Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2020. gada 26. novembra rezolūciju par stāvokli Etiopijā(1),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Josep Borrell un krīžu pārvaldības komisāra Janez Lenarčič 2021. gada 25. jūnija paziņojumu par triju humānās palīdzības darbinieku nogalināšanu Tigrajā,

–  ņemot vērā PV/AP un komisāra J. Lenarčič 2021. gada 24. jūnija kopīgo paziņojumu par gaisa uzbrukumu Tigrajas reģionā,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto PV/AP 2021. gada 4. oktobra deklarāciju par lēmumu izraidīt septiņas ANO amatpersonas,

–  ņemot vērā ES un ASV 2021. gada 10. jūnija kopīgo paziņojumu pēc apaļā galda sanāksmes par ārkārtas humanitāro situāciju Tigrajā,

–  ņemot vērā ES Ārlietu padomes 2021. gada 12. jūlija secinājumus par Etiopiju,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2021. gada 13. jūlija Rezolūciju Nr. 47/13 “Cilvēktiesību stāvoklis Etiopijas Tigrajas reģionā”,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2018. gada 24. maija Rezolūciju Nr. 2417, kurā nosodīta civiliedzīvotāju pakļaušana badam kā kara metode un piekļuves humānajai palīdzībai civiliedzīvotājiem nelikumīgā liegšana,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra António Guterres 2021. gada 26. augusta piezīmes ANO Drošības padomes sanāksmē par Etiopiju,

–  ņemot vērā ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Michelle Bachelet 2021. gada 13. septembra paziņojumu,

–  ņemot vērā ASV prezidenta Joe Biden 2021. gada 17. septembra paziņojumu par izpildrīkojumu attiecībā uz krīzi Etiopijā,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra António Guterres 2021. gada 30. septembra paziņojumu pēc septiņu ANO amatpersonu izraidīšanas no Etiopijas,

–  ņemot vērā 1994. gada 8. decembrī pieņemto Etiopijas Federatīvās Demokrātiskās Republikas Konstitūciju un jo īpaši tās trešās sadaļas noteikumus par pamattiesībām un pamatbrīvībām, cilvēktiesībām un demokrātiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Āfrikas cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā 1949. gada Ženēvas Konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā un tās 1977. un 2005. gada un papildprotokolus,

–  ņemot vērā 1951. gada ANO Bēgļu konvenciju un tās 1967. gada protokolu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2016. gada 3. maija Rezolūciju Nr. 2286 par ievainoto un slimo un veselības aprūpes un humānās palīdzības darbinieku aizsardzību bruņotos konfliktos,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2021. gada 13. jūlija Rezolūciju Nr. 47/13 “Cilvēktiesību stāvoklis Etiopijas Tigrajas reģionā”,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas 2021. gada 12. maija rezolūciju par faktu vākšanas misiju Etiopijas Federatīvās Demokrātiskās Republikas Tigrajas reģionā,

–  ņemot vērā Kotonū nolīguma otro pārskatīto redakciju,

–  ņemot vērā Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas (ĀKK) un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2021. gada 11. marta rezolūciju par demokrātiju un konstitūciju ievērošanu ES un ĀKK valstīs,

–  ņemot vērā organizācijas Amnesty International 2021. gada 10. augusta ziņojumu ““I Don’t Know If They Realized I Was A Person”: Rape and Other Sexual Violence in the Conflict in Tigray, Ethiopia” (““Nezinu, vai viņi aptvēra, ka es esmu cilvēks”: izvarošana un cita seksuāla vardarbība konfliktā Tigrajā, Etiopijā”),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā vienpusējais pamiers, ko Etiopijas valdība pasludināja 2021. gada 28. jūnijā, neizbeidza karadarbību un konfliktā iesaistītās puses sāka jaunus uzbrukumus; tā kā konflikts šobrīd ir izplatījies kaimiņos esošajos Afaras un Amharas reģionos un pastāv risks, ka tā ietekme izplatīsies visā Āfrikas ragā; tā kā šis konflikts, kas ilgst jau 11 mēnešus, ir cilvēku izraisīta krīze un tā kā šīs smagās cilvēku ciešanas bija pilnībā iespējams novērst;

B.  tā kā Etiopijā, pat vēl pirms sākās kaujas, humānā palīdzība bija nepieciešama 15,2 miljoniem cilvēku, no šā skaita 2 miljoniem cilvēku — Tigrajas reģionā; tā kā vardarbības tiešu seku dēļ gandrīz viens miljons cilvēku dzīvo badam pielīdzināmos apstākļos un 5,2 miljoni no 6 miljoniem Tigrajas iedzīvotāju saskaras ar akūtu nenodrošinātību ar pārtiku; tā kā 91 % iedzīvotāju ir ārkārtīgi nepieciešama humānā palīdzība un turpmāko 12 mēnešu laikā 100 000 bērnu saskarsies ar dzīvībai bīstamu nopietnu akūtu uztura nepietiekamību; tā kā 2021. gada jūnijā ANO jau brīdināja, ka 5,5 miljoniem cilvēku Tigrajas kaimiņu reģionos Amharā un Afarā ir nepieciešams pārtikas atbalsts un 350 000 cilvēku draud bada nāve; tā kā Tigrajā dzīvo 100 000 iekšzemē pārvietotu personu un 96 000 bēgļu no Eritrejas; tā kā tajā atrodas vairākas lielas bēgļu nometnes, kurās saskaņā ar NVO datiem 44 % iemītnieku ir bērni; tā kā kopš 2021. gada jūlija konflikta dēļ Tigrajā ir pārvietoti aptuveni 1,9 miljoni cilvēku;

C.  tā kā tiek saņemtas daudzkārtējas un nopietnas ziņas par iespējamiem smagiem cilvēktiesību, humanitāro tiesību un bēgļu tiesību pārkāpumiem, ko izdarījušas visas konfliktā iesaistītās puses; tā kā šajos ziņojumos tiek norādīts uz uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, nogalināšanu bez tiesas sprieduma, spīdzināšanu, piespiedu pazušanu, masveida apcietināšanu, sistemātisku izlaupīšanu un sistemātisku un apzinātu pamatpakalpojumu, ūdensapgādes sistēmu, kultūraugu un iztikas līdzekļu iznīcināšanu;

D.  tā kā, neraugieties uz to, ka Etiopijas valdība ir paudusi apņemšanos saukt pie atbildības par seksuālu vardarbību(2), Etiopijas, Eritrejas un Amharas reģionālie bruņotie spēki joprojām plaši izmanto izvarošanu un cita veida seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm — papildus nāves draudiem, uz etnisko izcelsmi balstītiem apvainojumiem un turēšanai gūstā seksuālas verdzības apstākļos; tā kā valdības bruņotie spēki un amatpersonas ir aizskaroši izturējušies pret humānās palīdzības organizāciju darbiniekiem un valstu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz atbalstu no seksuālās vardarbības cietušajām personām, kā arī draudējuši viņiem;

E.  tā kā kopš konflikta sākuma Tigrajā ir vairākkārt ziņots par nogalināšanu bez tiesas sprieduma, tostarp masveida slepkavībām, kas, kā tiek apgalvots, notikušas Maikadrā 2020. gada 9. novembra naktī, Aksumā 2020. gada 28. novembrī un Mahberedego 2021. gada janvārī; tā kā 2021. gada augustā Sudānas iestādes ziņoja, ka Tekezes upē, kas veido robežu starp Tigrajas rietumu daļu un Sudānu, atrasti aptuveni 50 cilvēku līķi; tā kā ir atklāti pierādījumi par vairāk nekā 250 iespējamām masu slepkavībām, kas notikušas Tigrajā kopš pilsoņu kara sākuma 2020. gada novembrī; tā kā tiek ziņots, ka 2021. gada augustā Tigrajas Tautas atbrīvošanas fronte arī veica nogalināšanu bez tiesas sprieduma Tigrajas kaimiņreģionos, piemēram, Čennā un Kobo;

F.  tā kā saskaņā ar ziņām, kas saņemtas no ticamiem avotiem, gan Tigrajas Tautas atbrīvošanas fronte, gan Etiopijas Valsts aizsardzības spēki ir izdarījuši cilvēktiesību pārkāpumus Tigrajā; tā kā Eritrejas spēki ir iefiltrējušies Tigrajā un citās Etiopijas daļās un arī izdara smagus cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā lielākā daļa apgalvojumu attiecas uz pārkāpumiem, ko veikuši Etiopijas Valsts aizsardzības spēki un Eritrejas spēki;

G.  tā kā 2021. gada 13. septembrī ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Michelle Bachelet runāja par “visu pušu izdarītiem” pārkāpumiem; tā kā ES ir konsekventi atbalstījusi darbu, ko veic augstā komisāre M. Bachelet;

H.  tā kā ANO cilvēktiesību amatpersonas un Etiopijas Cilvēktiesību komisijas kopīgās izmeklēšanas galīgais ziņojums par iespējamiem cilvēktiesību un humanitāro un bēgļu tiesību pārkāpumiem, ko izdarījušas visas Tigrajas konfliktā iesaistītās puses, tiks publicēts 2021. gada 1. novembrī,

I.  tā kā papildus izlaupīšanai un kultūraugu iznīcināšanai Tigrajas reģionā dienvidrietumos no Mekeles tika novēroti tuksneša siseņu bari; tā kā pašreizējais konflikts un humanitārā situācija daudzos apgabalos padara neiespējamus Covid-19 profilakses un vakcinācijas pasākumus;

J.  tā kā pēdējā mēneša laikā tika atļauts piegādāt tikai 10 % no humānās palīdzības, kas paredzēta karadarbības skartajam Tigrajas reģionam; tā kā, lai nodrošinātu pietiekamas humānās palīdzības piegādes Tigrajā, katru dienu ir vajadzīgi 100 kravas automobiļi; tā kā kopš 2021. gada 12. jūlija Tigrajā ir iekļuvuši tikai 525 kravas automobiļi — jo robežas tiek slēgtas, piekļuvi kontrolē bruņotie spēki, tiek iznīcināta infrastruktūra, piemēram, tilti, pastāv bīstami apstākļi autovadītājiem, milzīgs degvielas un skaidrās naudas trūkums, kas kavē atgriešanos piegādes punktos, un notiek kavēšanās, veicot humānās palīdzības kravu pārmeklēšanu un pārbaudi;

K.  tā kā vēršanās pret palīdzības sniedzējiem tiek uzskatīta par kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci; tā kā 2021. gada 25. jūnijā tika nogalināti trīs organizācijas “Ārsti bez robežām” darbinieki, kuri sniedza palīdzību tiem, kam tā visvairāk nepieciešama; tā kā kopš 2020. gada novembra reģionā ir nogalināti 23 palīdzības sniedzēji; tā kā 2021. gada 22. jūnijā Etiopijas valdības spēki bloķēja neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu piekļuvi Togogas tirgum, kur bija noticis gaisa uzbrukums, neļaujot sniegt palīdzību; tā kā ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (UNOCHA) ziņoja, ka 2021. gada 17. jūnijā Asgedes apgabalā Eritrejas valdības spēki ir apturējuši vakcinēšanas komandu un uzbrukuši tai; tā kā tiek ziņots par atkārtotiem medicīnas iestāžu izlaupīšanas gadījumiem Tigrajā; tā kā valdības bruņotie spēki un amatpersonas ir aizskaroši izturējušies pret humānās palīdzības organizāciju darbiniekiem un valstu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz atbalstu no seksuālās vardarbības cietušajām personām, kā arī draudējuši viņiem;

L.  tā kā vairāk nekā divi miljoni cilvēku ir pārvietoti no savām mājām; tā kā tiek ziņots, ka gandrīz 76 500 cilvēku Afarā un aptuveni 200 000 cilvēku Amharā ir pārvietoti pēc Tigrajas spēku ienākšanas šajos reģionos; tā kā tiek ziņots, ka 55 000 Etiopijas bēgļu un patvēruma meklētāju cenšas patverties Sudānā;

M.  tā kā ir iznīcinātas dažas bēgļu nometnes Tigrajā; tā kā Eritrejas bēgļi, kas dzīvo Tigrajā, saskaras ar nolaupīšanu un piespiedu atgriešanu; tā kā Tigrajas bēgļu nometnēs nav pieejama veselības aprūpe un sāk pietrūkt tīrs dzeramais ūdens;

N.  tā kā ir saņemti ziņojumi par to, ka karojošās puses, tostarp Tigrajas spēki, vervē bērnus karadarbībai konfliktā; tā kā bērnu kareivju izmantošana ir kara noziegums;

O.  tā kā Etiopijas varasiestādes ir patvaļīgi aizturējušas un piespiedu kārtā izraidījušas etniskos tigrajus Etiopijas galvaspilsētā un ir veikušas citus pret viņiem vērstus pārkāpumus, piemēram, slēgušas tigrajiem piederošus uzņēmumus; tā kā kūdīšana uz naidu un diskrimināciju, kā arī pieaugoša musināšana, ar retoriku vēršoties pret tigrajiem, ir klaji redzama visā Etiopijā, tostarp augsta līmeņa valdības amatpersonu vidū;

P.  tā kā 2021. gada 30. septembrī Etiopijas Ārlietu ministrija pasludināja septiņus ANO darbiniekus (no UNICEF, ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) un UNOCHA) par Etiopijā nevēlamām personām;

Q.  tā kā interneta un telekomunikāciju pieejamība Tigrajā un blakusesošajos reģionos tiek periodiski ierobežota un pārtraukta; tā kā ir notikuši uzbrukumi žurnālistiem un ir apturētas licences vairākiem plašsaziņas līdzekļiem un tas liek šķēršļus situācijas novērošanai uz vietas; tā kā pamatpakalpojumi, tostarp elektroenerģijas un banku pakalpojumi, joprojām ir ierobežoti;

R.  tā kā pašreizējā nestabilā situācija Etiopijā ir vēsturiski ilgās etniskās sašķeltības un etniskās spriedzes rezultāts;

S.  tā kā Etiopijas kā etniski daudzveidīgas valsts vienotībai ir liela nozīme reģiona un visa Āfrikas kontinenta stabilitātē;

T.  tā kā Etiopija, kurā ir vairāk nekā 110 miljoni iedzīvotāju un kuras atrašanās vieta ir stratēģiski tuvu Āfrikas ragam, ir svarīga Āfrikas kontinenta valsts un potenciāls stratēģiskas nozīmes partneris Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm;

U.  tā kā ES kā pasaulē vadošā humānās palīdzības sniedzēja, izmantojot savu humānās palīdzības finansējumu, turpina solidarizēties ar tiem, kas nonākuši grūtībās; tā kā kopš konflikta sākuma Etiopijā ES ir turpinājusi konsekventi iestāties par pilnīgu un netraucētu humānās palīdzības piekļuvi saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām;

V.  tā kā nesen pieņemtajā paziņojumā par ES humānās palīdzības pasākumiem ir paredzēts stiprināt procesus, kuros mūsu ārējās darbības centrā tiek konsekventi izvirzīta starptautisko humanitāro tiesību veicināšana un piemērošana;

W.  tā kā Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments – “Eiropa pasaulē” (NDICI-“Eiropa pasaulē”) uzskata cilvēces attīstību, pārvaldību un miera veidošanu Etiopijā par prioritārām darbības jomām un 65 % no daudzgadu indikatīvās programmas ir paredzēti šīm jomām;

X.  tā kā Komisija, reaģējot uz nesenajām krīzes norisēm, ir iekļāvusi humānās palīdzības pasākumus Amharā un Afarā 5 miljonu EUR vērtībā kā daļu no kopējā humānās palīdzības finansējuma, kurš jau ir mobilizēts un par kuru ir noslēgti līgumi 2021. gadā, un kura apmērs ir 53,7 miljoni EUR, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem cilvēkiem Etiopijā; tā kā 118 miljoni EUR ir mobilizēti palīdzībai Tigrajā un Etiopijas bēgļiem Sudānā; tā kā pašreizējā konflikta rezultātā ES ir atlikusi budžeta atbalsta izmaksas Etiopijai;

Y.  tā kā 2021. gada septembrī ES ar Komisijas Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta (DG ECHO) starpniecību mēģināja organizēt humānās palīdzības gaisa tiltu, lai Tigrajas reģionam piegādātu steidzami nepieciešamās humānās palīdzības preces, taču saskārās ar lieliem Etiopijas valdības radītiem šķēršļiem; tā kā tā rezultātā tika veikts tikai viens ES humānās palīdzības gaisa tilta lidojums un tika nogādāta tikai neliela daļa no visām humānās palīdzības kravām;

Z.  tā kā 2021. gada 21. jūnijā ES iecēla Annette Weber par jauno ES īpašo pārstāvi Āfrikas ragā; tā kā pēc PV/AP pilnvarojuma Somijas ārlietu ministrs Pekka Haavisto šogad ir divreiz apmeklējis reģionu, lai apspriestu Etiopijā pastāvošo krīzi un tās ietekmi uz visu reģionu;

AA.   tā kā 2021. gada 26. augustā Āfrikas Savienība iecēla bijušo Nigērijas prezidentu Olusegun Obasanjo par konflikta vidutāju;

AB.  tā kā 2018. gada decembrī nesen ieceltā Etiopijas valdība izveidoja Etiopijas Samierināšanās komisiju un Miera ministriju; tā kā līdz šim abas iestādes pēc to izveides nav spējušas šajos grūtajos apstākļos īstenot savas sākotnējās pilnvaras veicināt mieru un novērst un atrisināt bruņotu konfliktu Etiopijā;

AC.   tā kā pašreizējā konflikta laikā Etiopijas Labklājības partija Abiy Ahmed vadībā paziņoja, ka ir uzvarējusi vispārējās vēlēšanās, kuras tika boikotētas un kuru rezultātus dažas opozīcijas partijas nosodīja; tā kā Tigrajā vēlēšanu process nemaz nenotika; tā kā ES vēlēšanu novērošanas misiju nesūtīja;

AD.   tā kā Etiopija ir parakstījusi Kotonū nolīgumu, kura 96. pants nosaka, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir būtisks ĀKK un ES sadarbības elements,

1.  prasa, lai visas puses nekavējoties pārtrauktu karadarbību, kas ir nepieciešams priekšnoteikums tik ļoti vajadzīgajiem humanitārās situācijas uzlabojumiem Tigrajā un citos reģionos, jo īpaši Afarā un Amharā; prasa nekavējoties atjaunot konstitucionālo kārtību un izveidot pamiera uzraudzības mehānismu;

2.  aicina visus attiecīgos valsts, reģionālos un vietējos dalībniekus nekavējoties nodrošināt netraucētu piekļuvi humānajai palīdzībai un atbalstu cietušajiem Tigrajas iedzīvotājiem, pārtraucot humānās palīdzības un kritiski svarīgu piegāžu, tostarp pārtikas, zāļu un degvielas piegāžu, faktisko blokādi, un atvieglot palīdzību Amharas un Afaras reģiona iedzīvotājiem, kam tā ir ļoti nepieciešama;

3.  stingri nosoda visu karojošo pušu apzinātos uzbrukumus civiliedzīvotājiem un to, ka konfliktā iesaistītās puses, tostarp Tigrajas spēki, vervē bērnus, kā arī piekopj izvarošanu un seksuālo vardarbību; atgādina, ka apzināti uzbrukumi civiliedzīvotājiem un bērnu kareivju vervēšana un izmantošana ir kara noziegumi;

4.  nosoda civiliedzīvotāju, bēgļu un humānās palīdzības un medicīnas darbinieku nogalināšanu; aicina visu pušu spēkus ievērot starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās un bēgļu tiesības un nodrošināt iedzīvotāju aizsardzību konflikta skartajās teritorijās; prasa saukt pie atbildības par konflikta laikā veiktajiem noziegumiem un panākt, ka vainīgie tiek atklāti un tiesāti; prasa izmeklēt to personu rīcību, kuras tiek turētas aizdomās par tādiem kara noziegumiem vai noziegumiem pret cilvēci kā izvarošana, seksuālā verdzība, spīdzināšana un vajāšana;

5.  mudina Tigrajas Tautas atbrīvošanas fronti apturēt ofensīvu un nekavējoties atsaukt savus spēkus no Amharas un Afaras reģiona; aicina Amharas reģionālo valdību atsaukt savus spēkus no Tigrajas rietumu daļas un prasa Eritrejas valdībai nekavējoties un pilnībā izvest savus spēkus no Etiopijas; aicina kaimiņvalstis atturēties no jebkādas politiskas vai militāras intervences, kas varētu veicināt konflikta eskalāciju;

6.  prasa izveidot neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu uzbrukumus konkrētām etniskām un reliģiskām grupām nolūkā kūdīt uz starpkopienu vardarbību un apdraudēt Etiopijas iedzīvotāju mieru un drošību; aicina Etiopijas valdību nodrošināt, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības;

7.  atgādina, ka Etiopijas valdība ir atbildīga par bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu drošību un aizsardzību tās teritorijā; aicina Etiopijas iestādes nekavējoties sniegt pienācīgu aizsardzību un palīdzību tūkstošiem Eritrejas bēgļu un patvēruma meklētāju, kas pārvietoti no nometnēm Tigrajā, lai noteiktu, kas ir noticis ar tūkstošiem neuzskaitīto Eritrejas bēgļu un kur viņi atrodas; pauž nožēlu par naidu kurinošajiem un musinošajiem izteikumiem, ko izmanto augsta līmeņa amatpersonas, un mudina visus iesaistītos dalībniekus rūpīgi apdomāt savu sakāmo, lai izvairītos no turpmākas situācijas saasināšanās un novērstu papildu ciešanas; aicina saglabāt atvērtas starptautiskās un reģionālās robežas, lai nodrošinātu civiliedzīvotāju drošu un brīvu pārvietošanos; atzīst, ka Etiopija ir svarīga migrantu izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsts; uzstāj, ka Etiopijas federālajai valdībai un reģionālajām iestādēm ir jāaizsargā iedzīvotāji un jāgarantē viņu pamattiesības;

8.  aicina Etiopijas iestādes nekavējoties ziņot par visiem civiliedzīvotāju piespiedu pazušanas gadījumiem, atbrīvot personas, kas ir apcietinātas bez ticamiem pierādījumiem par nozieguma izdarīšanu, un izbeigt jebkādu diskriminējošu attieksmi; pauž nožēlu par to, ka sabiedrībā zināmi cilvēki izplata naida runu, kas var izraisīt pret Tigrajas iedzīvotājiem un citām kopienām vērstu vardarbību, iebiedēšanu un diskrimināciju, tādējādi radot neuzticēšanos un saasinot etniskos konfliktus, un mudina valsts, vietējās un reģionālās iestādes iesaistīties iekļaujošākā dialogā un atturēties no musināšanas uz vardarbību;

9.  mudina iestādes izveidot tiesai līdzīgu taisnīguma atjaunošanas struktūru, kuras uzdevums būtu izmeklēt konflikta laikā veiktos cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp jebkādu pārkāpumu apstākļus, faktorus un kontekstu, tādējādi dodot cietušajiem iespēju liecināt un ļaujot objektīvi atspoguļot vēsturiskos notikumus, un aicina šo struktūru izstrādāt kompensācijas politiku, sagatavojot arī ieteikumus turpmākiem cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai paredzētiem pasākumiem;

10.  stingri nosoda visus uzbrukumus humānās palīdzības darbiniekiem un kritiskajai infrastruktūrai, tostarp slimnīcām un medicīnas iestādēm, kā arī plaši izplatīto humānās palīdzības izlaupīšanu un iznīcināšanu; stingri nosoda neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu bloķēšanu, neļaujot sniegt medicīnisko palīdzību uzlidojumos ievainotajiem cilvēkiem;

11.  pauž nožēlu par to, ka Etiopijas Ārlietu ministrija pasludināja, ka septiņi ANO cilvēktiesību un humānās palīdzības darbinieki, UNICEF, OHCHR un Humānās palīdzības koordinācijas birojs Etiopijā ir personae non gratae; pauž bažas par neatkarīgu cilvēktiesību un humānās palīdzības darbinieku drošību un labbūtību šajā reģionā un par neitralitāti humānās palīdzības sadalē Tigrajā; atzinīgi vērtē ES un tās 27 dalībvalstu 2021. gada 30. septembra stingro paziņojumu, kurā tās stingri nosoda šo darba ņēmēju izraidīšanu un aicina valdību atcelt savu lēmumu;

12.  aicina Etiopijas valdību parakstīt un ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus; aicina karojošās puses garantēt neierobežotu piekļuvi neatkarīgiem cilvēktiesību novērotājiem un izmeklētājiem, tostarp ANO un Āfrikas Savienības izmeklētājiem;

13.  uzsver svarīgo darbu, ko reģionā veic žurnālisti, un aicina visus dalībniekus nodrošināt brīvu piekļuvi presei un ļaut žurnālistiem neapdraudēti veikt savu darbu;

14.  prasa pilnībā atjaunot sabiedriskos pamatpakalpojumus, piemēram, elektroenerģijas un banku pakalpojumus, un atcelt ierobežojumus attiecībā uz telekomunikācijām un piekļuvi internetam Tigrajā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt izglītību un skolas bērniem Tigrajā un ārpus tās;

15.  atgādina par Etiopijas nozīmi Āfrikas raga un visa kontinenta stabilitātes nodrošināšanā; atgādina, ka ES un citi starptautiskie sarunu dalībnieki ir piedāvājuši darboties kā vidutāji starp Etiopijas konflikta pusēm, taču Etiopija šos piedāvājumus nav pieņēmusi; aicina visas konfliktā iesaistītas puses bez priekšnosacījumiem iesaistīties sarunās; aicina īstenot Etiopijas vadītu iekļaujošu nacionālu politisko dialogu, lai rastu krīzes risinājumu, iesaistot pārstāvjus no visām skartajām teritorijām (Tigrajas, Amharas, Benišangulas-Gumuzas, Afaras, Oromijas, Sidamas, Somālijas, Dienvidu nāciju un tautību reģiona (SNNPR) un Gambelas);

16.  atgādina, ka situāciju var atrisināt tikai ar miermīlīgiem līdzekļiem un iekļaujošu dialogu starp visām karojošajām pusēm, efektīvu pamieru un cilvēktiesību aizsardzību;

17.  atkārtoti pauž ES gatavību atbalstīt, iesaistīties un organizēt dialogu ciešā sadarbībā ar citiem, lai saglabātu atvērtu dialoga telpu un mēģinātu veidot pamatu sarunām starp abām galvenajām karojošajām pusēm;

18.  pauž atbalstu tādiem reģionāliem starpniecības centieniem, piemēram, Āfrikas Savienības vidutāja prezidenta Obasanjo centieniem; turklāt atzinīgi vērtē to, ka nesen ir iecelts jauns ES īpašais pārstāvis Āfrikas ragā;

19.  pauž nožēlu par to, ka ANO Drošības padome līdz šim nav pievērsusies situācijai Tigrajā; prasa ES un tās dalībvalstīm mudināt ANO Drošības padomi rīkot regulāras publiskas sanāksmes par Tigraju un apņēmīgi rīkoties, lai nodrošinātu netraucētu piekļuvi humānajai palīdzībai, aizsargātu civiliedzīvotājus, izbeigtu smagus starptautisko tiesību pārkāpumus un nodrošinātu saukšanu pie atbildības par nežēlīgiem noziegumiem; aicina ANO Drošības padomi apsvērt ANO miera uzturēšanas spēku izvietošanu šajā reģionā;

20.  prasa ES dalībvalstīm mudināt PV/AP līdz gada beigām ANO Cilvēktiesību padomē rīkot starpsesiju brīfingu par Tigraju, lai iepazīstinātu ar OHCHR un Etiopijas Cilvēktiesību komisijas kopīgās izmeklēšanas ziņojuma konstatējumiem; uzsver, ka kopīgajai izmeklēšanai būtu jāpalīdz likt pamatu stabilam starptautiskam izmeklēšanas mehānismam, kas steidzami jāizveido ANO Cilvēktiesību padomei;

21.  mudina ES Ārlietu padomi rīkoties ātri, apņēmīgi un vienoti nolūkā pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi reaģētu uz Tigrajas reģionā pastāvošās situācijas nopietnību un steidzamību;

22.  atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas 2020. gada decembra lēmumu atlikt budžeta atbalsta izmaksas Etiopijas valdībai; atzinīgi vērtē PV/AP un Komisijas diplomātiskos centienus un atkārtotos paziņojumus, mudinot saukt pie atbildības, nodrošināt netraucētu piekļuvi humānajai palīdzībai un nosodot visu pušu izdarītos pārkāpumus; vēlreiz pauž stingru ES atbalstu Michelle Bachelet svarīgajam darbam, ko tā veic, pildot savus kā ANO Augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos pienākumus;

23.  aicina ES un tās dalībvalstis apsvērt iespēju pieņemt pasākumus cilvēktiesību aizsardzībai un nodrošināt, ka cilvēktiesību pārkāpēji tiek saukti pie atbildības, piemēram, izmantojot ES globālo cilvēktiesību sankciju mehānismu;

24.  uzsver, ka ES ir Etiopijas tautas pusē; uzsver savu vēlmi panākt miermīlīgu šā konflikta risinājumu; tomēr ierosina Komisijai izmantot sankcijas pret Etiopijas valdības, Eritrejas valdības un Tigrajas Tautas atbrīvošanas frontes locekļiem un citām personām, kas atbildīgas par konflikta paildzināšanu un humanitārās situācijas saasināšanu miljoniem Etiopijas iedzīvotāju, ja līdz 2021. gada oktobra beigām humanitārā situācija nebūs būtiski uzlabojusies, jo īpaši pēc tam, kad tiks izveidota jauna Etiopijas valdība;

25.  aicina dalībvalstis apturēt ieroču un novērošanas tehnoloģiju eksportu uz Etiopiju, kur tās tiek izmantotas uzbrukumos civiliedzīvotājiem un cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanā;

26.  atzinīgi vērtē ASV 2021. gada 17. septembra izpildrīkojumu attiecībā uz Etiopijas krīzi, kurš ir vērsts pret tiem, kas ir atbildīgi par konflikta turpināšanos Etiopijā un iesaistīti tajā, kavē piekļuvi humānajai palīdzībai un pamiera noslēgšanu un izdara cilvēktiesību pārkāpumus; tomēr pauž nožēlu par to, ka ASV ir turpinājusi sniegt budžeta atbalstu un ka tas nozīmē, ka ASV rīcība ir bijusi mazāk efektīva un apņēmīga nekā ES rīcība;

27.  ļoti atzinīgi vērtē Komisijas sniegto atbalstu, lai šajā reģionā glābtu cilvēku dzīvības, un atbalsta tā turpmāku paplašināšanu; prasa mobilizēt papildu finansējumu vismaz EUR 30 miljonu apmērā no ES rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, lai apmierinātu to cilvēku akūtākās vajadzības, kurus skāris Tigrajā pastāvošais konflikts, kā arī citās teritorijās, kuras tieši ietekmē Etiopijas ziemeļu daļā valdošā konflikta izplatīšanās, dzīvojošo cilvēku akūtākās vajadzības, īpašu uzmanību pievēršot blakus esošajiem Afaras un Amharas reģioniem;

28.  mudina ES un tās dalībvalstu vadītājus gaidāmajā Āfrikas Savienības un ES augstākā līmeņa sanāksmē un valstu vadītāju sanāksmē par prioritāti noteikt cilvēktiesību un humanitāro situāciju Tigrajā un Etiopijas ziemeļos, kā arī apzināt konkrētas darbības un veicināt labāku koordināciju stratēģijas un komunikācijas jomā;

29.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Etiopijas Federācijas federālajai valdībai un parlamentam, Tigrajas iestādēm, Sudānas Republikas valdībai, Eritrejas Valsts valdībai, Starpvaldību attīstības iestādes dalībvalstu valdībām, Āfrikas Savienībai un tās dalībvalstīm, Panāfrikas parlamentam un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0330. (2) 2021. gada 12. augusta paziņojums attiecībā uz jaunāko organizācijas Amnesty International ziņojumu par iespējamu izvarošanu un citu seksuālo vardarbību Etiopijas Federatīvās Demokrātiskās Republikas Tigrajas reģionā.