Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(2) (“Finanšu regula”),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (“DFS regula”)(3), un kopīgās deklarācijas, par kurām šajā saistībā vienojās Parlaments, Padome un Komisija(4), kā arī saistītās vienpusējās deklarācijas(5),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(6),

–  ņemot vērā nolīgumu, kuru pieņēma UNFCCC Pušu konferences (COP 21) 21. sesijā Parīzē 2015. gada 12. decembrī (“Parīzes nolīgums”),

–  ņemot vērā Regulu (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”)(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par 2022. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija(8),

–  ņemot vērā 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2022. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(9),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2021. gada 9. jūlijā (COM(2021)0300) (“budžeta projekts”),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2021. gada 6. septembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2021. gada 10. septembrī (11352/2021 – C9-0353/2021),

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu,

–  ņemot vērā attiecīgo komiteju atzinumus,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0281/2021),

III iedaļa - Komisija

Vispārīgs pārskats

1.  atgādina, ka iepriekš minētajā 2021. gada 25. marta rezolūcijā par 2022. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm Parlaments noteica skaidras politiskās prioritātes 2022. gada budžetam, lai atbalstītu atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes, stimulētu investīcijas un risinātu bezdarba problēmu, kā arī liktu pamatus noturīgākai un ilgtspējīgākai Savienībai; no jauna apstiprina savu stingro apņemšanos īstenot minētās prioritātes un nosaka turpmāk izklāstīto nostāju, lai nodrošinātu atbilstošu finansējuma apmēru šo prioritāšu izpildei;

2.  uzskata, ka Savienības budžetā ir jābūt instrumentiem, ar kuru palīdzību būtu iespējams reaģēt uz vairākām krīzēm vienlaikus; atkārtoti pauž Parlamenta viedokli, ka 2022. gadam vajadzētu būt pilnas izpildes gadam un 2022. gada budžetam vajadzētu būt izšķirošai nozīmei pozitīvas un jūtamas ietekmes uz iedzīvotāju dzīvi nodrošināšanā; ņemot vērā iepriekš minēto, atbalsta palielinājumus, kuri paredzēti ieguldījumu veicināšanai, īpašu uzmanību pievēršot MVU, kas ir Savienības ekonomikas stūrakmens un kam ir būtiska nozīme izcili kvalitatīvu ieguldījumu nodrošināšanā un darbvietu radīšanā visās dalībvalstīs, kā arī tam, lai stiprinātu centienus virzībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, sniegtu jaunas iespējas jauniešiem un nodrošinātu bērnu aizsardzību, veidotu spēcīgu Eiropas veselības savienību un atbalstītu COVAX programmu; turklāt pastiprina prioritātes drošības, migrācijas, patvēruma un integrācijas, pamattiesību un Savienības vērtību jomā, vienlaikus atzīstot neseno situācijas pasliktināšanos ārpolitikā un humānās palīdzības jomā un to, ka ir jāspēj gan ātri, gan vidējā termiņā un ilgtermiņā reaģēt uz gaidāmajām problēmām;

3.  pieņem zināšanai Padomes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, proti, DFS izdevumu kategorijās veikto saistību apropriāciju samazināšanu par 1,43 miljardiem EUR salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu; uzskata, ka Padomes ierosinātie samazinājumi atbilst parastajai lejupējai pieejai, proti, īsteno vispārējas patvaļīgas samazināšanas mērķi, ko nepamato nedz objektīvs īstenošanas tendenču novērtējums, nedz apguves spējas, un ka tie neatspoguļo nedz daudzās problēmas, ar kurām saskaras Savienība, nedz saistības, ko Savienība ir uzņēmusies; norāda, ka tas ir pretrunā kopīgajām politikas pamatprioritātēm; secina, ka Padomes nostāja ir tālu no tā, ko Parlaments sagaida no atveseļošanai paredzēta budžeta; tādēļ nolemj visās pozīcijās, kuras Padome ir samazinājusi, principā atjaunot apropriācijas budžeta projektā ierosinātajā apmērā gan attiecībā uz darbības, gan attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem un savai nostājai par pamatu ņemt budžeta projektu; tomēr piekrīt 2022. gadā iekļaut 1 299 miljonus EUR gan saistību, gan maksājumu apropriācijās Brexit korekcijas rezervei (BKR), jo tas ir saskaņā ar politisko vienošanos par BKR regulu(10);

4.  uzstāj, ka līdz ar jaunām politikas prioritātēm vai uzdevumiem ir jāparedz jauni resursi un ka aģentūras izveide vai tās pilnvaru paplašināšana nedrīkst notikt uz esošo programmu vai aģentūru rēķina; tādēļ kompensē apropriāciju samazinājumus finansēšanas programmām, kurus Komisija ierosinājusi, lai palielinātu decentralizēto aģentūru finansējumu; uzsver, ka ir vajadzīga pienācīga koordinācija un sinerģijas starp aģentūrām, lai palielinātu to darba efektivitāti, jo īpaši gadījumos, kad pastāv konverģence attiecībā uz konkrētiem politikas mērķiem, tādējādi dodot iespēju taisnīgi un efektīvi izmantot publiskos līdzekļus;

5.  šajā sakarībā ņem vērā neseno iniciatīvu par Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA); pauž dziļas bažas par Parlamenta izslēgšanu no lēmumu pieņemšanas procedūras šādas iestādes izveidei; norāda arī uz šīs iniciatīvas būtisko ietekmi uz budžetu un to, ka Parlamentam ir jāspēj arī pilnībā īstenot savu lomu kā vienai no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm; stingri iebilst pret jebkādu finansēšanas struktūru, kas pārvietotu līdzekļus no galvenajiem mērķiem un darbībām, kuras likumdevēji sākotnēji plānojuši un par kurām vienojušies programmu “Apvārsnis Eiropa”, “ES – veselībai” un RescEU ietvaros; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību nodrošināt pienācīgu finansējumu Eiropas Vēža uzveikšanas plānam, uzskatot to par Savienības budžeta prioritāru mērķi, ko nevajadzētu apdraudēt, pārvietojot līdzekļus par labu citām politikas iniciatīvām; uzsver, ka šādas iniciatīvas īstenošanas grafiks nav ļāvis Parlamentam to ņemt vērā 2022. gada budžeta lasījumā; sagaida, ka šis jautājums tiks risināts budžeta samierināšanas procedūrā saistībā ar 2022. gada budžetu, un prasa šajā nolūkā izpētīt citus finansēšanas veidus;

6.  uzsver arī to, ka pēc budžeta projekta publicēšanas Komisija paziņoja par pasākumu kopumu, kas paredzēts bēgļiem no Sīrijas un citām teritorijām; šajā sakarībā prasa budžeta samierināšanas procedūrā saistībā ar 2022. gada budžetu panākt visaptverošu vienošanos par visu pasākumu kopumu, kurā būtu iekļauts arī budžeta grozījuma Nr. 5/2021 projekts; atzīst, ka būs vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai pienācīgi reaģētu uz nesenajiem notikumiem Afganistānā, cita starpā atbalsts iedzīvotājiem, tostarp sievietēm un meitenēm, bērniem, neaizsargātām grupām, kā arī īpaši apdraudētām riska grupām, piemēram, pētniekiem, skolotājiem, ārstiem un zinātniekiem, kuriem nav iespējas turpināt dzīvot un strādāt Afganistānā; uzsver, ka, ņemot vērā mainīgo situāciju un to, ka nav veikts visaptverošs un ilgāka termiņa vajadzību novērtējums, šos jautājumus nebija iespējams pilnībā ņemt vērā Parlamenta lasījumā un tie tiks atkārtoti izvērtēti saistībā ar Komisijas grozījumu vēstuli Nr. 1/2022 un turpmāko informāciju, kas tiks iesniegta vēlāk;

7.  nolemj palielināt budžeta pozīcijas, kurās ir izcils izpildes līmenis un pietiekama darbības spēja, lai 2022. gadā apgūtu papildu apropriācijas; norāda, ka, lai pienācīgi finansētu iepriekš minētās steidzamās prioritātes, ir pilnībā jāizmanto elastības instruments un būs daļēji jāizmanto vēl arī vienotais rezerves instruments (summa tiek kompensēta ar kārtējā gada rezervēm); turklāt prasa saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu 2022. gadā darīt pieejamu visu 2020. gada atcelto saistību summu;

8.  uzsver, ka Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta (ESAI) finansēšanas izmaksas ir jāatjauno budžeta projektā ierosinātajā apmērā, lai izvairītos no negatīva vēstījuma finanšu tirgiem, kamēr Komisija samierināšanas procedūrā nav atkārtoti izvērtējusi prognozētās vajadzības; atkārtoti pauž skaidru nostāju, kas tika aizstāvēta sarunās par DFS 2021.–2027. gadam, proti, ka NGEU procentu izmaksas un atmaksājumi būtu jāuzskaita papildus DFS maksimālajiem apjomiem;

9.  uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt klimatrīcību un vides aizsardzību, 2022. gadā nodrošinot papildu resursus attiecīgajām Savienības programmām un instrumentiem; vēlreiz uzsver, ka klimata politikas integrēšanas garā būtu jāpastiprina centieni visās politikas jomās, lai sasniegtu vispārējo mērķi, proti, panāktu, ka klimata izdevumi visā DFS 2021.–2027. gadam darbības laikā sasniedz vismaz 30 % no Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumu kopsummas; turklāt uzsver, ka ir pastāvīgi jāturpina darbs, lai 2024. gadā biodaudzveidības mērķiem nodrošinātu 7,5 % no DFS gada izdevumiem un no 2026. gada —10 %; uzsver — lai efektīvi sasniegtu Iestāžu nolīgumā 2024. gadam noteikto mērķi, Komisijai pirms iepazīstināšanas ar 2023. gada budžeta projektu būtu jāizstrādā efektīva metodika, jo īpaši biodaudzveidības izzušanas izsekošanai, apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā; uzstāj, ka Parlaments ir pilnībā jāiesaista stingrāku, pārredzamāku un visaptverošāku metodiku izstrādē šādu izdevumu īstenošanai un izsekošanai un joprojām ir gatavs piedalīties ikgadējās apspriedēs un cieši sadarboties ar Komisiju un Padomi, kā paredzēts Iestāžu nolīgumā; atgādina, ka zaļā kursa īstenošanas nolūkā ir būtiski, lai finansējums tiktu piešķirts tikai tādām darbībām, kuras atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu” un Parīzes nolīgumam; uzsver, ka attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānismu publicētie norādījumi būtu jāuzskata par standartu visiem citiem tāda paša veida izdevumiem un ka tie jo īpaši būtu jāizmanto par pamatu kohēzijas politikas īstenošanai; atgādina — lai īstenotu principu, kas attiecas uz biodaudzveidību, nedrīkst aprobežoties tikai ar attiecīgā Savienības acquis pilnīgu ievērošanu;;

10.  atgādina, ka Covid-19 krīzes sekas ir nesamērīgi ietekmējušas sievietes; uzsver, cik svarīga ir integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visās attiecīgajās programmās 2022. gada budžetā un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši gūst vienādu labumu no publiskajiem izdevumiem; šajā sakarībā aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar Parlamentu paātrināt efektīvas, pārredzamas un visaptverošas metodikas ieviešanu ar mērķi novērtēt attiecīgos ar dzimumu saistītos izdevumus, kā noteikts Iestāžu nolīgumā, lai varētu uzrādīt taustāmus rezultātus 2022. gada budžetā un lai šo metodiku turpmāk varētu attiecināt uz visām DFS programmām, un šajā sakarībā jo īpaši aicina sistemātiski un visaptveroši vākt un analizēt datus saistībā ar visām Savienības politikas jomām un programmām, lai novērtētu to attiecīgo ietekmi uz dzimumu līdztiesību visās dimensijās un visās budžeta izstrādes, uzraudzības, izpildes un novērtēšanas stadijās; turklāt prasa ātri īstenot ES dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam un norāda, ka ir nepieciešami konkrēti, saistoši mērķrādītāji un papildu darbības, jo īpaši apmācība un iniciatīvas, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un apkarotu ar dzimumu saistītus aizspriedumus;

11.  norāda, ka daudzi Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru dokumenti un paziņojumi ir pieejami vienīgi angļu valodā; turklāt norāda, ka darba sanāksmes notiek bez mutiskā tulkojuma iespējas; prasa ievērot principus, tiesības un pienākumus, kas nostiprināti Savienības Pamattiesību hartā un Regulā Nr. 1/1958(11), kā arī iekšējās nostādnēs un lēmumos, piemēram, Labas administratīvās prakses kodeksā; tādēļ aicina Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras paredzēt cilvēkresursus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu daudzvalodības principa ievērošanu, palielinot par rakstisko un mutisko tulkošanu atbildīgo darbinieku skaitu;

12.  tāpēc kopējās apropriācijas 2022. gada budžetā (visas iedaļas) nosaka 171 802 114 290 EUR apmērā saistību apropriācijās, kas ir par 4 008 766 380 EUR vairāk, nekā ierosināts budžeta projektā; turklāt — tā kā ir notikusi saistību atcelšana — saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu nolemj darīt pieejamus vēl 486 000 000 EUR saistību apropriācijās; kopējās apropriācijas 2022. gada budžetā (visas iedaļas) nosaka 172 467 593 189 EUR apmērā maksājumu apropriācijās;

1.izdevumu kategorija. Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma

13.  uzskata, ka veiksmīga pētniecības un inovācijas programma ir būtiska Savienības turpmākai labklājībai; uzsver, ka pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, kurai ir ļoti augsta Eiropas pievienotā vērtība, sniegs ārkārtīgi svarīgu ieguldījumu zaļajā kursā un centienos panākt klimatneitrālu ekonomiku, veiksmīgā digitālās pārkārtošanās procesā un Savienības ekonomikas atveseļošanā no pandēmijas; jo īpaši uzsver nepieciešamību palielināt Savienības ieguldījumus veselības pētniecībā, tostarp finansējumu vēža pētniecībai; uzsver šīs programmas izcilo īstenošanas līmeni, kas liecina par tās spēju apgūt papildu apropriācijas nākamā gada budžetā; tāpēc palielina pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” paredzētos līdzekļus, par 305 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu;

14.  atbalsta budžeta projektā iekļauto priekšlikumu 77,3 miljonus EUR no atceltajām saistībām piešķirt trim kopām, kas minētas attiecīgajā kopīgajā politiskajā paziņojumā, kurš pievienots pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulai(12); tomēr norāda, ka atlikušās 2020. gadā pētniecības jomā atceltās saistības veido 408,7 miljonus EUR; atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka šis negaidīti lielais pētniecības saistību atcelšanas apmērs, ko Komisija sarunu par DFS laikā nebija prognozējusi, visā pilnībā būtu jādara pieejams pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, pilnībā ievērojot Finanšu regulas 15. panta 3. punktu; pauž stingru pārliecību, ka, ņemot vērā veselības krīzi, kas joprojām turpinās, puse no atlikušās summas būtu jānovirza kopai “Veselība”;

15.  uzsver, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI) ir ārkārtīgi būtiska nozīme augstas kvalitātes, ilgtspējīgu, cenas ziņā pieņemamu un savstarpēji savienotu Eiropas transporta, enerģētikas un digitālo tīklu izveidē un tāpēc tas ir centrālais elements centienos stiprināt Savienības ekonomiku un sekmīgi īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos; atgādina, ka EISI sniedz ļoti lielu ieguldījumu vispārējā mērķa sasniegšanā, proti, vismaz 30 % no DFS un New Generation EU (NGEU) atvēlēt izdevumiem klimata jomā; norāda, ka EISI ir būtiska nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas uzlabošanā un savienojamības veicināšanā visā Savienības teritorijā; tādēļ ierosina palielināt trīs EISI sadaļu finansējumu, kopumā par 207,3 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu;

16.  uzsver, ka ir jāpārvar digitālā plaisa un jāstiprina Savienības noturība un digitālā suverenitāte; uzskata, ka programma “Digitālā Eiropa” ir būtisks instruments gan digitalizācijas rādītāju uzlabošanai Savienībā, tādējādi ievērojami paaugstinot produktivitāti, gan ieguldījumu kiberdrošībā un mākslīgajā intelektā veicināšanai; atgādina, ka ir jāatbalsta uzņēmumi, jo īpaši inovatīvi digitālie MVU un jaunuzņēmumi; turklāt uzskata, ka ir vajadzīgas papildu apropriācijas, lai veicinātu digitālo iekļaušanu un digitālo pratību un prasmes visā Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu digitālajām prasmēm; tāpēc ierosina palielināt programmai piešķirto summu par nedaudz vairāk nekā 71 miljonu EUR;

17.  atbalsta palielinājumus dažādās kopas “Vienotais tirgus” sadaļās, kopumā par nedaudz vairāk nekā 37 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu; uzsver, cik svarīga ir pienācīgi finansēta Vienotā tirgus programma, lai palielinātu konkurētspēju, veicinātu uzņēmējdarbību un efektīvi atbalstītu mazos uzņēmumus, tostarp jaunuzņēmumus, ņemot vērā būtisko divējādo izaicinājumu — zaļo un digitālo pārkārtošanos; tāpēc vērš īpašu uzmanību uz nepieciešamību ievērojami palielināt budžeta pozīciju, kura paredzēta uzņēmumu konkurētspējas un piekļuves tirgiem uzlabošanai, jo īpaši ņemot vērā krīzes smagās un ilgstošās sekas, ko izjūt MVU;

18.  uzsver savu jau sen pausto prasību izveidot īpašu budžeta pozīciju un paredzēt piešķīrumu tūrismam, jo īpaši ņemot vērā nopietno apjoma sarukumu, ko šī nozare, kurā ir daudz MVU, piedzīvojusi Covid-19 pandēmijas dēļ; atzīst, ka vairākas Savienības programmas veicina šīs nozares ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, tomēr pauž stingru pārliecību, ka Savienības tūrisma programma nodrošinātu saskaņotāku, pamanāmāku un pārredzamāku rīcību, kas efektīvi atbalstītu nozares atveseļošanos un palīdzētu tai virzīties uz ilgtspējīgu nākotni;

19.  uzskata, ka InvestEU ir viens no atveseļošanas stratēģijas stūrakmeņiem, un uzsver, ka 2022. gada budžetā ir jāpiešķir pietiekams finansējums, lai šī programma varētu nekavējoties sasniegt savus mērķus un atjaunot Eiropas ilgtermiņa konkurētspēju; turklāt uzsver InvestEU konsultāciju centra un InvestEU portāla nozīmi ieguldījumu un uzņēmējdarbības vides stiprināšanā visā Savienībā; tādēļ noraida visus samazinājumus, ko Padome ierosinājusi šajā programmā, un nolemj atjaunot visas attiecīgās budžeta pozīcijas vismaz līdz budžeta projektā ierosinātajam apmēram;

20.  nolemj izveidot rezervi ar nosacījumu, ka tiks veikti turpmāki uzlabojumi Starptautisko grāmatvedības standartu padomes pārvaldībā, kas darbojas Starptautisko finanšu pārskatu standartu fonda pakļautībā, saskaņā ar prasībām, kuras iekļautas tā 2016. gada 7. jūnija rezolūcijā(13); nolemj izveidot rezervi Eiropas Banku iestādei (EBI), ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas (“Revīzijas palāta”) īpašajā ziņojumā Nr. 13/2021 konstatētos nopietnos trūkumus un nepilnības, proti, nepietiekamu rīcību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, līdz būs pilnībā izpildīti Revīzijas palātas ieteikumi;

21.  stiprina Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru (ERA) atbilstoši konstatētajām šīs aģentūras vajadzībām, lai nodrošinātu, ka tā var pienācīgi pildīt savu uzdevumu, atbalstot pāreju uz transporta veidu dekarbonizāciju, arī tajos segmentos, kur tieša elektrifikācija ir sarežģīta, un nodrošināt vispārējus vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar citiem transporta veidiem, cita starpā nodrošinot trūkstošo dzelzceļa savienojumu, jo īpaši pārrobežu savienojumu, izveides pabeigšanu; uzsver, ka šai aģentūrai ir vajadzīgs lielāks darbinieku skaits, lai apmierinātu lielo pieprasījumu izsniegt ritekļu atļaujas, vienotos drošības sertifikātus un ERTMS lauka iekārtu apstiprinājumus un lai īstenotu Ceturto dzelzceļa tiesību aktu paketi;

22.  tāpēc palielina saistību apropriācijas 1. izdevumu kategorijā, par 668 593 067 EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus; turklāt — tā kā ir notikusi saistību atcelšana — saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu dara šai izdevumu kategorijai pieejamus kopumā 486 000 000 EUR saistību apropriācijās;

2.aizdevumu apakškategorija. Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

23.  nolemj izveidot atsevišķu budžeta pozīciju Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, lai nodrošinātu īpašu papildu piešķīrumu Eiropas Garantijas bērniem īstenošanas veicināšanai nolūkā palīdzēt izskaust bērnu nabadzību un sasniegt Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna mērķus, vienlaikus mazinot pandēmijas negatīvo ietekmi uz bērniem; šajā nolūkā palielina 2.a izdevumu apakškategoriju, par 700 000 000 EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus;

24.  atgādina, ka atbalstam, ko no Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU) sniedz ESF+ un Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (FEAD), būtu jāpalīdz jo īpaši nodrošināt darbvietu radīšanu un kvalitatīvu nodarbinātību, sevišķi neaizsargātā situācijā esošiem cilvēkiem, un sociālās iekļaušanas un nabadzības izskaušanas pasākumus, sevišķi saistībā ar bērnu nabadzību;

2.bizdevumu apakškategorija. Noturība un vērtības

25.  saistībā ar Covid-19 krīzi uzsver, ka ir jāveido spēcīga Eiropas veselības savienība un jāstiprina veselības aprūpes sistēmu noturība; tādēļ nolemj palielināt programmas “ES – veselībai” līdzekļus par 80 miljoniem EUR;

26.  uzsver, ka papildu resursi būtu jāparedz tieši seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pakalpojumiem, īpaši nolūkā nodrošināt šo pakalpojumu savlaicīgu un bezmaksas pieejamību, kā arī kvalitāti;

27.  uzsver, ka jaunatne joprojām ir visaptveroša prioritāte Savienības budžetā; tādēļ kopumā par nedaudz vairāk nekā 137 miljoniem EUR palielina finansējumu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc programmas Erasmus+, jo palielinājums par 5 % nozīmē papildu 40 000 apmaiņas mobilitātes jomā un ir nozīmīgs solis, lai nodrošinātu kompensāciju par iepriekšējos gados zaudētajām iespējām; atgādina, ka programma Erasmus+ ir nozīmīga pamatprogramma un viena no visveiksmīgākajām Savienības programmām, kas dod stratēģisku ieguldījumu Savienības un tās iedzīvotāju nākotnē; atgādina, ka nepietiekams finansējums programmai Erasmus+ apdraudētu turpmāku jaunu iespēju radīšanu jauniešiem un viņu nodarbināmības uzlabošanu; turklāt palielina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējumu par 5 miljoniem EUR, jo Covid-19 pandēmijas izraisītajai ekonomikas krīzei nevajadzētu negatīvi ietekmēt atbalstu jauniešiem;

28.  uzsver, ka ārkārtas situācijās, tostarp situācijās, kas saistītas ar klimata pārmaiņu aizvien smagāko ietekmi, Savienības budžetā ir jāatrod pietiekami resursi; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi palielināt Savienības civilās aizsardzības mehānisma (rescEU) finansējumu par 10 miljoniem EUR, jo īpaši saistībā ar dabas katastrofām Eiropā, lai uzlabotu Savienības iedzīvotāju aizsardzību un uzlabotu gatavību klimata pārmaiņu izraisītu turpmāku katastrofu gadījumā; tādēļ uzsver, ka ir jāiegulda klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām pasākumos, kas paredzēti īpaši neaizsargātiem reģioniem, un šie reģioni jāatjauno ilgtspējīgākā veidā;

29.  ierosina arī stiprināt programmas “Radošā Eiropa” Kultūras atzaru ar 10 miljoniem EUR, lai atveseļošanas procesā atbalstītu Eiropas kultūras un radošās nozares un radošo industriju, kuras Covid-19 krīze ir skārusi īpaši smagi; uzsver, ka finansējumu no programmas “Radošā Eiropa” trim atzariem nevajadzētu izmantot projektu finansēšanai iniciatīvas “Jauns Eiropas “Bauhaus”” ietvaros;

30.  uzsver programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” būtisko nozīmi Eiropas pilsoniskuma un demokrātijas, līdztiesības un dzimumu līdztiesības un tiesiskuma stiprināšanā Savienībā, kā arī ar dzimumu saistītas vardarbības upuru atbalstīšanā un uzstāj, ka šo mērķu atbalstam ir vajadzīgas papildu apropriācijas; palielina programmas “Tiesiskums” finansējumu, lai kompensētu ierosināto samazinājumu un finansētu plašākus uzdevumus, kas Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) paredzēti priekšlikumā e-CODEX;

31.  nolemj palielināt pozīcijas “Darbības multivides jomā” budžetu, izveidojot rezervi, lai mudinātu Komisiju nodrošināt lielāku stabilitāti un paredzamību radiotīkliem, kas atspoguļo ES aktuālus jautājumus, piešķirot tiem finansējumu vismaz uz diviem gadiem, un precizēt dažādos mērķus, kurus finansē no šīs budžeta pozīcijas; palielina arī apropriācijas sociālajam dialogam, lai uzlabotu sociālo dialogu un jo īpaši atbalstītu valstu sociālos partnerus atbildes pasākumos uz Covid-19 krīzi un tās ilgtermiņa sekām;

32.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai, lai dotu izšķirošu ieguldījumu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darba turpināšanā un intensificēšanā un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un izlīgumu;

33.  pastiprina ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu, galveno uzmanību pievēršot sieviešu līdzdalības darba tirgū veicināšanai;

34.  atgādina par to decentralizēto aģentūru svarīgo lomu, kuru darbība ir saistīta ar šo izdevumu apakškategoriju; nolemj palielināt finansējumu Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai (FRA), Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrai (EU-OSHA) un Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) atbilstoši konstatētajām šo aģentūru vajadzībām; turklāt palielina darbinieku skaitu Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA), FRA un Eurojust; uzsver arī to, cik svarīgi ir turpināt izvērtēt un, iespējams, vēl vairāk palielināt finansējumu atbilstoši to Savienības aģentūru vajadzībām, kuras turpmāk vērsīsies pret Covid-19 veselības krīzes ietekmi, jo īpaši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) vajadzībām, ņemot vērā tā grozīto izveides regulu;

35.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot Savienības budžeta aizsardzību pret krāpšanu un pārkāpumiem; šajā sakarībā atkārtoti uzsver Eiropas Prokuratūras (EPPO) būtisko lomu Savienības finanšu interešu aizsardzībā, tostarp saistībā ar Next Generation EU līdzekļu izmantošanu, kā arī tiesiskuma ievērošanas nodrošināšanā; tāpēc nolemj mērķtiecīgi stiprināt EPPO un palielināt tās darbinieku skaitu, lai šī struktūra varētu pildīt savus uzdevumus saskaņā ar tās pilnvaru izpildei izvirzītajām prasībām; aicina Komisiju, ņemot vērā grūtības, ar ko EPPO saskaras saistībā ar to darbinieku pieņemšanu darbā, kuri nepieciešami tās pilnvaru izpildei 2021. gadā, izrādīt nepieciešamo elastību, lai nodrošinātu, ka budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinātās apropriācijas ir iespējams pilnībā izpildīt arī turpmāk; norāda uz ievērojamo neizskatīto lietu skaitu un to, ka pēc tikai dažas nedēļas ilga darba EPPO ir reģistrējusi vairāk nekā 1000 ziņojumu par krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, — faktoriem, kuri nepārprotami liecina par pieprasījuma steidzamību;

36.  palielina 2.b izdevumu apakškategoriju, kopumā par 296 065 210 EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus;

3.izdevumu kategorija. Dabas resursi un vide

37.  konstatē, ka Covid-19 pandēmija ir palīdzējusi izcelt lauksaimniecības stratēģisko nozīmi pārtikas krīzes novēršanā, jo lauksaimniecība nodrošina nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku par pieņemamu cenu visā Eiropā; uzstāj, ka atsevišķās budžeta pozīcijās 2022. gadā ir jāfinansē papildu atbalsta pasākumi konkrētām lauksaimniecības nozarēm — proti, atbalsts skolu apgādes programmai, gados jauniem lauksaimniekiem un biškopībai —, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi;

38.  uzsver steidzamo nepieciešamību rīkoties klimata pārmaiņu jomā, kā uzsvērts jaunākajā IPPC ziņojumā, kas publicēts 2021. gada 9. augustā; atgādina par programmas LIFE nozīmi atbalsta un pamatojuma sniegšanā klimatrīcībai un vides aizsardzībai Savienībā; ņemot vērā šīs programmas ievērojamo apguves spēju, palielina budžeta atbalstu LIFE par 171 miljonu EUR (par 25 % pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu) dažādās šīs programmas sadaļās;

39.  uzsver, ka ir ievērojami jāpalielina Eiropas Vides aģentūras budžets, lai nodrošinātu pietiekamus finanšu un personāla resursus, kas ļautu pilnībā īstenot Eiropas zaļo kursu un ar to saistīto politiku un vēlākais līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitātes mērķi; uzsver, ka Eiropas Vides aģentūras stiprināšana nebūtu jāfinansē no programmas LIFE, jo likumdevēji nav paredzējuši šīs programmas izmantošanu šādiem nolūkiem;

40.  stingri prasa atbalstīt tālākos reģionus, tostarp palielināt finansējumu POSEI (attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programma), un prasa izveidot transportam paredzētu POSEI programmu;

41.  tāpēc prasa palielināt 3. izdevumu kategorijas finansējumu, par 212 750 473 EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot daļu no pieejamās rezerves;

42.  atgādina, ka grozījumu vēstule, kā parasti, joprojām papildinās ainu attiecībā uz ELGF pieejamajiem līdzekļiem un ka pieeju grozījumiem 3. izdevumu kategorijā var attiecīgi pielāgot samierināšanas procedūras laikā;

4.izdevumu kategorija. Migrācija un robežu pārvaldība

43.  uzsver, ka ir svarīgi palielināt apropriācijas Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, jo īpaši ņemot vērā nesenos notikumus Afganistānā; turklāt atceļ samazinājumu Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (BMVI), ko Komisija bija ieplānojusi, lai finansētu jaunus Eiropola uzdevumus, kuri izriet no tā paplašinātajām pilnvarām, jo Eiropolam vajadzīgās apropriācijas būtu jāgūst tikai un vienīgi no nepiešķirtu līdzekļu rezervēm attiecīgās DFS izdevumu kategorijas maksimālo apjomu ietvaros un/vai izmantojot attiecīgos DFS īpašos instrumentus; ņemot vērā iepriekš minēto, kompensē arī līdzekļus, kas no BMVI pārcelti par labu eu-LISA;

44.  atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt Savienības budžetu ar pietiekami detalizētu nomenklatūru, lai budžeta lēmējinstitūcija varētu efektīvi pildīt savu lēmumu pieņemšanas funkciju un jo īpaši lai Parlaments varētu pildīt savas demokrātiskās pārraudzības un kontroles funkcijas visās izdevumu kategorijās; tādēļ pauž nožēlu, ka Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam nav izveidota detalizētāka nomenklatūra, kas atspoguļotu šī fonda konkrētos mērķus;

45.  uzsver, ka ir jāpalielina Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) finansējums un darbinieku skaits atbilstoši uzdevumiem, kas izriet no politiskās vienošanās par Eiropas Patvēruma aģentūru; uzsver, ka ir vēl vairāk jāpalielina eu-LISA darbinieku skaits atbilstoši konstatētajām šīs aģentūras vajadzībām, tādējādi palīdzot aģentūrai 2022. gadā īstenot vairākus kritiski svarīgus Savienības iekšējās drošības un robežu pārvaldības projektus, tādus kā IIS, ETIAS, sadarbspēja, pārskatītā VIS regula un Eurodac regulas pārskatīšana;

46.  atceļ Padomes veiktos Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) līdzekļu samazinājumus, jo šai aģentūrai ir jābūt pienācīgi aprīkotai un tās darbinieki ir jāpaaugstina amatā, lai tā varētu nodrošināt rezultātus visās atbildības jomās, kas paredzētas tās jaunajās pilnvarās; tomēr nolemj iekļaut rezervē 90 000 000 EUR, līdz būs pieņemti darbā atlikušie 20 pamattiesību uzraudzības speciālisti AD pakāpē un trīs izpilddirektora vietnieki un būs pieņemta procedūra Regulas (ES) 2019/1896(14) 46. panta īstenošanai;

47.  tāpēc palielina 4. izdevumu kategoriju, par 106 231 750 EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus;

5.izdevumu kategorija. Drošība un aizsardzība

48.  uzsver, ka ir svarīgi pakāpeniski izstrādāt Savienības kopējo drošības un aizsardzības politiku, vienlaikus respektējot dažu dalībvalstu neitralitātes statusu; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt Eiropas sadarbību aizsardzības jautājumos, jo tā ne tikai palielina Eiropas un tās iedzīvotāju drošību, bet arī samazina izmaksas; norāda, ka Eiropas aizsardzības sadarbības mērķis ir radīt sinerģiju un izvairīties no izdevumu dublēšanās dalībvalstīs; prasa palielināt finansējumu Eiropas Aizsardzības fondam un militārai mobilitātei, lai pilnībā veicinātu inovatīvu un konkurētspējīgu aizsardzības rūpniecisko pamatu, kas sekmēs tik ļoti nepieciešamo Savienības stratēģisko autonomiju;

49.  atgādina par svarīgo lomu, kāda ir drošības un tiesībaizsardzības jomā strādājošajām decentralizētajām aģentūrām, jo īpaši Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrai (CEPOL), Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram (EMCDDA) un Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolam), un ierosina mērķtiecīgus palielinājumus un/vai darbinieku skaita izmaiņas, lai tās varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus; uzsver — tā kā līdz 2021. gada beigām Eiropola pārskatītais juridiskais pamats netiks pieņemts, aģentūras budžetā saglabātā rezerve var aizkavēt to darbinieku pieņemšanu darbā, kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu Eiropola pārskatītā juridiskā pamata un pilnvaru efektīvas īstenošanas sagatavošanu, pastiprinātu pret terorismu un kibernoziedzību vērstos Eiropola atbildes pasākumus un inovāciju un atbalstītu plaša mēroga izmeklēšanas, sadarbību ar EPPO un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas darbības;

50.  palielina 5. izdevumu kategoriju, kopumā par 82 621 461 EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu, un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot daļu no pieejamās rezerves;

6.izdevumu kategorija. Kaimiņattiecības un pasaule

51.  uzsver, ka laikā, kad ārējās problēmas un starptautiskās politikas jautājumi kļūst arvien svarīgāki starptautiskajā politikā, Savienībai ir jānodrošina, ka tās budžeta ārējā dimensija ir pienācīgi finansēta un gatava nekavējoties reaģēt uz aktuālām un jaunām, kā arī turpmākām un ilgtermiņa problēmām; uzstāj, ka ir jāatbalsta prioritātes, par kurām panākta vienošanās Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI — “Eiropa pasaulē”) un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA III) ietvaros;

52.  uzsver, ka ir jāpalielina UNRWA paredzētais finansējums, atzīstot tās svarīgo lomu kā reģionālās stabilitātes veicinātājai un vienīgajai vitāli svarīgu pakalpojumu sniedzējai miljoniem palestīniešu bēgļu; uzsver, ka ierosinātais palielinājums ir domāts tam, lai UNRWA nodrošinātu finansējuma paredzamību; uzsver, ka svarīga nozīme ir bērnu izglītošanai iecietības, miera un savstarpējas cieņas garā; aicina Komisiju turpināt sadarbību ar Palestīniešu pašpārvaldi un UNRWA, lai veicinātu kvalitatīvu izglītību palestīniešu bērniem un turpinātu nodrošināt UNESCO standartu pilnīgu ievērošanu;

53.  uzsver, ka ir jāpalielina finansējums Rietumbalkānu valstīm un austrumu un dienvidu kaimiņreģiona valstīm, lai atbalstītu visaptverošas reformas un atveseļošanos no Covid-19 krīzes un tās ilgtermiņa sociālajām, vides un ekonomiskajām sekām un palielinātu finansējumu pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskiem dalībniekiem kandidātvalstīs; šajā sakarībā norāda, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums tādās svarīgās jomās kā demokrātijas atbalsts, pilsoniskā sabiedrība un tiesiskums; jo īpaši aicina turpināt atbalstīt cilvēktiesību un demokrātijas aktīvistus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas Baltkrievijā un kaimiņvalstīs;

54.  pauž dziļas bažas par pašreizējo situāciju Afganistānā; uzskata, ka būtu ievērojami jāpalielina Afganistānai un kaimiņvalstīm paredzētās humānās palīdzības budžets, lai atbalstītu un aizsargātu neaizsargātus Afganistānas iedzīvotājus, sevišķi sievietes, bērnus un īpaši apdraudētas riska grupas, un viņu ģimenes; turklāt uzstāj, lai viss finansējums, kas paredzēts neatkarīgām attīstības un humānās palīdzības organizācijām Afganistānā, tiktu piešķirts tieši šīm organizācijām, neizmantojot talibu valdību kā starpnieku; ņemot vērā paredzamās vajadzības, ko radīs pašreizējā situācija Afganistānā un citās pasaules malās, kas būs jāfinansē no rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos gan iekšēji, gan ārēji un kas varētu radīt finansējuma trūkumu, nolemj palielināt humānās palīdzības finansējumu par 20 %;

55.  pauž nožēlu par nevienlīdzību vakcinācijas aptverē pasaulē; tādēļ uzsver, ka jaunattīstības valstīs ir jānodrošina piekļuve Covid-19 vakcīnām, jo īpaši izmantojot COVAX iniciatīvu, kā arī ir jāatbalsta šo valstu veselības aprūpes sistēmu uzlabošana; tādēļ nolemj šim nolūkam iezīmēt 1 miljardu EUR NDICI — “Eiropa pasaulē” rezervē jaunām problēmām un prioritātēm 2022. gadā, no šīs summas atņemot no 2021. gada pārnestos NDICI līdzekļus, kā arī paredzēt vēl 100 miljonus EUR pozīcijā “Cilvēki — globālas problēmas” papildus visiem jau paustajiem Komisijas solījumiem un saistībām; prasa, lai dalībvalstis steidzami izpildītu saistības, kuras tās jau ir uzņēmušās attiecībā uz COVAX, un aicina tās 2022. gada pirmajā pusgadā piešķirt papildu 2 miljardus EUR vai nu COVAX, vai vakcīnu devās; atgādina, ka budžeta pozīcijas “Cilvēki — globālas problēmas” mērķis ir arī nodrošināt finansējumu saistībā ar neatliekamām, vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmām;

56.  uzsver Savienības globālos centienus atbalstīt bēgļus un atgādina Turcijas un citu uzņēmējvalstu, cita starpā Vidusjūras dienvidu reģiona valstu, svarīgo lomu bēgļu uzņemšanā, īpaši no Sīrijas; atkārtoti apstiprina, ka Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāturpina sniegt efektīvu un uzraudzītu palīdzību Sīrijas bēgļiem uzņēmējvalstīs; uzsver, ka turpmākais finansējums Sīrijas bēgļu vajadzībām netika ņemts vērā sarunās par DFS vai NDICI — “Eiropa pasaulē” un tāpēc tas nebūtu jāsedz no plānotajiem instrumentiem, tostarp no NDICI — “Eiropa pasaulē” rezerves, jo Sīrijas, Irākas vai citu valstu bēgļiem paredzētais pasākumu kopums nav atbilde uz jaunu krīzi vai neparedzētām vajadzībām; prasa, lai jebkurš ES Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā pēctecis tiktu finansēts no jaunām apropriācijām un papildu iemaksām no dalībvalstīm un lai vienlaikus tiktu attiecīgi pārskatīta DFS regula, palielinot 6. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu nolūkā atspoguļot faktiskās finanšu vajadzības saistībā ar Savienības ārējām darbībām; prasa Komisijai nodrošināt, ka Turcijas valdība nav tieši iesaistīta Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā pēcteča līdzekļu pārvaldībā un piešķiršanā, ka šie līdzekļi tiek nepastarpināti piešķirti galvenokārt bēgļiem un uzņēmējām kopienām un ka tos pārvalda organizācijas, kuras garantē pārskatatbildību un pārredzamību;

57.  uzsver, ka ES makrofinansiālā palīdzība Moldovai, Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Gruzijai, Jordānijai, Kosovai, Melnkalnei, Ziemeļmaķedonijai, Tunisijai un Ukrainai ir ļoti nozīmīga, lai veicinātu ieguldījumus un atbalstītu atveseļošanos no Covid-19 krīzes;

58.  uzsver, ka cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzība un veicināšana visā pasaulē, kā arī sieviešu iespēju veicināšana un neaizsargātu grupu, piemēram, bērnu, aizsardzība joprojām ir viena no svarīgākajām Eiropas Savienības ārējās darbības interesēm; tādēļ nolemj palielināt finansējumu šīm pozīcijām;

59.  nolemj palielināt atbalstu stratēģiskajai komunikācijai, īpaši pasākumiem, ar kuriem apkaro globālo dezinformāciju, sistemātiski izsekojot un atklājot dezinformāciju, ko izplata valsts un citi dalībnieki;

60.  tāpēc palielina saistību apropriācijas 6. izdevumu kategorijā, par 563 429 451 EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus;

7.izdevumu kategorija. Eiropas publiskā pārvalde

61.  uzskata, ka Padomes veiktie samazinājumi ir nepamatoti un neļautu Komisijai pildīt savus uzdevumus; tāpēc atjauno budžeta projektā ierosinātos administratīvos izdevumus, kas paredzēti Komisijai, cita starpā par tās birojiem;

62.  uzsver, ka, ņemot vērā jaunos tiesību aktu priekšlikumus un stratēģiskās iniciatīvas, kuru pamatā ir Eiropas zaļā kursa mērķi, piemēram, paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, Biodaudzveidības stratēģiju, ilgtspēju sekmējošo ķimikāliju stratēģiju un lielākus Savienības izdevumus, pateicoties NGEU un Atveseļošanas un noturības mehānismam, dažiem dienestiem, jo īpaši Komisijas Vides ģenerāldirektorātam un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), būs nepieciešams lielāks darbinieku skaits; aicina Komisiju kā godīgu starpnieci nekavējoties atkārtoti izvērtēt šīs vajadzības un ierosināt atbilstošus palielinājumus grozījumu vēstulē vai samierināšanas procedūras laikā, nemazinot faktisko cilvēkresursu apmēru citos savos dienestos vai aģentūrās; uzsver, ka pašreizējais budžeta apmērs un darbinieku sastāvs mazina OLAF spēju veikt savu darbu visās dalībvalstīs; uzsver arī OLAF pieaugošo darba slodzi saistībā ar Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu un sadarbību ar EPPO;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

63.  atgādina tādu instrumentu kā izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanā, kas var kļūt par pastāvīgām Savienības darbībām un programmām; pēc visu iesniegto priekšlikumu rūpīgas analīzes un pilnībā ņemot vērā Komisijas vērtējumu par to vai, tie atbilst juridiskajām prasībām un ir īstenojami, pieņem tādu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību līdzsvarotu kopumu, kas atspoguļo Parlamenta politiskās prioritātes; aicina Komisiju ātri īstenot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības un nodrošināt atgriezenisko saiti, informējot par to sniegumu un uz vietas gūtajiem rezultātiem;

Maksājumi

64.  uzsver, ka 2022. gada budžetā ir jānodrošina pietiekams maksājumu apropriāciju apmērs, un tāpēc nolemj atcelt Padomes veiktos samazinājumus un palielināt maksājumu apropriācijas tajās pozīcijās, kurās tiek grozītas saistību apropriācijas;

Pārējās iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

65.  atbilstīgi 2021. gada 29. aprīļa plenārsēdē pieņemtajai ieņēmumu un izdevumu tāmei atstāj nemainītu vispārējo sava 2022. gada budžeta apmēru — 2 112 904 198 EUR; iekļauj budžeta apmēru nemainošas tehniskas korekcijas, lai atspoguļotu atjauninātu informāciju, kura nav bijusi pieejama agrāk šajā gadā;

66.  saskaņā ar iepriekš minēto 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2022. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi:

Citas iedaļas (IV–X iedaļa)

67.  norāda, ka budžeta projekts lielā mērā atspoguļo to dažādo iestāžu tāmes, uz kurām attiecas pārējās budžeta iedaļas, un tāpēc — ar dažiem izņēmumiem — atbilst to finansiālajām prasībām; uzskata, ka Padomes ierosinātajiem sistemātiskajiem samazinājumiem tādējādi būtu kaitīga ietekme uz attiecīgo iestāžu darbību un līdz ar to arī uz būtisko ieguldījumu, ko tās sniedz Savienības darbības nodrošināšanā; tāpēc ierosina gandrīz visos gadījumos atjaunot budžeta projektā ierosinātās summas, cita starpā gan Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, gan Reģionu komitejai un tās štatu sarakstam paredzētās summas, lai šīs iestādes varētu veikt visus tām uzticētos uzdevumus, tostarp jaunas funkcijas; saskaņā ar džentlmeņu vienošanos negroza Padomes lasījumu attiecībā uz Padomi un Eiropadomi;

68.  uzskata, ka dažos gadījumos un ņemot vērā iestāžu tāmes apropriācijas vai darbinieku skaits ir jāpalielina, pārsniedzot budžeta projektā ierosināto apmēru, lai segtu jaunas vajadzības un sasniegtu jaunus politikas mērķus; tāpēc ierosina:

o
o   o

69.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp. (2) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (3) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (4) OV C 444 I, 22.12.2020. (5) Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, 2. pielikums “Deklarācijas” (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0357). (6) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (7) OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0106. (9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0158. (10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 6. oktobra Regula (ES) 2021/1755, ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi (OV L 357, 8.10.2021., 1. lpp.). (11) Regula Nr. 1, ar ko nosaka valodas, kādas izmantojamas Eiropas Ekonomikas Kopienā (OV P 017, 6.10.1958., 385. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regula (ES) 2021/695, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta 2016. gada 7. jūnija rezolūcija par Starptautisko grāmatvedības standartu (IAS) izvērtējumu un Starptautisko Finanšu pārskatu standartu fonda (IFRS fonds), Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) un Sabiedrības interešu uzraudzības padomes (PIOB) darbībām (OV C 86, 6.3.2018., 24. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regula (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).