Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Filip De Man imunitāti (2020/2271(IMM))

P9_TA(2021)0116 A9-0134/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Filip De Man imunitāti, kuru Briseles Apelācijas tiesas ģenerālprokurors 2020. gada 30. oktobra vēstulē nosūtījis saistībā ar kriminālprocesu un par kuru paziņots 2020. gada 14. decembra plenārsēdē,

–  ņemot vērā to, ka Filip De Man ir atteicies no savām tiesībām tikt uzklausītam saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Beļģijas Karalistes Konstitūcijas 59. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9‑0134/2021),

A.  tā kā Briseles Apelācijas tiesas ģenerālprokurors nosūtīja pieprasījumu atcelt no Beļģijas Karalistes ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta Filip De Man parlamentāro imunitāti saistībā ar 2019. gada 1. maijā viņa it kā izraisītu ceļu satiksmes negadījumu, kurā esot nodarīti materiāli zaudējumi un konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, jo vainīgā persona no notikuma vietas esot bēgusi;

B.  tā kā Filip De Man ir apsūdzēts par to, ka viņš 2019. gada 1. maijā Vilvordē bija uzbraucis apļveida krustojuma salai, pēc kā viņš apstājies neesot, bet esot turpinājis savu braucienu līdz mājām; policija konstatēja, ka deputāta transportlīdzekļa atlūzas bija izkaisītas uz ceļa un ka deputāta dzīvesvietā uz zemes bija redzamas nelaimes gadījuma vietas pēdas; tā kā, saņēmis vairākas pavēstes, Filip De Man beidzot ieradās sniegt paskaidrojumus tiesu policijā un tā kā nopratināšanā viņš norādīja, ka viņš patiešām apgāza betona stabu un ka nav varējis apstāties uz ielas izveidojušās cilvēku gūzmas dēļ;

C.  tā kā uz iespējamo kriminālpārkāpumu reglamentē Beļģijas 1968. gada 16. marta Likuma par ceļu satiksmes policiju 33. pants un tā kā par to ir paredzēts brīvības atņemšanas sods no piecpadsmit dienām līdz sešiem mēnešiem un naudas sods no 200 EUR līdz 2000 EUR;

D.  tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto(2);

E.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmo daļu Eiropas Parlamenta deputātiem savā teritorijā ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem un visās citās dalībvalstīs – imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību;

F.  tā kā Beļģijas Karalistes Konstitūcijas 59. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka “kādas no abām palātām locekli sesijas laikā izdot skatīšanai tiesā vai nepastarpināti izsaukt uz to, vai arestēt sakarā ar noziedzīga nodarījuma iespējamu izdarīšanu var tikai ar tās palātas atļauju, kuras loceklis viņš ir, izņemot aizturēšanas nozieguma brīdī gadījumā”;

G.  tā kā šajā gadījumā par imunitātes atcelšanu vai neatcelšanu var lemt tikai Parlaments; tā kā Parlaments, pieņemot lēmumu par kāda deputāta imunitātes atcelšanu vai neatcelšanu, var, cik vien iespējams, ņemt vērā attiecīgā deputāta viedokli(3);

H.  tā kā kriminālpārkāpumam, par kura izdarīšanu Filip De Man tiek turēts aizdomās, nav ne tiešas, ne acīmredzamas saiknes ar viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu pildīšanu, nedz arī tas ir uzskatāms par par viedokli, kas ir pausts, vai par balsojumu, kas ir veikts viņam pildot savus pienākumus kā Eiropas Parlamenta deputātam 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta izpratnē;

I.  tā kā šajā lietā Parlamentam nav pierādījumu par fumus persecutionis, proti, tas nevar pietiekami pamatoti un precīzi pieņemt, ka attiecīgais kriminālprocess ir ierosināts, lai kaitētu deputāta politiskajai darbībai,

1.  nolemj atcelt Filip De Man imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Beļģijas Karalistes kompetentajai iestādei un Filip De Man.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējā tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115. (2) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266. (3) Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440, 28. punkts;

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Zdzisław Krasnodębski imunitāti (2020/2224(IMM))

P9_TA(2021)0117 A9-0132/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2020. gada 9. septembra pieprasījumu atcelt Zdzisław Krasnodębski imunitāti, kuru Varšavas Sredmescjes rajona tiesas Krimināllietu nodaļas X priekšsēdētājs nosūtījis saistībā ar kriminālprocesu, kas pret Zdzisław Krasnodębski uzsākts, pamatojoties uz privātu apsūdzību, un par kuru paziņots 2020. gada 22. oktobra plenārsēdē,

–  pēc Zdzisław Krasnodębski uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 5. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9‑0132/2021),

A.  tā kā 2020. gada 23. janvārī Polijas galvaspilsētas Varšavas Sredmescjes rajona tiesas Krimināllietu X nodaļas priekšsēdētājs nosūtīja pieprasījumu atcelt Zdzisław Krasnodębski deputāta imunitāti, pamatojoties uz privātpersonas šai nodaļai iesniegtu sūdzību par dažiem izteikumiem, kurus Zdzisław Krasnodębski atļāvās, 2019. gada 1. februārī sniedzot interviju radio; tā kā 2020. gada 19. februārī Varšavas Sredmescjes rajona tiesas Krimināllietu palāta X tika informēta, ka jautājums par iestādes kompetenci tiek izskatīts saskaņā ar Reglamenta 9. panta 1. un 12. punktu un tādējādi minētās izskatīšanas rezultātā tiek izlemts arī jautājums par tās pieprasījuma pieņemamību; tā kā 2020. gada 18. maijā Tiesa lūdza paskaidrojumus Ģenerālprokuratūrai un tā kā 2020. gada 8. septembrī Ģenerālprokuratūra pauda nostāju, ka, “ja tiek ierosināta privāta lieta, kurā prokurors nepiedalās, iestāde, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 9. panta 1. un 12. punktu ir kompetenta pārsūtīt privātā prokurora pieprasījumu par imunitātes atcelšanu, ir tiesa” un ka jēdziens “kompetentā iestāde” ir jāinterpretē saskaņā ar Reglamenta 9. panta 12. punktu; tā kā pieprasījumu atcelt parlamentāro imunitāti tiesu iestādes ir nosūtījušas saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 9. panta 12. punktu un tā kā saskaņā ar minētā Reglamenta 9. panta 1. punktu pieprasījums atcelt deputāta imunitāti ir jāiesniedz “dalībvalsts kompetentai iestādei”; tā kā turklāt ir jāņem, vērā, ka abu normu saturs nav identisks;

B.  tā kā privātprasība krimināllietā pret Zdzisław Krasnodębski sākotnēji tika celta Krakovas-Krovodžas rajona tiesā 2019. gada 6. maijā; tā kā 2019. gada 18. oktobrī minētā tiesa, rīkojoties ex officio un konstatējot, ka tās intervijas programmas ieraksts, kurā piedalījās Zdzisław Krasnodębski, tika veikts radio studijā Varšavā, nevis Krakovā, nolēma, ka tai kompetences izskatīt šo lietu nav, un nodeva to Varšavas Sredmescjes rajona tiesai;

C.  tā kā 2019. gada 1. februārī rīta intervijas programmas laikā radiostacijā Zdzisław Krasnodębski pieminēja privāto prokuroru kā “nezināmu juristu” un “gangsteri” un apgalvoja, ka viņš “svaidās ar apsūdzībām uz visām pusēm – pa kreisi, pa labi un pa vidu”;

D.  tā kā, izsakot šos apgalvojumus, Zdzisław Krasnodębski esot publiski nomelnojis privāto prokuroru, iespējams, izraisot uzticības viņam zudumu, bet tā viņam ir nepieciešama, lai veiktu savu uzņēmējdarbību, un tā kā viņa goda aizskaršana sabiedrības acīs ir uzskatāma par nodarījumu, par kuru vainīgā persona var tikt saukta pie atbildības privātā kārtā saskaņā ar Polijas Kriminālkodeksa 212. panta 2. punktu;

E.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi ir pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot savus pienākumus;

F.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

G.  tā kā saskaņā ar Polijas Konstitūcijas 105. panta 2. un 5. punktu, sākot ar dienu, kad tiek paziņoti vēlēšanu rezultāti, līdz attiecīgā deputāta pilnvaru termiņa beigām viņu saukt pie kriminālatbildības bez Sejma (parlamenta apakšpalātas) piekrišanas nevar un bez Sejma piekrišanas viņu nevar nedz aizturēt, nedz arestēt, izņemot gadījumus, kad deputāts tiek aizturēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī un kad attiecīgā deputāta aizturēšana ir nepieciešama kriminālprocesa pareizas īstenošanas nolūkā;

H.  tā kā piedēvētie pārkāpumi nav saistīti nedz ar viedokli, ko Eiropas Parlamenta deputāts ir paudis, nedz balsojumu, ko viņš ir veicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7. par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;

I.  tā kā Parlamentam šajā lietā pierādījumu par fumus persecutionis nav, proti, nav faktisko apstākļu, kas norādītu uz to, ka attiecīgais kriminālprocess ir ierosināts, lai kaitētu attiecīgā deputāta – Eiropas Parlamenta deputāta – politiskajai darbībai,

J.  tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto(2);

K.  tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesas procesiem, kurus ierosina par darbībām, kas tiek veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar,

1.  nolemj atcelt Zdzisław Krasnodębski imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt kompetentajai Polijas iestādei un Zdzisław Krasnodębski.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patricello, C-163/10, ECLI:EU:T:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115. (2) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Brioi/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Ioannis Lagos imunitāti (2020/2240(IMM))

P9_TA(2021)0118 A9-0136/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Ioannis Lagos imunitāti, kuru Grieķijas Republikas Kasācijas tiesas prokurors nosūtījis 2020. gada 23. oktobrī saistībā ar Atēnu Apelācijas tiesas (pirmā palāta ar trim tiesnešiem, kas izskata krimināllietas) viņu notiesājoša sprieduma Nr. 2425, 2473, 2506, 2644/2020 izpildi, un par kuru paziņots 2020. gada 11. novembra plenārsēdē,

–  pēc Ioannis Lagos uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Grieķijas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0136/2021),

A.  tā kā par šo kriminālprocesu atbildīgais prokurors pieprasīja atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Ioannis Lagos imunitāti, lai viņam varētu piemērot kopējo trīspadsmit (13) gadu un astoņu (8) mēnešu brīvības atņemšanu un kopējo naudas sodu tūkstoš trīs simti eiro (1300 EUR) apmērā par noziedzīgu nodarījumu un diviem kriminālpārkāpumiem;

B.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.  tā kā Ioannis Lagos Eiropas Parlamentā tika ievēlēts 2019. gada 2. jūlijā un pieprasījums atcelt imunitāti attiecas uz faktiem, kas notika, un apsūdzībām, kas tika izvirzītas, laikā pirms Eiropas Parlamenta deputāta statusa un līdz ar to – pirms Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti iegūšanas;

D.  tā kā saskaņā ar Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu nevienu deputātu viņa pilnvaru laikā nevar saukt pie kriminālatbildības, arestēt, apcietināt vai pakļaut citiem pasākumiem, kas ir saistīti ar brīvības atņemšanu, bez Deputātu palātas atļaujas;

E.  tā kā Ioannis Lagos ir atzīts par vainīgu a) dalībā noziedzīgā organizācijā un tās vadīšanā (Kriminālkodeksa 187. panta 1. un 3. punkts), kas ir tikuši izdarīti Atēnās laikposmā no 2008. gada līdz šodienai, b) vienkāršā ieroču turēšanas kriminālpārkāpumā (Likums Nr. 2168/1993) pēc tam, kad tika saņemta atļauja mainīt apsūdzības pamatu 2013. gada 30. septembrī Peramā (Attika) izdarītam pārkāpumam, kas vispirms tika klasificēta kā ieroča turēšana vainu pastiprinošos apstākļos, un c) kriminālpārkāpumā attiecībā uz raķešu palaišanas iekārtu un pirotehniku (Likums Nr. 2168/1993), kas ir izdarīts Peramā Attikā 2013. gada 29. septembrī;

F.  tā kā Atēnu Apelācijas tiesas notiesājošais spriedums ir izpildāms nekavējoties, jo minētā tiesa nosprieda, ka apelācijas sūdzībai par šo spriedumu apturošas iedarbības nav;

G.  tā kā Juridiskā komiteja ir iepazinusies ar dokumentiem, kurus komitejas locekļiem ir iesniedzis Ioannis Lagos saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu un kurus viņš ir uzskatījis par svarīgiem no šīs procedūras viedokļa;

H.  tā kā notiesājošā sprieduma izpilde neattiecas uz viedokli, ko Ioannis Lagos ir paudis, vai balsojumu, ko viņš ir veicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;

I.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam tiek piedēvēti, pat ne tad, ja pieprasījuma izskatīšanas gaitā komiteja var iegūt izsmeļošas ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem;

J.  tā kā Eiropas Parlaments valstu tiesību un tiesu sistēmu pamatotību neapšauba;

K.  tā kā Eiropas Parlamentam nav kompetences izvērtēt vai apšaubīt to valsts tiesu iestāžu jurisdikciju, kurām izskatāmā krimināllieta ir piekritīga;

L.  tā kā Ioannis Lagos ir viena no personām, kuras atrodas līdzīgā situācijā – Atēnu apelācijas tiesa viņiem ir piespriedusi brīvības atņemšanu uz vairākiem gadiem par inkriminētajiem likumpārkāpumiem un tā kā vienīgā atšķirība ir tā, ka viņš pašlaik bauda Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti;

M.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan tā ir uzskatāma par visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantiju;

N.  tā kā deputāta imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesas procesiem, kas tiek ierosināti par darbībām, kuras tiek veiktas, pildot deputāta pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

O.  tā kā noziedzīgie nodarījumi, par kuriem Ioannis Lagos tika notiesāts, tieši vai acīmredzami Ioannis Lagos pienākumu izpildi Eiropas Parlamenta deputāta amatā neietekmē;

P.  tā kā šie nodarījumi, par kuriem viņš ir notiesāts, ir notikuši pirms viņa ievēlēšanas Eiropas Parlamentā; tā kā līdz ar to nav iespējams apgalvot, ka 2014. gadā uzsāktā tiesvedība tika ierosināta, lai kaitētu Ioannis Lagos kā Eiropas Parlamenta deputāta turpmākajai politiskajai darbībai, jo tajā laikā viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta statuss joprojām bija tikai nākotnē hipotētisks;

Q.  tā kā šajā lietā Parlamentam pierādījumu par fumus persecutionis nav, proti, tam nav zināmi faktiski apstākļi, kas norādītu uz to, ka attiecīgais kriminālprocess ir ierosināts, lai kaitētu deputāta un līdz ar to arī – Eiropas Parlamenta politiskajai darbībai,

1.  nolemj atcelt Ioannis Lagos imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas Republikas Kasācijas tiesas prokuroram un Ioannis Lagos.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Ioannis Lagos imunitāti (2020/2219(IMM))

P9_TA(2021)0119 A9-0135/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Ioannis Lagos imunitāti, kuru Grieķijas Augstākās tiesas prokurors nosūtījis 2020. gada 2. oktobrī saistībā ar Atēnu Pirmās instances tiesas prokurora iespējamām kriminālapsūdzībām (lieta: ABM PB2020/65) un par kuru paziņots 2020. gada 19. oktobra plenārsēdē,

–  pēc Ioannis Lagos uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9-0135/2021),

A.  tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurors 2020. gada 29. janvārī iesniedza pieprasījumu atcelt Ioannis Lagos parlamentāro imunitāti, pamatojoties uz konkrētu rīcību, kura esot izpaudusies, Ioannis Lagos ar runu uzstājoties Eiropas Parlamentā;

B.  tā kā Ioannis Lagos tika apsūdzēts Turcijas valsts simbola iespējamā zaimošanā, kas ir fiksēta 2020. gada 29. janvāra plenārsēdes debatēs par migrācijas situāciju pie Grieķijas un Turcijas robežas un ES kopīgo reakciju uz to;

C.  tā kā valsts simbola apgānīšana ir kvalificēta kā noziedzīgs nodarījums 1) saskaņā ar 1. panta 1. punktu Likumā Nr. 927/1979, kuru īsteno ar Likuma Nr. 4285/2014 2) 155. pantu, un Grieķijas Kriminālkodeksa 1., 12., 14., 26., 27., 51., 53., 57. un 79. pantu;

D.  tā kā parlamentārā imunitāte nav uzskatāma par deputāta personīgu privilēģiju, bet gan par visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantiju;

E.  tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto(2);

F.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu “attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi ir pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot savus pienākumus”;

G.  tā kā Ioannis Lagos rīcība ir fiksēta Eiropas Parlamenta plenārsēdes laikā – telpās, kurās notika plenārsēde, viņam pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus;

H.  tā kā tādēļ Ioannis Lagos attiecīgā rīcība tika fiksēta, viņam pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus un veicot savu darbu Eiropas Parlamentā,

1.  nolemj neatcelt Ioannis Lagos imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas Republikas kompetentajai iestādei un Ioannis Lagos.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011 543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115. (2) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/ Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes lēmuma projektu, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXVIII pantu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (10643/20 – C9-0424/2020 – 2020/0230(NLE))

P9_TA(2021)0120 A9-0035/2021

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10643/20),

–  ņemot vērā Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (10644/20),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punktu (C9-0424/2020),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9-0035/2021),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Norvēģijas Karalistes valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Hondurasas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (12543/2020 – C9-0084/2021 – 2020/0157(NLE))

P9_TA(2021)0121 A9-0053/2021

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12543/2020),

–  ņemot vērā projektu Brīvprātīgam partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Hondurasas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (10365/2020),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punkta pirmo daļu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0084/2021),

–  ņemot vērā 2021. gada 27. aprīļa nenormatīvo rezolūciju(1) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9-0053/2021),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Hondurasas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Šajā dienā pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0129.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa rezolūcija par īstenošanas ziņojumu par transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes ceļu satiksmes drošības aspektiem (2019/2205(INI))

P9_TA(2021)0122 A9-0028/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketi, kas ietver Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm(1), Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/46/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/37/EK par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem(2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/47/ES par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. novembra rezolūciju par dzīvību glābšanu: autotransporta drošības uzlabošana ES(4),

–   ņemot vērā 2018. gada 31. maija rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par manipulācijām ar mehānisko transportlīdzekļu odometriem: ES tiesiskā regulējuma pārskatīšana(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 20. jūlija paziņojumu “Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” (COM(2010)0389),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “ES ceļu satiksmes drošības politikas satvars 2021.–2030. gadam. Turpmākie pasākumi ceļā uz “nulles vīziju”” (SWD(2019)0283),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 3.6. IAM, kura mērķis ir līdz 2020. gadam uz pusi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un ievainoto skaitu pasaulē, un 11.2. IAM, kuru mērķis ir līdz 2030. gadam visiem sniegt piekļuvi drošām, pieejamām, cenas ziņā pieejamām un ilgtspējīgām transporta sistēmām un uzlabot ceļu satiksmes drošību, jo īpaši paplašinot sabiedrisko transportu, sevišķu uzmanību pievēršot neaizsargātu personu, sieviešu, bērnu, personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020)0789),

–   ņemot vērā tā rezolūciju par Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģiju(6), kurā Eiropas Komisija aicināta ātri nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par piekļuvi transportlīdzekļa datiem un resursiem,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. februāra paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020)0066), kurā minēta iespēja pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus par piekļuvi transportlīdzekļa datiem, lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi konkrētiem automobiļu datiem,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) pasūtīto un 2020. gada septembrī publicēto Eiropas īstenošanas novērtējumu par tehniskā stāvokļa paketes īstenošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 4. novembra ziņojumu par Direktīvas 2014/45/ES par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju periodiskajām tehniskajām apskatēm īstenošanu (COM(2020)0699),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. novembra ziņojumu par to, kā tiek īstenota Direktīva 2014/47/ES par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem (COM(2020)0676),

–  ņemot vērā Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) pasūtīto un 2019. gada februārī publicēto pētījumu par periodisko tehnisko apskašu attiecināšanu uz vieglajam piekabēm un divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļiem,

–  ņemot vērā DG MOVE pasūtīto un 2019. gada februārī publicēto pētījumu par eCall sistēmas iekļaušanu mehānisko transportlīdzekļu periodiskajās tehniskajās apskatēs,

–  ņemot vērā DG MOVE pasūtīto un 2015. gada aprīlī publicēto priekšizpēti par transportlīdzekļu informācijas platformu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulu (ES) 2019/2144 par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9-0028/2021),

A.  tā kā 2010. gadā ES pieņēma ceļu satiksmes drošības politiku, kuras mērķis bija līdz 2020. gadam par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu; tā kā 2011. gadā ES noteica t. s. “nulles vīzijas” mērķi, kas līdz 2050. gadam paredz panākt, lai ceļu satiksmē nebūtu bojāgājušo; tā kā 2019. gadā uz Eiropas ceļiem gāja bojā aptuveni 22 800 cilvēku un aptuveni 135 000 tika nopietni savainoti; tā kā ES līmenī un dalībvalstīm ir jāveic efektīvāki un koordinētāki pasākumi, lai izdotos sasniegt t. s. “nulles redzējuma” mērķi;

B.  tā kā, neraugoties uz ievērojamiem centieniem uzlabot ceļu satiksmes drošību ES, progress ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanā pēdējos gados ir bijis pārāk lēns; tā kā transportlīdzekļu tehniskos defektus uzskata par cēloni aptuveni 5 % negadījumu, kuros iesaistīti kravas transportlīdzekļi; tā kā tiek uzskatīts, ka 4 % ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti satiksmes dalībnieki, ir saistīti ar transportlīdzekļu sliktu uzturēšanu;

C.  tā kā provizoriskie dati par 2019. gadu liecina, ka uz ES ceļiem bojāgājušo skaits ir mazāks nekā iepriekšējā gadā, taču progress joprojām ir pārāk lēns; tā kā ir skaidrs, ka ES mērķis par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanu uz pusi laikposmā no 2010. gada līdz 2020. gada beigām tiks sasniegts vien aptuveni puses apjomā, jo līdz šim ir reģistrēts tikai 23 % samazinājums; tā kā biežas, detalizētas un periodiskas transportlīdzekļu pārbaudes, ko veic kvalificēti inspektori, kā arī tehniskās pārbaudes uz ceļiem ir būtiskas ceļu satiksmes drošības uzlabošanai;

D.  tā kā ir vajadzīga īpaša uzraudzība, partnerība un palīdzība dalībvalstīm ar sliktākajiem rezultātiem, ko apliecina ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ļoti lielās atšķirības starp dalībvalstīm, proti, valstī ar sliktākajiem rādītājiem šis skaits vairāk nekā četras reizes pārsniedz bojāgājušo skaitu šīs jomas labākajā valstī;

E.  tā kā starp Austrumeiropas un Rietumeiropas dalībvalstīm joprojām pastāv būtiskas atšķirības ceļu satiksmes drošības jomā; tā kā pirmās bieži kļūst par galamērķi lietotiem automobiļiem no Rietumeiropas valstīm, kas var radīt gan cilvēku drošības, gan vides riskus, kas jāanalizē ES līmenī;

F.  tā kā transportlīdzekļu atbilstība tehniskajām prasībām ir ne tikai klimata un vides problēma, bet arī sabiedrības veselības jautājums, turklāt gan attiecībā uz ceļu satiksmes drošības panākšanu, gan emisiju ietekmi uz gaisa kvalitāti; tā kā nesenie emisiju skandāli apliecināja nepieciešamību veikt neatkarīgas pārbaudes visā transportlīdzekļa ekspluatācijas ciklā un ņem vērā tā faktiskās emisijas;

G.  tā kā analīze par to, kā dalībvalstis transponē un īsteno transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes, liecina, ka ir jāuzlabo saskaņošanas procedūras ES līmenī;

H.  tā kā lietotu automobiļu tirgus Eiropas Savienībā ir divas līdz trīs reizes lielāks nekā jaunu automobiļu tirgus un lietotu automobiļu odometru rādījumu viltošana nopietni apdraud ceļu satiksmes drošību; tā kā pētījumu aplēses liecina, ka iekšzemes tirdzniecībā manipulēto lietoto transportlīdzekļu īpatsvars ir no 5 % līdz 12 %, savukārt pārrobežu tirdzniecībā tas ir no 30 % līdz 50 %; tā kā tikai sešas dalībvalstis atzīst manipulācijas ar odometra rādījumiem par noziedzīgu nodarījumu; tā kā kopējas Eiropas datubāzes trūkums arī kavē tiesībaizsardzības pasākumus pret šādu krāpniecisku praksi;

I.  tā kā automatizētas transportlīdzekļa vadīšanas funkciju arvien plašākas izmantošanas dēļ ir jāatjaunina transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu pakete, lai tajā iekļautu pārbaudi un apmācību attiecībā uz jaunajām uzlabotajām braukšanas palīdzības funkcijām, kas jāievieš no 2022. gada;

J.  tā kā dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas instrumentus, lai mazinātu manipulācijas ar odometriem, piemēram, „Car-Pass” Beļģijā un “Nationale AutoPas” (NAP) Nīderlandē; tā kā šīs dalībvalstis izmanto datubāzi, kurā apkopoti odometru rādījumi no katras transportlīdzekļa tehniskās apkopes, remonta vai periodiskās pārbaudes, neievācot nekādus personas datus, un abas valstis savā teritorijā īsā laikposmā ir gandrīz izskaudušas krāpšanos ar odometra rādījumiem;

K.  tā kā ceļu infrastruktūras kvalitāte ir ārkārtīgi svarīga ceļu satiksmes drošībai; tā kā, pieaugot satīklotu un autonomu transportlīdzekļu skaitam, savienojamībai un digitālajai infrastruktūrai ir un būs aizvien lielāka nozīme ceļu satiksmes drošībā,

Ieteikumi

Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes transponēšana un īstenošana — ES drošības mērķi

1.  atzinīgi vērtē to, ka transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes transponēšana un dažu tās noteikumu īstenošana liecina par valstu procedūru labāku saskaņošanu, jo īpaši attiecībā uz transportlīdzekļu pārbaužu biežumu, saturu un metodi;

2.  atzinīgi vērtē to, ka transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes transponēšana ir palīdzējusi uzlabot periodisko tehnisko apskašu kvalitāti, inspektoru kvalifikācijas līmeni un dalībvalstu koordināciju un standartus attiecībā uz transportlīdzekļu pārbaudēm uz ceļiem, lai tādējādi uzlabotu ceļu satiksmes drošību;

3.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz labāku periodisko tehnisko apskašu kvalitāti un to pozitīvo ietekmi uz ceļu satiksmes drošību, transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketē ir daži neobligāti noteikumi, kas nav transponēti pietiekami konsekventi vai vienkārši nav transponēti vispār; uzsver, ka ir pakāpeniski jāatsakās no brīvprātīgiem noteikumiem un jāizstrādā obligātu prasību sistēma, lai palielinātu tādu aspektu kā kravas nostiprināšana, informācijas apmaiņa un sadarbība starp dalībvalstīm saskaņošanu ES līmenī, kā arī atgādina par šo pasākumu īpašo nozīmi pārrobežu reģionos;

4.  pauž nožēlu, ka vairākas dalībvalstis nav laikus transponējušas transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketi un ka Komisijai bija jāuzsāk pienākumu neizpildes procedūras pret vienu dalībvalsti; mudina attiecīgās dalībvalstis trūkstošos transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes noteikumus ātri transponēt savos tiesību aktos un pilnā apjomā izpildīt visas saistības par pilnīgas tehniskās informācijas apkopošanu, ņemot vērā to, ka ceļu satiksmes drošība Eiropas iedzīvotājiem ir Eiropas Savienības prioritāte;

5.  pauž nožēlu par to, ka nepietiekams finansējums apskašu darbībām, tostarp apskašu veikšanas personālam, aprīkojumam un apmācībai, joprojām apdraud transportlīdzekļu atbilstības tehniskajām prasībām mērķu sasniegšanu; uzsver, ka nolūkā efektīvi īstenot transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketi un tās gaidāmo pārskatīto versiju dalībvalstīm būtu jānodrošina pietiekams finansiāls un administratīvs atbalsts to ceļu satiksmes drošības iestādēm;

Apskašu biežums un saturs

6.  atzinīgi vērtē to, ka pēc transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes stāšanās spēkā 90 % transportlīdzekļu apskašu ir veiktas tādos intervālos kā noteikts tiesību aktu paketē vai pat biežāk, šādi lielā mērā palīdzot samazināt pa ES ceļiem braucošu nedrošu transportlīdzekļu skaitu; tomēr pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis joprojām piemēro garākus intervālus nekā noteikti tiesību aktu paketē, tādējādi samazinot ekspluatācijas drošību; aicina attiecīgās dalībvalstis nekavējoties piemērot tiesību aktu kopumā prasītos intervālus, jo ir apdraudēta ES iedzīvotāju drošība un dzīvība;

7.  aicina Komisiju apsvērt iespēju pastiprināt apskašu režīmu un ieviest pienākumu veikt papildu apskates pēc tam, kad ir sasniegts konkrēts nobraukums M1 kategorijas transportlīdzekļiem, ko izmanto kā taksometrus vai neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļus, un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, ko izmanto paku piegādes pakalpojumu sniedzēji, kā arī apsvērt iespēju attiecināt šo prasību uz citiem šo kategoriju transportlīdzekļiem, ko izmanto citiem komerciāliem mērķiem;

8.  norāda, ka pieaug privāto transportlīdzekļu un koplietošanas mobilitātes izmantošana sabiedriskā transporta un/vai loģistikas vajadzībām; prasa Komisijai izvērtēt, vai būtu attiecīgi jāpalielina šo transportlīdzekļu apskašu biežums, paredzot iespēju veikt ikgadēju obligātu apskati vai atspoguļojot, piemēram, to kustības intensitāti nobraukuma un ar to saistītā detaļu nolietojuma ziņā, kā arī pārvadāto pasažieru skaitu;

9.   norāda, ka no citām dalībvalstīm importētu lietotu transportlīdzekļu tehnisko apskašu savstarpēja atzīšana nav paredzēta gadījumos, kad dalībvalstīm ir atšķirīgs apskašu biežums, tāpēc šajā sakarā tiesību aktu kopumā ir paredzēta tikai ierobežota savstarpēja atzīšana; aicina Komisiju nākamajā transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes pārskatīšanā paredzēt lietotu automobiļu ES sertifikāciju;

10.  ņem vērā, ka motociklisti tiek uzskatīti par neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem un ka motociklistu mirstības rādītāji visu ES transportlīdzekļu lietotāju vidū samazinās vislēnāk; norāda, ka jo īpaši manipulācijas ar mopēdiem un to jaudas palielināšana rada lielāku negadījumu risku pusaudžiem un jauniešiem; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju pienākumu pārbaudes uz ceļiem attiecināt arī uz divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļiem, tostarp ieciešot 5 % minimālo ikgadējo pārbaužu mērķi, jo šie transportlīdzekļi pašlaik ir pilnībā izslēgti no Direktīvas 2014/47/ES darbības jomas;

11.  aicina Komisiju apsvērt iespēju pārtraukt piemērot izņēmumus no pienākuma veikt periodiskas tehniskās apskates divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļiem, kā tas pašlaik ir iespējams saskaņā ar Direktīvu 2014/45/ES; aicina Komisiju nākamajā novērtējumā izvērtēt iespēju obligātajā periodiskās tehniskās apskates režīmā iekļaut arī tādas divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļu kategorijas, kuru motora darba tilpums ir mazāks par 125 cm³, un vieglās piekabes, šajā procesā pamatojoties uz attiecīgajiem ceļu satiksmes negadījumu datiem un izmaksu un ieguvumu faktoriem, piemēram, apskašu vietu tuvumu attālos apgabalos, administratīvo slogu un finanšu izmaksas ES iedzīvotājiem; aicina Komisiju savu novērtējumu balstīt uz rezultātu salīdzinājumu starp valstīm, kurās jau ir spēkā periodiskās tehniskās apskates (PTA) visiem šo kategoriju transportlīdzekļiem, un valstīm, kuras neveic šādas apskates, un šo faktoru ietekmi uz ceļu satiksmes drošību; aicina atkarībā no veiktā nobraukuma ieviest papildu apskašu grafiku attiecībā uz motocikliem, ko izmanto paku vai pārtikas piegādei vai citiem komerciāliem preču vai pasažieru pārvadājumiem;

12.  norāda, ka dalībvalstīs ievērojami atšķiras prasību stingrība attiecībā uz nokavētām periodiskajām tehniskajām apskatēm — dažās valstīs to nevar kavēt vispār, dažās iespējama kavēšanās pat līdz četriem mēnešiem; aicina Komisiju saskaņot pieļaujamās kavēšanās prasības, ieviešot maksimālās prasības attiecībā uz tādu īsu kavēšanās laikposmu, kas neapdraudētu periodisko tehnisko apskašu savlaicīgu veikšanu, kā arī palielināt no šīs prasības neievērošanas izrietošās sankcijas par neatbilstību;

13.  atgādina, ka transportlīdzekļi, kas pielāgoti, lai tos vadītu personas ar invaliditāti, ir ar īpašām funkcijām un aprīkojumu; norāda, ka transportlīdzekļiem, ko izmanto pasažieru ar invaliditāti pārvadāšanai, ir jāatbilst īpašiem tehniskiem nosacījumiem, piemēram, tajos jābūt nostiprināšanas jostām, kā arī to saloniem ir jābūt pielāgotiem šo pasažieru drošības garantēšanai; uzsver, ka ir jānodrošina, lai visi šie būtiskie elementi tiktu pienācīgi iekļauti katrā apskatē;

14.  pauž nožēlu, ka dalībvalstis, transponējot noteikumus par sankcijām par krāpšanos ar odometra rādījumiem, līdz šim ir ieviesušas tikai vispārīgus pasākumus; mudina dalībvalstis ievērot šo precīzo transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes prasību un nekavējoties transponēt mērķtiecīgākus pasākumus valsts tiesību aktos, kā arī nodrošināt tās izpildei nepieciešamos cilvēkresursus un finanšu resursus; pauž nožēlu par to, ka pašreizējais noteikums par sankcijām par krāpšanos ar odometra rādījumiem joprojām ir vājš, jo tas paredz vien to, ka tām jābūt tikai efektīvām, samērīgām, preventīvām un nediskriminējošām, atstājot faktiskās summas un attiecīgos preventīvos pasākumus lielā mērā dalībvalstu ziņā; uzskata, ka nākamajā pārskatīšanā būtu jānosaka saskaņotāki un konkrētāki sodi par krāpšanos ar odometra rādījumiem, kā arī turpmāki stingri pasākumi pret neatļautu iejaukšanos, tostarp atbilstīgi kiberdrošības mehānismi un šifrēšanas tehnoloģijas, lai radītu šķēršļus elektroniskai viltošanai un atvieglotu krāpšanās atklāšanu; aicina Komisiju noteikt, ka pārbaudes organizācijām ir garantēta konkrētu ar transportlīdzekļiem saistītu datu, funkciju un programmatūras informācijas pieejamība; aicina noteikt prasību dalībvalstīm radīt juridiskus, tehniskus un operatīvus šķēršļus, lai manipulācijas ar odometriem padarītu neiespējamas; uzsver, ka būtisks šķērslis krāpšanās ar odometra rādījumiem atklāšanai ir tas, ka nav saskaņotas datubāzes ar apkopotiem lietotu automobiļu nobraukuma datiem, kas būtu savstarpēji atzīta un ar kuras datiem dalībvalstis apmainītos;

15.  aicina Komisiju nākamajā paketes pārskatīšanā iekļaut obligātus noteikumus, kas ļautu dalībvalstīm reģistrēt obligātos odometra rādījumus pie katras veiktās apskates, apkopes, sīkāka un lielāka remonta, sākot ar transportlīdzekļa pirmo reģistrāciju;

16.  aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā jaunos emisiju testus reālos braukšanas apstākļos, kas paredzēti Euro 6 regulā, un iespējamos turpmākos grozījumus; aicina Komisiju nākamajā transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa tiesību aktu kopuma pārskatīšanā periodisko tehnisko apskašu jomā iekļaut mērījumus, kas atspoguļotu šādus testus un jebkādas citas iespējamās izmaiņas; aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņot gan tehnoloģijas emisiju mērīšanai tehniskajās apskatēs, gan maksimāli pieļaujamos līmeņus, lai nodrošinātu, ka visi transportlīdzekļi uz Eiropas ceļiem atbilst emisiju standartiem.

Izmantotais aprīkojums un inspektoru apmācība

17.   atzinīgi vērtē to, ka pēc transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes stāšanās spēkā visās dalībvalstīs ir saskaņots tehniskās apskates aprīkojums un tas atbilst noteiktām minimālajām prasībām, tādējādi uzlabojot tehnisko apskašu vienveidību visā ES;

18.  norāda, ka, lai gan visas dalībvalstis ir ieviesušas minimālo kvalifikāciju inspektoriem, kas veic tehniskās apskates, dažās dalībvalstīs nav ievērotas Direktīvas 2014/45/ES par periodiskajām tehniskajām apskatēm IV pielikumā noteiktās prasības; aicina minētās dalībvalstis attiecīgi saskaņot savas prasības; aicina Komisiju veicināt labas prakses un gūtās pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm par to, kā īstenot Direktīvas 2014/45/ES IV pielikumu, un novērtēt regulāru kvalifikācijas celšanas pasākumu un atbilstošu eksāmenu nepieciešamību; aicina Komisiju veicināt regulāru apmācību satura atjaunināšanu un saskaņošanu starp dalībvalstīm, lai inspektoru zināšanas un prasmes pielāgotu automatizācijas un digitalizācijas procesa attīstībai autobūves nozarē, jo īpaši saistībā ar jaunām pilnveidotām transportlīdzekļa vadīšanas palīgsistēmām, autonomas braukšanas sistēmām un elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmu izmantošanu starp valstu iestādēm, kas ir atbildīgas par ceļu satiksmes drošību, tostarp par drošu datu apmaiņu, kiberdrošību un autovadītāju personas datu aizsardzību; uzsver, ka manipulācijas un krāpšanās saistībā ar elektroniskajiem drošības elementiem, piemēram, pilnveidotām transportlīdzekļa vadīšanas palīgsistēmām, rada augstu drošības risku, un tādēļ inspektoriem šādi gadījumi ir jāatklāj; uzsver, ka inspektoriem būtu jāsniedz īpaša apmācība par programmatūras integritātes pārbaudi;

19.  atgādina, ka būtu jāveic pasākumi, lai garantētu inspektoru un apskates veicošo organizāciju neatkarību no transportlīdzekļu tirdzniecības, tehniskās apkopes un remonta nozares, lai izvairītos no jebkādiem finansiāliem interešu konfliktiem, tostarp attiecībā uz emisiju pārbaudi, vienlaikus nodrošinot stingrākus visu pušu civiltiesiskās atbildības aizsardzības pasākumus;

Tehniskās pārbaudes uz ceļiem un kravas nostiprināšana

20.  atzīmē Komisijas ziņojumos secināto, ka pēdējo sešu gadu laikā komerciālo transportlīdzekļu pārbaudes uz ceļiem ir kļuvušas retākas; pauž nožēlu par šo tendenci un atgādina, ka saskaņā ar transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketes prasībām dalībvalstīm kopš 2018. gada ir pienākums nodrošināt, ka tiek veikts minimālais pārbaužu uz ceļiem skaits attiecībā pret to teritorijā reģistrēto transportlīdzekļu skaitu (5 %); aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai sasniegtu 5 % minimālo mērķi, un atgādina, ka līdz 2021. gada 31. martam jāizpilda pirmais ziņošanas pienākums par 2019.–2020. gadu, turklāt mērķa sasniegšana tiks rūpīgi pārbaudīta; aicina Komisiju pārbaudēs uz ceļiem iekļaut N1 kategorijas(8) transportlīdzekļus, ko izmanto kravas komercpārvadājumiem, ņemot vērā to skaita pieaugumu un lielo nobraukumu;

21.  aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai saskaņā ar iekšējā tirgus noteikumiem vēl vairāk uzlabotu šo pārbaužu uz ceļiem kvalitāti un nediskriminējošu raksturu, piemēram, nosakot un apkopojot galveno darbības rādītāju (KPI) datus un mudinot izmantot riska novērtējumu profilu sistēmas, lai varētu labāk piemērot pārbaudes un sodus, jo īpaši atkārtotiem pārkāpējiem, vienlaikus pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības sistēmas prasības;

22.  pauž nožēlu par to, ka valsts budžeta izdevumu samazināšana attiecībā uz tiesībaizsardzību ceļu satiksmes drošības jomā un ceļu uzturēšanu aizvadītajos pāris gados šķiet novedusi pie retākām pārbaudēm uz ceļiem; šajā sakarībā aicina valstu iestādes garantēt lielāku finansējumu pārbaužu darbībām, jo īpaši ņemot vērā obligāto pārbaužu iespējamo ieviešanu jauniem transportlīdzekļu tipiem;

23.  pauž nožēlu, ka noteikumi transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketē attiecībā uz kravas nostiprināšanas pārbaudi nav obligāti, kā rezultātā tikai dažas dalībvalstis transponē attiecīgos drošības pasākumus; tādēļ secina, ka saskaņošana šajā jomā nebūt nav pabeigta; mudina Komisiju nākamajā pārskatīšanā ierosināt šo noteikumu pastiprināšanu, tostarp attiecībā uz saskaņotām minimālajām prasībām attiecībā uz kravas nostiprināšanu, obligāto kravas nostiprināšanas aprīkojumu katram transportlīdzeklim un minimālo kompetenču klāstu, apmācību un zināšanām gan kravu nostiprināšanā iesaistītajam personālam, gan inspektoriem;

Informācijas ieraksti un datu apmaiņa starp dalībvalstīm

24.  pauž nožēlu, ka tikai dažas dalībvalstis uztur valsts elektronisko datubāzi par būtiskiem un bīstamiem trūkumiem, kas konstatēti pārbaudēs uz ceļiem, un ka dalībvalstis reti paziņo šo pārbaužu rezultātus tās dalībvalsts kontaktpunktam, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts; pauž nožēlu par to, ka transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketē nav paredzēti nekādi pasākumi, kas reģistrācijas dalībvalstij būtu jāveic, tiklīdz tai ir paziņots par šādiem būtiskiem un bīstamiem trūkumiem; mudina Komisiju nākamajā pārskatīšanā ierosināt šo noteikumu pastiprināšanu, tostarp sagatavojot vienotu pasākumu shēmu, kas reģistrācijas dalībvalstij būtu jāīsteno pēc šāda paziņojuma saņemšanas;

25.  ņemot vērā transportlīdzekļu elektronisko datu ierakstu, kas paredzēts transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa paketē, aicina Komisiju apsvērt iespēju grozīt Direktīvu 2014/46/ES par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem, lai vairs nebūtu spēkā pienākums iesniegt fiziskus dokumentus un transportlīdzekļa vadītāja pienākums iesniegt drukātas reģistrācijas apliecības; norāda, ka būtu jāparedz nosacījumi, lai inspektori varētu pilnībā izmantot elektroniskos ierakstus;

26.  aicina dalībvalstis veicināt to attiecīgo kompetento iestāžu veiktu sistemātisku datu apmaiņu par tehniskajām apskatēm un odometra rādījumiem transportlīdzekļu apskašu, reģistrācijas un apstiprināšanas, apskašu iekārtu ražotāju un transportlīdzekļu ražotāju vajadzībām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas veikto priekšizpēti par transportlīdzekļu informācijas platformu; aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt un nodrošināt, ka nākamās pārskatīšanas ietvaros tiek izveidota transportlīdzekļu informācijas platforma, tādējādi paātrinot un atvieglojot datu apmaiņu un nodrošinot efektīvāku koordināciju starp dalībvalstīm; uzsver, ka šai transportlīdzekļu informācijas platformai būtu jānodrošina pilnīgi elektronisks pārbaudes un datu apmaiņas process, pilnībā ievērojot kiberdrošību un datu aizsardzību attiecībā pret trešām personām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi ES MOVEHUB platformu un tās nesen ieviesto ODOCAR moduli, kas nodrošina IT infrastruktūru odometra rādījumu apmaiņai visā Savienībā, pamatojoties uz datubāzes risinājumu, tostarp iespēju apmainīties ar informāciju Eucaris tīklā; aicina Komisiju turpmākajā pārskatīšanā izvērtēt, vai ES MOVEHUB nevajadzētu noteikt par dalībvalstīm obligāti izmantojamu;

27.  aicina Komisiju nākamās pārskatīšanas laikā izvērtēt iespēju vai, veicot obligāto datu apmaiņu par transportlīdzekļa vēsturi starp reģistrācijas iestādēm, būtu iekļaujami ne tikai odometra rādījumi, bet arī informācija par negadījumiem un būtisku darbības traucējumu biežumu, jo tas nodrošinātu, ka ES iedzīvotāji ir labāk informēti par savu transportlīdzekļu vēsturi un stāvokli; uzskata, ka pēc ceļu satiksmes negadījumiem būtu jāveic papildu pārbaudes, kas palīdzētu nodrošināt, ka transportlīdzekļi tiek pienācīgi izremontēti un uzlabojas ceļu satiksmes drošība;

Nākotnes prasībām atbilstošs satvars

28.  aicina Komisiju nākamajā pārskatīšanā pienācīgi ņemt vērā transportlīdzekļu drošības aprīkojuma tehnisko attīstību; norāda, ka saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2144 jauni transportlīdzekļi no 2022. gada būs jāaprīko ar jaunām pilnveidotām drošības un vadītāja palīgsistēmām; aicina Komisiju šādas jaunas sistēmas iekļaut periodiskajās tehniskajās apskatēs un nodrošināt, lai transportlīdzekļu inspektoriem būtu prasmes un zināšanas par tām, kā arī samazināt risku, ka notiek iejaukšanās šādās sistēmās un ka ar tām manipulē; prasa, lai Komisija regulārās tehniskajās apskatēs(9) iekļautu arī “eCall” sistēmu, kā arī programmatūru un tās attālināto atjauninājumu sistēmu, un lai tā izstrādātu pamatnostādnes un standartus autonomo un satīkloto transportlīdzekļu regulārām drošības pārbaudēm un apskatēm; aicina Komisiju saistībā ar pārbaudēm uz ceļiem izpētīt iespējas, kā vēl izmantot transportlīdzekļos iebūvētos sensorus, un īpašu uzmanību pievērst transportlīdzekļu pašdiagnostikas sistēmu īpašajām prasībām un īpaši svarīgajam sabiedrības veselības principam; šajā sakarībā aicina automobiļu ražotājus un iestādes sadarboties jaunu autovadītāju palīdzības tehnoloģiju ieviešanā, lai nodrošinātu pastāvīgu atbilstību standartiem un palīdzētu paredzēt turpmākās tendences;

29.  turklāt norāda, ka publiskos ceļus aizvien vairāk izmanto jauni pārvietošanās līdzekļi, piemēram, elektriskie skrejriteņi, monoriteņi un hoverbordi; prasa Komisijai izvērtēt, vai šie jaunie pārvietošanās līdzekļi būtu jāņem vērā gaidāmajā pārskatīšanā, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību;

30.  aicina Komisiju tuvākajos gados organizēt Eiropas ceļu satiksmes drošības gadu, gatavojoties 2030. gadam kā starpposma mērķa datumam virzībā uz t.s. “nulles vīzijas” mērķi;

31.  aicina Komisiju un dalībvalstis paredzēt pienācīgu finansējumu ar mērķi nodrošināt ceļu infrastruktūras kvalitāti, jo īpaši uzturēšanu; turklāt aicina Komisiju stiprināt tās pieeju uzturēšanai, veicot atbilstīgus pasākumus, lai uzlabotu ilgtermiņa uzturēšanas plānošanu dalībvalstīs; norāda, ka savienojamībai un digitālajai drošībai būs ārkārtīgi liela nozīme satīklotu un autonomu transportlīdzekļu turpmākajā attīstībā;

o
o   o

32.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 127, 29.4.2014., 51. lpp. (2) OV L 127, 29.4.2014., 129. lpp. (3) OV L 127, 29.4.2014., 134. lpp. (4) OV C 356, 4.10.2018., 2. lpp. (5) OV C 76, 9.3.2020., 151. lpp. (6) OV C 162, 10.5.2019., 2. lpp. (7) OV L 325, 16.12.2019., 1. lpp. (8) Transportlīdzekļi, ko izmanto kravu pārvadāšanai un kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas (piemēram, kravas pikapi, autofurgoni). (9) Skatīt Direktīvas 2014/45/ES I un III pielikumu.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa rezolūcija par ķīmiskajām atliekvielām Baltijas jūrā, pamatojoties uz lūgumrakstiem Nr. 1328/2019 un Nr. 0406/2020 (2021/2567(RSP))

P9_TA(2021)0123 B9-0224/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lūgumrakstus Nr. 1328/2019 un 0406/2020,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. un 191. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. un 37. pantu,

–  ņemot vērā 1997. gada 18. septembra rezolūciju par Baltijas jūras ekoloģisko problēmu(1), Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(2), mērķi samazināt piesārņojumu un bīstamu vielu apjomu, un dalībvalstu apņemšanos uzraudzīt zemūdens ķīmisko munīciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)(3),

–  ņemot vērā apņemšanos “glābt jūru” un padarīt Baltijas jūras reģionu par pasaules līderi jūras drošības jomā saskaņā ar ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam un ES dalībvalstu apņemšanos saskaņā ar ES Jūras drošības stratēģijas rīcības plānu likvidēt jūrā nogremdētu ķīmisko munīciju un nesprāgušus sprādzienbīstamus priekšmetus,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojuma par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640) 2.1.8. nodaļā izklāstīto Komisijas nulles piesārņojuma mērķi, lai panāktu no toksikantiem brīvu vidi, un ES apņemšanos apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un kļūt par pasaules līderi globālās bioloģiskās daudzveidības krīzes novēršanā saskaņā ar Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju laikposmam līdz 2020. gadam un Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam,

–  ņemot vērā saistības, ko uzņēmušās līgumslēdzējas valstis saskaņā ar 1992. gada ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu 2. pantu un tās 1999. gada Protokola par ūdeni un veselību 4. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas gaidāmo Interreg Baltijas jūras reģiona programmu 2021.–2027. gadam,

–  ņemot vērā 1992. gada Helsinku Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību, Baltijas jūras rīcības plānu un Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) konstatējumus par jūrā nogremdētu ķīmisko munīciju,

–  ņemot vērā valstu saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, proti, 3.9. mērķi samazināt bīstamu ķīmisku vielu un piesārņojuma izraisītu nāves un saslimšanas gadījumu skaitu, 6.3. mērķi uzlabot ūdens kvalitāti, novēršot atkritumu izmešanu jūrā un līdz minimumam samazinot bīstamo ķīmisko vielu noplūdes, un 14.1. un 14.2. mērķi novērst jūras piesārņojumu un aizsargāt jūras un piekrastes ekosistēmas,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Rezolūciju 1612(2008) par Baltijas jūrā apglabāto ķīmisko munīciju un tai pievienoto 2008. gada 28. aprīļa ziņojumu,

–  ņemot vērā lūgumrakstu Nr. 1328/2019 un Nr. 0406/2020 apspriešanu Lūgumrakstu komitejas 2020. gada 3. decembra sanāksmē,

–  ņemot vērā Reglamenta 227. panta 2. punktu,

A.  tā kā kopš Otrā pasaules kara Baltijas jūrā ir nogremdētas vismaz 50 000 tonnas parasto un ķīmisko ieroču, kas satur bīstamas vielas (piemēram, sinepju gāzi, asaru gāzi un neiroparalītiskās un smacējošās ķīmiskās vielas);

B.  tā kā šī munīcija lēni noārdās un toksiskas vielas nonāk ūdenī, apdraudot cilvēku veselību, piesārņojot pārtiku un izraisot smagus apdegumus un saindēšanos tiešas saskares gadījumā, kaitējot jūras ekosistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai un apdraudot vietējo saimniecisko darbību, piemēram, zveju, dabas resursu ieguvi un atjaunojamās enerģijas ražošanu spēkstacijās;

C.  tā kā Baltijas jūra tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir daļēji slēgta jūra ar lēnu ūdens cirkulāciju un ļoti zemu pašattīrīšanas spēju; tā kā tā tiek uzskatīta par vienu no vispiesārņotākajām jūrām pasaulē, un skābekļa līmeņa pazemināšanās tās dziļajos ūdeņos jau tagad apdraud jūras dzīvos organismus;

D.  tā kā vērtīgus pētījumus ir veikusi HELCOM ad hoc darba grupa par nogremdētu ķīmisko munīciju (CHEMU), ES finansētais projekts “Vides apdraudējumu saistībā ar jūrā nogremdētiem ķīmiskajiem ieročiem modelēšana” (MERCW) un HELCOM ad hoc ekspertu grupas esošās informācijas atjaunināšanai un pārskatīšanai par Baltijas jūrā nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem (MUNI) un par bīstamu nogremdētu objektu radīto vides apdraudējumu (SUBMERGED);

E.  tā kā 2019. gada 20. februārī Briselē notikušajā kolokvijā par jūrā neeksplodējušās munīcijas radītajām problēmām tika pausta nepieciešamība pēc ciešākas sadarbības;

F.  tā kā starptautiskajai sabiedrībai trūkst uzticamas informācijas par apglabātās munīcijas apjomu, veidu un atrašanās vietu, jo šīs darbības nav pienācīgi dokumentētas un trūkst pētījumu par Baltijas jūras gultni;

G.  tā kā nav panākta vienprātība par pašreizējo situāciju attiecībā uz munīciju, konkrēto tās radīto apdraudējumu un šīs problēmas iespējamiem risinājumiem;

H.  tā kā Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2011.–2014. gadā nodrošināja finansējumu ķīmiskās munīcijas meklēšanas un novērtēšanas projektam (CHEMSEA), atbalsta projektiem lēmumu pieņemšanā par jūrā nogremdētajiem ieročiem 2016.–2019. gadā (DAIMON) un 2019.–2021. gadā (DAIMON 2) kopsummā par EUR 10,13 miljoniem (no kuriem EUR 7,8 miljoni jeb 77 % tika piešķirti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem); tā kā šo projektu ietvaros tika pētīta nogremdētās munīcijas atrašanās vieta, saturs un stāvoklis un tas, kā tā reaģē uz Baltijas jūras apstākļiem, kā arī tika pārvaldes iestādēm nodrošināti lēmumu pieņemšanas instrumenti un apmācība par tehnoloģijām, ko izmanto riska analīzei, kaitējuma novēršanas metodēm un ietekmes uz vidi novērtējumam;

I.  tā kā jautājumu par jūrā nogremdēto parasto un ķīmisko munīciju risina NATO, kurai ir atbilstoši rīki, instrumenti un pieredze, lai veiksmīgi novērstu šo problēmu;

J.  tā kā projektā CHEMSEA, kas noslēdzās 2014. gadā, tika secināts, ka, lai gan nogremdētā ķīmiskā munīcija nerada tūlītēju apdraudējumu, tā joprojām būs problēma Baltijas jūrai;

K.  tā kā augstais transporta blīvums un augstais ekonomiskās aktivitātes līmenis Baltijas jūras reģionā padara to ne tikai par vides problēmu, bet arī rada ievērojamas ekonomiskas sekas, tostarp zivsaimniecības nozarē,

1.  uzsver, ka vides un veselības apdraudējums, ko rada Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara nogremdētā munīcija, ir ne tikai reģionāla Eiropas mēroga problēma, bet nopietna globāla problēma ar neparedzamu īstermiņa un ilgtermiņa pārrobežu ietekmi;

2.  mudina starptautisko sabiedrību rīkoties sadarbības un patiesas solidaritātes garā, lai pastiprinātu nogremdētās munīcijas uzraudzību, tādējādi mazinot iespējamos riskus jūras videi un darbībām jūrā; mudina visas valstis, kuru rīcībā ir klasificēta informācija par munīcijas nogremdēšanu un tās precīzu atrašanās vietu, steidzami deklasificēt šo informāciju un darīt to pieejamu skartajām valstīm, Komisijai un Eiropas Parlamentam;

3.  aicina Komisiju un Interreg Baltijas jūras reģiona kopīgo plānošanas komiteju nodrošināt pienācīgu finansējumu pētniecībai un darbībām, kas vajadzīgas, lai novērstu apdraudējumu, ko rada Baltijas jūrā nogremdētā munīcija; atzinīgi vērtē HELCOM mērķtiecīgos centienus un konstruktīvos pētījumus, kas veikti saistībā ar projektiem CHEMSEA, DAIMON un DAIMON 2, kurus finansē no Interreg Baltijas jūras reģiona programmas;

4.  aicina visas iesaistītās puses ievērot starptautiskās vides tiesības un nodrošināt papildu finansiālās iemaksas Interreg Baltijas jūras reģiona programmā 2021.–2027. gadam; atzinīgi vērtē starptautisko Interreg Baltijas jūras reģiona programmu 2021.–2027. gadam, kas finansēs pasākumus, kuru mērķis ir samazināt piesārņojumu Baltijas jūrā;

5.  uzsver, ka ir regulāri jāuzrauga situācija attiecībā uz munīcijas koroziju un jāveic atjaunināts vides riska novērtējums par jūrā noplūdušo piesārņotāju ietekmi uz cilvēku veselību, jūras ekosistēmām un reģiona bioloģisko daudzveidību;

6.  atzinīgi vērtē valsts līmenī īstenotos centienus, piemēram, nogremdētās munīcijas kartēšanu un bīstamo materiālu uzraudzību un aizvākšanu;

7.  uzsver, cik svarīgi šajā sakarībā ir starpvalstu un starpreģionu sadarbības mehānismi, brīva piekļuve publiskai informācijai un efektīva apmaiņa ar zinātnes atziņām un pētījumiem;

8.  aicina Komisiju nolūkā sasniegt nulles piesārņojuma mērķi, lai panāktu no toksiskām vielām brīvu vidi, kopīgi ar skartajām dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām un organizācijām izveidot ekspertu grupu, kurai būtu šādas pilnvaras: (i) izpētīt un kartēt piesārņoto teritoriju precīzu atrašanās vietu; (ii) ierosināt piemērotus videi draudzīgus un rentablus risinājumus piesārņojuma monitoringam un dekontaminācijai ar galīgo mērķi likvidēt vai pilnībā neitralizēt bīstamus materiālus, ja to izcelšana nav iespējama; (iii) izstrādāt uzticamus lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentus; (iv) īstenot izpratnes veicināšanas kampaņu, lai informētu skartās grupas (piemēram, zvejniekus, vietējos iedzīvotājus, tūristus un investorus) par iespējamiem veselības un ekonomiskiem riskiem, un v) izstrādāt pamatnostādnes reaģēšanai ārkārtas situācijās saistībā ar vides katastrofām;

9.  pauž nožēlu, ka nekas no 8,8 miljoniem EUR, kas piešķirti no Eiropas kaimiņattiecību instrumentam paredzētajiem līdzekļiem, netika izmantots projektiem DAIMON vai DAIMON 2 Interreg Baltijas jūras reģiona programmas ietvaros;

10.  aicina Komisiju mudināt visas attiecīgās ES aģentūras un iestādes, tostarp Eiropas Aizsardzības aģentūru, izmantot visus pieejamos resursus un nodrošināt, ka šī problēma tiek atspoguļota visās attiecīgajās ES politikas jomās un plānošanas procesos, tostarp Jūras stratēģijas pamatdirektīvā un Jūras drošības stratēģijas rīcības plānā;

11.  aicina Komisiju nodrošināt, ka jautājums par munīciju, kas nogremdēta Eiropas jūrās, tiek iekļauts horizontālajās programmās, lai būtu iespējams iesniegt projektus, kas attiecas uz reģioniem, kurus skar viena un tā pati problēma (Adrijas jūra, Jonijas jūra, Ziemeļjūra un Baltijas jūra), un veicināt pieredzes un paraugprakses apmaiņu;

12.  aicina Komisiju īstenot saskaņotus centienus, lai novērstu piesārņojumu Baltijas jūrā, un šajā nolūkā veicināt visu veidu reģionālā, valsts un starptautiskā mēroga sadarbību, tostarp partnerībā ar NATO;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu un citu attiecīgo valstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 304, 6.10.1997., 147. lpp. (2) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. (3) OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (07064/2/2020 – C9-0111/2021 – 2018/0224(COD))

P9_TA(2021)0124 A9-0122/2021

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (07064/2/2020 – C9‑0111/2021),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra(1) un 2020. gada 16. jūlija(2) atzinumus,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 9. oktobra atzinumu(3),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(4) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0435),

–  ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2020)0459)

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9‑0122/2021),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  apstiprina savu paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

4.  pieņem zināšanai Padomes un Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

5.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

6.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

7.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

8.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

PIELIKUMS

Kopīgs politiskais paziņojums par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros atbrīvoto līdzekļu atkārtotu izmantošanu

Kopīgajā paziņojumā par atbrīvoto līdzekļu atkārtotu izmantošanu saistībā ar pētniecības pamatprogrammu(5) Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojās par labu pētniecības programmai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam vēlreiz darīt pieejamas saistību apropriācijas, kas atbilst saistību atcelšanas summai līdz 0,5 miljardiem EUR (2018. gada cenās) un kas izriet no pilnīgas vai daļējas to projektu neīstenošanas, kuri pieder pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” vai tās priekštecei “Apvārsnis 2020”, kā paredzēts Finanšu regulas 15. panta 3. punktā. Neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras un Komisijas pilnvaras izpildīt budžetu, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas, ka šīs summas orientējošais sadalījums maksimāli būs šāds:

—  300 000 000 EUR salīdzināmajās 2018. gada cenās kopai “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”, jo īpaši kvantu pētniecībai;

—  100 000 000 EUR salīdzināmajās 2018. gada cenās kopai “Klimats, enerģētika un mobilitāte”; un

—  100 000 000 EUR salīdzināmajās 2018. gada cenās kopai “Kultūra, jaunrade un iekļaujoša sabiedrība”.

Parlamenta paziņojums par asociācijas nolīgumiem

LESD 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) punktā ir paredzēts, ka Eiropas Parlaments sniedz piekrišanu attiecībā uz asociācijas nolīgumiem LESD 217. panta nozīmē. Turklāt nosacījumi, ar ko reglamentē trešās valsts pievienošanos pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, bieži vien ir daļa no minētajiem asociācijas nolīgumiem. Lai Eiropas Parlaments sniegtu piekrišanu, tas saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu nekavējoties un pilnībā ir jāinformē visos procedūras posmos. Turklāt, lai nodrošinātu pienācīgu Parlamenta kontroli, šajos nolīgumos ir jāiekļauj visi būtiskie aspekti Savienības attiecībās ar konkrētu trešo valsti, kuri ir saistīti ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”.

Tāpēc Eiropas Parlaments sagaida, ka brīdī, kad saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu Padome pieņem lēmumu atbilstīgi LESD 218. panta 9. punktam, definējot nostājas, kuras Savienības vārdā jāieņem struktūrā, kas izveidota ar nolīgumu, ar ko paredz trešās valsts iesaistīšanos pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, minētās nostājas nenovedīs pie tā, ka tiek apieta prasība saņemt Eiropas Parlamenta piekrišanu, atstājot attiecīgās struktūras ziņā noteikt būtiskos aspektus konkrētās trešās valsts dalībai pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”.

Tāpēc Eiropas Parlaments uzskata, ka šādi saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu pieņemti Padomes lēmumi, ja tie attiecas uz asociācijas nolīgumu daļām, kuras saistītas ar trešās valsts dalību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, būtu jāsamazina līdz minimumam. Turklāt, ja Savienības sarunu vedējs vai Padome, vai tās īpašā komiteja apsver šāda Padomes lēmuma pieņemšanu, kad tiek dotas norādes sarunu vadītājam, Eiropas Parlaments sagaida, ka tas nekavējoties un pilnībā tiks informēts visos procedūras posmos, tostarp saņemot argumentētu atzinumu par to, kāpēc ar nolīgumu izveidotai struktūrai Savienības vārdā ir jāpieņem nostāja nolūkā sasniegt Savienības mērķus, kas izklāstīti [pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulā] un [Padomes lēmumā, ar ko izveido īpašo programmu].

Komisijas paziņojums par 47. apsvērumu

Komisija plāno īstenot EIP Accelerator budžetu tā, lai nodrošinātu, ka MVU, tostarp jaunuzņēmumiem, paredzētais atbalsts, ko sniedz vienīgi dotācijas veidā, saskaņā ar “Apvārsnis Eiropa” regulas 48. panta 1. punktu un 47. apsvērumu atbilst atbalstam, kuru sniedz no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” MVU instrumenta budžeta.

Komisijas paziņojums par 6. pantu

Pēc pieprasījuma Komisija plāno apmainīties ar viedokļiem ar Eiropas Parlamenta atbildīgo komiteju par i) potenciālo partnerattiecību kandidātu sarakstu – pamatojoties uz LESD 185. un 187. pantu –, uz kuru attieksies (sākotnēji) ietekmes izvērtējumi; ii) uzdevumu padomju noteikto provizorisko uzdevumu sarakstu; iii) stratēģiskā plāna rezultātiem pirms tā oficiālās pieņemšanas, un iv) tā iepazīstinās ar dokumentiem, kas saistīti ar darba programmām, un darīs tos pieejamus.

Komisijas paziņojums par ētiku/cilmes šūnu izpēti – 19. pants

Pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” attiecībā uz lēmumiem par ES finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu izpētei Eiropas Komisija ierosina arī turpmāk ievērot tos pašus ētikas principus, uz kuriem balstījās “Apvārsnis 2020”.

Eiropas Komisija ierosina saglabāt šos ētikas principus, jo, pateicoties tiem un pamatojoties uz pieredzi, attiecībā uz ļoti daudzsološu zinātnes jomu ir izstrādāta atbildīga pieeja, kas ir izrādījusies pilnīgi piemērota pētniecības programmai, kurā piedalās pētnieki no daudzām valstīm ar atšķirīgu tiesisko regulējumu.

1.  Lēmumā par pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” skaidri noteikts, ka Savienības finansējumu nepiešķir šādām trim pētniecības jomām:

–  izpētes pasākumiem, kuru mērķis ir cilvēka klonēšana reproduktīviem nolūkiem;

–  izpētes pasākumiem, kuru mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu un kuri varētu šādas izmaiņas padarīt pārmantojamas;

–  pētniecības pasākumiem, kas paredzēti cilvēku embriju radīšanai vienīgi pētniecības nolūkā vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu.

2.  Netiks finansēti tādi pasākumi, kas ir aizliegti visās dalībvalstīs. Netiks finansēti pasākumi konkrētā dalībvalstī, ja šādi pasākumi tajā ir aizliegti.

3.  Lēmumā par pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un noteikumos par ētikas principiem, ar ko reglamentē Savienības finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu izpētei, netiek sniegts nekāds vērtējums par tiesisko regulējumu vai ētikas principiem, ar ko šādu izpēti reglamentē dalībvalstīs.

4.  Aicinājumos iesniegt priekšlikumus Eiropas Komisija skaidri nepieprasa izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas. Iespējamā pieaugušu cilvēku vai cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana ir atkarīga no zinātnieku atzinuma, ņemot vērā mērķus, ko viņi vēlas sasniegt. Praksē lielākā daļa no Savienības finansējuma cilmes šūnu izpētei ir atvēlēta pētījumiem, kuros izmanto pieaugušu cilvēku cilmes šūnas. Nav iemeslu, kāpēc lai tas būtiski mainītos pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”.

5.  Katram projektam, kurā paredzēts izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas, ir jāiegūst pozitīvs zinātnisks izvērtējums; izvērtēšanas laikā neatkarīgi eksperti nosaka, vai šādu cilmes šūnu izmantošana ir vajadzīga paredzēto zinātnisko mērķu sasniegšanai.

6.  Attiecībā uz priekšlikumiem, kas ieguvuši pozitīvu vērtējumu zinātniskajā izvērtēšanā, Eiropas Komisija pēc tam organizē stingru ētikas principu pārbaudi. Šajā ētikas principu pārbaudē ņem vērā principus, kas noteikti ES Pamattiesību hartā un attiecīgās starptautiskās konvencijās, piemēram, Eiropas Padomes Konvencijā par cilvēktiesībām un biomedicīnu, kas parakstīta Ovjedo 1997. gada 4. aprīlī, un tās papildu protokolos, kā arī UNESCO pieņemtajā Vispārējā deklarācijā par cilvēka genomu un cilvēktiesībām. Ētikas principu pārbaudes mērķis ir arī pārliecināties, ka priekšlikumos tiek ievēroti to valstu noteikumi, kurās veiks izpēti.

7.  Atsevišķos gadījumos ētikas principu pārbaudi var veikt projekta īstenošanas laikā.

8.  Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas katram projektam, kurā paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana, jāsaņem attiecīgās valsts vai vietējās ētikas komitejas apstiprinājums. Jāievēro visi valsts noteikumi un procedūras, tostarp saistībā ar tādiem jautājumiem kā vecāku piekrišana, finansiālas stimulēšanas nepieļaušana u.c. Pārbaudīs arī to, vai projektā iekļautas atsauces uz licencēšanas un kontroles pasākumiem, kas jāveic tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veiks pētījumus.

9.  Katru priekšlikumu, kas ieguvis pozitīvu vērtējumu zinātniskajā izvērtēšanā, ētikas principu pārbaudē valsts vai vietējā līmenī un ētikas principu pārbaudē Eiropas līmenī, atsevišķi iesniegs apstiprināšanai dalībvalstīm, kas sanāk komitejā, rīkojoties saskaņā ar pārbaudes procedūru. Netiks finansēts neviens priekšlikums, kurā iekļauta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana, ja tas neiegūs dalībvalstu apstiprinājumu.

10.  Eiropas Komisija turpinās darbu, lai rezultāti, kas iegūti Savienības finansētā cilmes šūnu izpētē, būtu viegli pieejami visiem pētniekiem, tādējādi nodrošinot maksimālu labumu pacientiem visās valstīs.

11.  Eiropas Komisija atbalstīs darbības un iniciatīvas, kas palīdz koordinēt un racionalizēt cilvēka embriju cilmes šūnu izpēti saskaņā ar atbildīgu pieeju, ievērojot ētikas principus. Komisija jo īpaši turpinās atbalstīt cilvēka embriju cilmes šūnu līniju Eiropas reģistra izveidi. Šāda reģistra atbalstīšana sniegs iespēju pārraudzīt esošās cilvēka embriju cilmes šūnas Eiropā, palīdzēs zinātniekiem tās vislabāk izmantot un, iespējams, palīdzēs novērst jaunu cilmes šūnu līniju nevajadzīgu iegūšanu.

12.  Eiropas Komisija turpinās pašreizējo praksi un neiesniegs komitejai, kura darbojas saskaņā ar pārbaudes procedūru, nevienu projekta priekšlikumu, kas ietver pētniecības darbības, kurās iznīcina cilvēka embrijus, tostarp cilmes šūnu iegūšanai. Izslēdzot šā izpētes posma finansēšanu, Savienības finansējums netiks liegts turpmākiem posmiem, kuros paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana.

Komisijas paziņojums par 5. pantu

Komisija pieņem zināšanai abu likumdevēju panākto kompromisu 5. panta formulējumā. Komisija saprot, ka 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā īpašā aizsardzības pētniecības programma aprobežojas ar pētniecības darbībām, uz kurām attiecas topošais Eiropas Aizsardzības fonds, bet izstrādes darbības tiek skatītas ārpus šīs regulas piemērošanas jomas.

Komisijas paziņojums par cilvēktiesībām 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā

Komisija visnotaļ atzīst cilvēktiesību respektēšanu, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā, un tā 1. panta otro daļu “Savienība cenšas attīstīt attiecības un veidot partnerību ar trešām valstīm un starptautiskām, reģionālām vai pasaules organizācijām, kuras atzīst pirmajā daļā minētos principus.” Taču Komisija pauž nožēlu, ka “cilvēktiesību respektēšana” ir iekļauta kritēriju virknē, kas trešām valstīm jāizpilda, lai kļūtu tiesīgas iesaistīties programmā saskaņā ar 16. panta 1. punkta d) apakšpunkta 1. punkta d) apakšpunktu. Neviena cita ES nākamās daudzgadu finanšu shēmas programma neuzskatīja, ka vajadzīga tik tieša norāde, lai gan nav šaubu, ka ārējās attiecībās ar trešām valstīm ES tiecas visos instrumentos un politikas jomās īstenot konsekventu pieeju cilvēktiesību aizsardzībai un tai jāvirza Komisija šā noteikuma īstenošanā.

Padomes paziņojums

Padome aicina Komisiju nodrošināt lielāko Padomes iesaisti sarunās par nolīgumiem, ar kuriem trešās valstis iesaista Savienības programmās, tostarp ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, saskaņā ar LESD 218. pantu. Šajā nolūkā Padome saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu var iecelt īpašu komiteju, ar kuru apspriežoties, ved sarunas, tostarp par šādu nolīgumu formu un saturu.

Šajā sakarā Padome atgādina par ES iestāžu lojālas sadarbības principu, kas noteikts LES 13. panta 2. punkta otrajā teikumā, un attiecīgo ES Tiesas judikatūru par LESD 218. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru Komisijai savlaicīgi – pirms sarunu sanāksmēm – īpašajai komitejai ir jāsniedz visa informācija un dokumenti, kas nepieciešami, lai uzraudzītu sarunu norisi, proti, it īpaši citu pušu sarunu gaitā paziņotās pamatnostādnes un aizstāvētās nostājas, lai īpašā komiteja varētu formulēt viedokli un norādes attiecībā uz sarunām(6).

Ja nolīgumi, ar kuriem trešās valstis tiek iesaistītas Savienības programmās, jau pastāv un ietver pastāvīgu pilnvarojumu Komisijai noteikt konkrētus noteikumus, kas piemērojami katrai valstij attiecībā uz tās dalību jebkurā konkrētā programmā, un ja Komisijai šajā uzdevumā palīdz īpaša komiteja, Padome atgādina, ka Komisijai ir jārīkojas, sarunu procesa gaitā sistemātiski apspriežoties ar minēto īpašo komiteju, piemēram, pirms sanāksmēm ar attiecīgajām trešām valstīm apmainoties ar tekstu projektiem un sniedzot regulārus informatīvus paziņojumus un pārskatus.

Ja nolīgumi, ar kuriem trešās valstis tiek iesaistītas Savienības programmās, jau pastāv, bet īpaša komiteja nav paredzēta, Padome uzskata, ka Komisijai, kad tā nosaka konkrētus noteikumus iesaistīšanai pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, līdzīgā veidā sarunu procesa gaitā būtu sistemātiski jāsadarbojas ar Padomi un tās darba sagatavošanas struktūrām.

Komisijas paziņojums par starptautisko sadarbību

Komisija pieņem zināšanai Padomes vienpusējo deklarāciju un, apspriežoties ar īpašo komiteju saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu, to pienācīgi ņems vērā saskaņā ar Līgumu, ES Tiesas judikatūru un iestāžu līdzsvara principu.

Padomes paziņojums par 5. pantu

Padome atgādina, ka no LESD 179. panta 3. punkta un 182. panta 1. punkta, tos lasot kopā, izriet, ka Savienība var pieņemt tikai vienu daudzgadu pamatprogrammu, kurā izklāstītas visas Savienības darbības pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā. Tādēļ Padome uzskata, ka Eiropas Aizsardzības fonds, kas minēts 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā Regulā, ar ko izveido Savienības pētniecības pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kura aptver šā fonda darbības gan pētniecības, gan tehnoloģiju attīstības jomā, ir īpaša programma, ar ko īsteno pamatprogrammu LESD 182. panta 3. punkta nozīmē, un ietilpst regulas, ar kuru izveido minēto pamatprogrammu, darbības jomā.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 33. lpp. (2) OV C 364, 28.10.2020., 124. lpp. (3) OV C 461, 21.12.2018., 79. lpp. (4) Pieņemtie teksti, 17.4.2019., P8_TA(2019)0395. (5) OV C 444 I, 22.12.2020., 3. lpp. (6) Sk. 2015. gada 16. jūlija spriedumu lietā C-425/13 Komisija / Padome, EU:C:2015:483, 66. punkts.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (08550/2019 – C9-0167/2020 – 2018/0225(CNS))

P9_TA(2021)0125 A9-0118/2021

(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes projektu (08550/2019),

–  ņemot vērā vēl vienu apspriešanās pieprasījumu, ko Padome iesniedza 2020. gada 18. jūnija vēstules formātā pēc tam, kad bija publicēts grozītais Komisijas priekšlikums (COM(2020)0459), ar ko papildina sākotnējo apspriešanās pieprasījumu,

–  ņemot vērā Padomes projekta pārskatīto redakciju (06199/2021), kas atspoguļo Eiropas Parlamenta un Padomes sarunu galīgo iznākumu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 182. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0167/2020),

–  ņemot vērā viedokļu apmaiņu starp Parlamentu, Padomi un Komisiju 2019. gada 9. aprīlī saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(1) 25. punktu,

—  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0436),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Reglamenta 82. un 40. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9‑0118/2021),

1.  apstiprina grozīto Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Padomes Lēmumu (ES) 2021/..., ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, un atceļ Lēmumu 2013/743/ES

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2021/764.)

(1) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. (2) 2019. gada 17. aprīlī pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0396.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (pārstrādāta redakcija) (COM(2019)0331 – C9-0042/2019 – 2019/0151(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0331),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 173. panta 3. punktu. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0042/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 30. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2020. gada 10. janvāra vēstuli Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 110. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2021. gada 17. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0120/2020),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/... par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (pārstrādāta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2021/819.)

(1) OV C 47, 11.2.2020., 69. lpp. (2) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam: Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana (COM(2019)0330 – C9-0043/2019 – 2019/0152(COD))

P9_TA(2021)0127 A9-0121/2020

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0330),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 173. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0043/2019),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 30. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2021. gada 17. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 40. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0121/2020),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  ierosina, ka šā tiesību akta nosaukumam vajadzētu būt “Lēmums par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam: Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana”;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2021/... par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam: Eiropas inovācijas talanta un spējas sekmēšana un Lēmuma Nr. 1312/2013/ES atcelšana

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2021/820.)

(1) OV C 47, 11.2.2020., 69. lpp.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (COM(2020)0220 – C9-0160/2020 – 2020/0097(COD))

P9_TA(2021)0128 A9-0148/2020

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0220),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 196. panta 2. punktu un 322. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0160/2020),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2020. gada 28. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 29. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2020. gada 14. oktobra atzinumu(3),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2021. gada 17. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 40. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0148/2020),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(4);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 27. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/..., ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2021/836.)

(1) OV C 385, 13.11.2020., 1. lpp. (2) OV C 10, 11.1.2021., 66. lpp. (3) OV C 440, 18.12.2020., 150. lpp. (4) Ar šo nostāju aizstāj 2020. gada 16. septembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P9_TA(2020)0218.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Hondurasas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (12543/2020 – C9-0084/2021 – 2020/0157M(NLE))

P9_TA(2021)0129 A9-0054/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Hondurasas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (12543/2020),

–  ņemot vērā projektu Brīvprātīgam partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Hondurasas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību (10365/2020),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punkta pirmo daļu un 4. punkta pirmo daļu kopā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0084/2021),

–  ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā(1) (FLEGT regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus(2) (ES Kokmateriālu regula),

–  ņemot vērā Parīzes Klimata nolīgumu,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus,

–  ņemot vērā paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640) un 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(3),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES lomu pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 22. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par Hondurasu — cilvēktiesību aizstāvju stāvoklis(6),

–  ņemot vērā nelikumīgai mežizstrādei piemērojamo ES noteikumu, jo īpaši ES Kokmateriālu regulas un FLEGT regulas, notiekošo atbilstības pārbaudi,

–  ņemot vērā ES 2003. gada Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) un darba plānu tā īstenošanai 2018.–2022. gadā,

–  ņemot vērā Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses(7),

–  ņemot vērā Hondurasas un ES ikgadējo augsta līmeņa politikas dialogu meža nozarē,

–  ņemot vērā ES vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2019. gada 6. decembra deklarāciju par to, ka tiek pagarināts mandāts misijai korupcijas un nesodāmības apkarošanas atbalstam Hondurasā (MACCIH),

–  ņemot vērā 2021. gada 27. aprīļa normatīvo rezolūciju(8) par Padomes lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A9-0054/2021),

A.  tā kā gandrīz pusi no Hondurasas sauszemes platības klāj meži, no kuriem puse ir tropu lietus meži; tā kā Hondurasā joprojām ir milzīgs neklasificētu koku un sugu daudzums; tā kā kopš 2015. gada Hondurasa zaudējusi aptuveni 12,5 % no mežu platības, kas galvenokārt noticis kaitīgo organismu invāzijas dēļ (visticamāk, klimata pārmaiņu ietekmē), savukārt vairākas meža platības zudušas meža ugunsgrēku, mežu izciršanas un nelikumīgas mežizstrādes dēļ;

B.  tā kā Hondurasa 2014. gadā pieņēma Klimata pārmaiņu likumu un nākamajā gadā kļuva par pirmo valsti, kura publicējusi savu pirmo nacionāli noteikto devumu (NND) Parīzes nolīguma satvarā, tostarp apņemoties atjaunot mežus viena miljona hektāru platībā;

C.  tā kā meža nozares īpatsvars Hondurasas ekonomikā gadu gaitā ir sarucis un pēdējos 16 gados tas ir aptuveni 3,6 % no NKP, jo stingrākas kļuvušas prasības par kokmateriālu likumību Hondurasas eksporta tirgos un notiek vēršanās pret mežu iznīcināšanu; tā kā Brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma (BPN) process, kurā tiek uzsvērta likumība un laba pārvaldība, palīdz palielināt meža nozares īpatsvaru, nodrošināt kvalitatīvas darbvietas laukos un radīt ienākumus Hondurasas iedzīvotājiem;

D.  tā kā kokmateriālu tirdzniecības apjoms starp Hondurasu un ES pašlaik ir pieticīgs un nepārsniedz 2 % no Hondurasas kokmateriālu eksporta, savukārt lielākā Hondurasas tirdzniecības partnervalsts ir ASV un palielinās eksports uz tādām kaimiņvalstīm kā Salvadora un Nikaragva; tā kā BPN varētu pavērt lielākas iespējas Hondurasas eksportam uz ES un jauniem tirgiem;

E.  tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas klasifikāciju Hondurasa ir valsts ar vidēji zemiem ienākumiem; tā kā tā ir otra nabadzīgākā valsts Latīņamerikā un trešā nabadzīgākā valsts Rietumu puslodē; tā kā Hondurasai nākas pārvarēt daudzas problēmas cīņā pret nabadzību, nevienlīdzību, korupciju, vardarbību un nesodāmību, kas joprojām rada pastāvīgas bažas, un Hondurasai ir jāuzlabo savu iedzīvotāju labjutība, kā arī sieviešu tiesību stāvoklis, jo īpaši ņemot vērā neseno negatīvo reakciju uz seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām;

F.  atzīmē, ka Hondurasas valdība uzņēmusies konstruktīvas saistības un ierosinājusi tiesību aktus, ar ko aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus; pauž nožēlu par cilvēktiesību, pirmiedzīvotāju un zemes tiesību aizstāvju un vides aktīvistu aizskaršanu, vardarbību pret viņiem, patvaļīgu aizturēšanu, draudu izteikšanu un nogalināšanu; tā kā Hondurasa nav parakstījusi Eskasū reģionālo nolīgumu par informācijas pieejamību, sabiedrības līdzdalību un tiesiskumu vides jautājumos Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, kas ir pirmais jebkad pieņemtais nolīgums ar konkrētiem noteikumiem par vides un cilvēktiesību aizstāvjiem;

G.  tā kā 2020. gada janvārī beidzās korupcijas un nesodāmības apkarošanas atbalsta misijas Hondurasā (MACCIH) pilnvaras un tās netika atjaunotas; tā kā ES un tās dalībvalstis ir aicinājušas Hondurasas valdību šīs pilnvaras atjaunot, lai stiprinātu tiesiskumu valstī;

H.  tā kā ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgums tika noslēgts 2012. gadā un tirdzniecības pīlāru provizoriski piemēro no 2013. gada 1. augusta;

I.  tā kā 2013. gadā Hondurasa kļuva par pirmo Latīņamerikas valsti, kas sāka sarunas ar ES par FLEGT BPN, kuru rezultātā 2018. gadā tika parafēts nolīguma projekts;

J.  tā kā BPN mērķis ir nodrošināt, ka visi kokmateriālu un koka izstrādājumu sūtījumi no Hondurasas, kas paredzēti ES tirgum, atbilst Hondurasas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmai (TLAS) un tādējādi var pretendēt uz FLEGT licenci; tā kā arī vietējiem kokmateriāliem un kokmateriāliem, kas paredzēti citiem eksporta tirgiem, būs jāatbilst TLAS prasībām un uz tiem attieksies H-Legal licence;

K.  tā kā TLAS pamatā ir likumības definīcija, piegādes ķēdes kontrole, atbilstības pārbaude, FLEGT licencēšana un neatkarīga revīzija;

L.  tā kā nolīgums attiecas uz pieciem obligātajiem koka izstrādājumiem saskaņā ar FLEGT regulu, proti, apaļkokiem, zāģmateriāliem, dzelzceļa gulšņiem, saplāksni un finieri, un vairākiem citiem koka izstrādājumiem;

M.  tā kā FLEGT BPN nolūks un paredzamie ieguvumi ir vērienīgāki nekā likumīgu kokmateriālu tirdzniecības veicināšana, jo šie nolīgumi paredzēti arī tam, lai veiktu sistēmiskas pārmaiņas mežu pārvaldībā un tiesībaizsardzībā, un tas ietver arī darba tiesības un pirmiedzīvotāju tiesības, pārredzamību un dažādu ieinteresēto personu, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) un pirmiedzīvotāju kopienu, iekļaušanu politisko lēmumu pieņemšanā, kā arī atbalstu ekonomiskai integrācijai un starptautisko ilgtspējīgas attīstības mērķu ievērošanu; tā kā sarunas, kuru rezultātā noslēgts šis BPN, ir radījušas telpu sadarbībai starp dažādām ieinteresētajām personām, lai apspriestu vides, cilvēktiesību, sociālos un ekonomiskos jautājumus; tā kā Hondurasai ir pienākums nodrošināt, ka šā nolīguma īstenošanā un uzraudzībā tiek iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas neatkarīgi no dzimuma, vecuma, atrašanās vietas, reliģijas vai pārliecības, etniskās izcelsmes, rases, valodas un invaliditātes un tajā piedalās privātais sektors, pilsoniskā sabiedrība, vietējās kopienas, Hondurasas pirmiedzīvotāju un afrikāņu pēcteču tautas, kā arī citas no mežiem atkarīgas struktūras(9);

N.  tā kā ar BPN paredz izveidot Apvienoto īstenošanas komiteju, kas ir atbildīga par nolīguma īstenošanu un uzraudzību;

O.  tā kā ES atbalstu sarunu procesam ir sniegusi ar trim divpusējām programmām attīstības palīdzības satvarā;

P.  tā kā vispārējās vēlēšanas Hondurasā notiks līdz 2021. gada beigām;

Q.  tā kā Hondurasa ir ratificējusi Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām, bet nav to pilnībā īstenojusi un savos tiesību aktos nav ieviesusi nozīmīgo brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas principu, kas izriet no ANO Deklarācijas par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām,

1.  atzinīgi vērtē noslēgtās sarunas starp ES un Hondurasu par BPN, ar ko nodrošinās, ka uz ES tiek importēti vienīgi likumīgi iegūti kokmateriāli, veicinās ilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi un ilgtspējīgu tirdzniecību ar likumīgi iegūtiem kokmateriāliem un uzlabos mežu pārvaldību, tiesībaizsardzību (tostarp prasības attiecībā uz darbu un strādājošajiem, veselību un drošību), cilvēktiesības, pārredzamību, pārskatatbildību un institucionālo noturību Hondurasā, paturot prātā, ka meži ir nozīmīgi Hondurasas ekonomikai un ka valstī efektīvāk jārisina atmežošanas problēma; aicina abas puses strauji ratificēt BPN, lai tas stātos spēkā 2021. gadā un pavērtu ceļu turpmākiem svarīgiem īstenošanas pasākumiem, tostarp licencēšanas satvara izveidei;

2.  apliecina solidaritāti Hondurasai, kura nesen piedzīvoja divas ļoti postošas viesuļvētras un kura jau tā ir smagi cietusi no Covid-19 pandēmijas; uzsver vajadzību steidzami un globālā mērogā novērst šādu ekstrēmu laikapstākļu parādību un zoonožu pamatcēloņus, kuri ir saistīti ar klimata pārmaiņām, atmežošanu un biodaudzveidības zudumu;

3.  ļoti atzinīgi vērtē to, ka Hondurasai BPN izstrādes procesā ir izdevies nodrošināt valdības iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora, pirmiedzīvotāju un afrikāņu pēcteču tautu, akadēmisko aprindu un kopienu iesaisti, un šie rīcībspēki šo piedāvājumu pieņēmuši un attiecīgi snieguši savu ieguldījumu; atzinīgi vērtē to, ka visas šīs sabiedrības grupas piekrita sēsties pie viena sarunu galda, tā nodrošinot iekļautības sajūtu un iespēju sniegt savu devumu;

4.  atzīst, ka BPN pilnīga īstenošana būs ilgtermiņa process, kurā būs jāpieņem vesels tiesību aktu kopums un jānodrošina atbilstoša administratīvā spēja un kompetence tā īstenošanai un izpildei; atgādina, ka FLEGT licenču izsniegšana varēs sākties tikai tad, kad Hondurasa būs apliecinājusi savas TLAS gatavību;

5.  uzsver, ka īstenošanas posmā ir vajadzīgas īstenas un pastāvīgas konsultācijas un plaša ieinteresēto personu iesaistīšana, kas ietver PSO un vietējo un pirmiedzīvotāju kopienu jēgpilnu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, lai garantētu brīvu, iepriekšēju un informētu piekrišanu; atgādina, ka ir jāuzlabo pārredzamība un jānodrošina efektīva informācijas nodošana sabiedrībai un savlaicīga dokumentu publiskošana, tos darot pieejamus vietējiem iedzīvotājiem un pirmiedzīvotājiem; aicina Komisiju, ES delegāciju Hondurasā un dalībvalstis nodrošināt un sniegt pietiekamu spēju veidošanas, loģistikas un tehnisko atbalstu saistībā ar pašreizējiem un turpmākajiem attīstības sadarbības instrumentiem, lai Hondurasa spētu pildīt saistības, kas izriet no TLAS un saistīto pasākumu īstenošanas;

6.  atzinīgi vērtē nesen pieņemto Hondurasas BPN īstenošanas rīcības plānu un aicina Hondurasas valdību pielietot skaidru, termiņatkarīgu un izmērāmu pieeju;

7.  pauž satraukumu par to, ka kopš BPN parafēšanas 2018. gada jūlijā tikuši nogalināti vairāk nekā 20 vides un pirmiedzīvotāju tiesību aizsardzības aktīvisti; uzskata, ka nolīguma panākumi lielā mērā būs atkarīgi no tādas drošas un labvēlīgas vides radīšanas, kas ļautu aizsargāt vides un cilvēktiesību aizstāvjus un trauksmes cēlējus, nodrošinot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos un apkarojot nesodāmību; šajā sakarībā uzsver, ka Eskasū nolīguma ratifikācija būtu nozīmīgs solis pareizajā virzienā; mudina Hondurasas valdību veikt pasākumus šajā ziņā;

8.  uzskata, ka konsekventi ir jācīnās pret korupciju; atzinīgi vērtē to, ka pārredzamība ir bijusi noderīga šā BPN noslēgšanas procesā, un šāda pieeja pilnībā būtu jānodrošina turpmākajā īstenošanas procesā; uzsver, ka FLEGT panākumi ir atkarīgi arī no krāpšanas un korupcijas apkarošanas visā kokmateriālu piegādes ķēdē; šajā ziņā aicina ES stiprināt ES Kokmateriālu regulas darbības jomu un izpildi, lai apkarotu korupcijas riskus ES kokmateriālu piegādes ķēdē, tostarp īstenojot regulārākas un sistemātiskākas kontroles un izmeklēšanu ES ostās; atzīmē Hondurasas centienus panākt lielāku pārredzamību un mudina Hondurasas valdību nodrošināt stimulus dažādos meža vērtības ķēdes posmos, lai palielinātu pārredzamību un nodrošinātu visneaizsargātāko tirgus dalībnieku iekļautību, tostarp iekļaujot pirmiedzīvotāju kopienu jauniešus un sievietes, afrikāņu izcelsmes personas un mazos lauksaimniekus; mudina Hondurasas valdību strādāt pie tā, lai pārtrauktu plaši izplatīto korupciju, un aicina pievērsties citiem faktoriem, kas veicina nelikumīgu mežizstrādi un mežu degradāciju, īpašu uzsvaru liekot uz muitu, Hondurasas Mežu iestādi un par mežu un zemes tiesību jautājumiem atbildīgajām ministrijām un citām iestādēm, kurām būs izšķirīga loma BPN īstenošanā un izpildē; uzsver, ka ir jāizbeidz nesodāmība mežsaimniecības nozarē, nodrošinot, ka par pārkāpumiem sauc pie atbildības;

9.  mudina Hondurasas valdību atjaunot pilnvaras misijai korupcijas un nesodāmības apkarošanas atbalstam Hondurasā (MACCIH), kas beidzās 2020. gada janvārī;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Hondurasa ir pirmā BPN valsts, kurā kā atsevišķa interešu grupa pie sarunu galda bija aicināti pirmiedzīvotāji, un uzteic pirmiedzīvotāju grupu drosmīgo līdzdalību, sniedzot konkrētus redzējumus un ieguldījumu; aicina likumības definīcijā steidzami iekļaut brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu un Hondurasā pieņemt attiecīgus tiesību aktus;

11.  atzīst, ka BPN sarunu process var ļaut nozarēm noteikt kopīgus mērķus un prioritātes, lai panāktu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī piedāvāt sabiedrībai nozīmīgu iespēju piedalīties mežu apsaimniekošanā vietējā, kopienas un reģionālā līmenī un pat valsts vai federālā līmenī;

12.  konstatē, ka ir jāprecizē pirmiedzīvotāju kopienām tik būtiskās zemes lietošanas tiesības Hondurasā un ka vietējām un pirmiedzīvotāju kopienām ir vajadzīgi konkrēti aizsardzības pasākumi attiecībā uz zemes īpašumtiesībām; atgādina, ka piekļuve zemei, tās izmantošana un kontrole ir bijis viens no galvenajiem sociālo konfliktu, vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumu cēloņiem Hondurasā; jo īpaši atgādina, ka saskaņā ar ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja sniegto informāciju aptuveni 80 % no privātīpašumā esošās zemes Hondurasā ir vai nu bez īpašumtiesībām, vai tās piešķirtas neatbilstīgi, savukārt vājās tiesu sistēmas dēļ var paiet gadi, kamēr tiek izšķirt īpašumtiesību strīdi; mudina Hondurasas valdību piešķirt vairāk resursu un stiprināt iesaistīto publisko iestāžu koordināciju;

13.  uzsver zemes lietošanas nozīmi mežu pārvaldībā un to, ka ir vajadzīgs ar klimata pārmaiņu jautājumiem saistīts stratēģisks redzējums par mežu pārvaldību; aicina Hondurasas valdību nodrošināt ciešu koordināciju starp pašreizējām dažādajām iniciatīvām meža nozarē, piemēram, starp iniciatīvu tādu emisiju samazināšana, kuru iemesls ir atmežošana un mežu degradācija jaunattīstības valstīs (REDD +), FLEGT BPN un NND;

14.  aicina Hondurasas valdību pastiprināt modrību un meža ugunsaizsardzības zonas uz privātīpašumā esošas zemes; aicina izvērst piegādes ķēžu pārvaldību lopkopības, kafijas un palmu eļļas nozarē, jo tas ir būtiski, lai novērstu atmežošanas pamatcēloņus;

15.  uzskata, ka veiksmīgas sarunas par šo BPN pierāda, cik svarīgas ir Savienības delegācijas trešās valstīs;

16.  aicina iekļaut dzimumaspekta analīzi visās darbībās un projektos, kas saistīti ar FLEGT BPN īstenošanu; prasa veikt kvantitatīvu un kvalitatīvu pēc dzimumiem sadalītu analīzi par zemes lietošanu, aktīvu īpašumtiesībām un finansiālo integrāciju nozarēs, ko ietekmē tirdzniecība; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šos centienus ar tehniskiem resursiem un cilvēkresursiem;

17.  ir ļoti nobažījies, ka Hondurasā un dažās ES dalībvalstīs tiek grozīti aborta likumi;

18.  uzsver mežistrādes sektora darbvietu un lauku nodarbinātības nozīmi Hondurasas ekonomikā, ka būtu jāņem vērā BPN īstenošanā; uzskata, ka BPN ir instruments pienācīgas nodarbinātības veicināšanai; aicina Komisiju un Hondurasas iestādes visaptveroši izvērtēt BPN ietekmi uz nozarē nodarbinātajiem un mazajiem ražotājiem, kurus varētu ietekmēt pastiprināta mežizstrādes kontrole; aicina Komisiju veicināt un atbalstīt skartajiem darba ņēmējiem un ražotājiem paredzētas programmas, lai viņi varētu saglabāt konkurētspēju šajā nozarē;

19.  aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par nolīguma īstenošanu, tostarp par Apvienotās īstenošanas komitejas darbu, un aicina Komisiju aktīvi sadarboties ar Parlamentu, jo īpaši uzaicinot to nosūtīt delegāciju dalībai Apvienotajā īstenošanas komitejā;

20.  aicina ES dalībvalstis pilnībā ievērot, īstenot un izpildīt ES Kokmateriālu regulu; aicina Komisiju apsvērt iespēju nākamajā pārskatīšanā uzlabot FLEGT regulu attiecībā uz FLEGT licencēšanu, lai spētu strauji reaģēt gadījumos, kad būtiski tiek pārkāptas BPN saistības;

21.  uzsver, ka valstis visā pasaulē, kurām ir vai kuras vēlas, lai tām būtu regulēts likumīgu kokmateriālu importa tirgus, gūtu labumu no sadarbības un attiecīgos gadījumos no noteikumu un sistēmu, piemēram, ES FLEGT un BPN, savstarpējas apstiprināšanas; uzsver, ka starptautiski standarti būtu efektīvāki un veicinātu ilgtermiņa juridisko noteiktību uzņēmumiem un patērētājiem;

22.  uzsver, ka BPN nodrošina svarīgu tiesisko satvaru gan ES, gan tās partnervalstīm, kas kļuvis iespējams, pateicoties iesaistīto valstu labai sadarbībai un saistību uzņemšanai; atbalsta Komisijas centienus atrast papildu partnerus, kuri nākotnē varētu noslēgt BPN saskaņā ar FLEGT;

23.  uzskata, ka ES ir ļoti svarīga un atbildīga loma un pienākums uzlabot gan kokmateriālu piedāvājumu, gan pieprasījumu, lai atteiktos no nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem un palīdzētu eksportētājvalstīm to centienos apkarot nelikumīgu mežizstrādi un korupciju, kuras rezultātā tiek iznīcināti šo valstu meži, izraisītas klimata pārmaiņas un pārkāptas cilvēktiesības; uzsver vajadzību nākotnē šo darbu papildināt ar ES pienācīgas rūpības regulējumu attiecībā uz atmežošanas riska precēm; atzīmē, ka Hondurasa ir nozīmīga kafijas ražotāja globālā mērogā;

24.  uzsver, ka BPN ir neatņemama daļa no ES centieniem sasniegt Parīzes nolīgumā un ANO programmā 2030. gadam izvirzītos uzdevumus, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķus; aicina Komisiju un dalībvalstis FLEGT programmu pilnībā integrēt Eiropas zaļā kursa jaunajā stratēģiskajā satvarā, mudinot to popularizēt pasaules un reģionālā līmenī un vēl vairāk stiprināt starptautisko sadarbību starp ražotājvalstīm un importētājvalstīm;

25.  prasa ES nodrošināt, lai ilgtspējīgas attīstības politika tiktu saskaņota gan BPN, gan visu pārējo ES rīcībpolitiku satvarā, aptverot tādas jomas kā tirdzniecība, attīstība, lauksaimniecība un vide, un vienlaikus aicina nodrošināt BPN papildināmību ar ES uzņemtajām vides un klimata aizsardzības saistībām;

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu un Hondurasas Republikas valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp. (2) OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005. (4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0212. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0285. (6) OV C 58, 15.2.2018., 155. lpp. (7) OV L 346, 15.12.2012., 3. lpp. (8) Tajā dienā pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0121. (9) Saskaņā ar BPN 16. pantu.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa lēmums par Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru noslēgšanu (2020/2272(ACI))

P9_TA(2021)0130 A9-0123/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2020. gada 9. decembra lēmumu, ar kuru apstiprina projektu Iestāžu nolīgumam, ar ko izveido obligātu pārredzamības reģistru,

–  ņemot vērā projektu Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru (“nolīgums”),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. panta 1. un 2. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 295. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas politiskā paziņojuma projektu (“politiskais paziņojums”) sakarā ar to, ka ir pieņemts Iestāžu nolīgums par obligātu pārredzamības reģistru,

–  ņemot vērā 2014. gada 16. aprīļa Nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām privātpersonām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā ( “2014. gada nolīgums”)(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 28. septembra priekšlikumu Iestāžu nolīgumam par obligātu Pārredzamības reģistru (COM(2016)0627),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Priekšsēdētāju konferences 2017. gada 15. jūnijā pieņemto pilnvarojumu sarunām par Komisijas 2016. gada 28. septembra priekšlikumu Iestāžu nolīgumam par obligātu Pārredzamības reģistru;

–  ņemot vērā 2017. gada 14. septembra rezolūciju par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs(2),

–  ņemot vērā jauno deputātiem paredzēto pārredzamības instrumentu kopumu, ko Priekšsēdētāju konference apstiprināja 2018. gada 27. jūlijā,

–  ņemot vērā 2019. gada 31. janvāra lēmumu par grozījumiem Parlamenta Reglamentā, kas skar I sadaļas 1. un 4. nodaļu; V sadaļas 3. nodaļu; VII sadaļas 4. un 5. nodaļu; VIII sadaļas 1. nodaļu; VII sadaļu; XIV sadaļu un II pielikumu(3), jo īpaši 11. un 35. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 148. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0123/2021),

A.  tā kā LES 11. panta 2. punktā ir teikts: “Iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību”;

B.  tā kā Covid pandēmijas veselības jomā izraisītā ārkārtas situācija ir radījusi jaunus interešu pārstāvju un lēmumu pieņēmēju mijiedarbības veidus;

C.  tā kā Savienība dažādos veidos dalībvalstīm izmaksās nepieredzēti lielas finansiālā atbalsta summas, ar kurām tās varētu cīnīties pret pandēmijas sekām, un tā kā visi ar minētajām izmaksām saistītie lēmumi ir jāpieņem pilnīgi pārredzami, lai nodrošinātu Savienības lēmumu pieņēmēju pilnīgu pārskatatbildību;

D.  tā kā pilsoņiem būtu jāvar Savienības iestādēm, cik vien iespējams, uzticēties: tā kā, lai tas notiktu, uzticības pamatā būtu jābūt priekšstatam, ka interešu pārstāvība augstus ētikas standartus nepārkāpj un ka viņu ievēlētie pārstāvji Savienības līmenī, komisāri un Savienības ierēdņi darbojas neatkarīgi, pārredzami un pārskatatbildīgi; tā kā Savienības iestādēm kopīga neatkarīga struktūra nākotnē varētu palīdzēt izveidot vienotu, Savienības ierēdņiem domātu ētikas satvaru, kas reglamentētu viņu sadarbību ar interešu pārstāvjiem; tā kā pārredzamības reģistra darbības kontekstā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā tas, kā pieteikuma iesniedzēji un reģistrētās personas ievēro Savienības vērtības un vispārējos ētikas standartus;

E.  tā kā Parlamentā dažādos līmeņos tiek veikti atsevišķi institucionāli pasākumi, ar kuriem īsteno nolīgumu, – sākot ar Prezidija pieņemtajiem īstenošanas noteikumiem un beidzot ar Reglamenta grozīšanu;

F.  tā kā nolīgumā katra no trim nolīgumu parakstījušajām iestādēm piekrīt pieņemt atsevišķus lēmumus, pilnvarojot reģistra valdi (“valde”) un sekretariātu (“sekretariāts”) pieņemt lēmumus tās vārdā saskaņā ar nolīguma 9. pantu un 15. panta 2. punktu,

Mērķis un darbības joma

1.  pauž gandarījumu par nolīgumu kā turpmāko soli, ar kuru uzlabo ētiskos interešu pārstāvības standartus; tomēr atgādina, ka saskaņā ar LESD 295. pantu iestādes var vienoties tikai par sadarbības kārtību un tāpēc tām, lai trešām personām radītu de facto saistības pieteikties reģistrā, ir jāizmanto savas pašorganizācijas pilnvaras; atkārtoti norāda, ka Parlaments jau sen dod priekšroku pārredzamības reģistra izveidei, izmantojot normatīvu aktu, jo tas ir vienīgais veids, kā attiecībā uz trešām personām noteikt juridiski saistošas normas;

2.  uzstāj, ka saskaņā ar politisko paziņojumu iestādes apņemas īstenot koordinētu kopējās pārredzamības kultūras stiprināšanas pieeju, ar kuru interešu ētisku pārstāvību uzlabo un stiprina vēl vairāk; uzsver, ka saskaņā ar nolīgumu un saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu tām, izstrādājot kopīgo satvaru, ir pienākums īstenot pilnīgu savstarpēju sadarbību un ka tādēļ iestādēm būtu jācenšas panākt visaugstāko saistību līmeni; norāda, ka nolīgumā minētie pasākumi ir uzskatāmi par minimumu un ka tos varētu paplašināt vēl vairāk, saņemot politisku atbalstu un ņemot vērā pašreizējos konstitucionālos un juridiskos ierobežojumus, kas ir noteikti iestāžu nolīgumā;

3.  atkārtoti apstiprina nepieciešamību pārredzamības reģistra izveides nolūkā turpināt iestāžu savstarpēju dialogu, pamatojoties uz juridiski saistošu Savienības sekundāro tiesību aktu;

4.  ierosina, lai konferencē par Eiropas nākotni tiktu apspriesta iespēja izveidot autonomu juridisko pamatu, pateicoties kuram, likumdevējām iestādēm būs iespēja saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemt Savienības tiesību aktus, ar kuriem nosaka ētikas normas, kas interešu pārstāvjiem būtu jāievēro, mijiedarbojoties ar Savienības iestādēm;

5.  pauž gandarījumu par to, ka Eiropas Savienības Padomes statuss ir mainījies no novērotājas statusa uz oficiālas nolīguma puses statusu; tomēr uzskata, ka tā piedalās tikai sanāksmēs ar visaugstākajām amatpersonām un tikai saskaņā ar brīvprātības kārtību — pastāvīgo pārstāvju un pastāvīgo pārstāvju vietnieku sanāksmēs viņu prezidentūras laikā un sešus mēnešus pirms tam; uzstāj, ka, lai kopīgais satvars būtu uzticams, visām pastāvīgajām pārstāvniecībām būtu aktīvi jāpiedalās, izmantojot brīvprātības kārtību, jāturpina to piemērot arī pēc prezidentūras beigām un, ciktāl tas ir iespējams, jāattiecina arī uz citām amatpersonām;

6.  norāda, ka sarunu procesā Komisija nekādas būtiskas papildu saistības attiecībā uz kopīgo satvaru uzņēmusies nav; jo īpaši pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz personu loku tas reglamentē tikai iestāžu visaugstākā līmeņa darbiniekus; uzstāj, ka, pārskatot nosacītības regulējumu attiecībā uz visām trim iestādēm, būtu jāparedz sanāksmes ar pārējo iestāžu nodaļu vadītājiem un augstākām amatpersonām;

7.  atzinīgi vērtē saistības, kuras Parlaments ir uzņēmies sarunu procesā attiecībā uz nosacītības un papildu pārredzamības pasākumiem; uzskata, ka Reglamenta 11. un 35. panta grozījumi šajā ziņā ir kalpojuši par spēcīgu apņēmības stimulu; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir saglabātas deputātu konstitucionālās tiesības brīvi īstenot savas pilnvaras;

8.  atzinīgi vērtē iespēju brīvprātīgi iesaistīt iestādes, struktūras, birojus un aģentūras; uzskata, ka nolīgumu parakstījušajām iestādēm būtu jāveicina šāda iesaistīšanās saskaņā ar to pienākumu veicināt reģistra izmantošanu un maksimāli to izmantot; uzstāj, ka šādas līdzdalības gadījumā nolīgumu parakstījušajam iestādēm būs reģistram jānodrošina papildu resursi;

Reglamentētās darbības

9.  uzsver, ka nolīguma pamatā ir uz darbībām balstīta pieeja, kas ietver netiešas lobēšanas darbības; uzstāj, ka ir svarīgi šādas darbības reglamentēt, jo īpaši saistībā ar to, ka pandēmijas apstākļos interešu pārstāvji ar ES lēmumu pieņēmējiem mijiedarbojas netradicionālā veidā;

10.  atzinīgi vērtē skaidrojumus par reglamentētajām un nereglamentētajām darbībām, tostarp par spontānas saskarsmes nepieļaujamību un satvara attiecināšanu uz trešo valstu starpniekiem, kuriem nav diplomātiskā statusa;

11.  uzskata, ka ir svarīgi noteikt sanāksmes ar interešu pārstāvjiem, kuras būtu jāpublicē kā iepriekš plānotas sanāksmes; atzinīgi vērtē Komisijas praksi publicēt arī tās sanāksmes, kas notiek no personiskās sanāksmes atšķirīgā formātā, piemēram, tiek noturētas kā videokonference; uzstāj, ka plānots tālruņa zvans arī būtu jāuzskata par sanāksmi;

Nosacītība, gada ziņojums un pārskats

12.  uzskata, ka nosacījumu izpildes pasākumu un citu papildu pārredzamības pasākumu īstenošana, pieņemot individuālus lēmumus, ir veids, kā ievērot trīs nolīgumu parakstījušo iestāžu attiecīgās iekšējās organizatoriskās pilnvaras; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka gada ziņojums ir paplašināts, tajā ietverot šādu nolīgumu parakstījušo iestāžu noteikto pasākumu īstenošanu;

13.  ierosina gada ziņojumā iekļaut informāciju par reģistrētajām personām, attiecībā uz kurām bija veikta izmeklēšana, un kas beigās no reģistra tika dzēsti rīcības kodeksa neievērošanas dēļ;

14.  atzinīgi vērtē savlaicīgu un regulāru to īstenošanas pasākumu pārskatīšanu, ko īsteno saskaņā ar nolīguma 5. pantu, lai sniegtu ieteikumus par minēto pasākumu uzlabošanu un stiprināšanu;

15.  aicina parakstītājas iestādes veikt analīzi par jauno pārredzamības noteikumu ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procedūrām, tostarp nosacījumiem un papildu pārredzamības pasākumiem, kurus iestādes ir noteikušas, pieņemot kopīgo satvaru, un par šo noteikumu ietekmi uz pilsoņu attieksmi pret Savienības iestādēm pirms nākamās reģistra pārskatīšanas;

16.  uzsver, ka nosacītības un papildu pārredzamības pasākumu precīza un savlaicīga publicēšana ir būtiska, lai interešu pārstāvjiem un iedzīvotājiem nodrošinātu pārredzamību, bez kuras viņu uzticēšanās kopīgā satvara optimālai darbībai nav iespējama;

Eiropas Parlamenta loma

17.  atzinīgi vērtē saistības, ko Parlaments uzņēmās sarunu gaitā, jo īpaši attiecībā uz priekšlikumu Closing the loopholes – Parliament’s proposals on conditionality (“Nepilnību novēršana — Parlamenta priekšlikumi par nosacītības pasākumiem”), un uzstāj, ka tie ir pilnībā nekavējoties jāīsteno un jāpublicē saskaņā ar nolīguma 5. panta 3. punktu;

18.  uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai Parlaments lielā mērā uzņemtos politisko atbildību par īstenošanu un pārskatīšanu; ierosina nolīguma 14. pantā paredzētajā pārskatīšanas procesā balstīties uz informāciju un to veidot ciešā sadarbībā ar Parlamenta priekšsēdētāja vietnieku, kas ir atbildīgs par pārredzamības reģistru;

19.  īpaši prasa, lai Prezidijs un citas attiecīgās struktūras ātri veiktu turpmāk minētos pasākumus:

20.  Konkrēti Komiteju priekšsēdētāju konferenci aicina:

21.  aicina Konstitucionālo jautājumu komiteju Parlamenta Reglamenta pārskatīšanas procesā apsvērt iespēju veikt turpmākus pārredzamības pasākumus, kas būtu jāievieš, lai stiprinātu Parlamenta apņemšanos īstenot kopējo regulējumu; uzsver, cik svarīgas ir oficiālas prasības, kas ir jāievēro katru reizi, kad pārskata Reglamentu;

Atbilstība normām, rīcības kodekss, reģistrēto personu sniedzamā informācija

22.  konstatē, ka nolīguma I pielikumā iekļautā rīcības kodeksa ievērošana ir uzskatāma par daļu no atbilstības kritērijiem un ka reģistrētām personām ir jāņem vērā konfidencialitātes prasības un noteikumi, kas ir piemērojami bijušajiem deputātiem un iestāžu darbiniekiem un kas uz viņiem attiecas pēc darba izbeigšanas attiecīgajā amatā;

23.  atzinīgi vērtē precizējumu, ka, reģistrētās personas, kas daļu savu darbību nodod ārpakalpojumu sniedzējiem, no pienākuma nodrošināt to, lai tiktu ievēroti tie paši ētikas standarti, atbrīvotas netiek;

24.  atzinīgi vērtē to, ka reģistrētajām personām ir pienākums publicēt gan klientu, gan starpnieku finanšu informāciju un ka finanšu informācija tiek prasīta arī no tām reģistrētajām personām, kuras komerciālas intereses nepārstāv; atzinīgi vērtē to, ka reģistrētājām personām ir pienākums ne tikai reizi gadā publicēt finanšu informāciju, bet arī šo informāciju atjaunināt, jo īpaši gadījumos, kad būtiski mainās ziņas, uz kurām attiecas īstenošanas lēmumi;

25.  uzsver, ka reģistrētajām personām tagad ir pienākums sniegt informāciju par tiesību aktu priekšlikumiem, rīcībpolitiku vai iniciatīvām, kas uz viņām attiecas; uzskata, ka minētā prasība vairos viņu pārstāvēto interešu lielāku pārredzamību;

Sekretariāts un valde

26.  atzinīgi vērtē apņemšanos palielināt reģistra uzturēšanai, attīstībai un popularizēšanai paredzētos resursus, kā arī Padomes oficiālo ieguldījumu sekretariāta darbībā; uzskata, ka, īstenojot šādas apņemšanās ievērot kopīgo satvaru, būtu jāuzlabo sekretariāta spēja laikus sniegt norādījumus reģistrētajām personām un atbalstīt viņas pieprasīto datu reģistrēšanā un atjaunināšanā; tomēr jo īpaši uzstāj, ka cilvēkresursi proporcionāli reģistrēto personu skaitam salīdzinājumā ar līdzīgiem, valstīs īstenotiem satvariem ir ļoti ierobežoti un ka minētais ierobežojums mazina reģistra darbības efektivitāti; aicina iestādes piešķirt vajadzīgos resursus un personālu, kas ir nepieciešams, lai garantētu sekretariāta un valdes pienācīgu darbību;

27.  uzskata, ka visām trim iestādēm, līdztiesīgi piedaloties sekretariāta un valdes darbībā, būtu jānodrošina vienprātība, jāpanāk kopīga atbildība par minēto kopīgo satvaru un jāveicina kopēja pārredzamības kultūra;

28.  atzinīgi vērtē valdes izveidi un tās uzdevumu pārraudzīt nolīguma vispārējo administratīvo īstenošanu un darboties kā struktūrai, kas pārrauga sekretariāta veiktos pasākumus; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir iekļauta stingra administratīvā procedūra, ar ko īsteno reģistrēto personu procesuālās tiesības;

Procesuālās normas

29.  apstiprina šā lēmuma A pielikumā iekļautā nolīguma noslēgšanu;

30.  apstiprina Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas politisko paziņojumu, kas ir iekļauts šā lēmuma B pielikumā un ko kopā ar nolīgumu publicēs Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā;

31.  nolemj, ka saskaņā ar nolīguma 9. pantu un 15. panta 2. punktu, sākot ar nolīguma spēkā stāšanās dienu, valdei un sekretariātam ir pilnvaras Eiropas Parlamenta vārdā pieņemt individuālus lēmumus par pieteikuma iesniedzējiem un reģistrētajām personām saskaņā ar 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru(4);

32.  uzdod priekšsēdētājam šo nolīgumu parakstīt kopā ar Padomes priekšsēdētāju un Komisijas priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

33.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu kopā ar tā pielikumiem informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

A PIELIKUMS

IESTĀŽU Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu Pārredzamības reģistru

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst Iestāžu nolīgumam kā tas, kas tika publicēts OV L 207, 11.6.2021., 1. lpp.)

B PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMES UN EIROPAS KOMISIJAS POLITISKAIS PAZIŅOJUMS SAKARĀ AR IESTĀŽU NOLĪGUMA PAR OBLIGĀTU PĀRREDZAMĪBAS REĢISTRU PIEŅEMŠANU

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija atzīst to, cik svarīgs ir nosacītības princips kā tās koordinētās pieejas stūrakmens, ko šīs trīs iestādes īsteno, lai nostiprinātu kopēju pārredzamības gaisotni, vienlaikus nosakot augstus standartus pārredzamai un ētiskai interešu pārstāvībai Savienības līmenī.

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija apliecina, ka nosacītības un papildu pārredzamības pasākumi attiecībā uz šādiem jautājumiem ir saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru, pastiprina to koordinētās pieejas mērķi un ir stabils pamats tam, lai minēto pieeju turpinātu attīstīt un uzlabot un lai vēl vairāk nostiprinātu ētisku interešu pārstāvību Savienības līmenī,:

—  lēmumu pieņēmēju sanāksmes ar reģistrētiem interešu pārstāvjiem (attiecīgā gadījumā)(5),

—  informācijas publiskošana par sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem (attiecīgā gadījumā)(6),

—  darbinieku, jo īpaši augstākā līmeņa darbinieku, sanāksmes ar reģistrētiem interešu pārstāvjiem(7),

—  uzstāšanās publiskās uzklausīšanās Eiropas Parlamentā(8),

—  dalība Komisijas ekspertu grupās un piedalīšanās konkrētos pasākumos, forumos vai informatīvās sanāksmēs(9),

—  piekļuve iestāžu telpām(10),

—  pasākumu patronāža, ko veic reģistrēti interešu pārstāvji (attiecīgā gadījumā),

—  dalībvalstu politiskā deklarācija saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kompetenci brīvprātīgi piemērot nosacītības principu to pastāvīgā pārstāvja vai pastāvīgā pārstāvja vietnieka sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem dalībvalsts Padomes prezidentūras laikā un sešu iepriekšējo mēnešu laikā un jebkuri citi brīvprātīgi atsevišķu valstu papildu pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kompetenci, kas tos pārsniedz (abus vienlīdzīgi ņemot vērā).

(1) OV L 277, 19.9.2014., 11. lpp. (2) OV C 337, 20.9.2018., 120. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0046. (4) OV L 207, 11.6.2021., 1. lpp. (5) Eiropas Parlamenta Reglamenta 11. panta 2. punkts, Komisijas Lēmuma (2018. gada 31. janvāris) par Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksu (C(2018)0700) (OV C 65, 21.2.2018., 7. lpp.) 7. pants; Eiropas Komisijas darba metožu V punkts. (6) Eiropas Parlamenta Reglamenta 11. panta 3. punkts, Komisijas Lēmums 2014/838/ES, Euratom (2014. gada 25. novembris) par informācijas publicēšanu attiecībā uz Komisijas ģenerāldirektoru tikšanos ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām (OV L 343, 28.11.2014., 19. lpp.); Komisijas Lēmums 2014/839/ES, Euratom (2014. gada 25. novembris) par informācijas publicēšanu attiecībā uz Komisijas locekļu tikšanos ar organizācijām vai pašnodarbinātām personām (OV L 343, 28.11.2014., 22. lpp.). (7) Padomes Lēmuma par to, kā regulē saziņu starp Padomes Ģenerālsekretariātu un interešu pārstāvjiem, 3. pants; Eiropas Komisijas darba metožu V punkts. (8) Eiropas Parlamenta Prezidija Lēmuma (2003. gada 18. jūnijs) par atklāto uzklausīšanu noteikumiem 7. pants. (9) Eiropas Parlamenta Reglamenta 35. pants, Komisijas Lēmuma (2016. gada 30. maijs), ar ko nosaka horizontālus noteikumus attiecībā uz Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību (C(2016)3301), 8. pants; Padomes Lēmuma par to, kā regulē saziņu starp Padomes Ģenerālsekretariātu un interešu pārstāvjiem, 4. un 5. pants. (10) Eiropas Parlamenta Reglamenta 123. pants, to skatot kopā ar ģenerālsekretāra Lēmumu (2013. gada 13. decembris) par noteikumiem, kas reglamentē caurlaides un atļaujas iekļūt Parlamenta telpās; Padomes Lēmuma par to, kā regulē saziņu starp Padomes Ģenerālsekretariātu un interešu pārstāvjiem, 6. pants.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa rezolūcija par tehniskajiem un darbības pasākumiem efektīvākam un tīrākam jūras transportam (2019/2193(INI))

P9_TA(2021)0131 A9-0029/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu(1),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. septembrī pirmajā lasījumā pieņemto nostāju par kuģu degvieleļļas patēriņa datu vākšanas globālo sistēmu(2),

–  ņemot vērā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 3. ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisijām(3),

–  ņemot vērā galīgo ziņojumu par Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 4. ziņojumu par siltumnīcefekta gāzu emisijām(4),

–  ņemot vērā ministru deklarāciju, ko 2019. gada decembrī pieņēma Konvencijas par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību (Barselonas konvencija) līgumslēdzējas puses,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada ziņojumu par jūras transporta radītajām CO2 emisijām,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9-0029/2021),

A.  tā kā jūras transportam un ostām ir īpaši būtiska nozīme ES ekonomikā, jo ES ārējā tirdzniecībā gandrīz 90 % kravu tiek pārvadātas pa jūru(6), kā arī tiem ir arī svarīga nozīme tūrisma nozarē; tā kā tiem ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu nepārtrauktas piegādes ķēdes, kā tas tika pierādīts Covid-19 pandēmijas laikā; tā kā ES jūrniecības nozares kopējais ekonomiskais ieguldījums ES IKP 2018. gadā bija 149 miljardi EUR un tā nodrošina vairāk nekā divus miljonus darbvietu(7); tā kā 2018. gadā tās tiešā ekonomiskā ietekme ES izpaudās kā 685 000 darbvietu jūrā un uz sauszemes; tā kā ES kontrolē 40 % pasaules flotes pēc bruto tonnāžas;

B.  tā kā jūras kravu un pasažieru pārvadājumi ir būtisks faktors ES ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, jo īpaši savienojamības un pieejamības ziņā ar perifērajiem, salu un tālākajiem reģioniem; tā kā šajā sakarībā ES būtu jāiegulda jūrniecības nozares konkurētspējā un tās spējā panākt, lai ilgtspējīga pārkārtošanās kļūtu par realitāti;

C.  tā kā ES jūrniecības nozarei arī būtu jādod savs ieguldījums, lai novērstu biodaudzveidības zudumu un vides degradāciju, kā arī lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa un Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķus;

D.  tā kā veselīgi okeāni un to ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana ir būtiski svarīgi cilvēcei, jo okeāni regulē klimatu, ir producējuši vismaz pusi Zemes atmosfērā esošā skābekļa, ir biodaudzveidības mājvieta un pasaules nozīmes pārtikas nodrošinājuma un cilvēku veselības avots, kā arī nodrošina iespēju veikt saimniecisku darbību, kurai būtu jābalstās uz ilgtspējības principu, tostarp zivsaimniecību, transportu, tirdzniecību, tūrismu, atjaunojamo energoresursu enerģiju un veselības produktu ražošanu;

E.  tā kā jūrniecības nozare ir nozare, kas ir reglamentēta gan ES līmenī, gan starptautiskā līmenī un kas joprojām lielā mērā paļaujas uz fosilajām degvielām; tā kā pašlaik tiek pārskatīta jūras transporta CO2 emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēma ar mērķi samazināt kuģošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ES ūdeņos;

F.  tā kā nozare pastāvīgi cenšas sasniegt SEG samazināšanas mērķus, ievērojot spēkā esošo tiesisko regulējumu un izmantojot līdz šim panākto tehnoloģiju attīstību;

G.  tā kā tāpēc ir vajadzīgs pienācīgs finansējums, lai nodrošinātu šo nepieciešamo pāreju; tā kā turpmāka izpēte un jauninājumi ir būtiski svarīgi, lai būtu iespējams izvērst jūras transportu bez oglekļa emisijām;

H.  tā kā starptautiskais jūras transports emitē aptuveni 940 miljonus tonnu CO2 gadā un rada aptuveni 2,5 % no SEG emisijām pasaulē(8); tā kā jūras transports ietekmē vidi, cita starpā veicinot klimata pārmaiņas un ar dažādām darbībām radot vairāku veidu piesārņojuma avotus, proti, degazāciju, atstājot dzinējus darbojamies, kamēr kuģis ir ostā, balasta ūdeņu, ogļūdeņražu, smago metālu un ķīmisko vielu noplūdi, kā arī jūrā nozaudētiem konteineriem, kas savukārt ietekmē biodaudzveidību un ekosistēmas; tā kā saskaņā ar Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL konvencija) Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) noteikumi par SOx emisiju samazināšanu no kuģiem pirmo reizi stājās spēkā 2005. gadā un tā kā SOx emisiju robežvērtības kopš tā laika ir pakāpeniski pazeminātas un pašreiz paredz maksimālo pieļaujamo sēra saturu 0,5 % apmērā, bet emisiju kontroles zonās — 0,1 % apmērā; tā kā šim lēmumam būtu jāpalīdz samazināt emisijas; tā kā SJO ir paredzējusi 2021. gadā vienoties par vispārēju regulējumu attiecībā uz melnā oglekļa emisiju ierobežojumiem; tā kā jūras transports ir energoefektīvākais transporta veids, pamatojoties uz pārvadāto kravu daudzumu un attiecīgajām emisijām uz pārvadāto preču tonnu un nobraukto kilometru;

I.  tā kā, ja mazināšanas pasākumi netiks ieviesti ātri, starptautiskā jūras transporta radītās emisijas varētu palielināties par aptuveni 90 % 2018. gadā salīdzinājumā ar 2008. gada emisijām un par 90-130 % līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar 2008. gada emisijām(9), tādējādi netiktu pietiekami sekmēta Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana;

J.  tā kā pēc attiecīgo tiesību aktu ietekmes novērtējuma veikšanas būtu jāierobežo un jārisina visas emisijas jūrniecības nozarē, kuras nodara kaitējumu gaisa kvalitātei un iedzīvotāju veselībai;

K.  tā kā ES būtu jāaizstāv vērienīgi mērķi attiecībā uz emisiju samazināšanu jūrniecības nozarē gan starptautiskā, gan ES līmenī;

L.  tā kā tīras tehnoloģijas un risinājumi būtu jāpielāgo dažādajiem kuģu veidiem un jūras segmentiem; tā kā pētniecība un ieguldījumi, un pienācīgs atbalsts ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu inovatīvus risinājumus un ilgtspējīgu pārkārtošanos jūrniecības nozarē;

M.  tā kā publiskiem un privātiem ieguldījumiem, kas saistīti ar jūrniecības nozares dekarbonizāciju, ir jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulai (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai(10) un taisnīgas pārkārtošanās pamatprincipiem, piemēram, ar tiem ir jāsekmē kvalitatīvu darbvietu radīšana, pārkvalifikācija un pārcelšanas garantijas un strukturālu veselības un drošības pasākumu veikšana visu darba ņēmēju interesēs, sevišķu uzmanību pievēršot sieviešu un gados jaunu darba ņēmēju iespējām, lai dažādotu jūrniecības nozares darbaspēku; tā kā jūrniecības nozares darbinieku atbilstīga apmācība un pienācīgi darba apstākļi ir būtiski svarīgi, lai cita starpā novērstu negadījumus, tostarp vides krīzes,

N.  tā kā Komisija pašlaik strādā pie ietekmes novērtējuma par jūras transporta integrēšanu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS);

O.  tā kā līdz 2050. gadam ir jāpanāk jūras transporta nozares klimatneitrāla pārkārtošana, lai sasniegtu zaļā kursa mērķus,

Tīras enerģijas stimulu shēmas

1.  pauž nožēlu par konkurences izkropļojumiem Eiropas tirgū starp fosilajiem kurināmajiem, kam tiek piemērots labvēlīgāks nodokļu režīms, un tīrām alternatīvajām degvielām, kas iegūtas no atjaunojamiem energoresursiem; aicina Komisiju to novērst, ierosinot atjaunot godīgas un taisnīgas konkurences noteikumus, jūras transportam piemērojot principu “piesārņotājs maksā” un stimulējot un papildus motivējot — tostarp ar atbrīvojumiem no nodokļiem —, lai jūrniecības nozarē tiktu izmantotas smagajām degvielām alternatīvas degvielas, kas ievērojami samazina ietekmi uz klimatu un uz vidi;

2.  atzīst smagās degvieleļļas izmantošanas ietekmi; uzsver nepieciešamību efektīvi risināt jautājumu par kuģu radītajām degvielu emisijām un pakāpeniski izbeigt smagās degvieleļļas izmantošanu kuģos — ne vien tīrā veidā, bet arī kā piemaisījumu kuģu degvielās; norāda, ka ir vajadzīga tehnoloģiskā neitralitāte, ja vien tā atbilst ES mērķiem vides jomā; norāda, ka jūras transportu ietekmē tas, ka trūkst pienācīgu, ES līmenī saskaņotu atkritumu beigu stadijas kritēriju; uzsver nepieciešamību novērst oglekļa emisiju pārvirzi un saglabāt Eiropas jūras transporta nozares konkurētspēju;

3.  atgādina, ka jūrniecības nozarei būtu jāatbalsta Savienības centieni samazināt SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot nozares konkurētspēju; uzsver, ka ir jāizmanto visas viegli izvēršamās iespējas un jāveic tajās ieguldījumi, lai samazinātu emisijas jūrā, ietverot pārejas tehnoloģijas kā alternatīvas smagajai degvieleļļai, līdztekus tam, ka tiek rastas un finansētas ilgtermiņa nulles emisijas alternatīvas; atzīst pārejas tehnoloģiju, piemēram, LNG un LNG infrastruktūras, nozīmi, lai jūrniecības nozarē pakāpeniski pārietu uz nulles emisijas alternatīvām;

4.  atgādina par ES apņemšanos ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti saskaņā ar Parīzes nolīgumu; šajā saistībā uzsver ES vadošo lomu un to, ka par jūras transporta nozares siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu ir jāvienojas arī starptautiskā līmenī SJO satvarā, ņemot vērā jūras transporta nozares starptautisko un konkurētspējas dimensiju; atgādina par Parlamenta iepriekšējām nostājām par jūrniecības nozares iekļaušanu ES ETS(11) tostarp par atjaunināto ietekmes novērtējumu(12);

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā SJO 2018. gadā pieņemto sākotnējo stratēģiju par kuģu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un tās gaidāmo pārskatīšanu, izmantot savu ietekmi SJO, lai nodrošinātu, ka tā pieņem konkrētus pasākumus ar mērķi panākt vērienīgu un reālistisku virzību uz nulles emisiju kuģniecību, kas atbilst Parīzes nolīguma temperatūras mērķrādītājam, tādējādi veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskā mērogā;

6.  aicina Komisiju ar iniciatīvu FuelEU Maritime pievērsties ne tikai degvielu oglekļietilpīgumam, bet arī tehniskajiem un darbības pasākumiem, kas sekmētu kuģu un to darbības efektivitāti; atgādina, ka saistībā ar Regulas (ES) 2015/757(13) pārskatīšanu Parlaments aicināja līdz 2030. gadam kuģniecības uzņēmumiem noteikt 40 % emisiju samazināšanas mērķi kā vidējo rādītāju visiem to atbildībā esošajiem kuģiem, salīdzinot ar vidējiem efektivitātes rādītājiem katrai vienāda izmēra un veida kuģu kategorijai; piebilst, ka šajā iniciatīvā būtu jāiekļauj arī aprites cikla pieeja, iekļaujot visas SEG emisijas; uzsver, ka alternatīvās degvielas, kuras aprites cikla griezumā nesasniedz RED II -70 % robežvērtību, nevajadzētu iekļaut normatīvajā atbilstībā;

Ostas un kravas

7.  atgādina, ka ir jāveicina sadarbība starp visām ieinteresētajām personām un labākās prakses apmaiņa starp ostām, kā arī degvielu piegādātājiem un energopakalpojumu sniedzējiem, lai izstrādātu vispārēju politikas satvaru ostu un piekrastes teritoriju dekarbonizācijai; mudina ostu pārvaldes iestādes īstenot ilgtspējīgas pārvaldības metodes un tās sertificēt, izmantojot metodiku, kura ietver ostas pakalpojumu dzīves cikla analīzi, piemēram, tādu, ko piedāvā Produkta vides deklarācija;

8.  uzsver aizjūras teritoriju, tostarp tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju, kā arī tur esošo ostu lielo nozīmi Eiropas suverenitātei un Eiropas un starptautiskajai jūras tirdzniecībai, ņemot vērā to stratēģisko atrašanās vietu; uzsver, ka šīm ostām ir ļoti dažādi ieguldījumu dzinējspēki no atbalsta sniegšanas to tradicionālajai lomai kā kuģu uzņēmējām (iekraušana, izkraušana, uzglabāšana un preču pārvadāšana) līdz multimodālu savienojumu nodrošināšanai, ar enerģētiku saistītas infrastruktūras izbūvēšanai, noturīguma sekmēšanai pret klimata pārmaiņām un kuģu padarīšanai par ekoloģiski tīrākiem un to digitalizēšanai; aicina veikt tālākus ieguldījumus ostās, kas atrodas aizjūras zemēs, lai tās padarītu ar stratēģiskām kopām multimodālam transportam, enerģijas ražošanai, uzglabāšanai un sadalei, kā arī tūrismam;

9.  norāda uz jūras ostu pārrobežu dimensiju; uzsver ostu kā visu transporta veidu, enerģētikas nozares un zilās ekonomikas centru nozīmi; atzīst ostu sadarbības un kopu veidošanas pieaugošo intensitāti;

10.  norāda uz Eiropas jūrniecības kopas pozitīvo lomu un pozitīvo attīstību starptautiskā līmenī inovāciju atbalstīšanas un kuģniecības emisiju samazināšanas virzienā un aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt iniciatīvas, kas sekmē šādu pozitīvu attīstību;

11.  aicina Komisiju ar tiesību aktiem atbalstīt mērķi panākt piesārņojuma nulles līmeni (SEG emisijas un gaisa piesārņotāji) kuģu piestātnēs un veicināt tīru, multimodālu risinājumu izstrādi un ieviešanu ostās, ko atbalsta ar koridora pieeju; jo īpaši aicina Komisiju nekavējoties veikt pasākumus, lai regulētu vispiesārņojošāko kuģu piekļuvi ES ostām, pamatojoties uz Ostas valsts kontroles direktīvas(14) regulējumu, un stimulēt un atbalstīt krasta elektroapgādes izmantošanu, izmantojot tīru elektroenerģiju vai citas enerģiju taupošas tehnoloģijas, kas būtiski ietekmē SEG emisiju un gaisa piesārņotāju samazināšanu; pauž nožēlu par Direktīvas 2014/94/ES pārskatīšanas atlikšanu; mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk ierosināt Direktīvas 2014/94/ES pārskatīšanu, lai iekļautu stimulus dalībvalstīm un ostām pastiprināt vajadzīgās infrastruktūras izvēršanu; aicina Komisiju arī ierosināt pārskatīt Direktīvu 2003/96/EK(15);

12.  aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju attiecībā uz bezemisiju ostām un atbalstīt augšupējas iniciatīvas, iekļaujot pasākumus, kas veicina ostu nozares attīstību, lai tā specializētos aprites ekonomikā, jo īpaši ļaujot pilnīgāk reģenerēt ostās savāktos un apstrādātos atkritumus no kuģiem;

13.  aicina Komisiju zaļā kursa ietvaros veicināt kravu novirzīšanu uz tuvsatiksmes kuģošanu, kā arī dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu satiksmi kā ilgtspējīgu alternatīvu kravu un pasažieru autopārvadājumiem un aviopārvadājumiem; uzsver tuvsatiksmes kuģošanas lielo nozīmi pārvadājumu veidu maiņas mērķu sasniegšanā, lai samazinātu ar transportu saistītus sastrēgumus un emisijas, un kā būtisku soli ceļā uz bezemisiju transporta veidu; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt ES flotes atjaunošanas un modernizācijas stratēģiju, lai sekmētu tās zaļo un digitālo pārkārtošanos un veicinātu Eiropas jūrniecības tehnoloģijas nozares konkurētspēju; šajā saistībā atgādina, ka ir vajadzīgs infrastruktūras tīkls, kurš spēj nodrošināt šo intermodālo pārvadājumu jaudu, kas nozīmē, ka tiktu izpildītas ieguldījumu saistības TEN-T tīklā saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI);

14.  uzsver, ka netraucētu multimodāla transporta savienojumu veicināšana starp ostām un TEN-T tīklu, kā arī dažādu transporta veidu sadarbspējas uzlabošana novērstu nepietiekamu caurlaides spēju un samazinātu sastrēgumus; uzsver jūras un iekšzemes ostu kā TEN-T tīkla stratēģisku un multimodālu centru nozīmi;

15.  aicina arī izstrādāt skaidru stratēģiju, lai sekmētu “Roll-On-Roll-Off” (Ro-Ro) kuģošanu kravu pārvadājumiem, tādējādi samazinot lielas noslodzes transportlīdzekļu klātbūtni uz autoceļiem; mudina Komisiju veikt konkrētākus pasākumus, lai apvienotu tās jūrniecības politiku ar mērķi izvairīties no gariem un videi kaitīgiem izplatīšanas pārvadājumiem pa autoceļiem visā kontinentā, veicinot īstenot piegādes tuvāk galamērķa tirgiem, izmantojot mazākas ostas;

16.  aicina Komisiju pārskatīt jūras maģistrāļu kā TEN-T tīkla neatņemamas daļas koncepciju, jo tai ir būtiska nozīme, sekmējot tuvsatiksmes kuģošanas savienojumus un pakalpojumus kā ilgtspējīgas alternatīvas sauszemes transportam, un veicināt sadarbību starp jūras ostām un savienojumiem ar iekšzemi, vienkāršojot piekļuves kritērijus, jo īpaši savienojumus starp ostām ārpus pamattīkla, sniedzot ievērojamu finansiālu atbalstu jūras savienojumiem kā sauszemes transporta alternatīvai un nodrošinot to savienojumu ar dzelzceļa tīkliem;

17.  uzskata, ka ilgtspējīgai Eiropas jūrniecības nozarei un nākotnes prasībām atbilstošai infrastruktūrai, tostarp TEN-T tīklam un tā turpmākajam paplašinājumam, ir izšķirīga nozīme klimatneitrālas ekonomikas panākšanā; uzsver — lai procentuāli palielinātu kravu pārvadājumu pa ūdensceļiem apmēru, kā noteikts Eiropas zaļajā kursā, ir vajadzīgs konkrēts ES investīciju plāns un konkrēti pasākumi ES līmenī;

Emisijas kontroles zonas un SJO

18.  uzsver, ka veselības un vides apsvērumu dēļ steidzami jāizveido sēra emisijas kontroles zona (SECA), kas aptvertu visas Vidusjūras reģiona valstis; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi atbalstīt šādas zonas ierosināšanu SJO līdz 2022. gadam; mudina dalībvalstis atbalstīt arī principu par slāpekļa emisijas kontroles zonas (NECA) ātru pieņemšanu, lai samazinātu slāpekļa emisijas Vidusjūrā;

19.  aicina Komisiju paredzēt, ka šīs emisijas kontroles zonas ietver visus ES jūru areālus, lai viendabīgi samazinātu pieļaujamo NOx un SOx emisijas līmeni no kuģiem; uzsver, ka kopējam sēra oksīdu un slāpekļa oksīdu emisiju samazinājumam ir tieša ietekme uz smalko daļiņu (PM10 un PM2,5) samazināšanos;

20.  uzsver, ka ES būtu jārāda priekšzīme, pieņemot vērienīgas juridiskas prasības attiecībā uz tīru jūras transportu, vienlaikus starptautiskos forumos, piemēram, SJO, atbalstot un veicinot pasākumus, kas ir vismaz tikpat vērienīgi un ļaus jūras transporta nozarē samazināt SEG emisijas visā pasaulē un saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

Kuģi un piedziņa

21.  aicina Komisiju, kuģu īpašniekus un kuģu operatorus nodrošināt visu pieejamo darbības un tehnisko pasākumu īstenošanu, lai panāktu energoefektivitāti, jo īpaši ātruma optimizāciju, tostarp attiecīgā gadījumā ātruma samazināšanu, jauninājumus hidrodinamikā kuģojamo maršrutu optimizācijā, jaunu piedziņas metožu, piemēram, vēja informācijas tehnoloģiju, ieviešanu, kuģu optimizēšanu un labāku jūras loģistikas ķēdes optimizāciju;

22.  norāda, ka jūrniecības nozarē kuģa īpašnieks ne vienmēr ir tā pati persona vai struktūra, kas komerciāli izmanto kuģi; tādēļ uzskata, ka princips “piesārņotājs maksā” būtu jāpiemēro pusei — un no tās jāprasa atbildība —, kas atbild par kuģa komerciālo izmantošanu, t. i., komercstruktūrai, kas maksā par kuģa patērēto degvielu, piemēram, kuģa īpašniekam, pārvaldniekam, fraktētājam uz noteiktu laiku vai berbouta fraktētājam;

23.  norāda, ka jūrniecības nozares, ostu un kuģu digitalizācijai un automatizācijai ir ievērojams potenciāls palīdzēt samazināt nozares emisijas un ka tām ir būtiska nozīme nozares dekarbonizācijā saskaņā ar zaļā kursa mērķiem, jo īpaši palielinot apmaiņu ar atjauninātiem un pārbaudītiem datiem, kurus var izmantot tehnisko darbību veikšanai un tehniskajai apkopei, piemēram, lai prognozētu degvielas ziņā visefektīvāko veidu, kā ekspluatēt kuģi konkrētā maršrutā, un optimizēt piestāšanu ostā, kas palīdzētu samazināt kuģu gaidīšanas laiku ostās un līdz ar to — emisijas; uzsver, ka digitalizācija ir jāizmanto kā līdzeklis, lai uzlabotu sadarbību starp nozares ieinteresētajām personām, tādējādi padarot kuģus energoefektīvākus un atbilstošus emisiju kontroles standartiem, kā arī atvieglojot vides risku pārvaldību; aicina rīkoties un ieguldīt digitalizācijas, pētniecības un inovāciju jautājumos, jo īpaši lai izstrādātu un saskaņoti izvērstu pārrobežu kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmas (VTMIS); norāda, ka digitalizācijas un automatizācijas izplatība kuģniecības nozarē izraisīs izmaiņas individuālajās darba specifikācijās un nepieciešamajās prasmēs; norāda, ka šīs atšķirīgās prasmes un zināšanu jomas, jo īpaši attiecībā uz informācijas tehnoloģijām, jūrniekiem būs nepieciešamas, lai nodrošinātu kuģu drošību un to darbības efektivitāti;

24.  atzinīgi vērtē jauno SJO 2020. gada 1. janvārī noteikto 0,5 % sēra satura ierobežojumu degvielās un uzsver, ka tam nevajadzētu izraisīt gaisa piesārņojuma novirzīšanu uz ūdeni; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/883(16) strādāt SJO līmenī pie tā, lai visaptveroši izskatītu, kāda ietekme uz vidi ir notekūdeņu no atvērtē kontūra skruberiem un citu kravas atlieku novadīšanai jūrā, un nodrošināt to pienācīgu savākšanu un apstrādi ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās; šajā sakarībā stingri mudina dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK(17) noteikt aizliegumu savos teritoriālajos ūdeņos novadīt notekūdeņus no atvērtē kontūra skruberiem un atsevišķas kravu atliekas; uzsver, ka jau no sākuma priekšroka būtu dodama ilgtspējīgiem risinājumiem, par pamatu ņemot aprites cikla izvērtējumu; norāda, ka atvērtā kontūra skruberu mērķis ir novērst gaisa piesārņojumu un ka tajos ir veikti ieguldījumi; norāda, ka atvērtā kontūra skruberu izmantošanai ir ietekme uz vidi, un atzinīgi vērtē to, ka SJO veic pētījumus par to ilgtermiņa ietekmi; šajā saistībā aicina Komisiju, pamatojoties uz ietekmes novērtējumu, īstenot pakāpenisku atvērtā kontūra skruberu izmantošanas pārtraukšanu, lai panāktu atbilstību emisiju ierobežojumiem, saskaņā ar SJO regulējumu un MARPOL konvenciju;

25.  aicina Komisiju ietvert alternatīvas dzinējsistēmas, tostarp vēja un Saules enerģijas sistēmas, gaidāmajā iniciatīvā FuelEU Maritime; aicina Komisiju izvērtēt pašreizējās iniciatīvas un projektus, kas saistīti ar jūras kravu pārvadājumiem buriniekos, un nodrošināt, ka transporta dzinējsistēmas ir tiesīgas uz Eiropas finansējumu;

26.  aicina Komisiju ieviest pasākumus (kam pievienots nepieciešamais finansējums), lai Eiropas kuģubūvētavas varētu veikt papildu ieguldījumus ilgtspējīgos, sociālos un digitalizētos kuģu būves procesos un kuģu remonta nozarē, kam ir stratēģiski svarīga nozīme, lai radītu darbvietas, tādējādi atbalstot pāreju uz aprites ekonomikas modeli, kurā ņemts vērā viss kuģu dzīves cikls; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt un izstrādāt ilgtspējīgus risinājumus kuģu būvei un to demontāžai Eiropas Savienībā saskaņā ar jauno aprites ekonomikas rīcības plānu; šajā saistībā uzsver, ka kuģubūvētavām būtu savās vērtību ķēdēs ES un ārpus tās jāpiemēro pienācīga rūpība saskaņā ar ESAO un ANO standartiem, lai būtu iespējams izvairīties no negatīvas vidiskas ietekmes kuģu demontāžas rezultātā;

ES finansējums

27.  aicina Komisiju ar Eiropas finansējuma programmām, jo īpaši pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un programmu “InvestEU”, sniegt atbalstu tīru tehnoloģiju un degvielu izpētei un ieviešanai; uzsver potenciālu, kāds piemīt elektroenerģijai, kas iegūta no papildu atjaunojamiem energoresursiem, tostarp no vidi saudzējoša ūdeņraža, amonjaka un vēja enerģijas; šajā saistībā uzsver pārejas uz tīrām alternatīvajām degvielām finansiālo ietekmi gan attiecībā uz kuģniecības nozari, gan degvielas sauszemes piegādes ķēdi, gan ostām; uzskata, ka ostas ir dabiski tīru alternatīvo degvielu ražošanas, uzglabāšanas, izplatīšanas un transportēšanas centri; aicina programmā “Apvārsnis Eiropa” atjaunot konkursus attiecībā uz zaļā kursa projektiem, kurus Komisija uzsāka saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, jo īpaši, lai zaļinātu jūrniecības nozari un atbalstītu pētniecību, inovācijas un smagajām degvielām alternatīvu risinājumu izmantošanu, kuri ievērojami samazina ietekmi uz klimatu un vidi jūrniecības nozarē;

28.  aicina Komisiju projektus, kuru mērķis ir dekarbonizēt jūras transportu un samazināt piesārņojošās emisijas, tostarp nepieciešamo ostu infrastruktūru un iekārtas, atzīt par atbilstīgiem saskaņā ar kohēzijas politiku un izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, EISI un zaļo kursu, un darīt pieejamus līdzekļus un stimulus, lai atbalstītu jūrniecības nozari pārejā uz bezoglekļa ekonomiku, ņemot vērā pārveides sociālo dimensiju; uzsver, ka ir svarīgi panākt sinerģiju un papildināmību starp dažādiem ES finansēšanas risinājumiem, neradot nevajadzīgu administratīvo slogu, kas demotivētu privātos ieguldījumus un tādējādi palēninātu tehnoloģisko progresu un izmaksu lietderības uzlabošanu; aicina Komisiju kā daļu no Eiropas rūpniecības atjaunošanas plāna veicināt videi nekaitīgu jūrniecības nozari ES teritorijā un veikt investīcijas tajā, uzņemoties vadību jaunu kuģu izstrādē atbilstoši ekodizaina prasībām, pašreizējo kuģu atjaunošanā un modernizācijā, kā arī kuģu demontāžā;

29.  uzskata, ka jebkuram reālam pārejas procesam uz nulles emisiju mērķi jābūt balstītam uz nozares pārstāvju iesaistīšanos un līdzdalību un sabiedrības atbalstu, kas pausts attiecīgā budžetā un dialogā, elastībā un uzcītīgā rīcībā, lai veicinātu vajadzīgās regulatīvās reformas; norāda, ka šie nosacījumi ir būtiski, lai veicinātu stratēģisko sadarbību, kas vērsta uz ilgtspējību, izmantojot tādus instrumentus kā līdzprogrammētā partnerība "Nulles emisijas jūras transportam";

30.  atgādina, ka dekarbonizācijas un kravu novirzīšanas mērķi būtu jāatbalsta ar EISI, kam būtu jāsaņem lielāki budžeta resursi;

31.  šajā saistībā pauž nožēlu par Padomes lēmumu samazināt budžeta piešķīrumu uz nākotni orientētām programmām, piemēram, EISI, “InvestEU” un pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”; norāda, ka ES vērienīgā dekarbonizācijas programma ir jāatbalsta ar atbilstīgiem finanšu un finansēšanas instrumentiem;

32.  atgādina, ka Eiropas Investīciju banka (EIB) sniedz atbalstu izdevīgiem kapitāla aizdevumiem; tomēr uzskata, ka būtu jāpazemina maza mēroga projektu finansēšanas robežvērtība; šajā saistībā norāda, ka videi nekaitīgas kuģošanas garantiju (GSG) programmai, kuras mērķis ir paātrināt Eiropas kuģniecības uzņēmumu ieguldījumus zaļās tehnoloģijās, būtu jāatbalsta arī mazāki darījumi, ietverot elastīgākus aizdevuma nosacījumus; turklāt uzskata, ka EIB būtu kuģu būvniekiem jānodrošina gan pirmspiegādes, gan pēcpiegādes finansējums, kas ievērojami uzlabotu projektu īstenošanu un dzīvotspēju;

33.  uzsver, ka pāreja uz dekarbonizāciju un tīras enerģijas stimulu shēmu impulss jūras transporta nozarē nozīmēs, ka būs vajadzīga darba ņēmēju pārkvalifikācija un apmācība; atgādina, ka šim nolūkam būtu jāparedz ES un dalībvalsts finansējums; mudina Komisiju izveidot ES tīklu, lai apmainītos ar labu praksi par darbaspēka pielāgošanu nozares jaunajām vajadzībām;

34.  atbalsta to, ka Komisija pārskata valsts atbalsta pamatnostādnes visās attiecīgajās nozarēs, tostarp transporta un jo īpaši jūrniecības nozarē, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, piemērojot “taisnīgas pārkārtošanās” principu un ļaujot valstu valdībām tiešā veidā atbalstīt ieguldījumus dekarbonizācijā un tīrā enerģijā; aicina Komisiju pārbaudīt, vai pašreizējie atbrīvojumi no nodokļiem pieļauj negodīgus starpnozaru konkurences apstākļus; mudina Komisiju viest skaidrību attiecībā uz valsts atbalstu ilgtspējīgas kuģniecības projektiem;

35.  norāda uz Covid-19 pandēmijas ietekmi uz pārvadājumu pa ūdensceļiem nozari, it sevišķi uz pasažieru sabiedrisko transportu; aicina dalībvalstis pārvadājumu pa ūdensceļiem nozari savos valsts atveseļošanas plānos iekļaut kā prioritāti, lai nodrošinātu, ka tai ir vispusīga piekļuve resursiem, kas piešķirti Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros; turklāt prasa Komisijai plānot viedo ieguldījumu iniciatīvas, lai panāktu nozares ilgtspējīgu un noturīgu atveseļošanu;

Kontrole un īstenošana

36.  aicina Komisiju nodrošināt pienācīgu pārredzamību un informācijas pieejamību attiecībā uz kuģu ietekmi uz vidi un to energoefektivitāti un novērtēt Eiropas marķējuma sistēmas izveidi saskaņā ar SJO līmenī veiktajām darbībām, kuras mērķim vajadzētu būt emisiju efektīvai samazināšanai un palīdzēt nozarei, uzlabojot piekļuvi finansējumam, aizdevumiem un garantijām atkarībā no emisiju rādītājiem, uzlabojot emisiju monitoringu, nodrošināt ieguvumus ar stimuliem ostu iestādēm, lai tās diferencētu ostu infrastruktūras maksas, un palielināt nozares pievilcību; turklāt uzsver, ka jāturpina veicināt, attīstīt un īstenot “zaļo kuģu” shēmu, kurā būtu jāņem vērā emisiju samazināšana, atkritumu apstrāde un ietekme uz vidi, jo īpaši daloties pieredzē un zināšanās;

37.  aicina Komisiju ierosināt Ostas valsts kontroles direktīvas pārskatīšanu ne vēlāk kā līdz 2021. gada beigām, kā paredzēts Komisijas 2021. gada darba programmā, lai nodrošinātu efektīvāku un pilnīgāku kuģu kontroli un vienkāršotas procedūras, tostarp stimulus attiecībā uz atbilstību vides, sociālajiem, sabiedrības veselības un darba tiesību standartiem, gan jūrnieku, kas atrodas uz ES ostā piestājošiem kuģiem, gan piestātnes strādnieku drošību, un iespējas piemērot efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas, ņemot vērā tiesību aktus vides, sabiedrības veselības, fiskālajā un sociālajā jomā;

38.  aicina Komisiju, koordinējoties ar SDO, paplašināt trešo valstu inspekciju un piemērošanas spēju veidošanu un uzsākt kampaņas ar sociālajiem partneriem, lai vairotu informētību par tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Konvenciju par darbu jūrniecībā; aicina Komisiju sekmēt datubāzes izveidošanu SDO, kurā būtu inspekciju konstatējumi un jūrnieku sūdzības, lai palīdzētu jūrniekiem un kuģu īpašniekiem sastrādāties ar piemērotākajiem un Konvencijai par darbu jūrniecībā atbilstīgiem darbā pieņemšanas un iekārtošanas dienestiem;

39.  uzsver Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) un tās SafeSeaNet satelītsistēmas potenciālu, uzraugot naftas piesārņojumu un degvielas atlieku nelikumīgu nopludināšanu jūrā un īstenojot Regulu (ES) 2015/757; uzsver, ka šajā jomā būtiska ir reģionālā sadarbība, tostarp sadarbība ar trešām valstīm, jo īpaši Vidusjūras reģionā; tādēļ aicina Komisiju pastiprināt informācijas apmaiņu un sadarbību starp valstīm;

40.  uzsver, ka paredzētajai partnerībai saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES būtu jānodrošina pienācīgi un vienlīdzīgi konkurences apstākļi vides un sociālajā jomā, netraucējot transporta tirdzniecības saites, tostarp efektīvas muitas pārbaudes, un tam nevajadzētu iedragāt ES flotes konkurētspēju un būtu jānodrošina netraucētas eksporta un importa darbības starp Apvienotās Karalistes un ES ostām;

o
o   o

41.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005. (2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0219. (3) https://gmn.imo.org/wp-content/uploads/2017/05/GHG3-Executive-Summary-and-Report_web.pdf (4) https://safety4sea.com/wp-content/uploads/2020/08/MEPC-75-7-15-Fourth-IMO-GHG-Study-2020-Final-report-Secretariat.pdf (5) OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp. (6) https://ec.europa.eu/transport/modes/maritime_en (7) Oxford Economics (2020): izdevums “The Economic Value of the EU Shipping Industry” (ES kuģniecības nozares ekonomiskā vērtība). (8) SJO 3. pētījums par SEG. (9) SJO 4. pētījums par SEG. (10) OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp. (11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.). (12) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0219. (13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/16/EK par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.). (15) Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.). (16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīva (ES) 2019/883 par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.). (17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz aklonifēna, akrinatrīna, Bacillus pumilus QST 2808, hlorantraniliprola, etirimola, lufenurona, pentiopirāda, piklorāma un Pseudomonas sp. celma DSMZ 13134 maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu (D070113/03 – 2021/2590(RPS))

P9_TA(2021)0132 B9-0223/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz aklonifēna, akrinatrīna, Bacillus pumilus QST 2808, hlorantraniliprola, etirimola, lufenurona, pentiopirāda, piklorāma un Pseudomonas sp. celma DSMZ 13134 maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu;

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK(1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

–  ņemot vērā atzinumu, ko 2020. gada 4. decembrī sniegusi Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2020. gada 15. jūlija pieņemto argumentēto atzinumu, kas publicēts 2020. gada 18. augustā(3),

–  ņemot vērā EFSA 2016. gada 18. novembrī pieņemto un 2017. gada 5. janvārī publicēto argumentēto atzinumu(4),

–  ņemot vērā EFSA 2008. gada 30. septembrī apstiprināto un 2009. gada 22. jūnijā publicēto argumentēto atzinumu(5),

–  ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā lufenurons ir benzoilurīnvielas pesticīds, kas kukaiņiem kavē hitīna sintēzi un ko izmanto par pesticīdu un fungicīdu; tā kā Savienības izsniegtā atļauja lufenuronam zaudēja spēku 2019. gada 31. decembrī un netika iesniegts pieteikums par atļaujas atjaunošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009(7); tā kā lufenuronu vairs nav atļauts izmantot Savienībā, tomēr to eksportē kā agropārtikas nozarē izmantojamu pesticīdu; tā kā saskaņā ar Vācijas Vides aģentūras pētījumu(8), lufenurons atbilst noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006(9) XIII pielikumā;

B.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā ir noteikts, ka piesardzības princips ir viens no Savienības pamatprincipiem;

C.  tā kā LESD 168. panta 1. punktā ir norādīts, ka “[a] nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”;

D.  tā kā Direktīvas 2009/128/EK mērķis ir panākt pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu Savienībā, samazinot pesticīdu izmantošanas radīto apdraudējumu un ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi un šajā nolūkā veicinot alternatīvu pieeju;

E.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Stokholmas Konvencijā par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komitejas 2012. gada sanāksmē(10) tika norādīts, ka lufenurons lielā mērā varētu atbilst visiem noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas kritērijiem;

F.  tā kā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojums “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”(11) veicina “globālo pāreju uz ilgtspējīgām agropārtikas sistēmām” ne tikai Savienībā, bet arī ārpus tās robežām, un tās mērķis ir “ievērojot PTO standartus un saistības, (..) ņemt vērā vides aspektus, vērtējot lūgumus piešķirt importa pielaides attiecībā uz pesticīdu vielām, kas ES vairs nav apstiprinātas”;

G.  tā kā Komisijas regulas projekts tika ierosināts pēc tam, kad bija iesniegts pieteikums par importa pielaidēm lufenuronam, ko Brazīlijā izmanto uz greipfrūtiem un cukurniedrēm, un šajā pieteikumā bija norādīts, ka ir jāpaaugstina maksimālie atlieku līmeņi (MAL), lai novērstu tirdzniecības šķēršļus minēto kultūraugu importam;

H.  tā kā Komisijas regulas projekts raisa bažas par lufenurona drošumu no piesardzības principa skatpunkta, ņemot vērā, ka trūkst datu par lufenurona ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi;

I.  tā kā 2020. gada 15. jūlija atzinumā EFSA norāda, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. pantu Syngenta Crop Protection AG iesniedza pieteikumu kompetentajai valsts iestādei Portugālē (novērtējošā dalībvalsts (EMS)) noteikt importa pielaides aktīvajai vielai lufenuronam dažādos kultūraugos un dzīvnieku izcelsmes precēs, pamatojoties uz lufenurona atļauto lietošanu Brazīlijā, Čīlē un Marokā. EMS atbilstoši Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. pantam izstrādāja izvērtējuma ziņojumu, kas 2019. gada 24. maijā tika iesniegts Eiropas Komisijai un nosūtīts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA); tā kā EMS ierosināja paaugstināt lufenurona MAL no Brazīlijas importētajiem greipfrūtiem (x30) un cukurniedrēm (x2), kā arī paaugstināt lufenurona MAL dzīvnieku izcelsmes precēm;

J.  tā kā secinājumi, kas izdarīti EFSA 2020. gada 15. jūlija atzinumā, pamato lufenurona MAL paaugstināšanu, tikai pamatojoties uz nepieciešamību ievērot Brazīlijas normatīvās vērtības, taču atzinumā nav ņemts vērā jautājums par lufenurona kumulatīvo ietekmi uz reproduktīvo toksicitāti, attīstības neirotoksicitāti un tā iespējamo imunotoksicitāti pēc ilgstošas uzņemšanas ar pārtiku,

1.  izsaka iebildumus pret Komisijas regulas projekta pieņemšanu;

2.  uzskata, ka šis Komisijas regulas projekts neatbilst Regulas (EK) Nr. 396/2005 mērķim un saturam;

3.  uzskata, ka šis Komisijas regulas projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 396/2005 paredzētās īstenošanas pilnvaras; norāda, ka minētās regulas 5. apsvērumā ir norādīts, ka MAL būtu jānosaka viszemākajā sasniedzamajā līmenī, lai aizsargātu tādas mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas kā bērni un vēl nedzimuši bērni;

4.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas regulas projektu pašreizējais lufenurona MAL tiktu paaugstināts no 0,01 uz 0,30 mg/kg greipfrūtiem un no 0,01 uz 0,02 mg/kg cukurniedrēm;

5.  norāda, ka nesenā zinātniskajā ziņojumā ir secināts, ka lufenurons žurkām var izraisīt teratogēnu ietekmi un radīt histopatoloģiskas izmaiņas aknās un nierēs, kas liek domāt, ka riskam varētu tikt pakļautas grūtnieces un viņu vēl nedzimušie bērni(12);

6.  norāda, ka saskare ar insekticīdiem rada bioķīmiskas izmaiņas, tostarp oksidatīvo stresu, un ka mātes saskare vidē ar ķīmiskajiem piesārņotājiem nesen tika atzīta par otru nozīmīgāko zīdaiņu mirstības iemeslu jaunattīstības valstīs(13);

7.  atkārto, ka nav pietiekami izpētīta pesticīdu iedarbības ietekme uz turpmākajām paaudzēm un ka reti tiek pētīta pesticīdu iedarbība uz cilvēkiem grūtniecības laikā; uzsver, ka aizvien nepārprotamāki ir pierādījumi par ietekmi, ko rada atkārtota iedarbība dzīves sākumā;

8.  ierosina, ka lufenurona MAL būtu jāsaglabā viszemākajā noteiktajā līmenī;

9.  uzskata, ka lēmumam atļaut lufenurona izmantošanu nav pamata, jo trūkst pierādījumu, kas liecinātu, ka ir pieļaujams apdraudējums, kas var rasties grūtniecēm un viņu nedzimušajiem bērniem, kā arī pārtikas nekaitīgumam;

10.  prasa Komisijai atsaukt regulas projektu un iesniegt komitejai jaunu projektu, kurā ir ievērots piesardzības princips;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp. (2) OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp. (3) EFSA pamatots atzinums par importa pielaides aktīvajai vielai lufenuronam dažādos kultūraugos un dzīvnieku izcelsmes precēs noteikšanu (EFSA reasoned opinion on the setting of import tolerances for lufenuron in various commodities of plant and animal origin), EFSA Journal 2020;18(8):6228, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2903/j.efsa.2020.6228 (4) EFSA pamatots atzinums par esošo maksimālo atlieku līmeņu pārskatīšanu attiecībā uz lufenuronu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu (EFSA reasoned opinion on the review of existing maximum residue levels for lufenuron according to Article 12 of Regulation (EC) No 396/2005), EFSA Journal, 2017, 15(1):4652, https://doi.org/10.2903/j.efsa.2016.4652 (5) EFSA zinātniskais ziņojums par slēdzienu attiecībā uz aktīvajai vielai lufenuronam kā pesticīdam veiktā riska novērtējuma zinātnisko recenzēšanu (EFSA scientific report on the conclusion regarding the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance lufenuron), EFSA Journal, 2009;7(6):189, https://doi.org/10.2903/j.efsa.2009.189r. (6) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.). (8) Altenburger, R., Gündel, U., Rotter, S., Vogs, C., Faust, M., Backhaus, T., ‘Establishment of a concept for comparative risk assessment of plant protection products with special focus on the risks to the environment’, dokuments Nr. 472017, Ziņojums Nr. (UBA-FB) 002256/ENG, https://www.umweltbundesamt.de/sites/default/files/medien/1410/publikationen/2017-06-07_texte_47-2017_umweltrisiken-pflanzenschutzmittel.pdf (9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.). (10) UNEP/POPS/POPRC.8/INF/29. (11) COM(2020)0381. (12) Basal, W.T., Rahman T. Ahmed, A., Mahmoud, A.A., Omar, A.R., ‘Lufenuron induces reproductive toxicity and genotoxic effects in pregnant albino rats and their fetuses’, Zinātniskie ziņojumi, 2020: 10:19544, https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7658361/ (13) Cremonese, C., Freire, C., Machado De Camargo, A., Silva De Lima, J., Koifman, S., Meyer, A., ‘Pesticide consumption, central nervous system and cardiovascular congenital malformations in the South and Southeast region of Brazil’, International Journal of Occupational Medicine and Environmental Health. 2014; 27(3), 474-86. lpp., https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/24847732/

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz acehinocila, acibenzolār‑S‑metila, Bacillus subtilis celma IAB/BS03, emamektīna, flonikamīda, flutolanila, fozetila, imazamoksa un oksatiapiprolīna maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu (D063854/04 – 2021/2608(RPS))

P9_TA(2021)0133 B9-0222/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas regulai, ar ko attiecībā uz acehinocila, acibenzolār‑S‑metila, Bacillus subtilis celma IAB/BS03, emamektīna, flonikamīda, flutolanila, fozetila, imazamoksa un oksatiapiprolīna maksimālajiem atlieku līmeņiem noteiktos produktos vai uz tiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu (D063854/04),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK(1), un jo īpaši ņemot vērā minētās regulas 5. panta 1. punktu un 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

–  ņemot vērā atzinumu, ko 2020. gada 18. februārī sniegusi Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pamatoto atzinumu, kas pieņemts 2019. gada 27. maijā un publicēts 2019. gada 2. augustā(3),

–  ņemot vērā EFSA pamatoto atzinumu, kas pieņemts 2018. gada 17. augustā un publicēts 2018. gada 25. septembrī(4),

–  ņemot vērā EFSA pamatoto atzinumu, kas pieņemts 2018. gada 29. augustā un publicēts 2018. gada 18. septembrī(5),

–  ņemot vērā EFSA slēdzienu, kas pieņemts 2009. gada 18. decembrī un publicēts 2010. gada 7. maijā(6),

–  ņemot vērā Eiropas Ķimikāliju aģentūras Riska novērtēšanas komitejas 2013. gada 5. jūnija atzinumu(7),

–  ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu un 5.a panta 5. punktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”(9) ir popularizēta “globāla pāreja uz ilgtspējīgām agropārtikas sistēmām saskaņā ar šīs stratēģijas mērķiem un IAM”;

B.  tā kā flonikamīds ir selektīvs, sistēmisks insekticīds, kurš iedarbojas, traucējot kukaiņu barošanos, pārvietošanos un cita veida uzvedību, kā rezultātā to organisms cieš no bada un dehidrācijas, kas noved pie nāves(10);

C.  tā kā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2069(11) darbīgās vielas flonikamīda apstiprinājuma periods ir pagarināts;

D.  tā kā Eiropas Ķimikāliju aģentūras Riska novērtēšanas komiteja savā 2013. gada 5. jūnija atzinumā(12) ziņoja par rezultātiem, kas iegūti izmēģinājumos ar žurkām, kuros konstatēts, ka palielinās placentas svars, aizkavējas maksts atvēršanās, samazinās dzemdes un olnīcu svars, pazeminās estradiola un palielinās luteinizējošā hormona (LH) līmenis, un tomēr visi minētie faktori atzīti par nesaistītiem vai nesvarīgiem; tā kā dalībvalsts Dānijas kompetentā iestāde ir konstatējusi nepārprotamu ietekmi uz iekšējo orgānu anomāliju veidošanos trušu mātītēm toksiskā līmenī, kas nav radies saistībā ar grūtniecību(13);

E.  tā kā Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūras (VAA) 2020. gada 14. decembra lēmumā par flonikamīda pagaidu reģistrācijas pārskatīšanu (lieta Nr. 7436) ir konstatēts, ka bez augstākas pakāpes pētījumu datiem par apputeksnētājiem izsmeļošāk izvērtēt ietekmi uz bitēm nav iespējams, ka ar I pakāpes pētījumu datiem par akūtu perorālu toksiskumu atbilstoši izvērtēt kvantitatīvu izmantošanu nevarēja, ka II un III pakāpes pētījumu dati par apputeksnētājiem attiecībā uz flonikamīdu pagaidām nav pieejami un ka joprojām nav izpildītas prasības, kas saistītas ar akūta perorāla toksiskuma testēšanu pieaugušām medus bitēm, un prasības par II un III pakāpes pētījumu datiem par medus bitēm (t. i., pētījumi ar lauka pētījumu elementiem/lauka pētījumi)(14);

F.  tā kā Kalifornijas štata ģenerālprokurors Xavier Becerra 2020. gada 2. novembra piezīmēs(15), kuras attiecas uz piedāvāto lēmumu par pagaidu reģistrācijas pārskatīšanu, kritizēja VAA, jo tai trūkst informācijas, kas raksturotu risku, kuru flonikamīds rada apputeksnētājiem;

G.  tā kā minētais ģenerālprokurors, atsaucoties uz VAA sagatavoto videi radītā riska novērtējumu, norāda, ka jaunā hroniska toksiskuma pētījumā par pieaugušām medus bitēm ir paredzēts ilgstošāks novērošanas periods, lai noskaidrotu flonikamīda vēlīnu toksiskumu, jo sekas bieži vien ir vērojamas tikai pēc daudzām dienām, kad kukaiņi ir badojušies; tā kā jaunajā pētījumā konstatēts, ka pieaugušām bitēm flonikamīds ir ārkārtīgi toksisks; tā kā, pamatojoties uz šiem rezultātiem, VAA konstatēja, ka reģistrēto flonikamīda izmantošanas veidu pielietošana pakļaus bites 17 līdz 51 reizi lielāka flonikamīda daudzuma iedarbībai, un tas nodarīs būtisku kaitējumu; tā kā ilgstošākā novērošanas periodā mirstība turpināja palielināties visās testa koncentrācijās un atkarībā no devas; tā kā pētījuma sadaļās par flonikamīdu mirstības rādītāja stabilizēšanās ilgstošāka novērošanas perioda noslēgumā nebija vērojama;

H.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā ir noteikts, ka piesardzības princips ir viens no Savienības pamatprincipiem;

I.  tā kā LESD 168. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “[n]osakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”;

J.  tā kā Direktīvas 2009/128/EK mērķis ir panākt pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu Savienībā, samazinot ar pesticīdu izmantošanu saistītos riskus un ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi, kā arī sekmējot integrētas augu aizsardzības un alternatīvu pieeju vai paņēmienu izmantošanu, piemēram, pesticīdu vietā izmantojot neķīmiskas alternatīvas;

K.  tā kā maksimālie atlieku līmeņi (MAL) ir jānosaka, ņemot vērā kumulatīvo un sinerģētisko iedarbību, un ir ārkārtīgi svarīgi steidzami izstrādāt šādai novērtēšanai piemērotas metodes;

L.  tā kā saskaņā ar Komisijas regulas projektu flonikamīda MAL palielinātos no 0,03 mg/kg (kas ir spēkā esošā noteikšanas robeža) līdz 0,7 mg/kg zemenēm, līdz 1 mg/kg kazenēm un avenēm, līdz 0,7 mg/kg mežrožu augļiem, zīdkoka augļiem, vilkābeles ogām, plūškoka ogām un citiem sīkajiem augļiem un ogām, līdz 0,8 mg/kg zilenēm, dzērvenēm, jāņogām, ērkšķogām, līdz 0,3 mg/kg visiem citiem sakņu un bumbuļu dārzeņiem, bet līdz 0,6 mg/kg redīsiem, līdz 0,07 mg/kg salātiem un salātveidīgajiem un līdz 0,8 mg/kg pākšaugiem,

1.  iebilst pret Komisijas regulas projekta pieņemšanu;

2.  uzskata Komisijas regulas projektu par neatbilstošu Regulas (EK) Nr. 396/2005 mērķim un saturam;

3.  zina, ka EFSA strādā pie kumulatīvā riska novērtēšanas metodēm, bet norāda arī uz to, ka pesticīdu un atlieku kumulatīvās iedarbības novērtēšana ir jau gadu desmitiem zināma problēma; tāpēc prasa, lai EFSA un Komisija šo problēmu risinātu kā absolūti steidzamu;

4.  iesaka flonikamīda 0,03 mg/kg MAL saglabāt nemainīgu;

5.  prasa Komisijai atsaukt regulas projektu un iesniegt komitejai jaunu projektu;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp. (2) OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp. (3) EFSA pamatots atzinums par spēkā esošo zemenēs un citās ogās maksimāli pieļaujamo flonikamīda atlieku līmeņu grozīšanu [publikācija latviešu valodā nav pieejama], EFSA Journal 2019; 17(7):5745, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5745. (4) EFSA pamatots atzinums par spēkā esošo dažādos kultūraugos maksimāli pieļaujamo flonikamīda atlieku līmeņu grozīšanu [publikācija latviešu valodā nav pieejama], EFSA Journal 2018; 16(9):5410, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5410. (5) EFSA pamatots atzinums par spēkā esošo dažādos sakņaugos maksimāli pieļaujamo flonikamīda atlieku līmeņu grozīšanu [publikācija latviešu valodā nav pieejama], EFSA Journal 2018; 16(9):5414, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5414. (6) EFSA slēdziens par aktīvajai vielai flonikamīdam kā pesticīdam veiktā riska novērtējuma zinātnisko recenzēšanu [publikācija latviešu valodā nav pieejama], EFSA Journal, 2010; 8(5):1445, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/1445 (7) Riska novērtēšanas komitejas 2013. gada 5. jūnija atzinums, kurā ir ierosināts ES līmenī saskaņot flonikamīda klasifikāciju un marķēšanu [publikācija latviešu valodā nav pieejama], https://echa.europa.eu/documents/10162/0916c5b3-fa52-9cdf-4603-2cc40356ed95. (8) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (9) COM(2020)0381. (10) https://www.regulations.gov/document/EPA-HQ-OPP-2014-0777-0041. (11) Komisijas 2017. gada 13. novembra Īstenošanas regula (ES) 2017/2069, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma termiņu pagarināšanu darbīgajām vielām flonikamīdam (IKI-220), metalaksilam, penoksulamam un prokvinazidam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 295, 14.11.2017., 51. lpp.). (12) Riska novērtēšanas komitejas 2013. gada 5. jūnija atzinums, kurā ir ierosināts ES līmenī saskaņot flonikamīda klasificēšanu un marķēšanu [publikācija latviešu valodā nav pieejama], https://echa.europa.eu/documents/10162/0916c5b3-fa52-9cdf-4603-2cc40356ed95. (13) 2. pielikums Riska novērtēšanas komitejas 2013. gada 5. jūnija atzinumam, kurā ir ierosināts ES līmenī saskaņot flonikamīda klasificēšanu un marķēšanu [publikācija latviešu valodā nav pieejama], https://echa.europa.eu/documents/10162/1e59e8be-0905-5fc1-8e76-a35628fa5833. (14) Lietas reģistrācijas Nr. EPA-HQ-OPP-2014-0777 [publikācija latviešu valodā nav pieejama], https://www.regulations.gov/document/EPA-HQ-OPP-2014-0777-0041, 13. un 18. lpp. (15) https://oag.ca.gov/sites/default/files/FINAL%20Flonicamid%20PID%20Comment%‌20Letter.pdf.

Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2021. gada 24. marta deleģēto regulu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1234/2008 par izmaiņu izskatīšanu cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos (C(2021)01603 – 2021/2616(DEA))

P9_TA(2021)0134 B9-0226/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas Deleģēto regulu (EK) No 1234/2008 (2021. gada 24. marts) par izmaiņu izskatīšanu cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos (C(2021)01603),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 9. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas 2021. gada 16. aprīļa vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm(1), un jo īpaši tās 23.b pantu un 121.a panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru(2), un jo īpaši tās 16.a panta 3. punktu un 87.b panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 111. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā to, ka Reglamenta 111. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kas beidzās 2021. gada 27. aprīlī, netika izteikti iebildumi,

A.  tā kā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1234/2008(3) paredz noteikumus par izmaiņu izskatīšanu cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos;

B.  tā kā, pamatojoties uz Eiropas Zāļu aģentūras zinātnisko novērtējumu, Komisija ir apstiprinājusi vairākas Covid-19 vakcīnas;

C.  tā kā nolūkā nodrošināt apstiprināto Covid-19 vakcīnu nepārtrauktu efektivitāti var rasties vajadzība tās modificēt tā, lai tiktu izmainīts to sastāvs un līdz ar to pandēmijas sakarībā vai citā saistībā aizsargātu pret jauniem vai multipliem vīrusa variantu celmiem;

D.  tā kā savā 2021. gada 17. februāra paziņojumā “HERA inkubators: kopīga sagatavošanās Covid-19 variantu radītam apdraudējumam”(4) Komisija paziņoja par vairākiem pasākumiem, kas tiks ieviesti, lai efektīvi reaģētu uz situāciju, kurā jauni Covid-19 vīrusa varianti var potenciāli ietekmēt cīņu pret pašreizējo pandēmiju; tā kā paziņotie pasākumi ietvēra pašreizējās regulatīvās procedūras grozīšanu, lai paātrinātā procedūrā varētu apstiprināt Covid-19 vakcīnas, kuras pielāgotas jaunajiem variantiem;

E.  tā kā 2021. gada 24. martā Komisija šo deleģēto regulu nosūtīja Parlamentam, ar ko aizsākās trīs mēnešu rūpīga pārbaude, kuras laikā Parlaments var izteikt iebildumus pret minēto deleģēto regulu;

F.  tā kā Komisijas deleģētajā regulā paredzēts, ka, ievērojot īpašus nosacījumus, Komisija gadījumā, ja trūkst konkrētu farmaceitisku, neklīnisku vai klīnisku datu, izņēmuma kārtā un uz laiku var pieņemt izmaiņas cilvēkiem paredzētas gripas vakcīnas vai koronavīrusa vakcīnas tirdzniecības atļaujas nosacījumos; tā kā gadījumā, ja izmaiņas tiek apstiprinātas, atļaujas turētājam attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā jāiesniedz trūkstošie farmaceitiskie, neklīniskie un klīniskie dati;

G.  tā kā Komisijas deleģētā regula ļaus tirdzniecības atļaujas turētājam veikt izmaiņu pieprasījuma analīzi, pamatojoties uz sākotnējo datu kopuma, kuru tirdzniecības atļaujas turētājs pēc apstiprināšanas papildinās ar papildu datiem, tādējādi padarot regulatīvo procesu vienkāršāku un vieglāku gan regulatīvajām iestādēm, gan vakcīnu izstrādātājiem;

H.  tā kā Komisijas deleģētajai regulai būtu jāstājas spēkā līdz 2021. gada 26. aprīlim, lai vakcīnu izstrādātāji, kuri sāk izstrādāt Covid-19 vakcīnas pret vīrusa variantiem, kā arī regulatori pilnībā varētu izmantot koriģēto sistēmu,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp. (2) OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp. (3) Komisijas Regula (EK) Nr. 1234/2008 (2008. gada 24. novembris) par izmaiņu izskatīšanu cilvēkiem paredzētu zāļu un veterināro zāļu tirdzniecības atļauju nosacījumos (OV L 334, 12.12.2008., 7. lpp.). (4) COM(2021)0078.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (Vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014 un (ES) Nr. 652/2014 (14281/1/2020 – C9-0133/2021 – 2018/0231(COD))

P9_TA(2021)0135 A9-0142/2021

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (14281/1/2020 – C9-0133/2021),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu(2)

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0441),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0142/2021),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 40. lpp. (2) OV C 86, 7.3.2019., 259. lpp. (3) Pieņemtie teksti, 12.2.2019., P8_TA(2019)0073.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem (EGF) un Regulas (ES) Nr. 1309/2013 atcelšanu (05532/1/2021 – C9-0139/2021 – 2018/0202(COD))

P9_TA(2021)0136 A9-0140/2021

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05532/1/2021 – C9-0139/2021),

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu(2),

—  ņemot vērā Komisijas atzinumu (COM(2021)0196),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0380),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0140/2021),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 110, 22.3.2019., 82. lpp. (2) OV C 86, 7.3.2019., 239. lpp. (3) OV C 411, 27.11.2020., 300. lpp.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 un Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014 (06833/1/2020 – C9-0144/2021 – 2018/0207(COD))

P9_TA(2021)0137 A9-0144/2021

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06833/1/2020 – C9-0144/2021),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 10. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0383),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0144/2021),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  apstiprina Parlamenta un Padomes kopīgo deklarāciju, kas pievienota šai rezolūcijai;

3.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

4.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

5.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī kopā ar attiecīgo Parlamenta un Padomes kopīgo deklarāciju;

6.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīga deklarācija par Savienības vērtību sadaļas finansēšanu 2021. gadā

Neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, likumdevējiestādes ir vienisprātis, ka programmas "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības" Savienības vērtību sadaļa būtu jānodrošina ar būtisku finansējumu no 2021. gada 1. janvāra.

Likumdevējiestādes aicina Komisiju veikt pienācīgus pasākumus, lai sasniegtu minēto mērķi, jo īpaši izvērtēt elastības instrumentu lietošanu ES 2021. gada budžeta tiesiskā regulējuma ietvaros saskaņā ar DFS regulā noteiktajiem aktivizēšanas kritērijiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 178. lpp. (2) OV C 461, 21.12.2018., 196. lpp. (3) Pieņemtie teksti, 17.4.2019., P8_TA(2019)0407.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido programmu „Tiesiskums” un atceļ Regulu (ES) Nr. 1382/2013 (06834/1/2020 – C9-0138/2021 – 2018/0208(COD))

P9_TA(2021)0138 A9-0146/2021

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06834/1/2020 – C9-0138/2021),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0384),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgās komitejas apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9‑0146/2021),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 178. lpp. (2) Pieņemtie teksti, 17.4.2019., P8_TA(2019)0097.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 27. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (14312/1/2020 – C9-0140/2021 – 2018/0236(COD))

P9_TA(2021)0139 A9-0141/2021

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (14312/1/2020 – C9-0140/2021),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 6. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0447),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0141/2021),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  Uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 51. lpp. (2) OV C 86, 7.3.2019., 365. lpp. (3) 2019. gada 17. aprīlī pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0402.