Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 6. un 165. pantu, kuros precizētas Savienības kompetences un darbības sporta jomā, jo īpaši attiecībā uz palīdzību Eiropas sporta nozares jautājumu risināšanā, ņemot vērā šīs nozares īpatnības, tās struktūras, kas balstās uz brīvprātīgu darbību, un tās sociālo un audzinošo nozīmi,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un jo īpaši sporta kā nozīmīga ilgtspējīgas attīstības veicinātāja lomu un devumu, ko tas sniedz miera, iecietības un cieņas veicināšanā un sieviešu un jauniešu, indivīdu un kopienu pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā, kā arī veselības, izglītības un sociālās integrācijas mērķu sasniegšanā(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/817, ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013(2), un jo īpaši tās nodaļu par sportu,

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 11. jūlija Balto grāmatu par sportu (COM(2007)0391),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 18. janvāra paziņojumu “Attīstīt Eiropas dimensiju sportā” (COM(2011)0012),

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 7. jūlija paziņojumu par Eiropas Savienības sporta darba plāna 2017.–2020. gadam īstenošanu un atbilstīgumu (COM(2020)0293) un jo īpaši tās ieteikumus turpmākajam darbam,

–   ņemot vērā Komisijas 2021. gada 3. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam (COM(2021)0101),

–  ņemot vērā ES 2012. gada 16. novembra pamatnostādnes “Sportistu dubultkarjera — ieteicamās politikas darbības dubultkarjeras atbalstam augstu sasniegumu sportā”,

–  ņemot vērā 2012. gada 2. februāra rezolūciju par Eiropas dimensiju sportā(3),

–  ņemot vērā 2013. gada 14. marta rezolūciju par iepriekšēju vienošanos par spēļu rezultātu un korupciju sportā(4),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. jūnija rezolūciju par nesen atklātajiem augsta līmeņa korupcijas gadījumiem FIFA(5),

–  ņemot vērā 2017. gada 2. februāra rezolūciju par integrētu pieeju politikai sporta jomā — laba pārvaldība, pieejamība un integritāte(6),

–   ņemot vērā 2020. gada 15. septembra rezolūciju par efektīviem pasākumiem programmas “Erasmus+”, programmas “Radošā Eiropa” un Eiropas Solidaritātes korpusa zaļināšanai(7),

–  ņemot vērā 2021. gada 10. februāra rezolūciju par Covid-19 ietekmi uz jauniešiem un sportu(8),

–  ņemot vērā 2021. gada 19. maija rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par sporta pasākumu organizatoru problēmām digitālajā vidē(9),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju par Eiropas Savienības sporta darba plānu (2021. gada 1. janvāris–2024. gada 30. jūnijs)(10), jo īpaši tās prioritārajās jomās,

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus par korupcijas apkarošanu sportā(11),

–   ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus par personu ar invaliditāti piekļuvi sportam(12),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz sporta nozari un šīs nozares atveseļošanu(13),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus par iespēju nodrošināšanu treneriem, uzlabojot iespējas apgūt prasmes un kompetences(14),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus par inovāciju sportā(15),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 1989. gada 16. novembra Antidopinga konvenciju,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2014. gada 18. septembra Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2016. gada 3. jūlija Konvenciju par integrētu pieeju drošībai, drošumam un pakalpojumiem futbola spēlēs un citos sporta pasākumos,

–   ņemot vērā 2001. gada 16. maijā pārskatīto Sporta ētikas kodeksu un 2021. gada 13. oktobrī pārskatīto Eiropas Padomes Eiropas Sporta hartu,

–  ņemot vērā UNESCO 2005. gada 19. oktobra Starptautisko Konvenciju pret dopingu sportā,

–  ņemot vērā 2021. gada jūnija pētījumu “ES sporta politika: novērtējums un iespējamā attīstība”(16),

–  ņemot vērā Ecorys, KEA un Sport and Citizenship 2016. gada jūnija galīgo ziņojumu Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātam “Mapping and analysis of the specificity of sport” ("Sporta specifikas plānošana un analīze"),

–  ņemot vērā Ecorys un SportsEconAustria 2020. gada ziņojumu Eiropas Komisijai “Mapping study on measuring the economic impact of COVID-19 on the sport sector in the EU” (“Situācijas analīze par Covid-19 ekonomiskās ietekmes uz sporta nozari ES mērīšanu”),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0318/2021),

A.  tā kā sportam ir būtiska nozīme Eiropas iedzīvotāju sociālajā, kultūras un izglītības dzīvē un sports veicina tādas vērtības kā demokrātija, cieņa, solidaritāte, daudzveidība un vienlīdzība;

B.  tā kā sports ir integrācijas vektors, jo īpaši cilvēkiem ar ierobežotām iespējām;

C.  tā kā sportam ir jābūt iekļaujošam un pieejamam visiem cilvēkiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma, invaliditātes, kultūras piederības vai sociālekonomiskajiem apstākļiem;

D.  tā kā sports ir augoša ekonomikas nozare, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību ES un tādējādi tās labklājību;

E.  tā kā sports palīdz stiprināt Eiropas integrāciju un ES pozīciju starptautiskajā sadarbībā;

F.  tā kā Covid-19 ir radījis negatīvu ekonomisko un sociālo ietekmi uz sporta nozari;

G.  tā kā ES būtu jācenšas turpināt attīstīt sporta Eiropas dimensiju, ņemot vērā tā īpašo raksturu un autonomiju;

H.  tā kā ES sporta politikai jāatbalsta gan augsto sasniegumu sports, gan tautas sports, kā arī aktīvā atpūta;

I.   tā kā tautas sports veicina jauniešu prasmju pilnveidi un sekmē iedzīvotāju iesaisti, uzņemoties brīvprātīgo darbu;

J.  tā kā jaunie sportisti bieži vien saskaras ar problēmu, ka sportista karjera jāsaskaņo ar mācībām vai profesionālo darbību;

K.  tā kā sportam ir pozitīva ietekme uz iedzīvotāju veselību un labklājību;

L.  tā kā sporta infrastruktūras attīstība ir būtisks aspekts dzīves kvalitātes un ekonomisko iespēju uzlabošanā attālos un mazāk labvēlīgos apgabalos;

M.  tā kā sporta jomā ir virkne problēmu, piemēram, pārvaldības jautājumi, korupcija, vienošanās par spēļu rezultātiem, dopings, finansēšana, digitālais pirātisms, tikai uz peļņu balstīti modeļi, cilvēktiesību pārkāpumi, diskriminācija un vardarbība, kā arī ietekme uz vidi un bažas par ilgtspēju;

N.  tā kā sievietes sportā — gan pārvaldes struktūrās, gan arī plašsaziņas līdzekļu jomā — vēl arvien ir nepietiekami pārstāvētas,

O.  tā kā tiešsaistes sporta pasākumu nelikumīga straumēšana apdraud gan profesionālā, gan arī tautas sporta finansiālo stabilitāti, kas ir atkarīga no ienākumiem, ko nodrošina sporta apraides tiesības,

Sporta pamanāmības, sadarbības un integrācijas stiprināšana ES politikā

1.  aicina ES pieņemt holistiskāku pieeju sporta politikai un pastiprināt centienus to integrēt citās ES politikas jomās;

2.  uzsver, ka ir jāstiprina iestāžu sadarbība un sadarbība ar ieinteresētajām personām sporta jomā;

3.  aicina Komisiju izveidot regulāru augsta līmeņa strukturētu sadarbību ar visām ieinteresētajām personām sportā un citām iestādēm, lai sniegtu mērķtiecīgākus un atbildīgākus ieteikumus rīcībai saistībā ar problēmām, ar kurām pašlaik saskaras sporta nozare;

4.  aicina Komisiju nākt klajā ar paziņojumu par sporta nākotni, sasaistot to ar ES stratēģiskajiem mērķiem;

5.  aicina Komisiju stiprināt sporta pamanāmību un sporta dimensiju ES līmeņa politikas jomās, iekļaujot atsauci uz sportu atbildīgā komisāra amata nosaukumā;

6.  šai sakarā aicina arī izveidot ES sporta koordinatora amatu, kurš būtu Eiropas Komisijas kontaktpersona sporta jautājumos un pamanāms koordinators;

7.  uzstāj uz Parlamenta lielāku iesaisti, lai nodrošinātu regulāru politisku debašu un rīcības satvaru sporta jomā, kā arī parlamentāro pārbaudi un uzraudzību attiecībā uz stratēģisko mērķu īstenošanu;

8.  uzsver konferences par Eiropas nākotni nozīmi diskusijās par turpmāko rīcību attiecībā uz ES sporta politiku un ar sportu saistītos jautājumos un mudina aktīvi piedalīties visas sporta jomas ieinteresētās personas;

9.  atzinīgi vērtē pārskatītās Eiropas Sporta hartas pieņemšanu Eiropas Padomē, kurā uzsvērtas Eiropas sporta un tā organizācijas satvara kopīgās iezīmes, un aicina ES iestādes tiekties panākt saskaņotību, sadarbību un solidaritāti kontinenta līmenī, uzņemoties iniciatīvu sporta politikas jomā;

10.  aicina Parlamentu aktīvāk iesaistīties sporta diplomātijā;

Eiropas sporta modeļa principu uzlabošana

11.  atzīst, cik būtiska nozīme ir uz vērtībām, brīvprātīgām darbībām un solidaritāti balstītam Eiropas sporta modelim, un cer to attīstīt turpmāk iedzīvotāju un ieinteresēto personu interesēs;

12.  atzīst pieeju dažādību sportā un valstīs un vienlaikus uzskata, ka ir vēl vairāk jāuzlabo un jāaizsargā Eiropas sporta kopējais pamats, it īpaši saikne starp tautas sportu un augstu sasniegumu sportu;

13.  aicina izveidot Eiropas sporta modeli, kas atzītu, ka ir vajadzīga stingra apņemšanās integrēt solidaritātes, ilgtspējas, visu cilvēku iekļautības, atklātu sacensību, sporta nopelnu un godīguma principus, un attiecīgi stingri iebilst pret atsevišķām sacensībām, kas apdraud šādus principus un kopējo sporta ekosistēmu; uzsver, ka šie principi būtu jāatbalsta visām ieinteresētajām personām sportā un valstu iestādēm;

14.  atzīst federāciju lomu to sporta veidu pārvaldībā un mudina uz ciešāku koordinēšanu un sadarbību ar iestādēm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām;

15.  atzīst, ka sporta klubi ir Eiropas sporta modeļa pamats un ikvienai personai, it īpaši jauniešiem, piedāvā iespēju iesaistīties sportā vietējā līmenī neatkarīgi no personu kultūras piederības vai sociālekonomiskajiem apstākļiem;

16.  uzsver, ka ir vajadzīga mērķtiecīgāka un lielāka solidaritāte un vērienīgāka finanšu pārdale, kā arī prasmju un zinātības apmaiņa, jo īpaši starp profesionālo un tautas sportu; aicina sporta federācijas īstenot solidaritātes mehānismu, pamatojoties uz taisnīgu un saistošu sadales sistēmu, kas nodrošina amatiersporta un tautas sporta pienācīgu finansēšanu;

17.  uzsver vajadzību nodrošināt ilgtspējīgu finanšu stabilitāti un sporta klubu pareizu pārvaldību un aicina sporta iestādes ieviest šim nolūkam paredzētus pasākumus, ja tādi vēl nav ieviesti, kā arī pienācīgu izpildes nodrošināšanas sistēmu;

18.  uzskata, ka Vācijā pastāvošais uz principu “50+1” balstītais klubu īpašumtiesību modelis ir devis labumu Vācijas futbolam un ka to vajadzētu uzskatīt par iespējamu paraugprakses piemēru citām valstīm, kuras vēlas uzlabot savus modeļus;

19.  mudina valsts iestādes, sporta federācijas un organizācijas, piešķirot lielu sporta pasākumu rīkotāja statusu un izvēloties sponsorus, ievērot cilvēktiesības un demokrātijas principus; uzstāj, ka lielu sporta pasākumu rīkotāja statusu turpmāk nevajadzētu piešķirt valstīm, kurās minētās pamattiesības un vērtības tiek atkārtoti pārkāptas;

20.  aicina sporta organizācijas ievērot iedibināto starptautisko sporta turnīru, it īpaši Eiropas un pasaules čempionātu, rīkošanas biežumu, ņemot vērā arī valsts sacensības un sportistu un spēlētāju veselības stāvokli;

Labas pārvaldības un integritātes atjaunošana

21.  uzskata, ka ir jāatjauno apņemšanās nodrošināt labu pārvaldību, lai atjaunotu līdzsvaru starp sociālajiem un ekonomiskajiem elementiem sportā un nodrošinātu, ka tiek ievērota ieinteresēto personu pārstāvība lēmējinstitūcijās;

22.  norāda, ka koncentrēšanās uz komerciālajām interesēm profesionālajā sportā būtu jālīdzsvaro ar tik ļoti nepieciešamajām sociālajām funkcijām; mudina attiecīgās organizācijas risināt šo jautājumu, lai tās varētu saglabāt savu vadošo lomu to ideālu aizsardzībā, uz kuriem tika balstīta sporta attīstība Eiropā;

23.  aicina starptautiskās, Eiropas un valstu sporta organizācijas un ieinteresēto personu pārstāvības organizācijas īstenot visaugstākos pārvaldības standartus;

24.  atzīst sporta organizāciju un federāciju īstenotos centienus nodrošināt labas pārvaldības principu īstenošanu sportā un uzsver, ka Komisijai būtu jāizstrādā ieteikumi par sporta un sporta pārvaldības struktūru darbības organizēšanas pamatnostādnēm;

25.  mudina starptautiskā, Eiropas un valstu līmeņa sporta pārvaldības struktūras un ieinteresētās personas īstenot pasākumus attiecībā uz daudzveidību un iekļaušanu, jo īpaši lai risinātu jautājumu par sieviešu un etnisko minoritāšu nelielo skaitu vadošajos amatos un valdēs;

26.  aicina visas ieinteresēto personu sportā organizācijas panākt pienācīgu pārstāvības un profesionalizācijas līmeni kā priekšnosacījumu iesaistei kopīgā lēmumu pieņemšanas procesā;

27.  aicina ES iestādes veicināt un aizsargāt sportistu pamattiesības, tostarp sportistu pārstāvību lēmumu pieņemšanā, biedrošanās brīvību, koplīgumu slēgšanu un diskriminācijas novēršanu;

28.  uzsver, ka sporta iestādēm jāņem vērā sportistu garīgās veselības aizsardzība tādā pašā mērā kā viņu fiziskās veselības aizsardzība;

29.  aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai visiem profesionālajiem sportistiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi sociālās un darba aizsardzības mehānismiem;

30.  aicina dalībvalstis, sporta pārvaldes struktūras un klubus atzīt sporta līdzjutēju statusu, iesaistot tos pārvaldības un lēmumu pieņemšanas struktūrās;

31.  aicina Komisiju balstīties uz līdzšinējo darbu sociālā dialoga jomā un paplašināt tā tvērumu, iekļaujot visus profesionālos sporta veidus;

32.  atzinīgi vērtē reformas un pasākumus, lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību spēlētāju pārcelšanas tirgū visos sporta veidos, un mudina turpināt centienus; norāda, ka ir vajadzīgs Eiropas regulējums, lai uzlabotu spēlētāju pāreju sistēmas atbilstīgi Eiropas standartiem un mērķiem, jo īpaši attiecībā uz darba tirgu un finanšu regulējumu;

33.  atgādina par vajadzību regulēt aģentu darbību un atzīst, ka nesenās reformas futbola spēlētāju pāreju tirgū, tostarp starpniecības centra izveide un aģentu licencēšanas prasību un aģentu komisijas maksas ierobežojumu noteikšana, ir soļi pareizajā virzienā; aicina attiecīgās sporta iestādes nodrošināt minēto reformu savlaicīgu īstenošanu un aicina Komisiju uzraudzīt panākto progresu;

34.  uzstāj, ka cīņai pret korupciju sportā, kas bieži ir saistīta ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un noziedzību, ir nepieciešama starpvalstu sadarbība starp visām ieinteresētajām personām un iestādēm;

35.  aicina dalībvalstis un attiecīgās iestādes stingri cīnīties pret ļaunprātību azartspēļu nozarē, tostarp krāpniecisku vietņu darbības izvēršanu un agresīvu praksi, lai aizsargātu nepilngadīgos un neaizsargātas personas no jebkura riska;

36.  mudina Padomi un Komisiju pārvarēt strupceļu saistībā ar Eiropas Padomes Konvencijas pret manipulācijām ar sporta sacensībām parakstīšanu un ratifikāciju;

37.  uzsver, ka ir jāveido spējas, lai stiprinātu profilakses un antidopinga pasākumus sportā ar kopīgu Eiropas stratēģiju, kas ietver ciešu sadarbību un informācijas apmaiņu ar tiesībaizsardzības iestādēm visās ES dalībvalstīs;

38.  uzsver, ka ir vajadzīgas informatīvas un izglītojošas kampaņas par dopinga, vienošanās par spēļu rezultātiem, korupcijas, vardarbības, fiziskas un psiholoģiskas vardarbības novēršanu un citu ar integritāti saistītu jautājumu risināšanu, īpašu uzmanību pievēršot amatieru sportam;

Droša, iekļaujoša un vienlīdzīga sporta nodrošināšana

39.  aicina Komisiju un dalībvalstis, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, nodrošināt, ka sporta politika un tiesību akti atbalsta dzimumu līdztiesību, īpašu uzmanību pievēršot cīņai ar visu veidu vardarbību un aizskaršanu, dzimumu stereotipiem, kā arī mazai pamanāmībai un nepietiekamam atspoguļojumam medijos un atšķirībām atalgojumā un prēmēšanā, kā arī saņemto apbalvojumu ziņā;

40.  aicina dalībvalstu sporta federācijas virzīties uz vienādu prēmiju noteikšanu sportistēm un sportistiem, sekojot Īrijas Futbola asociācijas (FAI) piemēram;

41.  aicina Komisiju atzīt, cik būtiska nozīme ir personu ar ierobežotākām iespējām, bēgļu, etnisko minoritāšu un LGBTQI + kopienas sociālai integrācijai sportā un tās atbalstam, nevienu neatstājot novārtā;

42.  uzsver, ka ir jāizmanto augstu sasniegumu sporta būtiskā sociālā ietekme, lai palielinātu informētību par problēmām, ar kurām saskaras LGBTQI+ cilvēki sportā;

43.  mudina sporta struktūras un publiskā sektora iestādes efektīvi apkarot diskrimināciju, vardarbību un naida runu un garantēt drošu un iekļaujošu sportu visiem sportistiem, skatītājiem un personālam sporta norises vietās un tiešsaistē;

44.  uzstāj, ka jāpiemēro pilnīgas neiecietības pieeja attiecībā uz rasismu un vardarbību sportā un aicina Komisiju, dalībvalstis un sporta federācijas izstrādāt pasākumus, lai novērstu šādus incidentus, un pieņemt efektīvas sankcijas un pasākumus, lai atbalstītu cietušās personas;

45.  aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai personas ar garīgu un fizisku invaliditāti iekļautu sporta aktivitātēs un programmās un lai plašsaziņas līdzekļos palielinātu tādu sacensību pamanāmību, kurās piedalās sportisti ar invaliditāti;

46.  uzsver nepieciešamību palielināt finansējumu un likvidēt visus šķēršļus cilvēkiem ar invaliditāti, īstenojot izglītojošas un izpratnes veicināšanas kampaņas, nodrošinot attiecīgajiem darbiniekiem specializētu apmācību, un nodrošinot piekļūstamu sporta infrastruktūru, kas sniedz iespējas apmeklēt sporta pasākumus un piedalīties tajos;

47.  aicina dalībvalstis piedāvāt vienādas prēmijas Olimpisko spēļu un Paraolimpisko spēļu čempioniem un atbalstīt olimpiešus un paraolimpiešus ar zemiem ienākumiem;

48.  atgādina, ka ES saskaras ar demogrāfiskām problēmām, piemēram, ar sabiedrības novecošanas problēmu, un ka īpaša vērība būtu jāpievērš aktīvas novecošanas veicināšanai, izmantojot fiziskās aktivitātes;

49.  mudina plašsaziņas līdzekļus dalībvalstīs vairāk atspoguļot plašāku sporta veidu klāstu, jo īpaši sieviešu un jauniešu sportu;

50.  aicina dalībvalstis ieviest īpašus pasākumus, lai nodrošinātu iespēju bērniem no sociāli nelabvēlīgas vides piekļūt inventāra iegādes un izmaksu ziņā dārgiem sporta veidiem, tostarp ziemas sporta veidiem;

51.  aicina ES iestādes, dalībvalstis un sporta organizācijas par prioritāti noteikt politiku, kas aizsargā bērnus no diskriminācijas, aizskaršanas un jebkāda veida ļaunprātīgas izmantošanas, palielina informētību un nodrošina piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tostarp juridiskām konsultācijām, kā arī nodrošina savlaicīgu aizsardzību;

52.  atzinīgi vērtē Komisijas 2019. gada pētījumu “Bērnu aizsardzība sportā” un aicina Komisiju turpināt darbu šajā jomā, tostarp regulāri vācot un atjauninot datus;

53.  uzstāj, ka jaunajiem sportistiem no jaunattīstības valstīm ir jābūt aizsargātiem pret krāpšanu un cilvēku tirdzniecību un viņiem ir jānosaka juridiskais statuss Eiropā, kā arī jānodrošina viņiem atbalsts, izvērtējot un uzraugot viņu līgumus;

54.  aicina dalībvalstis un sporta federācijas jauniešu un sportistu treniņu programmā iekļaut pirmās palīdzības kursus;

Veselīga un aktīva dzīvesveida, kā arī izglītības un attīstības iespēju veicināšana

55.  aicina dalībvalstis un publiskā sektora iestādes attīstīt sporta infrastruktūru, jo īpaši nomaļos reģionos un mazāk attīstītos apvidos, un palielināt fiziskās audzināšanas daudzumu, tostarp ikdienas fizisko aktivitāšu, aktīvu pārtraukumu un ārpusskolas fizisko aktivitāšu daudzumu skolās un vienlaikus veicināt attieksmes maiņu, atzīstot sporta kā mācību priekšmeta nozīmi;

56.  uzsver vajadzību ievērot integrētu pieeju, veidojot aktīvas pilsētas, kurās veicinātas fiziskās aktivitātes Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, tostarp darbavietā, un kurās paplašināta un attīstīta aktīva un ilgtspējīga mobilitāte un transportlīdzekļi;

57.  atzinīgi vērtē iniciatīvas un kampaņas, kuru mērķis ir veicināt fiziskās aktivitātes, piemēram, Eiropas Sporta nedēļa, #BeActive un HealthyLifestyle4All, un aicina Komisiju izvērst komunikāciju par šiem pasākumiem dalībvalstīs un it īpaši skolās; uzsver, ka ir svarīgi regulāri izvērtēt to tvērumu un ietekmi;

58.  aicina visās dalībvalstīs īstenot un veicināt ES pamatnostādnes par sportistu dubultkarjeru, kā arī paplašināt tās, attiecinot uz visu sporta personālu, kas nodarbojas ar strukturētu sportu, un īstenot īpašas pārkvalifikācijas iniciatīvas;

59.  atkārtoti aicina Komisiju, dalībvalstis, sporta federācijas un klubus veicināt sportistu dubultkarjeras iespējas un aicina Komisiju apsvērt iespēju nākamajā programmā “Erasmus+” iekļaut sportistu pārrobežu mobilitāti;

60.  atkārtoti norāda, ka ir jāizstrādā stratēģija bijušo sportistu atbalstam, lai nodrošinātu, ka viņiem ir pienācīga piekļuve darbvietām, jaunām prasmēm vai pārkvalifikācijai;

61.  uzsver treneru, sporta personāla, skolotāju un jaunatnes darbinieku lomu bērnu un jauniešu prasmju attīstīšanā un izglītošanā un uzsver arī, ka atbilstīgai apmācībai ir būtiska nozīme, lai veicinātu iesaisti sportā un nodrošinātu drošu vidi ikvienam;

62.  atzinīgi vērtē to, ka sporta personāla mobilitāte ir iekļauta programmā “Erasmus+” 2021.–2027. gadam, un aicina Komisiju, dalībvalstu aģentūras un sporta federācijas vairot informētību par šo jauno iespēju;

63.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt kopīgus ES līmeņa standartus, lai nodrošinātu, ka visiem treneriem ir piemērotas prasmes un izglītība bērnu un jauniešu trenēšanai;

64.  aicina Komisiju izveidot sporta vēstnieku tīklu, lai izmantotu ievērojamu paraugsportistu ietekmi nolūkā veicināt fiziskās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu;

65.  atzīst vērtīgo devumu, ko sabiedrībai sniedz brīvprātīgo darbība sportā, un aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot brīvprātīgo, tostarp treneru, kas veic brīvprātīgo darbu, iegūtās kvalifikācijas atzīšanai paredzētu sistēmu, kas atbilstu ES prasmju programmai un būtu balstīta uz Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS) un Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET);

Palīdzība sportam, lai nodrošinātu veiksmīgu atveseļošanos

66.  uzstāj, ka ir vajadzīgi atbalsta mehānismi un mērķtiecīgi finansēšanas mehānismi, lai pēc Covid-19 atjaunotu sporta nozares un visu sporta veidu darbību, tostarp izmantojot valsts atbalsta finansējumu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un ES struktūrfondus;

67.  atzinīgi vērtē to, ka dažas dalībvalstis ir iekļāvušas sportu savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos;

68.  aicina Komisiju sniegt datus par investīcijām un reformām, kas saistītas ar sportu, tās pārskata ziņojumā par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu, kas jāiesniedz Parlamentam un Padomei 2022. gadā;

69.  atzinīgi vērtē budžeta palielināšanu sportam pašreizējā “Erasmus+” programmā un atbalsta turpmāku sinerģiju starp fondiem un tādām programmām kā “"ES – veselībai” un “LIFE”; uzsver, ka būtiska nozīme ir visu šķēršļu likvidēšanai pieteikumu iesniegšanas procesā valsts līmenī, lai labāk izmantotu visus instrumentus nolūkā atbalstīt atveseļošanos sportā;

70.  pauž nožēlu par to, ka sports nav nepārprotami pieminēts regulā par programmu “ES – veselībai”;

71.  aicina ES iestādes nākamajā finanšu plānošanas periodā ievērojami palielināt programmas “Erasmus+” finansējumu, kas paredzēts tautas sportam;

72.  uzsver, ka arī ārpus programmas “Erasmus+” ir mērķtiecīgi jāturpina palielināt finansējumu sportam, liekot uzsvaru uz sporta sociālo dimensiju, jo īpaši attiecībā uz tautas sportu;

73.  uzsver, cik būtiska nozīme ir sagatavošanās darbībām un izmēģinājuma projektiem sporta jomā, jo tie nodrošina papildu finansējumu tautas sportam un sniedz daudzsološus rezultātus;

74.  aicina Komisiju palielināt pieņemto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību skaitu sporta jomā;

75.  uzsver, ka ir jāatbalsta sporta tūrisms kā viens no veidiem sporta nozares atveseļošanas un noturības veicināšanai pēc Covid-19;

76.  atgādina, cik svarīgi ir aizsargāt un ar pietiekamu finansējumu veicināt tradicionālos sporta veidus kā daļu no Eiropas kultūras mantojuma un reģionālās identitātes;

77.  aicina valstu, reģionālās un vietējās iestādes atzīt sporta un fizisko aktivitāšu būtisko nozīmi tādās jomās kā pilsētu atjaunošana, tūrisms un teritoriālā kohēzija un mudināt šajā jomā veikt attiecīgus ieguldījumus, īstenojot kohēzijas politiku, it īpaši no Eiropas Sociālā fonda plus un Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Atveseļošanas un noturības mehānisma;

78.  aicina Komisiju veicināt REACT-EU finansējuma izmantošanu projektiem, kas saistīti ar sporta infrastruktūru, ar nosacījumu, ka tā ir ilgtspējīga un attiecīgajā teritorijā veicina ekonomikas ilgtermiņa atveseļošanos un atbalsta tūrismu;

79.  vērš Komisijas un vadošo iestāžu uzmanību uz nelielu sporta klubu un biedrību svarīgo lomu un to, ka tām trūkst cilvēkresursu un materiālo resursu, lai piekļūtu Eiropas finansējumam un mērķtiecīgam atbalstam;

80.  aicina dalībvalstis kā vienu no instrumentiem, ar ko atvieglot piekļuvi sporta nozares pakalpojumiem pēc Covid-19, apsvērt iespēju tai piemērot zemāko iespējamo PVN likmi;

81.  aicina Komisiju kopā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem un valsts iestādēm, izstrādāt metodiku, lai noteiktu kritērijus ar sportu saistītu projektu sociālās ietekmes novērtēšanai un uzraudzībai, kā arī regulāri atjaunināt un iesniegt datus par sporta sociālo ietekmi;

82.  mudina Komisiju un dalībvalstis regulāri atjaunināt un iesniegt datus par sporta ekonomisko ietekmi;

Atbalsts pārejai uz ilgtspējīgu un inovatīvu nākotni

83.  norāda uz klubu un federāciju centieniem nodrošināt vidisko ilgtspēju; tomēr aicina ES iestādes, dalībvalstis un sporta federācijas turpināt atbalstīt un veicināt sporta attīstību un vides ziņā vērienīgu sporta pasākumu organizēšanu;

84.  uzstāj uz darbību sporta jomā saskaņošanu ar Eiropas zaļā kursa principiem un to devumu vides izglītībā un paradumu maiņā;

85.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt sporta nozares zaļo pārkārtošanos, jo īpaši attiecībā uz sporta infrastruktūras, tostarp ziemas sporta objektu būvniecību, paplašināšanu un atjaunošanu;

86.  uzsver sporta un fiziskās aktivitātes nozīmi jaunajā Eiropas “Bauhaus” un atzīst iniciatīvas potenciālu attīstīt vietas aktivitātēm un veicināt ilgtspējīgas sporta infrastruktūras izveidi; aicina Komisiju nodrošināt, lai, īstenojot iniciatīvu, prioritāte tiktu piešķirta projektiem, kas saistīti ar sportu un fizisko aktivitāšu veicināšanu, it īpaši sabiedriskās vietās;

87.  aicina Komisiju un dalībvalstis sporta infrastruktūrai noteikt saskaņotus obligātos pieejamības kritērijus, ilgtspējas kritērijus un drošības standartus, tostarp pasākumus, kuru nolūks ir nepieļaut jebkura veida aizskaršanu un veicināt iekļautību, kā arī sportistu un sporta personāla mobilitāti;

88.  aicina īpašu vērību pievērst sporta infrastruktūras būvniecībā iesaistīto būvstrādnieku darba apstākļiem;

89.  uzsver, cik svarīga ir inovācija un starpnozaru sadarbība sportā, jo īpaši digitālo rīku izstrāde, lai palielinātu līdzdalību fiziskajās aktivitātēs, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem;

90.  uzsver, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos būtu jāparedz jauni sporta pasākumu organizēšanas veidi, izmantojot pieejamās digitālās tehnoloģijas;

91.  aicina Komisiju un Eiropas Tehnoloģiju institūtu izveidot zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) sporta jomā, lai veicinātu inovāciju, izturētspēju un starptautisko sadarbību;

92.  aicina ES iestādes uzsākt debates par e-sporta nākotni un iespējām un vākt datus, lai novērtētu šo nozari un iepazīstinātu ar pētījumu par tās sociālo un ekonomisko ietekmi;

93.  aicina Komisiju nekavējoties un efektīvi cīnīties pret arvien pieaugošo tiešsaistes sporta pasākumu nelikumīgas straumēšanas problēmu;

o
o   o

94.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Eiropas, starptautiskajām un nacionālajām sporta federācijām un organizācijām.

(1) Rezolūcija “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī, A/RES/70/1. (2) OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp. (3) OV C 239 E, 20.8.2013., 46. lpp. (4) OV C 36, 29.1.2016., 137. lpp. (5) OV C 407, 4.11.2016., 81. lpp. (6) OV C 252, 18.7.2018., 2. lpp. (7) OV C 385, 22.9.2021., 2. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0045. (9) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0236. (10) OV C 419, 4.12.2020., 1. lpp. (11) OV C 416, 11.12.2019., 3. lpp. (12) OV C 192, 7.6.2019., 18. lpp. (13) OV C 214 I, 29.6.2020., 1. lpp. (14) OV C 196, 11.6.2020., 1. lpp. (15) OV C 212, 4.6.2021., 2. lpp. (16) Mittag J. un Naul R., “ES sporta politika: novērtējums un iespējamā attīstība”, Eiropas Parlaments, pētījumi CULT komitejai — Struktūrpolitikas un kohēzijas politikas departaments, Brisele, 2021.