Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2019. gada 14. februāra rezolūciju par INF līguma nākotni un ietekmi uz Eiropas Savienību(1),

–  ņemot vērā 2020. gada 20. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ētisko aspektu satvaru(2),

–  ņemot vērā 2020. gada 21. oktobra ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz 10. Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas procesa sagatavošanu, kodolieroču kontroli un kodolatbruņošanās iespējām(3),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. janvāra rezolūciju par 2020. gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(4),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. septembra rezolūciju par autonomo ieroču sistēmām(5),

–  ņemot vērā 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas konferences ieteikumiem attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, kas brīvi no masu iznīcināšanas ieročiem(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu(7),

–  ņemot vērā 2021. gada 20. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/821, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei(8) (Divējāda lietojuma regula),

–  ņemot vērā gadskārtējos progresa ziņojumus (it īpaši 2019.(9) un 2020.(10) gada ziņojumu) par to, kā tiek īstenota Eiropas Savienības Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 29. marta Lēmumu 2010/212/KĀDP par Eiropas Savienības nostāju Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu 2010. gada pārskatīšanas konferencē(11),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 6. novembra Lēmumu (KĀDP) 2020/1656 par Savienības atbalstu Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) darbībām, ko veic kodoldrošības jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai(12),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 29. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2020/901 par Savienības atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, lai stiprinātu tās uzraudzības un pārbaudes spējas, kā arī īstenojot ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģiju(13),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 6. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2019/938, ar ko atbalsta uzticības veicināšanas procesu, lai Tuvajos Austrumos izveidotu zonu, kura ir brīva no kodolieročiem un visiem citiem masu iznīcināšanas ieročiem(14),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 15. oktobra Regulu (ES) 2018/1542 par ierobežojošiem pasākumiem pret ķīmisko ieroču izplatīšanu un izmantošanu(15) un Padomes 2020. gada 14. oktobra Īstenošanas regulu (ES) 2020/1480, ar ko īsteno Regulu (ES) 2018/1542 par ierobežojošiem pasākumiem pret ķīmisko ieroču izplatīšanu un izmantošanu(16),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 29. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2020/906, ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2019/615 par Savienības atbalstu darbībām pirms Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pušu 2020. gada pārskatīšanas konferences(17),

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 21. janvāra Lēmumu (KĀDP) 2019/97 par atbalstu Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijai saistībā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai(18),

–  ņemot vērā Ziemeļatlantijas Padomes 2020. gada 15. decembra paziņojumu, stājoties spēkā Līgumam par kodolieroču aizliegšanu,

–  ņemot vērā Ziemeļatlantijas Padomes 2021. gada 3. februāra paziņojumu par jaunā START līguma pagarināšanu,

–  ņemot vērā NATO 16. gadskārtējo konferenci par masu iznīcināšanas ieročiem, ieroču kontroli, atbruņošanos un neizplatīšanu, kas notika 2020. gada 10. novembrī,

–  ņemot vērā Ziemeļatlantijas Padomes 2021. gada 18. jūnija paziņojumu par "Atvērto debesu" līgumu,

–  ņemot vērā NATO ģenerālsekretāra 2019. gada 2. augusta paziņojumu par INF līguma izbeigšanu,

–  ņemot vērā NATO ģenerālsekretāra 2020. gada 10. novembra runu NATO 16. gadskārtējā konferencē par masu iznīcināšanas ieročiem, ieroču kontroli, atbruņošanos un neizplatīšanu,

–  ņemot vērā ANO 2018. gada atbruņošanās programmu "Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana",

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra António Guterres 2020. gada 24. oktobra paziņojumu saistībā ar Līguma par kodolieroču aizliegšanu stāšanos spēkā,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un jo īpaši 16. IAM, kas paredz miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību veidošanu ilgtspējīgas attīstības nolūkā,

–  ņemot vērā 2021. gada 21. aprīlī notikušās Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas dalībvalstu konferences lēmumu par Sīrijas Arābu Republikas veikto ķīmisko ieroču glabāšanu un pielietošanu,

–  ņemot vērā 2015. gada Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (KVRP – vienošanās par Irānas kodolprogrammu),

–  ņemot vērā E3 valstu(19) vadītāju 2021. gada 19. augusta paziņojumu par KVRP,

–  ņemot vērā SAEA 64. vispārējo konferenci, kas notika no 2020. gada 21. līdz 25. septembrim Vīnē,

–  ņemot vērā Francijas Republikas prezidenta 2020. gada 7. februāra runu par Francijas aizsardzības un atturēšanas stratēģiju,

–  ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas prezidentu 2021. gada 16. jūnija kopīgo paziņojumu par stratēģisko stabilitāti,

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0324/2021),

A.  tā kā masu iznīcināšanas ieroči (MII), jo īpaši kodolieroči, ir nopietns drauds cilvēku ilgtermiņa drošībai; tā kā stabila un visaptveroša ieroču kontroles, neizplatīšanas un atbruņošanās sistēma, kas balstīta uz saistošiem līgumiem un stingriem uzticību veicinošiem mehānismiem un ko pastiprina uzticama un pārredzama pārbaudes procedūra, ir būtiska, lai veidotu un saglabātu mieru, stabilitāti, paredzamību, drošību, ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko un sociālo progresu, mazinot esošo spriedzi starp valstīm un bruņota konflikta ar neparedzamām un pat katastrofālām humanitārām, vides, sociālām un ekonomiskām sekām iespējamību;

B.  tā kā pašreizējā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kas aptvērusi kā Eiropu, tā arī visu pasauli, nesen ir vājināti vai atcelti galvenie ieroču kontroles līgumi, kas stājās spēkā Aukstā kara beigās; tā kā pēdējos gados ir palielinājusies spriedze un pieaudzis uzticības trūkums KNL pušu vidū, ko vēl saasina ASV un Krievijas divpusējo attiecību pasliktināšanās un Krievijas īstenotie pasākumi, lai savā militārajā doktrīnā pārskatītu ar kodolieročiem saistītos aspektus; tā kā ir izveidojies jauns starptautisks klimats, kura pamatā ir arvien asāka cīņa par varu; tā kā šajā jaunajā vidē, kurā nav garantēta Eiropas un pasaules drošības arhitektūrai tik nepieciešamā stabilitāte un paredzamība, ES ir sākusi pārdomu procesu par iespējamiem veidiem, kā stiprināt savu stratēģisko autonomiju; tā kā pasaulē, kurā valda savstarpēja globāla atkarība, atjaunoti pasaules mēroga ieroču kontroles un atbruņošanās centieni ir būtiski ES drošībai; tā kā ASV un Krievijas Federācija 2021. gada 16. jūnijā apņēmās īstenot integrētu stratēģisko stabilitātes dialogu;

C.  tā kā ES vēlas kļūt par pasaules mēroga dalībnieci miera nodrošināšanā un atbalsta uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību; tā kā ieroču kontrole un kodolieroču neizplatīšana ir viens no ES projekta stūrakmeņiem un uz šiem principiem ES ir balstījusies jau no paša sākuma, jo īpaši, izveidojot Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom); tā kā ES ar savu Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšanas novēršanai dod ieguldījumu MII atbruņošanās centienos, kā arī novērš MII izmantošanu un izplatīšanu; tā kā šajā stratēģijā uzmanība būtu jāpievērš arī jauniem apdraudējumiem, piemēram, autonomām ieroču sistēmām un citām jaunām un revolucionārām tehnoloģijām;

D.  tā kā vairāk nekā 50 pastāvēšanas gadu laikā KNL ar trijiem savstarpēji pastiprinošiem pīlāriem ir sevi pierādījis kā un joprojām ir pasaules kodolieroču kontroles sistēmas stūrakmens un efektīvs instruments starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, nodrošinot, ka lielākā daļa parakstītājvalstu ievēro neizplatīšanas saistības, īstenojot stingrus drošības pasākumus un noteikumus par atturēšanos no kodolieroču iegādes; tā kā mēs sagaidām, ka tiks pildīts KNL 6. pants; tā kā 10. KNL pārskatīšanas konference Covid-19 pandēmijas dēļ tika atlikta;

E.  tā kā nav starptautiska mehānisma, kas reglamentētu kodolzemūdenēm paredzētas augsti bagātināta urāna degvielas eksportu;

F.  tā kā SAEA ir bijusi nozīmīga loma KNL īstenošanā; tā kā papildprotokols būtiski paplašina SAEA spējas pārbaudīt, vai nepastāv slepenas kodoliekārtas;

G.  tā kā pēdējos gados ir palielinājusies spriedze un neuzticība starp KNL pusēm;

H.  tā kā Līgums par kodolieroču aizliegšanu (TPNW) stājās spēkā 2021. gada 22. janvārī kā galarezultāts kustībai, kura aptvēra dažādas valstis un reģionus un kuras mērķis bija pievērst uzmanību jebkādu kodolieroču izmantošanas katastrofālajām sekām visai cilvēcei; tā kā trīs ES dalībvalstis ir TPNW dalībvalstis; tā kā sešas ES dalībvalstis piedalījās TPNW sarunās ANO Ģenerālajā asamblejā un piecas balsoja par jaunā līguma pieņemšanu; tā kā neviena NATO dalībvalsts un neviena valsts, kurai ir kodolieroči, nav TPNW dalībvalsts; tā kā Padome nav pieņēmusi nostāju par TPNW; tā kā, lai globālajiem atbruņošanās centieniem būtu jēgpilni rezultāti, ir vēlama visu KNL līgumslēdzēju valstu un visu kodolvalstu iesaistīšanās un aktīva līdzdalība;

I.  tā kā KVRP ir ES vadītas daudzpusējas diplomātijas sasniegums; tā kā 2015. gada KVRP puses – ES, Ķīna, Krievija, Irāna un ASV – ir sākušas netiešas sarunas, lai Irāna un ASV atsāktu KVRP īstenošanu; tā kā 2018. gadā ASV atkārtoti noteica sankcijas un Irāna atcēla ierobežojumus attiecībā uz bagātināta urāna ražošanu; tā kā Irāna ir pārtraukusi piemērot papildu protokolu un īstenot Irānas drošības pasākumu nolīguma grozīto 3.1. kodeksu, vienlaikus paplašinot savas urāna bagātināšanas programmas līdz ieroču līmenim; tā kā tas rada nopietnus draudus starptautiskajam mieram un drošībai, kā arī globālajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas centieniem; tā kā Irānas valdībai un jaunajam prezidentam vēl ir jāparāda, ka tā plāno ievērot KVRP un centīsies panākt konstruktīvu un miermīlīgu sadarbību ar ES;

J.  tā kā Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) vēl nav vispārēji ratificēts; tā kā CTBT , lai tas varētu stāties spēkā, ir jāratificē vēl astoņām valstīm, tostarp ASV un Ķīnai; tā kā ES ir konsekventi veicinājusi CTBT ieguldījumu miera, drošības, atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas veicināšanā;

K.  tā kā Atbruņošanās konference pēc 25 gadu ilga darbības apsīkuma vēl nav oficiāli sākusi sarunas par ierosināto Skaldmateriālu ražošanas aizlieguma līgumu, ar ko tiktu aizliegts ražot skaldmateriālus kodolieročiem vai citām kodolsprādzienierīcēm;

L.  tā kā pēc Līguma par vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT) izjukšanas, pēc tam, kad 2019. gada augustā ASV no tā izstājās, jo Krievija pastāvīgi bija pārkāpusi tajā noteiktās saistības, izvēršot ar kodolgalviņām aprīkojamu SSC-8 raķešu sistēmas, ASV un Krievijai vairs nav jāievēro aizliegums izstrādāt un izmantot šīs kategorijas ieročus un iesaistīties jaunā bruņošanās sacensībā, jo īpaši Eiropā un Āzijā; tā kā Krievijas agresīvā rīcība tās kaimiņvalstīs ir palielinājusi militārās konfrontācijas draudus; tā kā Krievija nesen uz teritorijām, kas robežojas ar ES, pārvietoja vairākas kodolspējīgas ballistisko raķešu sistēmas, par kurām tiek uzskatīts, ka tās spēj lidot tālāk par 500 km;

M.  tā kā ASV un Krievijas Federācija ir vienojušās par pieciem gadiem pagarināt jaunā stratēģisko ieroču samazināšanas līguma (START) termiņu;

N.  tā kā prezidenta kodoliniciatīvas (PNI), kas ir brīvprātīgi vienpusēji pasākumi, ir ievērojami samazinājušas gan ASV, gan Krievijas izvietotos arsenālus;

O.  tā kā no zemes palaižamas ballistiskās un spārnotās raķetes, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 km, uzskata par īpaši bīstamām, ņemot vērā to īso lidojuma laiku, letalitāti un manevrējamību, grūtības tās pārtvert, kā arī iespēju tās aprīkot ar kodolgalviņām; tā kā pēdējos gados ir radīta jauna spārnoto un taktisko raķešu paaudze;

P.  tā kā pēdējos gados Ķīna ir ievērojami pilnveidojusi savus konvencionālos ieročus, raķetes un kodolieročus; tā kā Ķīna nav mazinājusi pārredzamības trūkumu un ir demonstrējusi nevēlēšanos iesaistīties sarunās par tās iespējamo dalību daudzpusējos kodolieroču kontroles instrumentos, kas ir ļāvis tai netraucēti uzkrāt lielu tehnoloģiski attīstītu vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu, piemēram, Dong-Feng 26, arsenālu; tā kā ES būtu jāsadarbojas ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai iesaistītos intensīvā diplomātijā ar Ķīnu nolūkā izstrādāt funkcionālu ieroču kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas struktūru, un aizsargāt ES drošības intereses;

Q.  tā kā gan Francija, gan Apvienotā Karaliste, kā vienīgās ES valstis, kurām ir kodolieroči, ir vienisprātis, ka minimāla un uzticama kodolieroču esamība atturēšanas nolūkos ir būtiska Eiropas un NATO kolektīvajai drošībai; tā kā kopš Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES Francija patlaban ir vienīgā dalībvalsts, kuras arsenālā ir kodolieroči, un tā turpina modernizēt savu kodolarsenālu; tā kā 2020. gadā Francijas prezidents Emmanuel Macron ierosināja sākt “stratēģisku dialogu” ar Eiropas partneriem, kas to vēlas, par iespējamo Francijas kodolatturēšanas lomu “mūsu kolektīvajā drošībā”; tā kā Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka tā paaugstinās kodolarsenāla maksimāli pieļaujamo apjomu par vairāk nekā 40 % līdz 260 operacionāli gatavām kaujas galviņām un ka padarīs savu kodolarsenālu nepārredzamāku, turpmāk neziņojot par tā lielumu;

R.  tā kā Izraēla nav pievienojusies KNL;

S.  tā kā vairākas citas valstis ir ieguvušas zinātniskās, tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas, kas vajadzīgas ballistisko un spārnoto raķešu ražošanai; tā kā Indija un Pakistāna ir paziņojušas, ka tām ir kodolieroči; tā kā abas šīs valstis vēl nav pievienojušās KNL;

T.  tā kā bažas rada risks, ka teroristu organizācijas varētu kodolieročus sagrābt ar spēku; tā kā joprojām pastāv risks, ka ieroči slepus varētu nonākt negodīgo režīmu rokās, kā to liecina gadījums ar Abdul Qadeer Khan tīklu;

U.  tā kā Hāgas Rīcības kodeksam pret ballistisko raķešu izplatīšanu (HCoC), neraugoties uz tā juridiski nesaistošo raksturu, ir raķešu neizplatīšanas dimensija;

V.  tā kā “Atvērto debesu” līguma, kas bija spēkā kopš 2002. gada, mērķis bija veidot uzticēšanos, paļāvību un savstarpēju sapratni starp Krieviju un ASV ar tās Eiropas sabiedrotajiem; tā kā Krievija daudzus gadus nav ievērojusi savas saskaņā ar "Atvērto debesu" līgumu uzņemtās saistības; tā kā ASV un Krievija secīgi izstājās no šā līguma;

W.  tā kā Ķīmisko ieroču konvencija (CWC) ir pasaulē pirmais daudzpusējais atbruņošanās nolīgums, kas paredz pārbaudāmi likvidēt veselu MII kategoriju; tā kā pēdējā desmitgadē tiesību norma, kas aizliedz ķīmisko ieroču izmantošanu, ir pārkāpta vairākas reizes, tostarp no Sīrijas valdības un Krievijas puses; tā kā CWC ir jāpielāgo jauniem rūpnieciskās ražošanas procesiem, inovatīvai ķīmijas rūpniecībai un jaunu dalībnieku ienākšanai;

X.  tā kā ES ir pilnībā iesaistījusies starptautiskos centienos uzlabot biodrošību un biodaudzveidību, īstenojot Bioloģisko un toksīnus saturošo ieroču konvenciju (BTK); tā kā 13 valstis vēl nav pievienojušās BKIT; tā kā vienošanās par BKIT tika panākta bez atbilstības nodrošināšanas pārbaudes mehānismiem; tā kā sarunas par pārbaudes protokolu tika apturētas pirms 20 gadiem;

Y.  tā kā Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) ar ballistiskajām raķetēm, kodoltehnoloģijām un MII saistītās darbības un programmas, kā arī ieroču izplatīšana un eksports rada nopietnus draudus starptautiskajam mieram un drošībai un globālajiem atbruņošanās un neizplatīšanas centieniem; tā kā KTDR vadība bieži mēģina izmantot savu kodolieroču programmu, lai no starptautiskās sabiedrības panāktu politiskas un ekonomiskas piekāpšanās, un vienlaikus turpina attīstīt savu maza un vidēja darbības rādiusa raķešu tehnoloģijas, kā arī zinātību kodolenerģijas jomā;

Z.  tā kā humanitārās atbruņošanās parādīšanās ir pozitīvi ietekmējusi tradicionālo atbruņošanās praksi, kas mantota no Aukstā kara;

AA.  tā kā to sieviešu skaits, kas iesaistītas centienos izskaust MII, joprojām ir satraucoši zems, tostarp ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās diplomātijas jomā;

AB.  tā kā ar klimatu saistītie riski var negatīvi ietekmēt ES stratēģisko drošības vidi; tā kā MII atbruņošanās un neizplatīšanas centieni ievērojami veicina ilgtspējīgu attīstību, globālo drošību, paredzamību, ilgtermiņa stabilitāti, kā arī iedzīves, vides un mūsu planētas aizsardzību;

AC.  tā kā Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka ir jāpalielina ES sagatavotība ķīmiskajai, bioloģiskajai, radioloģiskajai un kodolaizsardzībai (CBRN), kā ari informētība par to, jāpaplašina sadarbība un investīcijas CBRN civilajā un militārajā nozarē, jāizstrādā preventīvi reaģēšanas un atjaunošanas pasākumi saskaņā ar pašreizējo ES civilās aizsardzības mehānismu, jāveido ES CBRN speciālo zināšanu apkopojums un jāveicina saikne starp veselību un drošību,

1.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu efektīva starptautiskā ieroču kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas režīma saglabāšanai kā pasaules un Eiropas drošības stūrakmenim; atgādina par savu apņemšanos īstenot politiku, kuras mērķis ir paātrināt visu kodolieroču arsenālu samazināšanu un likvidēšanu un izveidot apstākļus no kodolieročiem un CBRN brīvas pasaules izveidei ; prasa atjaunot daudzpusēju bruņojuma kontroles un atbruņošanās kārtību, kurā būtu iesaistīti visi dalībnieki;

2.  pauž satraukumu par globālās ieroču neizplatīšanas, atbruņošanās un ieroču kontroles sistēmas pastāvīgo eroziju, ko pasliktina jaunu, potenciāli destabilizējošu sistēmu, piemēram, tādu ieroču sistēmu, kuras darbina mākslīgais intelekts (MI), un hiperskaņas raķešu un dronu tehnoloģiju, straujā attīstība; uzsver nepieciešamību jo īpaši pievērsties jautājumam par hiperskaņas raķešu tehnoloģiju, kas palielina kodolieroču izmantošanas risku, reaģējot uz uzbrukumu; pauž bažas, ka izstāšanās no galvenajiem ieroču kontroles līgumiem vai to nepagarināšana nopietni kaitētu starptautiskajiem ieroču kontroles režīmiem, kas ir nodrošinājuši zināmu stabilitāti, un apdraudētu attiecības starp kodolieroču valstīm; uzsver, ka steidzami ir jāatjauno pārrobežu uzticēšanās; pauž satraukumu un stingri iebilst pret jebkādu MII izmantošanu kā līdzekli ģeopolitisko strīdu risināšanai;

3.  pauž bažas par vairāku valstu pieņemto lēmumu pārskatīt savu militāro doktrīnu attiecībā uz kodolieročiem; aicina visas kodolieroču valstis ievērot savus pienākumus un apsvērt iespēju samazināt kodolieroču lomu un nozīmi to militārajās un drošības koncepcijās, doktrīnās un politikas nostādnēs: atzinīgi vērtē ASV nodomu pašreizējā situācijas pārskata kodolieroču jomā ietvaros izvērtēt iespējamos veidus, kā mazināt kodolieroču nozīmi valsts drošības stratēģijā;

4.  atkārtoti apstiprina, ka pilnībā atbalsta KNL un tā trīs savstarpēji pastiprinošos pīlārus, kas ir viens no vispārpieņemtākajiem juridiski saistošiem instrumentiem un kodolieroču neizplatīšanas režīma stūrakmeņiem; atgādina, ka KNL palīdzēja uzturēt plašu normu kopumu, kas saistīts ar atbruņošanos un kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem, vienlaikus īstenojot kodolieroču neizplatīšanas normu; sagaida, ka kodolieroču valstis veiks pasākumus, lai parādītu patiesu apņemšanos īstenot līgumā uzņemtās saistības attiecībā uz kodolatbruņošanos, veicot konkrētas darbības, kas noteiktas galīgajā 2010. gada KNL, kā arī stiprinot neizplatīšanas normu un paplašinot SAEA drošības pasākumu spējas; brīdina, ka KNL nākotni nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu, un mudina līgumslēdzējas valstis darīt visu iespējamo, lai veicinātu gaidāmās 10. pārskatīšanas konferences sekmīgu un vērienīgu iznākumu visās tā — atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas un kodolenerģijas izmantošanas miermīlīgiem mērķiem — jomās, vienojoties par būtisku nobeiguma deklarāciju, kas vēl vairāk stiprina KNL un palīdz saglabāt stratēģisko stabilitāti un apvaldīt jaunas bruņošanās sacensību; aicina visas valstis parakstīt un pievienoties KNL, kā arī pildīt tā saistības; aicina 10. KNL apspriest KNL nepilnības attiecībā uz militāriem nolūkiem paredzētu ar kodolenerģiju darbināmu reaktoru eksportu; aicina ES dalībvalstis uz šo pārskatīšanas konferenci nosūtīt savus augstākā līmeņa politiķus; tādēļ aicina visas valstis, kas ir KNL puses, konstruktīvi iesaistīties KNL sistēmā un vienoties par reālistiskiem, efektīviem, taustāmiem, savstarpēji izdevīgiem un pārbaudāmiem pasākumiem, kas sekmē kopīgā kodolatbruņošanās mērķa sasniegšanu;

5.  uzstāj, ka ir jānodrošina, ka ES uzņemas stingru un konstruktīvu lomu, izstrādājot un stiprinot uz globālu un noteikumos balstītu ieroču neizplatīšanas centienu un ieroču kontroles un atbruņošanās sistēmu ar ilgtermiņa mērķi iznīcināt visus CBRN, pilnībā izmantojot visus pieejamos instrumentus; atzinīgi vērtē ES īpašā sūtņa atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jautājumos darbu šajā jomā; aicina Padomi iestāties par to, lai ES paustu vienotu nostāju starptautiskos forumos par atbruņošanos, ieroču neizplatīšanu un kontroli, un veicināt visu KNL pušu uzticības veicināšanas pasākumus ar mērķi mazināt spriedzi un neuzticēšanos; uzsver, ka ir jāizmanto saistībā ar Stratēģisko kompasu panāktais progress, lai MII izplatīšanas jautājumus pilnībā iekļautu kopīgajā izpratnē par draudiem un panāktu vienotu stratēģisku kultūru šajā jautājumā; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) sākt pārdomu procesu par Brexit ietekmi uz tā atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas politiku;

6.  atzinīgi vērtē ES ievērojamo pastāvīgo finansiālo ieguldījumu cita starpā ANO Atbruņošanās lietu birojā, SAEA, Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijā (OPCW) un ANO ģenerālsekretāra mehānismā, kas paredzēts iespējamas ķīmisko, bioloģisko un toksīnus saturošo ieroču lietošanas izmeklēšanai (UNSGM);

7.  uzsver, cik izšķiroša nozīme ir apmācībai un informētības palielināšanai; tādēļ prasa stiprināt pieejamo kompetenci ieroču neizplatīšanas un kontroles jomā, tostarp kvantiskās datošanas jomā ES, un uzlabot ES un dalībvalstu personāla apmācību; uzsver nepieciešamību stiprināt saites starp privāto un publisko sektoru, akadēmiskajām aprindām, ideju laboratorijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pastāvīgo finansiālo atbalstu Eiropas kodolenerģijas jomas izglītības tīklam, ES ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās konsorcijam un Eiropas Kodoldrošības mācību centram; uzsver sadarbības potenciālu apmācības un izglītības projektos ar Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu; aicina turpināt ieguldījumus izglītošanā par atbruņošanos un veicināt jauniešu iesaistīšanos;

8.  uzsver paplašinātās pilnvaras attiecībā uz pārredzamības ziņošanu, koordināciju un izpildi un Divējāda lietojuma preču regulā noteikto pienākumu paplašināto darbības jomu;

9.  aicina ES delegācijas izvirzīt jautājumu par globālu un reģionālu atbruņošanos, ieroču neizplatīšanu un kontroli politiskā dialoga ar trešām valstīm darba kārtībā kā vienu no galvenajiem jautājumiem, lai nodrošinātu, ka ES atbalsta centienus vispārēji piemērot spēkā esošos atbruņošanās, ieroču kontroles un neieplatīšanas līgumus un instrumentus; prasa EĀDD cītīgi strādāt arī pie tā, lai stiprinātu mūsu tuvāko partneru, jo īpaši kaimiņvalstu un paplašināšanās valstu, apmācību un spēju veidošanu MII atbruņošanās, neizplatīšanas un kontroles jomā; atzinīgi vērtē ES ieguldījumu CBRN risku mazināšanā visā pasaulē, sniedzot palīdzību partnervalstīm, un atzinīgi vērtē ES CBRN riska mazināšanas izcilības centru iniciatīvu, ko finansē Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta ietvaros;

10.  aicina ES stiprināt tās vadošo lomu, sniedzot teritorijām, kas cietušas no kodolizmēģinājumiem, cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanai un vides atjaunošanai nepieciešamo palīdzību; prasa Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) ierosināt pasākumus, ko ES un tās dalībvalstis var veikt, lai stiprinātu ES lomu šajā jomā;

11.  atzinīgi vērtē NATO atbalstu un dialoga veicināšanu starp sabiedrotajiem un partneriem, lai tie varētu īstenot savas ieroču neizplatīšanas saistības; uzsver, ka NATO sabiedrotajiem ir jāsaglabā apņēmība radīt apstākļus turpmākai kodolarsenāla samazināšanai un ilgtermiņā arī to likvidēšanai un izveidot no kodolieročiem brīvu pasauli, pamatojoties uz savstarpīgumu un juridiski saistošiem un verificējamiem līgumiem; uzsver, ka visām valstīm attiecīgajos starptautiskajos un divpusējos forumos ir jāiesaistās konstruktīvā un uzticamā dialogā par šo jautājumu;

12.  pauž pilnīgu atbalstu ANO Atbruņošanās lietu biroja darbam, ANO ģenerālsekretāra vērienīgajai atbruņošanās programmai un ANO aizgādībā notiekošajiem daudzpusējiem apspriežu procesiem un sarunām; uzsver, ka jānodrošina visu ieinteresēto personu, pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu līdzdalība un pilsoņu jēgpilna un daudzveidīga iesaiste debatēs par atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu;

13.  atbalsta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemtos uzticības veicināšanas pasākumus, kas ir svarīgs ieguldījums, lai ierobežotu pārpratumus vai pārrēķināšanos un nodrošinātu lielāku atklātību un pārredzamību; mudina visas kodolieroču valstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu savu kodolarsenālu pārredzamību;

14.  atzinīgi vērtē ES apņemšanos palīdzēt Tuvajos Austrumos izveidot no MII brīvu zonu saskaņā ar1995. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu pārskatīšanas un pagarināšanas konferencē pieņemto rezolūciju par Tuvajiem Austrumiem, kā arī ES centienus pilnībā, neatgriezeniski un pārbaudāmi veicināt uzticības vairošanas pasākumus šā procesa atbalstam;

15.  pauž bažas par KTDR nepārtrauktajām kodolieroču un ballistisko ieroču izstrādes darbībām, pārkāpjot daudzas ANO Drošības padomes rezolūcijas, un par to, ka DPKR attīsta jaunas spējas; atkārtoti pauž vēlmi strādāt, lai panāktu pilnīgu, neatgriezenisku un pārbaudāmu atteikšanos no kodolieročiem Korejas pussalā, un uzskata, ka ES būtu jāturpina centieni panākt, ka Korejas pussalā tiek likvidēti visi masu iznīcināšanas ieroči; mudina KTDR nekavējoties pārtraukt darbu pie kodolieroču un raķešu izstrādes un pie citām MII un ieroču nogādes līdzekļu programmām, pilnībā ievērot visas attiecīgās ANO DP rezolūcijas, nekavējoties parakstīt un ratificēt CTBT un atjaunot atbilstību KNL;

16.  aicina valstis, uz kurām neattiecas KNL ietvars, bet kurām ir kodolieroči, atturēties no jebkādas ar militāro jomu saistītas kodoltehnoloģijas izplatīšanas un pievienoties KNL līgumam;

17.  norāda uz TPNW stāšanos spēkā un atzīst tā redzējumu par pasauli bez kodolieročiem; atgādina, ka nedrīkst vājināt KNL kā neaizstājama kodolatbruņošanās mērķa sasniegšanai un starptautiskās stabilitātes un kolektīvās drošības nodrošināšanai paredzēta foruma nozīmi; uzsver, cik nozīmīgs ir KNL, kuram ir pievienojusies 191 valsts, un uzsver, ka ir jānodrošina tā efektivitāte; tādēļ aicina visas valstis, kas ir KNL puses, konstruktīvi iesaistīties KNL sistēmā un vienoties par reālistiskiem, efektīviem, taustāmiem, savstarpēji izdevīgiem un pārbaudāmiem pasākumiem, kuri sekmē galīgā kopīgā ilgtermiņa mērķa — kodolatbruņošanās — sasniegšanu; uzskata, ka TPNW nevajadzētu vājināt dalībvalstu drošību;

18.  atgādina, ka SAEA ir centrālā loma, jo tā garantē, ka iesaistītās valstis ievēro KNL noteikumus; uzsver, ka SAEA pārbaudes darbībām ir būtiska nozīme kodolieroču izplatīšanas novēršanā; aicina valstis, kas to vēl nav izdarījušas, nekavējoties ratificēt un īstenot SAEA papildprotokolu; aicina valstis, kuras ir pārtraukušas piemērot papildprotokolu, atgriezties pie tā;

19.  uzsver SAEA būtisko lomu, uzraugot un pārbaudot to, kā Irāna ievēro kodolgarantiju nolīgumu, un jo īpaši uzteic būtisko lomu, kāda tai ir kopš 2021. gada 23. februāra, īstenojot ar Irānu panākto pagaidu divpusējo tehnisko sapratni, kas ļauj SAEA turpināt nepieciešamās pārbaudes un uzraudzības darbības;

20.  atkārtoti apstiprina, ka pilnībā atbalsta KVRP kā globālās kodolieroču neizplatīšanas sistēmas galveno elementu; uzsver, ka nolīguma pilnīga īstenošana ir izšķiroši svarīga Eiropas drošībai un stabilitātei un drošībai Tuvajos Austrumos un visā pasaulē; atzinīgi vērtē ES pastāvīgo sadarbību ar Irānu jautājumos, kas saistīti ar sadarbību civilās kodolenerģijas jomā, un pasākumus, kas veikti, lai īstenotu projektus kodoldrošības uzlabošanai saskaņā ar KVRP III pielikumu; mudina Irānu nekavējoties pārtraukt kodoldarbības, kuras pārkāpj KVRP, jo no tā būs atkarīga visu ar kodolmateriāliem saistīto sankciju atcelšana; aicina visas puses atsākt sarunas, lai atkal nodrošinātu pilnīgu un efektīvu šī nolīguma ievērošanu;

21.  apstiprina, ka CTBT kā spēcīga uzticību un paļāvību veidojoša instrumenta stāšanās spēkā un ratifikācija joprojām ir svarīgs mērķis ES MII izplatīšanas novēršanas stratēģijā; norāda, ka CTBT ir ratificējušas 170 valstis, un uzsver, ka, lai CTBT stātos spēkā, tas ir jāizdara vēl astoņām valstīm; atzinīgi vērtē ES diplomātiskos centienus uzrunāt valstis, kas nav parakstītājvalstis, lai tās uzņemtos saistības ratificēt CTBT un to pilnībā ievērot; atzinīgi vērtē ES atbalstu, tostarp ar finansiālu ieguldījumu, CTBT organizācijas sagatavošanas komisijas darbībām, kuru mērķis ir stiprināt tās pārbaudes un uzraudzības spējas; aicina visas valstis, kas nav parakstījušas CTBT, pievienoties tam un mudina visas valstis, kas CTBT ir parakstījušas, bet nav ratificējušas, to izdarīt; aicina visas valstis atturēties no kodolizmēģinājumiem;

22.  vēlreiz apliecina savu ilgstošo atbalstu sarunu uzsākšanai par Skaldmateriālu ražošanas aizlieguma līgumu un aicina visas kodolieroču valstis, kuras to vēl nav izdarījušas, nekavējoties pieņemt moratoriju attiecībā uz skaldmateriālu ražošanu kodolieročiem un citām kodolsprādzienierīcēm;

23.  no jauna pauž dziļu nožēlu par ASV un Krievijas Federācijas izstāšanos no INF līguma pēc tam, kad Krievija pastāvīgi neievēroja šo līgumu, un par saziņas trūkumu starp abām šā līguma pusēm; ir īpaši nobažījies par iespējamu uz zemes bāzētu vidēja darbības rādiusa raķešu atkārtotu parādīšanos Eiropas teritorijā pēc INF līguma darbības beigām un par jaunu bruņošanās sacensību un atkārtotu Eiropas militarizāciju; atzinīgi vērtē ASV un Krievijas apņemšanos turpināt darbu, lai sasniegtu izvirzītos kopīgos mērķus, proti, nodrošināt paredzamību stratēģiskajā jomā un samazināt bruņota konflikta un kodolkara draudu risku; mudina abas puses izmantot šo impulsu, lai radītu vērienīgu pamatu sarunu atsākšanai par jaunu ieroču kontroles sistēmu un riska mazināšanas pasākumiem, kas ņemtu vērā mainīgo ģeopolitisko kontekstu un jaunu varas centru rašanos;

24.  aicina pārējās valstis, it īpaši Ķīnu, kurām ir starpkontinentālas un vidēja darbības rādiusa raķešu sistēmas vai kuras tās izstrādā, iesaistīties centienos daudzpusēji un vispārēji piemērot INFT aizstājošo līgumu, ņemot vērā no jauna izstrādātās ieroču sistēmas, un aktīvi iesaistīties sarunās par jebkādiem citiem ieroču kontroles līgumiem;

25.  ar bažām norāda uz Ķīnas kodolarsenāla, tostarp kodolspējīgo hiperskaņas raķešu, patlaban notiekošo modernizāciju un paplašināšanu; aicina Ķīnu aktīvi un godprātīgi iesaistīties starptautiskās sarunās par ieroču kontroli, atbruņošanos un neizplatīšanu;

26.  ar bažām norāda uz to, ka Krievija bieži pārkāpj starptautiskās normas un līgumus, kā arī izmanto aizvien naidīgāko kodolretoriku pret dalībvalstīm; mudina Krieviju atteikties no naidīgām darbībām un atgriezties pie starptautisko normu ievērošanas; pauž bažas par Krievijas veiktajiem kodolieroču izmēģinājumiem un ar kodoldegvielu un tradicionālo degvielu darbināmu ledlaužu flotes paplašināšanu Arktikā; uzsver, ka šādas darbības ir pretrunā mērķim saglabāt stabilitāti un mieru un var būt arī ļoti bīstamas trauslajai Arktikas videi;

27.  ļoti atzinīgi vērtē ASV un Krievijas Federācijas lēmumu pagarināt jauno START līgumu kā svarīgu ieguldījumu gaidāmajā 10. KNL pārskatīšanas konferencē un jaunā START līguma VI panta īstenošanā; uzsver, ka līguma pagarināšana varētu būt pamats sarunām par jaunu ieroču kontroles līgumu, kas aptvertu gan izvietotus, gan neizvietotus ieročus, kā arī stratēģiskus un nestratēģiskus ieročus; aicina abas parakstītājas puses rūpīgi izvērtēt visas iespējas saistībā ar aptveramo ieroču darbības jomu, izvietošanu un kategoriju un aicina veidot dialogu ar citām kodolieroču valstīm un iesaistīt tās sarunās par jebkādu jaunu ieroču kontroles līgumu, jo īpaši Ķīnu, ņemot vērā tās pastāvīgo kodolarsenāla pieaugumu un modernizāciju, kā arī Apvienoto Karalisti un Franciju; aicina visas kodolieroču valstis vēlreiz apstiprināt principu, ka kodolkarā nav iespējams uzvarēt un to nekad nedrīkst sākt;

28.  uzsver, cik svarīgas ir prezidenta kodoliniciatīvas (PNI) ar mērķi samazināt izvietoto maza darbības rādiusa “taktisko” kodolieroču skaitu; ar bažām norāda uz pašreizējām Krievijas programmām ar mērķi modernizētu tās nestratēģiskos kodolieročus, kas rada jautājumus par to, vai Krievija ievēro PNI mērķus; atgādina, ka PNI, neraugoties uz to nesaistošo raksturu, ir bijusi būtiska loma ieroču kontroles struktūrā, un aicina gan ASV, gan Krievijas Federāciju pildīt saistības attiecībā uz nestratēģiskiem kodolieročiem un nodrošināt arsenālu, izvietojumu un attiecīgo ieroču statusa, modernizācijas un jaunu ieroču izvietošanas pārredzamību;

29.  uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāstrādā pie pasākumiem, lai novērstu raķešu izplatīšanas risku; aicina valstis, kuru rīcībā ir ievērojams skaits spārnoto raķešu, vispirms pievērsties uzticības un pārredzamības pasākumiem, tostarp sarunām par rīcības kodeksiem saistībā ar spārnoto raķešu izvietošanu un izmantošanu un šādu kodeksu pieņemšanu; aicina PV/AP iesaistīties dialogā ar eksportētājvalstīm, lai nodrošinātu, ka tās pilnībā ievēro un koordinē centienus, izmantojot raķešu tehnoloģiju kontroles režīmu, vienīgo spēkā esošo daudzpusējo vienošanos, kas attiecas uz raķešu un raķešu aprīkojuma nodošanu;

30.  atzinīgi vērtē PV/AP centienus veicināt HCoC vispārēju piemērošanu, jo tas ir vienīgais daudzpusējais pārredzamības un uzticības veicināšanas instruments ballistisko raķešu izplatīšanas ierobežošanas jomā, lai turpinātu atbalstīt centienus ierobežot tādu ballistisko raķešu izplatīšanu, kas spēj nest MII; aicina PV/AP vadīt centienus panākt ciešāku saskaņu starp HCoC un citiem ieroču kontroles instrumentiem;

31.  uzsver “Atvērto debesu” līguma būtisko nozīmi transatlantiskajās attiecībās un tā vērtīgo ieguldījumu pasaules ieroču kontroles struktūrā, uzticības veidošanā un parakstītājvalstu veikto militāro darbību pārredzamībā, kā arī Eiropas un pasaules ilgtermiņa stabilitātē; uzsver, ka “Atvērto debesu” līgums ir ļāvis mazākām Eiropas valstīm uzraudzīt kaimiņvalstis un saukt tās pie atbildības par to militārajām darbībām; pauž nožēlu par to, ka Krievijas Valsts Dome nesen pieņēma likumprojektu par izstāšanos no “Atvērto debesu” līguma un to, ka ASV no tā jau ir izstājusies; aicina pārējos parakstītājus turpināt līguma īstenošanu; mudina ASV un Krievijas Federāciju atsākt sarunas, lai atgrieztos pie līguma un tā pilnīgas, efektīvas un pārbaudāmas īstenošanas; mudina pārējās valstis vēl vairāk stiprināt līgumu kā uzticības veicināšanas pasākumu, attiecinot tā darbības jomu arī uz zinātnieku apmaiņu, sadarbību ārkārtas situācijās, vides uzraudzību un citām misijām;

32.  pauž satraukumu par draudiem, ko rada ķīmiskā karadarbība, jo jau desmitiem gadu ķīmisko ieroči nav tikusi izmantoti tik plaši un ilgstoši kā tagad; pauž īpašas bažas par dažu valsts un nevalstisko dalībnieku palielināto spēju ražot aizliegtas ķimikālijas ātrāk un slepenāk; uzstāj, ka ir jāsaglabā globālā ētikas norma pret ķīmiskajiem ieročiem, novēršot nesodāmību par to izmantošanu; prasa efektīvi izmantot nesen pieņemto ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, lai atbalstītu šo normu; atzinīgi vērtē to, ka Padome ir pieņēmusi horizontālu sankciju režīmu, lai vērstos pret aizvien biežākajiem pārkāpumiem attiecībā uz ķīmisko ieroču ražošanu, uzglabāšanu, izmantošanu un izplatīšanu; atkārtoti pauž nopietnas bažas par mēģinājumiem noslepkavot Alekseju Navaļniju, kā arī Sergeju un Jūliju Sripaļus, izmantojot aizliegto neiroparalītisko vielu "Novičok", ko saskaņā ar CWC uzskata par ķīmisko ieroci; atzinīgi vērtē Krievijas amatpersonām 2020. gada 14. oktobrī piemērotās sankcijas, reaģējot uz šo rupjo starptautisko tiesību un Krievijas starptautisko saistību pārkāpumu; mudina Krieviju sniegt būtiskas atbildes par Kremļa kritiķa Alekseja Navaļnija saindēšanu, kā to pieprasījusi 45 rietumu valstu grupa saskaņā ar OPCW noteikumiem;

33.  atzinīgi vērtē to, ka OPCW ir bijusi izšķiroša nozīme ķīmisko kaujasvielu pārbaudītā iznīcināšanā; pauž visstingrāko nosodījumu par to, ka valstis, kas ir CWC locekles, izstrādā un plaši izmanto ķīmiskos ieročus, un nosoda daudzos cilvēktiesību pārkāpumus un nežēlīgos noziegumus, ko veicis Sīrijas Arābu Republikā valdošais Bashar al-Assad režīms; uzsver, ka ir jānodrošina atbildība par šādiem nopietniem CWC pārkāpumiem; atzinīgi vērtē CWC līgumslēdzēju valstu konferences 25. sesijā pieņemto lēmumu apturēt Sīrijai dažas no OPCW paredzētajām tiesībām un privilēģijām; atzinīgi vērtē ES pastāvīgo atbalstu UNSGM, vienlaikus uzsverot, cik svarīgi ir aizsargāt tā pārskatatbildību; nosoda mēģinājumus graut UNSGM neatkarību, uzticot tā pārraudzību ANO Drošības padomei;

34.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu BTIK, kas aizliedz bīstamu vīrusu, baktēriju un toksisku vielu izmantošanu pret cilvēkiem; atzinīgi vērtē finansiālo ieguldījumu, ko ES sniedza tieši BTIK un atbalstam bioloģiskās drošības stiprināšanai ārpus ES; aicina AP/PV turpināt centienus, lai veicinātu BTIK vispārēju piemērošanu; norāda, ka jāpastiprina centieni ieviest juridiski saistošu mehānismu, lai pārbaudītu atbilstību BTIK; aicina visas puses, tostarp ASV, atsākt sarunas ar BTIK ad hoc grupas starpniecību;

35.  uzsver svarīgo darbu, ko ES Satelītcentrs veicis, izmantojot kosmosa resursus, satelītattēlus un ģeotelpiskos izlūkdatus, lai uzraudzītu atbilstību MII atbruņošanās un neizplatīšanas saistībām;

36.  norāda uz straujo progresu MI sistēmu attīstībā militārajā jomā; tādēļ atkārtoti aicina ES uzņemties vadību starptautiskajos regulatīvajos centienos, lai nodrošinātu, ka MI izstrāde un piemērošana militārām vajadzībām atbilst stingrajiem ierobežojumiem, kas noteikti starptautiskajās tiesībās, tostarp starptautiskajās humanitārajās tiesībās un cilvēktiesībās; aicina ES arī sagatavot ceļu globālām sarunām, lai atjauninātu visus esošos ieroču kontroles, atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas instrumentus, lai ņemtu vērā karadarbībā izmantotās MI iespējotās sistēmas; uzsver, ka jaunās tehnoloģijas, kuras nav starptautisko tiesību darbības jomā, būtu jānovērtē saskaņā ar cilvēcīguma principu un sabiedrības sirdsapziņas nosacījumiem; aicina AP/PV, dalībvalstis un Eiropadomi pieņemt kopēju nostāju autonomu ieroču sistēmu jautājumā, saskaņā ar kuru cilvēki īstenotu apzinātu kontroli pār ieroču sistēmu svarīgākajām funkcijām; uzstāj, ka ES ir jāatbalsta centieni, kas paredzēti ANO Parasto ieroču konvencijā, ar kuru Augstās līgumslēdzējas puses sniedz ieguldījumu Valdības ekspertu grupas darbā jauno tehnoloģiju jomā saistībā ar letālām autonomām ieroču sistēmām, lai panāktu vienprātību par juridiski saistošu instrumentu, ar kuru tiktu aizliegti letāli autonomi ieroči, kuru izmantošanā nav paredzēta cilvēka īstenota jēgpilna kontrole;

37.  aicina ES palielināt ieguldījumus MI spējās, kas atbilstu dalībvalstu darbības koncepcijām; uzsver, ka MI pieaugošā nozīme prasa arī ciešāku sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem;

38.  uzsver nepieciešamību nodrošināt sieviešu vienlīdzīgu, pilnīgu un jēgpilnu līdzdalību un integrēšanu atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas konferencēs un forumos, tostarp atbruņošanās diplomātijā un visos ar atbruņošanos saistītu lēmumu pieņemšanas procesos;

39.  norāda, ka ir jāveic papildu pasākumi, lai apkarotu MII izplatīšanas finansēšanu, nolūkā nepieļaut tehnoloģiju un zināšanu nodošanu naidīgiem nevalstiskiem dalībniekiem, kā arī norāda uz potenciālajiem draudiem, ko CBRN terorisms rada mūsu kolektīvajai drošībai; norāda, ka ES ir jāveicina atbildīga zinātne, lai novērstu zinātniskās pētniecības un eksperimentu ļaunprātīgu izmantošanu; uzsver, ka ir jāapkaro CBRN materiālu kontrabanda un nelikumīga tirdzniecība un jānovērš novirzīšanas riski; aicina EĀDD un Komisiju pievērsties šim jautājumam gaidāmajā kopīgajā paziņojumā par stratēģisku pieeju bijušo kaujinieku atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas atbalstam;

40.  uzsver nepieciešamību vēl vairāk censties stiprināt ES gatavību un pasākumus pret CBRN draudiem, attīstot dekontaminācijas, krājumu veidošanas un uzraudzības spējas pašreizējā ES civilās aizsardzības mehānisma ietvaros;

41.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei un Komisijai.

(1) OV C 449, 23.12.2020., 149. lpp. (2) OV C 404, 6.10.2021., 63. lpp. (3) OV C 404, 6.10.2021., 240. lpp. (4) OV C 456, 10.11.2021., 78. lpp. (5) OV C 433, 23.12.2019., 86. lpp. (6) OV C 440, 30.12.2015., 97. lpp. (7) OV C 215, 19.6.2018., 202. lpp. (8) OV L 206, 11.6.2021., 1. lpp. (9) OV C 341, 13.10.2020., 1. lpp. (10) OV C 298, 26.7.2021., 1. lpp. (11) OV L 90, 10.4.2010., 8. lpp. (12) OV L 372 I, 9.11.2020., 4. lpp. (13) OV L 207, 30.6.2020., 15. lpp. (14) OV L 149, 7.6.2019., 63. lpp. (15) OV L 259, 16.10.2018., 12. lpp. (16) OV L 341, 15.10.2020., 1. lpp. (17) OV L 207, 30.6.2020., 36. lpp. (18) OV L 19, 22.1.2019., 11. lpp. (19) Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija.