Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kubu, jo īpaši 2021. gada 16. septembra rezolūciju par valdības vēršanos pret protestiem un pilsoņiem Kubā(1),

–  ņemot vērā ES un Kubas Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu (PDSN), kas parakstīts 2016. gada decembrī un ko provizoriski piemēro kopš 2017. gada 1. novembra(2),

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2021. gada 14. novembra paziņojumu par lēmumu atcelt Spānijas ziņu aģentūras EFE žurnālistu akreditāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un citus starptautiskos līgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas un Īpašā referenta jautājumos par vārda brīvību biroja 2021. gada 29. novembra paziņojumu par valsts represīvajām darbībām, kas neļāva notikt pilsoniskajam gājienam, uz ko 2021 gada 15. novembrī aicināja Kubā,

–  ņemot vērā paziņojumu par represiju izbeigšanu pret māksliniekiem Kubā, ar ko 2021. gada 8. decembrī klajā nāca vairāki mākslinieki kopā ar asociāciju “PEN International” un “PEN America’s Artists at risk Connection” un organizāciju “Human Rights Watch”,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, kurai Kuba ir pievienojusies,

–  ņemot vērā EĀDD izpilddirektora vietnieka Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas jautājumos 2021. gada 10. maija vēstuli pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem par viņu iesaistīšanos PDCA īstenošanā (ARES(2021)247104),

–  ņemot vērā „pilsoniskās sabiedrības organizācijas” definīciju, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša (EUR-Lex) tīmekļa vietnē,

–  ņemot vērā Kubas konstitūciju un tās kriminālkodeksu,

–  ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2021. gada 11. jūlijā nozīmīgas demonstrācijas notika vairāk nekā 50 pilsētās, lai miermīlīgi protestētu pret smago sociālekonomisko krīzi, hronisko zāļu un citu būtisku preču trūkumu un sistemātiskajiem cilvēktiesību ierobežojumiem; tā kā šīs grūtības kopā ar Covid-19 situāciju ir pastiprinājušas prasības pēc pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un demokrātijas; tā kā, reaģējot uz minētajām demonstrācijām, Kubas valdība ir sistemātiski vērsusies pret protestētājiem, politiskajiem disidentiem, reliģiskajiem līderiem, cilvēktiesību aktīvistiem un neatkarīgajiem māksliniekiem, no kuriem daži ir Saharova balvas ieguvēji, viņu miermīlīgā atbalsta demokrātijai un cilvēktiesību aktivitāšu dēļ; tā kā tiek ziņots, ka vairāki desmiti no viņiem ir patvaļīgi arestēti, aizturēti vai viņiem ir noteikts mājas arests un pastāvīga uzraudzība un pret viņiem tiek celtas fiktīvas un ļaunprātīgas kriminālapsūdzības;

B.  tā kā José Daniel Ferrer, organizācijas “Sievietes baltā” pārstāve Aymara Nieto, Maykel Castillo, Luis Robles, Félix Navarro, Luis Manuel Otero, garīdznieks Lorenzo Rosales Fajardo, Andy Dunier García un Yunior García Aguilera ir tikai daži no tiem simtiem kubiešu, kuri ir pakļauti Kubas režīma noteiktajai netaisnībai un represijām;

C.  tā kā patvaļīgi ieslodzītās personas tiek pastāvīgi izolētas, tostarp turētas soda kamerās, cietsirdīgi spīdzinātas, pret viņām izturas necilvēcīgi un pazemojoši un viņas nevar sazināties ar saviem advokātiem un saņemt pienācīgu ārstēšanu; tā kā daži apcietinātie ir ieslodzīti cietumos, kas atrodas tālu no mājām, tādēļ viņu ģimenes locekļi nevar viņus apmeklēt; tā kā vairākiem aizturētajiem ir veselības problēmas, tāpēc viņu atbrīvošana ir īpaši steidzama;

D.  tā kā daudziem citiem, kas ir aizbēguši no valsts vai bijuši spiesti to pamest, nav atļauts atgriezties un tuvākajā nākotnē viņiem būs jāpaliek uz dzīvi trimdā; tā kā četri ANO referenti jau ir nosodījuši noziegumus, kas saistīti ar disidentu piespiedu izraidīšanu no Kubas;

E.  tā kā 2021. gada 21. septembrī platforma “Archipiélago” un citas pilsoniskās sabiedrības grupas publiski un pārredzami prasīja kompetentajām iestādēm atļauju 2021. gada 15. novembrī rīkot miermīlīgu demonstrāciju par cilvēktiesību ievērošanu un politieslodzīto atbrīvošanu valstī; tā kā Kubas iestādes aizliedza plānotās protesta akcijas, tās uzskatot par nelikumīgām un demonstrācijas iemeslus neatzīstot par leģitīmiem;

F.  tā kā 2021. gada 15. novembrī paredzēto miermīlīgo demonstrāciju priekšvakarā Kubas iestādes atsauca to žurnālistu akreditāciju, kuri šajā valstī strādā Spānijas ziņu aģentūras EFE uzdevumā, nepārprotami cenšoties apturēt atklātu un precīzu ziņu pārraidi no valsts;

G.  tā kā Kubas valstij ir pienākums atzīt, aizsargāt un nodrošināt tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un vārda brīvību, nediskriminējot politisko uzskatu dēļ; tā kā ir būtiski, lai valsts tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas rīkotos, pilnīgā saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, ievērojot likumības, izņēmuma, proporcionalitātes un nepieciešamības principus;

H.  tā kā 2017. gada 5. jūlijā Parlaments deva piekrišanu PDSN, kurā iekļauti skaidri nosacījumi attiecībā uz cilvēktiesību un demokrātijas situācijas uzlabošanu Kubā un apturēšanas klauzula, ko piemērot cilvēktiesību noteikumu pārkāpšanas gadījumā; tā kā 2021. gada 26. februārī ES un Kuba rīkoja savu trešo oficiālo cilvēktiesību dialogu ES un Kubas PDSN ietvaros; tā kā abas puses apsprieda jautājumu par mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību; tā kā ES uzsvēra, ka saskaņā starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem ir svarīgi visiem iedzīvotājiem ļaut aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, iesaistoties pilsoniskās sabiedrības organizācijās un asociācijās; tā kā ES atgādināja, ka ir jāievēro starptautisko cilvēktiesību saistības;

I.  tā kā jebkurā politiskajā dialogā, kā uzsvērts PDSN 36. pantā, ir tieši un intensīvi, kā arī bez jebkādiem ierobežojumiem jāiesaista neatkarīgā pilsoniskā sabiedrība un visi opozīcijas politiskie dalībnieki;

J.  tā kā Eiropas Parlaments ir atkārtoti nosodījis cilvēktiesību pārkāpumus Kubā, uzsverot, ka ir pārkāpti 2016. gadā parakstītā Eiropas Savienības un Kubas PDSN 1. panta 5. punkta, 2. panta c) apakšpunkta, 5. un 22. panta un 43. panta 2. punkta noteikumi, ar kuriem Kubas valdība apņemas ievērot cilvēktiesības;

K.  tā kā Parlaments savu Saharova balvu par domas brīvību Kubas aktīvistiem ir piešķīris trīs reizes: Oswaldo Payá 2002. gadā, organizācijai „Sievietes baltā” 2005. gadā un Guillermo Fariñas 2010. gadā; tā kā Saharova balvas laureāti un viņu tuvinieki joprojām tiek regulāri vajāti un iebiedēti un viņiem tiek liegta iespēja izceļot no valsts un piedalīties starptautiskos pasākumos; tā kā 2021. gada 8. decembrī Saharova balvas laureāti organizācijas “Sievietes baltā” līdere Berta Solere un Guillermo Fariñas nosūtīja vēstuli Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ierosinot atsaukt viņiem piešķirto balvu, ja EĀDD tuvākajā nākotnē turpinās novērsties no pilsoniskās sabiedrības, kamēr Kubā tiek pastrādāti noziegumi pret cilvēci; tā kā 2021. gada 9. decembrī Guillermo Fariñas tika nolaupīts un pret viņa paša gribu nogādāts slimnīcā,

1.  visstingrākajā veidā nosoda sistemātiskos pārkāpumus, kas cita starpā vērsti pret protestētājiem, politiskajiem disidentiem, reliģiskajiem līderiem, cilvēktiesību aktīvistiem un neatkarīgajiem māksliniekiem, tostarp viņu patvaļīgu aizturēšanu un rupjos ierobežojumus viņu pārvietošanās un saziņas brīvībai, piemēram, mājas arestu noteikšanu un novērošanu, kā arī Kubas valdības veiktu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos;

2.  prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot José Daniel Ferrer, organizācijas “Sievietes baltā” pārstāvi Aymara Nieto, Maykel Castillo, Luis Robles, Félix Navarro, Luis Manuel Otero, reverendu Lorenzo Rosales Fajardo un Andy Dunier García, kā arī visus tos, kas aizturēti par vārda brīvības un mierīgas pulcēšanās tiesību īstenošanu; aicina Kubas iestādes atteikties no ļaunprātīgām kriminālapsūdzībām un ļaut trimdā esošajiem, tostarp, piemēram, Yunior García, atgriezties savā valstī; nosoda Kubas valdības veikto sistemātisko piespiedu izraidīšanu pārliecības dēļ; nosoda Saharova balvas laureāta Guillermo Fariñas neseno nolaupīšanu un patvaļīgo aizturēšanu un, tā kā viņš nesen tika atbrīvots, prasa izbeigt regulāros un pastāvīgos patvaļīgos arestus un vajāšanu, ar ko viņš saskaras;

3.  nosoda Kubas iestāžu īstenoto spīdzināšanu un necilvēcīgo, pazemojošo un nežēlīgo izturēšanos; prasa ātri un objektīvi izmeklēt šādus gadījumus un nodrošināt cietušo ģimenēm tūlītēju piekļuvi un sniegt cietušajiem medicīnisko aprūpi pēc viņu izvēles;

4.  prasa ticamas garantijas attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesu iestāžu neatkarību un prasa nodrošināt, ka personām, kurām atņemta brīvība, ir piekļuve neatkarīgam advokātam;

5.  mudina Kubas iestādes nekavējoties izbeigt represiju politiku, kas uztur baiļu kultūru un iznīcina visu veidu dialogu, kā arī vārda un pulcēšanās brīvību; nosoda Kubas nepārtrauktās represīvās un iebiedējošās stratēģijas, kuru mērķis ir kavēt jebkādas pilsoniskās sabiedrības demokrātijas veicināšanas iniciatīvas, piemēram, 2021. gada 15. novembrī izsludināto pilsonisko gājienu, kas nenotika draudu, vajāšanas, aplenkšanas, aizturēšanas un vairāku citu pret civiliedzīvotājiem vērstu represīvu darbību rezultātā; uzsver, ka vienmēr ir jāievēro un jāciena pamattiesības, piemēram, vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvība; aicina Kubas iestādes nodrošināt un garantēt tiesības uz vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību jebkurā laikā, ļaujot valstī rīkot miermīlīgas demonstrācijas;

6.  uzstāj, ka Kubas iestādēm ir jānodrošina iedzīvotāju ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību ievērošana, lai apmierinātu viņu vajadzību pēc lielākas piekļuves pārtikai un zālēm un efektīvi reaģētu uz Covid-19 pandēmiju;

7.  aicina Kubas iestādes nekavējoties piešķirt ANO īpašajam referentam uzskatu un vārda brīvības jautājumos un ANO īpašajam referentam cilvēktiesību aizstāvju situācijas jautājumos piekļuvi valstij, lai dokumentētu cilvēktiesību situāciju Kubā;

8.  atkārtoti aicina dalībvalstis, EĀDD un tā delegāciju Kubā stingri un publiski nosodīt Ferrer, Nieto, Castillo, Otero, Robles, Navarro, reverenda Rosales Fajardo, García Lorenzo un simtiem miermīlīgo demonstrantu patvaļīgu aizturēšanu un ieslodzīšanu saistībā ar 2021. gada 11. jūlijā un 15. novembrī notikušajām demonstrācijām, kā arī veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizstāvētu demokrātiju un cilvēktiesības; pauž visstingrāko atbalstu māksliniekiem, kas spiesti doties ekspatriācijā, un žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un sociālajiem un politiskajiem aktīvistiem, kuri piespiesti doties trimdā no Kubas, piemēram, García Aguilera;

9.  prasa Kubas iestādēm piešķirt piekļuvi ES delegācijai un dalībvalstu pārstāvjiem, kā arī neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām, lai novērotu tiesas procesus un veiktu cietumu apmeklējumus pie simtiem aktīvistu un parastiem kubiešiem, kuri joprojām tiek aizturēti par to, ka viņi izmantojuši savas tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību, tostarp tiem, kuriem izvirzīta apsūdzība saistībā ar tādiem kriminālkodeksa noteikumiem kā “necieņa”, “pretošanās” un “kūdīšana uz nozieguma izdarīšanu”, kā arī citas apsūdzības;

10.  mudina Kubas valdību saskaņot savu cilvēktiesību politiku ar starptautiskajiem standartiem, kas noteikti Kubas parakstītajās hartās, deklarācijās un starptautiskajos instrumentos, un ļaut pilsoniskajai sabiedrībai un opozīcijas politiskajiem dalībniekiem bez ierobežojumiem aktīvi piedalīties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, vienlaikus garantējot un īstenojot pamatbrīvības; aicina Kubas iestādes uzklausīt tās pilsoņu viedokļus un iesaistīties demokrātiskā valsts procesā;

11.  nosoda EFE preses pilnvaru patvaļīgu atsaukšanu un visus patvaļīgos ierobežojumus starptautisko un Kubas preses korespondentu darbam;

12.  atgādina, ka stingri atbalsta cilvēktiesību aizstāvjus Kubā un viņu darbu; aicina visu dalībvalstu pārstāvjus Kubas iestāžu apmeklējumu laikā paust bažas par cilvēktiesībām un palielināt atbalstu patiesai un neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī, apmeklējot Kubu, tikties ar Saharova balvas laureātiem, lai nodrošinātu ES cilvēktiesību politikas konsekventu iekšēju un ārēju piemērošanu, tādējādi stiprinot neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalību un uzlabojot cilvēktiesību aizstāvju darbu; pauž nožēlu par to, ka Kubas un Eiropas neatkarīgajiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ir liegta iespēja piedalīties dialogā, kas saskaņā ar PDSN noteikumiem ir saistošs; pauž nožēlu par EĀDD un Eiropas Parlamenta atšķirīgajām nostājām un politikas nostādnēm attiecībā uz Kubu un stingri aicina EĀDD nepamest novārtā Kubas pilsonisko sabiedrību;

13.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Kubas iestādes atsakās atļaut Eiropas Parlamentam, tā delegācijām un dažām politiskajām grupām apmeklēt Kubu, neraugoties uz to, ka Parlaments ir devis savu piekrišanu PDSN; aicina iestādes nekavējoties atļaut iebraukt valstī;

14.  uzsver, ka visām pusēm ir pienākums izpildīt PDSN un 2017. gada 5. jūlija rezolūcijas saistošos noteikumus; šajā kontekstā atgādina, ka visam dialogam starp Eiropas Savienību un Kubas pilsonisko sabiedrību par finansēšanas iespējām jānotiek tikai ar neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, nodrošinot, ka finansējums neveicina Kubas režīma finansēšanu un ka šo iespēju nolūks ir uzlabot Kubas iedzīvotāju dzīves līmeni;

15.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz PDSN pieņemšanu, demokrātijas un cilvēktiesību stāvoklis nav uzlabojies, bet, gluži pretēji, ir būtiski pasliktinājies; atgādina, ka, ņemot vērā PDSN, Kubai ir jāievēro un jānostiprina tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principi; pauž dziļu nožēlu par to, ka visi iepriekš minētie gadījumi ir papildinoši un pastāvīgi šī nolīguma pārkāpumi;

16.  atkārtoti aicina Padomi pieņemt sankcijas pret tiem, kas ir atbildīgi par pastāvīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Kubā;

17.  atgādina, ka PDSN ietver cilvēktiesību klauzulu — ES starptautisko nolīgumu būtisku sastāvdaļu —, kas ļauj apturēt nolīguma darbību cilvēktiesību noteikumu pārkāpšanas gadījumā;

18.  atkārtoti aicina Eiropas Savienību iedarbināt 85. panta 3. punkta b) apakšpunktu, lai prasītu nekavējoties sasaukt apvienotās komitejas sanāksmi, pamatojoties uz Kubas valdības izdarītajiem nolīguma pārkāpumiem, kas ir “īpašas steidzamības gadījums”, kā rezultātā nolīgums var tikt apturēts par pastāvīgiem, nopietniem un būtiskiem demokrātijas principu pārkāpumiem un to, ka netiek ievērotas visas cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kas saskaņā ar 1. panta 5. punktu ir šā nolīguma būtisks elements, un saistībā ar šo situāciju nerisināšanu, neraugoties uz daudzajiem aicinājumiem to darīt;

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Kubas valdībai un Kubas Nacionālās tautas varas asamblejai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos, kā arī Latīņamerikas un Karību jūras reģiona kopienas valstu valdībām.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0389. (2) OV L 337 I, 13.12.2016., 1. lpp.