Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vīnes prokuratūras iesniegto pieprasījumu atcelt Harald Vilimsky imunitāti, ko Austrijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā vadītājs nosūtīja 2021. gada 7. maijā saistībā ar kriminālprocesu un par kuru tika paziņots 2021. gada 20. maija plenārsēdē,

–  pēc Harald Vilimsky uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Austrijas Konstitūcijas 57. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9‑0303/2021),

A.  tā kā Vīnes prokuratūra ir lūgusi atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Harald Vilimsky imunitāti, lai uzsāktu kriminālvajāšanu par Austrijas Kriminālkodeksa 153. panta 1. un 3. punktā paredzētu noziedzīgu nodarījumu — līdzekļu piesavināšanos, pārkāpjot pilnvaras, — un šā kodeksa 12. paragrāfa otrās alternatīvas un 133. panta 1. un 2. punktā paredzēto pirmo reizi izdarīto noziedzīgo nodarījumu — līdzzināšana līdzekļu nelikumīgā piesavināšanās, pārkāpjot pilnvaras, — šā kodeksa 153.b panta 1., 2. un 3. punktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu — subsīdiju izmantošana mērķim, kurām tās nav paredzētas;

B.  tā kā Harald Vilimsky Austrijas Brīvības partijas (FPÖ) Nacionālās asamblejas frakcijas finanšu sekretāra amatā darbojās no 2006. gada 27. oktobra līdz 2019. gada 23. oktobrim; tā kā 2019. gada maijā notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātā viņš tika ievēlēts Eiropas Parlamentā;

C.  tā kā no 2011. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 13. augustam Harald Vilimsky esot ļaunprātīgi izmantojis savas pilnvaras un piesavinājies līdzekļus no bankas kontiem, kas pieder Austrijas Nacionālās asamblejas FPÖ parlamentārajai grupai, izdarot tā, lai no Nacionālās asamblejas FPÖ grupas konta veicot regulārus pārskaitījumus, tiek apmaksāti rēķini par tāda mobilā tālruņa pakalpojumiem, kuru kāda trešā persona izmantoja pilnīgi privātiem mērķiem, tādējādi Nacionālās asamblejas FPÖ grupai radot finansiālus zaudējumus;

D.  tā kā viņš esot izmantojis Nacionālās asamblejas FPÖgrupai piešķirtos līdzekļus mērķiem, kas nav noteikti Austrijas 1985. gada parlamenta grupu finansēšanas likuma (KlubFG) 1. pantā, un tā kā viņš to esot darījis, pilnībā apzinoties, ka apmaksātie pakalpojumi ar partijām saistīti nav;

E.  tā kā kriminālprocess neattiecas uz viedokli, kas ir pausts, vai balsojumu, kas ir veikts, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, kā tas ir noteikts 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;

F.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

G.  ņemot vērā Austrijas Konstitūcijas 57. panta 2. un 3. punktu,

“2. Nacionālās padomes deputātus drīkst aizturēt tikai ar Nacionālās padomes piekrišanu, izņemot flagrante delicto gadījumos. Arī, lai Nacionālās padomes deputāta mājā veiktu kratīšanu, ir vajadzīga Nacionālās padomes piekrišana.

3. Jebkurā citā gadījumā Nacionālās padomes locekļus var oficiāli saukt pie kriminālatbildības par noziedzīgiem nodarījumiem bez Nacionālās padomes piekrišanas, ja tiem nav acīmredzamas saistības ar attiecīgā deputāta oficiālo darbību. Tomēr aģentūrai (Behörde) ir Nacionālajai padomei jālūdz lemt par šādas saiknes esamību, ja to pieprasa attiecīgais deputāts vai viena trešā daļa [tās] pastāvīgās komitejas locekļu, [kurai ir] uzticēta šādu jautājumu izskatīšana. Šāda pieprasījuma gadījumā jebkura oficiāla kriminālvajāšana nekavējoties ir jāpārtrauc vai jāizbeidz.”;

H.  tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto(2);

I.  tā kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesas procesiem, kuri tiek ierosināti par darbībām, kas ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem vērtēt nevar;

J.  tā kā šajā gadījumā Parlaments pierādījumus par fumus persecutionis, t. i., faktus, kas liecinātu, ka tiesvedības pamatā esošais mērķis, iespējams, ir kaitēt deputāta politiskajai darbībai un tādējādi arī Eiropas Parlamentam, guvis nav,

1.  nolemj atcelt Harald Vilimsky imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Austrijas Republikas kompetentajai iestādei un Harald Vilimsky.

(1) Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23; Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115. (2) Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.