Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225. pantu,

–  ņemot vērā LESD 152. un 154. pantu par sociālo partneru lomu un apspriešanos ar tiem,

–  ņemot vērā LESD 153. panta 1. un 2. punktu,

–  ņemot vērā LESD 192. panta 1., 3., 4. un 5. punktu,

–  ņemot vērā LESD 194. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā LESD 114. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā LESD 168. pantu,

–  ņemot vērā LESD 169. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta versija)(2),

–  ņemot vērā Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvu 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)(4),

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko 2017. gada 17. novembrī kopīgi pasludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 4. marta paziņojumu “Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns” (COM(2021)0102),

–  ņemot vērā 2013. gada 14. marta rezolūciju par azbesta radītu arodveselības apdraudējumu un izredzēm pilnībā izņemt visu atlikušo azbestu(5),

–  ņemot vērā Komisijas praktiskās pamatnostādnes par tādu darba ņēmēju informēšanu un apmācību, kuri iesaistīti azbesta aizvākšanas vai apkopes darbos (2012. gads),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 6. jūnija paziņojumu par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020. gadam (COM(2014)0332),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada novembra ziņojumu par ES darba drošības un veselības aizsardzības direktīvu praktisko īstenošanu ES dalībvalstīs,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 15. maija atzinumu “Darbs ar azbestu energorenovācijā”,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 18. februāra atzinumu “Eiropas Savienības atbrīvošana no azbesta”,

–  ņemot vērā 2021. gada 10. marta rezolūciju par Regulas (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus, (Būvizstrādājumu regulas) īstenošanu(6),

–  ņemot vērā 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par ilgtspēju sekmējošu stratēģiju attiecībā uz ķimikālijām(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” (COM(2020)0667),

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 12. marta secinājumus “Savienības ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija: laiks rīkoties”,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu “Eiropas Renovācijas vilnis — par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi” (COM(2020)0662),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 3. februāra paziņojumu “Eiropas Vēža uzveikšanas plāns” (COM(2021)0044),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020)0098),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra ziņojumu „Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumu “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (COM(2020)0274),

–  ņemot vērā Eiropas Ķimikāliju aģentūras 2021. gada 1. februāra zinātnisko ziņojumu par azbesta robežvērtību novērtēšanu darbavietā,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada septembra ziņojumu “Conquering cancer: mission possible” (“Vēža apkarošana: iespējamā misija”),

–  ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumus, kas izklāstīti 2014. gada marta faktu lapā “Azbesta izraisīto slimību izskaušana”,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3. mērķi nodrošināt veselīgu dzīvesveidu un un labbūtību visos vecuma posms,

–  ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A9-0275/2021),

A.  tā kā, nosakot un īstenojot visu Eiropas Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis;

B.  tā kā azbests Savienībā gadā izraisa no 30 000 līdz 90 000 nāves gadījumu;

C.  tā kā visbiežāk sastopamais arodekspozīcijas izraisītais vēzis ir plaušu vēzis, kas veido 54 % –75 % no šādām arodekspozīcijas izraisītām vēža saslimšanām, un tā kā azbests ir plaušu vēža galvenais cēlonis (45 %)(8); tā kā pakļaušana azbesta iedarbībai kopā ar tabakas lietošanu ievērojami palielina plaušu vēža attīstības risku(9);

D.  tā kā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) azbestu ir atzinusi par pierādītu kancerogēnu (1. grupa), kas var izraisīt azbestozi, plaušu vēzi un mezoteliomu, kā arī balsenes un olnīcu vēzi; tā kā būtu jāveicina citu azbesta izraisītu vēža veidu izpēte, kā arī citu ar vēzi nesaistītu veselības apstākļu izpēte(10); tā kā ir novērots paaugstināts risks saslimt ar vēzi pat tādiem cilvēkiem, kas pakļauti ļoti zema līmeņa azbesta šķiedru iedarbībai, tostarp krizotila šķiedru iedarbībai; tā kā azbests var izraisīt citas neļaundabīgas plaušu un pleiras saslimšanas, tostarp pleiras plakus, pleiras sabiezējumus un labdabīgus izsvīdumus pleirā;

E.  tā kā azbests Savienībā ir aizliegts kopš 2005. gada; tā kā dažas dalībvalstis azbestu aizliedza jau 20. gadsimta astoņdesmitajos gados; tā kā dalībvalstīm jānodrošina, ka azbesta šķiedras pēc iespējas drīzāk tiek pilnībā likvidētas; tā kā azbesta izmantošanas veids un apjoms dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgs;

F.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006(11) (REACH regula) ir precizēts, ka azbesta šķiedru un tādu izstrādājumu, kuros šādas šķiedras ir pievienotas ar nolūku, ražošana, pārdošana un izmantošana ir aizliegta, un tā kā Komisijas Regulas (ES) 2016/1005(12), ar ko groza REACH regulas XVII pielikumu, mērķis ir līdz 2025. gada 1. jūlijam pilnībā izbeigt azbesta izstrādājumu izmantošanu dalībvalstīs;

G.  tā kā azbests ir ļoti bīstama kancerogēna viela, ko visā pasaulē izmanto būvniecībā un citos materiālos daudzās mūsu ikdienas dzīves jomās; tā kā azbesta iedarbībai ir pakļautas daudzas dažādas grupas, tostarp darba ņēmēji būvniecības un renovācijas nozarē, kalnrūpniecībā, atkritumu apsaimniekošanā, ugunsdzēsēji, kā arī māju īpašnieki un īrnieki; tā kā ieelpoto azbesta šķiedru un ar azbestu saistīto slimību viskaitīgākā ietekme uz veselību var parādīties pat līdz 40 gadu ilgā laikposmā; tā kā paredzams, ka šādu gadījumu skaits Savienībā sasniegs maksimumu aptuveni 2025. gadā(13);

H.   tā kā, neraugoties uz spēkā esošajiem noteikumiem Savienības un valstu līmenī, daudzi ar azbestu saistīti slimības gadījumi pārāk bieži netiek atzīti par arodslimībām, tādēļ cietušajiem nav tiesību saņemt ar darbu saistītu kompensāciju, kas pastiprina slimības izraisītās fiziskās ciešanas; tā kā arodbiedrībām un apvienībām, kas pārstāv cietušos, ir nozīmīga loma, palīdzot arodslimību upuriem atzīšanas procedūrās un kompensācijas prasībās;

I.  tā kā, lai veiktu azbesta pārvaldību ēkās, tostarp pamestās ēkās, un tā drošu aizvākšanu, ir pilnībā jāņem vērā drošības un veselības aizsardzība darbā saistībā ar Savienības plānu uzlabot savu ēku un infrastruktūras siltumizolāciju, lai panāktu energoietaupījumus un līdz 2050. gadam kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu; tā kā ēku renovācija, lai palielinātu energoefektivitāti, bieži ir saistīta ar jumtos, sienās un elektroiekārtās esošu materiālu, kuri var saturēt azbestu, pārvietošanu, ja ēkas ir būvētas pirms Savienības un valsts tiesību aktiem par azbesta izmantošanas regulēšanu vai aizliegumu; tā kā ievērojama daļa no Savienības apbūves vides ir vairāk nekā 50 gadus veca; tā kā Savienības ēku fonda pasliktināšanās palielina vides ekspozīcijas risku, kas apdraud daudzas dažādas iedzīvotāju grupas un kas jo īpaši varētu izraisīt vairāk mezoteliomas gadījumu; tā kā ar azbestu saistītas slimības ir novērotas iedzīvotājiem, kuri dzīvo rūpniecības objektu tuvumā; tā kā ietekme uz veselību, ko rada vides ekspozīcija, ir lielākoties nepietiekami novērtēta(14); tā kā azbesta vides ekspozīcijas robežvērtība var sasniegt arodekspozīcijas robežvērtību; tā kā ir vajadzīga plašāka izpēte par riskiem, kas saistīti ar azbestu, izmantojot šādus vides ceļus;

J.  tā kā azbesta atkritumu apglabāšana poligonos nav dzīvotspējīgs ilgtermiņa risinājums, jo ar šiem atkritumiem būs jārīkojas nākamajām paaudzēm, taču azbesta šķiedras ir laika gaitā faktiski neiznīcināmas; tā kā būtu jānovērš azbesta šķiedru nokļūšana vidē; tā kā ir jāizstrādā izmaksu ziņā efektīvas metodes azbestu saturošu atkritumu inertizācijai, lai deaktivētu aktīvās azbesta šķiedras un pārvērstu tās materiālos, kas nerada draudus sabiedrības veselībai;

K.  tā kā plašākā kontekstā būtu jāveicina pētniecība un inovācijas, lai uzlabotu azbesta skrīningu, ar azbestu saistītu vēža veidu, kas nav plaušu vēzis un mezotelioma, noteikšanu, drošas aizvākšanas metodes, atkritumu apsaimniekošanu un ēku iemītnieku un iedarbībai pakļauto darba ņēmēju drošību, tostarp azbesta reāllaika brīdināšanas un noteikšanas tehnoloģijas;

L.  tā kā ,ievērojot LESD 191. panta 1. punktu, Savienības politikai vides jomā jāpalīdz sasniegt vairākus mērķus, piemēram, aizsargāt tās iedzīvotāju veselību, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, veicināt apdomīgu un racionālu dabas resursu izmantošanu un starptautiskā līmenī sekmēt pasākumus, ar kuriem risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas;

M.  tā kā, ievērojot Līguma 191. panta 2. punktu, Savienības vides politikai ir jābalstās uz piesardzības principu un principu, ka videi nodarīts kaitējums jālabo, vispirms novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs;

N.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantā ir noteikts, ka augstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātei jābūt integrētai Savienības politikā un jābūt nodrošinātai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu;

O.  tā kā tiesības uz drošu, tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi kļūst par vispāratzītām, jo to valstu skaits, kuras atzīst šīs tiesības, dažu pēdējo gadu laikā ir palielinājies — vairāk nekā 155 valstis atzīst šīs tiesības vai šo tiesību elementus savās tiesību sistēmās;

P.  tā kā saskaņā ar Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) datiem azbests ir kancerogēns, kam nav robežvērtības; tā kā spēkā esošā saistošā arodekspozīcijas robežvērtība azbestam ir 0,1 šķiedra/cm3 kā 8 stundu vidējā svērtā vērtība; tā kā ECHA Riska vērtēšanas komiteja ir sagatavojusi atzinumu par saistošās arodekspozīcijas robežvērtības samazināšanu azbestam; tā kā iedarbība vienmēr būtu jāsamazina, ciktāl tas ir tehniski iespējams, jo īpaši tad, ja nav nekaitīguma robežvērtības; tā kā tādēļ arodekspozīcijas robežvērtība būtu jāpārskata, ņemot vērā jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus, un attiecīgi jāatjaunina;

Q.   tā kā 80 % arodekspozīcijas izraisītu vēža gadījumu dalībvalstīs ir atzīti par saistītiem ar azbestu; tā kā 98 % no cilvēkresursu izmaksām, ieskaitot ietekmi uz dzīves kvalitāti un darba ņēmēju ģimenēm, sedz darba ņēmēji; tā kā aplēses liecina, ka arodekspozīcijas izraisīta vēža izmaksas Savienībā ir no 270 miljardiem EUR līdz 610 miljardiem EUR gadā jeb 1,8 % –4,1 % no IKP(15); tā kā pasākumi, lai stiprinātu politiku sliktas veselības novēršanai, ir būtiski, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji un viņu ģimenes var dzīvot veselīgāk;

R.  tā kā azbestu plaši izmanto mājokļos un tas apdraud veselību; tā kā starptautiskās organizācijas un dalībvalstis ir atzinušas tiesības uz pienācīgu mājokli, kuru definīcija ietver aizsardzību pret veselības apdraudējumu, un tās ir galvenās tiesības, lai cīnītos pret nevienlīdzību veselības jomā; tā kā droša azbesta aizvākšana palīdzēs nodrošināt kvalitatīvus mājokļus visiem, jo īpaši īpašniekiem ar zemiem ienākumiem un īrniekiem, kuru dzīves apstākļi pēdējās desmitgadēs ir pasliktinājušies;

S.  tā kā drošu azbesta aizvākšanu nevajadzētu izmantot kā ieganstu tādai praksei kā īrnieku izlikšana, pamatojoties uz to, ka viņu mājokļi ir jārenovē;

T.  tā kā prasības azbesta drošai aizvākšanai ir jāievieš sociāli taisnīgi un jāpapildina ar atbilstošiem pasākumiem, ar kuriem atbalsta ēku īpašniekus vajadzīgo renovācijas darbu finansēšanā, un ar papildu pasākumiem to mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) spēju veidošanai, kuri veic darbus; tā kā vienlaikus būtu jānodrošina, ka Savienības līdzekļus Eiropas renovācijas viļņa ietvaros, kā izklāstīts Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumā (“renovācijas vilnis”), saņemtu tie saņēmēji, kas atbilst Savienības un valstu noteikumiem, kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus pret azbesta iedarbību;

U.  tā kā azbests joprojām ir sastopams daudzās administratīvajās ēkās, skolās, mājokļos, infrastruktūrā, sabiedriskā transporta objektos un ūdensapgādes tīklos; tā kā laika gaitā zināšanas par šīs vielas izmantošanu un sastopamību mazinās; tā kā azbesta sastopamība un zināšanu trūkums par to apdraud visus ēku iemītniekus un lietotājus;

V.  tā kā 2020. gada 17. decembra rezolūcijā par spēcīgu sociālo Eiropu taisnīgai pārejai(16) dalībvalstis tika aicinātas izskaust ar darbu saistītus nāves gadījumus un samazināt ar darbu saistītu saslimšanu skaitu līdz 2030. gadam un Komisija tika aicināta pārskatīt Direktīvu 2004/37/EK;

W.  tā kā Komisijas 2021. gada 3. februāra paziņojumā ir norādīts, ka 52 % no ikgadējiem ar darbu saistītiem nāves gadījumiem Savienībā var būt izraisījušas ar arodu saistītas vēža saslimšanas; tā kā agrīnas diagnosticēšanas, ārstēšanas un rehabilitācijas uzlabošana ir ES Vēža uzveikšanas plāna prioritātes un tā kā tam būtu jāsniedz labums pacientiem, kuri cieš no slimībām, kas saistītas ar azbestu; tā kā Komisija plāno 2022. gadā iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai vēl vairāk samazinātu azbesta iedarbību uz darba ņēmējiem;

X.  tā kā Eiropas sociālo tiesību pīlārs (“Pīlārs”) tika pieņemts, reaģējot uz sociālajām problēmām Savienībā; tā kā Pīlārs ietver 20 principus, kas sadalīti 3 kategorijās: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana; tā kā 10. princips paredz darba ņēmēju veselības un drošības augsta līmeņa aizsardzību darbā, kam būtu jāietver darba ņēmēju aizsardzība pret kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbavietā;

Y.  tā kā krīze ir pierādījusi, cik svarīgi ir novērst ar darbu saistītas slimības un ieguldīt līdzekļus izmaksu ziņā pieejamā sabiedrības veselībā; tā kā darba inspekcijām, arodbiedrībām un darba aizsardzības pārstāvjiem ir galvenā loma ar azbestu saistīto noteikumu un normatīvo aktu efektīvā pārbaudīšanā un izpildē; tā kā efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas ir būtiskas, lai atturētu darba devējus no darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanas un nodrošinātu godīgu konkurenci iekšējā tirgū;

Z.  tā kā būvētai videi ir būtiska ietekme uz daudzām ekonomikas nozarēm, uz vietējām darbvietām un dzīves kvalitāti; tā kā Komisijas jaunās ilgtspējīgas būvētās vides stratēģijas mērķis cita starpā ir veicināt aprites principu ievērošanu visā ēku aprites ciklā; tā kā Komisijas jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns, kas izklāstīts 2020. gada 11. marta paziņojumā, ietver mērķtiecīgas iniciatīvas, lai pievērstos galvenajām izstrādājumu vērtības ķēdēm, piemēram, būvniecībai un ēkām; tā kā Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumā ir atzīts, ka būvniecības nozarei būs jāiegulda darbaspēka prasmju uzlabošanā, lai nodrošinātu zaļās pārkārtošanās vajadzības attiecībā uz videi nekaitīgu konstrukciju un materiāliem, energoefektivitāti, apritīgumu un renovāciju; tā kā kvalificētu būvstrādnieku pieejamība ir renovācijas viļņa sekmju priekšnoteikums;

AA.  tā kā vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē, tostarp Savienības kaimiņu reģionu valstīs, joprojām ir iespējams likumīgi ražot, apstrādāt, importēt un eksportēt azbestu un azbestu saturošus materiālus un izstrādājumus; tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 649/2012(17) nosaka, ka jāīsteno Roterdamas Konvencija par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (ar 2019. gadā pieņemtajiem grozījumiem) (Roterdamas Konvencija), ar ko saskaņā ir vajadzīga valsts konkrēta vienošanās pirms tāda izstrādājuma eksportēšanas, kas satur toksiskas ķīmiskās vielas; tā kā Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumā par prioritāti tika noteikta centienu stiprināšana, lai nepieļautu neatbilstīgu izstrādājumu laišanu Savienības tirgū; tā kā, neraugoties uz Savienības un valstu aizliegumiem un spēkā esošajiem noteikumiem, azbests joprojām nonāk iekšējā tirgū(18); tā kā, kamēr vien azbests tiks likumīgi ražots un tirgots globālā mērogā, vienmēr pastāvēs risks, ka tas nonāks iekšējā tirgū;

AB.  tā kā, lai nodrošinātu medicīnisko uzraudzību un atvieglotu arodslimību atpazīšanu, ir svarīgi izveidot stabilus reģistrus par cilvēkiem, kuri iepriekš vai pašreiz ir bijuši pakļauti azbesta iedarbībai, vienlaikus ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679(19); tā kā dalībvalstīs ir dažādi veidi, kā organizēt valstu sociālās apdrošināšanas sistēmas attiecībā uz darba traumām vai slimībām, ietverot koplīgumu papildinošo nozīmi; tā kā ir jāievēro principi, kas ir šādu shēmu pamatā, un sociālo partneru autonomija;

AC.  tā kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 18. februāra atzinumā “Eiropas Savienības atbrīvošana no azbesta” ir norādīts, ka būtu jāpanāk, lai dalībvalstu līmenī visi azbestozes, mezoteliomas un citi ar azbestu saistīto slimību gadījumi tiktu reģistrēti, sistemātiski apkopojot datus par azbesta izraisītām slimībām, kas iegūtas darbā un ārpus tā, pleiras plaki tiktu klasificēti un oficiāli reģistrēti kā azbesta izraisīta slimība un kopā ar specializētiem novērošanas centriem tiktu veikta azbesta atrašanās vietu precīza kartēšana, un ka medicīnas darbiniekiem ir nepieciešama speciāla sagatavošana, lai viņi spētu veikt pareizu diagnostiku;

AD.  tā kā dažās dalībvalstīs spēkā esošie tiesību akti uzliek konkrētus pienākumus azbestu saturošu ēku īpašniekiem, administratoriem vai pārvaldniekiem tikai tad, kad viņi sāk izmantot ēku vai plāno sākt tās nojaukšanu, nevis tad, kad pārdod ēku, kas aprīkota ar azbestu saturošiem materiāliem,

Eiropas stratēģija visa azbesta aizvākšanai: ESVAA

1.  norāda, ka droša azbesta aizvākšana liecina par nepieciešamību piemērot veselības aizsardzības principu visās LESD 168. panta 1. punktā minētajās politikas jomās, jo tā ir tieši saistīta ar šādām nesenām un turpmākām Savienības politikas iniciatīvām: jauno Savienības veselības un drošības satvaru, zaļo kursu ar renovācijas vilni, Eiropas Atveseļošanas instrumentu un daudzgadu finanšu shēmu, Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, ES atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju un aprites ekonomikas paketi; uzsver, ka azbesta atkritumu pārstrādē būtu pilnībā jāpiemēro piesardzības princips; aicina Komisiju ierosināt konkrēto Savienības tiesību aktu atkritumu jomā attiecīgu pārskatīšanu;

2.  uzsver, ka azbesta droša aizvākšana ir sarežģīts un steidzams uzdevums, un atkārtoti aicina īstenot vispusīgu un integrētu pieeju, kas savieno vairākas politikas jomas; norāda, ka drošiem darba apstākļiem ir jābūt galvenajai prioritātei;

3.  aicina Komisiju iesniegt Eiropas stratēģiju visa azbesta aizvākšanai: ESVAA, kas ietver šādus elementus:

4.  norāda, ka vispusīgas aizvākšanas stratēģijas radīs finansiālas un administratīvas sekas ēku īpašniekiem, valsts iestādēm un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, tostarp mikrouzņēmumiem, kā arī ievērojamu darba slodzi sertifikācijas iestādēm; tādēļ uzsver, ka būtu jānodrošina piemēroti pārejas periodi un pienācīgs regulatīvais un finansiālais atbalsts;

5.  uzsver, ka ir jāmobilizē visi pašreizējie finanšu mehānismi, kas ir pieejami Savienības un dalībvalstu līmenī, un uzsver to, ka Komisija jau ir skaidri norādījusi, ka dalībvalstis var piešķirt Eiropas strukturālos un investīciju (ESI) fondu līdzekļus azbesta apstrādei un aizvākšanai(20); šajā saistībā aicina mobilizēt ESI fondus, lai uzlabotu azbesta skrīninga un mērījumu, aizvākšanas un drošas atkritumu apsaimniekošanas uzticamību un tempu saskaņā ar attiecīgo valsts vai reģionālo programmu mērķiem; uzsver, ka ir izšķiroši svarīgi atbalstīt pētniecību un izstrādi, jo īpaši attiecībā uz darba aizsardzības tehnoloģiju izstrādi un nonākšanas tirgū veicināšanu, tostarp reāllaika mērīšanas un brīdināšanas sistēmas attiecībā uz azbestu, kā arī izmaksu ziņā efektīvas azbesta inertizācijas metodes un tehnoloģijas; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot visus instrumentus, lai atbalstītu ieguldījumus ilgtspējīgās pārstrādes tehnoloģijās, tostarp izmantojot īpašus svarīgus projektus visas Eiropas interesēs;

6.  uzsver, ka Savienības līdzekļi Eiropas renovācijas viļņa ietvaros būtu jāparedz saņēmējiem, kas ievēro Savienības un valstu noteikumus, kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus pret azbestu; aicina ieviest sistēmu, lai nodrošinātu, ka Savienības līdzekļi tiek atgūti no saņēmējiem, kas neatbilst Savienības vai valstu noteikumiem par darba ņēmēju aizsardzību pret azbestu;

7.  aicina stiprināt Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA), lai nodrošinātu efektīvus instrumentus, piemēram, tehnisku un zinātnisku atbalstu profilakses pasākumu uzlabošanai, lai labāk uzraudzītu azbestu saturošu darbvietu reģistrāciju un to darba ņēmēju izsekošanu, kuri ir vai varētu būt bijuši saskarē ar azbestu, un lai uzlabotu darba ņēmējiem nodrošināto apmācību un aizsardzības līdzekļus; aicina izveidot EU-OSHA kompetencē esošu Eiropas platformu, lai norādītu uz vairākās dalībvalstīs jau ieviesto labo praksi azbesta aizvākšanas un azbesta drošas apglabāšanas jomā un lai nodrošinātu šādas labas prakses apmaiņu;

8.  norāda, ka darba inspekcijām ir būtiska nozīme azbesta iedarbības novēršanā un uzraudzībā, kā arī zināšanu un informācijas sniegšanas uzlabošanā uzņēmumu līmenī; aicina dalībvalstis papildināt darba inspektoru skaitu un uzlabot darba inspekciju un pārbaužu kvalitāti, kā arī pārbaužu biežumu; uzskata, ka ES un dalībvalstīm būtu ievērojami jāpārsniedz Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) ieteikums nodrošināt uz katriem 10 000 darba ņēmējiem vismaz vienu inspektoru; mudina dalībvalstis piemērot efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas uzņēmumiem, kas nepilda savus pienākumus, jo īpaši attiecībā uz darba aizsardzību;

9.  uzskata, ka ir steidzami jānodrošina efektīva tiesu iestāžu pieejamība un tiesiskās aizsardzības līdzekļi visiem no azbesta cietušajiem attiecībā uz visu kaitējumu veselībai, ne tikai to, kas saistīts ar trauksmes sajūtu; uzsver, ka visas medicīniskās izmaksas, kas saistītas ar pakļautību azbesta iedarbībai, būtu jāsedz darba devējiem, ja viņi nav veikuši visus atbilstīgos pasākumus un nav centušies ar saviem līdzekļiem novērst azbesta iedarbību; aicina Komisiju izvērtēt iespējamo vajadzību pēc tiesību aktiem, ar ko nosaka vispārēju atbildības režīmu attiecībā uz difūzo piesārņojumu, lai cietušajiem atlīdzinātu visus zaudējumus, ko rada difūzais piesārņojums, tostarp tas, ko izraisa azbests;

Eiropas pamatdirektīva par valstu azbesta aizvākšanas stratēģijām

10.  atzinīgi vērtē renovācijas vilni, kura mērķis ir līdz 2030. gadam renovēt 35 miljonus ēku; piekrīt paziņojumā paustajam viedoklim, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš vecu ēku renovācijā un ārkārtas operācijās iesaistīto darba ņēmēju aizsardzībai pret azbesta iedarbību;

11.  uzsver, ka, lai veiktu labākus profilakses pasākumus un pārvaldītu ar azbestu saistīto risku, ir vajadzīga piekļuve attiecīgai informācijai, kas pielāgota tieši iesaistīto personu vajadzībām;

12.  aicina Komisiju atbalstīt informācijas izplatīšanu par dažādām sistēmām azbesta izstrādājumu drošai un pienācīgai aizvākšanai vai to apglabāšanai, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem;

13.  uzsver, ka trūkst informācijas arī par risku iedzīvotājiem, kuri ir pakļauti dabā sastopamu azbesta materiālu iedarbībai;

14.  uzstāj, ka jebkurai Savienības iniciatīvai, ar ko atbalsta energorenovāciju, vajadzētu būt sociāli taisnīgai un tajā būtu jāietver pasākumi iedzīvotāju un darba ņēmēju veselības aizsardzībai, tostarp nosakot ēkas, kurās ir azbests, lai nodrošinātu azbesta un citu bīstamu materiālu drošu aizvākšanu;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka pienācīgu, cenas ziņā pieejamu un veselīgu mājokļu piekļūstamība ir viens no Pīlāra rīcības plāna stūrakmeņiem;

16.  atzinīgi vērtē to, ka vairākas dalībvalstis un reģioni, tostarp Nīderlande, Polija un Flandrija, pašreiz īsteno vērienīgus plānus, lai konkrētos termiņos aizvāktu azbestu no būvētās vides;

17.  atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt tiesisko regulējumu, lai, apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, novērtētu visu pašreizējo azbestu ēkās un infrastruktūrā dalībvalstīs un lai aplēstu tā drošas aizvākšanas izmaksas katrā no dalībvalstīm;

18.   aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu pamatdirektīvai, lai dalībvalstis izstrādātu valsts azbesta aizvākšanas plānus, kas ietver konkrētus un reālus termiņus, tostarp prioritātes un starpposma mērķrādītājus, azbesta atklāšanu un reģistrēšanu, finansējumu un atbalstu ēku īpašniekiem un MVU, aizsardzības pasākumus darba ņēmējiem pret azbesta iedarbības radīto risku saskaņā ar Direktīvu 2009/148/EK, kā arī azbesta drošu apglabāšanu, lai nepieļautu azbesta nonākšanu reciklēšanas procesos;

19.  uzstāj, ka ir jāveic ilgtermiņa epidemioloģiskā uzraudzība, lai novērtētu veikto pasākumu efektivitāti; uzsver, ka azbests ir galvenais saslimšanas ar mezoteliomu riska faktors un ka diagnosticēto mezoteliomu skaits ir atbilstīgs epidemioloģiskās uzraudzības rādītājs; tādēļ prasa mezoteliomas paziņošanu kompetentajām iestādēm noteikt par obligātu;

20.  norāda, ka saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem ar arodekspozīciju nesaistīta azbesta iedarbība ir iemesls aptuveni 20 % mezoteliomas gadījumu rūpnieciski attīstītajās valstīs(21);

21.  atgādina par paredzamo tādu būvdarbu pieaugumu, kas būs saistīti ar renovācijas vilni un palielinās pakļautību azbesta šķiedru iedarbībai darbavietā un vidē; uzsver, ka renovācijas viļņa kontekstā azbests ir jāaizstāj ar energoefektīviem materiāliem;

22.  atkārtoti aicina izveidot valstu publiskus azbesta reģistrus; aicina Komisiju pamatdirektīvas priekšlikuma ietvaros ieviest minimālos standartus publiski pieejamiem digitāliem valstu reģistriem par azbestu un citā bīstamām vielām valstij un privātpersonām piederošās ēkās; uzsver, ka azbesta reģistriem vajadzētu būt savietojamiem ar datubāzēm un reģistriem, piemēram, tādiem, kas saistīti ar energoefektivitāti, un tiem vajadzētu būt aizpildītiem ar bieži izmantotiem rīkiem, piemēram, ēku renovācijas pasēm saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679;

23.  aicina Eiropas Vides aģentūru veikt turpmākus pētījumus par azbesta sastopamību upēs un to pietekās un tā ietekmi uz veģetāciju un savvaļas augiem un dzīvniekiem, kas līdzinātos ASV Vides aizsardzības aģentūras veiktajam pētījumam(22);

24.  uzsver, ka azbesta fona koncentrācijas līmeņi gaisā būtu jāuzrauga un jāmēra visās dalībvalstīs, ka būtu jānodrošina piekļuve informācijai un ka būtu jāievieš iedarbības robežvērtības dzīvojamām telpām;

25.  pieņem zināšanai Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2017. gada ieteikumus(23), kuros noteikts, ka azbesta šķiedras nav jāiekļauj Padomes Direktīvas 98/83/EK(24) I pielikumā, un secināts, ka azbesta šķiedras dzeramajā ūdenī nav iemesls, lai rastos bažas par veselību; atgādina, ka Itālijas zinātnieku pētījumā ir pētīts svarīgs jautājums par to, vai azbesta šķiedras saturoša ūdens dzeršana ievērojami palielina kuņģa un kolorektālā vēža risku(25); uzsver, ka varētu paiet vairākas desmitgades, līdz tiktu pamanītas iespējamās slimības, ko izraisa tāda azbesta šķiedras saturoša ūdens patēriņš, kurš plūdis caur azbesta caurulēm; uzsver, ka pat tad, ja tikai ar Itālijas veikto pētījumu nepietiek, lai šajā posmā izdarītu galīgu slēdzienu par to, ka azbesta uzņemšana ar dzeramo ūdeni var izraisīt saslimšanu ar kuņģa un zarnu trakta vēzi, tomēr būtu jāpiemēro piesardzības princips, ņemot vērā pašreizējās neskaidrības; uzskata, ka šajā svarīgajā jautājumā būtu jāveic vairāk pētījumu; tādēļ aicina dalībvalstis regulāri uzraudzīt dzeramā ūdens ieguvei izmantotā ūdens kvalitāti un veikt nepieciešamos profilakses un ietekmes mazināšanas pasākumus gadījumos, kad pastāv risks cilvēku veselībai;

26.  pauž bažas par dzeramā ūdens apgādes tīkla stāvokli Savienībā un tādu azbesta cementa cauruļu izmantošanu, kuru nolietojuma gaitā azbesta šķiedras nonāk ūdenī; turklāt atgādina, ka saskaņā ar PVO ieteikumiem azbesta cementa caurules vairs nevajadzētu izmantot vai apstiprināt izmantošanai dzeramā ūdens apgādē(26); uzskata, ka ar Eiropas stratēģiju azbesta pilnīgai aizvākšanai un Eiropas un dalībvalstu atveseļošanas plāniem būtu jāizstrādā un jāīsteno visaptverošs Eiropas dzeramā ūdens tīkla atjaunošanas un tajā esošā azbesta aizvākšanas plāns;

Direktīvas 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā, atjaunināšana

27.  atgādina, ka azbests joprojām veido vienu no būtiskākajiem arodveselības izaicinājumiem un ka 125 miljoni cilvēku visā pasaulē ir bijuši pakļauti azbesta iedarbībai darbvietā(27), neraugoties uz to, ka tā apdraudējumi veselībai ir zināmi jau vairākus gadu desmitus;

28.  norāda, ka azbesta iedarbības dēļ katru gadu mirst aptuveni 250 000 cilvēku(28); norāda, ka pēdējos gados no ekspozīcijas azbesta šķiedrām izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugums ir pat paātrinājies;

29.  aicina Komisiju atjaunināt Direktīvu 2009/148/EK, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas un tehnikas attīstību, tostarp izvērtēt dažādus azbesta šķiedru veidus un to nelabvēlīgo ietekmi uz veselību, kā arī sākt apspriešanos, lai atjauninātu šķiedru silikātu sarakstu direktīvas darbības jomā, un šajā saistībā izvērtēt, vai iekļaut ribekīta vinhītu, rihterītu, fluor-edenītu un erionītu sarakstā, kas jau ietver aktinolītu, antofilītu, tremolītu un grunerītu;

30.  uzsver, ka Direktīva 2009/148/EK attiecas uz visām darbībām, kuru laikā darba ņēmēji, pildot darbu, ir pakļauti vai var tikt pakļauti tādu putekļu iedarbībai, kas rodas no azbesta vai azbestu saturošiem materiāliem; aicina izstrādāt stingrākus noteikumus, kas nodrošinātu visu azbesta aizvākšanas vietās strādājošo aizsardzību, tostarp to darba ņēmēju aizsardzību, kuri ierodas objektā pēc azbesta aizvākšanas; aicina vairāk uzsvērt nepieciešamību minētās direktīvas īstenošanā valsts mērogā iekļaut visas riskam pakļautās profesijas, tostarp renovācijas un nojaukšanas darbu veicējus, atkritumu apsaimniekotājus, kalnračus un ugunsdzēsējus;

31.  pauž bažas par to, ka saskaņā ar jaunākajiem zinātniski medicīniskajiem pētījumiem un ieteikumiem nav robežvērtības, kuru nesasniedzot azbesta šķiedru koncentrācija gaisā būtu nekaitīga(29); šajā saistībā uzskata, ka nav pamatojami nekādi atbrīvojumi no Direktīvas 2009/148/EK aizsardzības pasākumiem, atsaucoties uz arodekspozīcijas robežvērtību; aicina Direktīvā 2009/148/EK pilnībā atspoguļot principu, ka darba laikā vienmēr jāveic atbilstoši individuālās aizsardzības pasākumi, ja darba ņēmēji ir pakļauti vai var tikt pakļauti tādu putekļu iedarbībai, kas rodas no azbesta vai azbestu saturošiem materiāliem; uzskata, ka, novērtējot risku, ir jāņem vērā neirstošu azbestu saturošu materiālu bīstamība; aicina veikt individuālu riska novērtējumu saistībā ar plānoto darba procesu, lai noteiktu nepieciešamos aizsardzības pasākumus;

32.  uzstāj, ka azbestu saturošu daļu un materiālu droša aizvākšana un apglabāšana ir prioritāte, jo remonts, tehniskā apkope, iekapsulēšana vai noslēgšana izraisa tikai aizvākšanas atlikšanu, kas iedzīvotājus un darba ņēmējus apdraud nākamo gadu gaitā; aicina aizliegt tādu azbestu saturošu materiālu iekapsulēšanu un noslēgšanu, kurus ir iespējams tehniski aizvākt; uzstāj, ka ar šo aizliegumu nedrīkstētu radīt situāciju, ka mājsaimniecības ar mazākiem ienākumiem nevar atļauties nepieciešamo renovāciju; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgi atbilstoši papildpasākumi; uzsver, ka ir svarīgi noteikt, reģistrēt un regulāri uzraudzīt azbestu saturošas daļas struktūrās, kuras nav iespējams aizvākt īsā laikā, piemēram, betona sienas ēkās;

33.  mudina veidot sinerģiju ar ECHA izveidoto datubāzi, lai apkopotu informāciju un uzlabotu zināšanas par bažas radošām vielām produktos un to atkritumos;

34.  atgādina par pamatprincipu saistībā ar veselību un darba aizsardzību, proti, ka vienmēr ir jāizmanto jaunākās tehnoloģijas, lai panāktu augstāko iespējamo aizsardzības līmeni; aicina stiprināt tehniskās minimālās prasības, lai samazinātu azbesta šķiedru koncentrāciju gaisā līdz zemākajam tehniski iespējamam līmenim, arī ar putekļu nosēdināšanu un putekļu nosūkšanu pie avota, nepārtrauktu nostādināšanu un sanācijas veidus; aicina noteikt minimālās prasības attiecībā uz spiediena atšķirību starp azbesta korpusiem un apkārtni, svaiga gaisa piegādi un HEPA filtriem;

35.  uzsver, ka ir jāatjaunina minimālās tehniskās prasības, lai ietvertu noteikumus, kas atbilst tehnoloģiju attīstībai; uzsver, ka vēl vairāk jāizpēta robotu un citu progresīvu tehnoloģiju vajadzīgā izmantošana, tostarp veicot pētījumus un sistemātiskāku paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, lai turpinātu izstrādāt jaunus standartus darba ņēmēju darba aizsardzībai; norāda, ka optiskā mikroskopija nav jaunākā pieejamā tehnoloģija azbesta šķiedru skaitīšanai gaisā, kuru ieelpo cilvēki, un ka analītiskā transmisijas elektronmikroskopija (ATEM) ir jutīgāka un ļauj atšķirt un saskaitīt azbesta šķiedras; aicina pēc iespējas izmantot ATEM vai līdzīgas progresīvas šķiedru skaitīšanas metodes;

36.  atgādina, ka paraugiem ir jābūt reprezentatīviem attiecībā uz iedarbību uz darba ņēmēju, kas nozīmē, ka paraugi jāņem reprezentatīvās un reālās situācijās, kad darba ņēmēji ir pakļauti azbesta putekļu iedarbībai, regulāri veicot atkārtotus mērījumus konkrētos darbības posmos; uzskata, ka gadījumā, ja paraugu ņemšana nevar būt reprezentatīva attiecībā uz iedarbību uz darba ņēmēju, būtu jāveic visi vajadzīgie aizsardzības pasākumi;

37.  uzskata, ka paziņojumā būtu jāiekļauj visi elementi, kas pievienoti šīs rezolūcijas II pielikumā, piemēram, jomas, kurās tiks veikts darbs, aprīkojums, ko izmanto darba ņēmēju aizsardzībai un sanācijai, un atkritumu apglabāšanas plāns; uzskata, ka valstu kompetentajām iestādēm minētā informācija būtu jāglabā vismaz 40 gadus;

38.  uzstāj, ka ir jānodrošina pietiekams un mērķtiecīgs administratīvais atbalsts darba devējiem, transponējot aizsardzības pasākumus un paziņošanas prasības, jo īpaši MVU, tostarp mikrouzņēmumiem, lai novērstu neatbilstību; uzsver, ka standartizētu procesu nodrošināšana darbībām ar azbesta materiāliem palīdzētu samazināt azbesta šķiedru putekļu līmeni un šo darbību izmaksas, kā arī atvieglotu paziņošanas prasību izpildi;

39.  norāda, ka pašreizējais Savienības minimālais standarts attiecībā uz azbesta arodekspozīcijas robežvērtību ir 100 000 šķiedras uz m3 (0,1 šķiedra/cm3) un ka lielākā daļa dalībvalstu piemēro spēkā esošo minimālo standartu; uzsver, ka dažas dalībvalstis piemēro daudz zemākas arodekspozīcijas robežvērtības, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību, piemēram, arodekspozīcijas robežvērtība 2000 šķiedru apmērā uz m3 (0,002) Nīderlandē;

40.  uzsver, ka vadošie medicīniskie pētnieki no Starptautiskās arodveselības komisijas ir secinājuši, ka ekspozīcijas robežvērtības neaizsargā pret vēzi, un ierosina arodekspozīcijas robežvērtību 1000 šķiedru apmērā uz m3 (0,001 šķiedra/cm3); atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos 2022. gadā iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai vēl vairāk samazinātu azbesta iedarbību uz darba ņēmējiem, un aicina Komisiju prioritārā kārtā atjaunināt šīs iedarbības robežvērtības, kas būtu jānosaka 0,001 šķiedras/cm3 (1000 šķiedras/m3) apmērā, ņemot vērā dažādu ieinteresēto personu ieteikumus un pēc apspriešanās ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju; uzsver, ka ir vajadzīgs atbilstīgs pārejas periods, lai īstenotu jauno metodiku un jaunās iedarbības vērtības;

41.  uzsver, ka darbiniekiem, bet arī galvenajiem darbuzņēmējiem, līgumslēdzējām iestādēm, kas pasūta darbus, būtu jāprasa veikt azbesta diagnosticēšanu pirms jebkādu darbu uzsākšanas ēkās, kuģos, gaisa kuģos vai pie aprīkojuma un produktiem; pieprasa, lai pirms darbu uzsākšanas telpās, kas uzbūvētas pirms 2005. gada vai pirms gada, kad valstī ir noteikts līdzvērtīgs azbesta aizliegums, izvēloties agrāko, kvalificēts un sertificēts operators veiktu visaptverošu skrīningu attiecībā uz azbestu saturošu materiālu klātbūtni; uzskata, ka skrīningā vienmēr jāiekļauj konkrētajai darbavietai pielāgota diagnoze un ziņojumā jānorāda vai nu azbesta klātbūtne, vai tā neesamība, kā arī tā šķiedras veids, ja tāds ir, sīki aprakstot piesārņojuma veidu, precīzu atrašanās vietu un aplēstos daudzumus; uzskata, ka papildus Direktīvas 2009/148/EK 14. pantā noteiktajām prasībām minētās direktīvas pielikumā būtu jāiekļauj prasības par minimālo apmācības ilgumu, kas apstiprināts ar eksāmenu attiecībā uz attiecīgo darba veidu; šajā saistībā uzsver, ka ir vajadzīga saskaņota riska novērtēšanas metodika, lai Savienībā nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību;

42.  pauž bažas par to, ka starp dalībvalstīm joprojām stipri atšķiras apmācības prasības un veiktās apmācības sertifikācija, un tas smagi apdraud veselību un drošību darba ņēmēju pārrobežu mobilitātes kontekstā; aicina Direktīvai 2009/148/EK pievienot jaunu pielikumu ar obligātām minimālajām prasībām attiecībā uz apmācību darbā ar azbestu, ietverot konkrētas prasības darba ņēmējiem specializētos azbesta aizvākšanas uzņēmumos, kā arī darba ņēmējiem, kas sava darba izpildes gaitā varētu nonākt saskarsmē ar azbestu saturošiem materiāliem; papildus prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2009/148/EK 14. pantā, uzskata, ka minētās direktīvas pielikumā būtu jāiekļauj prasības par minimālo apmācības ilgumu attiecībā uz attiecīgo darba veidu, atbilstīgu šādas apmācības dokumentāciju un regulāriem intervāliem, kādos atsevišķam darba ņēmējam jāapmeklē apmācības;

Ar azbestu saistītu slimību atzīšana un kompensāciju izmaksāšana

43.  aicina Komisiju atjaunināt tās 2003. gada 19. septembra ieteikumu par Eiropas arodslimību sarakstu(30), lai iekļautu jaunākās pieejamās zinātniski medicīniskās zināšanas par arodslimībām, jo īpaši attiecībā uz slimībām, kas saistītas ar azbestu;

44.  aicina dalībvalstis atvieglot atzīšanas procedūras, apvēršot pierādīšanas pienākumu, jo īpaši ja valstu azbesta skarto darba ņēmēju reģistri ir izveidoti tikai nesen, un noteikt atbilstīgu kompensāciju darba ņēmējiem, kuri cieši no slimībām, kas saistītas ar azbestu;

45.  norāda, ka ar azbestu saistītās slimības ir pārrobežu problēma, kas saistīta pārvietošanās brīvību un tāpēc šajā saistībā jo īpaši jāņem vērā mobilo darba ņēmēju loma; atgādina, ka arodslimības un ar darbavietu saistīti veselības riski vienmēr ir sasaistīti ar konkrētu profesiju, aroda darbību, darbavietu un laiku; aicina Komisiju pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem iesniegt priekšlikumu direktīvai, pamatojoties uz LESD 153. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un nosakot Savienības minimālos standartus arodslimību atzīšanai un kompensāciju izmaksāšanai, ietverot ar azbestu saistītas slimības;

46.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, lai dalībvalstis izveidotu valsts struktūru vai ombudu, kas atzīšanas procedūrās palīdzētu arodslimību, jo īpaši ar azbestu saistītu slimību, kam ir ilgs latentais periods, upuriem; aicina dalībvalstis atbalstīt pacientu apvienību un arodbiedrību grupu izveidi attiecībā uz azbesta izraisīto slimību upuriem un viņu ģimenēm un uzstāj, ka ir jāapspriežas ar šīm apvienībām, lai atvieglotu un vienkāršotu atzīšanas procedūras; aicina palielināt valsts finansējumu, lai izmaksātu kompensācijas ar azbestu saistīto slimību upuriem, tādējādi nodrošinot, ka tiek segtas slimības tiešās, netiešās un cilvēkresursu izmaksas;

47.  atgādina, ka smēķēšanas un azbesta iedarbības kopējā ietekme ievērojami palielina plaušu vēža rašanās risku; aicina dalībvalstis ierosināt smēķēšanas atmešanas programmu visiem darba ņēmējiem, kas pakļauti azbesta iedarbībai; atkārtoti norāda, ka smēķēšana nekādā gadījumā nedrīkst būt par iemeslu tam, lai neatzītu azbesta izraisītas arodslimības darba ņēmējam vai lai nebūtu tiesības pieprasīt kompensāciju un medicīnisko aprūpi šādas slimības gadījumā;

48.  aicina labāk izvērtēt riskus, kas saistīti ar sekundāro iedarbību, kura nav saistīta ar profesionālo darbību, jo īpaši attiecībā uz ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar darba ņēmējiem, kuri strādā ar azbestu; aicina dalībvalstis atvieglot atzīšanu un kompensēšanu dokumentētiem sekundārās iedarbības upuriem, kas nonāk saskarē ar azbestu veidā, kas nav saistīts ar profesionālo darbību, un izmantot dalībvalstu, piemēram, Dānijas, paraugpraksi; atgādina par dzimumperspektīvu saistībā ar sekundāro iedarbību;

49.  uzsver, ka ir dažādi ar profesionālo darbību nesaistīti azbesta iedarbības veidi, kam var būt būtiska ietekme uz cilvēka veselību un kas izcelsmes ziņā var būt paraprofesionāli (tostarp pakļautība azbesta putekļiem, ko darba ņēmēji nevilšus atnes mājās), mājsaimniecības (tostarp azbestu saturošu mājsaimniecības priekšmetu ietekmē) vai vides (tostarp ēkās un iekārtās sastopamais vai rūpnieciskas izcelsmes azbests);

50.  uzsver, ka sievietes, kuras ir pakļautas ar azbestu saistītiem riskiem, ir īpaši neaizsargātas pret konkrētu veidu azbesta iedarbību; aicina labāk atzīt dzimumperspektīvu visā darba aizsardzības jomā un integrēt dzimumu līdztiesību visos dalībvalstu tiesību un neleģislatīvajos instrumentos, lai nodrošinātu, ka dzimumneobjektivitāte neietekmē tādu slimību izsekošanu, noteikšanu, ārstēšanu vai apsvēršanu, kas saistītas ar azbestu, tādējādi ietekmējot kompensācijas apmēru cietušajiem; aicina, diagnosticējot slimības, kā riska faktorus vairāk ņemt vērā tīrīšanas darbības; aicina veikt labāku riska novērtējumu un noteikt azbesta iedarbību uz apkopējiem, jo īpaši apkopējām, kā arī uz cilvēkiem, kuri veic neapmaksātus mājsaimniecības darbus, piemēram, ar azbestu piesārņotu produktu tīrīšanu;

51.  uzsver, ka, attiecinot azbesta aizvākšanas izmaksas, pēc iespējas būtu jāņem vērā princips "piesārņotājs maksā";

Azbesta pārbaude pirms energorenovācijas darbiem un pirms ēkas pārdošanas vai izīrēšanas

52.  atgādina, ka 14. apsvērumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/844(31), ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, dalībvalstis tiek aicinātas atbalstīt pašreizējo ēku energoefektivitātes uzlabojumus, tostarp aizvācot azbestu un citas kaitīgas vielas, nepieļaujot kaitīgu vielu nelikumīgu aizvākšanu un veicinot atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem;

53.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu grozījumiem Direktīvas 2010/31/ES 7. pantā saistībā ar Eiropas renovācijas vilni, ieviešot prasību par azbesta un citu bīstamu vielu obligātu pārbaudīšanu, reģistrēšanu un aizvākšanu pirms jebkādu renovācijas darbu uzsākšanas, vienlaikus ņemot vērā LESD 153. panta 1. punkta a) apakšpunktu tieši par darba vides uzlabošanu darba ņēmēju darba aizsardzības nolūkos;

54.  aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kurā būtu ņemti vērā spēkā esošie valstu noteikumi, kā arī ietekmes novērtējums par visefektīvākajiem modeļiem, lai veiktu obligātu ēku pārbaudi, ietverot azbesta sastopamības virsmā diagnostiku, ko veic profesionāla struktūra ar atbilstošu kvalifikāciju un atļaujām, pirms pārdošanas vai nomas un lai izdotu azbesta sertifikātu ēkām, kas būvētas pirms 2005. gada vai pirms gada, kad valstī noteikts līdzvērtīgs azbesta aizliegums, izvēloties agrāko;

55.  aicina dalībvalstis veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz īrniekiem, kuri pirms enerģijas atjaunošanas darbu veikšanas ir atraduši azbestu; uzsver, ka īrniekiem nebūtu jāsedz skrīninga un aizvākšanas izdevumi; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka īrnieki saņem pilnīgu informāciju par ēkās konstatēto azbestu un ka tiem tiek izsniegts azbesta sertifikāts;

Eiropas Savienība kā pasaules līdere cīņā pret azbestu

56.  atzinīgi vērtē Padomes 2021. gada 12. marta secinājumus, kuros uzsvērta nepieciešamība stiprināt valstu tirgus uzraudzības spējas un muitas dienestu lomu; aicina dalībvalstis pastiprināt kontroli un tirgus uzraudzību, kā arī sadarboties ar citu dalībvalstu robežsardzes un muitas iestādēm, lai novērstu nelikumīgu azbestu saturošu produktu iekļūšanu iekšējā tirgū; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt un izstrādāt ilgtspējīgus risinājumus kuģu demontāžai Savienībā saskaņā ar Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz darba ņēmēju veselību, ko rada pakļaušana azbesta iedarbībai kuģu demontāžas laikā; aicina Komisiju nodrošināt augstus standartus darba ņēmēju aizsardzībai pret azbesta iedarbību Savienības apstiprinātās kuģu reciklēšanas iekārtās trešās valstīs; aicina Komisiju sākt pētījumu, kartējot azbestu saturošu izstrādājumu un materiālu nelikumīga importa apjomu Savienībā un izklāstot iespējamos pasākumus tirgus uzraudzības stiprināšanai, kas varētu ietvert iespēju ierobežot piekļuvi ostām, ostas iekārtām un pagaidu uzglabāšanai Savienībā kuģos, kuri pārvadā azbestu saturošus izstrādājumus vai materiālus kā kravu tranzītā;

57.  aicina Komisiju par galvenajām prioritātēm noteikt krizotila azbesta iekļaušanu Roterdamas konvencijas III pielikumā un azbesta aizliegšanu pasaules mērogā; aicina Savienību sadarboties ar starptautiskām organizācijām, lai rastu veidu, kā piešķirt azbesta tirgum toksisku vielu tirdzniecības marķējumu; aicina Savienību integrēt cīņu pret azbestu un ar azbestu saistītām slimībām savā ārpolitikā; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt atbalstu, tostarp finansiālu, globālajiem dalībniekiem cīņā pret azbestu un ar azbestu saistītām slimībām, tostarp PVO; nosoda finansiālu ieguldījumu pasaules azbesta nozarē;

58.  atgādina, ka viena trešdaļa PVO Eiropas reģiona iedzīvotāju dzīvo valstīs, kuras vēl nav aizliegušas visu veidu azbesta izmantošanu(32); norāda, ka 16 Eiropas valstis joprojām izmanto azbestu, jo īpaši kā būvniecības materiālu, un turpina to ražot un eksportēt;

Finanšu aspekti

59.  aicina Komisiju novērtēt Parlamenta prasības finansiālo ietekmi saskaņā ar šīs Rezolūcijas 17. un 18. punktu un I pielikuma 3. punktu;

o
o   o

60.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei.

(1) OV L 330, 16.12.2009., 28. lpp. (2) OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp. (3) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp. (4) OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp. (5) OV C 36, 29.1.2016., 102. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0074. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0201. (8) https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2016/581397/EPRS_BRI(2016)581397_EN.pdf (9) https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/asbestos-elimination-of-asbestos-related-diseases (10) https://publications.iarc.fr/Book-And-Report-Series/Iarc-Monographs-On-The-Identification-Of-Carcinogenic-Hazards-To-Humans/Arsenic-Metals-Fibres-And-Dusts-2012 (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.). (12) Komisijas Regula (ES) 2016/1005 (2016. gada 22. jūnijs), ar ko attiecībā uz azbesta šķiedrām (krizotilu) groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), XVII pielikumu (OV L 165, 23.6.2016., 4. lpp.). (13) Understanding a Man-Made Epidemic: The Relation between Historical Asbestos Consumption and Mesothelioma Mortality (Izpratne par cilvēka izraisītu epidēmiju — saikne starp vēsturisko azbesta patēriņu un mezoteliomas izraisītu mirstību Beļģijā), Van den Borre, Laura & Deboosere, Patrick, Tijdschrift voor Sociale en Economische Geschiedenis, 2017. gads. (14) Environmental exposure to asbestos, from geology to mesothelioma (Azbesta ietekme uz vidi: no ģeoloģijas līdz mezoteliomai), Bayram, Mehmeta; Bakan un Nur Dilekb, Current Opinion in Pulmonary Medicine, 2014. gads. (15) https://www.etui.org/sites/default/files/Web-executive%20summary-cancer-final.pdf. (16) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0371. (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 649/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par bīstamo ķīmisko vielu eksportu un importu (pārstrādāta redakcija) (OV L 201, 27.7.2012., 60. lpp.); (18) http://www.ibasecretariat.org/alpha_ban_list.php; https://wits.worldbank.org/trade/comtrade/en/country/ALL/year/2019/tradeflow/Imports/partner/WLD/product/252400 (19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). (20) https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/E-8-2018-000862-ASW_EN.html (21) The health impact of nonoccupational exposure to asbestos: what do we know? (Ar arodekspozīciju nesaistīta azbesta iedarbības ietekme uz veselību — ko mēs zinām?) (nih.gov). (22) Vašingtonas Valsts Veselības departaments, 2009. gads, Advisory for Swift Creek Naturally Occurring Asbestos, Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūra, Swift Creek (https://response.epa.gov/site/site_profile.aspx?site_id=3639). (23) PVO Eiropas reģionālā biroja sadarbības projekts par dzeramā ūdens parametriem “Ieteikums Padomes Direktīvas 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (Dzeramā ūdens direktīva) I pielikuma pārskatīšanai”, 2017. gads. (24) Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.). (25) Agostino Di Ciaula, Valerio Gennaro. Rischio clinico da ingestione di fibre di amianto in acqua potabile. Epidemiologia&Prevenzione, https://epiprev.it/3608. (26) (https://ec.europa.eu/environment/water/water-drink/pdf/20171215_EC_project_report_final_corrected.pdf) 13.1. punkts. (27) PVO, Asbestos: elimination of asbestos-related diseases (Azbests — azbesta izraisītu slimību novēršana), 2018. gads. (28) Furuya, Sugio; Chimed-Ochir, Odgerel; Takahashi, Ken; David, Annette; Takala, Jukka. 2018. gads. Global Asbestos Disaster (Globālā azbesta katastrofa) Int. J. Environ.. Res. Public Health 15, Nr. 5: 1000. https://doi.org/10.3390/ijerph15051000 (29) ECHA, 2021. gada 1. februāra zinātniskais ziņojums par azbesta robežvērtību novērtēšanu darbavietā. (30) Komisijas Ieteikums C(2003) 3297 (2003. gada 19. septembris) par Eiropas arodslimību sarakstu (OV L 238, 25.9.2003., 28. lpp.). (31) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/844 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 156, 19.6.2018., 75. lpp.). (32) https://www.euro.who.int/en/media-centre/sections/press-releases/2015/04/at-least-one-in-three-europeans-can-be-exposed-to-asbestos-at-work-and-in-the-environment

IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

Eiropas pamatdirektīva par valstu azbesta aizvākšanas stratēģijām

Eiropas Parlaments prasa Komisijai pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem, kā noteikts 154. pantā, pamatojoties uz LESD 152. panta 2. punktu un 192. pantu, iesniegt priekšlikumu pamatdirektīvai, nosakot minimālās prasības valstu azbesta aizvākšanas stratēģijām un ņemot vērā vismaz šādus elementus:

1)  novērtējumu, kurā aplēsti azbestu saturošu materiālu daudzumi un galvenie veidi, kas ir jāaizvāc no ēkām un infrastruktūras dalībvalstī vai reģionā;

2)  azbesta aizvākšanas grafiku, ietverot konkrētu ēku, piemēram, skolu, veselības aprūpes telpu, sporta zāļu vai sociālo namu, izvirzīšanu par prioritāti, starpposma mērķrādītājus un regulārus izvērtējumus par panākto progresu vismaz reizi piecos gados;

3)  finansējumu, balstoties uz ESI fondu izmantošanu, lai atbalstītu ēku īpašniekus un tādējādi azbesta aizvākšanu sasaistītu ar citiem publiskās politikas virzieniem un programmām (piemēram, energoefektivitāti, dzīves vides uzlabošanu, sociālajiem namiem, slimību profilaksi) nolūkā panākt efektivitāti un sinerģijas izmantošanu;

4)  minimālos kritērijus valstu digitālajiem azbesta reģistriem, kuros būtu jākartē viss dalībvalsts vai reģiona azbests, ietverot vismaz šādas prasības:

a)  publiska pieejamība bez maksas, tostarp darbiniekiem un uzņēmumiem, kas strādā ēkā vai infrastruktūrā, īpašniekiem, iedzīvotājiem, ugunsdzēsējiem un citiem neatliekamās palīdzības dienestiem un lietotājiem, saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679,

b)  attiecīgās ēkas vai infrastruktūras būvniecības gads (pirms vai pēc azbesta aizlieguma noteikšanas valstī),

c)  informācija par tās ēkas vai infrastruktūras veidu, kurā ir azbests (privāta, valsts vai uzņēmuma telpas),

d)  kaitīgo vielu konkrētā atrašanās vieta un ēkas daļas, kam veikts azbesta skrīnings,

e)  norāde par to, kur tiks veikti vai ir veikti darbi (iekšpusē/ārpusē), kā arī par ēkas daļu (grīdām, sienām, griestiem, jumtiem) vai infrastruktūru,

f)  materiāla veids (azbesta cements, izolācija, tepe utt.) un šo materiālu veidu aplēstais īpatsvars,

g)  darbu veids, kas ir jāveic, un norāde par darba metodēm, kuras varētu skart azbestu saturošus materiālus (urbšana, griešana utt.), kā arī paredzamais darbu ilgums,

h)  aizvākšanas grafiks un pārvaldības plāns;

5)  saikni ar visiem attiecīgajiem piemērojamiem valstu darba aizsardzības noteikumiem saskaņā ar Direktīvu 2009/148/EK;

6)  plānu drošai, uzraudzītai un dokumentētai azbestu saturošu atkritumu apglabāšanai, nodrošinot piemērotu atkritumu apsaimniekošanas objektu pieejamību saskaņā ar valstu praksi; plānā būtu jāietver risinājums atkritumu ciklu pilnīgai nošķiršanai saskaņā ar bezazbesta piesārņojuma principu atkritumu ciklos, novēršot būvmateriālu atkārtotu izmantošanu un nodrošinot maksimālu darba ņēmēju aizsardzību aprites ekonomikas jomā un videi nekaitīgu azbesta atkritumu uzglabāšanu saskaņā ar labākajām pieejamām tehnoloģijām;

7)  pamatdirektīvā paredzēto pasākumu kontroles un izpildes stratēģiju, tostarp izpratnes veicināšanas kampaņas, papildu spēju veidošanas pasākumus MVU, pārbaudes un efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas noteikumu neievērošanas gadījumā;

8)  sociālo partneru un citu attiecīgo ieinteresēto personu, piemēram, no azbesta cietušo apvienību un valstu profilakses iestāžu darba aizsardzības jomā, ciešu iesaistīšanu Direktīvas 2009/148/EK transponēšanā, īstenošanā un uzraudzībā.

IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

Direktīvas 2009/148/EK atjaunināšana

Eiropas Parlaments prasa Komisijai pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem, kā noteikts 154. pantā, pamatojoties uz LESD 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu, iesniegt priekšlikumu par grozījumiem Direktīvā 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā, pamatojoties uz šādiem ieteikumiem:

1.  direktīvas 3. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu(1):

"1. Šī direktīva attiecas uz visām darbībām, kuru laikā darba ņēmēji, pildot darbu, ir pakļauti vai var tikt pakļauti tādu putekļu iedarbībai, kas rodas no azbesta vai azbestu saturošiem materiāliem."

b)  panta 3. punktu svītro(2);

c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu(3):

“4. Dalībvalstis pēc apspriešanās ar darba devējiem un darba ņēmējiem atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei paredz praktiskas metodiskas norādes, kas vajadzīgas, lai noteiktu sporādisku un zemas intensitātes iedarbību. Tās arī izstrādā nozarei paredzētus risinājumus, lai aizsargātu darba ņēmējus pret azbesta putekļu iedarbību, ietverot darbības renovācijas un nojaukšanas, atkritumu apsaimniekošanas, kalnrūpniecības, tīrīšanas un ugunsdzēsības nozarēs.”

2.  direktīvas 4. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu(4):

“1. Saskaņā ar 3. panta [...] veic pasākumus, kas minēti 2. līdz 5. punktā.”

b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu(5):

“3. Pirms darba uzsākšanas darba devējam jāiesniedz 2. punktā minētais paziņojums dalībvalsts atbildīgajai iestādei saskaņā ar valsts tiesību un administratīvajiem aktiem.

Paziņojumā īsumā jāapraksta vismaz:

a)  darbvietas atrašanās vieta un konkrētās teritorijas, kurās veiks darbus;

b)  tā azbesta veids un daudzums, ko izmanto vai ar ko rīkojas;

c)  veicamās darbības un procesi;

d)  iesaistīto darba ņēmēju skaits, saraksts ar darba ņēmējiem, kurus, visticamāk, nosūtīs uz objektu, individuālie sertifikāti, kas apliecina viņu kompetenci un apgūto apmācību, un obligāto medicīnisko apmeklējumu datumi;

e)  darba sākuma laiks un ilgums, kā arī plānotās darba stundas;

f)  pasākumi, kas veikti, lai ierobežotu azbesta iedarbību uz darba ņēmējiem;

g)  darba ņēmēju aizsardzībai un sanācijai izmantotā aprīkojuma raksturlielumi;

h)  atkritumu apglabāšanai izmantotā aprīkojuma raksturlielumi;

i)  darba ņēmēju aizsargtērpu un aprīkojuma sanācijas procedūra, ilgums un darba stundas;

j)  norobežotā vidē veiktā darba provizoriska aerauliskā bilance;

k)  plāns drošai un ilgtspējīgai atkritumu apglabāšanai, tostarp attiecībā uz azbestu saturošu atkritumu galamērķi.

Dalībvalsts atbildīgā iestāde uzglabā paziņojumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi vismaz 40 gadus.”

3.  direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu(6):

“5. pants

[...]

Neskarot citu tādu Kopienas noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz azbesta realizāciju un lietošanu, darbības, kuru dēļ darba ņēmēji tiek pakļauti azbesta šķiedru iedarbībai azbesta ieguves laikā vai azbesta izstrādājumu ražošanas un pārstrādes laikā, vai tādu izstrādājumu ražošanas un pārstrādes laikā, kuru sastāvā ir tīši pievienots azbests, ir aizliegtas, izņemot tādu produktu apstrādi un nodošanu atkritumos, kas radušies nojaukšanas un azbesta aizvākšanas darbos.

Drošā veidā aizvāc un likvidē izmantojamās un azbestu saturošas daļas un materiālus, kad tas ir tehniski iespējams, un tos neremontē, tehniski neapkopj, nenoslēdz un nepārklāj. Nosaka, reģistrē un regulāri uzrauga azbestu saturošus materiālus, kurus īsā laikā nav iespējams aizvākt.”

4.  direktīvas 6. panta b) punktu aizstāj ar šādu(7):

“b) darba procesi jāplāno tā, lai neradītu azbesta putekļus vai ― ja tas nav iespējams ― lai novērstu azbesta putekļu nokļūšanu gaisā, īstenojot vismaz šādus pasākumus:

i)  putekļu nosēdināšanu;

ii)  putekļu nosūkšanu pie avota;

iii)  gaisā suspendēto šķiedru nepārtrauktu nostādināšanu;

iv)  atbilstīgu sanāciju;

v)  minimālās spiediena starpības noteikšanu mīnus 10 apmērā;

vi)  tīra āra gaisa nodrošināšanu no attālākas vietas;

vii)  vietējo izplūdes ventilācijas sistēmu negatīva spiediena vienību un pārvietojamu vakuumu veiktspējas pārbaudīšanu pēc HEPA filtra nomaiņas un pirms azbesta aizvākšanas uzsākšanas vai vismaz reizi gadā, izmērot filtru aizvākšanas efektivitāti ar tiešās nolasīšanas daļiņu skaitītāju;”

5.  direktīvas 7. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu(8):

“1. Atkarībā no sākotnējā riska novērtējuma rezultātiem un lai nodrošinātu atbilstību 8. pantā noteiktajai robežvērtībai, regulāri jāveic azbesta šķiedru koncentrācijas mērījumi darba vietas gaisā, mērot konkrētu darbības posmu laikā un regulāros intervālos darba procesa gaitā.”

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu(9):

“2. Ievāktajiem paraugiem jābūt reprezentatīviem attiecībā uz konkrēta darbinieka reālo pakļautību tādu putekļu iedarbībai, ko rada azbests vai azbestu saturoši materiāli.”

c)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu(10):

“5. Paraugu ņemšanas ilgumam jābūt tādam, lai varētu noteikt iedarbību, kas raksturīga visām operācijām visos to dažādajos posmos, ko veic darba procesa laikā.”

d)  panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu(11):

“6. Ja vien iespējams, šķiedru skaitīšanu veic ar analītiskās transmisijas elektronmikroskopiju vai citu metodi, ar kuru var iegūt līdzvērtīgus rezultātus.”

6.  direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu(12):

“8. pants

Darba devējs nodrošina to, lai neviens darba ņēmējs netiktu pakļauts tādai azbesta koncentrācijai gaisā, kas pārsniedz 0,001 šķiedru uz cm3 (1000 šķiedras uz m3) jebkurā darba procesa brīdī.”

7.  direktīvas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu(13):

“1. Ja ir pārsniegta 8. pantā noteiktā robežvērtība vai ja ir iemesls uzskatīt, ka ir skarti azbestu saturoši materiāli, kas netika noteikti pirms darba, un ka tie rada putekļus, darbs ir nekavējoties jāpārtrauc. Ir jānosaka tās pārsniegšanas iemesli un cik vien iespējams ātri jāveic attiecīgi pasākumi, lai stāvokli labotu.

Apgabalā, kurā pārsniegtas minētās robežvērtības, darbu neturpina, līdz nav veikti atbilstoši pasākumi attiecīgo darbinieku aizsardzībai.”

8.  direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu(14):

“11. pants

Pirms nojaukšanas vai apkopes, vai renovācijas darbiem telpās, kas izbūvētas pirms 2005. gada vai pirms gada, kad valstī noteikts līdzvērtīgs azbesta aizliegums, izvēloties agrāko, telpas jārbauda, lai noteiktu visus azbestu saturošos materiālus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma sestās daļas prasībām un ar Regulas (ES) Nr. 305/2011 I pielikumu. Skrīningu veic kvalificēts un sertificēts operators vai iestāde, ņemot vērā šīs direktīvas 14. un 15. pantu un valsts būvniecības tiesību aktu noteikumus.

Dalībvalstis reglamentē azbestu saturošo materiālu atklāšanas nolūkā veiktās izpētes un izmeklēšanas nosacījumus saskaņā ar saviem valsts būvniecības noteikumiem. Ja nevar garantēt pilnīgu azbesta neesamību, darbus veic saskaņā ar procedūrām, kas jāievēro azbesta klātbūtnes gadījumā.”

9.  direktīvas 12. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu(15):

“Dažu tādu darbību gadījumā kā nojaukšana vai aizvākšana [...], attiecībā uz kurām ir paredzams, ka 8. pantā noteiktā robežvērtība tiks pārsniegta, lai arī tiek veikti visi iespējamie tehniski aizsargpasākumi azbesta koncentrācijas ierobežošanai gaisā, darba devējs nosaka pasākumus, lai nodrošinātu darba ņēmēju aizsardzību laikā, kad viņi veic šādas darbības, un konkrēti:

a)  darba ņēmējiem izsniedz piemērotus elpošanas aizsardzības līdzekļus un citus individuālos aizsardzības līdzekļus, kuri jāvalkā;

b)  izvieto brīdinājuma zīmes, tajās norādot, ka paredzama 8. pantā noteiktās robežvērtības pārsniegšana;

c)  novērš azbesta vai azbestu saturošu materiālu putekļu izplatīšanos ārpus telpām vai vietas, kurā notiek darbība, un nepieļauj gaisa ventilāciju no azbesta aizvākšanas vietām uz slēgtām telpām; un

ca)  azbesta šķiedru koncentrācijas mērījumus gaisā veic pēc tam, kad ir pabeigtas šajā punktā minētās darbības, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji var droši atgriezties darba vietā.”

10.  direktīvas 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu(16):

“1. Pirms jebkāda darba saistībā ar azbestu ir jāizstrādā darba plāns.”

11.  direktīvas 14. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem(17):

“2. Šai apmācībai jābūt darba ņēmējiem viegli saprotamai. Ar apmācības palīdzību jāsniedz viņiem iespēja iegūt vajadzīgās zināšanas un iemaņas profilakses un drošības jautājumos saskaņā ar tiesību aktiem un noteikumiem, kas piemērojami dalībvalstīm, kurā notiek darbs.

3.   Obligātās minimālās prasības par apmācības saturu, ilgumu, intervāliem un dokumentāciju ir noteiktas 1.a pielikumā.”

12.  direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu(18):

“15. pants

1.  Uzņēmumiem, kas plāno veikt nojaukšanas vai azbesta aizvākšanas darbus, ir no kompetentās iestādes jāsaņem atjaunojama atļauja pirms darba uzsākšanas. Kompetentās iestādes var šādas atļaujas piešķirt, ja pieteikumu iesniegušais uzņēmums pierāda, ka tam ir atbilstīgs moderns tehniskais aprīkojums bezemisiju vai, ja tas vēl nav tehniski iespējams, mazemisiju darba procedūrām saskaņā ar 6. panta prasībām un apmācības sertifikāti katram darba ņēmējam saskaņā ar 14. pantu un 1.a pielikumu.

2.  Kompetentās iestādes piešķir atļaujas uzņēmumiem tikai tad, ja tām nav šaubu par uzņēmuma un tās vadības uzticamību. Atļaujas ir atjaunojamas reizi piecos gados atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei.

3.  Dalībvalstis izveido publiskus reģistrus ar uzņēmumiem, kas pilnvaroti aizvākt azbestu saskaņā ar 1. punktu.”

13.  direktīvas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu(19):

“1. Visu 3. panta 1. punktā minēto darbību gadījumā [...] veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a)  vietas, kurās notiek iepriekšminētās darbības:

i)  ir skaidri norobežotas un norādītas brīdinājuma zīmēs;

ii)  nav pieejamas darbiniekiem, izņemot tos, kuriem tur jāatrodas savu darba pienākumu dēļ;

iii)  ir tādas, kur aizliegts smēķēt;

b)  ir ierīkotas īpašas zonas, kur strādājošie var ēst un dzert, neriskējot saindēties ar azbesta putekļiem;

c)  strādājošiem izsniegts atbilstošs darba apģērbs vai aizsargapģērbs; aizsarglīdzekļiem — un jo īpaši elpošanas aizsardzības līdzekļiem — kam tiek veikta obligāta individuāla piemērotības pārbaude; viss darba apģērbs vai aizsargapģērbs glabājas uzņēmumā; tomēr to drīkst mazgāt ārpus uzņēmuma atbilstoši aprīkotās tīrītavās, ja tīrīšanu neveic pašā uzņēmumā; šādā gadījumā apģērbu pārvadā slēgtos konteineros;

ca)  ir paredzēti regulāri obligāti pārtraukumi un pietiekams laiks atpūtai darbiniekiem, kas izmanto elpošanas aizsardzības līdzekļus;

d)  darba apģērba vai aizsargapģērba un ielas apģērba glabāšanai nodrošinātas atsevišķas glabāšanas vietas;

e)  darbiniekiem piemēro obligātu sanācijas procedūru;

f)  aizsarglīdzekļus novieto visiem zināmā vietā un tos pārbauda un tīra pēc katras lietošanas reizes; veic attiecīgus pasākumus, lai pirms turpmākas lietošanas salabotu vai nomainītu bojātos aizsarglīdzekļus.”

14.  direktīvas 17. panta 2. punkta ievadvārdus aizstāj ar šādiem(20):

“2. Papildus 1. punktā minētajiem pasākumiem [...] veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka:”

15.  direktīvas 18. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu(21):

“1. Saskaņā ar 3. panta [...] veic pasākumus, kas minēti 2. līdz 5. punktā.”

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu(22):

“2. Pirms pakļaušanas tādu putekļu iedarbībai darba vietā, kuri rodas no azbesta vai azbestu saturošiem materiāliem, jābūt pieejamam katra darbinieka veselības pārbaudes rezultātam.

Minētās pārbaudes ietver krūškurvja īpašu izmeklēšanu. Šīs direktīvas I pielikumā sniegti praktiski ieteikumi, kurus dalībvalstis var izmantot darbinieku klīniskajā uzraudzībā; šos ieteikumus pielāgo tehnikas attīstībai saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 17. pantā minēto procedūru.

[...]

Veselības pārbaude jāveic vismaz reizi trijos gados un tik ilgi, kamēr turpinās pakļaušana azbesta vai azbestu saturošu materiālu iedarbībai.

Katram pirmajā daļā minētajam darbiniekam saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi izveido un vismaz 40 gadus saglabā individuālu veselības stāvokļa karti.”

16.  iekļauj šādu pantu:

“18.c pants

Līdz ... [5 gadi pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija, apspriedusies ar sociālajiem partneriem, pārskata azbesta noteikšanas, mērīšanas vai brīdināšanas tehnoloģijas tehnoloģisko un zinātnisko stāvokli un izdod pamatnostādnes par to, kad šāda tehnoloģija ir jāizmanto, lai aizsargātu darba ņēmējus pret azbesta iedarbību.”

17.  direktīvas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu(23):

“1. Saskaņā ar 3. panta [...] veic pasākumus, kas minēti 2., 3. un 4. punktā.”

18.  direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu(24):

“21. pants

1.   Dalībvalstis veic uzskaiti par visiem ar azbestu saistītu slimību diagnosticētiem gadījumiem. Indikatīvs to slimību saraksts, ko var izraisīt pakļaušana azbesta iedarbībai saskaņā ar pašreizējām zināšanām, ir iekļauts 1.b pielikumā.

2.  Panta 1. punktā minētais termins "diagnosticēti gadījumi" ietver ne tikai gadījumus, kuros piešķirta kompensācija, bet attiecas arī uz visiem medicīniski diagnosticētiem ar azbestu saistītu slimību gadījumiem.”

19.  iekļauj šādu pantu:

“21.a pants

Ugunsgrēka gadījumā visu pašreizējo informāciju par azbesta klātbūtni un atrašanās vietu dara zināmu ugunsdzēsējiem un neatliekamās palīdzības dienestiem.”

20.  iekļauj šādus pielikumus:

“1.a pielikums

OBLIGĀTĀS MINIMĀLĀS APMĀCĪBAS PRASĪBAS

Visi darba ņēmēji vai potenciālie darba ņēmēji, kas pakļauti azbesta vai azbestu saturošu materiālu putekļu iedarbībai, saņem obligātu apmācību, kas ietver vismaz šādas minimālās prasības:

1)  apmācību nodrošina darba attiecību uzsākšanas brīdī un ne retāk kā reizi četros gados;

2)  katrs apmācības kurss ilgst vismaz trīs darba dienas;

3)  apmācības nodrošina kvalificēta un sertificēta iestāde un instruktors, un tās veic dalībvalsts iestāde vai atzīta kompetenta struktūra saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi;

4)  ikviens darba ņēmējs, kas ir apmierinoši piedalījies apmācībā un ir veiksmīgi nokārtojis vajadzīgo pārbaudi, saņem apmācības sertifikātu, kurā norādīts:

a)  apmācības datums,

b)  apmācības ilgums,

c)  apmācības saturs,

d)  apmācības valoda,

e)  un instruktora vārds un uzvārds, kvalifikācija un kontaktinformācija, kā arī iestāde, kas nodrošinājusi apmācību;

5)  visi darba ņēmēji vai potenciālie darba ņēmēji, kas varētu tikt pakļauti azbesta vai azbestu saturošu materiālu putekļu iedarbībai, saņem vismaz šādu apmācību ar teorētisko un praktisko daļu par:

a)  tiesību aktiem, kas piemērojami dalībvalstī, kurā veic darbu;

b)  azbesta īpašībām un tā ietekmi uz veselību, tostarp smēķēšanas sinerģisko ietekmi, kā arī riskiem, kas saistīti ar sekundāro iedarbību un vides ekspozīciju;

c)  tāda veida izstrādājumiem vai materiāliem, kuru sastāvā varētu būt azbests;

d)  darbībām, kas varētu izraisīt pakļautību azbesta iedarbībai, un profilaktisko pārbaužu nozīmi šīs iedarbības samazināšanā līdz minimumam;

e)  drošu darba praksi, tostarp darba vietas sagatavošanu, darba metožu izvēli un darba izpildes plānošanu, ventilāciju, punktu ekstrakciju, mērījumiem un kontroli, kā arī par regulāriem pārtraukumiem;

f)  aizsarglīdzekļu, jo īpaši elpošanas aizsardzības līdzekļu, lietderību, veidiem, izvēli, ierobežojumiem un pienācīgu lietošanu;

g)  ārkārtējiem pasākumiem;

h)  sanācijas procedūrām;

i)  atkritumu apglabāšanu;

j)  medicīnisko apskašu prasībām;

apmācību pēc iespējas pietuvina profesijas raksturojošajām pazīmēm un saistītajiem konkrētajiem uzdevumiem un darba metodēm;

6)  nojaukšanas vai azbesta aizvākšanas darbos iesaistītie darba ņēmēji papildus 4. punktā uzskaitītajiem tematiem saņem apmācību par:

a)  tehnoloģiskā aprīkojuma un mehānismu izmantošanu, lai ierobežotu azbesta šķiedru atbrīvošanu un izplatīšanos darba procesu laikā saskaņā ar Direktīvu 2009/104/EK,

b)  jaunākajām pieejamajām tehnoloģijām un mehānismiem bezemisiju vai, ja tas vēl nav tehniski iespējams, mazemisiju darba procedūrām, lai ierobežotu azbesta šķiedru atbrīvošanu un izplatīšanos.

(1) Spēkā esošais teksts ir šāds: “1. Šī direktīva attiecas uz darbībām, kuru laikā darba ņēmēji, pildot darbu, ir pakļauti vai var tikt pakļauti tādu putekļu iedarbībai, kas rodas no azbesta vai azbestu saturošiem materiāliem.” (2) a)b)c)d) Svītrotais 3. punkta teksts ir šāds: “3. Ja iedarbība uz darba ņēmējiem ir sporādiska un ar zemu intensitāti un ja pēc 2. punktā minētā riska novērtējuma rezultātiem ir skaidrs, ka azbesta iedarbības robežvērtība darba zonas gaisā netiks pārsniegta, tad 4., 18. un 19. pantu var nepiemērot, ja darbs ir saistīts ar:neilgām apkopes darbībām, kuras norit ar pārtraukumiem un kurās rīkojas tikai ar neirstošiem materiāliem;tādu nesadalījušos materiālu aizvākšanu, tos nesabojājot, kuros azbesta šķiedras ir savstarpēji cieši saistītas;labā stāvoklī esošu, azbestu saturošu materiālu iekapsulēšanu vai aizplombēšanu;gaisa monitoringu un kontroli un paraugu ievākšanu, lai pārliecinātos, vai konkrēta materiāla sastāvā ir azbests.” (3) Spēkā esošais teksts ir šāds: “4. Dalībvalstis pēc apspriešanās ar darba devējiem un darba ņēmējiem atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei paredz praktiskas metodiskas norādes, kas vajadzīgas, lai noteiktu sporādisku un zemas intensitātes iedarbību, kā paredzēts 3. punktā.” (4) Spēkā esošais teksts ir šāds:“1. Saskaņā ar 3. panta 3. punktu veic pasākumus, kas minēti 2. līdz 5. punktā.” (5) a)b)c)d)e)f) Spēkā esošais teksts ir šāds: “3. Pirms darba uzsākšanas darba devējam jāiesniedz 2. punktā minētais paziņojums dalībvalsts atbildīgajai iestādei saskaņā ar valsts tiesību un administratīvajiem aktiem. Paziņojumā īsumā jāapraksta vismaz:darbvietas atrašanās vieta;tā azbesta veids un daudzums, ko izmanto vai ar ko rīkojas;veicamās darbības un procesi;iesaistīto darba ņēmēju skaits;darba sākuma laiks un ilgums;pasākumi, kas veikti, lai ierobežotu azbesta iedarbību uz darba ņēmējiem.” (6) Spēkā esošais teksts ir šāds: “Aizliegts lietot azbestu smidzināšanas darbos, kā arī veikt darbus, kuros izmanto zema blīvuma (mazāk nekā 1 g/cm3) izolācijas vai skaņu necaurlaidīgus materiālus, kuru sastāvā ir azbests. Neskarot citu tādu Kopienas noteikumu piemērošanu, kas attiecas uz azbesta realizāciju un lietošanu, darbības, kuru dēļ darba ņēmēji tiek pakļauti azbesta šķiedru iedarbībai azbesta ieguves laikā vai azbesta izstrādājumu ražošanas un pārstrādes laikā, vai tādu izstrādājumu ražošanas un pārstrādes laikā, kuru sastāvā ir tīši pievienots azbests, ir aizliegtas, izņemot tādu produktu apstrādi un nodošanu atkritumos, kas radušies nojaukšanas un azbesta aizvākšanas darbos.” (7) Spēkā esošais teksts ir šāds:“b) darba procesi jāplāno tā, lai neradītu azbesta putekļus vai – ja tas nav iespējams – lai novērstu azbesta putekļu nokļūšanu gaisā;” (8) Spēkā esošais teksts ir šāds: “1. Atkarībā no sākotnējā riska novērtējuma rezultātiem un lai nodrošinātu atbilstību 8. pantā noteiktajai robežvērtībai, regulāri jāveic azbesta šķiedru koncentrācijas mērījumi darba vietas gaisā.” (9) Spēkā esošais teksts ir šāds: “2.  Ievāktajiem paraugiem jābūt reprezentatīviem attiecībā uz konkrēta darbinieka pakļautību tādu putekļu iedarbībai, ko rada azbests vai azbestu saturoši materiāli.” (10) Spēkā esošais teksts ir šāds: “5. Paraugu ņemšanas ilgumam jābūt tādam, lai, veicot mērījumus vai vidējos aprēķinus atkarībā no laika, varētu noteikt iedarbību, kas raksturīga astoņu stundu ilgā bāzes laikposmā (vienā maiņā).” (11) Spēkā esošais teksts ir šāds: “6. Ja vien iespējams, šķiedru skaitīšanu veic ar fāzu kontrastmikroskopu (PCM) saskaņā ar metodi, ko 1997. gadā ieteikusi Pasaules Veselības organizācija (PVO), vai citu metodi, ar kuru var iegūt līdzvērtīgus rezultātus.” (12) Spēkā esošais teksts ir šāds: “Darba devējs nodrošina to, lai neviens darba ņēmējs netiktu pakļauts tādai azbesta koncentrācijai gaisā, kas pārsniedz 0,1 šķiedru uz cm3, aprēķinot vidējo daudzumu astoņās stundās (TWA).” (13) Spēkā esošais teksts ir šāds: “1. Ja ir pārsniegta 8. pantā noteiktā robežvērtība, jānosaka tās pārsniegšanas iemesli un cik vien iespējams ātri jāveic attiecīgi pasākumi, lai stāvokli labotu. Apgabalā, kurā pārsniegtas minētās robežvērtības, darbu nedrīkst turpināt, līdz nav veikti atbilstoši pasākumi attiecīgo darbinieku aizsardzībai.” (14) Spēkā esošais teksts ir šāds: “Pirms nojaukšanas vai apkopes darbiem darba devēji veic visus vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu azbestu saturošu materiālu iespējamo esamību, vajadzības gadījumā iegūstot informāciju no telpu īpašniekiem. Ja ir jebkādas aizdomas par azbesta esamību materiālā vai būvē, tad ievēro šīs direktīvas noteikumus.” (15) a)b)c) Spēkā esošais teksts ir šāds: “Dažu tādu darbību gadījumā kā nojaukšana, aizvākšana, labošana un apkope, attiecībā uz kurām ir paredzams, ka 8. pantā noteiktā robežvērtība tiks pārsniegta, lai arī tiek veikti tehniski aizsargpasākumi azbesta koncentrācijas ierobežošanai gaisā, darba devējs nosaka pasākumus, lai nodrošinātu darba ņēmēju aizsardzību laikā, kad viņi veic šādas darbības, un konkrēti:darba ņēmējiem izsniedz piemērotus elpošanas aizsardzības līdzekļus un citus individuālos aizsardzības līdzekļus, kuri jāvalkā;izvieto brīdinājuma zīmes, tajās norādot, ka paredzama 8. pantā noteiktās robežvērtības pārsniegšana; unnovērš azbesta vai azbestu saturošu materiālu putekļu izplatīšanos ārpus telpām vai vietas, kurā notiek darbība.” (16) Spēkā esošais teksts ir šāds: "1. Pirms nojaukšanas vai darbiem saistībā ar azbesta un/vai azbestu saturošu materiālu izvākšanu no ēkām, celtnēm, mašīnām vai iekārtām, vai kuģiem ir jāizstrādā darba plāns." (17) a)b)c)d)e)f)g)h)i)3. Spēkā esošais teksts ir šāds: "2. Šai apmācībai jābūt darba ņēmējiem viegli saprotamai. Ar apmācības palīdzību jāsniedz viņiem iespēja iegūt vajadzīgās zināšanas un iemaņas profilakses un drošības jautājumos, jo īpaši attiecībā uz:azbesta īpašībām un tā ietekmi uz veselību, tostarp smēķēšanas sinerģisko iedarbību;tāda veida izstrādājumiem vai materiāliem, kuru sastāvā varētu būt azbests;darbībām, kas varētu izraisīt pakļautību azbesta iedarbībai, un preventīvo pārbaužu nozīmi šīs iedarbības samazināšanā līdz minimumam;drošu darba praksi, pārbaudēm un aizsardzības līdzekļiem;elpošanas aizsardzības līdzekļu lietderību, veidiem, izvēli, ierobežojumiem un pienācīgu lietošanu;ārkārtējiem pasākumiem;sanācijas procedūrām;atkritumu apglabāšanu;medicīnisko apskašu prasībām.Kopienas mērogā jāizstrādā praktiskas metodiskas norādes, kas vajadzīgas, lai apmācītu darba ņēmējus, kuri iesaistīti azbesta aizvākšanā." (18) Spēkā esošais teksts ir šāds: "Pirms uzsākt ar azbestu saistītus nojaukšanas vai aizvākšanas darbus, uzņēmumiem jāpierāda sava kvalifikācija šajā jomā. Pierādījumus sniedz atbilstīgi valsts tiesību aktiem un/vai praksei." (19) a)i)ii)iii)b)c)d)e)f) Spēkā esošais teksts ir šāds: “1. Visu 3. panta 1. punktā minēto darbību gadījumā un saskaņā ar 3. panta 3. punktu veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka:vietas, kurās notiek iepriekšminētās darbības:ir skaidri norobežotas un norādītas brīdinājuma zīmēs;nav pieejamas darbiniekiem, izņemot tos, kuriem tur jāatrodas savu darba pienākumu dēļ;ir tādas, kur aizliegts smēķēt;ir ierīkotas īpašas zonas, kur strādājošie var ēst un dzert, neriskējot saindēties ar azbesta putekļiem;strādājošiem izsniegts atbilstošs darba apģērbs vai aizsargapģērbs; minētais darba apģērbs vai aizsargapģērbs glabājas uzņēmumā; tomēr to drīkst mazgāt ārpus uzņēmuma atbilstoši aprīkotās tīrītavās, ja tīrīšanu neveic pašā uzņēmumā; šādā gadījumā apģērbu pārvadā slēgtos konteineros;darba apģērba vai aizsargapģērba un ielas apģērba glabāšanai nodrošinātas atsevišķas glabāšanas vietas;darbinieku rīcībā ir pienācīgas un atbilstīgas tualetes un mazgāšanās ierīces, ieskaitot dušas, ja darba gaitā rodas daudz putekļu;aizsarglīdzekļus novieto visiem zināmā vietā un tos pārbauda un tīra pēc katras lietošanas reizes; veic attiecīgus pasākumus, lai pirms turpmākas lietošanas salabotu vai nomainītu bojātos aizsarglīdzekļus.” (20) Spēkā esošais teksts ir šāds: “Papildus 1. punktā minētajiem pasākumiem un saskaņā ar 3. panta 3. punktu veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka:” (21) Spēkā esošais teksts ir šāds: “1. Saskaņā ar 3. panta 3. punktu veic pasākumus, kas minēti 2. līdz 5. punktā.” (22) Spēkā esošais teksts ir šāds: “2. Pirms pakļaušanas tādu putekļu iedarbībai darba vietā, kuri rodas no azbesta vai azbestu saturošiem materiāliem, jābūt pieejamam katra darbinieka veselības pārbaudes rezultātam. Šīm pārbaudēm jāietver krūškurvja īpaša izmeklēšana. Šīs direktīvas I pielikumā sniegti praktiski ieteikumi, kurus dalībvalstis var izmantot darbinieku klīniskajā uzraudzībā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu, lai grozītu I pielikumu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai. Ja pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar nenovēršamiem, tiešiem un nopietniem riskiem darba ņēmēju vai citu personu fiziskajai veselībai un drošībai, nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ nepieciešama rīcība ļoti īsā termiņā, 18.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu. Veselības pārbaude jāveic vismaz reizi trijos gados un tik ilgi, kamēr turpinās pakļaušana azbesta vai azbestu saturošu materiālu iedarbībai. Katram pirmajā daļā minētajam darbiniekam saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi izveido individuālu veselības stāvokļa karti.” (23) Spēkā esošais teksts ir šāds: “1. Saskaņā ar 3. panta 3. punktu veic pasākumus, kas minēti 2., 3. un 4. punktā.” (24) Spēkā esošais teksts ir šāds: “Dalībvalstis veic uzskaiti par diagnosticētas azbestozes un mezoteliomas gadījumiem.”

AR AZBESTU SAISTĪTU SLIMĪBU SARAKSTS

Pašreizējās zināšanas liecina, ka pakļaušana azbesta šķiedru iedarbībai var izraisīt vismaz šādas ar azbestu saistītas arodslimības, kas dalībvalstīm ir tādēļ jāievieš savos tiesību aktos:

–  azbestozi;

–  mezoteliomu pēc azbesta putekļu ieelpošanas;

–  labdabīgas pleiras slimības, tostarp fibrotiskus audu bojājumus, apaļo atelektāzi un labdabīgu pleiras efūziju, ko izraisījis azbests;

–  plaušu vēzi, tostarp bronhu vēzi, pēc azbesta putekļu ieelpošanas;

–  balsenes vēzi pēc azbesta putekļu ieelpošanas;

–  olnīcu vēzi, ko izraisījis azbests;

starptautiskā Vēža izpētes aģentūra ir konstatējusi pozitīvas asociācijas starp pakļaušanu azbesta iedarbībai un šādām slimībām:

–  rīkles vēzi,

–  kolorektālo vēzi,

–  kuņģa vēzi.”

IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

Ar azbestu saistītu slimību atzīšana un kompensāciju izmaksāšana

Eiropas Parlaments prasa Komisijai pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem, kā noteikts 154. pantā, pamatojoties uz LESD 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu, iesniegt priekšlikumu direktīvai, nosakot minimālās prasības arodslimību, tostarp visu ar azbestu saistīto slimību, atzīšanai un atbilstīgas kompensācijas izmaksāšanai attiecīgajām personām: Komisijas priekšlikumā būtu jāņem vērā vismaz šādi elementi:

1)  saraksts ar arodslimībām, par kurām ir tiesības saņemt kompensāciju, piemērojot preventīvos pasākumus, un kuras ir atzītas dalībvalstīs, neskarot labvēlīgākus valsts tiesību aktus un balstoties uz Komisijas 2003. gada 19. septembra ieteikumu par Eiropas arodslimību sarakstu, un atjauninot to saskaņā ar jaunākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām;

2)  vienas pieturas aģentūru kā kontaktpunktu izveide, lai tajos varētu vērsties skartās personas, un kuri risina visus ar arodslimībām saistītos jautājumus;

3)  valsts struktūras, piemēram, ombuda, izveide, lai palīdzētu arodslimību upuriem atzīšanas procedūrās, kā arī palielinātu atbalstu un apmainītos ar paraugpraksi cita starpā ar arodbiedrībām un cietušo apvienībām par atzīšanas procedūrām;

4)  pierādīšanas pienākuma atcelšana attiecībā uz arodslimību atzīšanu vai vismaz tā efektīva vienkāršošana, piemēram, paredzot, ka gadījumos, kad var pamatoti konstatēt azbesta iedarbību darbavietā, var pieņemt, ka pastāv saikne starp iedarbību un turpmākiem simptomiem;

5)  noteikumi par atbilstīgu kompensāciju atzītu arodslimību gadījumā.

IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

Direktīvas 2010/31/ES atjaunināšana — azbesta pārbaude pirms energorenovācijas darbiem

Eiropas Parlaments prasa Komisijai, pamatojoties uz LESD 194. panta 2. punktu, iesniegt priekšlikumu par grozījumiem Direktīvā 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti, balstoties uz šādiem ieteikumiem:

direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Esošās ēkas

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad ēkās veic nozīmīgu atjaunošanu, ēkas vai tās atjaunotās daļas energoefektivitāte tiktu uzlabota tā, lai varētu izpildīt minimālās energoefektivitātes prasības, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu, ciktāl tehniski, funkcionāli un ekonomiski tas ir iespējams.

Šīs prasības piemēro atjaunotajai ēkai vai ēkas daļai kopumā. Papildus vai kā alternatīvu prasības var piemērot atjaunotajiem būves elementiem.

Turklāt dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tad, ja modernizē vai nomaina būves elementu, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, būves elementa energoefektivitāte atbilst minimālajām energoefektivitātes prasībām, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams.

Dalībvalstis nosaka šīs minimālās energoefektivitātes prasības saskaņā ar 4. pantu.

Attiecībā uz ēkām, kurās veic nozīmīgu atjaunošanu, dalībvalstis veicina augstas efektivitātes alternatīvu sistēmu izmantošanu, ciktāl tas ir tehniski, funkcionāli un ekonomiski iespējams, un pievēršas tādiem jautājumiem kā veselīgs telpu mikroklimats, ugunsdrošība un riski saistībā ar spēcīgu seismisko aktivitāti.

Dalībvalstis nosaka, ka pirms renovācijas darbu sākšanas ir obligāti jāpārbauda, vai ēkās nav azbesta un citu bīstamu materiālu. Pārbaudes rezultātus izklāsta sertifikātā, kurā norāda azbesta vai citu bīstamu materiālu klātbūtni vai neesamību. Pirmajā gadījumā sertifikātā norāda atrasto materiālu veidus un to precīzu atrašanās vietu. Ja izpētes un izmeklēšanas rezultāti nevar izslēgt azbesta klātbūtni materiālā, piemēro piesardzības principu. To materiālu aizvākšana un apglabāšana, kurus ietekmēs renovācija, jāveic organizēti un droši saskaņā ar Direktīvu 2009/148/EK, Regulu (ES) Nr. 305/2011 un citiem attiecīgiem tiesību aktiem.”

IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

Azbesta pārbaudes ēkās, ko piedāvā pārdošanai vai izīrēšanai

Eiropas Parlaments prasa Komisijai, pamatojoties uz LESD 169. panta 3. punktu un 114. panta 1. punktu, iesniegt priekšlikumu direktīvai, kurā noteiktas minimālas prasības par azbesta sertifikātiem ēkām, kas celtas pirms 2005. gada vai pirms gada, kad valstī noteikts līdzvērtīgs azbesta aizliegums, izvēloties agrāko, un kas tiek piedāvātas pārdošanai vai izīrēšanai. Priekšlikumā ir jāņem vērā vismaz šādi elementi:

1)  pienākums tādu (publisku un privātu) ēku īpašniekiem, kas uzceltas pirms 2005. gada vai pirms gada, kad valstī noteikts līdzvērtīgs azbesta aizliegums, izvēloties agrāko, pasūtīt ēkas skrīningu, lai noteiktu azbestu saturošu materiālu klātbūtni vai neesamību, pirms ēka (vai tās daļa) tiek pārdota vai izīrēta;

2)  skrīningus veic tikai sertificēti operatori saskaņā ar Direktīvu 2009/148/EK, valsts tiesību aktiem un praksi, kā arī kompetentas valsts struktūras uzraudzībā;

3)  lai pēc iespējas efektīvāk aizsargātu ēku lietotājus vai iemītniekus, skrīningu un vajadzības gadījumā azbesta aizvākšanu vai, ja tas nav tehniski iespējams, iekapsulēšanu veic kvalificēti un sertificēti operatori saskaņā ar Direktīvu 2009/148/EK un valsts tiesību aktiem un praksi kompetentās valsts struktūras uzraudzībā;

4)  sertificētais operators paziņo skrīninga rezultātus īpašniekam, un kompetentajai valsts iestādei (vienas pieturas aģentūra) būtu jāizdod sertifikāts, kas reģistrēts valsts reģistrā, kā minēts 5. punktā, un jāsniedz īpašniekiem informācija un padomi par piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem, tostarp par pareizu un drošu konstatētā azbesta aizvākšanu, un finansiālo atbalstu, kas pieejams no attiecīgajiem ESI fondiem;

5)  azbesta sertifikātos iekļauj skrīninga rezultātus, tostarp sarakstu ar atrasto azbestu saturošo materiālu veidiem, to precīzu atrašanās vietu, pašreizējo stāvokli, kā arī paziņojumu par darbu un uzraudzību, kas jāveic, lai novērstu kaitējumu iemītnieku veselībai, drošas aizvākšanas koncepciju un informāciju par iespējamām ēkas zonām, kuras nav bijis iespējams pārbaudīt vai kurās izmeklējumi nevar izslēgt azbesta klātbūtni;

6)  sertifikātam, kurā norādīta azbesta klātbūtne, jābūt ar pietiekamu derīguma termiņu, kas atspoguļo vajadzīgo uzraudzību, lai novērstu atkārtotu skrīningu;

7)  sertifikātus integrē pašreizējos azbesta reģistros, dara pieejamus uzņēmumiem un strādniekiem, kas veic darbus ēkā, pievieno jebkuram īpašuma pārdošanas līgumam un dara pieejamus jebkuram īpašuma īrniekam;

8)  nosaka efektīvus, samērīgus un atturošus sodus ēku pārdevējiem un izīrētājiem, kas nepasūta noteikto pārbaudi un neinformē kompetento struktūru pirms īpašuma pārdošanas vai izīrēšanas;

9)  neatbilstības gadījumā izveido atbilstīgus atbildības režīmus.

Kompetentā valsts iestāde publicē sertificēto uzņēmēju sarakstu, kā minēts pirmās daļas 2. punktā.