Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kubu un jo īpaši 2021. gada 10. jūnija rezolūciju par cilvēktiesību un politisko stāvokli Kubā(1), 2019. gada 28. novembra rezolūciju par Kubu, Jose Daniel Ferrer lietu(2) un 2017. gada 5. jūlija rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kubas Republiku, no otras puses(3),

–  ņemot vērā Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu (PDSN) starp Eiropas Savienību un Kubu, kas parakstīts 2016. gada 12. decembrī un provizoriski tiek piemērots no 2017. gada 1. novembra(4),

–  ņemot vērā oficiālo ES un Kubas cilvēktiesību dialogu, kas notika ES un Kubas PDSN ietvaros, un jo īpaši trešo dialogu 2021. gada 26. februārī,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2021. gada 29. jūlija deklarāciju par nesenajiem notikumiem Kubā,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un citus starptautiskos nolīgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kuru Kuba ir parakstījusi,

–  ņemot vērā ANO Komitejas piespiedu pazušanas jautājumos vēstuli, kurā prasīts steidzami rīkoties un mudināt Kubas iestādes atbildēt par 187 bezvēsts pazudušajām personām,

–  ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet 2021. gada 16. jūlija paziņojumu, kurā Kuba aicināta atbrīvot aizturētos protestētājus,

–  ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) un tās īpašo referentu 2021. gada 15. jūlija paziņojumu,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un ES pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(5) un jo īpaši tās 12. pantu par pulcēšanās un biedrošanās brīvību,

–  ņemot vērā Kubas Cilvēktiesību novērošanas centra (OCDH) 2021. gada 8. septembra sūdzību ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos Eamon Gilmore par represijām, kas vērstas pret protestētājiem,

–  ņemot vērā Kubas konstitūciju un tās kriminālkodeksu,

–  ņemot vērā Dekrētlikumu Nr. 35 par telesakariem, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un radiofrekvenču spektra izmantošanu un 2021. gada Rezolūciju Nr. 105 par noteikumiem par valsts intervences modeli, lai reaģētu uz Kubas Republikas kiberdrošības incidentiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2021. gada 11. jūlijā tūkstošiem kubiešu vairāk nekā 40 pilsētās izgāja uz ielām, lai mierīgi protestētu pret pastāvīgu zāļu un citu pirmās nepieciešamības preču trūkumu, vispārēju nepareizu rīcību saistībā ar Covid-19 pandēmiju un sistemātiskajiem cilvēktiesību, jo īpaši vārda un pulcēšanās brīvības ierobežojumiem, ko noteikušas Kubas iestādes; tā kā šie bija lielākie protesti Kubā kopš 1994. gada “Maleconazo” protesta;

B.  tā kā Kubas iestādes uz tiem reaģēja ar nežēlīgu vardarbību un represijām pret protestētājiem un cilvēktiesību aizstāvjiem; tā kā prezidents M. Díaz-Canel skaidri aicināja visus valdības atbalstītājus, tostarp tādas īpašās spēku vienības kā “Melnās beretes”, kas ir elitāra revolucionāro bruņoto spēku vienība, cīnīties pret miermīlīgiem protestētājiem, saasinot vardarbību, ievainojot simtiem civiliedzīvotāju, kā rezultātā policija iesaistījās pārmeklēšanā, notika aresti protestētāju mājās un policijas veikta vardarbība;

C.  tā kā Kubas iestādes pieņēma jaunas represijas metodes, piemēram, telesakaru pakalpojumu apturēšanu, uzraudzību, cenzūru un kontroli, pārkāpjot starptautiskās cilvēktiesības, lai kontrolētu un noslēptu savus smagos cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā Kubas iestādēm ir jāaizsargā cilvēktiesības un jānodrošina tādu cilvēktiesību ievērošana kā miermīlīga pulcēšanās un vārda brīvība, nepieļaujot diskrimināciju politisku uzskatu dēļ, un jāievēro starptautiskie cilvēktiesību standarti, respektējot likumības, izņēmuma, atbildības un nepieciešamības principus;

D.  tā kā Dekrētlikumā Nr. 35 ir atjaunināts Kubas tiesiskais regulējums par procedūrām un nosacījumiem, lai saņemtu nepieciešamās atļaujas valsts radiofrekvenču spektra izmantošanai, un noteikts pienākums telesakaru operatoriem apturēt, uzraudzīt, pārtvert un kontrolēt lietotājus un nodot informāciju par viņiem Kubas iestādēm; tā kā starptautiski šis dekrēts ir atzīts par nelikumīgu; tā kā ar Rezolūciju Nr. 105 vispārīgā veidā ir paredzēti noteikumi par kiberdrošības incidentiem, nodrošinot tiesisko regulējumu personu kriminālvajāšanai saistībā ar plašu apsūdzību klāstu un ļaujot piemērot sankcijas, izņemt mobilos tālruņus un datorus, veikt mājokļa kratīšanu un pat ļaujot valdībai veicināt krimināllietu ierosināšanu par noziegumiem, kas pašlaik minēti kriminālkodeksā, bet kuru definīcijas starptautiski atzītas par nelikumīgām; tā kā Dekrētlikums Nr. 370, kurš tika ieviests pēc jaunās 2019. gada konstitūcijas apstiprināšanas, ierobežo vārda brīvību sociālajos tīklos;

E.  tā kā režīms uz vairākām dienām atslēdza internetu, lai iedzīvotāji nevarētu publiski ziņot par pārciestajām represijām un cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā Kubas ārlietu ministrs Bruno Rodríguez raksturoja ASV mēģinājumu atjaunot interneta signālu salā kā “agresiju”;

F.  tā kā Amerikas Cilvēktiesību komisija un ANO augstā cilvēktiesību komisāre ir nosodījuši Kubas valsts represijas un spēka izmantošanu, reaģējot uz miermīlīgiem protestiem, ir arī aicinājuši nekavējoties atbrīvot visus aizturētos un mudinājuši Kubas valdību ar dialogu risināt sociālās problēmas, kuras ir situācijas pamatā;

G.  tā kā OCDH ir ziņojis, ka 2021. gada 5. septembrī kopš 2021. gada 11. jūlija protestiem ir pazudušas vai aizturētas 1306 personas, tostarp 27 nepilngadīgie; tā kā citos nevalstisko organizāciju ziņojumos, piemēram, Ieslodzīto aizstāvju organizācijas ziņojumos, ir norādīts, ka šajā laikposmā tika aizturēti vairāk nekā 5000 cilvēku, un pastāv aizdomas par patvaļīgu aizturēšanu, aizturēšanu bez saziņas līdzekļu izmantošanas iespējām, piespiedu pazušanu, kriminālpersonu izmantošanu, lai kriminalizētu dalību protestos, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, novērošanu un mājas arestiem, kā arī vardarbību pret protestētājiem; tā kā ANO Komiteja piespiedu pazušanas jautājumos 2021. gada 15. jūlijā Kubā ierosināja veikt steidzamas darbības 187 lietās saskaņā ar Konvencijas par piespiedu pazušanu 30. pantu (oficiālas steidzamas darbības AU Nr. 1200–1386/2021); tā kā Kuba ir sestajā vietā pēc to steidzamo darbību augstā skaita pasaulē, kuras kopš 2017. gada ir jāveic par piespiedu pazušanas gadījumiem pasaulē, neraugoties uz to, ka PDSN šobrīd ir pilnībā stājies spēkā;

H.  tā kā aizturēto vidū bija ievērojams skaits aktīvistu, žurnālistu un politisko opozīcijas kustību vadītāju, piemēram, Kubas Patriotiskās savienības vadītājs José Daniel Ferrer, kura atrašanās vieta līdz šim nav zināma, kā arī tādi skolotāji, studenti un mākslinieki kā “San Isidro” kustības dalībnieks Luis Manuel Otero Alcántara; tā kā policija apstiprināja, ka Diubis Laurencio Tejeda ir miris pēc tam, kad protesta laikā viņu Havanā nošāva no aizmugures;

I.  tā kā Saharova balvas laureāti joprojām cieš no sistemātiskiem represīviem pasākumiem, tostarp viņu patvaļīgas aizturēšanas, reidiem un mājokļu aplenkšanas, agresijas un patvaļīgiem naudas sodiem, ko dokumentējis gan Kubas Cilvēktiesību novērošanas centrs, gan Kubas Cilvēktiesību centrs; tā kā pēdējo triju mēnešu laikā organizācija „Sievietes baltā” ir piedzīvojušas vismaz 318 šādus represīvus pasākumus, no kuriem 60 notika jūnijā, 142 — jūlijā un 116 — augustā; tā kā Saharova balvas laureāts Guillermo Fariñas Hernández ir paziņojis, ka atbilstoši cilvēktiesību organizāciju iepriekš minētajai informācijai arī viņš vairākus gadus katru mēnesi ir piedzīvojis sistemātiskas represijas, ka viņa telefona zvani tiek uzraudzīti un ka, izejot no mājām, viņš tiek sistemātiski aizturēts tikai dažu simtu metru attālumā no tām, un ka septembrī vien viņš tika trīsreiz patvaļīgi aizturēts, un pēdējo reizi tas notika 2021. gada 8. septembrī;

J.  tā kā daudzām personām tika sarīkoti paātrināti tiesas procesi un piespriesti sodi par dažādiem noziegumu veidiem, tostarp terorismu, sabiedriskās kārtības traucējumiem, necieņu, kūdīšanu izdarīt noziegumus un epidēmijas izplatīšanu, nenodrošinot obligātas pienācīga procesa garantijas; tā kā vairāki arestētie tiek uzskatīti par ieslodzītajiem pārliecības dēļ;

K.  tā kā vairāk nekā 8000 cilvēku tiek turēti cietumā bez attiecināma nozieguma un 2500 personām ir piespriests piespiedu darbs viena un tā paša iemesla dēļ, visus apsūdzot par “sociālu kriminālnoziegumu izdarīšanas risku”, ko pilnībā pamato viņu “novērotā uzvedība, kas ir pretrunā sociālistiskas morāles normām” (Kubas kriminālkodeksa 72.–84. pants);

L.  tā kā 2017. gada 5. jūlijā Parlaments deva piekrišanu PDSN ar nosacījumu, ka Kubā tiks veikti skaidri uzlabojumi saistībā ar cilvēktiesībām un demokrātiju; tā kā Parlaments ir atkārtoti nosodījis cilvēktiesību pārkāpumus Kubā, uzsverot PDSN 1. panta 5. punkta, 2. panta c) apakšpunkta, 5., 22. un 43. panta pārkāpšanu; tā kā Kubā nav panākts konkrēts progress attiecībā uz nolīguma vispārējiem principiem un mērķiem uzlabot cilvēktiesību stāvokli un tā kā, gluži pretēji, Kubas režīms ir pastiprinājis represijas un darba tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp palielinājis politieslodzīto skaitu; tā kā PDSN nav izdevies sasniegt galveno mērķi — uzlabot pamatbrīvību ievērošanu Kubā;

M.  tā kā Kubas valsts turpina sistemātiski pārkāpt sava darbam medicīniskās misijās uz ārvalstīm norīkotā veselības aprūpes personāla darba un cilvēktiesības un tā kā ANO šādu rīcību uzskata par pielīdzināmu mūsdienu verdzībai;

N.  tā kā Parlaments savā 2021. gada 10. jūnija rezolūcijā atgādina Eiropas Ārējās darbības dienestam, ka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība politiskos dialogos un nolīguma sadarbības projektos ir svarīga daļa no PDSN un ka būtu nekavējoties jānovērš pilsoniskās sabiedrības izslēgšana no piekļuves sadarbībai paredzētajiem līdzekļiem un/vai līdzdalības nolīgumā, tajā pašā laikā atļaujot šādu līdzdalību un piekļuvi sadarbības līdzekļiem tikai uzņēmumiem, kuros valstij pieder daļas vai kuri atrodas tās kontrolē, kā tas notiek kopš nolīguma parakstīšanas;

O.  tā kā PDSN ietver t. s. cilvēktiesību klauzulu, kas ir būtisks ES starptautisko nolīgumu standartelements, kas ļauj apturēt PDSN darbību gadījumos, kad tiek pārkāpti noteikumi par cilvēktiesībām;

P.  tā kā OCDH ir oficiāli pieprasījusi piemērot jauno Eiropas Savienības sankciju režīmu tām fiziskajām personām un valsts institūcijām, kuras ir iesaistītas smagos cilvēktiesību pārkāpumos Kubā,

1.  visstingrākajā iespējamā veidā nosoda pret protestētājiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, neatkarīgajiem žurnālistiem, māksliniekiem, disidentiem un opozīcijas politiskajiem līderiem vērsto Kubas valdības galējo vardarbību un represijas kā atbildes reakciju uz 2021. gada 11. jūlija protestiem; pauž nožēlu par zaudētajām dzīvībām un izsaka līdzjūtību bojā gājušo radiniekiem;

2.  aicina Kubas iestādes pārtraukt represijas, atbrīvot visus politieslodzītos, pārliecības dēļ ieslodzītos un tos, kas tika patvaļīgi aizturēti tikai tāpēc, ka miermīlīgā veidā izmantoja savas tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību, un garantēt pienācīgu tiesas procesu; nosoda to, ka valdības reakcija uz šiem protestiem ietvēra t. s. melno berešu un civilpersonu grupu izmantošanu, kuras atsaucās uz prezidenta Migela Diasa-Kanela aicinājumu “aizstāvēt revolūciju”;

3.  pauž nožēlu par to, ka Kubas iestādes pēc 2021. gada 11. jūlija protestiem izmantoja aizturēšanu vilni, lai noteiktu kriminālatbildību par tās iedzīvotāju miermīlīgi paustajām likumīgajām prasībām pēc demokrātijas, atgūtu kontroli, atjaunotu baiļu kultūru iedzīvotāju vidū un apklusinātu dažus no valsts harismātiskākajiem oponentiem;

4.  prasa ievērot Saharova balvas laureātu, kas cieš no pastāvīgām represijām, cilvēktiesības un nosoda Hosē Daniela Ferrera patvaļīgo turēšanu apcietinājumā jau vairāk nekā divus mēnešus, kurš ir izolēts no savas ģimenes un kura atrašanās vieta nav zināma;

5.  uzsver galējo nepieciešamību Kubas iestādēm ieklausīties prasībās pēc pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, brīvības un demokrātijas un reaģēt uz tām, kā arī iesaistīties iekļaujošā nacionālā dialogā par valsts modernizācijas un demokratizācijas procesu nolūkā veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu tik ļoti nepieciešamās iekšējās ekonomiskās reformas, vienlaikus nodrošinot iedzīvotāju politisko, pilsonisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību ievērošanu un efektīvu reaģēšanu uz Covid-19 pandēmiju;

6.  pauž dziļas bažas par ANO Darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos konstatējumiem attiecībā uz patvaļīgu brīvības atņemšanu Kubā, kas liecina par sistemātisku patvaļīgas aizturēšanas problēmu, kā apstiprināts šīs darba grupas ziņojumos Nr. 12/2017, 55/2017, 64/2017, 59/2018, 66/2018, 63/2019 un 4/2020;

7.  nosoda to, ka Kubas iestādes neievēro cilvēktiesības un brīvības, kas nostiprinātas vispārējās cilvēktiesību konvencijās, jo īpaši pulcēšanās, preses un vārda brīvību gan tiešsaistē, gan bezsaistē, kā arī nosoda to īstenotās represijas pret jebkāda veida demokrātisku izpausmi un vietas trūkumu plurālistiskai politiskajai līdzdalībai; aicina ES publiski nosodīt to rīcību; pauž nožēlu par nesen pieņemto Dekrētlikumu Nr. 35 un Rezolūciju Nr. 105, kas paredz plašas likumīgas iespējas noteikt kriminālatbildību personām, kuras piedalās leģitīmos miermīlīgos protestos, šajā nolūkā kontrolējot telesakaru līdzekļus un tādējādi paverot ceļu jaunām represiju metodēm; aicina Kubas iestādes atjaunināt tiesisko regulējumu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un atcelt Dekrētlikumu Nr. 35 un jebkādus citus tiesību aktus, kas ierobežo šīs valsts pilsoņu pamatbrīvības;

8.  pauž bažas par nožēlojamo situāciju aizturēšanas jomā un tiesu iestāžu neatkarību garantējošu apstākļu pastāvīgo trūkumu; prasa, lai aizturētajiem tiktu nodrošināta taisnīgas tiesas prāvas pieejamība, iespējas saņemt neatkarīgu veselības stāvokļa novērtējumu un pienācīga pārtika un ūdens, lai viņiem tiktu atļauts piezvanīt un lai viņus būtu atļauts regulāri apmeklēt ģimenei, draugiem, žurnālistiem un diplomātiem; prasa veikt efektīvu kriminālizmeklēšanu un administratīvo izmeklēšanu, lai identificētu, sauktu pie atbildības un sodītu personas, kas atbildīgas par spīdzināšanu un sliktu izturēšanos;

9.  aicina Kubas iestādes ņemt vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas un ANO augstās cilvēktiesību komisāres ieteikumu iesaistīties konstruktīvā dialogā ar patiesu pilsonisko sabiedrību; aicina Kubu nekavējoties piešķirt atļauju iebraukt valstī ANO īpašajam referentam uzskatu un vārda brīvības jautājumos, ANO īpašajam referentam cilvēktiesību aizstāvju stāvokļa jautājumos un neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām, lai dokumentētu situāciju cilvēktiesību jomā un uzraudzītu un novērotu gaidāmās tiesas prāvas pret simtiem aktīvistu un parasto Kubas iedzīvotāju, kuri joprojām atrodas apcietinājumā; aicina ES novērot šīs tiesas prāvas un cietumā apmeklēt politieslodzītos;

10.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz PDSN, stāvoklis demokrātijas jomā Kubā nav uzlabojies un situācija cilvēktiesību jomā ir tikai pasliktinājusies vēl vairāk; uzsver, ka kopš šī nolīguma stāšanās spēkā Kuba sistemātiski pārkāpj tā pamatnoteikumus; pauž dziļu nožēlu par Kubas valdošā režīma apņēmības trūkumu un nevēlēšanos īstenot centienus, lai panāktu kaut minimālu progresu pārmaiņu virzienā vai pavērtu iespējas režīma reformēšanai;

11.  uzsver, ka pretēji tam, kas noteikts PDSN, Kubas un neatkarīgām Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām sistemātiski tiek liegta iespēja piedalīties cilvēktiesību dialogos starp Kubu un Eiropas Savienību plašākā PDSN cilvēktiesību dialoga ietvaros, piemēram, dialogā, kas notika 2021. gada 26. februārī; šajā sakarā atgādina, ka visiem dialogiem starp Eiropas Savienību un Kubas pilsonisko sabiedrību un finansējuma saņemšanas iespējām ir jābūt pieejamiem visām pilsoniskās sabiedrības organizācijām bez ierobežojuma;

12.  atgādina, ka tas stingri atbalsta visus cilvēktiesību aizstāvjus Kubā un viņu darbu; aicina ES delegāciju un dalībvalstu pārstāvniecības šajā valstī savās attiecībās ar Kubas iestādēm būtiski pastiprināt atbalstu patiesai un neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai un izmantot visus pieejamos instrumentus, lai atvieglotu cilvēktiesību aizstāvju darbu;

13.  uzskata, ka Kubas iestāžu nesenās represijas pret tās pilsoņiem papildina pastāvīgo un sistemātisko vēršanos pret pārliecības dēļ ieslodzītajiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, disidentiem, opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, māksliniekiem un žurnālistiem un ka tās visas ir uzskatāmas par PDSN papildu pārkāpumiem;

14.  atgādina, ka PDSN ietver cilvēktiesību klauzulu — ES starptautisko nolīgumu būtisku standartelementu —, kas ļauj apturēt nolīguma darbību cilvēktiesību noteikumu pārkāpšanas gadījumā; aicina Eiropas Savienību piemērot 85. panta 3.b punktu, lai sasauktu tūlītēju Apvienotās komitejas sanāksmi, ņemot vērā Kubas valdības izdarītos nolīguma pārkāpumus, kas ir uzskatāmi par “īpašas steidzamības gadījumu”;

15.  aicina Padomi pēc iespējas drīzāk izmantot ES Magņitska akta(6) noteikumus un pieņemt sankcijas pret tiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem Kubā;

16.  pauž dziļu nožēlu par Kubas iestāžu atteikumu atļaut Parlamenta delegācijām apmeklēt Kubu, neraugoties uz to, ka Parlaments ir sniedzis piekrišanu PDSN; aicina tās nekavējoties atļaut attiecīgajām delegācijām iebraukt valstī;

17.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Kubas Republikas valdībai un Kubas Nacionālās tautas varas asamblejai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO augstajai cilvēktiesību komisārei un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas dalībvalstu valdībām.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0292. (2) OV C 232, 16.6.2021., 17. lpp. (3) OV C 334, 19.9.2018., 235. lpp. (4) OV L 337 I, 13.12.2016., 3. lpp. (5) OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp. (6) Padomes 2020. gada 7. decembra Regula (ES) 2020/1998 par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem (OV L 410 I, 7.12.2020., 1. lpp.).