Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz nosacījumus piekļuvei citām ES informācijas sistēmām un groza Regulu (ES) 2018/1862 un Regulu (ES) 2019/816 (COM(2019)0003 – C8-0025/2019 – 2019/0001A(COD))

P9_TA(2021)0263 A9-0254/2020

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0003),

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2021. gada 11. februāra lēmumu atļaut Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai sadalīt iepriekš minēto Komisijas priekšlikumu un, balstoties uz to, sagatavot divus atsevišķus normatīvos ziņojumus,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0025/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pagaidu vienošanos, ko saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu ir apstiprinājusi atbildīgā komiteja, kā arī Padomes pārstāvja 2021. gada 31. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0254/2020),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 8. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/..., ar ko attiecībā uz nosacījumu izveidi piekļuvei citām ES informācijas sistēmām Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas vajadzībām groza Regulas (ES) 2018/1862 un (ES) 2019/818

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2021/1150.)

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ETIAS vajadzībām paredz nosacījumus piekļuvei citām ES informācijas sistēmām un groza Regulu (ES) 2018/1240, Regulu (EK) Nr. 767/2008, Regulu (ES) 2017/2226 un Regulu (ES) 2018/1861 (COM(2019)0004 – C8-0024/2019 – 2019/0002(COD))

P9_TA(2021)0264 A9-0255/2020

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0004),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punkta a, b un d apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0024/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, kā arī Padomes pārstāvja 2021. gada 31. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0255/2020),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 8. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/..., ar ko attiecībā uz nosacījumu noteikšanu piekļuvei citām ES informācijas sistēmām Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas vajadzībām groza Regulas(EK) Nr. 767/2008, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1860, (ES) 2018/1861 un (ES) 2019/817

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2021/1152.)

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūnija rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Vācijas pieteikumu EGF/2020/003 DE/GMH Guss) (COM(2021)0207 – C9-0156/2021 – 2021/0107(BUD))

P9_TA(2021)0265 A9-0189/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0207 – C9-0156/2021),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(2), un jo īpaši tās 8. pantu,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(3) (2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums), un jo īpaši tā 9. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0189/2021),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; tā kā šī palīdzība izpaužas kā finansiāls atbalsts darba ņēmējiem un uzņēmumiem, kuros tie strādājuši;

B.  tā kā Vācija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2020/003 DE/GMH Guss, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) saistībā ar 585 darba ņēmēju atlaišanu(4) četros uzņēmuma Guss GmbH (klasificēts NACE 2. redakcijas 24. nodaļā (Metālu ražošana)) meitasuzņēmumos NUTS 2. līmeņa reģionos Diseldorfa (DEA1)(5) un Arnsberga (DEA5)(6) pārskata periodā no 2020. gada 31. jūlija līdz 2020. gada 30. novembrim;

C.  tā kā pieteikums attiecas uz 585 darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba četros uzņēmuma GMH Guss GmbH meitasuzņēmumos Vācijā;

D.  tā kā pieteikuma pamatā ir EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie intervences kritēriji, kuri par nosacījumu izvirza to, ka četru mēnešu pārskata (atskaites) periodā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti kādā dalībvalsts uzņēmumā;

E.  tā kā lietuvju nozare Vācijā saskaras ar tādām akūtām problēmām kā izmaiņas starptautiskajā preču un pakalpojumu tirdzniecībā un pārprodukcija Ķīnā, īpaši autobūves un mašīnrūpniecības nozarē, kā arī darbības pārcelšana uz trešām valstīm, tostarp uz ES kandidātvalstīm, kur tiek piemēroti zemāki vides standarti(7) un nozares tiek ļoti subsidētas;

F.  tā kā uzņēmuma GMH Guss problēmas sākās, kad tā meitasuzņēmuma Walter Hundhausen GmbH galvenais klients, kura pasūtījumi veidoja 60 % no šī meitasuzņēmuma ražošanas apjoma, nolēma pārcelt piegādes ķēdes daļas uz Turciju;

G.  tā kā MEITA, konkurents no Taivānas, atvēra divas lietuves Obrenovacā (Serbijā), kuras galvenokārt ražo Eiropas autobūves nozarei, un subsīdiju un zemāku darbaspēka izmaksu dēļ MEITA spēja piedāvāt daudz zemākas cenas nekā tā vācu konkurents GMH Guss;

H.  tā kā šo ar globalizāciju saistīto problēmu dēļ kopējais metālliešanas apjoms Vācijā laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam samazinājās par 8,9 %(8), jo īpaši ietekmējot Ziemeļreinu-Vestfāleni, kur saražo 25 % no lietā metāla izstrādājumiem Vācijā,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Vācija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu 1 081 706 EUR apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, 1 802 845 EUR, kuras aptver izdevumus par individualizētiem pakalpojumiem 1 730 731 EUR apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumiem 72 114 EUR apmērā;

2.  norāda, ka Vācijas iestādes pieteikumu iesniedza 2020. gada 15. decembrī un pēc tam, kad Vācija bija sniegusi papildu informāciju, Komisija pieteikuma izvērtēšanu pabeidza 2021. gada 27. aprīlī, šajā pašā dienā to darot zināmu Parlamentam;

3.  norāda, ka visas procesuālās prasības ir izpildītas;

4.  norāda, ka pieteikums attiecas uz kopumā 585 darba ņēmējiem, kas atlaisti Vācijas rūpniecības nozarē; pauž nožēlu par to, ka Vācija sagaida, ka pasākumos piedalīsies tikai 476 no visiem atbalsttiesīgajiem saņēmējiem, proti, 455 vīrieši un 21 sieviete, lielākā daļa vecumā no 30 līdz 54 gadiem (paredzētie saņēmēji);

5.  uzsver, ka ir sagaidāms, ka šī atlaišana ievērojami ietekmēs vietējo ekonomiku, jo tā Rūras reģionā ir notikusi augsta bezdarba apstākļos (10,7 % 2020. gada septembrī), kurus izraisījušas strukturālas problēmas kopš 20. gadsimta 60. gadiem un Covid-19 pandēmijas sekas;

6.  norāda, ka vairums atlaisto darba ņēmēju jau ir nostrādājuši lielāko daļu no sava darba mūža, tiem ir zems oficiālas kvalifikācijas līmenis un bieži vien sliktas vācu valodas zināšanas; turklāt uzsver, ka, kā paskaidrots pieteikumā, liels skaits atbalsta saņēmēju ir migrantu izcelsmes vīrieši un viņu veiksmīgu reintegrāciju darba tirgū varētu atvieglot citi viņu mājsaimniecību locekļi, kuriem bieži vien ir daudz labākas vācu valodas zināšanas nekā šiem bijušajiem darbiniekiem;

7.  uzsver un atzinīgi vērtē līdzinieku grupu organizēšanu, ņemot vērā skarto bijušo darbinieku personīgo situāciju; uzsver, ka šajā EGF projektā paredzētajos pasākumos bez diskriminācijas būtu jāiekļauj un jāatbalsta bijušie darbinieki neatkarīgi no viņu valstspiederības;

8.  uzskata, ka Savienība ir sociāli atbildīga par to, lai šiem atlaistajiem darba ņēmējiem tiktu nodrošināta kvalifikācija, kas nepieciešama Savienības rūpniecības ekoloģiskai un taisnīgai pārveidei saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, jo viņi strādāja nozarē ar augstu oglekļa intensitāti; tādēļ atzinīgi vērtē individualizētos pakalpojumus, ko EGF sniedz darba ņēmējiem un kas ietver kvalifikācijas celšanas pasākumus un vācu valodas kursus, darbseminārus, profesionālo orientāciju, karjeras izvēles konsultācijas, kā arī apmācības pabalstus un konsultācijas par uzņēmējdarbības sākšanu, lai šo jomu un vispārējo darba tirgu padarītu ilgtspējīgāku un noturīgāku nākotnē;

9.  pieņem zināšanai to, ka Vācija sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2020. gada 1. augustā un ka tāpēc tiesības saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF būs no 2020. gada 1. augusta līdz 2022. gada 15. decembrim;

10.  norāda, ka Vācijai administratīvie izdevumi, lai īstenotu EGF, sāka rasties 2020. gada 1. novembrī un tāpēc tiesības saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF par izdevumiem saistībā ar sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un publicitātes, kontroles un ziņojumu sniegšanas pasākumiem būs no 2020. gada 1. novembra līdz 2023. gada 15. jūnijam;

11.  atzinīgi vērtē to, ka Vācija saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu izstrādāja, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, un ka EGF līdzfinansētas intervences vadībai tika izveidota uzraudzības komiteja, kuru veido Nodarbinātības un sociālo lietu federālās ministrijas, valsts nodarbinātības dienestu un pārejas uzņēmuma pārstāvji, sociālo partneru pārstāvji, IG Metall arodbiedrības pārstāvji, darba ņēmējus atlaidušā uzņēmuma un tā meitasuzņēmumu likvidatori, kā arī uzņēmumu padomju pārstāvji; uzsver, ka attiecīgo uzņēmumu sociālie partneri sadarbojās jau vairākus mēnešus un gadus pirms EGF izmantošanas, lai uzlabotu smagos ekonomiskos apstākļus un situāciju, kas ietvēra arī ievērojamu piekāpšanos algu ziņā no darba ņēmēju puses;

12.  norāda, ka Vācijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības ir papildinošas un neaizstāj pasākumus, ko Eiropas Sociālais fonds (ESF) piedāvā ESF darbības programmā Ziemeļreinai-Vestfālenei;

13.  atkārtoti norāda, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi;

14.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

15.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

16.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Vācijas pieteikumu – EGF/2020/003 DE/GMH Guss

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2021/1021.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp. (2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (3) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (4) EGF regulas 3. panta nozīmē. (5) Meitasuzņēmumi Friedrich Wilhelms-Hütte Eisenguss GmbH un Friedrich Wilhems-Hütte GmbH, kuri abi atrodas Mīlheimā. (6) Meitasuzņēmums Dieckerhoff Guss GmbH Gefelsbergā un meitasuzņēmums Walter Hundhausen GmbH (kā arī GMH Guss GmbH galvenā mītne) Švertē. (7) Deutsche Bank pētījums (2020) “Automobilindustrie – Produktion in China überflügelt heimische Fertigung”; Eurofound (2016): ERM 2016. gada ziņojums “Globalisation slowdown? Recent evidence of offshoring and reshoring in Europe”; Eurofound (2020): ERM 2020. gada ziņojums “Restructuring across borders”. Noteikts, izmantojot kompensēto bruto tonnāžu (cgt). (8) Stephen, Sophie (2020) “Deutsche Gussproduktion 2019 und Ausblick 2020”, izdevumā GIESSEREI, 04/2020.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūnija rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Beļģijas pieteikumu EGF/2020/005 BE/Swissport (COM(2021)0212 – C9-0159/2021 – 2021/0109(BUD))

P9_TA(2021)0266 A9-0188/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0212 – C9-0159/2021),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (“EGF Regula”),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(2), un jo īpaši tās 8. pantu,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu Nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(3) (“2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums), un jo īpaši tā 9. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0188/2021),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; tā kā šī palīdzība izpaužas kā finansiāls atbalsts darba ņēmējiem un uzņēmumiem, kuros tie strādājuši;

B.  tā kā Beļģija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2020/005 BE/Swissport par finansiālu ieguldījumu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) pēc 1468 darba ņēmēju atlaišanas no darba(4) uzņēmumā “Swissport Belgium” pārskata periodā attiecībā uz pieteikumu no 2020. gada 9. jūnija līdz 2020. gada 9. oktobrim;

C.  tā kā Komisija 2021. gada 27. aprīlī pieņēma priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu, piešķirot līdzekļus Beļģijai, lai atbalstītu 1468 paredzēto atbalsta saņēmēju atgriešanos darba tirgū;

D.  tā kā pieteikums attiecas uz 1468 atlaistiem darba ņēmējiem uzņēmumā “Swissport Belgium”;

E.  tā kā pieteikums ir balstīts uz EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem, kuros paredzēts, ka četru mēnešu pārskata periodā kopā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti kādā dalībvalsts uzņēmumā, ieskaitot darba ņēmēju atlaišanu un/vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos šī uzņēmuma piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos;

F.  tā kā Covid-19 pandēmija un tai sekojošā globālā ekonomikas krīze ir izraisījusi milzīgu satricinājumu Beļģijas ceļojumu nozarē, jo īpaši gaisa pārvadātājiem un uzņēmumiem, kas darbojas Briseles lidostā, kur pirmajā ierobežojumu nedēļā (2020. gada 16.–22. marts) lidojumu skaits salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri samazinājās par 58 % un turpmāko nedēļu laikā pasažieru lidmašīnu kustība tika gandrīz pilnībā pārtraukta;

G.  tā kā kopumā 2020. gadā starptautiskās pasažieru satiksmes apjoms samazinājās par 60 % salīdzinājumā ar 2019. gadu (no 4,5 miljardiem pasažieru līdz 1,8 miljardiem) un 50 % pasaules gaisa kuģu tika novietoti glabāšanai; tā kā uzņēmums “Swissport Belgium” ir viens no diviem Briseles lidostas apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzējiem un tas nodrošināja 60 % no pārkraušanas un uzkopšanas pakalpojumiem lidostā;

H.  tā kā 2020. gada 9. jūnijā pēc vairākām nedēļām, kuru laikā Briseles lidostā gandrīz netika sniegti apkalpošanas uz zemes pakalpojumi, uzņēmums “Swissport Belgium” tika atzīts par maksātnespējīgu likviditātes trūkuma dēļ un, ņemot vērā lielo nenoteiktību par īstermiņa atveseļošanos pasažieru gaisa pārvadājumu nozarē, neviens uzņēmums neizrādīja interesi pārņemt uzņēmuma “Swissport Belgium” apkalpošanas darbības, kā rezultātā tika atlaisti attiecīgie darba ņēmēji; tā kā Komisija ir atzinusi — pastāv reāls risks, ka 2021. gadā varētu bankrotēt arī citi apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēji;

I.  tā kā uzņēmums “Swissport Belgium” pirms pandēmijas sākuma bija sekmīgi īstenojis atveseļošanas plānu, 2020. gadā prognozējot zaudējumu samazinājumu par 37 % salīdzinājumā ar 2019. gadu, un Briseles tiesa 2020. gada 9. jūnijā to pasludināja par bankrotējušu;

J.  tā kā, ņemot vērā lielo nenoteiktību par īstermiņa atveseļošanos pasažieru gaisa pārvadājumu nozarē, neviens uzņēmums neizrādīja interesi pārņemt uzņēmuma “Swissport Belgium” apkalpošanas darbības;

K.  tā kā pastāv reāls risks, ka 2021. gadā varētu bankrotēt arī citi apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēji;

L.  tā kā šis ir viens no pirmajiem gadījumiem, kad EGF tiek izmantots Covid-19 krīzes dēļ, pēc tam, kad Eiropas Parlaments pieņēma 2020. gada 18. jūnija rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (EGF/2020/000 TA 2020 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)(5), kurā norādīts, ka EGF varētu izmantot, lai atbalstītu pastāvīgi atlaistos darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas saistībā ar Covid-19 izraisīto globālo krīzi, negrozot Regulu (ES) Nr. 1309/2013;

M.  tā kā Komisija paziņoja, ka veselības krīze izraisīja ekonomikas krīzi, izklāstīja ekonomikas atveseļošanas plānu un uzsvēra EGF kā ārkārtas instrumenta nozīmi(6),

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Beļģija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu 3 719 224 EUR apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, 6 198 708 EUR, kuras aptver izdevumus par individualizētajiem pakalpojumiem 5 977 108 EUR apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem 221 600 EUR apmērā;

2.  pieņem zināšanai to, ka Beļģijas iestādes pieteikumu iesniedza 2020. gada 22. decembrī un pēc tam, kad Beļģija bija sniegusi papildu informāciju, Komisija pieteikuma novērtēšanu pabeidza 2021. gada 27. aprīlī, tajā pašā dienā to darot zināmu Parlamentam;

3.  pieņem zināšanai to, ka visas procedurālās prasības ir izpildītas;

4.  pieņem zināšanai to, ka pieteikums attiecas kopumā uz 1468 darba ņēmējiem, kuri atlaisti uzņēmumā “Swissport Belgium” un no kuriem 1086 ir vīrieši un 382 — sievietes; atzinīgi vērtē to, ka ir sagaidāms, ka pasākumos piedalīsies visi atlaistie darba ņēmēji;

5.  atgādina, ka saistībā ar negaidītu vairāku nozīmīgu nozaru (ēdināšana, tūrisms, kultūra u. c.) slēgšanu Beļģijā 2020. gada 3. ceturksnī bezdarbs Briselē sasniedza 15 %(7) un ka liela daļa no bijušajiem uzņēmuma “Swissport Belgium” darbiniekiem pieder nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, jo pārsvarā tie ir mazkvalificēti un daļēji kvalificēti darba ņēmēji un aptuveni trešdaļa (32,5 %) ir vecāki par 50 gadiem;

6.  uzsver, ka šajā EGF izmantošanas pieteikumā paredzētajos pasākumos bez diskriminācijas būtu jāiekļauj un jāatbalsta visi darbinieki neatkarīgi no viņu valstspiederības;

7.  norāda, ka Beļģija sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2020. gada 9. jūnijā, tāpēc tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu par izdevumiem, kas saistīti ar šīm darbībām, ir no 2020. gada 9. jūnija līdz 2022. gada 22. decembrim;

8.  atgādina, ka individualizētie pakalpojumi, kas sniedzami atlaistajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, ietver šādas darbības: informācija, palīdzība darba meklēšanā un profesionālā orientācija, apmācība, atbalsts darījumdarbības sākšanai un ieguldījums darījumdarbības sākšanā, kā arī stimuli un pabalsti; atzinīgi vērtē to, ka mazāk pārstāvētā dzimuma darba ņēmēji, kas izvēlēsies arodmācību darbvietām, kurās pastāv ievērojams dzimumu līdzsvara trūkums(8), saņems piemaksu 700 EUR apmērā; atkārtoti norāda, ka dzimumperspektīva ir svarīga Savienības budžeta iezīme, un uzskata, ka tā būtu jāveicina visos EGF finansiālā ieguldījuma īstenošanas posmos;

9.  norāda, ka Beļģijai administratīvie izdevumi, lai īstenotu EGF, sāka rasties 2020. gada 10. jūnijā un tāpēc tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu par izdevumiem saistībā ar sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem ir no 2020. gada 10. jūnija līdz 2023. gada 22. jūnijam;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Beļģija saskaņoto individualizēto pakalpojumu paketi ir izstrādājusi, apspriežoties ar darba ņēmēju pārstāvjiem un sociālajiem partneriem, kā arī nodarbinātības centru, kas specializējas aviācijas nozarē;

11.  uzsver, ka Beļģijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem un ka attiecībā uz piekļuvi ierosinātajām darbībām un to īstenošanu tiks ievēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi;

12.  atgādina, ka finansiālais atbalsts no EGF būtu jāsniedz pēc iespējas drīzāk un efektīvāk; uzsver nepieciešamību pēc iespējas saīsināt laiku, kad Komisija veic pieteikumu novērtēšanu;

13.  atkārto, ka EGF palīdzība neaizvieto pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts likumiem vai darba koplīgumiem;

14.  pieņem zināšanai to, ka pēdējā laikā ir palielinājies EGF finansiālās palīdzības pieteikumu skaits; pauž bažas par Covid-19 pandēmijas izraisītās globālās ekonomikas krīzes ilgstošo ietekmi uz nodarbinātību un to, vai ar EGF pietiks, lai reaģētu uz visām turpmākajām vajadzībām;

15.  stingri atbalsta to, ka 2021.–2027. gadā EGF turpinās izrādīt solidaritāti, vienlaikus mainot uzsvaru no pārstrukturēšanas cēloņa uz tā ietekmi; atzinīgi vērtē to, ka pēc jaunajiem noteikumiem pieteikuma iesniedzēji arī būs tiesīgi saņemt atbalstu, kā iemeslu norādot dekarbonizāciju;

16.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

17.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Beļģijas pieteikumu – EGF/2020/005 BE/Belgium Swissport

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2021/1020.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp. (2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (3) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (4) EGF regulas 3. panta nozīmē. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0141. (6) COM(2020)0442. (7) https://statbel.fgov.be/en/themes/work-training/labour-market/employment-and-unemployment (8) Profesijas, kurās vismaz 75 % darba ņēmēju ir viena dzimuma pārstāvji.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūnija rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Nīderlandes pieteikumu EGF/2020/004 NL/KLM (COM(2021)0226 – C9-0161/2021 – 2021/0115(BUD))

P9_TA(2021)0267 A9-0187/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0226 – C9-0161/2021),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(2), un jo īpaši tās 8. pantu,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(3), (“2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums”), un jo īpaši tā 9. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0187/2021),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; tā kā šī palīdzība izpaužas kā finansiāls atbalsts darba ņēmējiem un uzņēmumiem, kuros tie strādājuši;

B.  tā kā Nīderlande ir iesniegusi pieteikumu EGF/2020/004 NL/KLM par finansiālu ieguldījumu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) pēc 1851 darba ņēmēja atlaišanas(4) no darba uzņēmumā KLM Royal Dutch Airlines NUTS 2. līmeņa reģionā Noord-Holland (NL32) Nīderlandē pieteikuma atskaites periodā no 2020. gada 15. augusta līdz 2020. gada 15. decembrim;

C.  tā kā pieteikums attiecas uz 1851 atlaistu darba ņēmēju uzņēmumā KLM Royal Dutch Airlines, no šiem atlaišanas gadījumiem 650 notika atskaites periodā un 1201 — pēc tā un var noteikt skaidru cēloņsakarību ar notikumu, kurš izraisīja atlaišanu atskaites periodā;

D.  tā kā pieteikuma pamatā ir EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie intervences kritēriji, kuros paredzēts, ka četru mēnešu atskaites periodā kopā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti kādā dalībvalsts uzņēmumā;

E.  tā kā Komisija atzina, ka Covid-19 veselības krīze izraisīja ekonomikas krīzi, un aktīvi atbalstīja atveseļošanas plānu, kurā uzsvērta EGF svarīgā loma palīdzības sniegšanā atlaistajiem darba ņēmējiem;

F.  tā kā Covid-19 pandēmija izraisīja milzīgu satricinājumu aviācijas nozarē ceļošanas ierobežojumu dēļ, kā rezultātā 2020. gada aprīlī starptautisko pasažieru pārvadājumu apjoms saruka par 98,9 % salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli un 64 % no pasaules gaisa kuģiem nonāca glabāšanā;

G.  tā kā starptautiskais pasažieru pieprasījums 2020. gadā samazinājās par 75,6 % salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni, tā kā Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas globālajā pasažieru skaita prognozē teikts, ka aviācijas nozarei būs vajadzīgi 3–4 gadi, lai atgūtos un sasniegtu pirmskrīzes līmeni;

H.  tā kā šis ir viens no pirmajiem gadījumiem, kad EGF tiek izmantots Covid-19 krīzes dēļ, pēc tam, kad Eiropas Parlaments 2020. gada 18. jūnija rezolūcijā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (EGF/2020/000 TA 2020 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)(5) iekļāva norādi par to, ka EGF varētu izmantot, lai atbalstītu pastāvīgi atlaistos darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas saistībā ar Covid-19 izraisīto globālo krīzi, negrozot Regulu (ES) Nr. 1309/2013;

I.  tā kā pirms pandēmijas sākuma KLM finansiālais sniegums stabili uzlabojās laikā no 2015. līdz 2019. gadam, tā neto peļņai pieaugot no 54 miljoniem EUR 2015. gadā līdz 449 miljoniem EUR 2019. gadā;

J.  tā kā 2020. gadā KLM pārvadāto pasažieru skaits samazinājās par 68 % un KLM ieņēmumi pazeminājās pār 53,8 % salīdzinājumā ar 2019. gadu, līdz ar to 2020. gadā KML radās darbības zaudējumi 1154 miljonu EUR apmērā salīdzinājumā ar 2019. gadā gūto peļņu 714 miljonu EUR apmērā(6), un tā vadība paziņoja par pārstrukturēšanas plānu, kas paredz samazināt darbaspēku par aptuveni 5000 pilnslodzes ekvivalentiem(7);

K.  tā kā Komisija paziņoja, ka veselības krīze ir izraisījusi ekonomikas krīzi, izklāstīja ekonomikas atveseļošanas plānu un uzsvēra EGF kā ārkārtas instrumenta nozīmi(8),

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Nīderlande saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu 5 019 218 EUR apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, 8 365 364 EUR, kuras aptver izdevumus par individualizētajiem pakalpojumiem 8 030 750 EUR apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem 334 614 EUR apmērā;

2.  pieņem zināšanai to, ka Nīderlandes iestādes pieteikumu iesniedza 2020. gada 22. decembrī un pēc tam, kad Nīderlande bija sniegusi papildu informāciju, Komisija pieteikuma novērtēšanu pabeidza 2021. gada 6. maijā, tajā pašā dienā to darot zināmu Parlamentam;

3.  pauž nožēlu par ieilgušo procesu tik sarežģītos apstākļos un aicina Komisiju paātrināt novērtēšanu, lai nodrošinātu, ka atlaistie darba ņēmēji var laikus izmantot Savienības atbalstu;

4.  norāda, ka pieteikums attiecas uz 1851 darba ņēmēju, kas atlaists no darba uzņēmumā KLM Royal Dutch Airlines; pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Nīderlandes aplēsēm pasākumos piedalīsies tikai 1201 no visiem atbalsttiesīgajiem saņēmējiem (paredzētie atbalsta saņēmēji);

5.  norāda, ka Nīderlande ir nolēmusi atlaistajiem darba ņēmējiem nepiedāvāt EGF sniegtu ienākumu atbalstu; pieņem zināšanai, ka Nīderlandes valdība ir ieviesusi vispārēju algu atbalsta dotāciju visiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums Covid-19 krīzes ietekmē ir samazinājies par vairāk nekā 20 %, un ka KLM grupa ir pieteikusies NOW dotācijai (Noodmaatregel Overbrugging voorWerkgelegenheid); pieņem zināšanai, ka KLM grupas pieteikums attiecas uz visu periodu, par kuru tiek piešķirta NOW dotācija, un ka tā jau ir saņēmusi avansa maksājumus 683 miljonu EUR apmērā un saņems vēl 488 miljonus EUR;

6.  norāda, ka dalībvalsts ziņā ir noteikt, cik daudziem atbalsttiesīgajiem darba ņēmējiem būtu jāparedz atbalsts, aicina Nīderlandi garantēt, ka bez jebkādas diskriminācijas tiek iekļautas visneaizsargātākās personas, kurām visdrīzāk būs lielākās grūtības darba tirgū; uzsver labumu, ko sniedz tas, ka EGF projektā paredzētajos pasākumos iekļauj un atbalsta visus atlaistos darba ņēmējus, kuriem šī iespēja ir visizdevīgākā;

7.  uzsver — paredzams, ka atlaišanai būs ievērojama sociālā ietekme, jo KLM ir Nīderlandes otrais lielākais privātais darba devējs, kurā 2019. gadā strādāja vairāk nekā 33 000 darba ņēmēju(9); atgādina, ka šīs atlaišanas notika tad, kad Ziemeļholandē aizvien pieauga bezdarba līmenis, kas 2020. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu ceturksni 2019. gadā, palielinājās par 1,5 procentpunktiem, sasniedzot 4,8 %;

8.  norāda, ka Nīderlande sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2021. gada 1. februārī, tāpēc tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu par izdevumiem, kas saistīti ar šīm darbībām, ir no 2021. gada 1. februāra līdz 2023. gada 1. februārim;

9.  atgādina, ka atlaistajiem darba ņēmējiem sniedzamie individualizētie pakalpojumi ietver šādas darbības: profesionālā orientācija, atbalsts darba meklēšanā konkrētās nozarēs, apmācība, izaugsmes vadība un/vai izglītība un finanšu konsultācijas; atzinīgi vērtē to, ka iestādes koncentrējas uz darba ņēmēju pārkvalificēšanu, lai atvieglotu viņu pāreju uz nozarēm, kurās trūkst darbaspēka, piemēram, izglītības, veselības aprūpes, loģistikas, tehnoloģiju un informācijas pārvaldības nozari;

10.  norāda, ka Nīderlandei administratīvie izdevumi, lai īstenotu EGF, sāka rasties 2021. gada 1. februārī un tāpēc tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu par izdevumiem saistībā ar sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem ir no 2021. gada 1. februāra līdz 2023. gada 1. augustam;

11.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu Nīderlande izstrādāja, apspriežoties ar ieinteresētajām personām un sociālajiem partneriem, tostarp astoņām arodbiedrībām, un cieši sadarbojoties ar attiecīgajām uzņēmumu padomēm, un ka tika izveidota atbalsta grupai, kas nodrošina minēto pakalpojumu koordināciju;

12.  uzsver, ka Nīderlandes iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiks finansētas no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem(10);

13.  aicina visā procesā vēl vairāk samazināt administratīvo slogu;

14.  aicina vairāk ziņot par pasākumiem, kurus atbalsta no Savienības budžeta, izmantojot EGF; uzsver, ka ir svarīgi izplatīt informāciju par Savienības pievienoto vērtību un atbalstu neaizsargātām nozarēm un darba ņēmējiem, jo īpaši pēc Covid-19 uzliesmojuma;

15.  atkārto, ka EGF palīdzība neaizvieto pasākumus, par kuriem ir atbildīgi uzņēmumi saskaņā ar valsts likumiem vai darba koplīgumiem;

16.  atzīmē, ka saskaņā ar Komisiju visas procesuālās prasības ir izpildītas;

17.  stingri atbalsta to, ka 2021.–2027. gadā EGF turpinās izrādīt solidaritāti, vienlaikus mainot uzsvaru no pārstrukturēšanas cēloņu uz ietekmi; atzinīgi vērtē to, ka pēc jaunajiem noteikumiem pieteikuma iesniedzēji arī būs tiesīgi saņemt atbalstu, kā iemeslu norādot dekarbonizāciju.

18.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

19.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

20.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Nīderlandes pieteikumu – EGF/2020/004 NL/KLM

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2021/1022.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp. (2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (3) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (4) EGF regulas 3. panta nozīmē. (5) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0141. (6) https://www.airfranceklm.com/sites/default/files/q4_2020_press_release_en_final.pdf (7) KLM ziņu lapa: https://news.klm.com/klm-adapts-organisation-further-due-to-covid-19-crisis/ (8) COM(2020)0442. (9) KLM 2019. gada pārskats: https://www.klm.com/travel/nl_nl/images/KLM-Jaarverslag-2019_tcm541-1063986.pdf (10) Eiropas Komisija 2020. gada 13. jūlijā saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem apstiprināja Nīderlandes 3,4 miljardu EUR valsts atbalsta pasākumu, kas ietver valsts garantiju aizdevumiem un subordinētu valsts aizdevumu KLM; tā mērķis ir nodrošināt uzņēmumam steidzami nepieciešamo likviditāti koronavīrusa uzliesmojuma apstākļos. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_20_1333

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūnija rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Somijas pieteikumu EGF/2020/007 FI/Finnair (COM(2021)0227 – C9-0162/2021 – 2021/0116(BUD))

P9_TA(2021)0268 A9-0186/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0227 – C9-0162/2021),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(2), un jo īpaši tās 8. pantu,

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(3) (“2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums”), un jo īpaši tā 9. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0186/2021),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; tā kā šī palīdzība izpaužas kā finansiāls atbalsts darba ņēmējiem un uzņēmumiem, kuros tie strādājuši;

B.  tā kā Somija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2020/007 FI/Finnair par finansiālu ieguldījumu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) pēc 508 darba ņēmēju atlaišanas no darba(4) uzņēmumā “Finnair Oyj” un vienā apakšuzņēmumā(5) NUTS 2. līmeņa reģionā Helsinki–Ūsimā (FI1B) Somijā pārskata periodā attiecībā uz pieteikumu no 2020. gada 25. augusta līdz 2020. gada 25. decembrim;

C.  tā kā Komisija 2021. gada 6. maijā pieņēma priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu nolūkā piešķirt līdzekļus Somijai, lai atbalstītu 500 paredzēto atbalsta saņēmēju, proti, to darba ņēmēju, atgriešanos darba tirgū, kuri atlaisti no darba NACE 2. redakcijas 51. nodaļas (“Gaisa transports”) nozarē;

D.  tā kā pieteikums attiecas uz 504 darba ņēmējiem, kas atlaisti uzņēmumā Finnair Oyj, un 4 darba ņēmējiem, kuri atlaisti vienā apakšuzņēmumā Somijā;

E.  tā kā pieteikuma pamatā ir EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie intervences kritēriji, kuros paredzēts, ka četru mēnešu atskaites periodā kopā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti kādā dalībvalsts uzņēmumā;

F.  tā kā Komisija atzina, ka Covid-19 veselības krīze izraisīja ekonomikas krīzi, un aktīvi atbalstīja Atveseļošanas instrumentu, kurā uzsvērta EGF svarīgā loma palīdzības sniegšanā atlaistajiem darba ņēmējiem;

G.  tā kā Covid-19 pandēmija izraisīja milzīgu satricinājumu aviācijas nozarē ceļošanas ierobežojumu dēļ, kā rezultātā 2020. gada aprīlī starptautisko pasažieru pārvadājumu apjoms samazinājās par 98,9 % salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli(6) un visā nozarē pārvadāto pasažieru kilometri samazinājās par 86,5 %, salīdzinot ar 2019. gada jūniju(7);

H.  tā kā starptautiskais pieprasījums pēc pasažieru pārvadājumiem 2020. gadā samazinājās par 75,6 % salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni; tā kā Starptautiskā Gaisa transporta asociācija par globālo pasažieru skaitu prognozē, ka aviācijas nozarei būs vajadzīgi 3 līdz 4 gadi, lai atgūtos un sasniegtu pirmskrīzes līmeni;

I.  tā kā šis ir viens no pirmajiem gadījumiem, kad EGF tiek izmantots Covid-19 krīzes dēļ, pēc tam, kad Eiropas Parlaments pieņēma 2020. gada 18. jūnija rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (EGF/2020/000 TA 2020 — tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas)(8), kurā norādīts, ka EGF varētu izmantot, lai atbalstītu pastāvīgi atlaistos darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas saistībā ar Covid-19 izraisīto globālo krīzi, negrozot Regulu (ES) Nr. 1309/2013;

J.  tā kā pirms pandēmijas sākuma Finnair bija stabili finanšu rezultāti, pārvadāto pasažieru skaits 2019. gadā palielinājās par 10,3 % un ieņēmumi 2019. gadā palielinājās par 9,2 %, sasniedzot 3097 miljonus EUR salīdzinājumā ar 2836 miljoniem EUR 2018. gadā;

K.  tā kā gan Somijā, gan citās valstīs spēkā esošie ierobežojumi ir ļoti ietekmējuši Finnair darbību, jo īpaši attiecībā uz starptautiskajiem un starpkontinentālajiem lidojumiem; tā kā gaisa satiksme ir svarīgs transporta veids, kas savieno attālākos reģionus, piemēram, Somiju, ar pārējo pasauli;

L.  tā kā Helsinku lidosta ir nozīmīgs gaisa satiksmes mezgls un Finnair ir nozīmīgs pārvadātājs starp Eiropu un Āziju un tā kā 2020. gada janvārī pasažieru skaits uz Ķīnu palielinājās par 58 % salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri; tā kā 2020. gada februārī epidēmijas dēļ pasažieru skaits strauji samazinājās par 73 %;

M.  tā kā Finnair pārvadāto pasažieru skaits samazinājās par 76,2 % un ieņēmumi 2020. gadā samazinājās par 73,2 % salīdzinājumā ar 2019. gadu, kā rezultātā uzņēmuma darbības zaudējumi 2020. gadā bija 464,5 miljoni EUR(9); tā kā Finnair bija attiecīgi jāsamazina izmaksas, lai risinātu šo krīzi, un ietaupījumi tika veikti nekustamo īpašumu, lidmašīnu nomas, IT (klientu procesu digitalizācija un automatizācija), pārdošanas un izplatīšanas izmaksu jomās, kā arī administrācijas izmaksās un kompensāciju struktūrās; tā kā šī iemesla dēļ darbaspēks tika samazināts par 700 darbvietām(10) un gandrīz viss darbaspēks bija piespiedu atvaļinājumā daļu no gada, un lielai daļai darbaspēka piespiedu atvaļinājumi 2021. gadā turpinājās;

N.  tā kā Finnair ilgtermiņa mērķis ir līdz 2045. gadam panākt oglekļneitralitāti, līdz 2025. gada beigām samazinot neto emisijas par 50 % salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni(11), un tā kā saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju Finnair ir turpinājis īstenot ilgtspējas centienus arī pandēmijas laikā, investējot ilgtspējīgā biodegvielā;

O.  tā kā aviācijas nozares devums Somijas ekonomikai ir ievērojams, veidojot 3,2 % no kopējā IKP(12), un tā kā darbinieku atlaišana valsts lielākajā aviokompānijā Finnair nopietni ietekmē Helsinku–Ūsimā reģionu un valsts ekonomiku;

P.  tā kā 2020. gadā aviācijas nozarē Somijā strādāja 42 000 cilvēku (23 000 tiešo un 19 000 netiešo darbvietu) un šī atlaišana nopietni ietekmēs valsts ekonomiku; tā kā darbu meklējošu bezdarbnieku skaits Helsinku–Ūsimā reģionā, kur notika darbinieku atlaišana, palielinājās par 0,8 procentpunktiem, proti, no 6,4 % 2019. gadā līdz 7,2 % 2020. gadā;

Q.  tā kā krīzes rezultātā pieaugošā bezdarba dēļ bijušo Finnair darbinieku atgriešanās darba tirgū var būt sarežģīta;

R.  tā kā Komisija paziņoja, ka veselības krīze ir izraisījusi ekonomikas krīzi, izklāstīja ekonomikas atveseļošanas plānu un uzsvēra EGF kā ārkārtas instrumenta nozīmi(13),

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Somija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu 1 752 360 EUR apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, 2 920 600 EUR, kuras aptver izdevumus par individualizētajiem pakalpojumiem 2 730 600 EUR apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem 190 000 EUR apmērā;

2.  pieņem zināšanai to, ka Somijas iestādes pieteikumu iesniedza 2020. gada 30. decembrī un Komisija pieteikuma novērtēšanu pabeidza 2021. gada 6. maijā, tajā pašā dienā to darot zināmu Parlamentam; pauž nožēlu par to, ka pašreizējos apstākļos Komisijas novērtējums prasīja tik ilgu laiku;

3.  pieņem zināšanai to, ka visas procedurālās prasības ir izpildītas;

4.  pieņem zināšanai to, ka pieteikums attiecas uz 508 darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba uzņēmumā Finnair Oyj un vienā apakšuzņēmumā; turklāt pieņem zināšanai to, ka saskaņā ar Somijas aplēsēm pasākumos piedalīsies 500 no visiem atbalsttiesīgajiem saņēmējiem (paredzētie atbalsta saņēmēji);

5.  atgādina, ka paredzams, ka atlaišanas sociālā ietekme būs ievērojama darba ņēmējiem Helsinku-Ūsimā reģionā, kur atrodas Finnair darbības centrs un kur bezdarbnieku darba meklētāju skaits laikposmā no 2020. gada februāra līdz aprīlim palielinājās par 22,5 % un laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam — par 0,8 procentpunktiem(14), kā rezultātā atlaistajiem darbiniekiem būs grūti atrast darbu; tādēļ ar atzinību pieņem zināšanai to, ka atlaistajiem darbiniekiem varētu būt noderīgi pielāgoti darba meklēšanas norādījumi un atbalsts, kā arī pielāgota kvalifikācijas celšana un pārkvalifikācija, lai palielinātu viņu iespējas atsākt strādāt;

6.  uzsver, ka šajā EGF projektā paredzētajos pasākumos bez diskriminācijas būtu jāiekļauj un jāatbalsta visi darbinieki neatkarīgi no viņu valstspiederības;

7.  norāda, ka 44 % no atbalsttiesīgajām personām ir sievietes, un visvairāk ir skartas sievietes vecuma grupā no 30 līdz 54 gadiem; pieņem zināšanai to, ka otrā lielākā vecuma grupa ir 55–64 gadi (28,20 %), kas var saskarties ar papildu problēmām saistībā ar reintegrāciju darba tirgū;

8.  pieņem zināšanai to, ka Somija sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2020. gada 21. oktobrī, tāpēc tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu par izdevumiem, kas saistīti ar šīm darbībām, ir no 2020. gada 21. oktobra līdz 2022. gada 30. decembrim;

9.  atgādina, ka individualizētie pakalpojumi, kas sniedzami atlaistajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, ietver šādas darbības: konsultācijas un citi sagatavošanās pasākumi, nodarbinātības un uzņēmējdarbības pakalpojumi, apmācība, algas subsīdija, uzņēmējdarbības sākšanas dotācija, kā arī ceļa nauda, izmitināšanas un pārcelšanās pabalsti; atzinīgi vērtē profesionālās kvalifikācijas apmācības nodrošināšanu atbalsta saņēmējiem, tostarp tādus kursus kā mākslīgais intelekts, digitālā drošība un robotika; turklāt atzinīgi vērtē to, ka Somija izmanto algu subsīdiju, lai samazinātu saņēmēju algu izmaksas, kā arī uzņēmējdarbības sākšanas dotācijas, lai veicinātu uzņēmējdarbības sākšanu, tomēr atgādina, ka šim atbalstam vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai šie atbalsta saņēmēji aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

10.  pieņem zināšanai to, ka Somijai administratīvie izdevumi, lai īstenotu EGF, sāka rasties 2020. gada 21. oktobrī un tāpēc tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu par izdevumiem saistībā ar sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem ir no 2020. gada 21. oktobra līdz 2023. gada 30. jūnijam;

11.  atzinīgi vērtē saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu, ko Somija ir sagatavojusi, apspriežoties ar darba grupu; uzsver, ka sagatavošanās aktivitātes ietvēra tikšanās ar Ekonomiskās attīstības, transporta un vides centru un Ūsimā Nodarbinātības un ekonomiskās attīstības biroju, Finnair un arodbiedrību pārstāvjiem, proti, Ilmailualan Unioni (IAU), Finnairin insinöörit ja ylemmät toimihenkilöt (FINTO), Auto ja Kuljetusalan Työnpersonäliitto ry (AKT) un arodbiedrību Pro;

12.  uzsver — Somijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem;

13.  atkārtoti norāda, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi;

14.  stingri atbalsta to, ka 2021.–2027. gadā EGF turpinās izrādīt solidaritāti, vienlaikus mainot uzsvaru no pārstrukturēšanas uz ietekmi; atzinīgi vērtē to, ka pēc jaunajiem noteikumiem pieteikuma iesniedzēji arī būs tiesīgi saņemt atbalstu, kā iemeslu norādot dekarbonizāciju;

15.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

16.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS.

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saistībā ar Somijas pieteikumu EGF/2020/007 FI/Finnair

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2021/1023.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp. (2) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp. (3) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp. (4) EGF regulas 3. panta nozīmē. (5) Uzņēmums “Hub Logistics Finland Oy”, kas atrodas Helsinku–Ūsimā reģionā. (6) ATAG. 2020. gada ziņojums par aviācijas pārrobežu ieguvumiem “Aviation Benefits Beyond Borders Report”: https://aviationbenefits.org/media/167186/abbb2020_full.pdf (7) IATA: aviopasažieru tirgus analīze, 2020. gada jūnijs: https://www.iata.org/en/iata-repository/publications/economic-reports/air-passenger-monthly-analysis---june-20202/ (8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0141. (9) https://company.finnair.com/en/media/all-releases/news?id=3801600 (10) News | Finnair (11) News | Finnair (12) Gaisa transporta rīcības grupa (ATAG), Aviation Benefits Beyond Borders (Aviācijas pārrobežu ieguvumi): https://aviationbenefits.org/downloads/aviation-benefits-beyond-borders-2020/ (13) COM(2020)0442. (14) Somijas statistikas datubāze https://pxnet2.stat.fi/PXWeb/pxweb/en/StatFin/.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2019/816 un Regulu (ES) 2019/818, lai Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas vajadzībām paredzētu nosacījumus piekļuvei citām ES informācijas sistēmām (COM(2019)0003 – C8-0025/2019 – 2019/0001B(COD))

P9_TA(2021)0269 A9-0083/2021

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0003),

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2021. gada 11. februāra lēmumu atļaut Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai sadalīt iepriekš minēto Komisijas priekšlikumu un, balstoties uz to, sagatavot divus atsevišķus normatīvos ziņojumus,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0025/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu, kā arī Padomes pārstāvja 2021. gada 31. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0083/2021),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2021. gada 8. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/..., ar ko attiecībā uz nosacījumu noteikšanu piekļuvei citām ES informācijas sistēmām Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas vajadzībām groza Regulas (ES) 2019/816 un (ES) 2019/818

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2021/1151.)

Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2021. gada 6. maija deleģēto regulu, ar ko pagarina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto pārejas periodu (C(2021)3114 – 2021/2680(DEA))

P9_TA(2021)0270 B9-0315/2021

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2021)3114),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 12. maija vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2021. gada 3. jūnija vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1), un jo īpaši tās 85. panta 2. punktu un 82. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 111. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 111. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2021. gada 8. jūnijā,

A.  tā kā Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 1. punktā paredzēts, ka pārejas periodā līdz 2021. gada 18. jūnijam minētās regulas 4. pantā noteiktais tīrvērtes pienākums neattiecas uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuri objektīvi mērāmā veidā samazina ieguldījumu riskus, kas tieši saistīti ar pensiju shēmu mehānismu (PSM) maksātspēju, un vienībām, kuras izveidotas, lai nodrošinātu šādu PSM dalībniekiem kompensācijas saistību neizpildes gadījumos; tā kā šāds pārejas periods tika ieviests, lai novērstu atvasināto instrumentu līgumu centralizētas tīrvērtes negatīvo ietekmi uz nākotnes pensionāru pensijas pabalstiem un lai dotu laiku izstrādāt īstenojamus tehniskus risinājumus par naudas un nenaudas nodrošinājumu, ko PSM pārved kā mainīgo drošības rezervi;

B.  tā kā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 85. panta 2. punkta trešo daļu Komisija tiek pilnvarota pagarināt minēto pārejas periodu divas reizes, katru reizi par vienu gadu, ja Komisija secina, ka šādi īstenojami tehniski risinājumi vēl nav izstrādāti un ka atvasināto instrumentu līgumu centralizētas tīrvērtes negatīvā ietekme uz nākotnes pensionāru pensijas pabalstiem nav mainījusies;

C.  tā kā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) savā 2020. gada decembra ziņojumā ieteica Komisijai pagarināt atbrīvojumu par vienu gadu, tādējādi dodot centrālajiem darījumu partneriem papildu laiku pilnveidot savus piekļuves modeļus, lai tie kļūtu plašāk pieejami PSM, un vienlaikus izvairīties no situācijas, kad tīrvērtes pienākums attiecībā uz PSM tiek ieviests pēc Covid-19 ietekmes uz tirgu;

D.  tā kā Komisija, ņemot vērā EVTI ziņojumu, uzskata, ka pārejas periods patiešām ir jāpagarina par vienu gadu, lai paredzētie risinājumi būtu gatavi un tiktu vēl vairāk uzlaboti;

E.  tā kā tāpēc Komisija ir pieņēmusi deleģēto regulu, ar ko pārejas periodu pagarina līdz 2022. gada 18. jūnijam;

F.  tā kā deleģētajai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, lai nodrošinātu Savienības PSM nepieciešamo noteiktību attiecībā uz centralizētās tīrvērtes atbrīvojumu,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūnija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda satvarā izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām (07234/1/2021 – C9-0196/2021 – 2018/0258(COD))

P9_TA(2021)0271 A9-0196/2021

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (07234/1/2021 – C9-0196/2021),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0474),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A9‑0196/2021),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 67. lpp. (2) OV C 158, 30.4.2021., 133. lpp.

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūnija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (06980/2/2021 – C9-0195/2021 – 2018/0206(COD))	P9_TA(2021)0272 A9-0197/2021
KĻŪDU LABOJUMI COR01

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (06980/2/2021 – C9-0195/2021),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu(2)

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0382),

–  ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2020)0447),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 74. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ieteikumus otrajam lasījumam (A9-0197/2021),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

4.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

5.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums par ESF+ ieguldījumiem bērnu nabadzības apkarošanā

2019. gadā Eiropas Savienībā bija 18 miljoni bērnu, kuriem draud nabadzība un sociālā atstumtība, un dažās dalībvalstīs šis rādītājs bija ļoti augsts. Covid-19 uzliesmojums un tā sociālekonomiskās sekas ir saasinājušas nevienlīdzību un nabadzību, vēl izteiktāk ietekmējot bērnus. Bērnu nabadzība ir pastāvīgi novērojama visās dalībvalstīs, un tā joprojām ir augstāka nekā darbspējas vecuma pieaugušajiem.

Tāpēc Komisija atzinīgi vērtē līdzsvaroto vienošanos, kas ESF+ padara par izšķirošu instrumentu bērnu nabadzības problēmas risināšanai. Vienošanās tekstā ir atzīts, ka visās dalībvalstīs steidzami jāiegulda bērnos.

Lai strukturāli risinātu šo problēmu, Komisija 2021. gada 24. martā pieņēma priekšlikumu Padomes ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem. Plānojot ESF+, Komisija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis piešķir atbilstošu ESF+ finansējumu Eiropas Garantijas bērniem īstenošanai. Turklāt tā mudinās dalībvalstis izmantot arī citus ES finansēšanas instrumentus un pieejamos valstu līdzekļus, lai atbalstītu pienācīgus ieguldījumus šajā jomā.

Komisijas paziņojums par ESF+ ieguldījumiem jauniešu nodarbinātībā

Komisija pasvītro, ka jaunieši ir nesamērīgi cietuši no sociālekonomiskās krīzes pēc Covid-19 uzliesmojuma. No 2019. gada decembra līdz 2020. gada decembrim jauniešu bezdarbs ES ir palielinājies par 3 procentpunktiem, līdz ar to jauniešu bezdarbnieku skaits pārsniedz 3,1 miljonu. Komisija arī atgādina, ka jauniešu bezdarbs pastāvīgi ir bijis ievērojami augstāks nekā pieaugušo iedzīvotāju vidū, un jaunākie dati liecina, ka atšķirība ir vairāk nekā 10 procentpunkti (17,8 % salīdzinājumā ar 6,6 % 2020.gada decembrī).

Komisija atzinīgi vērtē abu likumdevēju panākto vienošanos, kurā atzīts, ka šis izaicinājums skar visas dalībvalstis. ESF+ ir vissvarīgākais ES finansēšanas instruments, ar ko īstenot nesen pieņemto pastiprināto Garantiju jauniešiem, kā arī citus attiecīgus pasākumus saskaņā ar iniciatīvu par jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumiem.

Plānojot ESF+, Komisija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis piešķir pienācīgu ESF+ finansējumu pastiprinātās Garantijas jauniešiem īstenošanai. Turklāt tā mudinās dalībvalstis izmantot arī citus ES finansēšanas instrumentus un pieejamos valstu resursus, lai atbalstītu pienācīgus ieguldījumus šajā jomā.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 165. lpp. (2) OV C 86, 7.3.2019., 84. lpp. (3) Pieņemtie teksti, 4.4.2019., P8_TA(2019)0350.