutonijs‑239, urāns-233, “ar 235 vai 233 izotopu bagātināts urāns” vai jebkurš cits materiāls, kas tos satur.

“Īpatnējais modulis” (0 1 9) ir Janga modulis (paskālos), kas ekvivalents N/m2 dalījumam ar īpatnējo blīvumu (N/m3 izteiksmē) un ko mēra (296 ± 2) K ((23 ± 2)°C) temperatūrā un relatīvajā gaisa mitrumā (50 ± 5) %.

“Īpatnējā stiepes robežstiprība” (0 1 9) ir galīgā stiepes robežstiprība paskālos, kas ekvivalenta N/m2 dalījumam ar īpatnējo blīvumu (N/m3 izteiksmē) un ko mēra (296 ± 2) K ((23 ± 2)°C) temperatūrā un relatīvajā gaisa mitrumā (50 ± 5) %.

“Rotējošas masas žiroskops” (7) ir žiroskops, kurā izmanto pastāvīgi rotējošu masu, lai uztvertu leņķisku kustību.

“Izkliedētais spektrs” (5) ir paņēmiens, ar kuru relatīvi šaura sakaru kanāla enerģiju var izvērst daudz plašākā enerģijas spektrā.

“Izkliedētā spektra radars” (6) – sk. “radara izkliedes spektrs”.

“Stabilitāte” (7) ir attiecīgā parametra izkliedes (no tā kalibrētās vērtības) standartnovirze (1 sigma), ko mēra stabilas temperatūras apstākļos. To var izteikt kā laika funkciju.

“[Valstis, kas nav] Ķīmisko ieroču konvencijas dalībvalstis” (1) ir valstis, kurās [nav] stājusies spēkā Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (sk. www.opcw.org).

“Vienmērīgs režīms” (9) definē tādus dzinēja darbības apstākļus, ja dzinēja parametros, piemēram, vilcē/jaudā, apgriezienu skaitā minūtē un citos nav vērā ņemamu svārstību, kad apkārtējā gaisa temperatūra un spiediens dzinēja ieplūdes punktā ir konstanti.

“Suborbitālais kuģis” (9) ir kuģis, kuram ir korpuss, kurā paredzēts pārvadāt cilvēkus vai kravu, un kurš paredzēts, lai:

a.  darbotos augstāk par stratosfēru;

b.  lidotu pa neorbitālu trajektoriju; un

c.  nolaistos uz Zemes, nenodarot kaitējumu cilvēkiem un kravai.

“Substrāts” (3) ir pamatmateriāla loksne ar savienojuma struktūru vai bez tās, uz kuras vai kurā var izvietot 'diskrētus komponentus' un/vai integrālās shēmas.

NB! 1. ‘Diskrēts komponents’: individuāls ‘shēmas elements’ ar ārējiem izvadiem.

NB! 2. ‘Shēmas elements’: individuāla aktīva vai pasīva elektroniskas ķēdes funkcionālā daļa, piemēram, viena diode, viens tranzistors, viena pretestība, viens kondensators utt.

“Substrātu sagataves” (3 6) ir monolīti savienojumi, kuru izmēri ir piemēroti tam, lai varētu ražot optiskos elementus, piemēram, spoguļus vai optiskos logus.

“Toksīna pirmējā vienība” (1) ir vesela “toksīna” strukturāli un funkcionāli diskrēts komponents.

“Supersakausējumi” (2 9) ir sakausējumi uz niķeļa, kobalta vai dzelzs bāzes, kuru mehāniskās izturības ilgums pārsniedz 1000 stundas pie 400 MPa temperatūrā no 922 K (649oC).

“Supravadoši” (1 3 5 6 8) ir materiāli, piemēram, metāli, sakausējumi vai savienojumi, kas var pilnībā zaudēt elektrisko pretestību, t.i., var sasniegt bezgalīgu elektrovadītspēju un vadīt ļoti stipru elektrisko strāvu, neizdalot Džoula siltumu.

NB! Konkrētā materiāla “supravadītāja” stāvokli raksturo “kritiskā temperatūra”, kritiskais magnētiskais lauks, kas ir temperatūras funkcija, un kritiskais strāvas blīvums, kas savukārt ir gan magnētiskā lauka, gan temperatūras funkcija.

“Superjaudīgs lāzers” (“SHPL”) (6) ir “lāzers”, kas spēj sasniegt izejas enerģiju (kopējo vai daļu) virs 1 kJ 50 milisekundēs vai kura vidējā vai CW jauda ir lielāka par 20 kW.

“Superplastiskā formēšana” (1 2) ir tādu metālu deformācijas process karstumā, kuriem raksturīgas zemas stiepes deformācijas vērtības (zem 20 %) pārraušanas punktā, ko nosaka, veicot stiepes stiprības pārbaudi istabas temperatūrā nolūkā iegūt stiepes deformācijas, kuras vismaz 2 reizes pārsniedz šīs vērtības.

“Simetrisks algoritms” (5) ir kriptogrāfisks algoritms, kurā gan šifrēšanai, gan atšifrēšanai izmanto identisku kodu atslēgu.

NB! “Simetrisko algoritmu” parasti izmanto konfidenciālu datu aizsardzībai.

“Lente” (1) ir no savītiem vai paralēliem “monopavedieniem”, “šķiedrām”, “paralēlu šķiedru kūļiem”, “tauvām” vai “dzijām” u.c. izgatavots materiāls, kas parasti iepriekš piesūcināts ar sveķiem.

NB! ‘Šķiedra’ ir aptuveni paralēlu “monopavedienu” (parasti virs 200) kūlis.

“Tehnoloģijas” (VPT PK, visā sarakstā) ir konkrēta informācija, kas nepieciešama preces “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”. Šī informācija ir pieejama ‘tehnisko datu’ vai ‘tehniskās palīdzības’ veidā.

NB! 1. ‘Tehniskā palīdzība’ (VPT, PK) var pastāvēt instrukciju, prasmju, apmācības, darba prasmes un konsultēšanas pakalpojumu veidā un var būt saistīta ar ‘tehnisko datu’ nodošanu.

NB! 2. ‘Tehniskie dati’ var pastāvēt rasējumu, plānu, diagrammu, modeļu, formulu, tabulu, inženierdizaina, specifikāciju, rokasgrāmatu un instrukciju veidā (rakstveidā vai ierakstītas citādos nesējos, piemēram, uz diska, lentē vai nolasāmās atmiņas ierīcēs).

“Trīsdimensiju integrālā shēma” (3) ir savstarpēji integrētu pusvadītāju mikroshēmu vai aktīvu ierīces slāņu kopums ar pusvadītāju savienojumiem, kuri pilnīgi šķērso starplicēju, substrātu, mikroshēmu vai slāni, lai izveidotu starpsavienojumus starp ierīces slāņiem. Starplicējs ir saskarne, kas padara iespējamus elektriskus savienojumus.

“Noliecama vārpsta” (2) ir metālgriešanas instrumenta saturētājvārpsta, kurai apstrādes procesa laikā var mainīt centra līnijas leņķi attiecībā pret jebkuru no pārējām asīm.

“Laika konstante” (6) ir laiks no gaismas stimula piemērošanas līdz brīdim, kad strāvas palielinājums sasniedz vērtību 1‑1/e reizes no galīgās vērtības (t.i., 63 % galīgās vērtības).

“Drošas reģistrācijas laiks” (6) (dēvēts arī par gravimetra reakcijas laiku) ir laiks, kurā tiek samazināta platformas radītā paātrinājuma (augstas frekvences trokšņa) traucējošā ietekme.

“Uzgaļa apvalks” (9) ir stacionārs gredzenveida komponents (vienlaids vai segmentēts), kas piestiprināts dzinēja turbīnas apvalka iekšējai virsmai, vai elements uz turbīnas lāpstiņas ārējā gala, kura galvenā funkcija ir nodrošināt gāzes blīvi starp stacionāriem un rotējošiem komponentiem.

“Pilnīga lidojuma vadība” (7) ir “gaisa kuģa” stāvokļa mainīgo lielumu un lidojuma maršruta automātiska vadība, kuras mērķis ir misijas uzdevumu izpilde un kura reaģē uz datu par uzdevumu, apdraudējumiem vai citiem “gaisa kuģiem” izmaiņām reāllaikā.

“Kopējais cipardatu pārsūtīšanas ātrums” (5) ir bitu skaits laika vienībā, ieskaitot līnijkodēšanu, protokolu signālus utt., kas vajadzīgs signāla pārraidīšanai starp attiecīgajām ciparpārraides sistēmas iekārtām.

NB! Sk. arī “cipardatu pārsūtīšanas ātrums”.

“Tauva” (1) ir aptuveni paralēlu “monopavedienu” kūlis.

“Toksīni” (1 2) ir preparātu vai maisījumu veidā speciāli izolēti toksīni, neatkarīgi no to izgatavošanas veida, izņemot toksīnus, kas piesārņojuma veidā sastopami citos materiālos, piemēram, patoloģiskos paraugos, kultūraugos, pārtikas produktos vai “mikroorganismu” sporās.

“Noskaņojams” (6) nozīmē, ka “lāzers” spēja radīt nepārtrauktu starojumu visos viļņa garumos vairākos “lāzera” impulsu diapazonā. Līnijselektējams “lāzers” rada diskrēta viļņu garuma starojumu vienā “lāzera” impulsā un nav uzskatāms par “noskaņojamu”.

“Paralēlās pozicionēšanas atkārtojamība” (2) ir mazākā no atsevišķas darbgalda ass vērtībām R↑ un R↓ (uz priekšu un atpakaļ), kas definētas ISO 230-2:2014 3.21. punktā vai ekvivalentā valsts standartā.

“Bezpilota lidaparāts” (“UAV”) (9) ir gaisa kuģis, kas spēj sākt lidojumu, veikt kontrolētu lidojumu un navigēt bez cilvēku klātbūtnes tajā.

“Ar izotopu 235 vai 233 bagātināts urāns” (0) ir urāns, kurā ir izotops 235 vai 233 (vai abus) tādā daudzumā, ka šo izotopu summārā satura attiecība pret izotopa 238 daudzumu ir lielāka par dabā sastopamā izotopa 235 attiecību pret izotopu 238 (izotopu attiecība 0,71 %).

“Lietošana” (VPT, PK, visā sarakstā) ir ekspluatācija, uzstādīšana (ieskaitot uzstādīšanu ekspluatācijas vietā), uzturēšana (pārbaudes), remonts, kapitālais remonts un atjaunošana.

“Lietotājam pieejama programmējamība” (6) ir līdzekļi, ar kuriem lietotājs var ievadīt, modificēt vai nomainīt “programmas”, izņemot:

a.  fiziskas izmaiņas slēgumos vai starpsavienojumos; vai

b.  funkciju kontrolparametru iestatīšana, ieskaitot parametru ievadīšanu.

“Vakcīna” (1) ir zāles ar farmaceitisku formulu, kuru ražotāja vai lietotāja valsts regulēšanas iestādes ir izsniegušas licenci vai tirdzniecības vai klīnisko izmēģinājumu atļauju, un kuras ir paredzētas cilvēku vai dzīvnieku imunoloģiskas aizsargreakcijas stimulēšanai, lai nepieļautu saslimšanu tiem, kuriem tā ievadīta.

“Elektroniskas vakuumierīces” (3) ir elektroniskas ierīces, kuru darbība balstīta uz elektronu kūļa mijiedarbību ar elektromagnētisku vilni, kas tiek pavairota vakuumshēmā vai kas mijiedarbojas ar radiofrekvenču vakuumdobuma rezonatoriem. “Elektroniskas vakuumierīces” ietver klistronus, skrejviļņa lampas un to atvasinājumus.

“Neaizsargātības atklāšana” (4) ir process, kurā neaizsargātība tiek identificēta, paziņota vai pavēstīta personām vai organizācijām, kas atbildīgas par pasākumu veikšanu vai koordinēšanu, lai šī neaizsargātība tiktu novērsta, vai tā tiek analizēta kopā ar minētajām struktūrām

“Dzija” (1) ir savērptu ‘šķiedru’ pavediens.

NB! ‘Šķiedra’ ir aptuveni paralēlu “monopavedienu” (parasti virs 200) kūlis.

II DAĻA – 0. kategorija

0. KATEGORIJA – KODOLMATERIĀLI, RAŽOTNES UN IEKĀRTAS

0A Sistēmas, iekārtas un komponenti

0A001 Šādi “kodolreaktori” un speciāli tiem konstruētas vai sagatavotas iekārtas un to komponenti:

a.  “kodolreaktori”;

b.  metāla tilpnes vai to rūpnieciski izgatavotās, galvenās sastāvdaļas, tostarp reaktora spiediena tilpnes vāks, kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas tam, lai ietvertu “kodolreaktora” aktīvo zonu;

c.  manipulācijas iekārtas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas degvielas ievietošanai “kodolreaktorā” un izņemšanai no tā;

d.  kontrolstieņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti, lai regulētu kodoldalīšanās procesu “kodolreaktorā”, to balstu vai piekares struktūras, kā arī kontrolstieņu piedziņas mehānismi un vadulas;

e.  spiediena caurules, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas tam, lai “kodolreaktorā” ietvertu gan degvielas elementus, gan primāro dzesēšanas aģentu;

f.  cirkonija metāla caurules vai cirkonija sakausējuma caurules (vai cauruļu komplekti), kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas lietošanai par degvielas apvalku “kodolreaktorā” un kuru daudzums pārsniedz 10 kg;

NB! Attiecībā uz cirkonija spiediena caurulēm sk. 0A001.e. pozīciju, bet attiecībā uz kalandra caurulēm – 0A001.h. pozīciju.

0A001 turpinājums

g.  dzesēšanas sūkņi jeb cirkulācijas sūkņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti “kodolreaktora” primārā dzesēšanas aģenta cirkulācijai;

h.  “kodolreaktora iekšējie komponenti”, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai “kodolreaktorā”, tostarp reaktora aktīvās zonas balsti, degvielas kanāli, kalandra caurules, siltumekrāni, atstarotāji, serdeņa sietplates un difuzora plates;

Tehniska piezīme:

0A001.h pozīcijā ‘kodolreaktora iekšējie komponenti’ ir lielas struktūras reaktora iekšienē, kurām ir viena vai vairākas funkcijas, piemēram, aktīvās zonas atbalstīšana, degvielas elementu izkārtojuma uzturēšana, primārā dzesēšanas aģenta plūsmas virzīšana, reaktora starojuma ekranēšana un instrumentu vadīšana aktīvajā zonā.

i.  šādi siltummaiņi:

1.  tvaika ģeneratori, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai “kodolreaktora” primārajā vai sekundārajā dzesēšanas kontūrā;

2.  citi siltummaiņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai “kodolreaktora” primārajā dzesēšanas kontūrā;

Piezīme: Kontrole 0A001.i. pozīcijā neattiecas uz reaktora atbalsta sistēmu siltummaiņiem, piem., ārkārtas dzesēšanas sistēmu un sabrukšanas siltuma aizvadīšanas sistēmu.

j.  neitronu detektori, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti neitronu plūsmas līmeņa konstatēšanai “kodolreaktora” aktīvajā zonā;

0A001 turpinājums

k.  ‘ārējie siltumekrāni’, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai “kodolreaktorā” siltuma zudumu mazināšanai un arī reaktora apvalkstruktūras aizsardzībai.

Tehniska piezīme:

0A001.k pozīcijā ‘ārējie siltumekrāni’ ir lielas struktūras, kas novietotas virs reaktora korpusa un kas samazina siltuma zudumus no reaktora, kā arī samazina temperatūru reaktora apvalkstruktūrā.

0B Testēšanas, pārbaužu un ražošanas iekārtas

0B001 Šādas ietaises, kas paredzētas “dabīgā urāna”, “vājinātā urāna” vai “speciālo skaldmateriālu” izotopu atdalīšanai, kā arī tiem speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas un komponenti:

a.  šādas ietaises, kas speciāli konstruētas “dabīgā urāna”, “vājinātā urāna” vai “speciālo skaldmateriālu” izotopu atdalīšanai:

1.  gāzu centrifūgas atdalīšanas ietaises;

2.  gāzu difūzijas atdalīšanas ietaises;

3.  aerodinamiskās atdalīšanas ietaises;

4.  ķīmiskās apmaiņas atdalīšanas ietaises;

5.  jonu apmaiņas atdalīšanas ietaises;

6.  ietaises izotopu atdalīšanai ar atomu tvaiku “lāzeru”;

7.  ietaises izotopu atdalīšanai ar molekulāro “lāzeru”;

8.  plazmas atdalīšanas ietaises;

9.  elektromagnētiskās atdalīšanas ietaises;

b.  šādas gāzu centrifūgas, agregāti un to komponenti, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti gāzu centrifūgas atdalīšanas procesam:

Tehniska piezīme:

0B001.b pozīcijā ‘materiāls ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’ ir jebkurš no šādiem materiāliem:

1.   martensīta tērauds ar stiepes robežstiprību vismaz 1,95 GPa;

2.   alumīnija sakausējumi ar maksimālo stiepes izturību 0,46 GPa vai vairāk; vai

3.   “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli” ar “īpatnējo moduli”, kas lielāks par 3,18 × 10 6  m, un “īpatnējo stiepes stiprību”, kas lielāka par 7,62 × 10 4  m;

0B001.b turpinājums

1.  gāzu centrifūgas;

2.  nokomplektēti rotoru bloki;

3.  rotora cauruļu cilindri ar sieniņu biezumu līdz 12 mm un diametru, kas lielāks par 75 mm, bet nepārsniedz 650 mm, kuri izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

4.  gredzeni vai balsti ar sieniņu biezumu līdz 3 mm un diametru, kas lielāks par 75 mm, bet nepārsniedz 650 mm, kuru konstrukcija nodrošina vietēju atbalstu rotora caurulei vai savstarpēji sasaista caurules un kuri izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

5.  rotora caurulē iemontējami deflektori, kuru diametrs ir lielāks par 75 mm, bet nepārsniedz 650 mm un kuri izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

6.  augšējie un apakšējie rotora caurules slēgi, kuru diametrs ir lielāks par 75 mm, bet nepārsniedz 650 mm, kuri pieguļ rotora caurules galiem un ir izgatavoti no ‘materiāliem ar augstu stiprības attiecību pret blīvumu’;

7.  šādi magnētiskās piekares gultņi:

a.  gultņu bloki, kas sastāv no riņķveida magnēta ar aizsargapvalku, kurš izgatavots no vai aizsargāts ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju” un kurš satur vibrāciju slāpējošu līdzekli, un kuram ir un magnētiska saite ar polu vai ar citu magnētu, kas piemontēts rotora virsējam slēgam;

b.  aktīvi magnētiskie gultņi, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai gāzu centrifūgās.

8.  speciāli sagatavoti gultņi ar šarnīra bloku, kuri piemontēti pie amortizatoriem;

0B001.b turpinājums

9.  molekulāri sūkņi, kas sastāv no cilindriem ar iestrādātām vai ekstrudētām spirālveida rievām un iekšējās virsmās iestrādātiem kanāliem;

10.  gredzenveida motora statori daudzfāzu maiņstrāvas histerēzes (vai magnētiskās pretestības) motoriem sinhronai darbībai vakuumā vismaz 600 Hz lielā frekvencē ar jaudu vismaz 40 VA;

11.  centrifūgu apvalki/nodalījumi gāzu centrifūgas rotoru cauruļu ievietošanai, kas sastāv no nekustīga cilindra ar sieniņu biezumu zem 30 mm ar precīzi apstrādātiem, savstarpēji paralēliem galiem, kuri ir perpendikulāri cilindra garenvirziena asij ar novirzi līdz 0,05;

12.  ekstrakcijas iekārtas uztvērējkausi, kuri speciāli konstruēti vai sagatavoti UF6 gāzes ekstrakcijai no rotora caurules, izmantojot Pito cauruļu efektu, un kurus var piestiprināt centrālajai gāzu ekstrakcijas sistēmai;

13.  frekvences pārveidotāji (konvertori vai invertori), ieskaitot speciāli tiem izgatavotus komponentus, kuri ir speciāli konstruēti vai sagatavoti gāzu centrifūgu bagātināšanas iekārtu motoru statoru barošanai un kuriem ir visas šādas īpašības:

a.  daudzfāzu frekvences jauda 600 Hz un lielāka; un

b.  augsta stabilitāte (ar frekvenču kontroli virs 0,2 %);

0B001.b turpinājums

14.  šādi slēgvārsti (momentvārsti) un regulētājvārsti:

a.  slēgvārsti (momentvārsti), kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti darbam ar atsevišķas gāzes centrifūgas UF6 gāzveida plūsmām – ienākošām, produkta vai “astu” plūsmām;

b.  slēgvārsti (momentvārsti) vai regulētājvārsti ar silfona noblīvējumu, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, ar iekšējo diametru 10–160 mm un kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai gāzu centrifūgu bagātināšanas ietaišu galvenajās sistēmās vai palīgsistēmās;

c.  šādas iekārtas un komponenti, kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti gāzu difūzijas atdalīšanas procesam:

1.  gāzu difūzijas barjeru membrānas, kas izgatavotas no porainiem metāla, polimēru vai keramikas “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju” ar poru izmēru 10–100.nm, biezumu līdz 5 mm un – cauruļveida formu gadījumā – ar diametru līdz 25 mm;

2.  gāzu difuzoru apvalki, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

3.  kompresori vai gāzpūtēji, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, ar sūknēšanas caurlaides spēju vismaz 1 m3 UF6/min, izejas spiediens ir zem 500 kPa, bet spiediena attiecība līdz 10:1;

4.  0B001.c.3. pozīcijā minēto gāzpūtēju vai kompresoru rotējošo vārpstu blīvslēgi, kas paredzēti bufera gāzes ieplūdei ar ātrumu, kas mazāks par 1000 cm3/min;

5.  siltummaiņi, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, un paredzēti noplūdei ar spiediena attiecību, kas mazāka par 10 Pa stundā, spiedienu starpībai esot 100 kPa;

6.  manuāli vai automātiski slēgvārsti (momentvārsti) vai regulētājvārsti ar silfona noblīvējumu, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

0B001 turpinājums

d.  šādas iekārtas un komponenti, kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti aerodinamiskās atdalīšanas procesam:

1.  pret UF6 koroziju izturīgas atdalīšanas sprauslas, kas sastāv no šķelta veida liektiem kanāliem, kuru liekuma rādiuss ir mazāks par 1 mm, un kas ietver šķēlējplaknes, kuras sadala caur sprauslu plūstošo gāzi divās plūsmās;

2.  cilindriskas vai koniskas caurules (virpuļcaurules), kuras izgatavotas no vai aizsargātas ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, ar vienu vai vairākām tangenciālām ieejām;

3.  kompresori vai gāzpūtēji, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, un to rotējošo vārpstu blīvslēgi;

4.  siltummaiņi, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

5.  atdalīšanas elementu apvalki, kuri izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, un kuros paredzēts ietvert virpuļcaurules vai atdalīšanas sprauslas;

6.  manuāli vai automātiski slēgvārsti (momentvārsti) vai regulētājvārsti ar silfona noblīvējumu ar diametru vismaz 40 mm, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

7.  pārstrādes sistēmas UF6 atdalīšanai no nesējgāzes (ūdeņraža vai hēlija) līdz UF6 saturam, kas nepārsniedz 1 ppm, tostarp:

a.  kriogēnie siltummaiņi un krioseparatori, kas spēj darboties 153 K (-120oC) vai zemākā temperatūrā;

b.  kriogēnās saldēšanas iekārtas, kas spēj darboties 153 K (-120oC) vai zemākā temperatūrā;

c.  atdalīšanas sprauslas vai virpuļcaurules UF6 atdalīšanai no nesējgāzes;

d.  UF6 izsaldētāji, ar ko var izsaldēt UF6.

0B001 turpinājums

e.  iekārtas un komponenti, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti ķīmiskās apmaiņas atdalīšanas procesam:

1.  ātrdarbīgas šķidruma–šķidruma pulsācijas kolonnas, kuru fāzu kontaktlaiks ir 30 s vai mazāks un kuras ir izturīgas pret koncentrētas sālsskābes iedarbību (piemēram, izgatavotas no vai aizsargātas ar piemērotiem plastmasas materiāliem, piemēram, fluorogļūdeņražu polimēriem vai stikla);

2.  ātrdarbīgi šķidruma–šķidruma centrifugālie ekstraktori, kuru fāzu kontaktlaiks ir 30 s vai mazāks un kuri ir izturīgi pret koncentrētas sālsskābes iedarbību (piemēram, izgatavoti no vai aizsargāti ar piemērotiem plastmasas materiāliem, piemēram, fluorogļūdeņražu polimēriem vai stikla);

3.  pret koncentrētas sālsskābes šķīdumu iedarbību izturīgi elektroķīmiskās reducēšanas elementi urāna reducēšanai no vienas vērtības uz citu;

4.  elektroķīmiskās reducēšanas elementu barošanas iekārtas U+4 atdalīšanai no organisko vielu plūsmas, kuru daļas, kas ar šo plūsmu saskaras, ir izgatavotas no vai aizsargātas ar piemērotiem materiāliem (piemēram, no stikla, fluorogļūdeņražu polimēriem, polifenilsulfāta, poliētera sulfona vai grafīta, kas piesūcināts ar sveķiem);

5.  barošanas sagatavošanas sistēmas augstas tīrības urāna hlorīda šķīduma ražošanai, kuras sastāv no šķīdināšanas, šķīdinātāja ekstrakcijas un/vai jonu apmaiņas iekārtām bagātināšanai un elektrolītiskiem elementiem U+6 vai U+4 reducēšanai par U+3;

6.  urāna oksidēšanas sistēmas U+3 oksidēšanai par U+4;

0B001 turpinājums

f.  šādas iekārtas un komponenti, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti jonu apmaiņas atdalīšanas procesam:

1.  ātri reaģējoši jonu apmaiņas sveķi, šūnveida vai poraini sašūti sveķi, kuros aktīvās ķīmiskās apmaiņas grupas pastāv tikai inertā porainā atbalsta struktūras virsmas pārklājumā, kā arī citas piemērotas formas kompozītu struktūras, tostarp daļiņas vai šķiedras, ar diametru līdz 0,2 mm, kuras ir izturīgas pret koncentrētas sālsskābes iedarbību, kuru paredzētais apmaiņas pusperiods ir mazāks par 10 s un kuras spēj darboties temperatūrā no 373 K (100°C) līdz 473 K (200°C);

2.  jonu apmaiņas kolonnas (cilindriskas), kuru diametrs pārsniedz 1000 mm un kuras izgatavotas no vai aizsargātas ar materiāliem, kas ir izturīgi pret koncentrētas sālsskābes iedarbību (piemēram, no titāna vai no fluorogļūdeņražu plastmasas), un spēj darboties temperatūrā no 373 K (100°C) līdz 473 K (200°C) un spiedienā virs 0,7 MPa;

3.  jonu apmaiņas sistēmas (ķīmiskās vai elektroķīmiskās oksidēšanas vai reducēšanas sistēmas) jonu apmaiņas bagātināšanas iekārtu kaskādēs lietojamo ķīmiskās reducēšanas vai oksidēšanas aģentu reģenerācijai;

g.  Šādas iekārtas un komponenti, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti uz lāzera balstītiem atdalīšanas procesiem, procesiem, kuros notiek izotopu atdalīšana, izmantojot atomizēta tvaika lāzeru izotopu separācijas (AVLIS) metodi:

1.  metāliskā urāna sublimācijas sistēmas ar izejas jaudu vismaz 1 kW uz mērķa, kas paredzētas lietošanai lāzerbagātināšanā;

0B001.g turpinājums

2.  sistēmas manipulācijām ar šķidru urānu vai tā tvaikiem, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas manipulācijām ar izkausētu urānu, izkausētiem urāna sakausējumiem vai metāliskā urāna tvaikiem lietošanai lāzerbagātināšanā, un tām speciāli konstruēti komponenti;

NB! SK. ARĪ 2A225. POZĪCIJU.

3.  produkta un “astu” kolektoru komplekti metāliskā urāna savākšanai šķidrā vai cietā formā, kuri ir izgatavoti no vai aizsargāti ar karstumizturīgiem materiāliem, kas izturīgi pret šķidra urāna vai tā tvaiku koroziju, piemēram, no tantala vai grafīta ar itrija pārklājumu;

4.  separatoru moduļu apvalki (cilindriski vai taisnstūrveida trauki), kas paredzēti metāliskā urāna tvaiku avotam, elektronu staru lielgabalam, kā arī produkta un "astu" kolektoriem;

5.  “lāzeri” vai “lāzeru” sistēmas ar spektra frekvenču stabilizāciju, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti ilgstošam urāna izotopu atdalīšanas procesam;

NB! SK. ARĪ 6A005. UN 6A205. POZĪCIJU.

h.  Šādas iekārtas un komponenti, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti uz lāzera balstītiem izotopu atdalīšanas procesiem, lietojot molekulāro lāzeru (MLIS):

1.  virsskaņas diverģējošas sprauslas UF6 un nesējgāzes maisījumu atdzesēšanai līdz 150 K (-123oC) vai zemākai temperatūrai, kuras izgatavotas no “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

2.  produktu un “astu” kolektoru komponenti vai ierīces, kas ir speciāli konstruētas vai sagatavotas urāna materiāla vai urāna “astu” materiāla savākšanai pēc izgaismošanas ar lāzeru un kas ir izgatavotas no “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”;

3.  kompresori, kas izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”, un tiem paredzēti rotējošo vārpstu blīvslēgi;

4.  iekārtas UF5 (cietā fāze) fluorēšanai par UF6 (gāzes fāze);

0B001 turpinājums

5.  procesu sistēmas UF6 atdalīšanai no nesējgāzes (piemēram, slāpekļa, argona vai citas gāzes), tostarp:

a.  kriogēnie siltummaiņi un krioseparatori, kas spēj darboties 153 K (-120oC) vai zemākā temperatūrā;

b.  kriogēnās saldēšanas iekārtas, kas spēj darboties 153 K (-120oC) vai zemākā temperatūrā;

c.  UF6 izsaldētāji, ar ko var izsaldēt UF6.

6.  “lāzeri” vai “lāzeru” sistēmas ar spektra frekvenču stabilizāciju, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti ilgstošam urāna izotopu atdalīšanas procesam;

NB! SK. ARĪ 6A005. UN 6A205. POZĪCIJU.

i.  šādas iekārtas un komponenti, kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti plazmas atdalīšanas procesam:

1.  mikroviļņu strāvas avoti un antenas jonu radīšanai vai paātrināšanai, ar izejas frekvenci virs 30 GHz un vidējo izejas jaudu virs 50 kW;

2.  radio frekvences jonu ierosmes spoles darba frekvencei virs 100 kHz, kuras spēj izturēt vidējo jaudu virs 40 kW;

3.  urāna plazmas ģeneratoru sistēmas;

4.  nepiemēro;

5.  produktu un “astu” kolektoru komplekti metāliskajam urānam cietā veidā, kuri izgatavoti no vai aizsargāti ar materiāliem, kas ir karstumizturīgi un izturīgi pret urāna tvaiku koroziju, piemēram, no tantala vai grafīta ar itrija pārklājumu;

6.  separatoru moduļu (cilindriski) apvalki, kas paredzēti urāna plazmas avotam, radiofrekvences piedziņas spolei, produktu un “astu” kolektoriem un izgatavoti no piemērota nemagnētiska materiāla (piemēram, nerūsējošā tērauda);

0B001 turpinājums

j.  iekārtas un komponenti, kas ir speciāli konstruēti vai sagatavoti elektromagnētiskās atdalīšanas procesam:

1.  atsevišķi vai salikti jonu avoti, kas sastāv no tvaiku avota, jonizētāja un staru kūļa paātrinātāja un kas izgatavoti no piemērotiem nemagnētiskiem materiāliem (piemēram, grafīta, nerūsējošā tērauda vai vara) un var nodrošināt vismaz 50 mA lielu kopējo jonu staru kūļa strāvu;

2.  jonu kolektoru plates bagātinātā vai vājinātā urāna jonu staru kūļa savākšanai, kuras sastāv no diviem vai vairākiem šķēlumiem un kabatām un ir izgatavotas no piemērotiem nemagnētiskiem materiāliem (piemēram, grafīta vai nerūsējošā tērauda);

3.  urāna elektromagnētisko separatoru vakuumapvalki, kas izgatavoti no nemagnētiskiem materiāliem (piemēram, nerūsējošā tērauda) un paredzēti darbam spiedienā, kas nepārsniedz 0,1 Pa;

4.  magnētu poli, kuru diametrs ir lielāks par 2 m;

5.  augstsprieguma energobloku jonu avotiem, kuriem ir visas šādas īpašības:

a.  spēj darboties nepārtraukti;

b.  izejas spriegums ir vismaz 20 000 V;

c.  izejas strāva ir vismaz 1 A; un

d.  sprieguma regulēšanas precizitāte ir labāka par 0,01 % 8 stundu laikā;

NB! SK. ARĪ 3A227. POZĪCIJU.

6.  magnētu enerģijas avoti (lieljaudas, līdzstrāvas), kam piemīt visas šādas īpašības:

a.  spēj nepārtraukti nodrošināt vismaz 500 A lielu izejas strāvu, spriegumam esot vismaz 100 V; un

b.  strāvas vai sprieguma regulācijas precizitāte ir labāka par 0,01 % 8 stundu laikā.

NB! SK. ARĪ 3A226. POZĪCIJU.

0B002 Šādas speciāli konstruētas vai sagatavotas palīgsistēmas, iekārtas un komponenti 0B001. pozīcijā minētajai izotopu atdalīšanas ietaisei, kuri izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”:

a.  padeves autoklāvi, krāsnis vai sistēmas UF6 ievadīšanai bagātināšanas procesā;

b.  desublimatori un izsaldētāji, kurus lieto UF6 uztveršanai no bagātināšanas procesa un turpmākai aizvadīšanai pēc uzkarsēšanas;

c.  produkta un “astu” stacijas UF6 novadīšanai uz konteineriem;

d.  sašķidrināšanas vai sacietēšanas stacijas, kuras lieto UF6 uztveršanai no bagātināšanas procesa, veicot UF6 kompresiju, dzesēšanu un konversiju šķidrā vai cietā formā;

e.  cauruļvadu un kolektoru sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas darbam ar UF6 gāzu difūzijas, centrifūgu vai aerodinamiskās kaskādēs;

f.  šādas vakuumsistēmas un sūkņi:

1.  vakuumlīnijas, vakuumkolektori un vakuumsūkņi, kuru sūknēšanas ātrums ir vismaz 5 m3/min;

2.  vakuumsūkņi, kas speciāli konstruēti lietošanai UF6 nesēju atmosfērās un izgatavoti no vai aizsargāti ar “materiāliem, kas izturīgi pret UF6 koroziju”; vai

3.  vakuumsistēmas, kas sastāv no vakuumlīnijām, vakuumkolektoriem un vakuumsūkņiem un kas paredzētas lietošanai UF6 nesēju atmosfērās;

g.  UF6 masas spektrometri / jonu avoti, ar kuriem tiešsaistē var ņemt UF6 gāzes plūsmas paraugus un kuriem piemīt visi šādi parametri:

1.  spēj reģistrēt jonus ar vismaz 320 vienības lielu atommasu, un izšķirtspēja ir labāka par 1 daļiņu uz 320;

2.  jonu avoti ir konstruēti no vai aizsargāti ar niķeļa, niķeļa un vara sakausējumiem ar niķeļa saturu vismaz 60 % no masas vai niķeļa un hroma sakausējumiem;

3.  elektronu apšaudes jonizācijas avoti; un

4.  tiem ir izotopu analīzei piemērota kolektoru sistēma.

0B003 Šādas urāna konversijas ietaises un tām speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas:

a.  sistēmas urāna rūdas koncentrāta konversijai par UO3;

b.  sistēmas UO3 konversijai par UF6;

c.  sistēmas UO3 konversijai par UO2;

d.  sistēmas UO2 konversijai par UF4;

e.  sistēmas UF4 konversijai par UF6;

f.  sistēmas UF4 konversijai par metālisko urānu;

g.  sistēmas UF6 konversijai par UO2;

h.  sistēmas UF6 konversijai par UF4;

i.  sistēmas UO2 konversijai par UCl4.

0B004 Ietaises smagā ūdens, deitērija un deitērija savienojumu ražošanai vai koncentrēšanai, un tām speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas un komponenti:

a.  šādas ietaises smagā ūdens, deitērija un deitērija savienojumu ražošanai:

1.  ūdens-sērūdeņraža apmaiņas ietaises;

2.  amonjaka-ūdeņraža apmaiņas ietaises;

b.  šādas iekārtas un komponenti:

1.  ūdens un sērūdeņraža apmaiņas kolonnas, kuru diametrs ir vismaz 1,5 m un kuras ir piemērotas vismaz 2 MPa lielam darba spiedienam;

2.  vienpakāpes zemspiediena (t. i., 0,2 MPa) centrifugālie gāzpūtēji vai kompresori gāzveida sērūdeņraža cirkulācijai (t. i., gāzei, kas satur vairāk par 70 % no masas sērūdeņradi, H2S) ar caurplūdes jaudu vismaz 56 m3/s vismaz 1,8 MPa lielā nosūces spiedienā un ar blīvslēgiem, kas piemēroti kontaktam ar mitru H2S;

3.  amonjaka-ūdeņraža apmaiņas kolonnas, kuru augstums ir vismaz 35 m, diametrs – no 1,5 līdz 2,5 m un kuras ir piemērotas darba spiedienam virs 15 MPa;

4.  kolonnu iekšējās sastāvdaļas, ieskaitot pakāpju kontaktorus un pakāpju sūkņus, ieskaitot iegremdējamos sūkņus, smagā ūdens ražošanai, izmantojot amonjaka – ūdeņraža apmaiņas procesu;

0B004.b turpinājums

5.  amonjaka sašķelšanas iekārtas ar vismaz 3 MPa lielu darba spiedienu smagā ūdens ražošanai, kurās izmanto amonjaka-ūdeņraža apmaiņas procesu;

6.  infrasarkanās absorbcijas analizatori, kas spēj tiešsaistē veikt ūdeņraža un deitērija attiecības analīzi, kad deitērija koncentrācija ir vismaz 90 % no masas;

7.  katalītiskie degļi bagātināta deitērija konversijai par smago ūdeni, izmantojot amonjaka-ūdeņraža apmaiņas procesu;

8.  nokomplektētas smagā ūdens koncentrēšanas sistēmas vai to kolonnas smagā ūdens koncentrēšanai līdz reaktora kvalitātes deitērija koncentrācijai;

9.  amonjaka sintēzes konvertori un sintēzes iekārtas, kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas smagā ūdens ražošanai un kurās izmanto amonjaka-ūdeņraža apmaiņas procesu.

0B005 Ietaises, kas speciāli konstruētas “kodolreaktoru” degvielas elementu izgatavošanai un speciāli tām konstruētas vai sagatavotas iekārtas.

Tehniska piezīme:

“Kodolreaktoru” degvielas elementu izgatavošanai speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas ietver iekārtas, kas:

1.   parasti ir tiešā kontaktā ar kodolmateriāliem vai tieši virza vai vada to ražošanas norisi;

2.   iekapsulē kodolmateriālus apvalkā;

3.   pārbauda apvalka vai iekapsulējuma viendabību;

4.   pārbauda cietās iekapsulētās degvielas beigu apstrādi; vai

5.   tiek lietotas reaktora degvielas elementu savienošanai.

0B006 Ietaises izstrādātās “kodolreaktoru” degvielas elementu pārstrādei un tām speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas un komponenti.

Piezīme: 0B006. pozīcija ietver:

a.   ietaises izstrādātās “kodolreaktora” degvielas elementu pārstrādei, tostarp iekārtas un komponentus, kas parasti nonāk tiešā kontaktā ar izstrādāto degvielu un tieši vada izstrādātās degvielas, galvenā kodolmateriāla un kodoldalīšanās produktu apstrādes plūsmas;

b.   degvielas elementu izpakošanas aprīkojums un skaldīšanas vai smalcināšanas mašīnas, t. i., tālvadāmas izstrādātās “kodolreaktora” degvielas komplektu, pakešu vai stieņu griešanas, skaldīšanas vai smalcināšanas iekārtas;

c.   šķīdināšanas tvertnes vai šķīdināšanas iekārtas, kurās izmanto mehāniskas ierīces, kuras speciāli konstruētas vai sagatavotas izstrādātās “kodolreaktora” degvielas šķīdināšanai un spēj izturēt karstu, stipri korozīvu šķidrumu iedarbību un kuras var iekraut vai izkraut, darbināt un apkalpot ar tālvadību;

d.   šķīdinātāju ekstraktori, piemēram, pildītas vai pulsējošas kolonnas, sajaukšanas-noslāņošanas separatori vai centrifūgu sajaucēji, kas ir izturīgi pret slāpekļskābes radīto koroziju un kas speciāli konstruēti vai sagatavoti lietošanai izstrādātās kodoldegvielas – “dabīgā urāna” – vai “vājinātā urāna”, vai “speciālo skaldmateriālu” pārstrādes ietaisēs;

e.   turēšanas vai uzglabāšanas tvertnes, kas speciāli konstruētas izturīgas pret slāpekļskābes koroziju un nodrošinātas pret kodolkritiskumu;

Tehniska piezīme:

Turēšanas vai uzglabāšanas tvertnēm vai traukiem var būt šādas iezīmes:

1.   sienu vai iekšējo konstrukciju minimālais bora ekvivalents ir vismaz 2 % (aprēķināts visām sastāvdaļām un definēts piezīmē pie 0C004. pozīcijas);

2.   maksimālais diametrs cilindriskām tvertnēm ir 175 mm; vai

3.   cilindriskas tvertnes maksimālais platums ir 75 mm.

f.   neitronu mērīšanas sistēmas, kas speciāli konstruētas vai sagatavotas integrēšanai un lietošanai automatizētās procesa kontroles sistēmās izstrādāta “dabīgā urāna”, “vājinātā urāna” vai “speciālo skaldmateriālu” pārstrādes ietaisē.

0B007 Šādas ietaises plutonija konversijai un šim nolūkam speciāli konstruētas vai sagatavotas iekārtas:

a.  sistēmas plutonija nitrāta konversijai par oksīdu;

b.  sistēmas metāliskā plutonija ražošanai.

0C Materiāli

0C001 “Dabīgs urāns”, “vājināts urāns" vai torijs metāla, sakausējuma, ķīmiska savienojuma vai koncentrāta veidā, un citi materiāli, kas satur vienu vai vairākus no iepriekš minētajiem;

Piezīme: Kontrole 0C001. pozīcijā neattiecas uz:

a.   četriem vai mazāk gramiem “dabīgā urāna” vai “vājinātā urāna”, ja tos satur instrumentu sensora komponents;

b.   “vājināto urānu”, kas speciāli izgatavots šādiem civilam ar kodoldegvielas ciklu nesaistītiem lietojumam:

1.   ekranēšanai;

2.   iepakošanai;

3.   balastam ar masu, kas nepārsniedz 100 kg;

4.   atsvaram ar masu, kas nepārsniedz 100 kg;

c.   sakausējumiem, kuros torija saturs ir mazāks par 5 %;

d.   keramikas izstrādājumiem, kas satur toriju un kas izgatavoti ar kodoldegvielas ciklu nesaistītam lietojumam.

0C002 “Speciālie skaldmateriāli”.

Piezīme: Kontrole 0C002. pozīcijā neattiecas uz četriem vai mazāk “efektīvajiem gramiem”, ja tos satur instrumentu sensora komponents.

0C003 Deitērijs, smagais ūdens (deitērija oksīds) un citi deitērija savienojumi, kā arī citi deitēriju saturoši maisījumi un šķīdumi, kuros deitērija izotopa attiecība pret ūdeņradi ir lielāka par 1:5000.

0C004 Grafīts, kura tīrība ir lielāka par 5 ppm ‘bora ekvivalenta’, bet blīvums ir lielāks par 1,50 g/cm3, lietošanai “kodolreaktorā” daudzumā, kas pārsniedz 1 kg.

NB! SK. ARĪ 1C107. POZĪCIJU.

1. piezīme: Eksporta kontroles nolūkā kompetentās iestādes ES dalībvalstī, kurā eksportētājs ir iedibinājies, nosaka, vai minētajām specifikācijām atbilstoša grafīta eksports ir paredzēts lietošanai “kodolreaktorā”. Kontrole 0C004. pozīcijā neattiecas uz grafītu, kura tīrība ir lielāka par 5 ppm (miljonās daļas) bora ekvivalenta, bet blīvums ir lielāks par 1,50 g/cm 3 , kas nav paredzēts lietošanai “kodolreaktorā”.

2. piezīme: 0C004. pozīcijā definētais ‘bora ekvivalents’ (BE) ir piemaisījumu BE z summa (izņemot BE ogleklim , jo oglekli neuzskata par piemaisījumu), ieskaitot boru, ja:

BE Z (ppm) = CF × elementa Z koncentrācija (ppm izteiksmē);

20210325-P9_TA-PROV(2021)0101_LV-p0000002.png

20210325-P9_TA-PROV(2021)0101_LV-p0000003.png

un  B un  Z ir siltuma neitronu absorbcijas šķērsgriezums (barnos) attiecīgi dabā sastopamajiem boram un elementam Z; un A B un A Z ir attiecīgi dabā sastopamo bora un elementa Z atommasa.

0C005 Speciāli sagatavoti savienojumi vai pulveri pret UF6 koroziju izturīgu gāzu difūzijas membrānu izgatavošanai (piemēram, niķelis vai sakausējumi ar niķeļa saturu vismaz 60 % no masas, alumīnija oksīds un perfluorogļūdeņražu polimēri), ar tīrības pakāpi vismaz 99,9 % no masas, ar daļiņu izmēru, mazāku par 10 μm (ko mēra pēc ASTM B330 standarta) un ar daļiņu izmēru augstu viendabīgumu.

0D Programmatūra

0D001 “Programmatūra”, kas ir speciāli konstruēta vai pārveidota šajā kategorijā minēto preču “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

0E Tehnoloģija

0E001 “Tehnoloģijas” saskaņā ar piezīmi par kodoltehnoloģijām šajā kategorijā minēto preču “projektēšanai”, “ražošanai” vai “lietošanai”.

III DAĻA – 1. kategorija

1. KATEGORIJA – SPECIĀLI MATERIĀLI UN AR TIEM SAISTĪTAS IEKĀRTAS

1A Sistēmas, iekārtas un komponenti

1A001 Šādi no fluorētiem savienojumiem izgatavoti komponenti:

a.  blīvslēgi, blīves, blīvējuma materiāli un elastīgas degvielas tvertnes, kas speciāli konstruētas “gaisa kuģu” vai kosmiskās aviācijas vajadzībām un satur vairāk par 50 % no 1C009.b vai 1C009.c pozīcijā minētajiem materiāliem;

b.  netiek izmantots;

c.  netiek izmantots.

1A002 Šādas “kompozītu” struktūras vai lamināti:

NB! SK. ARĪ 1A202., 9A010. un 9A110. POZĪCIJU.

a.  tie ir izgatavoti no jebkura šī materiāla:

1.  organiska “matrica” un “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, kas minēti 1C010.c. vai 1C010.d. pozīcijā, vai

2.  prepregi vai sagataves, kas minēti 1C010.e. pozīcijā;

b.  tie ir izgatavoti no metāla vai oglekļa “matricas” un kāda no šiem materiāliem:

1.  oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam ir visas šādas īpašības:

a.  “īpatnējais modulis” pārsniedz 10,15 × 106 m; un

b.  “īpatnējā stiepes robežstiprība” pārsniedz 17,7 × 104 m; vai

2.  1C010.c. pozīcijā minētie materiāli.

1A002 turpinājums

1. piezīme : Kontrole 1A002. pozīcijā neattiecas uz “kompozītu” struktūrām vai laminātiem, kas izgatavoti no oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, kuri piesūcināti ar epoksīdsveķiem, un kas paredzēti “civilās aviācijas gaisa kuģu” remontam, un kam piemīt visas šādas īpašības:

a.   laukums nepārsniedz 1 m 2 ;

b.   garums nepārsniedz 2,5 m; un

c.   platums pārsniedz 15 mm.

2. piezīme: Kontrole 1A002. pozīcijā neattiecas uz šādiem pusfabrikātiem, kas ir speciāli konstruēti civiliem mērķiem:

a.   sporta preces;

b.   automobiļu rūpniecība;

c.   metālapstrādes darbgaldu nozare;

d.   lietojums medicīnā.

3. piezīme: Kontrole 1A002.b.1. pozīcijā neattiecas uz pusfabrikātiem, kuros maksimāli ir divdimensionāli saaustas šķiedras un kuri speciāli konstruēti šādam lietojumam:

a.   metālu termiskās apstrādes krāsnīm metālu rūdīšanai;

b.   silīcija kristāla ražošanas iekārtām.

4. piezīme: Kontrole 1A002. pozīcijā neattiecas uz gatavām precēm, kas speciāli konstruētas konkrētam lietojumam.

5. piezīme: Kontrole 1A002.b.1. pozīcijā neattiecas uz mehāniski smalcinātiem, maltiem vai grieztiem oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, kuru garums nepārsniedz 25,0 mm.

1A003 Izstrādājumi no “nekausējamiem” aromātiskajiem poliimīdiem plēvju, lokšņu vai lenšu veidā, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

a.  biezums pārsniedz 0,254 mm; vai

b.  klāti vai laminēti ar oglekli, grafītu, metāliem vai vielām ar magnētiskām īpašībām.

Piezīme : Kontrole 1A003. pozīcijā neattiecas uz ražojumiem, kas pārklāti vai laminēti ar varu un paredzēti elektronisko iespiedshēmas plašu ražošanai.

NB! Attiecībā uz visu veidu “kausējamiem” aromātiskajiem poliimīdiem sk. 1C008.a.3. pozīciju.

1A004 Aizsardzības un detektoru iekārtas un to komponenti, kas nav speciāli konstruēti militārai lietošanai:

NB! SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS, 2B351. UN 2B352. POZĪCIJU.

1A004 turpinājums

a.  Maskas visai sejai, filtru elementi un dekontaminācijas iekārtas, kuri konstruēti vai pārveidoti aizsardzībai pret jebkuru no turpmāk minētajiem materiāliem vai vielām (un tiem speciāli konstruēti komponenti):

Piezīme: 1A004.a. pozīcija ietver ar strāvu darbināmus gaisa attīrīšanas respiratorus (PAPR), kas konstruēti vai pārveidoti aizsardzībai pret vielām vai materiāliem 1A004.a. pozīcijā.

Tehniska piezīme:

1A004.a. pozīcijas vajadzībām:

1.   visas sejas maskas dēvē arī par gāzmaskām;

2.   filtru elementi ietver filtru kasetnes.

1.  “bioloģiskie aģenti”;

2.  ‘radioaktīvie materiāli’;

3.  ķīmiskās kaujas (CW) vielas; vai

4.  “vielas nekārtību novēršanai”, tostarp:

a.  alfa-Brombenzenacetonitrīls, (brombenzilcianīds) (CA) (CAS 5798-79-8);

b.  [(2-hlorfenil) metilēn] propāndinitrils (o-hlorobenzilidenmalononitrils) (CS)(CAS 2698-41-1);

c.  2-hlor-1-feniletanons, fenacilhlorīds (ω-hloracetofenons) (CN) (CAS 532-27-4);

d.  dibenz-(b, f)-1,4-oksazepīns (CR) (CAS 257-07-8);

e.  10-hlor-5,10-dihidrofenarsazīns (fenarsazīnhlorīds) (Adamsits) (DM) (CAS 578-94-9);

f.  N-nonanoilmorfolīns (MPA) (CAS 5299-64-9);

1A004 turpinājums

b.  aizsargtērpi, cimdi un apavi, kas speciāli konstruēti vai pārveidoti aizsardzībai pret jebkuru no šādiem materiāliem vai vielām:

1.  “bioloģiskie aģenti”;

2.  ‘radioaktīvie materiāli’; vai

3.  ķīmiskās kaujas (CW) vielas;

c.  detektorsistēmas, kuras speciāli konstruētas vai pārveidotas jebkuru turpmāk minēto materiālu vai vielu detektēšanai vai identifikācijai (un tām speciāli konstruēti komponenti):

1.  “bioloģiskie aģenti”;

2.  ‘radioaktīvie materiāli’; vai

3.  ķīmiskās kaujas (CW) vielas.

d.  elektroniskas iekārtas, kas paredzētas automātiskai “sprāgstvielu” atlikumu klātbūtnes detektēšanai vai identificēšanai un ‘pēdu detektēšanas’ paņēmienu izmantošanai (piemēram, virsmas akustisko viļņu ierīces, jonu kustīguma spektrometrijas, diferenciālās kustības spektrometrijas, masas spektrometrijas ierīces).

Tehniska piezīme:

‘Pēdu detektēšana’ ir spēja detektēt daļiņas, kas mazākas par 1 ppm gāzveida vielā vai par 1 mg cietā vielā vai šķidrumā.

1. piezīme: Kontrole 1A004.d. pozīcijā neattiecas uz iekārtām, kas speciāli konstruētas lietošanai laboratorijā.

2. piezīme: Kontrole 1A004.d. pozīcijā neattiecas uz bezkontakta caurskates drošības vārtiem.

Piezīme: Kontrole 1A004. pozīcijā neattiecas uz:

a.   individuāliem radiācijas dozimetriem;

b.   darba aizsardzības iekārtām, kuru lietošana funkcionāli vai konstruktīvi ierobežota ar aizsardzību pret kaitīgajiem faktoriem dzīvojamo ēku drošībā vai civilā ražošanā, tostarp:

1.   kalnrūpniecībā;

2.   derīgo izrakteņu ieguvē karjeros;

3.   zemkopībā;

4.   farmaceitiskajā rūpniecībā;

5.   medicīnā;

6.   veterinārijā;

7.   vides aizsardzībā;

8.   atkritumu apsaimniekošanā;

9.   pārtikas rūpniecībā.

1A004 turpinājums

Tehniskas piezīmes:

1.   1A004. pozīcija ietver iekārtas un komponentus, kas izgatavoti, veiksmīgi testēti saskaņā ar valsts standartiem vai citādi pierādījuši iedarbīgumu, lai atklātu vai aizsargātos pret ‘radioaktīviem materiāliem’, “bioloģiskiem aģentiem”, ķīmiskās kaujas vielām, ‘imitatoriem’ vai “vielām nekārtību novēršanai”, pat ja šādas iekārtas un komponentus izmanto civilajā rūpniecībā, piemēram, kalnrūpniecībā, derīgo izrakteņu ieguvē, lauksaimniecībā, farmaceitiskajā rūpniecībā, medicīnā, veterinārijā, vides aizsardzībā, atkritumu apsaimniekošanā vai pārtikas rūpniecībā.

2.   ‘Imitators’ ir viela vai materiāls, ko izmanto par toksiska (ķīmiska vai bioloģiska) aģenta aizstājēju mācībās, pētniecībā, testēšanā vai novērtēšanā

3.   1A004. pozīcijas vajadzībām ‘radioaktīvie materiāli’ ir materiāli, kas atlasīti vai pārveidoti, lai palielinātu to iedarbīgumu kaitējuma nodarīšanā cilvēkiem, dzīvniekiem vai iekārtām vai postījumu nodarīšanā ražai vai apkārtējai videi.

1A005 Bruņuvestes un to komponenti:

NB! SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

a.  mīkstas bruņuvestes, kas nav ražotas atbilstīgi militāriem standartiem, militārām specifikācijām vai to ekvivalentiem, un tām speciāli konstruēti komponenti;

b.  cietas bruņuvestu plāksnes, kas nodrošina aizsardzību pret lodēm līdzvērtīgu IIIA līmenim vai zemākam (NIJ 0101.06, 2008. gada jūlijs) vai atbilstīgi “ekvivalentiem standartiem”.

NB! Par “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, ko izmanto bruņuvestu izgatavošanai, sk. 1C010. pozīciju.

1. piezīme : Kontrole 1A005. pozīcijā neattiecas uz bruņuvestēm, kuras lietotāji nes sev līdzi un izmanto personīgajai aizsardzībai.

2. piezīme: Kontrole 1A005. pozīcijā neattiecas uz bruņuvestēm, kas paredzētas tikai frontālai aizsardzībai pret šķembām un triecienvilni no nemilitāru spridzināšanas iekārtu sprādzieniem.

3. piezīme: Kontrole 1A005. pozīcijā neattiecas uz bruņuvestēm, kas paredzētas tikai aizsardzībai pret traumām, kuras var radīt ar nazi, smailu priekšmetu, adatu vai truliem priekšmetiem.

1A006 Iekārtas, kas speciāli konstruētas vai pārveidotas, lai likvidētu improvizētas spridzināšanas ierīces (IED), un to speciāli konstruēti komponenti un piederumi:

NB! SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

a.  transportlīdzekļi ar tālvadību;

b.  ‘neitralizētāji’.

Tehniska piezīme:

1A006.b. pozīcijas vajadzībām ‘neitralizētāji’ ir ierīces, kas speciāli konstruētas, lai novērstu spridzināšanas ierīču darbību, izmetot šķidru, cietu vai trauslu šāviņu.

Piezīme: Kontrole 1A006. pozīcijā neattiecas uz iekārtām, kas ir līdzi to operatoram.

1A007 Iekārtas un ierīces, kas speciāli konstruētas, lai, izmantojot elektrību, ierosinātu lādiņus un ierīces, kurās ir “energoietilpīgi materiāli”:

NB! SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS, 3A229. UN 3A232. POZĪCIJU.

a.  spridzināšanas ierīču detonācijas komplekti, kas paredzēti 1A007.b. pozīcijā minēto spridzekļu detonatoru ierosināšanai;

b.  šādi sprāgstvielu elektrodetonatori:

1.  eksplodējošs tiltiņš (EB);

2.  eksplodējoša tiltiņa vads (EBW),

3.  trieciendarbības tipa detonators;

4.  eksplodējošas folijas ierosinātāji (EFI).

Tehniskas piezīmes:

1.   Dažkārt detonatoru dēvē arī par ierosinātāju vai aizdedzinātāju.

2.   Visiem 1A007.b. pozīcijā minētajiem detonatoriem izmanto mazu elektrovadošu elementu (tiltiņu, tiltiņa vadu vai foliju), kas eksplozīvi iztvaiko, ja caur to novada ātru lielas strāvas impulsu. Bezbelžņa tipu gadījumā eksplodējošais elektrovadošais elements ierosina ķīmisku detonāciju kontaktā esošajā spēcīgajā sprāgstvielā, piemēram, pentaeritrīttetranitrātā (PETN). Belžņu detonatoros elektrovadošā elementa iztvaikošana izraisa belžņa kustību cauri spraugai, un tā trieciens pa eksplozīvo vielu ierosina ķīmisko detonāciju. Dažās konstrukcijās belzni iedarbina magnētiskais spēks. Eksplodējošas folijas detonators var attiekties vai nu uz EB, vai belžņa tipa detonatoriem.

1A008 Šādi lādiņi, ierīces un komponenti:

a.  ‘formas lādiņi’, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.  tīrais sprāgstvielas saturs (NEQ) pārsniedz 90 g; un

2.  ārējā apvalka diametrs ir vismaz 75 mm;

b.  lineāras formas griezējlādiņi, kam piemīt visas turpmāk minētās īpašības, un tiem speciāli konstruēti komponenti:

1.  sprāgstvielas apjoms pārsniedz 40 g/m; un

2.  platums ir vismaz 10 mm;

c.  detonējoša aukla ar sprāgstvielas kodola īpatsvaru virs 64 g/m;

d.  griežņi, kas nav minēti 1A008.b. pozīcijā, un šķelšanas rīki ar tīro sprāgstvielas saturu (NEQ) virs 3,5 kg.

Tehniska piezīme:

‘Formas lādiņi’ ir lādiņi ar īpašu formu, kas izveidota, lai koncentrētu triecenviļņa efektu.

1A102 Atkārtoti piesātināti pirolizēti oglekļa-oglekļa komponenti, kas paredzēti 9A004. pozīcijā minētajām kosmiskajām nesējraķetēm vai 9A104. pozīcijā minētajām raķešzondēm.

1A202 Kompozītu struktūras, izņemot 1A002. pozīcijā minētās, cauruļu veidā, kurām piemīt abas šīs īpašības:

NB! SK. ARĪ 9A010. UN 9A110. POZĪCIJU.

a.  iekšējais diametrs no 75 līdz 400 mm; un

b.  izgatavotas no 1C010.a. vai 1C010.b. vai 1C210.a. pozīcijā minētajiem “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem” vai 1C210.c. pozīcijā minētajiem oglekļa prepregiem.

1A225 Platinēti katalizatori, kas speciāli konstruēti vai sagatavoti ūdeņraža izotopu apmaiņas reakcijas paātrināšanai starp ūdeni un ūdeņradi, lai iegūtu tritiju no smagā ūdens, vai smagā ūdens ražošanai.

1A226 Speciālas paketes, ko var izmantot smagā ūdens atdalīšanai no parastā ūdens un kam ir abas šādas īpašības:

a.  izgatavotas no fosfora bronzas pinuma, kas ķīmiski apstrādāts saslapināmības palielināšanai; un

b.  paredzētas lietošanai vakuumdestilācijas kolonnās.

1A227 Augsta blīvuma (svina stikla vai cita materiāla) aizsargstikli darbam ar jonizējošo starojumu un tiem speciāli konstruēti rāmji, kam piemīt visas šīs īpašības:

a.  ‘aukstais laukums’ ir lielāks par 0,09 m2;

b.  blīvums ir lielāks par 3 g/cm3; un

c.  biezums ir vismaz 100 mm.

Tehniska piezīme:

1A227. pozīcijā ‘aukstais laukums’ ir aizsargstikla skata laukums ar paredzētajam lietojumam zemāko radiācijas līmeni.

1B Testēšanas, inspekcijas un ražošanas iekārtas

1B001 Iekārtas 1A002. pozīcijā minēto “kompozītu” struktūru vai laminātu vai 1C010. pozīcijā minēto “šķiedrveida vai pavedienveida materiālu” ražošanai vai pārbaudēm, kā izklāstīts turpmāk, un speciāli tām konstruēti komponenti un piederumi:

NB! SK. ARĪ 1B101. UN 1B201. POZĪCIJU.

a.  pavedienu uztīšanas mašīnas, kurās uztīšanas un vērpšanas pozicionēšanas kustības var koordinēt un programmēt pa trīs vai vairāk ‘primārām servopozicionēšanas’ asīm un kuras ir speciāli konstruētas “kompozītu” struktūru vai laminātu ražošanai no “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”;

b.  ‘lentes veidošanas mašīnas’, kurās lentes veidošanas pozicionēšanas kustības koordinē un programmē pa piecām vai vairāk ‘primārām servopozicionēšanas’ asīm un kuras ir speciāli konstruētas gaisa kuģu korpusu vai ‘raķešu’ “kompozītu” struktūru ražošanai;

Piezīme: 1B001.b. pozīcijā 'raķetes' ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas.

1B001.b turpinājums

Tehniska piezīme:

1B001.b. pozīcijā ‘lentes veidošanas mašīnas’ spēj likt vienu vai vairākus ‘pavediena elementus’ platumā no 25,4 mm līdz 304,8 mm, kā arī likšanas procesā pārtraukt un atsākt atsevišķus ‘pavediena elementa’ gājienus.

c.  daudzvirzienu, daudzdimensiju stelles vai pinējmašīnas, ieskaitot adapterus un pārveidošanas komplektus, kas speciāli konstruēti vai pārveidoti aušanai, pīšanai vai ārējā tinuma veidošanai, “kompozītām” struktūrām.

Tehniska piezīme:

1B001.c. pozīcijā pīšanas tehnika ietver adīšanu.

d.  armatūras šķiedru ražošanai speciāli konstruētas vai pielāgotas iekārtas:

1.  iekārtas oglekļa vai silīcija karbīda šķiedru (piemēram, poliakrilnitrila, viskozes, polikarbosilāna) ražošanai no polimēru materiālu šķiedrām, kā arī speciālas iekārtas šķiedru nospriegošanai karsēšanas laikā;

2.  iekārtas silīcija karbīda šķiedras ražošanai, karstu šķiedru substrātu pārklājot ar elementiem vai to savienojumiem ar ķīmiskas pārklāšanas, izmantojot tvaiku, metodi;

3.  iekārtas ugunsizturīgu keramikas materiālu (piemēram, alumīnija oksīda) mitrai formēšanai;

4.  termiskās apstrādes iekārtas alumīnija oksīda šķiedru ieguvei no prekursoru šķiedrām, kurās ir alumīnijs;

e.  iekārtas 1C010.e. pozīcijā minēto prepregu ražošanai ar karstas kausēšanas metodi;

1B001 turpinājums

f.  šādas nesagraujošās pārbaužu iekārtas, kas speciāli konstruētas “kompozītu” materiāliem:

1.  rentgena tomogrāfijas sistēmas defektu trīsdimensiju pārbaudēm;

2.  ciparu vadības ultraskaņas testēšanas iekārtas, kuru pozicionēšanas kustības raidītāji vai uztvērēji tiek vienlaicīgi koordinēti un programmēti četrās vai vairāk asīs, sekojot pārbaudāmā komponenta trīsdimensiju kontūrām;

g.  ‘tauvas veidošanas mašīnas’, kurās tauvas veidošanas pozicionēšanas kustības koordinē un programmē pa divām vai vairāk ‘primārām servopozicionēšanas’ asīm un kuras ir speciāli konstruētas gaisa kuģu korpusu vai 'raķešu' “kompozītu” struktūru ražošanai.

Tehniska piezīme:

1B001.g. pozīcijā ‘tauvas veidošanas mašīnas’ spēj likt vienu vai vairākus ‘pavediena elementus’ 25,4 mm platumā vai šaurākus, kā arī veidošanas procesā pārtraukt un atsākt atsevišķus ‘pavediena elementa’ gājienus.

Tehniskas piezīmes:

1.   1B001. pozīcijā ‘primāras servopozicionēšanas’ asis datorprogrammas vadībā vada manipulācijas orgāna (galviņas) atrašanos telpā attiecībā pret apstrādājamo detaļu, to pareizi orientējot un virzot, lai panāktu vēlamo apstrādi.

2.   1B001. pozīcijā ‘pavediena elements’ ir atsevišķa, nepārtraukta platuma pilnīgi vai daļēji ar sveķiem piesūcināta lente, tauva vai šķiedra. Pilnīgi vai daļēji ar sveķiem piesūcināti ‘pavediena elementi’ ietver arī tādus, kas pārklāti ar sausu pulveri, kas karsējot salīp.

1B002 Iekārtas, kas paredzētas metālu sakausējumu pulveru vai daļiņu materiālu ražošanai, un ar visām šīm īpašībām:

a.  ir speciāli konstruētas, lai novērstu piemaisījumu rašanos; un

b.  ir speciāli konstruētas izmantošanai 1C002.c.2. pozīcijā minētajiem procesiem.

NB! SK. ARĪ 1B102. POZĪCIJU.

1B003 Instrumenti, presformas, liešanas formas un citas iekārtas titāna, alumīnija vai to sakausējumu “superplastiskai formēšanai” vai “difūzajai savienošanās”, kas speciāli konstruētas, lai izgatavotu jebkuru šādu izstrādājumu:

a.  gaisa kuģu korpusi vai kosmiskās aviācijas iekārtu konstrukcijas;

b.  “gaisa kuģu” vai kosmiskās aviācijas dzinēji; vai

c.  1B003.a. pozīcijā minētajām konstrukcijām vai 1B003.b. pozīcijā minētajiem dzinējiem speciāli konstruēti komponenti.

1B101 Iekārtas, kas nav ietvertas 1B001. pozīcijā un paredzētas konstrukcijām izmantojamo kompozītmateriālu “ražošanai”, to speciāli konstruēti komponenti un piederumi:

NB! SK. ARĪ 1B201. POZĪCIJU.

Piezīme: 1B101. pozīcijā minētajos komponentos un piederumos ietilpst liešanas formas, štances, krāsas, armatūra un instrumenti kompozītu struktūru, laminātu un to izstrādājumu sagatavju presēšanai, vulkanizācijai, liešanai, izgulsnēšanai vai saistīšanai.

a.  pavedienu uztīšanas mašīnas vai šķiedru formēšanas mašīnas, kurās šķiedru tīšanas kustību pozicionēšanu var koordinēt un programmēt trijās vai vairāk asīs un kuras ir speciāli konstruētas kompozītu struktūru vai laminātu ražošanai no “šķiedru vai pavedienu materiāliem”, kā arī attiecīgas koordinācijas un programmvadības iekārtas;

b.  lentes veidošanas mašīnas, kurās lenšu vai slokšņu veidošanas kustību pozicionēšanu var koordinēt un programmēt divās vai vairāk asīs un kuras ir paredzētas gaisa kuģu korpusu vai “raķešu” konstrukciju ražošanai no kompozītiem.

1B101 turpinājums

c.  “šķiedrveida vai pavedienveida materiālu” “ražošanai” konstruētas vai pārveidotas iekārtas:

1.  iekārtas polimēru materiālu šķiedru (tādu kā poliakrilonitrils, viskoze vai polikarbosilāns) konvertēšanai, ieskaitot speciālu aprīkojumu šķiedras nospriegošanai karsēšanas laikā;

2.  iekārtas elementu vai savienojumu tvaiku uzklāšanai uz sakarsētiem pavedienu substrātiem;

3.  iekārtas ugunsizturīgu keramikas materiālu (piemēram, alumīnija oksīda) mitrai formēšanai;

d.  iekārtas, kas konstruētas vai pārveidotas speciālai šķiedru virsmas apstrādei vai 9C110. pozīcijā minēto prepregu vai sagatavju ražošanai.

Piezīme: 1B101.d. pozīcijā ietilpst arī valči, ekstrūderi, pārklājumu veidošanas iekārtas, griešanas mašīnas un filjēras.

1B102 Metālu pulveru “ražošanas iekārtas” un to komponenti, izņemot 1B002. pozīcijā minētos:

NB! SK. ARĪ 1B115.b. POZĪCIJU.

a.  metālu pulveru “ražošanas iekārtas”, kas izmantojamas 1C011.a., 1C011.b., 1C111.a.1., 1C111.a.2. pozīcijā vai militāro preču kontroles sarakstos minēto sfērisko, sferoidālo vai atomizēto materiālu “ražošanai” kontrolējamā vidē;

b.  1B002. vai 1B102.a. pozīcijā minētajām “ražošanas iekārtām” speciāli konstruēti komponenti.

Piezīme: 1B102. pozīcija ietver:

a.   plazmas ģeneratorus (augstfrekvences lokizlādes), kurus var izmantot pārslveida vai sfērisku metālu pulveru iegūšanai argona – ūdens vidē;

b.   elektrotrieciena iekārtas, kuras var izmantot pārslveida vai sfērisku metālu pulveru iegūšanai argona – ūdens vidē;

c.   iekārtas, kuras var izmantot alumīnija pulvera “ražošanai” sfērisku daļiņu veidā, pārvēršot kausējumu pulverī inertā vidē (piemēram, slāpeklī).

1B115 Propelentu un to sastāvdaļu ražošanas iekārtas, izņemot 1B002. vai 1B102. pozīcijā minētās, kā arī speciāli šīm iekārtām konstruēti komponenti:

a.  “ražošanas iekārtas” 1C011.a., 1C011.b., 1C111. pozīcijā vai militāro preču kontroles sarakstos minēto šķidro propelentu vai to sastāvdaļu “ražošanai”, glabāšanai un kvalitātes testēšanai;

b.  “ražošanas iekārtas” 1C011.a., 1C011.b., 1C111. pozīcijā vai militāro preču kontroles sarakstos minēto cieto propelentu vai to sastāvdaļu “ražošanai”, apstrādei, sajaukšanai, uzlabošanai, liešanai, presēšanai, ekstrūzijai un kvalitātes testēšanai;

Piezīme: Kontrole 1B115.b. pozīcijā neattiecas uz dozācijas maisītājiem, caurplūdes maisītājiem vai šķidruma enerģijas dzirnavām. Attiecībā uz dozācijas maisītāju, caurplūdes maisītāju un šķidruma enerģijas dzirnavu kontroli sk. 1B117., 1B118. un 1B119. pozīciju.

1. piezīme: Attiecībā uz iekārtām, kas speciāli konstruētas militāras nozīmes preču ražošanai, sk. militāro preču kontroles sarakstus.

2. piezīme: Kontrole 1B115. pozīcijā neattiecas uz iekārtām bora karbīda “ražošanai”, apstrādei un kvalitātes testēšanai.

1B116 Speciāli konstruētas sprauslas pirolītiski iegūstamu materiālu formēšanai uz veidņa, serdeņa vai citās ierīcēs no prekursoru gāzēm, kas sadalās temperatūrā no 1573 K (1300oC) līdz 3173 K (2900oC) un pie spiediena no 130 Pa līdz 20 kPa.

1B117 Dozācijas maisītāji, kam piemīt visas turpmāk minētās īpašības, un tiem speciāli konstruēti komponenti:

a.  konstruēti vai pārveidoti sajaukšanai vakuumā, pastāvot 0–13,326 kPa lielam spiedienam;

b.  ar iespēju regulēt temperatūru sajaukšanas kamerā;

c.  kopējais tilpums ir vismaz 110 litri; un

d.  ir vismaz viena ekscentriska 'sajaukšanas vārpsta'.

Piezīme: 1B117.d. pozīcijā termins 'sajaukšanas vārpsta' neattiecas uz deaglomeratoriem vai nažveida vārpstām.

1B118 Nepārtrauktas darbības maisītāji, kam piemīt visas turpmāk minētās īpašības, un tiem speciāli konstruēti komponenti:

a.  konstruēti vai pārveidoti sajaukšanai vakuumā, pastāvot 0–13,326 kPa lielam spiedienam;

b.  ar iespēju regulēt temperatūru sajaukšanas kamerā;

c.  jebkas no turpmākā:

1.  divas vai vairākas sajaukšanas/mīcīšanas vārpstas; vai

2.  viss turpmākais:

a.  viena rotējoša vārpsta, kas svārstās un kam ir mīcīšanas zobi/adatas; un

b.  sajaukšanas kameras apvalka iekšpusē ir mīcīšanas zobi/adatas.

1B119 Šķidruma enerģijas dzirnavas, kas piemērotas 1C011.a., 1C011.b., 1C111. pozīcijā vai militāro preču kontroles sarakstos minēto vielu sasmalcināšanai vai malšanai, un tām speciāli konstruēti komponenti.

1B201 Pavedienu uztīšanas mašīnas, izņemot 1B001. vai 1B101. pozīcijā minētās, un ar tām saistītās iekārtas:

a.  pavedienu uztīšanas mašīnas, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.  pozicionēšanas kustības, šķiedru uztīšanu un vērpšanu var koordinēt un programmēt pa divām vai vairāk asīm;

2.  speciāli konstruētas kompozītu stuktūru vai laminātu ražošanai no “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”; un

3.  spēj tīt cilindriskas caurules ar iekšējo diametru 75–650 mm un garumu vismaz 300 mm;

b.  koordinācijas un programmēšanas kontroles iekārtas 1B201.a. pozīcijā minētajām pavedienu uztīšanas mašīnām;

c.  precīzijas serdeņi 1B201.a. pozīcijā minētajām pavedienu uztīšanas mašīnām.

1B225 Elektrolīzes elementi fluora ražošanai, kuru darba ražība ir lielāka par 250 g fluora stundā.

1B226 Elektromagnētiskie izotopu separatori, kas paredzēti darbībām ar vienu vai vairākiem jonu avotiem vai kas ar tādiem aprīkoti un spēj nodrošināt 50 mA vai lielāku jonu kūļa strāvu.

Piezīme: 1B226. pozīcijā ietilpst separatori:

a.   kuros var bagātināt stabilos izotopus;

b.   ar magnētiskajā laukā ievietotiem jonu avotiem un kolektoriem, kā arī konfigurācijas, kuros tie ir ārpus magnētiskā lauka.

1B228 Ūdeņraža kriogēnās destilācijas kolonnas, kam ir visas šīs īpašības:

a.  paredzētas darbam 35 K (‑238°C) vai zemākā temperatūrā;

b.  darba spiediens kolonnas iekšienē ir no 0,5 līdz 5 MPa;

c.  tās ir izgatavotas no jebkura šāda materiāla:

1.  Starptautiskās automobiļu inženieru apvienības 300. sērijas nerūsējošā tērauda ar zemu sēra saturu, kurā pēc ASTM (vai ekvivalenta standarta) noteiktais austenīta graudu izmēra numurs ir 5 vai lielāks; vai

2.  ekvivalentiem materiāliem, kas ir gan kriogēni, gan saderīgi ar ūdeņradi (H2); un

d.  iekšējais diametrs ir 30 cm vai lielāks, bet 'efektīvais garums' ir 4 m vai lielāks.

Tehniska piezīme:

1B228. pozīcijā 'efektīvais garums' ir pakojuma materiāla aktīvais augstums kompaktajā kolonnā vai iekšējo kontaktierīču aktīvais augstums plākšņu tipa kolonnā.

1B230 Sūkņi atšķaidīta vai koncentrēta kālija amīda katalizatora šķīduma cirkulācijai šķidrā amonjakā (KNH2/NH3), kuriem ir visi šie raksturlielumi:

a.  hermētiskums (t.i., tie ir hermētiski noslēgti);

b.  jauda ir lielāka par 8,5 m3/h; un

c.  piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.  koncentrētiem kālija amīda šķīdumiem (1 % vai vairāk) darba spiediens ir no 1,5 līdz 60 MPa; vai

2.  atšķaidītiem kālija amīda šķīdumiem (mazāk par 1 %) darba spiediens ir no 20 līdz 60 MPa.

1B231 Šādas tritija ražotnes vai rūpnīcas un tām paredzētas iekārtas:

a.  ražotnes vai rūpnīcas tritija ražošanai, reģenerācijai, ekstrakcijai, koncentrēšanai vai pārkraušanai;

b.  tritija ražotņu vai rūpnīcu iekārtas:

1.  ūdeņraža vai hēlija saldēšanas iekārtas dzesēšanai līdz 23 K (‑250°C) vai zemākai temperatūrai ar siltuma absorbcijas jaudu virs 150 W;

2.  ūdeņraža izotopu glabāšanas vai ūdeņraža izotopu attīrīšanas sistēmas, kurās par glabāšanas vai attīrīšanas aģentiem izmanto metālu hidrīdus.

1B232 Turboekspanderi un turboekspanderu-kompresoru kompleksi, kam piemīt abas šīs īpašības:

a.  paredzēti ekspluatācijai 35 K (-238°C) vai zemākā izejas temperatūrā; un

b.  paredzēti 1000 kg/h vai lielākai ūdeņraža caurlaides spējai.

1B233 Litija izotopu atdalīšanas ražotnes vai rūpnīcas un sistēmas un tām paredzētas iekārtas:

a.  litija izotopu atdalīšanas ražotnes vai rūpnīcas;

b.  iekārtas litija izotopu atdalīšanai, izmantojot litija-dzīvsudraba amalgamas procesu:

1.  piepildītas šķidruma-šķidruma apmaiņas kolonnas litija izotopu apmaiņai, kas speciāli konstruētas darbam ar litija amalgamu;

2.  dzīvsudraba vai litija amalgamu sūkņi;

3.  litija amalgamas iegūšanas šūnas;

4.  ietvaicētāji koncentrētam litija hidroksīda šķīdumam;

c.  litija izotopu atdalīšanai speciāli konstruētas jonu apmaiņas sistēmas un tām speciāli konstruēti komponenti;

d.  litija izotopu atdalīšanai speciāli konstruētas ķīmiskās apmaiņas sistēmas (kurās izmanto kraunēterus, kriptandus un lariatēterus) un tām speciāli konstruēti komponenti.

1B234 Tvertnes, kameras, konteineri un līdzīgas lokalizācijas iekārtas spēcīgu sprāgstvielu izolācijai, kas paredzētas spēcīgu sprāgstvielu vai spridzekļu testēšanai un kam ir abas turpmāk minētās īpašības:

NB! SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

a.  tie paredzēti pilnīgai 2 kg trinitrotoluola (TNT) eksplozijas vai lielākas eksplozijas lokalizēšanai; un

b.  to konstrukcijas elementi vai iezīmes ļauj reālajā laikā vai ar aizturi pārvadīt diagnostisko vai mērījumu informāciju.

1B235 Šādi mērķi un to komponenti tritija ražošanai:

a.  Mērķi, kas satur ar izotopu litijs-6 bagātinātu litiju vai ir izgatavoti no tā un ir speciāli konstruēti tritija ražošanai, tos apstarojot, ietverot apstarošanu kodolreaktorā;

b.  komponenti, kas speciāli konstruēti 1B235.a. pozīcijā minētajiem mērķiem.

Tehniska piezīme :

Komponenti, kas speciāli konstruēti tritija ražošanas mērķiem, var ietvert litija tabletes, tritija savācējus un īpaši pārklātu mērķa apvalku.

1C Materiāli

Tehniska piezīme:

Metāli un sakausējumi:

ja nav norādīts citādi, tad vārdi 'metāli' un 'sakausējumi' 1C001. līdz 1C012. pozīcijā attiecas uz turpmāk minētajām neapstrādātām formām un pusfabrikātiem.

Neapstrādātas formas:

anodi, lodītes, lielgabarīta sagataves, stieņi (ieskaitot iezāģētus stieņus un sagataves stieplēm), kvadrātveida sagataves, bloki, lielizmēra kvadrātveida sagataves, pikas, katodi, kristāli, kubi, diski, graudi, granulas, pārslas, pulveri, kluči, vairogi, sfēras, stabi (taisnstūra velmējumi), sagataves kalšanai, poraini gabali, stienīši.

Pusfabrikāti (ar pārklājumu vai bez tā, galvanizēti, urbti vai štancēti):

a.   formēti vai apstrādāti materiāli, kas izgatavoti, velmējot, velkot, ekstrudējot, kaļot, štancējot, presējot, granulējot, pulverizējot, slīpējot, piemēram, leņķmetāli, profili, apļsagataves, diski, smalks pulveris, pārslas, folijas, lapiņas, kalumi, biezas loksnes, pulveri, presētas detaļas un presēšanas pārpalikumi, lentes, gredzeni, apaļi stieņi (ieskaitot elektrodu sagataves, tievus velmētus stienīšus un velmētu stiepli), profili, fasonmetāls, skārds, lentes, caurules un plānsienu caurules (ieskaitot apaļas, kvadrātiskas un dubultsienu caurules), vilkta un ekstrudēta stieple;

b.   lietie materiāli, kas izgatavoti, lejot smiltīs, kokilēs, metāla, ģipša vai citās formās, ieskaitot augstspiediena liešanu, sinterētās un pulvermetalurģijas formas.

Eksporta kontrole attiecas arī uz sarakstā neiekļautām formām, kas deklarētas kā gatavi produkti, bet faktiski ir neapstrādātās formas vai pusfabrikāti.

1C001 Materiāli, kas speciāli konstruēti elektromagnētiskā starojuma absorbcijai, vai polimēru materiāli ar elektrovadītspēju:

NB! SK. ARĪ 1C101. POZĪCIJU.

a.  materiāli, kas absorbē frekvences, kuras pārsniedz 2 × 108 Hz, bet ir mazākas par 3 × 1012 Hz;

1. piezīme: Kontrole 1C001.a. pozīcijā neattiecas uz:

a.   matiņu tipa absorbētājiem, kas izgatavoti no dabīgām vai sintētiskām šķiedrām ar nemagnētisku pildījumu absorbcijas nodrošināšanai;

b.   absorbētājiem, kuriem nav magnētisko zudumu un kuru saskarsmes virsma pēc formas nav plakana, piemēram, piramīdas, konusi, ķīļveida un viļņotas virsmas;

c.   plakaniem absorbētājiem, kam ir visas šīs īpašības:

1.   tie ir izgatavoti no jebkura šī materiāla:

a.   putuplastiem (elastīgiem vai cietiem) ar oglekļa daļu, vai organiskiem materiāliem, tostarp saistvielu, kas nodrošina atstarošanu vairāk par 5 % salīdzinot ar metālu, frekvenču joslas platumā, kura ir lielāka par ±15 % no krītoša starojuma centrālās frekvences, un kas neiztur temperatūru lielāku par 450 K (177°C); vai

b.   keramikas materiāliem, kas nodrošina atstarošanu vairāk par 20 %, salīdzinot ar metālu, frekvenču joslas platumā, kura ir lielāka par ±15 % no krītošā starojuma centrālās frekvences, un kas neiztur temperatūru lielāku par 800 K (527°C);

Tehniska piezīme:

Absorbcijas testa paraugi 1C001.a. pozīcijai Piezīme: 1.c.1. pozīcijā ir jābūt kvadrātam, kura malas garums ir vismaz pieckāršs centrālās frekvences viļņu garums, un tas ir jānovieto attālināti no starojuma avota.

2.   to stiepes stiprība ir mazāka par 7 × 10 6  N/m 2 ; un

3.   to stiepes stiprība ir mazāka par 14 x 10 6  N/m 2 ;

d.   plakaniem absorbētājiem no sinterēta ferīta, kam ir visas šādas īpašības:

1.   īpatnējais smagums pārsniedz 4,4; un

2.   maksimālā darba temperatūra ir līdz 548 K (275°C);

e.   plakaniem absorbētājiem, kuriem nav magnētisko zudumu un kuri izgatavoti no ‘vaļējo šūnu putu’ materiāla ar blīvumu līdz 0,15 g/cm 3 .

Tehniska piezīme:

‘vaļējo šūnu putas’ ir elastīgi un poraini materiāli, kuru iekšējai struktūrai var piekļūt atmosfēras gāzes. ‘vaļējo šūnu putas’ dēvē arī par tīklveida putām.

2. piezīme: 1C001.a. pozīcijas 1. piezīme neierobežo kontroli attiecībā uz tādiem magnētiskajiem materiāliem absorbcijas nodrošināšanai, kurus satur krāsas.

1C001 turpinājums

b.  materiāli, kas nelaiž cauri redzamo gaismu un ir speciāli konstruēti, lai absorbētu starojumu tuvu infrasarkanajam starojumam, kura viļņa garums pārsniedz 810 nm, bet nepārsniedz 2000 nm (frekvences pārsniedz 150 THz, bet nepārsniedz 370 THz);

Piezīme: Kontroli 1C001.b pozīcijā neattiecina uz materiāliem, kas speciāli konstruēti vai izgatavoti kādam no šiem lietojumiem:

a.   polimēru marķēšana ar “lāzeru”; vai

b.   polimēru metināšana ar “lāzeru”.

c.  Polimēru materiāli ar elektrovadītspējas īpašībām un ‘tilpuma elektrisko vadītspēju’, kas ir lielāka par 10 000 S/m (sīmensi uz metru), vai ar ‘īpatnējo (virsmas) pretestību’, kas mazāka par 100 omi/kvadrāts, izgatavoti uz jebkura no šo polimēru bāzes:

1.  polianilīns;

2.  polipirols;

3.  politiofēns;

4.  Polifenilēnvinilēns; vai

5.  politienilēnvinilēns.

Piezīme: Kontrole 1C001.c. pozīcijā neattiecas uz materiāliem šķidrā veidā.

Tehniska piezīme:

‘Tilpuma elektrovadītspēju’ un ‘īpatnējo (virsmas) pretestību’ nosaka pēc ASTM D-257 standarta vai ekvivalenta valsts standarta.

1C002 Šādi metālu sakausējumi, metālu sakausējumu pulveri vai sakausējumu materiāli:

NB! SK. ARĪ 1C202. POZĪCIJU.

Piezīme: Kontrole 1C002. pozīcijā neattiecas uz metālu sakausējumiem, metālu sakausējumu pulveriem un sakausējumu materiāliem, kas speciāli definēti virsmas pārklāšanas vajadzībām.

Tehniskas piezīmes:

1.   Metālu sakausējumi 1C002. pozīcijā ir tie, kuros attiecīgo metālu masas daļa ir lielāka par visu citu elementu saturu;

2.   ‘Mehāniskās izturības ilgums’ ir jāmēra saskaņā ar ASTM standartu E-139 vai ekvivalenta valsts standartu.

3.   ‘Zemāko noguruma ciklu skaits’ jānosaka pēc ASTM standarta E-606 ‘Recommended Practice for Constant-Amplitude Low-Cycle Fatigue Testing’ vai ekvivalenta valsts standarta. Testēšanai jābūt aksiālai ar vidējo slodzes koeficientu vienādu ar 1 un sprieguma koncentrācijas koeficientu (Kt) vienādu ar 1. Vidējo sprieguma koeficientu nosaka šādi: maksimālais spriegums mīnus minimālais spriegums un dalīts ar maksimālo spriegumu.

a.  aluminīdi:

1.  niķeļa aluminīdi, kas masas izteiksmē satur vismaz 15 %, bet ne vairāk par 38 % alumīnija, kā arī vismaz vēl vienu leģētājelementu;

2.  titāna aluminīdi, kas satur 10 % vai vairāk alumīniju un vismaz vēl vienu leģētājelementu;

1C002 turpinājums

b.  metālu sakausējumi no 1C002.c. pozīcijā minētajiem pulveru vai daļiņu materiāliem:

1.  niķeļa sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a.  ‘mehāniskās izturības ilgums’ 676 MPa slodzes apstākļos 923 K (650°C) temperatūrā ir 10 000 stundas vai ilgāks; vai

b.  ‘zemākais noguruma ciklu skaits’ maksimālās slodzes 1095 MPa apstākļos 823 K (550°C) temperatūrā ir 10 000 vai vairāk ciklu;

2.  niobija sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a.  ‘mehāniskās izturības ilgums’ 400 MPa slodzes apstākļos 1073 K (800°C) temperatūrā ir 10 000 stundas vai lielāks; vai

b.  ‘zemākais noguruma ciklu skaits’ maksimālās slodzes 700 MPa apstākļos 973 K (700°C) temperatūrā ir 10 000 vai vairāk ciklu;

3.  titāna sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a.  ‘mehāniskās izturības ilgums’ 200 MPa slodzes apstākļos 723 K (450°C) temperatūrā ir 10 000 stundas vai lielāks; vai

b.  ‘zemākais noguruma ciklu skaits’ maksimālās slodzes 400 MPa apstākļos 723 K (450 °C) temperatūrā ir 10 000 vai vairāk ciklu;

4.  alumīnija sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a.  stiepes stiprība ir 240 MPa vai augstāka 473 K (200°C) temperatūrā; vai

b.  stiepes stiprība ir 415 MPa vai augstāka 298 K (25°C) temperatūrā;

5.  magnija sakausējumi, kuriem ir kāda no šīm iezīmēm:

a.  stiepes stiprība 345 MPa vai lielāka; un

b.  korozijas ātrums 3 % nātrija hlorīda šķīdumā, ko nosaka pēc ASTM standarta G-31 vai ekvivalenta valsts standarta, ir mazāks par 1 mm/gadā;

1C002 turpinājums

c.  metāla sakausējumu pulveru vai daļiņu materiāls ar visām šīm īpašībām:

1.  tie ir izgatavoti no jebkura turpmāk minētā sastāva:

Tehniska piezīme:

Ar X turpmāk apzīmēti viens vai vairāki leģētājelementi.

a.  niķeļa sakausējumi (Ni-Al-X, Ni-X-Al), kas piemēroti turbīnu daļām vai komponentiem, t.i., ar mazāk par trim nemetālu daļiņām ar izmēru virs 100 µm (ko pievieno ražošanas procesā) uz 109 sakausējuma daļiņām;

b.  niobija sakausējumi (Nb-Al-X vai Nb-X-Al, Nb-Si-X vai Nb-X-Si, Nb-Ti-X vai Nb‑X‑Ti);

c.  titāna sakausējumi (Ti-Al-X vai Ti-X-Al);

d.  alumīnija sakausējumi (Al-Mg-X vai Al-X-Mg, Al-Zn-X vai Al-X-Zn, Al-Fe-X vai Al-X-Fe); vai

e.  magnija sakausējumi (Mg-Al-X vai Mg-X-Al);

2.  iegūti kontrolētā vidē ar kādu no šiem procesiem:

a.  'vakuumpulverizācija';

b.  'gāzes atomizācija';

c.  'rotācijas pulverizācija';

d.  'uzsmidzināšana';

e.  'kausējuma vērpšana' un 'smalcināšana';

f.  'kausējuma ekstrakcija' un 'smalcināšana';

g.  'mehāniska kausēšana'; vai

h.  'plazmas atomizācija’; un

3.  ko var izmantot 1C002.a. un 1C002.b. pozīcijā minēto materiālu veidošanā.

1C002 turpinājums

d.  kausējumu materiāli, kuriem ir visas šādas īpašības:

1.  tie izgatavoti no kāda 1C002.c.1. pozīcijā minētā sastāva;

2.  ir smalcinātu pārslu, lenšu vai tievu stienīšu veidā; un

3.  iegūti kontrolējamas vides apstākļos ar kādu no šiem procesiem:

a.  'uzsmidzināšana';

b.  'kausējuma vērpšana'; vai

c.  'kausējuma ekstrakcija'.

Tehniskas piezīmes :

1.   'Vakuumpulverizācija’ ir process, kurā izkausēta metāla plūsmu vakuumā pārvērš metāla daļiņās ar diametru līdz 500 μm, izmantojot izšķīdušas gāzes strauju izdalīšanos.

2.   'Gāzes atomizācija’ ir process, kurā izkausēta metāla sakausējuma plūsma augstspiediena gāzes plūsmas ietekmē tiek sadalīta daļiņās, kuru diametrs nepārsniedz 500 μm.

3.   ‘Rotācijas pulverizācija’ ir process, kurā, ar centrbēdzes spēkiem iedarbojoties uz izkausētu metālu vai izkausēta metāla plūsmu, iegūst metāla daļiņas ar diametru līdz 500 μm.

4.   'Uzsmidzināšana' ir ‘ātrās cietināšanas’ process, kurā izkausēta metāla plūsma nonāk kontaktā ar atdzesētu bloku, veidojot pārslveida produktu.

5.   'Kausējuma vērpšana' ir ‘ātrās cietināšanas’ process, kurā izkausēta metāla plūsma kontaktā ar atdzesētu rotējošu bloku veido pārslveida, lentveida vai stieņveida produktus.

6.   'Smalcināšana’ ir process, kurā, materiālu drupinot vai maļot, to sadala daļiņās.

7.   'Kausējuma ekstrakcija' ir ‘ātras cietināšanas’ process, kurā iegūst lentveida sakausējumus, vannā ar izkausētu metālu sakausējumu iegremdējot nelielu atdzesēta rotējoša bloka segmentu.

8.   'Mehāniska kausēšana’ ir kausēšanas process, kurā ar mehānisku iedarbību saista, sagrauj un no jauna savieno pievienojamā kausējuma pulveri ar ligatūras pulveri. Nemetāliskas daļiņas kausējumā var iekļaut, pievienojot attiecīgus pulverus.

9.   'Plazmas atomizācija’ ir process, kurā izkausēta metāla plūsmu vai cietu metālu sadala daļiņās, kuru diametrs nepārsniedz 500 µm, inerto gāzu vidē izmantojot plazmas degļus.

10.   ‘Ātra cietināšana’ ir process, kurā tiek ātri sacietināts izkausēts materiāls, dzesēšanas ātrumam pārsniedzot 1000 K/sek.

1C003 Visu tipu un formu magnētiskie metāli, kam piemīt jebkura no šīm īpašībām:

a.  sākotnējā relatīvā magnētiskā caurlaidība ir 120 000 vai lielāka, bet biezums – 0,05 mm vai mazāks;

Tehniska piezīme:

Sākotnējās relatīvās caurlaidības mērījumi jāveic pilnīgi atlaidinātiem materiāliem.

b.  magnetostriktīvi sakausējumi, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.  piesātinājuma magnetostrikcija ir lielāka par 5 × 10-4; vai

2.  magnetomehāniskās pievilkšanās koeficients (k) ir lielāks par 0,8; vai

c.  amorfu vai ‘nanokristālisko’ sakausējumu lentes ar visām šādām īpašībām:

1.  to sastāvā ir vismaz 75 % dzelzs, kobalta vai niķeļa;

2.  piesātinājuma magnētiskā indukcija (Bs) ir 1,6 T vai lielāka; un

3.  Jebkuru no šādām darbībām:

a.  lentes biezums ir 0,02 mm vai mazāks; vai

b.  īpatnējā elektriskā pretestība ir 2 × 10-4 omi/cm vai lielāka.

Tehniska piezīme:

1C003.c. pozīcijā minētie ‘nanokristāliskie’ materiāli ir tādi, kuru kristālu graudu izmērs, nosakot ar rentgenstaru difrakcijas metodi, ir 50 nm vai mazāks.

1C004 Urāna sakausējumi ar titānu vai volframa sakausējumi ar “matricu” uz dzelzs, niķeļa vai vara bāzes, kuriem piemīt visas šīs īpašības:

a.  blīvums ir lielāks par 17,5 g/cm3;

b.  elastības modulis ir lielāks par 880 MPa;

c.  stiepes robežstiprība ir lielāka par 1270 MPa; un

d.  relatīvais pagarinājums pārsniedz 8 %.

1C005 “Kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kuru garums ir lielāks par 100 m vai masa lielāka par 100 g:

a.  “kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kuros ir viens vai vairāki niobija-titāna 'pavedieni' un kuriem piemīt visas šīs īpašības:

1.  ir ievietoti “matricā”, izņemot vara “matricu” vai jaukto materiālu “matrica” uz vara bāzes; un

2.  ir ar šķērsgriezumu mazāku par 0,28 × 10-4 mm2 (ar diametru 6 µm – ‘pavedieniem’ ar apaļu šķērsgriezumu);

b.  “kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kuri satur vienu vai vairākus ‘pavedienus’ ar “supravadītspēju”, izņemot niobija-titāna pavedienus, un kuriem piemīt visas šīs īpašības:

1.  “kritiskā temperatūra” 0 magnētiskās indukcijas apstākļos pārsniedz 9,85 K (-263,31°C); un

2.  tie saglabā “supravadītspēju” 4,2 K (-268,96°C) temperatūrā magnētiskā laukā, kas orientēts jebkurā virzienā perpendikulāri strāvas vadītāja garenasij un atbilst 12 T magnētiskai indukcijai ar kritisko strāvas blīvumu lielāku par 1750 A/mm2 visā strāvas vadītāja šķērsgriezumā;

c.  “kompozītu” materiāli ar “supravadītspējas” īpašībām, kuros ir viens vai vairāki “supravadoši” ‘pavedieni’ un kuri saglabā “supravadītspēju” temperatūrā virs 115 K (-158,16°C).

Tehniska piezīme:

Saistībā ar 1C005. pozīciju ‘pavedieni’ var būt stieples, cilindra, plēves vai lentes formā.

1C006 Šķidrumi un lubrikanti:

a.  netiek izmantots;

b.  lubrikanti, kuru galvenā sastāvdaļa ir kāda no šādām:

1.  fenilēnēteri, alkilfenilēnēteri, tioēteri, vai to maisījumi, kas satur vairāk par divām ētera vai tioētera funkcijām, vai to maisījumi; vai

2.  fluorēts silikons ar kinemātisko viskozitāti, kas 298 K (25°C) temperatūrā ir mazāka par 5000 mm2/s (5000 centistoksi);

c.  mitrināšanas vai flotācijas šķidrumi, kuriem ir visas šīs īpašības:

1.  tīrības pakāpe pārsniedz 99,8 %;

2.  100 ml satur mazāk nekā 25 daļiņas ar diametru 200 µm vai lielākas; un

3.  vismaz 85 % apmērā ir izgatavoti no kāda no šiem savienojumiem vai materiāliem:

a.  dibromtetrafluoretāns (CAS 25497-30-7, 124-73-2, 27336-23-8);

b.  polihlortrifluoretilēns (tikai eļļveidīgās vai vaskveidīgās modifikācijas); vai

c.  polibromtrifluoretilēns;

d.  fluorogļūdeņraža šķidrumi, kas paredzēti elektronikas dzesēšanai un kuriem ir visas šīs īpašības:

1.  masas izteiksmē vismaz 85 % satur jebkuru no šādām vielām vai to maisījumiem:

a.  perfluorpolialkilētertriazīnus vai perfluoralifātiskos ēterus monomēru formās;

b.  perfluoralkilamīnus;

c.  perfluorcikloalkānus; vai

d.  perfluoralkānus;

2.  blīvums 298 K (25°C) temperatūrā ir vismaz 1,5 g/ml;

3.  273 K (0°C) temperatūrā ir šķidrā agregātstāvoklī; un

4.  masas izteiksmē vismaz 60 % satur fluoru.

Piezīme: Kontrole 1C006.d. pozīcijā neattiecas uz materiāliem, kas norādīti un iepakoti kā medicīnas produkti.

1C007 Šādi keramikas pulveri, keramikas “matricas”, “kompozītu” materiāli un prekursoru materiāli:

NB! SK. ARĪ 1C107. POZĪCIJU.

a.  titāna diborīda (TiB2) keramikas pulveri (CAS 12045-63-5) , kuros metālisko piemaisījumu kopapjoms, neskaitot apzinātus papildinājumus, ir vienāds vai mazāks par 5000 ppm, bet daļiņu vidējais izmērs ir vienāds ar vai mazāks par 5 µm, un maksimāli 10 % šo daļiņu ir lielākas par 10 µm;

b.  netiek izmantots;

c.  šādi keramikas “matricas”“kompozītu” materiāli:

1.  keramikas-keramikas “kompozītu” materiāli ar stikla vai oksīdu “matricu”, kuri ir armēti ar jebkuru no šādiem materiāliem:

a.  nepārtrauktas šķiedras, kas izgatavotas no jebkura no šādiem materiāliem:

1.  Al2O3 (CAS 1344-28-1); vai

2.  Si-C-N; vai

Piezīme: Kontrole 1C007.c.1.a. pozīcijā neattiecas uz “kompozītiem” ar šķiedrām ar stiepes robežstiprību zem 700 MPa pie 1273 K (1000°C) temperatūras vai ar tecēšanas deformāciju lielāku par 1 %, ja noslodze ir 100 MPa un temperatūra 1273 K (1000°C), 100 stundās.

b.  šķiedras, kurām ir visas šādas īpašības:

1.  izgatavotas no jebkura šī materiāla:

a.  Si-N;

b.  Si-C;

c.  Si-Al-O-N; vai

d.  Si-O-N; un

2.  “īpatnējā stiepes robežstiprība” pārsniedz 12,7 × 103 m;

2.  keramikas “matricas” “kompozītu” materiāli, kuros “matricu” veido silīcija, cirkonija vai bora karbīdi vai nitrīdi;

d.  netiek izmantots;

1C007 turpinājums

e.  Šādi ‘prekursoru materiāli’, kas speciāli konstruēti 1C007.c pozīcijā minēto materiālu “ražošanai”:

1.  polidiorganosilāni;

2.  polisilazāni;

3.  polikarbosilazāni;

Tehniska piezīme:

1C007. pozīcijas vajadzībām ‘prekursoru materiāli’ ir speciālam nolūkam paredzēti polimēru vai metālorganiskie materiāli, kurus lieto silīcija karbīda, silīcija nitrīda vai keramikas ar silīciju, oglekli un slāpekli “ražošanai”.

f.  netiek izmantots.

1C008 Šādi fluoru nesaturoši polimēri:

a.  Šādi imīdi:

1.  bismaleimīdi;

2.  aromātiskie poliamīdi-imīdi (PAI) ar ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ virs 563 K (290°C);

3.  aromātiskie polimīdi ar ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ virs 505 K (232°C);

4.  aromātiskie poliēterimīdi ar ‘stiklošanās temperatūru (Tg)’ virs 563 K (290°C);

Piezīme: Kontrole 1C008.a. pozīcijā attiecas uz vielām šķidrā vai cietā “kausējamā” formā, ietverot arī sveķus, pulverus, granulas, plēves, loksnes vai lentes.

NB! Attiecībā uz “nekausējamiem” aromātiskiem poliimīdiem plēves, loksnes vai lentes veidā sk. 1A003. pozīciju.

1C008 turpinājums

b.  netiek izmantots;

c.  netiek izmantots.

d.  poliarilēnketoni;

e.  poliarilēnsulfīdi, kuros arilēna grupas ir bifenilēngrupa, trifenilēngrupa vai to kombinācija;

f.  polibifenilenētersulfons, kura ‘stiklošanās temperatūra (Tg)’ pārsniedz 563 K (290°C).

Tehniskas piezīmes:

1.   1C008.a.2. pozīcijā minēto termoplastisko materiālu, 1C008.a.4. pozīcijā minēto materiālu un 1C008.f. pozīcijā minēto materiālu ‘stiklošanās temperatūru (T g )’ konstatē, izmantojot ISO standartā 11357-2:1999 vai ekvivalentā valsts standartā izklāstīto metodi.

2.   1C008.a.2. pozīcijā minēto termoreaktīvo materiālu un 1C008.a.3. pozīcijā minēto materiālu ‘stiklošanās temperatūru (T g )’ nosaka, izmantojot 3 punktu liekšanas metodi, kas aprakstīta ASTM D 7028-07, vai ekvivalentu valsts standartu. Testu veic, izmantojot sausu testēšanas paraugu, kura sacietēšanas pakāpe ir vismaz 90 %, kā aprakstīts ASTM E 2160-04 vai ekvivalentā valsts standartā, un kurš ir sacietināts, kombinējot standarta un pēccietināšanas procesus, ar ko var sasniegt visaugstāko T g .

1C009 Neapstrādāti fluorēti savienojumi:

a.  netiek izmantots;

b.  fluorēti poliimīdi, kuri masas izteiksmē vismaz 10 % apmērā satur saistīto fluoru;

c.  fluorēti fosfazēna elastomēri, kuri masas izteiksmē vismaz 30 % apmērā saistīto fluoru.

1C010 “Šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”:

NB! SK. ARĪ 1C210. UN 9C110. POZĪCIJU.

Tehniskas piezīmes:

1.   Lai aprēķinātu attiecīgi 1C010.a., 1C010.b., 1C010.c. vai 1C010.e.1.b. pozīcijā minēto “šķiedrveida vai pavedienveida materiālu” “īpatnējo stiepes stiprību”, “īpatnējo moduli” vai blīvumu, stiepes stiprība un moduli konstatē, izmantojot A metodi, kas izklāstīta ISO standartā 10618:2004 vai ekvivalentā valsts standartā.

2.   1C010. pozīcijā minēto neparalēlo “šķiedrveida vai pavedienveida materiālu” (piemēram, auduma, neausta materiāla vai pinuma) “īpatnējās stiepes stiprības”, “īpatnējā moduļa” un blīvuma novērtējums ir balstāms uz attiecīgo paralēlo monošķiedru (piemēram, monošķiedru, dziju, paralēlu šķiedru kūļu vai tauvu) mehāniskajām īpašībām pirms to pārstrādes neparalēlos “šķiedrveida vai pavedienveida materiālos”.

a.  organiskie “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam piemīt visas turpmākās īpašības:

1.  “īpatnējais modulis” pārsniedz 12,7 × 106 m; un

2.  “īpatnējā stiepes robežstiprība” pārsniedz 23,5 × 104 m;

Piezīme: Kontrole 1C010.a. pozīcijā neattiecas uz polietilēnu.

b.  oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam ir visas šādas īpašības:

1.  “īpatnējais modulis” pārsniedz 14,65 × 106 m; un

1C010.b turpinājums

2.  “īpatnējā stiepes robežstiprība” pārsniedz 26,82 × 104 m;

Piezīme: Kontrole 1C010.b. pozīcijā neattiecas uz:

a.   “šķiedru vai pavedienu” materiāliem, kas paredzēti “civilās aviācijas gaisa kuģu” struktūru vai laminātu remontam un kam piemīt visas šīs īpašības:

1.   laukums nepārsniedz 1 m 2 ;

2.   garums nepārsniedz 2,5 m; un

3.   platums pārsniedz 15 mm.

b.   mehāniski smalcinātiem, maltiem vai grieztiem oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, kuru garums nepārsniedz 25,0 mm.

c.  neorganiskie “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam piemīt visas turpmākās īpašības:

1.  kam ir kāda no šādām īpašībām:

a.  satur 50 % (masas) vai vairāk silīcija dioksīda un “īpatnējais modulis” pārsniedz 2,54 x 106 m; vai

b.  nav minēti 1C010.c.1.a. pozīcijā un “īpatnējais modulis” pārsniedz 5,6 x 106 m; un

2.  kušanas, mīksttapšanas, sadalīšanās vai sublimēšanās punkta temperatūra inertā vidē ir augstāka par 1922 K (1694°C);

Piezīme: Kontrole 1C010.c. pozīcijā neattiecas uz:

a.   sadrumstalotas, daudzfāžu, polikristāliskas alumīnija oksīda šķiedras neausta materiāla veidā, kam 3 % vai vairāk no masas satur silīcija dioksīda, ar “īpatnējo moduli”, kas mazāks par 10 × 10 6 m;

b.   molibdēna vai molibdēna sakausējumu šķiedrām;

c.   bora šķiedrām;

d.   sadrumstalotām keramikas šķiedrām, kuru kušanas, mīksttapšanas, sadalīšanās vai sublimācijas temperatūra inertā vidē ir zemāka par 2043 K (1770°C).

1C010 turpinājums

d.  “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam piemīt kāda no šīm īpašībām:

1.  kas satur jebkuru no šīm vielām:

a.  1C008.a. pozīcijā minētos poliēterimīdus; vai

b.  1C008.d.–1C008.f. pozīcijā minētos materiālus; vai

2.  sastāv no 1C010.d.1.a. vai 1C010.d.1.b. pozīcijā minētajiem materiāliem un 'sajaukti' ar citām 1C010.a., 1C010.b. vai 1C010.c. pozīcijā minētajām šķiedrām;

Tehniska piezīme:

'Sajaukšana’ ir termoplastisko šķiedru un armatūras šķiedru pavedienu savstarpēja sajaukšana, lai iegūtu šķiedru pastiprinošu “matricu” (sajaukumu) pilnīgas šķiedras veidā.

e.  ar sveķiem vai darvu pilnībā vai daļēji piesūcināti “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli” (prepregi), ar metālu vai oglekli pārklāti “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli” (sagataves) vai 'oglekļa šķiedru sagataves', kam piemīt visas šīs īpašības:

1.  kam ir kāda no šādām īpašībām:

a.  neorganiskie 1C010.c. pozīcijā minētie “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”; vai

b.  organiskie vai oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli”, kam piemīt visas šīs īpašības:

1.  “īpatnējais modulis” pārsniedz 10,15 × 106 m; un

2.  “īpatnējā stiepes robežstiprība” pārsniedz 17,7 × 104 m; un

2.  kam ir kāda no šādām īpašībām:

a.  sveķi vai darva, kā minēts 1C008. vai 1C009.b. pozīcijā;

b.  to ‘dinamiskās mehāniskās analīzes stiklošanās temperatūra (DMA Tg)’ ir ne mazāka par 453 K (180ºC) un tie satur fenola sveķus; vai

1C010.e.2 turpinājums

c.  to ‘dinamiskās mehāniskās analīzes stiklošanās temperatūra (DMA Tg)’ ir ne mazāka par 505 K (232ºC) un tie satur sveķus vai darvu, kas nav minēta 1C008. vai 1C009.b. pozīcijā, un tie nav fenola sveķi;

1. piezīme: Ar metālu vai oglekli pārklāti “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli” (sagataves) vai 'oglekļa šķiedru sagataves', kuri nav piesūcināti ar sveķiem vai darvu, ir norādīti kā “šķiedrveida vai pavedienveida materiāli” 1C010.a., 1C010.b. vai 1C010.c. pozīcijā.

2. piezīme: Kontrole 1C010.e. pozīcijā neattiecas uz:

a.   epoksīdsveķu “matricas” piesūcinātiem “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem” (prepregiem), kuri paredzēti “civilās aviācijas gaisa kuģu” struktūru vai laminātu remontam un kuriem piemīt visas šādas īpašības:

1.   laukums nepārsniedz 1 m 2 ;

2.   garums nepārsniedz 2,5 m; un

3.   platums pārsniedz 15 mm.

b.   pilnīgi vai daļēji ar sveķiem vai darvu piesūcinātiem, mehāniski smalcinātiem, maltiem vai grieztiem oglekļa “šķiedrveida vai pavedienveida materiāliem”, kuru garums nepārsniedz 25,0 mm, ja ir izmantoti tādi sveķi vai darva, kas nav minēti 1C008. vai 1C009.b. pozīcijā.

Tehniskas piezīmes:

1.   'Oglekļa šķiedru sagataves’ ir konkrētā veidā sakārtotas pārklātas vai nepārklātas šķiedras, kas veido daļas armatūru, pirms "kompozītmateriāla" izveidošanai ievada "matricu".

2.   1C010.e. pozīcijā minēto materiālu ‘dinamiskās mehāniskās analīzes stiklošanās temperatūru (DMA T g )’ konstatē, izmantojot ASTM standartā D-7028‑07 vai ekvivalentā valsts standartā izklāstīto metodi, ko piemēro sausam testa paraugam. Termoreaktīvu materiālu gadījumā sausā testa parauga sacietēšanas pakāpei jābūt vismaz 90 %, kā norādīts ASTM E 2160-04 standartā vai ekvivalentā valsts standartā.

1C011 Metāli un savienojumi:

NB! SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS UN 1C111. POZĪCIJU.

a.  metāli daļiņās, kas mazākas par 60 µm, sfēriskā, atomizētā, sferoidālā, pārslu vai samaltā formā un ražotas no materiāliem, kuros ir 99 % vai vairāk cirkonija, magnija vai to sakausējumu;

Tehniska piezīme:

Dabīgo hafnija daudzumu cirkonijā (parasti 2–7 %) pieskaita cirkonijam.

Piezīme: Uz 1C011.a. pozīcijā definētajiem metāliem vai sakausējumiem attiecināma kontrole neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav iekapsulēti alumīnijā, magnijā, cirkonijā vai berilijā.

b.  šāds bors vai bora sakausējumi ar daļiņu izmēru 60 µm vai mazāku:

1.  bors ar tīrības pakāpi vismaz 85 % (masas izteiksmē);

2.  bora sakausējumi ar bora saturu vismaz 85 % (masas izteiksmē);

Piezīme: Uz 1C011.b. pozīcijā definētajiem metāliem vai sakausējumiem attiecināma kontrole neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav iekapsulēti alumīnijā, magnijā, cirkonijā vai berilijā.

c.  guanidīna nitrāts (CAS 506-93-4);

d.  nitroguanidīns (CAS 556-88-7).

NB! Sk. arī militāro preču kontroles sarakstus attiecībā uz metāla pulveriem, kas sajaukti ar citām vielām, lai izveidotu maisījumu, kas paredzēts militāriem nolūkiem.

1C012 Šādi materiāli:

Tehniska piezīme:

Šos materiālus parasti izmanto kodoltermiskiem siltuma avotiem.

a.  plutonijs jebkādā formā ar plutonija-238 izotopu mērījumu vairāk par 50 % no masas;

Piezīme: Kontrole 1C012.a. pozīcijā neattiecas uz:

a.   sūtījumiem, kuros plutonija saturs ir 1 g vai mazāks;

b.   sūtījumiem, kas satur 3 vai mazāk “efektīvos gramus”, ja tos satur instrumentu sensora komponents.

b.  “iepriekš atdalīts” neptūnijs-237 jebkurā formā.

Piezīme: Kontrole 1C012.b. pozīcijā neattiecas uz sūtījumiem, kuros neptūnija-237 saturs ir 1 g vai mazāk.

1C101 Materiāli un ierīces atklājamības samazināšanai, piemēram, radaru atstarojuma mazināšanai vai ultravioletās / infrasarkano staru un akustiskās signatūras vājināšanai, izņemot 1C001. pozīcijā minētos, lietojumam ‘raķetēs’, “raķešu” apakšsistēmās vai bezpilota lidaparātos 9A012. vai 9A112.a. pozīcijā.

1. piezīme: 1C101. pozīcija ietver:

a.   konstrukciju materiāli un pārklājumi, kas speciāli konstruēti radaru atstarojuma mazināšanai;

b.   pārklājumi, arī krāsojums, kas speciāli konstruēts, lai samazinātu vai konkrētai vajadzībai pielāgotu elektromagnētiskās viļņu skalas mikroviļņu, infrasarkano staru un ultravioleto atstarojumu vai izstarojumu.

2. piezīme: 1C101. pozīcija neietver pārklājumus, ja tie speciāli lietoti pavadoņu termoizolācijai.

Tehniska piezīme:

1C101. pozīcijā ‘raķetes’ ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 km.

1C102 Atkārtoti piesātināti pirolizēti oglekļa-oglekļa materiāli, kas izstrādāti 9A004. pozīcijā minētajām kosmiskajām nesējraķetēm vai 9A104. pozīcijā minētajām raķešzondēm.

1C107 Grafīta un keramikas materiāli, izņemot 1C007. pozīcijā minētos:

a.  smalkgraudains grafīts ar 1,72 g/cm3 vai lielāku tilpuma blīvumu 288 K (15°C) temperatūrā ar graudiņu izmēru 100 µm vai mazāku raķešu sprauslu vai atgriešanās moduļu priekšgala smaiļu izgatavošanai, ko var iestrādāt jebkurā no šiem ražojumiem:

1.  cilindri ar diametru vismaz 120 mm un garumu vismaz 50 mm;

2.  caurules ar iekšējo diametru vismaz 65 mm, sieniņu biezumu vismaz 25 mm un garumu vismaz 50 mm; vai

3.  bloki, kuru izmērs ir 120 mm × 120 mm × 50 mm vai lielāki;

NB! SK. ARĪ 0C004. POZĪCIJU.

b.  pirolītisks vai šķiedrains armēts grafīts raķešu sprauslu vai atgriešanās moduļu priekšgala smaiļu izgatavošanai, ko var izmantot “raķetēs”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajās nesējraķetēs vai 9A104. pozīcijā minētajās raķešzondēs;

NB! SK. ARĪ 0C004. POZĪCIJU.

c.  keramikas kompozītmateriāli (dielektriskā konstante mazāka par 6 frekvencēs no 100 MHz līdz 100 GHz), ko lieto aptecētāju izgatavošanai “raķetēm”, 9A004. pozīcijā minētajām kosmiskajām nesējraķetēm vai 9A104. pozīcijā minētajām raķešzondēm;

1C107 turpinājums

d.  mehāniski iegūta birstoša ar silīcija karbīdu armēta keramika priekšgala smaiļu izgatavošanai, ko var izmantot “raķetēs”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajās nesējraķetēs vai 9A104. pozīcijā minētajās raķešzondēs;

e.  ar silīcija karbīdu armētas keramikas kompozītu materiāli priekšgala smaiļu, atgriešanās moduļu un eleronu izgatavošanai, ko var izmantot “raķetēs”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajās nesējraķetēs vai 9A104. pozīcijā minētajās raķešzondēs;

f.  mehāniski iegūti birstoši keramikas kompozītu materiāli, kuri sastāv no vienas ‘īpaši augstas temperatūras keramikas (UHTC)’ matricas ar kušanas temperatūru vismaz 3000°C, stiprinātas ar šķiedrām vai pavedieniem, un izmantojami raķešu komponentiem (piem., uzgaļiem, daudzkārt lietojamiem lidaparātiem, uzplūdes malām, dzinēja lāpstiņu kontroles iekārtām, vadības darbvirsmai vai raķetes motora atveres ieliktņi) “raķetēs”, 9A004. pozīcijā minētajās kosmiskajās nesējraķetēs, 9A104. pozīcijā minētajās raķešzondēs vai ‘raķetēs’.

Piezīme: Kontrole 1C107.f. pozīcijā neattiecas uz ‘īpaši augstas temperatūras keramikas (UHTC)’ materiāliem nekompozītu formā.

1. tehniskā piezīme:

1C107.f. pozīcijā ‘raķetes’ ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 km.

2. tehniskā piezīme:

‘īpaši augstas temperatūras keramika (UHTC)’ ietver:

1.   titāna diborīdu (TiB 2 );

2.   cirkonija diborīdu (ZrB 2 );

3.   niobija diborīdu (NbB 2 );

4.   hafnija diborīdu (HfB 2 );

5.   tantala diborīdu (TaB 2 );

6.   titāna karbīdu (TiC);

7.   cirkonija karbīdu (ZrC);

8.   niobija karbīdu (NbC);

9.   hafnija karbīdu (HfC);

10.   tantala karbīdu (TaC).

1C111 Propelenti un tajos ietilpstošas ķīmiskās vielas, izņemot 1C011. pozīcijā minētās:

a.  propelentu vielas:

1.  sfēriskas vai sferiodālas formas alumīnija daļiņu pulveris, izņemot militāro preču kontroles sarakstos minēto, ar daļiņu izmēru, kas mazāks par 200 μm, un alumīnija saturu (masas izteiksmē) vismaz 97 %, ja vismaz 10 % no masas kopsummas veido daļiņas, kuru izmērs mazāks par 63 μm, ko nosaka saskaņā ar ISO 2591-1:1988 vai ekvivalentiem valsts standartiem;

Tehniska piezīme:

Daļiņu izmērs 63 µm (pēc ISO R-565) atbilst tīkla acs izmēram 250 (Tyler) vai 230 (ASTM standarts E-11).

2.  šādi metāla pulveri, kas nav minēti militāro preču kontroles sarakstos:

a.  metāla pulveri no cirkonija, berilija vai magnija, vai šo metālu sakausējumiem, ja vismaz 90 % no visām daļiņām pēc daļiņu tilpuma vai masas ir daļiņas izmērā zem 60 µm (to nosakot ar tādām mērīšanas metodēm kā sieta izmantošana, lāzera difrakcija vai optiskā skenēšana); tās var būt sfēriskā, atomizētā, sferoidālā, pārslu vai samaltā formā un 97 % sastāv no kāda no turpmākajiem elementiem:

1.  cirkonija;

2.  berilija; vai

3.  magnija;

Tehniska piezīme:

Dabīgo hafnija daudzumu cirkonijā (parasti 2–7 %) pieskaita cirkonijam.

1C111.a.2 turpinājums

b.  metāla pulveri no bora vai bora sakausējumiem ar bora saturu 85 % vai vairāk, ja vismaz 90 % no visām daļiņām pēc daļiņu tilpuma vai masas ir daļiņas izmērā zem 60 µm (to nosakot ar tādām mērīšanas metodēm kā sieta izmantošana, lāzera difrakcija vai optiskā skenēšana); tās var būt sfēriskā, atomizētā, sferoidālā, pārslu vai samaltā formā;

Piezīme: Kontrole 1C111a.2.a. un 1C111a.2.b. pozīcijā attiecas uz pulveru maisījumiem ar multimodālu daļiņu sadalījumu (piemēram, maisījumiem ar dažādiem graudiņu izmēriem), ja kontrolē vienu vai vairākus veidus.

3.  oksidētāji, ko var izmantot raķešu dzinējos ar šķidro propelentu:

a.  dislāpekļa trioksīds (CAS 10544-73-7);

b.  slāpekļa dioksīds (CAS 10102-44-0)/dislāpekļa tetroksīds (CAS 10544-72-6);

c.  dislāpekļa pentoksīds (CAS 10102-03-1);

d.  slāpekļa oksīdu maisījums (MON);

Tehniska piezīme:

Slāpekļa oksīdu maisījums (MON) ir slāpekļa oksīda (NO) šķīdumi dislāpekļa tetroksīdā/ slāpekļa dioksīdā (N 2 O 4 /NO 2 ), ko var izmantot raķešu sistēmās. Pastāv kompozīciju spektrs, ko var apzīmēt ar MONi vai MONij, kur i un j ir veseli skaitļi, kas raksturo slāpekļa oksīda īpatsvaru maisījumā (piem., MON3 satur 3 % slāpekļa oksīda, MON25 – 25 % slāpekļa oksīda. Augšējā robeža ir MON40 ar 40 % no masas).

e.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS attiecībā uz inhibēto kūpošo slāpekļskābi (IRFNA);

f.  SK. MILITĀRO PREČU SARAKSTUS UN 1C238. POZĪCIJU attiecībā uz savienojumiem, kuru sastāvā ir fluors un viens vai vairāki citi halogēni, skābeklis vai slāpeklis;

1C111.a turpinājums

4.  hidrazīna atvasinājumi:

NB! SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

a.  trimetilhidrazīns (CAS 1741-01-1);

b.  tetrametilhidrazīns (CAS 6415-12-9);

c.  N,N-dialilhidrazīns (CAS 5164-11-4);

d.  alilhidrazīns (CAS 7422-78-8);

e.  etilēndihidrazīns (CAS 6068-98-0);

f.  monometilēnhidrazīna dinitrāts;

g.  nesimetriskais dimetilhidrazīna nitrāts;

h.  hidrazīnija azīds (CAS 14546-44-2);

i.  1,1-dimetilhidrazīnija azīds (CAS 227955-52-4) / 1,2-dimetilhidrazīnija azīds (CAS 299177-50-7);

j.  hidrazīnija dinitrāts (CAS 13464-98-7);

k.  diimidoskābeņskābes dihidrazīns (CAS 3457-37-2);

l.  2-hidrooksietilhidrazīna nitrāts (HEHN);

m.  sk. militāro preču kontroles sarakstus attiecībā uz hidrazīnija perhlorātu;

n.  hidrazīnija diperhlorāts (CAS 13812-39-0);

o.  metilhidrazīnija nitrāts (MHN) (CAS 29674-96-2);

p.  1,1-dietilhidrazīna nitrāts (DEHN) / 1,2-dietilhidrazīna nitrāts (DEHN) (CAS 363453-17-2);

q.  3,6-dihidrazīntetrazīna nitrāts (1,4-dihidrazīna nitrāts) (DHTN);

1C111.a turpinājums

5.  augsta enerģijas blīvuma materiāli, kas nav minēti militāro preču kontroles sarakstos un ko var izmantot ‘raķetēs’ vai 9A012. vai 9A112.a. pozīcijā minētajos bezpilota lidaparātos;

a.  jaukta degviela, kas sastāv no cietas un šķidras degvielas, piemēram, bora suspensija, kuras enerģijas blīvums uz masas vienību ir vismaz 40 × 106 J/kg;

b.  citas augsta enerģijas blīvuma degvielas un degvielas piedevas (piem., kubāns, jonu šķīdumi, JP-10), kuru enerģijas blīvums uz tilpuma vienību 20°C temperatūrā un vienas atmosfēras spiedienā (101,325 kPa) ir vismaz 37,5 × 109 J/m3;

Piezīme: Kontrole 1C111.a.5.b. pozīcijā neattiecas uz pārstrādātu fosilo degvielu un no dārzeņiem ražotu biodegvielu, tostarp degvielu, kas paredzēta dzinējiem, kuri sertificēti izmantošanai civilajā aviācijā, ja vien tā nav speciāli izveidota izmantošanai 'raķetēs' vai 9A012. vai 9A112.a. pozīcijā minētajos bezpilota lidaparātos.

Tehniska piezīme:

1C111.a.5. pozīcijā ‘raķetes’ ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 km.

6.  šādi hidrazīna aizstājdegvielas veidi:

a.  2-dimetilaminoetilazīds (DMAZ) (CAS 86147-04-8);

1C111 turpinājums

b.  polimēru vielas:

1.  polibutadiēns ar gala karboksigrupām (tostarp polibutadiēns ar gala karboksilgrupām) (CTPB);

2.  polibutadiēns ar gala hidroksigrupām (tostarp polibutadiēns ar gala hidroksilgrupām) (HTPB) (CAS 69102-90-5), kas nav minēts militāro preču kontroles sarakstos;

3.  polibutadiēnakrilskābe (PBAA);

4.  polibutadiēnakrilskābes akrilnitrils (PBAN) (CAS 25265-19-4 / CAS 68891-50-9);

5.  politetrahidrofurāna polietilēnglikols (TPEG);

Tehniska piezīme:

Politetrahidrofurāna polietilēnglikols (TPEG) ir poli 1,4-butanediola (CAS 110-63-4) un polietilēna glikola (PEG) (CAS 25322-68-3) blokkopolimērs.

6.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ poliglicidila nitrātu (PGN vai poli-GLYN) (CAS 27814-48-8).

c.  citas propelentu piedevas un komponenti:

1.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ karborāniem, dekarborāniem, pentaborāniem un to atvasinājumiem;

2.  trietilēnglikoldinitrāts (TEGDN) (CAS 111-22-8);

3.  2‑nitrodifenilamīns (CAS 119–75–5);

4.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ trimetiloletāna trinitrātu (TMETN) (CAS 3032-55-1);

5.  dietilēnglikola dinitrāts (DEGDN) (CAS 693-21-0);

6.  šādi ferocēna atvasinājumi:

1C111.c.6 turpinājums

a.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ katocēnu (CAS 37206-42-1);

b.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ etilferocēnu (CAS 1273-89-8);

c.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ n-propilferocēnu (CAS 1273-92-3) / izopropilferocēnu (CAS 12126-81-7);

d.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ n-butilferocēnu (CAS 31904-29-7);

e.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ pentilferocēnu (CAS 1274-00-6);

f.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ diciklopentilferocēnu (CAS 125861-17-8);

g.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ dicikloheksilferocēnu;

h.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ dietilferocēnu (CAS 1273-97-8);

i.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ dipropilferrocēnu;

j.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ dibutilferocēnu (CAS 1274-08-4);

k.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ diheksilferocēnu (CAS 93894-59-8);

l.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ acetilferocēnu (CAS 1271-55-2) / 1,1'-diacetilferocēnu (CAS 1273-94-5);

m.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ ferocēna karbonskābi (CAS 1271-42-7) / 1,1'-ferocēn-dikarbonskābi (CAS 1293-87-4);

n.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS ATTIECĪBĀ UZ butacēnu (CAS 125856-62-4);

o.  citi ferocēna atvasinājumi, ko lieto kā raķešu propelentu sadegšanas ātruma modifikatorus, izņemot militāro preču kontroles sarakstos minētos.

Piezīme: Kontrole 1C111.c.6.o. pozīcijā neattiecas uz ferocēna atvasinājumiem, kuri satur sešu oglekļa atomu aromātisko funcionālo grupu, kas piesaistīta ferocēna molekulai.

7.  4,5 diazidometil-2-metil-1,2,3-triazols (iso-DAMTR), kas nav minēts militāro preču kontroles sarakstos.

d.  ‘šķidrais propelents’, izņemot militāro preču kontroles sarakstos minēto, kas konkrēti paredzēts izmantošanai ‘raķetēs’.

Tehniskas piezīmes :

1.   1C111.d. pozīcijā ‘šķidrais propelents’ ir degviela vai oksidētājpreparāts, kurā izmantots želatinizācijas līdzeklis, piem., silikāti, kaolīns (māls), ogleklis vai polimēru želatinizācijas līdzeklis.

2.   1C111.d pozīcijā ‘raķetes’ ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 km.

Piezīme: Attiecībā uz propelentiem un to sastāvā ietilpstošajām ķīmiskajām vielām, kas nav minētas 1C111. pozīcijā, sk. militāro preču kontroles sarakstus.

1C116 ‘Raķetēs’ izmantojams martensīta tērauds, kam piemīt visas turpmākās īpašības:

NB! SK. ARĪ 1C216. POZĪCIJU.

a.  stiepes robežstiprība 293 K (20°C) temperatūrā ir vismaz:

1.  0,9 GPa pie atdzesēšanas šķīdumā; vai

2.  1,5 GPa vecināšanas posmā; un

b.  jebkurā no turpmāk minētajām formām:

1.  plākšņu vai cauruļu formā ar sienas vai plāksnes biezumu līdz 5,0 mm;

2.  cauruļveida formā ar sienas biezumu, kas ir 50 mm vai mazāks, un ar iekšējo diametru, kas ir 270 mm vai lielāks.

1. tehniskā piezīme :

Martensīta tēraudi ir dzelzs sakausējumi,

1.   kas parasti ir ar lielu niķeļa un ļoti mazu oglekļa saturu un leģējošām piedevām, kuras palielina sakausējuma stiprību un cietēšanu ekspluatācijas laikā, un

2.   tiek pakļauti termiskās apstrādes cikliem, lai veicinātu martensītisko transformācijas procesu (atdzesēšana šķīdumā) un turpmāko cietēšanu (vecināšanas posmā).

2. tehniskā piezīme:

1C116. pozīcijā ‘raķetes’ ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 km.

1C117 Materiāli 'raķešu' komponentu ražošanai:

a.  volframs un sakausējumi sīku daļiņu veidā, kuros volframa saturs ir vismaz 97 % no masas un daļiņu lielums nepārsniedz 50 × 10-6 m (50 µm);

b.  molibdēns un sakausējumi sīku daļiņu veidā, kuros molibdēna saturs ir vismaz 97 % no masas un daļiņu lielums nepārsniedz 50 × 10-6 m (50 µm);

c.  volframa materiāli cietā veidā, kuriem piemīt visas šīs īpašības:

1.  to sastāvā ietilpst jebkurš no šiem savienojumiem:

a.  volframs un sakausējumi, kuros volframa saturs ir vismaz 97 % no masas;

b.  ar varu piesūcināts volframs, kurā volframa saturs ir vismaz 80 % no masas; vai

c.  ar sudrabu piesūcināts volframs, kurā volframa saturs ir vismaz 80 % no masas; un

2.  to var pārstrādāt jebkurā no šiem ražojumiem:

a.  cilindri ar diametru vismaz 120 mm un garumu vismaz 50 mm;

b.  caurules ar iekšējo diametru vismaz 65 mm, sieniņu biezumu vismaz 25 mm un garumu vismaz 50 mm; vai

c.  bloki, kuru izmērs ir 120 mm × 120 mm × 50 mm vai lielāki.

Tehniska piezīme:

1C117. pozīcijā ‘raķetes’ ir pilnīgi nokomplektētas raķešu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmas, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 km.

1C118 Ar titānu stabilizēts dupleksa nerūsošais tērauds (Ti-DSS), kam piemīt visas šīs īpašības:

a.  kam ir visi šādi raksturlielumi:

1.  no masas satur 17,0–23,0 % hroma un 4,5–7,0 % niķeļa;

2.  no masas satur titānu vairāk par 0,10 %; un

3.  ferīta-austenīta struktūra (ko dēvē arī par divfāzu mikrostruktūru), no kuras vismaz 10 tilpuma % (ko nosaka ar ASTM E-1181-87 vai ekvivalentiem valstu standartiem) ir austenīts; un

b.  kam piemīt kāda no šīm formām:

1.  lējumi vai stieņi, ar izmēriem vismaz 100 mm visās dimensijās;

2.  loksnes, kas ir vismaz 600 mm platas un līdz 3 mm biezas; vai

3.  caurules ar ārējo diametru 600 mm vai lielāku un ar sieniņu biezumu 3 mm vai plānāku.

1C202 Sakausējumi, izņemot 1C002.b.3. vai .b.4. pozīcijā minētos:

a.  alumīnija sakausējumi, kam piemīt abas šīs īpašības:

1.  ‘var sasniegt’ stiepes robežstiprību 460 MPa vai augstāku 293 K (20°C) temperatūrā; un

2.  ir cietu cauruļu vai cilindru formā (ieskaitot kaltos izstrādājumus), ar ārējo diametru virs 75 mm;

b.  titāna sakausējumi, kam piemīt abas šīs īpašības:

1.  ‘var sasniegt’ stiepes robežstiprību 900 MPa vai augstāku 293 K (20°C) temperatūrā; un

2.  ir cietu cauruļu vai cilindru formā (ieskaitot kaltos izstrādājumus), ar ārējo diametru virs 75 mm.

Tehniska piezīme:

Minētais termins 'var sasniegt' attiecas uz sakausējumiem gan pirms, gan pēc to termiskās apstrādes.

1C210 ‘Šķiedru vai pavedienu materiāli’ vai prepregi, kas nav minēti 1C010.a., .b. vai .e. pozīcijā:

a.  oglekļa vai aramīda ‘šķiedru vai pavedienu materiāli’, kam piemīt jebkura šī īpašība:

1.  “īpatnējais modulis” ir vismaz 12,7 × 106 m; vai

2.  “īpatnējā stiepes robežstiprība” ir vismaz 23,5 × 104 m;

Piezīme: Kontroli 1C210.a. pozīcijā neattiecina uz aramīda ‘šķiedru vai pavedienu materiāliem’, kuros 0,25 % vai vairāk ir šķiedras virsmas modifikators uz esteru bāzes.

b.  stikla ‘šķiedru vai pavedienu materiāli’ ar abām šīm īpašībām:

1.  “īpatnējais modulis” ir vismaz 3,18 × 106 m; un

2.  “īpatnējā stiepes robežstiprība” ir vismaz 7,62 × 104 m;

c.  ar termoreaktīviem sveķiem piesūcinātas “dzijas”, “paralēlu šķiedru kūļi”, “tauvas” vai “lentes” (prepregi) ar platumu 15 mm vai mazāk, kas izgatavotas no 1C210.a. vai .b. pozīcijā minētajiem oglekļa vai stikla ‘šķiedru vai pavedienu materiāliem’;

Tehniska piezīme:

Kompozīta matrica ir sveķi.

Piezīme: 1C210. pozīcijā minētie ‘šķiedru vai pavedienu materiāli’ attiecas tikai uz nepārtrauktiem “monopavedieniem”, “dzijām”, “paralēlu šķiedru kūļiem”, “tauvām” vai “lentēm”.

1C216 Martensīta tēraudi, izņemot 1C116. pozīcijā minētos, kas 293 K (20oC) temperatūrā 'var sasniegt' stiepes robežstiprību vismaz 1950 MPa.

Piezīme: Kontroli 1C216. pozīcijā neattiecina uz formām, kuru lineārie izmēri nepārsniedz 75 mm.

Tehniska piezīme:

Minētais termins 'var sasniegt' attiecas uz martensīta tēraudu gan pirms, gan pēc tā termiskās apstrādes.

1C225 Bors, kas bagātināts līdz bora-10 (10B) izotopa saturam, kas pārsniedz dabā sastopamo, proti: bors elementa veidā, bora savienojumi, boru saturoši maisījumi, bora izstrādājumi, kā arī visa iepriekš minētā lūžņi vai atkritumi.

Piezīme: Pie 1C225. pozīcijā minētajiem bora maisījumiem pieder materiāli, kuros bors ir pildviela.

Tehniska piezīme:

Dabā sastopamais bora-10 izotopa saturs ir aptuveni 18,5 % (20 atomprocenti).

1C226 Volframs, volframa karbīds un sakausējumi, kuros volframa īpatsvars pārsniedz 90 % no masas, izņemot 1C117. pozīcijā minētos, un kuriem piemīt abas šādas īpašības:

a.  izveidoti dobu simetrisku cilindrisku formu veidā (ieskaitot cilindru segmentus), kuru iekšējais diametrs ir no 100 līdz 300 mm; un

b.  masa pārsniedz 20 kg.

Piezīme: kontroli 1C226. pozīcijā neattiecina uz izstrādājumiem, kas speciāli konstruēti kā atsvari vai gamma staru kolimatori.

1C227 Kalcijs, kam piemīt abas šādas īpašības:

a.  satur mazāk par 1000 ppm citu metālu piemaisījumu, izņemot magniju; un

b.  satur mazāk par 10 ppm bora (masas izteiksmē).

1C228 Magnijs, kam piemīt abas šādas īpašības:

a.  satur mazāk par 200 ppm citu metālu piemaisījumu, izņemot kalciju; un

b.  satur mazāk par 10 ppm bora (masas izteiksmē).

1C229 Bismuts, kam piemīt abas šādas īpašības:

a.  masas tīrības pakāpe ir vismaz 99,99 %;un

b.  satur mazāk par 10 ppm sudraba (masas izteiksmē).

1C230 Metālisks berilijs, sakausējumi, kuros vairāk nekā 50 % no masas ir berilijs, berilija savienojumi, to izstrādājumi, atkritumi vai lūžņi, izņemot militāro preču kontroles sarakstos minētos.

NB! SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS.

Piezīme: Kontroli 1C230. pozīcijā neattiecina uz:

a.   rentgenstaru iekārtu metāla logiem vai urbumos ievietotiem devējiem;

b.   gatavām oksīda vai tā sagatavju formām, kas speciāli konstruētas elektronikā izmantojamu komponentu vai elektronisko shēmu substrātu izgatavošanai;

c.   berilu (berilija un alumīnija silikātu), smaragdu un akvamarīnu formā.

1C231 Metālisks hafnijs, sakausējumi ar hafnija saturu virs 60 % no masas, hafnija savienojumi ar hafnija saturu virs 60 % no masas, to izstrādājumi, atkritumi un lūžņi.

1C232 Hēlijs-3 (3He), hēliju-3 saturoši maisījumi, kā arī tos saturoši produkti un ierīces.

Piezīme: Kontroli 1C232. pozīcijā neattiecina uz produktiem vai ierīcēm, kas satur mazāk par 1 g hēlija‑3.

1C233 Litijs, bagātināts līdz litija-6 (6Li) izotopa saturam, kas lielāks par dabā sastopamo, un šādi bagātinātu litiju saturoši produkti vai izstrādājumi: litijs elementa veidā, litija sakausējumi, savienojumi, litiju saturoši maisījumi, izstrādājumi, kā arī atkritumi un lūžņi.

Piezīme: Kontroli 1C233. pozīcijā neattiecina uz termoluminiscences dozimetriem.

Tehniska piezīme:

Dabā sastopamais litija-6 izotopa saturs ir aptuveni 6,5 masas % (7,5 atomprocenti).

1C234 Cirkonijs ar tādu hafnija saturu, kas nepārsniedz 1 masas daļu hafnija uz 500 masas daļām cirkonija šādās formās: metāla sakausējumi, kuros cirkonija saturs ir virs 50 %, savienojumi, izstrādājumi, kā arī minētā atkritumi un lūžņi, izņemot 0A001.f. pozīcijā minētos.

Piezīme: Kontroli 1C234. pozīcijā neattiecina uz cirkoniju folijas veidā ar biezumu līdz 0,10 mm.

1C235 Tritijs, tritija savienojumi, maisījumi, kuros tritija atomu attiecība pret ūdeņraža atomiem ir lielāka par 1:1000, tos saturoši produkti vai ierīces.

Piezīme: Kontroli 1C235. pozīcijā neattiecina uz izstrādājumiem un ierīcēm, kuros tritija saturs ir mazāks par 1,48 × 10 3  GBq (40 Ci).

1C236 Šādas ‘radionuklīdu’ formas, kas piemērotas neitronu avotu radīšanai (alfa-n reakcija), izņemot 0C001. un 1C012.a. pozīcijā minētās:

a.  elementa veidā;

b.  savienojumu veidā, ar kopējo starojuma aktivitāti 37 GBq/kg (1 Ci/kg) vai vairāk;

c.  maisījumu veidā, ar kopējo starojuma aktivitāti 37 GBq/kg (1 Ci/kg) vai vairāk;

d.  produkti vai ierīces, kas satur kādu no iepriekš minētajiem.

Piezīme: Kontroli 1C236. pozīcijā neattiecina uz produktiem vai ierīcēm ar starojuma aktivitāti, kas mazāka par 3,7 GBq (100 mCi).

Tehniska piezīme:

‘Radionuklīdi’ 1C236. pozīcijā ir kāds no turpmākajiem:

–   aktīnijs-225 ( 225 Ac)

–   aktīnijs-227 ( 227 Ac)

–   kalifornijs-253 ( 253 Cf)

–   kirijs-240 ( 240 Cm)

–   kirijs-241 ( 241 Cm)

–   kirijs-242 ( 242 Cm)

1C236 Tehniska piezīme turpinājums

–   kirijs-243 ( 243 Cm)

–   kirijs-244 ( 244 Cm)

–   einšteinijs-253 ( 253 Es)

–   einšteinijs-254 ( 254 Es)

–   gadolīnijs-148 ( 148 Gd)

–   plutonijs-236 ( 236 Pu)

–   plutonijs-238 ( 238 Pu)

–   polonijs-208 ( 208 Po)

–   polonijs-209 ( 209 Po)

–   polonijs-210 ( 210 Po)

–   rādijs-223 ( 223 Ra)

–   torijs-227 ( 227 Th)

–   torijs-228 ( 228 Th)

–   urāns-230 ( 230 U)

–   urāns-232 ( 232 U)

1C237 Rādijs‑226 (226Ra), rādija‑226 sakausējumi, rādija‑226 savienojumi, maisījumi, kas satur rādiju‑226, to izstrādājumi, kā arī produkti un iekārtas, kas satur kādu no iepriekš minētajiem.

Piezīme: Kontroli 1C237. pozīcijā neattiecina uz:

a.   medicīnas aparatūru;

b.   produktiem vai ierīcēm, kurās ir mazāk nekā 0,37 GBq (10 mCi) rādija‑226.

1C238 Hlorīna trifluorīds (ClF3).

1C239 Spēcīgas sprāgstvielas, kas nav minētas militāro preču kontroles sarakstos, vielas un maisījumi, kuros vairāk nekā 2 % no masas ir/veido spēcīgas sprāgstvielas, ar kristālu blīvumu, kas lielāks par 1,8 g/cm3, un ar detonācijas ātrumu, kas lielāks par 8000 m/s.

1C240 Niķeļa pulveris un porains metālisks niķelis, izņemot 0C005. pozīcijā minētos:

a.  niķeļa pulveris, kam ir abas šīs īpašības:

1.  niķeļa tīrības pakāpe (masas izteiksmē) ir vismaz 99,0 %; un

2.  daļiņu vidējais izmērs ir mazāks par 10 μm, ko nosaka pēc ASTM standarta B330 metodes;

b.  porains metālisks niķelis, ko ražo no 1C240.a. pozīcijā minētajiem materiāliem.

Piezīme: Kontroli 1C240. pozīcijā neattiecina uz:

a.   pavedienveida niķeļa pulveriem;

b.   atsevišķām porainā niķeļa plāksnēm, kuru virsmas laukums nepārsniedz 1000 cm 2 .

Tehniska piezīme:

1C240.b. pozīcija attiecas uz porainu metālu, ko veido, presējot un sacepinot (sinterējot) 1C240.a. pozīcijas materiālus, lai veidotu metāla materiālu ar smalkām porām, kas struktūrā savstarpēji saistītas.

1C241 Rēnijs un sakausējumi, kuros rēnija saturs ir vismaz 90 % no masas; un rēnija un volframa sakausējumi, kuros rēnija un volframa daudzums jebkādā to kombinācijā ir vismaz 90 % no masas, izņemot 1C226. pozīcijā minētos, kuriem ir abas turpmāk minētās īpašības:

a.  tie ir dobu simetrisku cilindrisku formu veidā (ieskaitot cilindru segmentus), kuru iekšējais diametrs ir no 100 līdz 300 mm; un

b.  masa pārsniedz 20 kg.

1C350 Ķīmiskās vielas, ko var izmantot par toksisku ķīmisko vielu prekursoriem, un “ķīmisko vielu maisījumi”, kuros ir viena vai vairākas no šīm vielām:

NB! SK. ARĪ MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS UN 1C450. POZĪCIJU.

1.  tiodiglikols (CAS 111‑48‑8);

2.  fosfora oksihlorīds (CAS 10025‑87‑3);

3.  dimetilmetilfosfonāts (CAS 756‑79‑6);

4.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS attiecībā uz metilfosfonildifluorīdu (CAS 676‑99‑3);

5.  metilfosfonildihlorīds (CAS 676‑97‑1);

6.  dimetilfosfīts (DMP) (CAS 868‑85‑9);

7.  fosfora trihlorīds (CAS 7719‑12‑2);

8.  trimetilfosfīts (TMP) (CAS 121‑45‑9);

9.  tionilhlorīds (CAS 7719‑09‑7);

10.  3‑hidroksi‑1‑metilpiperidīns (CAS 3554‑74‑3);

11.  N,N‑diizopropil‑(beta)‑aminoetilhlorīds (CAS 96‑79‑7);

12.  N,N‑diizopropil‑(beta)‑aminoetāntiols (CAS 5842‑07‑9);

13.  3‑hinuklidinols (CAS 1619‑34‑7);

14.  kālija fluorīds (CAS 7789‑23‑3);

15.  2‑hloroetanols (CAS 107‑07‑3);

16.  dimetilamīns (CAS 124‑40‑3);

17.  dietiletilfosfonāts (CAS 78‑38‑6);

18.  dietil-N,N‑dimetilfosfoamidāts (CAS 2404‑03‑7);

19.  dietilfosfīts (CAS 762‑04‑9);

20.  dimetilamīna hidrohlorīds (CAS 506‑59‑2);

21.  etilfosfinildihlorīds (CAS 1498‑40‑4);

22.  etilfosfonildihlorīds (CAS 1066‑50‑8);

23.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS attiecībā uz etilfosfonildifluorīdu (CAS 753‑98‑0);

24.  fluorūdeņradis (CAS 7664‑39‑3);

25.  metilbenzilāts (CAS 76‑89‑1);

1C350 turpinājums

26.  metilfosfinildihlorīds (CAS 676‑83‑5);

27.  N,N‑diizopropil‑(beta)‑aminoetanols (CAS 96‑80‑0);

28.  pinakolilspirts (CAS 464‑07‑3);

29.  SK. MILITĀRO PREČU KONTROLES SARAKSTUS attiecībā uz O‑etil O-2‑diizopropilaminoetilmetilfosfonītu (QL) (CAS 57856‑11‑8);

30.  trietilfosfīts (CAS 122‑52‑1);

31.  arsēna trihlorīds (CAS 7784‑34‑1);

32.  benzilskābe (CAS 76‑93‑7);

33.  dietilmetilfosfonīts (CAS 15715‑41‑0);

34.  dimetiletilfosfonāts (CAS 6163‑75‑3);

35.  etilfosfinildifluorīds (CAS 430‑78‑4);

36.  metilfosfinildifluorīds (CAS 753‑59‑3);

37.  3‑hinuklidons (CAS 3731‑38‑2);

38.  fosfora pentahlorīds (CAS 10026‑13‑8);

39.  pinakolons (CAS 75‑97‑8);

40.  kālija cianīds (CAS 151‑50‑8);

41.  kālija bifluorīds (CAS 7789‑29‑9);

42.  amonija hidrogēnfluorīds jeb amonija bifluorīds (CAS 1341‑49‑7);

43.  nātrija fluorīds (CAS 7681‑49‑4);

44.  nātrija bifluorīds (CAS 1333‑83‑1);

45.  nātrija cianīds (CAS 143‑33‑9);

46.  trietanolamīns (CAS 102‑71‑6);

47.  fosfora pentasulfīds (CAS 1314‑80‑3);

48.  diizopropilamīns (CAS 108‑18‑9);

49.  dietilaminoetanols (CAS 100‑37‑8);

1C350 turpinājums

50.  nātrija sulfīds (CAS 1313‑82‑2);

51.  sēra monohlorīds (CAS 10025‑67‑9);

52.  sēra dihlorīds (CAS 10545‑99‑0);

53.  trietanolamīna hidrogēnhlorīds (CAS 637‑39‑8);

54.  N,N‑diizopropil‑(beta)‑aminoetilhlorīda hidrohlorīds (CAS 4261‑68‑1);

55.  metilfosfonskābe (CAS 993‑13‑5);

56.  dietilmetilfosfonāts (CAS 683‑08‑9);

57.  N,N‑dimetilaminofosforildihlorīds (CAS 677‑43‑0);

58.  triizopropilfosfīts (CAS 116‑17‑6);

59.  etildietanolamīns (CAS 139‑87‑7);

60.  O,O-dietilfosfortioāts (CAS 2465‑65‑8);

61.  O,O-dietilfosforditioāts (CAS 298‑06‑6);

62.  nātrija heksafluorsilikāts (CAS 16893‑85‑9);

63.  metilfosfontiodihlorīds (CAS 676‑98‑2);

64.  dietilamīns (CAS 109-89-7);

65.  N,N-diizopropilaminoetanetiolhidrohlorīds (CAS 41480-75-5);

66.  metildihlorfosfāts (CAS 677-24-7);

67.  etildihlorfosfāts (CAS 1498-51-7);

68.  metildifluorfosfāts (CAS 22382-13-4);

69.  etildifluorfosfāts (CAS 460-52-6);

70.  dietilhlorfosfīts (CAS 589-57-1);

71.  metilhlorfluorfosfāts (CAS 754-01-8);

72.  etilhlorfluorfosfāts (CAS 762-77-6);

73.  N,N-dimetilformamidīns (CAS 44205-42-7);

74.  N,N- dietilformamidīns (CAS 90324-67-7);

75.  N,N-dipropilformamidīns (CAS 48044-20-8);

76.  N,N-diizopropilformamidīns (CAS 857522-08-8);

77.  N,N-dimetilacetamidīns (CAS 2909-14-0);

78.  N,N- dietilacetamidīns (CAS 14277-06-6);

79.  N,N-dipropilacetamidīns (CAS 1339586-99-0);

80.  N,N-dimetilpropanamidīns (CAS 56776-14-8);

81.  N,N-dietilpropanamidīns (CAS 84764-73-8);

82.  N,N-dipropilpropanamidīns (CAS 1341496-89-6);

83.  N,N-dimetilbutanamidīns (CAS 1340437-35-5);

84.  N,N-dietilbutanamidīns (CAS 53510-30-8);

85.  N,N-dipropilbutanamidīns (CAS 1342422-35-8);

86.  N,N-diizopropilbutanamidīns (CAS 1315467-17-4);

87.  N,N-dimetilizobutanamidīns (CAS 321881-25-8);

88.  N,N-dietilizobutanamidīns (CAS 1342789-47-2);

89.  N,N-dipropilizobutanamidīns (CAS 1342700-45-1).

1C350 turpinājums

1. piezīme: Eksportam uz “valstīm, kas nav Ķīmisko ieroču konvencijas dalībvalstis” kontrole 1C350. pozīcijā neattiecas uz “ķīmisko vielu maisījumiem”, kuros ir vismaz viena no 1C350.1., .3., .5., .11., .12., .13., .17., .18., .21., .22., .26., .27., .28., .31., .32., .33., .34., .35., .36., .54., .55., .56., .57., 63. un .65. pozīcijā minētajām vielām, ja atsevišķās ķīmiskās vielas daudzums maisījumā nav vairāk par 10 %.

2. piezīme: Eksportam uz “valstīm, kas ir Ķīmisko ieroču konvencijas dalībvalstis” kontrole 1C350. pozīcijā neattiecas uz “ķīmisko vielu maisījumiem”, kuros ir vismaz viena no 1C350.1., .3., .5., .11., .12., .13., .17., .18., .21., .22., .26., .27., .28., .31., .32., .33., .34., .35., .36., .54., .55., .56., .57., 63. un .65. pozīcijā minētajām vielām, ja atsevišķās ķīmiskās vielas daudzums maisījumā nav vairāk par 30 %.

3. piezīme: Kontrole 1C350. pozīcijā neattiecas uz “ķīmisko vielu maisījumiem”, kuros ir vismaz viena no 1C350.2., .6., .7., .8., .9., .10., .14., .15., .16., .19., .20., .24., .25., .30., .37., .38., .39., .40., .41., .42., .43., .44., .45., .46., .47., .48., .49., .50., .51., .52., .53., .58., .59., .60., .61., .62., .64., .66., .67., .68., .69., .70., .71., .72., .73., .74., .75., .76., .77., .78., .79., .80., .81., .82., .83., .84., .85., .86., .87., .88. un .89. pozīcijā minētajām vielām, ja atsevišķās ķīmiskās vielas daudzums maisījumā nav vairāk par 30 %.

4. piezīme: Kontrole 1C350. pozīcijā neattiecas uz produktiem, kas tiek identificēti kā patēriņa preces, kuras iepakotas pārdošanai mazumtirdzniecībā personiskam lietojumam vai iepakotas individuālam lietojumam.

1C351 Cilvēka un dzīvnieku patogēni un “toksīni”:

a.  dabā sastopami, pavairoti vai pārveidoti vīrusi vai nu “izolētu dzīvkultūru” veidā, vai ar šādām kultūrām apzināti inokulēta vai inficēta materiāla veidā, ieskaitot dzīvu šūnu kultūras:

1.  Āfrikas zirgu mēra vīruss;

2.  Āfrikas cūku mēra vīruss;

3.  Andu vīruss;

4.  putnu gripas vīrusi, kas:

a.  nav raksturoti; vai

b.  EK Direktīvas 2005/94/EK (OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp), I pielikuma 2. punktā definēti kā augstas patogenitātes vīrusi:

1.  A tipa vīrusi, kuru IVPI (intravenozās patogenitātes indekss) 6 nedēļas veciem cāļiem ir lielāks par 1,2; vai

2.  A tipa vīrusi, kuri pieder apakštipam H5 un H7 ar genomu secības kodējumu daudzām pamataminoskābēm hemaglutinīna molekulas šķelšanās punktā, kas līdzīgs citos APPG vīrusos novērotajam un norāda, ka hemaglutinīna molekulu var šķelt saimnieka visuresošā proteāze;

5.  infekciozā katarālā drudža vīruss;

6.  Čapares vīruss;

7.  Čikungunjas drudža vīruss;

8.  Hoklo vīruss;

9.  Krimas-Kongo hemorāģiskā drudža vīruss;

10.  netiek izmantots;

11.  Dobravas-Belgradas vīruss;

12.  austrumu zirgu encefalomielīta vīruss;

13.  Ebolas vīruss: visi Ebolas vīrusa ģints locekļi;

14.  mutes un nagu sērgas vīruss;

15.  kazu baku vīruss;

16.  Gvanarito vīruss;

17.  Hantanas (Korejas hemorāģiskā drudža) vīruss;

18.  Hendra vīruss (zirgu morbilivīruss);

19.  cūku herpesvīruss 1 (Pseidotrakumsērgas vīruss; Aujeski slimība);

1C351.a turpinājums

20.  Klasiskais cūku mēris (cūku holēras vīruss);

21.  Japāņu encefalīta vīruss;

22.  Argentīnas hemorāģiskā drudža vīruss;

23.  Kjasanuras meža vīruss;

24.  Laguna Negra vīruss;

25.  Lasas vīruss;

26.  Louping ill vīruss;

27.  Lujo vīruss;

28.  nodulārā dermatīta vīruss;

29.  limfocītu apvalku meningīta vīruss;

30.  Mačupo vīruss;

31.  Marburgas vīruss: visi Marburgas vīrusa ģints locekļi

32.  pērtiķu baku vīruss;

33.  Austrālijas encefalīta vīruss (Murray Valley encefalīta vīruss);

34.  Ņūkāslas slimības vīruss;

35.  Nipah vīruss;

36.  Omskas hemorāģiskā drudža vīruss;

37.  Oropučes vīruss;

38.  atgremotāju neīstā mēra vīruss;

39.  cūku vezikulārās slimības vīruss;

40.  Powassan vīruss;

41.  trakumsērgas vīruss un visi pārējie lisavīrusa ģints locekļi;

42.  infekciozā enzootiskā hepatīta (Rifta ielejas drudža) vīruss;

43.  govju mēra vīruss;

44.  Rocio vīruss;

45.  Sabia vīruss;

46.  Seulas vīruss;

47.  aitu baku vīruss;

48.  Sin nombre vīruss;

49.  Sentluisas encefalīta vīruss;

50.  cūku enzootiskā encefalomielīta vīruss (Porcine Teschovirus);

1C351.a turpinājums

51.  ērču encefalīta vīruss (Tālo Austrumu apakštips);

52.  baku vīruss

53.  Venecuēlas zirgu encefalīta vīruss;

54.  vezikulārā stomatīta vīruss;

55.  rietumu zirgu encefalīta vīruss;

56.  dzeltenā drudža vīruss;

57.  ar smagu akūtu respiratoro sindromu saist