Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 208., 210., 214. un 314. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu,

–  ņemot vērā ES Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(2),

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību(3),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2015., 2016., 2017., 2018., 2019., 2020. un 2021. gada vispārējo budžetu,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 18. novembra paziņojumu “Vispārējā pieeja migrācijai un mobilitātei” (VPMM) (COM(2011)0743),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2018. gadā pieņemto Globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un Globālo paktu par bēgļiem,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. jūnija paziņojumu par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā (COM(2016)0385),

–  ņemot vērā Valletas augstākā līmeņa sanāksmes 2015. gada novembra rīcības plānu,

–  ņemot vērā ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojumu,

–  ņemot vērā 2017. gada 30. jūnijā parakstīto “Jauno Eiropas Konsensu par attīstību — mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2014. gada 30. aprīļa darba dokumentu „Tiesībās balstīta pieeja, aptverot visas cilvēktiesības ES attīstības sadarbībā” (SWD(2014)0152),

–  ņemot vērā 2008. gada 30. janvāra Eiropas Konsensu par humāno palīdzību,

–  ņemot vērā ES trasta fonda (ESTF) “Bêkou”, ESTF “Madad”, ESTF Āfrikai un ESTF Kolumbijai dibināšanas līgumus un 2020. gada decembrī pārskatītos dibināšanas līgumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra Lēmumu C(2015)9500 par Savienības un dalībvalstu rīcības koordināciju, izmantojot koordinācijas mehānismu “Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijai”(4), kas grozīts ar Komisijas 2016. gada 10. februāra Lēmumu C(2016)0855(5), Komisijas 2017. gada 18. aprīļa Lēmumu C(2017)2293(6), 2018. gada 14. marta Lēmumu C(2018)1500(7) un 2018. gada 24. jūlija Lēmumu C(2018)4959(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. aprīļa ceturto gada ziņojumu par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā (COM(2020)0162), kā arī tās iepriekšējos ziņojumus,

–  ņemot vērā septīto rezultātu ziņojumu par ESTF “Madad”(9),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu “ES trasta fonds Centrālāfrikas Republikas atbalstam “Bêkou”: cerīgs sākums par spīti dažām nepilnībām” (Nr. 11/2017), Īpašo ziņojumu “Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā — noderīgs atbalsts, bet vajadzīgi uzlabojumi, lai palielinātu ieguldīto līdzekļu atdevi” (Nr. 27/2018) un Īpašo ziņojumu “Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds Āfrikai: elastīgs, bet trūkst mērķtiecības” (Nr. 32/2018),

–  ņemot vērā Komisijas lēmumus par ES trasta fondu darbības termiņa pagarināšanu līdz 2021. gada decembrim atbilstīgi Finanšu regulas 234. pantam, kā arī Parlamenta nostājas par darbības termiņa pagarināšanas lēmumu projektiem,

–  ņemot vērā 2018. gada 18. aprīļa rezolūciju “ES ārējās finansēšanas instrumentu īstenošana: vidusposma novērtēšana 2017. gadā un turpmākā struktūra pēc 2020. gada”(10),

–  ņemot vērā 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par attīstības sadarbības instrumenta, humānās palīdzības instrumenta un Eiropas Attīstības fonda īstenošanu(11),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. septembra rezolūciju par ES trasta fondu Āfrikai — ietekme uz attīstības un humāno palīdzību(12),

–  ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par jaunu ES un Āfrikas stratēģiju — partnerība ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai,

–  ņemot vērā 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(13), 2017. gada 18. maija rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju(14), 2016. gada 6. oktobra rezolūciju par Sīriju(15), 2016. gada 24. novembra rezolūciju par situāciju Sīrijā(16) un 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2/2016 projektu — 2015. finanšu gada pārpalikuma ieskaitīšana(17),

–  ņemot vērā 2019. gada 13. marta rezolūciju par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Turciju(18), 2018. gada 12. decembra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(19) un 2018. gada 4. jūlija rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2018 projektu, III iedaļa — Komisija: bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā pagarināšana(20),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 5/2020 projektu(21) un tam pievienoto Lēmumu par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2020. gadā, lai turpinātu sniegt humāno palīdzību bēgļiem Turcijā(22),

–  ņemot vērā 2021. gada 19. maija rezolūciju par Komisijas 2019.–2020. gada ziņojumu par Turciju(23),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. un 2020. gadā pieņemtos lēmumus pagarināt ESTF “Madad” līdz 2021. gada 14. decembrim atbilstīgi Finanšu regulas 234. pantam,

–  ņemot vērā apņemšanos risināt Sīrijas krīzi un atbalstīt tās iedzīvotājus, ko ES un tās dalībvalstis pauda konferencēs Londonā un Briselē, kas notika laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada vidusposma novērtējumu un regulāros rezultātu ziņojumus par ESTF “Madad”,

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību(24), 2018. gada 14. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI) 2021.–2027. gadam (COM(2018)0460), kā arī 2018. gada 14. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III) 2021.–2027. gadam (COM(2018)0465),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas un Budžeta komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Budžeta kontroles komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas un Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0255/2021),

A.  tā kā kopš 2014. gada ir izveidoti četri ES trasta fondi, lai reaģētu uz vajadzību pēc elastīgiem un ātri izmantojamiem instrumentiem, lai sniegtu saskaņotu un stabilu atbalstu krīzes situācijās, un tie ir ESTF “Bêkou”, kas izveidots 2014. gada 15. jūlijā ar mērķi sniegt atbalstu visās jomās, lai Centrālāfrikas Republika varētu izkļūt no krīzes, kā arī tās atjaunošanas centieniem; ESTF “Madad” — Eiropas Savienības reģionālais trasta fonds, kas izveidots 2014. gada 15. decembrī reaģēšanai uz krīzi Sīrijā, lai nodrošinātu resursu apvienošanu un pielāgošanu, kā arī reaģēšanu reģionālā līmenī; ESTF Āfrikai — Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā, kas izveidots 2015. gada 12. novembrī; kā arī ESTF Kolumbijai, kas izveidots 2016. gada 12. decembrī, lai atbalstītu miera nolīguma īstenošanu sākotnējā atveseļošanas un stabilizācijas posmā pēc konflikta;

B.  tā kā 2018. gadā, pārskatot Finanšu regulu, tika ieviesti noteikumi, lai zināmā mērā stiprinātu Parlamenta kontroles pilnvaras jaunu ESTF izveidē vai esošo pagarināšanā; tā kā minētie noteikumi joprojām ir pārāk ierobežoti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta pilnvērtīgu demokrātisko kontroli, kā arī pilnīgu Eiropas Parlamenta kā budžeta iestādes uzraudzību, kā to paredz Līgumi;

C.  tā kā Parlaments, atbildot uz aicinājumu pagarināt ES trasta fondu darbības termiņu līdz 2021. gada beigām, 2020. gadā sniedza galvenokārt pozitīvus atzinumus, taču pauda bažas par projektu, it īpaši to, kas saistīti ar robežu un migrācijas pārvaldību, īstenošanas pārredzamības trūkumu, un izvirzīja nosacījumu, ka ESTF Āfrikai gadījumā obligāti bija jāsniedz garantijas par pamattiesību ievērošanu visu finansēto projektu īstenošanā;

D.  tā kā gan ES trasta fondu, gan Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā (FRT) izveidošana pamatojās uz to, ka nepieciešama elastīga, īpaša un ātra reakcija, kas nav iespējama klasiskajā iestāžu sistēmā un ar ierobežotajiem ES budžeta resursiem un elastību; tā kā jaunajam ES ārējā finansējuma satvaram (Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam (NDICI) - Global Europe) būtu jānovērš ierobežojumi, kas ir iemesls trasta fondu izveides nepieciešamībai, nodrošinot iespēju elastīgāk un ātrāk reaģēt uz specifiskām krīzes situācijām; tā kā ārpusbudžeta instrumenti, tādi kā ES trasta fondi, un ārkārtas mehānismi, piemēram, FRT, apdraud demokrātiskas pārskatatbildības, pārredzamības un pareizas finanšu pārvaldības principus, kā arī apdraud Eiropas Parlamenta lomu un ES budžeta integritāti un vienotību; tā kā Parlaments netika iesaistīts apspriedēs par ārpusbudžeta instrumentu izveidi; tā kā ESTF Āfrikai un ESTF “Bêkou” izveidei tika izmantots Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansējums un tāpēc Parlaments nemaz netika iesaistīts šo divu ESTF izveidē; tā kā Parlamenta iespējamā iesaiste aprobežojās ar iebildumu pret īstenošanas lēmumu par ESTF “Madad” un ESTF Kolumbijai dibināšanas līgumiem projektiem;

E.  tā kā, dibinot ESTF, Komisijai ir jāpamato tā pievienotā vērtība, pamanāmība, papildināmība ar citiem ES finansēšanas instrumentiem un atbilstība politikas mērķiem, un tā kā ir ļoti svarīgi nodrošināt finansējuma izlietojuma pastāvīgu uzraudzību un izvērtēšanu, lai nodrošinātu, ka tā ietekme vienmēr atbilst ES tiesībām, pamatvērtībām un mērķiem;

F.  tā kā saskaņā ar Finanšu regulu katru gadu būtu jāveic ES trasta fondu neatkarīga ārējā revīzija un Komisijai ir tiesības apturēt finansēšanas nolīgumu, ja partnervalsts pārkāpj pienākumus attiecībā uz cilvēktiesību, demokrātijas principu vai tiesiskuma ievērošanu, kā arī nopietnos korupcijas gadījumos; tā kā Eiropas Revīzijas palāta savos īpašajos ziņojumos par ES trasta fondiem iesaka Komisijai uzlabot līdzekļu devēju koordinēšanu (ESTF “Bêkou”), likvidēt trūkumus īstenošanā, uzlabot efektivitāti un mērķtiecīgas darbības (ESTF Āfrikai) un nodrošināt lielāku ieguldīto līdzekļu atdevi (FRT);

G.  tā kā saskaņā ar Komisijas aplēsēm pastāv būtiskas humānās un bēgļu vajadzības, kas pārsniedz Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā tvērumu;

H.  tā kā Parlaments, lai gan ir atzinis to pievienoto vērtību, tomēr ir vairākkārt uzsvēris vajadzību uzlabot ES trasta fondu un FRT parlamentāro uzraudzību, kā arī nepieciešamību tikt aktīvāk iesaistītam jaunu ES trasta fondu izveidē un sarunās par tiem, kā arī esošo ES trasta fondu un citu finanšu instrumentu ES ārējās darbības jomā darbības termiņa pagarināšanas procesā; tā kā Parlaments aicināja Komisiju uzlabot komunikāciju par ESTF un norādīja, ka regulāri sniegtai un uz rādītājiem balstītai informācijai par ESTF īstenošanu ir ļoti būtiska nozīme, lai nodrošinātu demokrātisku uzraudzību un Eiropas Parlamenta kontroles funkciju;

I.  tā kā lielāko daļu iemaksu ES trasta fondos patlaban nodrošina ES budžets, bet dalībvalstu iemaksas veido tikai nelielu daļu no to kopējiem budžetiem; tā kā dalībvalstu iemaksas FRT balstās nevis uz brīvprātības principu, bet gan uz nacionālajam kopienākumam atbilstošu iemaksu skalu un tiek tieši iekļautas Savienības budžetā kā ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu; tā kā ESTF gadījumā dalībvalstu iemaksas netiek integrētas Savienības budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 187. panta 6. punktu;

J.  tā kā ES un Turcijas 2016. gada marta paziņojumā un ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumā īpaša uzmanība ir pievērsta tam, lai novērstu jaunus nelegālās migrācijas jūras vai sauszemes maršrutus, likvidētu cilvēku kontrabandas tīklus, kontrolētu Turcijas robežas un nediskriminējošā veidā atbalstīt atgriešanos;

K.  tā kā LESD 208. pantā paredzēts, ka Savienības attīstības sadarbības politikas galvenais mērķis ir samazināt un ilgākā laika posmā izskaust nabadzību; tā kā jaunais Eiropas Konsenss par attīstību joprojām ir doktrināla sistēma attiecībā uz ES attīstības politiku un Eiropas Konsensā par humāno palīdzību vēlreiz tiek apstiprināti humānās palīdzības pamatprincipi; tā kā ES un tās partneriem humānās palīdzības jomā ir jāspēj nodrošināt palīdzību un aizsardzību, ņemot vērā vajadzības un tādu principu ievērošanu kā neitralitāte, objektivitāte, humānisms un humānās palīdzības neatkarība; tā kā līdzekļi no oficiālās attīstības palīdzības (OAP) finansējuma avotiem ir jāpiešķir ekonomiskajai, cilvēkkapitāla un sociālajai attīstībai, jo īpaši, lai nodrošinātu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, vietējās izturētspējas veidošanai, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām, un miera uzturēšanas operācijām attīstības un/vai humānās palīdzības sniegšanai, īpašu uzmanību pievēršot attīstības problēmām, kas apzinātas trasta fonda lēmumā;

L.  tā kā ES trasta fonda Āfrikai dibināšanas līgums skaidri paredz Lībijas robežu pārvaldības projektu iekļaušanu ESTF mandātā un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) regulējuma piemērošanas jomā; tā kā kopš 2017. gada jūlija ar ESTF Āfrikai starpniecību ir piešķirti gandrīz 90 miljoni EUR, lai apmācītu Lībijas krasta apsardzi un nodrošinātu tai aprīkojumu un sniegtu atbalstu, un 49 miljoni EUR ir piešķirti, lai uzlabotu repatriantu aizturēšanas apstākļus; tā kā ESTF dibināšanas līgums skaidri paredz, ka trasta fonds finansē darbības, kas veicina visu migrācijas pārvaldības aspektu uzlabošanu atbilstīgi Vispārējai pieejai migrācijai un mobilitātei, tostarp neatbilstīgas migrācijas ierobežošanu un novēršanu un cīņu pret cilvēku kontrabandu; tā kā tomēr ir saņemtas ziņas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar Lībijas krasta apsardzes darbību;

M.  tā kā 2020. gadā Parlaments uzskatīja, ka, lai pagarinātu ESTF Āfrikai darbības termiņu, visos projektos, kas saņem finansējumu, būtu jāparedz obligātas garantijas attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, īpašu uzmanību pievēršot migrācijas pārvaldībai un arī nodrošinot, ka šīs garantijas tiek noteiktas gadījumā, ja nākotnē būs vajadzīgs pienācīgi pamatots jauns trasta fonds;

N.  tā kā ES Reģionālais trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā (“Madad” trasta fonds) ir mobilizējis EUR 2,3 miljardus, tostarp brīvprātīgas iemaksas no 21 ES dalībvalsts, Turcijas un Apvienotās Karalistes; tā kā tā programmas ir vērstas uz izglītību, iztikas līdzekļiem, veselības aprūpi, aizsardzību un ūdeni, sniedzot labumu bēgļiem, iekšzemē pārvietotām personām un vietējām kopienām un sniedzot atbalstu vairāk nekā 7 miljoniem saņēmēju; tā kā, ieilgstot Sīrijas pilsoņu karam, “Madad” trasta fonda reaģēšana turpināja attīstīties līdz ar humanitāro attīstības saikni, lielāku uzmanību pievēršot sistēmu stiprināšanai, lai atbalstītu uzņēmējvalstu centienus un spējas reaģēt uz šo ieilgušo krīzi, jo īpaši sniedzot sabiedriskos pakalpojumus Irākā, Jordānijā un Libānā;

O.  tā kā saskaņā ar tā novērtējumu projektu uzsākšana “Madad” fondam ir salīdzinoši ātrāka nekā Eiropas kaimiņattiecību instrumenta un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta standarta procedūru ietvaros; tā kā “Madad” trasta fondam arī ir izdevies panākt apjomradītus ietaupījumus, īstenojot liela mēroga projektus, kuru vidējais apjoms ir EUR 20 miljoni un kuru vidējais īstenošanas periods ir aptuveni 30 mēneši;

P.  tā kā Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā atšķiras no citiem ESTF galvenokārt tāpēc, ka tas joprojām ir iekļauts Savienības budžetā,

Q.  tā kā Komisija uzskata, ka Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā ir paredzēts esošo ES finansēšanas instrumentu koordinēšanai, lai tie tiktu konsekventā un apvienotā veidā mobilizēti reaģēšanai uz bēgļu vajadzībām;

I.Vispārīgi apsvērumi

Budžeta aspekti

1.  norāda, ka 2020. gada 31. decembrī visiem ES trasta fondiem solītā kopējā summa bija 7691 miljons EUR, un ES budžeta ieguldījums bija 3170 miljoni EUR, savukārt no šīs summas 3534 miljoni EUR bija Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansējums, bet 988 miljonus EUR nodrošināja dalībvalstis un citu līdzekļu devēju solījumi; norāda arī, ka līdz šim datumam bija noslēgti līgumi par 7141 miljonu EUR un ES trasta fondi bija izmaksājuši 4869 miljonus EUR; tāpat norāda, ka līdz 2020. gada 31. decembrim visu ES trasta fondu saistību apropriāciju izpildes rādītājs bija 98 % (ESTF “Madad” bija uzņēmies saistības vairāk nekā 95 % apmērā, ESTF “Bêkou” — 99 % apmērā, ESTF Āfrikai — 99 % apmērā un ESTF Kolumbijai — 94 % apmērā no pieejamajām saistību apropriācijām), savukārt maksājumu apropriāciju kopējai izpildes rādītājs bija 63 % (ESTF Āfrikai — 62 %, ESTF “Bêkou” — 66 %, ESTF Kolumbijai — 52 % un ESTF “Madad” — 64 %);

2.  atgādina, ka mehānismu Turcijai veido divas maksājumu daļas — katra 3 miljardu EUR apmērā; pauž nožēlu, ka atšķirībā no pirmās maksājumu daļas 2016.–2017. gadā, kad ES budžeta ieguldījums bija 1 miljards EUR, bet dalībvalstu ieguldījums — 2 miljardi EUR, otrās maksājumu daļas 2018.–2018. gadam ieguldījumu attiecība bija pretēja, un tas nelabvēlīgi ietekmēja uzsāktos Savienības projektus;

3.  atgādina — FRT pirmajai maksājumu daļai IPA II ieguldījums bija 52,4 %, humānās palīdzības instrumenta ieguldījums — 46,6 %, ES Stabilitātes un miera veicināšanas instrumenta ieguldījums — 0,7 % un attīstības sadarbības instrumenta ieguldījums — 0,3 %, savukārt otrajai maksājumu daļai IPA II ieguldījums ir 64,5 %, savukārt humānās palīdzības instrumenta ieguldījums — 35,5 %;

4.  norāda, ka līdz 2020. gada beigām 36,6 % no FRT pirmās maksājuma daļas piešķīruma bija izlietoti, īstenojot tiešu pārvaldību, savukārt 63,4 % no piešķīruma — īstenojot netiešu pārvaldību (no šā apjoma vairāk nekā četras piektdaļas finansējuma pārvaldīja starptautiskās organizācijas); norāda arī, ka no otrās maksājuma daļas, īstenojot tiešu pārvaldību, izlietots 32,1 % piešķīruma (pilnībā pārvaldīja Eiropas Komisija), savukārt, īstenojot netiešu pārvaldību, izlietoti 67,9 % piešķīruma (trīs ceturtdaļas finansējuma pārvaldīja starptautiskās organizācijas);

5.  norāda arī, ka starptautiskās organizācijas ir īstenojušas lielāko daļu ES trasta fondu finansējuma (36,8 %), apsteidzot Eiropas Komisiju (35,7 %), dalībvalstu aģentūras (24,2 %) un valsts pārvaldes struktūras (3,4 %);

Parlamenta iesaiste lēmumu pieņemšanas un rezultātu uzraudzības satvarā, kā arī ziņojumā un/vai izvērtēšanā

6.  norāda, ka komiteju priekšsēdētājiem un attiecīgajiem locekļiem ir piešķirts novērotāju statuss trasta fondu stratēģisko valžu sanāksmēs un FRT vadības komitejā; pauž nožēlu, ka šis statuss nav formāli noteikts trasta fondu dibināšanas līgumos; stingri mudina, aicinot uz valdes sanāksmēm, ņemt vērā Parlamenta darba oficiālo kalendāru un visu attiecīgo informāciju un dokumentus, ko plānots izskatīt valdes sanāksmēs, iesniegt savlaicīgi pirms sanāksmēm, lai nodrošinātu deputātu un sekretariāta personāla aktīvu līdzdalību;

7.  pauž nožēlu par Parlamenta ierobežoto lomu lēmumu par Savienības ieguldījumu ES trasta fondos pieņemšanā, to uzraudzībā un kontrolē un atgādina, ka pirms ESTF izveides un/vai to darbības termiņa pagarināšanas pilnībā bija jāizmanto esošie juridiskie, regulatīvie un budžeta risinājumi un ESTF bija jāpaliek galējās iespējas instrumentam; atgādina par agrākajiem pieprasījumiem, uz kuriem nav saņemtas atbildes, un atkārtoti norāda, ka Parlamentam vajadzētu būt pārstāvētam operatīvo komiteju sanāksmēs un tam jābūt iespējai uzraudzīt rīcības komitejas darbības, un aicina Komisiju savlaicīgi sniegt detalizētu informāciju par šajās komitejās pieņemtajiem lēmumiem; uzskata, ka Parlamentam ir pilnībā jāizmanto savas īstenošanas uzraudzības un budžeta kontroles pilnvaras un jānodrošina, lai ES finansēšanas lēmumi un ar tiem saistītie piešķīrumi atbilstu Savienības likumības un pareizas finanšu pārvaldības principiem, tādējādi nodrošinot ES darbībām demokrātisku leģitimitāti un pārskatatbildību;

8.  ņem vērā Komisijas centienus cieši uzraudzīt un vērtēt intervences pasākumus, kā arī iegūt zināšanas par ES trasta fondu un FRT darbībām, izmantojot mērķtiecīgu ziņojumu kopumu; aicina, lai panāktu lielāku pārredzamību, pastiprināt šos centienus, publicējot attiecīgos datus ES trasta fondu un FRT tīmekļa vietnēs, tostarp konkrētu informāciju par finansētajiem projektiem un sasniegtajiem rezultātiem attiecībā pret noteiktajiem mērķiem; uzsver, ka šādu ziņojumu pieejamība, precizitātes pakāpe, tas, lai tie būtu pilnīgi, un to faktuālā atbilstība ir būtisks priekšnoteikums Eiropas Parlamenta kā budžeta iestādes atbalstam, lai pienācīgi novērtētu īstenošanu;

9.  norāda, ka ESTF Āfrikai 2019. un 2020. gada ziņojumos tika darīta pieejama informācija par pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) iesaisti; pauž nožēlu, ka šī informācija nav publiski pieejama apakšlīgumu slēgšanas nepietiekamās pārredzamības dēļ; norāda, ka pēc iespējas šāda informācija būtu jānorāda, atsevišķi sadalot projektu līmenī, ņemot vērā pienācīgi pamatotas konfidencialitātes un drošības prasības;

10.  pauž nožēlu par Komisijas novēlotu paziņojumu par tās ieceri pagarināt ES trasta fondu darbības termiņu un dažu trasta fondu novēlotiem novērtējumiem, kas liedza Parlamentam savlaicīgi izdarīt pilnīgus un precīzus secinājumus attiecībā uz trasta fondu Āfrikai, tādējādi ierobežojot demokrātisku uzraudzību un pārskatatbildību;

11.  atgādina, ka Parlaments uzstāja, lai ES trasta fondu darbības termiņu pagarināšanai līdz 2021. gada decembrim, kam Parlaments piekrita, būtu tikai tehnisks raksturs, lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno DFS un efektīvu līgumu slēgšanas procesu, kā arī piešķirtā finansējuma izlietojumu; uzsver Komisijas sniegtos apliecinājumus, ka prasītais termiņa pagarinājums bija nepieciešams, lai nodrošinātu tiesiskā pamata turpināmību 2014.–2020. gada DFS uzņemto saistību maksājumiem un ka jaunas NDICI vai IPA III saistības ES trasta fondiem netiks paredzētas;

12.  uzsver, ka Komisijai savos ziņojumos būtu jāparāda papildināmība, kas piemīt dažādiem finanšu instrumentiem, kuri paredzēti jomām, uz kurām attiecas ES trasta fondi un FRT, tostarp papildināmība ar ārējo investīciju plānu, kā arī jāparāda radītā pievienotā vērtība;

II.Visu ES trasta fondu un FRT novērtējums

Trasta fonds “Bêkou”

13.  uzskata, ka trasta fonds “Bêkou” ir daļēji devis ieguldījumu kā viens no instrumentiem, lai risinātu situāciju Centrālāfrikas Republikā (CĀR), kā arī veidotu saikni starp attīstības un humanitārajām vajadzībām Centrālāfrikas Republikā;

14.  atsaucas uz Eiropas Parlamenta Attīstības komitejas delegācijas Centrālāfrikas Republikā 2018. gada februārī secinājumiem, kuros norādīts, ka trasta fonds “Bêkou” ir pamanāms un valstī tiek vērtēts atzinīgi, un projekti — vismaz vietējā līmenī un mazākā apmērā — atbilstīgi risina dažādās vajadzības no rehabilitācijas un iztikas līdzekļu nodrošināšanas līdz ilgāka termiņa attīstībai;

15.  uzsver Eiropas Revīzijas palātas 2017. gada īpašajā ziņojumā publicētos secinājumus, ka trasta fonda “Bêkou” sasniegumi kopumā ir bijuši pozitīvi un ka tas ir piesaistījis citu līdzekļu devēju — lai gan tikai dažu — atbalstu, ka lielākajai daļai projektu ir sasniegti plānotie rezultāti un tie ir nodrošinājuši labāku ES pamanāmību; tomēr norāda, ka ziņojumā tika ieteikts labāk noteikt intervences jomu, uzlabot līdzekļu devēju koordinēšanu un projektu atlases procedūras un uzlabot uzraudzību un darbības rezultātu novērtēšanu, kā arī optimizēt izmaksas un uzlabot īstenošanas organizāciju atlases pārredzamību; norāda, ka rīcības komitejas darbā dalībvalstis pārstāv dalībvalstu attīstības aģentūras, kuras ir arī izraudzītas par projektu īstenotājām, un pauž bažas, ka tas varētu radīt interešu konfliktu rīcības komitejas projektu atlases procedūrā;

16.  norāda, ka, ņemot vērā humanitāro krīzi, nabadzību un jaunās drošības problēmas CĀR, turpmākam ES atbalstam būs vajadzīgas mērķtiecīgas programmas un attiecīgā gadījumā elastīgs ES finansējums saskaņā ar NDICI, lai uzlabotu humāno palīdzību, veicinātu mieru un drošību, demokratizāciju un demokrātisko iestāžu stiprināšanu, kā arī cilvēktiesību ievērošanu CĀR;

17.  uzskata, ka, neskatoties uz ES un citu līdzekļu devēju intervenci, situācija valstī joprojām ir nestabila, jo rodas jauni konflikti un būtiski trūkst pārtikas;

Trasta fonds “Madad”

18.  uzskata, ka ESTF “Madad” ir parādījis savu pievienoto vērtību, reaģējot uz krīzi, kā arī attiecībā uz ES, nodrošinot labāku ārējo pamanāmību un ietekmi, labāku kontroli, koordinēšanu un finansējuma piesaisti no dažādiem avotiem salīdzinājumā ar valsts līmeni vai citiem starptautiskiem kanāliem; norāda, ka tā finansējuma izlietojums bija atbilstīgs tiesiskajam pamatam vai izmantotajiem Savienības instrumentiem vai to mērķiem; tādēļ atgādina, ka projektiem, kas finansēti no trasta fonda “Madad”, ir jāveicina un jāaizsargā cilvēka cieņa, cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī jāveicina sociālā un ekonomiskā iekļautība, it īpaši minoritāšu un neaizsargātu grupu iekļautība; pauž nožēlu par to, ka konflikts Sīrijā turpinās, un uzsver, ka, lai risinātu to Sīrijas bēgļu vajadzības, kuri paredzamā nākotnē nevar atgriezties savā piederības valstī, kā arī uzņēmēju kopienu vajadzības saistībā ar ilgāka termiņa integrāciju un nodarbinātību, joprojām ir vajadzīga ES un starptautiskās sabiedrības ilgtermiņa palīdzība, kā arī sadarbībā ar uzņēmējām kopienām ir jāstiprina to spējas ilgāka termiņa integrācijas un nodarbinātības jomā; norāda, ka konflikta skartajās teritorijās Sīrijā nav iespējams veikt ilgtermiņa atjaunošanas pasākumus;

19.  norāda, ka 2018. gada oktobra stratēģiskajā vidusposma novērtējumā bija secināts, ka ESTF “Madad” ir bijis “vērienīgs un izmaksu ziņā efektīvs”, ka ar salīdzinoši zemāk izmaksām ir aptverts liels skaits atbalsta saņēmēju un ka tas ir “devis iespēju ES rīkoties elastīgi”;

20.  atzinīgi vērtē trasta fonda ātro un elastīgo reakciju, atbalstot partnervalstis un kopienas koronavīrusa uzliesmojuma laikā, izrādot aktīvu iesaisti darbību pielāgošanā un pārorientēšanā ne tikai veselības, bet arī citās jomās, piemēram, iztikas, aizsardzības, izglītības vai sociālās kohēzijas jomā Libānā, Irākā, Turcijā un Jordānijā;

21.  uzsver, cik būtiska nozīme ir pastāvīgam atbalstam, kas tiek sniegts bēgļiem, iekšēji pārvietotām personām un neaizsargātām uzņēmējām kopienām, tostarp plašākā reģionā, kur turpinās ieildzis konflikts, nodrošinot ilgāka termiņa, paredzamu, pilnībā pārredzamu un ātri pieejamu finansējumu no instrumentiem, kas izveidoti 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmai (DFS) un dalībvalstu potenciālo ieguldījumu ārējo piešķirto ieņēmumu veidā, ņemot vērā visus finanšu instrumentus, kas paredzēti saskaņā ar Finanšu regulu;

22.  atgādina par palestīniešu bēgļu kopienu neaizsargātību Sīrijā un reģionā un aicina nodrošināt pastāvīgu atbalstu un viņu iekļaušanu ES humānās palīdzības plānos un risinājumos, kas saistīti ar Sīrijas krīzi;

Āfrika

23.  norāda, ka trasta fonds Āfrikai tika izveidots kā ārkārtas trasta fonds, lai palīdzētu risināt krīzi trīs Āfrikas reģionos ar mērķi panākt ilgtermiņa stabilitāti un sasniegt attīstības mērķus; uzskata, ka ESTF Āfrikai ir ātri izmantojams un elastīgs instruments, kas palīdz risināt kopīgas globālas problēmas, piemēram, migrāciju un piespiedu pārvietošanu, klimata pārmaiņu ietekmi un ekonomikas krīzes; uzsver, ka līdz šim nepieredzētā situācija, ko izraisīja pašreizējā Covid-19 pandēmija, prasīja visu nepieciešamo elastību un ātrumu; tomēr uzsver, ka, sniedzot elastību, vienmēr jānodrošina pilnīga pārredzamība un pārskatatbildība; uzskata, ka varētu būt iespējami uzlabojumi ar mērķtiecīgāku rīcību, lai virzītu darbības trīs jomās un atbalstītu rezultātu izvērtēšanu un ziņošanu par tiem;

24.  pieņem zināšanai, ka 78 projekti veicināja lielākas ekonomiskās un nodarbinātības iespējas, tika īstenoti 97 projekti noturības stiprināšanai, 75 projekti bija veltīti migrācijas pārvaldībai un 75 projekti palīdzēja uzlabot pārvaldību un konfliktu novēršanu; ar bažām norāda, ka īpašu apstākļu dēļ dažos projektos ES reaģēšanas centrā ir nokļuvusi migrācijas pārvaldība; tomēr Ar bažām norāda, ka īpašu apstākļu dēļ migrācijas pārvaldība dažos projektos ir kļuvusi par ES uzmanības centrā;

25.  atzinīgi vērtē to, ka ESTF Āfrikai ir dažos gadījumos veicinājusi trīskārtīgu — humanitāro, attīstības un miera veicināšanas pasākumu — saiknes pieeju, kas nebija iespējama, izmantojot iepriekšējās DFS ES finanšu instrumentus; atgādina, ka ES trasta fondu finansējums jāizlieto un jāvērtē, pamatojoties uz oficiālās attīstības palīdzības kritērijiem, un ka visas izmaksas, kuras šai prasībai neatbilst, jāfinansē no citiem avotiem, ko trasta fonds apvieno, un nosoda jebkādu OAP līdzekļu izmantošanu, kas ir pretrunā attīstības mērķiem; atgādina par būtisku principu, ka humānai palīdzībai jābūt neatkarīgai;

26.  pauž nožēlu par to, ka 37 % no ESTF Āfrikai līdzekļiem ir piešķirti pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot un samazināt migrāciju, savukārt mazāk nekā 9 % ir piešķirti tam, lai risinātu jautājumu par migrācijas un piespiedu pārvietošanas virzītājspēkiem; norāda, ka mazāk nekā 1,5 % no ESTF Āfrikai līdzekļiem tika piešķirti likumīgiem migrācijas kanāliem; atzīst, ka robežu drošība ir ļoti būtiska Āfrikas partnervalstu stabilitātei un ka ES ir jāatbalsta partnervalstis cīņā pret neatbilstīgas migrācijas plūsmu, cilvēku kontrabandas un cilvēku tirdzniecības pamatcēloņiem;

27.  norāda uz ziņojumiem par nemitīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Lībijā saistībā ar Lībijas krasta apsardzes darbībām; uzsver, ka daudzi krasta apsardzes izglābtie vai pārtvertie cilvēki tiek atgriezti patvaļīgai aizturēšanai briesmīgos apstākļos Lībijā; uzsver, ka bēgļu atgriešana valstīs, kurās viņi nav drošībā, pārkāpj 1951. gada Konvenciju par bēgļa statusu; norāda, ka saistībā ar Ārkārtas tranzīta mehānismu pastāv bažas par cilvēktiesību ievērošanu projektu īstenošanā; norāda, ka Lībijā nav ievērots neizraidīšanas princips; tomēr atgādina, ka jebkādā iejaukšanās gadījumā būtu jānodrošina cilvēku dzīvību, cieņas un cilvēktiesību pilnīga aizsardzība; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis, apspriežoties ar PSO, pārskatīt un veikt īpašu riska novērtējumu par sadarbību ar kompetentajām iestādēm jūras un robežu uzraudzības un pārvaldības jomā, ko finansē no ESTF Āfrikai, lai nodrošinātu objektīvu cilvēktiesību ievērošanas novērtējumu;

28.  uzsver, cik būtiska nozīme ir sadarbībai un dialogam ar vietējiem partneriem; uzteic veiktās apspriešanās un izpēti, lai noteiktu prioritārās vajadzības; stingri aicina Komisiju pienācīgi iesaistīt vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas projektos, ko atbalsta ESTF Āfrikai;

29.  norāda, ka viens no ESTF Āfrikai galvenajiem mērķiem, kas noteikts tā dibināšanas līgumā, ir risināt migrācijas galvenos cēloņus, it īpaši veicinot noturību, ekonomikas attīstību un vienlīdzīgas iespējas, kā arī drošību un attīstību un novēršot cilvēktiesību pārkāpumus; aicina likt lielāku uzsvaru uz ilgtermiņa attīstības mērķiem, tādiem kā nodarbinātība, izglītība, pārtikas nodrošinājums un vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošana;

30.  norāda, ka Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 32/2018 ir norādīti dažādi trūkumi, tostarp ES publiskā iepirkuma tiesību aktu nepiemērošana un nepārredzama pārvaldība, ieteikta uzlabota projektu atlases procedūra, lielāks īstenošanas ātrums un sistemātiskāks darbības rezultātu uzraudzības process, aptverot visu projektu klāstu, un norādīts, ka fonda plašā darbības jomas dēļ tas bieži vien nav efektīvs, jo nav pietiekami izteiktas vajadzības un līdzekļi, ar kuru palīdzību varētu sasniegt izmērāmu ietekmi; aicina nodrošināt vienkāršošanu un labāku komunikāciju attiecībā uz pieteikumiem dalībai iepirkuma procedūrās, lai veicinātu mazāku un vietējo NVO piekļuvi ES finansējumam;

31.  norāda, ka ESTF Āfrikai nodrošināja devumu noturības stiprināšanā un humanitāro un attīstības pasākumu saiknes pieejas īstenošanā nestabilā situācijā; norāda arī, ka tas veicināja sadarbību dažādu ieinteresēto personu starpā un nodrošināja trešo valstu līdzekļu devēju ieguldījumu, kam pēc Brexit ir īpaši būtiska nozīme, kā arī trasta fonds veicināja jautājuma par migrāciju un piespiedu pārvietošanu, kā arī ES reakcijas uz to pamanāmību; vienlaikus pauž nožēlu, ka šā fonda īstenošanas uzraudzība nav bijusi atbilstīga, un prasa projektu loģiskajā ietvarā iekļaut konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, reālistiskus un savlaicīgus (SMART) mērķus, kā arī noteikt izmērāmus mērķus attiecībā uz projektu izvērtēšanu;

32.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu atcelt saistības par līdzekļiem no ESTF Āfrikai, kas sākotnēji bija piešķirti Eritrejai, it īpaši iepirkumam ceļu atjaunošanas projektiem, kuros tika izmantots piespiedu darbs;

Kolumbija

33.  uzskata, ka Trasta fonds Kolumbijai ir pierādījis savu vērtību un pašreizējā situācijā ir būtisks instruments, lai atbalstītu miera nolīguma īstenošanu starp Kolumbijas valdību un Kolumbijas Revolucionāriem bruņotiem spēkiem (FARC); norāda, ka ESTF Kolumbijai pagarināšana ir vēlreiz apliecinājusi ES apņemšanos un nodrošinājusi tik vajadzīgo atbalstu miera procesam Kolumbijā; atgādina, ka ESTF Kolumbijai ir izveidots atbilstīgi attīstības sadarbības instrumentam un tā darbība jāpielāgo Eiropas Savienības attīstības politikas galvenajam mērķim: „Savienības politikai attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā — tās izskaušana” un “politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā.”;

34.  uzsver, ka fondam ir būtiska nozīme arī, atbalstot Kolumbiju visaptverošas lauku attīstības un ekonomikas izaugsmes jomā; tomēr aicina Kolumbijas miera procesu arī turpmāk noteikt prioritāti pilnībā pārredzamās ilgtermiņa un vidējā termiņa finansēšanas programmās un uzraudzībā un šo programmu īstenošanā nodrošināt atbilstīgu demokrātisku kontroli un Eiropas Parlamenta iesaisti, kā arī rīkot atbilstīgas, pārredzamas un iekļaujošas apspriešanās ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar vietējo pilsonisko sabiedrību;

35.  pauž atzinību Kolumbijai par to, ka, neskatoties uz valsts problēmām miera nolīguma īstenošanā, tā īsteno centienus, lai sniegtu atbalstu vairāk nekā 1,7 miljoniem migrantu no Venecuēlas, kuri devušies bēgļu gaitās uz Kolumbiju, it īpaši uz 10 gadiem piešķirot viņiem pagaidu aizsardzības statusu;

36.  atzinīgi vērtē Čīles Republikas iesaisti trasta fondā, kļūstot par līdzekļu devēju; norāda, ka reģionālo partneru līdzdalībai ir augsta pievienotā vērtība un ka tā veicinājusi gan ES iesaistes un sadarbības vietējo atzīšanu, gan arī leģitimāciju;

Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā

37.  norāda, ka Turcijā ir vislielākais bēgļu skaits pasaulē — ar gandrīz 4 miljoniem reģistrētu bēgļu no Sīrijas, Irākas un Afganistānas; atgādina par FRT būtisko lomu, uzņemot bēgļus no Sīrijas; aicina veikt rūpīgu ES un Turcijas paziņojuma ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu un uzsver, ka ir svarīgi, lai abas puses tā īstenošanā nodrošinātu pamattiesību ievērošanu; uzskata, ka ES būtu jāturpina sniegt vajadzīgo atbalstu Sīrijas un citiem bēgļiem un bēgļus uzņemošajām kopienām Turcijā, nodrošinot, ka Turcijas valdība nav tieši iesaistīta finansējuma pārvaldībā un piešķiršanā, kas galvenokārt būtu jādod tiešā veidā bēgļiem un bēgļus uzņemošajām kopienām un kas būtu jāpārvalda organizācijām, kuras garantē pārskatatbildību un pārredzamību;

38.  uzskata, ka ES FRT ir pierādījis savu nozīmi kā inovatīvs līdzekļu apvienošanas instruments un būtisks koordinēšanas mehānisms, lai palīdzētu Turcijai ātri reaģēt uz tūlītējām bēgļu un viņu uzņēmēju kopienu humānās palīdzības un attīstības vajadzībām, un uzsver, ka ir jānodrošina šo darbību ilgtspēja; tādēļ norāda, ka, lai sasniegtu gaidītos rezultātus, lielākā daļa projektu bija jāpagarina; pauž atbalstu Turcijas pilsoniskajai sabiedrībai un atgādina par starptautisko organizāciju atzinīgi vērtējamajiem centieniem šo projektu īstenošanā; uzsver pievienoto vērtību, ko rada vietējo organizāciju, ekspertu un NVO, kā arī organizāciju, ekspertu un NVO no visām dalībvalstīm iesaistīšana FRT īstenošanā;

39.  atzinīgi vērtē Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā pirmās daļas panākumus, jo īpaši Ārkārtas sociālās drošības tīklu (ESSN), kas ir lielākais humānās palīdzības projekts, kuru pārvalda Komisija; atzinīgi vērtē otrās daļas progresu, kas veicina pakāpenisku pāreju no humānās palīdzības uz attīstības palīdzību;

40.  atzīst FRT nozīmi atbalsta sniegšanā aptuveni 1,8 miljoniem bēgļu, nodrošinot viņu pamatvajadzības, sniedzot 668 900 bēgļu bērniem atbalstu izglītības jomā un nodrošinot miljoniem bēgļu veselības aprūpes un aizsardzības pakalpojumus; tomēr uzsver, ka Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 27/2018 tika norādīts uz neatbilstību veselības un izglītības jomas darbību finansēšanā, ar vienlaikus izmantotām dažādām pārvaldības struktūrām līdzīgu projektu finansēšanai; turklāt ziņojums uzsvēra, ka būtu bijis iespējams panākt lielāku pievienoto vērtību ar finansiāla atbalsta projektiem, un aicināja Komisiju uzlabot pašvaldību infrastruktūras un sociālekonomiskā atbalsta plānošanu, nodrošināt darbības vidi NVO un uzlabot ziņošanu par Mehānismu; jo īpaši norāda uz Covid-19 ietekmi uz bēgļiem un uzsver, ka tika FRT izveidots, neskatoties uz pastāvošajām nopietnajām bažām par bēgļu cilvēktiesību situāciju Turcijā starptautisko patvēruma tiesību ziņā; atgādina, ka 2020. gadā Komisija pieprasīja mobilizēt vēl 481,6 miljonus EUR no ES budžeta neparedzēto izdevumu rezerves, tādējādi pārsniedzot FRT sākotnēji paredzēto piešķīrumu, lai finansētu darbības saskaņā ar Ārkārtas sociālās drošības tīkla programmu un nosacītu maksājumu shēmu izglītībai;

41.  atkārtoti pauž dziļu nožēlu, ka Parlaments netika formāli iesaistīts apspriedēs un ka tam nelūdza dot piekrišanu šā mehānisma izveidei vai pagarināšanai, un ka Parlaments tika iesaistīts tikai kā viena no budžeta iestādēm, tādējādi apdraudot FRT pārskatatbildību; uzsver, ka šāda situācija nedrīkst atkārtoties;

42.  uzsver, ka Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 27/2018(25) raisa šaubas par fonda finansēto humānās palīdzības projektu efektivitāti, jo to īstenošanā netika konsekventi un visaptveroši izvērtēta budžetā iekļauto izmaksu pamatotība; norāda, ka ziņojumā arī paustas bažas par to, ka revīzijas laikā nebija iespējams pārbaudīt visus humānās palīdzības projektus; šajā saistībā uzsver, ka Turcijas iestāžu atteikums nodrošināt piekļuvi datiem par atbalsta saņēmējiem divu finansiālā atbalsta projektu īstenošanā var radīt šaubas par pareizu finanšu pārvaldību fonda īstenošanā, it īpaši ņemot vērā straujo situācijas pasliktināšanos tiesiskuma un pamattiesību jomā Turcijā; atgādina, ka ir jānodrošina Turcijas valdības un vietējo pašvaldību izlietotā finansējuma kontrole; norāda, ka finansējums jāizmanto tikai, lai nodrošinātu visas bēgļu fiziskās un psiholoģiskās vajadzības, tostarp lai nodrošinātu mājokļus, pārtiku un izglītību un nodrošinātu pienācīgu dzīves līmeni; aicina Komisiju uzlabot uzraudzību un iegūt datus par visu FRT programmu un projektu atbalsta saņēmējiem; uzsver — lai panākt pilnīgu pārskatatbildību un nepieļautu dubultu finansēšanu, Komisijai finansējums būtu jādara pieejams, pamatojoties uz vietējo īstenošanas partneru sasniegtajiem mērķiem, un pēc tam, kad saskaņā ar Finanšu regulas noteikumiem veikts īstenošanas novērtējums; aicina Komisiju nodrošināt, lai FRT mērķi un īstenošana ir saskaņā ar ES vispārējiem principiem, politikas virzieniem un mērķiem, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām, un pauž bažas par šo principu vājināšanos Turcijā;

43.  uzsver, ka ir svarīgi pāriet no humānās palīdzības uz attīstības sadarbību, un aicina Komisiju izstrādāt un īstenot pārejas stratēģiju, kuras mērķis būtu palīdzēt radīt iztikas iespējas bēgļiem, lai uzlabotu viņu pašpaļāvību un sociālo iekļaušanu uzņēmējkopienās; atgādina par ES ilgtermiņa mērķi panākt, lai ES finansētās darbības pakāpeniski pārņemtu Turcijas iestādes, pilnībā ievērojot demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības; aicina visas puses, kas iesaistītas gaidāmajā daudzpusējā konferencē par Vidusjūras austrumdaļu, visaptveroši pievērsties šim jautājumam, kā arī humanitārajiem un attīstības jautājumiem;

44.  atkārtoti prasa Turcijai ievērot neizraidīšanas principu, jo īpaši uz Sīrijas robežas, nodrošinot, ka tiek pilnībā ievērotas 1951. gada Bēgļu konvencijā garantētās bēgļu cilvēktiesības un viņu statuss, un ka tā neizmanto migrācijas plūsmas un neizmanto tās kā šantāžas avotu pret ES politiskiem mērķiem; sagaida, ka Turcija pilnībā un bez diskriminācijas īstenos ES un Turcijas 2016. gada marta paziņojumu un ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu; mudina Komisiju nodrošināt ES un Turcijas paziņojuma īstenošanas ciešu uzraudzību, tostarp saistībā ar patvēruma meklētāju un migrantu, kas saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu atgriezti Turcijā cilvēktiesību situāciju, un ziņot Parlamentam par to; aicina Turcijas iestādes nodrošināt UNHCR pilnīgu piekļuvi atgriešanas centriem pie Turcijas un Sīrijas robežas, lai būtu iespējams uzraudzīt neizraidīšanas principa ievērošanu; uzsver, ka, sniedzot finansiālo atbalstu Turcijai bēgļu plūsmu pārvaldībā, ir jāievēro pilnīga budžeta pārredzamība, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju neierobežota iesaiste; aicina Komisiju pārliecināt Turcijas iestādes par vajadzību uzlabot starptautisko NVO darba vidi; aicina Komisiju balstīties uz savu pieredzi saistībā ar īpašu trešo pušu pārbaudes sistēmu, lai uzlabotu finansējuma izlietojuma uzraudzību;

45.  aicina Turciju izvairīties no bēgļu turēšanas aizturēšanas centros, cenšoties panākt, lai viņi parakstītu brīvprātīgas atgriešanās veidlapas, un nodrošināt viņiem piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem neatkarīgi no viņu reģistrācijas vietas valstī;

46.  norāda, ka FRT atbalsta tikai reģistrētus bēgļus; pauž bažas par to, ka daudzi bēgļi ir palikuši bez palīdzības, jo vairākās provincēs un pilsētās reģistrācija ir apgrūtināta;

47.  atzinīgi vērtē Padomes aicinājumu Komisijai iesniegt priekšlikumu Padomei par Sīrijas bēgļu Turcijā, kā arī Jordānijā, Libānā un citās reģiona valstīs turpmāko finansēšanu;

III.Nākotnes perspektīva un ieteikumi

48.  uzsver nepieciešamību labāk apmierināt finansējuma vajadzības ieilgušas krīzes situācijās un saistībā ar humānās palīdzības koordinēšanu un pāreju uz atjaunošanu un attīstību elastīgā un savstarpēji saistītā veidā tādā veidā, kas ir atbilstīgs starptautiskās attīstības politikas mērķiem, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Savienības attīstības politikas principiem, piemēram, nabadzības izskaušanas atbalstīšanai un nevienlīdzības mazināšanai, un humānās palīdzības gadījumā pilnībā ievērojot humānās palīdzības principus — cilvēcību, neitralitāti, objektivitāti un neatkarību, pilnībā aizsargājot cilvēku dzīvības, cieņu un cilvēktiesības; uzstāj, ka ES palīdzībai jābūt efektīvai un lietderīgai, lai tai būtu reāla ietekme uz vietas;

49.  uzsver, ka jāņem vērā gūtā pieredze saistībā ar trasta fondu un FRT izveidi, pārvaldi un īstenošanu, lai to izmantotu jaunās paaudzes ārējo finanšu instrumentu izveidē, kā arī lai uzlabotu ES ārējās palīdzības un parlamentārās kontroles sinerģiju un saskaņotību; mudina Komisiju nākt klajā ar visaptverošu galīgo pārskatu par ESTF īstenošanu, izvērtējot tā atbilstību ES attīstības, cilvēktiesību un humanitārajiem mērķiem; turklāt uzstāj, ka gadījumā, ja nākotnē radīsies vajadzība pēc jebkāda jauna ESTF vai ad hoc instrumenta, iemaksu mehānisms no Savienības budžeta ir skaidri jādefinē un jāapspriež jau no paša sākuma, pilnībā iesaistot Parlamentu; tāpat arī uzskata, ka būtu vēl vairāk jāpalielina ES ārējās palīdzības ietekme un pamanāmība, uzsverot ES un tās dalībvalstu kā globālās attīstības finansējuma lielāko līdzekļu devēju nozīmi;

50.  aicina Komisiju nodrošināt, ka neatkarīgas ES struktūras un eksperti veic pārredzamu ietekmes novērtējumu par ES finansēto projektu ietekmi uz migrantu un bēgļu cilvēktiesībām, kā arī uz attiecīgo valstu plašāku sabiedrību; aicina izveidot efektīvu un neatkarīgu uzraudzības mehānismu, lai pilnvērtīgi uzraudzītu un izvērtētu šā finansējuma izlietojumu un rīcības protokolus pamattiesību pārkāpumu gadījumā; uzskata, ka ir nepieciešams pilnībā iesaistīt reģionālās un vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus to plānošanā un īstenošanā; aicina Komisiju un dalībvalstis attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem un to īstenošanu izveidot skaidru un pilnīgu pārskatu par līdzekļiem, ko izmanto, lai finansētu sadarbību ar trešām valstīm migrācijas pārvaldības jomā; uzsver, ka ir svarīgi apmainīties ar revīzijas datiem ar ES finansiālās uzraudzības iestādēm, tostarp ERP, OLAF un EPPO;

51.  norāda, ka jārisina problēmas saistībā ar iekšējo migrāciju Āfrikā, kas veido gandrīz 90 % no migrācijas plūsmām Āfrikā, īstenojot ciešu sadarbību ar Āfrikas Savienību un atbilstīgi Āfrikas migrācijas politikai un rīcības plānam 2018.–2030. gadam; tomēr uzstāj, ka ilgtermiņā ir vajadzīga pieeja, kas ļautu izvairīties no atkarības no ārējas iejaukšanās; šajā sakarībā uzstāj uz iespēju nodrošināšanu ar izglītības palīdzību un kvalitatīvas izglītības nozīmi, lai radītu spēcīgāku atbalstu sadarbībai attīstības jomā;

52.  norāda, ka dzimumu līdztiesība un sociālā iekļautība ir vieni no galvenajiem NDICI finansējuma izlietojuma mērķiem; atkārtoti norāda uz ES apņemšanos panākt sieviešu un meiteņu iespēju palielināšanu un aicina Komisiju dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī noturības veidošanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām integrēt trasta fondu un FRT plānošanā un īstenošanā; iesaka ES trasta fondu un Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā projektu īstenošanā regulāri veikt dzimumsensitīvu analīzi un izskatīt sieviešu iesaisti atbalstīto projektu izstrādē;

53.  aicina Komisiju pārtraukt vai pārskatīt sadarbību ar trešām valstīm, kuras neievēro cilvēktiesības pilnībā, tostarp apturēt konkrētu finansējumu un projektus, kas apdraud cilvēktiesību īstenošanu;

54.  neraugoties uz to, ka Finanšu regula paredz iespēju izveidot trasta fondus ārējām darbībām, atkārtoti pauž Parlamenta neatlaidīgo prasību, ka ārējā palīdzība būtu pilnībā jāfinansē no Savienības budžeta un būtu jāīsteno konsekventi, ievērojot saskaņotu noteikumu kopumu, pamatojoties uz tiesību aktos paredzētiem instrumentiem un pilnībā ievērojot Parlamenta leģislatīvās, budžeta un kontroles prerogatīvas, kā arī ES budžeta vienotības, pārskatatbildības, pārredzamības, efektivitātes un pareizas budžeta pārvaldības principus; uzsver, ka ārkārtas instrumentu pieņemšana sarežģī finanšu pārvaldību un rada finansiālu spiedienu uz esošajiem ārpolitikas instrumentiem, tādējādi, iespējams, ietekmējot to efektivitāti; uzskata, ka ES trasta fondi būtu jāizmanto tikai, lai reaģētu uz pēkšņu būtisku krīzi un situācijās, kad ir jākoordinē vairāku līdzekļu devēju reakcija un kad ārpolitikas mērķi nevar pilnībā sasniegt ar esošajiem ārējās finansēšanas instrumentiem, un ar nosacījumu, ka tie atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam un ka Savienības trasta fonds nedublē citus esošos finansēšanas kanālus vai līdzīgus instrumentus, nesniedzot nekādu papildvērtību, un ka trasta fonda mērķi ir saskaņoti ar tā Savienības instrumenta vai budžeta posteņa mērķiem, no kura tas tiek finansēts; aicina Komisiju nodrošināt efektīvāku komunikāciju uz vietas, uzsverot ES kā starptautiskās attīstības palīdzības finansējuma lielākās devējas nozīmi;

55.  norāda, ka EAF, Savienības budžeta un citu līdzekļu devēju resursu apvienošanai trasta fondos nevajadzētu ietekmēt esošo ES rīcībpolitiku un programmu spēju īstenot to sākotnējos mērķus, piemēram, izskaust nabadzību un veicināt pamattiesības;

56.  atgādina, ka ES trasta fondi un FRT būtu jāuzskata par īpašiem vai saistībā ar ārkārtas situāciju izveidotiem instrumentiem, kuru pievienotā vērtība un ietekme uz vietas būtu labi jāpamato un jāuzrauga; sagaida, ka Komisija pilnībā izmantos iespējas, ko sniedz uz programmām balstīta pieeja atbilstīgi NDICI ģeogrāfiskajam pīlāram un IPA III — ko vairs nedrīkst izmantot, lai finansētu pirmspievienošanās palīdzību Turcijai, izņemot atbalstu Turcijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izmantojot finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai,  —, papildinot tās ar globālām tematiskajām programmām, ātras reaģēšanas finansējumu un lielu neplānotu rezervi saskaņā ar NDICI;

57.  atgādina, ka ir sagaidāms, ka rezerve jaunām problēmām un prioritātēm saskaņā ar NDICI papildinās ģeogrāfisko un tematisko programmu finansējumu un ātras reaģēšanas darbības; uzsver, ka Komisija ir apņēmusies apspriest šā finansējuma izmantošanu ģeopolitiskā dialoga ar Parlamentu ietvaros un sniegt sīki izstrādātu informāciju pirms tā mobilizēšanas, vienlaikus pilnībā ņemot vērā Parlamenta piezīmes par paredzētā finansējuma veidu, mērķiem un apmēru;

58.  atzinīgi vērtē jauno ES ārējās finansēšanas instrumentu — NDICI, jo tas paredz palielināt iespējas izmantot ES budžetu, lai reaģētu uz jaunām ārkārtas situācijām; pauž pārliecību, ka NDICI ļaus efektīvāk piešķirt resursus, kā arī nodrošināt pietiekamu elastību un reaģētspēju, vienlaikus mācoties no līdzšinējās pieredzes un NDICI veiktiem esošo trasta fondu novērtējumiem;

59.  uzsver, ka pašreizējā ES iestāžu sistēmā būtu pilnībā jāizmanto NDICI potenciāls un nepieciešamības gadījumā būtu jāuzlabo tā darbība, taču ārkārtas finanšu instrumenti būtu jāizmanto tikai neparedzētos ārkārtas gadījumos, tādējādi nodrošinot Savienības budžeta vienotību un demokrātisku pārskatatbildību; šajā saistībā uzsver, ka parastais lēmumu pieņemšanas un pārvaldības satvars nodrošina ES ārējās darbības lielāku leģitimitāti gan ES, gan arī saņēmējās valstīs;

60.  pieprasa, lai jebkāda pašreizējā Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā pēcteča finansēšana netiktu veikta uz nesen pieņemto finansēšanas instrumentu, jo īpaši IPA III un NDICI, tostarp tā jauno problēmu un prioritāšu rezerves, rēķina, jo FRT pēctecis nav reakcija uz patiešām jaunu izaicinājumu vai krīzi; stingri atbalsta jebkuras šādas iniciatīvas finansēšanu, izmantojot jaunas apropriācijas, ko vajadzības gadījumā palielina ar dalībvalstu iemaksām; atkārtoti norāda, ka Parlaments jau no paša sākuma ir pilnībā jāiesaista diskusijās par Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā pēcteci, tostarp tā finansēšanas un pārvaldības struktūrām, kurām jāatspoguļo finansējuma izcelsme un budžeta lēmējinstitūcijas loma;

61.  ja tiktu palielinātas vajadzības 2021.–2027. gada DFS, iesaka kā pirmo un galveno risinājumu apsvērt likumdevēju pieņemto instrumentu izmantošanu, proti, palielinot NDICI finansējumu, pārskatot DFS un NDICI noteikumus vai kā otro risinājumu apsver attiecīgo NDICI budžeta pozīciju stiprināšanu ar iemaksām ārējo piešķirto ieņēmumu veidā ar nosacījumu, ka Parlaments tiek pilnvērtīgi iesaistīts lēmumu pieņemšanas procesā un tam tiek nodrošinātas pienācīgas uzraudzības pilnvaras; šajā saistībā sagaida, ka gaidāmā Finanšu regulas pārskatīšana nodrošinās budžeta iestādes atbilstīgu iesaisti ārējo piešķirto ieņēmumu pārvaldībā; uzsver — ja tomēr rastos pienācīgi pamatota nepieciešamība izveidot jaunu trasta fondu nopietnas krīzes gadījumā vai, ja notiek starptautisko attiecību pēkšņas izmaiņas, kas prasa vērienīgu ES finansiālu atbalstu, vai vajadzība apvienot resursus ar trešām valstīm, kas nebūtu iespējams risinājums, izmantojot likumdevēju pieņemtos instrumentus, Parlaments ir jau no paša sākuma pilnībā jāiesaista; šajā sakarībā uzskata, ka Finanšu regula būtu jāpārskata, lai garantētu pienācīgu Parlamenta lomu jebkura jauna trasta fonda izveidē un kontrolē, tostarp fonda dibināšanas līguma izstrādē un Savienības ieguldījuma mobilizēšanā, fonda īstenošanā, darbība turpināšanā un iespējamā likvidēšanā;

62.  aicina Komisiju NDICI īstenošanā piešķirt prioritāti saiknes pieejai, kā arī aicina veicināt sadarbību starp ES dalībniekiem humānās palīdzības un attīstības jomā, it īpaši pēckrīzes situācijā un ieilgušas krīzes gadījumā, lai labāk pielāgotos vietējām vajadzībām un sasniegtu augstākus rezultātus;

63.  norāda, ka iespēju migrācijas politiku integrēt ES ārpolitikā būtiski paplašina migrācijas jautājuma iekļaušana NDICI tematiskajā, ģeogrāfiskajā un ātrās reaģēšanas komponentā; tomēr ar bažām norāda, ka ar ātrās reaģēšanas komponenta starpniecību sadarbību ar trešām valstīm migrācijas pārvaldības jomā var finansēt, neprasot, lai Komisija publicētu kādus plānošanas dokumentus vai apspriestos ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kā arī bez Parlamenta piekrišanas, tostarp saistībā ar plānu “Gatavība migrācijai un krīzei”, kurā trūkst mehānismu, lai novērtētu šādas iejaukšanās iespējamo negatīvo ietekmi; šajā saistībā uzstāj, ka ir jānodrošina, lai Daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam tiktu pievienots stabils cilvēktiesību satvars, lai varētu apzināt, īstenot un uzraudzīt turpmākās sadarbības programmas migrācijas jomā;

64.  norāda, ka noteikumi par NDICI paredz termiņa vidusposma un galīgos novērtējumus, kā arī to, ka Komisija sagatavo sīki izstrādātus gada ziņojumus Parlamentam un Padomei par īstenotajām darbībām, sasniegtajiem rezultātiem, efektivitāti un panākto progresu virzībā uz tematiskajiem mērķiem un regulas mērķiem; aicina Komisiju izstrādāt un īstenot precīzu metodiku, lai līdzsekotu 10 % finansējuma, kas piešķirti migrācijas un piespiedu pārvietošanas jautājumu risināšanai, kā arī efektīvi nodrošināt pienācīgu pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz šo finansējumu, kā to paredz regula;

65.  atzinīgi vērtē vietējā līmeņa lēmumu pieņemšanas procedūru un pielāgošanu vietējiem apstākļiem, un iespēju īstenot ES trasta fondu un FRT pārrobežu un vairāku gadu finansētos projektus, jo tiem ir augsta pievienotā vērtība; aicina šādus aspektus integrēt turpmākajā plānošanā saistībā ar budžeta instrumentiem ES ārējās politikas īstenošanai;

66.  atzīst, ka, lai veicinātu samierināšanu, dialogu un mieru, izšķiroša nozīme ir sadarbībai ar vietējo kopienu pārstāvjiem un ieinteresētajām personām, tostarp vietējām pārvaldes iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, sociālajiem partneriem un vietējiem reliģiskajiem līderiem; uzsver, ka vietējiem dievnamiem un reliģiskajām organizācijām ir būtiska nozīme attīstības sadarbībā un humānās palīdzības sniegšanā personām, kurām tā visvairāk vajadzīga, un aicina Komisiju sadarboties ar tiem, it īpaši sniedzot tiešu atbalstu grūti sasniedzamām kopienām jaunattīstības valstīs;

67.  uzsver, ka ir svarīgi piešķirt nozīmīgu daļu no turpmākā ES finansējuma migrācijas jomā pilsoniskās sabiedrības grupām trešās valstīs, lai tās sniegtu palīdzību migrantiem un aizsargātu un uzraudzītu viņu tiesības, kā arī nodrošināt, lai nozīmīga ES finansējuma daļa tiktu piešķirta cilvēktiesību, starptautiskās aizsardzības un bēgļu nākotnes perspektīvas uzlabošanai;

68.  aicina Komisiju plānošanas metodes pielāgot vietējai situācijai un jaunām vietējā mēroga problēmām, kā arī atbalstīt vietējo atbildību jaunu ES attīstības instrumentu īstenošanā; tāpat aicina Komisiju veikt vajadzību izvērtēšanu un ES reakciju pielāgot vietējām vajadzībām;

69.  aicina Komisiju izvērtēt iespēju iesaistīt trešo valstu partnerus kopīgās iniciatīvās un kopīgu tādu problēmu risināšanas finansēšanā kā migrācija, piespiedu pārvietošana, klimata pārmaiņas, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un neaizsargātu grupu aizsardzība;

70.  aicina Komisiju piešķirt prioritāti ieguldījumiem izglītībā un darbvietu radīšanā, sniedzot iespējas cilvēkiem partnervalstīs, lai viņi varētu iesaistīties vietējās ienākumus nesošās darbībās;

71.  sagaida, ka Komisija efektīvāk un mērķtiecīgāk risinās pašreizējās un iespējamās krīzes un nodrošinās iespējamās atjaunošanas darbības, izmantojot esošos risinājumus un citus pieejamos mehānismus saskaņā ar spēkā esošo Finanšu regulu, veidojot ciešu un koordinētu sadarbību ar dalībvalstīm un citām ES iestādēm Eiropas komandas pieejas ietvaros, kā arī ar līdzīgi domājošiem starptautiskajiem partneriem un līdzekļu devējiem;

o
o   o

72.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Padomei.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (2) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (3) OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp. (4) OV C 407, 8.12.2015., 8. lpp. (5) OV C 60, 16.2.2016., 3. lpp. (6) OV C 122, 19.4.2017., 4. lpp. (7) OV C 106, 21.3.2018., 4. lpp. (8) OV C 278, 8.8.2018., 3. lpp. (9) https://ec.europa.eu/trustfund-syria-region/sites/default/files/7th_results_reporting_eutf_syria_sept2020.pdf (10) OV C 390, 18.11.2019., 76. lpp. (11) OV C 390, 18.11.2019., 33. lpp. (12) OV C 204, 13.6.2018., 68. lpp. (13) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0012. (14) OV C 307, 30.8.2018., 117. lpp. (15) OV C 215, 19.6.2018., 44. lpp. (16) OV C 224, 27.6.2018., 88. lpp. (17) OV C 101, 16.3.2018., 179. lpp. (18) OV C 23, 21.1.2021., 58. lpp. (19) OV C 388, 13.11.2020., 326. lpp. (20) OV C 118, 8.4.2020., 264. lpp. (21) Eiropas Savienības budžeta grozījuma Nr. 5 galīgā pieņemšana (ES, Euratom) 2020/1157 par 2020. finanšu gadu (OV L 299, 11.9.2020., 1. lpp.). (22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 15. jūlija Lēmums (ES) 2020/1268 par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2020. gadā, lai turpinātu sniegt humāno palīdzību bēgļiem Turcijā (OV L 298, 11.9.2020., 21. lpp.). (23) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0243. (24) OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp. (25) Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 27/2018 “Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā — noderīgs atbalsts, bet vajadzīgi uzlabojumi, lai palielinātu ieguldīto līdzekļu atdevi”, 6. lpp. un 40. lpp.