Pieņemtie teksti - ES un Taivānas politiskās attiecības un sadarbība

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2021/2041(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A9-0265/2021
Iesniegtie teksti : A9-0265/2021		Debates : PV 19/10/2021 - 9 CRE 19/10/2021 - 9		Balsojumi : PV 20/10/2021 - 2 PV 21/10/2021 - 2 CRE 21/10/2021 - 2		Pieņemtie teksti : P9_TA(2021)0431

Pieņemtie teksti

154k

52k

Ceturtdiena, 2021. gada 21. oktobris - Strasbūra

ES un Taivānas politiskās attiecības un sadarbība

P9_TA(2021)0431

A9-0265/2021

Eiropas Parlamenta 2021. gada 21. oktobra ieteikums Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES un Taivānas attiecībām un sadarbību (2021/2041(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta ikgadējos ziņojumus par KĀDP un to sadaļas par ES un Taivānas attiecībām,

– ņemot vērā 2015. gadā izveidoto ES un Taivānas rūpniecības politikas dialoga mehānismu (IPD),

– ņemot vērā 2013. gada 9. oktobra rezolūciju par ES un Taivānas tirdzniecības attiecībām(1),

– ņemot vērā Taivānas dalību Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, Eiropas kopu sadarbības platformā un dialogā par digitālo ekonomiku,

– ņemot vērā G7 valstu ārlietu un attīstības ministru 2021. gada 5. maija paziņojumu, jo īpaši sadaļu par atbalstu Taivānas jēgpilnai dalībai Pasaules Veselības organizācijas forumos un Pasaules Veselības asamblejā,

– ņemot vērā sadarbības nolīgumus par komerciālas krāpšanas apkarošanu un to, ka Taivāna no 2017. gada īsteno starptautiskos labas nodokļu pārvaldības standartus,

– ņemot vērā Taivānas veiksmīgo sadarbību un dalību Eiropas Savienības pamatprogrammās (EUFP),

– ņemot vērā 2018. gadā izveidoto ES un Taivānas konsultāciju mehānismu darba tiesību jomā,

– ņemot vērā ES vīzu režīma atcelšanu Taivānas pasu turētājiem kopš 2011. gada,

– ņemot vērā ES “vienas Ķīnas” politiku,

– ņemot vērā ASV un Japānas valstu vadītāju 2021. gada 16. aprīļa paziņojumu,

– ņemot vērā ASV un Korejas Republikas valstu vadītāju 2021. gada 21. maija paziņojumu,

– ņemot vērā 2020. gada 10. jūnija kopīgo paziņojumu “Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana, pamatojoties uz faktiem” (JOIN(2020)0008),

– ņemot vērā Padomes 2021. gada 16. aprīļa secinājumus par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā,

– ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 16. septembra kopīgo paziņojumu “ES stratēģija sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā” (JOIN(2021)0024),

– ņemot vērā Reglamenta 118. pantu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0265/2021),

A. tā kā ES un Taivāna ir līdzīgi domājoši partneri, kuriem ir kopīgas vērtības — brīvība, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums;

B. tā kā Ķīnas nepārtrauktais militārais kareivīgums un pelēkajā zonā pret Taivānu izvērstās aktivitātes, kā arī cita veida provokatīvas darbības, piemēram, spiegošana, kiberuzbrukumi, talantīgu cilvēku vervēšana, nopietni apdraud Taivānas un Ķīnas attiecību status quo, kā arī mieru un stabilitāti Indijas un Klusā okeāna reģionā un var novest pie bīstamas notikumu eskalācijas; tā kā Taivānas aizsardzības ministrs Chiu Kuo-cheng paziņoja, ka, ņemot vērā nepārtraukto un ievērojamo spēku sakopošanu, Ķīna līdz 2025. gadam varētu būt gatava visaptverošam iebrukumam Taivānā; tā kā saspīlējums starp Ķīnu un Taivānu ir sasniedzis visnopietnāko brīdi 40 gadu laikā, Ķīnai kopš 2021. gada 1. oktobra uz Taivānas gaisa aizsardzības identifikācijas zonu nosūtot 150 kara lidmašīnas, tostarp kaujas lidmašīnas un kodolspējīgus bumbvedējus; tā kā šis reģions Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgs gan daudzo ciešo partneru dēļ, gan tāpēc, ka vienai no tās dalībvalstīm, proti, Francijai, šajā reģionā ir aizjūras teritorijas;

C. tā kā 2016. gadā ES apņēmās izmantot visas iespējas, lai veicinātu iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt dialogu, sadarbību un uzticības veidošanu starp abām Taivānas šauruma pusēm; tā kā šie mērķi līdz šim nav sasniegti;

D. tā kā 2021. gada 9. oktobrī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pauda apņēmību turpināt atkalapvienošanos ar Taivānu, izmantojot iespējami miermīlīgus līdzekļus, taču brīdināja, ka lielākais šķērslis tam ir Taivānas neatkarības spēki; tā kā Ķīnas kareivīgie paziņojumi un darbības rada nopietnas šaubas par šādas miermīlīgas pieejas iespējamību; tā kā saskaņā ar aptauju, ko 2021. gada jūlijā publicēja Nacionālās Čengčī Universitātes Vēlēšanu izpētes centrs Taibejā, tikai 1,5 % Taivānas iedzīvotāju atbalsta pēc iespējas drīzāku apvienošanos ar kontinentālo Ķīnu, savukārt pārliecinošs vairākums atbalsta status quo saglabāšanu vismaz īstermiņā;

E. tā kā Taivānas centieni ierobežot koronavīrusa izplatīšanos ir izrādījušies vieni no efektīvākajiem pasaulē; tā kā Taivānas centieni dažādos aspektos aktīvi veicināt starptautiskās sabiedrības kopējo labumu pandēmijas laikā, tostarp veicot vairākus starptautiskus pētījumus, ir konkrēts piemērs tam, ka Taivāna rīkojas kā partneris, un apliecinājums tam, ka pret to būtu jāizturas kā pret partneri; tā kā tas parāda, ka Taivāna spēj sniegt starptautiskajai sabiedrībai tikpat vērtīgu ieguldījumu, risinot daudzas citas mūsdienu problēmas; tā kā nesenais inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaita pieaugums, vakcīnu trūkums un Ķīnas iejaukšanās Taivānas centienos tās tiešā veidā iepirkt rada nopietnas bažas;

F. tā kā ES joprojām ir lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) avots Taivānai, ieguldījumu kopējai vērtībai laikā līdz 2019. gadam sasniedzot 48 miljardus EUR jeb 31 % no Taivānas iekšējiem ĀTI; tā kā pastāv ievērojams potenciāls Taivānas ĀTI palielināšanai ES; tā kā Taivāna dominē pusvadītāju ražošanas tirgos, jo tās uzņēmumi saražo aptuveni 50 % no visas pusvadītāju produkcijas pasaulē;

G. tā kā Taivānas atrašanās vieta, kritiski svarīgā loma globālajās augsto tehnoloģiju piegādes ķēdēs un demokrātiskais dzīvesveids padara šo valsti par stratēģiski svarīgu Eiropas demokrātiskajām valstīm;

H. tā kā ES un Taivānas kopējais divpusējās tirdzniecības apmērs 2019. gadā sasniedza 51 miljardu EUR, Taivānai kļūstot par ES piekto lielāko tirdzniecības partneri Āzijā un 15. lielāko tirdzniecības partneri pasaulē,

1. iesaka Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijai:

	a)	cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai intensificētu ES un Taivānas politiskās attiecības un veidotu visaptverošu un pastiprinātu partnerību, ievērojot ES “Vienas Ķīnas” politiku; uzskatīt Taivānu par galveno partneri un demokrātisko sabiedroto Indijas un Klusā okeāna reģionā, kas šo statusu pelnījusi kā stabila demokrātiska valsts ar tehnoloģiski attīstītu ekonomiku, kura varētu palīdzēt uzturēt noteikumos balstītu kārtību pastiprinātas lielvaru sāncensības periodā;
	b)	steidzami sākt ietekmes novērtējumu, sabiedrisko apspriešanu un darbības jomas izpēti par divpusēju ieguldījumu nolīgumu (DIN) ar Taivānu, gatavojoties sarunām par divpusējo ekonomisko saišu padziļināšanu, jo, noslēdzot šādu DIN, tiktu mazinātas Eiropas ieguldītāju un ražotāju Taivānā prasības par savu saturu; reģionālās dinamikas kontekstā atgādināt, cik būtiska nozīme ir ES un Taivānas tirdzniecības un ekonomikas attiecībām, tostarp jautājumos, kas saistīti ar multilaterālismu un PTO, tehnoloģijām un sabiedrības veselību, kā arī būtisku sadarbību saistībā ar kritiski svarīgām piegādēm, piemēram, pusvadītāju piegādēm; mudināt Taivānu palielināt ieguldījumus ES un norādīt, ka Taivāna ir pilntiesīga PTO dalībvalsts;
	c)	paust nopietnas bažas par Ķīnas nepārtraukto militāro kareivīgumu pret Taivānu un uz to izdarīto spiedienu, jo īpaši ņemot vērā Ķīnas ievērojamo ieguldījumu militārajās spējās, uzbrukuma mācībām un biežiem Taivānas gaisa aizsardzības identifikācijas zonas pārkāpumiem; aicināt Ķīnu nekavējoties izbeigt notiekošo Taivānas gaisa aizsardzības identifikācijas zonas pārkāpšanu, jo īpaši ņemot vērā to, ka laikposmā no 2021. gada 1. oktobra līdz 4. oktobrim tika reģistrēti aptuveni 150 gaisa kuģu, tostarp kaujas lidmašīnu, pārkāpumi; turklāt kritizēt Ķīnas aizskarošos izteikumus, kas liecina par šķietami pretrunīgo nodomu vēlēties pakļaut Taivānu Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) totalitārajam režīmam, vienlaikus apgalvojot, ka attiecības ar Taivānu tiek veidotas miermīlīgi, un uzstāt, ka nekādas izmaiņas abu Taivānas jūras šauruma pušu attiecībās nedrīkst veikt vienpusēji vai pret Taivānas iedzīvotāju gribu; mudināt ES un dalībvalstis proaktīvi iesaistīties sadarbībā ar līdzīgi domājošiem starptautiskajiem partneriem, lai censtos panākt mieru un stabilitāti starp Ķīnu un Taivānu un veidot partnerības ar Taivānas demokrātisko valdību;
	d)	paust nopietnas bažas par situāciju Austrumķīnas jūrā un Dienvidķīnas jūrā un stingri iebilst pret jebkādiem vienpusējiem mēģinājumiem mainīt pašreizējo stāvokli un palielināt spriedzi; atkārtoti uzsvērt to, cik svarīgi ir ievērot starptautiskās tiesības, jo īpaši ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) un tās noteikumus par pienākumu izšķirt strīdus mierīgā ceļā un kuģošanas un pārlidojumu brīvības saglabāšanu;
	e)	paust nopietnas bažas par Ķīnas spējām līdz 2025. gadam veikt visaptverošu iebrukumu Taivānā; stingri nosodīt to, ka Ķīna kopš 2021. gada 1. oktobra ir vēl nepieredzētā apmērā pārkāpusi Taivānas gaisa aizsardzības identifikācijas zonu, nosūtot uz turieni 150 kara lidmašīnas, tostarp kaujas lidmašīnas un kodolspējīgus bumbvedējus; paust viedokli, ka nesenās Ķīnas militārās provokācijas liek apšaubīt Ķīnas ilgtermiņa nodomu rast miermīlīgu risinājumu;
	f)	atgādināt, ka miera un stabilitātes saglabāšana Indijas un Klusā okeāna reģionā ir ES un tās dalībvalstu pamatinterese; uzsvērt, ka militārais konflikts Taivānas jūras šaurumā ne tikai radītu būtiskus ekonomikas traucējumus, kas skartu Eiropas intereses, bet arī nopietni apdraudētu noteikumos balstītu kārtību reģionā, kā arī demokrātisku pārvaldību, kuras centrā ir cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums;
	g)	paturēt prātā, ka ES augstu vērtē drošību Taivānas jūras šaurumā un ka pastāv tieša saikne starp Eiropas labklājību un Āzijas drošību, un tādēļ konflikts ietekmētu ne tikai Eiropas ekonomiku, bet daudzas citas jomas; paziņot, ka Ķīnas rīcība pret Taivānu un Dienvidķīnas jūrā ietekmēs ES un Ķīnas attiecības;
	h)	paust bažas par Ķīnas tiesību aktiem, kas saistīti ar Taivānu, un norādīt, ka Valsts drošības likuma piemērošana Honkongai ir padarījusi par pilnīgi neuzticamu apņemšanos apvienošanās gadījumā piešķirt Taivānai augstu autonomijas līmeni, kas ir iekļauta 2005. gada tiesību aktā par atdalīšanās aizliegumu;
	i)	uzsvērt, ka ir svarīgi, jo īpaši ņemot vērā Ķīnas nepārtrauktās provokācijas un militāro spēku sakopošanu, turpināt attīstīt visus ES un Taivānas partnerības un sadarbības līmeņus; īpaši uzsvērt Eiropas Parlamenta iespējamo vadošo lomu turpmākās sadarbības jomu apzināšanā, kā arī Ķīnas provokāciju identificēšanā un aizrādījumu izteikšanā par to, kā arī solidaritātes izrādīšanā ar Taivānu;
	j)	stingri atbalstīt Taivānas kā novērotājas jēgpilnu līdzdalību starptautisku struktūru, tostarp Pasaules Veselības organizācijas (PVO), Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO), Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas (Interpols) un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sanāksmēs, mehānismos un pasākumos; mudināt dalībvalstis un ES iestādes atbalstīt starptautiskas iniciatīvas, kurās tiek prasīta Taivānas dalība starptautiskās organizācijās; atzinīgi vērtēt Taivānas proaktīvo sadarbību ar starptautisko sabiedrību, pētot Covid-19 pandēmiju un meklējot labākos veidus, kā uz to reaģēt, un uzsvērt, ka šis gadījums ir pierādījis, ka Taivānas ieguldījums PVO sniegtu pievienoto vērtību visu PVO dalībvalstu iedzīvotāju veselībai un labklājībai;
	k)	veicināt plašāku apmaiņu starp ES un Taivānu ekonomikas, zinātnes, kultūras un politikas jomā un tiešos personiskos kontaktus, tikšanās un sadarbību, un apmaiņu ar dalībvalstu pārstāvju līdzdalību, tostarp augstākajā līmenī, lai pilnībā atspoguļotu dinamisko, daudzšķautņaino un ciešo sadarbību starp ES un Taivānu kā līdzīgi domājošiem partneriem; nosodīt represiju draudus un spiedienu, ko ĶTR ir piemērojusi Čehijas Senāta priekšsēdētājam Miloš Vystrčil saistībā ar viņa vizīti Taivānā 2020. gada augustā, un norādīt, ka Čehijas Republikai un visām citām suverēnām valstīm ir tiesības veidot sadarbību ar Taivānu ekonomikas un kultūras jomā;
	l)	turpināt atbalstīt Taivānas iekļaušanu ES stratēģijā Indijas un Klusā okeāna reģionam; ņemt vērā un pozitīvi vērtēt Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos nesen publicēto ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā, kurā norādīts, ka Ķīnas ievērojamā militāro spēku sakopošana ir palielinājusi spriedzi reģionālajos karstajos punktos, piemēram, Dienvidķīnas jūrā un Austrumķīnas jūrā, kā arī Taivānas jūras šaurumā, un apstiprina, ka ES ir svarīgi pastiprināt sadarbību ar reģionālajiem partneriem, lai nodrošinātu mieru, stabilitāti un labklājību visā jūras šaurumā; mudināt ES turpināt cieši sadarboties ar citiem līdzīgi domājošiem partneriem, izmantojot ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā, lai vērstos pret Ķīnas uzstājīgo nostāju reģionā un stiprinātu noteikumos balstītu kārtību, ņemot vērā pašas ES intereses šajā reģionā;
	m)	turpināt pieņemt iniciatīvas, lai uzlabotu divpusējās ekonomiskās attiecības un tiešus personiskus kontaktus, jo īpaši jauniešu vidū, tostarp akadēmiskajās aprindās, pilsoniskajā sabiedrībā, sportā, kultūrā un izglītībā, kā arī starppilsētu un starpreģionu partnerības; atzinīgi vērtēt Eiropas un Taivānas sadraudzības pilsētu partnerības un veicināt pilsētu diplomātiju kā instrumentu, ar ko palīdzēt Taivānai piedalīties starptautiskās iniciatīvās, kuras ļautu Taivānai apiet Ķīnas mēģinājumus vēl vairāk palielināt Taivānas diplomātisko izolāciju;
	n)	sekmēt Eiropas un Taivānas sadarbību mediju nozarē, lai dažādotu ķīniešu valodas mediju vidi ES un nodrošinātu alternatīvu ĶTR kontrolētiem medijiem;
	o)	mudināt ES un dalībvalstis palīdzēt palielināt Eiropā informētību par situāciju Taivānas jūras šaurumā, kā arī par Taivānas un Ķīnas attiecību sarežģītību, veidojot un finansējot īpašas programmas un pētniecību, kas paredzēta sabiedrībai kopumā; uzsvērt to, cik svarīgi ir īstenot iekļaujošas debates visās dalībvalstīs, izskaidrojot Eiropas sabiedrībai riskus, ko rada autoritārisma izplešanās Indijas un Klusā okeāna reģionā, Ķīnai ieņemot uzstājīgu nostāju un cenšoties graut demokrātiju, jo īpaši Taivānā, un sekas, ko šādu draudu nerisināšana radītu demokrātijai visā pasaulē;
	p)	veicināt dialogu un sadarbību ar Taivānu visās rūpniecības nozarēs un piegādes ķēdēs, jo īpaši jaunās un stratēģiski svarīgās nozarēs, piemēram, elektronisko transportlīdzekļu nozarē, robotikā un viedražošanā, kā arī pusvadītāju tehnoloģijās;
	q)	atbalsta tādu iniciatīvu turpmāku stiprināšanu, kas ļauj ES iesaistīties partnerībās ar Taivānu IKT, biotehnoloģijas, veselības aprūpes un drošības jomā un strādāt pie konkrētas sadarbības un iniciatīvām starp ES Savienojamības stratēģiju un Taivānas jauno Dienvidu politiku; stingri atbalstīt abu pušu intensīvāku partnerību pusvadītāju jomā;
	r)	atzīt Taivānas centrālo lomu stratēģiskās nozarēs, piemēram, piektās paaudzes komunikācijas infrastruktūrā (5G), jo Taivānā atrodas pasaulē lielākā lietuve un tā ir līdere pusvadītāju ražošanā; uzsvērt to, ka nākotnē mikroshēmām būs galvenā loma globālās kārtības veidošanā un ka valsts, kas kontrolē mikroshēmu izstrādi un ražošanu, noteiks 21. gadsimta kursu; atgādināt, ka pandēmijas izraisītie traucējumi globālajās piegādes ķēdēs ir izvirzījuši Taivānu tehnoloģiskās attīstības centrā un ir arī likuši ES apzināties savu neaizsargātību, akcentējot to, ka ir steidzami jāapsver, kā samazināt atkarību no ārējiem dalībniekiem; tādēļ mudināt pastiprināt sadarbību ar Taivānu, lai atbalstītu ES programmu attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī ES centienus dažādot vērtības un piegādes ķēdes, jo pandēmija paātrināja pieprasījumu abos minētajos aspektos, akcentējot nepieciešamību palielināt ieguldījumus un politisko atbalstu, jo īpaši stratēģiski nozīmīgās vērtību ķēdēs, piemēram, mikroelektronikā, autonomā braukšanā un mākslīgajā intelektā (MI), kas ir jomas, kurās Taivānai ir svarīga nozīme;
	s)	atzinīgi vērtēt to, ka 2020. gada septembrī Taivānā tika sarīkots pirmais Eiropas Investīciju forums, un mudināt veikt vairāk divpusēju ieguldījumu abos virzienos; mudināt palielināt šādus ieguldījumus, jo īpaši attiecībā uz nozarēm, kurās Taivāna atrodas vadībā, proti, kritiskām tehnoloģijām, tostarp pusvadītājiem, kas atbalstītu ES centienus stiprināt savas spējas mikroelektronikas jomā; ņemt vērā, ka pēc 2020. gada Taivānas un ES dialoga par digitālo ekonomiku ES un Taivānai būtu jāturpina rīkot diskusijas pētniecības un tehnoloģiju sadarbības, blokķēžu, MI, kiberdrošības sertifikācijas, datu ekonomikas un digitālās savienojamības jomā, lai apzinātu turpmākas sinerģijas, paplašinātu politikas apmaiņu digitālās ekonomikas attīstības jomā un izveidotu plašākas partnerības;
	t)	atzinīgi vērtēt Taivānas brīvprātīgo apņemšanos palīdzēt cīnīties pret globālo sasilšanu, tādējādi sekmējot Parīzes klimata nolīguma mērķu īstenošanu;
	u)	mudināt ES un dalībvalstis padziļināt sadarbību ar Taivānu, vēršoties pret ļaundabīgu trešo valstu dezinformāciju un tostarp apmainoties ar paraugpraksi un veidojot kopīgas pieejas mediju brīvības un žurnālistikas veicināšanai, sadarbības pastiprināšanai kiberdrošības un kiberdraudu novēršanas jomā, iedzīvotāju informētības palielināšanai un iedzīvotāju vispārējās digitālās pratības uzlabošanai, lai stiprinātu demokrātisko sistēmu noturību; atbalstīt attiecīgu Eiropas un Taivānas ideju laboratoriju pastiprinātu sadarbību šajā jomā;
	v)	apsvērt iespēju mācīties no Taivānas gūtās pieredzes cīņā pret Ķīnas kontinentālās daļas dezinformāciju, ko tā vērš pret Taivānas mediju neatkarību, izmantojot sociālo mediju platformas, iefiltrējoties Taivānas televīzijā un drukātajos medijos, lai ietekmētu sabiedrisko domu un censtos graut vēlēšanas Taivānā; atzinīgi vērtēt to, ka Taivāna uzskata mediju lietotprasmi par lietderīgu un būtisku instrumentu, ar ko izglītot cilvēkus par dezinformācijas atpazīšanu, un tāpēc ir iekļāvusi mediju lietotprasmi skolu mācību programmās;
	w)	uzsvērt, ka ieguvumi no Taivānas centieniem apkarot dezinformāciju un viltus ziņas pārsniedz Taivānas robežas, ietekmējot ne tikai tās sabiedrību, bet arī ķīniešu valodā runājošās kopienas Honkongā un citās Dienvidaustrumāzijas valstīs;
	x)	nosodīt Ķīnas mēģinājumus diskreditēt Taivānas valdības rīcību pandēmijas novēršanā; atzinīgi vērtēt Taivānas īstenoto efektīvo augšupējo pieeju, ko vada tās iedzīvotāji, proti, pārbaudīt ziņas un informāciju, izmantojot tehnoloģijas, piemēram, MI, lai pastiprinātu centienus un ļautu faktu pārbaudītājiem identificēt viskaitīgākos apgalvojumus, kas tiek izplatīti sociālajos plašsaziņas līdzekļos, un tādējādi apturēt to izplatīšanos;
	y)	atgādināt, ka draudi, ar kuriem Taivāna saskaras Ķīnas dezinformācijas operāciju rezultātā, ir daļa no lielākas problēmas, ar ko saskaras demokrātiskas valstis visā pasaulē laikmetā, kurā komunikācijas tehnoloģijām ir būtiska nozīme ģeopolitiskajā konkurencē par vadošo lomu pasaulē; atgādināt, ka Ķīna un citas nedemokrātiskas valstis joprojām nopietni apdraud arī demokrātiju Eiropā, izmantojot dezinformācijas kampaņas, kas pandēmijas laikā ir ievērojami vērsušās plašumā, kā norādīts EĀDD 2020. gada jūnija ziņojumā; norādīt, ka tādēļ sadarbība cīņā pret dezinformāciju ir gan ES, gan Taivānas interesēs;
	z)	turpināt veicināt pašreizējo ES un Taivānas sadarbību pētniecības un inovācijas jomā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” (2021-2027) satvarā; mudināt vairāk Taivānas pētnieku turpmāk piedalīties pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”;
	aa)	turpināt veicināt tūrismu un jauniešu apmaiņu ar Taivānu, izmantojot tādas iniciatīvas kā brīvdienu darbs, programma “Erasmus” vai Taivānas un Eiropas Savienojamības stipendijas programma, un izpētīt sadarbības iespējas augstākās izglītības un citās jomās, lai stiprinātu Eiropā zināšanas par Ķīnu un Taivānu un veicinātu Taivānā labāku izpratni par Eiropu;
	ab)	mudināt ES un tās dalībvalstis pastiprināt sadarbību ar Taivānu globālās sadarbības un apmācības sistēmas (GSAS) satvarā (GSAS ir reģionāla sadarbības platforma, kuras mērķis ir nodrošināt spēju veidošanas un apmācības programmas trešām valstīm visā pasaulē);
	ac)	mainīt Eiropas Ekonomikas un tirdzniecības biroja Taivānā nosaukumu uz “Eiropas Savienības birojs Taivānā”, lai atspoguļotu mūsu attiecību plašo tvērumu;
	ad)	atzinīgi vērtēt plānus izveidot Lietuvā Taivānas pārstāvniecības biroju; nosodīt Ķīnas valdības reakciju, proti, ekonomisko sankciju piemērošanu Lietuvai; šajā sakarībā paust atbalstu Lietuvai un solidarizēties ar to, veikt attiecīgus pasākumus un aicināt Padomi rīkoties tāpat;
	ae)	paust atzinību Taivānai kā izcilai partnerei cilvēktiesību un reliģijas brīvības veicināšanā Indijas un Klusā okeāna reģionā; atzīt Taivānas sniegumu un piemēru, ko tā rāda reģionā, stingri ievērojot gan ekonomiskās, gan sociālās pamatbrīvības, kā arī politiskās un kultūras tiesības, tostarp panākot progresu LGBTIK tiesību un pirmiedzīvotāju kopienu tiesību jomā; prasīt ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos un īpašajam sūtnim reliģijas vai ticības brīvības veicināšanai ārpus Eiropas Savienības piedalīties starptautiskajos cilvēktiesību konventos Taivānā un veikt konkrētus pasākumus, lai sadarbotos ar Taivānu nolūkā veicināt cilvēktiesības, sociālās tiesības un reliģijas brīvību, digitālo ekonomiku un ilgtspējīgu izaugsmi jaunattīstības valstīs Indijas un Klusā okeāna reģionā;
	af)	stiprināt sadarbību ar Taivānu, lai apmainītos ar paraugpraksi Covid-19 pandēmijas novēršanā, sāktu iniciatīvas vakcīnu iegādes atvieglošanai un turpinātu uzlabot ES sadarbību ar Taivānu veselības un infekcijas slimību kontroles jomā; izteikt atzinību Taivānas valdībai un tās iedzīvotājiem par salīdzinoši veiksmīgo pandēmijas ierobežošanu valstī un par Taivānas dāsnumu, sniedzot palīdzību citām valstīm; atgādināt, ka Taivānas efektīvā reakcija balstījās uz pārredzamību, atklātību un tehnoloģiju izmantošanu sadarbībā ar sabiedrību — pieeju, kuras pamatā ir sabiedrības uzticēšanās;
	ag)	paust atzinību Taivānai par solidarizēšanos ar ES, ko apliecina vairāk nekā 7 miljonu ķirurģisko masku ziedošana vairākām dalībvalstīm pirmo grūto pandēmijas mēnešu laikā, kā arī piecu masku ražošanas līniju nosūtīšana Čehijas Republikai; prasīt, lai šī solidaritāte būtu abpusēja;
	ah)	turpināt veicināt dalībvalstu un Taivānas izlūkdatu apmaiņu un kopīgu cīņu pret pārrobežu noziegumiem;
	ai)	pieņemt zināšanai to, ka ASV un Japāna nesen notikušās divpusējās augstākā līmeņa sanāksmes kopīgajā paziņojumā pirmo reizi uzsvēra miera un stabilitātes nozīmi Taivānas jūras šaurumā un ka maija sākumā šim paziņojumam sekoja līdzīgs G7 valstu paziņojums; mudināt ES sadarboties ar citiem līdzīgi domājošiem partneriem, piemēram, Austrāliju, Jaunzēlandi, Indiju, Japānu, Dienvidkoreju un Amerikas Savienotajām Valstīm, un apsvērt iespēju uzaicināt Taivānu pievienoties ES partneriem pašreizējās platformās un darba grupās kritisko nozaru jomā;
	aj)	mudināt dalībvalstis, kurām nav nolīguma par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un nodokļu nemaksāšanas novēršanu vai nodokļu informācijas apmaiņas nolīguma ar Taivānu, pēc iespējas drīzāk sākt sarunas par šādiem nolīgumiem;

2. uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī Taivānas valdībai.

(1)	OV C 181, 19.5.2016., 52. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 20. janvāris

Juridisks paziņojums - Privātuma politika