Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Afganistānu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

–  ņemot vērā ANO Drošības Padomes rezolūcijas Nr. 1368 (2001. gads), Nr. 1373 (2001. gads), Nr. 2210 (2015. gads), Nr. 2344 (2017. gads), Nr. 2513 (2020. gads) un Nr. 2593 (2021. gads),

–  ņemot vērā 2016. gada 2. oktobra ES un Afganistānas Kopējo turpmāko virzību migrācijas jautājumos,

–  ņemot vērā 2017. gada 18. februāra Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 24. jūlija kopīgo paziņojumu “Elementi ES stratēģijai attiecībā uz Afganistānu” (JOIN(2017)0031),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2021. gada 17. augusta deklarāciju par Afganistānu,

–  ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet 2021. gada 24. augustā teikto uzrunu ANO Cilvēktiesību padomes ārkārtas sesijā,

–  ņemot vērā G7 valstu vadītāju 2021. gada 24. augusta paziņojumu par Afganistānu,

–  ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes 2021. gada 31. augusta paziņojumu par stāvokli Afganistānā,

–  ņemot vērā ES, NATO un G7 kopīgās sanāksmes par Afganistānu rezultātus,

–  ņemot vērā talibu 2021. gada 7. septembra paziņojumu par Afganistānas pagaidu valdības izveidi,

–  ņemot vērā ANO starptautisko līdzekļu devēju konferenci par Afganistānu, kas notika Ženēvā 2021. gada 13. un 14. septembrī,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) Josep Borrell 2021. gada 3. septembra paziņojumu preses konferencē pēc ārlietu ministru neoficiālās sanāksmes (Gimnihas sanāksmes),

–  ņemot vērā to, ka 2021. gada 30. augustā tika pabeigta ASV bruņoto spēku izvešana no Afganistānas,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību, par bērniem un bruņotu konfliktu un par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Konvenciju par bēgļa statusu, kas parakstīta Ženēvā 1951. gada 28. jūlijā, un tās 1967. gada protokolu,

–  ņemot vērā 1951. gada ANO Bēgļu konvenciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā ANO Globālo paktu par drošu, sakārtotu un atbilstīgu migrāciju un ANO Globālo paktu par bēgļiem, kuru pieņēma pēc Ņujorkas Deklarācijas par bēgļiem un migrantiem, ko savukārt 2016. gada 19. septembrī vienbalsīgi pieņēma ANO Ģenerālā asambleja,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā talibu režīma valdīšanas laikā 20. gadsimta 90. gados Afganistāna bija nozīmīgākā patvēruma vieta un operatīvais štābs starptautiskām teroristu organizācijām, jo īpaši tīklam “Al Qaeda”, kas ir atbildīgs par daudziem barbariskiem pret civiliedzīvotājiem vērstiem teroristu uzbrukumiem Āzijā, Āfrikā, Austrālijā, Eiropā un Amerikā un par asiņaināko teroristu uzbrukumu cilvēces vēsturē — 2001. gada 11. septembra teroraktu Amerikas Savienotajās Valstīs, kurā bojā gāja gandrīz 3000 cilvēku no vairāk nekā 90 valstīm;

B.  tā kā sakarā ar barbarisko uzbrukumu Amerikas Savienotajām Valstīm pirms 20 gadiem tika pieņemta ANO Drošības padomes rezolūcija Nr. 1368 un 2001. gadā sākās ASV vadītā intervence Afganistānā, kuras rezultātā tika gāzts talibu režīms un sagrauta tīkla “Al Qaeda” un citu globālo džihādistu organizāciju struktūra, un novājināta to ietekme, bet tagad šis panāktais progress ir ļoti apdraudēts;

C.  tā kā pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem NATO atsaucās uz sava dibināšanas līguma 5. pantu, — tā ir vienīgā reize, kad NATO jebkad ir iedarbinājusi savu kolektīvo aizsardzību, vairāk nekā 40 valstīm piedaloties valsts drošības stiprināšanā un desmitiem citu valstu un organizāciju, tostarp Eiropas Savienībai, iesaistoties valsts stabilizēšanā saskaņā ar vēlāk pieņemtajām ANO rezolūcijām;

D.  tā kā NATO un sabiedroto valstu klātbūtne Afganistānā iz pastāvējusi kopš talibu režīma krišanas 2001. gadā; tā kā 2021. gada aprīlī — pēc trīs gadus ilgušām sarunām ar talibiem — ASV paziņoja par karaspēka izvešanu, kas tiks pabeigta līdz 2021. gada 11. septembrim; tā kā NATO un sabiedroto karaspēka izvešana tika pabeigta 2021. gada augustā;

E.  tā kā pēc tam talibi strauji ienāca valdības kontrolētajā teritorijā; tā kā Afganistānas armija un drošības spēki nespēja nodrošināt efektīvu aizsardzību un prezidents Ashraf Ghani aizbēga no valsts; tā kā talibi pilnībā pārņēma valsti savā kontrolē un atjaunoja Afganistānas Islāma Emirātu;

F.  tā kā 2021. gada augustā notika ASV vadīta evakuācija, izvedot vairāk nekā 110 000 cilvēku no Afganistānas, bez koordinācijas no starptautiskās sabiedrības puses; tā kā 2021. gada augustā divu nedēļu laikā Amerikas Savienotajām Valstīm un starptautiskajai sabiedrībai izdevās pa gaisa ceļiem nogādāt drošībā vairāk nekā 120 000 Afganistānas pilsoņu, kuriem draudēja briesmas, vietējos darbiniekus, kas strādāja diplomātiskajās misijās, un militāro kontingentu personālu, kas tur uzturējās, un ārvalstu pilsoņus; tā kā tiek lēsts, ka no150 līdz 170 tūkstošiem Afganistānas pilsoņu, kuri pēdējo divdesmit gadu laikā ir sadarbojušies ar starptautisko sabiedrību, tika atstāti un joprojām atrodas valstī un viņu dzīvība ir apdraudēta;

G.  tā kā talibi 2021. gada 7. septembrī paziņoja par pagaidu valdības izveidi, kuru vada “Taliban Vadības padomes” vadītājs Muhammad Hassan Akhund un kuras sastāvā nav iekļauta neviena sieviete, ne arī cilvēki, kas nepieder pie talibu vidū pazīstamām personībam; tā kā talibu pagaidu valdības sastāvā ir personas, kas ir atbildīgas par terora aktiem, to vidū bijušie ieslodzītie, personas, kurām piemēro ANO sankcijas, un persona, kuras vārds ir FIB meklētāko teroristu sarakstā; tā kā daudzi no talibu pagaidu valdības locekļiem ir tādas pases turētāji, ko izsniegusi Pakistāna; tā kā šī valsts īsteno smagu diskrimināciju attiecībā pret valsts etniskajām un reliģiskajām minoritātēm;

H.  tā kā talibu pagaidu valdības veidošanā tika lauzti talibu dotie solījumi par iekļaujošu valdību; tā kā tika likvidēta Sieviešu lietu ministrija; tā kā talibi neparedz pastāvīgu sieviešu līdzdalību vadošās lomās Afganistānā, vajā sievietes līderes, amatpersonas un aktīvistes un pielieto letālu spēku, lai izkliedētu sieviešu tiesības aizstāvošus protestus; tā kā ir pamats baidīties, ka tiks atcelts Likums par vardarbības pret sievietēm izskaušanu, kas paredz kriminālsodus par bērnu laulībām un piespiedu laulībām, vardarbību ģimenē un daudziem citiem pārkāpumiem pret sievietēm;

I.  tā kā talibu pagaidu valdība ir visā valstī aizliegusi protestus un ir sākusi represijas pret brīvajiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp žurnālistu aizturēšanu un uzbrukumus viņiem, un jaunu ierobežojumu noteikšanu plašsaziņas līdzekļu darbam; tā kā talibi ar propagandas palīdzību izplata naidu pret Rietumiem un ES;

J.  tā kā situācija cilvēktiesību jomā strauji pasliktinās; tā kā neaizsargātu un apdraudētu personu saraksts aptver lielāko daļu iedzīvotāju, to vidū sievietes, meitenes, LGBTI+ kopienu, etniskās un reliģiskās minoritātes, jo īpaši hazarejus, kuri ir šiīti, pilsoniskās sabiedrības locekļus, akadēmisko aprindu pārstāvjus, žurnālistus, juristus, tiesnešus, māksliniekus un Afganistānas iepriekšējās valdības politiķus un ierēdņus; tā kā vēsturiski bruņotu konfliktu laikā sievietes ir cietušas no dzimumbalstītas vardarbības un seksuālas vardarbības, ko izmanto kā kara ieroci;

K.  tā kā tiek ziņots, ka talibi ar vajāšanu, vardarbību un atriebības slepkavībām vēršas pret cilvēkiem; tā kā lielākajai daļai sieviešu ir liegta iespēja atgriezties darbā, augstskolās un skolās; tā kā valstī ir izcēlušies protesti, jo īpaši pret tikai vīriešu veidoto valdību un tās plāniem ierobežot sieviešu tiesības un izslēgt viņas no sabiedriskās dzīves, arī sporta aktivitātēm; tā kā talibi ir vardarbīgi apspieduši demonstrācijas un vietējo pretošanos, jo īpaši Pandžšīras ielejā;

L.  tā kā valstī izvēršas humanitārā katastrofa; tā kā būtiski trūkst pārtikas, ūdens un zāļu; tā kā humānā palīdzība ir vajadzīga 18,4 miljoniem Afganistānas iedzīvotāju, to skaitā 14 miljoniem cilvēku, kuriem jau nepietika pārtikas; tā kā Komisija ir paziņojusi par humānās palīdzības palielināšanu līdz vairāk nekā 200 miljoniem EUR — tiem, kas atrodas valstī, un tiem, kas no tās bēg;

M.  tā kā krīze Afganistānā vispirms un galvenokārt ir traģēdija Afganistānas tautai, bet tā apdraud arī pašas ES drošību; tā kā ES būtu jāizdara nepieciešamie secinājumi no šīs kolektīvās neveiksmes un jāsagatavojas tās sekām mūsu drošībai, tostarp iespējamam terorisma draudu pieaugumam; tā kā talibu varas pārņemšanas rezultātā džihādisti visā pasaulē sajūtas iedrošināti;

N.  tā kā jau gadiem ilgi Afganistānas iedzīvotāji bēg no savas valsts un meklē patvērumu vispirms jau kaimiņvalstīs, bet arī Eiropā; tā kā varētu pieaugt to migrantu skaits, kuri no Afganistānas dodas uz Eiropu;

O.  tā kā Komisija nav nedz koordinējusi evakuācijas pasākumus, kas aptvertu Eiropas pilsoņus un Afganistānas pilsoņus, kuri strādā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu labā, nedz arī spējusi izveidot patiesus Eiropas aviopārvadājumus; tā kā ES pilsoņu un briesmām pakļauto Afganistānas iedzīvotāju, kuri vēlas aizbēgt, evakuācija vēl nav beigusies un tai ir vajadzīga vienotība ES un tās dalībvalstu starpā, tostarp sakaru kanāls ar talibiem;

P.  tā kā saziņa ar talibiem nekādā gadījumā nedrīkstētu novest pie tā, ka tiktu atceltas pret talibu grupējuma locekļiem spēkā esošās sankcijas;

Q.  tā kā Kabulas lidosta pa daļai atkal darbojas, bet Afganistānas sauszemes robežas tiek stingri apsargātas, ar talibu uzraudzītiem kontrolpunktiem; tā kā valstī ir palikuši miljoniem Afganistānas iedzīvotāju, kuriem nav iespējams doties projām;

R.  tā kā šī valsts joprojām ir ārkārtīgi nedroša; tā kā organizācijas “Islāma valsts” reģionālais grupējums “ISIS-K” paziņoja, ka tas ir atbildīgs par 2021. gada 26. augustā notikušajiem sprādzieniem lidostā, kuros gāja bojā aptuveni 170 cilvēku;

S.  tā kā talibi saskaras ar iekšēju šķelšanos un opozīciju no citu ekstrēmistisko un radikālo grupējumu puses, kuri atrodas Afganistānā; tā kā režīmam tagad ir arī piekļuve militārajam aprīkojumam, ko pametuši Afganistānas un sabiedroto spēki; tā kā šie ieroči varētu viegli nokļūt citu starptautiski atzītu teroristu grupējumu — piemēram, “Islāma valsts”, Al Qaeda un ar tiem saistītu grupējumu — rokās;

T.  tā kā Afganistāna ir viena no valstīm, kas ir visvairāk atkarīga no palīdzības, proti, aptuveni vairāk nekā 18  miljoniem cilvēku (jeb pusei šīs valsts iedzīvotāju) palīdzība ir vajadzīga visu laiku, bet vienai trešdaļai iedzīvotāju reizēm trūkst pārtikas; tā kā tikai 2021. gadā vien valsts iekšienē ir tikuši pārvietoti aptuveni 600 000 Afganistānas iedzīvotāju, no kuriem 80 % ir sievietes un bērni; tā kā kopsummā tiek lēsts, ka Afganistānā iekšzemē ir tikuši pārvietoti 5 miljoni Afganistānas iedzīvotāju un saskaņā ar aplēsēm kaimiņvalstīs jau dzīvo 2,2 miljoni Afganistānas bēgļu; tā kā humānās palīdzības izsniegšanu būtiski kavē talibu kontrole;

U.  tā kā 2021. gadā no Irānas un Pakistānas jau ir atgriezušies 760 000 Afganistānas iedzīvotāju, kas ir apgrūtinājis pastāvošo pakalpojumu sniegšanas kapacitāti un radījis bažas par viņu reintegrāciju un dzīves apstākļiem; tā kā Komisija ir paziņojusi par humānās palīdzības palielināšanu līdz vairāk nekā 200 miljoniem EUR — tiem, kas atrodas valstī, un tiem, kas no tās bēg;

V.  tā kā Afganistānā kopš 2001. gada ir panākts ievērojams progress sieviešu un meiteņu tiesību jomā, cita starpā attiecībā uz piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei un līdzdalību pilsoniskajā un politiskajā dzīvē; tā kā šie uzlabojumi neapšaubāmi ir visveiksmīgākie sasniegumi valsts nesenajā attīstībā; tā kā tagad, talibiem pārņemot Afganistānu, šis daļējais progress ir nopietni apdraudēts;

W.  tā kā talibi cenšas panākt starptautisku atzīšanu, leģitimitāti un atbalstu un tāpēc ir publiski paziņojuši, ka atļaus brīvību sievietēm tiktāl, ciktāl to pieļauj islāma likumi, taču pieaug ziņojumi par ierobežojumiem, kas tiek ieviesti viscaur Afganistānā, un par uzbrukumiem sievietēm, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, mediju darbiniekiem un ierēdņiem; tā kā ir saņemti ziņojumi par to, ka talibi izseko tos, kas strādāja iepriekšējās iekārtas labā, un pēc tam atriebjoties šos cilvēkus nogalina;

X.  tā kā vairāk nekā 75 % Afganistānas valsts budžeta un vairāk nekā 95 % tās militārā budžeta finansēja starptautiskā sabiedrība;

Y.  tā kā nesenais Covid-19 pandēmijas uzliesmojums valstī, vakcīnu un medicīnisko materiālu trūkums, sausums un gaidāmā ziema ir apstākļi, kas, visticamāk, vēl vairāk saasinās pašreizējo sociālekonomisko un humanitāro krīzi; tā kā šajā loģistikas un drošības situācijā vēl papildu šķēršļus rada Covid-19 pandēmija,

1.  pauž nožēlu par talibu īstenoto vardarbīgo Afganistānas pārņemšanu un atsakās atzīt to pašreizējo valdību; pauž nopietnas bažas par Afganistānas nākotni tagad, kad talibi ir pārņēmusi šo valsti un piemēro radikālus šariata likumus, atņemot Afganistānas tautai pamattiesības un brīvības, ko tā ir baudījusi pēdējo 20 gadu laikā; pauž visdziļāko līdzjūtību un atbalstu notiekošo pārkāpumu un terora aktu upuriem un viņu ģimenēm;

2.  izsaka visdziļāko līdzjūtību visu to kareivju un civiliedzīvotāju tuviniekiem un draugiem, kuri pēdējo 20 gadu laikā ir gājuši bojā Afganistānā;

3.  pauž dziļu un patiesu solidaritāti ar Afganistānas iedzīvotājiem, kas ir aizbēguši no valsts, un Afganistānas iedzīvotājiem, kas tajā paliek; atkārtoti uzsver, ka šī pirmām kārtam ir humanitāra un cilvēktiesību krīze un tajā prioritāte vienmēr jāpiešķir Afganistānas iedzīvotāju drošībai un tiesībām;

4.  pauž dziļas bažas par pieaugošo humanitāro, ekonomisko un migrācijas krīzi Afganistānā; uzskata, ka drošai, miermīlīgai un demokrātiskai Afganistānas nākotnei ir vajadzīgs iekļaujošs politisks noregulējums, kas panākts sarunu ceļā; atkārtoti uzsver savu pastāvīgo apņemšanos nodrošināt Afganistānas valstspiederīgo vadītu un Afganistānas valstspiederīgo īstenotu miera procesu un pēckonflikta atjaunošanu kā vienīgo uzticamo ceļu uz iekļaujošu ilgtermiņa mieru, drošību un attīstību;

5.  pauž nožēlu par to, ka politiskais process un militārā plānošana, kas noveda pie ASV karaspēka izvešanas no Afganistānas, tika īstenoti vienpusēji un bez pietiekamas koordinācijas ar NATO sabiedrotajiem; pauž nožēlu par to, ka glābšanas operācijas laikā Kabulā nenotika nekāda sadarbība vai koordinācija starp ES dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz saziņu ar ASV, kā rezultātā lielākā daļa vēstniecību tika negaidīti pārsteigtas, talibu spēkiem pārņemot varu Kabulā; uzskata, ka lielāka koordinācija būtu varējusi palīdzēt izvairīties no haosa un izmisuma un būtu radījusi efektīvākas procedūras, ar kurām nodrošināt, ka tie, kas bija tiesīgi uz glābšanu, pametot valsti, būtu varējuši nokļūt lidostā sakārtotākā un paredzamākā veidā;

6.  pauž nožēlu par saziņas trūkumu starp ASV un Eiropas valstīm un aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju kritiski izvērtēt procesu un līdz šā gada beigām iesniegt šo novērtējumu Eiropas Parlamentam;

7.  pauž pateicību par visu to dienestā esošo vīriešu un sieviešu, humanitārās palīdzības sniedzēju un attīstības jomas personāla, diplomātu un vietējo darbinieku drosmi, kuri strādāja Afganistānā un pa daļai joprojām turpina tur strādāt; uzteic ievērojamo uzupurēšanos, kas pēdējo divdesmit gadu laikā veltīta tam, lai Afganistāna kļūtu mierīgāka un drošāka;

8.  pauž dziļu vilšanos par to, cik strauji (tikai 10 dienu laikā no pirmās provinces galvaspilsētas ieņemšanas līdz talibu ieiešanai Kabulā) sabruka Afganistānas valsts struktūras, kuras nespēja vai nevēlējās turēties pretī talibu ofensīvai; pauž vilšanos par prezidenta Ashraf Ghani vadības neveiksmēm un viņa lēmumu bēgt no Afganistānas; pieprasa izmeklēt apgalvojumus par to, ka prezidents A. Ghani un citi politiskās elites dalībnieki varētu būt piesavinājušies līdzekļus no Afganistānas budžeta;

Aicinājums izbeigt vardarbību

9.  ir satriekts par iespējamiem pārkāpumiem, tostarp par civiliedzīvotāju un Afganistānas nacionālo drošības spēku locekļu sodīšanu ar nāvi, nepilngadīgo kareivju vervēšana dienestam armijā un miermīlīgu protestu un pretēju viedokļu paušanas apspiešanu, cilvēktiesību iegrožošanu, jo īpaši mērķtiecīgi vēršoties pret sievietēm un meitenēm, cilvēktiesību aizstāvjiem, LGBTI+, reliģiskajām un etniskajām minoritātēm, žurnālistiem, rakstniekiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un māksliniekiem; mudina talibus nekavējoties izbeigt šo praksi un jo īpaši aizsargāt Afganistānas sieviešu tiesības cita starpā uz izglītību, darbu, sportu, brīvu pārvietošanos, pulcēšanās un biedrošanās brīvību;

10.  uzsver, ka ir nepieciešams dokumentēt, pārredzami un ātri izmeklēt ziņojumus par visiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem un aizskārumiem un saukt vainīgos pie atbildības; atbalsta ES globālā cilvēktiesību sankciju režīma (ES Magņitska akta) piemērošanu šajā saistībā; sagaida, ka dalībvalstis nodrošinās rezolūcijas pieņemšanu par to, lai gaidāmajā 48. kārtējā ANO Cilvēktiesību padomes sesijā prioritārā kārtā izveidotu faktu konstatēšanas misiju Afganistānā ar iedarbīgām pilnvarām;

11.  aicina EĀDD un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek pieņemta ANO Drošības padomes rezolūcija par ANO misijas Afganistānā (UNAMA) atjaunošanu, kuras termiņš beidzas 2021. gada 17. septembrī;

Uzlabot evakuācijas pasākumu koordināciju

12.  aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties, lai palīdzētu turpināt ES pilsoņu un Afganistānas iedzīvotāju, kuriem draud briesmas, evakuāciju, jo īpaši izmantojot pieejamus drošus koridorus; atgādina, ka ES sagaida no talibiem, lai tie palīdzētu to izdarīt; šajā sakarībā atkārtoti uzsver nepieciešamību koncentrēt uzmanību uz tām sieviešu grupām, attiecībā uz kurām pastāv sevišķi apdraudējumi, tostarp visām sievietēm un meitenēm, cilvēktiesību aizstāvjiem, LGBTI+, reliģiskām un etniskām minoritātēm, žurnālistiem, rakstniekiem, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, vietējiem darbiniekiem, māksliniekiem un citiem;

13.  aicina Komisiju un EĀDD, koordinējot to ar dalībvalstīm, izstrādāt un īstenot pastāvošās un turpmākās aizsardzības shēmas un noteikt paredzētos aizsardzības pasākumus, ņemot vērā nākotnē iespējamās ārkārtas situācijas, kurās šādi pasākumi būtu nepieciešami; uzskata, ka vietējo darbinieku kategorijā būtu jāiekļauj visi darbinieki, kuri ir strādājuši Eiropas Savienībai vai ES finansētiem projektiem;

Pastāvīgs atbalsts sievietēm un meitenēm Afganistānā

14.  pauž solidaritāti ar sievietēm un cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri visā Afganistānā protestē pret to, ka talibi ir pārņēmuši valsti, un kuri vēlas dzīvot brīvā, stabilā, miermīlīgā un daudzveidīgā sabiedrībā;

15.  pauž dziļu nožēlu par to, ka 20 gados gūtie panākumi sieviešu un meiteņu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā tagad ir nopietni apdraudēti; atkārtoti pauž nostāju, ka šie sasniegumi ir rūpīgi jāaizsargā un jāuzrauga; uzsver, ka tiesībām uz izglītību un nodarbinātību, brīvībai no dzimumbalstītas vardarbības, pamattiesību aizsardzībai, piekļuvei veselības aprūpei un pilnīgai līdzdalībai lēmumu pieņemšanā vietējā un valsts politiskajā, sabiedriskajā un pilsoniskajā dzīvē ir jābūt starptautiskās sabiedrības galvenajām prasībām dialogā ar talibiem;

16.  uzsver, ka ir jānodrošina, lai sievietes un jaunieši, kas pametuši Afganistānu, varētu turpināt izglītību citās valstīs; mudina izstrādāt inovatīvus veidus, kā turpināt pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu Afganistānas sievietēm un jauniešiem, jo īpaši nodrošinot stipendijas studijām Eiropas skolās un universitātēs;

Dziļas bažas par de facto talibu valdību

17.  pauž nopietnas bažas par pagaidu valdību, ko veido tikai vīrieši un kuras sastāvā ir 33 mullas, no kuriem daudziem tiek piemērotas ASV un ANO noteiktas sankcijas un daudzi tiek meklēti par teroristiskām darbībām; ar lielām bažām atzīmē, ka par iekšlietu ministru ir iecelts Sirajuddin Haqqani, kura saistība ar teroristu darbībām ir plaši dokumentēta, un ka de facto talibu valdības sastāvā ir vairākas personas, pret kurām noteiktas ANO sankcijas;

18.  aicina izveidot reprezentatīvu un vēlētu valdību, kurā var jēgpilni piedalīties sievietes un minoritāšu grupas; atgādina, ka Afganistānas ilgtermiņa attīstība būs atkarīga no pārskatatbildības, labas pārvaldības, ilgtspējīgas cilvēka drošības garantēšanas, tostarp nabadzības samazināšanas un darbvietu radīšanas, piekļuves sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, izglītības un pamatbrīvību un cilvēktiesību aizsardzības;

19.  uzsver savu ilgtermiņa atbalstu ticamām, brīvām, taisnīgām un pārredzamām vēlēšanām saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un pauž atbalstu vēlēšanu novērošanai valstī;

Operatīvā sadarbība ir nepieciešama, bet de facto valdība nav oficiāli atzīta

20.  atzīst, ka ir vajadzīga operatīva sadarbība ar jauno de facto talibu valdību loģistikas, operatīvos un humanitāros jautājumos, lai sniegtu humāno palīdzību civiliedzīvotājiem, kam tā nepieciešama, un darītu iespējamu drošu pārvietošanos ārvalstniekiem un Afganistānas pilsoņiem, kuri vēlas pamest valsti; norāda, ka šajā posmā šiem kontaktiem būtu stingri jāaprobežojas tikai ar attiecīgajiem uzdevumiem; uzsver, ka nav izpildīti nosacījumi, lai politiski atzītu de facto talibu valdītājus, kuri ar militāriem līdzekļiem ir pārņēmuši varu un pašlaik iznīcina pēdējo 20 gadu sasniegumus;

21.  atgādina, ka Eiropas Savienībai izšķirošs lakmusa tests jebkāda veida attiecībās ar talibiem būs pēdējo 20 gadu sasniegumu saglabāšana, jo īpaši sieviešu tiesību un meiteņu izglītības jomā, un centieni nodrošināt, ka Afganistāna nekļūst par drošības zonu džihādistiem un citiem teroristu grupējumiem, kas uzsāk vai vada teroristu uzbrukumus no tās teritorijas; atgādina, ka starptautiskā sabiedrība savu viedokli par talibiem veidos, pamatojoties uz viņu rīcību uz vietas nevis publiskajiem paziņojumiem;

22.  mudina Komisiju ātri sākt izmeklēšanu saskaņā ar VPS regulas(2) 19. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lai apturētu tirdzniecības preferences, kas Afganistānai ir paredzētas saskaņā ar shēmu “Viss, izņemot ieročus”;

23.  norāda, ka ir svarīgi atjaunot ES klātbūtni uz vietas, kad to ļauj drošības un politiskie apstākļi;

24.  prasa, kad apstākļi to ļauj, organizēt ES iestāžu misiju Kabulā, lai tās dalībnieki varētu iepazīties ar humanitāro, migrācijas, ekonomisko un drošības situāciju un sieviešu un minoritāšu tiesību stāvokli Afganistānā;

Nodrošināt, lai Afganistāna nekļūtu par jaunu teroristisko organizāciju balstu

25.  pauž visstingrāko nosodījumu nāvējošajiem teroristu uzbrukumiem, ko 2021. gada 26. augustā pie Kabulas starptautiskās lidostas Abbey vārtiem un Baron Hotel veica ISIS-K un kuros dzīvību zaudēja vairāk nekā 170 cilvēki, tostarp 13 ASV militārpersonas, bet vairāk nekā 200 cilvēki guva ievainojumus;

26.  uzstāj, ka talibiem un Afganistānas Islāma Republikas valdībai ir jāpilda savas saistības terorisma apkarošanas jomā, tostarp jānovērš tas, ka tīkls "Al Qaeda", Da'esh vai citi teroristu grupējumi un personas izmanto Afganistānas teritoriju, lai apdraudētu vai pārkāptu kādas citas valsts drošību, liedzot uzturēšanās iespējas šādu grupējumu dalībniekiem un neļaujot viņiem veikt vervēšanu, apmācīšanu vai līdzekļu vākšanu; brīdina, ka šādu grupējumu neapspiešanas sekas būs starptautiskas sankcijas un talibu izolācija;

27.  mudina dalībvalstis saglabāt un apmainīties ar izlūkdatiem, kas iegūti, uzturoties Afganistānā militāros un tiesībaizsardzības nolūkos, īpašu uzmanību pievēršot biometriskajiem datiem, kas ir būtiski, lai palīdzētu dalībvalstīm un trešām valstīm identificēt visus ārvalstu kaujiniekus, kuri atgriežas; uzsver to, ka terorisma finansēšanas avotu apkarošanai ir svarīga nozīme, lai radītu drošību veicinošu vidi Afganistānā; mudina visus attiecīgos partnerus pastiprināt centienus, lai iznīcinātu visus teroristu finansēšanas tīklus; uzsver, ka attiecībā uz tūlītējiem terorisma draudiem Afganistānā, kas radušies sakarā ar talibu veikto pārņemšanu, ir būtiska uzmanība jāvelta ES Stratēģiskajā kompasā, kurā tiks izklāstīti militārie apdraudējumi, ar kuriem ES saskaras, un tās mērķi turpmākajiem gadiem; mudina Eiropas izlūkdienestus palielināt apmaiņu ar regulāri atjauninātām draudu analīzēm, lai uzlabotu apmaiņu ar izlūkdatiem un iestāžu sadarbību;

28.  atgādina, ka opija ražošana un tirdzniecība ir nozīmīgs talibu ienākumu avots un ietekme šajā jomā sniedzas tālu aiz Afganistānas robežām; pauž bažas par draudošo risku, ka nestabilitāte valstī palielinās nelegālo narkotiku tirdzniecību, kā arī ieroču plūsmu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu;

29.  aicina veikt rūpīgu reģistrāciju un drošības pārbaudes attiecībā uz tiem, kas tiek evakuēti no reģiona, un uzlabot informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, ASV un Eiropolu, lai novērstu iespējamu drošības apdraudējumu, ko rada terorisms un organizētā noziedzība;

30.  nosoda neatgriezenisko kaitējumu kultūras objektiem, ko ir nodarījuši talibi un ar tiem saistītie grupējumi, un joprojām brīdina, ka nestabilitāte palielinās kultūras mantojuma izzagšanas un starptautiskās kontrabandas apmērus, un ka teroristu organizācijas var šos avotus izmantot savas darbības paplašināšanai šajā reģionā; mudina Eiropā veikt Afganistānas kultūras artefaktu digitalizāciju, lai veicinātu kontrabandas preču atklāšanu, un prasa ieviest visaptverošu pagaidu aizliegumu kultūras priekšmetu importam no Afganistānas, lai talibiem un ar tiem saistītajiem grupējumiem liegtu iespēju gūt labumu no kultūras mantojuma kontrabandas;

Humānās palīdzības turpmāka palielināšana

31.  atzinīgi vērtē darbu, ko veic starptautiskās organizācijas un vietējās un starptautiskās nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras, neraugoties uz drošības riskiem, sniedz pakalpojumus, palīdzību un atspaidu Afganistānas iedzīvotājiem; aicina talibus nodrošināt vietējo un starptautisko pilsoniskās sabiedrības organizāciju, NVO un humānās palīdzības organizāciju, tostarp to sieviešu personāla, drošību, kas ir būtiska, lai sniegtu kritiski svarīgus pakalpojumus Afganistānas sievietēm un meitenēm; uzsver, ka šīm humānās palīdzības darbiniecēm ir jāspēj strādāt brīvi un bez bailēm no atriebības;

32.  prasa palielināt humāno palīdzību un to koordinēt ar ANO aģentūrām un NVO, kā arī izveidot humanitāros koridorus pārtikas palīdzības, ūdens, sanitārijas un medikamentu nodrošināšanai; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu palielināt humāno palīdzību Afganistānai no vairāk nekā 50 miljoniem EUR līdz vairāk nekā 200 miljoniem EUR; atzinīgi vērtē starptautiskās sabiedrības nesen pausto apņemšanos piešķirt 1 miljardu EUR Afganistānas iedzīvotājiem un aicina Komisiju vadīt aizstāvības centienus, lai nodrošinātu, ka humānās palīdzības vajadzības tiek pilnībā apmierinātas;

33.  atkārtoti norāda, ka saistībā ar humāno palīdzību par prioritāti jānosaka Afganistānas sieviešu un meiteņu, jo īpaši pārvietoto personu, neatliekamās vajadzības; uzsver, ka ir būtiski mazināt neaizsargātību no dzimumbalstītas vardarbības, un nodrošināt piekļuvi veselības aprūpei un higiēnas pamatprecēm;

34.  uzstāj, ka ir jāturpina tiešs ES atbalsts Afganistānas politiķiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, kas apņēmušies iestāties par cilvēktiesībām un pamatvērtībām — daudzi no viņiem pašlaik atrodas trimdā —, lai viņi varētu turpināt darbu pie tā, lai saglabātu pēdējo 20 gadu sasniegumus un īstenotu reformas Afganistānā;

35.  uzsver, ka Eiropas finansiālais atbalsts ar iestāžu starpniecību ir atkarīgs no tā, vai tiks saglabāti un ņemti par pamatu turpmākajam pēdējo 20 gadu laikā panāktie sasniegumi, jo īpaši sieviešu un meiteņu tiesības; uzstāj, ka talibiem ir uzskatāmi jāparāda, ka tie respektē šos sasniegumus, un jāapņemas tos saglabāt, ko līdz šim tie nav izdarījuši; uzsver, ka ES būtu jānodrošina, ka humānā palīdzība Afganistānas civiliedzīvotājiem tiek sniegta ar attiecīgo starptautisko organizāciju un NVO starpniecību, un būtu jāuzstāj, ka talibiem ir pienākums nodrošināt drošu un netraucētu piekļuvi vietējām un starptautiskām NVO; uzsver, ka talibi nedrīkst kavēt humānās palīdzības piegādi un izdalīšanu tiem, kam tā ir vajadzīga;

36.  aicina Komisiju izvērtēt visus valstī pašlaik īstenotos attīstības projektus, lai mēģinātu noteikt, kurus no tiem joprojām var turpināt ar vietējiem partneriem vai NVO un starptautiskām organizācijām bez talibu režīma iejaukšanās, iesaistot sievietes, sniedzot drošības garantijas attīstības palīdzības darbiniekiem un nodrošinot efektīvus aizsardzības pasākumus pret korupciju;

ES ir jāizstrādā risinājumi iespējamai migrācijas un bēgļu krīzei

37.  uzsver Afganistānas iedzīvotāju pamattiesības meklēt drošību; mudina veikt visus pasākumus, lai ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) aizgādībā atsāktu koordinētu evakuāciju no valsts, jo īpaši, izveidojot drošus koridorus un no jauna uz pastāvīgu darbību atverot Kabulas starptautisko lidostu un Afganistānas sauszemes robežas; prasa sniegt īpašu atbalstu sievietēm, meitenēm un apdraudētām personām, kas vēlas atstāt valsti, lai nodrošinātu drošus maršrutus;

38.  uzsver, ka lielākā daļa Afganistānas bēgļu vispirms un galvenokārt meklēs aizsardzību kaimiņvalstīs un ka tādēļ ES būtu jāplāno sniegt papildu atbalstu Afganistānas kaimiņvalstīm, kas uzņem bēgļus, — vēlams ar ANO un tās aģentūru, kā arī vietējo starptautisko organizāciju starpniecību;

39.  atgādina, ka finansiāls, loģistikas un spēju veidošanas atbalsts Afganistānas bēgļu un migrantu uzņemšanai kaimiņvalstīs neaizvieto pilnvērtīgu Eiropas patvēruma un migrācijas politiku; uzskata, ka ES ir steidzami jānoslēdz un jāīsteno tās jaunais Migrācijas un patvēruma pakts, lai varētu efektīvāk un humānāk rīkoties attiecībā uz migrācijas plūsmām;

40.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt saskaņotus Eiropas centienus un īstenot humānu patvēruma politiku, ar ko ES uzņemtos morālo atbildību par bēgļu uzņemšanu un integrāciju, pilnībā ievērojot Ženēvas 1951. gada konvenciju; atzinīgi vērtē plānotā Pārmitināšanas foruma rīkošanu septembrī; uzsver, ka ES politikā prioritārā kārtā būtu jāiekļauj pārmitināšanas paplašināšana, attiecinot to arī uz tiem, kuri ir visvairāk apdraudēti un visneaizsargātākie, kā arī turpmāki papildu kanāli, piemēram, humanitārās vīzas un īpaša vīzu programma Afganistānas sievietēm, kas meklē aizsardzību no talibu režīma; mudina dalībvalstis atkārtoti izvērtēt pašreizējos un nesenos patvēruma pieteikumus, arī noraidītos pieteikumus, ņemot vērā nesenos notikumus; uzsver, ka nekādā gadījumā nedrīkst veikt piespiedu atgriešanu Afganistānā;

41.  aicina Padomi izmantot pieejamos instrumentus, piemēram, Pagaidu aizsardzības direktīvu(3) un civilās aizsardzības mehānismu, lai maksimāli palielinātu centienus visā ES nodrošināt uzlabotu koordināciju starp dalībvalstīm un tūlītēju piekļuvi aizsardzībai; vēlreiz aicina Komisiju publicēt tiesību akta priekšlikumu par humanitārajām vīzām un aicina vienlīdzīgi sadalīt atbildību starp dalībvalstīm;

42.  aicina uzlabot sadarbību un atbalstu trešām valstīm, lai palīdzētu tām apkarot noziedzīgos tīklus, kas nodarbojas ar migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību; aicina Eiropolu analizēt noziedzības risku un ciešāk sadarboties ar trešām valstīm plašākā Afganistānas notikumu kontekstā;

43.  aicina Komisiju ņemt vērā šo rezolūciju instrumenta NDICI – "Eiropa pasaulē" plānošanā un attiecīgo daudzgadu indikatīvo programmu sagatavošanā;

Nepieciešams palielināt sadarbību ar Afganistānas tuvumā esošajām reģiona valstīm, vienlaikus ievērojot pamata cilvēktiesības un tiesiskumu

44.  atzīst, ka pašreizējā situācija Afganistānā neveicina reģiona stabilitāti; uzsver, ka Rietumu aiziešana no Afganistānas ir radījusi tukšumu, kas nestabilitāti tikai palielina; uzsver, ka tagad lielāka atbildība par situāciju Afganistānā gulstas uz kaimiņvalstīm un reģionālajām lielvarām, kurām ir jānovērš jebkāda nestabilitātes izplatīšanās ārpus valsts robežām; atkārtoti apstiprina, ka ES šajā sakarā ir jāstiprina sadarbība ar Vidusāzijas valstīm, jo īpaši ar Uzbekistānu, ar kuru ES pašlaik risina sarunas par padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu, kā arī ar Tadžikistānu; uzsver, ka šī sadarbība nedrīkstētu apdraudēt ES pamatvērtību un tiesiskuma aizsardzību;

45.  pauž savas bažas par lielam riskam pakļauto Afganistānas valstspiederīgo un to personu drošību, kuras dodas uz kaimiņvalstīm, jo īpaši uz Pakistānu, šķērsojot sauszemes robežas; pauž nožēlu par to, ka starptautiskā sabiedrība šajā jautājumā savu rīcību nesaskaņo, un mudina dalībvalstis izmantot visas iespējamās diplomātiskās sviras un instrumentus, ar kuriem nodrošina piekļuvi sauszemes robežām, drošu tranzītu un piekļuvi diplomātiskajiem objektiem; šajā sakarībā uzsver kaimiņvalstīs esošo ES delegāciju izšķiroši svarīgo koordinācijas lomu praktiska atbalsta sniegšanā;

46.  atgādina, ka daudzus gadus Pakistāna ir nodrošinājusi drošas patvēruma vietas talibu grupējuma locekļiem, kā arī palīdzību to drošības spēkiem; uzdod Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) informēt Pakistānas vadību par to, ka tā ir atbildīga par drošību un stabilitāti Afganistānā un ka tai ir jāizmanto sava ietekme uz talibiem nolūkā sasniegt minētos mērķus, un apsvērt, vai nav pamata nekavējoties pārskatīt Pakistānas atbilstību VPS+ statusam un priekšrocības, kas no tā izriet, ņemot vērā pašreizējos notikumus;

47.  aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties sniegt Afganistānai un tās kaimiņvalstīm atbalstu spēju veidošanai patvēruma jomā, izmantojot Eiropas Patvēruma atbalsta organizācijas palīdzību, un humāno palīdzību visneaizsargātākajiem, lai stabilizētu reģionu un novērstu vēl vienu migrācijas krīzi;

48.  aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties palielināt atbalstu Afganistānas kaimiņvalstīm, kuras uzņem daudz migrantu un bēgļu, lai cilvēkiem, kuriem nepieciešama aizsardzība, tiktu nodrošināta droša uzņemšana un ilgtspējīgi dzīves apstākļi;

Trauksmes zvans Eiropas Savienībai: nepieciešamās reformas

49.  apzinās, ka ASV un starptautisko spēku izvešana no Afganistānas liecina par Rietumu ārpolitikas un drošības politikas un stratēģijas kolektīvu neveiksmi, kurai iespējamas negatīvas sekas ilgtermiņā; uzskata, ka īstermiņā tas kaitēs Rietumu uzticamībai, radīs uzticības krīzi un šī pieredze būs nopietni jāanalizē, lai gūtu turpmākas atziņas, jo īpaši attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par militārās intervences būtību un pilnvarām;

50.  pauž dziļu sarūgtinājumu un bažas par to, cik neefektīvas visā 20 gadus ilgajā laikposmā ir bijušas ASV, NATO, EĀDD un Eiropas Savienības iestādes kopumā kā viens veselums, — to starpā arī šis Parlaments, — uzturot un finansējot demokrātiskas valdības “fasādi”, kura patiesībā ir korumpēta un tautai sveša, kā arī bruņotos spēkus, kas ir izrādījušies neefektīvi; pauž bažas par to, ka mūsu kolektīvā neveiksme Afganistānā nozīmē stratēģiskas priekšrocības lielvarām, kas nav nedz Rietumvalstis, nedz kaimiņvalstis: Pakistānai, arī Ķīnai un — mazākā mērā — Krievijai, lai gan tās nav sniegušas būtisku atbalstu Afganistānai un nav bijušas iesaistītas tās attīstībā; atgādina, ka Afganistānas iestādes bija iesaistītas politiskās cīņās un sistēmiskajā korupcijā un nespēja novērst vājas pārvaldības problēmu;

51.  uzsver labas pārvaldības, tiesiskuma un korupcijas apkarošanas nozīmi, jo Afganistānā šajā sakarībā pietiekams progress, apkarojot terorismu šajā valstī, panākts nav; uzskata — lai sekmīgi nodrošinātu valsts veidošanu un ES starptautiskās cilvēktiesību programmas īstenošanu, ES ir jāīsteno integrēta pieeja attiecībā uz ārpolitiku, humanitārās palīdzības, attīstības, cilvēktiesību, drošības, dzimumu līdztiesības un tirdzniecības politikas jomām; mudina Padomi, EĀDD un Komisiju pēc iespējas drīzāk sagatavot un iesniegt Parlamentam visaptverošu, uz pieredzi balstītu stratēģiju attiecībā uz Afganistānu un apkārtējā reģiona valstīm;

52.  uzskata, ka šī krīze ir apliecinājusi, ka ES ir ievērojami jāpastiprina savas spējas rīkoties autonomi un tādējādi stiprināt ES sadarbību aizsardzības jomā, veidojot īstenu Eiropas aizsardzības savienību, kas būtu jānodrošina paralēli NATO Eiropas pīlāra stiprināšanai; uzskata, ka ES ir jāiegulda militārās izpratnes veidošanā, novērošanā, rekognoscēšanā un izlūkošanā, kā arī stratēģiskajā aviotransportā; atgādina, ka Eiropas spēku nespēja bez ASV atbalsta nodrošināt tādas starptautiskas lidostas darbību kā, piemēram, Kabulas lidosta, ir spilgts piemērs nepieciešamo ieguldījumu apjomam; atzinīgi vērtē Augstā pārstāvja nesenās pārdomas šajā saistībā un atkārtoti pauž atbalstu padziļinātam un visaptverošam dialogam starp ES iestādēm, ES dalībvalstīm, valstu parlamentiem, Eiropas partneriem un pilsonisko sabiedrību par turpmāko virzību;

53.  uzskata, ka par ES ārlietu jautājumiem būtu jālemj, plašāk izmantojot kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar ES Līgumiem;

54.  aicina EĀDD stiprināt ES diplomātisko pārstāvību Vidusāzijā, jo īpaši Tadžikistānā, lai varētu saņemt nepastarpinātu informāciju par norisēm uz vietas; uzstāj, ka turpmākajās nedēļās un mēnešos ir jāturpina izvērtēt un novērtēt situāciju Afganistānā, jo īpaši attiecībā uz sievietēm un meitenēm, etniskajām, reliģiskajām un citām neaizsargātām grupām;

55.  atzīst, cik svarīga nozīme ir ciešai sadarbībai ar ASV, kas koncentrētos uz dažādu problēmu risināšanu un humānās palīdzības sniegšanu Afganistānas tautai, vienlaikus ņemot vērā Afganistānā gūto pieredzi; pauž atzinību ASV armijai par sniegto atbalstu saistībā ar evakuāciju no Kabulas starptautiskās lidostas un izsaka visdziļāko līdzjūtību šajā procesā bojāgājušo kareivju ģimenēm;

56.  aicina ES un dalībvalstis nodrošināt efektīvu ES ārējo robežu aizsardzību, pilnībā ievērojot ES tiesību aktus un pamattiesības, lai labāk sagatavotos migrācijas plūsmām no reģiona un neatļautai ieceļošanai ES;

o
o   o

57.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam sūtnim Afganistānā, dalībvalstu parlamentiem un ASV Kongresam.

(1) OV L 67, 14.3.2017., 3. lpp. (2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.). (3) Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).