Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2021. gada 18. maijs - Brisele
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izpilddirektores iecelšana: Natasha Cazenave kandidatūra
 Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes priekšsēdētājas iecelšana: Petra Hielkema kandidatūra
 Taisnīgas pārkārtošanās fonds ***I
 Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pārskatīšana
 Apmaiņas, atbalsta un mācību programma euro aizsardzībai pret viltošanu 2021.–2027. gadam (programma “Perikls IV”): attiecināšana uz neiesaistītajām dalībvalstīm ***
 ES un Kubas Nolīgums: visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšana sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības ***
 Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumam starp ES un Tunisiju (Horvātijas pievienošanās) ***
 Protokols ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgumam (Horvātijas pievienošanās) ***
 ES, ASV, Islandes un Norvēģijas Nolīgums: laika ierobežojumi attiecībā uz vienošanos par gaisa kuģu iznomāšanu ar apkalpi ***
 Ostu nodevu nodokļa režīms Francijas tālākajos reģionos *
 Kopējās zivsaimniecības politikas 15. pantā paredzētā izkraušanas pienākuma mērķu īstenošana
 Kopējā pievienotās vērtības nodokļa sistēma: atbrīvojumi importam un konkrētu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai saistībā ar Savienības pasākumiem sabiedrības interesēs *
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana — Igaunijas pieteikums EGF/2020/002 EE (tūrisma nozare)
 Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana atbalsta sniegšanā Grieķijai un Francijai saistībā ar dabas katastrofām un Albānijai, Austrijai, Beļģijai, Horvātijai, Čehijai, Igaunijai, Francijai, Vācijai, Grieķijai, Ungārijai, Īrijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Melnkalnei, Portugālei, Rumānijai, Serbijai un Spānijai saistībā ar ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā
 Budžeta grozījuma Nr. 2/2021 projekts: finansējums pasākumiem, ar kuriem reaģē uz Covid-19 krīzi, un precizējumu un jaunākās informācijas iekļaušana attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmas galīgo pieņemšanu
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: gada uzraudzības maksas, ko EVTI iekasē no darījumu reģistriem par 2021. gadu
 Iebildumu neizteikšanu pret deleģēto aktu: Direktīvas 2013/36/ES papildināšana attiecībā uz tādu darba ņēmēju identificēšanu, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu
 Programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” ***II
 Programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” ***II

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izpilddirektores iecelšana: Natasha Cazenave kandidatūra
PDF 130kWORD 43k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija lēmums par priekšlikumu iecelt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izpilddirektori (N9-0005/2021 – C9-0114/2021 – 2021/0900(NLE))
P9_TA(2021)0217A9-0137/2021

(Apstiprināšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes Uzraudzības padomes 2021. gada 12. marta priekšlikumu (C9-0114/2021),

–  ņemot vērā 51. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(1),

–  ņemot vērā savu 2019. gada 14. marta rezolūciju par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā(2),

–  ņemot vērā savu 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par ekonomiskās un monetārās savienības institūcijām un struktūrām: iespējamā interešu konflikta novēršana pēc nodarbinātības publiskajā sektorā(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 131. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9‑0137/2021),

A.  tā kā 2021. gada 29. maijā beidzas amatā patlaban esošās Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izpilddirektores pilnvaru termiņš;

B.  tā kā 2021. gada 12. martā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes Uzraudzības padome, īstenojot atklātu atlases procedūru, ierosināja iecelt Natasha Cazenave izpilddirektores amatā uz piecu gadu pilnvaru termiņu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 51. panta 2. un 3. punktu;

C.  tā kā Ekonomikas un monetārā komiteja 2021. gada 22. aprīlī rīkoja Natasha Cazenave uzklausīšanu, kurā viņa vispirms uzrunāja komiteju un tad atbildēja uz komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem,

1.  apstiprina Natasha Cazenave iecelšanu par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izpilddirektori;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei, Komisijai, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, kā arī dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.
(2) OV C 23, 21.1.2021., 105. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0017.


Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes priekšsēdētājas iecelšana: Petra Hielkema kandidatūra
PDF 129kWORD 43k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija lēmums par priekšlikumu iecelt Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) priekšsēdētāju (N9-0022/2021 – C9-0163/2021 – 2021/0901(NLE))
P9_TA(2021)0218A9-0162/2021

(Apstiprināšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes priekšsēdētāja amatam kvalificēto kandidātu sarakstu, ko 2021. gada 22. martā sagatavojusi minētās iestādes Uzraudzības padome,

–  ņemot vērā Padomes 2021. gada 6. maija vēstuli, ar ko ierosina Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes priekšsēdētāja amatā iecelt Petra Hielkema (C9-0163/2021),

–  ņemot vērā 48. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK(1),

–  ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā(2),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. janvāra rezolūciju par ekonomiskās un monetārās savienības institūcijām un struktūrām: iespējamā interešu konflikta novēršana pēc nodarbinātības publiskajā sektorā(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 131. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0162/2021),

A.  tā kā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes priekšsēdētāja pilnvaru termiņš beidzās 2021. gada 28. februārī;

B.  tā kā 2021. gada 6. maijā Padome ierosināja iecelt Petra Hielkema Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes priekšsēdētāja amatā uz piecu gadu pilnvaru termiņu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 48. panta 2. un 3. punktu;

C.  tā kā Ekonomikas un monetārā komiteja 2021. gada 10. maijā rīkoja Petra Hielkema uzklausīšanu, kurā viņa vispirms uzrunāja komiteju un tad atbildēja uz komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem,

1.  apstiprina Petra Hielkema iecelšanu par Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes priekšsēdētāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei, kā arī dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.
(2) OV C 23, 21.1.2021., 105. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0017.


Taisnīgas pārkārtošanās fonds ***I
PDF 129kWORD 51k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (COM(2020)0022 – C9-0007/2020 – 2020/0006(COD))
P9_TA(2021)0219A9-0135/2020

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0022) un grozīto priekšlikumu (COM(2020)0460),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 175. panta trešo daļu un 322. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0007/2020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Čehijas parlamenta Deputātu palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2020. gada 20. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 10. jūnija un 2020. gada 18. septembra atzinumus(2),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2020. gada 2. jūlija atzinumu(3),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2021. gada 3. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A9-0135/2020),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(4);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 18. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/..., ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu

P9_TC1-COD(2020)0006


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2021/1056.)

(1) OV C 290, 1.9.2020., 1. lpp.
(2) OV C 311, 18.9.2020., 55. lpp. un OV C 429, 11.12.2020., 240. lpp.
(3) OV C 324, 1.10.2020., 74. lpp.
(4) Ar šo nostāju aizstāj 2020. gada 17. septembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0223).


Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pārskatīšana
PDF 173kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija rezolūcija par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pārskatīšanu (2020/2087(INI))
P9_TA(2021)0220A9-0052/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. un 175. pantu, 212. panta 2. punktu un 349. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (“ESSF” regula) un tās turpmākos 2014. gada 15. maija un 2020. gada 20. marta grozījumus(1),

–  ņemot vērā visus Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes publicētos ziņojumus un jo īpaši tās 2014. gada 31. marta ziņojumu “Klimata pārmaiņas 2014. gadā — sekas, pielāgošanās un neaizsargātība”,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas parakstīts 2016. gada 22. aprīlī,

–  ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — īstenošana un piemērošana(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — izvērtējums(3),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2019. gada 15. maija darba dokumentu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2002.–2017. gadam izvērtējumu (SWD(2019)0186),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 30. marta Regulu (ES) 2020/461, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 groza, lai dalībvalstīm un valstīm, kuras risina sarunas par pievienošanos Savienībai, sniegtu finansiālu palīdzību, ja tās nopietni skārusi liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija(4),

–  ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai(5),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 25. marta nostājas dokumentu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 groza, lai dalībvalstīm un valstīm, kuras risina sarunas par pievienošanos Savienībai, sniegtu finansiālu palīdzību, ja tās nopietni skārusi liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija (COM(2020)0114),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A9-0052/2021),

A.  tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF), kas izveidots ar ESSF regulu pēc lielajiem plūdiem Centrāleiropā 2002. gadā, sniedz finansiālu palīdzību dalībvalstīm un pievienošanās sarunvalstīm, ko skārušas lielas vai reģionālas dabas katastrofas vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija; tā kā ESSF sniedz patiesu ES pievienoto vērtību un īsteno gribu apliecināt solidaritāti ar cilvēkiem ES reģionos, kurus skārušas šādas katastrofas;

B.  tā kā 2020. gada 17. aprīļa rezolūcijā par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai Eiropas Parlaments atgādināja, ka solidaritāte starp dalībvalstīm nav iespēja, bet gan ir pienākums, kas cita starpā izriet no Līguma par Eiropas Savienību 2. un 21. panta, un ka tā ir arī viens no mūsu ES vērtību pīlāriem, kā noteikts iepriekš minētā līguma 3. pantā; tā kā tajā pašā rezolūcijā Eiropas Parlaments mudina Komisiju stiprināt visus elementus krīžu pārvarēšanā un reaģēšanā uz katastrofām;

C.  ar interesi norāda, ka saskaņā ar nesen veiktu aptauju divas trešdaļas ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu būt lielākām kompetencēm risināt tādas neparedzētas krīzes kā Covid-19, un vairāk nekā puse uzskata, ka ES vajadzētu būt lielākiem finanšu līdzekļiem šo krīžu pārvarēšanai(6); tā kā pašreizējai veselības krīzei ir ļoti liela humānā dimensija un tā kā ES un dalībvalstīm attiecīgi jārīkojas solidaritātes garā;

D.  tā kā līdz šim ESSF fonda palīdzība ir bijusi vērsta uz aptuveni simts dabas katastrofām 23 dalībvalstīs un vienā pievienošanās sarunvalstī, par kopējo summu aptuveni 6,6 miljardi EUR(7);

E.  tā kā 2017. un 2018. gadā plūdu izraisītas katastrofas veidoja aptuveni divas trešdaļas no visiem ESSF pieteikumiem, neraugoties uz to, ka pārskata periodā bija vērojamas arī lielas vētras, mežu ugunsgrēki un zemestrīces;

F.  ņem vērā ESSF lietderību, kā uzsvērts Komisijas novērtējumā, jo īpaši attiecībā uz sloga samazināšanu visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, atbalstot atjaunošanas centienus pēc lielām valsts vai reģionālām dabas katastrofām vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, kā noteikts ESSF regulā (ar grozījumiem);

G.  tā kā ESSF tiesiskais regulējums tika pārskatīts 2014. gadā, pieņemot grozošo Regulu (ES) Nr. 661/2014(8), jo īpaši, lai vienkāršotu procedūras, saīsinātu atbildes laiku pēc pieprasījumu iesniegšanas, precizētu atbilstības kritērijus palīdzības pieprasījumiem reģionālu katastrofu gadījumā, pagarinātu īstenošanas periodu un ieviestu avansa maksājumus, kā Parlaments jau vairākkārt bija pieprasījis; tā kā 2020. gada martā tika panākts turpmāks process ar regulas grozījumiem, jo īpaši attiecībā uz avansa maksājumu līmeņa palielināšanu un ESSF piešķiršanas procesa vienkāršošanu;

H.  tā kā lielu katastrofu gadījumos palīdzības pieprasījumu apstiprināšanas līmenis ir 100 %, savukārt reģionālu katastrofu gadījumos, kas ir visizplatītākā kategorija, pieprasījumu apstiprināšanas līmenis pēc 2014. gada ESSF regulas pārskatīšanas ir paaugstinājies no 32 % līdz 85 %;

I.  tā kā, lai gan regulas reforma 2014. gadā veicināja to, ka ESSF finansiālā ieguldījuma pieteikuma sagatavošanas un iesniegšanas termiņš tika pagarināts no 10 līdz 12 nedēļām, ievērojamai daļai lietu vēl ir vajadzīgi atjauninājumi, kā rezultātā aizkavējās piekļuve dotācijām; tā kā šā iemesla dēļ Komisijai būtu jāsniedz vienkāršoti norādījumi par prasībām pieteikumiem un tādējādi jāsamazina administratīvais slogs;

J.  tā kā laikposmu, kas vajadzīgs, lai pilnībā izmantotu dotāciju, varētu vēl vairāk samazināt, lai īstenotu steidzamo ES solidaritātes nepieciešamību;

K.  tā kā ESSF palīdzība sedz tikai infrastruktūras iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu enerģētikas, ūdens un notekūdeņu, telesakaru, transporta, veselības un izglītības jomā, nevis papildu izmaksas, lai saskaņā ar Eiropas zaļā kursa aicinājumu no jauna uzbūvētu pret katastrofām noturīgāku un klimatnoturīgāku infrastruktūru, kas saņēmējvalstij jāfinansē no pašu resursiem un citiem ES fondiem, piemēram, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda;

L.  ar interesi norādot, ka, kā liecina Covid-19 krīze, ir vajadzīga lielāka sinerģija starp kohēzijas politikas instrumentiem un ESSF; atzīstot, ka ESSF tika izveidots, lai īstermiņā un vidējā termiņā reaģētu uz dabas katastrofām, savukārt kohēzijas politika (ERAF un Kohēzijas fonds) ir vērsta uz ilgtermiņa plānošanu un ieguldījumiem civilajā aizsardzībā, preventīvajā infrastruktūrā, riska pārvaldības infrastruktūrā un noturības pasākumos, tādējādi sekmējot Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu;

M.  atzinīgi vērtējot Komisijas priekšlikumu paplašināt ESSF darbības jomu, iekļaujot tajā liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas, un tam sekojošo Regulas (ES) 2020/461 stāšanos spēkā;

N.  tā kā dabas katastrofas var pastiprināties un vairoties klimata pārmaiņu dēļ; tādēļ uzsverot 2014. gadā ieviestā dinamiskā piešķīruma budžeta mehānisma lietderību, kas cita starpā ļāva ESSF sniegt rekordlielu atbalstu 1,2 miljardu EUR apmērā pēc zemestrīcēm Itālijā 2016. un 2017. gadā;

O.  tā kā saskaņā ar ESSF regulas 7. pantu fonda finansētajām darbībām vajadzētu būt saderīgām ar LESD noteikumiem un instrumentiem, kas pieņemti saskaņā ar to, un ar ES politiku un pasākumiem, jo īpaši tādās jomās kā vides aizsardzība, dabas katastrofu riska novēršana un pārvaldība un pielāgošanās klimata pārmaiņām, attiecīgā gadījumā iekļaujot uz ekosistēmām balstītas pieejas;

P.  tā kā jaunā daudzgadu finanšu shēma (DFS) paredz jaunu budžeta dotāciju, ko dēvē par rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR), kurā apvienots ESSF un rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR), un kura mērķis ir, no vienas puses, reaģēt ārkārtas situācijās, kuras izraisa lielas katastrofas dalībvalstīs vai pievienošanās sarunvalstīs (ESSF), un, no otras puses, apmierināt īpaši steidzamas vajadzības Savienībā vai trešās valstīs, jo īpaši humāno krīžu gadījumos (EAR);

Q.  tā kā, kā atzīts LESD 349. pantā, sarežģītā klimata situācija ir viens no pastāvīgajiem faktoriem, kas būtiski kavē tālāko reģionu attīstību; tā kā tādēļ būtu jāpieņem īpaši pasākumi, kuros paredzēti nosacījumi līgumu piemērošanai, tostarp kopējai politikai;

R.  tā kā īpaša uzmanība jāpievērš tālākajiem reģioniem, salām, kalnu reģioniem, mazapdzīvotiem reģioniem un visām tām teritorijām, kas ir īpaši pakļautas dabas katastrofu riskam,

S.  paužot nožēlu, ka ESSF regula pašlaik neļauj iesniegt atbalsta pieteikumus pārrobežu mērogā, lai gan daži apgabali, kas ir īpaši neaizsargāti pret dabas katastrofām, piemēram, kalnu reģioni, bieži vien sniedzas pāri robežām,

1.  pauž bažas par to, ka ekstrēmi laikapstākļu notikumi un dabas katastrofas kļūs tikai biežākas un pastiprināsies līdz ar klimata pārmaiņām; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi veikt ieguldījumus profilaksē un klimata pārmaiņu mazināšanā saskaņā ar Eiropas zaļo kursu; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāturpina ieguldīt klimata ietekmes atvieglošanas pasākumos, paturot prātā, ka daudzas dabas katastrofas ir tiešas cilvēku darbības sekas un ka plūdi, zemestrīces, mežu ugunsgrēki, sausums un citas dabas katastrofas var kļūt nekontrolējami, un tādēļ ir jāpieņem atbilstīgi pasākumi;

2.  norāda, ka ESSF ir viena no konkrētākajām ES solidaritātes izpausmēm un ka visi ES iedzīvotāji sagaida, ka tas tiks izrādīts katastrofu vai nopietnā sabiedrības veselības ārkārtas situācijā;

3.  ar bažām uzsver, ka pēdējos gados ES iedzīvotāji ir saskārušies ar daudzām katastrofām, kas ir izpostījušas cilvēku dzīvi, īpašumu, vidi un kultūras mantojumu;

4.  vērš uzmanību uz to, ka pašlaik regulāri notiek lielas un reģionālas dabas katastrofas un liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas, tostarp, piemēram, nesenā Covid-19 pandēmija, kas smagi ietekmē visu eiropiešu dzīvi un Eiropas ekonomiku, mežu ugunsgrēki visā kontinentā, tostarp neparastās vietās, piemēram, Arktikā, un vairākas spēcīgas zemestrīces Eiropā, jo īpaši 2016. un 2017. gadā Itālijā, kas izraisīja simtiem cilvēku bojāeju un aptuveni 22 miljardu EUR lielus postījumus, kā arī 2020. gada martā un 2020. gada decembrī — Horvātijā; turklāt atgādina, ka vētras, spēcīgas lietusgāzes un plūdi ir nodarījuši lielus postījumus daudzās pilsētās un ielejās un arvien spēcīgākās viesuļvētras ir postījušas tālākos reģionus, piemēram, īpaši postoša 2017. gadā Senmartēnā ir bijusi viesuļvētra “Irma” un 2019. gadā Azoru salās — viesuļvētra “Lorenco”; šajā sakarībā atgādina, ka klimata pārmaiņu ietekme bieži vien visvairāk skar nestabilas teritorijas, piemēram, salas un kalnu, mazapdzīvotus un tālākos reģionus;

5.  norāda, ka ir būtiski, lai atbalsts un līdzekļi tiktu pēc iespējas ātrāk, vieglāk un elastīgāk nosūtīti skartajiem reģioniem, un uzsver, ka sinerģija starp ESSF un Kopienas civilās aizsardzības mehānismu, ERAF pielāgošanās klimata pārmaiņām komponentu un teritoriālās sadarbības programmām ir būtiska, lai izveidotu visaptverošu reaģēšanas un noturības pasākumu kopumu; aicina Komisiju turpināt darbu pie norādījumiem par ESSF vienkāršotu izmantošanu, lai atvieglotu valsts, reģionālo un vietējo iestāžu darbību; uzstāj, ka sinerģija starp ESSF un iepriekš minētajiem ES finansēšanas instrumentiem cita starpā būtu jāizmanto elastīgi un pēc iespējas lielākā mērā; atgādina, ka katras saņēmējvalsts īstenošanas ziņojumā būtu sīki jāizklāsta preventīvie pasākumi, tostarp ES struktūrfondu izmantošana, kas veikti vai ierosināti, lai ierobežotu turpmākus postījumus un pēc iespējas novērstu līdzīgu dabas katastrofu atkārtošanos;

6.  norāda, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Katastrofu riska mazināšanas biroja datiem pēdējos 20 gados (2000–2019) ir notikušas 7348 lielas dabas katastrofas, kuru dēļ dzīvību zaudēja 1,23 miljoni cilvēku, kuras skāra 4,2 miljardus cilvēku un radīja 2,97 triljonus ASV dolāru globālus ekonomiskos zaudējumus;

7.  norāda, ka saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) datiem ar klimatu saistīti ekstrēmi laikapstākļu notikumi laikposmā no 1980. līdz 2019. gadam EEZ dalībvalstīs radīja ekonomiskos zaudējumus aptuveni 446 miljardu EUR apmērā;

8.  uzskata, ka lielām un reģionālām dabas katastrofām un liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijām ir dziļāka ekonomiskā un sociālā ietekme vismazāk attīstītajās un nestabilākajās teritorijās, piemēram, salās, kalnu apgabalos un mazapdzīvotos reģionos, un ka tādēļ ESSF ietvaros šajās teritorijās būtu jāveic atbilstošāki pasākumi;

Katastrofu pārvarēšana, zaudējumu novērtēšana un procedūru vienkāršošana

9.  norāda uz dažādiem katastrofu riska veidiem, ar kuriem saskaras ES, un uzsver, ka dažu dabas katastrofu smagumu nosaka ne tikai klimata pārmaiņas, bet dažos gadījumos to ietekmē cilvēka izraisīti faktori, tostarp nepiesardzīga telpiskā plānošana; uzskata, ka ir būtiski uzlabot katastrofu risku novēršanu un pārvaldību Eiropā, uzbūvējot preventīvu intrastruktūru; šajā sakarībā iesaka dalībvalstīm kopā ar Komisiju izstrādāt katastrofu novēršanas un pārvaldības plānus, lai varētu precīzi un ātri novērtēt kaitējumu; uzsver, ka ESSF ir paredzēts kā vienkāršs instruments, ko ES var darīt pieejamu valsts, reģionālām un vietējām iestādēm;

10.  aicina Komisiju saistībā ar turpmāko ESSF reformu turpināt darbu dalībvalstu pieteikšanās procedūras vienkāršošanai un paātrināšanai, piemēram, pievēršot īpašu uzmanību tādu pieteikumu vienkāršošanai, kas paredzēti ESSF izmantošanas uzsākšanai vairākos reģionos pārrobežu katastrofu kontekstā, lai nodrošinātu ātrāku reakciju uz lielu un reģionālu dabas katastrofu un liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju pastiprināšanos;

11.  uzskata, ka klimata pārmaiņas un dabas katastrofu pastiprināšanās arvien vairāk novājina teritorijas un reģionus; tādēļ aicina Komisiju attiecīgi paredzēt ESSF pārskatīšanu, lai labāk ņemtu vērā reģionāla mēroga katastrofas; turklāt uzsver ERAF programmu nozīmi sinerģijā ar lauku attīstības programmām risku, piemēram, tektonisko un hidroģeoloģisko risku, novēršanā un mazināšanā; turklāt atzīst, ka ESSF regulas darbības jomā 2014. gada pārskatīšanas laikā tika iekļauti sausuma periodi, taču norāda, ka tie ir ES klimata pārmaiņu regulāra parādība un ka to ekonomisko ietekmi ir grūti novērtēt; aicina Komisiju izvērtēt sausuma periodu īpašo ietekmi un pievērst tiem pienācīgu uzmanību saistībā ar turpmāko ESSF reformu;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt pētniecību un izglītību, lai izveidotu sistēmu, kas nodrošinātu labāku sagatavotību līdzīgu krīžu novēršanai un pārvaldībai un šādu krīžu ietekmes samazināšanai līdz minimumam;

13.  aicina uzlabot koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu pētniecības un izstrādes centriem, jo īpaši tiem, kas saskaras ar līdzīgiem riskiem; mudina pilnveidot agrīnās brīdināšanas sistēmas dalībvalstīs, kā arī izveidot jaunas un stiprināt pašreizējās saites starp dažādām agrīnās brīdināšanas sistēmām;

14.  ierosina dalībvalstīm savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plāns noteikt ieguldījumus, projektus un instrumentus, lai novērstu un ierobežotu dabas un veselības jomas katastrofu radīto kaitējumu;

15.  aicina Komisiju nodrošināt paraugprakses izplatīšanu attiecībā uz pārvaldību un iestāžu koordinācijas struktūru izmantošanu katastrofu gadījumos;

16.  norāda uz grūtībām, ar kurām saskaras saņēmējvalstis, nosakot precīzu zaudējumu apmēru ļoti īsos laikposmos, un iesaka Komisijai paredzēt norādījumus par vienkāršotām metodēm ESSF sniegtās palīdzības apjoma noteikšanai, lai iespējami samazinātu kļūdu un turpmākas aizkavēšanās potenciālu;

17.  uzsver, ka ESSF izmantošana ir veicinājusi atziņu gūšanu valsts, reģionālās un vietējā līmeņa iestādēs, kā rezultātā tās ir izvērtējušas savu vispārējo katastrofu riska pārvaldības politiku; uzsver nepieciešamību samazināt birokrātisko slogu un palielināt spēju veidošanu, sniedzot tehnisku un administratīvu atbalstu saņēmējvalstīm, lai palīdzētu tām izstrādāt pārvaldības un ilgtermiņa stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt lielu un reģionālu dabas katastrofu un liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju ietekmi; aicina dalībvalstis uzlabot saziņu ar vietējām un reģionālajām iestādēm secīgos vērtēšanas, pieteikumu sagatavošanas un projektu īstenošanas posmos, lai paātrinātu administratīvās procedūras;

18.  aicina Komisiju iespēju robežās nākamajā ESSF pārskatīšanā pievērst uzmanību reģioniem, kas ir visneaizsargātākie pret lielām vai reģionālām dabas katastrofām vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, jo īpaši tālākiem reģioniem, salām, kalnu reģioniem un reģioniem ar augstu seismisko vai vulkānisko aktivitāti vai iespējamību saskarties ar turpmākām sabiedrības veselības krīzēm;

19.  uzskata, ka jāizmanto pieredze, kas gūta no agrākajām viesuļvētrām, kas skāra aizjūras zemes un teritorijas (AZT); uzskata, ka būtu pilnībā jāizmanto EAR un citi ārējās palīdzības instrumenti, lai mazinātu nodarīto kaitējumu; turklāt ir pārliecināts, ka šiem ārējās palīdzības instrumentiem ir jāpiešķir atbilstoši finanšu līdzekļi, lai palīdzētu AZT;

Finansēšanas resursi un strauja apropriāciju piešķiršana

20.  norāda, ka pārskatītajā 2020. gada 27. maija priekšlikumā par DFS 2021.–2027. gadam Komisija paredzēja maksimālo ESSF gada budžetu 1 miljarda EUR apmērā (2018. gada cenās), bet norāda, ka jaunā DFS vienošanās paredz ESSF apvienot ar rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR), lai veidotu rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR) ar kopējo gada budžeta piešķīrumu 1,2 miljardu EUR apmērā;

21.  uzskata, ka SEAR izveides priekšrocība varētu būt lielāka elastība; tomēr norāda, ka pašreizējā veidā ESSF piešķīrums joprojām ir neskaidrs, jo tas ir atkarīgs no EAR ietvaros piešķirtajām summām; uzskata, ka ir nepieciešams rūpīgi uzraudzīt SEAR pārvaldību, lai noteiktu, vai šajā jaunajā finanšu instrumentā paredzētā finansējuma apjoms un sadales mehānisms atbilst ESSF vajadzībām, ņemot vērā tā darbības jomas paplašināšanu un ārkārtas situāciju lielo mērogu un biežo izplatību, jo īpaši lielu un reģionālu dabas katastrofu un liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju dēļ;

22.  atzinīgi vērtē to, ka pārskatītais ESSF, kas tika pieņemts 2020. gada martā, paaugstināja avansa maksājumu vērtību no 10 % uz 25 % no plānotā finansiālā ieguldījuma summas un palielināja maksimālo robežu no 30 uz 100 miljoniem EUR; šajā sakarībā norāda, cik svarīgi ir avansa maksājumi, lai palielinātu atbalsta programmu efektivitāti, jo īpaši reģionos un vietējās kopienās ar ierobežotiem alternatīviem finansējuma avotiem; aicina Komisiju apsvērt papildu veidus, kā veicināt šo iespēju, un aicina pastiprināt operatīvos centienus, lai samazinātu vidējo laiku avansa maksājumu izmaksai, vienlaikus nodrošinot ES budžeta aizsardzību;

23.  norāda, ka lielākā daļa no tālākajos reģionos esošajām lielajām ēkām (piemēram, ostas, lidostas un slimnīcas) ir sabiedriskas ēkas, un, lai gan tās ir būtiskas šo mazo teritoriju darbībai, tās ir ļoti pakļautas vides katastrofu ietekmei; tādēļ uzskata, ka ESSF finansiālajam atbalstam tālākajiem reģioniem jābūt lielākam par 2,5 % no summas, kas saņemta, lai novērstu iepriekšējo katastrofu radītos zaudējumus, tādējādi ļaujot šiem reģioniem ātri atgriezties stāvoklī, kāds bija pirms katastrofas, un uzlabot to;

24.  norāda, ka avansa maksājumu veikšanai nepieciešamais laiks ir vidēji pieci mēneši, un aicina Komisiju apsvērt reaktīvākus risinājumus;

25.  turklāt norāda, ka, lai sasniegtu atbalsta saņēmēju, ir vajadzīgs vidēji viens gads, lai saņemtu visu ESSF dotācijas summu; aicina Komisiju saistībā ar turpmāko reformu izpētīt veidus, kā vienkāršot un padarīt fonda piešķīrumu pēc iespējas elastīgāku, lai nodrošinātu ātru rīcību un tūlītēju palīdzību katastrofu skartajiem reģioniem un/vai valstīm;

26.  ņemot vērā iepriekš minēto un fonda darbības jomas paplašināšanu, uzskata, ka nākotnē varētu būt nepieciešams ESSF budžeta novērtējums, kam vajadzības gadījumā varētu sekot atbilstoša finansējuma korekcija, lai nodrošinātu to, kas vajadzīgs reālam ES solidaritātes instrumentam, un garantētu pietiekami lielu budžetu, kas ļautu efektīvi reaģēt uz lielām un reģionālām dabas katastrofām un liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, ne tikai kaitējuma novēršanai, bet arī noturības pret klimata pārmaiņām palielināšanai;

27.  uzsver, ka ESSF dotāciju piešķiršanai, pārvaldībai un īstenošanai vajadzētu būt maksimāli pārredzamai un ka dotācijas ir jāizmanto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem;

Risku novēršana un atjaunošanas kvalitāte

28.  aicina kritērijos, pēc kuriem nosaka projektus, kas ir tiesīgi saņemt fonda palīdzību, vairāk ņemt vērā jaunākos riska novēršanas principus, un aicina turpmākajā pārskatīšanā pilnībā integrēt principu “atjaunot uzlabojot” ESSF regulas 3. pantā, lai atjaunošanas laikā palīdzētu uzlabot šo reģionu infrastruktūras kvalitāti un labāk sagatavotu tos turpmāku katastrofu novēršanai, veidojot preventīvu infrastruktūru;

29.  uzskata, ka tādi kopā ar Eiropas Investīciju banku izstrādātie instrumenti kā “programmas aizdevumi” arī varētu tikt izmantoti noturīgākas, drošākas un ekoloģiskākas infrastruktūras atjaunošanas finansēšanai;

30.  aicina Komisiju stiprināt un vienkāršot sinerģiju starp ESSF un kohēzijas politikas fondiem, kā arī ar Kopienas civilās aizsardzības mehānismu, lai efektīvi un strukturēti pārvaldītu atjaunošanas projektu riskus īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, ne tikai veidojot ilgtspējīgu, energoefektīvu un resursefektīvu ​infrastruktūru, bet arī veicot preventīvus pasākumus; turklāt aicina Komisiju izrādīt elastību attiecībā uz valsts vai reģionālo programmu plānošanu un grozīšanu, novēršot lielas un reģionālas dabas katastrofas un liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas; šajā sakarībā atkārtoti norāda, ka ESSF finansiālajai palīdzībai būtu jākoncentrējas uz spēcīgāku investīciju noturību un ilgtspēju skartajās teritorijās;

Ārkārtas situācijas veselības jomā

31.  atzinīgi vērtē to, ka pēc Komisijas ierosinātās ESSF regulas pārskatīšanas 2020. gada 13. martā fonda finansējumam pieejamās darbības pašreiz tiek saistītas arī ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, ietverot ne tikai medicīnisko palīdzību, bet arī pasākumus slimību izplatības novēršanai, uzraudzībai vai kontrolei;

32.  uzsver, ka fonda darbības jomas paplašināšana, lai cīnītos pret Covid-19 pandēmijas ietekmi, ir parādījusi, ka ESSF spēj būt elastīgāks gan darbības jomas, gan attiecināmības ziņā, jo tas spēj sniegt palīdzību ne tikai lielu dabas katastrofu gadījumā, bet arī ātri palīdzēt citu lielu katastrofu, piemēram, pandēmiju, laikā;

33.  uzskata, ka šāda ESSF darbības jomas paplašināšana pieprasa lielāku fonda budžetu;

34.  ierosina Komisijai un dalībvalstīm stiprināt sadarbību ar attiecīgajiem Pasaules Veselības organizācijas dienestiem, kas specializējas gatavībā ārkārtas situācijām, lai izstrādātu ātras reaģēšanas plānus ārkārtas situācijās veselības jomā;

Fonda finansiālās palīdzības pasākumu redzamība

35.  atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir informēt sabiedrību par reālajiem ieguvumiem, ko sniedz ESSF, lai vēl vairāk palielinātu ES iedzīvotāju uzticēšanos ES instrumentiem un programmām; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot fonda palīdzības pasākumu redzamību, veicot ad hoc, mērķtiecīgas saziņas darbības, vienlaikus nosakot par prioritāti ātru reaģēšanu un palīdzības sniegšanu, lai izceltu Savienības pievienoto vērtību lielu un reģionālu dabas katastrofu un liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju laikā, kas tieši parāda ES solidaritāti un Savienības spēju nodrošināt patiesi savstarpēju palīdzību praksē, darot pieejamus lielus budžeta resursus; tāpat aicina Komisiju saistībā ar turpmāko regulas pārskatīšanu noteikt par pienākumu saņēmējvalstīm informēt savus iedzīvotājus par ES finansiālo atbalstu īstenotajām darbībām;

o
o   o

36.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
(2) OV C 440, 30.12.2015., 13. lpp.
(3) OV C 224, 27.6.2018., 140. lpp.
(4) OV L 99, 31.3.2020., 9. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.
(6) https://www.europarl.europa.eu/news/en/press-room/20201113IPR91602/eu-survey-confirms-citizens-call-for-eu-to-have-more-powers-to-tackle-pandemic
(7) https://cohesiondata.ec.europa.eu/stories/s/An-overview-of-the-EU-Solidarity-Fund-2002-2019/qpif-qzyn
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 661/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp.).


Apmaiņas, atbalsta un mācību programma euro aizsardzībai pret viltošanu 2021.–2027. gadam (programma “Perikls IV”): attiecināšana uz neiesaistītajām dalībvalstīm ***
PDF 115kWORD 43k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija normatīvā rezolūcija Padomes regulas projektam, ar ko uz neiesaistītajām dalībvalstīm attiecina Regulas (ES) 2021/..., ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam (programma "Perikls IV") un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 331/2014 (13255/2020 – C9-0017/2021 – 2018/0219(APP))
P9_TA(2021)0221A9-0165/2021

(Īpašā likumdošanas procedūra – piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes regulas projektu (13255/2020),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu (C9-0017/2021),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A9-0165/2021),

1.  sniedz piekrišanu Padomes regulas projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.


ES un Kubas Nolīgums: visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšana sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības ***
PDF 120kWORD 43k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Kubas Republiku, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (10637/2020 – C9-0097/2021 – 2020/0233(NLE))
P9_TA(2021)0222A9-0129/2021

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10637/2020),

–  ņemot vērā Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Kubas Republiku, ievērojot 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXVIII pantu, par visu ES CLXXV sarakstā iekļauto tarifa kvotu koncesiju grozīšanu sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (10638/20),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C9-0097/2021),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu, un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9‑0129/2021),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kubas Republikas valdībai un parlamentam.


Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumam starp ES un Tunisiju (Horvātijas pievienošanās) ***
PDF 118kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (COM(2018)0603 – C9-0302/2020 – 2018/0310(NLE))
P9_TA(2021)0223A9-0150/2021

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12294/2018),

–  ņemot vērā protokola projektu Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (12295/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C9-0302/2020),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A9‑0150/2021),

1.  sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Tunisijas Republikas valdībai un parlamentam.


Protokols ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgumam (Horvātijas pievienošanās) ***
PDF 116kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu protokolu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (06048/2020 – C9-0383/2020 – 2020/0024(NLE))
P9_TA(2021)0224A9-0148/2021

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (06048/2020),

–  ņemot vērā protokola projektu Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (06049/2020),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C9-0383/2020),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un kā arī 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A9‑0148/2021),

1.  sniedz piekrišanu protokola slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Centrālās Amerikas valdībai un parlamentam.


ES, ASV, Islandes un Norvēģijas Nolīgums: laika ierobežojumi attiecībā uz vienošanos par gaisa kuģu iznomāšanu ar apkalpi ***
PDF 118kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu par laika ierobežojumiem attiecībā uz vienošanos par gaisa kuģu iznomāšanu ar apkalpi starp Eiropas Savienību, Amerikas Savienotajām Valstīm, Islandi un Norvēģijas Karalisti (11645/2020 – C9-0392/2020 – 2019/0126(NLE))
P9_TA(2021)0225A9-0125/2021

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (11645/2020),

–  ņemot vērā Nolīguma projektu par laika ierobežojumiem attiecībā uz vienošanos par gaisa kuģu iznomāšanu ar apkalpi starp Eiropas Savienību, Amerikas Savienotajām Valstīm, Islandi un Norvēģijas Karalisti (10584/19),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu, un 218. panta 7. punktu (C9-0392/2020),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A9‑0125/2021),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Amerikas Savienoto Valstu, Islandes un Norvēģijas Karalistes valdībai un parlamentam.


Ostu nodevu nodokļa režīms Francijas tālākajos reģionos *
PDF 116kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ostu nodevu nodokļa režīmu Francijas tālākajos reģionos un ar ko groza Lēmumu Nr. 940/2014/ES (COM(2021)0095 – C9-0105/2021 – 2021/0051(CNS))
P9_TA(2021)0226A9-0138/2021

(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2021)0095),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9-0105/2021),

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A9‑0138/2021),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.


Kopējās zivsaimniecības politikas 15. pantā paredzētā izkraušanas pienākuma mērķu īstenošana
PDF 175kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija rezolūcija par kopējās zivsaimniecības politikas 15. pantā paredzētā izkraušanas pienākuma mērķu īstenošanu (2019/2177(INI))
P9_TA(2021)0227A9-0147/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 7. jūnija paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanas stāvokli un apspriešanos par zvejas iespējām 2020. gadam (COM(2019)0274),

–   ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. jūnija paziņojumu "Ceļā uz ilgtspējīgāku zveju Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2021. gada ievirzes" (COM(2020)0248),

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1241 par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem(2),

–  ņemot vērā Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) ziņojumus, kuros ir izvērtēta izkraušanas pienākuma izpilde Ziemeļjūrā (2016–2017), Ziemeļrietumu ūdeņos (2016–2017) un attiecībā uz makrelēm Ziemeļjūrā un Ziemeļrietumu ūdeņos (2015–2017),

–  ņemot vērā Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) plenārsēžu ziņojumus (PLEN 20-01, 19-01, 18-01 un 17-01), kā arī tās ziņojumus "Evaluation of Member States’ Annual Reports on the Landing Obligation (for 2019)" (Izvērtējums par dalībvalstu ziņojumiem par izkraušanas pienākuma izpildi (par 2019. gadu)) (Adhoc-20-02), "Monitoring the performance of the Common Fisheries Policy" (Kopējās zivsaimniecības politikas rezultātu uzraudzība) (Adhoc-20-01) un "Evaluation of Joint Recommendations on the Landing Obligation and on the Technical Measures Regulation" (Izvērtējums par kopīgajiem ieteikumiem par izkraušanas pienākumu un par Tehnisko pasākumu regulu) (STECF-20-04),

–   ņemot vērā Padomes 2016. gada 19. decembra Direktīvu (ES) 2017/159, ar ko īsteno Nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā(3),

–  ņemot vērā rakstu "The unintended impact of the European discard ban" (Eiropas noteiktā izkraušanas pienākuma nevēlamā ietekme), kas publicēts ICES "Journal of Marine Science"(4),

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas pieprasīto pētījumu "Implementation of the current EU fisheries control system by Member States (2014–19)" (Spēkā esošās ES zivsaimniecības kontroles sistēmas ieviešana dalībvalstīs (2014–2019)),

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas pieprasītos pētījumus par izkraušanas pienākumu un kritiskajām sugām jauktu sugu zvejniecībā Ziemeļjūrā(5), ziemeļrietumu ūdeņos(6) un dienvidrietumu ūdeņos(7), kā arī pētījumus par izmešanas aizliegumu, izkraušanas pienākumu un maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) Vidusjūras rietumdaļā(8),(9),

–   ņemot vērā grāmatu "The European Landing Obligation, Reducing discards in complex, multi-species and multi-jurisdictional fisheries"(10) (Eiropas izkraušanas pienākums — izmetumu apjoma mazināšana sarežģītās, dažādu sugu un dažādu jurisdikciju zvejniecībās), kas publicēta 2019. gadā,

–   ņemot vērā ziņojumu "A third assessment of global marine fisheries discards" (Trešais novērtējums par jūras zvejas izmetumu apjomu pasaulē), ko 2019. gadā publicēja Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0147/2021),

A.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam 14. mērķa 14.4. punktā starptautiskā sabiedrība ir mudināta līdz 2020. gadam nodrošināt efektīvu resursu ieguves regulējumu un izbeigt pārzveju, nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un kaitējošu zvejniecības praksi, un īstenot zinātniski pamatotus pārvaldības plānus, lai pēc iespējas drīzāk atjaunotu zivju krājumus vismaz līdz tādam līmenim, kas ļauj saražot maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, kuru nosaka pēc krājumu bioloģiskajām īpašībām;

B.  tā kā ir aprēķināts, ka pasaulē jūras zvejniecībā ik gadu izmet apmēram 9,1 miljonu tonnu zivju, kas veido 10,8 % no vidējā nozvejas apjoma 2010.–2014. gadā; tā kā zvejniecībām, kuru mērķsugas ir tunzivis un citas pelaģiskās sugas, bija viszemākie izmetumu rādītāji, bet zvejniecībām, kuru mērķsugas ir vēžveidīgie, bija visaugstākie izmetumu rādītāji; tā kā zvejniecībās, kas nodarbojas ar demersālo zveju, bija vislielākais izmetumu daudzums, bet zvejniecībās, kas zvejo gliemjus (izņemot galvkājus), bija vismazākais izmetumu daudzums; tā kā pasaulē gada izmetumu apjoms augstāko līmeni sasniedza 1989. gadā ar 18,8 miljoniem tonnu un pakāpeniski samazinājās līdz mazāk par 10 miljoniem tonnu 2014. gadā(11);

C.  tā kā izmešana ir ierasta zvejas prakse, kad bojātu zivju, mazizmēra īpatņu (minimālā izmēra ierobežojumi), tirgspējas, kvotu trūkuma vai nozvejas sastāva dēļ nedzīva vai dzīva nevēlamā nozveja tiek atgriezta jūrā; tā kā pirms izkraušanas pienākuma ieviešanas mazizmēra zivis nebija atļauts turēt uz kuģa vai izkraut;

D.  tā kā nevēlama nozveja un izmetumi ir ievērojama uzturā izmantojamu dabas resursu šķērdēšana un bieži vien negatīvi ietekmē zivju krājumu un jūras ekosistēmu izmantošanas ilgtspēju un zvejniecību finansiālo dzīvotspēju; tā kā jo īpaši jauktu sugu zvejniecībās nav iespējams novērst noteiktu daudzumu nevēlamas piezvejas un izmešanu;

E.  tā kā dažās ES zvejniecībās ierastie augstie izmetumu līmeņi ir radījuši nopietnu problēmu ES zvejniecību ilgtermiņa ilgtspējai, apdraudot Savienības zivsaimniecības politikas uzticamību;

F.  tā kā ES 2010. gadā ieviestais aizliegums veikt augstākas kategorijas zivju atlasīšanu (izmetot komerciālo sugu zivis) nav ticis pienācīgi īstenots;

G.  tā kā 2013. gadā reformētā kopējā zivsaimniecības politika (KZP) nodrošina, ka tiek mazināta zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu, un tā kā tajā ir izvirzīti šādi mērķi: a) "pakāpeniski izskaust izmetumus — katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, izvairoties no nevēlamas piezvejas un samazinot to cik vien iespējams, un pakāpeniski nodrošinot to, ka nozvejas tiek izkrautas", un b) "vajadzības gadījumā visoptimālākajā veidā izmantot nevēlamu nozveju, neradot tirgu tādai šā veida nozvejai, kas ir mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru";

H.  tā kā nav ne ticamu datu, ne arī zinātnisku pierādījumu, kas liecinātu par to, ka izkraušanas pienākuma īstenošana ir palīdzējusi ievērojami samazināt nevēlamas nozvejas izmešanu; tā kā šā pienākuma sliktās īstenošanas dažās zvejniecībās dēļ varētu būt zudusi nozvejas redzamība un pasliktinājusies zinātnisko ieteikumu un datu kvalitāte;

I.   tā kā zivsaimniecības nozare ir guvusi panākumus MSY mērķa sasniegšanā; tā kā 2020. gadā 99 % no Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā veiktajiem izkrāvumiem, kurus pārvalda ES un par kuriem ir pieejami zinātniskie izvērtējumi, ir iegūti ilgtspējīgi pārvaldītās zvejniecībās; tā kā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā pilnībā novērtēto zivju krājumu biomasa 2018. gadā bija par 48 % lielāka nekā 2003. gadā; tā kā joprojām pastāv ievērojamas problēmas, jo īpaši Vidusjūrā un Melnajā jūrā, kur gandrīz 75 % no zinātniski novērtētajiem zivju krājumiem tiek pārmērīgi izmantoti;

J.  tā kā četru gadu laikposmā (2015–2019) pakāpeniski ieviestais izkraušanas pienākums paredz, ka ES ūdeņos vai noteiktos gadījumos ES kuģiem starptautiskajos ūdeņos ir obligāti jāizkrauj un no piemērojamām kvotām jāatrēķina visas to sugu nozvejas, uz kurām attiecas nozvejas limiti, un Vidusjūrā arī to sugu nozvejas, uz kurām attiecas minimālais izmērs, un aizliedz mazizmēra zivju tiešu patēriņu cilvēku uzturā;

K.  tā kā ZZTEK(12) ir konstatējusi, ka nav sniegta informācija par to, kā izkraušanas pienākumu īsteno tāljūras zvejas flotes ārpus Savienības teritoriālajiem ūdeņiem; tā kā Tāljūras flotes konsultatīvā padome (LDAC) ir uzsvērusi, ka izkraušanas pienākums faktiski neattiecas uz ES zvejas kuģiem, kas zvejo ārpus ES teritoriālajiem ūdeņiem;

L.  tā kā izkrautās zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, joprojām izmanto, lai izgatavotu zivju miltus, lolojumdzīvnieku barību vai ēsmu zvejai ar murdiem, gūstot zemu ekonomisko atdevi; tā kā šie alternatīvie izmantošanas veidi ir ekonomiski pamatoti tikai tad, ja ražotne atrodas izkraušanas ostas tuvumā, taču šī pamatotība mazinās (vai pat zūd), ja ir vajadzīga loģistika un infrastruktūra tālu pārvadājumu nodrošināšanai vai ieguldījumi jaunās ražotnēs(13);

M.  tā kā vairākas dalībvalstis ir ierosinājušas izdarīt grozījumus tiesību aktos, lai zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru un uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, būtu atļauts izmantot labdarībai;

N.  tā kā izkraušanas pienākums nav pilnībā visaptverošs izmešanas aizliegums, jo to piemēro vienīgi regulējumā iekļautajām sugām (kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) un zvejniecības ar regulētu zvejas piepūli, kurām ir noteikts minimālais izkraušanas izmērs) un tas paredz izņēmumus attiecībā uz zivīm, kurām ir plēsīgo zivju radīti bojājumi, ar augstu izdzīvotības rādītāju, kā arī līdz 5 % de minimis gadījumos, kad ir grūti palielināt selektivitāti vai kad nevēlamas nozvejas pārvietošana rada nesamērīgas izmaksas; tā kā izkraušanas pienākuma īstenošanu ietekmē arī pārāk bieža pagaidu izņēmumu izmantošana, kuri ir jāpārskata, pamatojoties uz zinātnisku novērtējumu, un šim nolūkam vajadzīgs liels lēmumu pieņēmēju un zivsaimniecības nozares laika patēriņš;

O.   tā kā izmetumu līmenis reģionos un sugām krasi atšķiras, jo zvejniecībās, kurās gandrīz visai nozvejai ir augsta komerciālā vērtība, ir niecīgs izmetumu daudzums vai pat to nav vispār, tāda pati situācija ir arī mazās zvejniecībās vai tradicionālajās zvejniecībās, kā arī zvejniecībās, kuru produkcija ir paredzēta tiešam patēriņam cilvēku uzturā;

P.  tā kā ar mazapjoma zveju nodarbojas vairāk zvejas operatoru un tajā vairāk izmanto selektīvus zvejas rīkus, tādējādi nodarot mazāku kaitējumu videi un pildot nozīmīgu sociālu lomu, kā 2018. gada ziņojumā par Vidusjūras un Melnās jūras zvejniecību stāvokli (SoMFi) uzsvērusi Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM);

Q.  tā kā zvejniecību izmetumi nodrošina barību vairākām letrinīdu sugām — gan putniem, gan mezopelāģisko un bentisko sugu populācijām, kam ir svarīga nozīme barības ekoloģijas ķēdē; tā kā zinātniskajās publikācijās ir secināts, ka izmetumu apjoma mazināšana, izmantojot izkraušanas pienākumu, dažos reģionos var ietekmēt dažu sugu populāciju, taču kopumā tas, visticamāk, nenotiks;

R.  tā kā kritiskās sugas ir sugas vai zivju krājumi, attiecībā uz kuriem salīdzinājumā ar citām sugām attiecīgajai dalībvalstij, flotei vai kuģim ir ierobežotas zvejas iespējas (kvotas); tā kā, pilnībā un stingri ievērojot izkraušanas pienākumu, jo īpaši jauktu sugu zvejniecībās, tiklīdz būs izlietota attiecīgās sugas (ierobežotā) kvota, lai apturētu tās turpmāku zveju, tiks slēgta ("bloķēta") attiecīgā zvejniecība; tā kā jauktu sugu zvejniecību iespējamā bloķēšana joprojām ir nopietna problēma, kas varētu pazemināt izkraušanas pienākuma īstenošanas līmeni un ierobežot kvotu apmaiņu dalībvalstu starpā, tādējādi pastiprinot zvejas iespēju nepietiekamu izmantošanu;

S.  tā kā selektivitāte pilnībā neatrisinās šo zvejniecību problēmas, jo tām varētu būt tehniski sarežģīti samazināt attiecīgo kritisko sugu krājumu nozveju, vienlaikus neradot lielus zaudējumus citām tirgspējīgām nozvejām, tādējādi attiecīgajām flotēm radot nopietnas finansiālas problēmas; tā kā, lai novērstu situācijas saistībā ar kritiskajām sugām, nesen ir pieņemtas piezvejas kvotu rezerves, kuru efektivitāte joprojām ir jāizvērtē;

T.  tā kā tīklos nozvejoto un kuģī pārvadāto nevēlamo zivju daudzumu var ievērojami samazināt, sākumā izmantojot nozvejas nepieļaušanu telpā un laikā un tehniskās selektivitātes pasākumus, tādējādi samazinot pārvadāšanas laiku, degvielas patēriņu un uzglabāšanas vajadzības;

U.  tā kā ZZTEK uzsver, ka dalībvalstu reģionālo grupu kopīgajos ieteikumos attiecībā uz izkraušanas pienākuma īstenošanu 2021. gadā bija iekļauti salīdzinoši maz selektivitātes uzlabošanas pasākumu; tā kā aizvien mazāk tiek veikti pilotprojekti, lai atbilstīgi KZP 14. pantam izmēģinātu selektīvākus zvejas rīkus vai nozvejas nepieļaušanas stratēģijas;

V.  tā kā dažos iepriekšējos gados Padome no KPN saraksta ir svītrojusi vairākas sugas, tādējādi svītrojot tās arī no izkraušanas pienākuma piemērošanas jomas;

W.  tā kā izkraušanas pienākums nav mērķis, bet gan KZP selektivitātes mērķa sasniegšanas instruments;

X.  tā kā, lai novērstu situācijas saistībā ar kritiskajām sugām, nesen ir pieņemtas piezvejas kvotu rezerves;

Y.  tā kā nevēlamu nozveju izmet zvejniecības visā pasaulē un tā nav tikai unikāla Eiropas problēma; tā kā ES teritoriālajiem ūdeņiem ir raksturīga jauktu zvejniecību pārpilnība; tā kā vairākas trešās valstis un pašpārvaldes teritorijas, tostarp Kanāda, Fēru Salas, Norvēģija, Islande, Čīle un Jaunzēlande, ir noteikušas dažāda apmēra izkraušanas pienākumus; tā kā citas trešās valstis, piemēram, ASV, nav aizliegušas izmešanu, jo šo valstu zivsaimniecības jomas tiesību aktos nevēlamas nozvejas apjoma samazināšanai ir paredzētas citas metodes; tā kā Norvēģija un Islande, reaģējot uz konkrētām problēmām, izkraušanas pienākumu jau bija pieņēmušas pirms 30 gadiem; tā kā Čīles izkraušanas pienākuma ietekme vēl nav pilnībā apzināta, jo šī valsts tikai nesen ir sākusi to īstenot; tā kā izmetumi joprojām ir liela Jaunzēlandes zivsaimniecības pārvaldības problēma;

Z.  tā kā relatīvās stabilitātes princips, kas 1983. gadā pirmo reizi noteikts KZP pamatregulā un tajā pašā gadā īstenots ar KPN un Kvotu regulu, nosaka katras dalībvalsts KPN sadales koeficientu, ņemot vērā vēsturiskos nozvejas piešķiršanas principus (1973–1978), teritoriālo piederību, kas nostiprināta 1976. gada "Hāgas preferencēs", un ar jurisdikciju saistītos zaudējumus (1973–1976);

AA.  tā kā par izmetumiem ir publicēti vairāk nekā 4000 zinātnisko pētījumu, no kuriem vairāk nekā 3700 attiecas uz rūpniecisko zveju, savukārt mazāk nekā 200 publikāciju ir veltītas mazapjoma piekrastes zvejniecībām;

AB.  tā kā kopš 1950. gada daudzās dažādu grupu jūras zivju sugās ir notikušas ģeogrāfiskā diapazona un sezonālo aktivitāšu pārmaiņas, reaģējot uz okeāna sasilšanu un tādām bioķīmiskajām pārmaiņām kā skābekļa zudums to dzīvotnēs, tādējādi no ekvatora līdz pat poliem izraisot sugu sastāva, pārpalikumu veidošanās un ekosistēmu biomasas veidošanas pārmaiņas; tā kā zivju krājumu sadalījuma izmaiņas ietekmēs turpmāko zivsaimniecības pārvaldību, kas savukārt ietekmēs izkraušanas pienākuma īstenošanu;

AC.  tā kā pirms jaunās KZP priekšlikuma iesniegšanas 2011. gada jūlijā Komisija ir veikusi sociālekonomisku ietekmes novērtējumu par izmetumu samazināšanas politiku, bet vēl joprojām nav rūpīgi analizējusi šīs politikas sociālekonomisko ietekmi un ietekmi uz drošību uz kuģiem un nav arī kliedējusi konsultatīvo padomju un dalībvalstu bažas par īstenošanu;

AD.  tā kā joprojām nav zināms izmetumu samazinājuma apjoms; tā kā tieši piecas dalībvalstis nav sniegušas atbildes uz Komisijas anketas jautājumiem par izkraušanas pienākuma īstenošanu 2019. gadā un tā kā divas no šīm valstīm to nav darījušas pēdējos trīs gados;

AE.  tā kā izkraušanas pienākuma kontroles un izpildes atšķirības dalībvalstīs un dalībvalstu starpā var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus; tā kā izkraušanas pienākuma īstenošanas izvērtējuma ziņojumos EFCA ir konstatējusi, ka dalībvalstis to īsteno nepietiekami, un ir ieteikusi pasākumus kontroles uzlabošanai;

AF.  tā kā Komisijai līdz 2022. gada 31. decembrim ir jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par KZP un izkraušanas pienākuma īstenošanu,

1.  apstiprina ES vispārējo mērķi nodrošināt zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu un jūras ekosistēmu aizsardzību; uzsver, ka izmetumu un nevēlamās nozvejas samazināšana ir sabiedriskās politikas prioritāte, kas ir noteikta, reaģējot uz bažām par pārskatatbildību, saglabāšanu un dabas resursu izšķērdēšanu un zinātnisko nepieciešamību pilnībā ņemt vērā visus zvejas izraisītās zivju mirstības avotus;

2.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas gada ziņojumos par KZP pašreizējo stāvokli ir ļoti maz informācijas par izkraušanas pienākuma īstenošanu, nav informācijas par to, cik lielā mērā, pildot šo pienākumu, līdz šim ir samazinājies izmetumu apjoms, kā arī nav analizēta šā pienākuma sociālekonomiskā ietekme uz to, kā tiek īstenota drošība uz zvejas kuģiem;

3.  atzīst, ka izkraušanas pienākuma ieviešana ES zvejniecības pārvaldības vēsturē nozīmē paradigmas maiņu un vienu no lielākajiem izaicinājumiem — pāreju no izkrāvumu reģistrācijas un dažkārt pat obligātas izmešanas uz visas nozvejas reģistrēšanas sistēmu —, kas kopā ar MSY politikas ieviešanu nenovēršami ir radījis dažādu īstermiņa un ilgtermiņa ekoloģisku un sociālekonomisku ietekmi; uzsver, ka ir jāizvērtē izkraušanas pienākuma sociālekonomiskā ietekme;

4.  norāda, ka MSY politika nenozīmē tikai to, ka vairs nebūs izmetumu, savukārt izmešana nenozīmē to, ka MSY nevarēs sasniegt; pierādījumus abiem minētajiem apgalvojumiem var atrast daudzos zivju krājumos, tostarp piezvejas zivju sugās;

5.  uzsver panākto progresu ieinteresēto personu sadarbībā un veiktos pasākumus selektivitātes uzlabošanai; tomēr norāda, ka saskaņā ar Komisijas un ZZTEK sniegto informāciju izkraušanas pienākums joprojām kopumā netiek pietiekami īstenots un ka izmetumi patlaban tiek veikti tādā apjomā, kas ir aptuveni salīdzināms ar gadiem pirms izkraušanas pienākuma ieviešanas;

6.  atzīst, ka no 2010. gada saskaņā ar Kontroles regulu izmetumi bija jāreģistrē zvejas žurnālā; pauž nožēlu par to, ka, lai gan ir ieviests izkraušanas pienākums, joprojām nav pietiekami daudz ticamu datu un zināšanu par izmetumu daudzumu, pretēji tam, ka ir samazinājies analītisko KPN daudzums, ir pieaudzis piesardzīgu KPN skaits un joprojām nav būtiski uzlabojusies zinātniskās informācijas pieejamība par zivju krājumu stāvokli;

7.  norāda, ka dažādu šķēršļu dēļ izkraušanas pienākums zivsaimniecības nozarē un zinātnieku aprindās joprojām rada bažas; norāda, ka zivsaimniecības nozarei bažas rada nepiemērota infrastruktūra ostās, pieaugošās darbības izmaksas, tas, ka iestādes nenodrošina stimulus atbilstības ievērošanai, kā arī tas, ka dažām zvejniecībām ir sarežģīti palielināt selektivitāti, neapdraudot zvejas ekonomisko dzīvotspēju, jo īpaši jauktu sugu zvejniecībās, kas pakļautas augstam bloķēšanas situāciju riskam, kura dēļ pilnībā netiek izmantotas pieejamās kvotas un kurš var izraisīt priekšlaicīgu zvejniecību slēgšanu un attiecīgajām zvejas flotēm radīt nopietnas finansiālas grūtības; norāda, ka līdz šim ir ziņots tikai par diviem gadījumiem: par parasto jūrasmēli (Beļģija) un lielacu tunzivi (Francija);

8.  pauž nožēlu par to, ka par spīti progresam, kas panākts MSY mērķa sasniegšanā, sarežģījumi saistībā ar izkraušanas pienākuma izpildi ir radījuši negatīvu priekšstatu par zvejniekiem un zivsaimniecības nozares darbībām;

9.  norāda uz līdz šim veiktajiem pasākumiem — piezvejas sugu kvotu apmaiņu un kvotu rezervi —, lai gan tie galvenokārt ir pagaidu pasākumi un dalībvalstīm par tiem vēl ir jāvienojas, un to efektivitāte vēl ir rūpīgi jāizvērtē; uzsver — lai efektīvi īstenotu izkraušanas pienākumu un pilnveidotu jaunu selektīvu zvejas rīku izstrādi un izmantošanu un turpinātu izstrādāt efektīvākus piezvejas samazināšanas plānus ar mērķi atjaunot jutīgos krājumus, ir jālikvidē administratīvie šķēršļi;

10.  uzsver regulā paredzēto izņēmumu (augsts izdzīvotības rādītājs un de minimis izņēmums) iespējamu izmantošanu, lai sekmētu īstenošanu un novērstu iespējamos kritisko sugu gadījumus; atgādina, ka ir jāsniedz uzticami un precīzi pierādījumi un dati, un iesaka racionalizēt izņēmumu piešķiršanas procesu, tostarp uzlabot zinātnisko datu vākšanu;

11.  uzsver, ka ZZTEK ir atzinusi, ka kopš pirmo kopīgo ieteikumu iesniegšanas 2014. gadā kopumā ir uzlabojusies kvalitāte pieteikumiem, ar kuriem pamato izņēmumus; atzīst, ka prasīto datu specifikas dēļ varētu būt sarežģīti iesniegt datus un informāciju, lai pamatotu izņēmumus; tomēr ar bažām norāda, ka ZZTEK ir norādījusi uz daudziem gadījumiem, kad iesniegtā informācija un dati neattiecas uz sugām un/vai zvejniecībām, un ka vieni un tie paši pētījumi un pieņēmumi ir izmantoti, lai pamatotu vairākus izņēmumus; uzver — tā kā trūkst datu un informācijas par sugām un zvejniecībām, ir grūti novērtēt ierosinātā izņēmuma iespējamo ietekmi vai tā atbilstību nosacījumiem par de minimis vai izņēmumiem saistībā ar augstu izdzīvošanas rādītāju;

12.  pauž bažas par to, ka, pakāpeniski samazinot tādus elastīgus mehānismus kā de minimis izņēmums, varētu radīt vai pastiprināt bloķēšanas efektu un izraisīt zvejniecību slēgšanu; uzsver, ka ir jāturpina izstrādāt efektīvas piezvejas mazināšanas shēmas tādās mazāk selektīvās zvejniecībās kā pelaģiskā tralēšana;

13.  atgādina, ka izkraušanas pienākums nav pašmērķis, bet gan instruments, ar kuru veicināt labāku zvejas un darbības praksi, sekmēt selektīvāku zvejas rīku attīstību un izmantošanu, lai mazinātu nevēlamu piezveju, un uzlabot nozvejas dokumentāciju, lai varētu labāk izprast un zinātniski novērtēt zivju krājumus; norāda, ka daudzi zvejnieki neatzīst izkraušanas pienākuma mērķu saistību ar tā īstenošanu, un tas galvenokārt kavē atbilstības ievērošanu; atzīst, ka šā lielākā mērķa īstenošanai ir vajadzīgs laiks un pietiekamas zināšanas, tomēr ir vairāk jācenšas veicināt kopīgu izpratni par šo jautājumu un praksē izmantot zinātnieku un zvejnieku veikto pētījumu rezultātus, lai uzlabotu selektivitāti un mazinātu nevēlamu nozveju; aicina Komisiju turpināt atbalstīt selektivitātes uzlabošanas plānus, cita starpā attiecīgos gadījumos izmantojot stimulus selektīvāku zvejas rīku izmantošanai;

14.  uzsver tālāko reģionu īpatnības, jo īpaši saistībā ar kuģiem, novecojošu floti un ostām bez pietiekamas uzglabāšanas un apstrādes jaudas, kuru dēļ izkraušanas pienākums varētu kļūt praktiski neizpildāms;

15.  norāda, ka izmetumu līmenis būtiski atšķiras starp zvejniecībām un jūras baseiniem, kas liek domāt, ka vienas pieejas izmantošana var nebūt labākā stratēģija, kā mudināt zvejniekus kļūt selektīvākiem; aicina Komisiju apzināt galvenos trūkumus un ierosināt konkrētām zvejniecībām pielāgotus un piemērotus risinājumus katrā jūras baseinā, īpašu uzmanību pievēršot mazapjoma nerūpnieciskai zvejai, jo īpaši tālākos reģionos;

16.  atgādina, ka pašreizējā tiesiskajā regulējumā ir paredzēts juridiskais pamats, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir aktīvi jāsadarbojas, lai elastīgāk noteiktu selektīvus zvejas noteikumus un izmantotu zinātniski pierādītus ietekmes mazināšanas instrumentus; aicina dalībvalstis pastiprināt sadarbību, īstenojot reģionālo pieeju, tostarp iesaistot attiecīgas ieinteresētās personas un konsultatīvās padomes, un izmantot tām šim nolūkam pieejamās subsīdijas; atkārtoti norāda uz nepieciešamību izkraušanas pienākuma īstenošanā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

17.  atzinīgi vērtē rezultātus, kas gūti jaunākajos zinātniskajos pētījumos (piemēram, DiscardLess, MINOUW un LIFE iSEAS) par inovatīvu zvejas rīku selektivitāti, izvairīšanās stratēģijām un kuģu modifikāciju nevēlamas nozvejas manipulācijai uz klāja; uzskata, ka noteikti ir jāturpina pētniecība, lai uzlabotu zvejas rīku selektivitāti, nozvejas nepieļaušanas stratēģijas un nevēlamas nozvejas pārvadāšanu; atzinīgi vērtē ierosināto misiju "Jūras zvaigzne 2030: atjaunot mūsu okeānu un ūdeņus" un uzskata, ka misija, kas veltīta veselīgiem okeāniem, jūrām un piekrastes un iekšzemes ūdeņiem, palīdzēs izstrādāt tik ļoti vajadzīgos risinājumus, kuriem ir tieša ietekme uz zivsaimniecības nozari un okeāna resursu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu;

18.  uzsver, ka efektīvas zvejniecības pārvaldības sistēmas, tostarp spēja izmantot visus elementus, lai pienācīgi īstenotu izkraušanas pienākumu un sasniegtu KZP mērķus, ir jāatbalsta ar precīzu un uzticamu nozvejas dokumentāciju un zinātniskajiem datiem; aicina Komisiju un dalībvalstis vajadzības gadījumā pastiprināt centienus, lai pilnībā īstenotu piemērojamos ES tiesību aktus, un veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu dokumentāciju un datu vākšanu tādā apjomā, kas atbilst to mazapjoma piekrastes zvejas flotes zvejas kapacitātei;

19.  pauž bažas par to, ka izkraušanas pienākums netiek pienācīgi kontrolēts un netiek pildīts, un uzsver šādu trūkumu negatīvo ietekmi uz ilgtspēju arī tāpēc, ka KPN ir noteikta, pamatojoties uz kopējo nozveju, iekļaujot arī tā dēvētos "papildinājumus", lai segtu iepriekš izmestās zivis;

20.  uzsver, ka dažos iepriekšējos gados pieņemtie neskaitāmie noteikumi, izņēmumi un atkāpes apgrūtina izkraušanas pienākuma izpildi un atbilstības novērtēšanu EFCA, tādējādi aizvien vairāk sarežģījot zivsaimniecības ilgtspējas aizsardzības un uzlabošanas mērķu sasniegšanu; uzsver, ka KZP paredzēto izņēmumu izmantošanai ir ārkārtīgi svarīga nozīme izkraušanas pienākuma īstenošanā;

21.  prasa labāk izmantot jaunās tehnoloģijas un digitālos risinājumus, kas izstrādāti sadarbībā ar zvejniecības nozari un dalībvalstu iestādēm, lai uzlabotu uzraudzību, kontroli un pārraudzību, pilnībā ievērojot tiesības uz privātumu un komercnoslēpumu;

22.  uzsver zvejnieku un citu ieinteresēto personu izšķirošo lomu politikas īstenošanā, tādējādi veicinot atbilstības kultūru un laika gaitā pakāpeniskas un pielāgojamas izkraušanas pienākuma noteikumu izmaiņas; uzsver papildu priekšrocības, ko rada brīvprātīgas un stimulējošas shēmas, kas veicina zvejnieku iesaistīšanos;

23.  uzsver, ka selektivitātes uzlabošanai joprojām ir jābūt prioritārai, tomēr izkraušanas pienākuma īstenošanai ir vajadzīga starpnozaru pieeja un skaidri stimuli, kas jāizstrādā, lai veicinātu ietekmes mazināšanas paraugpraksi; iesaka šādus atbalsta pasākumus un pārvaldības instrumentus:

   a) turpināt izmantot un optimizēt uz kvotām balstītus instrumentus atbilstīgi KZP principiem un ar nosacījumu, ka ir ieviesti efektīvi kontroles pasākumi, piemēram:
   kvotu sadalījums atbilstīgi sagaidāmajam nozvejas sastāvam,
   pielāgojumi, elastīgi un lietderīgi veicot kvotu apmaiņu ar citām dalībvalstīm un trešām kaimiņvalstīm, ar kurām ES ir kopīgi zivju krājumi, lai novērstu kvotu nepietiekamu izmantošanu, piemēram, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, pēc KPN un kvotu noteikšanas tiecoties izveidot pastāvīgu mehānismu, kas nav jāatjauno katru gadu,
   aplēsto kvotu izmetumu daļas piešķiršana zvejniekiem, kas izvēlas izmantot selektīvākus zvejas rīkus;
   b) izpētīt iespēju īstenot jūras telpiskās plānošanas un platībai piesaistītas pārvaldības pieeju, lai nepieļautu izmetumus, novirzot zvejniekus uz apgabaliem, kuros ir mazāka iespējamība, ka tur atrodas mazizmēra zivis, vienlaikus nodrošinot, ka šādu pasākumu dēļ pārmērīgu netiek samazināta citu komerciāla izmēra sugu izmantošana;
   c) nodrošināt lielāku elastību, lai ļautu zvejniekiem izvēlēties zvejas rīku risinājumus, vienlaikus paredzot lielāku atbildību par dokumentāciju (pilnīga nozvejas dokumentācija);
   d) nodrošināt elastīgus mehānismus jauna veida selektīvu zvejas rīku apstiprināšanai, lai stimulētu ieinteresētās personas pieteikties izmēģinājuma projektiem un tos īstenot;
   e) selektivitātes veicināšanas nolūkos piešķirt ekskluzīvas tiesības piekļūt zvejas apgabaliem vai izmantot noteiktus laika periodus;
   f) pieņemt stratēģijas nevēlamas nozvejas izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav lietošana pārtikā, neradot pieprasījumu pēc mazizmēra zivju nozvejas un ar nosacījumu, ka zvejnieki to var īstenot gan finansiāli, gan darbības ziņā;
   g) izstrādāt izmetumu karti kā nevēlamas nozvejas uzskaiti dažādās zvejniecībās un apgabalos, lai labāk izstrādātu reģionālos piezvejas plānus, iesaistot dalībvalstis un zvejniecības nozari un saņemot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu;
   h) sadarbībā ar zvejniecības nozari un dalībvalstu iestādēm izmantot un izstrādāt brīvprātīgus un ar stimuliem saistītus mākslīgā intelekta rīkus, lai pilnveidotu selektivitāti un uzlabotu sugu identificēšanu;
   i) pakāpeniski ieviest prasību, ka zvejas produktu importam no trešām valstīm ir jāpiemēro tāda pati izkraušanas politika, lai novērstu Eiropas flotei salīdzinoši nelabvēlīgo situāciju un negodīgos konkurences apstākļus, vienlaikus tiecoties labāk aizsargāt pasaules zvejas resursus;
   j) atjaunot Komisijas pienākumu iesniegt gada ziņojumu par KZP pašreizējo stāvokli un izkraušanas pienākuma īstenošanu, sniegt plašāku informāciju par tā īstenošanu un sociālekonomisko ietekmi, kā arī cita starpā par degvielas patēriņu, uzglabāšanas iespējām, ietekmi uz drošību un darba apstākļiem uz zvejas kuģa, izmetumu un nevēlamas nozvejas apjoma mazināšanu un zivju krājumu stāvokļa uzlabojumiem (MSY);

24.  aicina Komisiju saistībā ar KZP īstenošanas novērtējuma ziņojumu, kas jāiesniedz 2022. gadā, jo īpaši:

   a) novērtēt, cik lielā mērā, pildot izkraušanas pienākumu, ir panākts izmetumu samazinājums un vai tas ir palīdzējis uzlabot zivju krājumu stāvokli (MSY) un samazināt ietekmi uz jūras ekosistēmu;
   b) novērtēt izkraušanas pienākuma sociālekonomisko ietekmi, atalgojuma sistēmu, apkalpes locekļu skaitu un drošību un darba apstākļus uz kuģiem atbilstīgi FAO un SDO ieteikumiem;
   c) apzināt un uzraudzīt zvejniecības, kurām, kā liecina zinātniskie pierādījumi, patlaban ir sarežģīti panākt selektivitāti;
   d) novērtēt nesen pieņemto piezvejas kvotu rezervju efektivitāti un iespēju tās izmantot kā lietderīgu un piemērojamu rīku, lai novērstu situācijas saistībā ar kritiskajām sugām;
   e) novērtēt ietekmi uz to sugu efektivitāti, kuras Padome iepriekšējos gados svītroja no KPN piemērošanas krājumu saraksta, un novērtēt, kāda būtu iespējamā ietekme to reintrodukcijai KPN sistēmā;
   f) apzināt un likvidēt administratīvās problēmas saistībā ar selektivitātes pilotprojektu izstrādi un īstenošanu, kuras neļauj zvejniekiem izmantot selektīvākus zvejas paņēmienus;
   g) apzināt komerciālās un/vai labdarības iespējas, lai panāktu vislabāko iespējamo izlietojumu nenovēršamajai izkrautajai nozvejai, kas ir mazāka par minimālo saglabāšanas references izmēru, un nevēlamajai nozvejai, lai novērstu dabas resursu izšķērdēšanu, kā arī neapdraudētu KZP ilgtspējas mērķu sasniegšanu;
   h) novērtēt, vai pašreizējais izkraušanas pienākums atbilst paredzētajam nolūkam, un izvērtēt, vai izkraušanas pienākumu attiecībā uz zvejniecību un/vai zivju krājumu ir iespējams pielāgot atbilstīgi katram atsevišķam gadījumam;
   i) novērtēt, kā labāk varētu pielāgot un vienkāršot KZP 15. pantu, lai atvieglotu tā īstenošanu un visas ieinteresētās personas to varētu labāk izprast un jo īpaši dalībvalstis varētu izmantot visus spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā pieejamos instrumentus, lai uzlabotu selektivitāti un samazinātu nevēlamu nozveju;

25.  aicina Komisiju, pamatojoties uz šo novērtējumu, vajadzības gadījumā iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai labāk sasniegtu izmetumu mazināšanas mērķus un uzlabotu krājumus;

26.  uzsver bažas par to, ka krājumiem, kas ir kopīgi ar trešām valstīm, attiecībā uz izmešanu ne vienmēr piemēro vienādus noteikumus; uzsver, ka attiecībā uz zivsaimniecības pārvaldību ir vajadzīga progresīva konverģence, lai nodrošinātu visaugstākos standartus, kas palīdzētu sasniegt labu vides stāvokli kopīgajā jūras ekosistēmā, zvejas ilgtspēju un saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar trešām valstīm, jo īpaši Apvienoto Karalisti;

27.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.
(2) OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.
(3) OV L 25, 31.1.2017., 12. lpp.
(4) Borges, L., The unintended impact of the European discard ban , ICES "Journal of Marine Science", 78. sējums, 1. izdevums, 2021. gada janvāris–februāris, 134.–141. lpp., https://doi.org/10.1093/icesjms/fsaa200
(5) Landing Obligation and Choke Species in Multispecies and Mixed Fisheries - The North Sea.
(6) Landing Obligation and Choke Species in Multispecies and Mixed Fisheries - The North Western Waters.
(7) Landing Obligation and Choke Species in Multispecies and Mixed Fisheries - The South Western Waters.
(8) Discard ban, landing obligation and MSY in the Western Mediterranean Sea - the Spanish case.
(9) Discard ban, landing obligation and MSY in the Western Mediterranean Sea - the Italian case.
(10) Uhlmann, Sven & Ulrich, Clara & Kennelly, Steven. (2019). The European Landing Obligation Reducing Discards in Complex, Multi-Species and Multi-Jurisdictional Fisheries: Reducing Discards in Complex, Multi-Species and Multi-Jurisdictional Fisheries.
(11) A third assessment of global marine fisheries discards, FAO, 2019.
(12) Evaluation of Member States' Annual Reports on the Landing Obligation (for 2019) (STECF-Adhoc-20-02).
(13) Market outlets for unwanted catches. EUMOFA. 2020.


Kopējā pievienotās vērtības nodokļa sistēma: atbrīvojumi importam un konkrētu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai saistībā ar Savienības pasākumiem sabiedrības interesēs *
PDF 117kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atbrīvojumiem importam un konkrētu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai saistībā ar Savienības pasākumiem sabiedrības interesēs (COM(2021)0181 – C9-0132/2021 – 2021/0097(CNS))
P9_TA(2021)0228A9-0155/2021

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2021)0181),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9-0132/2021),

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9‑0155/2021),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana — Igaunijas pieteikums EGF/2020/002 EE (tūrisma nozare)
PDF 159kWORD 52k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Igaunijas pieteikumu EGF/2020/002 EE/Estonia Tourism (COM(2021)0151 – C9-0127/2021 – 2021/0076(BUD))
P9_TA(2021)0229A9-0158/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0151 – C9-0127/2021),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (“EGF regula”),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.-2027. gadam(2), un jo īpaši tās 8. pantu,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(3), (“2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums”), un jo īpaši tā 9. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu(A9-0158/2021),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; tā kā šī palīdzība izpaužas kā finansiāls atbalsts darba ņēmējiem un uzņēmumiem, kuros tie strādājuši;

B.  tā kā Igaunija iesniedza pieteikumu EGF/2020/002 EE/Estonia Tourism, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) pēc 10 080 darba ņēmēju atlaišanas(4) saimnieciskās darbības nozarēs, kas klasificētas NACE 2. redakcijas 45. nodaļā (Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts), 49. nodaļā (Sauszemes pārvadājumi un cauruļvadu transports), 50. nodaļā (Ūdens transports), 51. nodaļā (Gaisa transports), 52. nodaļā (Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības), 55. nodaļā (Izmitināšana), 56. nodaļā (Ēdināšanas pakalpojumi), 74. nodaļā (Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi), 77. nodaļā (Iznomāšana un ekspluatācijas līzings), 79. nodaļā (Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības), 90. nodaļā (Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības), 91. nodaļā (Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība), 92. nodaļā (Azartspēles un derības), 93. nodaļā (Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbība) NUTS 2. līmeņa reģionā Eesti (EE00) Igaunijā(5) pieteikuma atskaites periodā no 2020. gada 13. marta līdz 2020. gada 11. novembrim;

C.  tā kā pieteikums attiecas uz 1715 pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, un 8365 darba ņēmējiem, kuri tika atlaisti tūrisma nozarē Igaunijā;

D.  tā kā pieteikums ir balstīts uz EGF regulas 4. panta 2. punktā noteiktajiem intervences kritērijiem, kas pieļauj, ka ārkārtas apstākļos, jo īpaši attiecībā uz kolektīviem pieteikumiem, kuros iesaistīti MVU, pieteikumu var uzskatīt par pieņemamu, pat ja minētās regulas 4. panta 1. punktā paredzētie kritēriji nav pilnībā izpildīti, ja darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska negatīva ietekme uz nodarbinātību un vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku;

E.  tā kā notikumi, kas izraisīja šo atlaišanu un darbības izbeigšanu, negaidīti notika 2020. gada sākumā Covid-19 pandēmijas globālās izplatības un ar to saistītās ekonomikas krīzes dēļ, kas īpaši smagi skāra tūrisma nozari, un pēkšņi pārvietošanās ierobežojumi starptautiskā mērogā izraisīja strauju un neparedzētu starptautiskās ceļošanas un tūrisma samazināšanos;

F.  tā kā Covid-19 pandēmija un tai sekojošā globālā ekonomikas krīze izraisīja milzīgu satricinājumu Igaunijas ekonomikai, jo īpaši tūrisma nozarei, kurā pirms krīzes 90 % no Igaunijas tūrisma izdevumiem nodrošināja starptautiskais tūrisms, savukārt ESAO valstu vidējais rādītājs bija aptuveni 25 %;

G.  tā kā 2019. gadā Igaunijas tūrisma ieņēmumi sasniedza jaunu rekordu — 2,1 miljardu EUR un tūrisms tika uzskatīts par Igaunijas konkurētspējai nozīmīgu nozari, un tika veikti būtiski ieguldījumi tā tālākā attīstībā;

H.  tā kā tūrisma nozarē dominē MVU, kuru noturība pret krīzēm ir vājāka nekā lielākiem uzņēmumiem, un MVU ir nodarbināti 79,2 % Igaunijas kopējā darbaspēka;

I.  tā kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds ar atbalstu, ko tas sniegs darba ņēmējiem, var palīdzēt pārejā uz ilgtspējīgāku tūrismu un tādējādi dot Eiropai iespēju aizsargāt un popularizēt savu dabas un kultūras mantojumu un resursus, vienlaikus piedāvājot jaunas darba iespējas un inovatīvu uzņēmumu izveidi;

J.  tā kā Komisija paziņoja, ka Covid-19 veselības krīze ir izraisījusi ekonomikas krīzi, noteica ekonomikas atveseļošanas plānu un uzsvēra EGF lomu, kas ir jāizmanto kā ārkārtas instruments(6), lai palīdzētu personām, kuras zaudējušas darbu globālās ekonomikas krīzes dēļ;

K.  tā kā Igaunijā tika izmantots gan valsts, gan Eiropas atbalsts nodarbinātības saglabāšanai, izmantojot saīsināta darba laika shēmas un SURE instrumentu, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas un ar to saistītās krīzes ietekmi uz darba tirgu;

L.  tā kā šis ir pirmais gadījums, kad EGF tiek izmantots Covid-19 krīzes dēļ, pēc tam, kad Eiropas Parlaments 2020. gada 18. jūnija rezolūcijā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (EGF/2020/000 TA 2020 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)(7) iekļāva norādi par to, ka EGF varētu izmantot, lai atbalstītu pastāvīgi atlaistos darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas saistībā ar Covid-19 izraisīto globālo krīzi, negrozot Regulu (ES) Nr. 1309/2013,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Igaunija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu 4 474 480 EUR apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, 7 457 468 EUR, kuras aptver izdevumus par individualizētajiem pakalpojumiem 7 452 468 EUR apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem 5000 EUR apmērā;

2.  norāda, ka Igaunijas iestādes pieteikumu iesniedza 2020. gada 12. novembrī un pēc tam, kad Igaunija bija sniegusi papildu informāciju, Komisija pieteikuma novērtēšanu pabeidza 2021. gada 31. martā, tajā pašā dienā to darot zināmu Parlamentam;

3.  norāda, ka pieteikums attiecas uz kopumā 10 080 darba ņēmējiem — 1715 pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, un 8365 darba ņēmējiem, kuri tika atlaisti tūrisma nozarē Igaunijā; pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Igaunijas aplēsēm pasākumos piedalīsies tikai 5060 no visiem atbalsttiesīgajiem saņēmējiem (paredzētie atbalsta saņēmēji);

4.  atgādina — paredzams, ka atlaišanai būs ievērojama sociālā ietekme, jo nozares darba ņēmēju vidū ir liela daļa mazkvalificētu darba ņēmēju, darba ņēmēju bez profesionālās kvalifikācijas, jauniešu un sezonas un nepilna laika darba ņēmēju;

5.  norāda, ka vairāk nekā 60 % no atbalsttiesīgajām personām ir sievietes, no kurām visvairāk ir skartas sievietes vecuma grupā no 30 līdz 64 gadiem;

6.  norāda, ka Igaunija sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2021. gada 1. janvārī un ka tāpēc EGF finansiālu ieguldījumu ir tiesības saņemt no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 1. janvārim, izņemot formālās izglītības vai apmācības, tostarp arodmācības, kursus (kuru ilgums ir divi gadi vai vairāk), kas būs atbalsttiesīgi līdz 2023. gada 1. jūlijam;

7.  atgādina, ka individualizētie pakalpojumi, kas sniedzami atlaistajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, ietver šādas darbības: darba tirgus apmācība, uzņēmējdarbības sākšanas subsidēšana un turpmāka atbalstīšana, māceklības, atbalsts formālajai izglītībai un apmācības pabalsti, tostarp arodmācību pabalsti;

8.  norāda, ka Igaunijai administratīvie izdevumi, lai īstenotu EGF, sāka rasties 2021. gada 1. janvārī un tāpēc tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu par izdevumiem saistībā ar sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem ir no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 1. jūlijam;

9.  norāda, ka valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avots ir Darba tirgus pakalpojumu un pabalstu fonds, ar kura līdzekļiem Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonds (EUIF) kā valsts nodarbinātības dienests Igaunijā nodrošina darba tirgus aktīvus pasākumus; norāda, ka Fonds izveidots no aktīviem, kas pieder bezdarbnieku apdrošināšanas pabalstu trasta fondam (trasta fonds, kas izmaksā pabalstus darbinieku atlaišanas un darba devēju maksātnespējas gadījumā), un no valsts budžeta līdzekļiem, kas iegūti ar Sociālo lietu ministrijas starpniecību;

10.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu Igaunija izstrādāja, apspriežoties ar attiecīgajām iestādēm un asociācijas pārstāvjiem, un ka progresu apspriedīs EUIF Uzraudzības padomē, kurā darbojas sociālie partneri — divi locekļi no Igaunijas Darba devēju konfederācijas, viens no Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un viens no Igaunijas Darba ņēmēju arodbiedrību konfederācijas; atzinīgi vērtē papildu apspriedes ar tūrisma nozares pārstāvjiem, kas noslēgsies pēc tam, kad būs pabeigta atlaisto darbinieku profila analīze;

11.  norāda, ka turpmākas apspriedes ar tūrisma nozares pārstāvjiem notiks pēc atlaisto darbinieku profila analīzes un ka vispiemērotākais atbalsta veids tiks noteikts, ņemot vērā vecuma struktūru, izglītības profilu un citas saņēmēju iezīmes; norāda, ka papildus ir plānots, ka Igaunijas Viesnīcu un restorānu apvienība, iespējams, palīdzēs izstrādāt dažus ar nozari saistītus apmācības pasākumus;

12.  uzsver, ka Igaunijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem;

13.  atkārto, ka EGF palīdzība nedrīkst aizvietot pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts likumiem vai darba koplīgumiem;

14.  aicina Komisiju samazināt laiku, kas vajadzīgs EGF palīdzības pieprasījumu izvērtēšanai un EGF izmantošanai, lai mazinātu spiedienu uz valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām saistībā ar Covid-19 krīzi;

15.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

16.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Igaunijas pieteikumu EGF/2020/002 EE/Estonia Tourism

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2021/886.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.
(3) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.
(4) EGF regulas 3. panta nozīmē.
(5) Igaunijas Republika nav sadalīta NUTS 2. līmeņa reģionos.
(6) COM(2020)0442.
(7) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0141.


Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana atbalsta sniegšanā Grieķijai un Francijai saistībā ar dabas katastrofām un Albānijai, Austrijai, Beļģijai, Horvātijai, Čehijai, Igaunijai, Francijai, Vācijai, Grieķijai, Ungārijai, Īrijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Melnkalnei, Portugālei, Rumānijai, Serbijai un Spānijai saistībā ar ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā
PDF 137kWORD 46k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par ES Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Grieķijai un Francijai saistībā ar dabas katastrofām un Albānijai, Austrijai, Beļģijai, Čehijai, Francijai, Grieķijai, Horvātijai, Igaunijai, Īrijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Melnkalnei, Portugālei, Rumānijai, Serbijai, Spānijai, Ungārijai un Vācijai, reaģējot uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju (COM(2021)0201 – C9-0117/2021 – 2021/0077(BUD))
P9_TA(2021)0230A9-0157/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0201 – C9-0117/2021),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 30. marta Regulu (ES) 2020/461, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 groza, lai dalībvalstīm un valstīm, kuras risina sarunas par pievienošanos Savienībai, sniegtu finansiālu palīdzību, ja tās nopietni skārusi liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija(2),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(3), un jo īpaši tās 9. pantu,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(4), un jo īpaši tā 10. punktu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0157/2021),

1.  atzinīgi vērtē šo lēmumu kā apliecinājumu konkrētai, taustāmai un pamanāmai Savienības solidaritātei ar Savienības pilsoņiem un reģioniem, kurus skārušas dabas katastrofas un Covid-19 pandēmijas izraisītā liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija 2020. gadā;

2.  atzinīgi vērtē to, ka no 2020. gada marta ir paplašināta Regulas (EK) Nr. 2012/2002 darbības joma, lai iekļautu tajā tādas liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas kā pašreizējā Covid-19 pandēmija;

3.  pauž līdzjūtību un solidaritāti ar visiem, kas cietuši postošajās dabas katastrofās un Covid-19 pandēmijā;

4.  uzsver steidzamo nepieciešamību piešķirt finansiālu palīdzību no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) un to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai tā pienācīgi sasniegtu skarto valstu reģionus un saņēmējus;

5.  pauž nožēlu par to, ka 2020. gadā valdošās Covid-19 pandēmijas dēļ bija nepieciešams ievērojams laiks, lai izvērtētu finansiālās palīdzības pieteikumus, kuri iesniegti līdz oficiālajam galīgajam termiņam, proti, 2020. gada 24. jūnijam, un tā rezultātā Komisija savu priekšlikumu par Fonda izmantošanu iesniedza tikai 2021. gada marta beigās; uzsver, ka turpmāk ir svarīgi ātri mobilizēt Fondu, lai sniegtu tik ļoti nepieciešamo palīdzību pēc lielām dabas katastrofām vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijām;

6.  norāda, ka klimata pārmaiņu dēļ dabas katastrofas kļūs arvien spēcīgākas un atkārtosies biežāk; uzsver, ka atsevišķi reģioni, piemēram, salas un piekrastes reģioni, ir īpaši pakļauti dabas katastrofu ietekmes riskam; uzsver to, ka Fonds ir tikai preventīvs instruments un ka klimata pārmaiņu novēršanai vispirms un galvenokārt ir vajadzīga preventīva politika, lai saskaņā ar Parīzes nolīgumu un Eiropas zaļo kursu novērstu klimata pārmaiņu turpmākās sekas; atkārtoti uzsver to, cik svarīgi — it īpaši neaizsargātiem reģioniem — ir ieguldīt klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās pasākumos un nodrošināt efektīvu sinerģiju starp Fondu un attiecīgajām Savienības finansēšanas programmām;

7.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

8.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

9.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, tostarp tās pielikumu, nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Grieķijai un Francijai saistībā ar dabas katastrofām un Albānijai, Austrijai, Beļģijai, Čehijai, Francijai, Grieķijai, Horvātijai, Igaunijai, Īrijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Melnkalnei, Portugālei, Rumānijai, Serbijai, Spānijai, Ungārijai un Vācijai, reaģējot uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2021/885.)

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
(2) OV L 99, 31.03.2020., 9. lpp.
(3) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.
(4) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.


Budžeta grozījuma Nr. 2/2021 projekts: finansējums pasākumiem, ar kuriem reaģē uz Covid-19 krīzi, un precizējumu un jaunākās informācijas iekļaušana attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmas galīgo pieņemšanu
PDF 132kWORD 45k
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2021. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2/2021 projektu — finansējums pasākumiem, ar kuriem reaģē uz Covid-19 krīzi, un precizējumu un jaunākās informācijas iekļaušana attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmas galīgo pieņemšanu (08145/2021 – C9-0155/2021 – 2021/0078(BUD))
P9_TA(2021)0231A9-0160/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(1), un jo īpaši tās 44. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2020. gada 18. decembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(3) (DFS regula),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(4),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 2/2021 projektu, ko Komisija pieņēma 2021. gada 24. martā (COM(2021)0200),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2021 projektu, ko Padome pieņēma 2021. gada 23. aprīlī un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2021. gada 26. aprīlī (08145/2021 – C9-0155/2021),

–  ņemot vērā Reglamenta 94. un 96. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu(A9-0160/2021),

A.  tā kā Komisijas priekšlikuma mērķis principā ir divējāds, proti, no vienas puses, nodrošināt papildu finansējumu Covid-19 pandēmijas novēršanai, sagatavotībai tai un reaģēšanai uz to, drošai un ilgtspējīgai atkalatvēršanai un ar Covid-19 reakciju saistītu turpmāku Eiropas iniciatīvu iespējamai ietekmei; no otras puses, ieviest tehniskās izmaiņas, kas izriet no politiskajām vienošanām, kuras panāktas par nozaru juridiskajiem pamatiem pēc daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pieņemšanas 2020. gada decembrī, kā arī pielāgojumus saistībā ar Ārējās darbības garantijas nodrošināšanu; turklāt tā ierosina pārvietot summu 47 981 598 EUR apmērā no ES Solidaritātes fonda (ESSF) 2020. gada neizmantotā piešķīruma tieši uz ESSF darbības budžeta pozīciju un veikt citus pielāgojumus un tehniskus atjauninājumus;

B.  tā kā priekšlikuma neto ietekme uz izdevumiem 2021. gada budžetā ir 260 681 598 EUR saistību apropriācijās un 252 581 598 EUR maksājumu apropriācijās,

C.  tā kā Parlaments vairākkārt ir uzskatījis, ka budžeta grozījuma projektam vajadzētu būt tikai vienam mērķim,

1.  pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 2/2021 projektu;

2.  uzsver pilnīgu atbalstu stingrai Savienības reakcijai uz Covid-19 pandēmiju; atkārtoti pauž viedokli, ka nevajadzētu taupīt centienus, tostarp izmantojot visas pieejamās iespējas saskaņā ar Savienības budžetu un Finanšu regulu, lai cīnītos pret pandēmiju un pavērtu ceļu drošai un ilgtspējīgai atveseļošanai Eiropā;

3.  pauž nožēlu, ka Komisija, neraugoties uz Parlamenta uzstājību, nolēma iesniegt ar Covid-19 pandēmiju saistītus elementus kopā ar daļu, kas saistīta ar saskaņošanu ar DFS programmu juridiskajiem pamatiem, kaut gan to varēja un vajadzēja iesniegt atsevišķi; atkārtoti norāda, ka, lai labāk ievērotu budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas, Komisijai būtu jāiesniedz budžeta grozījuma projekts, kuram ir tikai viens mērķis, un jāatturas apvienot vairākus mērķus vienā budžeta grozījuma projektā;

4.  uzskata, ka budžeta grozījuma Nr. 2/2021 projekta pieņemšana, kas jo īpaši ļauj sākt sagatavošanas darbus, lai izveidotu kopīgu satvaru digitālajam zaļajam sertifikātam, nekādā veidā neskar Parlamenta un Padomes sarunu par Digitālā zaļā sertifikāta regulu iznākumu;

5.  uzskata, ka Komisija nav pienācīgi sekojusi līdzi rezultātiem, kas gūti sarunās par Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu — Globālo Eiropu, attiecībā uz budžeta nomenklatūru ģeogrāfiskajām programmām Āzijā; aicina Komisiju iesniegt jaunu budžeta grozījuma projektu, kas atspoguļotu saskaņotos nozaru juridisko pamatu tekstus; atbilstoši tās norādēm par 2022. gada budžetu uzskata, ka šādu saskaņošanu varētu un vajadzētu veikt pirms 2022. gada budžeta procedūras;

6.  aicina Komisiju sniegt abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm visaptverošu informāciju par plānotajiem autonomajiem pārvietojumiem, ko veic saskaņā ar Finanšu regulas 30. pantu un kuru mērķis ir pielāgot 2021. gada budžetu, ņemot vērā politiskās vienošanās par DFS nozaru juridiskajiem pamatiem papildus budžeta grozījuma Nr. 2/2021 projektam, tostarp to apjomiem, kad tie ir pieejami;

7.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2021 projektu;

8.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 1/2021 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

9.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(2) OV L 433 I, 22.12.2020., 23. lpp.
(3) OV L 433 I , 22.12.2020., 11. lpp.
(4) OV L 433 I , 22.12.2020., 28. lpp.
(5) OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: gada uzraudzības maksas, ko EVTI iekasē no darījumu reģistriem par 2021. gadu
PDF 121kWORD 44k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2021. gada 24. marta deleģēto regulu, ar kuru Deleģētās regulas (ES) Nr. 1003/2013 un (ES) 2019/360 groza attiecībā uz gada uzraudzības maksām, ko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde iekasē no darījumu reģistriem par 2021. gadu (C(2021)01874 – 2021/2617(DEA))
P9_TA(2021)0232B9-0265/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2021)01874),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 25. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārā komitejas 2021. gada 11. maija vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1) (ETIR), un jo īpaši tās 72. panta 3. punktu un 82. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012(2), un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu un 30. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 111. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 111. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2021. gada 18. maijā,

A.  tā kā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) piešķir darbības atļaujas darījumu reģistriem un uzrauga to atbilstību attiecīgajām regulatīvajām prasībām; tā kā darījumu reģistri maksā EVTI vienreizēju reģistrācijas maksu un gada uzraudzības maksu; tā kā kopš 2021. gada 1. janvāra Savienības darījumu reģistru situācija ir ievērojami mainījusies, jo tikai divi no četriem darījumu reģistriem, kas atradās Apvienotajā Karalistē pirms 2021. gada 1. janvāra, ir nodevuši savu uzņēmējdarbību Savienībai, lai turpinātu sniegt pakalpojumus Savienībā, izveidojot jaunas struktūras Savienībā, kā rezultātā maksu aprēķināšanas metodes ir kļuvušas nesaderīgas ar dominējošajiem principiem šādu maksu aprēķināšanā;

B.  tā kā, lai nodrošinātu, ka visi Savienības darījumu reģistri maksā uzraudzības maksas, kas ir proporcionālas to faktiskajam apgrozījumam Savienībā 2021. gadā, katrā no abām deleģētajām regulām ir iekļauts jauns pants, kurā paredzēts īpašs atsauces periods piemērojamā apgrozījuma aprēķināšanai, kas jāizmanto, aprēķinot gada maksas, kuras darījumu reģistri maksā EVTI 2021. gadā, lai labāk atspoguļotu izmaiņas, ar kurām saskaras Savienības darījumu reģistru vide;

C.  tā kā deleģētajai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, lai nodrošinātu Savienības darījumu reģistriem uzticamu juridisko pamatu darbībai un nepieciešamo skaidrību budžeta plānošanā un pēc iespējas samazinātu jebkādu iespējamo ietekmi uz to darbību, ko rada atšķirīgs aprēķins salīdzinājumā ar 2020. gadu,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
(2) OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.


Iebildumu neizteikšanu pret deleģēto aktu: Direktīvas 2013/36/ES papildināšana attiecībā uz tādu darba ņēmēju identificēšanu, kuru profesionālajai darbībai ir būtiska ietekme uz iestādes riska profilu
PDF 125kWORD 44k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2021. gada 25. marta deleģēto regulu, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros noteikti kritēriji, pēc kuriem definē vadītāja atbildību, kontroles funkcijas, būtiskas sabiedrības struktūrvienības un būtisku ietekmi uz būtiskas sabiedrības struktūrvienības riska profilu, un noteikti kritēriji to darba ņēmēju vai darba ņēmēju kategoriju identificēšanai, kuru profesionālajai darbībai ir tāda ietekme uz iestādes riska profilu, kas ir salīdzinoši tikpat būtiska kā iepriekš minētās direktīvas 92. panta 3. punktā minētajiem darba ņēmējiem vai darba ņēmēju kategorijām (C(2021)01906 – 2021/2618(DEA))
P9_TA(2021)0233B9-0266/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2021)01906),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 26. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārā komitejas 2021. gada 10. maija vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK(1) (CRD), un jo īpaši tās 94. panta 2. punktu un 148. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde (EBI)) iesniedza 2020. gada 18. jūnijā saskaņā ar 10. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 111. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 111. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2021. gada 18. maijā,

A.  tā kā saskaņā ar CRD deleģētajai regulai nepieciešamais projekts EBI bija jāiesniedz līdz 2019. gada 28. decembrim; tā kā EBI šo projektu publicēja 2020. gada 18. jūnijā; tā kā Komisija deleģētās regulas projektā veica dažas redakcionālas izmaiņas salīdzinājumā ar EBI iesniegto projektu un EBI 2020. gada 16. decembrī apstiprināja, ka minētās redakcionālās izmaiņas nerada izmaiņas EBI Uzraudzības padomes apstiprinātā projekta politikā vai juridiskajā saturā un ka tādēļ tā neiebildīs pret to, ka Komisija pieņem šo projektu, tostarp minētās izmaiņas, neprasot oficiālu EBI atzinumu;

B.  tā kā deleģēto regulu ietekmēja sarunas par Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 16. februāra Direktīvu (ES) 2021/338, ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz informācijas prasībām, produktu pārvaldību un pozīciju limitiem un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/878 attiecībā uz to piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai veicinātu atveseļošanos no Covid-19 krīzes(3), kura tika publicēta 2021. gada 26. februārī un ar kuru tika pārskatītas EBI pilnvaras nodrošināt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, uz kurām patlaban attiecas CRD un kurām ne vēlāk kā no 2021. gada 26. jūnija tiks piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Direktīva (ES) 2019/2034 par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES(4) (IFD), nav jāievēro deleģētā regula, jo attiecībā uz minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar IFD tiks pieņemta atsevišķa deleģētā regula; tā kā deleģētās regulas rūpīgas pārbaudes periods beigsies 2021. gada 25. jūnijā;

C.  tā kā deleģētajai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, lai nodrošinātu juridisko skaidrību un noteiktību, kas kompetentajām iestādēm un kredītiestādēm ir vajadzīga, lai pienācīgi identificētu personas, kuras uzņemas būtisku risku, pamatojoties uz CRD regulējumu, kas stājās spēkā 2020. gada 28. decembrī,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.
(2) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.
(3) OV L 68, 26.2.2021., 14. lpp.
(4) OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.


Programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” ***II
PDF 128kWORD 43k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ Regulas (ES) 2018/1475 un (ES) Nr. 375/2014 (14153/1/2020 – C9-0143/2021 – 2018/0230(COD))
P9_TA(2021)0234A9-0156/2021

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (14153/1/2020 – C9-0143/2021),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 6. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0440),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9‑0156/2021),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

4.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

5.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Komisijas paziņojums par to vietējo dalībnieku skaitu, kuri izmanto zināšanas, principus un pieejas, kas apgūtas humānās palīdzības aktivitātēs, kurās ir piedalījušies brīvprātīgais un eksperti

Eiropas Komisija ņem vērā Eiropas Parlamenta priekšlikumu, papildinot regulu ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi, ņemt vērā “to vietējo dalībnieku skaitu, kuri izmanto zināšanas, principus un pieejas, kas apgūtas humānās palīdzības aktivitātēs, kurās ir piedalījušies brīvprātīgais un eksperti”.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 201. lpp.
(2) OV C 86, 7.3.2019., 282. lpp.
(3) OV C 23, 21.1.2021., 218. lpp.


Programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” ***II
PDF 129kWORD 43k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (14148/1/2020 – C9-0135/2021 – 2018/0191(COD))
P9_TA(2021)0235A9-0159/2021

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (14148/1/2020 – C9-0135/2021),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2019. gada 6. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0367),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9-0159/2021),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai, kura tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā;

3.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

4.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

5.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Komisijas paziņojums par īpašiem piešķīrumiem profesionālās izcilības centru platformām

Neskarot likumdošanas un budžeta lēmējiestādes pilnvaras, Komisija apņemas piešķirt indikatīvu summu 400 miljonu EUR apmērā faktiskajās cenās profesionālās izcilības centru platformu atbalstam visā programmas darbības laikā, ja programmas starpposma izvērtējums apstiprinās, ka darbību rezultāti vērtējami pozitīvi.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 194. lpp.
(2) OV C 168, 16.5.2019., 49. lpp.
(3) OV C 108, 26.3.2021., 965. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika