Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā saņemtos lūgumrakstus par invaliditātes jautājumiem, kā izklāstīts šīs rezolūcijas virsrakstā, un Lūgumrakstu komitejas iepriekšējās apspriedes par šiem lūgumrakstiem,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 19. un 48. pantu, 67. panta 4. punktu, 153., 165., 168. un 174. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Harta), jo īpaši tās 3., 21., 24., 26., 34., 35., 41. un 47. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši tā 1., 3., 10. un 17. principu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) un tās stāšanos spēkā 2011. gada 21. janvārī saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām(1),

–  ņemot vērā vispārīgās piezīmes par CRPD kā autoritatīvus norādījumus par tās īstenošanu,

–  ņemot vērā Padomes, dalībvalstu un Komisijas Rīcības kodeksu, kurā izklāstīta iekšējā kārtība, lai Eiropas Savienība īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Eiropas Savienības pārstāvību saistībā(2),

–  ņemot vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas (CRPD komiteja) 2015. gada 2. oktobra noslēguma secinājumus par Eiropas Savienības sākotnējo ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda stratēģisko izmeklēšanu par to, kā Eiropas Komisija nodrošina personu ar invaliditāti piekļuvi tās tīmekļa vietnēm,

–  ņemot vērā Padomes pasākumu, ar ko izveido pārskatītu ES līmeņa sistēmu, kas paredzēta 33. panta 2. punktā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda stratēģisko izmeklēšanu par to, kā Eiropas Komisija uzrauga ES fondus, ko izmanto, lai atbalstītu personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz neatkarīgu dzīvi,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2020. gada pamattiesību ziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 11. decembra atzinumu par Eiropas Savienības programmu veidošanu invaliditātes tiesību jomā 2020.–2030. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2020. gada dzimumu līdztiesības indeksu,

–  ņemot vēra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES(7),

–  ņemot vērā Padomes Direktīvu 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 3. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam” (COM(2021)0101),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426, “Diskriminācijas novēršanas direktīva”) un Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa nostāju attiecībā uz to(9),

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 4. jūnija Ieteikumu par personu ar invaliditāti stāvvietas karti(10),

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 14. jūnija Ieteikumu (ES) 2021/1004, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem(11),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2020. gada 27. novembra darba dokumentu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2010.–2020. gadam izvērtējumu (SWD(2020)0291),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(12),

–  ņemot vērā 2020. gada 18. jūnija rezolūciju par Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā pēc 2020. gada(13),

–  ņemot vērā 2020. gada 8. jūlija rezolūciju par personu ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viņu ģimeņu tiesībām Covid-19 krīzes laikā(14),

–  ņemot vērā 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par Eiropas Garantiju bērniem(15),

–  ņemot vērā 2021. gada 10. marta rezolūciju par Padomes Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, īstenošanu, ņemot vērā UNCRPD(16),

–  ņemot vērā 2018. gada 29. novembra rezolūciju par sieviešu ar invaliditāti stāvokli(17),

–  ņemot vērā 2016. gada 3. novembra pētījumu “European Structural and Investment Funds and People with Disabilities in the European Union” (“Eiropas strukturālie un investīciju fondi un cilvēki ar invaliditāti Eiropas Savienībā”),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. septembra pētījumu “Inclusive education for learners with disabilities” (“Iekļaujoša izglītība izglītojamajiem ar invaliditāti”),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. oktobra pētījumu “The protection role of the Committee on Petitions in the context of the implementation of the UN Convention on the Rights of Persons with Disabilities” (“Lūgumrakstu komitejas aizsardzības funkcija ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas kontekstā”) un tā atjauninājumus 2016., 2017. un 2018. gadā,

–  ņemot vērā 2016. gada 15. augusta padziļināto analīzi par Eiropas Piekļūstamības aktu,

–  ņemot vērā 2018. gada 8. maija pētījumu “Transport and tourism for persons with disabilities and persons with reduced mobility” (“Transports un tūrisms personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām”),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. jūlija pētījumu “The Post-2020 European disability strategy” (‘Eiropas stratēģija invaliditātes jomā pēc 2020. gada”),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu un 227. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A9-0261/2021),

A.  tā kā aptuveni 1 % no visiem lūgumrakstiem, ko katru gadu saņem Lūgumrakstu komiteja, attiecas uz dažādiem invaliditātes jautājumiem;

B.  tā kā ES ir aptuveni 87 miljoni personu ar invaliditāti(18);

C.  tā kā 37 % ES iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem ir (mēreni vai smagi) fizisko spēju vai maņu orgānu darbības traucējumi(19);

D.  tā kā lūgumraksti par invaliditātes jautājumiem atklāj grūtības, ar kurām saskaras personas ar invaliditāti, kā arī to, ka tās ikdienā saskaras ar diskrimināciju un šķēršļiem un ka tām nav pieejamas CRPD noteiktās pamatbrīvības un pamattiesības, piemēram, piekļuve sabiedriskajam transportam un apbūvētajai videi, zīmju valodu izmantošana, finansējums un vienlīdzīga piekļuve izglītībai un arodmācībām;

E.  tā kā ir vispāratzīts, ka personas ar invaliditāti ikdienas dzīvē joprojām saskaras ar daudziem šķēršļiem un diskrimināciju, kas liedz tām izmantot pamatbrīvības un tiesības, kuras noteiktas piemērojamajā ES un ANO tiesiskajā regulējumā; tā kā šajā sakarā jāmin invaliditātes statusa savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm, kuras trūkums kavē personu ar invaliditāti pārvietošanās brīvību ES, piekļuve sabiedriskajam transportam, fiziskā, sensoriskā un kognitīvā būvētās vides, preču, pakalpojumu un programmu piekļūstamība, zīmju valodu un visu citu piekļūstamas saziņas un informācijas līdzekļu un veidu izmantošana, izglītības un profesionālās apmācības finansēšana un vienlīdzīga piekļuve izglītībai un profesionālajai apmācībai, piekļuve darba tirgum, piekļuve personīgajai palīdzībai un iekļautība kopienā, kā arī vienlīdzīgas iespējas un attieksme nodarbinātības un profesijas jomā;

F.  tā kā visām personām ar invaliditāti visās dzīves jomās ir vienlīdzīgas tiesības ar citiem un tām ir tiesības uz neatņemamu cieņu, vienlīdzīgu attieksmi, neatkarīgu dzīvi, autonomiju un pilnīgu līdzdalību sabiedrībā, un tās sagaida, ka to devums ES sociālajā, politiskajā un ekonomiskajā attīstībā tiks ievērots un novērtēts;

G.  tā kā informācija, kas izriet no lūgumrakstiem, kurus Parlamentam iesniegušas personas ar invaliditāti vai kuri ir par invaliditātes jautājumiem, var kalpot kā informācijas avots par trūkumiem CRPD īstenošanā gan valstu, gan ES līmenī un var palīdzēt izstrādāt tiesību aktus visās rīcībpolitikas jomās;

H.  tā kā Lūgumrakstu komiteja pilda “aizsardzības funkciju”, lai nodrošinātu, ka ES politikas veidošanas un likumdošanas darbībās ES līmenī ievēro CRPD; tā kā Lūgumrakstu komiteja bija aicināta kopā ar Eiropas Ombudu, ES Pamattiesību aģentūru un Eiropas Invaliditātes forumu izveidot ES satvaru, kuru Padome pieņēma 3513. sanāksmē, kas notika 2017. gada 16. janvārī;

I.  tā kā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir uzsvērusi, cik būtiski ir lūgumraksti par personu ar invaliditāti tiesībām, ņemot vērā Parlamenta lomu un pienākumus, kas noteikti ES CRPD īstenošanas uzraudzības satvarā;

J.  tā kā Lūgumrakstu komitejas loma ietver īpašu pienākumu aizsargāt personu ar invaliditāti tiesības ES un šo personu pamatbrīvību un tiesību izmantošanu garantē ES tiesību akti un CRPD; tā kā pieejamā informācija par šīm tiesībām ir nepietiekama un nav pietiekami piekļūstama;

K.  tā kā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja augstu vērtē izšķirīgo lomu, ko Lūgumrakstu komiteja pilda, darbodamās kā tilts starp ES iedzīvotājiem, Parlamentu un pārējām ES iestādēm un kā svarīgs instruments, ar ko panākt iedzīvotāju iesaistīšanos līdzdalības demokrātijā; tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu Parlamentam ir viena no ikvienas ES privātpersonas un organizācijas pamattiesībām un neaizstājams tiešs faktiskas informācijas avots;

L.  tā kā būtu jāuzlabo tiesību iesniegt lūgumrakstu un lūgumrakstu procesa redzamība un piekļūstamība visām privātpersonām un organizācijām ES, ieskaitot arī personas ar invaliditāti; tā kā Lūgumrakstu komitejai šajā ziņā būtu jānodrošina labāka redzamība un pietiekama informācija, izmantojot mērķorientētas informēšanas un izpratnes veicināšanas kampaņas, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām, tostarp personām ar invaliditāti; tā kā Parlaments vēl nav izstrādājis savas lūgumrakstu sistēmas rezultativitātes rādītāju un nav ievācis statistikas datus par lūgumrakstu izskatīšanu;

M.  tā kā CRPD ir pirmais starptautiskais cilvēktiesību līgums, ko ratificējusi ES un visas tās dalībvalstis;

N.  tā kā ES un piecas dalībvalstis nav ratificējušas CRPD Fakultatīvo protokolu;

O.  tā kā Savienība, kurā valda līdztiesība — visiem un visās tās nozīmēs — ir viena no prioritātēm pašreizējās Komisijas politiskajās pamatnostādnēs;

P.  tā kā lūgumrakstos ir atkārtoti uzsvērti ierobežojumi attiecībā uz personu ar invaliditāti piekļuvi izglītībai, kuru dēļ viņu līdzdalība izglītības pasākumos ir zemāka nekā vidēji un kuri tādējādi rada sociālās un ekonomiskās atstumtības risku; tā kā katra ceturtā persona ar invaliditāti priekšlaicīgi pamet izglītības sistēmu(20);

Q.  tā kā līdztiesības komisāra lomas izveide bija būtiska jaunās personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas 2021.–2030. gadam (Eiropas stratēģija invaliditātes jomā 2021.–2030. gadam) izstrādāšanā;

R.  tā kā Parlaments savās rezolūcijās ir vairākkārt mudinājis dalībvalstis īstenot pienācīgu rīcībpolitiku, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti var pilnībā izmantot savas sociālās, politiskās un ekonomiskās tiesības;

S.  tā kā dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, lai ikvienam Eiropas Savienībā būtu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību neatkarīgā un objektīvā, iepriekš ar likumu noteiktā tiesā un lai ikvienam būtu iespēja saņemt konsultāciju, aizstāvību un pārstāvību;

T.  tā kā pēc tam, kad Lūgumrakstu komiteja visu dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām bija nosūtījusi jautājumus sakarā ar lūgumrakstu Nr. 0535/2017, 24 dalībvalstis izsmeļoši ziņoja, kādu progresu tās sasniegušas CRPD īstenošanā, un viens no tās pamatprincipiem ir piekļūstamība;

U.  tā kā ierosinātā diskriminācijas novēršanas direktīva, kas ar horizontālu pieeju nodrošinātu lielāku aizsardzību pret visu veidu diskrimināciju, joprojām ir bloķēta Padomē un tā kā tas tā ir jau vairāk nekā desmit gadus;

V.  tā kā piekļūstamība ir priekšnoteikums, lai būtu iespējams izmantot visas pārējās CRPD paredzētās tiesības vienlīdzīgi ar citiem; tā kā Komisija ir ierosinājusi vairākas darbības, lai uzraudzītu, kā tiek īstenoti spēkā esošie tiesību akti piekļūstamības jomā, kā arī jaunus pasākumus, ar ko veidot no šķēršļiem brīvu ES;

W.  tā kā ES līmenī tādas iniciatīvas kā Pilsētas pieejamības balva veicina publisko telpu pielāgošanu vecu cilvēku un personu ar invaliditāti vajadzībām; tā kā šā pasākuma ietvaros ir apbalvotas pilsētas, kas politisko lēmumu pieņemšanas līmenī ir apņēmušās būt iekļaujošas attiecībā uz personām ar invaliditāti un ievērot viņu tiesības, reaģēt uz personu ar invaliditāti vajadzībām un uzturēt sociālo dialogu ar personu ar invaliditāti un vecu cilvēku organizācijām; tā kā sabiedrisko telpu pielāgošana ne tikai palīdzēs apkarot sociālo atstumtību, bet arī veicinās ekonomikas izaugsmi;

X.  tā kā vairākos lūgumrakstos ir atspoguļotas problēmas ar personu ar invaliditāti piekļuvi būvētajai videi, transportam, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un sistēmām (IKT) un citiem sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem un nepieciešamība piekļuvi uzlabot;

Y.  tā kā ES iestādēm ir obligāti jāizveido nepieciešamās tehniskās specifikācijas savām vietnēm, lai tās būtu piekļūstamas personām ar invaliditāti un lai personas ar invaliditāti varētu saņemt pareizu un tiešu informāciju par visiem jautājumiem, kas tās skar kā iedzīvotājus, nolūkā palielināt dokumentu, video un vietņu piekļūstamību un popularizēt alternatīvus saziņas līdzekļus;

Z.  tā kā Parlamentā tika izveidota starpdienestu darba grupa zīmju valodas jautājumos, lai īstenotu pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu lūgumrakstā Nr. 1056/2016 pausto prasību atļaut iesniegt lūgumrakstus Eiropas Savienībā lietotajās nacionālajās zīmju valodās;

AA.  tā kā Covid-19 pandēmijas izraisītajā smagajā ārkārtas veselības krīzē valdību veiktajos pasākumos vienmēr būtu jāievēro cilvēku pamattiesības un brīvības un nedrīkstētu diskriminēt iedzīvotājus ar invaliditāti;

AB.  tā kā vairāki lūgumraksti pierāda, ka Covid-19 pandēmija ir pasliktinājusi personu ar invaliditāti situāciju (ieskaitot personu ar invaliditāti fundamentālo cilvēktiesību pārkāpumus), piemēram, piekļuvi veselības aprūpei, aizsardzības pasākumiem pret slimības izplatīšanos un izglītībai,

AC.  tā kā Parlamentam ir jānodrošina, ka ar Covid-19 saistītie pasākumi ir saskaņā ar Hartu un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

AD.  tā kā sarežģītās situācijas dēļ Covid-19 krīzes laikā dažkārt uz laiku ir slēgtas iestādes personām ar invaliditāti un veciem cilvēkiem, piemēram, dienas centri un skolas; tā kā šajā ārkārtas situācijā personu ar intelektuālās attīstības traucējumiem aprūpi nācies uzņemties viņu ģimenes locekļiem; tā kā pandēmijas laikā ir smagi cietušas personas ar invaliditāti, kas dzīvo iestādēs, kuras palikušas atvērtas, sakarā ar to, ka tās ir atkarīgas no fiziskas saskares ar aprūpētājiem, un ar palīgpersonāla, individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu trūkumu, kas noveda pie augsta saslimšanas gadījumu skaita un lielāka nāves gadījumu skaita;

AE.  tā kā pārvietošanās ierobežošanas pasākumiem ir īpaši nelabvēlīga ietekme uz personām ar invaliditāti;

AF.  tā kā lūgumrakstos vairākkārt uzsvērts, ka personām ar invaliditāti ir ierobežotas nodarbinātības iespējas; tā kā vidējā plaisa starp nodarbinātības līmeni personām ar invaliditāti un bez invaliditātes ES ir 25 %(21);

AG.  tā kā personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis ir zems, proti, 50,6 % pret 74,8 % salīdzinājumā ar personām bez invaliditātes; tā kā pandēmija un sociālā un ekonomiskā krīze ir palielinājusi nevienlīdzību starp personām ar invaliditāti un personām bez invaliditātes;

AH.  tā kā darbs segregētās iestādēs neveicina personu ar invaliditāti integrāciju atvērtajā darba tirgū;

AI.  tā kā gandrīz katrs ceturtais aptaujātais ES iedzīvotājs ziņojis par funkcionāliem ierobežojumiem veselības stāvokļa dēļ(22);

AJ.  tā kā sociālā aizsardzība un nodarbinātības tiesības, Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošana saskaņā ar ES noteikumiem un CRPD un citi jautājumi, kas ietilpst Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas kompetencē, Parlamenta saņemtajos lūgumrakstos ir vieni no visbiežāk skartajiem jautājumiem personu ar invaliditāti līdztiesības jomā;

AK.  tā kā Lūgumrakstu komiteja saņem daudz lūgumrakstu, kas saistīti ar Padomes Direktīvu 2000/78/EK un attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes principa neīstenošanu attiecībā uz personu ar invaliditāti piekļuvi iekļaujošai izglītībai, nodarbinātībai, profesionālajai apmācībai, paaugstināšanai amatā un darba apstākļiem; tā kā dalībvalstis un ES ir ratificējušas CRPD, kuras 24. pantā noteikts, ka parakstītājiem jānodrošina, ka personas ar invaliditāti var piekļūt mūžizglītībai, pieaugušo izglītībai, profesionālajai apmācībai, vispārējai augstākajai izglītībai un vidējai izglītībai, kā arī bezmaksas un obligātai pamatizglītībai;

AL.  tā kā personu ar invaliditāti dzīves kvalitātei ir būtiska piekļuve kvalitatīvai nodarbinātībai, izglītībai un apmācībai, veselības aprūpei, sociālajai aizsardzībai, arī pāri robežām, pienācīgi mājokļi, atbalsts neatkarīgai dzīvei un vienlīdzīgas iespējas piedalīties brīvā laika darbībās un kopienas dzīvē;

AM.  tā kā nesen iesniegtā Eiropas stratēģija invaliditātes jomā 2021.–2030. gadam ir apsveicams solis virzībā uz mērķi atrisināt problēmas, ar kurām saskaras personas ar invaliditāti, bet tā kā šie cilvēki joprojām saskaras ar šķēršļiem un diskrimināciju; tā kā 2019. gadā apmēram 28,4 % ES iedzīvotāju ar invaliditāti (vecumā no 16 gadiem) draudēja nabadzība un sociālā atstumtība(23); tā kā Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā 2021.–2030. gadam šī situācija būs jārisina;

AN.  tā kā Eiropas sociālo tiesību pīlāra 17. principā teikts, ka “personām ar invaliditāti ir tiesības uz ienākumu atbalstu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi, tiesības uz pakalpojumiem, kuri ļauj viņiem piedalīties darba tirgū un sabiedrības dzīvē, un tiesības uz darba vidi, kas ir pielāgota viņu vajadzībām”;

AO.  tā kā aizsargātām darbnīcām būtu jācenšas nodrošināt iekļaušanu, rehabilitāciju un pāreju uz atvērto darba tirgu, taču tās bieži vien ir segregētas vides, kurās strādājošajiem ar invaliditāti nav darba ņēmēja statusa vai darba tiesību, savukārt tas nepārprotami ir CRPD pārkāpums; tā kā iekļaujoši atbalstītas nodarbinātības modeļi, ja tie balstās uz tiesībām un tiek atzīti par nodarbinātību, var atbilst personu ar invaliditāti tiesībām un kalpot iekļaušanai atvērtajā darba tirgū un pārejai uz to;

AP.  tā kā Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze nopietni apdraud Eiropas ekonomiku un darbvietu saglabāšanu; tā kā pandēmija ir īpaši skārusi cilvēkus no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, īpaši personas ar invaliditāti; tā kā attiecībā uz darba tirgus piekļūstamību un iekļāvīgumu Covid-19 profilakses pasākumi personām ar invaliditāti ir radījuši gan izdevības, gan grūtības;

AQ.  tā kā ES, izmantojot pagaidu atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU, ir jāatbalsta tāda reaģēšana uz Covid-19 un atveseļošana, kur ņemta vērā invaliditāte; tā kā pilsoniskā sabiedrība un brīvprātīgās organizācijas, kas darbojas invaliditātes jomā, Covid-19 krīzes laikā atkal ir apliecinājušas savu ārkārtīgi svarīgo lomu un noturību;

AR.  tā kā Covid-19 profilakses pasākumi ir radījuši jaunus šķēršļus personām ar invaliditāti un saasinājuši jau pastāvošo atstumtību visās darba pasaules jomās; tā kā personām ar invaliditāti ir lielāks risks zaudēt darbu un grūtības atkal atrast darbu; tā kā Covid-19 ir negatīvi ietekmējusi darba organizācijas un darba režīma piekļūstamību un iekļāvīgumu, kā arī personu ar invaliditāti nodarbinātību un darba apstākļus un ir pakļāvusi daudzas personas ar invaliditāti negatīvajai tāldarba ietekmei;

AS.  tā kā 2019. gadā gandrīz 18 miljoni ES bērnu (22,2 % bērnu kopskaita) dzīvoja mājsaimniecībās, kurām draudēja nabadzība vai sociālā atstumtība; tā kā bērni ar invaliditāti ir īpaši nelabvēlīgā situācijā, tāpēc viņi ir sevišķi neaizsargāti; tā kā tas apliecina, cik svarīgi ir garantēt, ka grūtībās esošiem bērniem ir brīva un reāla piekļuve kvalitatīvai agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, izglītībai un skolas organizētiem pasākumiem, vismaz vienai veselīgai maltītei katrā mācību dienā un veselības aprūpei, kā arī efektīva piekļuve veselīgam uzturam un pienācīgam mājoklim, kā noteikts Padomes ieteikumā, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem;

AT.  tā kā visas ES dalībvalstis ir ratificējušas ANO Konvenciju par bērna tiesībām, tāpēc tā ir tām saistoša, turklāt Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā ir noteikts ES uzdevums nodrošināt bērna tiesību aizsardzību; tā kā Harta garantē, ka, ES iestādēm un dalībvalstīm īstenojot ES tiesību aktus, tiek aizsargātas bērna tiesības; tā kā Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju par Eiropas Garantiju bērniem, pieprasot, lai visiem bērniem, tostarp romu bērniem, bērniem ar invaliditāti, bērniem bezvalstniekiem un bērniem migrantiem, kā arī bērniem, kas dzīvo ārkārtas humanitārajās situācijās, tiktu nodrošināta piekļuve iekļaujošai izglītībai no agrīnas bērnības līdz pusaudža vecumam;

AU.  tā kā ar darbu saistītā personu ar invaliditāti diskriminācija ir saistīta ar iekļaujošas izglītības un profesionālās apmācības trūkumu, kā arī ar segregāciju un diskrimināciju mājokļu un veselības aprūpes jomā un arī ar transporta un citu pakalpojumu un preču nepiekļūstamību;

AV.  tā kā rezolūcijā par vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības un profesijas jomā, ņemot vērā CRPD, Parlaments atklāja Padomes Direktīvas 2000/78/EK trūkumus;

AW.  tā kā Direktīvā (ES) 2019/1158 ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānovērtē, vai nosacījumi un sīki izstrādāta kārtība par tiesībām izmantot vecāku, aprūpētāju un darba ņēmēju atvaļinājumus būtu jāpielāgo to vecāku īpašajām vajadzībām, kuri ir sevišķi nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, vecākiem ar invaliditāti, adoptētājiem, vientuļajiem vecākiem vai šķirtiem vecākiem, kuriem ir bērni ar invaliditāti vai hronisku slimību, vai vecākiem grūtos apstākļos;

AX.  tā kā personas ar invaliditāti ikdienā saskaras ar daudziem šķēršļiem, cita starpā — mēģinot saņemt personīgu palīdzību, tikt iekļautiem sabiedrībā, atrast pienācīgus un cenas ziņā pieejamus mājokļus un saņemt cenas ziņā pieejamu veselības aprūpi un uz cilvēku orientētu sociālo un veselības aprūpi;

AY.  tā kā bezdarbs un kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu trūkums personām ar invaliditāti ir galvenie faktori, kas veicina augstu nabadzības, sociālās atstumtības un bezpajumtniecības risku personām ar invaliditāti;

AZ.  tā kā 2017. gadā trešdaļa ES pieaugušo ar invaliditāti dzīvoja mājsaimniecībās, kuru finanšu līdzekļi nebija pietiekami, lai segtu parastos nepieciešamos izdevumus; tā kā 2019. gadā gandrīz divas trešdaļas ES iedzīvotāju ar aktivitātes ierobežojumu būtu bijuši pakļauti nabadzības riskam, ja nebūtu saņēmuši sociālos pabalstus, citus pabalstus vai pensiju(24);

BA.  tā kā personas ar invaliditāti ir daudzveidīga grupa un bieži saskaras ar intersekcionālu diskrimināciju, kuras kumulatīvajām sekām ir būtiska ietekme uz nodarbinātību;

BB.  tā kā deinstitucionalizācija dažādās dalībvalstīs nenoris vienlīdz sekmīgi un tā kā, neraugoties uz attiecīgu rīcībpolitiku ieviešanu un ievērojamu līdzekļu piešķiršanu Eiropas Savienībā, aprūpes iestādēs joprojām dzīvo viens miljons cilvēku; tā kā ir iesniegti vairāki lūgumraksti par to, ka ES līdzekļi, kas paredzēti personu ar invaliditāti deinstitucionalizācijai, izmantoti nepareizi; tā kā 2021. gada februārī Eiropas Ombuds pēc savas iniciatīvas sāka izmeklēšanu par to, kā Komisija nodrošina, ka dalībvalstis ES līdzekļus izmanto, lai veicinātu neatkarīgu dzīvi personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem un pāreju no ievietošanas aprūpes iestādēs; tā kā dalībvalstīm ir jāpaātrina deinstitucionalizācijas process un Komisijai ir rūpīgi jāseko līdzi to progresam;

BC.  tā kā, vācot ES statistikas datus par iedzīvotājiem, netiek ņemts vērā personas invaliditātes raksturs, kā arī to personu ar invaliditāti skaits, kuras dzīvo aprūpes iestādēs, savukārt tas ierobežo atbilstību CRPD 31. pantam;

BD.  tā kā pabalstu un tiesību, kas izriet no invaliditātes statusa, kopas dažādās dalībvalstīs atšķiras, tāpat kā struktūras, kas šīs tiesības nosaka un atzīst;

BE.  tā kā paredzams, ka Savienībā krasi pieaugs personu ar invaliditāti un tādu personu skaits, kurām nepieciešama aprūpe un ilgtermiņa aprūpe, cita starpā sakarā ar demogrāfiskajām problēmām un hronisko slimību pieaugumu; tā kā lielāko daļu ilgtermiņa aprūpes pašlaik nodrošina neformāli, parasti neapmaksāti aprūpētāji, kas lielākoties ir sievietes; tā kā rīcībpolitika demogrāfisko problēmu risināšanai un reaģēšanai uz pieaugošajām aprūpes un ilgtermiņa vajadzībām būtu jāizstrādā tā, lai nepalielinātu spiedienu uz neformālajiem aprūpētājiem;

BF.  tā kā invaliditāti bieži izraisa arodtrauma vai hroniska slimība, kas saistīta ar arodslimību vai eksponētību veselības apdraudējumiem darbā;

BG.  tā kā apņemšanās labāk integrēt personas ar invaliditāti un aizsargāt viņu tiesības būtu jāatspoguļo visās rīcībpolitikas jomās, arī Eiropas pusgada procesā,

BH.  tā kā ES un dalībvalstīm būtu jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai īstenotu CRPD paredzētās tiesības, un jāizdara izmaiņas pašreizējos pasākumos, kas rada diskrimināciju pret personām ar invaliditāti, vai šādi pasākumi jāatceļ; tā kā ES un dalībvalstīm būtu jāaizsargā un jāveicina personu ar invaliditāti pamattiesības visās rīcībpolitikās un programmās;

BI.  tā kā 46 miljoniem sieviešu un meiteņu Eiropas Savienībā ir invaliditāte(25);

BJ.  tā kā sievietes un meitenes ar invaliditāti saskaras ar multiplu intersekcionālu diskrimināciju un grūtībām, kas izriet no dzimtes un invaliditātes intersekcijas ar seksuālo orientāciju, dzimtisko identitāti, dzimtes izpausmi, dzimumpazīmēm, izcelsmes valsti, šķiru, migrācijas statusu, vecumu, rasi vai etnisko izcelsmi; tā kā sievietes ar invaliditāti no minoritāšu grupām savas neaizsargātās situācijas dēļ biežāk saskaras ar trīskāršu diskrimināciju; tā kā diskriminācija rada tādus šķēršļus viņu līdzdalībai visās dzīves jomās kā, piemēram, sociālekonomiski neizdevīgāks stāvoklis, sociālā izolācija, dzimumbalstīta vardarbība, piespiedu sterilizācija un aborts, nepietiekama piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem, kultūrai, sportam un atpūtai, zemas kvalitātes mājokļi, institucionalizācija un nepietiekama veselības aprūpe; tā kā šie šķēršļi mazina iespēju pilnībā līdzdarboties, aktīvi iesaistīties un dot savu ieguldījumu sabiedrībā, cita starpā arī izglītībā un darba tirgū;

BK.  tā kā Eiropas Savienībā 20,6 % sieviešu ar invaliditāti strādā pilna laika darbu (salīdzinājumā ar 28,5 % vīriešu ar invaliditāti)(26); tā kā dati liecina, ka vidēji 29,5 % sieviešu ar invaliditāti Eiropas Savienībā ir pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam (salīdzinājumā ar 27,5 % vīriešu ar invaliditāti)(27);

BL.  tā kā CRPD ir norādīts, ka sievietes un meitenes ar invaliditāti ir pakļautas lielākam vardarbības riskam gan mājās, gan ārpus tām; tā kā dažas dalībvalstis vēl nav ratificējušas Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija); tā kā īpašu dzimumbalstītas vardarbības veidu iekļaušana noziegumu jomās saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu nodrošinās lielāku aizsardzību sievietēm un meitenēm ar invaliditāti,

Pārvaldība un īstenošana

1.  uzsver, ka ir nepieciešams visos līmeņos palielināt informētību par personu ar invaliditāti tiesībām, kas nostiprinātas CRPD, lai aizsargātu viņu tiesības un cieņu, un veicināt auglīgu sadarbību un labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm; uzsver, ka ir vajadzīgas vispārpieņemtas invaliditātes, deinstitucionalizācijas, dzīves sabiedrībā, neatkarīgas dzīves un iekļaujošas izglītības definīcijas; mudina dalībvalstis stiprināt koordinācijas mehānismus;

2.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni sniegt atbalstu personām ar invaliditāti šādās prioritārajās jomās: veselība, izglītība, piekļūstamība, nodarbinātība un darba apstākļi, neatkarīga dzīve, koordinācija, dzīves apstākļi, sociālā aizsardzība un izpratnes veicināšana;

3.  aicina visas dalībvalstis, kas vēl nav ratificējušas CRPD Fakultatīvo protokolu, to nekavējoties izdarīt un ES — pilnībā to ratificēt; aicina Padomi veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ES pievienošanos Fakultatīvajam protokolam;

4.  uzskata, ka Fakultatīvais protokols ir neatņemama CRDP daļa; norāda, ka Fakultatīvais protokols nodrošina iedzīvotājiem forumu, kurā var ziņot par iespējamiem konvencijas noteikumu pārkāpumiem, ko izdarījusi konvencijas dalībvalsts, un ļauj CRPD komitejai sākt konfidenciālu izmeklēšanu, saņemot informāciju, kas liecina par smagu vai sistemātisku pārkāpumu, kuru izdarījusi konvencijas dalībvalsts;

5.  aicina Komisiju visaptveroši un transversāli pārskatīt ES tiesību aktus un finansēšanas programmas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību CRPD, konstruktīvi iesaistot personu ar invaliditāti organizācijas un ES CRPD īstenošanas uzraudzības satvara dalībniekus;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis rīcībpolitiku un pasākumu izstrādē un īstenošanā ņemt vērā personu ar invaliditāti daudzveidību un neviendabīgumu;

7.  ņem vērā progresu, ko dalībvalstis panākušas rezultatīvā CRDP īstenošanā un uzraudzībā un piekļūstamības pasākumu pielāgošanā nolūkā panākt atbilstību CRPD standartiem; aicina dalībvalstis nekavējoties izraudzīties atbildīgās iestādes, kas darbotos kā kontaktpunkti, un saskaņā ar CRPD 33. pantu izveidot koordinācijas mehānismus tās īstenošanai un uzraudzībai visos administratīvajos līmeņos; uzsver, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šo iestāžu darbā ir iesaistīts būtisks skaits personu ar invaliditāti;

8.  atbalsta Komisijas priekšlikumu izveidot invaliditātes platformu, lai stiprinātu ES līmeņa sadarbības pārvaldību un Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā 2021.–2030. gadam un valstu stratēģiju invaliditātes jomā īstenošanas pārvaldību;

9.  norāda, ka jaunā ES invaliditātes platforma būtu jāsaskaņo ar vadlīnijām, kas izklāstītas Eiropas sociālo tiesību pīlārā;

10.  aicina dalībvalstis īstenot nacionālas izpratnes veicināšanas kampaņas invaliditātes jomā, kas popularizētu CRPD un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā 2021.–2030. gadam un kas būtu piekļūstamas visiem un iesaistītu personas ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļus, kā arī organizācijas, kuras viņus pārstāv; aicina dalībvalstis pieņemt vērienīgus stratēģijas īstenošanas grafikus; aicina Komisiju gaidāmajā deleģētajā aktā par pārskatīto sociālo rezultātu pārskatu iekļaut detalizētu rādītāju kopu, pēc kā novērtēt progresu stratēģijas mērķu un uzdevumu sasniegšanā, un nodrošināt, ka visas iesaistītās puses pilda šajos dokumentos izklāstītās saistības;

11.  pieņem zināšanai Komisijas aicinājumu visās ES iestādēs, struktūrās, aģentūrās un delegācijās iecelt “invaliditātes jautājumu koordinatorus”; vēlreiz aicina visās ES iestādēs un aģentūrās, tostarp Parlamentā un Padomē, izveidot koordinācijas punktus — ar centrālo koordinācijas punktu Komisijas Ģenerālsekretariātā — un atbalstīt tos ar pienācīgu starpiestāžu mehānismu; aicina ES iestādes noteikt par prioritāti personu ar invaliditāti iecelšanu par invaliditātes jautājumu koordinatoriem;

12.  atzinīgi vērtē Komisijas plānus 2022. gadā izskatīt, kā darbojas ES CRPD īstenošanas uzraudzības satvars, un uz šā pamata ierosināt darbības; aicina Komisiju stiprināt ES satvaru un tā neatkarību, galvenokārt nodrošinot ekspertu, nevalstisko organizāciju, sociālo partneru un it īpaši personu ar invaliditāti lielāku iesaisti un līdzdalību bez diskriminācijas invaliditātes veida vai citu personisku apstākļu dēļ; uzsver, ka ES satvara pamatā jābūt detalizētiem, atjauninātiem un kvalitatīviem datiem, kas sadalīti pēc personas invaliditātes veida, balstoties uz darbu, ko veikusi Vašingtonas grupa invaliditātes statistikas jautājumos;

13.  aicina ES iestādes un dalībvalstis atkārtoti apstiprināt apņemšanos īstenot iekļaujošu līdztiesību attiecībā uz personām ar invaliditāti un pilnībā īstenot CRPD, ieskaitot tās 27. pantu par darbu un nodarbinātību;

14.  aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt skaidrus uzdevumus, ar ko uzlabot personu ar invaliditāti dzīves un darba apstākļus, vienlaikus ievērojot piekļūstamības un nediskriminēšanas principus un investējot vienlīdzīgās iespējās un personu ar invaliditāti līdzdalībā visās dzīves jomās;

15.  norāda, ka Lūgumrakstu komiteja pilda īpašu aizsardzības lomu, nodrošinādama, ka ES rīcībpolitikas izstrādē un likumdošanas darbībās ievēro CRPD; atzīmē, ka šā pienākuma kontekstā komiteja izskata lūgumrakstus par invaliditātes jautājumiem, organizē debates, tematiskus darbseminārus un atklātas uzklausīšanas par šo tematu, sagatavo rezolūcijas un ziņojumus un dodas misijās uz vietas;

16.  uzsver, ka, lai personas ar invaliditāti patiešām varētu izmantot tiesību aizsardzību, iesniedzot Parlamentam lūgumrakstus, tām vajadzētu būt piekļuvei nepieciešamajam atbalstam un palīdzībai tādu lūgumrakstu sagatavošanā un iesniegšanā, kas atbilst pieņemamības kritērijiem; aicina uzlabot lūgumrakstu mehānisma pamanāmību, palielinot informētību, kā arī iesaistīt lūgumrakstu izskatīšanā personas ar invaliditāti vai viņu pārstāvjus;

17.  mudina dalībvalstis izstrādāt nacionālos rīcības plānus, kas novērstu trūkumus attiecībā uz piekļuvi ar sabiedrības drošību saistītai informācijai, tālmācībai un mācībām tiešsaistē, personīgajai palīdzībai, aprūpei un atbalsta pakalpojumiem personām ar invaliditāti;

18.  aicina Lūgumrakstu komiteju vākt un sniegt statistikas datus par lūgumrakstu izskatīšanu un uzsver, ka komitejai ir jānodrošina tulkošana zīmju valodā, kas būtu jādara visām Eiropas Parlamenta komitejām, lai nodrošinātu piekļuvi informācijai un līdzdalību;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis labāk atzīt, cik svarīgi ir piekļūstami un kvalitatīvi atbalsta pakalpojumi un sistēmas neatkarīgai dzīvei; uzsver, ka ir jāveicina stratēģijas un standarti attiecībā uz individualizētu kvalitatīvu atbalstu apgādājamām personām ar invaliditāti un viņu aprūpētājiem, cita starpā — jāuzlabo sociālā aizsardzība un dažādu veidu atbalsts neformālajiem aprūpētājiem; aicina Komisiju nākt klajā ar stratēģisku ES programmu attiecībā uz aprūpi kā nākamo soli uz priekšu veselības aprūpes nozares kvalitatīvā iespēcināšanā Eiropas Savienībā, tostarp attiecībā uz personīgu un mājsaimniecības pakalpojumu darbiniekiem; atkārto, ka aprūpes programmai jāatspoguļo arī situācija, kādā ir 100 miljoni neformālo aprūpētāju ES, kuri nodrošina 80 % no ilgtermiņa aprūpes, bet kuru darbs lielākoties nav atzīts;

20.  iesaka Lūgumrakstu komitejai sagatavot gada ziņojumu par problēmām, kas uzsvērtas lūgumrakstos un saistītas ar personām ar invaliditāti, un nākt klajā ar ieteikumiem;

21.  aicina Komisiju Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā 2021.–2030. gadam strukturāli integrēt Eiropas pusgada procesā, jo Eiropas pusgads ir jāizmanto, lai iedvesmotu dalībvalstu rīcībpolitikas un pieejas, stiprinātu sabiedrības iekļāvīgumu un atbalstītu personu ar invaliditāti nodarbinātību un sociālo aizsardzību; aicina Komisiju veikt ikgadēju pārskatu par invaliditātes maģistralizēšanu Eiropas pusgada procesā;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot vienotu invaliditātes definīciju atbilstoši 2015. gadā pieņemtajiem CRPD komitejas noslēguma apsvērumiem par Eiropas Savienības sākotnējo ziņojumu un nodrošināt invaliditātes statusa savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu brīvu pārvietošanos un ES pilsoņa tiesību pienācīgu izmantošanu un atzīšanu;

23.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ES un dalībvalstis ievēro visus attiecīgos ES un ANO noteiktos pienākumus attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām, jo īpaši CRPD un CRPD komitejas vispārējos komentārus par šo konvenciju, kā arī attiecīgos ES pasākumus un finansēšanas noteikumus, un šajā sakarā sniegt tām un to ģimenēm un aprūpētājiem atbalstu un darīt iespējamu paraugprakses apmaiņu šajā jomā;

24.  uzsver, ka ir nepieciešams vairāk un regulāri apmācīt tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus krīžu pārvarēšanā un pārvaldībā, kā arī konfliktu deeskalācijā saskarsmē ar personām ar īpašām invaliditātes formām;

Datu aizsardzība

25.  aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis pareizi īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb VDAR)(28), kā arī veic nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu personu ar invaliditāti sensitīvos datus;

26.  uzsver, ka jebkādai persondatu apstrādei pilnībā jāatbilst VDAR; uzsver, ka saskaņā ar VDAR ir aizliegts apstrādāt ģenētiskos un biometriskos datus fiziskas personas unikālai identificēšanai un veselības datus (sensitīvus persondatus), ja vien VDAR tas nav skaidri atļauts;

Līdzdalība

27.  uzsver nepieciešamību apspriesties ar personu ar invaliditāti organizācijām un aktīvi iesaistīt tās katrā visu veidu pasākumu plānošanas, pieņemšanas, īstenošanas un uzraudzības posmā, lai šie pasākumi veicinātu viņu pamattiesības; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pienācīgi iesaistīt personu ar invaliditāti organizācijas visos Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā 2021.–2030. gadam īstenošanas posmos;

28.  atgādina, cik svarīgi ir apspriesties ar personām ar invaliditāti un to pārstāvības organizācijām un iesaistīt tās, pieņemot ar Covid-19 pandēmiju saistītus pasākumus, piemēram, atveseļošanas un vakcinācijas plānus, un jebkuras turpmākas krīzes gadījumā;

29.  uzsver, ka personu ar invaliditāti pilnīgai un īstenai līdzdalībai visās dzīves un sabiedrības jomās ir izšķirīga nozīme viņu pamattiesību īstenošanā;

30.  atgādina, ka daudzi cilvēki ar invaliditāti joprojām ir norobežoti no sabiedriskās dzīves un viņiem nav kontroles pār savu ikdienas dzīvi, jo īpaši tiem, kas dzīvo aprūpes iestādēs, apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir atsegusi un pastiprinājusi grūtības, ar kurām viņi saskaras; mudina dalībvalstis maģistralizēt atbalsta pakalpojumus, lai cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības dzīvot neatkarīgi un iekļauties sabiedrībā;

31.  mudina dalībvalstis nodrošināt, ka personas ar invaliditāti tiek iesaistītas rīcībpolitikas veidošanas procesā bez jebkādiem ierobežojumiem; norāda, ka CRPD prasa pilnīgu politisko līdzdalību, kas nozīmē, ka personām ar invaliditāti jāvar piedalīties vēlēšanās un lēmumu pieņemšanas procesos vienlīdzīgi ar citiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis personām ar invaliditāti nodrošina atvieglotu naturalizāciju vai īpašus atbrīvojumus no naturalizācijas eksāmeniem, lai garantētu viņu piekļuvi pilsonībai;

32.  atgādina par lielo skaitu to ES iedzīvotāju, kuriem invaliditātes vai garīgās veselības problēmu dēļ ir liegtas tiesības piedalīties vēlēšanās, tostarp Eiropas Parlamenta vēlēšanās; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt reālas personu ar invaliditāti tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

Brīva pārvietošanās

33.  atzinīgi vērtē Komisijas plānu līdz 2023. gada beigām nākt klajā ar priekšlikumu par visās dalībvalstīs atzīstamas ES invaliditātes kartes izveidi ar ieceri paplašināt izmēģinājuma projektus attiecībā uz ES invaliditātes karti un ES stāvvietu karti personām ar invaliditāti; uzskata, ka ES invaliditātes karte, kurai vajadzētu būt obligātai visās dalībvalstīs, būs svarīgs instruments, ar ko palīdzēt personām ar invaliditāti izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties no šķēršļiem brīvā ES;

34.  aicina Komisiju un dalībvalstis izvirzīt vērienīgus mērķus attiecībā uz karšu lietotāju tiesību klāstu un nodrošināt to pienācīgu īstenošanu visās dalībvalstīs, vajadzības gadījumā pieņemot saistošus ES tiesību aktus;

35.  atzīmē, ka dažās dalībvalstīs, kurās invaliditātes karte jau ir ieviesta, ir ziņots par nepareizu izmantošanu, kas dažkārt rada negatīvas sekas cilvēkiem, kuri patiešām ir tiesīgi uz šādu karti; tādēļ uzsver, ka visos līmeņos ir jāpalielina informētība un jāveic pasākumi, lai novērstu jaunās ES invaliditātes kartes nepareizu izmantošanu;

36.  aicina Komisiju atbrīvot personas ar invaliditāti, viņu ģimenes locekļus un palīgus no ceļa nodevas maksāšanas visā ES, lai veicinātu viņu pārvietošanos, jo īpaši situācijās, kad nepieciešami vairāki braucieni medicīniskos un labbūtības nolūkos;

37.  aicina Komisiju nostiprināt tiesisko regulējumu personu ar invaliditāti līdzdalībai tūrismā; atzīmē, ka 25 % ES vēlētāju ir zināma traucējumu vai invaliditātes pakāpe(29) un ka ES personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām paredzētā piekļūstamā tūrisma kopējais bruto apgrozījums 2012. gadā bija aptuveni 786 miljardi EUR(30);

38.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemtas stingrākas dzelzceļa pasažieru tiesības personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, jo īpaši to, ka pakāpeniski tiek atcelti pašreizējie izņēmumi dalībvalstīm un saīsināts iepriekšēja paziņojuma termiņš, kas jāsniedz personām ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām, kurām nepieciešama palīdzība; aicina dalībvalstis pēc iespējas drīz noteikt īsākus iepriekšējā paziņojuma termiņus personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama palīdzība ceļojumā, lai personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām varētu vieglāk izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties, kā arī noteikt piekļūstamības termiņus; aicina visās dalībvalstīs ātri īstenot pārstrādātās Regulas (EK) Nr. 1371/2007 noteikumus; aicina Komisiju izskatīt iespēju sagatavot priekšlikumu par pasažieru tiesībām personām ar invaliditāti pilsētas un lauku transportā, kas novērsīs pašreizējās nepilnības; aicina pieņemt tikpat efektīvu jūras transporta paketi;

39.  aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis, lai nodrošinātu nepieciešamos apstākļus vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī, kas ļautu personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem izmantot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, pašnoteikšanos un personīgo izvēli, dzīvot neatkarīgi un tikt iekļautām sabiedrībā, kā noteikts CRPD 19. pantā; aicina dalībvalstis uzlabot publiskās pārvaldes iestāžu sniegtās informācijas piekļūstamību, izmantojot atvērtus un piekļūstamus formātus;

Piekļūstamība

40.  norāda uz Komisijas priekšlikumu par resursu centra “AccessibleEU” izveidi līdz 2022. gadam; aicina Komisiju izveidot ES piekļūstamības aģentūru (ES Piekļūstamības padomi), kas būtu atbildīga par piekļūstamības tehnisko specifikāciju izstrādi, atbalstot konkrētas ES rīcībpolitikas un tiesību aktus, apspriestos ar tiesību subjektiem, ieinteresētajām personām un nevalstiskajām organizācijām, palīdzētu dalībvalstīm un ES iestādēm saskaņoti īstenot piekļūstamību vienotā tirgus labā un palielinātu informētību par to, cik svarīga līdztiesīgai sabiedrībai ir piekļūstamība;

41.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt ES darba tirgus digitalizācijas iniciatīvu kognitīvo, sensorisko un fizisko piekļūstamību;

42.  pauž nožēlu, ka piekļuve būvētajai videi un fiziskā piekļūstamība nav iekļauta Eiropas Piekļūstamības akta darbības jomā; aicina Komisiju izmantot Eiropas Piekļūstamības aktu un uz tā pamata pieņemt stingru ES satvaru attiecībā uz piekļūstamu un iekļaujošu vidi, kurā ir pilnvērtīgi piekļūstamas sabiedriskās vietas, pakalpojumi, tostarp transporta, sakaru, administratīvie un finanšu pakalpojumi, un būvētā vide; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu “Pilsētas pieejamības balva”;

43.  atzinīgi vērtē Eiropas Pilsētu pieejamības balvas konkursa rezultātus; aicina dalībvalstis ieviest līdzīgus konkursus valsts līmenī;

44.  norāda, ka lūgumrakstu iesniedzēju visbiežāk paustās bažas par personu ar invaliditāti līdztiesību lielākoties ir saistītas ar piekļūstamību un sociālo aizsardzību, kā arī nodarbinātības tiesībām un tiesībām dzīvot neatkarīgi sabiedrībā; tāpēc aicina dalībvalstis pilnībā īstenot un pastāvīgi uzraudzīt visus ar piekļūstamību saistītos tiesību aktus, tostarp Direktīvu (ES) 2019/882 (Eiropas Piekļūstamības akts), lai rezultatīvi un pilnīgi likvidētu un novērstu šķēršļus, ar ko saskaras darba ņēmēji ar invaliditāti, un lai uzlabotu un nodrošinātu piekļūstamu pakalpojumu pieejamību, kā arī šo pakalpojumu sniegšanas nosacījumu piemērotību; šajā kontekstā aicina dalībvalstis, Eiropas Piekļūstamības aktu transponējot valsts tiesību aktos, apsvērt pakalpojumu piekļūstamības un būvētās vides piekļūstamības savstarpējo savienotību;

45.  uzsver, ka pilnīga piekļūstamība ir jāgarantē visās Eiropas sabiedriskajās vietās; pauž nožēlu par to, ka Eiropas stratēģija invaliditātes jomā 2021.–2030. gadam pašlaik daudzējādā ziņā netiek ņemta vērā, un jo īpaši norāda, ka ir pārāk daudz publisko ēku ar arhitektoniskiem šķēršļiem, kas ir odiozs diskriminācijas veids; aicina Komisiju piekļūstamību maģistralizēt visās rīcībpolitikas jomās un aicina dalībvalstis pilnībā īstenot spēkā pastāvošos tiesību aktus;

46.  pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs neatliekamās palīdzības numuru nepiekļūstamības dēļ daļa personu ar invaliditāti nevarēja sazināties ar pamatatbalsta un neatliekamās palīdzības dienestiem; tāpēc mudina dalībvalstis rūpīgi īstenot Direktīvu (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi;

47.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka visos līmeņos tiek ātri un efektīvi īstenota Direktīva (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību, lai garantētu, ka personām ar invaliditāti ir piekļūstama visa nepieciešamā informācija piekļūstamā formātā, arī nacionālajās zīmju valodās; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izstrādāt rīcības plānu par tīmekļa piekļūstamību visām ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, lai nodrošinātu ES tīmekļvietņu un šajās tīmekļvietnēs un tiešsaistes platformās publicēto dokumentu atbilstību Eiropas piekļūstamības standartiem, kuri ir jāpaplašina; mudina visas ES iestādes, struktūras un aģentūras panākt atbilstību Eiropas piekļūstamības standartiem ne vēlāk kā 2022. gadā;

48.  mudina dalībvalstis transponēt savos tiesību aktos jau sen novilcināto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu un saskaņā ar tās 7. pantu nodrošināt piekļūstamus audiovizuālo mediju pakalpojumus personām ar invaliditāti;

49.  mudina ES iestādes uzlabot piekļūstamības līmeni un kvalitāti visās savās ēkās un likvidēt šķēršļus, kas ierobežo piekļuvi to vietnēm, debatēm un dokumentācijai, t. i., nodrošināt sagatavotās informācijas piekļūstamību, piemēram, nodrošinot tulkojumu dažādu dalībvalstu zīmju valodās, dokumentus Braila rakstā un dokumentus vienkāršā valodā;

50.  uzsver, ka ir svarīgi ātri atrisināt piekļūstamības problēmas visās attiecīgajās rīcībpolitikās un instrumentos, arī attiecībā uz publiskā iepirkuma noteikumiem un lūgumrakstu Parlamentam piekļūstamību;

51.  mudina attiecīgos Parlamenta dienestus turpināt centienus un pēc iespējas īsākā termiņā pabeigt starpdienestu darba grupas zīmju valodas jautājumos projektu, lai apmierinātu lūgumraksta Nr. 1056/2016 prasības dot iespēju iesniegt lūgumrakstus starptautiskajās un nacionālajās zīmju valodās, kuras izmanto ES, tādējādi padarot pamattiesības iesniegt lūgumrakstu piekļūstamākas zīmju valodas lietotājiem;

52.   uzsver, ka ir jānodrošina komiteju sanāksmju, plenārsēžu un pārējo Parlamenta sanāksmju zīmju valodu tulkošana un tulkojumi vienkāršā valodā, lai tās būtu piekļūstamas personām ar invaliditāti;

Diskriminācijas apkarošana

53.  norāda, ka invaliditātes statuss dalībvalstu vidū netiek savstarpēji atzīts; aicina dalībvalstis kopīgi darboties savstarpējas uzticēšanās garā, lai atzītu citā dalībvalstī piešķirto statusu; uzsver Komisijas mērķi sadarboties ar dalībvalstīm, lai paplašinātu invaliditātes statusa savstarpējās atzīšanas darbības jomu tādās jomās kā darbaspēka mobilitāte un pabalsti, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem; uzsver nepieciešamību paplašināt ES invaliditātes kartes dotās priekšrocības, to vidū iekļaujot arī savstarpēji atzītus ieguvumus no piekļuves veselības aprūpei; šajā kontekstā uzsver ātras rīcības nozīmi Eiropas invaliditātes kartes ieviešanā; atkārto, ka nepieciešama savstarpēja izpratne par deinstitucionalizāciju, tās īstenošanu un neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, lai dalībvalstu stratēģijas un ES līdzekļus labāk saskaņotu ar CRPD;

54.  atzīst Eiropas invaliditātes kartes daudzās izmantošanas jomas gan attiecībā uz piekļuvi daudziem pakalpojumiem bez diskriminācijas, gan attiecībā uz drošību briesmu un ārkārtas situācijās; norāda, ka šī karte nodrošinātu, ka iesaistītie policijas spēki nekavējoties atpazīst personu ar invaliditāti;

55.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar PVO datiem bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti ir lielāks risks ciest no vardarbības nekā viņu vienaudžiem bez invaliditātes; uzsver, ka jo īpaši nepilngadīgie “salīdzinājumā ar bērniem bez invaliditātes ir 3,7 reizes vairāk pakļauti jebkāda veida vardarbības riskam, 3,6 reizes vairāk pakļauti fiziskas vardarbības riskam un 2,9 reizes vairāk pakļauti seksuālas vardarbības riskam”; uzsver, ka “bērni ar garīgās vai intelektuālās attīstības traucējumiem, šķiet, ir vieni no visneaizsargātākajiem un viņi ir 4,6 reizes vairāk pakļauti seksuālās vardarbības riskam nekā viņu vienaudži bez invaliditātes”; tāpēc mudina izveidot Eiropas satvaru personu ar invaliditāti aizsardzībai pret jebkāda veida vardarbību;

56.  uzsver, ka steidzami ir vajadzīgi ES tiesību akti, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus pret jebkāda veida diskrimināciju ES, un uzskata, ka tas ir izšķirīgi svarīgi pareizai CRPD rīcībpolitiku īstenošanai; mudina dalībvalstis pieņemt ES horizontālo diskriminācijas novēršanas direktīvu, ko Komisija iesniedza 2008. gadā; aicina Komisiju pēc iespējas drīz nākt klajā ar alternatīvu risinājumu, lai virzītos uz priekšu diskriminācijas apkarošanā visā ES visās dzīves jomās;

57.  stingri nosoda jebkādu medicīnisku diskrimināciju, kas vērsta pret personām ar invaliditāti; atgādina, ka attiecīgajiem dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem ir jāatbilst CRPD un jānodrošina vienlīdzīga un nediskriminējoša piekļuve veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem; uzsver, ka, reaģējot uz turpmākām veselības krīzēm (no sagatavotības līdz ārstēšanai), ir jānodrošina, ka personas ar invaliditāti netiek atstātas novārtā; šajā sakarā mudina attiecīgās iestādes piedāvāt personām ar invaliditāti tādu pašu medicīnisko ārstēšanu kā jebkurai citai personai, ieskaitot intensīvo medicīnisko aprūpi; atgādina, ka ir svarīgi, lai sabiedriskajiem veselības aprūpes pakalpojumiem vienmēr būtu centrāla loma personu ar invaliditāti aizsardzībā;

58.  vēlreiz aicina Komisiju sadarboties ar Eiropas Savienības Tiesu attiecībā uz komunikācijas un piekļūstamības stratēģijām, lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti ir iespēja piekļūt ES tiesu sistēmai bez jebkādas diskriminācijas; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt īstenot uz personām ar invaliditāti vērstas iespēcināšanas programmas, dodot tām iespēju atpazīt diskrimināciju un ziņot par to;

59.  nosoda visu veidu personu ar invaliditāti diskrimināciju darba vietā; aicina dalībvalstis un Komisiju īstenot rīcībpolitikas ar mērķi nepieļaut aizskaršanu invaliditātes dēļ; turklāt aicina dalībvalstis sadarbībā ar darba devējiem īstenot rīcībpolitikas, ar ko nepieļaut personu ar invaliditāti kiberiebiedēšanu darba vietā;

60.  uzsver, ka nav pieļaujama tādu personu ieslodzīšana, kuru invaliditāte nav savienojama ar apcietinājumu, un ka būtu jānodrošina alternatīvas cietumsodiem; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka attiecībā uz apcietinātajiem ar invaliditāti tiek ievēroti vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas, saprātīgu pielāgojumu un piekļūstamības pamatprincipi;

61.  aicina dalībvalstis apmainīties ar informāciju un labas prakses piemēriem, īpaši attiecībā uz pāreju no institucionālās aprūpes uz neatkarīgu dzīvi, piekļūstamu un cenas ziņā pieņemamu mājokļu nodrošināšanu personām ar invaliditāti un iekļaušanu sabiedrībā;

62.  uzsver, ka saprātīgi pielāgojumi, piekļūstamība un universālais dizains ir ārkārtīgi svarīgi faktori personu ar invaliditāti diskriminācijas apkarošanā; uzsver, cik svarīga ir faktiska nediskriminējoša piekļuve, kas nozīmē apzināt un likvidēt šķēršļus un barjeras, kuras kavē personu ar invaliditāti piekļuvi precēm, pakalpojumiem un infrastruktūrai, kas pieejama plašai sabiedrībai; uzsver, ka pēc iespējas būtu jānodrošina personām ar invaliditāti faktiska un nediskriminējoša piekļuve ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem kā personām bez invaliditātes un ka vajadzības gadījumā būtu jāatvieglo personām ar invaliditāti palīglīdzekļu, tostarp pārvietošanās un piekļuves palīdzības, kā arī sertificētu pavadoņsuņu un citu servisa suņu, izmantošana(31); atgādina, ka piekļūstamības standarti būtu jāpieņem, apspriežoties ar personām ar invaliditāti un viņas pārstāvošajām organizācijām, jo viņu zinātība ir būtiska, lai apzinātu piekļūstamības šķēršļus; uzsver, ka saprātīgi pielāgojumi, piekļūstamība un universālais dizains ir ārkārtīgi svarīgi faktori personu ar invaliditāti diskriminācijas apkarošanā;

63.  uzsver, cik būtiska loma ir tiem ģimenes locekļiem, kas aprūpē personas ar invaliditāti un bieži gadā par viņu vajadzībām pēc aprūpes un palīdzības; tāpēc uzsver, ka ir vajadzīgas ES un valstu rīcībpolitikas un stratēģijas, kas sniegtu spēcīgu atbalstu ģimenes locekļiem un aprūpētājiem; uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai šādiem aprūpētājiem Eiropā tiktu savstarpēji atzīts viņu statuss;

64.  uzsver, cik svarīgas ir personu ar invaliditāti iespējas vienlīdzīgi izmantot savas pamattiesības; uzsver nepieciešamību atzīt, ka saskaņā ar CRPD 12. pantu personām ar invaliditāti ir tiesībspēja un rīcībspēja vienlīdzīgi ar citiem cilvēkiem visos dzīves aspektos; aicina dalībvalstis veikt pienācīgus un savlaicīgus pasākumus, lai nodrošinātu faktisku, taisnīgu un iekļaujošu tiesu sistēmas un tiesībaizsardzības iestāžu pieejamību personām ar jebkāda veida invaliditāti visos procesa posmos; ; uzsver, ka telpām un pakalpojumiem ir jābūt piekļūstamiem, lai bez diskriminācijas nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi tiesu iestādēm un visam tiesiskajam procesam;

65.  uzsver, ka ir vajadzīgs finansiāls atbalsts, lai personas ar invaliditāti varētu algot vai nodarbināt palīgus vai finansiāli atbalstīt ģimenes locekļus, jo viņu aprūpes pakalpojumiem ir izmaksas gan laika, gan finanšu izteiksmē, un ka tas ir absolūti nepieciešams personu ar invaliditāti atbalstam un palīgiem no viņu ģimenēm;

66.  uzsver, ka personas ar invaliditāti ir sociāli marginalizētas un atstumtas no nodarbinātības un ekonomiskās un sociālās dzīves; pauž nožēlu par to, ka bieži vien personas ar invaliditāti, īpaši tās, kam ir lielas vajadzības pēc atbalsta, ir pakļautas lielam institucionalizācijas riskam, savukārt pašreizējais dalībvalstu finansiālais atbalsts nav pietiekams, īpaši attiecībā uz kopienā balstītu un uz cilvēkiem vērstu atbalstu, kas aizsargātu personu ar invaliditāti tiesības(32);

67.  uzsver, ka CRPD 19. pants nosaka tiesības dzīvot neatkarīgi un tikt iekļautam sabiedrībā; aicina dalībvalstis nodrošināt procesu, kas paredz personu ar invaliditāti dzīves apstākļu maiņu no institucionālas vides uz sistēmu, kura nodrošina sociālo līdzdalību un kurā pakalpojumi tiek sniegti sabiedrībā atbilstīgi individuālajai gribai un vēlmēm; aicina dalībvalstis savās deinstitucionalizācijas stratēģijās iekļaut konkrētus mērķrādītājus ar skaidriem termiņiem un pienācīgi finansēt šo stratēģiju īstenošanu;

68.  pauž nožēlu par to, ka personas ar invaliditāti un viņu atbalsta tīkli nebija iekļauti ES vakcinācijas stratēģijā noteiktajās prioritārajās grupās; mudina dalībvalstis personām ar invaliditāti un viņu atbalsta tīkliem piedāvāt prioritāru piekļuvi vakcinācijai; šajā sakarā prasa, lai Covid-19 vakcinācijas pamatā būtu personu ar invaliditāti brīva un informēta piekrišana un lai ar pasākumiem, kas tiek uzskatīti par sabiedrības interesēs vai personas interesēs vajadzīgiem, netiktu apdraudēta personu ar invaliditāti, tostarp personu ar intelektuālās attīstības traucējumiem, personu ar psihosociālu invaliditāti un autistisku personu, autonomija un tiesībspēja;

69.  aicina ES un valstu līmenī veikt izmeklēšanu par nesamērīgiem Covid-19 infekcijas un tās izraisītas nāves rādītājiem aprūpes iestādēs, veciem cilvēkiem un personām ar invaliditāti paredzētos aprūpes centros un citu sociālo pakalpojumu kontekstā nolūkā izprast cēloņus, identificēt atbildīgos un veikt nepieciešamos pasākumus, lai šādi gadījumi vairs nekad neatkārtotos;

70.  aicina nodrošināt, ka vietas, kur tiek veikta vakcinācija, ir fiziski piekļūstamas un nodrošina cilvēku tieši sniegtas norādes un palīdzību tiem, kam tā vajadzīga; aicina vajadzības gadījumā izstrādāt bezmaksas vai zemas maksas mērķorientētas piekļūstama transporta programmas.

Nodarbinātība un sociālie jautājumi

71.  pauž bažas par personu ar invaliditāti, īpaši sieviešu ar invaliditāti, augsto bezdarba līmeni salīdzinājumā ar citām ES iedzīvotāju grupām; aicina dalībvalstis veicināt un nodrošināt likumdošanas un rīcībpolitikas satvaru personu ar invaliditāti un jo īpaši sieviešu ar invaliditāti līdzdalībai darba tirgū, tostarp personām ar slēptu invaliditāti, hroniskām slimībām vai mācīšanās traucējumiem;

72.  aicina dalībvalstis iekļaujošas nodarbinātības izveidē īstenot intersekcionālu pieeju, jo īpaši rīcībpolitikās un pasākumos; pauž nožēlu par to, ka Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā 2021.–2030. gadam nav pietiekami skatīta multiplā un intersekcionālā diskriminācija; tādēļ aicina Komisiju stratēģijas īstenošanā īpašu uzmanību pievērst intersekcionalitātei un noteikt skaidrus, izmērāmus un vērienīgus mērķrādītājus attiecībā uz daudzveidību darbavietā, kas atspoguļotu personu ar invaliditāti heterogenitāti, lai novērstu multiplo un intersekcionālo diskrimināciju; uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt stratēģijas efektivitāti, iesaistot personas ar invaliditāti un organizācijas, kas tās pārstāv;

73.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un atbalstīt sociālos uzņēmumus, īpašu uzmanību pievēršot personu ar invaliditāti nodarbinātībai, jo šādi uzņēmumi ir līdzeklis, ar ko veicināt pienācīgu darbvietu radīšanu;

74.  mudina dalībvalstis nodrošināt personām ar būtisku un smagu invaliditāti agru piekļuvi publiskajām pensiju shēmām, lai cīnītos pret nabadzības un sociālās atstumtības risku vecumdienās;

75.  aicina dalībvalstis risināt valsts nodarbinātības dienestu nepietiekamās attīstības un nepietiekamā finansējuma problēmu, lai uzlabotu personu ar invaliditāti nodarbinātības līmeni; mudina dalībvalstis stiprināt saiknes starp valsts nodarbinātības dienestiem un darbā iekārtošanas aģentūrām;

76.  uzsver pozitīvo lomu, kāda ir CRPD prasībām atbilstošām aizsargātām darbavietām personu ar invaliditāti pārejā uz atvērto darba tirgu;

77.  mudina dalībvalstis atbalstīt tiesībās balstītus, iekļaujošus un pienācīgus individuālas iekārtošanas darbā un atbalsta modeļus (“atbalstīta nodarbinātība”), kas personām ar invaliditāti attiecīgos gadījumos dod iespēju pāriet uz atvērto darba tirgu;

78.  aicina Komisiju pēc iespējas drīz sākt pārskatīt Nodarbinātības vienlīdzības direktīvu, lai to pilnībā saskaņotu ar CRPD noteikumiem un īstenotu līdzdalības procesu, kura mērķis būtu nodrošināt personu ar invaliditāti pārstāvības organizāciju tiešu un pilnīgu iesaistīšanos;

79.  norāda, ka darbā pieņemšanas atbalsta sistēmām nevajadzētu samazināt personu ar invaliditāti algas, it īpaši izmantojot publisko līdzfinansējumu; norāda, ka personu ar invaliditāti pieņemšana darbā atalgojuma un darba laika režīma ziņā ir jābalsta uz nodarbinātības satvaru, ko piemēro citiem darba ņēmējiem, un tas jāpielāgo viņu vajadzībām; uzskata, ka personas ar invaliditāti nevar iekļaut atvērtajā darba tirgū bez vispārēja nodarbinātības regulējuma un darba samaksas un darba koplīguma slēgšanas sarunu veicināšanas;

80.  uzsver, ka ir nepieciešama finansiāla palīdzība, lai personas ar invaliditāti varētu pieņemt darbā vai nodarbināt īpaši kvalificētus palīgus;

81.  mudina dalībvalstis nodrošināt pienācīgu sociālā nodrošinājuma koordināciju, cita starpā nodrošinot, ka personas ar invaliditāti turpina saņemt invaliditātes atbalstu, kas sedz ar invaliditāti saistītās papildu izmaksas, pat tad, kad viņas iesaistās darba tirgū vai šķērso noteiktu ienākumu slieksni, tā, lai atbalstītu viņu iekļaušanos darba tirgū un palīdzētu nodrošināt viņu cieņu un līdztiesību; uzskata, ka tas būtu jādara, grozot Regulu (EK) Nr. 883/2004 un apspriežoties ar organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti;

82.  aicina dalībvalstis apmainīties ar informāciju un labas prakses piemēriem, īpaši attiecībā uz pāreju no institucionālās aprūpes uz neatkarīgu dzīvi, piekļūstamu un cenas ziņā pieņemamu mājokļu nodrošināšanu personām ar invaliditāti un iekļaušanu sabiedrībā;

83.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai novērstu pastāvošās personu ar invaliditāti nodarbinātības plaisas un veicinātu viņu piekļuvi kvalitatīvām un ilgtspējīgām darbvietām; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā iekļauto Komisijas priekšlikumu personu ar invaliditāti nodarbinātības plaisas iekļaut pārskatītajā sociālo rezultātu pārskatā;

84.  aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Padomes Direktīvu 2000/78/EK; mudina dalībvalstis attīstīt personu ar invaliditāti nodarbinātības izredzes, uzlabojot direktīvas, jo īpaši 5. panta par saprātīgiem pielāgojumiem, īstenošanu un ieguldot ES līdzekļus un Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu personu ar invaliditāti apmācībā un darbvietu radīšanā;

85.  uzsver, ka darba piemeklēšana, profesionālā profilēšana, vienlaicīga nodarbinātība un apmācība, integrācija darbā, kā arī mācību atbalsts un karjeras attīstības iespējas pilda svarīgu lomu, palīdzot personām ar invaliditāti atrast un saglabāt apmaksātu darbu;

86.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka darba tirgi un darba vides ir atvērtas, iekļaujošas un piekļūstamas personām ar invaliditāti, atbalstīt nodarbinātības dienestus, palielināt informētību par iekļaujošas nodarbinātības praksēm, ieviest pienācīgus stimulus un atbalsta pasākumus uzņēmumiem, īpaši mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas pieņem darbā un apmāca personas ar invaliditāti, un nodrošināt, ka vispārējās pašnodarbinātības shēmas ir piekļūstamas personām ar invaliditāti un tās atbalsta;

87.  aicina dalībvalstis veicināt darba vietu pielāgošanu un rīkoties, lai uzlabotu darba aizsardzību; aicina Komisiju gaidāmajā ES stratēģiskajā darba aizsardzības satvarā īpašu uzmanību pievērst darba ņēmējiem ar invaliditāti un nospraust vērienīgus mērķus;

88.  mudina ES iestādes un dalībvalstis ieviest darba vietu kvotas personām ar invaliditāti, lai veicinātu iekļaujošas darba vietas;

Publiskais iepirkums un ES līdzekļi

89.  atgādina, ka publiskā iepirkuma procedūras dalībvalstīs ir jāveic un jāizpilda tā, lai pilnībā tiktu ievērotas saņēmēju, tostarp personu ar invaliditāti, pamattiesības; norāda, ka dalībvalstīm, īstenojot publiskā iepirkuma tiesību aktus, ir jāievēro CRPD, jo īpaši attiecībā uz saziņas līdzekļu izvēli, tehniskajām specifikācijām, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem un līguma izpildes nosacījumiem;

90.  atgādina, ka laba sabiedrisko pakalpojumu struktūra, īpaši veselības aizsardzības un izglītības jomā, ir būtiska, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret personām ar invaliditāti neatkarīgi no viņu ekonomiskā stāvokļa; aicina dalībvalstis izmantot ES līdzekļus, lai uzlabotu šos pakalpojumus un ar tiem saistīto infrastruktūru REACT-EU un Next Generation EU iniciatīvu garā;

91.  aicina Komisiju un dalībvalstis partnerības nolīgumu par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem galīgajā saturā un šo fondu programmās iekļaut mērķus un pieejas, kas uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves apstākļus, vienlaikus ievērojot piekļūstamības un nediskriminēšanas principus, un ieguldīt vienlīdzīgās iespējās un personu ar invaliditāti līdzdalībā visās dzīves jomās, tostarp atbalstot pāreju no institucionālās dzīves uz kopienā balstītu dzīvi; aicina Komisiju cieši uzraudzīt ES līdzekļu izmantošanu saskaņā ar CRPD; uzsver, ka vajadzīga pakāpeniska konverģence attiecībā uz piekļūstamības, līdzdalības un kopienā balstītas dzīves definīcijām kā līdzeklis dalībvalstu kohēzijas veicināšanai;

92.  aicina dalībvalstis izmantot iespējas, ko attiecīgie ES fondi dod personu ar invaliditāti darbvietu radīšanai un apmācībai, garantēt un atbalstīt publisko telpu un infrastruktūras pilnīgu piekļūstamību un nodrošināt, ka ES finansētas darbības sasniedz personas ar invaliditāti; pauž nožēlu par to, ka vairākās dalībvalstīs ES līdzekļi joprojām tiek izmantoti, lai būvētu jaunu segregētu vidi personām ar invaliditāti;

93.  uzsver vajadzību pienācīgi finansēt aprīkojumu, kas nepieciešams personām ar invaliditāti, lai nodrošinātu, ka tās var izmantot vislabākās pieejamās tehnoloģijas un aprīkojumu ikdienas dzīvē, nodarbinātībā un sociālajā līdzdalībā;

94.  uzsver, ka ES finansējums nekad nebūtu jāizmanto, lai finansētu nepiekļūstamus produktus, pakalpojumus vai infrastruktūru;

95.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka lauku attīstības programmās un stratēģijās ir iekļauti īpaši informēšanas pasākumi personām ar invaliditāti, kas dzīvo laukos, un iesaistīt tās minēto programmu un stratēģiju izstrādē un īstenošanā;

Digitalizācija

96.  aicina dalībvalstis izpētīt digitalizācijas un digitālo risinājumu sniegtās iespējas un potenciālu un atzīt palīgtehnoloģiju un adaptīvo tehnoloģiju vērtību personām ar invaliditāti, pienācīgi ņemot vērā persondatu aizsardzību un ētiskus apsvērumus; atgādina, ka digitālo rīku un palīgtehnoloģiju izmantošanas potenciāls ir atkarīgs no personu ar invaliditāti iespējām attīstīt savas digitālās prasmes; uzsver, ka nepieciešamo digitālo prasmju un MI zināšanu attīstīšana var neaizsargātām grupām, piemēram, personām ar invaliditāti, pavērt ceļu uz darba tirgu;

97.  norāda, ka Covid-19 pandēmija ir pierādījusi, ka visiem iedzīvotājiem vajadzētu būt iespējai gūt labumu no digitālās pārveides bez jebkādas diskriminācijas vai atstumtības; uzsver informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozīmi mobilitātei, komunikācijai un piekļuvei sabiedriskajiem pakalpojumiem; tāpēc aicina dalībvalstis aktīvi veicināt personu ar invaliditāti līdzdalību, gādājot piemērotus līdzekļus, kas viņiem nodrošina piekļuvi tiešsaistes sabiedriskajiem pakalpojumiem;

98.  aicina ES iestādes nodrošināt visaugstākos piekļūstamības standartus savās infrastruktūrās, pakalpojumos un digitālajos pakalpojumos, darīt visu iespējamo, lai ar likumdošanas procedūrām saistītos dokumentus publicētu lietotājdraudzīgā un piekļūstamā veidā, un nodrošināt, ka personas ar invaliditāti var pienācīgi un pilnībā piekļūt to tīmekļa vietnēm un kontaktveidlapām; mudina dalībvalstis izstrādāt programmas, kuru mērķis ir iekļaut sabiedrībā personas ar invaliditāti ar sporta, mākslas, kultūras un atpūtas aktivitāšu starpniecību un kuras veicinātu šo cilvēku līdzdalību politiskajā procesā bez jebkādiem ierobežojumiem;

Pētniecība

99.  aicina Komisiju dziļāk izpētīt, kā jaunās tehnoloģijas ietekmē personas ar invaliditāti, arī veselības aspektā, piemēram, kā LED apgaismes ierīces ietekmē gaismjutīgas personas;

100.   atgādina, ka, lai izstrādātu pienācīgu un rezultatīvu rīcībpolitiku un rastu risinājumus, kas pielāgoti visu ES personu ar invaliditāti vajadzībām, ir vajadzīgi salīdzināmi un uzticami ES dati; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus izveidot kopēju satvaru Eiropas statistikai par indivīdiem un mājsaimniecībām, lai vāktu uzticamus datus par personu ar invaliditāti līdzdalību dažādajos izglītības un darba veidos un līmeņos, kā arī līdzdalību sociālajā dzīvē;

101.  uzsver nepieciešamību ieguldīt inovācijā un pētniecībā, kas attiecas uz personu ar invaliditāti nodarbinātību un uzņēmējdarbību, lai atbalstītu viņu finansiālo izdzīvošanu un līdzdalību ekonomiskajā un sociālajā dzīvē;

102.  uzsver, ka ir jāpastiprina pētniecība un inovācija piekļūstamu tehnoloģiju jomā, lai stiprinātu darba tirgus iekļāvīgumu attiecībā uz personām ar invaliditāti; uzsver, ka personām ar invaliditāti svarīgas ir IKT mobilitātes, komunikācijas un piekļuves sabiedriskajiem pakalpojumiem jomā;

Izglītība

103.   atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis ir gatavas īstenot iekļaujošu izglītības rīcībpolitiku; aicina dalībvalstis palielināt savu izglītības sistēmu spēju nodrošināt kvalitatīvu un piekļūstamu izglītību visiem izglītojamajiem, veicinot īpašus pasākumus un individualizētu atbalstu, piemēram, piekļūstamas un pielāgotas mācību programmas un mācību materiālus, piekļūstamas IKT un pienācīgu digitālo izglītību, un aicina Komisiju stiprināt lomu, ko vienlīdzīgas attieksmes pret bērniem ar invaliditāti nodrošināšanā pilda Garantija bērniem, apsverot piekļūstamu skolu balvas shēmu; aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt speciālistu apmācībā par personu ar invaliditāti vajadzībām; atkārto, ka attiecīgo ES finansēšanas programmu īstenošanai un piešķīrumiem būtu jāveicina pāreja uz iekļaujošu izglītību; uzsver, ka personām ar invaliditāti būtu jāgarantē piekļuve izglītībai, arī tādu krīžu laikā kā Covid-19 pandēmija, un dalībvalstīm šajā jomā būtu jācīnās pret visu veidu diskrimināciju un atstumtību; uzsver nepieciešamību palielināt jauniešu ar invaliditāti dalību apmācībā (ņemot vērā viņu vajadzības), kas viņiem nodrošinātu labāku piekļuvi darba tirgum; norāda uz ieguvumiem, ko lingvistisku minoritāšu bērniem un bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām dod mācīšanās dzimtajā valodā agrīnās izglītības posmā gadījumos, kad viņiem ir grūti lietot valodu un sazināties; aicina dalībvalstis nodrošināt piekļuvi izglītībai minoritāšu valodās bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām;

104.  norāda, ka iekļaujošas izglītības un profesionālās apmācības programmas ir divi no galvenajiem iekļaujošāka darba tirgus izveides priekšnoteikumiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka gaidāmā ES pieeja mikroapliecinājumiem attiecībā uz mūžizglītību un nodarbināmību ir piekļūstama un iekļaujoša un skata, kā uzlabot personu ar invaliditāti tiesību uz darbu īstenošanu; aicina dalībvalstis izmantot iespējas, ko nodarbinātības, izglītības, stažēšanās vai mācekļa prakses ziņā jauniešiem ar invaliditāti sniedz uzlabotā Garantija jauniešiem, nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi personām ar invaliditāti un ieviest īpaši pielāgotas rīcībpolitikas;

105.  uzsver, cik svarīgs ir agrīns, individualizēts un visaptverošs atbalsts bērniem ar invaliditāti, viņu vecākiem un aprūpētājiem; aicina dalībvalstis bērniem ar invaliditāti un īpašām izglītības vajadzībām pievērst īpašu uzmanību;

106.  vērš uzmanību uz to, cik svarīga ir rīcība agrā bērnībā, kā arī norāda, ka bērniem ar invaliditāti jau dzīves pirmsākumā ir jāpiedalās un jāiekļaujas sabiedrībā; norāda, ka ir jāpalielina finansējuma iespējas iekļaujošai izglītībai, kad vien tas ir iespējams un ieteicams, lai veicinātu iekļaujošas izglītības ietekmi uz bērniem ar invaliditāti vai bez tās, kā arī lai finansētu pētniecību iekļaujošas izglītības jomā; uzskata, ka ir jāveicina tādu jaunu tehnoloģiju, tostarp IKT, mobilitātes atbalsta ierīču, palīgierīču un palīgtehnoloģiju, izmantošana, kuras ir piemērotas cilvēkiem ar invaliditāti; uzsver, ka izglītība ir būtiska personības attīstībā un ka personām ar invaliditāti piekļūstama mācību vide dod šiem cilvēkiem iespēju pilnībā līdzdarboties visos sabiedrības aspektos;

107.  uzsver, ka personas ar invaliditāti ir pilnībā jāintegrē darba tirgū, veicinot iekļaujošu izglītību un elastīgus nodarbinātības veidus, kas atbilst viņu vajadzībām (piemēram, tāldarbs vai vieddarbs), un pilnībā iesaistot personu ar invaliditāti asociācijas iekļaujošu stratēģiju izstrādē;

108.  uzsver, ka personām ar invaliditāti bieži ir augsta līmeņa prasmes un kvalifikācija, kas netiek novērtēta, atzīmē, ka tas viņiem neļauj īstenot savu potenciālu un liedz sabiedrībai gūt sociālu un ekonomisku labumu no viņu iekļaušanas;

109.  pauž nelokāmu pārliecību, ka dalībvalstīm būtu jāsniedz pienācīgs atbalsts bērniem ar invaliditāti, lai valsts izglītība kļūtu par individualizētās pedagoģiskās paradigmas mugurkaulu;

110.  atzīst, ka skola un sports ir izšķirīgs faktors bērnu ar invaliditāti, īpaši bērnu ar autismu, izaugsmē un attīstībā; pauž nožēlu par to, ka pandēmijas laikā tālmācības dēļ viņiem tika liegtas šīs fundamentāli svarīgās darbības; cer, ka viņu izglītība tiks noteikta par prioritāti dalībvalstu īstenotajās darba atsākšanas rīcībpolitikās;

111.  ierosina izstrādāt projektus, kas palielinātu izpratni par personu ar invaliditāti vajadzībām, pozitīvi izmantojot kultūras instrumentu iespējas, piemēram, veicinot kultūras pasākumus, plašākas izglītības stratēģijas ietvaros, lai veicinātu un aizsargātu personu ar invaliditāti tiesības;

112.  aicina dalībvalstis ievērot vadlīnijas, kuras Komisija publicējusi paziņojumā par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam attiecībā uz valdību pienākumu veicināt integrāciju visās izglītības un apmācības nozarēs saskaņā ar ANO noteiktajām CRPD saistībām; aicina valstu, Eiropas un reģionālajās izglītības rīcībpolitikās ieviest iekļaujošu sistēmu, kas ļautu audzēkņus ar invaliditāti integrēt vispārējā izglītībā, lai novērstu jebkāda veida diskrimināciju;

Sieviešu ar invaliditāti tiesību aizsardzība

113.  atzinīgi vērtē Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā 2021.–2030. gadam un to, ka tajā minētas īpašās problēmas, ar kurām saskaras sievietes un meitenes ar invaliditāti; aicina visās ES rīcībpolitikās, programmās, iniciatīvās un dalībvalstu nacionālajos rīcības plānos integrēt dzimtes un invaliditātes aspektu; aicina optimizēt pašreizējo un turpmāko ES finansēšanas instrumentu izmantošanu, lai veicinātu piekļūstamību un nediskriminēšanu;

114.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pilnīgu attīstību, progresu un iespēcinātību sievietēm ar invaliditāti un veicināt viņu līdzdalību publiskajā lēmumpieņemšanā; norāda, ka būtu jāievieš pienācīgi pasākumi, kas nodrošinātu, ka pilnībā tiek ņemtas vērā viņu perspektīvas un ka kopā ar konsultatīvajām struktūrām, kas specializējušās invaliditātes jomā, tiek veicināta sieviešu ar invaliditāti pārstāvības organizāciju līdzdalība;

115.  aicina Komisiju un dalībvalstis steidzamā kārtā risināt dzimumbalstītas vardarbības problēmu, ar ko nesamērīgi saskaras sievietes un meitenes ar invaliditāti, šajā nolūkā izmantojot Stambulas konvenciju un īpašus dzimumbalstītas vardarbības veidus iekļaujot noziegumu jomās saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu; aicina Komisiju izmantot to kā juridisko pamatu, lai ierosinātu saistošus pasākumus un holistisku ES pamatdirektīvu ar mērķi novērst un apkarot visu veidu dzimumbalstīto vardarbību; aicina Komisiju nodrošināt, ka sieviešu ar invaliditāti vajadzības tiek iekļautas iniciatīvās, kas sniedz atbalstu cietušajiem, izmantojot Dzimumu līdztiesības stratēģiju un Cietušo tiesību stratēģiju, un nodrošināt, ka atbalsts cietušajiem tiek izstrādāts saskaņā ar piekļūstamības principu;

116.  pauž nožēlu par dzimumbalstītu diskrimināciju, ar ko medicīnas jomā saskaras sievietes un meitenes ar fizisku vai kognitīvu invaliditāti; uzskata, ka sievietēm un meitenēm ar invaliditāti ir jābūt pilnīgai un vienlīdzīgai piekļuvei medicīniskajai aprūpei, kas atbilst viņu īpašajām vajadzībām, gan īpaši cilvēkiem ar invaliditāti sniegto, gan parasto pakalpojumu satvarā; aicina dalībvalstis nodrošināt medicīnas speciālistu tālākizglītību par sieviešu un meiteņu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām un nodrošināt, ka sievietes un meitenes ar invaliditāti saņem visu vajadzīgo informāciju, lai viņas varētu brīvi pieņemt lēmumus par savu veselību;

117.  aicina nodrošināt seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību vispārēju ievērošanu un piekļūstamību; pauž nožēlu par pretreakciju pret sieviešu seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām dažās valstīs, kura īpaši kaitē sievietēm un meitenēm ar invaliditāti, kas saskaras ar papildu šķēršļiem veselības aprūpē; uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis veiktu visus pasākumus ar mērķi apkarot piespiedu sterilizāciju; mudina dalībvalstis nodrošināt publiskās investīcijas, lai sievietēm un meitenēm ar invaliditāti garantētu pilnīgu piekļuvi seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām; pauž nožēlu par to, ka meitenēm ar invaliditāti bieži vien ir liegta dzimumaudzināšana; mudina dalībvalstis nodrošināt vispusīgu un iekļaujošu dzimumaudzināšanu un attiecību izglītību;

118.  aicina dalībvalstis garantēt piekļūstamu, nestereotipizētu izglītības sistēmu ar iekļaujošas izglītības pasākumiem, kas sagatavo sievietes un meitenes ar invaliditāti darba tirgum, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām spējām un mūžizglītībai, un garantēt, ka sievietes un meitenes ar invaliditāti var izvēlēties savas studiju jomas, lai dotu viņām iespēju strādāt darbu, kuru viņas vēlas, kurā viņas var pilnībā izmantot savu potenciālu un kurā viņas neierobežo nepiekļūstamība, aizspriedumi vai stereotipi; atzīst saikni starp izglītību un tai sekojošo nodarbinātību; uzsver, ka ir jānodrošina pilnīga piekļuve izglītībai, lai novērstu nodarbinātības plaisu;

119.  aicina Komisiju un dalībvalstis novērst nodarbinātības plaisu, ar kuru saskaras sievietes ar invaliditāti, jo īpaši — apkarojot dzimtiskos stereotipus, stiprinot viņu līdzdalību digitālajā ekonomikā, palielinot viņu pārstāvību izglītībā, apmācībā un nodarbinātībā STEM priekšmetos un profesijās un apkarojot atturošus faktorus darbā, piemēram, seksuālo uzmākšanos; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai, izmantojot saistošus darba samaksas pārredzamības pasākumus, nodrošinātu, ka sievietes ar invaliditāti piedalās lēmumpieņemšanā un saņem vienādu atalgojumu par vienādu darbu, lai cīnītos pret strādājošo augsto nabadzības risku un lai darba noteikumus, piemēram, par elastīgu darba režīmu un vecāku atvaļinājumu, pielāgotu viņu īpašajām vajadzībām; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt sociālās ekonomikas uzņēmējdarbības modeļus un iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu ar invaliditāti sociālo integrāciju un integrāciju darba tirgū, izmantojot sociālās ekonomikas rīcības plānu;

120.  atzīmē, ka nolūkā izprastu situāciju, ar ko saskaras sievietes un meitenes ar invaliditāti, izšķirīgi svarīgi ir vākt vairāk datu un informācijas; prasa relevantus, precīzus un sadalītus dzimumsensitīvus un invaliditātes aspektā sensitīvus datus, kas raksturotu problēmas, ar kurām saskaras sievietes ar invaliditāti, it sevišķi darba tirgū.

o
o   o

121.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1) OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp. (2) OV C 340, 15.12.2010., 11. lpp. (3) OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp. (4) OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp. (5) OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp. (6) OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp. (7) OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp. (8) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp. (9) OV C 137 E, 27.5.2010., 68. lpp. (10) OV L 167, 12.6.1998., 25. lpp. (11) OV L 223, 22.6.2021., 14. lpp. (12) OV C 316, 6.8.2021., 2. lpp. (13) OV C 362, 8.9.2021., 8. lpp. (14) OV C 371, 15.9.2021., 6. lpp. (15) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0161. (16) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0075. (17) OV C 363, 28.10.2020., 164. lpp. (18) Komisāres H. Dalli 2021. gada 3. marta ievadvārdi par Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam. (19) Eurostat, “Functional and activity limitations statistics” (“Funkcionālu un aktivitātes ierobežojumu statistika”), dati izgūti 2020. gada decembrī. (20) Eurostat, “Archive: Disability statistics - access to education and training” (“Arhīvs. Invaliditātes statistika. Piekļuve izglītībai un apmācībai”), skatīts 2021. gada 29. jūlijā. (21) 2019. gada 17. decembra pielikumi priekšlikumam Komisijas un Padomes vienotajam nodarbinātības ziņojumam, kas pievienots Komisijas paziņojumam par 2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju (COM(2019)0653), 89. lpp. (22) Eurostat, “Functional and activity limitations statistics” (“Funkcionālu un aktivitātes ierobežojumu statistika”), skatīts 2021. gada 6. jūlijā. (23) Eurostat, “Disability: higher risk of poverty or social exclusion” (“Invaliditāte: augstāks nabadzības un sociālās atstumtības risks”), skatīts 2021. gada 6. jūlijā. (24) Eurostat, “European Union Statistics on Income and Living Conditions” (“Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem”), skatīts 2021. gada 2. jūlijā. (25) Eiropas Parlamenta rezolūcija par sieviešu ar invaliditāti stāvokli. (26) Dzimumu līdztiesības indekss, 2020. (27) Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā pēc 2020. gada. (28) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp. (29) Parlamenta 2018. gada 1. oktobra pētījums “2018 Update of the Study on the protection role of the Committee on Petitions in the context of the implementation of the UN Convention on the Rights of Persons with Disabilities” (“2018. gada atjauninātais pētījums par Lūgumrakstu komitejas aizsardzības lomu ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas kontekstā”). (30) Komisijas 2014. gada 10. janvāra prezentācija “Economic impact and travel patterns of accessible tourism in Europe: Presentation of the key study findings” (“Piekļūstama tūrisma ekonomiskā ietekme un ceļošanas tendences Eiropā: galvenie pētījuma secinājumi”). (31) Lūgumraksti Nr. 1140/2015, 0857/2016, 0535/2017, 1140/2015 un 0988/2020. (32) https://www.edf-feph.org/independent-living-and-de-institutionalisation-policy/