Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 2. decembra kopīgo paziņojumu “Jauna ES un ASV programma globālām pārmaiņām” (JOIN(2020)0022),

–  ņemot vērā Transatlantiskā likumdevēju dialoga 2020. gada 24. augusta kopīgo paziņojumu par ES un ASV attiecībām,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 7. decembra secinājumus par ES un ASV attiecībām,

–   ņemot vērā jaunā ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena (Antony Blinken) uzrunu ASV Senāta Ārlietu komitejā 2021. gada 19. janvārī,

–  ņemot vērā Eiropadomes locekļu 2021. gada 26. februāra paziņojumu par drošību un aizsardzību,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas U. fon der Leienas un ASV valsts sekretāra E. Blinkena 2021. gada 24. marta kopīgo paziņojumu presei,

–  ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāra un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos/ 2021. gada 24. marta kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā ASV Valsts departamenta 2021. gada 26. aprīļa paziņojumu “U.S. Commitment to the Western Balkans” (par ASV saistībām pret Rietumbalkānu valstīm),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 14. novembra secinājumus par ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa”,

–  ņemot vērā kopīgo deklarāciju par ES un NATO sadarbību, ko 2016. gada 8. jūlijā Varšavā parakstīja Eiropadomes priekšsēdētājs, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un NATO ģenerālsekretārs,

–  ņemot vērā viedokļu apmaiņu ar NATO ģenerālsekretāru Ārlietu komitejas, Drošības un aizsardzības apakškomitejas un Delegācijas attiecībām ar NATO Parlamentāro asambleju kopīgajā sanāksmē, kas notika 2021. gada 15. martā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības Augstā pārstāvja dalību NATO aizsardzības ministru sanāksmē 2021. gada 17. un 18. februārī un NATO ārlietu ministru sanāksmē 2021. gada 23. un 24. martā,

–  ņemot vērā paziņojumu presei, ko 2021. gada 14. jūnijā sniedza valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Briselē,

–  ņemot vērā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes laikā 2021. gada 15. jūnijā sniegto paziņojumu “Ceļā uz atjaunotu transatlantisko partnerību”,

–  ņemot vērā savu 2018. gada 13. jūnija rezolūciju par ES un NATO attiecībām(1),

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par transatlantiskajām attiecībām, jo īpaši 2009. gada 26. marta rezolūciju par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs(2), 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par ES lomu plašākas transatlantiskās partnerības veicināšanā(3) un 2018. gada 12. septembra rezolūciju par ES un ASV attiecību stāvokli(4),

–  ņemot vērā savu 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par 2020. gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(5),

–  ņemot vērā savu 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par 2020. gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(6),

–  ņemot vērā savu 2021. gada 20. maija rezolūciju par Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 16. jūlija spriedumu lietā C-311/18 – Data Protection Commissioner pret Facebook Ireland Limited, Maximillian Schrems (Schrems II)(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0250/2021),

A.  tā kā 75 gadus transatlantiskā partnerība ir iestājusies par brīvību, demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu, par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību un par drošību; tā kā ASV joprojām ir ES tuvākais un svarīgākais stratēģiskais partneris; tā kā šīs partnerības pamatā ir stipras politiskās, kultūras, ekonomiskās un vēsturiskās saiknes un tādas kopīgas vērtības kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums, un šī partnerība dod lieliskas iespējas veidot dialogu, sadarbību un produktīvi strādāt pie kopīgu interešu vai vispārsvarīgiem jautājumiem, mērķiem un prioritātēm visā politikas spektrā;

B.  tā kā ES un ASV ir kopīgas vērtības un kopīgas fundamentālas intereses veidot noteikumos balstītu starptautisko vidi, kas stiprina daudzpusību un demokrātiskās vērtības, aizstāv cilvēktiesības, atbalsta starptautiskās tiesības un veicina noteikumos balstītu starptautisko kārtību, un vienlīdz veicina arī konfliktu miermīlīgu risināšanu un ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē;

C.  tā kā Džo Baidena (Joe Biden) ievēlēšana par ASV prezidentu un Kamalas Harisas (Kamala Harris) ievēlēšana par ASV viceprezidenti ir pavērusi jaunas iespējas arī turpmāk īstenot šo būtiski svarīgo transatlantisko partnerību un iedvest tai jaunu spēku, atsākt darbu un inovāciju visos šīs sen iedibinātās sadarbības līmeņos un veiksmīgāk sadarboties, risinot daudzpusējus jautājumus, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņām, digitālo un zaļo pārkārtošanos, demokrātiju un starptautisko drošību; tā kā iespēja atkal veidot ciešu dialogu un sadarbību gan ES, gan ASV būtu jāizmanto, lai pildītu savas spēkā esošās saistības pret starptautiskajām organizācijām, kurās abas ir dalībnieces, un lai sekmīgāka būtu koordinācija un pienākumu sadale plašā dinamisku ģeopolitisko jautājumu spektrā; tā kā sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir nemainīgs ES mērķis neatkarīgi no tā, kāda ir pie varas esošā administrācija;

D.  tā kā Dž. Baidena administrācija ir paziņojusi, ka vēlas stiprināt attiecības ar ES un citiem demokrātiskiem sabiedrotajiem; tā kā prezidents Dž. Baidens savā pirmajā ārvalstu vizītē devās uz Eiropu un vizītes ietvaros šā gada 2021. gada 14. un 15. jūnijā piedalījās NATO augstākā līmeņa sanāksmē, kā arī ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē Briselē; tā kā tas liecina, ka ASV ir pamatīgi apņēmusies stiprināt attiecības ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un arī turpmāk garantēt kopējo drošību un aizsardzību, īstenojot sadarbību Ziemeļatlantijas aliansē un ar Eiropas Savienību; tā kā prezidents Dž. Baidens ir ierosinājis rīkot augstākā līmeņa sanāksmi par demokrātiju, lai rastu iespējas kopā ar ES un citām demokrātiskām valstīm uzņemties vienotas saistības stiprināt mūsu demokrātiju un sekmēt intensīvāku sadarbību starp demokrātiskām valstīm, vienlaikus cīnoties pret autoritārismu un cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē;

E.  tā kā ir vajadzīgs pastāvīgs, konstruktīvs un līdzsvarots dialogs uz kopīgu vērtību pamata, lai veidotu spēcīgu un vērienīgu transatlantisko programmu un pievērstos aspektiem, kuros transatlantisko partneru viedokļi atšķiras, un tas ir jādara, pamatīgāk sadarbojoties, cita starpā tādās jomās kā attiecības ar Ķīnu un Krieviju, apņemšanās un spējas garantēt aizsardzību, konflikti Tuvajos Austrumos un citi ar drošību un stabilitāti saistīti jautājumi, turklāt minētā dialoga procesā tiecoties rast vienotu pieeju gadījumos, kad tas ir iespējams; tā kā ir skaidrs, ka transatlantisko aliansi nevar uzskatīt par pašsaprotamu, un tā ir no jauna jāaktivizē un pastāvīgi jāstiprina;

F.  tā kā transatlantiskās sadarbības īstenošanas un padziļināšanas procesā ES būtu jātiecas pēc partnerības vadībā ar ASV, galveno uzmanību pievēršot kopīgu interešu īstenošanai; tā kā ES turklāt būtu jāveicina sava stratēģiskā autonomija aizsardzības un ekonomisko attiecību jomā, lai tādējādi ne vien pati īstenotu savas leģitīmās intereses saistībā ar diplomātiju, drošību un ekonomiku un vienlaikus stiprinātu transatlantisko saikni un vairotu ES un ASV kopīgo ietekmi pasaules arēnā, bet arī palielinātu savas spējas gan uzņemties nopietnāku atbildību par galveno globāla un reģionāla mēroga problēmu risināšanu, gan vajadzības gadījumā patstāvīgi lemt un rīkoties ārlietu un arī drošības un aizsardzības jautājumos;

G.  tā kā ES un ASV ir visvērienīgākās divpusējās attiecības tirdzniecības un investīciju jomā, un tām ir visintegrētākās ekonomiskās attiecības pasaulē;

H.  tā kā abiem partneriem — gan ES, gan ASV — nākas risināt jaunas kopīgas problēmas, tādas kā autoritāru režīmu ļaunprātīgā ietekme, kas grauj daudzpusējās institūcijas, pandēmijas sociālekonomiskās sekas, globālas veselības veicināšana, klimata pārmaiņas un nepieciešamība panākt progresu, īstenojot pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai, pretspars globālajam autoritārisma vilnim, cīņa pret globāliem noziedznieku tīkliem un terorismu, dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma reāla iedzīvināšana, rīcība, kas ļauj novērst aizvien lielāko plaisu starp pilsētām un lauku rajoniem un ar digitālo un zaļo pārkārtošanos īstenot ilgtspējīgu modernizāciju, tehnoloģiju — piemēram, mākslīgā intelekta un kiberdrošības — attīstība, nodokļu apiešana, kā arī plašāka mēroga problēmas, kuras rodas ekonomikas digitalizācijas kontekstā;

I.  tā kā ar jauns impulsu transatlantiskajās attiecībās veidotos labvēlīgs politiskais konteksts, lai konstruktīvi risinātu kopīgās problēmas un lai risinātu jautājumus, kuros mums ir atšķirīgas nostājas;

J.  tā kā Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) 2020. gada decembrī nāca klajā ar jaunu ES kiberdrošības stratēģiju, kas “ļauj ES nostiprināt tās līderību kibertelpā piemēroto starptautisko normu un standartu jomā un stiprināt sadarbību ar partneriem visā pasaulē, lai veicinātu globālu, atvērtu, stabilu un drošu kibertelpu, kuras pamatā ir tiesiskums, cilvēktiesības, pamatbrīvības un demokrātiskās vērtības”(8);

K.  tā kā ASV ir spēcīgs abu lielāko partiju atbalsts sadarbībai ar demokrātiskiem sabiedrotajiem, lai transatlantiskā sabiedrība kļūtu noturīgāka pret autoritāru režīmu radītiem hibrīddraudiem;

L.  tā kā pārliecinoša autoritārisma pieaugums un demokrātijas vājināšanās trešās valstīs apdraud noteikumos balstītu starptautisko kārtību un demokrātiskās vērtības, turklāt draudus rada arī pret demokrātiju vērsta populisma un galēji labējo kustību pieaugums ES un ASV iekšienē;

M.  tā kā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, iespējams, vēl vairāk sadrumstalos stratēģisko telpu ne vien ES un ASV attiecībās, bet arī ANO Drošības padomē, G7, G20 un citos daudzpusējos forumos;

N.  tā kā Latīņamerika ir reģions, kam ir daudz ar ES un ASV kopīgu vērtību, interešu, vēsturisku un ekonomisku saikņu un saikņu starp cilvēkiem, kas ir ļoti svarīgas,

1.  atzinīgi vērtē to, ka 2020. gada decembrī ir pieņemts jauns Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikums par ES un ASV programmu globālām pārmaiņām, kurā ieskicēts atjaunotas un spēcīgākas transatlantiskās partnerības plāns;

2.  atkārtoti apstiprina, ka atbalsta spēcīgu ES un ASV transatlantisko sadarbību, partnerību un draudzību, kas aizvadītajos 70 gados ir veicinājusi Eiropas attīstību, labklājību un veiksmīgu integrāciju un ir bijusi Eiropas stabilitātes un drošības pamats kopš Otrā pasaules kara beigām; uzsver, ka ES attiecības ar ASV sakņojas kopīgās vērtībās; atgādina, ka demokrātijas principi, tiesiskums un pamatbrīvību ievērošana ir gan ASV, gan ES politiskās sistēmas fundaments; ir pārliecināts, ka transatlantiskā sadarbība ir vislabākais veids, kā veicināt patlaban aktuālo globāla un reģionāla mēroga problēmu miermīlīgu, ilgtspējīgu un konstruktīvu risināšanu, tādēļ cita starpā koncentrējoties uz ilgtspējīgu un videi saudzīgu ekonomikas atjaunošanu, arī centieniem līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un novēršot reģionālo un sociālo netaisnību, kā arī netaisnību, kas valda starp rasēm un dzimumiem; uzstāj, ka atjaunotā transatlantiskā partnerība būtu jāveido uz partneru līdztiesības pamata; uzsver, ka ES stratēģisko autonomiju tomēr nevar panākt, ja vienlaikus kvalitatīvi neuzlabojas ES ārpolitikas un aizsardzības politikas prioritāšu un principu īstenošana un ES spēja vajadzības gadījumā rīkoties autonomi, īstenojot savas leģitīmās intereses, kas cita starpā nozīmē arī vērienīgas partnerības un sadarbības veidošanu ar Savienības tuvākajiem sabiedrotajiem, tādiem kā Amerikas Savienotās Valstis;

3.  aicina Padomi, Komisiju un Komisijas priekšsēdētājas vietnieku/ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) vēlreiz apliecināt, ka stratēģiskā transatlantiskā partnerība joprojām ir nozīmīga, lai atsāktu veidot un no jauna iedzīvinātu daudzpusēju noteikumos balstītu starptautisko kārtību, kuras centrālie elementi ir ANO sistēma un starptautiskās tiesības, lai globāli stiprinātu demokrātiju un demokrātiskās vērtības un veicinātu cilvēktiesības, lai vērstos pret autoritāru režīmu ļaunprātīgo ietekmi un dezinformāciju un lai digitālās un tehnoloģiju nākotnes noteikumus veidotu saskaņā ar kopīgām vērtībām, ilgtspējīgu ekonomikas attīstību un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību visā pasaulē, saskaņotu nostāju attiecībās ar Krieviju un Ķīnu un vienotu piedāvājumu investēt globālās infrastruktūras iniciatīvās, ievērojot ES stratēģiju par savienojamību; vērš uzmanību uz to, cik nozīmīga ir ES stratēģija par savienojamību, un prasa intensīvāk izvērst ES un ASV sadarbību galvenajā — savienojamības — jomā; atbalsta transatlantisko partneru centienus nepieļaut enerģētisko atkarību un tāpēc izmantot visus iespējamos mehānismus, lai vairāk dažādotu enerģijas piegādi un — plašākā kontekstā — veicinātu savienojamību, kā to atspoguļo arī G7 paziņojums “Mūsu kopīgā programma globālai rīcībai, lai atjaunotu uzlabojot”;

4.  turklāt atzīmē un solidarizējas ar jauno transatlantisko apņemšanos atbalstīt demokrātiju visā pasaulē un tādēļ jo īpaši aizstāvēt mediju brīvību, atbalstīt pilsonisko sabiedrību, kā arī aizsargāt žurnālistus un garantēt viņu drošību; atzinīgi vērtē ASV nepārprotamo apņemšanos stiprināt transatlantiskās attiecības un izvērst tās plašāk, par ko liecina ASV prezidenta lēmums savā pirmajā ārvalstu vizītē 2021. gada jūnijā doties uz Eiropu un piedalīties ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē; atbalsta augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtos secinājumus par turpmāku darbību, kā tas izklāstīts 2021. gada 15. jūnijā publicētajā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes dalībnieku paziņojumā “Ceļā uz atjaunotu transatlantisko partnerību”, kas apliecina abu pušu stingru apņemšanos panākt sinerģiju un padziļināt transatlantisko dialogu un sadarbību; jo īpaši atzīmē transatlantisko partneru apņemšanos pievērsties humanitārajām vajadzībām un iestāties par starptautiskajām humanitārajām tiesībām, kā arī paplašināt resursu bāzi rīcībai humānās palīdzības jomā; turklāt atzīmē un atbalsta ieceri intensīvāk izvērst transatlantisko sadarbību attiecībā uz sankciju piemērošanu kopīgu ārpolitikas un drošības politikas mērķu īstenošanas kontekstā;

5.  prasa izstrādāt jaunu transatlantisko programmu, ar ko īstenot kopīgas intereses un izmantot savu kolektīvo spēku, un veicināt daudzpusēju sadarbību, lai veidotu taisnīgāku un veselīgāku pasauli, kā arī veicināt cīņu pret klimata pārmaiņām un konfliktu, tostarp reģionālu konfliktu, miermīlīgu un ilgtspējīgu risināšanu uz starptautisko tiesību, bruņojuma kontroles, kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās principu pamata; uzsver, ka minētās programmas centrā būtu jāliek mūsu kopīgie stratēģiskie mērķi, piemēram, stiprināt zāļu piegādes ķēdi un īstenot PVO reformu, garantēt, lai vakcīnas būtu adekvāti pieejamas mazāk aizsargātām valstīm, mazināt atkarību no ārējām enerģijas rezervēm, palielināt investīcijas progresīvās tehnoloģijās, cīnīties pret nevienlīdzību, sekmēt ekoloģisko pārkārtošanos un kopīgi sadarboties ar attiecīgām trešām valstīm, galveno uzsvaru liekot uz drošību un stabilitāti ES austrumu un dienvidu kaimiņu reģionos, Rietumbalkānos un Āfrikas kontinentā;

6.  uzsver, ka ir jāpadziļina sadarbība likumdošanas jomā un ka ir jāveido spēcīgākas struktūras sadarbībai likumdošanas jomā un iekļaujošam transatlantiskajam dialogam, kam pamatu nodrošina gan ES, gan ASV likumdevēji, piemēram, transatlantiskā likumdevēju asambleja; norāda, ka, palielinot informētību par tādām struktūrām kā Transatlantiskais likumdevēju dialogs, kā arī regulārāk rīkojot Parlamenta Ārlietu komitejas sanāksmes ar ASV kolēģiem un organizējot attiecīgas vizītes, piemēram, regulārus attiecīgo komiteju ikgadējos apmeklējumus, varētu atjaunot uzticību transatlantiskajai sadarbībai un atkal padarīt to nesatricināmu un efektīvu; mudina ASV Kongresu nostiprināt Transatlantisko likumdevēju dialogu, pilnvarojot to kā oficiālu struktūru ar pastāvīgā locekļa statusu, kam uzdots sekmēt Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības attiecības, un kā līdzvērtīgu sadarbības partneri Eiropas Parlamenta sadarbības delegācijai, kas izveidota attiecībām ar ASV Kongresu; atzinīgi vērtē to, ka ASV Kongresā ir atsākusi darboties Eiropas Savienības frakcija, un uzsver, cik nozīmīga ir cieša sadarbība ar Transatlantisko likumdevēju dialogu un piebiedrošanās tā pasākumiem; atkārtoti apstiprina, cik nozīmīga ir Transatlantiskā likumdevēju dialoga koordinācijas komiteja, kas nodrošina visu ar transatlantisko sadarbību saistīto darbību koordināciju attiecībā uz likumdošanas pasākumiem Eiropas Parlamentā, lai tādējādi stiprinātu parlamentāro uzraudzību;

7.  atzinīgi vērtē piesātināto transatlantisko dialogu pilsoniskās sabiedrības līmenī un aicina ES un ASV piešķirt šim dialogam vēl lielāku vērtību un debatēs par transatlantisko attiecību nākotni iesaistīt visas ieinteresētās personas no sociālās un ekonomikas jomas; uzskata, ka tādēļ varētu veidot regulāru pilsoniskās sabiedrības transatlantisko dialogu; uzsver, ka ES un ASV iedzīvotāju tieši personiskie kontakti veicina kopīgu vērtību, uzticības un transatlantisko partneru savstarpējas sapratnes veidošanos; tāpēc prasa lielāku atbalstu darbībām, kuras veicina un atvieglo mobilitātes un apmaiņas programmas, piemēram, tādas kā programma “Erasmus+”, kā arī praktikantu apmaiņu starp ASV Kongresu un Eiropas Parlamentu; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi veicināt plašākus cilvēku tiešos personiskos kontaktus zinātnes, pētniecības un izglītības jomā;

8.  pieprasa spēcīgāku parlamentāro sadarbību starp Eiropas Parlamenta deputātiem, ASV Kongresa locekļiem, ES dalībvalstu parlamentu deputātiem un dažādo ASV 50 federālo štatu likumdevējiem dažādās tematiskās jomās, lai būtu iespējams apmainīties ar labāko praksi, tādēļ cita starpā veidojot dialogus vietējā līmenī, piemēram, tādus kā koalīcija “Under2”, un izvērst koordināciju, risinot ne vien globālas, bet arī kopīgas iekšzemes problēmas, piemēram, tiecoties novērst ekonomisko un sociālo nevienlīdzību, aizsargāt cilvēktiesības un demokrātijas standartus aizvien nopietnāka — gan iekšēja, gan ārēja — demokrātijas apdraudējuma kontekstā, aizstāvēt starptautiskās tiesības un nosargāt juridiski saistošus nolīgumus, veicināt kopīgas stratēģiskās intereses, vispārēju veselības apdrošināšanu, tiesiskā regulējuma konverģenci attiecībā uz antropocentrisku mākslīgo intelektu visos tā veidos, atbalstu sadarbībai starp ASV un ES uzņēmumiem, inovācijai un citām augstajām tehnoloģijām (tādām kā 5G un 6G, un biotehnoloģijām), veicināt pētniecību, izstrādi un inovāciju, tehnoloģiju uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem, panākt, ka tiešsaistes platformas pilda pienākumus un uzņemas atbildību — un tādēļ cita starpā nodrošināt vajadzīgo pārraudzību, lai pārliecinātos, ka tiešsaistes platformu īstenotā politika atbilst demokrātijas pamatvērtībām —, sekmēt cīņu pret klimata pārmaiņām, arī kā pret drošības apdraudējumu, un mērķi panākt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, aizsargāt brīvu un neatkarīgu mediju telpu un nosargāt mūsu demokrātisko vēlēšanu procesu no ārvalstu iejaukšanās; atkārtoti norāda, cik svarīga ir ES un ASV sadarbība kosmosa jomā un cik svarīgs ir ES un ASV dialogs par kosmosu; atzinīgi vērtē izziņoto apņemšanos stiprināt transatlantisko sadarbību kosmosa jomā, par pamatu ņemot Galileo–GPS nolīgumu; uzskata, ka ar ES un ASV kosmosa jomā īstenotās sadarbības palīdzību starptautiskajā sabiedrībā varētu popularizēt attiecīgos drošības standartus un labāko praksi;

9.  mudina ES un ASV kopīgi strādāt pie globāla mēroga nodokļu problēmu risināšanas, pamatojoties uz ESAO darbu — piemēram, starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas reformu —, lai novērstu iespēju ekonomikas dalībniekiem izmantot nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) stratēģijas, tā cenšoties izvairīties no uzņēmumu nodokļu maksāšanas; šajā ziņā atbalsta ESAO/G20 BEPS jomā izveidotā iekļaujošā satvara darbību; uzsver, ka reformu centieniem ir jāietver nodokļu oāžu likvidēšana; vērš uzmanību uz to, ka ar šādiem pasākumiem var mazināt ekonomisko nevienlīdzību; apstiprina ES apņemšanos īstenot taisnīgas nodokļu uzlikšanas principu digitālās ekonomikas jomā, kā tas ir prasīts jaunajā ES un ASV programmā globālām pārmaiņām;

10.  uzsver to, cik nozīmīgs ir ES un ASV vīzu savstarpības princips, un mudina abas puses ar aktīvu diplomātisko iesaistīšanos rast abām pieņemamu risinājumu, kas nodrošinātu bezvīzu režīmu visām ES dalībvalstīm; atzinīgi vērtē Polijas iekļaušanu ASV vīzu režīma atcelšanas programmā un apstiprinājumu tam, ka arī Horvātija atbilst visām prasībām, lai to varētu iekļaut minētajā programmā; aicina ASV paātrināt Bulgārijas, Kipras un Rumānijas pievienošanos ASV vīzu režīma atcelšanas programmai;

Daudzpusības atjaunošana

11.  atzinīgi vērtē to, ka ASV no jauna ir apņēmusies īstenot noteikumos balstītu daudzpusību un alianses ar saviem partneriem, un uzsver, ka tas dod svarīgu iespēju atkal cieši sadarboties ar ASV, atjaunojot, konsolidējot un plašāk izvēršot transatlantiskās attiecības, cita starpā arī tādās jomās kā daudzpusība un cilvēktiesības, un kopīgiem spēkiem — kā līdztiesīgiem partneriem — nostiprināt noteikumos balstītu globālo kārtību mūsu kopīgo liberāldemokrātisko vērtību kontekstā; vērš uzmanību uz to, cik svarīga ir cieša sadarbība ar ASV un citām līdzīgi domājošām valstīm daudzpusējo organizāciju modernizēšanas nolūkā, lai panāktu, ka tās atbilst mērķim, ar kādu izveidotas, un lai pasaulē sekmīgāk veicinātu mieru un drošību, pamattiesības, universālās vērtības un starptautiskās tiesības; akcentē nepieciešamību attiecīgajos pasākumos iesaistīt tā dēvēto globālo dienvidu valstis; uzsver, ka ir vajadzīga cieša sadarbība un koordinācija ANO sistēmā, tās aģentūrās, organizācijās un misijās, cita starpā arī attiecībā uz nodrošinājumu ar personālu vadošos amatos;

12.  atkārtoti apliecina apņemšanos īstenot starptautisko sadarbību ANO struktūrā, kas ir forums, bez kura nevar rast daudzpusējus risinājumus globālām problēmām un panākt globālu politikas vērienu, īstenot politikas dialogu un veidot konsensu starptautiskajā sabiedrībā;

13.  prasa palielināt kopējo ES un ASV finansējumu progresīviem projektiem, kuru pamatā ir pašas mūsdienīgākās tehnoloģijas, palielināt kopīgas investīcijas pētniecībā un izstrādē, plašāk izvērst cilvēku tiešu akadēmisko apmaiņu STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas) jomā un palielināt kopīgo atbalstu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem un MVU;

14.  atzinīgi vērtē Dž. Baidena administrācijas lēmumu atkal pievienoties Parīzes nolīgumam un iecelt Džonu Keriju (John Kerry) par īpašo prezidenta sūtni klimata jautājumos; atzinīgi vērtē paziņojumu par ES un ASV Augsta līmeņa klimata rīcības grupas izveidošanu; mudina ES un ASV nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par to, kā risināt klimata pārmaiņu un zaļākas tirdzniecības jautājumus, un mudina abus partnerus sekmēt zaļās tehnoloģijas (tostarp ūdeņraža), ilgtspējīga finansējuma un bioloģiskās daudzveidības principu praktisko īstenošanu;

15.  uzsver, ka globāla sadarbība ir nozīmīga, lai risinātu transnacionālas problēmas — veicinātu izglītību, zinātni, jaunatnes lietas, kā arī kultūru daudzveidību un dialogu; aicina ASV atgriezties Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (UNESCO);

16.  atzinīgi vērtē ASV lēmumu atkal pievienoties Pasaules Veselības organizācijai; prasa, lai transatlantiskā partnerība uzņemtos vadību veselības diplomātijas jomā, cenšoties ar koordinētu pieeju apturēt Covid-19 pasaules mērogā, kā arī novērst veselības jomā nākotnē iespējamas krīzes, un globālā mērogā panākt spēcīgāku veselības drošību, un tas jo īpaši attiecas uz Pasaules Veselības organizācijas reformu un transatlantisko partneru kopīgajiem centieniem nodrošināt globāli taisnīgu piekļuvi un sadalījumu Covid-19 vakcīnām, testiem un ārstēšanai, sevišķi valstīs ar zemākiem ienākumiem; uzstāj, ka ir jāveicina sadarbība labāku procedūru izveidošanai attiecībā uz to, kā sagatavoties pandēmijām nākotnē, un ka tas cita starpā ir jādara ar klīniski un regulējuma ziņā saskaņotu un konsekventu pieeju, kas papildina globālās piegādes ķēdes, lai tādējādi nodrošinātu elastīgumu un noturību; pieprasa objektīvu, neatkarīgu izmeklēšanu par Covid-19 pandēmijas izcelsmes avotu un izplatību, kā arī par PVO rīcību pandēmijas sākumā;

17.  uzsver, ka ir vajadzīga vērienīgāka publiskā vakcīnu diplomātija, kur vadošo lomu varētu uzņemties ES un ASV, jo globāla vakcinācija ir vienīgais veids, kā apturēt pandēmiju; atzinīgi vērtē finansiālo ieguldījumu, ko ES un ASV ir atvēlējušas mehānismam COVAX un starptautiskās sadarbības veicināšanai, lai uzlabotu vakcīnu pieejamību visā pasaulē, tādēļ ar koordinētu pieeju pievēršoties priekšlikumam atvieglot intelektuālā īpašuma aizsardzības noteikumus vakcīnām; šajā ziņā mudina transatlantiskos partnerus kopīgi strādāt pie tā, lai nodrošinātu vakcīnu ātru ražošanu un piegādi, kur vien tas ir nepieciešams; iedrošina ASV un ES apmainīties ar labāko praksi attiecībā uz vakcīnu ieviešanu, lai tādējādi panāktu labāku sagatavotību un noturību nākotnē;

18.  pieprasa saskaņotu ES un ASV nostāju ANO, cita starpā arī attiecībā uz ANO reformu, lai panāktu, kā tā efektīvāk darbojas kā daudzpusēja organizācija, lai tā kļūtu pārredzamāka un lai vairotu uzticēšanos šai organizācijai; prasa koordinēti strādāt, lai panāktu vērienīgu saistību uzņemšanos ANO 2021. gada augstākā līmeņa sanāksmēs par klimata pārmaiņām un par bioloģisko daudzveidību (COP 26); prasa ES un ASV uzņemties vadību Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un citos forumos, piemēram, Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā un Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā; šajā ziņā uzsver, ka izšķiroša nozīme ir sadarbībai tādās jomās kā tīra enerģija, pētniecība, izstrāde un inovācija, kā arī mazoglekļa tehnoloģijas un ražojumi, un arī sadarbībai citos steidzami risināmos jautājumos, piemēram, par ieroču neizplatīšanu, konfliktu risināšanu un cīņu pret vardarbīga radikalizāciju un terorismu; pauž bažas par to, ka aizvadītajās trijās desmitgadēs Ķīnas oglekļa emisiju apjoms ir trīskāršojies un ka tās emisiju apjoma īpatsvars patlaban ir 27 % no visas pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma, jo tas nozīmē, ka ar ES un ASV centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu ir stipri vien par maz, ja nepārprotamu apņemšanos un īstenošanu nenodrošina arī Ķīna;

19.  prasa aizstāvēt starptautiskās jūras tiesības un šajā ziņā atkārtoti aicina ASV ratificēt Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju; aicina ASV piebiedroties ES, kas cenšas panākt, lai pirms nākamās ANO Vides asamblejas sanāksmes būtu pieņemts starptautisks līgums cīņai pret jūras piedrazošanu un jūras piesārņošanu ar plastmasu; mudina ASV un ES spēcīgāk sadarboties cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju visā pasaulē;

20.  atzīmē, ka prezidents Dž. Baidens ir paziņojis par jaunu dekarbonizācijas mērķrādītāju, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, proti, 50–52 %, salīdzinājumā ar attiecīgo 2005. gada līmeni; atzīmē arī to, ka prezidents Dž. Baidens rīkoja valstu vadītāju virtuālu augstākā līmeņa sanāksmi par klimatu, lai spēcīgāk stimulētu lielākās valstis rīkoties klimata jomā;

21.  atzīst, ka gaisa kvalitāte ASV aizvadītajos pāris gadu desmitos ir būtiski uzlabojusies, un to lielā mērā ir veicinājusi tehnoloģiju uzlabošanās un inovācija enerģētikas nozarē;

22.  uzskata, ka ES kopā ar ASV būtu vēlreiz jāapliecina — ilgtspējīgas attīstības mērķi un Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam ir centrālie elementi efektīvas daudzpusējās sadarbības sistēmā, kurā iesaistās arī Ķīna, kad vien tas iespējams, ja vien Ķīna patiesi ir apņēmusies uzturēt dialogu un sadarbību bez sacīkstes principa un ar darba programmu, kas vēl vairāk nostiprina 2030. gada programmas pamatstruktūras un mērķus;

23.  prasa intensīvāk sadarboties, piemērojot ierobežojošus pasākumus, tostarp sankcijas saistībā ar cilvēktiesībām, un mudina Padomi ES globālajā cilvēktiesību sankciju režīmā iestrādāt korupcijas komponentu; aicina ES un ASV koordinēt savu sankciju piemērošanas politiku, kad vien tas iespējams un ir lietderīgi;

24.  atzinīgi vērtē Dž. Baidena administrācijas paziņojumu par apņemšanos atsākt sadarbību ar ANO Cilvēktiesību padomi, kas liecina, ka ASV atkal vēlas veicināt cilvēktiesības visā pasaulē, cerot stiprināt centienus panākt cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē un nepieļaut cilvēktiesību autoritāru pārskatīšanu, tās traktējot kā uz valsti vērstu jēdzienu; aicina ES un ASV kopā ar līdzīgi domājošiem sabiedrotajiem strādāt pie Cilvēktiesību padomes reformas un, konkrētāk, skaidri noteikt tās dalības kritērijus;

25.  prasa stiprināt ES un ASV apņemšanos veicināt un aizsargāt cilvēktiesības visā pasaulē, kā arī cīnīties pret autoritārisma un neliberālu režīmu pieaugumu; mudina veidot vispusīgu ES un ASV kopīgu instrumentu kopumu cīņai pret cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina ES iestādes kopā ar demokrātiskām partnervalstīm nopietni strādāt pie tā, lai starptautiskā līmenī aizstāvētu un veicinātu pamata cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības, un tādēļ vēl spēcīgāk veidot ciešu sadarbību ar starptautiskām organizācijām, tādām kā Eiropas Padome un EDSO; uzskata, ka Parlaments un ASV Kongress varētu sadarboties gadījumos, kad nepamatoti vai represiju nolūkā, vēršoties pret attiecīgo personu darbību, tiek sodīti un ieslodzīti cilvēktiesību aizstāvji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji;

26.  atzinīgi vērtē to, ka Dž. Baidena administrācija ir atcēlusi ASV sankcijas pret Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) augstākajām amatpersonām; mudina ASV pievienoties Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem un konstruktīvi sadarboties ar SKT tās īstenotajos izmeklēšanas un tiesvedības procesos;

27.  atkārtoti aicina ASV atcelt nāvessodu un īstenot savas krimināltiesību sistēmas reformu;

28.  mudina ES un ASV uzturēt dialogu un apmainīties ar labāko praksi attiecībā uz to, kā veicināt rasu un dzimumu līdztiesību; aicina ES un ASV ar izlēmīgu rīcību vērsties pret sistēmisku rasismu, par ko liecina policijas vardarbība, no kuras nesamērīgi cieš tieši etniskās un rasu minoritātes, un pret iesakņojušos nevienlīdzību, kas intensīvi veicina likumīgus, miermīlīgus protestus;

29.  uzskata, ka ES un ASV kopā var veicināt līdztiesību un cilvēktiesību ievērošanu un panākt, ka abi šie elementi ir pienācīgi atspoguļoti un tiem ir pienācīgs atbalsts daudzpusēju forumu lēmumu pieņemšanas procesos; tāpēc ierosina apsvērt iespēju veidot pastāvīgu platformu dialogam starp ES un ASV, lai ar konkrētu rīcību apkarotu rasismu, naida runu un diskrimināciju, tostarp diskrimināciju pret LGBTIQ kopienu, un pieprasa šajā ziņā ciešāku daudzpusējo sadarbību ar starptautiskām organizācijām, tādām kā EDSO, ANO, Āfrikas Savienība, Amerikas valstu organizācija un Eiropas Padome; aicina ES un ASV kopīgi rīkot pret rasismu vērstu pasaules augstākā līmeņa sanāksmi par cīņu pret rasismu un diskrimināciju pasaules mērogā;

30.  ir ļoti nobažījies par Teksasas štata likumdevēju pieņemto Teksasas Sirdsdarbības likumu (Texas Heartbeat Act), ar ko de facto ir aizliegti aborti, jo tas ir nopietns uzbrukums sieviešu seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar to saistītajām tiesībām; pauž nožēlu, ka ASV Augstākajai tiesai neizdevās panākt vienprātīgu lēmumu, tāpēc tā noraidīja lūgumu izspriest šī bezprecedenta tiesību akta pieņemšanu;

31.  uzstāj, ka ir jāpieliek vairāk pūļu, lai uzlabotos dzimumu līdztiesība un sieviešu tiesības, cita starpā arī tādos jautājumos kā ar dzimumu saistīta vardarbība un seksuālā un reproduktīvā veselība un tiesības;

32.  aicina ES un dalībvalstis spēcīgāk sadarboties ar ASV, veicinot reliģijas vai ticības brīvību visā pasaulē; aicina ES un ASV abpusēji nodrošināt Eiropas un ASV kultūras un vēstures mantojuma aizsardzību un saglabāšanu ASV un ES;

33.  mudina Dž. Baidena administrāciju ātri īstenot izziņotos plānus slēgt Gvantanamo ieslodzījuma vietu; pauž nožēlu par to, ka gandrīz 20 gadus pēc šīs ieslodzījuma vietas izveidošanas tajā joprojām ir 40 ieslodzītie, tostarp pieci ieslodzītie, par kuru atbrīvošanu bija lēmusi B. Obamas administrācija; aicina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk piedāvāt savu atbalstu šā procesa atvieglošanai;

34.  mudina ASV garantēt, ka tādi pamatpakalpojumi kā veselības aprūpes sistēma un sociālās aizsardzības sistēmas ir taisnīgi un atklāti pieejami lielākam iedzīvotāju īpatsvaram; mudina jaunievēlēto Dž. Baidena administrāciju spert konkrētus soļus, lai regulētu ASV pilsoņu īpašumā esošu ieroču glabāšanu;

35.  vērš uzmanību uz to, cik plašs ir līdz šim vēl nebijušu kopīgo problēmu spektrs, ar ko saskaras transatlantiskie partneri un kas aptver gan cīņu pret terorismu, gan hibrīddraudus, klimata pārmaiņas, dezinformāciju, kiberuzbrukumus, jaunas un revolucionāras tehnoloģijas un spēku samēra maiņu pasaules mērogā, un arī problēmu, kas šajā sakarībā rodas attiecībā uz noteikumos balstītu starptautisko kārtību;

Intensīvāka sadarbība starptautiskās tirdzniecības un investīciju jomā

36.  uzsver, ka ir jāizmanto pozitīvais impulss un kopā ar ASV jāstrādā pie daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nostiprināšanas un Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformas; atzinīgi vērtē 2021. gada 15. jūnijā notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes noslēguma paziņojumu “Ceļā uz atjaunotu transatlantisko partnerību”, kas liecina, ka iesaiste atkal ir aktīva un konstruktīva; atzinīgi vērtē vienošanos par sadarbības sistēmu attiecībā uz lieliem civilās aviācijas gaisa kuģiem; ņem vērā, ka ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes dalībnieku paziņojumā ir atzīts — ASV 232. sadaļā noteikto tarifu piemērošana importam no ES ir radījusi saspīlējumu transatlantiskajās attiecībās, un ļoti atzinīgi vērtē nepārprotamo apņemšanos, kas pausta tajā pašā paziņojumā, proti, līdz gada beigām rast risinājumu patlaban atšķirīgajiem viedokļiem par tērauda un alumīnija ražošanas jaudas pārpalikumu; uzskata, ka ir būtiski veidot vairākas pastāvīgu diskusiju platformas, tādas kā Tirdzniecības un tehnoloģiju padome un ES un ASV kopīgā tehnoloģiju konkurences politikas dialoga struktūra, jo tās vēl vairāk sekmēs transatlantisko komerciju, un mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk izveidot efektīvu un iekļaujošu ES struktūru partnerībai ar Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota kopīga ES un ASV Covid-19 ražošanas un piegādes ķēdes darba grupa;

37.  uzsver, ka Tirdzniecības un tehnoloģiju padome ir daļa no pozitīvas transatlantiskās tirdzniecības programmas, un tās galīgais mērķis ir jaunajās tehnoloģijās iedibināt demokrātijas vērtības un ētiku, lai kļūtu par pārredzamu institucionālu struktūru un par globālas digitālās pārkārtošanās līderi; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka dibināšanas sanāksme ir notikusi atbilstoši plānotajam, kaut arī bija jūtams saspīlējums, kas ir atklāti un godīgi jāpārrunā; norāda, ka būtu iespējami daži ātri ieguvumi, kas veicinātu plašāku divpusējo tirdzniecību, un tāpēc mudina abas puses koncentrēties uz konkrētiem, reāliem rezultātiem; šajā ziņā atzinīgi vērtē rezultātus, ar kādiem noslēgusies šā gada 29. septembrī Pitsburgā notikusī Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes pirmā sanāksme, kurā tika apstiprinātas konkrētas tēmas katrai no 10 darba grupām; saistību kontekstā atbalsta apņemšanos sadarboties, lai nepieļautu jaunu un lieku šķēršļu veidošanos tirdzniecībai ar jaunām un topošām tehnoloģijām, kā arī sadarboties ieguldījumu izvērtēšanas un divējāda lietojuma preču eksporta jomā, un apņemšanos panākt rezultatīvāku politikas īstenošanu, vēršoties pret ārpustirgus un tirdzniecību kropļojošām politikas nostādnēm un praksi; atzinīgi vērtē to, ka ir noskaidrotas konkrētas tēmas, piemēram, ārpustirgus ekonomikas sistēmu radīto problēmu risināšana, kā arī sadarbība darba tiesību politikas un ar tirdzniecību saistītas klimata politikas jomā Globālās tirdzniecības problēmu risināšanas darba grupā; vērš uzmanību uz to, cik svarīga ir sadarbība saistībā ar starptautisku tehnoloģijas standartu noteikšanu; prasa Transatlantiskā likumdevēju dialoga struktūrā izveidot Tirdzniecības un tehnoloģiju apakškomiteju, lai papildinātu Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes izpildvaras funkciju un lai īstenotu minētās padomes demokrātisku kontroli; uzsver, ka Tirdzniecības un tehnoloģiju padome nav forums sarunām par ES un ASV tirdzniecības nolīgumu, tomēr neizslēdz šādu iniciatīvu iespējamību nākotnē;

38.  uzsver, ka Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir pasaulē integrētākās ekonomiskās attiecības, kas ir arī plašākās un dziļākās divpusējās tirdzniecības un investīciju attiecības — preču un pakalpojumu tirdzniecības apjoms pārsniedz 1 triljonu EUR gadā; atgādina, ka ES un ASV ekonomikas īpatsvars kopā ir vairāk nekā 40 % no pasaules IKP un gandrīz viena trešdaļa no pasaules tirdzniecības plūsmām;

39.  vērš uzmanību uz to, ka mums — vēsturiskiem sabiedrotajiem un tirdzniecības partneriem — ir svarīgi ar svaigiem spēkiem aktivizēt transatlantiskās attiecības tirdzniecības jomā, jo īpaši aktuālās Covid-19 krīzes situācijā, un tādējādi veicināt daudzpusību, sekmēt atvērtu, noteikumos balstītu tirdzniecības sistēmu un rast kopīgus risinājumus akūtām pasaules mēroga problēmām, tostarp attiecībā uz globālu veselību;

40.  ņem vērā norādes, ko uzklausīšanā par Dž. Baidena administrācijas 2021. gada tirdzniecības programmu jau ir snieguši partneri no ASV un ASV tirdzniecības pārstāve Katrīna Tai (Katherine Tai);

41.  šajā sakarībā atkārtoti pauž atbalstu jaunajai ES tirdzniecības stratēģijai, kuras mērķis ir — arī ar Savienības transatlantiskās programmas palīdzību — panākt sinerģiju starp iekšpolitikas un ārpolitikas mērķiem saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

42.  tirdzniecības politiku uzskata par transatlantiskās programmas ģeopolitiski stratēģisku instrumentu; uzsver, ka ASV ir ārkārtīgi nozīmīgs tirdzniecības partneris, un tāpēc atzinīgi vērtē pozitīvos signālus no Dž. Baidena administrācijas, kura plāno stiprināt divpusējās attiecības ar ES, un prasa atjaunot sadarbību, kam turpmākajos gados būtu jādod noturīgi un konkrēti rezultāti, ņemot vērā to, ka atvērtas stratēģiskās autonomijas kontekstā arī drošības intereses atstāj ietekmi uz mūsu ekonomiskajām attiecībām;

43.  vērš uzmanību uz to, ka ir jāvienojas par kopīgu rīcību, kuras pamatā ir kopīgas intereses un vērtības, kā arī kopīgi riska faktori un apdraudējums, un tas ir jādara, lai veicinātu globāli ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas;

44.  akcentē nepieciešamību īstenot pasaules tirdzniecības sistēmas reformu, lai tādējādi nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaulē, un kopīgi strādāt pie jauniem tirdzniecības noteikumiem, sevišķi attiecībā uz negodīgu tirdzniecības praksi, jo negodīga konkurence smagi ietekmē mūsu uzņēmumus un darba ņēmējus;

45.  atbalsta pieeju partnerībai vadībā ar ASV, tostarp saskaņotu nostāju attiecībās ar Krieviju un Ķīnu, kas vērsta uz kopīgu interešu īstenošanu mūsu ekonomiku zaļās un digitālās pārkārtošanas procesos, kā arī uz kopīgām iniciatīvām par globālu sabiedrisko labumu nodrošināšanu; uzsver, ka šajā programmā ir iekļauti “darba ņēmēji un algas”, kā arī noturīgākas, ilgtspējīgākas un atbildīgākas piegādes ķēdes; šajā ziņā mudina abas puses saskaņot savu pieeju piespiedu darba un ekspluatējošu darba apstākļu jautājumos un aicina tās sadarboties, lai panāktu, ka tirdzniecības nolīgumos un arī daudzpusējā līmenī labāk ir ievērotas darba ņēmēju tiesības un vides standarti, un tādēļ cita starpā izmantot vienai otras pieredzi, lai efektīvāk nodrošinātu šo noteikumu izpildi;

46.  uzsver, ka ir uzskatāmi jāapliecina — ka labākas ES un ASV tirdzniecības attiecības būs izdevīgas iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kuri globalizācijas ietekmē ir atstāti novārtā, un uzņēmumiem abās Atlantijas okeāna pusēs; šajā sakarībā prasa ES un ASV sadarboties un saskaņot savas stratēģijas, lai panāktu investīciju sinerģiju un lai jo īpaši īstenotu savu ekonomiku zaļo un digitālo pārkārtošanos, kas ir ilgtspējīga un iekļaujoša;

47.  atzīmē, ka ES un ASV kopīgās problēmas pēc būtības ir aizvien mazāk militāras un ir saistītas ar mūsu ekonomisko partnerību; tāpēc prasa turpināt un intensīvāk izvērst Eiropas Parlamenta un ASV Kongresa transatlantisko parlamentāro dialogu par tirdzniecību, tādēļ īstenojot sadarbību komiteju līmenī, proti, starp Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komiteju (ES puse) un komiteju “Ways & Means”, tās Tirdzniecības apakškomiteju un Senāta Finanšu komiteju (ASV puse), kā arī Transatlantiskā likumdevēju dialoga struktūrā;

48.  ļoti atzinīgi vērtē to, ka ASV atbalsta jauno PTO ģenerāldirektori Ngozi Okondžo-Ivealu (Ngozi Okonjo-Iweala) un ka ASV atkal ir pievienojusies Parīzes nolīgumam; atzinīgi vērtē to, ka uz četriem mēnešiem ir apturēta Airbus-Boeing tarifu piemērošana, jo tie pārāk negatīvi ietekmēja ES lauksaimniecības pārtikas produktus, un uzskata to par pozitīvu soli ceļā uz noturīgu risinājumu civilās aviācijas gaisa kuģu subsīdiju jautājumā; norāda, ka šo tarifu apturēšanas periods beigsies 2021. gada jūlijā, un mudina rast risinājumu, ar ko šos tarifus varētu atcelt pavisam;

49.  atzinīgi vērtē ASV vēlmi sākt diskusiju, lai risinātu jautājumu par tērauda un alumīnija ražošanas jaudas pārpalikumu pasaulē; atzīmē Komisijas lēmumu apturēt tarifu paaugstināšanu ASV importam, kas bija atbildes reakcija uz ASV īstenotajiem pasākumiem;

50.  turklāt atzinīgi vērtē to, ka PTO ir ātri noslēgts nolīgums par tarifa kvotu, kas bija pirmais nolīgums ar ASV jauno Dž. Baidena administrāciju un kas liecina, ka šī jaunā administrācija vēlas PTO struktūrā panākt vienošanos ar ES;

51.  tomēr atzīst, ka dažās jomās intereses joprojām ir atšķirīgas; šajā ziņā mudina abas puses atrisināt divpusējos strīdus; mudina ASV atcelt vienpusēji noteiktos tirdzniecības pasākumus un kliedēt draudīgo ieceri noteikt vēl arī citus pasākumus attiecībā uz digitālo pakalpojumu nodokļiem un mudina ASV atturēties no turpmākiem pasākumiem un drīzāk pievērsties tam, kas mūs vieno; lielu nozīmi piešķir ES un ASV 2021. gada jūnijā notikušajai augstākā līmeņa sanāksmei, ko uzskata par atspēriena punktu, lai turpinātu restaurēt mūsu tirdzniecības attiecības un apspriestos par jomām, kuras vēl nav izmantotas, bet veicinātu plašāku sadarbību;

52.  lai gan sarunas vēl turpinās, mudina ASV nekavējoties atcelt 232. sadaļā noteiktos tarifus tēraudam un alumīnijam, jo Eiropas uzņēmumus nevar uzskatīt par ASV valsts drošības apdraudējumu, un uzsver, ka kopīgi ir jārisina problēmas, kas saistītas ar tērauda un alumīnija ražošanas jaudas pārpalikumu no trešām valstīm; cita starpā atkārtoti norāda, ka ES cer uz ES un ASV savstarpēju tarifu likvidēšanu rūpniecības precēm;

53.  kaut gan stingri iebilst pret to, ka ir slēgti izmeklēšanas procesi par digitālajiem nodokļiem saistībā ar 301. sadaļu, tomēr atzinīgi vērtē lēmumu apturēt sešu mēnešu represīvos tirdzniecības pasākumus, kas vērsti pret tādām ekonomikas nozarēm kā apavu ražošana dalībvalstīs, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli laikā, kad vēl turpinās sarunas ESAO struktūrā; pauž bažas par ASV tirdzniecības pārstāves sākotnējo sarakstu ar tarifu pretpasākumiem, kuri izriet no izmeklēšanas procesiem, kas saistībā ar 301. sadaļu ir īstenoti par dažādiem ES digitālo pakalpojumu nodokļiem, un kuri ietver īpaši sensitīvus ražošanas sektorus, piemēram, apavu ražošanas un ādas apstrādes sektorus, kam papildu tarifu pieņemšanas gadījumā ASV tirgus, iespējams, vairs nebūtu pieejams; mudina Komisiju un dalībvalstis paātrināt sarunu procesu, kas saistīts ar ESAO priekšlikumu par digitālo nodokļu sistēmu, un šīs sarunas pēc iespējas drīzāk pabeigt, un izmantot visas iespējas, lai nepieļautu vēl lielāku ekonomisko kaitējumu ES uzņēmumiem, sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo īpaši rēķinoties ar stratēģijām, kuras vērstas uz atveseļošanos pēc Covid-19 krīzes; uzskata — tā kā kopējā tirdzniecības politika ir ES ekskluzīvās kompetences joma, un ņemot vērā ASV represiju draudus, kas saistīti ar digitālo nodokļu tiesību aktiem, ir vēlama vienota ES, nevis individuāla katras valsts pieeja, jo īpaši tāpēc, lai nepieļautu transatlantisko tarifu turpmāku savstarpējo eskalāciju;

54.  atzīst, ka joprojām nav izmantotas visas iespējas novērst nopietno birokrātiju un stiprināt transatlantisko ekonomisko partnerību; saistībā ar aktuālo sāncensību tehnoloģiju jomā uzsver, cik mūsu uzņēmumiem nozīmīga ir cieša transatlantiskā regulējuma telpa, un tas jo īpaši attiecas uz jaunām digitālajām, enerģētikas un ar klimatu saistītām tehnoloģijām; cer, ka abas puses dialoga procesā reaģēs uz ES bažām, kas saistītas ar ASV likumu par tikai amerikāņu preču pirkšanu (Buy American Act) un tā dēvēto Džonsa likumu un kas cita starpā skar arī publisko iepirkumu un pakalpojumu tirgu pieejamību;

55.  atbalsta kopīgu pieeju Covid-19 krīzes pārvarēšanai, tādēļ cita starpā arī nodrošinot, ka vakcīnas ir pieejamākas un to cena ir pieņemamāka; prasa ES un ASV kopīgi strādāt un uzņemties vadību, īstenojot centienus risināt vakcīnu trūkuma problēmu, un tādējādi nodrošināt, lai vakcīnas pēc iespējas ātrāk būtu piegādātas visā pasaulē un pēc iespējas lielākā daudzumā; atzinīgi vērtē to, ka ES un ASV partnerībā ir paziņojušas par apņemšanos panākt lielāku progresu centienos nodrošināt globālu vakcināciju pret Covid-19 un tādēļ līdz nākamajā gadā paredzētajai ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmei sasniegt 70 % vakcinācijas aptveri visā pasaulē; atgādina, ka pasaulē ir globāls vakcīnu trūkums; tāpēc, lai panāktu taisnīgumu vakcīnu pieejamības ziņā, prasa ES un ASV sadarboties ar ražotājiem, tā cenšoties palielināt vakcīnu un to komponentu globālo ražošanas jaudu; prasa abām pusēm atturēties no jebkādiem eksporta ierobežošanas pasākumiem, nodrošināt piegādes ķēžu pienācīgu darbību, garantēt vajadzīgo tehnoloģiju nodošanu un labāk sagatavoties globālām ārkārtas situācijām, kas veselības jomā ir iespējamas nākotnē; mudina abas puses izvērst sadarbību regulējuma jomā, lai veicinātu zāļu būtisku pieejamību;

56.  aicina Komisiju un Dž. Baidena administrāciju aktīvi atbalstīt jaunās PTO ģenerāldirektores iniciatīvas, jo īpaši veselības jomā; šajā sakarībā norāda uz nostāju, ko par iespējamo atbrīvojumu no Līguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) Parlaments ir paudis savā 2021. gada 10. jūnija rezolūcijā(9);

57.  kaut gan atzīst, ka ir svarīgi aizsargāt Eiropas intelektuālā īpašuma tiesības, lai uzņēmumi nezaudētu inovācijas spēju, tomēr uzskata, ka ir būtiski izvērtēt visas TRIPS līgumā pieejamās elastības iespējas, kas ļautu palielināt vakcīnu un vakcīnu komponentu globālo ražošanas jaudu; uzsver, ka risinājumi intelektuālā īpašuma tiesību jomā var būt tikai daļa no vispārējas globālas atbildes reakcijas;

58.  uzsver, ka PTO joprojām ir noteikumos balstītas, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas stūrakmens; prasa spēcīgāk sadarboties, īstenojot PTO reformu, tostarp tās trīs pamatfunkciju reformu, kas nozīmē, ka steidzami ir jāpārveido un jāatjauno Apelācijas institūcija un jānostiprina PTO īstenotās uzraudzības un apspriešanās funkcijas, un tādēļ cita starpā arī jāveicina atvērti plurilaterāli nolīgumi;

59.  mudina abus partnerus sadarboties, lai reglamentētu veselības produktu tirdzniecību, izstrādātu digitālās tirdzniecības noteikumus un noteiktu vērienīgu klimata un vides programmu, tādēļ cita starpā arī atsākot sarunas par vides preču nolīgumu, un mudina tos strādāt pie kopīgiem priekšlikumiem, tostarp par subsīdiju mehānismiem un par fosilā kurināmā subsīdiju pakāpenisku likvidēšanu;

60.  cer, ka abas puses vienosies par konkrētiem rezultātiem 12. PTO Ministru konferencē (MC12), lai PTO būtu gatava zaļās un digitālās pārkārtošanās procesiem, un ka tās cita starpā panāks vienošanos arī attiecībā uz nolīgumu par zivsaimniecību, deklarāciju par tirdzniecību un veselību, darba programmu strīdu izšķiršanas sistēmas reformai, darba programmu par rūpniecības subsīdijām un valstij piederošiem uzņēmumiem, un ka abi partneri panāks ievērojamu progresu sarunās par e-komerciju;

61.  mudina abas puses sadarboties, lai atjauninātu PTO noteikumus par valstij piederošiem uzņēmumiem, rūpniecības subsīdijām, ražošanas jaudas pārpalikumu un tehnoloģiju nodošanu, un tā censties panākt, ka minētā organizācija ir gatava efektīvi risināt 21. gadsimtā aktuālās problēmas; šajā ziņā atbalsta arī plašāku trīspusējo iniciatīvu ar Japānu un prasa ES un ASV uzņemties PTO līdzīgi domājošu valstu koalīcijas vadību, lai vienotos par jauniem noteikumiem, vienlaikus arī izstrādājot autonomu instrumentu cīņai pret negodīgām ārvalstu subsīdijām; cer, ka abas puses veicinās daudzpusējos nolīgumus un centīsies tos noslēgt; aicina ASV no jauna uzņemties saistības īstenot PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu;

62.  ņem vērā rezultātu, ar kādu noslēgusies pirmā ES un ASV dialogam par Ķīnu veltītā augsta līmeņa sanāksme, kurā abas puses vēlreiz uzsvēra, ka tirdzniecības attiecības ar Ķīnu tām ir daudzšķautņainas un ietver sadarbības, konkurences un sistēmiskas sāncensības elementus; atbalsta kopīgu stratēģisko pieeju attiecībās ar Ķīnu gadījumos, kad tas ir iespējams, un atbalsta sadarbību daudzpusējos forumos, risinot tādas kopīgas problēmas kā klimata pārmaiņas un negodīga tirdzniecības prakse, kas rada tirgus izkropļojumus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus;

63.  vērš uzmanību uz to, cik svarīga ir saskaņota nostāja, lai vērstos pret kropļojošām rūpniecības subsīdijām (sevišķi attiecībā uz valstij piederošiem uzņēmumiem un ražošanas jaudas pārpalikumu vitāli svarīgos sektoros), tehnoloģiju piespiedu nodošanu, intelektuālā īpašuma zādzībām, obligātu kopuzņēmumu veidošanu, tirgus šķēršļiem un lai panāktu piespiedu darba aizliegumu, tādēļ cita starpā arī diskutējot par ASV pirmā posma nolīgumu ar Ķīnu un ES visaptverošo investīciju nolīgumu;

64.  atzīmē, ka šādus jautājumus nevar atrisināt vienpusēji vai divpusēji, un prasa veidot līdzīgi domājošu partneru starptautisku koalīciju PTO struktūrā;

65.  uzsver, ka ES un ASV kopīgajā stratēģijā un PTO struktūrā ir būtiski iedibināt cilvēktiesību ievērošanas komponentu, un tas attiecas arī uz starptautisku uzņēmumu darbību; šajā sakarībā norāda, ka ir vajadzīgi saistoši tiesību akti par pienācīgus pārbaudi, un prasa ASV piebiedroties un atbalstīt šo pieeju visā piegādes ķēdē;

66.  uzskata, ka, reaģējot uz Ķīnas iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”, ES un ASV būtu jāstiprina transatlantiskā sadarbība, kas vērsta uz noteikumos balstītu un ilgtspējīgu savienojamību, un cer uz turpmāku sadarbību, jo īpaši attiecībā uz augstu kvalitātes standartu ievērošanu;

67.  aicina Komisiju, veicinot dialogu un kopīgu rīcību, pārliecinoši veicināt ES intereses un atvērtu ES stratēģisko autonomiju un reaģēt uz nepamatotiem ASV nodokļiem, sankciju eksteritoriālu piemērošanu, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, un uz tirgus šķēršļiem; uzsver, ka ir jāstiprina ES autonomie tirdzniecības pasākumi;

68.  konkrēti, aicina ASV nodrošināt, ka publiskā iepirkuma procedūras ir pārredzamas, atklātas un prognozējamas uz vienlīdzīgas attieksmes principa pamata;

69.  aicina Komisiju sagatavot priekšlikumu instrumentam, ar ko atturēt trešās valstis no piespiedu pasākumu īstenošanas un ar ko šādus pasākumus neitralizēt, un izstrādāt tiesību aktu, ar kuru atbalstīt Eiropas uzņēmumus, pret kuriem šīs sankcijas ir vērstas un kuri darbojas saskaņā ar starptautisko tiesību normām;

70.  mudina abas puses iesaistīties tālejošā dialogā, rast fundamentālu pamatu kopīgai rīcībai un meklēt iespējas slēgt selektīvus tirdzniecības un investīciju nolīgumus, tādēļ atsākot augsta līmeņa stratēģisko dialogu;

71.  prasa ar Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes starpniecību spēcīgāku veidot ilgtspējīgu regulatīvo, zaļo un digitālo partnerību; prasa panākt vienošanos par atbilstības novērtēšanu, kas būtu īpaši izdevīgi MVU, un pieprasa saskaņotu pieeju starptautisku standartu noteikšanai vitāli svarīgām un jaunām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgajam intelektam, turklāt prasa sadarboties regulējuma jomā, kas piemērojams lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kā arī digitālo un globālo nodokļu regulējuma jomā; prasa ES un ASV apmainīties ar informāciju par ārvalstu investīciju izvērtēšanu stratēģiskās nozarēs, cita starpā arī par iespējamiem naidīgas pārņemšanas gadījumiem, un prasa abiem partneriem šajos jautājumos sadarboties;

72.  mudina abas puses apmainīties ar labāko normatīvo praksi; mudina ES un ASV turpināt sarunas par atbilstības novērtēšanu, tā cenšoties likvidēt finansiāli apgrūtinošus šķēršļus, kas nav saistīti ar tarifiem; uzsver, ka abām pusēm ir būtiski vienot un vadīt līdzīgi domājošu partneru koalīciju, lai panāktu, ka starptautiskās standartizācijas organizācijas vairāk izmanto transatlantiskos standartus;

73.  aicina abas puses ar tirdzniecības palīdzību cīnīties pret klimata pārmaiņām un panākt augšupēju konverģenci; šajā ziņā mudina abas puses sadarboties, nosakot oglekļa cenas, un jo īpaši koordinēt oglekļa ievedkorekcijas mehānisma izstrādi , un mudina tās sadarboties, arī īstenojot efektīvus pasākumus, kas vērsti pret ieroču nelikumīgu tirdzniecību un ar ko attiecībā uz ieroču tirdzniecību, tostarp ASV un ES dalībvalstu ieroču eksportu, tiek vairota pārredzamība un pārskatatbildība;

74.  prasa ASV un ES kopīgi strādāt, lai ESAO struktūrā ieviestu globālu uzņēmumu ienākuma nodokli, un īpaši atzinīgi vērtē G7 valstu panākto vienošanos par globālu nodokļu reformu, turklāt akcentē vienošanos par minimālo globāla uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi vismaz 15 % apmērā un pieprasa abu partneru sadarbību cīņā pret krāpniecisku un kaitniecisku tirdzniecības praksi;

75.  uzsver, ka spēcīgāki tirdzniecības un ekonomiskie partneri veido spēcīgākas alianses; atzinīgi vērtē abu pušu centienus noturīgākas padarīt savas piegādes ķēdes, jo īpaši attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām;

76.  pieprasa spēcīgāku ES un ASV sadarbību Arktikā, ņemot vērā jaunu navigācijas ceļu atvēršanu un iespējamo dabas resursu pieejamību klimata pārmaiņu ietekmē, kā arī rēķinoties ar citu valstu, piemēram, Ķīnas, augošo ekonomisko interesi par Arktiku; aicina Komisiju šīm iespējām un problemātikai pievērsties arī topošajā Arktikas stratēģijā;

77.  mudina Komisiju — kā ierasts, — ar ASV sadarboties pārredzami un tādēļ cita starpā arī publicēt visus ASV nosūtītos priekšlikumus un garantēt Parlamenta un pilsoniskās sabiedrības iesaisti attiecīgo priekšlikumu sagatavošanā, lai tādējādi vairotu patērētāju un iedzīvotāju uzticēšanos;

Drošības un aizsardzības problēmu kopīga risināšana

78.  uzsver, ka transatlantiskā alianse joprojām ir fundamentāli nozīmīga Eiropas kontinenta drošībai un stabilitātei, jo NATO ir Eiropas kolektīvās aizsardzības pamats un viens no Eiropas drošības galvenajiem balstiem; turklāt atkārtoti apliecina, ka NATO sabiedrotajiem un partneriem, un arī Eiropas Savienībai kopīgiem spēkiem ir jādara vairāk, lai attaisnotu cerības, ko tie pamatoti izpelnījušies kā uzticami un līdztiesīgi transatlantiskie partneri, kuri spēj un vēlas aizstāvēt sevi un pārvarēt krīzes kaimiņreģionos, vajadzības gadījumā tādēļ arī uzņemoties vadību, tomēr ciešā sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm; atbalsta transatlantisko partneru atbildības līdzsvara atjaunošanu attiecībā uz drošību, tādēļ cenšoties panākt, ka aizsardzības jautājumos ES dalībvalstis vairāk paļaujas uz sevi (kas savukārt mazina slogu ASV), turklāt centienus īstenot tā, lai veidotos sinerģija starp dalību NATO un ES aizsardzības spējām; uzsver, ka ES un NATO sadarbības pamatā ir 74 kopīgi saskaņoti pasākumi konkrētās jomās; atgādina, ka minētajām organizācijām ir atšķirīgi uzdevumi un prioritātes — NATO ir atbildīga par savu locekļu kolektīvu teritoriālo aizsardzību, savukārt ES darbība ir vērsta uz krīžu militāru pārvarēšanu ārvalstīs, — un ka ir iespējas izvērst dialogu un sadarbību problemātiskos drošības jautājumos un attiecībā uz stratēģisku partnerību, kuras pamatā ir kopīgs atbalsts tādām pamatvērtībām kā demokrātija, brīvība un miera veicināšana; uzsver, ka arī pamatīgāka sadarbība, resursu apvienošana un koplietošana, kā arī efektīva un pārredzama Eiropas aizsardzības nozare stiprina NATO pieejamās spējas; vērš uzmanību uz to, ka darbības, ar ko tiek veidots spēcīgs ES rūpnieciskais pamats un stiprākas militārās spējas ES līmenī un kas nodrošina ieguldījumu militārās mobilitātes un sadarbspējas jomā, ne vien stiprinās ES, bet vienlaikus nostiprinās arī transatlantisko aliansi, turklāt veidosies sinerģija ar ES un tās dalībvalstu lomu un nozīmi NATO struktūrā; tāpēc pauž apņemšanos pilnībā īstenot Eiropas aizsardzības iniciatīvas, tostarp jo īpaši tādas kā Eiropas Aizsardzības fonds (EAF), pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO) un Eiropas Miera mehānisms (EPF); uzsver, ka transatlantiskā partnerība var būt sekmīga tikai tad, ja visas dalībvalstis pilda savas saistības, tostarp solījumus ieguldīt aizsardzībā, un iesaistās savstarpēja atbalsta procesā, kā arī tiecas pēc līdzsvarotākas pienākumu sadales; uzsver, ka visiem NATO sabiedrotajiem ir jāiegulda finanšu līdzekļi, lai attīstītu, iegūtu un uzturētu spējas, kas NATO ir vajadzīgas iedzīvotāju aizsardzībai; turklāt norāda, ka patlaban tiek strādāts pie ES stratēģiskā kompasa, kas kļūs par pagrieziena punktu ceļā uz spēcīgāku Eiropas sadarbību aizsardzības un drošības jomā, un uzsver, ka būtu jānodrošina stratēģiskā kompasa cieša sasaiste ar NATO stratēģiskās koncepcijas sagatavošanas procesu, un pauž pārliecību, ka šie paralēlie procesi dod unikālu iespēju būtiski sekmēt un atjaunināt transatlantisko partnerību politikas un drošības jomā un panākt, ka abi partneri ir gatavi risināt aktuālas globāla mēroga problēmas, ar kurām saskaras gan ES, gan ASV; uzsver, ka Eiropas stratēģiskās autonomijas mērķis nekādā ziņā neapdraud NATO, bet gan to papildina; prasa noslēgt administratīvu vienošanos starp Eiropas Aizsardzības aģentūru un Amerikas Savienotajām Valstīm un atzinīgi vērtē ES un ASV apņemšanos pēc iespējas drīzāk sākt diskusijas, kā par to liecina 2021. gada 15. jūnijā notikušas ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes noslēgumā publicētais paziņojums; visnotaļ atbalsta ārpolitikas un arī drošības un aizsardzības politikas koordinācijas procesu veidošanos starp ASV, ES un Apvienoto Karalisti;

79.  atzinīgi vērtē Padomes 2021. gada 6. maija pozitīvo lēmumu, ar ko militārās mobilitātes projekta koordinētajai Nīderlandei ir atļauts aicināt ASV, Kanādu un Norvēģiju — pēc pašu šo valstu lūguma — piedalīties PESCO militārās mobilitātes projektā; uzsver, ka ar šo līdzdalību varēs veicināt ES un NATO spēju saskaņošanu, kā arī transatlantisko spēku sadarbspēju, gatavību un noturību;

80.  pieprasa spēcīgāku ES, ASV un NATO sadarbību ar mūsu austrumu kaimiņvalstīm, jo īpaši Gruziju, Ukrainu un Moldovu, drošības un aizsardzības jautājumos un prasa tādēļ cita starpā arī atbalstīt šo valstu teritoriālo integritāti un spēcīgāku noturību pret apdraudējumu, kas saistīts ar kiberdrošību, informācijas telpu, spiegošanu, un citiem pret tām vērstiem draudiem;

81.  atzinīgi vērtē ASV lēmumu atsaukt ASV spēku izvešanu no ES un pastiprināt savu militāro klātbūtni ES dalībvalstīs, tā apliecinot savu apņemšanos īstenot transatlantisko sadarbību drošības jomā; izsaka pateicību tiem daudzajiem ASV dienestiem, kuri aizvadītajās desmitgadēs ir palīdzējuši garantēt Eiropas un tās iedzīvotāju aizsardzību un drošību;

82.  mudina ES un ASV sekmēt ciešu sadarbību ne vien ierastu drošības apdraudējumu kontekstā, bet arī saistībā ar jauniem apdraudējumiem, piemēram, naidīgu ārvalstu tehnoloģisku dominanci, hibrīddraudiem, dezinformācijas kampaņām un ļaunprātīgu iejaukšanos vēlēšanu procesos; mudina ES un ASV veidot ciešu sadarbību kiberdrošības jomā; mudina ES pilnveidot savas kiberspējas, lai tās kļūtu efektīvākas, un tā vairot spēju pašai sevi aizsargāt pret kiberdraudiem; atzinīgi vērtē Komisijas jauno kiberdrošības stratēģiju, kas ir pamats starptautisko normu un standartu noteikšanai kibertelpā; prasa attīstīt, iegūt un uzturēt vajadzīgās spējas, arī NATO struktūrā, un tas cita starpā attiecas arī uz izlūkošanas datu koplietošanu, un pieprasa spēcīgāku koordināciju starp ES aģentūrām — piemēram, Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA), — un attiecīgajām ASV puses struktūrām; atzīst, ka kiberaizsardzība zināmā mērā ir efektīvāka, ja ietver arī dažus uzbrūkošus līdzekļus un pasākumus, ar nosacījumu, ka to izmantošana ir saskaņā ar starptautisko tiesību normām; uzsver, ka ir vajadzīga vienota pieeja attiecībā uz aizliegumu izmantot letālus autonomos ieročus bez apzinātas cilvēka kontroles, kā arī attiecībā uz ieroču sistēmu autonomijas regulējumu pasaules līmenī un uz kiberrīku un masu novērošanas tehnoloģiju eksporta un izplatīšanas ierobežojumiem; vērš uzmanību uz to, ka ir jāatjaunina vispārējā ieroču kontrole, lai varētu risināt ar kiberdrošību un mākslīgo intelektu saistītas problēmas; aicina transatlantiskos partnerus atbalstīt un aktīvi palīdzēt īstenot ANO ģenerālsekretāra aicinājumu par vispārēju karadarbības pārtraukšanu;

83.  uzskata, ka demokrātisko procesu un vēlēšanu norises aizsardzība ir globālās drošības jautājums; šajā ziņā ierosina kopīgi izstrādāt strukturētu sistēmu atbildes pasākumiem, reaģējot uz iejaukšanos vēlēšanu norisēs, un par pamatu ņemt Transatlantisko brīvu un noturīgu demokrātisko procesu prakses kodeksu, kas ir izstrādāts, lai noteiktu strukturālus un vispusīgus pasākumus, kuri īstenojami, reaģējot uz iejaukšanās hibrīdo raksturu, un tādēļ cieši sadarboties ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ar EDSO; aicina ES un ASV kopā ar visiem attiecīgajiem partneriem, jo īpaši ar organizācijām, kas atbalsta Deklarāciju par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem, veicināt ciešāku un vērienīgāku starptautisko sadarbību vēlēšanu novērošanas jomā, lai tādējādi vērstos pret augošo sabiedrības drošības apdraudējumu vēlēšanu norisēs; uzsver, ka kopīgi ir jāvēršas pret tādu aizvien biežāk sastopamu parādību kā vēlēšanu viltus novērošana valsts iekšienē, jo tas mazina sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu novērošanai kopumā, un ka ir padziļināti jāizvērtē iespējas, problēmas un riski, kas saistīti ar to, ka vēlēšanās aizvien vairāk tiek izmantotas jaunas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; uzstāj, ka visos līmeņos ir jāstiprina nepieciešamā sadarbība ar attiecīgajām iekšzemes vēlēšanu novērošanas organizācijām un ka ir arī jānodrošina to spēcīgāka aizsardzība darbības procesā;

84.  vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi attīstīt kvantu datošanas spējas, un akcentē nepieciešamību pēc plašākas ES un ASV sadarbības šajā jomā, lai nodrošinātu, ka kvantu datošana vispirms tiek īstenota starp partneriem, kuriem ir ciešas saiknes un attiecīgi kopīgi mērķi;

85.  uzsver Ziemeļatlantijas zemūdens telesakaru kabeļu stratēģisko nozīmi, jo tie nodrošina vairāk nekā 95 % starptautisko telesakaru; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi stiprināt transatlantisko sadarbību, lai garantētu, ka ir aizsargāti un tiek ievēroti starptautiskie instrumenti — tostarp ANO Jūras tiesību konvencija (UNCLOS) —, kuri reglamentē zemūdens kabeļu izmantošanu;

86.  atbalsta ES un ASV drošības un aizsardzības dialoga veidošanu un aicina PV/AP to pēc iespējas drīzāk sākt īstenot; norāda, ka ir svarīgi šajā dialogā iesaistīt arī NATO pārstāvjus, lai veicinātu sinerģiju ar ES un NATO attiecību struktūrā patlaban notiekošo sadarbību un lai nepieļautu politikas jomā īstenojamu atbildes pasākumu dublēšanos; vērš uzmanību uz to, ka ES un ASV drošības un aizsardzības dialogam būtu jāietver sadarbība, kas vērsta uz drošības un aizsardzības iniciatīvām, krīžu pārvarēšanu, militārām operācijām un divpusēju drošības jautājumu risināšanu, kā tas ir norādīts ES un ASV programmā globālām pārmaiņām; uzsver, ka informācijas apmaiņa būtu svarīgs šāda dialoga elements;

87.  uzsver, ka mums kopīga ir nepieciešamība pēc sabiedrības iesaistes introspektīvā procesā par mums kopīgām demokrātiskām vērtībām, par cieņu pret līdzcilvēkiem un par viedokļu dažādību, lai no jauna iedvestu spēku demokrātijai pasaulē un lai to aizsargātu pret augušo autoritārismu, ko veicina ne vien Krievija un Ķīna, bet kas pieaug arī transatlantiskajā kopienā, un ka tādēļ mums cita starpā ir jāpanāk arī stingrāka savu demokrātisko sistēmu pārskatatbildība un noturība, jāvēršas pret ekstrēmistu viedokļiem un rasismu, jo tā ir auglīga augsne, kur zelt pret demokrātiju vērstām kustībām, kā vienotam veselam ģeopolitiski jādod pretspars autoritāru režīmu ļaunprātīgajai ietekmei, kā arī jāiesaistās transatlantiskajā dialogā un jāveicina iekļaujoša sociālā un ekonomikas politika, kas vēršas pret īstajiem nevienlīdzības cēloņiem; vērš uzmanību uz to, cik vērtīgs ir transatlantiskais dialogs un sadarbība attiecībā uz politikas nostādnēm, ar ko tiek atbalstīta demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums un apkarota dezinformācija un ārvalstu iejaukšanās; akcentē nepieciešamību abām pusēm pievērsties faktoriem, kuru ietekmē mazinās sabiedrības uzticība politikai un iestādēm; uzsver, ka, strādājot šajā virzienā, ir arī jāveido uzticēšanās zinātnei un faktiem, jāpaplašina drošības tīkls, kuru veido nediskriminēšanas politikas nostādnes, un jāiestājas un jāvēršas pret rasu un reliģisko diskrimināciju;

88.  turklāt aicina ES un ASV kopīgi sniegt ekonomisko, politisko un operatīvo atbalstu Āfrikā izveidotām reģionālām organizācijām, tādām kā Āfrikas Savienība, Sāhelas G5 valstu grupa un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena (ECOWAS);

89.  vērš uzmanību uz to, ka ES un ASV ir jāpanāk sinerģija, īstenojot centienus apkarot terorismu un radikalizāciju, un ka abiem partneriem ir jānodrošina, ka šo centienu atbalstam ir vajadzīgie resursi un ka tie konkrētā apdraudējuma kontekstā ir samērīgi; uzskata, ka abiem partneriem būtu jācenšas pilnveidot pašreizējo praksi attiecībā uz izlūkošanas datu koplietošanu starp dalībvalstīm, īpašu uzsvaru liekot uz to, kā panākt, lai labāka, kopīga ir situācijas apzināšanās svarīgākajās jomās, tostarp tādās kā jaunas drošības zonas, jaunu un revolucionāru tehnoloģiju izmantošana terorisma nolūkā, kā arī hibrīda taktika;

90.  mudina ES un ASV stingri sadarboties, īstenojot deradikalizācijas un pretterorisma centienus, un tādēļ cita starpā ieviest kopīgus mācību pasākumus, kopīgus pretterorisma kursus, amatpersonu apmaiņas programmas, taktiskās mācības un izglītības iniciatīvas;

91.  vērš uzmanību uz to, ka demokrātijas principiem ir ārkārtīgi svarīga nozīme, jo tie ir mūsu sociālā un ekonomiskā progresa un mūsu sabiedrības brīvības pamats; atbalsta prezidenta Dž. Baidena priekšlikumu rīkot augstākā līmeņa sanāksmi par demokrātiju, lai popularizētu universālas vērtības; aicina ASV iedvesmoties no ES pieredzes, kas saistīta ar konferenci par Eiropas nākotni, un aicina Komisiju un Padomi gan politiski, gan praktiski atbalstīt augstākā līmeņa sanāksmes iniciatīvu; uzskata, ka ierosinātā augstākā līmeņa sanāksme par demokrātiju būtu jārīko, lai veicinātu vērtībās balstītu daudzpusību un solidaritāti starp demokrātiskām valstīm, kad tās nonākušas grūtībās, lai stiprinātu demokrātiju gan iekšzemē, gan visā pasaulē — un jo īpaši lai palielinātu iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskas pārvaldības procesā —, lai paustu bažas un meklētu miermīlīgus risinājumus situācijā, kad demokrātiskas kustības joprojām tiek nežēlīgi apspiestas, lai aizsargātu cilvēktiesību aizstāvjus, tostarp vides aizstāvjus, visā pasaulē un arī lai vērstos pret autoritāru režīmu aizvien lielāku ietekmi; šajā ziņā uzsver, ka tādējādi varētu ieskicēt nepārprotamu kursu uz populisma un autoritārisma izskaušanu, kā arī uz fundamentālu demokrātijas un cilvēktiesību vērtību aizsardzību; iesaka ES kopā ar ASV izveidot transatlantisku aliansi demokrātijas aizstāvībai visā pasaulē un izstrādāt demokrātijas aizsardzības instrumentu kopumu, kurā būtu jāiekļauj kopīgas darbības attiecībā uz sankcijām, pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vērstas politikas nostādnes, noteikumi par ekonomiskās un finansiālās palīdzības nosacījumiem, starptautiska izmeklēšana un atbalsts cilvēktiesību aktīvistiem un demokrātijas aizstāvjiem; prasa abiem partneriem uzlabot saziņu ar sabiedrību un arī pašā sabiedrībā par transatlantiskās savienības stabilo nozīmi un tās aktualitāti mūsdienās; šajā sakarībā vēlreiz apliecina to, cik vērtīgi ir sakari starp likumdevējiem, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību;

Ciešāka ārpolitikas koordinācija

92.  uzskata, ka ES būtu ciešāk jāsadarbojas ar ASV un jāatjauno stratēģiskā partnerība attiecībā uz Austrumu partnerības valstīm un Rietumbalkāniem, lai tur veidotos noturīgas, pārtikušas, demokrātiskas un etniski daudzveidīgas sabiedrības, kas spēj pretoties gan vietējo, gan ārējo autoritāro spēku graujošajai ietekmei; atgādina, ka Rietumbalkānu un Austrumu partnerības valstu stabilitāte nozīmē mieru un drošību gan attiecīgajā reģionā, gan Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē to, ka ASV ar ES aizvien ciešāk koordinē darbību, kas vērsta uz palīdzību Rietumbalkānu valstīm, kuras tiecas integrēties Eiropā un pievienoties ES; uzskata, ka regulāra, institucionāla koordinācija starp Ārlietu padomi un ASV valsts sekretāru šajā un arī citos ārlietu politikas jautājumos veicinātu vērienīgāku transatlantisko dialogu un sadarbību abiem partneriem svarīgos ārlietu politikas jautājumos, kā arī sekmētu vēl spēcīgāku politiskās nostājas konverģenci transatlantiskā līmenī; atgādina, ka ir ieteicis izveidot Transatlantisko politikas padomi (TPP), kas PV/AP un ASV valsts sekretāra vadībā, regulāri uzturot kontaktu ar vadošajiem politiķiem, nodrošinātu ārpolitikas un drošības politikas jautājumu sistemātisku apspriešanu un koordinēšanu; pieprasa spēcīgu ES vadību un efektīvu koordināciju ar ASV, lai dotu pretsparu ierosmēm mainīt valstu robežas un arī līdzīgām iekšzemes iniciatīvām, kuras padziļina etnisko šķelšanos un segregāciju, un lai risinātu problemātiskos jautājumus, kas saistīti ar Ķīnas ieguldījumu un finansējumu reģionā un ar attiecīgo ietekmi uz demokrātisku pārvaldību un vidi; uzsver, ka cieša ES un ASV sadarbība un koordinācija ir nozīmīga cīņā pret valsts nozagšanu, korupciju, organizēto noziedzību, ārēju iejaukšanos un uzbrukumiem plašsaziņas līdzekļu brīvībai, kā arī lai veicinātu tiesiskumu, pamatīgas reformas, labas kaimiņattiecības un samierināšanos un vieglāk sasniegtu eiroatlantiskās integrācijas mērķi; uzsver ES vadošo nozīmi Serbijas un Kosovas attiecību normalizēšanas procesā;

93.  uzsver, ka tas ir abu partneru interesēs — atbalstīt ilgtermiņā nepārejošu mieru, stabilitāti, noturību, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu Dienvidkaukāzā; atzinīgi vērtē ASV iesaisti reģionā sadarbībā ar ES, cita starpā arī tādos mehānismos kā EDSO Minskas grupa;

94.  aicina ES un ASV kopīgiem spēkiem strādāt pie tā, lai novērstu pastāvīgo un aizvien augošo apdraudējumu, kas skar kultūras mantojuma aizsardzību un saglabāšanu, un tādēļ cita starpā vērsties arī pret kultūras mantojuma kontrabandu, jo īpaši konfliktu zonās; mudina enerģiski īstenot stratēģiju, kas ietver sabiedrības intensīvas informēšanas kampaņas, neidentificētu senlietu nelikumīgas tirdzniecības vispārēju nosodījumu, vienota rīcības kodeksa izveidi attiecībā uz kultūras objektu aizsardzību un kas sekmē dažādu tiesībaizsardzības iestāžu plašāku sadarbību un cita starpā arī tūlītēju informācijas apmaiņu starp valstu izlūkošanas dienestiem, kā arī izvērstāku sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm un mākslas un arheoloģijas nozares pārstāvjiem;

95.  atzīmē, ka Ķīnas ekonomiskā ietekme, ģeopolitiskā vara un dažādas Ķīnas spēka projekcijas izpausmes, kā arī militārā jauda valsts autoritāro pārvaldības sistēmu ir pretstatījusi rietumu pārvaldības sistēmām, kuru pamatā ir liberālas demokrātiskas vērtības; atgādina, ka ar iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš” un darbojoties kibertelpā, Arktikas reģionā un Āfrikā Ķīna ir vairojusi savu klātbūtni gan starptautiskā mērogā, gan Eiropā; šajā sakarībā uzsver, ka Ķīna ir kļuvusi ne vien par sistēmisku sāncensi un konkurentu, bet arī par svarīgu partneri daudzu globālu problēmu risināšanā; ir pārliecināts, ka transatlantiskā pieeja attiecībām ar Ķīnu ir vislabākais veids, kā nodrošināt mierīgas, ilgtspējīgas un savstarpēji izdevīgas ilgtermiņa attiecības ar Ķīnu; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka nesen ir atsācies vispusīgs ES un ASV augsta līmeņa stratēģiskais dialogs par Ķīnu, un uzskata, ka tam būtu jākļūst par vienu no galvenajiem mehānismiem, ar ko mums veicināt interešu kopību un pārvarēt viedokļu atšķirības, kā arī izvērtēt ES un ASV iespējas daudzpusējās struktūrās strādāt ar Ķīnas Tautas Republiku pie tādām kopīgām un globālām problēmām kā klimata pārmaiņas, ar veselības apdraudējumu saistītie riska faktori, cilvēktiesību ievērošana, kibertelpa, bruņojuma kontrole, ieroču neizplatīšana, kā arī jaunas un revolucionāras tehnoloģijas; uzsver, ka šim dialogam ir nepieciešama spēcīga parlamentārā dimensija; prasa izstrādāt plašu politikas instrumentu klāstu un gadījumos, kad tas iespējams, censties rast transatlantisku sinerģiju, lai veidotu attiecības ar Ķīnu; šajā ziņā uzsver, ka gan ES, gan ASV ir nopietnas bažas par sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, un tas jo īpaši attiecas uz uiguru kopienu; ir stingri pārliecināts, ka attiecībās ar ĶTR — gan divpusējās, gan citāda formāta — vienmēr ir jāiekļauj kopīgu demokrātisko vērtību nosargāšana un popularizēšana un ka visās daudzpusējās programmās kā galvenais elements ir jāiestrādā pilnīga starptautisko tiesību ievērošana un cilvēktiesību aizsardzība;

96.  akcentē nepieciešamību izvērtēt, kurās jomās var veidoties konverģence un ir iespējama sadarbība un labāka koordinācija un konsultēšanās starp ASV un ES jautājumos, kas skar Ķīnu, lai tādējādi nepieļautu saspīlējumu transatlantiskajās attiecībās — līdzīgu tam, kāds izveidojās pēc trīspusējā ASV, Apvienotās Karalistes un Austrālijas drošības pakta (tā dēvētā AUKUS), kuru šīs savienības puses noslēdza, neapspriežoties ar ES sabiedrotajiem —, un tas jo īpaši attiecas uz cilvēktiesību un minoritāšu tiesību aizsardzību un uz saspīlējuma mazināšanu Dienvidķīnas jūrā, Austrumķīnas jūrā, Honkongā un Taivānas šauruma abās pusēs; uzsver, ka UNCLOS ir nozīmīgs juridiskais pamats konfliktu risināšanai; atkārtoti pauž atbalstu iniciatīvām par kopīgu savienojamību, arī ES nesen izziņotās stratēģijas “Globālā vārteja” struktūrā;

97.  atzinīgi vērtē neseno progresu, kurš panākts saistībā ar ES stratēģiju attiecībā uz Indijas un Klusā okeāna reģionu, prasa šo stratēģiju — kas ir ES interesēs un augstākā līmenī celtu tās vērtības, — ātri un vispusīgi īstenot un vērš uzmanību uz to, cik nozīmīgs ir šis ģeogrāfiski stratēģiskais reģions, kurā atrodas transatlantiskajiem partneriem kopīgi demokrātiskie draugi un partneri, tādi kā Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija un Jaunzēlande, arī Taivāna, un prasa veidot spēcīgāku ES un ASV partnerību un koordināciju attiecībā uz Indijas un Klusā okeāna reģionu; atgādina, cik svarīgi ir veicināt stratēģiskas attiecības ar ASEAN dalībniekiem un ar Klusā okeāna salu forumu (PIF);

98.  uzsver, ka tādi nedemokrātiski režīmi kā Ķīna arvien vairāk izmanto tehnoloģijas, lai kontrolētu un apspiestu savus iedzīvotājus, ierobežojot iespējas īstenot pamattiesības, kā arī sociālās un politiskās tiesības; pieprasa plašāku ES un ASV sadarbību, izstrādājot uz cilvēku orientētu tehnoloģiju, kas ievēro privātumu un mazina neobjektivitāti un diskrimināciju;

99.  atzīst, ka Ķīnas vadošie pētniecības centri intelektuālo īpašumu un jaunākās tehnoloģijas bieži vien iegādājas, lai straujāk virzītos valsts militāro mērķu īstenošana, un tāpēc uzsver, ka ES būtu jāstrādā pie ilgtermiņa stratēģijas sagatavošanas, kas nepieļautu Ķīnas militārā un civilā sektora saplūšanas procesu Eiropā;

100.  atzīst, ka ES un NATO būtu jākoordinē sava rīcība gadījumos, kad Ķīnas darbība ir pretrunā eiroatlantiskajām drošības interesēm; uzsver, ka par prioritārām būtu jānosaka problēmas, kas saistītas ar kibertelpu, hibrīddraudiem, jaunām un revolucionārām tehnoloģijām, kosmosu, bruņojuma kontroli un ieroču neizplatīšanu;

101.  ir nobažījies par Ķīnas ekonomisko spiedienu uz dalībvalstīm un trešām valstīm; atbalsta domu par kolektīvu ekonomikas aizsardzību, ko nodrošinātu sadarbība ar līdzīgi domājošām demokrātiskām valstīm, lai pretotos Ķīnas ekonomiskajam spiedienam;

102.  ir nobažījies par Ķīnas Komunistiskās partijas ciešo saikni ar rūpniecību Ķīnā, sevišķi ar drošības nozares uzņēmumiem; iesaka dalībvalstīm veikt iepirkuma prakses iekšējo revīziju, lai nodrošinātu, ka produktos, kas iekļauti valstu tīklos un aizsardzības iestādēs, nav izmantotas no Ķīnas uzņēmumiem nākušas tehnoloģijas;

103.  prasa cieši sadarboties, lai strādātu pie kopīga plāna attiecībām ar Krievijas Federāciju un lai vienlaikus kopīgi vērstos pret vairākiem apdraudējumiem, kuru avots ir rodams Krievijas Federācijā, piemēram, pret nemitīgo Ukrainas, Gruzijas un Moldovas Republikas destabilizēšanu, atbalstu nelikumīgajai Lukašenko valdīšanai Baltkrievijā, Krievijas iesaisti un ietekmi Rietumbalkānos un Melnās jūras reģionā, nosodāmo iejaukšanos demokrātisko procesu — tostarp vēlēšanu, — norisē ES un ASV, ekstrēmistu veidotu politisko partiju un revizionisma politikas finansēšanu, hibrīddraudiem un dezinformācijas kampaņām, tomēr cenšoties ar to arī selektīvi sadarboties transatlantiskajiem partneriem kopīgu interešu jomās, sevišķi tādās kā bruņojuma kontroles sistēmas struktūra, kas ietver arī Līgumu par vidējas un tuvas darbības kodolieročiem, klimata diplomātija, Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (KVRP) reanimēšana un Afganistānas stabilizācija; atzinīgi vērtē pašreizējās ASV administrācijas lēmumu paplašināt jauno START ieroču samazināšanas līgumu; uzsver, ka abiem lielākajiem pasaules procesu dalībniekiem — ASV un Krievijai — ir enerģiski jāatsāk sarunas par bruņojuma kontroli, kas tieši ietekmē Eiropas drošību, un ka turpmāk sarunās par bruņojuma kontroli ir jāiesaista arī Ķīna; uzsver, ka steidzami ir jāatjauno parastā bruņojuma kontroles sistēmas struktūra, lai ierobežotu bruņošanās sacensību un lai mazāk būtu neparedzētu incidentu; atzinīgi vērtē Dž. Baidena administrācijas gatavību atkal sākt dialogu un sarunas ar Krieviju un atbalsta ES un ASV ieceri veidot ES un ASV augsta līmeņa dialogu ar Krieviju; uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm būtu aktīvi jāatbalsta centieni rast izvērstāka dialoga iespējas un jāpalīdz atjaunot savstarpēju uzticēšanos; akcentē to, ka vienlaikus ir svarīgi veidot dialogu ar pilsonisko sabiedrību un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas Krievijā, jo tās tiecas panākt aktīvāku dialogu par politisko plurālismu, pārstāvniecību un Krievijas tautas leģitīmo vēlmi pēc demokrātijas;

104.  uzskata, ka ES un ASV ir jānodrošina, lai divējādā pieeja atturēšanai un dialogs ar Krieviju būtu koordinēti atbilstoši parametriem, par kuriem ir panākta vienošanās Velsas un Varšavas augstākā līmeņa sanāksmēs;

105.  aicina ES un ASV laikus un apņēmīgi vērsties pret Krievijas izlūkdienestu graujošo darbību ES teritorijā; iesaka dalībvalstīm izvērst pretizlūkošanas dienestu sadarbību un informācijas apmaiņu;

106.  aicina PV/AP un Padomi izstrādāt jaunu stratēģisku pieeju ES attiecībām ar Krieviju, saskaņā ar kuru ir labāk jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība, jāstiprina tieši personiski kontakti ar Krievijas iedzīvotājiem, skaidri jānosaka nepārkāpjamas robežas sadarbībai ar Krievijas valsti pārstāvošiem subjektiem, jāizmanto tehnoloģiskie standarti un atvērtais internets, lai atbalstītu brīvo telpu un ierobežotu represīvās tehnoloģijas, un jāapliecina solidaritāte ar ES austrumu partneriem, cita starpā arī drošības jautājumos un miermīlīgā konfliktu risināšanā; vērš uzmanību uz to, ka ES un ASV dialogs ar Krieviju jebkurā gadījumā ir jāveido uz starptautisko tiesību un cilvēktiesību ievērošanas pamata;

107.  kā nozīmīgu akcentē un prasa īstenot ASV un ES sadarbību un koordināciju attiecībās ar Āfrikas kontinentu, dažādiem tā reģioniem un valstīm, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību un sekmētu mieru, stabilitāti un pārticību; uzsver, ka steidzami ir vajadzīgas stipras un taisnīgas partnerattiecības starp ASV, ES un Āfriku, rēķinoties ar problēmām tādās jomās kā klimata pārmaiņas un to demogrāfiskās sekas, bioloģiskās daudzveidības sabrukums, Āfrikas dabas resursu izsmelšana, ar ko nodarbojas Ķīna, ilgtspējīga sociālekonomiskā attīstība, izglītība, digitalizācija, tiesiskums, demokrātijas veicināšana, kā arī cilvēktiesību, pilsoniskās sabiedrības un dzimumu līdztiesības stiprināšana; uzskata, ka jebkāda palīdzība drošības jomā būtu sniedzama, pamatojoties uz cilvēka drošības pieeju un vietējo iedzīvotāju vajadzībām un pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības, un tai būtu jāietver stingra pārskatatbildība, kā arī demokrātiskās un parlamentārās kontroles mehānismi; atzinīgi vērtē Dž. Baidena administrācijas apņemšanos spēcīgāk sadarboties ar Starptautisko koalīciju Sāhelai; mudina ASV un ES kopīgiem spēkiem vērsties pret vardarbīgo ekstrēmismu un terorismu, ko aizvien vairāk izvērš ISIS un “Al Qaeda” atzarojumi, un risināt humanitārās, ekonomiskās un pārvaldības problēmas Sāhelā, kā arī Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģionā kopumā; prasa izvērst dialogu un koordināciju saistībā ar transatlantisko partneru nostāju jautājumos, kas ir problemātiski tādām valstīm kā Irāka, Libāna, Sīrija, Irāna un Lībija;

108.  pieprasa labāku sadarbību Arktikā, jo par Arktiku aizvien vairāk interesējas arī citas valstis, piemēram, Ķīna, un Arktikā notiek Krievijas militāro spēku koncentrēšanās; atzinīgi vērtē ES un ASV lēmumu — ko apliecina pēc ES un ASV 2021. gada 15. jūnija augstākā līmeņa sanāksmes sniegtais paziņojums, — kopīgi strādāt pie tā, lai Arktika nemainīgi būtu miera un stabilitātes reģions, un kopīgi darboties Arktikas Padomē;

109.  uzsver, ka ir jāuztur spēkā un attiecīgos gadījumos jāpadziļina ES, ASV un Apvienotās Karalistes strukturālās stratēģiskās attiecības uz mums kopīgo vērtību, interešu un problēmu pamata, cita starpā arī attiecībā uz drošības jautājumiem, tomēr nodrošinot ES lēmumu pieņemšanas autonomiju;

110.  pauž nožēlu, ka pēc ASV un Eiropas spēku izvešanas Afganistānā varu nežēlīgi ir pārņēmuši Taliban spēki, kā rezultātā plaši ir izplatīti cilvēktiesību pārkāpumi, sevišķi pret meitenēm, sievietēm, etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, un valstī pieņemas spēkā humanitārā krīze; atkārtoti norāda, ka uzskata — transatlantiskajai kopienai ar divkāršu spēku ir jācenšas panākt Afganistānā ilgstošu mieru, stabilitāti un progresu un tādēļ jāatbalsta afgāņu pilsoniskā sabiedrība, cilvēktiesību aizstāvji un jo īpaši sieviešu tiesību aizstāvji, kā arī politiskie aktīvisti, žurnālisti, akadēmisko aprindu pārstāvji, mākslinieki un citas apdraudētas grupas un personas; pieprasa intensīvu transatlantisko koordināciju un konsultēšanos, lai nodrošinātu, ka tiek iegūti, glabāti un kopīgi ir izmantojami izlūkošanas dati par terorisma draudiem no Afganistānas, jo īpaši no ISIS, Al Qaeda un citiem ar tiem saistītajiem grupējumiem; pieprasa saskaņotu transatlantisko pieeju, ar ko nepieciešamība pēc operatīvas kontaktēšanās ar talibiem humanitāros un terorisma apkarošanas nolūkos ir apvienota ar skaidriem nosacījumiem par attiecību veidošanu ar Taliban vadītu valdību nākotnē, kā vienu no šādiem nosacījumiem paredzot valdības apņemšanos ievērot cilvēktiesības un cīnīties pret terorismu; pieprasa pamatīgu transatlantisko pārdomu procesu par to, kāda mācība ir gūta pēc misijas Afganistānā, lai šāda procesa rezultātā izdarītu secinājumus, kas vajadzīgi turpmākiem centieniem veicināt pasaulē stabilitāti, drošību un labu pārvaldību; turklāt aicina transatlantiskos partnerus veidot attiecības ar visiem Afganistānas kaimiņiem, paturot prātā to, kādā nelaimē ir nonākuši cilvēki no Afganistānas, kuri kaimiņos ir meklējuši patvērumu, un rēķinoties ar nepieciešamību viņiem palīdzēt;

111.  atzinīgi vērtē ASV atjaunoto aktivitāti Vidusjūras austrumu daļā, jo īpaši saskaņā ar 2019. gada likumu par Vidusjūras austrumu reģionu, kas ļauj piešķirt Kiprai un Grieķijai jaunu palīdzību drošības jomā un stiprina reģionālo dalībnieku sadarbību enerģētikas jomā; atzinīgi vērtē ES un ASV lēmumu — ko apliecina pēc ES un ASV 2021. gada 15. jūnija augstākā līmeņa sanāksmes sniegtais paziņojums, — cieši sadarboties, lai panāktu saspīlējuma noturīgu mazināšanos Vidusjūras austrumu daļā, kur viedokļu atšķirības būtu jārisina dialoga ceļā, labticīgi un saskaņā ar starptautisko tiesību normām; atbalsta ES un ASV paziņojumu par abu partneru ieceri tiekties pēc sadarbībā veidotām un savstarpēji izdevīgām attiecībām ar demokrātisku Turciju;

112.  atbalsta ciešāku sadarbību starp ASV un Latīņamerikas valstīm, veicinot daudzpusību, demokrātiskās vērtības, ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesības un starptautisko tiesību standartus, ekonomikas izaugsmi, cīņu pret nevienlīdzību, cīņu pret narkotiku nelegālu tirdzniecību un pret organizēto noziedzību, kā arī veicinot bioloģisko daudzveidību un cīņu pret klimata pārmaiņām; vērš uzmanību uz to, ka ES un ASV ir aktīvāk jāstrādā ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm, kas ir ļoti nozīmīgi sabiedrotie starptautiskos forumos un stratēģiskie partneri daudzpusības aizstāvībai; prasa izveidot ES, ASV un Latīņamerikas “Atlantijas trīsstūra aliansi”, kas ļautu abiem reģioniem kopīgi panākt turpmāku progresu tādās jomās kā demokrātija, drošība un narkotiku nelegāla tirdzniecība, cīņa pret nevienlīdzību un sadarbība attīstības jomā; šajā ziņā akcentē to, ka ir svarīgi nodrošināt, lai šī sadarbība ar ASV un Latīņamerikas valstīm atspoguļotos kopīgos centienos atbalstīt oponentus un disidentus, kuriem dažādās valstīs draud atriebība, jo viņi ir iestājušies par demokrātijas vērtībām un cilvēktiesību aizsardzību; šajā sakarībā aicina ASV un ES sadarboties gan savstarpēji, gan ar citām valstīm, lai patiesi brīvu, ticamu, iekļaujošu, pārredzamu un pilnīgi demokrātisku vēlēšanu ceļā un ar atbalstu leģitīmiem politiskajiem spēkiem, kurus atzinis Eiropas Parlaments, atjaunotu cilvēktiesības un demokrātiju Venecuēlā; turklāt atkārtoti pauž apņemšanos veicināt demokrātiju un cilvēktiesības visās Latīņamerikas valstīs; pieprasa spēcīgāku ES un ASV sadarbību attiecībā uz sankcijām; atkārtoti rosina ASV un ES regulāri apmainīties ar viedokļiem par attiecīgajām augstākā līmeņa sanāksmēm, ko katrs no partneriem rīko ar Latīņamerikas valstīm, t. i., par ES un CELAC augstākā līmeņa sanāksmi un par Amerikas kontinentu augstākā līmeņa sanāksmi, kuru rīko Amerikas valstu organizācija;

113.  norāda, ka MENA reģions ir svarīgs Eiropas un tātad arī transatlantiskajai drošībai un stabilitātei; tāpēc pieprasa izvērstāku dialogu un koordināciju, transatlantiskajiem partneriem formulējot savu nostāju attiecībās ar MENA reģiona valstīm, un tādēļ prasa tiem cita starpā arī aktīvi vērsties pret nopietniem cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpumiem, kas vērojami minētajā reģionā; mudina ASV atkal pievienoties KVRP, kas ir viens no globāla ieroču neizplatīšanas režīma stūrakmeņiem un pamats saspīlējuma mazināšanai Tuvajos Austrumos un Persijas līča reģionā; atbalsta ASV prasību par “ilgāku un stingrāku” kodolvienošanos ar Irānu un mudina uz nākamo soli — transatlantisku sadarbību šajā jautājumā; atzinīgi vērtē ASV lēmumu atjaunot finansējumu UNRWA; prasa atjaunot transatlantiskos centienus saturīgi atdzīvināt Tuvo Austrumu miera procesu un panākt tā sekmīgu noslēgumu, kas būtu dzīvotspējīgs divu valstu risinājums; atzinīgi vērtē to, ka ir parakstītas un tiek īstenotas tā dēvētās Ābrama vienošanās, un rosina uz transatlantisku sadarbību, lai šīs saites padziļinātu;

o
o   o

114.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un to informācijai nosūtīt ASV Valsts departamentam un ASV Kongresam.

(1) OV C 28, 27.1.2020., 49. lpp. (2) OV C 117 E, 6.5.2010., 198. lpp. (3) OV C 65, 19.2.2016., 120. lpp. (4) OV C 433, 23.12.2019., 89. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0012. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0013. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0256. (8) https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_20_2391. (9) Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. jūnija rezolūcija par globālās Covid-19 krīzes novēršanu: ietekme, ko jaunattīstības valstīs radītu Covid-19 vakcīnu, ārstēšanas, aprīkojuma un ražošanas jaudas atbrīvojums no PTO TRIPS līguma ievērošanas (Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0283).