Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu un it īpaši 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par stāvokli Nikaragvā(1),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) ES vārdā sniegtos paziņojumus un jo īpaši 2021. gada 8. novembra paziņojumu par Nikaragvu,

–  ņemot vērā Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses(2) (“Asociācijas nolīgums starp ES un Centrālameriku”),

–  ņemot vērā Padomes regulas un lēmumus par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem Nikaragvā un Padomes 2021. gada 11. oktobra lēmumu, ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2019/1720 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Nikaragvā, ar kuru sankcijas tika atjaunotas līdz 2022. gada 15. oktobrim(3),

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 47. sesijā 2021. gada 22. jūnijā pieņemto 59 valstu kopīgo paziņojumu par Nikaragvu;

–  ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Mišelas Bašlē 2021. gada 13. septembra mutiski pausto atjauninājumu Cilvēktiesību padomes 48. sesijā par cilvēktiesību situāciju Nikaragvā,

–  ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas Ģenerālās asamblejas (OAS) 2021. gada 12. novembra rezolūciju par stāvokli Nikaragvā,

–  ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena 2021. gada 16. novembra prezidentālo pasākumu “Paziņojums par ieceļošanas apturēšanu kā imigrantiem un neimigrantiem personām, kuras ir atbildīgas par politiku vai darbībām, kas apdraud demokrātiju Nikaragvā”,

–  ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) paziņojumus, jo īpaši 2021. gada 10. novembra paziņojumu, kurā nosodīti cilvēktiesību pārkāpumi, par kuriem ziņots Nikaragvas vēlēšanu laikā, un 2021. gada 20. novembra paziņojumu, kurā uzsvērta tās kompetentā jurisdikcija attiecībā uz Nikaragvu un pausta nožēla par Nikaragvas lēmumu denonsēt OAS hartu nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu kontekstā,

–  ņemot vērā OAS 2021. gada 8. decembra rezolūciju par Pastāvīgās padomes 2021. gada 29. novembra apspriežu rezultātiem attiecībā uz stāvokli Nikaragvā,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā 2018. gada 4. martā Eskasu (Kostarika) parakstīto Reģionālo nolīgumu par piekļuvi informācijai, sabiedrības līdzdalību un tiesiskumu vides jautājumos Latīņamerikā un Karību jūras reģionā,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2021. gada 7. novembrī prezidenta Daniel Ortega režīms sarīkoja vēlēšanu farsu, cenšoties panākt iespaidu, ka Nikaragvā notiek vēlēšanu process, un tas nebija brīvs un godīgs un bija pilnīgi nedemokrātisks, nelikumīgs, un tajā notika krāpšana;

B.  tā kā saskaņā ar Augstākās vēlēšanu padomes sniegto informāciju pašreizējais prezidents Daniel Ortega, kurš valda valstī kopš 2007. gada, ir panācis savu ievēlēšanu amatā uz piekto pilnvaru termiņu — no tiem četri termiņi ir bijuši secīgi — ar aptuveni 75 % nodoto balsu un 65 % vēlētāju dalību vēlēšanās; tā kā aplēsēs, kas pamatojās uz Nikaragvas pilsoniskās sabiedrības organizāciju ticamiem novērojumiem, tika secināts, ka vēlētāju aktivitāte ir bijusi daudz zemāka, tādējādi nebalsojušo procentuālais daudzums varētu būt aptuveni 81,5 %;

C.  tā kā Daniel Ortega uzdeva visām pārējām Nikaragvas iestādēm mobilizēt visus pieejamos resursus, lai manipulētu procesa iznākumu; tā kā laikā starp 2021. gada maiju un novembri Nikaragvas iestādes faktiski likvidēja jebkādu reālu konkurenci vēlēšanās un sagrāva šā procesa integritāti, sistemātiski patvaļīgi apcietinot, vajājot un iebiedējot septiņus prezidenta vēlēšanu kandidātus un aptuveni 40 opozīcijas līderus, studentus un lauku kopienu līderus, žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus un uzņēmējdarbības pārstāvjus; tā kā patvaļīgi arestētajām personām tiek uzrādītas safabricētas, politiski motivētas un neskaidras kriminālās apsūdzības bez jebkādiem pierādījumiem procesā, ko traucē nopietni procesuālo garantiju pārkāpumi, kas liecina par tiesu varas neatkarības trūkumu; tā kā režīma vadītā Augstākā vēlēšanu padome ir atcēlusi juridiskās personas statusu visām neatkarīgās opozīcijas partijām, tostarp septiņu prezidenta vēlēšanu kandidātu partijām;

D.  tā kā saskaņā ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegto informāciju vēlēšanu dienā tika reģistrēti 285 politiskas vardarbības akti un vēlēšanu ietekmēšanas gadījumi, tostarp, iebiedēšanas, aizskaršanas, draudu un šantāžas akti, kas galvenokārt bija vērsti pret valsts darbiniekiem, publiskā sektora darbiniekiem, studentiem un medicīnas darbiniekiem, lai piespiestu viņus balsot; tā kā Nikaragvas režīms liedza Nikaragvas iedzīvotājiem viņu pilsoniskās un politiskās tiesības un vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību, atzina par nelikumīgām daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un neievēroja savas saistības cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā, kas paredzētas Nikaragvas konstitūcijā, Amerikas Demokrātiskajā hartā un starptautiskajos līgumos, kuriem šī valsts ir pievienojusies;

E.  tā kā režīms arvien biežāk vēršas pret žurnālistiku, preses brīvību un tiesībām uz informāciju un uzbrūk šīm jomām; tā kā septiņiem starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem neāva iekļūt valstī un sniegt reportāžas par krāpnieciskajām vēlēšanām; tā kā neatkarīgas žurnālistikas asociācijas ir informējušas par vismaz 52 uzbrukumiem neatkarīgajiem žurnālistiem, kas notika laikā no 2021. gada 25. oktobra līdz 7. novembrim; tā kā 2021. gada 7. novembrī tika akreditēti tikai oficiālie plašsaziņas līdzekļi, tādējādi pārkāpjot tiesības uz informāciju un vārda brīvību, kā rezultātā vēl vairāk palielinājās cenzūra un mediju bloķēšana; tā kā ir vērojami līdzīgi represiju modeļi pret cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aizstāvjiem, sievietēm un LGBTIK aktīvistiem, sociālajiem un politiskajiem līderiem, uzņēmumu vadītājiem, juristiem, kā arī cita starpā medicīnas un NVO personālu;

F.  tā kā no 2021. gada 3. līdz 7. novembrim tika ziņots par šajā valstī notikušiem apmēram 35 patvaļīgas aizturēšanas gadījumiem; tā kā tikai deviņi no šiem ieslodzītajiem ir atbrīvoti, bet 26 joprojām atrodas apcietinājumā; tā kā tādējādi patvaļīgi aizturēto cilvēku kopējais skaits ir sasniedzis vismaz 170; tā kā dienās pirms krāpnieciskajām vēlēšanām pieauga šie cilvēktiesību pārkāpumi, kurus, iespējams, izdara galvenokārt policijas darbinieki, pašvaldību ierēdņi, paravalstisku struktūru aģenti un organizētas civilas kaujinieku atbalstītāju grupas;

G.  tā kā IACHR 2021. gada oktobra ziņojumā norādīts, ka ar represiju, korupcijas, vēlēšanu krāpšanas un strukturālas nesodāmības palīdzību Nikaragvā ir izveidota policejiska valsts, ko valdība darījusi nolūkā “bezgalīgi palikt pie varas un saglabāt privilēģijas un imunitāti”;

H.  tā kā daudzas starptautiskās organizācijas un vairāk nekā 40 valstis ir stingri nosodījušas Nikaragvas vēlēšanas un atteikušās atzīt tās par demokrātiskām;

I.  tā kā Nikaragvas režīms pēdējos gados ir pieņēmis arvien ierobežojošākus tiesību aktus, institucionalizējot represijas un legalizējot darbības, kas valstī veiktas kopš šo aktu pieņemšanas; tā kā Nikaragva ir kļuvusi par valsti, kurā valda bailes, un vairāk nekā 140 000 iedzīvotāju ir spiesti meklēt patvērumu trimdā un ļoti grūtos sociālekonomiskajos dzīves apstākļos;

J.  tā kā Nikaragvas režīms ir atmežojis un iznīcinājis pirmiedzīvotāju un afrikāņu pēcteču teritorijas, piešķirot koncesijas starptautiskajiem kalnrūpniecības uzņēmumiem un atbalstot apmetņu ierīkotājus; tā kā 2020. gadā Nikaragvā tika nogalināti 12 vides aktīvistu līderi (2019. gadā — 5 vides aktīvistu līderi), tādējādi 2020. gadā šī valsts kļuva par zemes un vides aizstāvjiem visbīstamāko valsti, rēķinot uz vienu iedzīvotāju; tā kā slepkavības un agresijas akti, kas veikti kopš 2020. gada janvāra saistībā ar teritoriāliem strīdiem un pret pirmiedzīvotājiem Nikaragvā, joprojām ir nesodīti, proti, Karību jūras ziemeļu piekrastes autonomajā reģionā, tostarp deviņu pirmiedzīvotāju slepkavības 2020. gada 23. augustā un divu sieviešu seksuālu izmantošanu uzbrukumā, kas saistīts ar zemes strīdu par zelta ieguvi Sauni,

1.  nosoda D. Ortega - R. Murillo režīma 2021. gada 7. novembrī sarīkoto vēlēšanu farsu, kurā tika pārkāpti visi starptautiskie demokrātijas standarti attiecībā uz uzticamām, iekļaujošām, taisnīgām un pārredzamām vēlēšanām; noraida šo viltus vēlēšanu rezultātu leģitimitāti un tādēļ — jebkādu institucionālo iestāžu, kas izveidotas pēc šā falsificētā balsojuma, demokrātisko leģitimitāti; atbalsta paziņojumus, kuros teikts, ka līdz ar šīm vēlēšanām Nikaragva pilnībā ir pārvērtusies par autokrātisku režīmu;

2.  aicina Nikaragvas iestādes atbalstīt un ievērot cilvēktiesības un ļaut Nikaragvas iedzīvotājiem īstenot savas pilsoniskās un politiskās tiesības; aicina rīkot vēlēšanas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un Amerikas Demokrātisko hartu, lai nodrošinātu Nikaragvas tautas demokrātisko centienu īstenošanu, un aicina ļaut bez ierobežojumiem iekļūt valstī starptautiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

3.  vēlreiz apliecina solidaritāti ar Nikaragvas iedzīvotājiem un nosoda vardarbību, sistemātiskās represijas pret politiskās opozīcijas līderiem, pilsoniskās sabiedrības dalībnieku, cilvēktiesību aizstāvju un mediju, kā arī to ģimenes locekļu apspiešanu, un jo īpaši izraisītos nāves gadījumus, un plaši izplatīto nesodāmību par noziegumiem, kas pret tiem pastrādāti, un pastāvīgo korupciju, ko piekopj Nikaragvas režīma amatpersonas; atgādina, ka šie akti ir nepārprotams cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpums un pastāvīgi parāda, ka prezidents Daniel Ortega, viceprezidente Rosario Murillo un Nikaragvas režīma amatpersonas neaizstāv šos principus un vērtības;

4.  atkārtoti aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus patvaļīgi aizturētos politieslodzītos, opozīcijas aktīvistus, cilvēktiesību un vides aizstāvjus un žurnālistus un apturēt pret viņiem sākto tiesvedību; nosoda nepārtraukto psiholoģisko un fizisko vardarbību, ko pret viņiem īstenot policijas un cietumu iestādes, no kuras īpaši cieš sievietes, kā arī situāciju saistībā ar aizturēšanu bez saziņas iespējām, kad dažiem aizturētajiem netiek nodrošināta piekļuve advokātiem, ģimenēm vai medicīniskajai aprūpei; atgādina, ka Nikaragvai ir jāievēro ANO minimālie standarta noteikumi par izturēšanos pret ieslodzītajiem (Nelsona Mandelas noteikumi), kas joprojām ir valsts pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; prasa, lai režīms nekavējoties sniegtu pierādījumus, ka ieslodzītie joprojām ir dzīvi, un apliecinājumus par viņu atrašanās vietu; noraida D. Ortega režīma lēmumu iesaldēt pret viņiem vērstos tiesas procesus, kā rezultātā viņiem uz nenoteiktu laiku tiek piemērots pirmstiesas apcietinājums;

5.  prasa nodrošināt taisnīgumu un pārskatatbildību attiecībā uz visiem cietušajiem saskaņā ar Nikaragvas tiesību aktiem, starptautiskajām saistībām un pienākumiem, veicot objektīvu, rūpīgu un neatkarīgu izmeklēšanu; mudina Nikaragvas iestādes veikt padziļinātas strukturālās reformas, lai nodrošinātu minimālās juridiskās garantijas un pienācīgu procesu; turklāt nosoda pieaugošo vardarbību un iebiedēšanu, ar ko valstī saskaras cilvēktiesību aizstāvji, LGBTIK un sievietes un pirmiedzīvotāju aktīvisti, tostarp feminicīda izpausmes; mudina Nikaragvas iestādes izbeigt represijas un cilvēktiesību pārkāpšanu un atjaunot cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu, jo īpaši atceļot visus ierobežojošos un nelikumīgos tiesību aktus un atjaunojot juridiskās personas statusu cilvēktiesību aizstāvju organizācijām; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt izmeklēšanas un pārskatatbildības mehānisma izveidi ANO Cilvēktiesību padomē;

6.  atkārtoti norāda, ka dziļo politisko krīzi Nikaragvā var atrisināt tikai ar iekļaujošu un jēgpilnu nacionālo dialogu, un pauž nožēlu par Nikaragvas režīma atkārtoto atteikšanos no sadarbības un nevēlēšanos to darīt; norāda, ka brīvu, godīgu un pārredzamu vēlēšanu rīkošana, tiesiskuma un brīvību atjaunošana, represiju un baiļu situācijas pārtraukšana, patvaļīgi aizturēto politieslodzīto atbrīvošana, juridiskā statusa atjaunošana politiskajām partijām, kas tika patvaļīgi atcelts, trimdā devušos atgriešanās bez izņēmumiem un ar pilnām garantijām un starptautisko cilvēktiesību struktūru atgriešanās valstī ir obligāts nosacījums jebkādam dialogam ar Nikaragvas režīmu; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt pašreizējos un turpmākos pilsoniskās sabiedrības centienus radīt apstākļus dialogam, kura rezultātā notiktu pāreja uz demokrātiju saskaņā ar 2019. gada marta nolīgumos paredzētajām saistībām;

7.  atbalsta PV/AP paziņojumu, ka viņš apsver visus ES rīcībā esošos instrumentus, lai veiktu papildu pasākumus, tostarp tos, kas var pārsniegt individuālos ierobežojumus, vienlaikus cenšoties izvairīties no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apgrūtināt Nikaragvas iedzīvotāju dzīvi; atzinīgi vērtē Rosario Murillo un vairāku citu personu iekļaušanu personu, kurām piemēro sankcijas, sarakstā, kas tika atjaunots līdz 2022. gada oktobrim; aicina nekavējoties iekļaut Daniel Ortega personu sarakstā, kurām piemēro sankcijas;

8.  uzsver, ka Nikaragvas režīma korupcija, no kuras D. Ortega - R. Murillo ģimene gūst tiešu labumu, un patrimoniālisms, kas ietver arī valsts dabas resursu izpostīšanu, ir endēmiski un plaši izplatīti un ved valsti uz ekonomisku un humanitāru sabrukumu; norāda, ka ES un tās dalībvalstīm būtu jāturpina sadarbība humānās palīdzības jomā, lai atbalstītu visneaizsargātākās personas, vienlaikus izpētot iespējas veikt alternatīvus pasākumus plaši izplatītās korupcijas apkarošanai; šajā sakarībā aicina ES un tās dalībvalstis uzraudzīt, lai līdzekļi, ko piešķir no Eiropas fondiem, tostarp ar daudzpusējo un finanšu iestāžu starpniecību, neveicinātu režīma korupcijas stiprināšanu;

9.  pauž sašutumu par to, ka Nikaragvā arvien biežāk tiek kriminalizēti un vajāti vides aizstāvji; nosoda to, ka turpinās uzbrukumi un agresijas akti pret Nikaragva pirmiedzīvotājiem; aicina Nikaragvas valdību izpildīt savas saistības saskaņā ar Eskasu nolīgumu;

10.  aicina ES un tās dalībvalstis cieši uzraudzīt situāciju uz vietas, izmantojot savus pārstāvjus un vēstniecības Nikaragvā, tostarp veicot tiesas procesu uzraudzību un apmeklējot režīma kritiķus un opozīcijas līderus, kuri atrodas cietumā vai mājas arestā, kā arī atvieglot ārkārtas vīzu izsniegšanas procesu un politiskajiem bēgļiem nodrošināt pagaidu patvērumu dalībvalstīs; izceļ un uzteic būtiski svarīgo lomu, ko pilda pilsoniskā sabiedrība, cilvēktiesību un vides aizstāvji un žurnālisti Nikaragvā; prasa Eiropas Ārējās darbības dienestam pastiprināt regulāro dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem un stiprināt mehānismus, lai atbalstītu viņu neaizstājamo darbu;

11.  pauž nožēlu par Nikaragvas ārlietu ministra 2021. gada 19. novembrī sniegto paziņojumu par OAS hartas denonsēšanu un uzsver, ka šis lēmums arī liegs valstij piekļuvi Amerikas Attīstības bankas finansējumam un nozīmē tās izstāšanos no tās reģionālajiem cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem; atgādina, ka, neraugoties uz hartas denonsēšanu, Nikaragvai joprojām ir saistoši tās pienākumi attiecībā uz citiem OAS instrumentiem, tostarp Amerikas Cilvēktiesību konvenciju; uzsver, ka var paiet līdz pat diviem gadiem, līdz stāsies spēkā šī izstāšanās;

12.  aicina starptautisko sabiedrību un demokrātiskos līdzīgi domājošos partnerus koordinēti palielināt politisko spiedienu uz Nikaragvas režīmu daudzpusējos forumos, lai palīdzētu un panāktu ātru pāreju, kurā Nikaragvas tauta var visā pilnībā atgūt demokrātisko kārtību un tautas suverenitāti;

13.  pauž nožēlu par to, ka 2021. gada 10. decembrī Nikaragvas režīms sarāva diplomātiskās saites ar demokrātisko Taivānu, lai tādējādi izpelnītos totalitārās Ķīnas Tautas Republikas atbalstu;

14.  atgādina, ka, ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm, Nikaragvai ir jāievēro un jānostiprina tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principi; atkārtoti prasa, lai, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, tiktu iedarbināta asociācijas nolīguma demokrātijas klauzula;

15.  atkārtoti aicina nekavējoties izdot Itālijai Alessio Casimirri;

16.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, Limas grupai un Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0359. (2) OV L 346, 15.12.2012., 3. lpp. (3) OV L 361, 12.10.2021., 52. lpp.