Eiropas Parlamenta 2021. gada 23. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, Regulu (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Regulu (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, un Regulu (ES) Nr. 229/2013, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām (COM(2018)0394 – C8-0246/2018 – 2018/0218(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0394),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, 114. pantu, 118. punkta pirmo daļu un 349. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0246/2018),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu(2),
– ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2021. gada 23. jūlija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus un nostāju grozījumu veidā (A8-0198/2019),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);
2. apstiprina Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgos paziņojumus un Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienoti šai rezolūcijai un tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā;
3. pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai un tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā;
4. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
5. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Ar šo nostāju aizstāj 2020. gada 23. oktobrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P9_TA(2020)0289).
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 23. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/..., ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums par daudzpusēja līmeņa proaktīvu rīcību attiecībā uz ES veselības un vides standartu piemērošanu importētiem lauksaimniecības produktiem
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atzīst, ka ir jāpanāk lielāka saskaņotība starp tiem veselības un vides standartiem, kurus piemēro lauksaimniecības produktiem Eiropas Savienībā, un standartiem, kurus saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem piemēro importētiem lauksaimniecības produktiem. Lai risinātu ilgtspējīgas attīstības jautājumus, jo īpaši klimata pārmaiņas un biodaudzveidības zudumu, kas ir globālas problēmas, un lai attaisnotu pilsoņu cerības, kuri vēlas kvalitatīvāku un ilgtspējīgāku pārtiku, Eiropas Savienība jau daudzus gadus turpinājusi paaugstināt šos standartus. Eiropas zaļais kurss un tā nozaru stratēģijas, tostarp Komisijas paziņojums “Stratēģija “No lauka līdz galdam””, tiecas sasniegt šo mērķi, un līdz ar to vēl vairāk tiks paaugstināti ES piemērojamie standarti, attiecīgā gadījumā arī saistībā ar importētiem produktiem.
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atzīst, ka ir vajadzīga proaktīva rīcība daudzpusējā līmenī, lai starptautiskās tirdzniecības noteikumu izpildē un uzlabošanā starptautiskos vides mērķus padarītu vērienīgākus. Kā minēts Komisijas paziņojumā par tirdzniecības politikas pārskatīšanu, Eiropas Savienība noteiktos apstākļos, kas izklāstīti PTO noteikumos, ir tiesīga prasīt, lai importētie lauksaimniecības produkti atbilstu konkrētām ražošanas prasībām nolūkā nodrošināt lauksaimniecības produktiem piemērojamo veselības, dzīvnieku labturības un vides standartu efektīvu ievērošanu Eiropas Savienībā un veicināt Eiropas zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam” uzdevumu pilnīgu īstenošanu. Eiropas Savienība, ņemot vērā sava tirgus nozīmīgumu starptautiskajā tirdzniecībā, var izmantot savu ietekmi, lai globālā mērogā paaugstinātu veselības un vides standartus un līdz ar to palīdzētu sasniegt starptautiskos vides mērķus, piemēram, Parīzes nolīguma mērķus.
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atzinīgi vērtē tirdzniecības politikas pārskatā izklāstīto plašāko pieeju saistībā ar vajadzību vairāk iesaistīties daudzpusējā līmenī, lai risinātu būtiskākos jautājumus, piemēram, stratēģisko krājumu problēmu, jo īpaši tāpēc, ka pārtika ir viena no pamatprecēm. Lai uzlabotu globālo pārtikas nodrošinājumu, ir jāsamazina lauksaimniecības tirgu nestabilitāte, paplašinot sadarbību daudzpusējā līmenī un ejot tālāk par tirgus izkropļojumu mazināšanu, kas, lai gan ir nepieciešama rīcība, tomēr ar to vien nepietiek starptautisko tirgu stabilizēšanai.
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums par TKO noteikumiem ES cukura nozarē
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atzīst grūtības, ar kurām saskaras cukura nozare pēc cukura kvotu atcelšanas 2017. gada oktobrī un kuras saistītas ar nestabilitāti starptautiskajos tirgos, patēriņa stagnāciju un cukurbiešu un cukura ražošanas apjomu samazināšanos. Šī situācija rada bažas ES cukura nozarei.
Nozares pašreizējais stāvoklis un tās pielāgošanās stratēģijas tiks rūpīgi izvērtētas pētījumā, kuru sagatavos 2021. gada rudenī. Pētījumā tiks analizēti Savienības un dalībvalstu politikas instrumenti, kas pieejami cukura nozarei, un privātā sektora un valsts iestāžu attiecīgā loma, reaģējot uz galvenajiem riskiem, kuri ietekmē nozari, un tiks apzinātas iespējamās stratēģijas Eiropas cukura nozares noturības uzlabošanai.
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija apsvērs visas atbilstošās turpmākās politikas norises, ņemot vērā galvenos konstatējumus un secinājumus, kas tiks iegūti šajā pētījumā. Šādas turpmākās politikas norises varētu ietvert jebkādas attiecīgas regulatīvas un neregulatīvas iniciatīvas, kas saistītas ar tirgus un krīzes pārvaldības instrumentiem, tirgus pārredzamību cukura piegādes ķēdē, līgumattiecībām starp cukurbiešu audzētājiem un cukura ražotājiem, starptautisko tirdzniecību un bioekonomikas attīstību.
Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgais paziņojums par ES veselības un vides standartu piemērošanu importētiem lauksaimniecības produktiem
Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju ne vēlāk kā 2022. gada jūnijā iesniegt ziņojumu, kurā pamatota ES veselības un vides standartu (ietverot dzīvnieku labturības standartus, kā arī procesus un ražošanas metodes) piemērošana importētiem lauksaimniecības un agropārtikas produktiem un izvērtēta šādas piemērošanas realizējamība no juridiskā viedokļa, kā arī noteiktas konkrētas iniciatīvas, kā nodrošināt šo standartu konsekventāku piemērošanu saskaņā ar PTO noteikumiem. Ziņojumam jāaptver visas būtiskākās publiskās politikas jomas, tostarp kopējā lauksaimniecības politika, veselības un pārtikas nekaitīguma politika, vides politika un kopējā tirdzniecības politika, kā arī citas politikas jomas.
Komisijas paziņojums par importa pielaižu un Pārtikas kodeksā noteikto maksimālo atlieku līmeņu (MAL) pārskatīšanu
Pēc tam, kad saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 vai arī Regulas (EK) Nr. 396/2005 noteiktajām procedūrām un saskaņā ar PTO noteikumiem būs rūpīgi izvērtēta par darbīgajām/aktīvajām vielām pieejamā zinātniskā informācija, Eiropas Komisija turpinās nodrošināt, ka attiecībā uz darbīgajām/aktīvajām vielām, kuras (vairs) nav apstiprinātas ES, importa pielaides un Pārtikas kodeksā noteiktie maksimālie atlieku līmeņi (CXL) tiek izvērtēti un pārskatīti, lai pārtikā vai barībā esošas atliekas nekādā veidā neapdraudētu patērētājus. Papildus veselības un labas lauksaimniecības prakses aspektiem, kurus apsvērt tiek prasīts jau tagad, Komisija, kad tā izvērtēs importa pielaides pieteikumus vai pārskatīs importa pielaides, kas noteiktas ES vairs neapstiprinātām darbīgajām/aktīvajām vielām, saskaņā ar PTO noteikumiem ņems vērā arī vispārīga rakstura vidiskus apsvērumus. Komisijas priekšlikums par tiesisko regulējumu attiecībā uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām būs plats nākamais solis ceļā uz pilnīgu šā vērienīgā mērķa sasniegšanu saskaņā ar zaļā kursa mērķiem.
Komisijas paziņojums par vīna un aromatizēto vīna produktu uzturvērtības un sastāvdaļu marķējumu
Komisija uzskata, ka produkti, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir 1,2 % un mazāka, arī turpmāk būtu jāreglamentē ar FIC regulu [par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem], un patur tiesības pie vīna marķēšanas tiesiskā regulējuma atgriezties saistībā ar gaidāmo iniciatīvu par visu alkoholisko dzērienu marķēšanu saskaņā ar ES Vēža uzveikšanas plānu.
Turklāt Komisija uzskata, ka pašreizējais kompromiss par vīna un aromatizēto vīna produktu marķēšanu attiecībā uz sastāvdaļu sarakstu un uzturvērtības deklarāciju nevar tikt uzskatīts par turpmāka tiesību akta priekšlikuma un sarunu precedentu, un patur tiesības marķēšanas prasības attiecībā uz visiem vīniem saskaņot ar ES Vēža uzveikšanas plānu.
Tehniska zemsvītras piezīme. Kopīgajā paziņojumā par proaktīvu rīcību attiecībā uz ES veselības un vides standartu piemērošanu importētiem lauksaimniecības produktiem, kā tas bija ietverts Grozījumā Nr. 283, bija iekļauta papildus otrā daļa (par importa pielaidēm pesticīdiem). Minētās daļas iekļaušana grozījumā bija pārrakstīšanās kļūda. Minētās daļas būtība jau izklāstīta Komisijas paziņojumā par importa pielaižu un Pārtikas kodeksā noteikto maksimālo atlieku līmeņu (MAL) pārskatīšanu. Tāpēc minētā daļa netiks iekļauta kopīgajā paziņojumā, kurš publicējams Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, un tā neparādās Parlamenta pieņemtajā tekstā.