Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. un 173. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 11. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu Nr. 29 par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs (Amsterdamas protokols),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (Digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (COM(2020)0825),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē (Digitālo tirgu tiesību akts) (COM(2020)0842),

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 18. maija secinājumus ”Eiropas mediji digitālajā desmitgadē: rīcības plāns atveseļošanas un pārkārtošanās atbalstam”,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 15. decembra secinājumus par noturības stiprināšanu un hibrīddraudu, tostarp dezinformācijas, apkarošanu saistībā ar Covid-19 pandēmiju,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 7. jūnija secinājumus par Eiropas audiovizuālo darbu – ar uzsvaru uz kopražojumiem – pārrobežu aprites uzlabošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 26. maija paziņojumu “Eiropas Komisijas norādījumi par izvērstā Prakses kodeksa dezinformācijas jomā izstrādi” (COM(2021)0262),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām(1),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 19. decembra secinājumus par Eiropas satura stiprināšanu digitālajā ekonomikā,

–  ņemot vērā organizācijas “Reportieri bez robežām” publicētā preses brīvības indeksa klasifikāciju, kā arī Eiropas Universitātes institūta Mediju plurālisma un brīvības centra mediju plurālisma uzraudzības instrumenta 2020. gada jūlija pārskatu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū(2) (“Autortiesību direktīva”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. marta Regulu (ES) 2021/523, ar ko izveido programmu InvestEU(3),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. novembra Direktīvu (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(4),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 18. novembra secinājumus par brīvas un plurālistiskas mediju sistēmas aizsargāšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. decembra paziņojumu ”Eiropas plašsaziņas līdzekļi digitālajā desmitgadē: Rīcības plāns atlabšanas un pārmaiņu atbalstam” (COM(2020)0784),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. decembra paziņojumu “Eiropas Demokrātijas rīcības plāns” (COM(2020)0790),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 25. novembra paziņojumu „ES inovāciju potenciāla maksimāla izmantošana. Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā ES atveseļošanas un noturības atbalstam” (COM(2020)0760),

–  ņemot vērā 1998. gada 1. marta Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartas noteikumus attiecībā uz medijiem,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2018. gada 5. decembra kopīgo paziņojumu “Rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai” (JOIN(2018)0036),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 6. aprīļa kopīgo paziņojumu “Kopīgs regulējums hibrīddraudu apkarošanai — Eiropas Savienības reakcija” (JOIN(2016)0018),

–  ņemot vērā 2020. gada 25. novembra rezolūciju par mediju brīvības stiprināšanu: žurnālistu aizsardzība Eiropā, naida runa, dezinformācija un platformu nozīme(5),

–  ņemot vērā digitālos mērķrādītājus 2030. gadam, kuri noteikti Komisijas 2021. gada 9. marta paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (COM(2021)0118),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 26. maija secinājumus kultūras un audiovizuālajā jomā,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 9. jūnija secinājumus par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 12. decembra secinājumus par kultūras darba plānu 2019.–2022. gadam,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 26. novembra secinājumus par mediju brīvību un plurālismu digitālajā vidē,

–  ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(6),

–  ņemot vērā 2018. gada 30. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) (COM(2018)0366),

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas pieprasīto 2020. gada jūlija pētījumu “Žurnālistu drošība un korupcijas apkarošana ES”,

–  ņemot vērā Eiropas Audiovizuālās observatorijas 2020. gada jūnija ziņojumu “IRIS Plus 2020-2: Eiropas audiovizuālā nozare Covid-19 laikā”,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2020. gada 3. janvāra ziņojumu “Mediju brīvības un žurnālistu drošības apdraudējums Eiropā”,

–  ņemot vērā Mediju plurālisma un brīvības centra 2020. gada jūlija ziņojumu “Mediju plurālisma uzraudzības 2020. gada rezultāti”,

–  ņemot vērā 2020. gada 17. septembra rezolūciju par Eiropas kultūras atveseļošanu(7),

–  ņemot vērā 2020. gada 15. septembra rezolūciju par efektīviem pasākumiem programmas ”Erasmus+”, programmas ”Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0278/2021),

A.  tā kā šajā ziņojumā termins “ziņu mediji” attiecas uz visiem redakcionālajiem medijiem, piemēram, televīzijas, radio un izdevējdarbības nozarēm, tostarp laikrakstiem, žurnāliem un digitālajiem medijiem;

B.  tā kā šajā ziņojumā termins “audiovizuālās nozares” attiecas uz apraides, audio, video un multivides nozarēm un industrijām visā to daudzveidībā, tostarp kinoteātriem un citām fiziskām norises vietām;

C.  tā kā šajā ziņojumā termini “mediji” un “mediju nozare” attiecas gan uz ziņu mediju, gan audiovizuālo nozari;

D.  tā kā kultūras un radošās nozares, kuru neatņemama un svarīga daļa ir ziņu mediju un audiovizuālā nozare, ir vienas no Covid-19 seku vissmagāk skartajām nozarēm, jo īpaši šīm sekām skarot mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus (MMVU); tā kā ir arī sagaidāms, ka šīs nozares atveseļosies lēnāk nekā ekonomika kopumā; tā kā pandēmijas sekas dažādos ziņu mediju un audiovizuālo nozaru un industriju dalībniekus ir ietekmējušas atšķirīgi un tāpēc tie saskaras ar atšķirīgām problēmām, kuras jārisina ar īpaši pielāgotiem pasākumiem krīzes pārvarēšanai;

E.  tā kā audiovizuālā nozare ir smagi skarta un cietusi milzīgus ieņēmumu zaudējumus, 2020. gadā kinoteātru un izplatītāju kases ieņēmumiem samazinoties par gandrīz 70 %, kā rezultātā kopējie ieņēmumi samazinājās par 4 miljardiem EUR(9), par 30 % samazinājās ražošanas aktivitāte un kopražošana tika pārtraukta pilnībā, apdraudot to spēju atgūties no krīzes un radot grūtības Eiropas filmu un kultūras finansēšanai un apritei(10); tā kā šīs nozares saskaras ar atšķirīgām problēmām, tostarp darbības izmaksu pieaugumu stingrāku veselības un drošības pasākumu dēļ;

F.  tā kā kinoteātriem un filmu festivāliem ir būtiska nozīme Eiropas audiovizuālajā ekosistēmā, jo attiecībā uz izplatīšanu un skatīšanās pieredzi, ko tie nodrošina Eiropas iedzīvotājiem; tā kā pašreizējie sanitārie pasākumi neļauj šīm fiziskajām norises vietām darboties pilnībā un pat darboties vispār; tā kā vietās, kur kinoteātri ir atkal atvērti, skatītāji atgriežas un to skaits līdzinās tam, kāds bija vērojams pirms Covid-19 pandēmijas;

G.  tā kā pandēmija ir izraisījusi pēkšņu ieguldījumu apturēšanu reklāmā, kas ir būtisks ieņēmumu avots ziņu mediju nozarei; tā kā saskaņā ar sākotnējām aplēsēm ziņu mediju reklāmas ieņēmumi ir samazinājušies par 20 % līdz 80 %(11); tā kā mediju organizācijas, jo īpaši MVU, bieži saskaras ar likviditātes problēmām;

H.  tā kā ziņu mediju nozares organizāciju un uzņēmumu vidū darbojas gan ārštata darbinieki, piemēram, žurnālisti vai tehniskais personāls, gan sabiedriskās raidorganizācijas un lieli mediju konglomerāti ar augstu vertikālās integrācijas pakāpi, nelieli vietējie un reģionālie ziņu mediji un dažādas bezpeļņas apvienības; tā kā lielākajai daļai dalībvalstu ir raksturīga augsta tirgus koncentrācija, monopola vai oligopola stāvoklis apraides nozarē, oligopoli laikrakstu nozarē un ievērojama konkurence žurnālu un grāmatu izdošanas nozarē(12);

I.  tā kā papildus pandēmijas sekām mediju nozare saskaras arī ar būtiskām problēmām, kas saistītas ar digitālo pārkārtošanos un tās ietekmi uz nozares vispārējo uzņēmējdarbības modeli; tā kā ir nepieciešami papildu centieni, lai izveidotu drošu, taisnīgu un konkurētspējīgu tiešsaistes vidi, kas arī aizsargā pilsoņu pamattiesības; tā kā Komisijai ir jāveicina pāreja uz jauniem audio un audiovizuālo mediju uzņēmējdarbības modeļiem digitālajā jomā;

J.  tā kā kvalitatīvi, pienācīgi finansēti un neatkarīgi ziņu mediji un profesionāla žurnālistika ir ļoti būtiski mediju brīvībai un plurālismam un līdz ar to ir demokrātijas un tiesiskuma pīlāri; tā kā pēdējo desmit gadu laikā stāvoklis mediju brīvības jomā ir ievērojami pasliktinājies; tā kā Covid-19 krīze ir pastiprinājusi tādas kvalitatīvas žurnālistikas nozīmi, kas var sniegt informāciju iedzīvotājiem un veicināt viņu kritisko domāšanu; tā kā ir nepieciešams atjaunot līdzsvaru informācijas ekosistēmā –– no vārtziņiem līdz medijiem; tā kā ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu mediju nozares stabilitāti, garantētu neatkarību no ekonomiskā un politiskā spiediena un palielinātu mediju brīvību un plurālismu(13), kā arī veicinātu labākus standartus šajā nozarē gan bezsaistē, gan tiešsaistē, kā arī garantētu žurnālistu un informācijas avotu drošību; tā kā mediju finansējuma pārredzamība ir būtisks elements, lai veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos;

K.  tā kā ziņu mediju nozarei un audiovizuālajai nozarei ir būtiska nozīme mūsu demokrātiskās sabiedrības noturības un iekļautības, kultūras daudzveidības un mediju plurālisma veicināšanā; tā kā ziņu mediju un audiovizuālās nozares vērtību ķēdi veido dažādi dalībnieki un uzņēmumi, kas ražo, pārraida vai demonstrē saturu, kura pamatā bieži vien ir intelektuālā īpašuma tiesības, un tā kā šīs nozares galvenokārt veido MVU, tādējādi palīdzot veicināt, stiprināt un attīstīt Eiropas kultūras, valodu, sociālo un politisko daudzveidību; tā kā tādēļ vienlaikus ar Eiropas audiovizuālās un mediju nozares pārveidi konkurētspējīgā nozarē būtu jāveicina kultūras daudzveidība un tirgus pieejamība mazākiem operatoriem;

L.  tā kā Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plānā paredzētajai nozaru stratēģijai vajadzētu būt pēc iespējas visaptverošākai, pilnībā izmantojot visas iespējamās sviras, lai veicinātu ieguldījumus ziņu un izdevējdarbības nozarē, kā arī audiovizuālajā nozarē; tā kā šim plānam vajadzētu būt vērstam uz kultūras, mākslas un rūpniecības daudzveidības veicināšanu visās vērtību ķēdēs; tā kā plānā paredzēto darbību pamatā vajadzētu būt pārskatītajai Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai (AVMPD) un programmas “Radošā Eiropa” sadaļai “MEDIA”, lai atbalstītu likumīgu piekļuvi kino un audiovizuālajiem darbiem un to pieejamību visā Eiropā ar mērķi nodrošināt auditorijai kultūras ziņā daudzveidīgu kvalitatīvu saturu;

M.  tā kā ES un dalībvalstīm būtu jāievieš pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka mediji savā darbībā balstās uz sabiedrības vērtībām un ir atvērti, demokrātiski, ilgtspējīgi un iekļaujoši un ka tajos vairāk sieviešu, dažādu rasu un etnisko minoritāšu pārstāvju, migrantu un bēgļu, LGBTIK+ kopienu locekļu un personu ar invaliditāti ieņem radošus un ar lēmumu pieņemšanu saistītus amatus;

N.  tā kā Covid-19 krīzes dēļ dalībvalstis ar kavēšanos īstenoja Autortiesību direktīvu (ES) 2019/789, Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvu 2019/789, ar ko paredz noteikumus par to, kā īstenojamas autortiesības un blakustiesības, kuras piemēro noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām(14), un AVMPD; tā kā dalībvalstīm būtu jāizmanto šāda kavēšanās, lai savos īstenošanas tiesību aktos iekļautu vērienīgus risinājumus nolūkā risināt krīzes radītās vai pat saasinātās Eiropas audiovizuālās nozares problēmas, piemēram, attiecībā uz atlīdzību autoriem par viņu darbu izmantošanu tiešsaistē un globālo platformu finanšu ieguldījumiem vietējā ražošanā;

O.  tā kā gan ziņu mediju, gan apraides nozares gūtu labumu no saskaņotākas un visaptverošākas pieejas; tā kā Komisija ir paziņojusi par savu nodomu nākt klajā ar mediju brīvības aktu; tā kā tam būtu jābalstās uz pašreizējām iniciatīvām, piemēram, Demokrātijas rīcības plānu, Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plānu, Digitālo pakalpojumu tiesību aktu un Digitālo tirgu tiesību aktu, nevis jākoncentrējas galvenokārt uz jauniem tiesību aktiem;

P.  tā kā, lai filmu un audiovizuālā nozare varētu saglabāt un nodrošināt radošumu, finansējumu, brīvību un ilgtermiņa ilgtspēju, tai ļoti svarīgas ir teritoriālās un ekskluzīvās licencēšanas tiesības;

Q.  tā kā saskaņā ar dažādām ES direktīvām informācijas un komunikācijas politikā ir jāņem vērā satura pieejamība cilvēkiem ar sensoro invaliditāti,

Atveseļošanās un atbalsts

1.  norāda uz ekonomikas lejupslīdes sekām un vēlreiz stingri aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt atbalstu, kas pieejams ziņu mediju un audiovizuālajai nozarēm, kā arī kultūras un radošajām nozarēm plašākā mērogā, īpašu uzmanību pievēršot MVU; uzskata, ka piešķīrumi ziņu mediju un audiovizuālajām nozarēm būtu jāpalielina dažādās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) programmās; norāda, ka ES un dalībvalstīm ir jāatbalsta šīs nozares, un aicina Komisiju stingri mudināt dalībvalstis palielināt atbalstu tām no līdzekļiem, kas darīti pieejami to apstiprinātajos valsts atveseļošanas plānos, lai šīs nozares varētu pilnībā atgūties no pandēmijas, kļūt ilgtspējīgākas un turpināt zaļo un digitālo pārkārtošanos; uzskata, ka visās iniciatīvās īpaša uzmanība būtu jāpievērš vietējiem un reģionālajiem medijiem un ziņu medijiem, kas darbojas mazos tirgos; uzsver, ka ir vajadzīgs pārredzams un atvērts atbalsta mehānisms, lai saglabātu mediju neatkarību;

2.  atzinīgi vērtē iniciatīvas “NEWS” uzsākšanu ziņu mediju jomā, tostarp priekšlikumu izveidot Eiropas ziņu mediju forumu, kuram vajadzētu būt pēc iespējas iekļaujošākam un sniegt iespēju padziļināti diskutēt ar attiecīgajām nozarēm par tajās notiekošajām pārmaiņām; aicina Komisiju turpināt attīstīt šo iniciatīvu un padarīt to pastāvīgu, ja ieinteresētās personas to pieprasīs; atzinīgi vērtē to, ka šāda iniciatīva tiks atbalstīta no dažādām DFS programmām; tomēr uzsver, ka šī iniciatīva ir pilnībā jāuzrauga, lai nodrošinātu ES līdzekļu pareizu izmantošanu; vēlreiz stingri atgādina par atkārtotajiem aicinājumiem izveidot pastāvīgu ES kultūras un ziņu mediju fondu, lai nodrošinātu neatkarīgu ziņu atspoguļojuma iespējas, aizsargātu Eiropas žurnālistu un žurnālistikas neatkarību un garantētu preses brīvību; uzsver, ka spēju veidošanas pakalpojumiem, kas papildinās iniciatīvu “NEWS”, būtu jākoncentrējas arī uz vietējiem un reģionālajiem medijiem;

3.  atzinīgi vērtē īpaši pielāgota interaktīva instrumenta izveidi, kas palīdz mediju organizācijām rast finansējuma iespējas gan valsts, gan ES līmenī; uzskata, ka mazākas mediju organizācijas jo īpaši varētu gūt ievērojamu labumu no pielāgotas apmācības un atbalsta; uzsver, ka šādam instrumentam ir jābūt lietotājdraudzīgam un arī jānodrošina pienācīgs tehniskais atbalsts visā pieteikumu iesniegšanas procesā;

4.  atzinīgi vērtē jaunās programmas “Radošā Eiropa” pieņemšanu un uzsver tās nozīmi, kā arī atzinīgi vērtē jaunu darbību iekļaušanu pilnveidotajā starpnozaru sadaļā, kurā uzsvars ir likts uz mediju brīvības palielināšanu, kvalitatīvu žurnālistiku un medijpratību; uzskata, ka piekļuve šādam atbalstam un tā ātra sniegšana ir izšķiroši svarīga; tomēr uzskata, ka pieejamais atbalsts ir nepietiekams, ņemot vērā nozares finansiālās vajadzības; aicina Komisiju pilnībā izmantot finansējumu, kas pašreizējā plānošanas perioda starpnozaru sadaļā pieejams ziņu mediju nozarei;

5.  norāda, ka audiovizuālajai nozarei steidzami nepieciešams spēcīgs un ilgtspējīgs atbalsts, izmantojot dažādas ES finansēšanas programmas, piemēram, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Radošā Eiropa” sadaļu “MEDIA” un kohēzijas fondus; atgādina, ka attiecībā uz piekļuvi finansējumam būtu jāsamazina administratīvie šķēršļi un jānodrošina lielāka elastība pieteikumu iesniedzējiem, jo īpaši MVU, kas ir nozares ieinteresēto personu lielākā daļa;

6.  atgādina, ka programmas “Radošā Eiropa” sadaļā “MEDIA” vajadzētu panākt finansējuma līdzsvarotu sadalījumu starp dalībvalstīm un starp tās atbalstītajām dažādajām kopām un žanriem; atgādina, ka nozarei ir svarīgi, lai dalībvalstis veidotu neatkarīgu dalībnieku ekosistēmu kā īpaši būtisku jaunrades daudzveidības virzītājspēku;

7.  atzinīgi vērtē to, ka ar programmas InvestEU starpniecību ir izveidota uz pašu kapitālu balstīta izmēģinājuma iniciatīva, kas inovatīvā veidā spēs atbalstīt ziņu mediju nozari; aicina Komisiju nodrošināt šai izmēģinājuma iniciatīvai pietiekamus finanšu līdzekļus;

8.  pauž nožēlu par to, ka pašreizējie atbalsta pasākumi neaptver dažas mediju ekosistēmas daļas; aicina Komisiju turpināt analizēt atbalsta shēmas, kas pielāgotas ziņu mediju vajadzībām, un paredzēt apdrošināšanas garantiju ieviešanu audiovizuālajiem kopražojumiem; mudina visās atbalsta darbībās īpašu uzmanību pievērst dalībvalstīm ar zemu audiovizuālās ražošanas jaudu; uzsver ieguvumus, ko sniedz dalībvalstu savstarpējā paraugprakses apmaiņa ar mērķi atbalstīt audiovizuālo ekosistēmu;

9.  mudina Komisiju atzīt, ka “Euranet Plus” kā neatkarīgs radio tīkls ir unikāls un ka tas sekmīgi novērš informatīvo plaisu starp ES un tās iedzīvotājiem, stiprinot izpratni un veicinot debates par visām ES politikas veidošanas jomām; aicina atjaunot “Euranet Plus” pašreizējo pamatfinansējumu kā pārejas dotācijas nolīgumu uz vismaz diviem gadiem, lai varētu izstrādāt ilgtermiņa stratēģisko plānu tīkla turpmākai attīstībai līdz 2027. gada beigām nolūkā paplašināt tā dalībnieku loku un ģeogrāfisko un lingvistisko pārklājumu, sagatavoties digitālajai pārejai un ieguldīt tā produktu un pakalpojumu turpmākos uzlabojumos;

10.  aicina Komisiju veikt pētījumu par ziņu mediju finansiālo atbalstu ES, izstrādāt pamatnostādnes un veicināt informācijas un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm publiskās finansēšanas mehānismu jomā; atkārtoti norāda, ka šāds pētījums būtu jāveic neatkarīgām struktūrām; atgādina par dalībvalstu atbildību attiecībā uz kultūras, izglītības, jaunatnes un mediju politiku un jo īpaši finansēšanas mehānismiem šajās jomās, kuriem jābūt skaidriem un pārredzamiem;

11.  atgādina, ka minoritāšu plašsaziņas līdzekļi vispārējās shēmās nevar konkurēt ar vairākuma plašsaziņas līdzekļiem, un prasa dalībvalstīm atbalstīt satura veidošanu reģionālajās un minoritāšu valodās un tā plašu izplatīšanu dažādās platformās;

12.  konstatē –– lai gan datubāze ”LUMIERE VOD” un citas Eiropas Audiovizuālās observatorijas datubāzes apkopo plašu informāciju par pieprasījumvideo (VOD) platformu satura izcelsmi, nav datu par subtitriem, zīmju valodām vai citām valodām, ko lieto dažādajos medijos; uzskata, ka šie dati ir ļoti svarīgi, ņemot vērā to, ka tie kalpo par pamatu ES audiovizuālās politikas izstrādei un uzraudzībai, kā arī tam, lai VOD nozarē veicinātu piekļuvi cilvēkiem ar atšķirīgām sensorajām spējām;

13.  uzskata, ka nodokļu politika ir ārkārtīgi būtisks instruments, kas varētu veicināt mediju un kultūras un radošo nozaru atveseļošanos un noturību un palīdzēt piesaistīt ieguldījumus šajās nozarēs; mudina dalībvalstis ar pietiekamu fiskālo spēju palīdzēt palielināt ziņu mediju satura un audiovizuālo darbu ražošanu, izplatīšanu un patēriņu, tostarp kinoteātru apmeklējumu, nodrošinot atbilstīgus fiskālos un finanšu stimulus, vienlaikus ņemot vērā arī atšķirības starp fiziskajām norises vietām un tiešsaistes vidi, jo īpaši attiecībā uz to attiecīgajām uzturēšanas izmaksām; atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par papildu finansiālo atbalstu Eiropas kinoteātru tīklam; aicina Komisiju arī veicināt labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, lai atbalstītu mediju un audiovizuālās nozares konkurētspēju; tomēr uzsver, ka ar īpašu nodokļu politiku būtu nodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem mediju satura veidotājiem un ka tā nedrīkstētu nodarīt kaitējumu MVU un ārštata darbiniekiem;

14.  uzskata, ka atbalstam neatkarīgu mediju stiprināšanai un labākai medijpratībai un informācijas lietotprasmei vajadzētu kļūt arī par ES ārpolitikas neatņemamu daļu;

Nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus

15.  vērš uzmanību uz to, ka pašreizējā krīze draud paātrināt ziņu mediju konsolidāciju, jo īpaši dalībvalstīs, tādējādi, iespējams, kaitējot mediju plurālismam un informācijas kvalitātei un objektivitātei, sevišķi mazākos tirgos, kur izvēle jau ir ierobežota; tomēr atzīst, ka mediju un audiovizuālajā nozarē konkurences apstākļi strauji mainās, un brīdina, ka, lai gan apvienošanās var būt pēdējais līdzeklis, lai novērstu mazāku dalībnieku bankrotu, šādu konsolidāciju nedrīkst pieņemt kā normu; tādēļ aicina konkurences iestādes saglabāt modrību un ņemt vērā uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas ilgtermiņa ietekmi ne tikai uz tirgus daļu, bet arī uz valodu un kultūras daudzveidību; vienlaikus aicina Komisiju vairāk ņemt vērā norises konkurētspējīgas digitālās vides jomā, lai ES mediju dalībnieki varētu saglabātu konkurētspēju un ilgtermiņā tiem būtu nozīmīga loma; uzsver, ka jaunajiem medijiem var būt konstruktīva un aktīva loma mazākos tirgos un valstīs un reģionos ar zemu mediju brīvības līmeni, nodrošinot tajos piekļuvi neatkarīgam informācijas atspoguļojumam;

16.  ar bažām norāda, ka globālajām tiešsaistes platformām ir ļoti liela negatīva ietekme uz mediju nozari, jo tās dominē datu un reklāmas tirgū un ir radikāli mainījušas auditorijas patēriņa tendences; uzsver, ka ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi; šajā sakarībā uzsver, ka spēkā esošie tiesību akti nenodrošina pilnībā taisnīgu vidi attiecībā uz galvenajiem tiešsaistes ekosistēmas jautājumiem, piemēram, piekļuvi informācijai un informācijas pārredzamību, platformu un algoritmu pārskatatbildību un reklāmas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz tiešsaistes politisko reklāmu, un norāda ka tie visi ir ārkārtīgi svarīgi jautājumi, lai ES mediju un audiovizuālās jomas ieinteresētās personas varētu vienlīdzīgi konkurēt ar šīm platformām; pauž bažas par platformu uzņēmējdarbības praksi izņemt likumīgu saturu vai iejaukties likumīgā saturā, kurš tiek darīts pieejams saskaņā ar mediju pakalpojumu sniedzēja redakcionālo atbildību un kuram piemēro īpašus standartus un pārraudzību; uzskata, ka, lai novērstu šos trūkumus, ir svarīgi steidzami pieņemt tiesību aktus ar attiecīgiem noteikumiem, jo īpaši gaidāmo digitālo pakalpojumu tiesību aktu un digitālo tirgu tiesību aktu, kā arī ievērojami pastiprinātu rīcības kodeksu dezinformācijas jomā; norāda, ka iedzīvotāji arvien vairāk piekļūst ziņām un daudzveidīgam saturam, izmantojot trešo personu platformas, piemēram, sociālos tīklus un ziņu apkopotājus; vienlaikus uzsver, ka tiešsaistes platformu prasmīga izmantošana arī ļauj cilvēkiem piekļūt informācijai, jo īpaši valstīs un reģionos ar zemu mediju brīvības līmeni;

17.  atzīst, ka ir vajadzīgi vērienīgi, skaidri un juridiski saistoši pasākumi, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, tostarp pirātismu tiešsaistē, un efektīvi novērstu visu veidu noteikumu apiešanu; uzskata, ka pirātisma negatīvā ietekme uz Eiropas kultūras un mediju vidi ir jānovērš ar praktiskiem instrumentiem, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot, piemēram, dinamiskus rīkojumus, pēc paziņojuma nekavējoties slēdzot vietnes un precizējot tiesisko regulējumu attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar hipersaišu uz tīmekļa vietnēm publicēšanu, kurās ar autortiesībām aizsargāti darbi ir darīti pieejami bez tiesību subjektu piekrišanas; aicina dalībvalstis steidzami transponēt Autortiesību direktīvas 18. pantu un izveidot atlīdzības mehānismus, lai autoriem un izpildītājiem pienācīgi un samērīgi kompensētu viņu darbu izmantošanu jebkādos medijos, jo īpaši tiešsaistes medijos;

18.  norāda, ka vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana, ievērojot autortiesības un intelektuālā īpašuma tiesības, palīdzēs stiprināt mediju nozares ekonomiku, saglabāt tūkstošiem darbvietu un aizsargāt un popularizēt Eiropas plašo kultūras un valodu daudzveidību; uzskata, ka ir svarīgi ātri īstenot un efektīvi izpildīt visus AVMPD un Autortiesību direktīvas noteikumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un vienlīdzīgu aizsardzības līmeni autoriem un juridisko noteiktību patērētājiem un tiesību subjektiem; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi vēl vairāk stiprināt video koplietošanas platformu lietotāju, jo īpaši nepilngadīgu personu, aizsardzību pret kaitīgu saturu, veicinot koordinētus preventīvus pasākumus un efektīvi īstenojot spēkā esošos tiesību aktus, tostarp AVMPD; aicina Komisiju cieši uzraudzīt attīstību šajā jomā un mudina Komisiju izpētīt, kā varētu palīdzēt mediju nozarei saistībā ar jaunajām blakustiesībām, lai nodrošinātu iespēju īstenot godīgas sarunas ar platformām; norāda, ka būtu jāstiprina Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas (ERGA) loma un spējas;

19.  apzinās papildu problēmas, ar ko saskaras ziņu mediji, kuri darbojas mazākos tirgos, tostarp vietējie, reģionālie un nišas mediji, kuriem ir ierobežoti ieņēmumi, kuri nav dzīvotspējīgi, izmantojot pašreizējos uzņēmējdarbības modeļus, un kuri nevar pieņemt jaunus uzņēmējdarbības modeļus tādā pašā veidā kā mediji, kas darbojas lielākos tirgos; uzsver “ziņu tuksnešu” rašanos, kas var ļoti negatīvi ietekmēt kultūras un valodu daudzveidību; tādēļ uzskata, ka ir vajadzīgi publiskā finansējuma mehānismi, kuru darbībā tiek pilnībā ievērota redakcionālā neatkarība un kuru pamatā ir darījuma pušu savstarpējas neatkarības un vienlīdzīguma princips, kā arī netraucēta piekļuve reklāmas tirgum; uzsver, ka ES būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība un jāstiprina daudzveidība tirgos, tādējādi risinot sadrumstalotības un orientēšanās uz valsts līmeni problēmas; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai jebkāda atveseļošanas finansējuma, kas paredzēts medijiem un novirzīts caur dalībvalstīm, piešķiršana notiktu saskaņā ar procesu, kurš garantē taisnīgu un neitrālu līdzekļu sadali neatkarīgas kvalitatīvas žurnālistikas atbalstam, un ka Komisijai jo īpaši būtu jāpievēršas mediju organizāciju atbalstīšanai dalībvalstīs, kurās neatkarīgi mediji saskaras ar īpašu finansiālu un politisku spiedienu, tostarp dalībvalstīs, attiecībā uz kurām pastāv bažas par tiesiskumu, radot šaubas par to spēju sniegt neitrālu atbalstu žurnālistikai;

20.  uzsver, cik svarīga ir duālā sabiedrisko un komerciālo mediju sistēma Eiropā; aicina dalībvalstis nodrošināt stabilu, atvērtu, pārredzamu un pietiekamu daudzgadu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, lai garantētu to neatkarību no valdības, politiskā un tirgus spiediena un tādējādi nodrošinātu daudzveidīgu Eiropas mediju vidi;

21.  uzsver, cik svarīga ikvienam ES iedzīvotājam ir informācijas pieejamība un piekļuve ziņu medijiem viņa dzimtajā valodā; uzskata, ka būtu vairāk jāatspoguļo ar ES saistīti jautājumi, lai informētu iedzīvotājus par Savienības darbību; atkārtoti pauž atbalstu ziņu medijiem, kuri ir izdarījuši redakcionālu izvēli informēt par Eiropas lietām; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt centienus veicināt patiesas Eiropas mediju ekosistēmas radīšanu; turklāt ņem vērā ieguvumus, ko sniedz alternatīvi sabiedrības virzīti finansēšanas mehānismi, piemēram, “medijiem paredzēti un to organizēti” finansēšanas mehānismi, ar neatkarīgām padomēm, kuras pārvalda saskaņā ar tā saukto kaskādes sistēmu(15);

22.  uzsver, ka ir būtiski garantēt sabiedrisko mediju finansiālo ilgtspēju un nodrošināt un saglabāt privāto un sabiedrisko mediju neatkarību no jebkādas iekšējas un ārējas politiskas un ekonomiskas iejaukšanās neatkarīgi no tā, vai to īsteno valdības, ietekmīgas interešu grupas, trešās valstis vai citi ārējie dalībnieki; apzinās īpašo situāciju, ar ko saskaras dalībvalstis, kuras ir pakļautas ģeopolitiskiem riskiem, ko rada trešo valstu iejaukšanās to informācijas telpā, tostarp ar mediju finansējuma starpniecību; uzskata, ka labākais iespējamais pretlīdzeklis ir stabilāka mediju vide ar vienmērīgām un uzticamām ieņēmumu plūsmām; uzskata, ka lielāka pārredzamība un faktu pārbaudes pienākumi ir ļoti svarīgi, un tādēļ atzinīgi vērtē mediju īpašumtiesību uzraudzības instrumenta un mediju plurālisma uzraudzības instrumenta iniciatīvas; aicina Komisiju nodrošināt visaptverošāku ziņu mediju nozares politiski ekonomiskās situācijas uzraudzību ES un Eiropas kaimiņattiecību un paplašināšanās reģionā;

23.  brīdina par nestabilitāti, tostarp fiktīvu pašnodarbinātību, žurnālistikas profesijā un mudina veikt atbilstīgus pasākumus, lai palīdzētu nodrošināt žurnālistiem taisnīgus ienākumus un spēcīgu sociālo nodrošinājumu;

24.  pauž dziļas bažas par valsts īstenotu mediju pārņemšanu dažās dalībvalstīs, kuru veicina mediju tirgus izkropļojumi un īpašumtiesību koncentrācija, un par regulatīvo instrumentu ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā veidot no valdības atkarīgu mediju nozari uz kritiskas un sabiedrības interesēs strādājošas žurnālistikas rēķina;

25.  uzskata, ka ES var sniegt ieguldījumu centienos nodrošināt, lai starptautiskie mediju brīvības standarti tiktu vēl vairāk nostiprināti gan Savienībā, gan ārpus tās; mudina Komisiju izstrādāt vērienīgu, stabilu un pilnīgu mehānismu, kurš attiektos uz visiem medijiem un kura pamatā būtu pašreizējie tiesību akti, jo īpaši AVMPD, ar mērķi stiprināt ES spēju uzraudzīt darbības, kas ierobežo mediju brīvību un kaitē tai, kā arī sodīt par šādām darbībām; uzsver, ka stabilas un neatkarīgas mediju vides attīstību var panākt, papildinot darbības, kas paredzētas Eiropas demokrātijas rīcības plānā, un uzskata, ka Komisijas gaidāmais priekšlikums par mediju brīvību (Eiropas mediju brīvības akts) varētu vēl vairāk sekmēt šādus centienus, vienlaikus uzskatot medijus par Eiropas demokrātijas stūrakmeni un ekonomikas dalībnieku;

26.  atzinīgi vērtē Komisijas 2021. gada 16. septembra ieteikumu(16) par aizsardzības, drošības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem Eiropas Savienībā un aicina Komisiju un dalībvalstis, izmantojot leģislatīvus un neleģislatīvus instrumentus, efektīvi aizsargāt žurnālistus, NVO un pilsonisko sabiedrību pret aizvien plašāku stratēģiskas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) izmantošanu, kuras mērķis ir tos iebiedēt un apklusināt; uzsver, cik svarīga ir pētnieciskā žurnālistika, ko apdraud ar to saistītās augstās izmaksas, un atzinīgi vērtē fondu “Pētnieciskā žurnālistika Eiropai” (IJ4EU), kas atbalsta šādu žurnālistiku;

27.  brīdina, ka dažu mediju darbību aizvien vairāk kavē globālās platformas un saskarnes, no kurām dažas ir vertikāli integrēti konkurenti; pauž bažas par šīm negatīvajām tendencēm ziņu mediju jomā, jo tās ilgtermiņā var mazināt konkurenci un ierobežot citu dalībnieku iespējas; uzskata, ka daudzas tiešsaistes platformas pašas neiegulda ne radošajā saturā, ne žurnālistikā un tomēr gūst lielu daļu reklāmas ieņēmumu no to mitinātā satura; aicina uz godīgu diskusiju starp medijiem, kas rada redakcionālu saturu, un platformām, kuras to izmanto, ievietojot atsauces savos meklēšanas, komunikācijas un mākoņdatošanas pakalpojumos individuāliem, institucionāliem un komerciāliem lietotājiem; aicina Komisiju cieši uzraudzīt situāciju un vajadzības gadījumā veikt nepieciešamos pasākumus ar mērķi padarīt konkurences nosacījumus taisnīgākus un nodrošināt ES iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus neatkarīgi no izplatīšanas veida, kuru viņi izvēlas, lai piekļūtu saturam un informācijai;

28.  pauž bažas par globālo tiešsaistes dalībnieku nesamērīgo ekonomisko ietekmi un to tirgvedības spēju sasniegt plašu auditoriju, kā arī par plēsonīgas rīcības gadījumiem, izmantojot negodīgus līgumu noteikumus; norāda, ka šādas darbības var radīt negodīgus konkurences nosacījumus un vājināt Eiropas audiovizuālo nozari, bieži vien ietekmējot audiovizuālo darbu neatkarīgu ražošanu un izplatīšanu; tādēļ aicina Komisiju saglabāt modrību attiecībā uz šīm norisēm, cieši uzraudzīt situāciju un vajadzības gadījumā veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai konkurences nosacījumus padarītu taisnīgākus;

29.  uzskata, ka, lai nodrošinātu taisnīgāku Eiropas darbu atspoguļojumu tiešsaistes platformās un sniegtu patērētājiem patiesu izvēli, ir nepieciešama pārredzamība algoritmu un ieteikumu sistēmu darbībā; aicina Komisiju izvērtēt straumēšanas pakalpojumu lomu, jo īpaši ņemot vērā konverģenci tiešsaistes mediju vidē, un vajadzības gadījumā nodrošināt stimulus kultūras daudzveidībai un palielināt iespējas, tostarp ar algoritmu starpniecību, šajos pakalpojumos atklāt Eiropā radītus darbus;

30.  atzinīgi vērtē ievērojamo progresu, kas panākts 2021. gadā, izstrādājot globālu risinājumu efektīvai nodokļu uzlikšanai digitālajā ekonomikā, jo īpaši 2021. gada jūlijā panākto vienošanos, kuras pamatā ir divu pīlāru pieeja saskaņā ar G20/ESAO visaptverošo satvaru nodokļu bāzes samazināšanai un peļņas novirzīšanai (BEPS)(17); uzsver, ka ir ātri jāīsteno šī vienošanās ar visu attiecīgo valstu atbalstu; uzsver, ka šādas vienošanās pamatā ir jābūt izpratnei, ka mijiedarbība ar lietotājiem un patērētājiem būtiski veicina vērtības radīšanu digitālos uzņēmējdarbības modeļos un ka tāpēc tā būtu jāņem vērā, piešķirot nodokļa uzlikšanas tiesības dažādām valstīm; turklāt uzskata, ka šie jaunie ieņēmumu avoti būtu pienācīgi jāregulē, lai izvairītos no nodokļu dubultas uzlikšanas, un ka dalībvalstīm būtu jānovirza gūtie ieņēmumi audiovizuālās un ziņu mediju nozares atbalstam, tostarp mazākiem dalībniekiem, kas darbojas vietējā līmenī;

31.  norāda, ka, neraugoties uz dažām līdzībām, ziņu mediju nozare un audiovizuālā nozare saskaras ar atšķirīgām problēmām; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt īpašas visaptverošas Eiropas stratēģijas ziņu mediju un audiovizuālajai nozarei un iesaistīt ieinteresētās personas darbībās ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, videospēļu un virtuālās realitātes jomā, kurās ES ir konkurētspējīga dalībniece vai kurās Savienībai ir potenciāls par tādu kļūt, nodrošinot īpaši pielāgotus atbalsta pasākumus ziņu mediju un audiovizuālajai nozarei; uzsver, ka šādām stratēģijām vajadzētu būt visaptverošām un ka tajās būtu jāizpēta visas pieejamās iespējas, tostarp attiecībā uz nodokļu stimuliem, tirdzniecības politiku, lielāku pārskatatbildību un stingrākiem noteikumiem tiešsaistes platformām, lai radītu regulējuma ziņā vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas ļautu medijiem turpināt ieguldīt ziņu un kultūras saturā, vienlaikus aizsargājot Eiropas patērētājus gan tiešsaistē, gan bezsaistē;

Eiropas mediju un audiovizuālās nozares pārveide un popularizēšana

32.  uzsver nepieciešamību pēc pārmaiņām ziņu mediju nozarē, tostarp sniedzot papildu atbalstu apmācības nodrošināšanai žurnālistikas jomā, veidojot individuālas un kolektīvas prasmes inovācijai un sadarbībai, kas tādējādi arī veicinātu lielāku daudzveidību mediju uzņēmumu vadošos amatos, digitalizējot ziņu sagatavošanu, izmantojot mākslīgo intelektu (MI), tostarp mašīntulkošanu un cilvēka pielāgošanos, mainot un uzlabojot satura veidošanu un atspoguļošanu un ieviešot labākus izplatīšanas un abonēšanas modeļus, tostarp mikromaksājumu iespējas; atzīmē, ka tam ir nepieciešami papildu ieguldījumi un prasmes, kuru ziņu mediju nozares dalībniekiem, jo īpaši tiem, kam ir neliela tirgus daļa, bieži trūkst; aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt pielāgotu atbalstu šo nozaru digitālajai pārveidei, jo īpaši piešķirot finansējumu no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”;

33.  atzīst neatkarīgas žurnālistikas nozīmi un tās izaugsmes potenciālu, ko rada tehnoloģiju atbalstīta šķēršļu mazināšana ienākšanai tirgū, jo īpaši tādu inovatīvu izdevējdarbības un maksājumu risinājumu izplatīšanās, kuri ļauj vieglāk sasniegt auditoriju tiešsaistē un pārvērst saturu naudas izteiksmē, tādējādi palīdzot uzlabot šo neatkarīgo profesionāļu ekonomisko situāciju un darba apstākļus;

34.  aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu medijpratības un informācijas lietotprasmes stratēģiju; uzsver pievienoto vērtību, ko rada mediju nozares ieinteresēto personu iekļaušana medijpratības un informācijas lietotprasmes (MIL) iniciatīvās (tostarp uzraudzībā un darbībās); uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme MIL veicināšanā, un tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis šīs organizācijas kā ieinteresētās personas iekļaut iniciatīvās, kas paredzētas žurnālistikas un MIL veicināšanai; uzsver, ka izglītība mediju jomā ir jāveicina formālā, ikdienējā un neformālā vidē, izmantojot mūžizglītības pieeju, lai veicinātu digitālās un mediju lietošanas prasmes visa mūža garumā, sākot no agrīna vecuma; jo īpaši aicina Komisiju atbalstīt medijpratības izglītības programmas un iniciatīvas augstskolās; atzinīgi vērtē medijpratības instrumentu kopuma ieviešanu ciešā sadarbībā ar ERGA un AVMPD paredzēto jauno pienākumu medijpratības jomā praktisko īstenošanu;

35.  uzskata, ka atbalstam neatkarīgu mediju stiprināšanai un labākai medijpratībai un informācijas lietotprasmei vajadzētu kļūt arī par ES ārpolitikas neatņemamu daļu; uzsver –– lai sniegtu ieguldījumu Savienības publiskajā diplomātijā, veicinātu maigās varas izmantošanu un palielinātu ģeopolitisko pamanāmību, ir vajadzīgs spēcīgāks politiskais, tehniskais un finansiālais atbalsts, jo īpaši Eiropas kaimiņattiecību un paplašināšanās reģionā;

36.  uzskata, ka konkurences veicināšanas nolūkā ES ir arī jāsekmē digitālo mediju jaunuzņēmumu izveide un izaugsme, atvieglojot piekļuvi finansējumam un nodrošinot inovācijai labvēlīgu satvaru, kas nodrošina paplašināšanās iespējas;

37.  atzinīgi vērtē paziņojumu par reizi divos gados iznākošā “Mediju nozares ziņojuma” publicēšanu, kura mērķis ir izpētīt tendences mediju jomā; uzsver, ka valoda ir jāuzskata par analīzes vienību ārpus globālajām tendencēm un valstu konteksta, kura tādējādi ļauj novērot tendences, kas dažādos veidos ietekmē atšķirīgas lingvistiskās telpas, tostarp ES oficiālās valodas un reģionālās un minoritāšu valodas;

38.  uzsver, ka teritoriālā ekskluzivitāte un licencēšanas tiesības ir būtiskas audiovizuālās nozares izdzīvošanai un efektīvai darbībai, tostarp kultūras daudzveidībai; uzskata, ka ir būtiski saglabāt teritorialitātes principu, kas ir viens no Eiropas audiovizuālās nozares stūrakmeņiem; tādēļ uzsver, ka ir jārisina dominējošo tirgus dalībnieku koncentrācijas problēma, kas kaitē alternatīviem un neatkarīgiem piedāvājumiem; norāda, ka intelektuālā īpašuma tiesības Eiropā bieži vien pieder autoriem, izpildītājiem un neatkarīgiem un integrētiem producentiem; mudina veikt darbības nolūkā atbalstīt satura radītājus un nodrošināt viņiem iespējas un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, lai viņi varētu saņemt taisnīgus ienākumus par saviem centieniem, jo īpaši digitālajā vidē;

39.  vienlaikus aicina ievērojami paplašināt Eiropas auditoriju, padarot saturu likumīgi pieejamu ārpus ES robežām, vienlaikus aizsargājot līgumslēgšanas brīvības principu un izmantojot visā ES pieejamās iespējas, piemēram, Pārnesamības regulu; uzsver nepieciešamību paplašināt likumīgas piekļuves saturam alternatīvu klāstu, lai vērstos pret pirātismu visā ES un arī atalgotu autorus, kā arī norāda, ka pakāpeniskas digitalizācijas rezultātā aizvien vairāk izzūd valstu robežas; pauž bažas par dažu apraides tiesību augstajām izmaksām, kas ievērojami apgrūtina mazāku dalībnieku iespējas izmantot audiovizuālos darbus, un par šo izmaksu ietekmi uz saturu, kultūras daudzveidību un konkurenci; atzinīgi vērtē Komisijas uzsākto ieinteresēto personu dialogu par audiovizuālā satura plašāku pieejamību visā ES un aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā šā dialoga rezultātus un izmantot tos, lai izpētītu iespējas ieviest alternatīvus finansēšanas modeļus, vienlaikus pilnībā ievērojot autortiesību noteikumus un teritoriālo ekskluzivitāti un nodrošinot taisnīgu atlīdzību tiesību subjektiem;

40.  uzskata, ka ir jānodrošina lielāka atpazīstamība ES programmām un iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt augstas kvalitātes Eiropas darbu ar starptautisku potenciālu ražošanu un apriti visā ES un ārpus tās robežām; atkārtoti norāda, ka šajā sakarībā ir nepieciešams pielāgots atbalsts; uzskata, ka mērķtiecīgi pasākumi nolūkā atbalstīt kopražošanu, tulkošanu, subtitrēšanu, dublēšanu, izplatīšanas tiesību nākotnē iepriekšpārdošanu un kopīgu izplatīšanu varētu sekmēt daudzveidīga Eiropas audiovizuālā satura pieejamību; atzinīgi vērtē ieguldījumus, kas veikti, lai veicinātu Eiropas darbu radīšanu, un ar interesi atzīmē vairākus inovatīvus projektus, ko šajā sakarībā īsteno Eiropas sabiedrisko mediju organizācijas; pauž pastāvīgu atbalstu Lux skatītāju balvai un tās nesenajai paplašināšanai, iekļaujot tajā skatītāju balsojumu, kā iespēju vairot Eiropas sabiedrības zināšanas par Eiropas kino daudzveidību, un atkārtoti norāda, ka neatkarīgi kinoteātri un filmu festivāli ir ļoti svarīgi nozares izturētspējai;

41.  mudina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt instrumentus un atbalsta pasākumus, kuros tiktu ņemta vērā dažu dalībvalstu zemās ražošanas spējas audiovizuālajā jomā; atgādina par pārskatītās AVMPD pieņemšanu un jo īpaši aicina dalībvalstis pienācīgi īstenot tās 13. panta 1. punktu kas garantēs, ka to jurisdikcijā esošie audiovizuālo mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma sniedzēji savos katalogos iekļauj vismaz 30 % Eiropas darbu; aicina Komisiju un ERGA cieši uzraudzīt šā pasākuma efektīvu īstenošanu un novērtēt, vai tā mērķis ir sasniegts;

42.  uzsver, ka pieprasījumvideo (VOD) pakalpojumi un citas inovācijas šobrīd pilnībā iekļaujas audiovizuālo mediju vidē un ka tie rada gan problēmas, gan iespējas esošajiem dalībniekiem; norāda, ka daudzējādā ziņā notiek neatgriezeniskas pārmaiņas, cita starpā rodas jauni tirgi; mudina nozares tradicionālos dalībniekus turpināt ienākt jaunos tirgos un sākt izmantot inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus, lai savai auditorijai piedāvātu pēc iespējas labākus pakalpojumus; uzskata, ka daudzteritoriālu VOD pakalpojumu izvēršana nedrīkst kaitēt ES kultūras un valodu daudzveidībai;

43.  uzsver iespējas, ko Eiropas audiovizuālo darbu radītājiem un producentiem piedāvā lielākie VOD pakalpojumu sniedzēji; tomēr pauž bažas par šo pakalpojumu sniedzēju bieži izmantoto darba pēc pasūtījuma un izpirkšanas līgumu sistēmu, cenšoties iegādāties intelektuālā īpašuma tiesības uz darbu ar vienreizēju maksājumu un tādējādi gūt ieņēmumus no šo darbu turpmākas izmantošanas; atzīst, ka godīga tirgus konkurence starp raidorganizācijām un VOD pakalpojumu sniedzējiem ir ārkārtīgi svarīga šo nozaru pastāvēšanai nākotnē, kā apstiprināts AVMPD; mudina Komisiju veikt pētījumu par VOD pakalpojumu ietekmi uz Eiropas filmu un audiovizuālo tirgu, jo īpaši uz attiecībām starp dažādiem vērtības ķēdes dalībniekiem, un veikt konkrētus pasākumus, lai novērstu iespējamu piespiedu praksi, kas var liegt autoriem saņemt pienācīgu un samērīgu atlīdzību;

44.  uzsver mediju īpaši svarīgo lomu sabiedrības uztveres, ideju, attieksmes un uzvedības veidošanā; norāda uz dažādības trūkumu un nepietiekamo sieviešu īpatsvaru radošos un vadošos amatos šajā nozarē; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt Eiropas mediju talantus, tostarp izstrādājot jaunas mentorēšanas programmas un kampaņas par daudzveidību ”gan kameras priekšā, gan aiz tās”, lai uzlabotu sieviešu un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu pārstāvību sabiedrībā un mudinātu šos cilvēkus apsvērt karjeras veidošanu mediju jomā;

45.  uzsver, cik svarīgi ir samazināt audiovizuālās nozares oglekļa pēdu, it īpaši ražošanas posmā, kurā rodas lielākā daļa CO2 emisiju; norāda, ka šo samazinājumu var palīdzēt sasniegt digitālie risinājumi, piemēram, virtuālās audiovizuālās ražošanas metodes; uzskata, ka pašreizējā DFS sniedz vienreizēju iespēju finansēt zaļināšanas projektus un panākt nozares nulles emisiju līmeni šajā desmitgadē; aicina Komisiju veikt pētījumu par CO2 emisijām visā vērtības ķēdē un ierosināt mērķtiecīgus pasākumus; aicina Komisiju paātrināt šo attīstību un atbalstīt apmaiņu ar paraugpraksi, kopīgiem instrumentiem un brīvprātīgiem standartiem, kas aptver visu vērtību ķēdi audiovizuālās nozares oglekļa pēdas samazināšanā, lai sasniegtu ES mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt paraugprakses rokasgrāmatu videi nekaitīgai ražošanai un pakalpojumu sniegšanai; uzsver, ka vides ilgtspēja var būt svarīgs faktors un priekšrocība, lai nozari padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku ieguldījumiem;

46.  uzsver, ka kinomākslas izpratne ir īpaši svarīga, lai jaunieši apzinātos Eiropas kultūras daudzveidību un vēsturi, un tai ir milzīgs potenciāls radīt un stiprināt piederības sajūtu un kopīgu Eiropas identitāti; norāda, ka būtiska loma ir Eiropas autoriem, producentiem, izplatītājiem un kinoteātriem; uzskata, ka ir jāizstrādā kinomākslas izpratnes veidošanas instrumentu kopums; atgādina par Eiropas kino ražošanas īpatnībām un šīs jomas kultūras izņēmuma statusu, kura mērķis ir saglabāt Eiropas kontinentā uzņemto filmu kvalitāti; tādēļ prasa dalībvalstīm apsvērt iespēju skolu mācību programmās un visos izglītības līmeņos iekļaut kinomākslas izpratni;

47.  uzskata, ka ir vajadzīgs lielāks finansējums digitalizācijai un Eiropas audiovizuālā un kinematogrāfijas mantojuma pieejamības veicināšanai ar mērķi to saglabāt un darīt piekļūstamu plašākai auditorijai; aicina Komisiju izpētīt iespējas atbalstīt audiovizuālo un kinematogrāfijas mantojumu programmas “Radošā Eiropa” ietvaros, tostarp veicināt un atvieglot filmu restaurācijas un saglabāšanas speciālistu apmaiņu un spēju veidošanu, pienācīgi ņemot vērā neatkarīgos MVU, kuriem, izmantojot savu īpašo uzņēmējdarbības modeli, ir būtiska nozīme Eiropas bagātā un daudzveidīgā audiovizuālā mantojuma saglabāšanā;

48.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstīt visu ziņu mediju un audiovizuālo nozaru atveseļošanu un pārveidi un stiprināt to noturību un konkurētspēju tirgū, lai pēc iespējas efektīvāk risinātu pastāvošās problēmas un novērstu krīzes nākotnē; uzsver, ka ir jāveicina sinerģija starp dažādām ES finansēšanas shēmām, paredzot konkrētas summas visām ziņu mediju un audiovizuālajām nozarēm, piemēram, programmā “Radošā Eiropa”, pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, programmā InvestEU un programmā “Digitālā Eiropa”;

o
o   o

49.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp. (2) OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp. (3) OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp. (4) OV L 303, 28.11.2018., 69. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0320. (6) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054. (7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0239. (8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0211. (9) https://www.unic-cinemas.org/en/news/news-blog/detail/european-cinema-industry-sees-eur62-billion-box-office-drop-in-2020/ (10) Eiropas Audiovizuālā observatorija, https://www.obs.coe.int/en/web/observatoire/home/-/asset_publisher/wy5m8bRgOygg/content/theatrical-gross-box-office-in-the-eu-and-the-uk-collapsed-by-70-4-in-2020 (11) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52020DC0784 (12) https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2021/690866/IPOL_BRI(2021)690866_EN.pdf (13) Sk. 50. lpp. ziņojumā “Mediju plurālisms digitālajā laikmetā”, saskaņā ar kuru nevienā dalībvalstī nav konstatēts zems riska līmenis tirgus daudzveidības jomā: https://cadmus.eui.eu/bitstream/handle/1814/67828/MPM2020-PolicyReport.pdf?sequence=5&isAllowed=y (14) OV L 130, 17.5.2019., 82. lpp. (15) https://eic.ec.europa.eu/eic-funding-opportunities/european-innovation-ecosystems/calls-proposals/ufo-open-call-cascade_en (16) https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/recommendation-protection-safety-and-empowerment-journalists (17) https://www.oecd.org/tax/beps/about/#:~:text=The%20Inclusive%20Framework%20on%20BEPS%20allows%20interested%20countries%20and%20jurisdictions,implementation%20of%20the%20BEPS%20Package